(14) 4. Yodhājīvavaggo(14) 4. 战士品
(14) 4. Yodhājīvavaggo(14) 4. 战士品
1. Yodhājīvasuttaṃ1. 战士经
§134
‘‘Tīhi , bhikkhave, aṅgehi samannāgato yodhājīvo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhyaṃ gacchati. Katamehi tīhi ? Idha, bhikkhave, yodhājīvo dūre pātī ca hoti akkhaṇavedhī ca mahato ca kāyassa padāletā. Imehi, kho, bhikkhave, tīhi aṅgehi samannāgato yodhājīvo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhyaṃ gacchati. Evamevaṃ kho, bhikkhave, tīhi aṅgehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi tīhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu dūre pātī ca hoti akkhaṇavedhī ca mahato ca kāyassa padāletā.
「诸比库,具足三支的战士值得国王,为国王所受用,被计算为国王的部属。哪三支?诸比库,于此,战士能远射、能穿透孔隙、能击破大身。诸比库,具足这三支的战士值得国王,为国王所受用,被计算为国王的部属。诸比库,同样地,具足三支的比库应受供养……是世间无上的福田。哪三支?诸比库,于此,比库能远射、能穿透孔隙、能击破大身。」
‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu dūre pātī hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rūpaṃ – ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannā ajjhattā vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā yā dūre santike vā, sabbaṃ vedanaṃ – ‘netaṃ mama, nesohamasmi , na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. Yā kāci saññā atītānāgatapaccuppannā ajjhattā vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā yā dūre santike vā, sabbaṃ saññaṃ – ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. Ye keci saṅkhārā atītānāgatapaccuppannā ajjhattā vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā ye dūre santike vā, sabbe saṅkhāre – ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. Yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃ – ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu dūre pātī hoti.
「诸比库,比库如何能远射?诸比库,于此,比库对于任何色,无论过去、未来、现在,内或外,粗或细,劣或胜,远或近,一切色——以正慧如实见『这不是我的,这我不是,这不是我的我』。对于任何受,无论过去、未来、现在,内或外,粗或细,劣或胜,远或近,一切受——以正慧如实见『这不是我的,这我不是,这不是我的我』。对于任何想,无论过去、未来、现在,内或外,粗或细,劣或胜,远或近,一切想——以正慧如实见『这不是我的,这我不是,这不是我的我』。对于任何行,无论过去、未来、现在,内或外,粗或细,劣或胜,远或近,一切行——以正慧如实见『这不是我的,这我不是,这不是我的我』。对于任何识,无论过去、未来、现在,内或外,粗或细,劣或胜,远或近,一切识——以正慧如实见『这不是我的,这我不是,这不是我的我』。诸比库,比库如此能远射。」
‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu akkhaṇavedhī hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ pajānāti; ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṃ pajānāti; ‘ayaṃ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṃ pajānāti; ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu akkhaṇavedhī hoti.
「诸比库,比库如何能穿透孔隙?诸比库,于此,比库如实了知『这是苦』;如实了知『这是苦集』;如实了知『这是苦灭』;如实了知『这是导至苦灭之道』。诸比库,比库如此能穿透孔隙。」
‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu mahato kāyassa padāletā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu mahantaṃ avijjākkhandhaṃ padāleti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu mahato kāyassa padāletā hoti. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’’ti. Paṭhamaṃ.
「诸比库,比库如何能击破大身?诸比库,于此,比库击破大无明蕴。诸比库,比库如此能击破大身。诸比库,具足这三法的比库应受供养……是世间无上的福田。」第一经
2. Parisāsuttaṃ2. 众经
§135
‘‘Tisso imā, bhikkhave, parisā. Katamā tisso? Ukkācitavinītā parisā, paṭipucchāvinītā parisā, yāvatāvinītā parisā – imā kho, bhikkhave, tisso parisā’’ti. Dutiyaṃ.
「诸比库,有这三种众。哪三种?被呵责而调伏的众、被反问而调伏的众、被教导而调伏的众——诸比库,这是三种众。」第二经
3. Mittasuttaṃ3. 朋友经
§136
‘‘Tīhi , bhikkhave, aṅgehi samannāgato mitto sevitabbo. Katamehi tīhi? ( ) Duddadaṃ dadāti, dukkaraṃ karoti, dukkhamaṃ khamati – imehi kho, bhikkhave, tīhi aṅgehi samannāgato mitto sevitabbo’’ti. Tatiyaṃ.
「诸比库,具足三支的朋友应当亲近。哪三支?给予难给之物,做难做之事,忍受难忍之苦——诸比库,具足这三支的朋友应当亲近。」第三经
4. Uppādāsuttaṃ4. 生起经
§137
‘‘Uppādā vā, bhikkhave, tathāgatānaṃ anuppādā vā tathāgatānaṃ, ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā. Sabbe saṅkhārā aniccā. Taṃ tathāgato abhisambujjhati abhisameti. Abhisambujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti paññāpeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti – ‘sabbe saṅkhārā aniccā’ti. Uppādā vā, bhikkhave, tathāgatānaṃ anuppādā vā tathāgatānaṃ ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā. Sabbe saṅkhārā dukkhā. Taṃ tathāgato abhisambujjhati abhisameti. Abhisambujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti paññāpeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti – ‘sabbe saṅkhārā dukkhā’ti. Uppādā vā, bhikkhave, tathāgatānaṃ anuppādā vā tathāgatānaṃ ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā. Sabbe dhammā anattā. Taṃ tathāgato abhisambujjhati abhisameti. Abhisambujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti paññāpeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti – ‘sabbe dhammā anattā’’’ti. Catutthaṃ.
「诸比库,无论诸如来出现或诸如来不出现,此界确立、法住性、法决定性:一切行无常。如来现等觉、现证此。现等觉、现证后,宣说、教导、施设、建立、开显、分别论、阐明——『一切行无常』。诸比库,无论诸如来出现或诸如来不出现,此界确立、法住性、法决定性:一切行是苦。如来现等觉、现证此。现等觉、现证后,宣说、教导、施设、建立、开显、分别论、阐明——『一切行是苦』。诸比库,无论诸如来出现或诸如来不出现,此界确立、法住性、法决定性:一切法无我。如来现等觉、现证此。现等觉、现证后,宣说、教导、施设、建立、开显、分别论、阐明——『一切法无我』。」第四经
5. Kesakambalasuttaṃ5. 毛毯经
§138
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yāni kānici tantāvutānaṃ vatthānaṃ, kesakambalo tesaṃ paṭikiṭṭho akkhāyati. Kesakambalo, bhikkhave, sīte sīto, uṇhe uṇho, dubbaṇṇo, duggandho, dukkhasamphasso. Evamevaṃ kho, bhikkhave, yāni kānici puthusamaṇabrāhmaṇavādānaṃ makkhalivādo tesaṃ paṭikiṭṭho akkhāyati.
「诸比库,譬如在任何织成的布中,毛毯被称为最劣。诸比库,毛毯在冷时冷,在热时热,色恶、气臭、触感不适。诸比库,同样地,在任何种种沙门婆罗门的诸论中,马卡利论被称为最劣。」
‘‘Makkhali, bhikkhave, moghapuriso evaṃvādī evaṃdiṭṭhi – ‘natthi kammaṃ, natthi kiriyaṃ, natthi vīriya’nti. Yepi te, bhikkhave, ahesuṃ atītamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, tepi bhagavanto kammavādā ceva ahesuṃ kiriyavādā ca vīriyavādā ca. Tepi, bhikkhave, makkhali moghapuriso paṭibāhati – ‘natthi kammaṃ, natthi kiriyaṃ, natthi vīriya’nti. Yepi te, bhikkhave, bhavissanti anāgatamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, tepi bhagavanto kammavādā ceva bhavissanti kiriyavādā ca vīriyavādā ca. Tepi, bhikkhave, makkhali moghapuriso paṭibāhati – ‘natthi kammaṃ, natthi kiriyaṃ, natthi vīriya’nti. Ahampi, bhikkhave, etarahi arahaṃ sammāsambuddho kammavādo ceva kiriyavādo ca vīriyavādo ca. Mampi, bhikkhave, makkhali moghapuriso paṭibāhati – ‘natthi kammaṃ, natthi kiriyaṃ, natthi vīriya’’’nti.
「诸比库,末卡利这愚人持如是说、如是见——『无业、无作、无精进』。诸比库,那些过去世的阿拉汉、正等正觉者,那些世尊也是业论者、作论者、精进论者。诸比库,末卡利这愚人反对他们——『无业、无作、无精进』。诸比库,那些未来世的阿拉汉、正等正觉者,那些世尊也将是业论者、作论者、精进论者。诸比库,末卡利这愚人反对他们——『无业、无作、无精进』。诸比库,我现在也是阿拉汉、正等正觉者,是业论者、作论者、精进论者。诸比库,末卡利这愚人反对我——『无业、无作、无精进』。」
‘‘Seyyathāpi , bhikkhave, nadīmukhe khippaṃ uḍḍeyya bahūnaṃ macchānaṃ ahitāya dukkhāya anayāya byasanāya; evamevaṃ kho, bhikkhave, makkhali moghapuriso manussakhippaṃ maññe loke uppanno bahūnaṃ sattānaṃ ahitāya dukkhāya anayāya byasanāyā’’ti. Pañcamaṃ.
「诸比库,譬如在河口快速撒网,为了许多鱼的无益、痛苦、不利、灾祸;诸比库,同样地,末卡利这愚人,我认为是人网,在世间生起,为了许多众生的无益、痛苦、不利、灾祸。」第五经。
6. Sampadāsuttaṃ6. 成就经
§139
‘‘Tisso imā, bhikkhave, sampadā. Katamā tisso? Saddhāsampadā, sīlasampadā, paññāsampadā – imā kho, bhikkhave, tisso sampadā’’ti. Chaṭṭhaṃ.
「诸比库,有此三成就。哪三种?信成就、戒成就、慧成就——诸比库,这是三成就。」第六经。
7. Vuddhisuttaṃ7. 增长经
§140
‘‘Tisso imā, bhikkhave, vuddhiyo. Katamā tisso? Saddhāvuddhi, sīlavuddhi, paññāvuddhi – imā kho, bhikkhave, tisso vuddhiyo’’ti. Sattamaṃ.
「诸比库,有此三增长。哪三种?信增长、戒增长、慧增长——诸比库,这是三增长。」第七经。
8. Assakhaḷuṅkasuttaṃ8. 马厩经
§141
‘‘Tayo ca, bhikkhave, assakhaḷuṅke desessāmi tayo ca purisakhaḷuṅke. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
「诸比库,我将教导三种良马与三种良人。你们要听!要善作意!我将说。」「是的,尊者。」那些比库回答世尊。世尊说此——
‘‘Katame ca, bhikkhave, tayo assakhaḷuṅkā? Idha , bhikkhave, ekacco assakhaḷuṅko javasampanno hoti; na vaṇṇasampanno, na ārohapariṇāhasampanno. Idha pana, bhikkhave, ekacco assakhaḷuṅko javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca; na ārohapariṇāhasampanno. Idha pana, bhikkhave, ekacco assakhaḷuṅko javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca. Ime kho, bhikkhave, tayo assakhaḷuṅkā.
「诸比库,哪三种良马?诸比库,这里,某良马具足速度;不具足色相,不具足骑乘的周围。诸比库,这里,某良马具足速度,也具足色相;不具足骑乘的周围。诸比库,这里,某良马具足速度,也具足色相,也具足骑乘的周围。诸比库,这是三种良马。
‘‘Katame ca, bhikkhave, tayo purisakhaḷuṅkā? Idha, bhikkhave, ekacco purisakhaḷuṅko javasampanno hoti; na vaṇṇasampanno, na ārohapariṇāhasampanno. Idha pana, bhikkhave, ekacco purisakhaḷuṅko javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca; na ārohapariṇāhasampanno. Idha pana, bhikkhave, ekacco purisakhaḷuṅko javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca.
「诸比库,哪三种良人?诸比库,这里,某良人具足速度;不具足色相,不具足骑乘的周围。诸比库,这里,某良人具足速度,也具足色相;不具足骑乘的周围。诸比库,这里,某良人具足速度,也具足色相,也具足骑乘的周围。
‘‘Kathañca, bhikkhave, purisakhaḷuṅko javasampanno hoti; na vaṇṇasampanno na ārohapariṇāhasampanno? Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ pajānāti…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Idamassa javasmiṃ vadāmi. Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaṃ puṭṭho saṃsādeti , no vissajjeti. Idamassa na vaṇṇasmiṃ vadāmi. Na kho pana lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Idamassa na ārohapariṇāhasmiṃ vadāmi. Evaṃ kho, bhikkhave, purisakhaḷuṅko javasampanno hoti; na vaṇṇasampanno, na ārohapariṇāhasampanno.
「诸比库,良人如何具足速度;不具足色相,不具足骑乘的周围?诸比库,这里,比库如实了知『这是苦』……如实了知『这是导至苦灭之道』。我说这是他在速度方面。然而,在上法、上律中,被问到问题时,他犹豫,不能解答。我说这是他不在色相方面。然而,他不是衣、食、坐卧处、病者所需医药资具的获得者。我说这是他不在骑乘的周围方面。诸比库,如此,良人具足速度;不具足色相,不具足骑乘的周围。
‘‘Kathañca, bhikkhave, purisakhaḷuṅko javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca; na ārohapariṇāhasampanno? Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ pajānāti…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Idamassa javasmiṃ vadāmi. Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaṃ puṭṭho vissajjeti, no saṃsādeti. Idamassa vaṇṇasmiṃ vadāmi. Na pana lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Idamassa na ārohapariṇāhasmiṃ vadāmi. Evaṃ kho , bhikkhave, purisakhaḷuṅko javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca; na ārohapariṇāhasampanno.
「诸比库,如何人驽马具足速度、具足色泽,而不具足承载的圆满?诸比库,于此,比库如实了知『这是苦』……如实了知『这是导至苦灭的道路』。我说这是他的速度。然而,在上法、在上律中,被问及问题时,他能解答,不混乱。我说这是他的色泽。但他不得衣、食、坐卧处、病者所需的医药资具。我说这是他不具足承载的圆满。诸比库,如此,人驽马具足速度、具足色泽,而不具足承载的圆满。」
‘‘Kathañca, bhikkhave, purisakhaḷuṅko javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca? Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ pajānāti…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Idamassa javasmiṃ vadāmi. Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaṃ puṭṭho vissajjeti, no saṃsādeti. Idamassa vaṇṇasmiṃ vadāmi. Lābhī kho pana hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Idamassa ārohapariṇāhasmiṃ vadāmi. Evaṃ kho, bhikkhave, purisakhaḷuṅko javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca. Ime kho, bhikkhave, tayo purisakhaḷuṅkā’’ti. Aṭṭhamaṃ.
「诸比库,如何人驽马具足速度、具足色泽、具足承载的圆满?诸比库,于此,比库如实了知『这是苦』……如实了知『这是导至苦灭的道路』。我说这是他的速度。然而,在上法、在上律中,被问及问题时,他能解答,不混乱。我说这是他的色泽。而且他得衣、食、坐卧处、病者所需的医药资具。我说这是他承载的圆满。诸比库,如此,人驽马具足速度、具足色泽、具足承载的圆满。诸比库,这些是三种人驽马。」第八经。
9. Assaparassasuttaṃ9. 马触经
§142
‘‘Tayo ca, bhikkhave, assaparasse desessāmi tayo ca purisaparasse . Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
「诸比库,我将教导三种马良驹与三种人良驹。你们听,好好作意,我将说。」「是的,尊者。」那些比库回答世尊。世尊说此——
‘‘Katame ca, bhikkhave, tayo assaparassā? Idha, bhikkhave, ekacco assaparasso javasampanno hoti; na vaṇṇasampanno na ārohapariṇāhasampanno. Idha pana, bhikkhave, ekacco assaparasso javasampanno hoti vaṇṇasampanno ca; na ārohapariṇāhasampanno. Idha pana, bhikkhave, ekacco assaparasso javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca. Ime kho, bhikkhave, tayo assaparassā.
「诸比库,什么是三种马良驹?诸比库,于此,某位马良驹具足速度,不具足色泽,不具足承载的圆满。诸比库,于此,某位马良驹具足速度、具足色泽,不具足承载的圆满。诸比库,于此,某位马良驹具足速度、具足色泽、具足承载的圆满。诸比库,这些是三种马良驹。」
‘‘Katame ca, bhikkhave, tayo purisaparassā? Idha, bhikkhave, ekacco purisaparasso javasampanno hoti; na vaṇṇasampanno na ārohapariṇāhasampanno. Idha pana, bhikkhave, ekacco purisaparasso javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca; na ārohapariṇāhasampanno. Idha pana, bhikkhave , ekacco purisaparasso javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca.
「诸比库,什么是三种人良驹?诸比库,于此,某位人良驹具足速度,不具足色泽,不具足承载的圆满。诸比库,于此,某位人良驹具足速度、具足色泽,不具足承载的圆满。诸比库,于此,某位人良驹具足速度、具足色泽、具足承载的圆满。」
‘‘Kathañca , bhikkhave, purisaparasso javasampanno hoti; na vaṇṇasampanno, na ārohapariṇāhasampanno? Idha, bhikkhave, bhikkhu pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Idamassa javasmiṃ vadāmi. Abhidhamme kho pana abhiviniye pañhaṃ puṭṭho saṃsādeti, no vissajjeti. Idamassa na vaṇṇasmiṃ vadāmi. Na kho pana lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṃ . Idamassa na ārohapariṇāhasmiṃ vadāmi. Evaṃ kho, bhikkhave, purisaparasso javasampanno hoti; na vaṇṇasampanno, na ārohapariṇāhasampanno.
「诸比库,如何人良驹具足速度,不具足色泽,不具足承载的圆满?诸比库,于此,比库以五下分结的灭尽,成为化生者,在那里般涅槃,从那个世间不再来的法。我说这是他的速度。然而,在上法、在上律中,被问及问题时,他混乱,不能解答。我说这是他不具足色泽。而且他不得衣、食、坐卧处、病者所需的医药资具。我说这是他不具足承载的圆满。诸比库,如此,人良驹具足速度,不具足色泽,不具足承载的圆满。」
‘‘Kathañca, bhikkhave, purisaparasso javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca, na ārohapariṇāhasampanno? Idha, bhikkhave, bhikkhu pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Idamassa javasmiṃ vadāmi. Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaṃ puṭṭho vissajjeti, no saṃsādeti. Idamassa vaṇṇasmiṃ vadāmi. Na kho pana lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Idamassa na ārohapariṇāhasmiṃ vadāmi. Evaṃ kho, bhikkhave, purisaparasso javasampanno ca hoti; vaṇṇasampanno ca, na ārohapariṇāhasampanno.
「诸比库,如何人良驹具足速度、具足色泽,而不具足承载的圆满?诸比库,于此,比库以五下分结的灭尽,成为化生者,在那里般涅槃,从那个世间不再来的法。我说这是他的速度。然而,在上法、在上律中,被问及问题时,他能解答,不混乱。我说这是他的色泽。但他不得衣、食、坐卧处、病者所需的医药资具。我说这是他不具足承载的圆满。诸比库,如此,人良驹具足速度、具足色泽,而不具足承载的圆满。」
‘‘Kathañca , bhikkhave, purisaparasso javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca? Idha, bhikkhave , bhikkhu pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Idamassa javasmiṃ vadāmi. Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaṃ puṭṭho vissajjeti, no saṃsādeti. Idamassa vaṇṇasmiṃ vadāmi. Lābhī kho pana hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Idamassa ārohapariṇāhasmiṃ vadāmi. Evaṃ kho, bhikkhave, purisaparasso javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca. Ime kho, bhikkhave, tayo purisaparassā’’ti. Navamaṃ.
「诸比库,如何人良驹具足速度、具足色泽、具足承载的圆满?诸比库,于此,比库以五下分结的灭尽,成为化生者,在那里般涅槃,从那个世间不再来的法。我说这是他的速度。然而,在上法、在上律中,被问及问题时,他能解答,不混乱。我说这是他的色泽。而且他得衣、食、坐卧处、病者所需的医药资具。我说这是他承载的圆满。诸比库,如此,人良驹具足速度、具足色泽、具足承载的圆满。诸比库,这些是三种人良驹。」第九经。
10. Assājānīyasuttaṃ10. 良马经
§143
‘‘Tayo ca, bhikkhave, bhadre assājānīye desessāmi tayo ca bhadre purisājānīye. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
「诸比库,我将教导三种良马与三种良人。你们要听!你们要善作意!我要说了。」「是的,世尊。」那些比库回答世尊。世尊说此:
‘‘Katame ca, bhikkhave, tayo bhadrā assājānīyā? Idha, bhikkhave, ekacco bhadro assājānīyo …pe… javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca. Ime kho, bhikkhave, tayo bhadrā assājānīyā.
「诸比库,什么是三种良马?诸比库,于此,某位良马……具足速度、具足色泽、具足骑乘的周长。诸比库,这些是三种良马。
‘‘Katame ca bhikkhave, tayo bhadrā purisājānīyā? Idha, bhikkhave, ekacco bhadro purisājānīyo…pe… javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca.
「诸比库,什么是三种良人?诸比库,于此,某位良人……具足速度、具足色泽、具足骑乘的周长。
‘‘Kathañca, bhikkhave, bhadro purisājānīyo…pe… javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca? Idha, bhikkhave, bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Idamassa javasmiṃ vadāmi. Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaṃ puṭṭho vissajjeti, no saṃsādeti. Idamassa vaṇṇasmiṃ vadāmi. Lābhī kho pana hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Idamassa ārohapariṇāhasmiṃ vadāmi. Evaṃ kho, bhikkhave, bhadro purisājānīyo javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca. Ime kho, bhikkhave, tayo bhadrā purisājānīyā’’ti. Dasamaṃ.
「诸比库,良人如何……具足速度、具足色泽、具足骑乘的周长?诸比库,于此,比库以诸漏尽,于现法自己以证智作证、具足后住于无漏的心解脱、慧解脱。我说这是他的速度。而且,当被问到关于上法、上律的问题时,他能解答,不犹豫。我说这是他的色泽。而且,他是衣、食、卧坐所、病者所需医药资具的获得者。我说这是他的骑乘周长。诸比库,如此,良人具足速度、具足色泽、具足骑乘的周长。诸比库,这些是三种良人。」第十经。
11. Paṭhamamoranivāpasuttaṃ11. 第一孔雀饲养处经
§144
Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati moranivāpe paribbājakārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
一时,世尊住在王舍城孔雀林游方者园。于此,世尊称呼诸比库:「诸比库。」「世尊。」那些比库回答世尊。世尊说此:
‘‘Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṃ. Katamehi tīhi? Asekkhena sīlakkhandhena, asekkhena samādhikkhandhena, asekkhena paññākkhandhena. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussāna’’nti. Ekādasamaṃ.
「诸比库,具足三法的比库是究竟圆满者、究竟离轭安稳者、究竟梵行者、究竟终极者、天人中最胜者。哪三种?无学戒蕴、无学定蕴、无学慧蕴。诸比库,具足这三法的比库是究竟圆满者、究竟离轭安稳者、究竟梵行者、究竟终极者、天人中最胜者。」第十一经。
12. Dutiyamoranivāpasuttaṃ12. 第二孔雀饲养处经
§145
‘‘Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṃ. Katamehi tīhi? Iddhipāṭihāriyena , ādesanāpāṭihāriyena, anusāsanīpāṭihāriyena – imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussāna’’nti. Dvādasamaṃ.
「诸比库,具足三法的比库是究竟圆满者、究竟离轭安稳者、究竟梵行者、究竟终极者、天人中最胜者。哪三种?神变神通、他心神通、教诫神通——诸比库,具足这三法的比库是究竟圆满者、究竟离轭安稳者、究竟梵行者、究竟终极者、天人中最胜者。」第十二经。
13. Tatiyamoranivāpasuttaṃ13. 第三孔雀饲养处经
§146
‘‘Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṃ. Katamehi tīhi? Sammādiṭṭhiyā, sammāñāṇena, sammāvimuttiyā – imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussāna’’nti. Terasamaṃ.
「诸比库,具足三法的比库是究竟圆满者、究竟离轭安稳者、究竟梵行者、究竟终极者、天人中最胜者。哪三种?正见、正智、正解脱——诸比库,具足这三法的比库是究竟圆满者、究竟离轭安稳者、究竟梵行者、究竟终极者、天人中最胜者。」第十三经。
Yodhājīvavaggo cuddasamo. · 战士品第十四
Tassuddānaṃ –
其摄颂——
Yodho parisamittañca, uppādā kesakambalo;
战士与围绕者,生起与毛竖立;
Sampadā vuddhi tayo, assā tayo moranivāpinoti.
成就、增长三种,马三种与孔雀饲养处。