3. Bālavaggavaṇṇanā · 3. Bālavagga解释
3. Bālavaggavaṇṇanā三、愚人品注释
§22-24
22-24. Tatiyassa paṭhamadutiyatatiyāni uttānatthāneva.
22-24。第三句是第一句、第二句和第三句在挺起站立处的内容。
§25
25. Catutthe netabboti aññato āharitvā bodhetabbo, ñāpetabboti attho.
25。第四句说不可做，他由他来引出，故应当使人觉知，其义即为须使了解。
§27
27. Chaṭṭhe no cepi paṭicchādetvā karontīti pāṇātipātādīni karonto sacepi appaṭicchādetvā karonti. Paṭicchannamevāti viññūhi garahitabbabhāvato paṭicchādanārahattā paṭicchannamevāti vuccati. Avīciādayo padesavisesā tatthūpapannā sattā ca nirayaggahaṇena gahitāti āha ‘‘nirayoti sahokāsakā khandhā’’ti. Tiracchānayoni nāma visuṃ padesaviseso natthīti āha ‘‘tiracchānayoniyaṃ khandhāva labbhantī’’ti.
27。第六句言：若不遮盖而作，如杀生等恶行，虽不遮盖亦作。所谓不被聪明者所捕捉，即因未有遮盖之故，称为无遮盖。自无明开始，此类诸种特别地域之有情，因堕地狱受苦，谓之“地狱乃同气相求之处”。恶道名为畜生道，不存在幸福之特别地域，故谓“畜生道得不到地域殊胜”。
§31
31. Dasame attho phalaṃ tadadhīnavuttitāya vaso etassāti atthavaso, hetūti āha ‘‘atthavaseti kāraṇānī’’ti. Araññavanapatthānīti araññalakkhaṇappattāni vanapatthāni. Vanapattha-saddo hi saṇḍabhūte rukkhasamūhepi vattatīti araññaggahaṇaṃ. Vanīyati vivekakāmehi bhajīyati, vanute vā te attasampattiyā vasanatthāya yācanto viya hotīti vanaṃ, patiṭṭhahanti ettha vivekakāmā yathādhippetavisesādhigamenāti patthaṃ, vanesu patthaṃ gahanaṭṭhāne senāsanaṃ vanapatthaṃ. Kiñcāpīti anujānanasambhāvanatthe nipāto. Kiṃ anujānāti? Nippariyāyato araññabhāvaṃ gāmato bahi araññanti. Tenāha ‘‘nippariyāyenā’’tiādi. Kiṃ sambhāveti? Āraññakaṅganipphādakattaṃ. Yañhi āraññakaṅganipphādakaṃ, taṃ visesato araññanti vattabbanti. Tenāha ‘‘yaṃ taṃ pañcadhanusatika’’ntiādi. Nikkhamitvā bahi indakhīlāti indakhīlato bahi nikkhamitvā, tato bahi paṭṭhāyāti attho. Bahi indakhīlāti vā yattha dve tīṇi indakhīlāni, tattha bahiddhā indakhīlato paṭṭhāya. Yattha taṃ natthi, tadarahaṭṭhānato paṭṭhāyāti vadanti. Gāmantanti gāmasamīpaṃ. Anupacāraṭṭhānanti niccakiccavasena na upacaritabbaṭṭhānaṃ. Tenāha ‘‘yattha na kasīyati na vapīyatī’’ti.
31。第十句之意，为述果报，谓其为果报通达之义及因缘，于是说“果报者为因”。荒野与森林道路，谓荒野样相之道路即森林道路。森林一词，字面含义为树木成群所处，故称为林中之处。林地供修静独自处者使用，或为求自得所居，如乞求而得之处，称为林地，其中深处为诸行居之所，森林道路为林路。何谓“经、曰”者，为示许可而语。许可何谓？谓未经加工之荒野本质，于村庄之外为荒野。故说“未经加工之”。何谓“许可”？谓允许其具备荒野之特殊义能。此曰“荒野”也。由外而入，曰进入外处。外处为有二三外处所在。若无此处，则从其边缘外进入，谓有边缘外而进入。近于村庄者为乡村。非供奉之处者，谓不能供奉之处。故曰“不令被毁害，不得践踏”。
Attano ca diṭṭhadhammasukhavihāranti etena satthā attano vivekābhiratiṃ pakāseti. Tattha diṭṭhadhammo nāma ayaṃ paccakkho attabhāvo, sukhavihāro nāma catunnaṃ iriyāpathavihārānaṃ phāsutā. Ekakassa hi araññe antamaso uccāravassāvakiccaṃ upādāya sabbe iriyāpathā phāsukā honti, tasmā diṭṭhadhamme sukhavihāraṃ diṭṭhadhammasukhavihāranti evaṃ vā ettha attho daṭṭhabbo.
自所见诸法为安乐所居，借此喻师示其离欲独处之趣。所见诸法者，谓此可立即观察之自身存在，安乐所居者，为四道安乐居之通达。独处者单独在荒野中，夜间无须大声，应当克制所有外行，故四道皆通畅。故对此所见诸法令名为“安乐能安住所见诸法”，此即义理所应了解。
Pacchimañca janataṃ anukampamānoti kathaṃ araññavāsena pacchimā janatā anukampitā hoti? Saddhāpabbajitā hi kulaputtā bhagavato araññavāsaṃ disvā ‘‘bhagavāpi nāma araññasenāsanāni na muñcati, yassa nevatthi pariññātabbaṃ na pahātabbaṃ na bhāvetabbaṃ na sacchikātabbaṃ, kimaṅgaṃ pana maya’’nti cintetvā tattha vasitabbameva maññissanti, evaṃ khippameva dukkhassantakarā bhavissanti. Evaṃ pacchimā janatā anukampitā hoti. Etamatthaṃ dassento āha ‘‘pacchime mama sāvake anukampanto’’ti.
又言西方民众趋于同情，云何荒野居士得西方众生同情乎？乃因信心出家者，为世尊之子弟，见世尊于林中安住不舍，其已未能彻悟，未舍弃，未修习，未实行正证之法，思惟“既无彼氏岂有我耶？”，是故以为当依止此处，必迅速成苦之慰藉，故西方众生遂生同情。以此义故，彼说“西方弟子为我而发悲念”。
§32
32. Ekādasame vijjaṃ bhajantīti vijjābhāgiyā, vijjābhāge vijjākoṭṭhāse vattantītipi vijjābhāgiyā. Padaṃ pacchindatīti maggacittassa patiṭṭhaṃ upacchindati, maggacittaṃ patiṭṭhāpetuṃ na detīti attho. Ubbaṭṭetvāti samucchedavasena samūlaṃ uddharitvā. Aṭṭhasu ṭhānesūti buddhādīsu aṭṭhasu ṭhānesu. Rāgassa khayavirāgenāti rāgassa khayasaṅkhātena virāgena, rāgassa anuppattidhammatāpādanenāti vuttaṃ hoti.
三十二。谓第十一者，谓与慧共分，慧分中为慧处者亦是与慧共分者。谓『回断』者，是缘道心之依止而回断，意即不许令道心建立。谓『拔起』者，是缘断故如拔根连拔。谓『八所处』者，于佛等八所处中。谓『贪之灭即离贪』者，是谓借由贪之灭而生离贪，亦即无贪之生因所成。
Bālavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 愚人品注释完。