(11) 1. Āsāduppajahavaggo · (11) 1. 希望难断品复注
(11) 1. Āsāduppajahavaggavaṇṇanā（十一）一、希求难舍品释
§119
119. Tatiyapaṇṇāsakassa paṭhame dukkhena pajahitabbāti duppajahā. Duccajātiādīsupi eseva nayo. Dvinnaṃ āsānaṃ duccajabhāvo kathaṃ jānitabboti paṭhamaṃ tāva lābhāsāya duccajabhāvaṃ vibhāveti ‘‘lābhāsāyā’’tiādinā. Ubhatobyūḷhanti yuddhatthāya ubhato sannipatitaṃ. Pakkhandantīti anuppavisanti. Jīvitāsāya duppajahattātiādinā jīvitāsāya duccajabhāvaṃ vibhāveti.
第三十五经首句为“应当断除苦”，即“应当断恶”之意。在诸恶生诸法中，此法亦同。论两类坐具“恶作之性”，该如何知晓？初者，因贪图利益，分别恶作之性谓“为求利益”诸等。两者互相敌对，犹如交战，双方相互聚合。所谓“逃离”者，不入座也。因求生存而断恶，因生存而分别恶作之性。
§120
120. Dutiye dullabhāti na sulabhā. Iṇaṃ demīti saññaṃ karotīti evaṃ saññaṃ karonto viya hotīti attho. Ettha ca ‘‘pubbakārīti paṭhamaṃ upakārassa kārako. Kataññū katavedīti tena kataṃ ñatvā pacchā kārako. Tesu pubbakārī ‘iṇaṃ demī’ti saññaṃ karoti, pacchā kārako ‘iṇaṃ jīrāpemī’ti saññaṃ karotī’’ti ettakameva idha vuttaṃ. Puggalapaṇṇattisaṃvaṇṇanāyaṃ (pu. pa. aṭṭha. 83) pana –
第二句“难得”意谓不易得。谓尝试示意“我是持难得之见”。此取义即“尝试示意故得”。此又谓“先事”者，为首之助缘。知恩感恩者，知晓已得明白之后知恩报恩。于此，先事者示意“我是持难得之见”，再者示意“我已衰老垂死之见”，言犹此处所说。个人例释见（个人类别五种描述卷八十三）曰：
‘‘Pubbakārīti paṭhamameva kārako. Katavedīti kataṃ vedeti, viditaṃ pākaṭaṃ karoti. Te agāriyānagāriyehi dīpetabbā. Agārikesu hi mātāpitaro pubbakārino nāma, puttadhītaro pana mātāpitaro paṭijaggantā abhivādanādīni tesaṃ kurumānā katavedino nāma. Anagāriyesu ācariyupajjhāyā pubbakārino nāma, antevāsikasaddhivihārikā ācariyupajjhāye paṭijaggantā abhivādanādīni ca tesaṃ kurumānā katavedino nāma. Tesaṃ āvibhāvatthāya upajjhāyaposakasoṇattherādīnaṃ vatthūni kathetabbāni.
“先事即最初之助缘。知恩者，知晓所作，以明了显露。有业人应向无业人宣示。无业者，父母为先事，子女反向父母问候致敬者为知恩。非坊间之人，师长及护法为先事，后居住信仰师长护法，反问候致敬者亦为知恩。为此解释字体应讲述师长护法及长老等有关衣物之事。
‘‘Aparo nayo – parena akateyeva upakāre attani kataṃ upakāraṃ anapekkhitvā kārako pubbakārī, seyyathāpi mātāpitaro ceva ācariyupajjhāyā ca. So dullabho sattānaṃ taṇhābhibhūtattā. Parena katassa upakārassa anurūpappavattiṃ attani kataṃ upakāraṃ upakārato jānanto vediyanto kataññukatavedī seyyathāpi mātāpituācariyupajjhāyesu sammāpaṭipanno. Sopi dullabho sattānaṃ avijjābhibhūtattā. Apica akāraṇavacchalo pubbakārī, sakāraṇavacchalo kataññukatavedī. ‘Karissati me’ti evamādikāraṇanirapekkhakiriyo pubbakārī, ‘karissati me’ti evamādikāraṇasāpekkhakiriyo kataññukatavedī. Tamojotiparāyaṇo pubbakārī, jotijotiparāyaṇo kataññukatavedī. Desetā pubbakārī, paṭipajjitā kataññukatavedī. Sadevake loke arahaṃ sammāsambuddho pubbakārī, ariyasāvako kataññukatavedī’’ti vuttaṃ.
“又有他义，即于他人为所作之助缘不求回报者称先事，如父母与师长。此种心性罕见，为众生之渴爱所弥漫。对于他人所为之助缘得理得情者，了解自所为之助缘，知感恩报恩者，如父母师长，亦是罕见者，为众生之无明所覆盖。加之无因起行之先事；有因起行之知恩、感恩、报恩者。“将来必作”等无因无缘举动属于先事，有因有缘举动属知恩报恩。先事属暗尘覆灭，知恩报恩属光明渐增。先事者为说法者，知恩报恩者为履行者。在众生及天人世界中，尊世尊为先事，尊圣弟子为知恩报恩。”如是所说。
Tattha kāraṇena vinā pavattahitacitto akāraṇavacchalo. Anāgatamhi payojanaṃ apekkhamāno ‘‘karissati me’’tiādinā cittena paṭhamaṃ gahitaṃ tādisaṃ kataṃ upādāya kataññū eva nāma hoti, na pubbakārīti adhippāyena ‘‘karissati meti evamādikāraṇasāpekkhakiriyo kataññukatavedī’’ti vuttaṃ. Tamojotiparāyaṇo puññaphalāni anupajīvanto eva puññāni karotīti ‘‘pubbakārī’’ti vutto. Puññaphalaṃ upajīvanto hi kataññupakkhe tiṭṭhati.
此处义理谓无因无缘心意坏灭者为无因无缘先事。未来有期望而心怀“必作”等意，意念先取此等已作之助缘者，即谓感恩报恩，而非先事。前文所说“必作”等有因缘之举动，为感恩报恩。暗尘覆灭者虽不生现世之功德果报，却堪称为行善者，故称先事者。行善者存世，必立于感恩一方。
§121
121. Tatiye tittoti suhito pariyosito niṭṭhitakiccatāya nirussukko. Guṇapāripūriyā hi paripuṇṇo yāvadattho idha titto vutto. Tappetāti aññesampi tittikaro. Paccekabuddho ca tathāgatasāvako ca khīṇāsavo tittoti ettha paccekabuddho navalokuttaradhammehi sayaṃ titto paripuṇṇo, aññaṃ pana tappetuṃ na sakkoti. Tassa hi dhammakathāya abhisamayo na hoti, sāvakānaṃ pana dhammakathāya aparimāṇānaṃ devamanussānaṃ abhisamayo hoti. Evaṃ santepi yasmā te dhammaṃ desentā na attano vacanaṃ katvā kathenti, buddhānaṃ vacanaṃ katvā kathenti, sotuṃ nisinnaparisāpi – ‘‘ayaṃ bhikkhu na attanā paṭividdhaṃ dhammaṃ kathetī’’ti cittīkāraṃ karoti. Iti so cittīkāro buddhānaṃyeva hoti. Evaṃ tattha sammāsambuddhova tappetā nāma. Yathā hi ‘‘asukassa nāma idañcidañca dethā’’ti raññā āṇatte kiñcāpi ānetvā denti, atha kho rājāva tattha dāyako. Yehipi laddhaṃ hoti, te ‘‘raññā amhākaṃ ṭhānantaraṃ dinnaṃ, issariyavibhavo dinno’’tveva gaṇhanti, na ‘‘rājapurisehī’’ti evaṃsampadamidaṃ veditabbaṃ.
第三句“厌倦”者，心意疲困，业已完成，无复须行。所谓“果满”意谓事理成熟，已尽此义。又“厌弃”意谓对他人令其厌弃。辟支佛及如来弟子，业已断尽烦恼，即为厌弃；他人虽不能厌弃。彼无法现说法，弟子则能无限演说法。然他们虽作法，不自行说，乃为出世诸佛所说。即使听法道友亦谓“此比库非自行所说法”，其心批评者，此批评者即诸佛心。由此故，称正觉者亦是厌弃者。譬如王以“此此物品献女”，女虽行礼献与君，而王为赐予者。得物者虽知其为王所赐，然不言“乃由国民”，须知此理亦复如是。
§122
122. Catutthe duttappayāti atappayā, na sakkā kenaci tappetuṃ. Yo hi upaṭṭhākakulaṃ vā ñātikulaṃ vā nissāya vasamāno cīvare jiṇṇe tehi dinnaṃ cīvaraṃ nikkhipati, na paribhuñjati . Punappunaṃ dinnampi gahetvā nikkhipateva. Yo ca teneva nayena laddhaṃ laddhaṃ vissajjeti, parassa deti, punappunaṃ laddhampi tatheva karoti. Ime dve puggalā sakaṭehipi paccaye upanentena tappetuṃ na sakkāti duttappayā.
第四，称为‘短少施’与‘不起施’，意指不可能对他人施与。譬如，有人依靠侍者或亲属住处，拿取破旧袈裟用作袈裟，却不加享用。反复地取与放置。又有人以此规律取得的袈裟，自己享用，而不给他人，反复地用相同方式处理。此两种人，即便是在车轮等条件下，也不能称为施与，此为‘短少施’。
§123
123. Pañcame na vissajjetīti attano akatvā parassa na deti, atireke pana sati na nikkhipati, parassa deti. Tenevāha ‘‘sabbaṃyeva paresaṃ na detī’’tiādi. Idaṃ vuttaṃ hoti ‘‘yo bhikkhu upaṭṭhākakulā vā ñātikulā vā jiṇṇacīvaro sāṭakaṃ labhitvā cīvaraṃ katvā paribhuñjati na nikkhipati, aggaḷaṃ datvā pārupantopi punapi diyyamāne sahasā nappaṭiggaṇhāti. Yo ca laddhaṃ laddhaṃ attanā paribhuñjati, paresaṃ na deti. Ime dvepi sukhena sakkā tappetunti sutappayā’’ti.
第五，称为‘不起施’，意即自己不享用，且不给他人。虽有余品不放置，即使给予他人也是这样。此处云：‘一切均不得给予他人’等语。此谓经上说：“比库若从侍者或亲属处获得破旧袈裟，以作袈裟加以安心享用，而不得放置。即使交付门厅，门人也不会再接收。若自行享用所获袈裟，不给他人，此两种都是心安乐能施与之人，故称为‘圆满施’。”
§124-127
124-127. Chaṭṭhasattamādīni uttānatthāneva.
第六、第七种等教义皆指向正觉之义处。
Āsāduppajahavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 希求难舍品释完毕。