4. Devadūtavaggo · 4. 天使品复注
4. Devadūtavaggo4. 天使品
1. Sabrahmakasuttavaṇṇanā1. 与梵天经注释
§31
31. Catutthassa paṭhame sabrahmakānīti saseṭṭhakāni. Yesanti yesaṃ kulānaṃ. Puttānanti puttehi. Pūjitasaddayogena hi idaṃ karaṇatthe sāmivacanaṃ. Tenāti āhārādinā. Paṭijaggitā gopitāti yathākālaṃ tassa tassa dātabbassa dānena veyyāvaccassa ca karaṇena paṭijaggitā ceva uppannānatthappaharaṇena gopitā ca honti. Tesanti mātāpitūnaṃ. Brahmādibhāvasādhanatthanti tesaṃ guṇānaṃ atthitāya loke brahmā nāma vuccati, ācariyo nāma vuccati, āhuneyyo nāma vuccati, te mātāpitūnaṃ puttakaṃ paṭilabhantīti dassanavasena nesaṃ brahmādibhāvasādhanatthaṃ ‘‘bahukārā’’ti, vatvā taṃ tesaṃ bahukārataṃ nānākārato dassetuṃ ‘‘āpādakā’’tiādi vuttaṃ. Mātāpitaro hi puttānaṃ jīvitassa āpādakā, sarīrassa posakā, ācārasamācārānaṃ sikkhāpakā sakalassapi imassa lokassa dassetāro. Tenāha ‘‘puttānaṃ hī’’tiādi. Iṭṭhārammaṇaṃ tāva te dassentu, aniṭṭhārammaṇaṃ kathanti? Tampi dassetabbameva vajjanīyabhāvajānāpanatthaṃ.
第三十一节。关于“四种至亲”的第一种，称为血亲（sabrahmakāni）。此者谓亲族所属者，称子者谓子，即为儿子。因敬重语句合用，使此成为持有之故的同类名称。因此，此处涵盖食物等方面。所谓获得与保护者，是指根据时机，以应当施予的给予与助缘行为，有所获得和保护。所谓父母者，即为母亲父亲。所谓诸天境界的成就，是指这些美德利益之人间，称为梵，称为师，称为应受恭敬者，他们得以视见父母的子女，故称“多使者”，言其多方作为，乃言其多样行为及多有特质，故称为“助缘者”等。父母确为子女生存之资，护养身体，教导礼仪行为，是整体世间的示现者。因此说“子嗣之人”等。所显示的可能为善因，也可能为不善因。对此亦当显现，即显现值得赞叹与谴责之事。
Avijahitā hontīti tāsaṃ bhāvanāya brahmānaṃ brahmaloke uppannattā avijahitā honti bhāvanā. Lobhanīyavayasmiṃ paṭhamayobbane ativiya mudubhāvappattadassanatthaṃ satavihataggahaṇaṃ. Pāṭiyekkanti visuṃ. Iminā kāraṇenāti iminā yathāvuttena puttesu pavattitehi atikkamena mettādisamuppattisaṅkhātena kāraṇena.
所谓不放弃，是指由于得以于梵天界生起的修持，才得以不放弃。因贪欲年少时，初学道时，因其心易散乱，故有断除诸恶之必要。所谓清净者，是指净除杂染。因上述故，超越子嗣之事由，是由如法生起慈爱等善法所促成。
Tharusippanti asisattikuntakalāpādiāyudhasippaṃ. Muddāgaṇanāti aṅgulisaṃkocanādinā hatthamuddāya gaṇanā. Ādisaddena pāṇādīnaṃ saṅgaho. Pacchācariyā nāma mātāpitūnaṃ santike uggahitagahaṭṭhavattasseva puggalassa yathāsakaṃ hatthācariyādīnaṃ sippaggāhāpananti katvā sabbapaṭhamaṃ ācariyā nāmāti yojetabbaṃ. Ānīya hutaṃ āhutaṃ. Pakārehi hutaṃ pāhutaṃ. Abhisaṅkhatanti tasseva vevacanaṃ.
所谓技巧，是指坚固无疑的勇士或群体所具备的战斗技巧与功夫。数指关节的屈伸而以手掌计数。以首音为主收集手足动作。所谓后继，是指类似于侍奉父母而以应当手法照顾持守的人，依例承行手厨等技艺，由此合称为“老师”，为首要者。所谓带来、带走，按法共有多种。所谓约定，是指上述说法。
Namo kareyyāti sāyaṃ pātaṃ upaṭṭhānaṃ gantvā ‘‘idaṃ mayhaṃ uttamapuññakkhetta’’nti namakkāraṃ kareyya. Tāya naṃ pāricariyāyāti ettha nanti nipātamattaṃ, yathāvuttaparicaraṇenāti attho . Atha vā pāricariyāyāti bharaṇakiccakaraṇakulavaṃsappatiṭṭhānāpanādinā pañcavidhaupaṭṭhānena. Vuttañhetaṃ –
礼敬仪式，是每日黄昏前至前堂时，行持此敬以言“此为我最上功德之地”。其中帷幄，是指依律法相关之法。或者称作侍奉，有扶持家业与世代承续的义务。故此处称侍奉。
‘‘Pañcahi kho, gahapatiputta, ṭhānehi puttena puratthimā disā mātāpitaro paccupaṭṭhātabbā – ‘bhato nesaṃ bharissāmi, kiccaṃ nesaṃ karissāmi, kulavaṃsaṃ ṭhapessāmi, dāyajjaṃ paṭipajjāmi, atha vā pana petānaṃ kālakatānaṃ dakkhiṇaṃ anuppadassāmī’ti. Imehi kho, gahapatiputta, pañcahi ṭhānehi puttena puratthimā disā mātāpitaro paccupaṭṭhitā pañcahi ṭhānehi puttaṃ anukampanti, pāpā nivārenti, kalyāṇe nivesenti, sippaṃ sikkhāpenti, patirūpena dārena saṃyojenti, samaye dāyajjaṃ niyyādentī’’ti (dī. ni. 3.267).
有五事，贤家之子，于当时应以子嗣身份守护南面，即应守护父母：我将为其担负责任，我将为其完成工作，我将维系家族世代，我将遵从遗嘱安排，对于先人已逝者，将送献适当供养。于此五处，贤家子，父母皆得受照顾。于此五处，贤家的父母慈悲于子，避恶向善，安置其善根，学习技能，用财富与配偶相连，适时送养故去先人（《王舍城逸事》三册第二百六十七页）。
Apica yo mātāpitaro tīsu vatthūsu abhippasanne katvā sīlesu vā patiṭṭhāpetvā pabbajjāya vā niyojetvā upaṭṭhahati, ayaṃ mātāpitūpaṭṭhākānaṃ aggoti veditabbo. Sā panāyaṃ pāricariyā puttassa ubhayalokahitasukhāvahāti taṃ dassetuṃ ‘‘idheva naṃ pasaṃsanti, pecca sagge pamodatī’’ti vuttaṃ. Pasaṃsantīti ‘‘ayaṃ puggalo matteyyo petteyyo saggasaṃvattaniyaṃ paṭipadaṃ pūretī’’ti idheva naṃ pasaṃsanti. Āmodati ādito paṭṭhāya modappattiyā. Pamodati nānappakāramodasampavattiyā.
若父母在三种生活物资中皆得满意，设立善行或教戒，或遣入出家修道者而供养，则当知此为父母供养之上首。此侍奉乃为子之两世利乐。对此，应现显为“世间人赞叹，彼于天上欢喜”之理。所谓赞叹，是谓“此人值得赞叹，生于天界之善道，具足修行相应之行法”。所谓欢喜，是因具足功德而生起安乐，喜为多样状况之乐。
Sabrahmakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 与梵天经注释完毕。
2. Ānandasuttavaṇṇanā2. 阿难经注释
§32
32. Dutiye tathājātikoti tathāsabhāvo. Cittekaggatālābhoti cittekaggatāya adhigamo. Rūpameva kilesuppattiyā kāraṇabhāvato rūpanimittaṃ. Esa nayo sesesupi. Sassatādinimittanti sassatucchedabhāvanimittaṃ. Puggalanimittanti puggalābhinivesananimittaṃ. Dhammanimittanti dhammārammaṇasaṅkhātaṃ nimittaṃ. ‘‘Siyā nu kho, bhante’’ti therena puṭṭho bhagavā ‘‘siyā’’ti avoca lokuttarasamādhippaṭilābhaṃ sandhāya. So hi nibbānaṃ santaṃ paṇītanti ca passati. Tenāha ‘‘idhānandā’’tiādi.
第二为同生之法同类。所谓心第一，谓心第一之取得。色因染污之生起，故有色相。此乃依止。余等依止亦如是。常住等相者，谓常住灭尽之相。人相者谓人我执著之相。法相者谓法所缘境相之所构。长老问曰：“尊者，此兴起否？”世尊答曰：“兴起。”此为求取世间胜定之得。彼见涅槃为安乐圆满。所以故曰「此即乐」等。
Nibbānaṃsantanti samāpattiṃ appetvāti nibbānaṃ santanti ābhujitvā phalasamāpattiṃ appetvā . Divasampītiādinā asaṅkhatāya dhātuyā accantasantapaṇītādibhāvaṃ dasseti. Aṭṭhavidheti ‘‘santaṃ paṇītaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbāna’’nti evaṃ aṭṭhavidhe ābhogasaññite samannāhāre. Niddhāraṇe cetaṃ bhummaṃ. Imasmiṃ ṭhāne…pe… labbhantevāti ‘‘idhānanda, bhikkhuno evaṃ hotī’’ti āgate imasmiṃ suttappadese ekopi ābhogasamannāhāro cepi sabbe aṭṭhapi ābhogasamannāhārā labbhanteva samannāharataṃ atthāvahattā.
所谓涅槃安乐，即所达成之境界。涅槃安乐乃觉悟成果得成之境。以三十有八日等标志，显示无分别之界法绝对安乐圆满之义。所谓八种：安乐圆满、诸行静灭、诸因缘断、渴爱消除、离欲、灭尽、涅槃。由此称为果位之兼具。其义旨甚深。此处说法称曰：「此乃乐，止于此处」者。依此经文出世处所涅槃中，若有一切果位之兼具，即得一切八相之具足，故有此说。
Ñāṇena jānitvāti vipassanāñāṇasahitena maggañāṇena jānitvā. Parāni ca oparāni ca cakkhādīni āyatanāni. Santatāyāti paṭippassaddhitāya. Kāyaduccaritādidhūmavirahitoti kāyaduccaritādi eva santāpanaṭṭhena dhūmo, tena virahito. Anīghoti apāpo. Jātijarāgahaṇeneva byādhimaraṇampi gahitamevāti tabbhāvabhāvatoti vuttaṃ.
所谓知见者，即据观慧彼法之得知。谓藉由观慧之智，了知所有彼前后诸根境界。所谓常有者，谓恒断不失之相。谓由身业恶业之染，如烟无有，故断恶业之碍。有苦难者，谓由生死老病等烦恼痛苦，如毒火烈烧，故无恼。故云此为真实之义。
Ānandasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 阿难经注释完毕。
3. Sāriputtasuttavaṇṇanā3. 沙利子经注释
§33
33. Tatiye, ‘‘sāriputta, mayā saṃkhittena desitaṃ dhammaṃ tādisenapi na sukaraṃ viññātu’’nti iminā adhippāyeneva vadanto therassa ñāṇaṃ sabbamatikkamaṃ. Aññātāro ca dullabhāti hi iminā sāmaññavacanena sāriputtattherampi antogadhaṃ katvā dassento tenapi attano desanāya duppaṭividdhabhāvaṃ dasseti.
第三，世尊谓：“沙利子，我简略所说法，即便是如此，亦难以了知。”此由此断见，彼长老之智慧超越一切。又有顽者谓此法极难理解，谓此简略教法曾令沙利子等长老深思，亦示现其讲法难以通达。
Sammāti hetunā kāraṇena. Tenāha ‘‘upāyenā’’tiādi. Mānābhisamayāti mānassa dassanābhisamayā. Pahānābhisamayoti ca dassanābhisamayoti ca pariññābhisamayo vutto. Arahattamaggo hi pariññākiccasiddhiyā kiccavasena mānaṃ passati, asammohappaṭivedhavasenāti vuttaṃ hoti, ayamassa dassanābhisamayo. Tena diṭṭho pana pahānābhisamayo ca. Dassanābhisamayena hi pariññābhisamayameva pahīyati. Diṭṭhavisena diṭṭhasattānaṃ jīvitaṃ viya ayamassa pahānābhisamayo . Aṭṭhakathāyaṃ pana pahānābhisamayassa dassanābhisamayanānantariyakattā ‘‘pahānābhisamayena’’icceva vuttaṃ. Pahānābhisamaye hi gahite dassanābhisamayo gahitova hoti.
所谓三摩，乃以因缘所成。故称「方便」等。所谓傲慢克服，谓见解克服傲慢。所谓放弃与见解，谓辨析成熟所成。寂灭道果以成熟业之功得名，谓见于禅悦之外除惑之力。此即彼见所生之成熟力。又见解成熟已，随之有放弃成熟。以见成熟故，放弃成熟随缘而生。以见为根，以放为果。八解说中，放弃成熟即由见成熟之后产生。
Antamakāsidukkhassāti arahattamaggena mānassa pahīnattā ye ime ‘‘kāyabandhanassa anto jīrati (cūḷava. 278), haritantaṃ vā’’ti (ma. ni. 1.304) evaṃ vuttaantimamariyādanto ca ‘‘antamidaṃ, bhikkhave, jīvikāna’’nti (saṃ. ni. 3.80; itivu. 91) evaṃ vuttalāmakanto ca ‘‘sakkāyo eko anto’’ti (saṃ. ni. 3.103) evaṃ vuttakoṭṭhāsanto ca ‘‘esevanto dukkhassa sapaccayasaṅkhayā’’ti evaṃ vuttakoṭṭhāsanto cāti cattāro antā, tesu sabbasseva vaṭṭadukkhassa aduṃ catutthakoṭisaṅkhātaṃ antamakāsi, paricchedaṃ parivaṭumaṃ akāsi, antimasamudayamattāvasesaṃ dukkhamakāsīti vuttaṃ hoti. Tenāha ‘‘vaṭṭadukkhassa antamakāsī’’ti.
所谓烦恼终断，谓于涅槃道果中，已捨弃傲慢。谓此四终即：内身束缚之终、嗔恚之终等（别详其经）。此四终中，普遍承受诸苦之终，谓腹苦终止、烦恼终绝，断灭如大海一般，离苦灭贪之总终止。故云：「轮回苦中之终止者」。
Nanu ca ‘‘pahāna’’nti imassa niddese nibbānaṃ āgataṃ? Idha paṭippassaddhippahānasaṅkhātaṃ arahattaphalaṃ vuttaṃ, tasmā niddesenāyaṃ vaṇṇanā virujjhatīti āha ‘‘niddese panā’’tiādi. Tattha tāni padāni āgatānīti tasmiṃ niddese ‘‘pahānaṃ vūpasamaṃ paṭinissagga’’ntiādīni (cūḷani. 75 udayamāṇavapucchāniddeso) padāni āgatāni.
难道说“放舍”一词是指涅槃已经到来吗？这里所说的“因定息止而放舍”是指阿拉汉果的境界，因此对于此义的解说是违背教义的，所以说“反而在此解说中……”等等。这里的那些词汇已然出现，在此解说中指“放舍”为止息与舍弃等（见《小部》75，疑问解说）所用词义皆已出现。
Dhammatakkapurejavanti iminā tasmiṃ catutthajjhānavimokkhe ṭhatvā jhānaṅgāni vipassitvā adhigataṃ arahattavimokkhaṃ vadati. Arahattavimokkhassa hi maggasampayuttasammāsaṅkappasaṅkhāto dhammatakko purejavo hoti.
“法眼明净者”称谓的由来，是因在此第四禅的解脱中，止禅已通达而观所显现的禅五支，此禅证已得阿拉汉的解脱。阿拉汉解脱必为随道的正思惟所摄受，“法眼明净者”由此明了。
Sāriputtasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《沙利子经》注释完毕。
4. Nidānasuttavaṇṇanā四、《因缘经》注释
§34
34. Catutthe piṇḍakaraṇatthāyāti āyūhanavasena rāsikaraṇatthāya. Abhinnānīti ekadesenapi akhaṇḍitāni. Bhinnakālato paṭṭhāya hi bījaṃ bījakiccāya na upakappati. Apūtīnīti udakatemanena pūtibhāvaṃ na upagatāni. Pūtibījañhi bījatthāya na upakappati. Tenāha ‘‘pūtibhāvena abījattaṃ appattānī’’ti. Na vātena na ca ātapena hatānīti vātena ca ātapena ca na hatāni, nirojataṃ na pāpitāni. Nirojañhi kasaṭabījaṃ bījatthāya na upakappati. Sārādānīti taṇḍulasārassa ādānato sārādāni. Nissārañhi bījaṃ bījatthāya na upakappati. Tenāha ‘‘gahitasārānī’’ti, patiṭṭhitasārānīti attho. Sannicayabhāvena sukhaṃ sayitānīti cattāro māse koṭṭhapakkhittaniyāmeneva sukhasayitāni.
第三十四条 “为了净化种子”的意思是因其耐久度而持续净化。所谓不可混杂，是指在此处合一处不可分割。因不同时间阶段的积累，种子在种子工作的基础上不会被破坏。所谓不被污染，是指水质纯净状态未被玷污。净化的种子依其种子缘故不可玷污。因此说“以净化状态，众生不生起染污”。不是风或热能破坏，而是风与热都不能使其损坏，称之为无病不恶。病害是指粗糙种子因种子之依存而不生起。所谓采谷，意即采集糙米谷的采集。所谓脱落，是指种子依存中被移除的采谷。故称“所持有的采谷”，即确立的采谷。依其聚集状态谓之自然安稳度过，正如四个月处于寒暑分明的时节安适而卧。
Kammavibhattīti kammavibhāgo. Diṭṭhadhammo vuccati paccakkhabhūto paccuppanno attabhāvo, tattha veditabbaphalaṃ kammaṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ. Paccupannabhavato anantaraṃ veditabbaphalaṃ kammaṃ upapajjavedanīyaṃ. Aparapariyāyavedanīyanti diṭṭhadhammānantarabhavato aññasmiṃ attabhāvapariyāye attabhāvaparivatte veditabbaphalaṃ kammaṃ. Paṭipakkhehi anabhibhūtatāya paccayavisesena paṭiladdhavisesatāya ca balavabhāvappattā tādisassa pubbābhisaṅkhārassa vasena sātisayā hutvā pavattā paṭhamajavanacetanā tasmiṃyeva attabhāve phaladāyinī diṭṭhadhammavedanīyakammaṃ nāma. Sā hi vuttākārena balavatī javanasantāne guṇavisesayuttesu upakārānupakāravasappavattiyā āsevanālābhena appavipākatāya ca paṭhamajavanacetanā itaradvayaṃ viya pavattasantānuparamāpekkhaṃ okāsalābhāpekkhañca kammaṃ na hotīti idheva pupphamattaṃ viya pavattivipākamattaṃ phalaṃ deti. Tathā asakkontanti kammassa vipākadānaṃ nāma upadhippayogādipaccayantarasamavāyeneva hotīti tadabhāvato tasmiṃyeva attabhāve vipākaṃ dātuṃ asakkontaṃ. Ahosikammanti ahosi eva kammaṃ, na tassa vipāko ahosi atthi bhavissati cāti evaṃ veditabbaṃ kammaṃ.
“业分部”即业的分支。现象称现存、起现的自性，此处应知现象的果报称为已见之业感。由生起之后紧接的应知之业果，称为再生之业感。所谓高阶循环之业果，是指在已见现象生起之后，在另一自性遍历循环转变中的业感。因无法超越相反现象，且依缘特别性质而获得力量，因先前的业习感召，故得以强盛而转起，于此自性中发出果报的已见之业感之名称照此用句说，此乃具强力的初生之意志力发起的聚合连继，于优劣因缘的因缘联结生起，似乎是初生之身心意志力非他两者般的相续依赖与见解原因，故称为能果报之业。凡此所说，虽显为具力量的连继与不同之功能相续，透过助缘与害缘来回转动而得以维持业感果报，非纵行不当，故指此为初生意志连继。此处恰似开花只得花，反映业果状况，故称之为花；亦反映业之果报转变，故称之为果。又言：“不可能给予业的果报”，是指由因缘障碍、杂缘现起而相互调和之故，生起此等情况而影响业之果报出力。所谓未生之业，是指确有存在业而无果报，此业无果报必无未来。此义可知。
Atthasādhikāti dānādipāṇātipātādiatthassa nipphādikā. Kā pana sāti āha ‘‘sattamajavanacetanā’’ti. Sā hi sanniṭṭhāpakacetanā vuttanayena paṭiladdhavisesā purimajavanacetanāhi laddhāsevanā ca samānā anantarattabhāve vipākadāyinī upapajjavedanīyakammaṃ nāma. Purimaupamāyayevāti migaluddakopamāyayeva.
“功德成就”意谓如布施及杀生等的利益。至于何谓此义，称作“第七生起意”。此意为显现行为的意志力依据，借此获得果报之故，称为生起意业的果报果。与前意志力类似，二者因果联系紧密，故彼此视若同等。此乃以动物啼哭声音的比喻教示而已，如同雄鹿吼声的比喻。
Sati saṃsārappavattiyāti iminā asati saṃsārappavattiyaṃ ahosikammapakkhe tiṭṭhati vipaccanokāsassa abhāvatoti dīpeti. Yaṃ garukanti yaṃ akusalaṃ mahāsāvajjaṃ, kusalañca mahānubhāvaṃ kammaṃ. Kusalaṃ vā hi hotu akusalaṃ vā, yaṃ garukaṃ mātughātādikammaṃ vā mahaggatakammaṃ vā, tadeva paṭhamaṃ vipaccati. Tenāha ‘‘kusalākusalesu panā’’tiādi. Yaṃ bahulanti yaṃ bahulaṃ abhiṇhaso kataṃ samāsevitaṃ. Tenāha ‘‘kusalākusalesu pana yaṃ bahulaṃ hotī’’tiādi. Yadāsannaṃ nāma maraṇakāle anussaritaṃ kammaṃ, āsannakāle kate pana vattabbameva natthīti āha ‘‘yaṃ pana kusalākusalesu āsannamaraṇe’’tiādi. Anussaritunti paribyattabhāvena anussarituṃ.
“念轮回转动”是以不念而轮回转动之义，意指在未生意业一方立住而轮回果报无现象。所谓“重罪”即恶大过失，所谓“善业”即善大功德业。无论是善还是恶，重罪诸如杀母大业及其他重大业，最先结下恶果。言“善恶之中”则指种种行为多见者。所谓“临近”是指临终时记忆的业业刚竣，临终所行的即为当时应转之业，故言“善恶临近死亡时所行”。“记忆”的意思是围绕而回忆、怀想之前行为。
Tesaṃ abhāveti tesaṃ yaṃgarukādīnaṃ tiṇṇaṃ kammānaṃ abhāve. Yattha katthaci vipākaṃ detīti paṭisandhijanakavasena vipākaṃ deti. Paṭisandhijanakavasena hi garukādikammacatukkaṃ vuttaṃ. Tattha garukaṃ sabbapaṭhamaṃ vipaccati, garuke asati bahulīkataṃ, tasmiṃ asati yadāsannaṃ , tasmiṃ asati ‘‘kaṭattā vā panā’’ti vuttaṃ purimajātīsu katakammaṃ vipaccati. Bahulāsannapubbakatesu ca balābalaṃ jānitabbaṃ. Pāpato pāpantaraṃ kalyāṇañca, kalyāṇato kalyāṇantaraṃ pāpañca bahulīkataṃ. Tato mahatova pubbakatādi appañca bahulānussaraṇena vippaṭisārādijananato, paṭipakkhassa aparipuṇṇatāya āraddhavipākassa kammassa kammasesassa vā aparapariyāyavedanīyassa aparikkhīṇatāya santatiyā pariṇāmavisesatoti tehi tehi kāraṇehi āyūhitaphalaṃ paṭhamaṃ vipaccati. Mahānāradakassapajātake (jā. 2.22.1153 ādayo) videharañño senāpati alāto, bījako dāso, rājakaññā rucā ca ettha nidassanaṃ. Tathā hi vuttaṃ bhagavatā –
它消除那些轻微且次要的三种业障。所谓消除，是指它作为续命业而产生果报。因续命之故，某四种重业已被宣说。在此，重业为最先成熟的业，且重业大量存在。其间包含未来存在之业，以及所谓“由贪著等”而起的先前种类业都会成熟。对大量接近先前业的现象，应当认识其强弱差别。恶业引起恶果，善业引起善果，且善果之间与恶果之间广泛存在此类差别。基于先前业的大小稀少，再加上回避从反方转来的业与其果的不完善、不完全成熟、业果相对不一致、业果性质的非恒定变化，这些原因共同导致寿命果报的初次成熟。有关此理的说明，可见《大那洛达迦萨巴迦生经》(jā.2.22.1153 ādayo)，其中记载威德哈王的将军阿拉多、奴仆种子者、国王女儿如查等的示例。世尊亦如是说：
‘‘Tatrānanda, yvāyaṃ puggalo idha pāṇātipātī…pe… micchādiṭṭhi. Kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, pubbe vāssa taṃ kataṃ hoti pāpakammaṃ dukkhavedanīyaṃ, pacchā vāssa taṃ kataṃ hoti pāpakammaṃ dukkhavedanīyaṃ, maraṇakāle vāssa hoti micchādiṭṭhi samattā samādinnā, tena so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjatī’’ti –
『阿难，假如此人在此生中有杀生等不善行为……（后略）……怀邪见。于身坏散之后，乃至死亡时，必堕失生之处，堕于恶道，受苦难，转生地狱。如前生此种恶业，必受痛苦果报，如后生亦复如是。于死亡时则因邪见身受毁坏，以致堕入恶趣，受苦难。』
Ādi . Sabbaṃ mahākammavibhaṅgasuttaṃ (ma. ni. 3.303) vitthāretabbaṃ. Kiṃ bahunā. Yaṃ taṃ tathāgatassa mahākammavibhaṅgañāṇaṃ, tassevāyaṃ visayo, yadidaṃ tassa tassa kammassa tena tena kāraṇena pubbāparavipākatā samatthīyati.
为此，诸种业果的详细分类须依《大业分类经》(ma. ni. 3.303)加以阐述。何以如此？此即如来对大业分类所具慧解，其内容乃是各自业因种种因缘而先后成熟的现象。
Idāni janakādikammacatukkaṃ vibhajanto ‘‘janakaṃ nāmā’’tiādimāha. Pavattiṃ na janetīti pavattivipākaṃ na janeti. Paṭhamanaye janakakammassa paṭisandhivipākamattasseva vuttattā tassa pavattivipākadāyakattampi anujānanto ‘‘aparo nayo’’tiādimāha. Tattha paṭisandhidānādivasena vipākasantānassa nibbattakaṃ janakaṃ. Sukhadukkhasantānassa nāmarūpappabandhassa vā cirataraṃ pavattihetubhūtaṃ upatthambhakaṃ. Tenāha ‘‘sukhadukkhaṃ upatthambheti, addhānaṃ pavattetī’’ti. Upapīḷakaṃ sukhadukkhappabandhe pavattamāne saṇikaṃ saṇikaṃ hāpeti. Tenāha ‘‘sukhadukkhaṃ pīḷeti bādheti, addhānaṃ pavattituṃ na detī’’ti.
现在分辨生养家等四种业障时，说“生养家”为名。生养家不生故，谓其果不发生。第一，生养家业仅产生续命果，称其果为续命。知其具续命果之能，并进一步称为“其次”。其中以续命作用、等因缘，令果报相续，故称所生者为生养家。所谓生养家者，乃维系苦乐连续体或名色结合体较长期的生起原因。由此称“苦乐能维系，贯穿发生”。在痛苦苦乐结合体受压迫时，逐渐消除彼此的苦乐。故称“苦乐相压，烦扰不使贯穿”。
Vātakāḷako mahallako core ghātetuṃ na sakkotīti so kira mahallakakāle ekappahārena sīsaṃ chindituṃ na sakkoti, dve tayo vāre paharanto manusse kilameti, tasmā te evamāhaṃsu. Anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhitvāti sotāpattimaggassa orato anulomikaṃ khantiṃ labhitvā . Taruṇavacchāya gāviyā madditvā jīvitakkhayaṃ pāpitoti ekā kira yakkhinī dhenuvesena āgantvā ure paharitvā māresi, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Nagare bhavo nāgariyo.
于农业丰收之期，粗暴的盗贼不能轻易杀人。谓此盗贼于丰收之时不能一击割断头颅，而须于两三周内连续攻击，致使人生病。故称如此作恶始得守住顺顺的耐受力。所谓得顺耐受力者，即即将入流之道初因。另有传说，一妖魔女乘牛兽疾入，击打胸部令其死去，示现死亡之相。此俗说为世间现生活动。
Ghātetvāti upacchinditvā. Kammassa upacchindanaṃ nāma tassa vipākappaṭibāhanamevāti āha ‘‘tassa vipākaṃ paṭibāhitvā’’ti. Tañca attano vipākuppattiyā okāsakaraṇanti vuttaṃ ‘‘attano vipākassa okāsaṃ karotī’’ti. Vipaccanāya katokāsaṃ kammaṃ vipakkammeva nāma hotīti āha ‘‘evaṃ pana kammena kate okāse taṃ vipākaṃ uppannaṃ nāma vuccatī’’ti. Upapīḷakaṃ aññassa vipākaṃ upacchindati, na sayaṃ attano vipākaṃ deti. Upaghātakaṃ pana dubbalakammaṃ upacchinditvā attano vipākaṃ uppādetīti ayametesaṃ viseso. Kiñci bahvābādhatādipaccayūpasannipātena vipākassa vibādhakaṃ upapīḷakaṃ, tathā vipākasseva upacchedakaṃ. Upaghātakakammaṃ pana upaghātetvā attano vipākassa okāsakaraṇena vipaccane sati janakameva siyā. Janakādibhāvo nāma vipākaṃ pati icchitabbo, na kammaṃ patīti vipākasseva upaghātakatā yuttā viya dissati, vīmaṃsitabbaṃ.
所谓杀害，即割断之意。业障割断即业果断绝之含义。云“受其果报而断绝”，又云“因自身业果之发生而断绝”。为此说明“于业果之发生时作割断”。以成熟业果因割断业而名之。若为扰乱者，则断别他人果报，不断自身果报。扰乱者断断劣业之业，因而自身业果发生，此为特别之义。诸多因相互依存，有障碍果报的扰乱者，如同时断绝成熟果报者。扰乱者之业，通过扰乱而使其自身业果得续，故猶如生养家业。生养家状态应解为业之果完全顺遂，而非业之本身。因果之间有扰乱业，非应轻忽之理，应思量之。
Aparo nayo – yasmiṃ kamme kate paṭisandhiyaṃ pavatte ca vipākakaṭattārūpānaṃ uppatti hoti, taṃ janakaṃ. Yasmiṃ pana kate aññena janitassa iṭṭhassa vā aniṭṭhassa vā phalassa vibādhakavicchedakapaccayānuppattiyā upabrūhanapaccayuppattiyā janakasāmatthiyānurūpaṃ parisuddhiciratarappabandhā hoti, taṃ upatthambhakaṃ. Janakena nibbattitaṃ kusalaphalaṃ vā akusalaphalaṃ vā yena paccanīkabhūtena rogadhātuvisamatādinimittatāya vibādhayati, taṃ upapīḷakaṃ. Yena pana kammunā janakasāmatthiyavasena ciratarappabandhārahampi samānaṃ phalaṃ vicchedakapaccayuppattiyā upahaññati vicchijjati, taṃ upaghātakanti ayamettha sāro.
“他法业”者，谓在某业已造后，随其续转，且于所生之果报有四种形态产生者，称为“生所起因”。但于所造他业，如因出生者所欲或所不欲果报，因障碍破坏之缘起；如因增长之缘起；如因生所共缘增益之缘起；使遂具清净长久安稳之果，称为“扶护因”。以该业所生之善果或不善果，因近因障碍如病、浊脏等缘起而受苦者，称为“受苦因”。又以该业因生所共缘，于清净长久安稳果断灭之缘起，使之消减割断的，称为“毁损因”，此即其义要。
Tattha keci dutiyassa kusalabhāvaṃ itthattamāgatassa appābādhadīghāyukatāsaṃvattanavasena, pacchimānaṃ dvinnaṃ akusalabhāvaṃ bahvābādhaappāyukatāsaṃvattanavasena vaṇṇenti. Tathā ca vuttaṃ majjhimanikāye cūḷakammavibhaṅgasuttavaṇṇanāyaṃ (ma. ni. aṭṭha. 3.290) –
其中有些从第二善性，就其真实之处，因无障碍、长久俱增之故而产生；相反则有许多从第二不善性，因多障碍、害其长久而发生。中部经中《小业分别经》中亦有如此说法。
‘‘Cattāri hi kammāni – upapīḷakaṃ, upacchedakaṃ, janakaṃ, upatthambhakanti. Balavakammena hi nibbattaṃ pavatte upapīḷakaṃ āgantvā atthato evaṃ vadati nāma ‘sacāhaṃ paṭhamataraṃ jāneyyaṃ, na te idha nibbattituṃ dadeyyaṃ, catūsuyeva taṃ apāyesu nibbattāpeyyaṃ. Hotu, tvaṃ yattha katthaci nibbatta, ahaṃ upapīḷakakammaṃ nāma taṃ pīḷetvā nirojaṃ niyūsaṃ kasaṭaṃ karissāmī’ti. Tato paṭṭhāya taṃ tādisaṃ karoti. Kiṃ karoti? Parissayaṃ upaneti, bhoge vināseti.
“业有四种：受苦因、毁损因、生所起因、扶护因。以强力之业而生，则受苦因随之来临，其意即所谓‘今我应知初所造业，非令你于此生果中得生，必令其于四种不善果中生滅。‘愿尔何处所生，我当称其为受苦因，令尔受苦无疾无痒。’由此观之，修此相似业行。何谓？招致困苦，损灭财物。
‘‘Tattha dārakassa mātukucchiyaṃ nibbattakālato paṭṭhāya mātu assādo vā sukhaṃ vā na hoti, mātāpitūnaṃ pīḷāva uppajjati. Evaṃ parissayaṃ upaneti. Dārakassa pana mātukucchimhi nibbattakālato paṭṭhāya gehe bhogā udakaṃ patvā loṇaṃ viya rājādīnaṃ vasena nassanti, kumbhadohanadhenuyo khīraṃ na denti, sūratā goṇā caṇḍā honti, kāṇā honti, khañjā honti, gomaṇḍale rogo patati, dāsādayo vacanaṃ na karonti, vāpitaṃ sassaṃ na jāyati, gehagataṃ gehe, araññagataṃ araññe nassati, anupubbena ghāsacchādanamattaṃ dullabhaṃ hoti, gabbhaparihāro na hoti, vijātakāle mātu thaññaṃ chijjati, dārako parihāraṃ alabhanto pīḷito nirojo niyūso kasaṭo hoti. Idaṃ upapīḷakakammaṃ nāma.
“例如孩童乳母之苦，始于其诞生时，护持不周，乳母无怜爱或幸福感，养育者受苦。然其守护者若不善，孩童生时因失养室内财物如水流弃，食盐如国主之财产消亡，乳牛不产乳，家畜暴躁，多病，耳鸣瘫痪，家奴不从，耕作不成，居家废弃耕野荒芜，青草覆盖稀少，孕妇难产，产后母亲断乳，孩童无依受苦而无病无瘙，称为“受苦因业”。
‘‘Dīghāyukakammena pana nibbattassa upacchedakakammaṃ āgantvā āyuṃ chindati. Yathā hi puriso aṭṭhusabhagamanaṃ katvā saraṃ khipeyya, tamañño dhanuto muttamattaṃ muggarena paharitvā tattheva pāteyya, evaṃ dīghāyukakammena nibbattassa upacchedakakammaṃ āyuṃ chindati. Kiṃ karoti? Corānaṃ aṭaviṃ paveseti, vāḷamacchodakaṃ otāreti, aññataraṃ vā pana saparissayaṭhānaṃ upaneti. Idaṃ upacchedakakammaṃ nāma. ‘Upaghātaka’ntipi etasseva nāmaṃ. Paṭisandhinibbattakaṃ pana kammaṃ janakakammaṃ nāma. Appabhogakulādīsu nibbattassa bhogasampadādikaraṇena upatthambhakakammaṃ upatthambhakakammaṃ nāma.
以长寿业而生，则遭毁损业以断寿命。譬如男子制箭射杀鹿，奴仆用榔头击打，致其当场死伤，纵入盗贼森林，闯入毒蛇之穴，或入其他受苦之场所，谓之“毁损业”。“毁损者”正是该名称。续转生之业谓“生所起业”。因起资粮等不完善，终成“扶护业”。
‘‘Parittakammenapi nibbattaṃ etaṃ pavatte pāṇātipātādiviratikammaṃ āgantvā atthato evaṃ vadati nāma ‘sacāhaṃ paṭhamataraṃ jāneyyaṃ, na te idha nibbattituṃ dadeyyaṃ, devalokeyeva taṃ nibbattāpeyyaṃ, hotu, tvaṃ yattha katthaci nibbatta, ahaṃ upatthambhakakammaṃ nāma upatthambhaṃ te karissāmī’ti upatthambhaṃ karoti. Kiṃ karoti? Parissayaṃ nāseti, bhoge uppādeti.
即便是细微业缘生，为守戒不杀生等而生者，其意亦曰‘今我应先知，非令尔得生，唯使汝安乐于诸天。‘愿尔何处生，我当为尔守护，护尔安乐。’此即“扶护因”。何为？护持其所，灭除困苦。
‘‘Tattha dārakassa mātukucchiyaṃ nibbattakālato paṭṭhāya mātāpitūnaṃ sukhameva sātameva hoti. Yepi pakatiyā manussāmanussaparissayā honti, te sabbe apagacchanti . Evaṃ parissayaṃ nāseti. Dārakassa pana mātukucchimhi nibbattakālato paṭṭhāya gehe bhogānaṃ pamāṇaṃ na hoti, nidhikumbhiyo puratopi pacchatopi gehaṃ parivaṭṭamānā pavisanti. Mātāpitaro parehi ṭhapitadhanassapi sammukhībhāvaṃ gacchanti, dhenuyo bahukhīrā honti, goṇā sukhasīlā honti, vappaṭṭhāne sassāni sampajjanti, vaḍḍhiyā vā sampayuttaṃ, tāvakālikaṃ vā dinnaṃ dhanaṃ acoditā sayameva āharitvā denti, dāsādayo subbacā honti, kammantā na parihāyanti, dārako gabbhato paṭṭhāya parihāraṃ labhati, komārikavejjā sannihitāva honti. Gahapatikule jāto seṭṭhiṭṭhānaṃ, amaccakulādīsu jāto senāpatiṭṭhānādīni labhati. Evaṃ bhoge uppādeti. So aparissayo sabhogo ciraṃ jīvati. Idaṃ upatthambhakakammaṃ nāma. Imesu catūsu purimāni dve akusalāneva, janakaṃ kusalampi akusalampi, upatthambhakaṃ kusalamevā’’ti.
这是说，儿童出生时脐带尚未断绝，母亲与父亲便处于安乐的境地。那些因相互间人神的忧患而烦恼的人，全部都会离去。如此忧患也就被消除了。然而，孩子出生时缠绕的脐带并不影响家庭中财富的数量，财宝与食物仍然围绕着屋舍前后。父母即使有他人施舍的财富，也会彼此相见，乳牛多产牛乳，家畜安乐，良田中庄稼茁壮，增长连绵，给养及时，不被吝惜，亲自取来供养，奴仆等都表现良好，工匠勤勉不怠，孩子因母腹保护而获得照顾，且有女医师在侧。生于商贾之家，获得财产；生于贵族家族，得担任军政职位。如此便产生财富福报。这样的无忧害，能够使众多财富长期存在。此即名为维持丰裕之业。于这四种早期的两种不善业中，父母本身即有善恶业，维持丰业也是善业的性质。
Ettha vibādhūpaghātā nāma kusalavipākamhi na yuttāti adhippāyena ‘‘dve akusalānevā’’ti vuttaṃ. Devadattādīnaṃ pana nāgādīnaṃ ito anuppadinnayāpanakapetānañca narakādīsu akusalavipākūpatthambhanūpapīḷanūpaghātakāni santīti catunnampi kusalākusalabhāvo na virujjhati. Evañca katvā yā bahūsu ānantariyesu katesu ekena gahitappaṭisandhikassa itaresaṃ tassa anubalappadāyitā vuttā, sāpi samatthitā hoti.
这里说的烦恼苦恼并非善报中应当有的果报，因此经文用“二种不善业”称之。过去世中，诸如迦叶等诸天及龙众，未曾生于此（善报）之中，在地狱等处受不善业果报的折磨和伤害，故此四种善恶之状态没有消灭。如此论述，在许多中断时间段之间的各个层面，彼此之间成为因缘相续依附的关系，这是被认为有力的缘起，也被认为是成立的。
Suttantapariyāyena ekādasa kammāni vibhajitvā idāni abhidhammapariyāpannaṃ dassento ‘‘atthekaccāni pāpakāni kammasamādānānī’’tiādinā vibhaṅgapāḷiṃ (vibha. 810) dasseti. Tattha gatisampattipaṭibāḷhānīti gatisampattiyā paṭibāhitāni nivāritāni paṭisedhitāni. Sesapadesupi eseva nayo. Tattha ca gatisampattīti sampannagati devaloko ca manussaloko ca. Gativipattīti vipannagati cattāro apāyā. Upadhisampattīti attabhāvasamiddhi. Upadhivipattīti hīnaattabhāvatā. Kālasampattīti surājasumanussakālasaṅkhāto sampannakālo. Kālavipattīti durājadummanussakālasaṅkhāto vipannakālo. Payogasampattīti sammāpayogo. Payogavipattīti micchāpayogo.
通过经文的比喻，将十一种行为划分开来，如今在阿毗达摩教义中详述，称作“十一种业”，也可参看相关章节（vibha. 810）说明。在此，曰“果报克制”，即指果报受到克制，被迟滞、禁止。在余文中亦有同样规律。所谓“果报”即是净土天界及人间。“果报灾难”即堕落之境，有四恶趣。“所依果报”是指自我存在状态的增长；“果报违背”则指自我存在的减少。“时间增长”是指善时，即天人善劫及人间良劫；“时间败坏”指恶时，即恶劫。“修习增长”是指正确的修行相续；“修习败坏”是指错误的修行相续。
Idāni yathāvuttapāḷiyā atthaṃ dassento ‘‘tatthā’’tiādimāha. Tattha aniṭṭhārammaṇānubhavanārahe kamme vijjamāneyevāti iminā aniṭṭhārammaṇānubhavananimmittakassa pāpakammassa sabbhāvaṃ dasseti. Taṃ kammanti taṃ pāpakaṃ kammaṃ. Ekaccassa hi aniṭṭhārammaṇānubhavananimittaṃ bahupāpakammaṃ vijjamānampi gativipattiyaṃ ṭhitasseva vipaccati. Yadi pana so ekena kalyāṇakammena gatisampattiyaṃ devesu vā manussesu vā nibbatteyya, tādise ṭhāne akusalassa vāro natthi, ekantaṃ kusalassevāti taṃ kammaṃ gatisampattipaṭibāḷhaṃ na vipaccati. Patibāhitaṃ hutvāti bādhitaṃ hutvā. Attabhāvasamiddhiyanti sarīrasampattiyaṃ. Kiliṭṭhakammassāti hatthimeṇḍaassabandhakagopālakādikammassa. Palāyitabbayuttakāleti hatthiādipaccatthikasamāgamakāle. Lañjaṃ detīti evaṃ me bādhataṃ paresaṃ vase na hotīti deti. Corikayuttakāleti pakkhabalādīnaṃ labbhamānakāle. Antarakappeti pariyosānappatte antarakappe.
现在以刚才所述的巴利原义来说明：所谓“此处”，是指不能体验不善果报的业。此义显示因这不能体验不善果的缘故，业本身是恶业。有时，因不能体验，不善业多增，堕入恶趣，但若由单一善业生起善果，尽管此时不善业堆积，也不能毁坏善果的成熟。所谓“被克制”，即被障碍、阻碍。所谓“自我存在增长”，即身形增长。“污秽业”是指幼象、幼驴等兽类的业。所谓“应当逃避者”是指如象等野兽结伴聚集之时。“不受侵扰者”，即意思是我所障务，对他人无害。所谓“多盗窃者”，指以翅膀等为力量，偷拿东西之时。所谓“最终期限”，是指期限届满。
Abhidhammanayena soḷasa kammāni vibhajitvā paṭisambhidāmaggapariyāyena (paṭi. ma. 1.234-235) dvādasa kammāni vibhajitvā dassetuṃ ‘‘aparānipī’’tiādimāha. Tattha atītabhavesu katassa kammassa atītabhavesuyeva vipakkavipākaṃ gahetvā ‘‘ahosi kammaṃ ahosi kammavipāko’’ti vuttanti āha ‘‘yaṃ kammaṃ atīte āyūhita’’ntiādi. Vipākavāranti vipaccanāvasaraṃ vipākavāraṃ. ‘‘Vipākavāraṃ labhatī’’ti iminā vuttamevatthaṃ ‘‘paṭisandhiṃ janesī’’tiādinā vibhāveti. Tattha paṭisandhiṃ janesīti iminā ca paṭisandhidāyakassa kammassa pavattivipākadāyitāpi vuttā hoti. Pavattivipākasseva pana dāyakaṃ rūpajanakasīsena vadati. Tasseva atītassa kammassa diṭṭhadhammavedanīyassa upapajjavedanīyassa ca paccayavekallena atītabhavesuyeva avipakkavipākañca, atīteyeva parinibbutassa diṭṭhadhammavedanīyaupapajjavedanīyaaparapariyāyavedanīyassa kammassa avipakkavipākañca gahetvā ‘‘ahosi kammaṃ nāhosi kammavipāko’’tipi vuttanti āha ‘‘yaṃ pana vipākavāraṃ na labhī’’tiādi.
以阿毗达摩的说法，将十六种业划分开，又以辞汇学详细划分为十二种，称“不可否认业”等。此中，承受过去世的某种业和过去世的果报者，称为“业已成就者”，说“业已发生，业果亦然”。又说“业曾种植”等。所谓“果报期限”，指业果发生的时间限制。说“得到果报期限”，意味着此乃业缘的相续。所谓“相续生”，也即给予续命之因。此处也提到相续命因业是生起果报的因。果报的给予者乃以形体消极者为代表。前世业的果报显现于眼见境界和知受境界，及其所引生的境界和感觉等条件，未成就的过去世果报，及涅槃者已灭的现行境界知受，及新生境界诸果感受的业果等，称为未成就果报。故称“有业无业果报”，说“果报期限未得”等。
Atītasseva kammassa avipakkavipākassa paccuppannabhave paccayasampattiyā vipaccamānaṃ vipākaṃ gahetvā ‘‘ahosi kammaṃ atthi kammavipāko’’ti vuttanti āha ‘‘yaṃ pana atīte āyūhita’’ntiādimāha. Atītasseva kammassa atikkantavipākakālassa ca paccuppannabhave parinibbāyantassa ca avipaccamānavipākaṃ gahetvā ‘‘ahosi kammaṃ natthi kammavipāko’’ti vuttanti āha ‘‘aladdhavipākavāra’’ntiādi. Atītasseva kammassa vipākārahassa avipakkavipākassa anāgatabhave paccayasampattiyā vipaccitabbaṃ vipākaṃ gahetvā ‘‘ahosi kammaṃ bhavissati kammavipāko’’ti vuttanti dassento ‘‘yaṃ pana atīte āyūhita’’ntiādimāha. Atītasseva kammassa atikkantavipākakālassa ca anāgatabhave parinibbāyitabbassa avipaccitabbavipākañca gahetvā ‘‘ahosi kammaṃ na bhavissati kammavipāko’’ti vuttanti āha ‘‘yaṃ anāgate vipākavāraṃ na labhissatī’’tiādi. Evaṃ tāva atītakammaṃ atītapaccuppannānāgatavipākāvipākavasena chadhā dassitaṃ.
对于过去业中未成熟或已成熟（果报终止）或正在发生的现行果报，通过果报条件的相应获得，而说“业已发生，业果存在”。又说“业曾种植”等。对过去业即使其果报时限已经超过且现行果报终止者，也说“业已发生，业果无存”。又说“无果报期限”等。对于过去业中的未来果报，依据条件相续，有果报将生，因此说“业已发生，将来果报成立”。又说“业曾种植”等。对于过去业中已超过其果报期限且未来果报应终止者，称为“业已发生，将无未来果报”，又说“未来果报期限未得”。如此，从过去业到现行、未来果报的业果状态，三者如假包换般详尽说明。
Idāni paccuppannabhave katassa diṭṭhadhammavedanīyassa idheva vipaccamānaṃ vipākaṃ gahetvā ‘‘atthi kammaṃ atthi kammavipāko’’ti vuttanti dassento ‘‘yaṃ pana etarahi āyūhita’’ntiādimāha. Yaṃ pana etarahi vipākavāraṃ na labhatītiādinā tasseva paccuppannassa kammassa paccayavekallena idha avipaccamānañca diṭṭheva dhamme parinibbāyantassa idha avipaccamānañca vipākaṃ gahetvā ‘‘atthi kammaṃ natthi kammavipāko’’ti vuttanti dasseti. Paccuppannasseva kammassa upapajjavedanīyassa aparapariyāyavedanīyassa ca anāgatabhave vipaccitabbavipākaṃ gahetvā ‘‘atthi kammaṃ bhavissati kammavipāko’’ti vuttanti āha ‘‘yaṃ pana etarahi āyūhitaṃ anāgate vipākavāraṃ labhissatī’’tiādi. Paccuppannasseva kammassa upapajjavedanīyassa paccayavekallena anāgatabhave avipaccitabbañca anāgatabhave parinibbāyitabbassa aparapariyāyavedanīyassa avipaccitabbañca vipākaṃ gahetvā ‘‘atthi kammaṃ na bhavissati kammavipāko’’ti vuttanti āha ‘‘yaṃ pana vipākavāraṃ na labhissatī’’tiādi.
现在，对于当前现起的业所应见的法受，立于此处，对应果报即称“有业、有业果报”，故说“现当寿命已数”等。对于现今未得果报的业者，比如说此时不见业果变化等，乃以当前业的决定因缘，论其果报未现并已灭尽之法处，亦称“有业而无业果”，故说“果报变化将不现”等。对于当前业的将生果报与未生果报，及其相关果报，对于未现果报且必生果报业于未来，将称“有业且必有业果”，故说“现当寿命已数，未来当得果报变化”等。对于当前业的将生果报，及以决定因缘论其未来已灭且未得果报，并于未来已灭的其他果报，亦称“有业而未来无业果”，故说“果报变化不见”等。
Evañca paccuppannakammaṃ paccuppannānāgatavipākāvipākavasena catudhā dassetvā idāni anāgatabhave katassa kammassa anāgate vipaccitabbavipākaṃ gahetvā ‘‘bhavissati kammaṃ bhavissati kammavipāko’’ti vuttanti dassento ‘‘yaṃ panānāgate āyūhissatī’’tiādimāha. Tasseva anāgatassa kammassa paccayavekallena avipaccitabbañca anāgatabhave parinibbāyitabbassa avipaccitabbañca vipākaṃ gahetvā ‘‘bhavissati kammaṃ na bhavissati kammavipāko’’ti vuttanti āha ‘‘yaṃ pana vipākavāraṃ na labhissatī’’tiādi . Evaṃ anāgatakammaṃ anāgatavipākāvipākavasena dvidhā dassitaṃ. Evantiādinā yathāvuttadvādasakammāni nigameti.
如此，现起业及现起与未来果报所为的果报表现，有四种显现。对未来，但论为将生果报的业说“必有业必有业果”，故说“他日必得寿命”等。以相对因缘而言，对于未来不可生且未来必灭的业与果，称为“必有业而无业果”，故说“果报变化不见”等。如此，未来业及未来果报以二种形态呈现。诸如此类，十二业即依此而集结终结。
Idāni sabbesu yathāvuttappabhedesu kammesu yāni abhidhammanayena vibhattāni soḷasa kammāni, yāni ca paṭisambhidāmaggapariyāyena vibhattāni dvādasa kammāni, tāni sabbāni suttantikapariyāyena vibhattesu ekādasavidhesuyeva kammesu antogadhāni, tāni ca diṭṭhadhammavedanīyaupapajjavedanīyaaparapariyāyavedanīyesu tīsuyeva antogadhānīti dassento ‘‘iti imāni cevā’’tiādimāha. Tattha attano ṭhānā osakkitvāti attano yathāvuttadvādasasoḷasappabhedasaṅkhātaṭṭhānato parihāpetvā, taṃ taṃ pabhedaṃ hitvāti vuttaṃ hoti. Ekādasa kammāniyevabhavantīti taṃsabhāvānaṃyeva kammānaṃ dvādasadhā soḷasadhā ca vibhajitvā vuttattā evamāha. Yasmā ekādasadhā vuttakammāni diṭṭhadhammavedanīyāni vā siyuṃ upapajjavedanīyāni vā aparapariyāyavedanīyāni vā, tasmā vuttaṃ ‘‘tīṇiyeva kammāni hontī’’ti.
现在，于诸种经文说法细分的业法中，分述了以abhidhammanaya（阿毗达摩语法）区分的十六业，及以paṭisambhidāmagga-pariyāya（分辨之道释意）区分的十二业，皆由suttantaparriyāya（经文释意）区分的十一种业内涵所包含。对此说“此即是诸业”，由此文云如是。论述中所谓放弃自己之前所得的十二或十六种称谓，谓舍去分别。唯有这十一业本身故分为十二与十六种，故说如此。因十一业本身即包含所见现起受、于生所生等所列故，有言“三者业存”。
Tesaṃ saṅkamanaṃ natthīti tesaṃ diṭṭhadhammavedanīyādīnaṃ saṅkamanaṃ natthi, saṅkamanaṃ upapajjavedanīyādibhāvāpatti. Tenāha ‘‘yathāṭhāneyeva tiṭṭhantī’’ti, attano diṭṭhadhammavedanīyādiṭṭhāneyeva tiṭṭhantīti attho. Diṭṭhadhammavedanīyameva hi paṭhamajavanacetanā, upapajjavedanīyameva sattamajavanacetanā, majjhe pañca aparapariyāyavedanīyamevāti natthi tesaṃ aññamaññaṃ saṅgaho, tasmā attano attano diṭṭhadhammavedanīyādisabhāveyeva tiṭṭhanti. Teneva bhagavatā – ‘‘diṭṭhe vā dhamme, upapajja vā, apare vā pariyāye’’ti tayo vikappā dassitā. Tenevāha ‘‘diṭṭhadhammavedanīyaṃ kamma’’ntiādi. Tattha ‘‘diṭṭhe vā dhamme’’ti satthā na vadeyyāti asati niyāme na vadeyya. Yasmā pana tesaṃ saṅkamanaṃ natthi, niyatasabhāvā hi tāni, tasmā satthā ‘‘diṭṭhe vā dhamme’’tiādimavoca.
上述之见现起受等诸业间不相加总，诸业间无彼此相加之理，唯有受生所生业的加总。故谓“如场所所立”，即依所见现起受之所立场所而立。见现起受是初生第一心所，受生是第七心所，中间有五者为他生心所，故无彼此相加，故各自立其所立场所。故世尊亦示现“于见起受、受生业、他生业三种变更”。彼时亦说“见现起受为业”等。因无加总，彼诸业皆本性所固有，故经说“于所见法”等起名言。
Sukkapakkheti ‘‘alobho nidānaṃ kammānaṃ samudayāyā’’tiādinā āgate kusalapakkhe. Niruddheti ariyamaggādhigamena anuppādanirodhena niruddhe. Tālavatthu viya katanti yathā tāle chinne ṭhitaṭṭhāne kiñci na hoti, evaṃ kamme pahīne kiñci na hotīti attho. Tālavatthūti vā matthakacchinno tālo vutto pattaphalamakulasūciādīnaṃ abhāvato. Tato eva so aviruḷhidhammo. Evaṃ pahīnakammo sattasantāno. Tenāha ‘‘matthakacchinnatālo viyā’’ti. Anuabhāvaṃ kataṃ pacchato dhammappavattiyā abhāvato. Tenāha ‘‘yathā’’tiādi. Appavattikatakālo viyāti bījānaṃ sabbaso appavattiyā katakālo viya. Chinnamūlakānanti kilesamūlassa sabbaso chinnattā chinnamūlakānaṃ. Kilesā hi khandhānaṃ mūlāni.
“善取”为“业生之因”，即善因亦作为业因。“断者”为圣道证得，断灭生灭之义。如断棕榈树般，树之断除后立处无物，是谓业除后亦无果报。棕榈树为断，有树柴之意，自然不生新芽。故谓断业为断生诸受，该业灭之后，一切果报全然断绝。称之为“断树”，其意在于从根断尽烦恼根本皆灭尽。烦恼即五蕴之根。
Vedanīyanti veditabbaṃ. Aññaṃ vatthu natthīti aññaṃ adhiṭṭhānaṃ natthi. Sugatisaññitāpi heṭṭhimantena saṅkhāradukkhato anapagatattā duggatiyo evāti vuttaṃ ‘‘sabbā duggatiyo’’ti, evaṃ vā ettha attho daṭṭhabbo. Lobho etassa kāraṇabhūto atthīti lobhaṃ, lobhanimittaṃ kammaṃ. Tathā dosanti etthāpi. Tenāha ‘‘lobhadosasīsena lobhajañca dosajañca kammameva niddiṭṭha’’nti. Vaṭṭavivaṭṭanti vaṭṭañca vivaṭṭañca.
受业者应知“感受”是所受之物、况且无他所依。如圣人所示，善果因缘虽有但由于结使苦乐未生，乃堕落恶趣，故称“一切恶趣”。于此亦应理解此义。贪为此恶趣之因，故称贪为业之因缘。嗔亦然，故说“贪嗔悉为由，业本俱显现”。轮转与解脱，轮即为生死流转，解即为断灭。
Nidānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《因缘经》注释完毕。
5. Hatthakasuttavaṇṇanā五、《哈他咖经》注释
§35
35. Pañcame āḷaviyanti āḷaviraṭṭhe, na āḷavinagare. Tenāha ‘‘āḷaviyanti āḷaviraṭṭhe’’ti. Athāti avicchedatthe nipāto. Tattha bhagavato nisajjāya avicchinnāya evāti attho. Tenāha ‘‘eva’’ntiādi. Hatthato hatthaṃ gatattāti āḷavakassa yakkhassa hatthato sammāsambuddhassa hatthaṃ, tato rājapurisānaṃ hatthaṃ gatattā.
三十五、所谓“阿拉维者”是指在阿拉维国境内，而非阿拉维城内。因此说“阿拉维者”意指阿拉维国境。此处“阿拉维者”属于不分割（整体）词末。因为世尊的住所是不分割的意思。这里用“正是如此”等词说明。‘手’是‘手’，指阿拉维地区的大力夜叉亲手转交于正自觉者的手，继而又转交到国王贵族之手。
Māghassāti māghamāsassa. Evaṃ phaggunassāti etthāpi. Khurantarehi kaddamo uggantvā tiṭṭhatīti kaddamo khurantarehi uggantvā tiṭṭhati. Catūhi disāhi vāyanto vāto verambhoti vuccati verambhavātasadisattā.
“玛迦”即指‘玛迦月’。同样的用法也见于‘法库那月’。吹过尖厉寒风的寒风从四方吹来，因此称为‘寒风四面风’。
Pañcadvārakāyanti pañcadvārānusārena pavattaṃ viññāṇakāyaṃ. Khobhayamānāti kilesakhobhavasena khobhayamānā cittaṃ saṅkhobhaṃ karontā. Cetasikāti manodvārikacittasannissitā. Tenāha ‘‘manodvāraṃ khobhayamānā’’ti. So rāgoti taṃsadiso rāgo. Bhavati hi taṃsadise tabbohāro yathā ‘‘sā eva tittirikā, tāni eva osadhānī’’ti. Yādiso hi ekassa puggalassa uppajjanakarāgo, tādiso eva tato aññassa rāgabhāvasāmaññato. Tena vuttaṃ ‘‘tathārūporāgo’’tiādi. Icchitālābhena rajanīyesu vā niruddhesu vatthūsu domanassuppattiyā dosapariḷāhānaṃ sambhavo veditabbo.
所谓“五门体”是指随五门（眼耳鼻舌身）所起作用的识体。‘忧怖状态’是指由烦恼所生的忧怖，使心生纷乱妨碍。‘心行类’即指与心通依、附属于意识的心所。这里说‘心门忧怖’，意指意识门所生的忧怖。‘嗔恨’是类似嗔恨的心态。嗔恨虽为心所，但实质应称为烦恼，如谚语‘那只喜鹊，就是那药材’。嗔恨是个别人所生的烦恼，因而对别人而言也是烦恼的表现。由此可知成说‘异趣嗔恨’。因为想夺取所欲之物、阻止他人得物、引发不满忧愁等均属嗔恨烦恼，应当加以觉察。
Na limpati anupalittacittattā. Sītibhūto nibbutasabbapariḷāhattā. Āsattiyo vuccanti taṇhāyo tattha tattha āsañjanaṭṭhena. Darathanti pariḷāhajātaṃ. Cetasoti sāmivacanaṃ.
这类心不会沾染未沾染之心，因诸漏悉已熄尽而清凉。‘贪欲’即指此处的烦恼欲念，依附于对应处（如色界）的众缘，导致贪欲之心生起。由此显现由贪欲所引发的烦忧痛苦。‘心所’是总称这类心的伴随现象。
Hatthakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《哈他咖经》注释完毕。
6. Devadūtasuttavaṇṇanā六、《天使经》注释
§36
36. Chaṭṭhe devadūtānīti liṅgavipallāsaṃ katvā vuttanti āha ‘‘devadūtā’’ti, ubhayaliṅgaṃ vā etaṃ padaṃ, tasmā napuṃsakaliṅgavasena pāḷiyaṃ vuttassa pulliṅgavasena atthadassanaṃ kataṃ. Devoti maccūti abhibhavanaṭṭhena sattānaṃ attano vase vattāpanato maccurājā ‘‘devo’’ti vuccati. Yathā hi devo pakatisatte abhibhavati, evaṃ maccu sabbasatte abhibhavati, tasmā devo viyāti devo. ‘‘Tassa dūtā’’ti vatvā idānissa dūte tesaṃ dūtabhāvañca vibhāvetuṃ ‘‘jiṇṇabyādhimatā hī’’tiādi vuttaṃ. Tena codanatthena devassa dūtā viyāti devadūtāti dasseti. ‘‘Ahaṃ asukaṃ pamaddituṃ āgamissāmi, tuvaṃ tassa kese gahetvā mā vissajjehī’’ti maccudevassa āṇākarā dūtā viyāti hi dūtāti vuccanti.
三十六、对于第六项‘天神使者’，言语上因语尾变化而出现性别颠倒，说“天神使者”时，这是两性语形的词汇，所以不能用阴性形而使用阳性形以表达其内涵。‘天神’意谓以破除生死为职司的众生，其主管生死者即死王，被称作‘天神’。正如神灵主管鸟类，死王主管一切生命，因此称为‘神’。“使者”指被派遣的代表，因而称为‘天神使者’。说‘我将去惩治病人，你拿住他的头不可放松’是天死神的命令，派遣的使者正是指使者。如今应理解为信仰基础上如天神般的使者，于是造说‘天神使者’。此处又说为装饰、表现其神力，故用此称呼。‘纯净天神’是指已除尽染污的梵天。诸梵天是过去菩萨年龄及病痛的示现，因此末后菩萨时代受清净天神辅佐。其状态及未受辅佐者亦应用此理，故本经有此转喻。‘分布’即谓由清净天神所饰现。如此乃是此清净天神之使者。
Idāni saddhātabbaṭṭhena devā viya dūtāti devadūtāti dassento ‘‘devā viya dūtā’’tiādimāha. Tattha alaṅkatappaṭiyattāyāti idaṃ attano dibbānubhāvaṃ āvikatvā ṭhitāyāti dassanatthaṃ vuttaṃ. Devatāya byākaraṇasadisameva hoti na cirasseva jarābyādhimaraṇassa sambhavato. Visuddhidevānanti khīṇāsavabrahmānaṃ. Te hi carimabhave bodhisattānaṃ jiṇṇādibhedaṃ dassenti, tasmā antimabhavikabodhisattānaṃ visuddhidevehi upaṭṭhāpitabhāvaṃ upādāya tadaññesampi tehi anupaṭṭhāpitānampi tathā voharitabbatā pariyāyasiddhāti veditabbā. Disvāvāti visuddhidevehi dassite disvāva. Tatoyeva hi te visuddhidevānaṃ dūtā vuttā.
现在，为了显示『天使者』的意思是像天人一样作为使者，故说『像天人一样的使者』等语。其中，『以庄严装束现身』，这句话是为了表明：她以显现自身天界神力的状态而住立。此授记与天女的授记相同，因为不久之后老、病、死就会生起。『清净天』，指漏尽的梵天。他们在最后一生时，向菩萨们示现衰老等相；因此，以清净天向最后身菩萨现身侍奉为根据，可知其余未经清净天侍奉者，在语言表达上亦可如是称说，这是通过引申义成立的，应当了知。『见到之后』，意为见到清净天所示现的景象之后。正因如此，他们才被称为清净天的使者。
Kasmā āraddhanti kevalaṃ devadūte eva sarūpato adassetvāti adhippāyo. Devānaṃ dūtānaṃ dassanūpāyattā tathā vuttanti dassento ‘‘devadūtā…pe… samanuyuñjatī’’ti āha. Tattha devadūtā…pe… dassanatthanti devadūtānaṃ anuyuñjanaṭṭhānūpagassa kammassa dassanatthaṃ.
何以众生开始仅仅受到天界使者的降示呢？这是统摄之说。因见到天众使者具足形貌，故众生被其显现引导。关于诸天众使者之显现方术，如文中所述：“天使……彼等亲近修行”，此乃表示使者们的密切配合。此处指的是为使天使相互配合而安排的见示工作。
Ekacce therāti andhakādike viññāṇavādino ca sandhāya vadati. Nerayike niraye pālenti tato niggantuṃ appadānavasena rakkhantīti nirayapālā. Atha vā nirayapālatāya nerayikānaṃ nirayadukkhena pariyonaddhāya alaṃ samatthāti nirayapālā. Tanti ‘‘natthi nirayapālā’’ti vacanaṃ. Paṭisedhitamevāti ‘‘atthi nirayesu nirayapālā atthi ca kāraṇikā’’tiādinā nayena abhidhamme (kathā. 866) paṭisedhitameva. Yadi nirayapālā nāma na siyuṃ, kammakāraṇāpi na bhaveyya. Sati hi kāraṇike kammakāraṇāya bhavitabbanti adhippāyo. Tenāha ‘‘yathā hī’’tiādi. Etthāha – ‘‘kiṃ panete nirayapālā nerayikā, udāhu anerayikā’’ti. Kiñcettha – yadi tāva nerayikā nirayasaṃvattaniyena kammena nibbattā, sayampi nirayadukkhaṃ paccanubhaveyyuṃ, tathā sati aññesaṃ nerayikānaṃ ghātanāya asamatthā siyuṃ, ‘‘ime nerayikā ime nirayapālā’’ti vavatthānañca na siyā. Ye ca ye ghātenti, tehi samānarūpabalappamāṇehi itaresaṃ bhayasantāsā na siyuṃ. Atha anerayikā, nesaṃ tattha kathaṃ sambhavoti? Vuccate – anerayikā nirayapālā anirayagatisaṃvattaniyakammanibbattito. Nirayūpapattisaṃvattaniyakammato hi aññeneva kammunā te nibbattanti rakkhasajātikattā. Tathā hi vadanti sabbatthivādino –
有人聚焦于长老及盲者等诸识论者，主张他们投生于地狱以受凌辱业报，认为地狱有守护者可阻止堕入，这是地狱守护神。但亦有人指出守护者对地狱众生因苦难激烈而纷争无力调伏，此故有人言“地狱无守护者”。依断显说，此为否定之说，实际经律对此有说明，谓“地狱诸处皆有守护者及因缘”。若无地狱守护者，则业因缘亦不会生效，此为统摄论理所证。文中续：“如是等地狱守护者为何？例如非地狱者。”意谓此处“守护者”者，当为因地狱缘起业业而受业报者。若果真是地狱生，必当亲受地狱苦；既然云无，他地狱众生互庇护无畏，则“此等地狱众生，彼等守护者”的说法不足为理解。至于“非地狱者”为何生于此？说为非地狱者，其因业不同于地狱因缘者，转于护法等鬼神道者。诸论普遍认为：
‘‘Kodhā kurūrakammantā, pāpābhirucino tathā;
“由于嗔恨所起恶业，及嗜恶者所造诸恶；
Dukkhitesu ca nandanti, jāyanti yamarakkhasā’’ti.
苦者中生彼嗔鬼，诸名阎摩护卫。”
Tattha yadeke vadanti ‘‘yātanādukkhaṃ paṭisaṃvedeyyuṃ, atha vā aññamaññaṃ ghāteyyu’’ntiādi, tayidaṃ asāraṃ nirayapālānaṃ nerayikabhāvasseva abhāvato. Yadipi anerayikā nirayapālā, ayomayāya pana ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya nirayabhūmiyā parikkamamānā kathaṃ dāhadukkhaṃ nānubhavantīti? Kammānubhāvato. Yathā hi iddhimanto cetovasippattā mahāmoggallānādayo nerayike anukampantā iddhibalena nirayabhūmiṃ upagatā dāhadukkhena na bādhīyanti, evaṃ sampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ.
有句说“彼等感受苦痛之苦，或彼此相残”，此乃否定地狱守护者实存之论，谓地狱守护者实为地狱之幻象。但非地狱者虽为守护者，而因业缘由，恰如炽热铁熔化燃烧地狱，怎能不感火焰之苦？隋业故也。譬如有大神通者如摩诃目连等，因悲悯而以神通力降临地狱，虽亲历火炭之苦，却不为之所苦。此等义理即应了此处论述。
Iddhivisayassa acinteyyabhāvatoti ce? Idampi taṃsamānaṃ kammavipākassa acinteyyabhāvato. Tathārūpena hi kammunā te nibbattā yathā nirayadukkhena abādhitā eva hutvā nerayike ghātenti, na cettakena bāhiravisayābhāvo yujjati iṭṭhāniṭṭhatāya paccekaṃ dvārapurisesupi vibhattasabhāvattā. Tathā hi ekaccassa dvārassa purisassa ca iṭṭhaṃ ekaccassa aniṭṭhaṃ, ekaccassa ca aniṭṭhaṃ ekaccassa iṭṭhaṃ hoti. Evañca katvā yadeke vadanti ‘‘natthi kammavasena tejasā parūpatāpana’’ntiādi, tadapāhataṃ hoti. Yaṃ pana vadanti ‘‘anerayikānaṃ tesaṃ kathaṃ tattha sambhavo’’ti niraye nerayikānaṃ yātanāsabbhāvabhāvato. Nerayikasattayātanāyoggañhi attabhāvaṃ nibbattentaṃ kammaṃ tādisanikanti vināmitaṃ nirayaṭṭhāne eva nibbatteti. Te hi nerayikehi adhikatarabalārohapariṇāhā ativiya bhayānakadassanā kurūratarapayogā ca honti. Eteneva tattha nerayikānaṃ vibādhakakākasunakhādīnampi nibbattiyā atthibhāvo saṃvaṇṇitoti daṭṭhabbo.
难道神通之力不会消除苦感吗？此亦类似业果之不可思议。正如因业而生者，即使不受地狱痛恼阻碍，也因业力起受苦，于不同内外境界表现各异。譬如门中有人喜有人厌，各自为是。如此说者或称“无因业之烈痛”，此说随时可破除。至于“非地狱者为何于此生起”，乃因其业不同于地狱缘起业，故不至地狱最深处。此等众生虽与地狱众生苦痛有关，却因生于地狱外的恶趣而灭尽其痛。彼等于地狱众生中常表现出极强力量、变化多端、极可怖之状，具极凶恶残暴之相。故此地狱众生中，亦应注意绿鸟、守鹰等阻碍诸鬼，但此类亦不复存，已被消灭。
Kathamaññagatikehi aññagatikabādhananti ca na vattabbaṃ aññatthāpi tathā dassanato. Yaṃ paneke vadanti ‘‘asattasabhāvā eva niraye nirayapālā niraye sunakhādayo cā’’ti, tampetesaṃ matimattaṃ aññattha tathā adassanato. Na hi kāci atthi tādisī dhammappavatti, yā asattasabhāvā, sampatisattehi appayojitā ca atthakiccaṃ sādhentī diṭṭhapubbā. Petānaṃ pānīyanivārakānaṃ daṇḍādihatthānañca purisānaṃ sabbhāve asattabhāve ca visesakāraṇaṃ natthīti tādisānaṃ sabbhāve kiṃ pāpakānaṃ vattabbaṃ. Supinopaghātopi atthakiccasamatthatāya appamāṇaṃ dassanādimattenapi tadatthasiddhito. Tathā hi supine āhārūpabhogādinā na atthasiddhi, iddhinimmānarūpaṃ panettha laddhaparihāraṃ iddhivisayassa acinteyyabhāvato. Idhāpi kammavipākassa acinteyyabhāvatoti ce? Taṃ na, asiddhattā. Nerayikānaṃ kammavipāko nirayapālāti siddhamettaṃ, vuttanayena pāḷito ca tesaṃ sattabhāvo eva siddho. Sakkā hi vattuṃ sattasaṅkhātā nirayapālasaññitā dhammappavatti sābhisandhikaparūpaghāti atthakiccasabbhāvato ojāhārādi rakkhasasantati viya. Abhisandhipubbakatā cettha na sakkā paṭikkhipituṃ tathā tathā abhisandhiyā ghātanato. Tato eva na saṅghātapabbatehi anekantikatā. Ye pana vadanti ‘‘bhūtavisesā eva te vaṇṇasaṇṭhānādivisesavanto bheravākārā narakapālāti samaññaṃ labhantī’’ti, tadasiddhaṃ ujukameva pāḷiyaṃ ‘‘atthi niraye nirayapālā’’ti vādassa patiṭṭhāpitattā.
何谓不同种类不同者的牵制？不应说另外还有别的见解。部分人所说“地狱的守护者乃是不真实的存在，只是地狱里如狮子等的守护灵”之类言论，不过是他们的主观看法，不可令其为实。因为根本不存在所谓‘不真实存在’的法，于有情众生得现前时不曾施行有益之事。饿鬼的禁饮食器具及惩罚之刑具、众生本性均属于不真实的类别，因而它们无法成为恶果的特别成因。就算能见梦中骇事之类也不足以证实其确实性。更何况梦中对饮食等的享用并无真实成立，这正如神通变化所成的幻象，毕竟属于神通境域，难以捉摸且不真实。即使说业果不真实吗？不可，因其不成立为假。如地狱众生的业报确实存在为守护者，且因其常被提及而真实不虚。必须知晓守护者之存在为守护法之发生，如同保护者赖于壮健后继代代相传。此处无法以保护者的前因后果来反驳守护者的存在，因此不存在实质上的斗争与互相破坏。既然如此，也不产生多样混乱之影响。那些说“地狱守护者不过是众生异相或色彩组合的异象”者，其见解正因为主观而成立。简明而言，彼人说“地狱存在守护者”的观点是有依有据的。
Apica yathā ariyavinaye narakapālānaṃ bhūtamattatā asiddhā, tathā paññattimattavādinopi bhūtamattatā asiddhā sabbaso rūpadhammānaṃ atthibhāvasseva appaṭijānanato. Na hi tassa bhūtāni nāma paramatthato santi. Yadi paramatthaṃ gahetvā voharati, atha kasmā cakkhurūpādīni paṭikkhipatīti? Tiṭṭhatesā anavaṭṭhitatakkānaṃ appahīnavipallāsānaṃ vādavīmaṃsā. Evaṃ attheva niraye nirayapālāti niṭṭhamettha gantabbaṃ. Sati ca nesaṃ sabbhāve asatipi bāhire visaye narake viya desādiniyamo hotīti vādo na sijjhati, sati eva pana bāhire visaye desādiniyamoti daṭṭhabbaṃ.
又如圣教禁律中指地狱守护者的实体性不成立，同样主张仅为名相的见解也完全不能成立，就如众色法的存在意义也不了解一样。众色法根本不是实有的究竟实体。若以究竟实体来观照而运作，怎会排斥诸根色等？此乃站不住脚的荒谬论断。故应停止主张“地狱守护者”的存在。且因其中的“一切事相皆是不实”，对外境的宣说规则似地狱一样，是不能停止的，但真正的规制是在“境外”，这里应当知晓这点。
Devadūtasarāpanavasena satte yathūpacite puññakamme yameti niyametīti yamo. Tassa yamassa vemānikapetānaṃ rājabhāvato rañño. Tenāha ‘‘yamarājā nāma vemānikapetarājā’’ti. Kammavipākanti akusalakammavipākaṃ. Vemānikapetā hi kaṇhasukkavasena missakaṃ kammaṃ katvā vinipātikadevatā viya sukkena kammunā paṭisandhiṃ gaṇhanti. Tathā hi maggaphalabhāginopi honti, pavattiyaṃ pana kammānurūpaṃ kadāci puññaphalaṃ, kadāci apuññaphalaṃ paccanubhavanti. Yesaṃ pana ariyamaggo uppajjati, tesaṃ maggādhigamato paṭṭhāya puññaphalameva uppajjatīti daṭṭhabbaṃ. Apuññaphalaṃ pubbe viya kaṭukaṃ na hoti, manussattabhāve ṭhitānaṃ viya mudukameva hotīti apare. Dhammiko rājāti ettha tassa dhammikabhāvo dhammadevaputtassa viya uppattiniyato dhammatāvasena veditabbo. Dvāresūti avīcimahānarakassa catūsu dvāresu. Khīṇāsavā brāhmaṇā nāma ukkaṭṭhaniddesena.
天神使者以执法者身份按应得之善业引导众生，名为阎罗王。因其乃阎魔众王，故云“阎王即阎罗王”。业报即不善业的业果。阎罗众天神犹如黑云覆盖，接受恶业如同接受细雨一样，自然吸收并表现相应之报果。如此正道修习者亦有福报与恶报，与业相应，时有善果时有恶果伴随显现。真正生起圣道的人，在于道的证得上，自行生起善果显现。恶果不像前世那般苦痛，对世间人间似乎如淡淡甜蜜，是后世转变后的柔和境界。此为正法教化之现行，是如法天神子之生成所显示。所谓两界地狱有四门，断尽烦恼的婆罗门者称为“乌拘罗指示者”。
Anuyogavattanti anuyoge kate vattitabbavattaṃ. Āropentoti kārāpento, attano pucchaṃ uddissa paṭivacanaṃ dāpento pucchati. Parassa hi adhippāyaṃ ñātuṃ icchanto tadupagaṃ payogaṃ karonto pucchati nāma. Laddhinti gāhaṃ. Patiṭṭhāpentoti tattha niccakālaṃ kārāpento. Kāraṇaṃ pucchantoti yuttiṃ pucchanto. Samanubhāsatīti yathānuyuttamatthaṃ vibhūtaṃ katvā katheti.
所谓“与前言相连”，即是连接前文讲述的内容。阿拉汉“加于”他人，意谓开展、施行；“自答”是对自己提问并加回答；“问”是询问事情。对他人设立权威者因渴望知晓而向其提出要求，这即是“发出请求”。“获得”则为把握、收到。“设立时常加持”是长时间不断施行。“询由”即是追问缘由。所谓顺理成章讲论，即是条理清晰地解释说明。
Jiṇṇanti jarāpattiyā jiṇṇaṃ. Ekacco daharakālato paṭṭhāya paṇḍurogādinā abhibhūtakāyatāya jiṇṇasadiso hoti, ayaṃ na tathā jarāpattiyā jiṇṇoti dasseti. Gopānasī viya vaṅkanti vaṅkagopānasī viya vaṅkaṃ. Na hi vaṅkabhāvassa nidassanatthaṃ avaṅkagopānasī gayhati. Bhagganti bhaggasarīraṃ kaṭiyaṃ bhaggakāyattā. Tenāha ‘‘imināpissa vaṅkabhāvameva dīpetī’’ti. Daṇḍapaṭisaraṇanti ṭhānagamanesu daṇḍo paṭisaraṇaṃ etassāti daṇḍapaṭisaraṇaṃ tena vinā vattituṃ asamatthattā. Tenāha ‘‘daṇḍadutiya’’nti. Jarāturanti jarāya patthatasaṃkilantakāyaṃ. Sabbaso kimihataṃ viya mahākhallāṭaṃ sīsamassāti mahākhallāṭasīsaṃ. Sañjātavalinti samantato jātavalikaṃ. Jarādhammoti jarāpakatiko. Tenāha ‘‘jarāsabhāvo’’ti. Sabhāvo ca nāma tejodhātuyā uṇhatā viya na kadāci vigacchatīti āha ‘‘aparimutto jarāyā’’tiādi.
“老”是由年老而生的状态。偶尔因少年时期感染疾病而身体呈现老态，如消瘦衰弱，这不是严格意义上的老态。弯曲的门扇比喻弯曲的门，且弯曲的门扇称为弯曲门扇。这里借指“弯曲”的显现，并非直接指称门扇。断裂则指断开的身体，断裂者由身体分裂之意。故曰“此处显示弯曲状态”。“护栏撤除”象征诸场所中的栏杆被拆除，这表明撤除护栏之不能行。因而称为“第二杠杆”。年老即是由年龄增长而导致身体状况衰弱。“体貌变化”指年老引发的身体变化。这里说明“老是不断增长的”，类似炽热的火焰不会熄灭，故言“永不息灭的老”。
Atthato evaṃ vadati nāma, vācāya avadantopi atthāpattito evaṃ vadanto viya hoti viññūnanti attho. Taruṇo ahosiṃ yobbanena samannāgato. Ūrūnaṃ balaṃ etassa atthīti ūrubalī. Tena dūrepi gamanāgamanalaṅghanādisamatthataṃ dasseti, bāhubalīti pana iminā hatthehi kātabbakiccasamatthataṃ, javaggahaṇena vegasā pavattisamatthataṃ. Antarahitāti naṭṭhā. Ettha ca na kho panāhantiādi jarāya devadūtabhāvadassanaṃ. Tenāha ‘‘tenesa devadūto nāma jāto’’ti. Ābādhassa atthitāya ābādhikaṃ. Vividhaṃ dukkhaṃ ādahatīti byādhi, visesena vā ādhiyati etenāti byādhi, byādhi saṃjāto etassāti byādhitaṃ. Esa nayo dukkhitanti etthāpi.
从意义上论，言语所表达的内容若不成立，则智慧者便认为这是不确实的。年少时我拥有青春，是力量之象征。强壮体魄表明此力的有效性。即使远行障碍重重，仍可掌握跨越之力，即为臂力。而行动的迅速及抓取的敏捷，显示了速度的体现。没有防护即意味着缺失。这里谈及因老病导致的如同天神使者般的显现，因此云“此乃天神使者所生”。“疾病来临”意为疾病出现。“疾病”总称各种痛苦，特别是病痛因病理产生。因此称为“被病所苦”。此处所说“此地伤心”也成立。
Dutiyaṃ devadūtanti etthāpi vuttanayeneva attho veditabbo. Byādhinā abhihatoti byādhinā bādhito, upaddutoti attho.
第二天使者，此处的意义亦应依照上文所说的方式来理解。『被疾病所击打』，意为被疾病所折磨、所逼迫。
Viparibhinnavaṇṇoti viparibhinnanīlavaṇṇo. Tañhi yattha yattha gahitapubbakaṃ, tattha tattha paṇḍuvaṇṇaṃ, maṃsussadaṭṭhāne rattavaṇṇaṃ, yebhuyyena ca nīlasāṭakapārutaṃ viya hoti. Tena vuttaṃ ‘‘viparibhinnanīlavaṇṇo’’ti.
『色变』，意为青色变异。因为凡是曾被触摸过的地方，那里呈现黄白色；肌肉隆起之处呈现红色；而大体上宛如覆盖着一件蓝色布衣。因此说『青色变异』。
‘‘Kolabhati, ko na labhatī’’ti nirayupagasseva vasenāyaṃ vicāraṇāti ‘‘yena tāva bahu pāpaṃ kata’’ntiādi āraddhaṃ. Bahu pāpaṃ katanti bahuso pāpaṃ kataṃ. Tena pāpassa bahulīkaraṇamāha. Bahūti vā mahantaṃ. Mahatthopi hi bahusaddo dissati ‘‘bahu vata kataṃ assā’’tiādīsu, garukanti vuttaṃ hoti. So garukaṃ bahulaṃ vā pāpaṃ katvā ṭhito niraye nibbattatiyeva, na yamapurisehi yamassa santikaṃ nīyatīti. Parittanti pamāṇaparittatāya kālaparittatāya ca parittaṃ. Purimasmiṃ atthe agarūti attho, dutiyasmiṃ abahulanti. Yathāvuttamatthaṃ upamāya vibhāvetuṃ ‘‘yathā hī’’tiādi vuttaṃ. Kattabbameva karontīti daṇḍameva karonti. Anuvijjitvāti vīmaṃsitvā. Vinicchayaṭṭhānanti aṭṭakaraṇaṭṭhānaṃ. Parittapāpakammāti dubbalapāpakammā. Attano dhammatāyāti parehi asāriyamānepi attano dhammatāya saranti. Te hi pāpakammassa dubbalabhāvato katūpacitassa ca okāsārahakusalakammassa balavabhāvato attano dhammatāyapi saranti. Sāriyamānāpīti ‘‘idaṃ nāma tayā kataṃ puññakamma’’nti parehi sāriyamānāpi.
『谁得到，谁得不到』——此番思考完全是就趣向地狱者的角度而言，故从『凡是造作了大量恶业的』等语开始展开。『造作了大量恶业』，意为屡次造作恶业，以此说明恶业的积累众多。或者『大量』也可解为『巨大』；因为『大量』一词有表示『重大』的用法，如『真是为她做了大量的事』等处，故意指『沉重』。造作了沉重或大量恶业而住于其中者，必然投生地狱，而不是被阎王差役带到阎王面前。『少』，从量少的角度和时间短暂的角度而言为『少』；在前一义中意为『轻微』，在后一义中意为『稀少』。为了用譬喻阐明上述义理，故说『譬如』等语。『只是执行应做之事』，意为只施以刑罚。『审察之后』，意为审查之后。『判决之所』，意为法庭之处。『恶业轻微者』，意为恶业薄弱者。『依自身的法性』，意为即使无人引导，依自身的法性亦能忆念。因为这些人，由于恶业薄弱，而所积累的善业有得到机缘、堪当其位、力量强大，所以即使无人引导，依自身的法性也能忆念。『即使被引导』，意为被他人引导说『你曾造作过这一功德业』。
Ākāsacetiyanti girisikhare abbhokāse vivaṭaṅgaṇe katacetiyaṃ. Rattapaṭenāti rattavaṇṇena paṭena pūjesi paṭākaṃ katvā. Aggijālasaddanti paṭapaṭāyantaṃ narake aggijālasaddaṃ sutvāva. Attanā pūjitapaṭaṃ anussarīti tadā paṭākāya vātappahārasadde nimittassa gahitattā ‘‘mayā tadā ākāsacetiye pūjitarattapaṭasaddo viyā’’ti attanā pūjitapaṭaṃ anussari.
“Ākāsacetiyanti”谓空中的灵塔，即“山顶之上，空中高耸，开放区域之瞻仰所”。“Rattapaṭenāti”谓用红色布幔作覆盖以供恭敬。“Aggijālasaddanti”指在地狱中听到燃烧之火声，如同火焰爆裂之声。此处说明当闻其声时，念及自己曾供养过的布幔，因缘故如临其境，使知自己当时之善缘。
Sumanapupphakumbhenāti kumbhaparimāṇena sumanapuppharāsinā. ‘‘Dasādhikaṃ nāḷisahassakumbha’’nti keci, ‘‘pañcaambaṇa’’nti apare. Tīhipina sarati balavato pāpakammena byāmohito. Tuṇhī ahosīti ‘‘kammāraho aya’’nti tattha paṭikāraṃ apassanto tuṇhī ahosi.
『以一坛素馨花』，意为以坛为量的一堆素馨花。有人说『是一千量器再加十量器的坛』，另有人说『是五量器』。但他因强大的恶业而困惑迷乱，即使只有这三者，也记不得。『默然不语』，是因为见不到可在彼处应对该业的补救之法，故作为应受该业者而默然不语。
Ekapakkhacchadanamattāhīti majjhimappamāṇassa gehassa ekacchadanappamāṇehi. Suttāhataṃ karitvāti kāḷasuttaṃ pātetvā. Yathā ratho sabbaso pajjalito hoti ayomayo, evaṃ yugādayopissa pajjalitā sajotibhūtā eva hontīti āha ‘‘saddhiṃ…pe… rathe yojetvā’’ti. Mahākūṭāgārappamāṇanti sattabhūmakamahākūṭāgārappamāṇaṃ.
“Ekapakkhacchadanamattāhīti”谓屋顶单面覆盖之小屋，中等大小的房屋，仅一面为覆顶。“Suttāhataṃ karitvā”指佛经中火花溅落，如同火车或驷马车整体燃烧，铁车轮火光炽烈一样，讲述五部、车匹一同被投入火中燃烧之事。“Mahākūṭāgārappamāṇanti”谓大山峰大小的建筑物，用以夸张说明场所之巨大。
Vibhattoti sattānaṃ sādhāraṇena pāpakammunā vibhatto. Hīnaṃ kāyanti hīnaṃ sattanikāyaṃ, hīnaṃ vā attabhāvaṃ. Upādāneti catubbidhe upādāne. Atthato pana taṇhādiṭṭhiggāhoti āha ‘‘taṇhādiṭṭhiggahaṇe’’ti . Sambhavati jarāmaraṇaṃ etenāti sambhavo, upādānanti āha ‘‘jātiyā ca maraṇassa cha kāraṇabhūte’’ti. Anupādāti anupādāya. Tenāha ‘‘anupādiyitvā’’ti. Sakalavaṭṭadukkhaṃ atikkantāti carimacittanirodhena vaṭṭadukkhassa kilesānampi asambhavato sabbaṃ vaṭṭadukkhaṃ atikkantā.
『分解』者，是指众生通常因恶业而生起分裂。身体低劣者、身类低劣者、或自性低劣者。『执取』者，谓四种执取。义即对欲渴等见取持称为『欲渴等见执持』。而生起老死，谓其缘起，谓所谓生滅。执取者，即执取。故说『断除执取』。『超越一切轮回苦』者，即通过心之最终止灭，超越轮回之苦，烦恼亦不能生起，由于一切轮回苦均被超越也。
Devadūtasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《天使经》注释结束。
7. Catumahārājasuttavaṇṇanā七、《四大王经》注释。
§37
37. Sattame amā saha vattanti tasmiṃ tasmiṃ kicceti amaccā, sahitā. Parisati bhavāti pārisajjā, parivāraṭṭhāniyā parisāpariyāpannā. Tenāha ‘‘paricārikadevatā’’ti. Tātāti ālapanaṃ. Evanti ‘‘kacci bahū manussā’’tiādinā vuttākārena. Aṭṭha vāreti ekasmiṃ aḍḍhamāse catukkhattuṃ tathā itarasminti evaṃ aṭṭha vāre. Adhiṭṭhahantīti adhitiṭṭhanti. Paṭijāgarontīti paṭi paṭi jāgaronti. Puññaṃ karontā hi sattā jāgaronti nāma kātabbakiccappasutattā, itare pana supanti nāma sahitaparahitavimuttattā. Cātuddasiuposathassa anugamanaṃ viya pannarasiuposathassa paccuggamanaṃ na labbhati divasābhāvato.
第三十七条『第七事』意为彼处彼事皆无我及我所等，无我者，无我属。『同住』者，谓和合之众。『会众』谓同行之众，及其随从之处。故名为『侍者诸天』。『语』者，乃指语辞表达。此次语说谓『或有多人』等诸种说相。八维者，谓一月半。四分者，谓四分之一时辰。『安住』者，即坚立。『轮转』者，即往复觉醒。『行善者即觉醒』者，指行善者多觉醒，非恶者则善眠，因其心利乐己他。于是谓『似十四守斋，乃至十五守斋者因日不满无法继续』。
Tatoti tato tato. Taṃ upanissāyāti tā tā gāmanigamarājadhāniyo upanissāya. Adhivatthāti ārāmavanarukkhādīsu adhivatthā devatā. Teti te devā. Sandhāya kathetīti bhagavā katheti. Vuttanti aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ.
『此即彼彼彼』，谓依赖各乡各邑各都城。『依止』者，乃指依止乡邑城邑。『支护』者，谓森林园林等之支护诸天。『如是诸天』之谓。『议论』者，谓世尊所说之语。『说是』者，谓所说也。此言即阿阇梨注疏中所记。
Niccaṃ nibaddhaṃ uposatho saṃvacchare saṃvacchare paṭi paṭi haritabbato pavattetabbato pāṭihāriyapakkho nāma. Guṇaṅgehīti uposathaṅgehi.
『恒为绑定』者，即守斋节，年复一年，须当依报坚持，名为神通之端。『特性』者，谓守斋节诸部分也。
Vutthavāsoti vusitabrahmacariyavāso. Kattabbakiccanti dukkhādīsu pariññātādikiccaṃ. Otāretvāti chaḍḍetvā. Parikkhīṇabhavasaṃyojanoti sabbaso khīṇabhavabandhano. Kāraṇena jānitvāti vipassanāpaññāsahitāya maggapaññāya cattāri ariyasaccāni jānitvā.
『居修』者，乃指守清净身语意之修行。『应行事』者，谓于苦法中应知之事。『断除』者，离弃。『断尽烦恼缠』者，即彻底斩断烦恼之缠绵。『因缘所生知』者，谓依慧力，包含观智及习得圣道四谛。
Jānantoti ‘‘arahantānaṃ anukaraṇappaṭipatti esā, yadidaṃ sammadeva uposathānuṭṭhāna’’nti evaṃ uposathakammassa guṇaṃ jānanto. Evarūpenāti yādiso bhagavato uposathabhāvo vihito, evarūpena arahantānukaraṇena uposathakammena. Sakkā pahitatto vipassanaṃ ussukkāpetvā khīṇāsavasampattiṃ pāpuṇituṃ. Aṭṭhamaṃ uttānatthameva sattame vuttanayattā.
『知晓』者，即知『阿拉汉所行之效仿修持者，此即正修守斋之法』。『如是』者，谓依佛所设之守斋仪轨，如是阿拉汉效仿依此守斋仪轨修行。可得善良觉知，去欲断烦恼，证得无漏果。第八善法、第七项如所说也。
Catumahārājasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《四大王经》注释结束。
9. Sukhumālasuttavaṇṇanā九、《娇贵经》注释。
§39
39. Navame niddukkhoti kāyikacetasikadukkhavirahito. Sadukkhe hi savighāte sukhumālattā anavasarā, tasmā sukhito niddukkhatāya sukhumālo nāma. Yāvassa sukhumālattā paramukkaṃsagatāti āha ‘‘paramasukhumālo’’ti. Ativiya sukhumāloti attho. Antamatītaṃ accantaṃ. Sabbadā sukhumāloti āha ‘‘satataniddukkho’’ti. Cariyakāleti bodhicariyāya caraṇakāle. Tenāti bodhisattena. Aññattha pana padumanti rattaṃ kamalaṃ. Puṇḍarīkanti setaṃ vuccati. Itarāti itarapokkharaṇiyo. ‘‘Bodhisattassa kirā’’tiādikaṃ pokkharaṇīnaṃ uppattidassanaṃ. Kuddālakammakāreti khaṇake. Pokkharaṇiṭṭhānānīti pokkharaṇikhaṇanayoggaṭṭhānāni. Gaṇhāpesīti khaṇāpesi. Pokkharaṇisaddo cettha tādise jalāsaye niruḷho daṭṭhabbo paṅkajādisaddā viya. Sopānabāhukānaṃ matthakaṭṭhānaṃ uṇhīsanti adhippetaṃ. Udakasecananāḷikāti udakacchaṭāvissajjananāḷiyantāni. Pañcavidhāti vaṇṇavasena jātivasena ca.
三十九、无苦行者指远离身苦心苦者。因于真实苦中，剧烈纷扰乃轻柔不迫，故称为柔微。柔微乃至极其至高，故谓“极柔微”。‘极柔微’意为最极致、无上。常说柔微即“恒常无苦”。‘行者’指修菩提行在过程间。此“行者”者，此处指菩萨。‘莲’另外亦指红莲或莲花，‘白莲’即称白色莲花。‘其他’者指其他池塘。‘菩萨之井’等谓池塘之产生证明。‘打磨工具’意为小刀。‘池塘根基’指池塘挖掘之处。‘取样’意为挖取。‘池塘’用语此处，形似蓮池，原水泥泞。修筑阶梯柱子采用乌沉木。‘水流通管’指流水排泄管道。‘五种’依外貌与种类分类。
Kho panassāti nipātamattaṃ. Kāsika-saddo ativiya saṇhe sukhume mahagghavatthe niruḷho, aññasmimpi tathājātike ruḷhivasena pavattatīti daṭṭhabbaṃ. Tenāha ‘‘akāsikaṃ candana’’nti. Hemante vāso hemantaṃ, hemantaṃ arahatīti hemantiko, pāsādo. ‘‘Itaresupi eseva nayo’’ti vatvā tadeva nesaṃ arahataṃ dassetuṃ ‘‘tattha hemantiko’’tiādi vuttaṃ. Sajālānīti sajālavātapānāni, udakayantānīti udakadhārāvissandanakayantāni. Pāsādamatthaketi pāsādassa upariākāsatale. Bandhitvāti payojitayante sukkhamahiṃsacammaṃ bandhitvā. Yantaṃ parivattetvāti yathāpayojitaṃ yantaṃ pāsāṇāropanatthañceva puna tesaṃ vissajjanatthañca parivattetvā. Tasmiṃ vissajjentīti chadanapiṭṭhe baddhasukkhamahiṃsacamme vissajjenti.
‘究竟大致’社语意指极其细致而柔软巨厚坚固。尚见其他地方亦有类似粗砺之相。故称“天空檀香”。寒季居所为寒季，‘寒季者’，殿宇。谓“其他随此类相同”，以此显示该阿拉汉。于此又称“寒季阿拉汉”等。‘带网’乃带来风，‘水流者’谓流水之波动。‘殿宇部件’谓殿顶之空中层。‘绑紧’意为仔细固定细小坚韧之绳。‘转动’意为如用绳索缚着转动以致滑动及解开之功效。‘放松’指将绑紧解开。解开的部件指衣带之解松。
Sahassathāmanti purisasahassabalaṃ, purisasahassena vahitabbabhāravahaṃ. Pallaṅke nisinnovāti ratanamayapallaṅke yathānisinno eva. Uppatanākārapattanti uppatitvā ṭhitaṃ viya. Jiyaṃ pothentassāti jiyāghātaṃ karontassa. Jiyappahārasaddoti jiyāghātasaddo. Yante baddhanti yantabaddhaṃ katvā ṭhapitaṃ. Saddantareti thāmamajjhimassa purisassa saddasavanaṭṭhāne. Gāvutassa catuttho bhāgo kosotipi vuccati dvisahassadaṇḍappamāṇaṭṭhānaṃ.
‘千人’指男子一千力量，一千人力担负负载。‘床榻’如宝石床榻，形如坐稳处。‘突然抬起’意指升起后稳固不动。‘击伤’谓造成伤害。‘击伤声’意为击打时之响声。‘缚绳’系指用绳子捆绑。‘声音间’谓男子身体中部听见振动之处。‘牛群四分之一’又称为‘牛舍’，又言是四千牛鞭长度之处。
Sabbaṭṭhānānīti mahāpurisassa tāni tāni sabbāni vasanaṭṭhānāni. Sikhābaddhoti purisasabhāvasseva visesato dassanametaṃ. Na uppilāvitabhāvatthanti uppilāvitabhāvasaṅkhātaṃ atthaṃ na kathesīti attho. Tassa hi bodhimūleyeva setughāto. Tenevāti appamādalakkhaṇassa dīpanato eva. Attānaṃ atikkamitvāti attano jarāpattiṃ acintetvā aṭṭīyati. Na panesa maggena pahīno tadā maggassa anadhigatattā. Sikkhaṃ paṭikkhipitvāti yathāsamādinnasikkhaṃ pahāya.
‘一切居处’指这位伟人之所有衣物寄居处。‘发结’指男子身体特质上之明显标志。‘不是头发稀少者’指非秃头之状不表此义。其义即为，此乃菩提树根处砍断桥梁。‘凭此’乃示警惕不放逸标志。‘超越自己’意谓不思虑本身之老衰。非此道迹时，未得道之无因缘。‘断习’谓弃弃所受习，即放弃所得习气。
Aviparītabyādhiādisabhāvāvāti ekantena byādhiādisabhāvā eva. Evaṃ jigucchāvihārenāti evaṃ sakalasseva vaṭṭadukkhassa jigucchanavihārena viharantassa. Evaṃ jigucchananti evaṃ parassa jigucchanaṃ. Paraṃ ajigucchamānoti karuṇāyanena evaṃ paraṃ ajigucchanto. Abhibhosmīti abhibhavitā asmi. Ussāho ahūti caturaṅgasamannāgataṃ vīriyameva catubbidhasammappadhānavīriyañca ahosi, yena maggabrahmacariyaparāyaṇo jāto.
‘没有相反疾病等性质者’，专指有疾病等特质。‘如此厌恶居住’意谓对众生同样轮回苦之厌恶所致生活。‘他人厌恶’乃谓他人所厌。‘他者不厌’则由慈悲心故无所不厌。‘征服’意为被制服或战胜。‘努力’谓具备四种功力，四种正精进，令彼行道坚固出生。
Sukhumālasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《娇贵经》注释结束。
10. Ādhipateyyasuttavaṇṇanā十、《增上经》注释。
§40
40. Dasame abhibhavitvā pavattanaṭṭhena adhipati yaṃ kiñci jeṭṭhakaṃ na kārakaṃ attānaṃ adhipatīti katvā attā eva adhipati, tato āgataṃ attādhipateyyaṃ. Tenāha ‘‘attāna’’ntiādi. Lokanti sattalokaṃ. So ca kho iddhividhādiguṇavisesayutto adhippeto adhipatibhāvassa adhippetattā. Navavidhaṃ lokuttaradhammanti ukkaṭṭhaniddesena vuttaṃ. Iti bhavoti evaṃ sampattibhavo, tattha evaṃ abhivuddhīti. Sampattibhavassa hetūti taṃtaṃsampattibhavassa tattha ca abhivuddhiyā hetu. Jātinimittassa kammabhavassa katūpacitattā jāti antopaviṭṭhā. Jarādīsupi eseva nayo hetusiddhiyā phalasiddhito.
四十、‘成为主宰’意谓具备最高秉性，无他可令其主宰，自为主宰者。故有‘自己’等语。‘世间’即七界。此具有神通与众多殊胜特征，故成为统治主宰者。九种出世间法以极丸示现已经说完。‘如是存在’即谓如此成长存在。‘使存在成长之因’谓具足从而增上之因缘。‘生起缘起’者，因业力成熟，生起在内外现出。‘老死等亦同理’故因成立，果亦成立。
Asallīnanti na saṅkocappattaṃ. Upaṭṭhitāti kāyādisabhāvasallakkhaṇavasena upaṭṭhitā. Asammuṭṭhā sammosābhāvato. Asāraddhoti sārambhassa sārambhahetūnañca vikkhambhanena asāraddho. Ekaggaṃ anekaggabhāvassa dūrasamussāpitattā. Nimmalaṃ katvāti rāgādimalānaṃ apanayanena malarahitaṃ katvā. Gopāyatīti saṃkilesānatthato rakkhati. Ayanti evaṃpaṭipanno bhikkhu. Suddhamattānaṃ pariharati asuddhabhāvassa kilesassapi abhāvato.
不合时宜者，不是因收敛而生。『出现』者，此处以上身等所具的自相特征而显现。『不聚集』者，由于无聚合之病。『不信任』者，谓因起始之缘及其延迟，导致不信任。『专注』者，由于多专注状态之疏远而难以专一。『净化』者，以远离贪等污秽而使其无秽。『保护』者，为了除灭烦恼而加以护持。依此修行者，即为比库。保持纯洁自性者，亦护持烦恼之无有。
Atikkamitvāmaññasīti asakkhiṃ katvā maññasi. Tāya taṇhāya nibbattoti tammayo, taṇhāvasiko. Tassa bhāvo tammayatā, tassā tammayatāya abhāvena. Na hāyati paññādiguṇavepullappattiyā.
克服一切后者，谓弃绝无能所之想。谓由此渴爱而生，即渴爱之所染。其身心状态因其所染而起，因无此所染而灭。由于没有智慧等德性的生起，故不至堕落。
Ādhipateyyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 增上经注释完毕。
Devadūtavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 天使品注释完毕。