(14) 4. Puggalavaggo
(14) 4. Puggalavaggo(十四)4. 人品
1. Saṃyojanasuttavaṇṇanā1. 结经注释
§131
131. Catutthassa paṭhame upapattipaṭilābhiyānīti yehi anantarā upapattiṃ paṭilabhati. Bhavapaṭilābhiyānīti upapattibhavassa paṭilābhāya paccayāni. Sakadāgāmissāti idaṃ appahīnasaṃyojanesu ariyesu uttamakoṭiyā gahitaṃ. Yasmā pana antarāparinibbāyissa antarā upapatti natthi, yaṃ pana so tattha jhānaṃ samāpajjati, taṃ kusalattā ‘‘upapattibhavassa paccayo’’ teva saṅkhyaṃ gacchati. Tasmāssa ‘‘upapattipaṭilābhiyāni saṃyojanāni pahīnāni, bhavapaṭilābhiyāni saṃyojanāni appahīnānī’’ti vuttaṃ. Orambhāgiyesu ca appahīnaṃ upādāya sakadāgāmissa avisesena ‘‘orambhāgiyāni saṃyojanāni appahīnānī’’ti vuttaṃ. Sesamettha uttānameva.
第131条。所谓第四品第一节的『得生回报』,指的是那些紧随生起后而得生的人。所谓『生起回报』,是指出生和生存的条件。『得生回报』一词在此教法中指的是凡圣辈等中,通过最高果位断除了低贱的束缚所获得的生起。因为生死之间不存在中间涅槃,彼时所入的禅定,以其善巧,便被称为“生起的条件”。故此说『得生回报即是束缚已断,生起回报则是束缚未断』。至于根本部分未断的执着,特别针对最高果位的得生者,称为“根本部分的束缚未断”。此处概括以最高义为主。
2. Paṭibhānasuttavaṇṇanā2. 辩才经注释
§132
132. Dutiye yuttappaṭibhāno no muttappaṭibhānoti pañhaṃ kathento yuttameva katheti, sīghaṃ pana na katheti, saṇikameva kathetīti attho. Iminā nayena sabbapadāni veditabbāni.
第132条。第二品中讨论所谓“合宜的反观”,并非“非合宜的反观”。若谈及‘合宜’,即诉诸于合宜之义,然而未迅速论述,而是近似片语地说,有此义。依此说法,所有术语都应如此理解。
3. Ugghaṭitaññūsuttavaṇṇanā3. 速知者经注释
§133
133. Tatiye catunnampi puggalānaṃ iminā suttena viseso veditabbo –
第133条。第三品中以此教诲应特别认识四种人,曰:
‘‘Katamo ca puggalo ugghaṭitaññū, yassa puggalassa saha udāhaṭavelāya dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo ugghaṭitaññū. Katamo ca puggalo vipañcitaññū, yassa puggalassa vitthārena atthe vibhajiyamāne dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo vipañcitaññū. Katamo ca puggalo neyyo, yassa puggalassa uddesato paripucchato yonisomanasikaroto kalyāṇamitte sevato bhajato payirupāsato anupubbena dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo neyyo. Katamo ca puggalo padaparamo, yassa puggalassa bahumpi suṇato bahumpi bhaṇato bahumpi dhārayato bahumpi vācayato na tāya jātiyā dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo padaparamo’’ti (pu. pa. 148-151).
"何谓通达广悟者?即此人于当下示现时,法门顿悟,谓之通达广悟者。何谓详析审察者?即此人逐一细分法义,明了通达,谓之详析审察者。何谓可教化者?此人于教育之际,能正念恰当思惟,善友辅助,循序渐进得入法门,谓之可教化者。何谓卓越高尚者?此人多闻多说,能承行及宣说法义,非因出身而得其法门,谓之卓越高尚者。"(参见[巴利)pu. pa.148-151页)
4. Uṭṭhānaphalasuttavaṇṇanā4. 勤奋果经注释
§134
134. Catutthe uṭṭhānavīriyeneva divasaṃ vītināmetvā tassa nissandaphalamattaṃ kiñcideva labhitvā jīvikaṃ kappeti, taṃ pana uṭṭhānaṃ āgamma kiñci puññaphalaṃ nappaṭilabhati , ayaṃ uṭṭhānaphalūpajīvī na kammaphalūpajīvī nāma. Cātumahārājike pana deve ādiṃ katvā sabbepi devā uṭṭhānavīriyena vinā puññaphalasseva upajīvanato kammaphalūpajīvino na uṭṭhānaphalūpajīvino nāma. Rājarājamahāmattādayo uṭṭhānaphalūpajīvino ca kammaphalūpajīvino ca. Nerayikasattā neva uṭṭhānaphalūpajīvino na kammaphalūpajīvino. Imasmiṃ sutte puññaphalameva kammaphalanti adhippetaṃ, tañca tesaṃ natthi.
第134条。第四品中论及勤奋者以努力一整日维持其生计,或仅因依附于他而有所获利。倘若获得的生计非因善业果报,而是单纯靠生起的努力维系,则称为凭生起而活,不称倚业果而活。诸天众生虽亦劳作,但诸天凭勤奋而生,实享受善业所生之果报,故称依业果而生,不称倚生起而生。天王、大臣等均依赖二者,既依生起努力,也依善业果报。地狱众生则既不凭勤奋生,也不凭善业果报生。本经中以善业果报为业果之总称,无他别义。
5. Sāvajjasuttavaṇṇanā5. 有罪经注释
§135
135. Pañcame paṭhamo andhabālaputhujjano, dutiyo antarantarā kusalakārako lokiyaputhujjano, tatiyo sotāpanno, sakadāgāmianāgāminopi eteneva saṅgahitā. Catuttho khīṇāsavo. So hi ekanteneva anavajjo.
第135条。第五品论及四种人:初者为不识法眼之愚痴凡夫,第二为间时行善之世俗凡夫,第三为须陀洹果者,第四为断尽烦恼者。须陀洹果者及只断一生的斯陀含果者,四者组合而成。第四类为惟一且无可非议者。
6-7. Sīlasuttādivaṇṇanā6-7. 戒经等之义注
§136-137
136-137. Chaṭṭhe paṭhamo lokiyamahājano, dutiyo sukkhavipassako sotāpanno ca sakadāgāmī ca, tatiyo anāgāmī. So hi yasmā taṅkhaṇikampi upapattinimittakaṃ jhānaṃ paṭilabhatiyeva, tasmā sukkhavipassakopi samādhismiṃ paripūrakārīyeva. Catuttho khīṇāsavoyeva . So hi sabbesaṃ sīlādipaccanīkānaṃ pahīnattā sabbattha paripūrakārī nāma. Sattamepi chaṭṭhe vuttanayeneva puggalaparicchedo veditabbo.
136-137. 第六者是初果世俗大众,第二者是善观见者,其中包含初入流果和一来果,第三者是不还果者。其理因其即便片刻也能获得生起之定,故善观者于禅定中成为圆满者。第四者便是已断尽烦恼者,即断尽一切以戒为先等所有烦恼者,名为普遍圆满者。第七者和第六者类似,论书中亦应当以此分明个人之类别。
8. Nikaṭṭhasuttavaṇṇanā8. 亲近经之义注
§138
138. Aṭṭhame nikaṭṭhakāyoti niggatakāyo. Anikaṭṭhacittoti anupaviṭṭhacitto. Kāyeneva gāmato nikkhanto, cittena araññe vasantopi gāmameva paviṭṭhoti vuttaṃ hoti. Iminā nayena sabbattha attho veditabbo.
138. 第八者谓为肉体贴近者,即肉体归入已归的异名。心不贴近者谓为心未息灭。譬如身体虽离村落,而心住于森林,然仍称为心归入村落。此法则处处皆有其义,务当理解。
9. Dhammakathikasuttavaṇṇanā9. 说法者经之义注
§139
139. Navame asahitanti atthena asaṃyuttaṃ. Na kusalā hotīti na chekā hoti. Sahitāsahitassāti atthanissitassa vā anissitassa vā. Evaṃ sabbattha attho veditabbo.
139. 第九者谓为不和合者,即义不合者。即不善不恶者,亦即不和一体者。所谓和合与不和合,指依他或无依。如此,处处皆能明确其义。
10. Vādīsuttavaṇṇanā10. 论者经之义注
§140
140. Dasame atthato pariyādānaṃ gacchatīti aṭṭhakathaṃ pucchito pariyādānaṃ parikkhayaṃ gacchati, kathetuṃ na sakkoti. No byañjanatoti byañjanaṃ panassa pavattati na pariyādiyati. Eseva nayo sabbatthāti.
140. 第十者谓为义之延伸,指注疏经过追问,则讲述义之摧毁,无法表述之义。否则谓义的成就,虽有成就却未被显现。即此理处处皆通用。
Puggalavaggo catuttho. · 第四、个人品。