三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页复注经藏复注增支部复注5. 小品复注

5. Cūḷavaggo · 5. 小品复注

16 段 · CSCD 巴利原典
5. Cūḷavaggo5. 小品
1. Sammukhībhāvasuttavaṇṇanā1. 现前经注释
§41
41. Pañcamassa paṭhame sammukho bhavati yena so sammukhībhāvo, purato vijjamānatā, tasmā sammukhībhāvā. Puññakammanti dānasaṅkhātaṃ puññakammaṃ. Dve dhammā sulabhā bāhirattā yathāsakaṃ paccayasamavāyena labbhanato. Saddhā pana dullabhā pacurajanassa anavaṭṭhitakiccattā. Tenevāha ‘‘puthujjanassā’’tiādi.
41. 五者中第一者谓之『正面相』,即以正面相显现,先于其前显露故称为正面相。善业者者谓由布施所造善业。有二事易行,来自外界,以顺其所欲因缘而得。信心则难得,因多人不恒行其事故如此。正因此故,称曰『愚夫』等。
Sammukhībhāvasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 现前经注释已毕。
2. Tiṭhānasuttavaṇṇanā2. 住立经注释
§42
42. Dutiye macchariyameva malaṃ macchariyamalaṃ, cittassa malīnasabhāvāpādanato vigataṃ macchariyamalaṃ etthāti vigatamacchariyamalaṃ. Gedhābhāvena koci kiñci dentopi tattha āsattiṃ na vissajjeti, ayaṃ pana na tādisoti āha ‘‘vissaṭṭhacāgo’’ti. Malīnahatthova cittavisuddhiyā abhāvato. Dhotahatthova dhotahatthena kātabbakiccasādhanato. Tena vuttaṃ – ‘‘citte suddhe visujjhanti, iti vuttaṃ mahesinā’’ti. Yācituṃ yutto yācakānaṃ manorathapūraṇato. Yācayogo payogāsahehi yācakehi suṭṭhu yuttabhāvato. Taṃsamaṅgī eva tattha rato nāma, na cittamattenevāti āha ‘‘dānaṃ…pe… rato nāma hotī’’ti.
42. 第二者谓之如污秽般的垢染,即因心质染污之性而生净洁之垢,此即净除垢染。猿猴形象虽送予他物,然彼处不生贪着,即无恐惧,故曰『无漏施』。垢染去除似净手,净心无垢也。洗手者以清洁手为事由,故称之。故有言『心净则生纯净』。乞求者因满其所愿而行乞。乞求用具由乞求者适宜使用。此为最合适,故保有。俱为共喜欢者,称曰『施与者乐』。
‘‘Uccā, bhante’’ti vatvā ayaṃ maṃ uccato vadatīti cinteyyāti puna ‘‘nātiuccā tumhe’’ti āha, sarīrenāti adhippāyo. Mecakavaṇṇassāti nīlobhāsassa. Pucchīti bhikkhū pucchi. Bhūmiyaṃ lekhaṃ likhanto acchīti paṭhamaṃ mañce nipajjitvā uṭṭhāya bhūmiyaṃ lekhaṃ likhanto acchi ‘‘akhīṇāsavoti maññanā hotū’’ti. Tathā hi rājā khīṇāsavassa nāma…pe… nivatti. Dhajapaggahitāvāti paggahitadhajāva. Silācetiyaṭṭhānanti thūpārāmassa ca mahācetiyassa ca antare silāya katacetiyaṭṭhānaṃ. Cetiyaṃ…pe… aṭṭhāsi sāvakassa taṃ kūṭāgāranti katvā.
『优波,尊者』如此言说,于我言自上所言,应当思量。而复言『尔等非优波也』,意指肉身为主。青色者,谓蓝色相。问者谓比库询问。作土地之契约,作首事,初于床而坐,起立写土地契约纸,写作阿耨无漏心之想。诚如国王名为无漏,依法亦复如是。复言披旗者,即佩戴旗帜者。石牌所立者,即于佛塔园以及大佛塔之间的石质纪念标识。佛塔为和尚宿舍所建立。
Pacchābhāgenāti dhammakathikassa therassa piṭṭhipassena. Gonasoti maṇḍalasappo. Dhammassavanantarāya bahūnaṃ saggamaggappaṭilābhantarāyo bhaveyyāti adhippāyena ‘‘dhammassavanantarāyaṃ na karissāmī’’ti cintesi. Visaṃ vikkhambhetvāti vipassanātejena visavegaṃ vikkhambhetvā. Gāthāsahassanti gāthāsahassavantaṃ. Paṭṭhānagāthāyāti paṭṭhāpanagāthāya, ādigāthāyāti attho. Paṭṭhāna…pe… avasānagāthaṃ eva vavatthapesi, na dvinnaṃ antare vuttaṃ kilantakāyattā. Sarabhāṇaṃ sāyanhadhammakathā. Paggaṇhātīti paccakkhaṃ karontī gaṇhāti, sakkaccaṃ suṇātīti attho. Dhammakathanadivase dhammakathikānaṃ akilamanatthaṃ saddhā upāsakā siniddhabhojanaṃ madhupānakañca denti sarassa madhurabhāvāya sappimadhukatelādiñca bhesajjaṃ. Tenāha ‘‘ariyavaṃsaṃ kathessāmī’’tiādi. Catūhi dāṭhāhi ḍaṃsitvāti daḷhadaṭṭhabhāvadassanaṃ. Carissāmīti sammānessāmi, sakkaccaṃ suṇissāmīti attho. Nimmathetvāti nimmadditvā, apanetvāti attho.
后半部分谓法师长老遍察。冠名贵族团体。听法之际生诸多部分天道与解脱障碍,故思虑『听法时必不作此事』。以悲痛之热诚激发智慧之光,克服妨碍。所谓千偈千偈之功。开示偈意者,谓开示偈文之含义。开示偈文依序始终无缺,非二者夹杂,以尽说明身空义理。傍晚时分为正法开示。捉取解释,即详述,间或浏览亦谓之。法师日讲,信心向法的在家居士当给与清净饭食和甘露酒及蜜糖等诸药,以助法乐。由此,称言『将讲圣裔』。四处坚定现法,即显实坚定之相。行持正法,理当如此,必定细听以致胜,意即行如此。降伏即为安抚,摄取即获故。
Tiṭhānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 住立经注释已毕。
3. Atthavasasuttavaṇṇanā3. 义利经注释
§43
43. Tatiye attho nāma phalaṃ, taṃ etassa vasoti atthavaso. Hetu, attho etassa atthīti attho, so evāti āha ‘‘tayo atthe tīṇi kāraṇānī’’ti. Dhammadesanā nāma ukkaṭṭhaniddesena catunnaṃ ariyasaccānaṃ pakāsanāti āha ‘‘catusaccadhammaṃ pakāsetī’’ti. Aṭṭhakathaṃ ñāṇena paṭisaṃvedīti pāḷipadānaṃ atthaṃ vivaraṇañāṇena paṭi paṭi saṃvedanasīlo ‘‘ayaṃ imassa bhāsitassa attho’’ti. Etena atthapaṭisambhidābyāpāramāha. Pāḷidhammaṃ paṭisaṃvedīti pāḷigatiṃ pāḷiṃ padavivaraṇaṃ paṭi paṭi saṃvedanasīlo. Etena dhammapaṭisambhidābyāpāramāha.
43. 第三者谓『义』,即果报,是因果业之因义。理义谓果报之义也,故言『三义即三因』。法说者为昭示四圣谛之明显示现故,故云『说四圣谛』。注疏即以智慧逐渐明晰,解说巴利词义,逐句通达,称『此为此说之义』。因此称为义见解广博。明了巴利法文义理,逐词释解,一一通达。故称为法义深解.
Atthavasasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《义利因缘经》注释终了。
4. Kathāpavattisuttavaṇṇanā四、《谈话进行经》注释
§44
44. Catutthe pavattinīti yāva adhippetatthanigamanā avicchedena pavattinī. Paṭighātābhāvena appaṭihatā. Niyyānikā sappāṭihīrakā.
44. 第四者谓义谛之运行,谓是于所定义目标,完整、不断运行。以不产生阻碍之定性。以折磨之象自我克服。命令之所及乃直率明确,坚决不退也.
Kathāpavattisuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《谈话进行经》注释终了。
5. Paṇḍitasuttavaṇṇanā五、《智者经》注释
§45
45. Pañcame paṇḍitapaññattānīti paṇḍitehi paṭhamaṃ paññattāni. Kathitānīti seyyaso kathitāni. Mahāpurisehīti buddhabodhisattehi. Karuṇāti karuṇācetovimutti vuttā. Pubbabhāgoti tassa upacāro. Damoti indriyasaṃvaro ‘‘manacchaṭṭhānaṃ indriyānaṃ damana’’nti katvā. Attadamananti cittadamanaṃ. Puṇṇovāde (ma. ni. 3.396) ‘‘sakkhissasi kho, tvaṃ puṇṇa, iminā damūpasamenā’’ti āgatattā damoti vuttā khantipi. Āḷavake āḷavakasutte (saṃ. ni. 1.246; su. ni. 190) ‘‘saccā damā cāgā’’ti evaṃ vuttā paññāpi imasmiṃ sutte ‘‘damo’’ti vattuṃ vaṭṭati. Rakkhanaṃ gopanaṃ paṭijaggananti mātāpitūnaṃ manussāmanussakatūpaddavato rakkhanaṃ, byādhiādianatthato gopanaṃ, ghāsacchādanādīhi veyyāvaccakaraṇena paṭijagganaṃ. Santo nāma sabbakilesadarathapariḷāhūpasamena upasantakāyavacīsamācāratāya ca. Uttamaṭṭhena santānanti matteyyatādīhi seṭṭhaṭṭhena santānaṃ.
第四十五条中,所谓第五类贤者所习的法门,是指贤者们首先所修习之规范。所谓“所说者”,是指那些已被说明的内容。所谓“大人”,是指成就佛陀觉悟的一切大菩萨们。所谓“悲”,是指从悲悯心中了脱烦恼的解脱。所谓“前部分”,是指此处所称的附加修行。所谓“驭”,即感官的节制,此处称为“心所控制六根”。所谓“自我驭”,是心的驭护。在《大本内藏经注》上卷第三百九十六页中曾说:“汝必能忍,此忍即是修持驭制的帮助。”故此“忍”即是驭。又在阿罗跋特《阿罗跋特诃经》(律毗尼注第一篇二四六页;《增壹阿含经》第一百九十页)中说:“诚实、驭制、布施”,此经中智慧也被称为“驭”,形成此经文中“驭”的见说。所谓“护持”,乃是父母及人类社会亲属相互护持;“秘密”,涉及疾病及其他不利,为护持之义;“遮盖草木”等,表示僧侣隐居生活的保护和隐秘。所谓“安住”,是指通过止息一切烦恼根本之贪嗔痴,保持安稳身口行为;“至上安住”,是由五根等最优最上成熟的安住状态。
Idha imesaṃyeva tiṇṇaṃ ṭhānānaṃ karaṇenāti imasmiṃ sutte āgatānaṃ tiṇṇaṃ ṭhānānaṃ karaṇena nibbattanena. Etāni…pe… kāraṇānīti mātupaṭṭhānaṃ pitupaṭṭhānanti etāni dve uttamapurisānaṃ kāraṇāni. Uttamakiccakaraṇena hi mātāpituupaṭṭhākā ‘‘uttamapurisā’’ti vuttā. Tenāha ‘‘mātāpitu…pe… vutto’’ti. Anupaddavabhāvena khemaṃ.
这里说到这三种处所的缘起,是指在本经中所述三种处所之缘起、宁息。此三处所的缘起,是指父母的庇护。所谓“缘起”,即父母对儿女养护的二重因素。以优异行为完成父母养护者,称其为“上人”。故经中言“父母所…所说…”谓之无紊乱的安稳。
Paṇḍitasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《智者经》注释终了。
6. Sīlavantasuttavaṇṇanā六、《持戒者经》注释
§46
46. Chaṭṭhe lokiyalokuttaramissakanti ettha ‘‘manussā puññaṃ pasavantī’’ti avisesena vuttattā bhāvanāmayassapi puññassa saṅgaṇhanato lokuttarassapi sambhavo daṭṭhabbo.
第四十六条中,所谓第六类世俗与超世俗的称谓,是指当说“人类所积的善业感应”等特别表述时,以及说善业聚集生起时,能够观照这超世俗境界之应当认识。
Sīlavantasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《具戒者经》的注释终了。
7. Saṅkhatalakkhaṇasuttavaṇṇanā七、《有为相经》注释
§47
47. Sattame samecca sambhūya paccayehi kataṃ saṅkhataṃ. Nimittānīti sañjānanassa nimittāni. Hetupaccayasamavāye uppajjanaṃ uppādo, attalābho. Vayoti bhaṅgo. Ṭhitassāti uppādakkhaṇato uddhaṃ ṭhitikkhaṇapattassa. Sā panassa avatthā uppādāvatthāya bhinnāti katvā aññathattaṃ jarāti ca vuttā. Yasmā dhammo uppajjamāno eva bhijjati, tathā sati uppādabhaṅgā samānakkhaṇā siyuṃ, na ca taṃ yujjati, tasmā uppādāvatthāya bhinnā bhaṅgābhimukhāvatthā jarāti veditabbā. Ye pana ‘‘saṅkhārānaṃ ṭhiti natthī’’ti vadanti, tesaṃ taṃ micchā. Yathā hi tasseva dhammassa uppādāvatthāya bhinnā bhaṅgāvatthā icchitā, aññathā ‘‘aññaṃ uppajjati, aññaṃ nirujjhatī’’ti āpajjati, evaṃ uppajjamānassa bhaṅgābhimukhā dhammā icchitabbā. Sā ca ṭhitikkhaṇo. Na hi uppajjamāno bhijjatīti sakkā viññātunti.
第四十七条中,经由第七类条件促使做成的缔造,有三种依缘和成就。所谓“缘起相”,是说促成识别的缘起标识。缘起、因缘和合而生起,谓此生起称为“发生”;相互作用称为“依赖”。所谓“消亡”,即指破坏。成住,是说生起瞬间由上升到停留的存在状态。成住是由生起的根本被断开而生新的状况而异,故成住与消亡相对。倘若说“行法无常无住”,此见是错误的。正如行法的生灭是各别独立存在的,若否认生灭,断言他法生起他法灭尽,实属倾颓不实。故对生起法应知其生灭的性质。此乃成住动之理。因为正在生起的法不可有断灭的认识。
Saṅkhatanti tebhūmakā dhammā paccayasamuppannattā. Yadi evaṃ maggaphaladhammā kathanti āha ‘‘maggaphalāni panā’’tiādi. Lakkhaṇakathā hi yāvadeva sammasanatthā. Uppādakkhaṇe uppādo, na ṭhānabhaṅgakkhaṇesu. Kasmā? Uppādauppādakkhaṇānaṃ aññamaññaṃ paricchinnattā. Yathā hi uppādasaṅkhātena vikārena uppādakkhaṇo paricchinno, evaṃ uppādakkhaṇenapi uppādo paricchinno. Sesadvayepi eseva nayo. Dhammappavattimattatāyapi kālassa lokasamaññāvaseneva vuttaṃ. Lakkhaṇaṃ na saṅkhataṃ, saṅkhataṃ na lakkhaṇanti nesaṃ bhedadassanaṃ. Avatthāvato hi avatthā bhinnāvāti . Paricchinnanti ettha uppādavayehi tāva saṅkhataṃ paricchinnaṃ hotu, jarāya pana taṃ kathaṃ paricchinnanti vuccati? Na vuccati paricchedo pubbantāparantamattena, atha kho sabhāvabhedenāti nāyaṃ doso. Saṅkhataṃ dhammajātaṃ paricchinnaṃ tabbantaṃ dhammajātaṃ saṅkhatanti paññāyati evaṃ tesaṃ abhāvena nibbānametanti lakkhitabbato sañjānitabbato. Idāni ‘‘yathā hī’’tiādinā yathāvuttamattaṃ upamāhi vibhāveti.
所谓有为法,是指由三界所制约、因缘而生的一切法。如论至道与果的法,称为“有为法”的标识。生起是发生缘起之时,而非存在破坏之时。何以如此?因缘生起与缘起破坏具有相互断绝性质。正如由起的束缚被解除时,成为断绝生起;同理,起破碎时亦断绝生起。此二者原则相同。唯因时间的流逝,被普通世人通晓。标识并非有为,称为非有为,非有为并非标识。破坏,是指自前至后条理,非相互断裂,所以非责任。以此知晓有为法的生灭断尽,谓法性所生的有为破坏,故智慧解脱即涅槃。现今用“犹如之法”等比喻以阐述此理。
Saṅkhatalakkhaṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《有为相经》的注释终了。
8. Asaṅkhatalakkhaṇasuttavaṇṇanā八、《无为相经》注释
§48
48. Aṭṭhame asaṅkhatassāti vuttanayena na saṅkhatassa. Tenāha ‘‘paccayehī’’tiādi. Yathā uppādādīnaṃ bhāvena saṅkhatadhammajātaṃ saṅkhatanti paññāyati, evaṃ tesaṃ abhāvena nibbānaṃ asaṅkhatanti paññāyati.
第四十八条中,所谓无为,即是指非有为的。说依缘者,如此说道。就如生起等诸法,从本质上属于有为法,故称有为法性;如涅槃法,不具有有为法性,故称为无为法。
Asaṅkhatalakkhaṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《无为相经》的注释终了。
9. Pabbatarājasuttavaṇṇanā九、《山王经》注释
§49
49. Navame idha sāla-saddo rukkhasāmaññapariyāyo, na rukkhavisesapariyāyoti āha ‘‘mahāsālāti mahārukkhā’’ti. Kulajeṭṭhakanti tasmiṃ kule jeṭṭhabhūtaṃ sāmibhūtaṃ. Silāmayo na paṃsumayo missako ca. Gāmaṃ gāmūpacārañca ṭhapetvā sabbaṃ araññanti āha ‘‘araññasminti agāmakaṭṭhāne’’ti. Mahanto pabbato seloti yojanā.
第四十九课:此处“沙拉树声音”称为“树类普通名称”,非特指某一树种,称之为“大沙拉”或“大树”。“族中长者”指在那个族中资历最长或年纪最大的,有资历或同族中长辈之意。“石头类非土类”混淆者不可。固定村庄与外出游历村庄,皆属“森林地带”,称为“森林”,“无村落森林之地”。“大山”则指广大的山脉,高达数约旦(古长度单位)。
Pabbatarājasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《山王经》注释终了。
10. Ātappakaraṇīyasuttavaṇṇanā十、《应作精勤经》注释
§50
50. Dasame sarīrasambhavānanti sarīre sambhūtānaṃ. Dukkhānanti aniṭṭhānaṃ. Bahalānanti nirantarappavattiyā aviraḷānaṃ. Tāpanavasenāti dukkhāpanavasena. Tibbānanti kurūrānaṃ. Tāsaṃ yathāvuttānaṃ adhivāsanāya pahātabbadukkhavedanānaṃ pajahanaṃ nāma khamanamevāti āha ‘‘khamanatthāyā’’ti . Āṇāpetvāti ‘‘ātappaṃ karaṇīya’’nti buddhāṇaṃ vidhāya. Lokiyalokuttaramissakā kathitā sasambhārānaṃ maggadhammānaṃ kathitattā.
第五十课:“人体生起”谓由身体产生的(苦)。“苦”指不吉利的现象。“多且不断流转无间断”,意谓苦难持续不断。“受苦之暴力状态”,厚重残酷。诸因以此造成苦难,应对其苦难的阿赖耶即是宽恕的实践,称为“宽容”为目的。释迦佛子弟教示“应兴起热诚”,这是佛陀教导的一部分。凡俗及出世间的心态、烦恼皆有其原因道理,详述世间与出世间法门。
Ātappakaraṇīyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《应作精勤经》注释终了。
11. Mahācorasuttavaṇṇanā十一、《大盗经》注释
§51
51. Ekādasame mahābalavacoro mahācoroti āha ‘‘mahanto balavacoro’’ti. Balavacoroti ca mahāthāmatāya mahāparivāratāya mahācoriyakammasamatthatāya ca veditabbo. Mahataṃ gāmanigamānaṃ viluppanaṃ mahāvilopo. Taṃ taṃ kāraṇaṃ pakkhipitvāti taṃ taṃ akaraṇameva kāraṇaṃ katvā tappaṭibaddhāya kathāya pakkhipitvā. Atthaṃ kathayissantīti tassa tassa atthañca kathayissanti. Harantāti apanentā pariharantā. Dasavatthukāyāti ‘‘sassato loko’’ti (ma. ni. 1.269) ādidasavatthusannissitāya. Antaṃ gahetvā ṭhitadiṭṭhiyāti tameva sassatādiantaṃ gahetvā avissajjetvā ṭhitadiṭṭhiyā.
第五十一课:“巨大强力盗贼”,意谓大盗。他强盗之所作多带有威势与聚集众多跟随者,且盗贼行为标准性明显。因扰乱众多村落城镇,成为了大恶行。用各种原因说明盗贼的行为,仅作其不为的因由分析,并以说故事的方式阐释。盗贼“拿走、带走、掠夺”等动作。"十大实体"即“常住世界”,以十大实体为基础的存在。把终结与开始紧抓不放视为执着常存的见解。
Mahācorasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《大盗经》注释终了。
Cūḷavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《小品》注释终了。
Paṭhamapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ. · 第一个五十已完结。
2. Dutiyapaṇṇāsakaṃ
第二十五品