(18) 3. Sañcetaniyavaggo · (18) 3. 思集义注
(18) 3. Sañcetaniyavaggo（十八）三、有意品
1. Cetanāsuttavaṇṇanā一、思经注
§171
171. Tatiyassa paṭhame kāyeti kāyadvāre, kāyaviññattiyā satīti attho. Kāyasañcetanāhetūtiādīsu kāyasañcetanā nāma kāyadvāre cetanā pakappanā. Sā aṭṭha kāmāvacarakusalavasena aṭṭhavidhā, akusalavasena dvādasavidhāti vīsatividhā. Tathā vacīsañcetanā, tathā manosañcetanā. Apicettha nava mahaggatacetanāpi labbhanti. Kāyasañcetanāhetūti kāyasañcetanāpaccayā. Uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhanti aṭṭhakusalakammapaccayā niyakajjhatte sukhaṃ uppajjati, dvādasaakusalakammapaccayā dukkhaṃ. Sesadvāresupi eseva nayo. Avijjāpaccayāvāti avijjākāraṇeneva. Sace hi avijjā chādayamānā paccayo hoti, evaṃ sante tīsu dvāresu sukhadukkhānaṃ paccayabhūtā cetanā uppajjati. Iti mūlabhūtāya avijjāya vasenetaṃ vuttaṃ.
第三节第一部分，所谓“身处于身门，由身辨别意识”，意指此处讲述身心起现的内容。所谓“身意发起因缘”等诸说，指的是在身门处所产生的意识发起等现象。此“身意发起”是指在身门处，意识的发动与生起。此意识分为八种善行之身意，以及十二种不善行之身，共二十种。类似地，语意发起意识和心意发起意识亦是如此。此外，还可得九种大概念意识。身意发起因缘，是指由身意发起的条件。根据八种善业所生，则感受内在的乐苦；根据十二种善业所生，则感受苦。其余门处（如语门、心门）亦复如是。所谓无明因缘，即以无明为因。如果无明为遮蔽因缘，则在这三处门中，意识中乐苦之感受皆起，故说这乃根本无明所支配者。
Sāmaṃ vātiādīsu parehi anāṇatto sayameva abhisaṅkharonto sāmaṃ kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti nāma. Yaṃ pana pare samādapetvā āṇāpetvā kārenti, tassa taṃ kāyasaṅkhāraṃ pare abhisaṅkharonti nāma. Yo pana kusalaṃ kusalanti akusalaṃ akusalanti kusalavipākaṃ kusalavipākoti akusalavipākaṃ akusalavipākoti jānanto kāyadvāre vīsatividhaṃ kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, ayaṃ sampajāno abhisaṅkharoti nāma. Yo evaṃ ajānanto abhisaṅkharoti, ayaṃ asampajāno abhisaṅkharoti nāma. Sesadvāresupi eseva nayo.
又如风及诸法，依他力而无执着，本身即是造作，此谓无执着造作。若依他法而执着并起造作者，即谓依他造作。若知晓造作所成善不善及其果报，知晓于身门起二十种身造作者，谓之觉知造作。若无知而造作者，谓之无觉造作。余门亦如是。
Tattha asampajānakammaṃ evaṃ veditabbaṃ – daharadārakā ‘‘mātāpitūhi kataṃ karomā’’ti cetiyaṃ vandanti, pupphapūjaṃ karonti, bhikkhusaṅghaṃ vandanti, tesaṃ kusalanti ajānantānampi taṃ kusalameva hoti. Tathā migapakkhiādayo tiracchānā dhammaṃ suṇanti, saṅghaṃ vandanti, cetiyaṃ vandanti, tesaṃ jānantānampi ajānantānampi taṃ kusalameva hoti. Daharadārakā pana mātāpitaro hatthapādehi paharanti, bhikkhūnaṃ talasattikaṃ uggiranti, daṇḍaṃ khipanti, akkosanti . Gāviyo bhikkhusaṅghaṃ anubandhanti, sunakhā anubandhanti, ḍaṃsanti, sīhabyagghādayo anubandhanti, jīvitā voropenti. Tesaṃ jānantānampi ajānantānampi akusalakammaṃ hotīti veditabbaṃ.
其中应知无觉造作如实所现：稚子礼拜塔庙时，称礼父母，献花供养，供养比库僧团，此即善行。虽无觉知者亦成善行。如野禽等听闻此诸异法，亦礼比库僧团，亦礼塔庙，知觉或无觉皆成善行。然稚子父母用手脚击打，诅骂比库，掷石，众牛马狗等随从攻击，狮虎等又相随捕杀，此即知觉或无觉无善业，皆为不善造作，应了知之。
Idāni tīsupi dvāresu āyūhanacetanā samodhānetabbā. Seyyathidaṃ – kāyadvāre sayaṃkatamūlikā vīsati cetanā, āṇattimūlikā vīsati, sampajānamūlikā vīsati, asampajānamūlikā vīsatīti asīti cetanā honti, tathā vacīdvāre. Manodvāre pana ekekasmimpi vikappe ekūnatiṃsa katvā satañca soḷasa ca honti. Iti sabbāpi tīsu dvāresu dve satāni chasattati ca cetanā. Tā sabbāpi saṅkhārakkhandhoteva saṅkhaṃ gacchanti, taṃsampayutto vedayitākāro vedanākkhandho, sañjānanākāro saññākkhandho, cittaṃ viññāṇakkhandho, kāyo upādārūpaṃ, tassa paccayā catasso dhātuyo cattāri bhūtānīti ime pañcakkhandhā dukkhasaccaṃ nāma.
现言三门中应净除贪瞋痴等意。譬如在身门处，自行根基的二十种意识；凭依执着的二十种以及觉知的二十种和无觉的二十种，总共八十种意识；语门亦复如是。心门中则稍复杂，有九十三种意识。总之三门中所有意识，皆集合于五蕴行聚合。此五蕴中包含受想行识四蕴，以及身即为依止形态，依此四大之四界合成五蕴，称为苦圣谛。
Imesu, bhikkhave, dhammesu avijjā anupatitāti imesu vuttappabhedesu cetanādhammesu avijjā sahajātavasena ca upanissayavasena ca anupatitā. Evaṃ vaṭṭañceva vaṭṭamūlikā ca avijjā dassitā hoti.
诸比库，此中所说的诸法中无明未能生起，谓在所说类别中，意识诸法中无明先天与依缘二者皆不生起。如此称明无明的起灭。
Ettāvatā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pattassa khīṇāsavassa idāni thutiṃ karonto avijjāyatveva asesavirāganirodhātiādimāha. Tattha asesavirāganirodhāti asesavirāgena ceva asesanirodhena ca. So kāyo na hotīti khīṇāsavassa kāyena karaṇakammaṃ paññāyati, cetiyaṅgaṇasammajjanaṃ bodhiyaṅgaṇasammajjanaṃ abhikkamanaṃ paṭikkamanaṃ vattānuvattakaraṇanti evamādi. Kāyadvāre panassa vīsati cetanā avipākadhammataṃ āpajjanti. Tena vuttaṃ – ‘‘so kāyo na hoti, yaṃ paccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkha’’nti. Kāyadvārappavattā hi cetanā idha kāyoti adhippetā. Sesadvayepi eseva nayo. Khettantiādīnipi kusalākusalakammasseva nāmāni. Tañhi vipākassa viruhanaṭṭhānaṭṭhena khettaṃ, patiṭṭhānaṭṭhena vatthu, kāraṇaṭṭhena āyatanaṃ, adhikaraṇaṭṭhena adhikaraṇanti vuccati.
至此于内观修行增加，对于得阿拉汉果的无染者如今赞叹说：无明之生起与灭尽无遗余等。所谓无遗余者，是指对于无染以及灭尽的境界，无有余漏。此谓身体不复为有漏污秽之身，即离欲界众生身。如护持戒律、禅定等诸行觉支，与四果趣入和出，起止保持等都有关连。身门中共二十种意识，皆成非果报之法。故说“此身不复此身，而依彼身而生乐苦”。身门处意识推动此义。余门亦同。所谓诸如土地等名称，亦属善恶业门之名。因业果熟之地名为土地，所依之地为所在处，成其因缘为本处，其为事故称为缘起门。
Iti satthā ettakena ṭhānena tīhi dvārehi āyūhitakammaṃ dassetvā idāni tassa kammassa vipaccanaṭṭhānaṃ dassetuṃ cattārome bhikkhavetiādimāha. Tattha attabhāvappaṭilābhāti paṭiladdhaattabhāvā. Attasañcetanā kamatīti attanā pakappitacetanā vahati pavattati.
如是，师在此处，用三门—谓身口意三门—示现业所感果，现今说业果已至之所，为此，称有四种比库。其中文意，谓依自性所得之果，即已得之自性。身意志，即以自身发起之意志运作而行。
Attasañcetanāhetu tesaṃ sattānaṃ tamhā kāyā cuti hotītiādīsu khiḍḍāpadosikā devā attasañcetanāhetu cavanti. Tesañhi nandanavanacittalatāvanaphārusakavanādīsu dibbaratisamappitānaṃ kīḷantānaṃ pānabhojane sati sammussati, te āhārupacchedena ātape khittamālā viya milāyanti. Manopadosikā devā parasañcetanāhetu cavanti, ete cātumahārājikā devā. Tesu kira eko devaputto ‘‘nakkhattaṃ kīḷissāmī’’ti saparivāro rathena vīthiṃ paṭipajjati. Athañño nikkhamanto taṃ purato gacchantaṃ disvā ‘‘kiṃ, bho, ayaṃ kapaṇo adiṭṭhapubbaṃ viya etaṃ disvā pītiyā uddhumāto viya gajjamāno viya ca gacchatī’’ti kujjhati. Purato gacchantopi nivattitvā taṃ kuddhaṃ disvā kuddhā nāma suvijānā hontīti kuddhabhāvamassa ñatvā ‘‘tvaṃ kuddho mayhaṃ kiṃ karissasi, ayaṃ sampatti mayā dānasīlādīnaṃ vasena laddhā, na tuyhaṃ vasenā’’ti paṭikujjhati. Ekasmiñhi kuddhe itaro akuddho rakkhati, ubhosu pana kuddhesu ekassa kodho itarassa paccayo hoti, tassapi kodho itarassa paccayo hotīti ubho kandantānaṃyeva orodhānaṃ cavanti. Manussā attasañcetanā ca parasañcetanā ca hetu cavanti, attasañcetanāya ca parasañcetanāya ca hetubhūtāya cavantīti attho. Manussā hi kujjhitvā attanāva attānaṃ hatthehipi daṇḍehipi paharanti, rajjubandhanādīhipi bandhanti, asināpi sīsaṃ chindanti, visampi khādanti, papātepi patanti, udakampi pavisanti, aggimpi pavisanti, parepi daṇḍena vā satthane vā paharitvā mārenti. Evaṃ tesu attasañcetanāpi parasañcetanāpi kamati.
依身意志之因，众生于身坏命终等诸处起恶戏谑之谓，谓天依身意志之因而去。其天中戏乐于园林之中，诸遍华盛叶繁茂处，乃属天神众以身意志为缘玩耍饮食，食既断绝，如烈日暑热中枯萎之藤蔓般凋谢。心为因的天神，则依他人意志而去，此为四大王天神。诸中有一天子行于车道，言说：“我等当戏弄星宿”，众随车行。又有一者出行，见其前行者，恼怒而谓：“何兮，此人善怀恶意，昔若见此必喜如大象狂舞”，乃回步见彼怒之已甚者，众悉知彼名怒者，因知怒之本，由怒生怨。怒者复谓：“汝怒甚，我之财富自施与施戒等人，非汝所有。” 怒中有他者不怒而护持，然怒与不怒者相因相生，彼二恰如啼哭之婴儿相随，皆依缘起相斗。人亦如是，依自他意志而去；人愤怒时以手以杖打己，捆绑以索，砍断头颅，掘食自身，入水火中，受他等杖打而苦，如此彼等依自他意志而行。此即谓其依自他意志作业之义。
Katametena devā daṭṭhabbāti katame nāma te devā daṭṭhabbāti attho. Tena vā attabhāvena katame devā daṭṭhabbātipi attho. Kasmā pana thero imaṃ pañhaṃ pucchati, kiṃ attanā kathetuṃ nappahotīti? Pahoti, idaṃ pana padaṃ attano sabhāvena buddhavisayaṃ pañhanti thero na kathesi. Tena daṭṭhabbāti tena attabhāvena daṭṭhabbā. Ayaṃ pana pañho heṭṭhā kāmāvacarepi rūpāvacarepi labbhati, bhavaggena pana paricchinditvā kathito nippadesena kathito hotīti bhagavatā evaṃ kathito.
“以何种天人当见？”谓何等天人可被见？此句之义即依自性。何因由而问何天人当见？能问即有此能。此语为自之疑问语，是长老意不愿自行诠释佛理所问，因佛理经他师释已然。此“当见”即依自性之见。此问乃于下方欲识欲色之行境生起，因世尊所讲，既布施又断疑，故得释然。
Āgantāroitthattanti itthabhāvaṃ kāmāvacarapañcakkhandhabhāvameva āgantāro, neva tatrūpapattikā na uparūpapattikā honti. Anāgantāro itthattanti imaṃ khandhapañcakaṃ anāgantāro, heṭṭhūpapattikā na honti, tatrūpapattikā vā uparūpapattikā vā tattheva vā parinibbāyino hontīti attho. Ettha ca heṭṭhimabhave nibbattānaṃ vasena uparūpapattikā veditabbā. Bhavagge panetaṃ natthi. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
“来者与去者之义”谓来者即五欲行蕴之义来者，非色之生，亦非色之灭。去者义谓此五蕴非去者，非下生者，亦非上生者，是即般涅槃义。此处须知下生者以其所依之生理为上生者。然佛教中无此理，即无下生上生之说，余义处处皆然。
2. Vibhattisuttavaṇṇanā二、分别经注
§172
172. Dutiye atthapaṭisambhidāti pañcasu atthesu pabhedagataṃ ñāṇaṃ. Odhisoti kāraṇaso. Byañjanasoti akkharaso. Anekapariyāyenāti anekehi kāraṇehi. Ācikkhāmīti kathemi. Desemīti pākaṭaṃ katvā kathemi. Paññāpemīti jānāpemi. Paṭṭhapemīti paṭṭhapetvā pavattetvā kathemi. Vivarāmīti vivaṭaṃ katvā kathemi. Vibhajāmīti vibhajitvā kathemi. Uttānīkaromīti gambhīraṃ uttānakaṃ katvā kathemi. So maṃ pañhenāti so maṃ pañhena upagacchatu. Ahaṃ veyyākaraṇenāti ahamassa pañhakathanena cittaṃ ārādhessāmi. Yo no dhammānaṃ sukusaloti yo amhākaṃ adhigatadhammānaṃ sukusalo satthā, so esa sammukhībhūto. Yadi mayā atthapaṭisambhidā na sacchikatā, ‘‘sacchikarohi tāva sāriputtā’’ti vatvā maṃ paṭibāhissatīti satthu purato nisinnakova sīhanādaṃ nadati. Iminā upāyena sabbattha attho veditabbo. Imāsu ca pana paṭisambhidāsu tisso paṭisambhidā lokiyā, atthapaṭisambhidā lokiyalokuttarāti.
172. 第二义解，即于五义中分类之智。归因即谓因缘，指义即为文字，环绕多义谓众多因缘。诵释谓诵说，宣说即曰彰显，说明曰表明，施散谓施与宣扬，阐明谓揭示。分解谓解析，抬高谓增高之义。此乃“以问者为门”之义。吾以注释导汝迟疑处。若吾所说意义未得真实，彼时尊者沙利弗将令吾受惩罚，似狮吼。以此法应知一切义理。以上三释皆世俗内外法门，能知义者为圣俗。
3. Mahākoṭṭhikasuttavaṇṇanā三、玛哈果提德经注
§173
173. Tatiye phassāyatanānanti phassākarānaṃ, phassassa uppattiṭṭhānānanti attho. Atthaññaṃ kiñcīti etesu asesato niruddhesu tato paraṃ koci appamattakopi kileso atthīti pucchati. Natthaññaṃ kiñcīti idhāpi ‘‘appamattakopi kileso natthī’’ti pucchati. Sesadvayepi eseva nayo. Ime pana cattāropi pañhe sassatucchedaekaccasassataamarāvikkhepavasena pucchati. Tenassa thero pucchitapucchitaṃ paṭibāhanto mā hevanti āha. Ettha hiiti nipātamattaṃ, evaṃ mā bhaṇīti attho. Attūpaladdhivaseneva ‘‘atthaññaṃ kiñci añño koci attā nāma atthī’’ti sassatādiākārena pucchati. Kiṃ panesa attūpaladdhikoti? Na attūpaladdhiko. Evaṃladdhiko pana tattheko bhikkhu nisinno, so pucchituṃ na sakkoti. Tassa laddhiṃ vissajjāpanatthaṃ evaṃ pucchati. Yepi ca anāgate evaṃladdhikā bhavissanti, tesaṃ ‘‘buddhakālepeso pañho mahāsāvakehi vissajjito’’ti vacanokāsupacchedanatthaṃ pucchatiyeva.
173. 第三谓触触处者，触者之所起之所也。意谓无他，止于尽止，此处谓触处。复问他有无余义，答无余义，即便稍有分别，均为杂染。此后三问，分为破除妄见，去除邪见，止疑障，彻底令不生烦恼。答曰：“此非断绝”，意谓不可轻言断尽。谓于自身所得亦然：“无别余义，惟自身而有”。此即恒常说法中所问。所谓自身所得者非自性所得。此处有一比库坐，不能所问，更欲细问，其目的为放弃其信。未来亦将有此得者，故“佛时代之问已由圣弟子放弃”是以断除此疑。
Appapañcaṃpapañcetīti na papañcetabbaṭṭhāne papañcaṃ karoti, anācaritabbaṃ maggaṃ carati. Tāvatā papañcassa gatīti yattakā channaṃ phassāyatanānaṃ gati, tattakāva taṇhādiṭṭhimānappabhedassa papañcassa gati. Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā papañcanirodho papañcavūpasamoti etesu chasu āyatanesu sabbaso niruddhesu papañcāpi niruddhāva honti, vūpasantāva hontīti attho. Āruppe pana puthujjanadevatānaṃ kiñcāpi pañca phassāyatanāni niruddhāni, chaṭṭhassa pana aniruddhattā tayopi papañcā appahīnāva. Apica pañcavokārabhavavaseneva pañho kathitoti. Catutthe imināva nayena attho veditabbo.
「无牵无挂」者，谓不应于应不应之处起牵挂。牵挂者，生于应不应之处，不应为牵挂而起者行于正道。牵挂有其程度，如同盖蔽六入之所为牵挂，亦如贪欲见破灭后牵挂之消退。盖蔽六入中断净尽时，牵挂随之断灭，牵挂亦息止，谓之止。然凡夫天众之无色界虽断五入，六境未断，故牵挂亦部分不能除。此义亦如本经中牵挂之由来所述应当理解。此第四者理当如此了知。
5. Upavāṇasuttavaṇṇanā五、伍波瓦那经注
§175-176
175-176. Pañcame vijjāyantakaro hotīti vijjāya vaṭṭadukkhassa antakaro hoti, sakalaṃ vaṭṭadukkhaṃ paricchinnaṃ parivaṭumaṃ katvā tiṭṭhatīti. Sesapadesupi eseva nayo. Saupādānoti sagahaṇova hutvā. Antakaro abhavissāti vaṭṭadukkhassa antaṃ katvā ṭhito abhavissa. Caraṇasampannoti pannarasadhammabhedena caraṇena samannāgato. Yathābhūtaṃ jānaṃpassaṃ antakaro hotīti yathāsabhāvaṃ maggapaññāya jānitvā passitvā vaṭṭadukkhassa antaṃ katvā ṭhito nāma hotīti arahattanikūṭena pañhaṃ niṭṭhapesi. Chaṭṭhaṃ heṭṭhā ekakanipātavaṇṇanāyaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ.
「第五者终结知识」者，是谓由智慧而断轮回之苦，断尽一切轮回之苦而安住常住。此理于余文中亦当如是理解。谓由依止修习而成就。终结者即破断轮回之苦而常住不动。生于果报之不同阶段，具十五法之行足。实知由智慧彻悟而断苦故终结，出于阿拉汉品等问答中理得晓彻。第六者以下，依单部文义当如此体认。
7. Rāhulasuttavaṇṇanā七、拉胡喇经注
§177
177. Sattame ajjhattikāti kesādīsu vīsatiyā koṭṭhāsesu thaddhākāralakkhaṇā pathavīdhātu. Bāhirāti bahiddhā anindriyabaddhesu pāsāṇapabbatādīsu thaddhākāralakkhaṇā pathavīdhātu . Imināva nayena sesāpi dhātuyo veditabbā. Netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attāti idaṃ tayaṃ taṇhāmānadiṭṭhiggāhapaṭikkhepavasena vuttaṃ. Sammappaññāya daṭṭhabbanti hetunā kāraṇena maggapaññāya passitabbaṃ. Disvāti sahavipassanāya maggapaññāya passitvā. Acchecchi taṇhanti maggavajjhataṇhaṃ samūlakaṃ chindi. Vivattayi saṃyojananti dasavidhampi saṃyojanaṃ vivattayi ubbattetvā pajahi. Sammā mānābhisamayāti hetunā kāraṇena navavidhassa mānassa pahānābhisamayā. Antamakāsi dukkhassāti vaṭṭadukkhaṃ paricchinnaṃ parivaṭumaṃ akāsi, katvā ṭhitoti attho. Iti satthārā saṃyuttamahānikāye rāhulovāde (saṃ. ni. 3.91 ādayo) vipassanā kathitā, cūḷarāhulovādepi (ma. ni. 3.416 ādayo) vipassanā kathitā, ambalaṭṭhikarāhulovāde (ma. ni. 2.107 ādayo) daharasseva sato musāvādā veramaṇī kathitā, mahārāhulovāde (ma. ni. 2.113 ādayo) vipassanā kathitā. Imasmiṃ aṅguttaramahānikāye ayaṃ catukoṭikasuññatā nāma kathitāti.
「第七者内在」者，谓于头发等有二十余块之固定特征，属地界。外在者，谓于外境如岩石山岳有所固定特征，属地界。以此理观，余界亦应如是了解。这非我、非他、非我所有，如此三性抉择言说，是由于断除渴爱、无明见证而发。应由正慧观照由此因缘，观之。见者谓智慧与明见合起。正见正观由此而成。由此断渴截除渴爱根本。令五结减灭，破除生死之业。由此清净放弃九种我执。谓断除轮回之苦而安住常住。此理如师说于《相应部》中罗睺罗经，（三藏简目3.91+3.416+2.107+2.113），皆说正观禅定戒禁无妄。此于《增支部长阿难经》中称为空无所有四种。
8. Jambālīsuttavaṇṇanā8. 占巴离经注释
§178
178. Aṭṭhame santaṃ cetovimuttinti aṭṭhannaṃ samāpattīnaṃ aññataraṃ samāpattiṃ. Sakkāyanirodhanti tebhūmakavaṭṭasaṅkhātassa sakkāyassa nirodhaṃ, nibbānanti attho. Na pakkhandatīti ārammaṇavasena na pakkhandati. Sesapadesupi eseva nayo. Na pāṭikaṅkhoti na pāṭikaṅkhitabbo. Lepagatenāti lepamakkhitena.
「第八者心静」者，谓八种静定中某一静定。此所谓我见现象界之止灭，谓我见止灭即涅槃义。无动摇者，谓虽有缘境而不动摇。余文则亦有此理。谓不怀疑，亦不应怀疑。覆覆粘附者，谓着染之粘附者。
Imasmiñca panatthe nadīpāraṃ gantukāmapurisopammaṃ āharitabbaṃ – eko kira puriso caṇḍasotāya vāḷamacchākulāya nadiyā pāraṃ gantukāmo ‘‘orimaṃ tīraṃ sāsaṅkaṃ sappaṭibhayaṃ, pārimaṃ tīraṃ khemaṃ appaṭibhayaṃ, kiṃ nu kho katvā pāraṃ gamissāmī’’ti paṭipāṭiyā ṭhite aṭṭha kakudharukkhe disvā ‘‘sakkā imāya rukkhapaṭipāṭiyā gantu’’nti manasikatvā ‘‘kakudharukkhā nāma maṭṭhasākhā honti, sākhāya hatthā na saṇṭhaheyyu’’nti nigrodhapilakkharukkhādīnaṃ aññatarassa lākhāya hatthapāde makkhetvā dakkhiṇahatthena ekaṃ sākhaṃ gaṇhi. Hattho tattheva lagi. Puna vāmahatthena dakkhiṇapādena vāmapādenāti cattāropi hatthapādā tattheva lagiṃsu. So adhosiro lambamāno uparinadiyaṃ deve vuṭṭhe puṇṇāya nadiyā sote nimuggo kumbhīlādīnaṃ bhakkho ahosi.
于此义中譬如渡河欲渡人。谓一男子欲渡河，对怒水流、曲折河道心存疑惧，然见岸边八株枣树，心念谓「可由此树行」，又思「枣树中主干不可折断」。乃以右手触树，实感其坚，复以左手触右脚，复以右脚触左脚，四肢皆着岸树。其头垂下悬于江面，因江水清净，像水中饮食之龟。
Tattha nadīsotaṃ viya saṃsārasotaṃ daṭṭhabbaṃ, sotassa pāraṃ gantukāmapuriso viya yogāvacaro, orimatīraṃ viya sakkāyo, pārimatīraṃ viya nibbānaṃ, paṭipāṭiyā ṭhitā aṭṭha kakudharukkhā viya aṭṭha samāpattiyo, lepamakkhitena hatthena sākhāgahaṇaṃ viya jhānavipassanānaṃ pāripanthike asodhetvā samāpattisamāpajjanaṃ, catūhi hatthapādehi sākhāya baddhassa olambanaṃ viya paṭhamajjhāne nikantiyā laggakālo, uparisote vuṭṭhi viya chasu dvāresu kilesānaṃ uppannakālo, nadiyā puṇṇāya sote nimuggassa kumbhīlādīnaṃ bhakkhabhūtakālo viya saṃsārasote nimuggassa catūsu apāyesu dukkhānubhavanakālo veditabbo.
此中渡水之河譬如轮回之流，欲渡人如瑜伽修行者。此岸如我见，彼岸如涅槃。八株枣树如八种静定。执树如正观禅定之行。以四肢着树如身心依止。上岸处如六门清净断灭烦恼之时。河水清净处如轮回流中苦乐感受之时。以此明见，不净之苦亦应此理体会。
Suddhena hatthenāti sudhotena parisuddhahatthena. Imasmimpi atthe tādisameva opammaṃ kātabbaṃ – tatheva hi pāraṃ gantukāmo puriso ‘‘kakudharukkhā nāma maṭṭhasākhā, kiliṭṭhahatthena gaṇhantassa hattho parigaleyyā’’ti hatthapāde sudhote katvā ekaṃ sākhaṃ gaṇhitvā paṭhamaṃ rukkhaṃ āruḷho. Tato otaritvā dutiyaṃ…pe… tato otaritvā aṭṭhamaṃ, aṭṭhamarukkhato otaritvā pārimatīre khemantabhūmiṃ gato.
清净的手者，谓以洁净的手。于此义中，应作此类喻说——正如欲越彼岸之人，谓：“名为枷树者，是其中干，持污秽之手者，其手当绕于。于是以净手握住一枝，登上第一棵树。”然后下树，次第登上第二棵……再下树至第八，登第八树后，下至彼岸安稳之地。
Tattha ‘‘imehi rukkhehi pārimatīraṃ gamissāmī’’ti tassa purisassa cintitakālo viya yogino ‘‘aṭṭha samāpattiyo samāpajjitvā samāpattito vuṭṭhāya arahattaṃ gamissāmī’’ti cintitakālo, suddhena hatthena sākhāgahaṇaṃ viya jhānavipassanānaṃ pāripanthikadhamme sodhetvā samāpattisamāpajjanaṃ. Tattha paṭhamarukkhārohaṇakālo viya paṭhamajjhānasamāpattikālo, paṭhamarukkhato oruyha dutiyaṃ āruḷhakālo viya paṭhamajjhāne nikantiyā abaddhassa tato vuṭṭhāya dutiyajjhānasamāpannakālo…pe… sattamarukkhato oruyha aṭṭhamaṃ āruḷhakālo viya ākiñcaññāyatanasamāpattiyaṃ nikantiyā abaddhassa tato vuṭṭhāya nevasaññānāsaññāyatanasamāpannakālo. Aṭṭhamarukkhato oruyha pārimatīraṃ khemantabhūmiṃ gatakālo viya nevasaññānāsaññāyatane nikantiyā abaddhassa samāpattito vuṭṭhāya saṅkhāre sammasitvā arahattappattakālo veditabbo.
于彼处，谓“凭此树木会至彼岸”者，如是之人之思惟时，瑜伽士以八次禅定已入禅定，禅定已起，谓“将往阿拉汉境界”之思惟时间，用净手如握枝般清净禅观次第持净得入禅定。初登树时，谓初禅已得入；于初树上，遂登第二，谓初禅已圆满，起行时，是第二禅已得入……至第七树上，登第八树时，如入无所有处禅已得；尔后起行，是无受处禅已得入。于第八树上，至彼岸安稳之地时，谓无受处禅已圆满，起行，回归行苦，觉察为成阿拉汉时。
Avijjāppabhedaṃ manasi karotīti aṭṭhasu ṭhānesu aññāṇabhūtāya gaṇabahalamahāavijjāya pabhedasaṅkhātaṃ arahattaṃ manasi karoti. Na pakkhandatīti ārammaṇavaseneva na pakkhandati. Jambālīti gāmato nikkhantassa mahāudakassa patiṭṭhānabhūto mahāāvāṭo. Anekavassagaṇikāti gāmassa vā nagarassa vā uppannakāleyeva uppannattā anekāni vassagaṇāni uppannāya etissāti anekavassagaṇikā. Āyamukhānīti catasso pavisanakandarā. Apāyamukhānīti apavāhanacchiddāni. Na āḷippabhedo pāṭikaṅkhoti na pāḷippabhedo pāṭikaṅkhitabbo. Na hi tato udakaṃ uṭṭhāya pāḷiṃ bhinditvā kacavaraṃ gahetvā mahāsamuddaṃ pāpuṇāti.
谓于心作无明本质观，谓于八处，对无知之大无明，分别辨明而成阿拉汉；谓不逆转，即于作缘时则不退转。称“槚巴”者，谓村外大水处，谓大池。谓“众多岁数者”，谓村或城成立时，即年数之众多累积。谓“八门”者，为四入门及四出门。谓“下水门”者，谓排水之沟渠。谓“破污”非指分裂，谓污破非应指。实无水起，破池取齐至大海者之意。
Imassa panatthassa vibhāvanatthaṃ uyyānagavesakaopammaṃ āharitabbaṃ. Eko kira nagaravāsiko kulaputto uyyānaṃ gavesanto nagarato nātidūre naccāsanne mahantaṃ jambāliṃ addasa. So ‘‘imasmiṃ ṭhāne ramaṇīyaṃ uyyānaṃ bhavissatī’’ti sallakkhetvā kuddālaṃ ādāya cattāripi kandarāni pidhāya apavāhanacchiddāni vivaritvā aṭṭhāsi. Devo na sammā vassi, avasesaudakaṃ apavāhanacchiddena parissavitvā gataṃ. Cammakhaṇḍapilotikādīni tattheva pūtikāni jātāni, pāṇakā saṇṭhitā, samantā anupagamanīyā jātā. Upagatānampi nāsāpuṭe pidhāya pakkamitabbaṃ hoti . So katipāhena āgantvā paṭikkamma ṭhito oloketvā ‘‘na sakkā upagantu’’nti pakkāmi.
就此义理，应举园林寻求者喻说：有一城居民子，在园林寻觅，不远城内舞场，见大槚巴，谓“此地将成宜人园林”，作记号，携双杖镇四门，开排水沟，立岗八处。天不降雨，流水经排水沟净化流过。革屑、炭灰等亦在此地生起，毒蟾四处聚集，临近者须封闭，入园者须先停步察视，谓“不可入”。
Tattha nagaravāsī kulaputto viya yogāvacaro daṭṭhabbo, uyyānaṃ gavesantena gāmadvāre jambāliyā diṭṭhakālo viya cātumahābhūtikakāyo, āyamukhānaṃ pihitakālo viya dhammassavanodakassa aladdhakālo, apāyamukhānaṃ vivaṭakālo viya chadvārikasaṃvarassa vissaṭṭhakālo, devassa sammā avuṭṭhakālo viya sappāyakammaṭṭhānassa aladdhakālo, avasesaudakassa apāyamukhehi parissavitvā gatakālo viya abbhantare guṇānaṃ parihīnakālo, udakassa uṭṭhāya pāḷiṃ bhinditvā kacavaraṃ ādāya mahāsamuddaṃ pāpuṇituṃ asamatthakālo viya arahattamaggena avijjāpāḷiṃ bhinditvā kilesarāsiṃ vidhamitvā nibbānaṃ sacchikātuṃ asamatthakālo, cammakhaṇḍapilotikādīnaṃ tattheva pūtibhāvo viya abbhantare rāgādikilesehi paripūritakālo, tassa āgantvā disvā vippaṭisārino gatakālo viya vaṭṭasamaṅgipuggalassa vaṭṭe abhiratakālo veditabbo.
其时，应见城居民子之如行者：觅园时于村门所见槚巴似四大要素身，封闭四门似听法水，排水沟开通似六门束缚净流，天不降雨似行善道所缺，流水流经排水沟似上下破池绕净，取杖破池墙欲达大海者未得，如阿拉汉灭无明断烦恼成涅槃未得，革屑灰尘四处生起似烦恼染料充满，与之来者逆行应知为恶者反对。
Āḷippabhedo pāṭikaṅkhoti pāḷippabhedo pāṭikaṅkhitabbo. Tato hi udakaṃ uṭṭhāya pāḷiṃ bhinditvā kacavaraṃ ādāya mahāsamuddaṃ pāpuṇituṃ sakkhissatīti attho.
谓破污非指分裂，谓污破非应指。意指水升起虽破池墙，取杖者有能力达大海。
Idhāpi tadeva opammaṃ āharitabbaṃ. Tattha āyamukhānaṃ vivaṭakālo viya sappāyadhammassavanassa laddhakālo, apāyamukhānaṃ pihitakālo viya chasu dvāresu saṃvarassa paccupaṭṭhitakālo, devassa sammā vuṭṭhakālo viya sappāyakammaṭṭhānassa laddhakālo, udakassa uṭṭhāya pāḷiṃ bhinditvā kacavaraṃ ādāya mahāsamuddaṃ pattakālo viya arahattamaggena avijjaṃ bhinditvā akusalarāsiṃ vidhamitvā arahattaṃ sacchikatakālo, āyamukhehi paviṭṭhena udakena sarassa paripuṇṇakālo viya abbhantare lokuttaradhammehi paripuṇṇakālo, samantato vatiṃ katvā rukkhe ropetvā uyyānamajjhe pāsādaṃ māpetvā nāṭakāni paccupaṭṭhapetvā subhojanaṃ bhuñjantassa nisinnakālo viya dhammapāsādaṃ āruyha nibbānārammaṇaṃ phalasamāpattiṃ appetvā nisinnakālo veditabbo. Sesamettha uttānatthameva. Desanā pana lokiyalokuttaramissikā kathitāti.
在此当引入此喻。如同压轴之时是开启门扉聆听佛法时光，开启门扉则相当于通达悦纳的时期；闭合则如守护关门，持守门槛之时；真正觉悟之际，如天人出世般临善法之际；起身裂波渡海，披甲持盾，乘舟出海突破大海时期，犹如阿拉汉证悟断除无知，斩断恶染净除烦恼的现证之时；以开启门扉之水充满池塘，正如内外充满超世之法的时候；周围筑围绕护作环绕，树木栽种、园中建塔、布置戏台，居于其中享用美食时的坐禅之期，好似登上法塔，实现涅槃殊胜果实之坐禅时光。此处共计为开启关闭之正说。说法则涵盖世间与出世间双重层面。
9. Nibbānasuttavaṇṇanā9. 涅槃经注释
§179
179. Navame hānabhāgiyā saññātiādīsu ‘‘paṭhamassa jhānassa lābhiṃ kāmasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti, hānabhāginī paññā’’ti (vibha. 799) abhidhamme vuttanayeneva attho veditabbo. Yathābhūtaṃnappajānantīti yathāsabhāvato maggañāṇena na jānanti.
第179条。关于第九项失落部分，论说感知等，如说“初禅所获，五欲染着感知与心念共作，失却部分乃智慧”，此理应如同在论藏所述意涵了解。即如实不知非真实，意指依照道知见，并非真实明了。
10. Mahāpadesasuttavaṇṇanā10. 大教示经注释
§180
180. Dasame bhoganagare viharatīti parinibbānasamaye cārikaṃ caranto taṃ nagaraṃ patvā tattha viharati. Ānandacetiyeti ānandayakkhassa bhavanaṭṭhāne patiṭṭhitavihāre. Mahāpadeseti mahāokāse mahāapadese vā, buddhādayo mahante mahante apadisitvā vuttāni mahākāraṇānīti attho. Neva abhinanditabbanti haṭṭhatuṭṭhehi sādhukāraṃ datvā pubbeva na sotabbaṃ. Evaṃ kate hi pacchā ‘‘idaṃ na sametī’’ti vuccamānopi ‘‘kiṃ pubbeva ayaṃ dhammo, idāni na dhammo’’ti vatvā laddhiṃ na vissajjeti. Nappaṭikkositabbanti ‘‘kiṃ esa bālo vadatī’’ti evaṃ pubbeva na vattabbaṃ. Evaṃ vutte hi vattuṃ yuttampi na vakkhati. Tenāha – anabhinanditvā appaṭikkositvāti. Padabyañjanānīti padasaṅkhātāni byañjanāni. Sādhukaṃ uggahetvāti ‘‘imasmiṃ ṭhāne pāḷi vuttā, imasmiṃ ṭhāne attho vutto, imasmiṃ ṭhāne anusandhi kathitā , imasmiṃ ṭhāne pubbāparaṃ kathita’’nti suṭṭhu gahetvā. Sutte otāretabbānīti sutte otaritabbāni. Vinaye sandassetabbānīti vinaye saṃsandetabbāni.
第180条。说住于享乐之城，意谓临般涅槃时巡行游历，入城而住。所谓安陀尼迦，是指安陀夜叉居所处的堂舍之塔。所谓大地，指大广阔或大空旷之处，佛及众圣者曾多次如是声明。切忌当面过于夸赞，只需轻轻地以善行善语相待，切勿声张宣扬。如此之后，纵使有人说“此法不圆满”，也不应以“昔日此法，今已不法”为由而抛弃；不可争锋相对地反驳“此等愚人所言”，亦不可预先排斥而不施教诲。讲过此义即无须赘言。故说“不称许且不反对”，所谓词意即字词音意。真诚采纳是指“此地讲明，意有所指，此地句义连贯，前后相证”，应当善尽采纳。经文中须顺次而讲，戒律中当连贯宣说。
Ettha ca suttanti vinayo vutto. Yathāha – ‘‘kattha paṭikkhittaṃ, sāvatthiyaṃ suttavibhaṅge’’ti (cūḷava. 457) vinayoti khandhako. Yathāha – ‘‘vinayātisāre’’ti. Evaṃ vinayapiṭakampi na pariyādiyati. Ubhatovibhaṅgā pana suttaṃ, khandhakaparivārā vinayoti evaṃ vinayapiṭakaṃ pariyādiyati. Atha vā suttantapiṭakaṃ suttaṃ, vinayapiṭakaṃ vinayoti evaṃ dveyeva piṭakāni pariyādiyanti. Suttantābhidhammapiṭakāni vā suttaṃ, vinayapiṭakaṃ vinayoti evampi tīṇi piṭakāni na tāva pariyādiyanti. Asuttanāmakañhi buddhavacanaṃ nāma atthi. Seyyathidaṃ – jātakaṃ paṭisambhidā niddeso suttanipāto dhammapadaṃ udānaṃ itivuttakaṃ vimānavatthu petavatthu theragāthā therīgāthā apadānanti.
此处指经文及律藏皆讲述。如说“何处拒违？耶输陀耶经分”是指律藏结集篇。又言“律藏要义”，亦指律藏结集篇。如此，律藏经藏无疑未被破坏。经律两藏则谓经藏与结集篇，即律藏。又或称经藏者即提示经文部分，律藏即戒律部分，如此二藏得以涵盖。若加上阿毗达摩藏，则三藏齐全。所谓非经藏者亦有佛说，如诵本生经、胜义解脱门、法句、励行偈、先贤事迹、小称赞、长老比库比库尼道歌等之属。
Sudinnatthero pana ‘‘asuttanāmakaṃ buddhavacanaṃ natthī’’ti taṃ sabbaṃ paṭikkhipitvā ‘‘tīṇi piṭakāni suttaṃ, vinayo pana kāraṇa’’nti āha. Tato taṃ kāraṇaṃ dassento idaṃ suttamāhari –
长老苏提纳说“无非称经藏的佛语”。一切皆否定，宣说“三藏即经藏、律藏是因”，然后开示此理，遂引出此经文——
‘‘Ye kho tvaṃ, gotami, dhamme jāneyyāsi, ime dhammā sarāgāya saṃvattanti no virāgāya, saṃyogāya saṃvattanti no visaṃyogāya, saupādānāya saṃvattanti no anupādānāya, mahicchatāya saṃvattanti no appicchatāya, asantuṭṭhiyā saṃvattanti no santuṭṭhiyā, kosajjāya saṃvattanti no vīriyārambhāya, saṅgaṇikāya saṃvattanti no pavivekāya, ācayāya saṃvattanti no apacayāya. Ekaṃsena, gotami, jāneyyāsi ‘neso dhammo neso vinayo netaṃ satthu sāsana’nti.
“你们啊，果德弥，如你们所知，这些法门带来染着，不是离染，来合著不来离著，随有条件不是无条件，依附身心非离身心，怀恶意非无欲念，不满足非满足，带困扰非带轻安，有力行非无力行，结缔着非解脱着，增长非减退。你们应知唯有一法：无此法无此律，无此师教无此佛法。”
‘‘Ye ca kho tvaṃ, gotami, dhamme jāneyyāsi, ime dhammā virāgāya saṃvattanti no sarāgāya, visaṃyogāya saṃvattanti no saṃyogāya. Anupādānāya saṃvattanti no saupādānāya, appicchatāya saṃvattanti no mahicchatāya, santuṭṭhiyā saṃvattanti no asantuṭṭhiyā, vīriyārambhāya saṃvattanti no kosajjāya, pavivekāya saṃvattanti no saṅgaṇikāya, apacayāya saṃvattanti no ācayāya. Ekaṃsena, gotami , jāneyyāsi ‘eso dhammo eso vinayo etaṃ satthu sāsana’’’nti (cūḷava. 406; a. ni. 8.53).
“汝当知，果德玛，若能了达法，则此诸法显向离欲之境，非流转著欲之境；显向断结之境，非流转结之境；显向无执著之境，非流转有执著之境；显向少欲之境，非流转多欲之境；显向满足之境，非流转不满足之境；显向发勇之境，非流转懈怠之境；显向离欲独处之境，非流转聚集之境；显向衰退之境，非流转增长之境。汝当单一了知，此法此律，即是世尊教法。”（小部杂藏406；增支部8.53）
Tasmā sutteti tepiṭakabuddhavacane otāretabbāni. Vinayeti etasmiṃ rāgādivinayakāraṇe saṃsandetabbānīti ayamettha attho. Na ceva sutte otarantīti suttapaṭipāṭiyā katthaci anāgantvā challiṃ uṭṭhapetvā guḷhavessantara-guḷhaummagga-guḷhavinayavedallapiṭakānaṃ aññatarato āgatāni paññāyantīti attho. Evaṃ āgatāni hi rāgādivinaye ca apaññāyamānāni chaḍḍetabbāni honti. Tena vuttaṃ – ‘‘iti hidaṃ, bhikkhave, chaḍḍeyyāthā’’ti. Etenupāyena sabbattha attho veditabbo. Idaṃ, bhikkhave, catutthaṃ mahāpadesaṃ dhāreyyāthāti imaṃ, bhikkhave, catutthaṃ dhammassa patiṭṭhānokāsaṃ dhāreyyāthāti.
因此，“经”者，谓三藏佛语应当通达诠释。所谓“律”，意指对贪欲等染业加以抑制。此处意指不仅止于经文传诵，而在诵法实践中，有时不带异议而起六事疑惑，此即指诸有为部律藏、所说部律藏、律经部律藏等分别诠释之律藏某些内容。此义在于，染欲等未明戒法者，当舍离弃守护。故有教言：“诸比库，应当舍弃此等恶法。”宜由此方便，各处皆应通达此义。所以，诸比库，当牢记第四大教诫，即本第四法为法建立之根本时机，须当恪守。
Sañcetaniyavaggo tatiyo. · 思量品第三。