(6) 1. Brāhmaṇavaggo · (6) 1. 婆罗门品复注
(6) 1. Brāhmaṇavaggo（6）1. 婆罗门品
1. Paṭhamadvebrāhmaṇasuttavaṇṇanā1. 第一《二婆罗门经》注释
§52
52. Brāhmaṇavaggassa paṭhame jarājiṇṇāti jarāvasena jiṇṇā, na byādhiādīnaṃ vasena jiṇṇasadisattā jiṇṇā. Vayovuddhāti vayaso vuddhippattiyā vuddhā, na sīlādivuddhiyā. Jātimahallakāti jātiyā mahantatāya cirarattaññutāya jātimahallakā. Tayo addhe atikkantāti paṭhamo, majjhimo, pacchimoti tayo addhe atītā. Tatiyaṃ vayaṃ anuppattāti tato eva pacchimaṃ vayaṃ anuppattā. Akatabhayaparittāṇāti ettha bhayaparittāṇanti duggatibhayato parittāyakaṃ puññaṃ, taṃ akataṃ etehīti akatabhayaparittāṇā. Patiṭṭhākammanti sugatisaṅkhātappatiṭṭhāvahaṃ kammaṃ. Upasaṃharīyatīti sampāpīyati. ‘‘Upanīyatī’’ti vuttaṃ, kiṃ kena upanīyatīti āha ‘‘ayañhi jātiyā jaraṃ upanīyatī’’tiādi. Ayanti loko. Jāto na jātabhāveneva tiṭṭhati, atha kho tato paraṃ jaraṃ pāpīyati, jarāya byādhiṃ pāpīyati. Evaṃ parato paraṃ dukkhameva upanīyati.
52. 关于婆罗门品第一——“衰老者”指的是由老年之力而衰老之人，并非由疾病等诸苦缠绕而类同于衰老之人。“年长”是指年龄因岁数增长而增长者，并非因品德等增长而生长。所谓“长命者”，是指以出生之大、寿命长久为特征的长命者。三种期间所逾越者，即第一、第二、第三三段所历过。第三段无年生者，谓仅止于前段。所谓“未作恐怖与解脱”者，此处“恐怖与解脱”指因恶趣恐怖而生的福德，是说未作是不生此恐怖与解脱之福德。所谓“立止业”为善知识中所称之立止有为之业。所谓“圆满”，即得成就；有云“携带而至”，意谓“由此出生因缘而携来之老苦”等。世间如是，所生非凭其出生相而长存，因出生后即生老苦，因老苦而生病苦。于是如此，苦痛连续相接生起。
Tāyanaṭṭhenāti rakkhanaṭṭhena. Nilīyanaṭṭhenāti nilīnaṭṭhānabhāvena. Patiṭṭhānaṭṭhenāti patiṭṭhānabhāvena. Avassayanaṭṭhenāti avassayitabbabhāvena. Uttamagativasenāti paramagatibhāvena.
保护的义理而言是“保护的原则”；隐伏的义理意指“隐伏的立场”；立止的义理是“立止的本质”；衰极的义理是“必然发生之义”；最高进步是“最上之行进”。
Paṭhamadvebrāhmaṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第一《二婆罗门经》注释完毕。
2. Dutiyadvebrāhmaṇasuttavaṇṇanā2. 第二《二婆罗门经》注释
§53
53. Dutiye bhajitabbaṭṭhena paresaṃ bhājitabbaṭṭhena bhājanaṃ, bhaṇḍakaṃ.
53. 第二点，是他者所应分食共有之分，是食物和器具。
Dutiyadvebrāhmaṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第二《二婆罗门经》注释完毕。
3-4. Aññatarabrāhmaṇasuttādivaṇṇanā3-4. 《某婆罗门经》等注释
§54-55
54-55. Tatiye yesaṃ rāgādīnaṃ appahānena purisassa attabyābādhādīnaṃ sambhavo, pahānena asambhavoti evaṃ rāgādīnaṃ pahāyako ariyadhammo mahānubhāvatāya mahānisaṃsatāya ca sāmaṃ passitabboti sandiṭṭhiko. Iminā nayena sesesu padesupi yathārahaṃ nīharitvā vattabbo. Saddattho pana visuddhimaggasaṃvaṇṇanāsu (visuddhi. mahāṭī. 1.147) vuttanayena veditabbo. Catutthaṃ uttānatthameva.
54—55. 第三项，就是通过舍弃贪欲等，去除人我等障碍而产生，若舍弃不成则不可得。由此可见，断除贪欲等是圣法中具大功德、具大功效者，应当被普遍见闻。依此教导，于其它领域亦应依教奉行，予以适当排除。其真正涵义，当于净明道经论中体会。第四项，就是最杰出之法。
Aññatarabrāhmaṇasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 某婆罗门经等之解释已毕。
5. Nibbutasuttavaṇṇanā五、涅槃经之解释
§56
56. Pañcame na kālantare pattabbanti yadā saccappaṭivedho, tadā eva laddhabbattā na kālantare pattabbaṃ. Maggañāṇena upanetabbattā upaneyyaṃ. Upaneyyameva opaneyyikanti āha ‘‘paṭipattiyā upagantabba’’nti.
56. 第五点，是不以时间长短为限，只要证得真实之智，则已足够，不必拘泥时间差别。当以得道之智熟知之，应以此升进。所谓“应当引导者”，即谓“应引导修道”者。
Nibbutasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 涅槃经之解释已毕。
6. Palokasuttavaṇṇanā六、崩坏经之解释
§57
57. Chaṭṭhe ācariyapācariyānanti ācariyānampi ācariyānaṃ. Nirantaraphuṭo nerayikasattehi nirayagāmikammassa kārakānaṃ bahubhāvā. Ubhayampetanti yathāvuttaṃ atthadvayaṃ. Ghananivāsatanti gāmānaṃ ghanasannivāsataṃ. Ekanteneva adhammoti ayonisomanasikārahetukattā anatthahetutāya ca niyameneva adhammo. Na adhammarāgoti adhippetoti paraparikkhāresu rāgo viya na mahāsāvajjoti katvā vuttaṃ. Tathā hi sakasakaparikkhāravisayo rāgo visamalobho viya na ekantato apāyuppattijanako. Paraparikkhāresu uppajjamānassa mahāsāvajjatāya adhammarāgatā. Lobhassa samakālo nāma natthi kāyaduccaritādīnaṃ viya ayonisomanasikārasamuṭṭhānattā. Esāti eso pāpadhammo. Samalobho visamalakkhaṇābhāvato. Tathā hi taṃsamuṭṭhāno payogo micchācāroti na vuccati. Avatthupaṭisevanasaṅkhātenāti yaṃ lokiyasādhusamanuññātaṃ rāgassa vatthuṭṭhānaṃ, tato aññasmiṃ vatthusmiṃ paṭisevanasaṅkhātena.
57. 第六，是师与徒之间的关系。不断的、经常的恶道众多，为受地狱苦因者甚多。双方互相着眼依止，即如所说的二种义理。所谓“集中居住”，乃指村落中集中居住。所谓单向恶行不通，就是因无正思维而起的无益且非善因的恶业。所谓非善人欲，谓不正于他人所有者；非大沙门戒律，谓虽作恶行，然非必大恶。因为贪欲如彼此相互侵犯之恶，非单独为令生地狱大患的。对他人财物等起意之贪欲无正慧为伴，不同于身口错误行为，是不正思维产生的惡行。此者即为恶业；无正当的贪欲为显，无取应是不善行。依此，若由此恶意生起的行动，则不可称为正行。所谓沉溺于非善分别，是对世间一切不善缘起的依存，转而对其他缘起亦然依存。
Vividhasassānanti sālivīhiādinānappakārasassānaṃ. Dussassanti paccayadūsena dūsitaṃ sassaṃ. Sampajjamāneti nipphajjanato pageva gabbhaparivuddhikāle. Pāṇakāti salabhādipāṇakā. Patantīti sassānaṃ matthake patanti. Salākāmattameva sampajjatīti vaḍḍhitvā gabbhaṃ gahetuṃ asamatthaṃ sampajjati. Teti vāḷaamanussā. Laddhokāsāti yakkhādhipatīhi anuññātattā laddhokāsā.
多样的声音指称借由稻草等物之不善辅助。声音因恶缘污染而变恶劣。『明知』者，谓于胎体增长时由积聚而显现。『爪』者，指蟹爪等爪状物。『下垂』者，谓声音落于声根之处。于木杆末端亦显现明知，谓因长大而无法承载胎体之重而明了。『草』者，指叶草类。『已得空虚』者，谓鬼神主宰未知而使空虚现起。
Palokasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 崩坏经之解释已毕。
7. Vacchagottasuttavaṇṇanā七、瓦差果德经之解释
§58
58. Sattame mahāvipākanti uḷāraphalaṃ bahuvipākaṃ. Dhammo nāma kathitakathā ‘‘atthaṃ dahati vidahatī’’ti katvā. Anudhammo nāma paṭikathanaṃ ‘‘taṃ anugato dhammo’’ti katvā. Saha dhammenāti sahadhammo, so eva sahadhammiko. Dhammasaddo cettha kāraṇapariyāyoti āha ‘‘sakāraṇo’’ti. Vādassāti vacanassa. Anupāto anupacchā pavatti.
第五十八，『大果报』者，谓果报甚烈且多面相。『法』者，是所说之理义『烧毁其义』。『反法』者，对此理义加以反说。『合同法』者，同理法，故称同法者。『法音』于此指原因缘起，称之为『同原因』。『辩论』者，意谓言辞。『不随』者，谓无顺承、无阻碍的流转。
Paripanthe tiṭṭhatīti pāripanthiko. Panthe ṭhatvā paresaṃ sāpateyyaṃ chindanato panthadūhanacoro. Yadi paccavekkhaṇañāṇaṃ, kathaṃ taṃ asekkhanti āha ‘‘asekkhassa pavattattā’’ti. Itarānīti sīlakkhandhādīni. Sayampīti pi-saddo ‘‘asekkhassa pavattā cā’’ti imamatthaṃ sampiṇḍeti.
『立于路径』者，谓为沿道之人。『于路径立』指切断他人陷阱盗窃道道者。若有观察知见，为何无工巧以避？故言『非工巧之故』。『他者』者，谓五蕴等。『自身』者，谓『非工巧之故』语义笼统而包含此义。
Nibbisevanoti visevanarahito vigatavilomabhāvo. Na upaparikkhantīti na vicārenti. Jātiṃ nibbattiṃ yāti upagacchatīti jātiyo, jātoti attho. Tenāha ‘‘yattha katthaci kulajāte’’ti.
『无交往』者，谓无交接、不相觑之意。『无检察』者，不加推敲思量。『生』谓生起，『出生』谓生成，合言之谓『生』。故谓『于何处何时种生』。
Kevalīti kevalavā, pāripūrimāti attho. Tenāha ‘‘paripuṇṇabhāvena yutto’’ti. Etaṃ kevalīti padaṃ. Abhiññāpāranti abhijānassa pāraṃ. Pariyantaṃ gatattā pāragū. Esa nayo sesapadesupi. Khettavinicchayasavanenāti ‘‘imehi sīlādiguṇasampannā sadevake loke puññassa khettaṃ, tadañño na khetta’’nti evaṃ khettavinicchayasavanena rahitā.
『唯独』者，谓全然，谓充满之意。故谓『充满』。此谓『唯独』一词。『超越了明了』者，谓已达知之彼岸。凡入彼岸者，谓通达完全。此为语辞中残余字。『知地划分闻』，谓『具备戒等善法之道场，当时他人不具道场』。
Vacchagottasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
《兔子族经》注解完毕。
8. Tikaṇṇasuttavaṇṇanā八、《帝甘那经》注释
§59
59. Aṭṭhame durāsadāti durupasaṅkamanā. Garahā muccissatīti mayi evaṃ kathente samaṇo gotamo kiñci kathessati, evaṃ me vacanamattampi na laddhanti ayaṃ garahā muccissatīti. Paṇḍitāti paṇḍiccena samannāgatā. Dhīrāti dhitisampannā. Byattāti paravādamaddanasamatthena veyyattiyena samannāgatā. Bahussutāti bāhusaccavanto. Vādinoti vādimaggakusalā. Sammatāti bahuno janassa sādhusammatā. Paṇḍitādiākāraparicchedanti tesaṃ tevijjānaṃ paṇḍitākārādiākāraparicchedaṃ. Ākārasaddo kāraṇapariyāyo, paricchedasaddo parimāṇatthoti āha ‘‘ettakena kāraṇenā’’ti.
第59条 “难以对治”谓难以消除且难以深入消灭。谓“污秽必被清除”，沙门果德玛如是对我说，若有人与我议论此事，他必发言。然即便是我，仅凭此语亦不能获得该污秽必被清除之理。所谓“贤者”，即具有智慧者。所谓“坚定者”，即具足坚定意志者。所谓“精通者”，谓以辩论妙法，善于说理者。所谓“多闻者”，即通晓多语者。所谓“辩士”，谓善于辩论道理者。所谓“认可者”，谓广大众生普遍认可者。“贤者”等诸种名称的区分，即是对三种绝妙智慧的贤者名称等的区分。名称（ākāra）谓因果关系，区分（pariccheda）谓范围大小，为“以此因缘”为名。
Yathāti yenākārena, yena kāraṇenāti attho. Tenāha ‘‘yathāti kāraṇavacana’’nti. ‘‘Dvīhipi pakkhehī’’ti vatvā te pakkhe sarūpato dassento ‘‘mātito ca pitito cā’’ti āha. Tesaṃ pakkhānaṃ vasenassa sujātataṃ dassetuṃ ‘‘yassa mātā’’tiādi vuttaṃ. Janakajanikābhāvena vināpi loke mātāpitusamaññā dissati, idha pana sā orasaputtavaseneva icchitāti dassetuṃ ‘‘saṃsuddhagahaṇiko’’ti vuttaṃ. Gabbhaṃ gaṇhāti dhāretīti gahaṇī, gabbhāsayasaññito mātukucchippadeso. Yathābhuttassa āhārassa vipācanavasena gaṇhanato achaḍḍanato gahaṇī, kammajatejodhātu.
“如其”谓因缘，即缘由之意。故曰“如其即缘由之言”。言“双翼初羽者”，指双翼之形，谓“有母及父”云云。双翼是显示亲属关系之缘由，故有“其母”等说。于人间，未必因血缘出生，亦可视作母父。此处以蛇幼子为例，欲示意“生育之基”，谓“孕胎者”，即称母腹。孕胎就是母腹之处。譬如食物于体内发酵且沉积，此谓以业力为基础。
Pitā ca mātā ca pitaro, pitūnaṃ pitaro pitāmahā, tesaṃ yugo pitāmahayugo, tasmā ‘‘yāva sattamā pitāmahayugā pitāmahadvandā’’ti evamettha attho daṭṭhabbo. Aṭṭhakathāyaṃ pana dvandaṃ aggahetvā ‘‘yuganti āyuppamāṇaṃ vuccatī’’ti vuttaṃ. Yuga-saddassa ca atthakathā dassitā ‘‘pitāmahoyevapitāmahayuga’’nti. Pubbapurisāti purisaggahaṇañcettha ukkaṭṭhaniddesavasena katanti daṭṭhabbaṃ. Evañhi ‘‘mātito’’ti pāḷivacanaṃ samatthitaṃ hoti. Akkhittoti akkhepo. Anavakkhittoti saddhathālipākādīsu anavakkhitto na chaḍḍito. Jātivādenāti hetumhi karaṇavacananti dassetuṃ ‘‘kena kāraṇenā’’tiādi vuttaṃ. Ettha ca ‘‘ubhato…pe… pitāmahayugā’’ti etena brāhmaṇassa yonidosābhāvo dassito saṃsuddhagahaṇikatākittanato. ‘‘Akkhitto’’ti iminā kiriyāparādhābhāvo. Saṃsuddhajātikāpi hi sattā kiriyāparādhena khepaṃ pāpuṇanti. ‘‘Anupakkuṭṭho’’ti iminā ayuttasaṃsaggābhāvo. Ayuttasaṃsaggañhi paṭicca sattā suddhajātikā kiriyāparādharahitāpi akkosaṃ labhanti.
父母即父亲及母亲，父之父即祖父。此谓父亲之相联结为祖父之继承关系，故言“仅至第七世祖父，称为祖父辈之双联”。论疏中亦明言“年纪测量谓以双联数计”。关于“双联”，论疏中释为“祖父即亦有祖父之双联”。“先人”谓指父亲子承关系，此处以直白示例呈现。如此则“母”一词巴利文能成立，“ Akkhitta”即超出，称作抛弃。未被弃之谓称“ Anavakkhitta”，指於戒律如僧衣碎屑等不可随意丢弃者。所谓世间生死论述，指用于因缘条件，即“以何因缘”等。又双方面……祖父辈，是显示婆罗门族纯正出生、无族谱污点，含义是清净倾心造作。称“ Akkhitta”即无因果犯罪。生者亦因业缘罪过而遭遗弃。称“ Anupakkuṭṭho”谓此无所属连接者。即缘其无所属，生者即使无业缘习染者，仍得烦恼烦扰。
Tanti garahāvacanaṃ. Mante parivattetīti vede sajjhāyati, pariyāpuṇātīti attho. Mante dhāretīti yathāadhīte mante asammuṭṭhe katvā hadaye ṭhapeti.
“此乃污秽辩论之语”。谓离念转向，意谓转变适用，叫“转变”。“持念”谓依学习所持，心中安置。
Oṭṭhapahatakaraṇavasenāti atthāvadhāraṇavasena. Sanighaṇḍukeṭubhānanti ettha vacanīyavācakabhāvena atthaṃ saddañca khaṇḍati bhindati vibhajja dassetīti nikhaṇḍu, so eva idha kha-kārassa gha-kāraṃ katvā ‘‘nighaṇḍū’’ti vutto. Kiṭati gameti kiriyādivibhāgaṃ, taṃ vā anavasesapariyādānato gamento pūretīti keṭubhaṃ. Vevacanappakāsakanti pariyāyasaddadīpakaṃ, ekekassa atthassa anekapariyāyavacanavibhāvakanti attho. Nidassanamattañcetaṃ anekesampi atthānaṃ ekasaddavacanīyatāvibhāvanavasenapi tassa ganthassa pavattattā. Vacībhedādilakkhaṇā kiriyā kappīyati vikappīyati etenāti kiriyākappo, so pana vaṇṇapadasambandhapadatthādivibhāgato bahukappoti āha ‘‘kiriyākappavikappo’’ti. Idañca mūlakiriyākappaganthaṃ sandhāya vuttaṃ. So hi mahāvisayo satasahassaparimāṇo namācariyādippakaraṇaṃ. Ṭhānakaraṇādivibhāgato nibbacanavibhāgato ca akkharā pabhedīyanti etehīti akkharappabhedā, sikkhāniruttiyo. Etesanti catunnaṃ vedānaṃ.
“认真仔细之意”。“复合词”中分开说明，指破译词义。此句中分别断开“憎恨与愉悦”两音，释为音节拆解，谓分解。称之为断分者，又称取部分之意。称“ Kiriyā”即动词，譬如“去”、“来”等谓。“ Keṭubha”即“行进之路”，指附加及支配。谓引申为“能指之音”，即词义释明。此亦是无数释义中之一义又转化多义。此处例证动词构成称为“动词词组”，言其为染色词汇关系及字类关系。论疏中注：“全书，所以显示动词构成和拆解”。此为广泛领域、百千量之语义任务，称为音节分析。字母解析涉及书写，以唇齿和发音部位区分，此称为字母拆分，及语音教学之释。此等谓四种韵母。
Padanti catubbidhaṃ, pañcavidhaṃ vā padaṃ, taṃ padaṃ kāyatīti padako, teyeva vā vede padaso kāyatīti padako. Tadavasesanti vuttāvasesaṃ vākyaṃ. Ettāvatā saddabyākaraṇaṃ vatvā puna ‘‘byākaraṇa’’nti atthabyākaraṇamāha. Taṃ taṃ saddaṃ tadatthañca byākaroti byācikkhati etenāti byākaraṇaṃ, saddasatthaṃ. Āyatiṃ hitaṃ tena loko na yatati na īhatīti lokāyataṃ. Tañhi ganthaṃ nissāya sattā puññakiriyāya cittampi na uppādenti.
词谓有四类，或五类。所谓“词”即“身体”，三部经书中词谓词的部位。此谓各种文言“词”之意义。以此末句，谓为已述言语。此言简明语法论，称“语法”为语义分析。谓“言”即音及义之分别。说此为语法，谓语义词义之说明。以此为世界有益，使不为其苦且不逃避。众生依此经文善行而无忧愁心。
Asīti mahāsāvakāti aññāsikoṇḍañño, vappo, bhaddiyo, mahānāmo, assaji, nāḷako, yaso, vimalo, subāhu, puṇṇaji, gavampati, uruvelakassapo, nadīkassapo, gayākassapo, sāriputto, mahāmoggallāno, mahākassapo, mahākaccāno, mahākoṭṭhiko, mahākappino, mahācundo, anuruddho, kaṅkhārevato, ānando, nandako, bhagu, nandiyo, kimilo, bhaddiyo, rāhulo, sīvali, upāli, dabbo, upaseno, khadiravaniyarevato, puṇṇo mantāniputto, puṇṇo sunāparantako, soṇo kuṭikaṇṇo, soṇo koḷiviso, rādho, subhūti, aṅgulimālo, vakkali, kāḷudāyī, mahāudāyī, pilindavaccho, sobhito, kumārakassapo, raṭṭhapālo, vaṅgīso, sabhiyo, selo, upavāṇo, meghiyo, sāgato, nāgito, lakuṇḍakabhaddiyo, piṇḍolo bhāradvājo, mahāpanthako, cūḷapanthako, bākulo, kuṇḍadhāno, dārucīriyo, yasojo, ajito , tissametteyyo, puṇṇako, mettagu, dhotako, upasīvo, nando, hemako, todeyyo, kappo, jatukaṇṇī, bhadrāvudho, udayo, posalo, mogharājā, piṅgiyoti ete asīti mahāsāvakā nāma.
“Asīti mahāsāvakā”意指三十位大弟子，即那些具有名望、深具功德的弟子。名单中包含阿沙基、那勒柯、耶索、维摩罗、苏婆户、富那迦、迦文帕提、乌卢伐利咖萨波、那缇咖萨波、迦耶咖萨波、沙利弗、多摩嘎拉那、大咖萨波、大咖吒那、大果提迦、大咖毕那、大准陀、阿努儒达、康迦雷瓦陀、阿难、难达、富固、难提午、祇缪罗、富弟约、罗护罗、司伐美、伍巴离、答巴、优巴舍那、卡提拉伐尼耶雷瓦陀、富那、满陀尼富徒、富那、苏那般兰陀迦、索那、库迪干、索那、拘利毗索、罗多、苏弗提、昂伽利磨罗、伐迦利、迦卢逮、摩诃迦卢逮、毕陵达瓦差、苏毗陀、坎玛咖萨波、国吠罗拔罗、迦饮祇耶、沙比迦、瑟罗、优波玺诺、梦伽、萨迦陀、那吉陀、拉昆陀咖巴蒂约、毕陵陀帕拉德瓦迦、摩诃般达哒、朱罗般达哒、拔库罗、拘纳陀、达鲁茨利约、耶索卓、阿耆多、提萨会提优、富那咖、满塔谷、陀塔咖、优巴悉伐、难多、赫马咖、陀提优、咖波、叉拓干尼、富陀阇吉、拔德富多、优多、波萨罗、摩诃罗阇。以上即称为三十位大弟子。
Kasmā panete eva therā ‘‘mahāsāvakā’’ti vuccantīti? Abhinīhārassa mahantabhāvato. Tathā hi dve aggasāvakāpi mahāsāvakesu antogadhā. Te hi sāvakapāramiñāṇassa matthakappattiyā sāvakesu aggadhammādhigamena aggaṭṭhāne ṭhitāpi abhinīhāramahantatāsāmaññena ‘‘mahāsāvakā’’tipi vuccanti, itare pana pakatisāvakehi sātisayaṃ mahābhinīhārā. Tathā hi te padumuttarassa bhagavato kāle katapaṇidhānā, tato eva sātisayaṃ abhiññāsamāpattīsu vasino pabhinnappaṭisambhidā ca. Kāmaṃ sabbepi arahanto sīlavisuddhiādike sampādetvā catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittā satta bojjhaṅge yathābhūtaṃ bhāvetvā maggappaṭipāṭiyā anavasesato kilese khepetvā aggaphale patiṭṭhahanti, tathāpi yathā saddhāvimuttato diṭṭhippattassa, paññāvimuttato ca ubhatobhāgavimuttassa pubbabhāgabhāvanāvisesasiddho maggabhāvanāviseso, evaṃ abhinīhāramahantattapubbayogamahantattā hi sasantāne sātisayassa guṇavisesassa nipphāditattā sīlādīhi guṇehi mahantā sāvakāti mahāsāvakā. Tesuyeva pana ye bodhipakkhiyadhammesu pāmokkhabhāvena dhurabhūtānaṃ sammādiṭṭhisaṅkappādīnaṃ sātisayaṃ kiccānubhāvanipphattiyā kāraṇabhūtāya tajjābhinīhārābhinīhaṭāya sakkaccaṃ nirantaraṃ cirakālasambhāvitāya sammāpaṭipattiyā yathākkamaṃ paññāya samādhismiñca ukkaṭṭhapāramippattiyā savisesaṃ sabbaguṇehi aggabhāve ṭhitā, te sāriputtamoggallānā. Itare aṭṭhasattati therā sāvakapāramiyā matthake sabbasāvakānaṃ aggabhāvena aṭṭhitattā ‘‘mahāsāvakā’’icceva vuccanti. Pakatisāvakā pana abhinīhāramahantattābhāvato pubbayogamahantattābhāvato ca ‘‘satthusāvakā’’icceva vuccanti. Te pana aggasāvakā viya mahāsāvakā viya ca na parimitā, atha kho anekasatā anekasahassā.
何以这些长老被称作“大弟子”？此称来自他们出众的无我境界。实际上，两位首席弟子亦属此大弟子之列。因他们在弟子完满智慧（随顺般涅槃之彼岸）上的卓越成就，明显超出他弟子，且于教法最高处驻立，故按其无上的绝对功德，统称“大弟子”。其他只显局部修习的弟子，虽有一定无我境界，仍不及此称谓。在普无我境界圆满者，如佛陀所作迦叶尊者时代的多位长老，因为证得广博智慧、观察入微、断除杂染，能真实依四念处精进不懈，成就七觉支，具备四禅定、实证圣道，无余烦恼皆已灭除，故称为大弟子。那些因不纯正见不通圣道，虽然称为弟子者，然而缺少如此无我修持，唯称“佛陀弟子”。广泛来说，前述首席弟子如沙利弗与多摩嘎拉那，及八十七位长老，总称为“大弟子”。而其他弟子因所证无我与功德较低，单称“佛陀弟子”。首席弟子及大弟子人数不限，分布极多，达数百上千。
Vayatīti vayo, ādimajjhapariyosānesu katthaci aparikilamanto avitthāyanto te ganthe santāneti paṇetīti attho. Dve paṭisedhā pakatiṃ gamentīti dassetuṃ ‘‘avayo na hotī’’ti vatvā tattha avayaṃ dassetuṃ ‘‘avayo nāma…pe… na sakkotī’’ti vuttaṃ.
“Vayati”即年龄，也用于指从开始、中间直到结束不间断变化的状态。有时用此表达年龄连续不断、未被阻断的意思。为了表示这种不中断的意思，有两个否定词相继出现，表示年龄非中断，即‘非分开’。经文亦证明了年龄名词的使用不容许中断解释。
Idhāti imasmiṃ sutte. Etanti ‘‘vivicceva kāmehī’’tiādivacanaṃ. Tatiyavijjādhigamāya paṭipattikkamo visuddhimagge (visuddhi. 1.70) sātisayaṃ vitthārito, tathā idha avattukāmatāya bhayabheravasuttādīsu (ma. ni. 1.34 ādayo) viya saṅkhepato ca vattukāmatāya ‘‘dvinnaṃ vijjāna’’micceva vuttaṃ.
“Idhāti imasmiṃ sutte”意为“在此经中说”，如“vivicceva kāmehī”（意即独自守护欲境）等辞句。此句出自第三禅定成就之修行法——清净之道中（清净之道第1章70节）对无我境界的详解。比如在具足断欲之心的“畏惧经”等（中部经第1章34节）中，也简略叙述了断欲之心，兼及二种智慧，避免使其产生误解。
Vijjāti pubbenivāsappaṭicchādakassa mohakkhandhassa vijjanaṭṭhenapi vijjā. Moho paṭicchādakaṭṭhena tamoti vuccati tamo viyāti katvā. Kātabbato karaṇaṃ, obhāsova karaṇaṃ obhāsakaraṇaṃ, attano paccayehi obhāsabhāvena nibbattetabbaṭṭhenāti attho. Ayaṃ atthoti ayameva adhippetattho. Pasaṃsāvacananti tasseva atthassa thomanāvacanaṃ paṭipakkhavidhamanapavattivisesānaṃ bodhanato. Yojanāti pasaṃsāvasena vuttapadānaṃ atthadassanavasena vuttapadassa ca yojanā. Avijjā vihatāti etena vijjanaṭṭhena vijjāti ayampi attho dīpitoti daṭṭhabbaṃ. Yasmā vijjā uppannāti etena vijjāpaṭipakkhā avijjā, paṭipakkhatā cassā pahātabbabhāvena vijjāya ca pahāyakabhāvenāti dasseti. Itarasmimpi padadvayeti ‘‘tamo vihato, āloko uppanno’’ti padadvayepi. Eseva nayoti yathāvuttayojanaṃ atidisati. Tatthāyaṃ yojanā – evaṃ adhigatavijjassa tamo vihato viddhasto. Kasmā? Yasmā āloko uppanno ñāṇāloko pātubhūtoti. Pesitattassāti yathādhippetatthasiddhippattiṃ vissaṭṭhacittassa, paṭhamavijjādhigamāya pesitacittassāti vuttaṃ hoti.
“Vijjāti”原为对前世遗留无明烦恼的“观知”。“Moho”即笼罩之暗，如黑暗光明对立，故称为“暗”。“Vijjāti”即智慧光明的现起，象征能净除无明烦恼。此辞体现智慧与无明对立之理。赞美之文（pasaṃsāvacana）即以智慧斥退愚痴暗闇。Yojanā指对赞美说词与其意义的结合与明了。因展现了明智与无明二重层次，智慧能灭除相应无明。相反地，“暗已灭，光已生”二语所述便指智慧已显起且无明已破。此因缘关系明定智慧出现的先后顺序。故当智慧现起时，无明已被彻底摈除。此即被教说为“第一智慧修得时，智慧之道初现”的意涵。
Vipassanāpādakanti iminā tassa jhānacittassa nibbedhabhāgiyatamāha. Vipassanā tividhā vipassakapuggalabhedena. Mahābodhisattānañhi paccekabodhisattānañca vipassanā cintāmayañāṇasaṃvaḍḍhitattā sayambhuñāṇabhūtā, itaresaṃ sutamayañāṇasaṃvaḍḍhitattā paropadesasambhūtā. Sā ‘‘ṭhapetvā nevasaññānāsaññāyatanaṃ avasesarūpārūpajjhānānaṃ aññatarato vuṭṭhāyā’’tiādinā anekadhā arūpamukhavasena catudhātuvavatthāne vuttānaṃ tesaṃ tesaṃ dhātupariggahamukhānaṃ aññataramukhavasena ca anekadhāva visuddhimagge (visuddhi. 1.306) nānānayato vibhāvitā. Mahābodhisattānaṃ pana catuvīsatikoṭisatasahassamukhena pabhedagamanato nānānayaṃ sabbaññutaññāṇasannissayassa ariyamaggañāṇassa adhiṭṭhānabhūtaṃ pubbabhāgañāṇagabbhaṃ gaṇhāpentaṃ paripākaṃ gacchantaṃ paramagambhīraṃ saṇhasukhumataraṃ anaññasādhāraṇaṃ vipassanāñāṇaṃ hoti, yaṃ aṭṭhakathāsu ‘‘mahāvajirañāṇa’’nti vuccati. Yassa ca pavattivibhāgena catuvīsatikoṭisatasahassappabhedassa pādakabhāvena samāpajjiyamānā catuvīsatikoṭisatasahassasaṅkhā devasikaṃ satthu vaḷañjanakasamāpattiyo vuccanti, svāyaṃ buddhānaṃ vipassanācāro paramatthamañjūsāyaṃ visuddhimaggasaṃvaṇṇanāyaṃ (visuddhi. mahāṭī. 1.144) dassito, atthikehi tato gahetabboti. Idha pana sāvakānaṃ vipassanācāraṃ sandhāya ‘‘vipassanāpādaka’’nti vuttaṃ.
“Vipassanāpādaka”是指使禅定心具备观智的因素。观智有三种分类，基于大菩萨及辟支佛以其深远非凡的观智慧而体现自发真智，自他人启发则属不同观智慧。经论中以“放下无明，不再生死”及“超越诸禅无念处”的过程说明，对四大元素及其相对应法门广泛阐述。大菩萨修习历经亿亿无数次不等差别、深入显现普遍智慧，最终达成极为深妙罕见的“观智”，即论藏中称“无上钻石智慧”。他们的指授与实践达到极微细、生动深刻之妙理，称为神圣的师法。相对地，弟子修习观智时即称为“使观成就之因”。
Kāmaṃ heṭṭhimamaggañāṇānipi āsavānaṃ khepanañāṇāni eva, anavasesato pana tesaṃ khepanaṃ aggamaggañāṇenevāti āha ‘‘arahattamaggañāṇatthāyā’’ti. Āsavavināsanatoti āsavānaṃ nissesaṃ samucchindanato. Āsavānaṃ khaye ñāṇaṃ āsavakkhayañāṇanti dassento ‘‘tatra cetaṃ ñāṇa’’nti vatvā ‘‘khaye’’ti ādhāre bhummaṃ, na visayeti dassento ‘‘tattha pariyāpannattā’’ti āha. Abhinīharatīti abhimukhaṃ nīharati, yathā maggābhisamayo hoti, savanaṃ tadabhimukhaṃ pavatteti. Idaṃ dukkhanti dukkhassa ariyasaccassa tadā bhikkhunā paccakkhato gahitabhāvadassanaṃ. Ettakaṃ dukkhanti tassa paricchijja gahitabhāvadassanaṃ. Na ito bhiyyoti tassa anavasesato gahitabhāvadassanaṃ. Tenāha ‘‘sabbampi dukkhasacca’’ntiādi. Sarasalakkhaṇapaṭivedhenāti sabhāvasaṅkhātassa lakkhaṇassa asammohato paṭivijjhanena. Asammohapaṭivedhoti ca yathā tasmiṃ ñāṇe pavatte pacchā dukkhasaccassa sarūpādiparicchede sammoho na hoti, tathā pavatti. Tenevāha ‘‘yathābhūtaṃ pajānātī’’ti. Dukkhaṃ samudeti etasmāti dukkhasamudayo. Yaṃ ṭhānaṃ patvāti yaṃ nibbānaṃ maggassa ārammaṇapaccayaṭṭhena kāraṇabhūtaṃ āgamma. Patvāti ca tadubhayavato puggalassa pavattiyāti katvā vuttaṃ. Patvāti vā pāpuṇanahetu. Appavattinti appavattinimittaṃ. Te vā na pavattanti etthāti appavatti, nibbānaṃ. Tassāti dukkhanirodhassa. Sampāpakanti sacchikiriyāvasena sammadeva pāpakaṃ.
『欲乐为下之道知』者，即为破除烦恼之知。此等知识称为破烦恼知识，非彻底灭尽时，无法断除烦恼，唯有如同灭阿拉汉之道识，谓之“阿拉汉之道知”。所谓“断烦恼”即是烦恼全然断绝。“断烦恼之知”为示现烦恼断灭之知，此知称为“那里此知”，以其断灭为根据基础，非表象故示此为实相。所谓“引入”，即是引导当面，使其向道相应。正如从道果成熟时，闻者趋向之。此即是苦，诸圣谛所缘之苦，长老亲证时斩除執著之见识。此等苦，即是斩除执著之见识。此不由余理。因是故说“诸皆为苦谛”等。所谓“如实知见”即彻见自然之相，显现自然之相不迷惑。迷惑之断除，如观苦谛本质连带差别不生迷惑，亦即如是进行。如是说“如实认识”。苦谛集谛即苦集。所谓“掉落”，即依止道途根本缘由而生，谓之俱止因由。谓谓生故。此“掉落”谓双方人之作意发生。谓“掉落”即得到因由。谓“误掉”，为误掉因由。谓“其不得掉”，即“误掉”，即涅槃。此即苦灭也。所谓“成就恶”，以实证作庄严，谓真正恶也。
Kilesavasenāti āsavasaṅkhātakilesavasena. Yasmā āsavānaṃ dukkhasaccapariyāyo tappariyāpannattā sesasaccānañca taṃsamudayādipariyāyo atthi, tasmā vuttaṃ ‘‘pariyāyato’’ti. Dassento saccānīti yojanā. Āsavānañcettha gahaṇaṃ ‘‘āsavānaṃ khayañāṇāyā’’ti āraddhattā. Tathā hi ‘‘kāmāsavāpi cittaṃ vimuccatī’’tiādinā āsavavimuttisīseneva sabbakilesavimutti vuttā. ‘‘Idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānātī’’tiādinā missakamaggo idha kathitoti ‘‘saha vipassanāya koṭippattaṃ maggaṃ kathesī’’ti vuttaṃ. Jānato passatoti iminā pariññāsacchikiriyābhāvanābhisamayā vuttā. Vimuccatīti iminā pahānābhisamayo vuttoti āha ‘‘iminā maggakkhaṇaṃ dassetī’’ti. Jānatopassatoti vā hetuniddeso. Yaṃ jānanahetu kāmāsavāpi cittaṃ vimuccatīti yojanā. Dhammānañhi samānakālikānampi paccayapaccayuppannatā sahajātakoṭiyā labbhati. Bhavāsavaggahaṇeneva ettha bhavarāgassa viya bhavadiṭṭhiyāpi samavarodhoti diṭṭhāsavassapi saṅgaho daṭṭhabbo.
所谓“由烦恼感”，即因烦恼集成烦恼感。因烦恼涉及苦谛解说，达彼囊括灭境之意，故称为“解说究竟”。所谓“解说真相”，即为观知。烦恼在此，专为“断烦恼之知”而起。正如欲界烦恼令心解脱等，烦恼解脱之义含盖诸烦恼解脱。所谓“此为苦，乃如实知见”，由是，中道断通之路称作“共与智慧相得之道”中所说。所谓“知见”，谓以全面了解和切实体验为义。所谓“解脱”，示断除烦恼而破执着。于是说“当令道现时示现”。所谓“知见”，或谓指因果解释。此知见因是欲界烦恼令心得解脱的因缘。诸法虽非同时起，但因缘相系，洵于自然发起。此处谓为生死烦恼之累，如同生死见之碍碍断除。谓“见障烦恼结集”，谓见烦恼障碍也，当见集诸烦恼结集。
Khīṇā jātītiādīhi padehi. Tassāti paccavekkhaṇañāṇassa. Bhūminti pavattiṭṭhānaṃ. Yenādhippāyena ‘‘katamā panassā’’tiādinā codanā katā, taṃ vivaranto ‘‘na tāvassā’’tiādimāha . Tattha na tāvassa atītā jāti khīṇā maggabhāvanāyāti adhippāyo. Tattha kāraṇamāha ‘‘pubbeva khīṇattā’’ti. Na anāgatā assa jāti khīṇāti yojanā. Na anāgatāti ca anāgatabhāvasāmaññaṃ gahetvā lesena codeti. Tenāha ‘‘anāgate vāyāmābhāvato’’ti. Anāgataviseso panettha adhippeto, tassa khepane vāyāmo labbhateva. Tenāha ‘‘yā pana maggassā’’tiādi. Ekacatupañcavokārabhavesūti bhavattayaggahaṇaṃ vuttanayena anavasesato jātiyā khīṇabhāvadassanatthaṃ. Tanti yathāvuttaṃ jātiṃ. Soti khīṇāsavo bhikkhu.
上述“已断生”诸言，谓者乃反思知识之示现基础。所谓“生处”，即行路起点。以提问“今处为何”，为启发，解释曰“非今生”。此意谓过去之生已断灭。非未来生之生断灭，此为比喻。谓非未来乃以未来之无为境为凭据。由此说“未来因无故”，于该烦恼断除处获得努力。曰“某者，仍生道”，此篇意即断除生灭之见，以显见未断之生灭及漏根本。又谓“生药因”，此谓生具根因已断，故曰“断见漏者”。所示乃五蕴之生灭断除。示现此因，得以生灭断灭为所见，故称。如此修习，即为已断生烦恼知识者。
Brahmacariyavāso nāma idha maggabrahmacariyassa nibbattanamevāti āha ‘‘parivuttha’’nti. Sammādiṭṭhiyā catūsu saccesu pariññādikiccasādhanavasena pavattamānāya sammāsaṅkappādīnampi dukkhasacce pariññābhisamayānuguṇā pavatti, itaresu ca saccesu nesaṃ pahānābhisamayādivasena pavatti pākaṭā eva. Tena vuttaṃ ‘‘catūsu saccesu catūhi maggehi pariññāpahānasacchikiriyābhāvanābhisamayavasenā’’ti. Puthujjanakalyāṇakādayoti ādi-saddena sattasekhaṃ saṅgaṇhāti.
所谓“修行生活”，即断除道中梵行之生活，谓“已舍”。依正见行于四圣谛，以诸知见达致境界以行所应之事，四者中因缘成熟，正思维亦促成苦谛觉悟。逾越余三谛，则凭舍弃具自己所行之相应事物而起。故云“四圣谛以四道达断究竟觉知功德相应”。所谓“凡夫善业若干”，以此称谓集数。
Itthattāyāti ime pakārā itthaṃ, tabbhāvo itthattaṃ, tadatthanti vuttaṃ hoti. Te pana pakārā ariyamaggabyāpārabhūtā pariññādayo idhādhippetāti āha ‘‘evaṃsoḷasavidhakiccabhāvāyā’’ti. Te hi maggaṃ paccavekkhato maggānubhāvena pākaṭā hutvā upaṭṭhahanti, pariññādīsu ca pahānameva padhānaṃ tadatthattā itaresanti āha ‘‘kilesakkhayāya vā’’ti. Pahīnakilesapaccavekkhaṇavasena vā etaṃ vuttaṃ. Dutiyavikappe itthattāyāti nissakke sampadānavacananti āha ‘‘itthabhāvato’’ti . Aparanti anāgataṃ. Ime pana carimakattabhāvasaṅkhātā pañcakkhandhā. Pariññātā tiṭṭhantīti etena tesaṃ appatiṭṭhataṃ dasseti. Apariññāmūlakā hi patiṭṭhā. Yathāha ‘‘kabaḷīkāre ce, bhikkhave, āhāre atthi rāgo, atthi nandī, atthi taṇhā, patiṭṭhitaṃ tattha viññāṇaṃ viruḷha’’ntiādi (saṃ. ni. 2.64; kathā. 296; mahāni. 7). Tenevāha – ‘‘chinnamūlakā rukkhā viyā’’tiādi.
所谓“如实性”，意指此诸分别谓实相，有所指向之义理。此等乃是圣道业所起之知识，自此始终。故谓“十六种作意相之道业性质”。这些观道之知，依缘结合而呈现，且断除执着为主；余者谓“由烦恼消灭”，以彼断恶见之回顾知见为本。第二次渐修之“如实性”，谓现证境地所载。谓“如此状态”，即非断灭亦非未断灭。乃历彼最终、不未来境地。示现名为五蕴，依此成立为断除。谓不彻见者，谓执着根基未断。如云“若有食入则有对欲贪爱等，根基存故识变坏”等（梵本略）；以是说“树根断绝”，见此喻也。
Yassāti puthujjanassa. Tassa hi sīlaṃ kadāci vaḍḍhati, kadāci hāyati. Sekkhāpi pana sīlesu paripūrakārinova, asekkhesu vattabbameva natthi. Tenāha ‘‘khīṇāsavassā’’tiādi. Vasippattanti vasībhāvappattaṃ. Suṭṭhu samāhitanti aggaphalasamādhinā sammadeva samāhitaṃ. Dhitisampannanti aggaphaladhitiyā samannāgataṃ. Maccuṃ jahitvā ṭhitanti āyatiṃ punabbhavābhāvato vuttaṃ. Kathaṃ punabbhavābhāvoti āha ‘‘sabbe pāpadhamme pajahitvā ṭhita’’nti. Sabbassapi ñeyyadhammassa catusaccantogadhattā vuttaṃ ‘‘buddhanti catusaccabuddha’’nti. Buddhasāvakāti sāvakabuddhā namassanti, pageva itarā pajā. Itarā hi pajā sāvakepi namassanti. Iti ettakena ṭhānena sammāsambuddhassa vasena gāthānaṃ atthaṃ vatvā idāni sāvakassapi vasena atthaṃ yojetvā dassetuṃ ‘‘atha vā’’tiādi vuttaṃ. Sāvakopi gotamo mukhanibbattena sampattena sambandhena, yato sabbepi ariyasāvakā bhagavato orasaputtāti vuccantīti.
所谓“凡夫”，是指彼时品德时好时坏者。虽受戒戒修，却有不修习开示之处。故曰“断除烦恼已者”。所谓“坚强”，谓达正果位之熟练。所谓“正定”，谓成就正定果实，专注力牢固。所谓“坚定”，谓凭持果位之坚固。弃绝死苦，立于永远不再生之处。谓“不再生”，云“断除诸恶则立”。谓“皆应知法四谛中道”，故云“佛为四圣谛之觉者”。所谓“佛僧”，谓诸弟子恭敬世尊，示此义以三者相依，此为正知见之实义。
Nivussatīti nivāso, nivuttho khandhasantānoti āha ‘‘nivutthakkhandhaparampara’’nti. Aveti, avedīti pāṭhadvayenapi pubbenivāsañāṇassa kiccasiddhiṃyeva dasseti. Ekattakāyaekattasaññibhāvasāmaññato vehapphalāpi ettheva saṅgahaṃ gacchantīti ‘‘cha kāmāvacare, nava brahmaloke’’icceva vuttaṃ. Itare pana apacurabhāvato na vuttā. Ekaccānaṃ avisayabhāvato ca avacanaṃ daṭṭhabbaṃ. Jāti khīyati etenāti jātikkhayo, arahattanti āha ‘‘arahattaṃ patto’’ti. ‘‘Abhiññāyā’’ti vattabbe yakāralopena ‘‘abhiññā’’ti niddeso katoti āha ‘‘jānitvā’’ti. Kiccavosānenāti catūhi maggehi kattabbassa soḷasavidhassa kiccassa pariyosānena. Vositoti pariyosito, niṭṭhitoti attho. Moneyyena samannāgatoti kāyamoneyyādīhi samannāgato. Lapitaṃ lapatīti lapitalāpano. Attapaccakkhato ñatvāti iminā tesaṃ vijjānaṃ paṭiladdhabhāvaṃ dīpeti.
『住』者，住处也；『已住』者，诸蕴相续已住也，故曰『已住蕴相续』。『知』与『已知』两种读法，皆显示宿住智所完成之作用。由单一身体、单一想之共同性，广果天诸有情亦摄于此处，故说『六欲界天、九梵天界』。其余诸天因数量不多，故未言及；亦有因非某些人之境界，故不说，应如是知。『生尽于此』者，即生尽也，谓阿拉汉果也，故曰『已证阿拉汉果』。本应说『以胜知』，因省略『以』字，故作『胜知』之解说，故曰『已知』。『作务终竟』者，谓以四道完成十六种应作之作务而圆满也。『已毕』者，已圆满、已完成之意。『具足寂默』者，具足身寂默等也。『言所言者』谓反复出言也。『以亲自证知』，此句显示彼等已证得诸明之义。
Tikaṇṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《帝甘那经》注释完毕。
9. Jāṇussoṇisuttavaṇṇanā九、《加努索尼经》注释
§60
60. Navame deyyadhammassetaṃ nāmanti yāgaṃ karontena dātabbadeyyadhammaṃ sandhāya vadati tadaññassa pāḷiyaṃ deyyadhammaggahaṇeneva gahitattā. Matakabhattanti matake uddissa dātabbabhattaṃ, pitupiṇḍanti vuttaṃ hoti. Varapurisānanti visiṭṭhapurisānaṃ, uttamapurisānanti attho. Sabbametaṃ dānanti yathāvuttabhedaṃ yaññasaddhādidānaṃ.
第六十条，此谓新生天众奉献时，供养应给予之天法，谓此天法受到敬重亦由供养而守护。所谓「Matakabhattanti」者，是谓用于祭祀之食物，「pitupiṇḍanti」指父母之供养。又「Varapurisānanti」者特优之人，「uttamapurisānanti」即高级之人。此皆示诸施与乃依不同情况与意愿而异之布施。
Jāṇussoṇisuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《加努索尼经》注释完毕。
10. Saṅgāravasuttavaṇṇanā十、《桑伽拉瓦经》注释
§61
61. Dasame jiṇṇānaṃ hatthisālādīnaṃ paṭisaṅkharaṇaṃ puna pākatikakaraṇaṃ jiṇṇapaṭisaṅkharaṇaṃ , tassa kārako jiṇṇapaṭisaṅkharaṇakārako. Bāhirasamayeti satthusāsanato bāhire aññatitthiyasamaye. Sabbacatukkenātiādīsu sabbesu dvipadacatuppadādibhedesu pāṇesu ekekasmiṃ cattāro cattāro pāṇe vadhitvā yajitabbaṃ yaññaṃ sabbacatukkaṃ nāma. Sesesupi iminā nayena attho veditabbo. Yassa vā tassa vāti nissakke sāmivacananti āha ‘‘yasmā vā tasmā vā’’ti. Evamassāyanti ettha assūti nipātamattanti āha ‘‘evaṃ santepi aya’’nti.
第六十一条，论旧柄树等物修缮时，谓此修缮事由即旧柄树修复之缘。所谓「Bāhirasamayeti」即师教之外，外邦异教之会合。又「Sabbacatukkenāti」者，于一切双足四足等各类众生肢体，皆当砍去四肢进行献祭，所称「Sabbacatukkaṃ」。其意皆当由此理会。又「Yassa vā tassa vā」乃指此与彼之间关系之连词，且此中之助词仅是一种语气助词。由此推论文意，乃览草成章。
Vaḍḍhentoti paṭṭhapento. Maggabrahmacariyassa ogadhaṃ mūlaṃ patiṭṭhābhūtaṃ brahmacariyogadhaṃ. Tenāha ‘‘arahattamaggasaṅkhātassā’’tiādi. Ukkaṭṭhaniddesena cettha arahattamaggasseva gahaṇaṃ katanti daṭṭhabbaṃ. Uttamaṃ patiṭṭhābhūtaṃ ārammaṇūpanissayabhāvena.
『增长』者，建立也。道梵行之所归趣、所依基础，即梵行归趣处。故说『名为阿拉汉道』等语。应知此处以最胜之表述，唯摄取阿拉汉道。以所缘增上依之义而为最上依止处。
Appehi veyyāvaccakarādīhi attho etissāti appaṭṭhā ttha-kārassa ṭṭha-kāraṃ katvā. Tenāha ‘‘yattha bahū’’tiādi. Yatthāti yassaṃ paṭipadāyaṃ . Appo samārambho etassāti appasamārambho. Pāsaṃsāti pasaṃsārahā. Etaṃ yeva kathāpessāmīti eteneva brāhmaṇena kathāpessāmi.
『少事』者，少数侍从等为其服务也，即将『tha』字作『ṭṭha』字。故说『于此，众多』等语。『于此』者，于此修行道中也。『少行作』者，其行作少也。『应赞叹』者，值得赞叹也。『我将令此婆罗门宣说』者，即令此婆罗门宣说也。
Soppenāti niddāya. Pamādenāti jāgariyādīsu ananuyuñjanato sativippavāsalakkhaṇena pamādena. Paccanīkapaṭiharaṇavasenāti paṭipakkhāpanayanavasena. Tathā hi bhagavato ca sāsanassa ca paṭipakkhā titthiyā, tesaṃ haraṇato paṭihāriyaṃ. Te hi diṭṭhiharaṇavasena diṭṭhippakāsane asamatthabhāvena ca iddhiādesanānusāsanīhi haritā apanītā hontīti. ‘‘Paṭī’’ti vā ayaṃ saddo ‘‘pacchā’’ti etassa atthaṃ bodheti ‘‘tasmiṃ paṭipaviṭṭhasmiṃ, añño āgañchi brāhmaṇo’’tiādīsu (su. ni. 985; cūḷani. vatthugāthā 4) viya, tasmā samāhite citte vigatūpakkilese katakiccena pacchā haritabbaṃ pavattetabbanti paṭihāriyaṃ, attano vā upakkilesesu catutthajjhānamaggehi haritesu pacchāharaṇaṃ paṭihāriyaṃ, iddhiādesanānusāsaniyo ca vigatūpakkilesena katakiccena ca sattahitatthaṃ puna pavattetabbā, haritesu ca attano upakkilesesu parasattānaṃ upakkilesaharaṇāni hontīti paṭihāriyāni bhavanti, paṭihāriyameva pāṭihāriyaṃ. Paṭihāriye vā iddhiādesanānusāsanisamudāye bhavaṃ ekekaṃ pāṭihāriyanti vuccati. Paṭihāriyaṃ vā catutthajjhānaṃ maggo ca paṭipakkhaharaṇato, tattha jātaṃ nimittabhūte, tato vā āgatanti pāṭihāriyaṃ.
「Soppenāti」即睡眠，「Pamādenāti」谓失念、懈怠，诸如不觉与散乱，为正念之障碍。又「Paccanīkapaṭiharaṇavasenāti」意为反向制止与排除之因缘。谓如世尊教法遭异端破坏，因其失护导致，故须以护持护法。此处「Paṭī」谓后，指受破坏后之复兴。文中说明修习者须于心清净、断除烦恼后，依正法勤修，复护自身与他人之烦恼去除。又「Paṭihāriyaṃ」谓复护，意即持续护持之功用，此护法包含四念处等诸行法门，因缘成熟即现相与成就。此乃诸修道者必行之复护义务。
Āgatanimittenāti āgatākārasallakkhaṇavasena. Esa nayo sesesupi. Eko rājāti dakkhiṇamadhurādhipati eko paṇḍurājā. Evampi te manoti iminā ākārena tava mano pavattoti attho. Tena pakārena pavattoti āha ‘‘somanassito vā’’tiādi. Sāmaññajotanā visese avatiṭṭhatīti adhippāyenevaṃ vuttaṃ. ‘‘Evaṃ tava mano’’ti idañca manaso somanassitatādimattadassanaṃ, na pana yena so somanassito vā domanassito vā, taṃdassanaṃ. Somanassaggahaṇena cettha tadekaṭṭhā rāgādayo saddhādayo ca dassitā honti, domanassaggahaṇena dosādayo. Dutiyanti ‘‘itthampi te mano’’ti padaṃ. Itipīti ettha iti-saddo nidassanattho ‘‘atthīti kho, kaccāna, ayameko anto’’tiādīsu (saṃ. ni. 2.15; 3.90) viya. Tenāha ‘‘imañca imañca atthaṃ cintayamāna’’nti. Pi-saddo vuttatthasampiṇḍanattho.
「来因」者，依来临者之状貌与特征而言。此说尚未尽也。其中之一为国王，位居南方，名为甜蜜王。一为青岛王。此类喻示用该状貌使你心生动摇之意。以此形态示现，谓之心之动摇，说曰“喜乐时或”等等。此乃总说，意指显著异状。用『是为汝心』等语，表明此即心之欢喜苦恼等状态之相现，不是说此心本自喜乐或苦恼之现象。由喜乐之聚合，有贪等；由苦恼之聚合，有嗔等。再有「此亦为汝心」之语。此「是也」一词为说明之意，犹如经文中『实为某一终结』之类用法。由此言说若思量此种种义理。言词表达显其意义也。
Kathentānaṃ sutvāti kathentānaṃ saddaṃ sutvā. Tassa vasenāti tassa vitakkitassa vasena. Aṭṭakārakenāti vinicchayakārakena.
「听闻」者，指闻听说者声音也。其主宰谓心之意念力量。此『作成者』乃指判断与决定作用者。
Na ariyānanti ariyānaṃ maggaphalacittaṃ na jānātīti attho. Tañhi tena anadhigatattā cetopariyañāṇenapi na sakkā viññātuṃ, aññaṃ pana cittaṃ jānātiyeva. Heṭṭhimo uparimassa cittaṃ na jānātītiādīnipi maggaphalacittameva sandhāya vuttānīti veditabbāni. Sotāpannādayopi hi attanā adhigatameva maggaphalaṃ parehi uppāditaṃ sammā cetopariyañāṇena jānituṃ sakkonti, na attanā anadhigataṃ. Sabbepi ariyā attano phalaṃ samāpajjanti adhigatattāti dassento ‘‘etesu cā’’tiādimāha. Yadi ariyā attanā adhigataphalaṃ samāpajjanti, uparimāpi heṭṭhimaṃ phalaṃ samāpajjanti adhigatattā lokiyasamāpattiyo viyāti kassaci āsaṅkā siyā, tannivattanatthamāha ‘‘uparimo heṭṭhimaṃ na samāpajjatī’’ti.
「非圣者」者，谓不知圣人道果之心意也。此因未得故，虽有心之认识，亦不能彻知；但可知他心。所谓无上与下等他心，乃道果心也。当知本段在指圣者自己所获得之果报，非自知而由他觉知。且圣者皆自获其果，称其『已得』，故以『此中也』示之。若圣者自证而获果，则应自知上者亦能获，世间发生此事恐有怀疑，故言『上不成下』以否之。
Uparimoti sakadāgāmiādiariyapuggalo. Heṭṭhimanti sotāpattiphalādiṃ. Na samāpajjatīti satipi adhigatatte na samāpajjati. Kasmāti ce? Kāraṇamāha ‘‘tesañhī’’tiādi, tesaṃ sakadāgāmiādīnaṃ heṭṭhimā heṭṭhimā phalasamāpatti tesu tesuyeva heṭṭhimesu ariyapuggalesu pavattati, na uparimesūti attho. Iminā heṭṭhimaṃ phalacittaṃ uparimassa na uppajjatīti dasseti. Kasmāti ce? Puggalantarabhāvūpagamanena paṭippassaddhattā. Etena uparimo ariyo heṭṭhimaṃ phalasamāpattiṃ samāpajjati attanā adhigatattā yathā taṃ lokiyasamāpattinti evaṃ pavatto hetu byabhicāritoti daṭṭhabbaṃ. Na hi lokiyajjhānesu puggalantarabhāvūpagamanaṃ nāma atthi visesābhāvato, idha pana asamugghāṭitakammakilesanirodhanena puthujjanehi viya sotāpannassa sotāpannādīhi sakadāgāmiādīnaṃ puggalantarabhāvūpagamanaṃ atthi. Yato heṭṭhimā heṭṭhimā phaladhammā uparūparimaggadhammehi nivattitā paṭipakkhehi viya abhibhūtā appavattidhammataṃyeva āpannā. Teneva vuttaṃ ‘‘paṭippassaddhattā’’ti.
「上者」指初果乃至第三果圣者，「下者」指初果之果报。谓上者不能获下者之果报，此为相对得果之意。何以故？曰：因相互能入，初果者果报之果亦属初果圣人中更低等者。未所谓上者对下者未获也。是以示知上下不殊，有间隔者。此由圣者人物交替往复，修习渐寂故也。则可证初果之果入上者所获之果。世间凡夫无此特性，故乃是特圣者之所专有。盖初果果报扬灭后，由种种系统现前故，彼果更高者故亦同退。如经称「修习渐寂」，即此义也。
Apica kusalakiriyappavatti nāma aññā, vipākappavatti ca aññāti anantaraphalattā ca lokuttarakusalānaṃ heṭṭhimato uparimo bhavantaragato viya hoti. Taṃtaṃphalavaseneva hi ariyānaṃ sotāpannādināmalābho. Te sace aññaphalasamaṅginopi honti, sotāpannādināmampi tesaṃ avavatthitaṃ siyā. Tassa tassa vā ariyassa taṃ taṃ phalaṃ sadisanti katvā na uparimassa heṭṭhimaphalasamaṅgitāya lesopi sambhavati, kuto tassā samāpajjananti daṭṭhabbaṃ. Heṭṭhimā ca sotāpannādayo uparimaṃ sakadāgāmiphalādiṃ na samāpajjanti anadhigatattā. Na hi anadhigataṃ samāpattiṃ samāpajjituṃ sakkā, tasmā sabbepi ariyā attanoyeva phalaṃ samāpajjantīti niṭṭhamettha gantabbaṃ.
又有善行之执行名为「他」，果报之现频名为「他」，则此上与下似有往返互生之相。盖此果由内蕴起故，初果等圣者名号果报之果内入而分别，犹如名字一般。虽有不同果报，初果等果位虽不同，果报内称名仍同。若有不同名号内入，则当不能获此共性，是以彼诸圣人共得相应之果。初果圣者不入上果之相，因为未证得上果果报，不能令其入内。故说当以自得为最。此为最终断言也。
Pavattentāti pavattakā hutvā, pavattanavasenāti attho. Evanti yathānusiṭṭhāya anusāsaniyā vidhivasena paṭisedhavasena ca pavattitākāraparāmasanaṃ. Sā ca sammāvitakkā nāma micchāvitakkānañca pavattiākāradassanavasena pavattati. Tattha ānisaṃsassa ādīnavassa ca vibhāvanatthaṃ aniccasaññameva, na niccasaññanti attho. Paṭiyoginivattanatthañhi eva-kāraggahaṇaṃ. Idhāpi evasaddaggahaṇassa attho payojanañca vuttanayeneva veditabbaṃ. Idaṃ-gahaṇepi eseva nayo. Pañcakāmaguṇarāganti nidassanamattaṃ daṭṭhabbaṃ tadaññarāgassa dosādīnañca pahānassa icchitattā tappahānassa ca tadaññarāgādikhepassa upāyabhāvato. Tathā vuttaṃ duṭṭhalohitavimocanassa pubbaduṭṭhamaṃsakhepanūpāyatā viya. Lokuttaradhammamevāti avadhāraṇaṃ paṭikkhepabhāvato sāvajjadhammanivattanaparaṃ daṭṭhabbaṃ, tassa adhigamūpāyānisaṃsabhūtānaṃ tadaññesaṃ anavajjadhammānaṃ nānantariyabhāvato.
「发生」者，谓变动、生成也；「发生之状」示其意义。此指出按规制法，事故以反对禁止之方式发生之意。所谓正念，以显露邪念之发生状态。如用于缘起及障碍事理所说，示其虽有无常知，非恒常知。为置换本理之用。此处定有用语，目的是为言语承接。此言之目的亦如前述言词承接之用。所举之「五废欲之爱」仅示意而已，其它恶嗔等亦同需断除与弃舍，故说此生此灭之术。又喻如清净恶铁脱镣毒牵之方便。谓此为超世法所依止，乃恒常生活之对治法。因此得成，无过错法而非诸异圣也。
Cintāmaṇikavijjāsarikkhakatanti iminā ‘‘cintāmaṇī’’ti evaṃ laddhanāmā loke ekā vijjā atthi, yāya paresaṃ cittaṃ vijānantīti dīpeti. ‘‘Tassā kira vijjāya sādhako puggalo tādise desakāle mantaṃ parijappitvā yassa cittaṃ jānitukāmo, tassa diṭṭhahatthādivisesasañjānanamukhena cittācāraṃ anuminanto kathetī’’ti keci. Apare ‘‘vācaṃ niccharāpetvā tattha akkharasallakkhaṇavasenā’’ti vadanti.
『心宝珠智慧戒林』此名由此得：世间唯有一种智慧，谓之『心宝珠』，能令他人心意洞明，是为明示。有言：『此智慧之持有人，于彼讲说之时，曾通晓并琢磨过所劝诫者，若欲察知彼人心意者，则凭见手等特别标识，推知其心意之行状，乃如此说也』。又有他说：『言辞已泄露，且依字母符号而彰显』，此说不同。
Idañcapana sabbanti ‘‘bhavaṃ gotamo anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhotī’’tiādinayappavattaṃ sabbampi.
此亦皆为『世尊果德玛曾多方经历种种神通，得以亲身体验』等言说，悉数归于此类。
Saṅgāravasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《桑伽拉瓦经》注释完毕。
Brāhmaṇavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 婆罗门品注释完毕。