(20) 5. Mahāvaggo · (20) 5. 大品义注
(20) 5. Mahāvaggo（20）5. 大品
1. Sotānugatasuttavaṇṇanā1. 随流经注
§191
191. Pañcamassa paṭhame sotānugatānanti pasādasotaṃ odahitvā ñāṇasotena vavatthapitānaṃ. Cattāro ānisaṃsā pāṭikaṅkhāti cattāro guṇānisaṃsā pāṭikaṅkhitabbā. Idaṃ pana bhagavatā atthuppattivasena āraddhaṃ. Kataraatthuppattivasenāti? Bhikkhūnaṃ dhammassavanāya anupasaṅkamanaatthuppattivasena. Pañcasatā kira brāhmaṇapabbajitā ‘‘sammāsambuddho liṅgavacanavibhattipadabyañjanādīhi kathento amhehi ñātameva kathessati, aññātaṃ kiṃ kathessatī’’ti dhammassavanatthaṃ na gacchanti. Satthā taṃ pavattiṃ sutvā te pakkosāpetvā ‘‘kasmā evaṃ karotha, sakkaccaṃ dhammaṃ suṇātha, sakkaccaṃ dhammaṃ suṇantānañca sajjhāyantānañca ime ettakā ānisaṃsā’’ti dassento imaṃ desanaṃ ārabhi.
191. 「五者中第一者者」谓随顺于闻法之流，汲取信解之流，称为知识闻法者。此五者中，四种应期望其应有的因缘，四种应期望具备其性质之因缘。此乃世尊以得道义故而兴起者。所谓得道义者为何？乃为使比库们闻法而来之义故。据说五百有余婆罗门出家人谓：‘正自觉者，以其言语所表达之分，乃以标志、说辞之差别等向我与亲属讲说众义，未知者何用而为之？’故不前来听法。佛陀闻此情形，激发众怒云：‘汝等何以如此？当勤闻法、听法者亦应勤思惟，此等因缘如是显现。’于是由此示现而始作此说。
Tattha dhammaṃ pariyāpuṇātīti suttaṃ geyyantiādikaṃ navaṅgaṃ satthusāsanabhūtaṃ tantidhammaṃ vaḷañjeti. Sotānugatā hontīti sotaṃ anuppattā anupaviṭṭhā honti. Manasānupekkhitāti cittena olokitā. Diṭṭhiyā suppaṭividdhāti atthato ca kāraṇato ca paññāya suṭṭhu paṭividdhā paccakkhaṃ katā. Muṭṭhassati kālaṃ kurumānoti nayidaṃ buddhavacanaṃ anussaraṇasatiyā abhāvena vuttaṃ, puthujjanakālakiriyaṃ pana sandhāya vuttaṃ. Puthujjano hi muṭṭhassati kālaṃ karoti nāma. Upapajjatīti suddhasīle patiṭṭhito devaloke nibbattati. Dhammapadā plavantīti antarābhave nibbattamuṭṭhassatino, yepi pubbe sajjhāyamūlikā vācāparicitabuddhavacanadhammā, te sabbe pasanne ādāse chāyā viya plavanti, pākaṭā hutvā paññāyanti. Dandho, bhikkhave, satuppādoti buddhavacanānussaraṇasatiyā uppādo dandho garu. Atha so satto khippaṃyeva visesagāmī hoti, nibbānagāmī hotīti attho.
其处若周遍圆满故，称为经、歌、诸新部，乃从佛所宣扬教法出发，阐述此根本法。所谓随顺闻法，即闻法未散未断之意。所谓心理对照，则谓以心细察察观。所谓见解明了，则从义理及因缘，借智慧彻底明白且实证。所谓解脱所余，即成就无挂碍自由之意。佛语此二义为由回忆不忘失功用而说，亦为外道俗人时辰行为说。言「外道俗人解脱所余」者，乃俗人称解脱时，于常崇奉和习于心法不忘。所谓生起涌现，即因佛说法而起，且此起为强盛重严。尔后，法之众生渐速特异而转向灭者，此谓向涅槃者。
Iddhimā cetovasippattoti iddhisampanno cittassa vasibhāvapatto khīṇāsavo. Ayaṃvā so dhammavinayoti ettha vibhāvanattho vā-saddo. Yatthāti yasmiṃ dhammavinaye. Brahmacariyaṃ acarinti brahmacariyavāsaṃ vasiṃ. Idampi buddhavacanaṃ mayā pubbe vaḷañjitanti buddhavacanānussaraṇavasenetaṃ vuttaṃ. Devaputtoti pañcālacaṇḍo viya hatthakamahābrahmā viya sanaṅkumārabrahmā viya ca eko dhammakathikadevaputto. Opapātiko opapātikaṃ sāretīti paṭhamaṃ uppanno devaputto pacchā uppannaṃ sāreti. Sahapaṃsukīḷikāti etena nesaṃ dīgharattaṃ kataparicayabhāvaṃ dasseti. Samāgaccheyyunti sālāya vā rukkhamūle vā sammukhībhāvaṃ gaccheyyuṃ. Evaṃ vadeyyāti sālāya vā rukkhamūle vā paṭhamataraṃ nisinno pacchā āgataṃ evaṃ vadeyya. Sesamettha pāḷinayeneva veditabbaṃ.
所谓神通心升起，即谓得神通具有心主之力者，已断烦恼。此谓佛法及律典中或分解义之词句。所谓何处，谓于何处佛法律中。所谓修行正行者，实为佛陀所示之修道行为。此亦谓我曾以佛说回顾并增益此义。所谓天子，指五大兜率天如忿怒天、象大梵天沉思天等一位以善法说法天子。所谓显现者，即出世天子初生后出现。所谓同具尘衣者，示其久修相熟也。所谓聚集，则示天众集会。所谓坐下于堂树下，并迎所来，而以此语说法也。其余细节依照巴利注解法应了解。
2. Ṭhānasuttavaṇṇanā2. 处经注
§192
192. Dutiye ṭhānānīti kāraṇāni. Ṭhānehīti kāraṇehi. Soceyyanti sucibhāvo. Saṃvasamānoti ekato vasamāno. Na santatakārīti na satatakārī. Na santatavutti sīlesūti satataṃ sabbakālaṃ sīlajīvitaṃ na jīvatīti attho. Saṃvohāramānoti kathento. Ekena eko voharatīti ekena saddhiṃ eko hutvā katheti. Vokkamatīti okkamati. Purimavohārā pacchimavohāranti purimakathāya pacchimakathaṃ, purimakathāya ca pacchimakathā, pacchimakathāya ca purimakathā na sametīti attho.
192. 「第二种处所者」谓因缘故。因缘谓随诸因缘而生之处所。所谓纯洁性，即清净之质。所谓同住，即一时共住。所谓非常常施者，即非永常施者。所谓不常持戒，乃谓非终日持守戒命。所谓同住言，即以一种共同生活体。但谓彼此之言，今时一处共言。所谓共赞许，即彼此赞成也。所谓不相倾反，谓先言与后言不相背离互不抵触。
Ñātibyasanenātiādīsu ñātīnaṃ byasanaṃ ñātibyasanaṃ, ñātivināsoti attho. Dutiyapadepi eseva nayo. Rogabyasane pana rogoyeva ārogyavināsanato byasanaṃ rogabyasanaṃ. Anuparivattantīti anubandhanti. Lābho cātiādīsu ekaṃ attabhāvaṃ lābho anuparivattati, ekaṃ alābhoti evaṃ nayo netabbo. Sākacchāyamānoti pañhapucchanavissajjanavasena sākacchaṃ karonto. Yathāti yenākārena . Ummaggoti pañhummaggo. Abhinīhāroti pañhābhisaṅkharaṇavasena cittassa abhinīhāro. Samudāhāroti pañhapucchanaṃ. Santanti paccanīkasantatāya santaṃ katvā na kathetīti attho. Paṇītanti atappakaṃ. Atakkāvacaranti yathā takkena nayaggāhena gahetuṃ sakkā hoti, evaṃ na kathetīti attho. Nipuṇanti saṇhaṃ. Paṇḍitavedanīyanti paṇḍitehi jānitabbakaṃ. Sesaṃ sabbattha vuttānusāreneva veditabbaṃ.
谓亲属不善者，即谓亲属之恶，也谓亲属灭亡者之意。第二义亦然。所谓疾病恶染，即疾病与灭亡健康损坏之恶。谓相连续，即彼此相互关联也。谓利益之义等转相追随，谓有所得则相追随义，若无所得亦复如是，不可不察。所谓密集谈话，即如问答推敲之默契，以此行谈论。谓因缘，即由某因缘。所谓迷惑，谓心之因问所迷也。谓摄取，谓因问所摄也。谓止息者，即终止续相，寂静不复言说之义。谓善者，指热忱。谓无理之言，即不能以智理正确驾驭，故不言也。谓精妙者，谓内行深入。谓能察者，谓智者所应知之义。此全义理依巴利注释应当正知。
3. Bhaddiyasuttavaṇṇanā3. 跋提亚经注
§193
193. Tatiye upasaṅkamīti bhuttapātarāso hutvā mālāgandhavilepanaṃ gahetvā bhagavantaṃ vandissāmīti upasaṅkami. Mā anussavenātiādīsu anussavavacanena mama kathaṃ mā gaṇhathāti iminā nayena attho veditabbo. Sārambhoti karaṇuttariyalakkhaṇo sārambho. Alobhādayo lobhādipaṭipakkhavasena veditabbā. Kusaladhammūpasampadāyāti kusaladhammānaṃ sampādanatthāya, paṭilābhatthāyāti vuttaṃ hoti. Ime cepi, bhaddiya, mahāsālāti purato ṭhite sālarukkhe dassento evamāha. Sesamettha heṭṭhā vuttanayattā uttānatthattā ca suviññeyyameva. Satthari pana desanaṃ vinivaṭṭente bhaddiyo sotāpanno jātoti.
193. 第三谓到近前，即如持食器皿，佩带花香涂饰而以恭敬礼拜佛陀之意。谓勿以不适当言语阻碍我之讲话者，以此敬辞具文，应当以此理解其义。所谓缘起，谓是事之起因。谓无贪等者，皆应依照贪等对应于行为方式，悉当辨明。谓善法成就，谓为获得善所求之功德。谓得已所传说。世尊曾用此言，示伊达见前，亦依佛语记。谓天子，指五大神天如忿怒天、象大梵天、沉思大梵天中有一善说法天子。谓生起者，乃第一出生者，后者则保存所生意。谓同穿尘衣者，示其长久交往之义。谓聚集于堂或树下，谓彼等同住会集于此地。谓如是说者，谓应先于树下坐下，后接来者而告之。其余细节应依巴利祖典所说显明。世尊要转说义时，仁者，圣者乃成初果得者。
4. Sāmugiyāsuttavaṇṇanā4. 沙目基亚经注
§194
194. Catutthe sāmugiyāti sāmuganigamavāsino. Byagghapajjāti te ālapanto evamāha. Kolanagarassa hi kolarukkhe hāretvā katattā kolanagaranti ca byagghapathe māpitattā byagghapajjanti ca dve nāmāni. Etesañca pubbapurisā tattha vasiṃsūti byagghapajjavāsitāya byagghapajjavāsino byagghapajjāti vuccanti. Te ālapanto evamāha. Pārisuddhipadhāniyaṅgānīti pārisuddhiatthāya padhāniyaṅgāni padahitabbavīriyassa aṅgāni, koṭṭhāsāti attho. Sīlapārisuddhipadhāniyaṅganti sīlaparisodhanavīriyassetaṃ nāmaṃ. Tañhi sīlapārisuddhiparipūraṇatthāya padhāniyaṅganti sīlapārisuddhipadhāniyaṅgaṃ. Sesesupi eseva nayo. Tattha tattha paññāya anuggahessāmīti tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne vipassanāpaññāya anuggahessāmi . Yo tattha chandotiādīsu yo tasmiṃ anuggaṇhane kattukāmatāchandoti iminā nayena attho veditabbo. Satisampajaññaṃ panettha satiṃ upaṭṭhapetvā ñāṇena paricchinditvā vīriyapaggahanatthaṃ vuttaṃ. Rajanīyesu dhammesu cittaṃ virājetīti rāgapaccayesu iṭṭhārammaṇesu yathā cittaṃ virajjati, evaṃ karoti. Vimocanīyesu dhammesu cittaṃ vimocetīti yehi ārammaṇehi cittaṃ vimocetabbaṃ, tesu yathā vimuccati, evaṃ karoti. Virājetvāti ettha maggakkhaṇe virājeti nāma, phalakkhaṇe virattaṃ nāma hoti. Dutiyapadepi eseva nayo. Sammāvimuttiṃ phusatīti hetunā nayena arahattaphalavimuttiṃ ñāṇaphassena phusatīti.
第四条所谓同住者，是指同住于同一相聚的居民。所谓“比叶婆伽”，是指他们这样说：因古时“科罗城”之名，那里有一棵科罗树，被砍倒后称为科罗城，沿着科罗路途称为比叶婆伽，这两个名称皆源于此。古人居住于此，称为比叶婆伽居民，由此称呼。言此者说：清净法尚宜遵守之肢体，即为清净之义下应当示现而励行的肢体，道理所在谓之节制。谓戒法的清净修习肢体，以实现戒的圆满。余者亦同理。在适当境地由智慧辅佐之意，我于此处将由观慧助之。所谓“欲”及余，是论于其生起辅佐的意图。于此处，维持正念且具正知者，用智慧洞察，励力推动其念头之生起。于可染法中，心于爱之因缘而染著之境界，犹如对所喜所欲境界的心生起；于应解脱法中，心于脱解之缘而放逸，如同于可离法解脱；在解脱时刻于道，心为断尽，而于果地则名为断灭。此理续于下一句。善解脱者观察道理，以智慧触达阿拉汉果解脱，以智慧的感触而诠释之。
5. Vappasuttavaṇṇanā5. 瓦巴经注
§195
195. Pañcame vappoti dasabalassa cūḷapitā sakyarājā. Nigaṇṭhasāvakoti vesāliyaṃ sīhasenāpati viya nāḷandāyaṃ upāligahapati viya ca nigaṇṭhassa nāṭaputtassa upaṭṭhāko. Kāyena saṃvutoti kāyadvārassa saṃvutattā pihitattā kāyena saṃvuto nāma. Sesadvayepi eseva nayo. Avijjāvirāgāti avijjāya khayavirāgena. Vijjuppādāti maggavijjāya uppādena. Taṃ ṭhānanti taṃ kāraṇaṃ. Avipakkavipākanti aladdhavipākavāraṃ. Tatonidānanti taṃhetu tappaccayā. Dukkhavedaniyā āsavā assaveyyunti dukkhavedanāya paccayabhūtā kilesā assaveyyuṃ, tassa purisassa uppajjeyyunti attho. Abhisamparāyanti dutiye attabhāve. Kāyasamārambhapaccayāti kāyakammapaccayena. Āsavāti kilesā. Vighātapariḷāhāti ettha vighātoti dukkhaṃ. Pariḷāhoti kāyikacetasiko pariḷāho. Phussa phussa byantīkarotīti ñāṇavajjhaṃ kammaṃ ñāṇaphassena phusitvā phusitvā khayaṃ gameti, vipākavajjhaṃ kammaṃ vipākaphassena phusitvā phusitvā khayaṃ gameti. Nijjarāti kilesajīraṇakapaṭipadā. Sesavāresupi eseva nayo. Idha ṭhatvā ayaṃ bhikkhu khīṇāsavo kātabbo, cattāri mahābhūtāni nīharitvā catusaccavavatthānaṃ dassetvā yāva arahattaphalaṃ kammaṭṭhānaṃ kathetabbaṃ.
第五条，所谓世间劫，是指小父时代迦叶王。如同尼连禅河畔的那罗延夜，亦如乞丐流浪者的听众那罗延的侍从。所谓身所缚者，即由身根门户闭塞紧闭而名。余者亦同理。释名为愚痴消退的离欲，智慧勃发之处称之为起。那时视为此因，此缘，未转的成熟果，故称之因缘。称其依止。痛苦的染污称为烦恼，这烦恼之根由意即痛苦的缘起。及其结局转换为彼此的次序。身业因缘为业身体。烦恼是贪嗔痴三毒。苦难的忧伤是指身心的烦恼。觉知智慧依次消灭业及其果报。称为内漏心识的锈蚀路径。其余障碍意同——此僧站立后应作已灭烦恼者，拔除四大，显现四圣谛，并实行业道直至阿拉汉果。
Idāni pana tassa khīṇāsavassa satatavihāre dassetuṃ evaṃ sammā vimuttacittassātiādimāha. Tattha sammā vimuttacittassāti hetunā kāraṇena sammā vimuttassa. Satatavihārāti niccavihārā nibaddhavihārā. Neva sumano hotīti iṭṭhārammaṇe rāgavasena na somanassajāto hoti. Na dummanoti aniṭṭhārammaṇe paṭighavasena na domanassajāto hoti. Upekkhako viharati sato sampajānoti satisampajaññapariggahitāya majjhattākāralakkhaṇāya upekkhāya tesu ārammaṇesu upekkhako majjhatto hutvā viharati.
此外，现在为已灭烦恼者常住法，应示现如实得自在定意状态。所谓如实得自在定意，是由其因缘所致。所谓常住者，即固定不变，稳固不动。既不因乐缘生欢喜，也不因苦缘生忧愁。觉知调伏而善知正念正知，秉持中道的平等心，于诸缘境中保持中立之心，内住其间。
Kāyapariyantikanti kāyantikaṃ kāyaparicchinnaṃ, yāva pañcadvārakāyo pavattati, tāva pavattaṃ pañcadvārikavedananti attho. Jīvitapariyantikanti jīvitantikaṃ jīvitaparicchinnaṃ, yāva jīvitaṃ pavattati, tāva pavattaṃ manodvārikavedananti attho. Tattha pañcadvārikavedanā pacchā uppajjitvā paṭhamaṃ nirujjhati, manodvārikavedanā paṭhamaṃ uppajjitvā pacchā nirujjhati. Sā hi paṭisandhikkhaṇe vatthurūpasmiṃyeva patiṭṭhāti. Pañcadvārikā pavatte pañcadvāravasena pavattamānā paṭhamavaye vīsativassakāle rajjanadussanamuyhanavasena adhimattā balavatī hoti, paṇṇāsavassakāle ṭhitā hoti, saṭṭhivassakālato paṭṭhāya parihāyamānā, asītinavutivassakāle mandā hoti. Tadā hi sattā ‘‘cirarattaṃ ekato nisīdimhā nipajjimhā’’ti vadantepi na jānāmāti vadanti. Adhimattānipi rūpādiārammaṇāni na passāma, sugandhaduggandhaṃ vā sāduasāduṃ vā thaddhamudukaṃ vāti na jānāmātipi vadanti. Iti nesaṃ pañcadvārikavedanā bhaggā hoti, manodvārikā pavattati. Sāpi anupubbena parihāyamānā maraṇasamaye hadayakoṭiṃyeva nissāya pavattati. Yāva panesā pavattati, tāva satto jīvatīti vuccati. Yadā nappavattati, tadā ‘‘mato niruddho’’ti vuccati.
所谓身终，是指身体终止，乃至五根门户不复运作，谓之五根门户之感受终止。所谓命终，是指生命终止，乃至身生命感受终止，谓之心门之感受终止。其后五根门户的感受先起而后灭，心门感受则是先起随后灭。此谓续彼前缘而成立。五根门感受于二十年间，因糜烂污秽伤害而颇为强盛；五十年时稳定；六十年后因退失而减弱；七十八年后渐显迟钝。众生说：“长久同坐不知死”，时至不能观破色等境，亦不知香臭苦乐等感受。故五根感受衰竭，心门感受反随而起。此感受逐渐衰退直至命终，故谓生命终止。若不再起，则谓“心门止息”。
Svāyamattho vāpiyā dīpetabbo – yathā hi puriso pañcaudakamaggasampannaṃ vāpiṃ kareyya. Paṭhamaṃ deve vuṭṭhe pañcahi udakamaggehi udakaṃ pavisitvā antovāpiyaṃ āvāṭe pūreyya. Punappunaṃ deve vassante udakamagge pūretvā gāvutaḍḍhayojanamattaṃ ottharitvā udakaṃ tiṭṭheyya tato tato vissandamānaṃ. Atha niddhamanatumbe vivaritvā khettesu kamme kayiramāne udakaṃ nikkhamantaṃ, sassapākakāle udakaṃ nikkhantaṃ udakaṃ parihīnaṃ, ‘‘macche gaṇhāmā’’ti vattabbataṃ āpajjeyya. Tato katipāhena āvāṭesuyeva udakaṃ saṇṭhaheya. Yāva pana taṃ āvāṭesu hoti, tāva mahāvāpiyaṃ udakaṃ atthīti saṅkhaṃ gacchati. Yadā pana tattha chijjati, tadā ‘‘vāpiyaṃ udakaṃ natthī’’ti vuccati. Evaṃ sampadamidaṃ veditabbaṃ.
自身本意需灌注如灯火点燃的决心——譬如人以五水渠填满水池，初盛水注入后内中充盈。雨季复续灌水，充盈至一定水深形成水面，水满后溢出。割开涵管时，水从工地流出；雨季末水流出消退，称为“鱼可捕”之时。频繁灌入则水面平整。水缺时则称“水池无水”。此理应了然于心。
Paṭhamaṃ deve vassante pañcahi maggehi udake pavisante āvāṭānaṃ pūraṇakālo viya hi paṭhamameva paṭisandhikkhaṇe manodvārikavedanāya vatthurūpe patiṭṭhitakālo, punappunaṃ deve vassante pañcamaggānaṃ pūraṇakālo viya pavatte pañcadvārikavedanāya pavatti, gāvutaḍḍhayojanamattaṃ ajjhottharaṇaṃ viya paṭhamavaye vīsativassakāle rajjanādivasena tassa adhimattabalavabhāvo, yāva vāpito udakaṃ na niggacchati, tāva pūrāya vāpiyā ṭhitakālo viya paññāsavassakāle tassa ṭhitakālo, niddhamanatumbesu vivaṭesu kamme kayiramāne udakassa nikkhamanakālo viya saṭṭhivassakālato paṭṭhāya tassa parihāni, udake bhaṭṭhe udakamaggesu parittaudakassa ṭhitakālo viya asītinavutikāle pañcadvārikavedanāya mandakālo, āvāṭesuyeva udakassa patiṭṭhitakālo viya hadayavatthukoṭiṃ nissāya manodvāre vedanāya pavattikālo, āvāṭesu parittepi udake sati ‘‘vāpiyaṃ udakaṃ atthī’’ti vattabbakālo viya yāva sā pavattati, tāva ‘‘satto jīvatī’’ti vuccati. Yathā pana āvāṭesu udake chinne ‘‘natthi vāpiyaṃ udaka’’nti vuccati, evaṃ manodvārikavedanāya appavattamānāya satto matoti vuccati. Imaṃ vedanaṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘jīvitapariyantikaṃ vedanaṃ vediyamāno’’ti.
初时雨季中，水由五渠注入如满池时，应次生心门感受而成立；雨季频续灌入水时，五根感受陆续显现。水深如牛阉阉幼时强壮，五十岁时巩固，六十岁后衰退，七十八岁时平庸。此时众生虽言“长居一处”，实难辨五根感受，香臭苦乐难知。五根感受因而衰败，心门感受反生。此感受逐渐衰竭，直至生灭。由此感受旁证云：“被感触的生命终止。”
Kāyassa bhedāti kāyassa bhedena. Uddhaṃ jīvitapariyādānāti jīvitakkhayato uddhaṃ. Idhevāti paṭisandhivasena parato agantvā idheva. Sītībhavissantīti pavattivipphandanadaratharahitāni sītāni appavattanadhammāni bhavissanti.
「身体破坏」者，谓身体的破坏。【‘身体’即身体，‘破坏’即分解】。『生命升高』者，是指生命消灭之后的上升状态。在此教法中，『升高』指死亡后的上浮。『冰冷现象』者，谓由生成破坏的过程消失后，无暑无热的冷凉现象将会出现，不再有运动和变化。
Thūṇaṃ paṭiccāti rukkhaṃ paṭicca. Kuddālapiṭakaṃ ādāyāti kuddālañca khaṇittiñca pacchiñca gahetvāti attho. Desanā pana kuddālavaseneva katā. Mūle chindeyyāti mūlamhi kuddālena chindeyya. Palikhaṇeyyāti khaṇittiyā samantā khaṇeyya.
『依靠木头』者，指依赖树木。『锄头与斧子采集』谓锄头和斧子以及铁器等，收取树木及其枝叶。这是其义。说法时则专指锄头之类。『割断树根』者，谓用锄头割断根部。『劈断枝条』，用铁器在四周砍断枝干。
Evamevakhoti ettha idaṃ opammasaṃsandanaṃ – rukkho viya hi attabhāvo daṭṭhabbo, rukkhaṃ paṭicca chāyā viya kusalākusalaṃ kammaṃ, chāyaṃ appavattaṃ kātukāmo puriso viya yogāvacaro, kuddālo viya paññā, piṭakaṃ viya samādhi, khaṇitti viya vipassanā, khaṇittiyā mūlānaṃ palikhaṇanakālo viya arahattamaggena avijjāya chedanakālo, khaṇḍākhaṇḍaṃ karaṇakālo viya khandhavasena diṭṭhakālo, phālanakālo viya āyatanavasena diṭṭhakālo, sakalīkaraṇakālo viya dhātuvasena diṭṭhakālo, vātātapena visosanakālo viya kāyikacetasikassa vīriyassa karaṇakālo, agginā ḍahanakālo viya ñāṇena kilesānaṃ ḍahanakālo, masikaraṇakālo viya vattamānaka-pañcakkhandhakālo, mahāvāte ophunanakālo viya nadīsote pavāhanakālo viya ca chinnamūlakānaṃ pañcannaṃ khandhānaṃ appaṭisandhikanirodho, ophunanappavāhanehi apaññattikabhāvūpagamo viya punabbhave vipākakkhandhānaṃ anuppādena apaṇṇattikabhāvo veditabbo.
如此就是说，此处是一个比喻的连结——如同应当观察树木的本质，依树而生出影子，如同依赖树木而表现善恶业，影子为人类欲求的行止；锄头象征智慧，斧头象征禅定，铁器象征内观，铁器是割断根本的时间，标示阿拉汉之路上无明被斩断之时。劈砍枝干比作形成蕴的时刻，令其分散。果实成熟比作六处的现前时间。全面成熟比作十二界的现前时间。风热烧伤比作身心精进的造作时间。火的焚烧比作智慧焚烧烦恼时间。蚁群践踏比作此时五蕴的破坏。大风吹散比作五蕴断根不续转之现象。无续流转比作无智慧而转世名色蕴生灭的缺失，应以此观知。
Bhagavantaṃ etadavocāti satthari desanaṃ vinivaṭṭente sotāpattiphalaṃ patvā etaṃ ‘‘seyyathāpi, bhante’’tiādivacanaṃ avoca. Tattha udayatthikoti vaḍḍhiatthiko. Assapaṇiyaṃ poseyyāti pañca assapotasatāni kiṇitvā pacchā vikkiṇissāmīti poseyya. Sahassagghanakassa assassa pañcasatamattaṃ upakaraṇaṃ gandhamālādivasena posāvanikaṃyeva agamāsi. Athassa te assā ekadivaseneva rogaṃ phusitvā sabbe jīvitakkhayaṃ pāpuṇeyyunti iminā adhippāyena evamāha. Udayañceva nādhigaccheyyāti vaḍḍhiñca gehato nīharitvā dinnamūlañca kiñci na labheyya. Payirupāsinti catūhi paccayehi upaṭṭhahiṃ. Svāhaṃ udayañceva nādhigacchinti so ahaṃ neva udayaṃ na gehato dinnadhanaṃ adhigacchiṃ, paṇiyaassajagganako nāma jātosmīti dasseti. Sesamettha uttānamevāti.
世尊对此说起言：为使师者断除说法障碍，成就初果应声果，世尊说了「比如，尊者」等句。其中『增长』谓增长之意。『购买驴驹』者，买了五百匹驴驹，之后欲出售卖出。为赠礼，千斤黄金为驴的饲料、香花与饮食器具等所用。因服食一日病，命将尽故，依此因缘说此教法。『无法增长』者，即不再扩张，离家而去，也不得份内之物。依赖四因缘而持住。自言『实不能增长』，说明自己既不增长也无所得如是，啜饮甘露者名之。此言传递此处结语之意。
6. Sāḷhasuttavaṇṇanā6. 萨喇哈经注释
§196
196. Chaṭṭhe dvayenāti dvīhi koṭṭhāsehi. Oghassanittharaṇanti caturoghanittharaṇaṃ. Tapojigucchāhetūti dukkarakārikasaṅkhātena tapena pāpajigucchanahetu . Aññataraṃ sāmaññaṅganti ekaṃ samaṇadhammakoṭṭhāsaṃ. Aparisuddhakāyasamācārātiādīsu purimehi tīhi padehi kāyikavācasikacetasikasīlānaṃ aparisuddhataṃ dassetvā pacchimena padena aparisuddhājīvataṃ dasseti. Ñāṇadassanāyāti maggañāṇasaṅkhātāya dassanāya. Anuttarāya sambodhāyāti arahattāya, arahattañāṇaphassena phusituṃ abhabbāti vuttaṃ hoti. Sālalaṭṭhinti sālarukkhaṃ. Navanti taruṇaṃ. Akukkuccakajātanti ‘‘bhaveyya nu kho, na bhaveyyā’’ti ajanetabbakukkuccaṃ. Lekhaṇiyā likheyyāti avalekhanamattakena avalikheyya. Dhoveyyāti ghaṃseyya. Anto avisuddhāti abbhantare asuddhā apanītasārā.
第百九十六节。『第六第二区分』者，谓两个阙章。『渡越洪水』谓渡过四重洪水。『因恶习染』者，由于恶行的聚集而造成困厄艰难。『异名之一』谓一称为同法教派之聚合。『身口意不净』于以前三节中言，前三节分别指身、口、意三业之不净，随后一节讲未净生活。『慧现见』者，谓以名为证悟正道的智慧显现。『无上正觉』者，谓阿拉汉因其智慧果觉所不能企及。『沙拉棘』是沙林树。『年少』谓青年。『不欢喜之欲生忧虑』，即对其是否应当而为而生忧忧愁愁。『以笔书写』谓以书写状貌痕迹写就。『洗刷』谓清涤。『内部不净』谓内心污浊杂翳。
Evameva khoti ettha idaṃ opammasaṃsandanaṃ – sālalaṭṭhi viya hi attabhāvo daṭṭhabbo, nadīsotaṃ viya saṃsārasotaṃ, pāraṃ gantukāmapuriso viya dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo gahetvā ṭhitapuriso, sālalaṭṭhiyā bahiddhā suparikammakatakālo viya bahiddhā tapacaraṇaṃ gāḷhaṃ katvā gahitakālo, anto asuddhakālo viya abbhantare sīlānaṃ aparisuddhakālo, sālalaṭṭhiyā saṃsīditvā adhogamanaṃ viya diṭṭhigatikassa saṃsārasote saṃsīdanaṃ veditabbaṃ.
亦复如是说，此处是比喻连结——应当观察沙拉棘之本质，如同轮回之流如河涛滚滚，渴望彼岸者，执持六十二种见解，稳立于此。以沙拉棘遮挡作坚固持守之时，内心行动坚固清净，内在却为未净，已成熟而下倾，如同见解之堕落，见解流中的成熟衰败应当观知。
Phiyārittaṃ bandheyyāti phiyañca arittañca yojeyya. Evamevāti etthāpi idaṃ opammasaṃsandanaṃ – sālalaṭṭhi viya attabhāvo, nadīsotaṃ viya saṃsārasotaṃ, pāraṃ gantukāmapuriso viya yogāvacaro, bahiddhā suparikammakatakālo viya chasu dvāresu saṃvarassa paccupaṭṭhitakālo, anto suvisodhitabhāvo viya abbhantare parisuddhasīlabhāvo, phiyārittabandhanaṃ viya kāyikacetasikavīriyakaraṇaṃ, sotthinā pārimatīragamanaṃ viya anupubbena sīlaṃ pūretvā samādhiṃ pūretvā paññaṃ pūretvā nibbānagamanaṃ daṭṭhabbaṃ.
『必先缚结』者，应当先缚结亲近者与疏远者。如是，即在彼处此般类似的比喻——如同荆棘树枝般自性，像河流波涛般是轮回之流，像欲渡彼岸之人般是瑜伽行者，外表是约定修善之时，譬如六门上有守护时，内里是清净无染之相，如同具有身心精进力量的必先缚结，乃应依次充满戒，随后充满定，再充满慧，最后当观察涅槃之到来。
Kaṇḍacitrakānīti saralaṭṭhisararajjusarapāsādasarasāṇisarapokkharaṇisarapadumānīti anekāni kaṇḍehi kattabbacitrāni. Atha kho so tīhi ṭhānehīti so evaṃ bahūni kaṇḍacitrakāni jānantopi na rājāraho hoti, tīhiyeva pana ṭhānehi hotīti attho. Sammāsamādhihotīti maggasamādhinā ca phalasamādhinā ca samāhito hotīti ayamettha attho. Sammādiṭṭhīti maggasammādiṭṭhiyā samannāgato. Idaṃ dukkhantiādīhi catūhi saccehi cattāro maggā tīṇi ca phalāni kathitāni. Ayaṃ pana maggeneva avirādhitaṃ vijjhati nāmāti veditabbo. Sammāvimuttīti arahattaphalavimuttiyā samannāgato. Avijjākkhandhaṃ padāletīti arahattamaggena padāleti nāmāti vuccati. Iminā hi heṭṭhā arahattamaggena avijjākkhandho padālito , idha pana padālitaṃ upādāya padāletīti vattuṃ vaṭṭatīti.
『带节纹饰者』指的是由许多节段组成的纹饰，如同简单的荆棘索链、藤条、栏杆、池塘、莲花等多种样式。接着论说『三处』之义，即使虽知众多带节纹饰也不能成为行政首长，唯有三处确立，方为行政首长之义。所谓正定，是指包含道定与果定而成之正定。正见，是具足道之正见。此论述指四圣谛中的苦集等四真理和三果。此种正道是不可违犯的箭矢。『正解脱』者，是指得阿拉汉果之解脱者。『断除无明』者，指在阿拉汉道上无明蕴被断。此断无明在下，依教理言，断除者即斩除缘取之无明也。
7. Mallikādevīsuttavaṇṇanā7. 玛丽嘉天后经注释
§197
197. Sattame mallikā devīti pasenadirañño devī. Yena midhekacco mātugāmoti yena idhekaccā itthī. Dubbaṇṇāti bībhacchavaṇṇā. Durūpāti dussaṇṭhitā. Supāpikāti suṭṭhu pāpikā suṭṭhu lāmikā. Dassanāyāti passituṃ. Daliddāti dhanadaliddā. Appassakāti sakena dhanena rahitā. Appabhogāti upabhogaparibhogabhaṇḍakarahitā. Appesakkhāti appaparivārā. Aḍḍhāti issarā. Mahaddhanāti vaḷañjanakadhanena mahaddhanā. Mahābhogāti upabhogaparibhogabhaṇḍabhogena mahābhogā. Mahesakkhāti mahāparivārā. Abhirūpāti uttamarūpā. Dassanīyāti dassanayuttā. Pāsādikāti dassanena pāsādikā. Vaṇṇapokkharatāyāti vaṇṇena ceva sarīrasaṇṭhānena ca.
197. 『第七节』摩利迦，谓巴谢那国王之王后。『某处意为女性来自母族村落，另处称为女性。』『难看』指容貌丑陋。『难观』指外观难看。『恶妇』指恶劣之妇人，恶劣而懒惰之意。『观看』即观看之义。『贫乏』指无财产。『少财』指无财产之人。『无所享用』指无副食品及辅助享用之物。『无住处』指无额外家属。『主宰』指主人。『大富』指拥有财富甚多。『大享用』指拥有副食品及辅助享用物极多。『有许多家属』指家族众多。『美艳』指貌美。『可见』指适于观看。『光彩艳丽』指形色美妙及身体玲珑。
Abhisajjatīti laggati. Byāpajjatīti pakatiṃ pajahati. Patitthīyatīti kodhavasena thinabhāvaṃ thaddhabhāvaṃ āpajjati. Nadātā hotīti na dāyikā hoti. Seyyāvasathapadīpeyyanti ettha seyyāti mañcapallaṅkādisayanaṃ. Āvasathoti āvasathāgāraṃ. Padīpeyyaṃ vuccati vaṭṭitelādipadīpūpakaraṇaṃ. Issāmanikāti issāya sampayuttacittā. Iminā nayena sabbattha attho veditabbo . Kodhanā ahosinti kodhamanā ahosiṃ. Anissāmanikā ahosinti issāvirahitacittā ahosiṃ. Sesamettha uttānatthamevāti.
『受伤』即受累。『离开』即舍弃关联。『易怒』即苛躁、易起怒。『相继出现愤怒』即产生持续怒气。『非付托者』即非施与者。『床榻』等为床具、寝具。『住所』指住所屋舍。『灯具』指用于照明之灯。『嫉妒心』指生带妒忌之心。此义当于处处理解。『生气』者即心生怒气。『无嫉妒心』者即心无带嫉妒。『全体说明在这里达到最高义理』也即此义也。
8. Attantapasuttavaṇṇanā8. 自苦经注释
§198
198. Aṭṭhame attantapādīsu attānaṃ tapati dukkhāpetīti attantapo. Attano paritāpanānuyogaṃ attaparitāpanānuyogaṃ. Paraṃ tapatīti parantapo. Paresaṃ paritāpanānuyogaṃ paraparitāpanānuyogaṃ. Diṭṭheva dhammeti imasmiṃyeva attabhāve. Nicchātoti chātaṃ vuccati taṇhā, sā assa natthīti nicchāto. Sabbakilesānaṃ nibbutattā nibbuto. Anto tāpanakilesānaṃ abhāvā sītalo jātoti sītībhūto. Jhānamaggaphalanibbānasukhāni paṭisaṃvedetīti sukhappaṭisaṃvedī. Brahmabhūtena attanāti seṭṭhabhūtena attanā.
198. 『第八节』『自焚』者，谓自身燃烧自己，意指苦痛折磨自己。『为己愁苦之修习』谓为自己悲悯伤心之继续。『为他人燃烧』谓为他人哀愁痛苦继续。此即自身内在之实相。『灭除』谓断除渴爱，谓其无此存在。诸毒悉已断灭，谓此为断灭境界。『内心灭除热恼之境界』谓此已转为凉爽境。谓感受禅定之道，果证般涅槃之乐，感应此苦乐。谓以梵行证自性，谓以最善觉知自性。
Acelakotiādīni vuttatthāneva. Orabbhikādīsu urabbhā vuccanti eḷakā, urabbhe hanatīti orabbhiko. Sūkarikādīsupi eseva nayo. Luddoti dāruṇo kakkhaḷo. Macchaghātakoti macchabandho kevaṭṭo. Bandhanāgārikoti bandhanāgāragopako. Kurūrakammantāti dāruṇakammantā.
『非动之等义』皆依所述意。『urabbhika』等词意为：『荆棘』指荆棘，荆棘时叩击即荆棘者。『猪类』等亦同义推。如『luddo』谓严酷或坚固者。『macchaghātaka』谓摧杀鱼类者。『捆绑维护者』谓维持捆束者。『残酷作为』谓凶狠残酷的行为。
Muddhāvasittoti khattiyābhisekena muddhani abhisitto. Puratthimena nagarassāti nagarato puratthimāya disāya. Santhāgāranti yaññasālaṃ. Kharājinaṃ nivāsetvāti sakhuraṃ ajinacammaṃ nivāsetvā. Sappitelenāti sappinā ceva telena ca. Ṭhapetvā hi sappiṃ avaseso yo koci sneho telanti vuccati. Kaṇḍuvamānoti nakhānaṃ chinnattā kaṇḍuvitabbakāle tena kaṇḍuvamāno. Anantarahitāyāti asanthatāya. Sarūpavacchāyāti sadisavacchāya. Sace gāvī setā hoti, vacchopi setakova. Sace kapilā vā rattā vā, vacchakopi tādisovāti evaṃ sarūpavacchāya. So evamāhāti so rājā evaṃ vadeti. Vacchatarāti taruṇavacchakabhāvaṃ atikkantā balavavacchā. Vacchatarīsupi eseva nayo. Barihisatthāyāti parikkhepakaraṇatthāya ceva yaññabhūmiyaṃ attharaṇatthāya ca.
“以敷油膏头者”指以王者加冕礼涂抹头部者。前方之城镇，指城镇所在的前方方位。祭祠厅者，即为施献祭祀的大厅。以皂荚树油膏涂抹，意指涂抹皂荚树制成的净油。所谓皂荚树油，是指以皂荚油及其余油调和而成。若将皂荚油和余油涂敷，称作“以油膏头”。“称油膏头者”，乃表亲近之情。爪被掐断时，称为爪被掐痛。此乃表爪部受损之感。“无间断者”即不得停止之意。“相似幼犊者”，意指形体相似的小牛。如果母牛为白色，犊牛也为白色；若母牛为棕色或赤色，则犊牛亦是同色，谓之“体色相似”。“如此说来”，即“国王如是言”。“幼犊情状”是指强壮且有力的年轻幼犊。幼犊情状此说同样适用。为使牛穗生意兴隆及祭祀场所完善。“牛穗生意兴隆及祭祀场所的建设”，既指培育养殖，也指仪式举办之用。
Catutthapuggalaṃ buddhuppādato paṭṭhāya dassetuṃ idha, bhikkhave, tathāgatotiādimāha. Tattha tathāgatotiādīni vuttatthāneva. Taṃ dhammanti taṃ vuttappakārasampadaṃ dhammaṃ. Suṇāti, gahapati, vāti kasmā paṭhamaṃ gahapatiṃ niddisati? Nihatamānattā ussannattā ca. Yebhuyyena hi khattiyakulato pabbajitā jātiṃ nissāya mānaṃ karonti. Brāhmaṇakulā pabbajitā mante nissāya mānaṃ karonti, hīnajaccakulā pabbajitā attano vijātitāya patiṭṭhātuṃ na sakkonti. Gahapatidārakā pana kacchehi sedaṃ muñcantehi piṭṭhiyā loṇaṃ pupphamānāya bhūmiṃ kasitvā tādisassa mānassa abhāvato nihatamānadappā honti. Te pabbajitvā mānaṃ vā dappaṃ vā akatvā yathābalaṃ buddhavacanaṃ uggahetvā vipassanāya kammaṃ karontā sakkonti arahatte patiṭṭhātuṃ. Itarehi ca kulehi nikkhamitvā pabbajitā na bahukā, gahapatikāva bahukā. Iti nihatamānattā ussannattā ca paṭhamaṃ gahapatiṃ niddisatīti.
为了让四众弟子看到第四种人，从佛陀出生开始，尊敬地称呼为“如来”等等。这里的“如来”等名称，它们的意义就在它们被讲述的场合里。所谓“法”，指的是那被宣说具备完备表现方式的法。
有人说：“居士啊，为什么将第一居士作为示范？那是因为很多出生于王族的出家人会依靠出生身份而心生傲慢。婆罗门出家人依靠他们的祭司身份生傲慢。那些出生卑贱的外族出家人则无法靠自身出生安立自身。居士的子女虽然生于家庭，像泥土上生长的芽叶花草一般，因无傲慢心故而能够被消除傲慢烦恼。他们出家后，不执著于傲慢或自负，尽力承行佛陀法语并修持内观，从而能安立阿拉汉果。其他家族出家人不多，更多的是居士出家人。
故此以放下傲慢自负，是称示以第一居士为人模范。”
Aññatarasmiṃ vāti itaresaṃ vā kulānaṃ aññatarasmiṃ. Paccājātoti patijāto. Tathāgate saddhaṃ paṭilabhatīti parisuddhaṃ dhammaṃ sutvā dhammasāmimhi tathāgate ‘‘sammāsambuddho vata bhagavā’’ti saddhaṃ paṭilabhati. Iti paṭisañcikkhatīti evaṃ paccavekkhati. Sambādho gharāvāsoti sacepi saṭṭhihatthe ghare yojanasatantarepi vā dve jāyampatikā vasanti, tathāpi nesaṃ sakiñcanasapalibodhaṭṭhena gharāvāso sambādhova. Rajāpathoti rāgarajādīnaṃ uṭṭhānaṭṭhānanti mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Āgamanapathotipi vaṭṭati. Alagganaṭṭhena abbhokāso viyāti abbhokāso. Pabbajito hi kūṭāgāraratanapāsādadevavimānādīsu pihitadvāravātapānesu paṭicchannesu vasantopi neva laggati na sajjati na bajjhati. Tena vuttaṃ – ‘‘abbhokāso pabbajjā’’ti. Apica sambādho gharāvāso kusalakiriyāya yathāsukhaṃ okāsābhāvato, rajāpatho asaṃvutasaṅkāraṭṭhānaṃ viya rajānaṃ, kilesarajānaṃ sannipātaṭṭhānato. Abbhokāso pabbajjā kusalakiriyāya yathāsukhaṃ okāsasabbhāvato.
“Aññatarasmiṃ vāti” 指某些家族中的某些成员。"Paccājātoti patijāto" 是指出生、起生。
听闻佛陀净化诸法，在净法集会中对如来称谓圣者获得信心，即对净法作为法得以把握念念观察，称之为“得信”。这便是仔细反观所观察的样子。
“Sambādho gharāvāso” 是指即使六七十家的家庭聚集住在相距一二百โย侖之内，也仍可称为结合的家庭聚居。
“Rajāpathoti” 指欲界王等诸贪欲之源起处，是大注疏所述。
“Āgamanapathoti vaṭṭati” 指通道延伸。被堵塞处则称为“abbhokāso”。出家人在山洞、宝塔、宫殿等门窗堵塞关闭处居住，即使住着，也不附着、不烦恼、不燃烧烦恼，即称为“abbhokāso pabbajjā（闭塞处出家）”。
即使再结合的家庭聚居，若缺乏清净功德，因烦恼王集会之处则称“不结合之家”。闭塞处出家则是依修内功德而不附着烦恼。
Nayidaṃ sukaraṃ…pe… pabbajeyyanti ettha ayaṃ saṅkhepakathā – yadetaṃ sikkhattayabrahmacariyaṃ ekampi divasaṃ akhaṇḍaṃ katvā carimakacittaṃ pāpetabbatāya ekantaparipuṇṇaṃ, ekadivasampi ca kilesamalena amalinaṃ katvā carimakacittaṃ pāpetabbatāya ekantaparisuddhaṃ, saṅkhalikhitaṃ likhitasaṅkhasadisaṃ dhotasaṅkhasappaṭibhāgaṃ caritabbaṃ. Idaṃ na sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā agāramajjhe vasantena ekantaparipuṇṇaṃ…pe… carituṃ. Yaṃnūnāhaṃ kese ca massuñca ohāretvā kasāyarasapītatāya kāsāyāni brahmacariyaṃ carantānaṃ anucchavikāni vatthāni acchādetvā paridahitvā agārasmā nikkhamitvā anagāriyaṃ pabbajeyyanti. Ettha ca yasmā agārassa hitaṃ kasivaṇijjādikammaṃ agāriyanti vuccati, tañca pabbajjāya natthi, tasmā pabbajjā anagāriyāti ñātabbā, taṃ anagāriyaṃ. Pabbajeyyanti paṭipajjeyyaṃ.
“Nayidaṃ sukaraṃ”意为“这并不容易”。这里说的是出家修行的详细分类教学——就算一天不断地专心修行，要达到执着净心、完全清净的境界，也要像写下记录与签名一样，贯彻实践。仅凭居住在家中间，专注于内心完全清净修行是很难实现的。
服用头发与体毛剃舍，涂抹袈裟染料，遮盖残破衣物，离开家门而去，方称为真正出家。有人因从事交易等家务事不能称为出家，故必须为真实不依附家事的无家游方者，才称为出家。应当如此理解出家、应当着手出家。
Appaṃ vāti sahassato heṭṭhā bhogakkhandho appo nāma hoti, sahassato paṭṭhāya mahā. Ābandhanaṭṭhena ñātiyeva ñātiparivaṭṭo. So vīsatiyā heṭṭhā appo nāma hoti, vīsatiyā paṭṭhāya mahā. Bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpannoti yā bhikkhūnaṃ adhisīlasaṅkhātā sikkhā, tañca, yattha cete saha jīvanti, ekajīvikā sabhāgavuttino honti, taṃ bhagavatā paññattasikkhāpadasaṅkhātaṃ sājīvañca tattha sikkhanabhāvena samāpannoti bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpanno. Samāpannoti sikkhaṃ paripūrento sājīvañca avītikkamanto hutvā tadubhayaṃ upagatoti attho.
“Appaṃ vāti” 是指藉数得生活。粮食虽少，但维生亲族连带关系维系生活。这里“Bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpannoti” 指比库们凭借受戒修持的法门而获得的生活方式。住处共谋为一体，形成相互依存的集体生活，该集体由世尊制定的受戒修法作为规范。完成这修学方式且不违犯戒律，彼此亲近称为“sikkhāsājīvasamāpanno”，意即完成了受戒修学的生活方式，成为谅解融洽的共同体。
Pāṇātipātaṃ pahāyātiādīni vuttatthāneva. Imesaṃ bhedāyāti yesaṃ itoti vuttānaṃ santike sutaṃ, tesaṃ bhedāya. Bhinnānaṃ vā sandhātāti dvinnaṃ mittānaṃ vā samānupajjhāyakādīnaṃ vā kenacideva kāraṇena bhinnānaṃ ekamekaṃ upasaṅkamitvā ‘‘tumhākaṃ īdise kule jātānaṃ evaṃ bahussutānaṃ idaṃ na yutta’’ntiādīni vatvā sandhānaṃ kattā. Anuppadātāti sandhānānuppadātā, dve jane samagge disvā ‘‘tumhākaṃ evarūpe kule jātānaṃ evarūpehi guṇehi samannāgatānaṃ anucchavikameta’’ntiādīni vatvā daḷhīkammaṃ kattāti attho. Samaggo ārāmo assāti samaggārāmo. Yattha samaggā natthi, tattha vasitumpi na icchatīti attho. Samaggarāmotipi pāḷi, ayameva attho. Samaggaratoti samaggesu rato, te pahāya aññattha gantuṃ na icchatīti attho. Samagge disvāpi sutvāpi nandatīti samagganandī. Samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitāti yā vācā satte samaggeyeva karoti, taṃ sāmaggiguṇaparidīpikameva vācaṃ bhāsati, na itaranti.
“Pāṇātipātaṃ pahāyāti” 等词出现在这里所述的原文之处。这里讲的是听闻后，针对群体内不同成员间的矛盾发生、分裂以及如何修合事宜。
所谓“Bhedāya”，是指在诸佛法中曾闻闻及的相异处。
“Bhinnānaṃ vā sandhātāti” 指两个人友伴、世俗监护者等因某种原因产生分裂，互相会面作调和。
“Anuppadātāti” 指没有断绝会面，双方相互看到后，说“你们家族出生于此，有这些优点，值得高度尊敬”，因此作坚定的修合。
“Samaggo ārāmo assāti” 指称调和即为共同的修行场所。无调和便无居住之所。
“Samaggaratoti” 指沉浸于团结状态，不愿离开。
“Samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitāti” 指只有说出有益于调和之语，才是具有调合理处的言语。
Nelāti elaṃ vuccati doso, nāssā elanti nelā, niddosāti attho ‘‘nelaṅgo setapacchādo’’ti (udā. 65) ettha vuttanelaṃ viya. Kaṇṇasukhāti byañjanamadhuratāya kaṇṇānaṃ sukhā, sūcivijjhanaṃ viya kaṇṇasūlaṃ na janeti. Atthamadhuratāya sakalasarīre kopaṃ ajanetvā pemaṃ janetīti pemanīyā. Hadayaṃ gacchati appaṭihaññamānā sukhena cittaṃ pavisatīti hadayaṅgamā. Guṇaparipuṇṇatāya pure bhavāti porī. Pure saṃvaḍḍhanārī viya sukumārātipi porī. Purassa esātipi porī, nagaravāsīnaṃ kathāti attho. Nagaravāsino hi yuttakathā honti, pitimattaṃ pitāti, bhātimattaṃ bhātāti vadanti. Evarūpī kathā bahuno janassa kantā hotīti bahujanakantā. Kantabhāveneva bahujanassa manāpā cittavuḍḍhikarāti bahujanamanāpā.
“无荆棘”称为“无刺”，并非指无荆棘之物，而指“荆棘如桥之盖”。此处以“刺”比喻。耳之乐乃因美妙音响，耳不生刺痛，正如针刺之痛不可生。美妙之意在于全身不生瞋恚而生慈爱，称为可生慈爱。心入于心脏，安然无恼与喜乐，是谓心入于心脏。众德圆满时，过去为女子。犹如养育女人，对女子乃是柔弱之爱。前身亦是女性之爱，且常居城市，故称之为“城中居民之爱”。城市居民多喜合宜言谈，称姐为姐，称弟为弟。此类言语为多人的所爱，因此众所喜爱。由有爱心，众人之心欢悦，故众人皆生欢喜之心。换言之，众人为情所感而生喜爱心，因而心性得以增长。
Kāle vadatīti kālavādī, vattabbayuttakālaṃ sallakkhetvā vadatīti attho. Bhūtaṃ tacchaṃ sabhāvameva vadatīti bhūtavādī. Diṭṭhadhammikasamparāyikaatthasannissitameva katvā vadatīti atthavādī. Navalokuttaradhammasannissitaṃ katvā vadatīti dhammavādī. Saṃvaravinayapahānavinayasannissitaṃ katvā vadatīti vinayavādī. Nidhānaṃ vuccati ṭhapanokāso, nidhānamassā atthīti nidhānavatī. Hadaye nidhetabbayuttakaṃ vācaṃ bhāsitāti attho. Kālenāti evarūpiṃ bhāsamānopi ca ‘‘ahaṃ nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsissāmī’’ti na akālena bhāsati, yuttakālaṃ pana avekkhitvāva bhāsatīti attho. Sāpadesanti saupamaṃ, sakāraṇanti attho. Pariyantavatinti paricchedaṃ dassetvā, yathāssā paricchedo paññāyati, evaṃ bhāsatīti attho. Atthasaṃhitanti anekehipi nayehi vibhajantena pariyādātuṃ asakkuṇeyyatāya atthasampannaṃ bhāsati. Yaṃ vā so atthavādī atthaṃ vadati, tena atthena saṃhitattā atthasaṃhitaṃ vācaṃ bhāsati, na aññaṃ nikkhipitvā aññaṃ bhāsatīti vuttaṃ hoti.
“随时言之”者，即随时言论者，意谓于适当时值，言及应当说者。持守真实存在与自然本性者，即持实体论者。由现见法所属宗派教义所论述者，称为宗教论述者。以不可思议之高法为所依止而说，谓之法论者。依止戒律、调伏及戒学而言者，为律论者。所谓“根基”，即固定安置之处。具根基之意谓具固定根基。谓心应持言说，如有根基之言。所谓“随时”，即若此言论虽出于言语，但谓不会无时无刻言说，乃于当时细察后发言。相类谓为譬喻，带因缘之意。显示范围谓章节，令所示章节得晓。所谓具义者，因无法用多种分类详细说出，故以含义完整之言语而说。该论述者讲所论有义，且所言之义具整体，非别施词义，故言明不别投入他义而自说所言之义。
Bījagāmabhūtagāmasamārambhāti mūlabījaṃ khandhabījaṃ phaḷubījaṃ aggabījaṃ bījabījanti pañcavidhassa bījagāmassa ceva yassa kassaci nīlatiṇarukkhādikassa bhūtagāmassa ca samārambhā, chedanabhedanapacanādibhāvena vikopanā paṭiviratoti attho.
种子生长、地生、村落开始，谓由根种、聚合种、粗种、首种及种种种子五类种子生长之中，亦即指某棵青涩无花果树等所生之地生、村落生长。由砍伐、折断及焚烧等因缘所致，使其萎缩毁坏，被称为阻止生长。
Ekabhattikoti pātarāsabhattaṃ sāyamāsabhattanti dve bhattāni. Tesu pātarāsabhattaṃ antomajjhanhikena paricchinnaṃ, itaraṃ majjhanhikato uddhaṃ antoaruṇena. Tasmā antomajjhanhike dasakkhattuṃ bhuñjamānopi ekabhattikova hoti. Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘ekabhattiko’’ti. Rattiyā bhojanaṃ ratti, tato uparatoti rattūparato. Atikkante majjhanhike yāva sūriyatthaṅgamanā bhojanaṃ vikālabhojanaṃ nāma, tato viratattā virato vikālabhojanā.
一餐饭者，即为早、午二时饭食。其中心饭食乃中午受截断者，另一饭食乃自中午以上、至日落间者。故在中午截断者，即使午时用餐十次，也视为一餐。由此因缘称为“一餐”。夜饭谓夜间用餐，紧随其后称为“夜次”。在日落之前之中午饭食，乃称为间饭。至日落时，间饭即止，止后剩饭则为间饭中断。
Jātarūpanti suvaṇṇaṃ. Rajatanti kahāpaṇo lohamāsako jatumāsako dārumāsakoti ye vohāraṃ gacchanti. Tassa ubhayassāpi paṭiggahaṇā paṭivirato, neva taṃ uggaṇhāti, na uggaṇhāpeti, na upanikkhittaṃ sādiyatīti attho.
生来呈现金黄色。银子谓钱币、铁片、铜片、木片等流通货币。两者均受彼此的接受与拒绝的支配，既不接受彼此，也不启用为交换工具。
Āmakadhaññapaṭiggahaṇāti sālivīhiyavagodhūmakaṅguvarakakudrūsakasaṅkhātassa sattavidhassapi āmakadhaññassa paṭiggahaṇā. Na kevalañca etesaṃ paṭiggahaṇameva, āmasanampi bhikkhūnaṃ na vaṭṭatiyeva. Āmakamaṃsapaṭiggahaṇāti ettha aññatra odissa anuññātā āmakamaṃsamacchānaṃ paṭiggahaṇameva bhikkhūnaṃ na vaṭṭati, no āmasananti.
收受糯米及收受大米、小麦、谷物、豆类、里脊等七种米粮合称为收受糯米。非仅指凡此种粮收受，如为比库收受谷粮之事亦非本律诫所容。言豆类肉类收受者，除非经乡村之许可外，非比库所宜收受，而非称为收受豆肉。
Itthikumārikapaṭiggahaṇāti ettha itthīti purisantaragatā, itarā kumārikā nāma, tāsaṃ paṭiggahaṇampi āmasanampi akappiyameva. Dāsidāsapaṭiggahaṇāti ettha dāsidāsavaseneva tesaṃ paṭiggahaṇaṃ na vaṭṭati, ‘‘kappiyakārakaṃ dammi, ārāmikaṃ dammī’’ti evaṃ vutte pana vaṭṭati. Ajeḷakādīsupi khettavatthupariyosānesu kappiyākappiyanayo vinayavasena upaparikkhitabbo. Tattha khettaṃ nāma yasmiṃ pubbaṇṇaṃ ruhati. Vatthu nāma yasmiṃ aparaṇṇaṃ ruhati. Yattha vā ubhayampi ruhati, taṃ khettaṃ. Tadatthāya akatabhūmibhāgo vatthu. Khettavatthusīsena cettha vāpi-taḷākādīnipi saṅgahitāneva.
“女性之娶”此处指女性乃人中女性别，其余为未婚女子，娶其为妻及同寝一切皆为不合适。所谓“奴婢之娶”，此处视为奴仆，不应有娶之事；若有人言“可以娶，乃出家人”，则虽言可娶实不应。至于如秃发人等农田范围之末端地带，依律可分可不分。所谓“农田”者，即白昼时有人耕作之地；“场地”者，即夜间仍有人耕作之地。如昼夜均耕作，则谓之农田。那里未被耕种之地称场地。农田与场地合于一体，如池塘等地亦归此类。
Dūteyyaṃ vuccati dūtakammaṃ gihīnaṃ paṇṇaṃ vā sāsanaṃ vā gahetvā tattha tattha gamanaṃ. Pahiṇagamanaṃ vuccati gharā gharaṃ pesitassa khuddakagamanaṃ. Anuyogo nāma tadubhayakaraṇaṃ. Tasmā duteyyapahiṇagamanānaṃ anuyogoti evamettha attho veditabbo. Kayavikkayāti kayā ca vikkayā ca. Tulākūṭādīsu kūṭanti vañcanaṃ. Tattha tulākūṭaṃ tāva rūpakūṭaṃ, aṅgakūṭaṃ, gahaṇakūṭaṃ, paṭicchannakūṭanti catubbidhaṃ hoti. Tattha rūpakūṭaṃ nāma dve tulā samarūpā katvā gaṇhanto mahatiyā gaṇhāti, dadanto khuddikāya deti. Aṅgakūṭaṃ nāma gaṇhanto pacchābhāge hatthena tulaṃ akkamati, dadanto pubbabhāge. Gahaṇakūṭaṃ nāma gaṇhanto mūle rajjuṃ gaṇhāti , dadanto agge. Paṭicchannakūṭaṃ nāma tulaṃ susiraṃ katvā anto ayacuṇṇaṃ pakkhipitvā gaṇhanto taṃ pacchābhāge karoti, dadanto aggabhāge.
“托使”谓托使者出行，携带俗人之财物或佛法，至处所往返。“光顾”谓托使赴指定之家中；“小出行”谓家家派遣小使前往。所谓“附随”即双方共同行动。故此托使、回访之出入，皆以附随名之。所谓“身体变化”，即身体及其变化。“秤砣”一类谓诈伪之法，其中“秤砣”泛指与重量相等之物，以此计量，赊与小额，或赊予前额。所谓“肢秤”，即量者手执秤置于后部，给者于前部。所谓“绳秤”，收绳绕底端而量，给于顶端。所谓“隐秤”，指将秤丝剪断，将末端悬垂，量者施秤于后部，给者于顶端。
Kaṃso vuccati suvaṇṇapāti, tāya vañcanaṃ kaṃsakūṭaṃ. Kathaṃ? Ekaṃ suvaṇṇapātiṃ katvā aññā dve tisso lohapātiyo suvaṇṇavaṇṇā karoti. Tato janapadaṃ gantvā kiñcideva aḍḍhakulaṃ pavisitvā ‘‘suvaṇṇabhājanāni kiṇathā’’ti vatvā agghe pucchite samagghataraṃ dātukāmā honti. Tato tehi ‘‘kathaṃ imesaṃ suvaṇṇabhāvo jānitabbo’’ti vutte ‘‘vīmaṃsitvā gaṇhathā’’ti suvaṇṇapātiṃ pāsāṇe ghaṃsitvā sabbapātiyo datvā gacchati.
“铜样”即金条，其欺诈称“铜秤”。如何欺诈？造一铜条模仿金条，再制二三铁条涂金色替代。至他乡入某庄园，说“请售金饰”，于顶端询价，欲以较低价买得。对方答曰“如何辨别其金之真伪？”他人以金条击石，出声清脆，造作一式，以假金条击石出声，所有条皆予交付而去。
Mānakūṭaṃ nāma hadayabheda-sikhābheda-rajjubhedavasena tividhaṃ hoti. Tattha hadayabhedo sappitelādiminanakāle labbhati. Tāni hi gaṇhanto heṭṭhāchiddena mānena ‘‘saṇikaṃ āsiñcā’’ti vatvā attano bhājane bahuṃ paggharāpetvā gaṇhāti, dadanto chiddaṃ pidhāya sīghaṃ pūretvā deti. Sikhābhedo tilataṇḍulādiminanakāle labbhati. Tāni hi gaṇhanto saṇikaṃ sikhaṃ ussāpetvā gaṇhāti, dadanto vegena pūretvā sikhaṃ chindanto deti. Rajjubhedo khettavatthuminanakāle labbhati. Lañjaṃ alabhantā hi khettaṃ amahantampi mahantaṃ katvā minanti.
“度量秤”基于心裂、簇裂、绳裂三种不同。所谓“心裂”，始于新肌肤嫩肉时。量者于下方秤量时曰“不能寡”，携自身食物多付于量者，量者合秤盖上，迅速装满后交付。所谓“簇裂”，始于新长发时。量者将簇发豎起，量者迅速装满后剪断交付。所谓“绳裂”，始于农田时。未得粗绳时，将农田压迫垫块者量供，虽力气轻微仍施加重压夯实耕地。
Ukkoṭanādīsu ukkoṭananti sāmike assāmike kātuṃ lañjaggahaṇaṃ. Vañcananti tehi tehi upāyehi paresaṃ vañcanaṃ. Tatridamekaṃ vatthu – eko kira luddako migañca migapotakañca gahetvā āgacchati. Tameko dhutto ‘‘kiṃ bho migo agghati, kiṃ migapotako’’ti āha. ‘‘Migo dve kahāpaṇe, migapotako eka’’nti ca vutte ekaṃ kahāpaṇaṃ datvā migapotakaṃ gahetvā thokaṃ gantvā nivatto ‘‘na me bho migapotakenattho, migaṃ me dehī’’ti āha. Tena hi dve kahāpaṇe dehīti. So āha – ‘‘nanu te bho mayā paṭhamaṃ eko kahāpaṇo dinno’’ti? Āma dinnoti. Imampi migapotakaṃ gaṇha, evaṃ so ca kahāpaṇo ayañca kahāpaṇagghanako migapotako’’ti dve kahāpaṇā bhavissantīti. So ‘‘kāraṇaṃ vadatī’’ti sallakkhetvā migapotakaṃ gahetvā migaṃ adāsīti. Nikatīti yogavasena vā māyāvasena vā apāmaṅgaṃ pāmaṅganti, amaṇiṃ maṇinti, asuvaṇṇaṃ suvaṇṇanti katvā patirūpakena vañcanaṃ. Sāciyogoti kuṭilayogo. Etesaṃyeva ukkoṭanādīnametaṃ nāmaṃ. Tasmā ukkoṭanasāciyogo vañcanasāciyogo nikatisāciyogoti evamettha attho daṭṭhabbo. Keci aññaṃ dassetvā aññassa parivattanaṃ sāciyogoti vadanti, taṃ pana vañcaneneva saṅgahitaṃ.
“欺诈之类”谓有主要欺诈与次要欺诈。欺诈指以各种手段诈取他人财利。此中有一故事，一孩子携鹿与幼鹿返回。他人训斥曰“何故掠鹿？何故幼鹿？”孩子答“鹿值二钱，幼鹿一钱”。给一钱买幼鹿，持幼鹿入林，返曰“我不需要幼鹿，要鹿。”因带两钱，遂得鹿。对方问“尔前曾得一钱否？”答“曾得”；如此幼鹿加一钱即是两钱，二钱为二钱，幼鹿为幼鹿。孩子说出缘由，示出幼鹿示意，盗鹿行骗。近义为以瑜伽术、魔术等巧诈假饰非真，称为形似花金。次为“合诈”，复为欺诈之一种。故幻称欺诈、合诈、诡诈相互涵盖。
Chedanādīsu chedananti hatthacchedanādi. Vadhoti māraṇaṃ. Bandhoti rajjubandhanādīhi bandhanaṃ. Viparāmosoti himaviparāmoso, gumbaviparāmosoti duvidho. Yaṃ himapātasamaye himena paṭicchannā hutvā maggappaṭipannaṃ janaṃ musanti, ayaṃ himaviparāmoso. Yaṃ gumbādīhi paṭicchannā musanti, ayaṃ gumbaviparāmoso. Ālopo vuccati gāmanigamādīnaṃ vilopakaraṇaṃ. Sahasākāroti sāhasikakiriyā, gehaṃ pavisitvā manussānaṃ ure satthaṃ ṭhapetvā icchitabhaṇḍaggahaṇaṃ. Evametasmā chedana…pe… sahasākārā paṭivirato hoti.
“割伤”等指割断手足等。杀害谓使命终结。捆绑谓用绳索等缚系。逆止分为二：一为“冰逆止”，冰雪覆盖道路使行者陷溺难前；二为“洞穴逆止”，洞穴遮盖路途，使陷入其中。前者谓雪季被雪遮盖之人陷溺于路上，即冰逆止。后者谓被洞穴等障碍掩盖之人陷溺，即洞穴逆止。缺失谓村落城镇等因战争灾害而荒废。所谓夸张行为，入室设陷阱于人心，意图夺取财富。如此断割……夸张行为亦被禁止。
So santuṭṭho hotīti svāyaṃ bhikkhu heṭṭhā vuttena catūsu paccayesu dvādasavidhena itarītarapaccayasantosena samannāgato hoti. Iminā pana dvādasavidhena itarītarapaccayasantosena samannāgatassa bhikkhuno aṭṭha parikkhārā vaṭṭanti – tīṇi cīvarāni, patto, dantakaṭṭhacchedanavāsi, ekā sūci, kāyabandhanaṃ parissāvananti. Vuttampi cetaṃ –
由此可知，比库虽自得满足，但在下述四种缘起条件中，必定具足十二种不同的相应缘起条件，彼此各异。对此具备这十二种各异缘起的比库，具备八种随身用具，乃是：三衣、顶饰帕、牙剪剃髪器、针一枚、束身带和洁净用物。世尊对此也曾如是宣说——
‘‘Ticīvarañca patto ca, vāsi sūci ca bandhanaṃ;
「三衣与顶饰帕，剃髪器针与束身带；
Parissāvanena aṭṭhete, yuttayogassa bhikkhuno’’ti.
洁净用物加以护持，合于使用应当具足。」
Te sabbe kāyaparihārikāpi honti, kucchiparihārikāpi. Kathaṃ? Ticīvaraṃ tāva nivāsetvā pārupitvā ca vicaraṇakāle kāyaṃ pariharati posetīti kāyaparihārikaṃ hoti. Cīvarakaṇṇena udakaṃ parissāvetvā pivanakāle, khāditabbaphalāphalaṃ gahaṇakāle ca kucchiṃ pariharati posetīti kucchiparihārikaṃ hoti. Pattopi tena udakaṃ uddharitvā nhānakāle kuṭiparibhaṇḍakaraṇakāle ca kāyaparihāriko hoti, āhāraṃ gahetvā bhuñjanakāle kucchiparihāriko. Vāsipi tāya dantakaṭṭhacchedanakāle mañcapīṭhānaṃ aṅgapādacīvarakuṭidaṇḍakasajjanakāle ca kāyaparihārikā hoti, ucchucchedananāḷikerāditacchanakāle kucchiparihārikā. Sūcipi cīvarasibbanakāle kāyaparihārikā hoti, pūvaṃ vā phalaṃ vā vijjhitvā khādanakāle kucchiparihārikā. Kāyabandhanaṃ bandhitvā vicaraṇakāle kāyaparihārikaṃ, ucchuādīni bandhitvā gahaṇakāle kucchiparihārikaṃ. Parissāvanaṃ tena udakaṃ parissāvetvā nhānakāle senāsanaparibhaṇḍakaraṇakāle ca kāyaparihārikaṃ, pānīyapānakaparissāvanakāle teneva tilataṇḍulaputhukādīni gahetvā khādanakāle ca kucchiparihārikaṃ. Ayaṃ tāva aṭṭhaparikkhārikassa parikkhāramattā.
此等皆为身边常备用具，亦称身体维护具。如何故？三衣于居住之时穿着，洗净后护持，行走时照顾身体，故称身体维护具。借助衣缘盛水饮用、吃果实采集时保护针形剪发器，故称针持护身之物。顶饰帕以其盛水沐浴，用以护持身心，居所安置时亦为身体维护器具，用餐咀嚼时则作为保护针形之物。剃发用牙具在床榻垫席、身体足部衣物筐篮、杖棒安置之时皆为身体维护具，剪发刀具、椰果等锋利之物则为针形护持物。针一枚衣材线头之时身体维护具，先识果品时护持针形之具。束身带束缚身体，行走时为身体维护具，束缚针线之具则为针形护持物。洁净用物盛水用以洁身，沐浴时保护身体，安置床榻器具时同为身体维护，是饮水饮食清洁用物守护针形之物。以上即为八种随身用具的物质形态。
Navaparikkhārikassa pana seyyaṃ pavisantassa tatraṭṭhakapaccattharaṇaṃ vā kuñcikā vā vaṭṭati. Dasaparikkhārikassa nisīdanaṃ vā cammakhaṇḍaṃ vā vaṭṭati. Ekādasaparikkhārikassa kattarayaṭṭhi vā telanāḷikā vā vaṭṭati. Dvādasaparikkhārikassa chattaṃ vā upāhanaṃ vā vaṭṭati. Etesu ca aṭṭhaparikkhārikova santuṭṭho, itare asantuṭṭhā mahicchā mahābhārāti na vattabbā. Etepi appicchāva santuṭṭhāva subharāva sallahukavuttinova. Bhagavā pana na imaṃ suttaṃ tesaṃ vasena kathesi, aṭṭhaparikkhārikassa vasena kathesi. So hi khuddakavāsiñca sūciñca parissāvane pakkhipitvā pattassa anto ṭhapetvā pattaṃ aṃsakūṭe laggetvā ticīvaraṃ kāyappaṭibaddhaṃ katvā yenicchakaṃ sukhaṃ pakkamati, paṭinivattitvā gahetabbaṃ nāmassa na hoti. Iti imassa bhikkhuno sallahukavuttitaṃ dassento bhagavā santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarenātiādimāha.
除八种随身用具外，还具备九种以上的用具：随卧蒲团以供坐卧，旁设三角架或弯钩，具九种用具；十种用具时有坐垫或金属片；十一种用具有刀柄木棍或涂油的管；十二种用具有伞或披风。这些中以八种随身用具为满足标准，其他因贪欲而不满足的无需被称为大执著。即便这些用具较少或较多，若满足轻安自在之义已可。然世尊未曾以这些用具数量教导比库，乃仅以八种随身用具为标准。比库将顶饰帕、针及洁净用物置于衣物内，顶饰帕尾端藏于顶饰帕末，顶饰帕置于缝隙中，三衣收束以束身带固定，是以使身体安逸、行住皆自在；归处则取走，不留下名字。如此示现此比库轻安自在，世尊以身体维护具及三衣等为比库身边装备。
Tattha kāyaparihārikenāti kāyapariharaṇamattakena. Kucchiparihārikenāti kucchipariharaṇamattakena. Samādāyeva pakkamatīti taṃ aṭṭhaparikkhāramattakaṃ sabbaṃ gahetvāva kāyappaṭibaddhaṃ katvāva gacchati, ‘‘mama vihāro pariveṇaṃ upaṭṭhāko’’tissa saṅgo vā bandho vā na hoti. So jiyā mutto saro viya, yūthā apakkanto mattahatthī viya icchiticchitaṃ senāsanaṃ, vanasaṇḍaṃ, rukkhamūlaṃ, navaṃ pabbhāraṃ paribhuñjanto eko tiṭṭhati, eko nisīdati, sabbiriyāpathesu eko adutiyo.
其中身体维护具者，谓专用于身体照顾之物；针形护持具者，谓专于针形之物。行住时携带这些八种随身用具，即为身体束缚。比库在行住之间，犹如放鞭之象、猎罢野马自由放归，随意选择破布、草垫、树根、新鲜草叶等住所，独自站立、独自坐卧，勇猛不懈，精进非凡。
‘‘Cātuddiso appaṭigho ca hoti,
『四边圆滑而无敌碍』者，
Santussamāno itarītarena;
『心常满足，彼此和洽』也，
Parissayānaṃ sahitā achambhī,
『能共受各种危险而不惧』，
Eko care khaggavisāṇakappo’’ti. (su. ni. 42; cūḷani. khaggavisāṇasuttaniddeso 128) –
『唯独如葡萄蛇一般，行无所碍』是也。」（增支部，42；小部，葡萄蛇经释128）——
Evaṃ vaṇṇitaṃ khaggavisāṇakappataṃ āpajjati.
如是所说，葡萄蛇特性得到描绘。
Idāni tamatthaṃ upamāya sādhento seyyathāpītiādimāha. Tattha pakkhī sakuṇoti pakkhayutto sakuṇo. Ḍetīti uppatati. Ayaṃ panettha saṅkhepattho – sakuṇā nāma ‘‘asukasmiṃ padese rukkho paripakkaphalo’’ti ñatvā nānādisāhi āgantvā nakhapakkhatuṇḍādīhi tassa phalāni vijjhantā vidhunantā khādanti, ‘‘idaṃ ajjatanāya, idaṃ svātanāya bhavissatī’’ti nesaṃ na hoti. Phale pana khīṇe neva rukkhassa ārakkhaṃ ṭhapenti, na tattha pakkhaṃ vā pattaṃ vā nakhaṃ vā tuṇḍaṃ vā ṭhapenti, atha kho tasmiṃ rukkhe anapekkhā hutvā yo yaṃ disābhāgaṃ icchati, so tena sapattabhārova uppatitvā gacchati. Evameva ayaṃ bhikkhu nissaṅgo nirapekkhoyeva pakkamati, samādāyeva pakkamati. Ariyenāti niddosena. Ajjhattanti sake attabhāve. Anavajjasukhanti niddosasukhaṃ.
今释此喻义者说：所谓『翼鸟』即禽鸟，与翼相连者。『出生』谓其发生。此处意即总括义——所谓翼鸟，即「于不适当之所，树下成熟之果实，因多种原因掉落，被鸟用爪翅喙等爬挂穿破而吞食」，认知此果非归己所有，亦非自己随意得用。果实若枯败，无人护树，无翼无叶无爪无喙遮护时，树上便无人理会，众鸟随意往返取食。故此树犹如无人依住，彼鸟无缚无缚地自在飞行，如持净羽翼般从容进出。比库亦复如是，离依无着而无所执，安住于无执之定。圣者谓嫌恨已灭。内在者即本体。无瑕疵之乐即已灭嫌乐。
So cakkhunā rūpaṃ disvāti so iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato bhikkhu cakkhuviññāṇena rūpaṃ passitvāti attho. Sesapadesupi yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ sabbaṃ visuddhimagge (visuddhi. 1.15) vuttaṃ. Abyāsekasukhanti kilesehi anāsittasukhaṃ, avikiṇṇasukhantipi vuttaṃ. Indriyasaṃvarasukhaṃ hi diṭṭhādīsu diṭṭhamattādivasena pavattatāya avikiṇṇaṃ hoti.
以眼根观察色，即以眼识所见之色。此处言及持戒具足之比库，借眼识见色，此为义理。余言即当说明者，皆出于《清净道论》（清净道1.15）。所谓非染污的幸福，为未被烦恼污染的快乐，及未受贩卖之快乐。以根的摄箝之乐，因观察见等缘起，于所观察之量的纯净故，不生不染。
So abhikkante paṭikkanteti so manacchaṭṭhānaṃ indriyānaṃ saṃvarena samannāgato bhikkhu imesu abhikkantapaṭikkantādīsu sattasu ṭhānesu satisampajaññavasena sampajānakārī hoti. Tattha abhikkantanti purato gamanaṃ. Paṭikkantanti pacchāgamanaṃ.
所谓进入即向前行，所谓退步即向后退。以七处念知入出，具足根的摄箝，在进退之间，能以正念正智知晓作意。此七处中，所谓进入，是前行；所谓退步，是后行。
Sampajānakārīhotīti sātthakasampajaññaṃ, sappāyasampajaññaṃ, gocarasampajaññaṃ, asammohasampajaññanti imesaṃ catunnaṃ satisampayuttānaṃ sampajaññānaṃ vasena satiṃ upaṭṭhapetvā ñāṇena paricchinditvāyeva tāni abhikkantapaṭikkantāni karoti. Sesapadesupi eseva nayo. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana icchantena dīghanikāye sāmaññaphalavaṇṇanāto vā majjhimanikāye satipaṭṭhānavaṇṇanāto vā gahetabbo.
正智作意者，即具有适当之正知、全面之正知、可现证之正知、不迷惑之正知，此四种与正念相应的正知，藉由正智作意，分辨进退。余说于此亦同。此为略说。欲详者，可取《长部》“沙门果品注释”或《中部》“念处品注释”详观之。
So iminā cātiādinā kiṃ dasseti? Araññavāsassa paccayasampattiṃ dasseti. Yassa hi ime cattāro paccayā natthi, tassa araññavāso na ijjhati, tiracchānagatehi vā vanacarakehi vā saddhiṃ vatthabbataṃ āpajjati. Araññe adhivatthā devatā ‘‘kiṃ evarūpassa pāpabhikkhuno araññavāsenā’’ti bheravasaddaṃ sāventi, hatthehi sīsaṃ paharitvā palāyanākāraṃ karonti. ‘‘Asuko bhikkhu araññaṃ pavisitvā idañcidañca pāpakammamakāsī’’ti ayaso pattharati. Yassa panete cattāro paccayā atthi, tassa araññavāso ijjhati. So hi attano sīlaṃ paccavekkhanto kiñci kāḷakaṃ vā tilakaṃ vā apassanto pītiṃ uppādetvā taṃ khayato vayato sammasanto ariyabhūmiṃ okkamati. Araññe adhivatthā devatā attamanā vaṇṇaṃ bhāsanti. Itissa udake pakkhittatelabindu viya yaso vitthāriko hoti.
此‘以此三昧示现’者，意在证明野外安住之条件。若此四缘不全，则不宜野外安住；与恶道之住人或林中居人同处，难以成就。野外魔神守护，闻恶比库野外安住即发恐怖之声，手持头颅作逃逸状，谓“恶比库入林即作恶业”，铁石震动。然若具足四缘，则野外安住得宜。此时，反观己戒，未见刻痕或污迹而生欢喜，安住于已灭度与住世正境界。野外魔神于此色亦称赞。好似水中漂浮之油滴，其名声亦扩散广大。
Tattha vivittanti suññaṃ, appasaddaṃ, appanigghosanti attho. Etadeva hi sandhāya vibhaṅge ‘‘vivittanti santike cepi senāsanaṃ hoti, tañca anākiṇṇaṃ gahaṭṭhehi pabbajitehi, tena taṃ vivitta’’nti (vibha. 526) vuttaṃ. Seti ceva āsati ca etthāti senāsanaṃ. Mañcapīṭhānametaṃ adhivacanaṃ. Tenāha – ‘‘senāsananti mañcopi senāsanaṃ, pīṭhampi, bhisipi, bimbohanampi, vihāropi, aḍḍhayogopi, pāsādopi, hammiyampi, guhāpi, aṭṭopi, māḷopi, leṇampi, veḷugumbopi, rukkhamūlampi, maṇḍapopi senāsanaṃ, yattha vā pana bhikkhū paṭikkamanti, sabbametaṃ senāsana’’nti (vibha. 527). Apica vihāro, aḍḍhayogo, pāsādo, hammiyaṃ, guhāti idaṃ vihārasenāsanaṃ nāma. Mañco, pīṭhaṃ, bhisi, bimbohananti idaṃ mañcapīṭhasenāsanaṃ nāma. Cimilikā, cammakhaṇḍo, tiṇasanthāro, paṇṇasanthāroti idaṃ santhatasenāsanaṃ nāma. Yattha vā pana bhikkhū paṭikkamantīti etaṃ okāsasenāsanaṃ nāmāti evaṃ catubbidhaṃ senāsanaṃ hoti. Taṃ sabbampi senāsanaggahaṇena gahitameva.
于野外安静清寂，无声息无扰动。此为分解中说：清静处于近旁，僧舍则为遮闭之所，与沙弥、比库身处同处处所，因而称为“安静处”。“僧舍”言，即床座、垫席、席垫、铺席、手杖依靠、楼台、帐棚、石床、树下、厅堂等处，为僧伽止宿之所。假使比库进退，亦在此处。故此安静处有四种，皆归于僧舍之义。
Imassa pana sakuṇasadisassa cātuddisassa bhikkhuno anucchavikaṃ dassento araññaṃ rukkhamūlantiādimāha. Tattha araññanti ‘‘nikkhamitvā bahi indakhīlā sabbametaṃ arañña’’nti (vibha. 529) ‘‘idaṃ bhikkhunīnaṃ vasena āgataṃ araññaṃ. ‘‘Āraññakaṃ nāma senāsanaṃ pañcadhanusatikaṃ pacchima’’nti (pārā. 654) idaṃ pana imassa bhikkhuno anurūpaṃ. Tassa lakkhaṇaṃ visuddhimagge dhutaṅganiddese vuttaṃ. Rukkhamūlanti yaṃkiñci sītacchāyaṃ vivittaṃ rukkhamūlaṃ. Pabbatanti selaṃ. Tattha hi udakasoṇḍīsu udakakiccaṃ katvā sītāya rukkhacchāyāya nisinnassa nānādisāsu khāyamānāsu sītena vātena bījiyamānassa cittaṃ ekaggaṃ hoti. Kandaranti kaṃ vuccati udakaṃ, tena dāritaṃ udakabhinnaṃ pabbatapadesaṃ, yaṃ nitambantipi nadīnikuñjantipi vadanti. Tattha hi rajatapaṭṭasadisā vālikā hoti, matthake maṇivitānaṃ viya vanagahanaṃ, maṇikkhandhasadisaṃ udakaṃ sandati. Evarūpaṃ kandaraṃ oruyha pānīyaṃ pivitvā gattāni sītāni katvā vālikaṃ ussāpetvā paṃsukūlacīvaraṃ paññāpetvā nisinnassa samaṇadhammaṃ karoto cittaṃ ekaggaṃ hoti. Giriguhanti dvinnaṃ pabbatānaṃ antaraṃ, ekasmiṃyeva vā umaṅgasadisaṃ mahāvivaraṃ. Susānalakkhaṇaṃ visuddhimagge (visuddhi. 1.34) vuttaṃ. Vanapatthanti gāmantaṃ atikkamitvā manussānaṃ anupacāraṭṭhānaṃ, yattha na kasanti na vapanti. Tenevāha – ‘‘vanapatthanti dūrānametaṃ senāsanānaṃ adhivacana’’ntiādi. Abbhokāsanti acchannaṃ. Ākaṅkhamāno panettha cīvarakuṭiṃ katvā vasati. Palālapuñjanti palālarāsiṃ . Mahāpalālapuñjato hi palālaṃ nikkaḍḍhitvā pabbhāraleṇasadise ālaye karonti, gacchagumbādīnampi upari palālaṃ pakkhipitvā heṭṭhā nisinnā samaṇadhammaṃ karonti. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.
此在四方如鸟栖息之处，论野外之林根，谓之“岚林”。“林”者，即离开人群居止处，众生不近之处也。以此为比库之所居。其记载载于《清净道论》苦行者行法篇。林根，指阴凉独处之树根；山，指岩石。于溪水清潭，行水浴事，处坐树下凉风吹拂，心专一静。峡谷谓水流之处，故命名。山间藤蔓繁多，如宝玉累积，水源润泽。于此峡谷中饮水沐浴，使身心凉爽，焚香净衣，令心定于行者法。山洞指二峰之间或树枝处之广大藏所，其色清净载于《清净道论》。村落林者，隔村远离人群，不为人所扰。此谓“远林”，又称“隐密所”。比库于此可作僧舍舍利坐处。聚集柴枝，以柴堆成火。以大柴堆烧火处筑屋，亦有火塘，上铺柴枝，安坐行法。此皆据所述而论。
Pacchābhattanti bhattassa pacchato. Piṇḍapātapaṭikkantoti piṇḍapātapariyesanato paṭikkanto. Pallaṅkanti samantato ūrubaddhāsanaṃ. Ābhujitvāti bandhitvā. Ujuṃ kāyaṃ paṇidhāyāti uparimasarīraṃ ujukaṃ ṭhapetvā aṭṭhārasa piṭṭhikaṇṭake koṭiyā koṭiṃ paṭipādetvā. Evañhi nisinnassa cammamaṃsanhārūni na paṇamanti. Athassa yā tesaṃ paṇamanapaccayā khaṇe khaṇe vedanā uppajjeyyuṃ, tā na uppajjanti. Tāsu na uppajjamānāsu cittaṃ ekaggaṃ hoti, kammaṭṭhānaṃ na paripatati, vuddhiṃ phātiṃ upagacchati. Parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvāti kammaṭṭhānābhimukhaṃ satiṃ ṭhapayitvā, mukhasamīpe vā katvāti attho. Teneva vibhaṅge vuttaṃ – ‘‘ayaṃ sati upaṭṭhitā hoti sūpaṭṭhitā nāsikagge vā mukhanimitte vā. Tena vuccati parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā’’ti (vibha. 537). Atha vā ‘‘parīti pariggahaṭṭho. Mukhanti niyyānaṭṭho. Satīti upaṭṭhānaṭṭho. Tena vuccati – ‘parimukhaṃ sati’’’nti evaṃ paṭisambhidāyaṃ (paṭi. ma. 1.164) vuttanayena panettha attho daṭṭhabbo. Tatrāyaṃ saṅkhepo ‘‘pariggahitaniyyānaṃ satiṃ katvā’’ti.
“后紧随”指紧随食物之后。断除乞食的意思为斩断对乞食的围绕。床铺指四周围绕腰部的座席。捆绑是指束缚。保持正直体态为将上半身立起，以十八根脊椎骨相接成方阵。正因如此，坐着者皮肉的腐坏不会发生。反之，因无此腐坏条件，痛苦不会在某些时刻生起。痛苦未生时，心不会专一，修行不能完整进行，反而增长与扩散。保持面前正念是指专注于修行对象，于面前或近处保持正念。此处以此释义为道理，正如释义书言：“此正念如同放置于篮子、鼻端或面相之内，因此称为面前正念”（释义书537页）。或释为：“威仪端正，面为出入之口，正念即为守护。因此称为面前正念”（巴提摩卡注释1.164页）。就此应明了其义。简言之即“施行守护的正念”。
Abhijjhaṃ loketi ettha lujjana-palujjanaṭṭhena pañcupādānakkhandhā loko. Tasmā pañcasu upādānakkhandhesu rāgaṃ pahāya kāmacchandaṃ vikkhambhetvāti ayamettha attho. Vigatābhijjhenāti vikkhambhanavasena pahīnattā vigatābhijjhena, na cakkhuviññāṇasadisenāti attho. Abhijjhāya cittaṃ parisodhetīti abhijjhāto cittaṃ parimoceti, yathā naṃ sā muñcati ceva muñcitvā ca na puna gaṇhāti, evaṃ karotīti attho. Byāpādapadosaṃ pahāyātiādīsupi eseva nayo. Byāpajjati iminā cittaṃ pūtikummāsādayo viya purimapakatiṃ pajahatīti byāpādo. Vikārappattiyā padussati, paraṃ vā padūseti vināsetīti padoso. Ubhayampetaṃ kodhasseva adhivacanaṃ . Thinaṃ cittagelaññaṃ, middhaṃ cetasikagelaññaṃ. Thinañca middhañca thinamiddhaṃ. Ālokasaññīti rattimpi divāpi diṭṭhaālokasañjānanasamatthāya vigatanīvaraṇāya parisuddhāya saññāya samannāgato . Sato sampajānoti satiyā ca ñāṇena ca samannāgato. Idaṃ ubhayaṃ ālokasaññāya upakārakattā vuttaṃ. Uddhaccañca kukkuccañca uddhaccakukkuccaṃ. Tiṇṇavicikicchoti vicikicchaṃ taritvā atikkamitvā ṭhito. ‘‘Kathamidaṃ kathamida’’nti evaṃ nappavattatīti akathaṃkathī. Kusalesu dhammesūti anavajjesu dhammesu. ‘‘Ime nu kho kusalā, kathamime kusalā’’ti evaṃ na vicikicchati na kaṅkhatīti attho. Ayamettha saṅkhepo. Imesu pana nīvaraṇesu vacanatthalakkhaṇādibhedato yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ visuddhimagge (visuddhi. 1.71-72) vuttaṃ. Paññāya dubbalīkaraṇeti yasmā ime pañca nīvaraṇā uppajjamānā anuppannāya lokiyalokuttarāya paññāya uppajjituṃ na denti, uppannāpi aṭṭha samāpattiyo pañca vā abhiññā ucchinditvā pātenti. Tasmā paññāya dubbalīkaraṇāti vuccanti. Vivicceva kāmehītiādīni visuddhimagge vitthāritāni.
“贪欲”为此处用语，此由五取蕴浊染而成众生世界。故放弃五取蕴中贪欲，断除欲欲，谓此义。离贪欲即离有害因缘，得无贪欲境界，非特眼识相应，即此义。净除贪欲心，即净化心意，不令纤秽留存，既放下则不复取，于是行之。舍弃嗔恨及其他恶法，如此论法。嗔恨令心烦乱，如污秽之恶臭，令心秽污堕落。烦恼之染如污秽，能使清净消失。二者皆谓愤怒。昏沉心意浑浊，睡眠意志无光。光觉为昼夜所能见及为无垢无碍之识。具此光觉即为正念正智。此二者俱为光觉之助。烦恼为躁恚等烦乱。战胜怀疑即已超越怀疑立定，常念“此如何”“彼如何”等未起欲望，即为无所疑惑。善法中及非伤法中“这些是善，如何是善？”此即无疑无惑。此为略说。关于五遮障之定义及差别，详述于清净道论中（第1章71-72节）。智慧之所以称为软弱，是因五遮障生起时，无论世俗或出世智慧皆无法产生，障碍已破坏八种禅定及五通，于是智慧软弱形容之。故此诸染秽诸如贪欲等，详尽阐述于清净道中。
Ime āsavātiādi aparenāpi pariyāyena catusaccappakāsanatthaṃ vuttaṃ. Nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti ettāvatā heṭṭhā tīhi aṅgehi bāhirasamayassa nipphalabhāvaṃ dassetvā catutthena aṅgena attano sāsanassa gambhīrabhāvaṃ pakāsetvā desanāya arahattena kūṭaṃ gaṇhi. Idāni desanaṃ appento evaṃ kho, bhikkhavetiādimāha.
“余染”等用语依旧为四圣谛说明之代称。非后者是指理解其本质。至此以三部分示现出世无效果报之理，以第四部分说明自己教法之深奥，故能胜过他法，此说由阿拉汉宣说。现在说法方始，诸比库等说。
9. Taṇhāsuttavaṇṇanā9. 渴爱经注释
§199
199. Navame jālininti jālasadisaṃ. Yathā hi jālaṃ samantato saṃsibbitaṃ ākulabyākulaṃ, evaṃ taṇhāpīti jālasadisattā jālinīti vuttā. Tayo vā bhave ajjhottharitvā ṭhitāya etissā tattha tattha attano koṭṭhāsabhūtaṃ jālaṃ atthītipi jālinī. Saritanti tattha tattha saritvā saṃsaritvā ṭhitaṃ. Visaṭanti patthaṭaṃ vikkhittaṃ. Visattikanti tattha tattha visattaṃ laggaṃ lagitaṃ. Apica ‘‘visamūlāti visattikā. Visaphalāti visattikā’’tiādināpi (mahāni. 3; cūḷani. mettagūmāṇavapucchāniddeso 22) nayenettha attho daṭṭhabbo. Uddhastoti upari dhaṃsito. Pariyonaddhoti samantā veṭhito. Tantākulakajātoti tantaṃ viya ākulajāto. Yathā nāma dunnikkhittaṃ mūsikacchinnaṃ pesakārānaṃ tantaṃ tahiṃ tahiṃ ākulaṃ hoti, ‘‘idaṃ aggaṃ idaṃ mūla’’nti aggena vā aggaṃ, mūlena vā mūlaṃ samānetuṃ dukkaraṃ hoti, evaṃ sattā imāya taṇhāya pariyonaddhā ākulabyākulā na sakkonti attano nissaraṇamaggaṃ ujuṃ kātuṃ. Gulāguṇṭhikajātoti gulāguṇṭhikaṃ vuccati pesakārakañjiyasuttaṃ. Gulā nāma sakuṇikā, tassā kulāvakotipi eke. Yathā tadubhayampi ākulaṃ aggena vā aggaṃ, mūlena vā mūlaṃ samānetuṃ dukkaranti purimanayeneva yojetabbaṃ. Muñjapabbajabhūtoti muñjatiṇaṃ viya pabbajatiṇaṃ viya ca bhūto, tādiso jāto. Yathā tāni tiṇāni koṭṭetvā katarajjuṃ jiṇṇakāle katthaci patitaṃ gahetvā tesaṃ tiṇānaṃ ‘‘idaṃ aggaṃ idaṃ mūla’’nti aggena vā aggaṃ, mūlena vā mūlaṃ samānetuṃ dukkaraṃ. Tampi ca paccattapurisakāre ṭhatvā sakkā bhaveyya ujuṃ kātuṃ, ṭhapetvā pana bodhisatte añño satto attano dhammatāya taṇhājālaṃ padāletvā attano nissaraṇamaggaṃ ujuṃ kātuṃ samattho nāma natthi. Evamayaṃ loko taṇhājālena pariyonaddho apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ saṃsāraṃ nātivattati. Tattha apāyoti niraya-tiracchānayoni-pettivisaya-asurakāyā. Sabbepi hi te vaḍḍhisaṅkhātassa āyassa abhāvato apāyāti vuccanti. Tathā dukkhassa gatibhāvato duggati. Sukhasamussayato vinipatitattā vinipāto. Itaro pana –
第199条，“网状”意指如网罩包围般纠缠纷乱，故谓渴爱为网状渴爱即缠绕之网。三种境界分别兴起，立于此处，各有其自身萦绕成形之网。流动者处处流通旋转；散布者分散开来；连结者粘合紧密。附加解释“根深蒂固谓为连结”，“结果即连结”。上升即向上倾覆。全身环绕谓之环绕。线卷成团即由线纠缠成团。以老鼠咬断的破烂网为例，头尾难以合一，诸众生因此渴爱网缠困，不能正直扎实地开辟出离之道。脏毛结为一团的比喻为脏毛结成的具缠绕线结。比喻依类为难以理清之缠结。比拟为割断比库圣弟子之出家誓愿者，此类人好比割断野猪缠绕的线。割断的线头难以将头尾对接。此为前人类比，不易解开。此网网绕个别众生，无法自行使自身出离之道正直坚定。因果观中描述，此世界为此渴爱网所包围，故轮回苦难不复超出。谓恶道堕落境界，即地狱、饿鬼、畜生、畜生道、阿修罗象形界。众生寿命有限，故称恶道。苦难流转，谓堕苦患、恶转下沉。快乐缘起时，亦随乐法堕落。其他则曰——
‘‘Khandhānañca paṭipāṭi, dhātuāyatanāna ca;
“蕴法往还，界处轮回”之义。
Abbocchinnaṃ vattamānā, saṃsāroti pavuccati.
“切断现代流转，称为轮回。”
Taṃ sabbaṃ nātivattati nātikkamati, atha kho cutito paṭisandhiṃ paṭisandhito cutinti evaṃ punappunaṃ cutipaṭisandhiyo gaṇhamāno tīsu bhavesu catūsu yonīsu pañcasu gatīsu sattasu viññāṇaṭṭhitīsu navasu sattāvāsesu mahāsamudde vātakkhittanāvā viya yante yuttagoṇo viya ca paribbhamatiyeva.
一切法不曾超越、不曾越过，此后即断后续，断灭而后续；不断地反复断灭与再续，断灭与再续就是如此。断灭-再续者，即生于三界、四生趣、五趣中、七识所依、九界六处，如同大海波涛所激荡，无定形质，如同群蚁穿行游动。
Ajjhattikassa upādāyāti ajjhattikaṃ khandhapañcakaṃ upādāya. Idañhi upayogatthe sāmivacanaṃ. Bāhirassa upādāyāti bāhiraṃ khandhapañcakaṃ upādāya, idampi upayogatthe sāmivacanaṃ. Asmīti, bhikkhave, satīti, bhikkhave, yadetaṃ ajjhattaṃ khandhapañcakaṃ upādāya taṇhāmānadiṭṭhivasena samūhaggāhato asmīti hoti, tasmiṃ satīti attho. Itthasmīti hotītiādīsu pana evaṃ samūhato ahanti gahaṇe sati tato anupanidhāya ca upanidhāya cāti dvidhā gahaṇaṃ hoti. Tattha anupanidhāyāti aññaṃ ākāraṃ anupagamma sakabhāvameva ārammaṇaṃ katvā itthasmīti hoti, khattiyādīsu idaṃpakāro ahanti evaṃ taṇhāmānadiṭṭhivasena hotīti attho. Idaṃ tāva anupanidhāya gahaṇaṃ. Upanidhāya gahaṇaṃ pana duvidhaṃ hoti samato ca asamato ca. Taṃ dassetuṃ evaṃsmīti aññathāsmīti ca vuttaṃ. Tattha evaṃsmīti idaṃ samato upanidhāya gahaṇaṃ, yathāyaṃ khattiyo yathāyaṃ brāhmaṇo, evamahampīti attho. Aññathāsmīti idaṃ pana asamato gahaṇaṃ, yathāyaṃ khattiyo yathāyaṃ brāhmaṇo, tato aññathā ahaṃ, hīno vā adhiko vāti attho. Imāni tāva paccuppannavasena cattāri taṇhāvicaritāni.
内部的取着者，谓五蕴中的内蕴五法而取着，此为统称。外部的取着者，谓五蕴之外的五法而取着，此亦为统称。尊者们，『我』即『是』者，谓由对内五蕴取着，由渴爱、见见形成集聚而成的『我』；其中『是』者即此义。类似于『此为女』、『这为男』者，亦复如是由集聚而成，分为不依附与依附二种集聚。不依附者，谓不着于他相，以自我形态为基，形成『此为女』，如王侯贵族等以此类推。此谓不依附集聚。依附集聚则有两种，平等、非平等。为示现平等与非平等，分别称为『如此是』和『非如此是』。其中『如此是』者谓平等依附集聚，譬如王侯与婆罗门各有所行，意为相同。『非如此是』者则谓非平等依附集聚，譬如王侯与婆罗门中，或本人较低或较高。现今有四种渴爱行为。
Asasmīti satasmīti imāni pana dve yasmā atthīti asaṃ, niccassetaṃ adhivacanaṃ. Sīdatīti sataṃ, aniccassetaṃ adhivacanaṃ. Tasmā sassatucchedavasena vuttānīti veditabbāni. Ito parāni santi evamādīni cattāri saṃsayaparivitakkavasena vuttāni. Santi hotīti evamādīsu ahaṃ siyanti hotīti evamattho veditabbo. Adhippāyo panettha purimacatukke vuttanayeneva gahetabbo. Apihaṃ santiādīni pana cattāri api nāma ahaṃ bhaveyyanti evaṃ patthanākappanavasena vuttāni. Tānipi purimacatukke vuttanayeneva veditabbāni. Bhavissantiādīni pana cattāri anāgatavasena vuttāni. Tesampi purimacatukke vuttanayeneva attho veditabbo. Evamete –
『非是』与『是』者，分别有两种，因义不同：『非是』为否定语，『是』为肯定语。因无常，称为断无常。由此知悉诸断灭法。除此之外，有四种由疑惑生起的说法。在这些说法中，应知『存在即是如此』，我亦是。根本法在此，亦如前四种说法。这里的四法，指我与存在等四法，皆称为业感所致。我今亦有的诸说法记载于此。未来四种法，依未来理解，应以四法为本，也如前四法，我今和未来皆复如是。如此等者——
‘‘Dve diṭṭhisīsā sīsaññe, cattāro sīsamūlakā;
「两种根本见为根基，四种根本见为根基之本；
Tayo tayoti etāni, aṭṭhārasa vibhāvaye.
三者共计合为十八。」
Etesu hi asasmi, satasmīti ete dve diṭṭhisīsā nāma. Asmi, santi, apihaṃ santi, bhavissanti ete cattāro suddhasīsā eva. Itthasmītiādayo tayo tayoti dvādasa sīsamūlakā nāmāti evamete dve diṭṭhisīsā cattāro suddhasīsā dvādasa sīsamūlakāti aṭṭhārasa taṇhāvicaritadhammā veditabbā. Imāni tāva ajjhattikassa upādāya aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni. Bāhirassa upādāya taṇhāvicaritesupi eseva nayo. Imināti iminā rūpena vā…pe… viññāṇena vāti esa viseso veditabbo. Sesaṃ tādisameva.
其中『非是』、『是』，即两种根本见。『是』、『存在』、『我亦是存在』、『未来将是』四者，谓纯净根本见。『此为女』等三者加总，共十二根本见义。由此，二种根本见、四种纯净根本见，共十八渴爱行为，应知如是。此为内部取着所生十八种渴爱行为。外部取着所生十八种渴爱行为亦同。此等谓此……至……依识者，所别为此。余法亦同。
Iti evarūpāni atītāni chattiṃsāti ekamekassa puggalassa atīte addhani chattiṃsa. Anāgatānichattiṃsāti ekamekasseva puggalassa ca anāgate addhani chattiṃsa. Paccuppannāni chattiṃsāti ekassa vā puggalassa yathāsambhavato bahūnaṃ vā paccuppanne addhani chattiṃsāva. Sabbasattānaṃ pana niyameneva atīte addhani chattiṃsa, anāgate chattiṃsa, paccuppanne chattiṃsa. Anantā hi asadisataṇhāmānadiṭṭhibhedā sattā. Aṭṭhasataṃtaṇhāvicaritaṃ hontīti ettha pana aṭṭhasatasaṅkhātaṃ taṇhāvicaritaṃ hotīti evamattho daṭṭhabbo.
如此这般，过去的为三十六，是单一个人过去的时间共三十六。未来的即非现在的时间为三十六，是同一人未来的时间共三十六。现在的为三十六，是一个或多个人现时存在的很多时间共三十六。所有众生的规律中，过去的时间三十六，未来的时间三十六，现在的时间三十六。确实无量无数的众生，从渴爱出发分别见解各有不同。此中有八百称为渴爱的转动，故此应知所谓八百众生的渴爱的转动。如是义理当见。
10. Pemasuttavaṇṇanā10. 爱经注释
§200
200. Dasame na ussenetīti diṭṭhivasena na ukkhipati. Na paṭisenetīti paṭiviruddho hutvā kalahabhaṇḍanavasena na ukkhipati. Na dhūpāyatīti ajjhattikassa upādāya taṇhāvicaritavasena na dhūpāyati. Na pajjalatīti bāhirassa upādāya taṇhāvicaritavasena na pajjalati. Na sampajjhāyatīti asmimānavasena na sampajjhāyati. Sesaṃ pāḷinayeneva veditabbaṃ. Imasmiṃ sutte vaṭṭavivaṭṭaṃ kathitanti.
二百。所谓第十，谓不放逸，即在见解上不跳跃。所谓不嗔恨，即虽对立争执也不跳跃。不熏染，谓内在的依赖不执着于渴爱的转动故不染污。不上升，谓外缘依止不使渴爱的转动上升。无专注，谓我执没有对渴爱专注。余者都应从巴利经典文意中理解。本经中说的皆言如轮回转动般传播。
Mahāvaggo pañcamo. · 大品第五
Catutthapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ. · 第四五十集已结束。
5. Pañcamapaṇṇāsakaṃ
第五十五部分