(11) 1. Valāhakavaggo(11) 1. 云品
(11) 1. Valāhakavaggo(11) 1. 云品
1. Paṭhamavalāhakasuttaṃ1. 第一云经
§101
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
如是我闻——一时,世尊住在沙瓦提城揭德林给孤独园。在那里,世尊称呼比库们:「诸比库。」「尊者。」那些比库回答世尊。世尊说此:
‘‘Cattārome, bhikkhave, valāhakā. Katame cattāro? Gajjitā no vassitā, vassitā no gajjitā, neva gajjitā no vassitā, gajjitā ca vassitā ca. Ime kho, bhikkhave, cattāro valāhakā. Evamevaṃ kho, bhikkhave, cattāro valāhakūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame cattāro? Gajjitā no vassitā, vassitā no gajjitā, neva gajjitā no vassitā, gajjitā ca vassitā ca.
「诸比库,有此等四种云。哪四种?雷鸣不降雨,降雨不雷鸣,既不雷鸣也不降雨,既雷鸣又降雨。诸比库,此等为四种云。诸比库,如是,有四种如云之人存在、出现于世间。哪四种?雷鸣不降雨,降雨不雷鸣,既不雷鸣也不降雨,既雷鸣又降雨。
‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo gajjitā hoti no vassitā? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo bhāsitā hoti, no kattā. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo gajjitā hoti, no vassitā. Seyyathāpi so, bhikkhave, valāhako gajjitā, no vassitā; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi.
「诸比库,如何人雷鸣而不降雨?诸比库,于此,某人是说者,非行者。诸比库,如是人雷鸣而不降雨。诸比库,犹如彼云雷鸣而不降雨;诸比库,我说此人如此之譬喻。
‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo vassitā hoti, no gajjitā? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo kattā hoti, no bhāsitā. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo vassitā hoti, no gajjitā. Seyyathāpi so, bhikkhave, valāhako vassitā, no gajjitā; tathūpamāhaṃ, bhikkhave , imaṃ puggalaṃ vadāmi.
「诸比库,如何人降雨而不雷鸣?诸比库,于此,某人是行者,非说者。诸比库,如是人降雨而不雷鸣。诸比库,犹如彼云降雨而不雷鸣;诸比库,我说此人如此之譬喻。
‘‘Kathañca , bhikkhave, puggalo neva gajjitā hoti, no vassitā? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo neva bhāsitā hoti, no kattā. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo neva gajjitā hoti, no vassitā. Seyyathāpi so, bhikkhave, valāhako neva gajjitā , no vassitā; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi.
「诸比库,如何人既不雷鸣也不降雨?诸比库,于此,某人既非说者,也非行者。诸比库,如是人既不雷鸣也不降雨。诸比库,犹如彼云既不雷鸣也不降雨;诸比库,我说此人如此之譬喻。
‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo gajjitā ca hoti vassitā ca? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo bhāsitā ca hoti kattā ca. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo gajjitā ca hoti vassitā ca. Seyyathāpi so, bhikkhave, valāhako gajjitā ca vassitā ca; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi. Ime kho, bhikkhave, cattāro valāhakūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmi’’nti. Paṭhamaṃ.
「诸比库,如何人既雷鸣又降雨?诸比库,于此,某人既是说者又是行者。诸比库,如是人既雷鸣又降雨。诸比库,犹如彼云既雷鸣又降雨;诸比库,我说此人如此之譬喻。诸比库,此等四种如云之人存在、出现于世间。」第一经。
2. Dutiyavalāhakasuttaṃ2. 第二云经
§102
‘‘Cattārome , bhikkhave, valāhakā. Katame cattāro? Gajjitā no vassitā, vassitā no gajjitā, neva gajjitā no vassitā gajjitā ca vassitā ca. Ime kho, bhikkhave, cattāro valāhakā. Evamevaṃ kho, bhikkhave, cattāro valāhakūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame cattāro? Gajjitā no vassitā, vassitā no gajjitā, neva gajjitā no vassitā, gajjitā ca vassitā ca.
「诸比库,有此等四种云。哪四种?雷鸣不降雨,降雨不雷鸣,既不雷鸣也不降雨,既雷鸣又降雨。诸比库,此等为四种云。诸比库,如是,有四种如云之人存在、出现于世间。哪四种?雷鸣不降雨,降雨不雷鸣,既不雷鸣也不降雨,既雷鸣又降雨。
‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo gajjitā hoti, no vassitā? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dhammaṃ pariyāpuṇāti – suttaṃ, geyyaṃ, veyyākaraṇaṃ, gāthaṃ, udānaṃ, itivuttakaṃ, jātakaṃ, abbhutadhammaṃ, vedallaṃ. So ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ nappajānāti, ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṃ nappajānāti, ‘ayaṃ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṃ nappajānāti, ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo gajjitā hoti, no vassitā. Seyyathāpi so, bhikkhave, valāhako gajjitā, no vassitā; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi.
「诸比库,如何人雷鸣而不降雨?诸比库,于此,某人学习法——经、应颂、记说、偈颂、自说、如是语、本生、未曾有法、吠陀罗。他不如实了知『此是苦』,不如实了知『此是苦集』,不如实了知『此是苦灭』,不如实了知『此是导至苦灭之道』。诸比库,如是人雷鸣而不降雨。诸比库,犹如彼云雷鸣而不降雨;诸比库,我说此人如此之譬喻。
‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo vassitā hoti, no gajjitā? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dhammaṃ na pariyāpuṇāti – suttaṃ, geyyaṃ, veyyākaraṇaṃ, gāthaṃ, udānaṃ, itivuttakaṃ, jātakaṃ, abbhutadhammaṃ, vedallaṃ. So ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ pajānāti…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo vassitā hoti, no gajjitā. Seyyathāpi so, bhikkhave, valāhako vassitā, no gajjitā; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi.
「诸比库,什么样的人是下雨而不打雷呢?诸比库,这里,某人不学习法——经、应颂、记说、偈颂、自说、如是语、本生、未曾有法、吠陀罗。他如实了知『这是苦』……如实了知『这是导至苦灭的道』。诸比库,这样的人是下雨而不打雷。诸比库,犹如那朵云下雨而不打雷;诸比库,我说此人如同那样。」
‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo neva gajjitā hoti, no vassitā? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo neva dhammaṃ pariyāpuṇāti – suttaṃ, geyyaṃ, veyyākaraṇaṃ, gāthaṃ, udānaṃ, itivuttakaṃ, jātakaṃ, abbhutadhammaṃ, vedallaṃ. So ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ nappajānāti…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo neva gajjitā hoti, no vassitā. Seyyathāpi so, bhikkhave, valāhako neva gajjitā, no vassitā; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi.
「诸比库,什么样的人是既不打雷也不下雨呢?诸比库,这里,某人既不学习法——经、应颂、记说、偈颂、自说、如是语、本生、未曾有法、吠陀罗。他不如实了知『这是苦』……不如实了知『这是导至苦灭的道』。诸比库,这样的人是既不打雷也不下雨。诸比库,犹如那朵云既不打雷也不下雨;诸比库,我说此人如同那样。」
‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo gajjitā ca hoti vassitā ca ? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dhammaṃ pariyāpuṇāti – suttaṃ, geyyaṃ, veyyākaraṇaṃ, gāthaṃ, udānaṃ, itivuttakaṃ, jātakaṃ, abbhutadhammaṃ, vedallaṃ. So ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ pajānāti…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo gajjitā ca hoti vassitā ca. Seyyathāpi so, bhikkhave, valāhako gajjitā ca vassitā ca; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi. Ime kho, bhikkhave, cattāro valāhakūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmi’’nti. Dutiyaṃ.
「诸比库,什么样的人是既打雷又下雨呢?诸比库,这里,某人学习法——经、应颂、记说、偈颂、自说、如是语、本生、未曾有法、吠陀罗。他如实了知『这是苦』……如实了知『这是导至苦灭的道』。诸比库,这样的人是既打雷又下雨。诸比库,犹如那朵云既打雷又下雨;诸比库,我说此人如同那样。诸比库,这些是存在、可见于世间的四种如云之人。」第二经。
3. Kumbhasuttaṃ3. 瓶经
§103
‘‘Cattārome, bhikkhave, kumbhā. Katame cattāro? Tuccho pihito, pūro vivaṭo, tuccho vivaṭo, pūro pihito – ime kho, bhikkhave, cattāro kumbhā. Evamevaṃ kho, bhikkhave , cattāro kumbhūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame cattāro? Tuccho pihito, pūro vivaṭo, tuccho vivaṭo, pūro pihito.
「诸比库,有这四种瓶。哪四种呢?空而盖着、满而开着、空而开着、满而盖着——诸比库,这些是四种瓶。诸比库,同样地,有四种如瓶之人存在、可见于世间。哪四种呢?空而盖着、满而开着、空而开着、满而盖着。」
‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo tuccho hoti pihito? Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa pāsādikaṃ hoti abhikkantaṃ paṭikkantaṃ ālokitaṃ vilokitaṃ samiñjitaṃ pasāritaṃ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṃ. So ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ nappajānāti…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo tuccho hoti pihito . Seyyathāpi so, bhikkhave, kumbho tuccho pihito; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi.
「诸比库,什么样的人是空而盖着呢?诸比库,这里,某人的前进、后退、前视、旁视、屈伸、持桑喀帝、钵、衣是令人欢喜的。他不如实了知『这是苦』……不如实了知『这是导至苦灭的道』。诸比库,这样的人是空而盖着。诸比库,犹如那个瓶空而盖着;诸比库,我说此人如同那样。」
‘‘Kathañca , bhikkhave, puggalo pūro hoti vivaṭo? Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa na pāsādikaṃ hoti abhikkantaṃ paṭikkantaṃ ālokitaṃ vilokitaṃ samiñjitaṃ pasāritaṃ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṃ. So ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ pajānāti…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo pūro hoti vivaṭo. Seyyathāpi so, bhikkhave, kumbho pūro vivaṭo; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi.
「诸比库,什么样的人是满而开着呢?诸比库,这里,某人的前进、后退、前视、旁视、屈伸、持桑喀帝、钵、衣是不令人欢喜的。他如实了知『这是苦』……如实了知『这是导至苦灭的道』。诸比库,这样的人是满而开着。诸比库,犹如那个瓶满而开着;诸比库,我说此人如同那样。」
‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo tuccho hoti vivaṭo? Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa na pāsādikaṃ hoti abhikkantaṃ paṭikkantaṃ ālokitaṃ vilokitaṃ samiñjitaṃ pasāritaṃ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṃ. So ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ nappajānāti…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo tuccho hoti vivaṭo. Seyyathāpi so, bhikkhave, kumbho tuccho vivaṭo; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi.
「诸比库,什么样的人是空而开着呢?诸比库,这里,某人的前进、后退、前视、旁视、屈伸、持桑喀帝、钵、衣是不令人欢喜的。他不如实了知『这是苦』……不如实了知『这是导至苦灭的道』。诸比库,这样的人是空而开着。诸比库,犹如那个瓶空而开着;诸比库,我说此人如同那样。」
‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo pūro hoti pihito? Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa pāsādikaṃ hoti abhikkantaṃ paṭikkantaṃ ālokitaṃ vilokitaṃ samiñjitaṃ pasāritaṃ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṃ. So ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ pajānāti…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo pūro hoti pihito. Seyyathāpi so, bhikkhave, kumbho pūro pihito; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi. Ime kho, bhikkhave, cattāro kumbhūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmi’’nti. Tatiyaṃ.
「诸比库,什么样的人是满而盖着呢?诸比库,这里,某人的前进、后退、前视、旁视、屈伸、持桑喀帝、钵、衣是令人欢喜的。他如实了知『这是苦』……如实了知『这是导至苦灭的道』。诸比库,这样的人是满而盖着。诸比库,犹如那个瓶满而盖着;诸比库,我说此人如同那样。诸比库,这些是存在、可见于世间的四种如瓶之人。」第三经。
4. Udakarahadasuttaṃ4. 水池经
§104
‘‘Cattārome, bhikkhave, udakarahadā. Katame cattāro? Uttāno gambhīrobhāso, gambhīro uttānobhāso, uttāno uttānobhāso, gambhīro gambhīrobhāso – ime kho, bhikkhave, cattāro udakarahadā. Evamevaṃ kho, bhikkhave, cattāro udakarahadūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame cattāro? Uttāno gambhīrobhāso , gambhīro uttānobhāso, uttāno uttānobhāso, gambhīro gambhīrobhāso.
「诸比库,这四种水池。哪四种?浅的显现为深的,深的显现为浅的,浅的显现为浅的,深的显现为深的——诸比库,这些是四种水池。诸比库,如是,有四种如水池的人存在、出现于世间。哪四种?浅的显现为深的,深的显现为浅的,浅的显现为浅的,深的显现为深的。」
‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo uttāno hoti gambhīrobhāso? Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa pāsādikaṃ hoti abhikkantaṃ paṭikkantaṃ ālokitaṃ vilokitaṃ samiñjitaṃ pasāritaṃ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṃ. So ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ nappajānāti…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo uttāno hoti gambhīrobhāso. Seyyathāpi so, bhikkhave, udakarahado uttāno gambhīrobhāso; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi.
「诸比库,人如何是浅的显现为深的?诸比库,这里,某人的前进、后退、前视、旁视、屈伸、持桑喀帝、钵、衣是令人欢喜的。他不如实了知『这是苦』……不如实了知『这是导至苦灭之道』。诸比库,如是,人是浅的显现为深的。诸比库,犹如那水池浅的显现为深的;诸比库,我说此人如是譬喻。」
‘‘Kathañca , bhikkhave, puggalo gambhīro hoti uttānobhāso? Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa na pāsādikaṃ hoti abhikkantaṃ paṭikkantaṃ ālokitaṃ vilokitaṃ samiñjitaṃ pasāritaṃ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṃ. So ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ pajānāti…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo gambhīro hoti uttānobhāso. Seyyathāpi so, bhikkhave, udakarahado gambhīro uttānobhāso; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi.
「诸比库,人如何是深的显现为浅的?诸比库,这里,某人的前进、后退、前视、旁视、屈伸、持桑喀帝、钵、衣不是令人欢喜的。他如实了知『这是苦』……如实了知『这是导至苦灭之道』。诸比库,如是,人是深的显现为浅的。诸比库,犹如那水池深的显现为浅的;诸比库,我说此人如是譬喻。」
‘‘Kathañca , bhikkhave, puggalo uttāno hoti uttānobhāso? Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa na pāsādikaṃ hoti abhikkantaṃ paṭikkantaṃ ālokitaṃ vilokitaṃ samiñjitaṃ pasāritaṃ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṃ. So ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ nappajānāti…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo uttāno hoti uttānobhāso. Seyyathāpi so, bhikkhave, udakarahado uttāno uttānobhāso; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi.
「诸比库,人如何是浅的显现为浅的?诸比库,这里,某人的前进、后退、前视、旁视、屈伸、持桑喀帝、钵、衣不是令人欢喜的。他不如实了知『这是苦』……不如实了知『这是导至苦灭之道』。诸比库,如是,人是浅的显现为浅的。诸比库,犹如那水池浅的显现为浅的;诸比库,我说此人如是譬喻。」
‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo gambhīro hoti gambhīrobhāso? Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa pāsādikaṃ hoti abhikkantaṃ paṭikkantaṃ ālokitaṃ vilokitaṃ samiñjitaṃ pasāritaṃ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṃ. So ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ pajānāti…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo gambhīro hoti gambhīrobhāso. Seyyathāpi so, bhikkhave, udakarahado gambhīro gambhīrobhāso; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi. Ime kho , bhikkhave, cattāro udakarahadūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmi’’nti. Catutthaṃ.
「诸比库,人如何是深的显现为深的?诸比库,这里,某人的前进、后退、前视、旁视、屈伸、持桑喀帝、钵、衣是令人欢喜的。他如实了知『这是苦』……如实了知『这是导至苦灭之道』。诸比库,如是,人是深的显现为深的。诸比库,犹如那水池深的显现为深的;诸比库,我说此人如是譬喻。诸比库,这些四种如水池的人存在、出现于世间。」
5. Ambasuttaṃ5. 芒果经
§105
‘‘Cattārimāni, bhikkhave, ambāni. Katamāni cattāri? Āmaṃ pakkavaṇṇi , pakkaṃ āmavaṇṇi , āmaṃ āmavaṇṇi, pakkaṃ pakkavaṇṇi – imāni kho, bhikkhave, cattāri ambāni. Evamevaṃ kho, bhikkhave, cattāro ambūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame cattāro? Āmo pakkavaṇṇī, pakko āmavaṇṇī, āmo āmavaṇṇī, pakko pakkavaṇṇī.
「诸比库,这四种芒果。哪四种?生的显现为熟色的,熟的显现为生色的,生的显现为生色的,熟的显现为熟色的——诸比库,这些是四种芒果。诸比库,如是,有四种如芒果的人存在、出现于世间。哪四种?生的显现为熟色的,熟的显现为生色的,生的显现为生色的,熟的显现为熟色的。」
‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo āmo hoti pakkavaṇṇī? Idha , bhikkhave, ekaccassa puggalassa pāsādikaṃ hoti abhikkantaṃ paṭikkantaṃ ālokitaṃ vilokitaṃ samiñjitaṃ pasāritaṃ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṃ. So ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ nappajānāti…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo āmo hoti pakkavaṇṇī. Seyyathāpi taṃ, bhikkhave, ambaṃ āmaṃ pakkavaṇṇi; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi.
「诸比库,人如何是生的显现为熟色的?诸比库,这里,某人的前进、后退、前视、旁视、屈伸、持桑喀帝、钵、衣是令人欢喜的。他不如实了知『这是苦』……不如实了知『这是导至苦灭之道』。诸比库,如是,人是生的显现为熟色的。诸比库,犹如那芒果生的显现为熟色的;诸比库,我说此人如是譬喻。」
‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo pakko hoti āmavaṇṇī? Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa na pāsādikaṃ hoti abhikkantaṃ paṭikkantaṃ ālokitaṃ vilokitaṃ samiñjitaṃ pasāritaṃ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṃ. So ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ pajānāti…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo pakko hoti āmavaṇṇī. Seyyathāpi taṃ, bhikkhave, ambaṃ pakkaṃ āmavaṇṇi; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi.
「诸比库,人如何是熟的显现为生色的?诸比库,这里,某人的前进、后退、前视、旁视、屈伸、持桑喀帝、钵、衣不是令人欢喜的。他如实了知『这是苦』……如实了知『这是导至苦灭之道』。诸比库,如是,人是熟的显现为生色的。诸比库,犹如那芒果熟的显现为生色的;诸比库,我说此人如是譬喻。」
‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo āmo hoti āmavaṇṇī? Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa na pāsādikaṃ hoti abhikkantaṃ paṭikkantaṃ ālokitaṃ vilokitaṃ samiñjitaṃ pasāritaṃ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṃ. So ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ nappajānāti…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo āmo hoti āmavaṇṇī . Seyyathāpi taṃ, bhikkhave, ambaṃ āmaṃ āmavaṇṇi; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi.
「诸比库,什么样的人是生的、具有生相呢?诸比库,这里,某人的前进、后退、前视、旁视、屈伸、持桑喀帝、钵、衣不令人欢喜。他不如实了知『这是苦』……不如实了知『这是导至苦灭之道』。诸比库,这样的人是生的、具有生相。诸比库,犹如生的芒果是生的、具有生相;诸比库,我说此人如同此譬喻。」
‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo pakko hoti pakkavaṇṇī? Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa pāsādikaṃ hoti abhikkantaṃ paṭikkantaṃ ālokitaṃ vilokitaṃ samiñjitaṃ pasāritaṃ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṃ. So ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ pajānāti…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo pakko hoti pakkavaṇṇī. Seyyathāpi taṃ, bhikkhave, ambaṃ pakkaṃ pakkavaṇṇi; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi. Ime kho, bhikkhave, cattāro ambūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmi’’nti. Pañcamaṃ.
「诸比库,什么样的人是熟的、具有熟相呢?诸比库,这里,某人的前进、后退、前视、旁视、屈伸、持桑喀帝、钵、衣令人欢喜。他如实了知『这是苦』……如实了知『这是导至苦灭之道』。诸比库,这样的人是熟的、具有熟相。诸比库,犹如熟的芒果是熟的、具有熟相;诸比库,我说此人如同此譬喻。诸比库,这些是存在、可见于世间的四种芒果譬喻之人。」第五经。
6. Dutiyaambasuttaṃ6. 第二芒果经
(Chaṭṭhaṃ uttānatthamevāti aṭṭhakathāyaṃ dassitaṃ, pāḷipotthakesu pana katthacipi na dissati.)
(第六经在注释书中显示为「义理明显」,但在巴利经本中任何地方都未见。)
7. Mūsikasuttaṃ7. 鼠经
§107
‘‘Catasso imā, bhikkhave, mūsikā. Katamā catasso? Gādhaṃ kattā no vasitā, vasitā no gādhaṃ kattā, neva gādhaṃ kattā no vasitā, gādhaṃ kattā ca vasitā ca – imā kho, bhikkhave, catasso mūsikā. Evamevaṃ kho, bhikkhave, cattāro mūsikūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame cattāro? Gādhaṃ kattā no vasitā, vasitā no gādhaṃ kattā, neva gādhaṃ kattā no vasitā, gādhaṃ kattā ca vasitā ca.
「诸比库,有这四种老鼠。哪四种呢?挖洞而不居住、居住而不挖洞、既不挖洞也不居住、既挖洞又居住——诸比库,这些是四种老鼠。同样地,诸比库,有四种老鼠譬喻之人存在、可见于世间。哪四种呢?挖洞而不居住、居住而不挖洞、既不挖洞也不居住、既挖洞又居住。」
‘‘Kathañca , bhikkhave, puggalo gādhaṃ kattā hoti no vasitā? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dhammaṃ pariyāpuṇāti – suttaṃ, geyyaṃ, veyyākaraṇaṃ, gāthaṃ, udānaṃ, itivuttakaṃ, jātakaṃ, abbhutadhammaṃ, vedallaṃ. So ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ nappajānāti…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo gādhaṃ kattā hoti, no vasitā. Seyyathāpi sā , bhikkhave, mūsikā gādhaṃ kattā, no vasitā; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi.
「诸比库,什么样的人是挖洞而不居住呢?诸比库,这里,某人学习法——经、应颂、记说、偈颂、自说、如是语、本生、未曾有法、吠陀罗。他不如实了知『这是苦』……不如实了知『这是导至苦灭之道』。诸比库,这样的人是挖洞而不居住。诸比库,犹如那只老鼠挖洞而不居住;诸比库,我说此人如同此譬喻。」
‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo vasitā hoti, no gādhaṃ kattā? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dhammaṃ na pariyāpuṇāti – suttaṃ, geyyaṃ, veyyākaraṇaṃ, gāthaṃ , udānaṃ, itivuttakaṃ, jātakaṃ, abbhutadhammaṃ, vedallaṃ. So ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ pajānāti…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo vasitā hoti, no gādhaṃ kattā. Seyyathāpi sā, bhikkhave, mūsikā vasitā hoti, no gādhaṃ kattā; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ, puggalaṃ vadāmi.
「诸比库,什么样的人是居住而不挖洞呢?诸比库,这里,某人不学习法——经、应颂、记说、偈颂、自说、如是语、本生、未曾有法、吠陀罗。他如实了知『这是苦』……如实了知『这是导至苦灭之道』。诸比库,这样的人是居住而不挖洞。诸比库,犹如那只老鼠居住而不挖洞;诸比库,我说此人如同此譬喻。」
‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo neva gādhaṃ kattā hoti no vasitā? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dhammaṃ na pariyāpuṇāti – suttaṃ, geyyaṃ, veyyākaraṇaṃ, gāthaṃ, udānaṃ, itivuttakaṃ, jātakaṃ, abbhutadhammaṃ, vedallaṃ. So ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ nappajānāti…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho, bhikkhave , puggalo neva gādhaṃ kattā hoti, no vasitā. Seyyathāpi sā, bhikkhave, mūsikā neva gādhaṃ kattā hoti, no vasitā; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi.
「诸比库,什么样的人是既不挖洞也不居住呢?诸比库,这里,某人不学习法——经、应颂、记说、偈颂、自说、如是语、本生、未曾有法、吠陀罗。他不如实了知『这是苦』……不如实了知『这是导至苦灭之道』。诸比库,这样的人是既不挖洞也不居住。诸比库,犹如那只老鼠既不挖洞也不居住;诸比库,我说此人如同此譬喻。」
‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo gādhaṃ kattā ca hoti vasitā ca? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dhammaṃ pariyāpuṇāti – suttaṃ, geyyaṃ, veyyākaraṇaṃ, gāthaṃ, udānaṃ, itivuttakaṃ, jātakaṃ, abbhutadhammaṃ, vedallaṃ. So ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ pajānāti…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo gādhaṃ kattā ca hoti vasitā ca. Seyyathāpi sā, bhikkhave, mūsikā gādhaṃ kattā ca hoti vasitā ca; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi. Ime kho, bhikkhave, cattāro mūsikūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmi’’nti. Sattamaṃ.
「诸比库,什么样的人是既挖洞又居住呢?诸比库,这里,某人学习法——经、应颂、记说、偈颂、自说、如是语、本生、未曾有法、吠陀罗。他如实了知『这是苦』……如实了知『这是导至苦灭之道』。诸比库,这样的人是既挖洞又居住。诸比库,犹如那只老鼠既挖洞又居住;诸比库,我说此人如同此譬喻。诸比库,这些是存在、可见于世间的四种老鼠譬喻之人。」第七经。
8. Balībaddasuttaṃ8. 公牛经
§108
‘‘Cattārome, bhikkhave, balībaddā . Katame cattāro? Sagavacaṇḍo no paragavacaṇḍo, paragavacaṇḍo no sagavacaṇḍo, sagavacaṇḍo ca paragavacaṇḍo ca, neva sagavacaṇḍo no paragavacaṇḍo – ime kho, bhikkhave, cattāro balībaddā. Evamevaṃ kho, bhikkhave, cattāro balībaddūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame cattāro? Sagavacaṇḍo no paragavacaṇḍo, paragavacaṇḍo no sagavacaṇḍo, sagavacaṇḍo ca paragavacaṇḍo ca, neva sagavacaṇḍo no paragavacaṇḍo.
「诸比库,有这四种牛。哪四种呢?对自己的牛群凶猛而不对别人的牛群凶猛,对别人的牛群凶猛而不对自己的牛群凶猛,对自己的牛群凶猛且对别人的牛群也凶猛,既不对自己的牛群凶猛也不对别人的牛群凶猛——诸比库,这些是四种牛。诸比库,同样地,有四种如牛的补特伽罗存在、出现于世间。哪四种呢?对自己的众凶猛而不对别人的众凶猛,对别人的众凶猛而不对自己的众凶猛,对自己的众凶猛且对别人的众也凶猛,既不对自己的众凶猛也不对别人的众凶猛。」
‘‘Kathañca , bhikkhave, puggalo sagavacaṇḍo hoti, no paragavacaṇḍo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sakaparisaṃ ubbejetā hoti, no paraparisaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo sagavacaṇḍo hoti, no paragavacaṇḍo. Seyyathāpi so, bhikkhave, balībaddo sagavacaṇḍo, no paragavacaṇḍo; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi.
「诸比库,补特伽罗如何对自己的众凶猛而不对别人的众凶猛呢?诸比库,这里,某补特伽罗激怒自己的众,而不激怒别人的众。诸比库,补特伽罗如此对自己的众凶猛而不对别人的众凶猛。诸比库,犹如那头牛对自己的牛群凶猛而不对别人的牛群凶猛;诸比库,我说此补特伽罗如同那样。」
‘‘Kathañca , bhikkhave, puggalo paragavacaṇḍo hoti, no sagavacaṇḍo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo paraparisaṃ ubbejetā hoti, no sakaparisaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo paragavacaṇḍo hoti, no sagavacaṇḍo. Seyyathāpi so, bhikkhave, balībaddo paragavacaṇḍo, no sagavacaṇḍo; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi.
「诸比库,补特伽罗如何对别人的众凶猛而不对自己的众凶猛呢?诸比库,这里,某补特伽罗激怒别人的众,而不激怒自己的众。诸比库,补特伽罗如此对别人的众凶猛而不对自己的众凶猛。诸比库,犹如那头牛对别人的牛群凶猛而不对自己的牛群凶猛;诸比库,我说此补特伽罗如同那样。」
‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo sagavacaṇḍo ca hoti paragavacaṇḍo ca? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sakaparisaṃ ubbejetā hoti paraparisañca. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo sagavacaṇḍo ca hoti paragavacaṇḍo ca. Seyyathāpi so, bhikkhave, balībaddo sagavacaṇḍo ca paragavacaṇḍo ca; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi.
「诸比库,补特伽罗如何对自己的众凶猛且对别人的众也凶猛呢?诸比库,这里,某补特伽罗激怒自己的众且激怒别人的众。诸比库,补特伽罗如此对自己的众凶猛且对别人的众也凶猛。诸比库,犹如那头牛对自己的牛群凶猛且对别人的牛群也凶猛;诸比库,我说此补特伽罗如同那样。」
‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo neva sagavacaṇḍo hoti no paragavacaṇḍo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo neva sakaparisaṃ ubbejetā hoti, no paraparisañca. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo neva sagavacaṇḍo hoti, no paragavacaṇḍo. Seyyathāpi so, bhikkhave, balībaddo neva sagavacaṇḍo, no paragavacaṇḍo; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi. Ime kho, bhikkhave, cattāro balībaddūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmi’’nti. Aṭṭhamaṃ.
「诸比库,补特伽罗如何既不对自己的众凶猛也不对别人的众凶猛呢?诸比库,这里,某补特伽罗既不激怒自己的众,也不激怒别人的众。诸比库,补特伽罗如此既不对自己的众凶猛也不对别人的众凶猛。诸比库,犹如那头牛既不对自己的牛群凶猛也不对别人的牛群凶猛;诸比库,我说此补特伽罗如同那样。诸比库,这些是四种如牛的补特伽罗存在、出现于世间。」第八经。
9. Rukkhasuttaṃ9. 树经
§109
‘‘Cattārome, bhikkhave, rukkhā. Katame cattāro? Pheggu phegguparivāro, pheggu sāraparivāro, sāro phegguparivāro, sāro sāraparivāro – ime kho, bhikkhave, cattāro rukkhā. Evamevaṃ kho, bhikkhave, cattāro rukkhūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame cattāro? Pheggu phegguparivāro, pheggu sāraparivāro, sāro phegguparivāro, sāro sāraparivāro.
「诸比库,有这四种树。哪四种呢?朽木有朽木围绕,朽木有实木围绕,实木有朽木围绕,实木有实木围绕——诸比库,这些是四种树。诸比库,同样地,有四种如树的补特伽罗存在、出现于世间。哪四种呢?朽木有朽木围绕,朽木有实木围绕,实木有朽木围绕,实木有实木围绕。」
‘‘Kathañca , bhikkhave, puggalo pheggu hoti phegguparivāro? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dussīlo hoti pāpadhammo; parisāpissa hoti dussīlā pāpadhammā. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo pheggu hoti phegguparivāro. Seyyathāpi so, bhikkhave, rukkho pheggu phegguparivāro; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi.
「诸比库,补特伽罗如何是朽木有朽木围绕呢?诸比库,这里,某补特伽罗是破戒者、恶法者;他的众也是破戒者、恶法者。诸比库,补特伽罗如此是朽木有朽木围绕。诸比库,犹如那棵树是朽木有朽木围绕;诸比库,我说此补特伽罗如同那样。」
‘‘Kathañca , bhikkhave, puggalo pheggu hoti sāraparivāro? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dussīlo hoti pāpadhammo; parisā ca khvassa hoti sīlavatī kalyāṇadhammā. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo pheggu hoti sāraparivāro. Seyyathāpi so, bhikkhave, rukkho pheggu sāraparivāro; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi.
「诸比库,补特伽罗如何是朽木有实木围绕呢?诸比库,这里,某补特伽罗是破戒者、恶法者;但他的众是持戒者、善法者。诸比库,补特伽罗如此是朽木有实木围绕。诸比库,犹如那棵树是朽木有实木围绕;诸比库,我说此补特伽罗如同那样。」
‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo sāro hoti phegguparivāro? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sīlavā hoti kalyāṇadhammo; parisā ca khvassa hoti dussīlā pāpadhammā. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo sāro hoti phegguparivāro. Seyyathāpi so, bhikkhave, rukkho sāro phegguparivāro; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi.
「诸比库,什么样的人是心材却有边材的随从呢?诸比库,这里,某人具戒、善法;但他的众却是破戒、恶法。诸比库,如此,这个人是心材却有边材的随从。诸比库,犹如那棵树是心材却有边材的随从;诸比库,我说此人如同那样。」
‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo sāro hoti sāraparivāro? Idha bhikkhave, ekacco puggalo sīlavā hoti kalyāṇadhammo; parisāpissa hoti sīlavatī kalyāṇadhammā. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo sāro hoti sāraparivāro. Seyyathāpi so, bhikkhave, rukkho sāro sāraparivāro; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi. Ime kho, bhikkhave, cattāro rukkhūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmi’’nti . Navamaṃ.
「诸比库,什么样的人是心材且有心材的随从呢?诸比库,这里,某人具戒、善法;他的众也是具戒、善法。诸比库,如此,这个人是心材且有心材的随从。诸比库,犹如那棵树是心材且有心材的随从;诸比库,我说此人如同那样。诸比库,这四种如树之譬喻的人,存在、可见于世间。」第九经。
10. Āsīvisasuttaṃ10. 毒蛇经
§110
‘‘Cattārome, bhikkhave, āsīvisā . Katame cattāro? Āgataviso na ghoraviso, ghoraviso na āgataviso, āgataviso ca ghoraviso ca, nevāgataviso na ghoraviso – ime kho, bhikkhave, cattāro āsīvisā. Evamevaṃ kho, bhikkhave, cattāro āsīvisūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame cattāro? Āgataviso na ghoraviso, ghoraviso na āgataviso , āgataviso ca ghoraviso ca, nevāgataviso na ghoraviso.
「诸比库,有这四种毒蛇。哪四种呢?来毒而非猛毒,猛毒而非来毒,来毒且猛毒,既非来毒也非猛毒——诸比库,这是四种毒蛇。诸比库,同样地,有四种如毒蛇之譬喻的人,存在、可见于世间。哪四种呢?来毒而非猛毒,猛毒而非来毒,来毒且猛毒,既非来毒也非猛毒。
‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo āgataviso hoti, na ghoraviso? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo abhiṇhaṃ kujjhati. So ca khvassa kodho na dīgharattaṃ anuseti. Evaṃ kho , bhikkhave, puggalo āgataviso hoti, na ghoraviso. Seyyathāpi so, bhikkhave, āsīviso āgataviso, na ghoraviso; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi.
「诸比库,什么样的人是来毒而非猛毒呢?诸比库,这里,某人时常生气。但他的愤怒不会长久随逐。诸比库,如此,这个人是来毒而非猛毒。诸比库,犹如那条毒蛇是来毒而非猛毒;诸比库,我说此人如同那样。
‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo ghoraviso hoti, na āgataviso? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo na heva kho abhiṇhaṃ kujjhati. So ca khvassa kodho dīgharattaṃ anuseti. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo ghoraviso hoti, na āgataviso. Seyyathāpi so, bhikkhave, āsīviso ghoraviso, na āgataviso; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi.
「诸比库,什么样的人是猛毒而非来毒呢?诸比库,这里,某人不时常生气。但他的愤怒会长久随逐。诸比库,如此,这个人是猛毒而非来毒。诸比库,犹如那条毒蛇是猛毒而非来毒;诸比库,我说此人如同那样。
‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo āgataviso ca hoti ghoraviso ca? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo abhiṇhaṃ kujjhati. So ca khvassa kodho dīgharattaṃ anuseti. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo āgataviso ca hoti ghoraviso ca. Seyyathāpi so, bhikkhave, āsīviso āgataviso ca ghoraviso ca; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi.
「诸比库,什么样的人是来毒且猛毒呢?诸比库,这里,某人时常生气。且他的愤怒会长久随逐。诸比库,如此,这个人是来毒且猛毒。诸比库,犹如那条毒蛇是来毒且猛毒;诸比库,我说此人如同那样。
‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo nevāgataviso hoti na ghoraviso? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo na heva kho abhiṇhaṃ kujjhati. So ca khvassa kodho na dīgharattaṃ anuseti. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo nevāgataviso hoti, na ghoraviso. Seyyathāpi so, bhikkhave, āsīviso nevāgataviso na ghoraviso; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi. Ime kho, bhikkhave, cattāro āsīvisūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmi’’nti. Dasamaṃ.
「诸比库,什么样的人是既非来毒也非猛毒呢?诸比库,这里,某人不时常生气。且他的愤怒不会长久随逐。诸比库,如此,这个人是既非来毒也非猛毒。诸比库,犹如那条毒蛇是既非来毒也非猛毒;诸比库,我说此人如同那样。诸比库,这四种如毒蛇之譬喻的人,存在、可见于世间。」第十经。
Valāhakavaggo paṭhamo. · 云品第一
Tassuddānaṃ –
其摄颂——
Dve valāhā kumbha-udaka, rahadā dve honti ambāni;
两只尾巴、水瓮、两个湖是芒果;
Mūsikā balībaddā rukkhā, āsīvisena te dasāti.
老鼠、被缚的公牛、树,他们被毒蛇咬。