(13) 3. Bhayavaggo · (13) 3. 怖畏品义注
(13) 3. Bhayavaggo(13) 3. 怖畏品
1. Attānuvādasuttavaṇṇanā1. 自责经注释
§121
121. Tatiyassa paṭhame attānuvādabhayanti attānaṃ anuvadantassa uppajjanakabhayaṃ. Parānuvādabhayanti parassa anuvādato uppajjanakabhayaṃ. Daṇḍabhayanti dvattiṃsa kammakāraṇā paṭicca uppajjanakabhayaṃ. Duggatibhayanti cattāro apāye paṭicca uppajjanakabhayaṃ. Idaṃ vuccati, bhikkhave, attānuvādabhayantiādīsu attānuvādabhayaṃ tāva paccavekkhantassa ajjhattaṃ hirī samuṭṭhāti, sāssa tīsu dvāresu saṃvaraṃ janeti, tīsu dvāresu saṃvaro catupārisuddhisīlaṃ hoti. So tasmiṃ sīle patiṭṭhāya vipassanaṃ vaḍḍhetvā aggaphale patiṭṭhāti. Parānuvādabhayaṃ pana paccavekkhantassa bahiddhā ottappaṃ samuṭṭhāti, tadassa tīsu dvāresu saṃvaraṃ janeti, tīsu dvāresu saṃvaro catupārisuddhisīlaṃ hoti. So tasmiṃ sīle patiṭṭhāya vipassanaṃ vaḍḍhetvā aggaphale patiṭṭhāti. Duggatibhayaṃ paccavekkhantassa ajjhattaṃ hirī samuṭṭhāti, sāssa tīsu dvāresu saṃvaraṃ janeti, tīsu dvāresu saṃvaro catupārisuddhisīlaṃ hoti. So tasmiṃ sīle patiṭṭhāya vipassanaṃ vaḍḍhetvā aggaphale patiṭṭhāti.
三、第一条：自己害怕自己翻译自己的内容的，由于害怕自己翻译者产生恐惧感。害怕别人翻译别人翻译时产生恐惧感。害怕刑罚由二十三种造业原因产生。害怕恶趣由四种地狱、饿鬼、畜生、天上趣中生起。此谓比库们，在诸种害怕中自己翻译自己害怕时，观察自己内心生起的惭愧心，守护身口三门，三门守护即是四净戒持。基于此戒坚定，增长内观智慧，站立在道的正果上。害怕别人翻译别人害怕时，观察外境产生忏悔心，三门守护由此生起，三门守护即为四净戒持。基于此彼戒确定，增长内观智慧，站立果位。害怕恶趣者观察自身心内生起惭愧心，守护身口三门，三门守护即是四净戒持。基于此戒坚定，增长内观智慧，站立于正果之上。
2. Ūmibhayasuttavaṇṇanā2. 波浪怖畏经注释
§122
122. Dutiye udakorohantassāti udakaṃ otarantassa. Pāṭikaṅkhitabbānīti icchitabbāni. Susukābhayanti caṇḍamacchabhayaṃ. Mukhāvaraṇaṃ maññe karontīti mukhapidahanaṃ viya karonti. Odarikattassāti mahodaratāya mahagghasabhāvassa. Arakkhiteneva kāyenātiādīsu kāyadvāre tividhassa saṃvarassa abhāvato arakkhitena kāyena. Vacīdvāre catubbidhassa saṃvarassa abhāvato arakkhitāya vācāya.
第二、水流激荡者谓水越过界限。应所望者即应当希求之物。毒鱼害怕凶猛鱼。口阻塞者犹如口灼烧故作此行为。大腹者谓大腹性大勇之态。谓身无防护者，是由身门三重护卫缺失而致，言语门四重护卫缺失则令语无防护。
3. Paṭhamanānākaraṇasuttavaṇṇanā3. 第一种种作经注释
§123
123. Tatiye tadassādetīti taṃ jhānaṃ sukhassādena assādeti. Nikāmetīti pattheti. Vittiṃāpajjatīti tuṭṭhiṃ āpajjati. Tadadhimuttoti tasmiṃ adhimutto, taṃ vā adhimutto. Tabbahulavihārīti tena jhānena bahulaṃ viharanto. Sahabyataṃ upapajjatīti sahabhāvaṃ gacchati, tattha nibbattatīti attho. Kappo āyuppamāṇanti ettha paṭhamajjhānaṃ atthi hīnaṃ, atthi majjhimaṃ, atthi paṇītaṃ. Tattha hīnena uppannānaṃ kappassa tatiyo koṭṭhāso āyuppamāṇaṃ, majjhimena upaḍḍhakappo, paṇītena kappo. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Nirayampi gacchatīti nirayagamanīyassa kammassa appahīnattā aparāparaṃ gacchati, na anantarameva. Tasmiṃyeva bhave parinibbāyatīti tasmiṃyeva rūpabhave ṭhatvā parinibbāyati, na heṭṭhā otarati. Yadidaṃ gatiyā upapattiyā satīti yaṃ idaṃ gatiyā ca upapattiyā ca sati sekhassa ariyasāvakassa paṭisandhivasena heṭṭhā anotaritvā tasmiṃyeva rūpabhave upari dutiyatatiyādīsu aññatarasmiṃ brahmaloke parinibbānaṃ, puthujjanassa pana nirayādigamanaṃ, idaṃ nānākaraṇanti attho.
第三、所谓安住于彼定者指此禅使快乐之感稳固。称净涅槃者谓达圣果者任识无浊止。获得满足者谓得于禅足乐。所谓达到彼定者是于此禅境得胜解脱。常居彼禅者谓于此禅多住。谓同伴产生，即谓与禅共俱而生状态。命生曰有三种─初禅低等、中等、高等。低等者谓三分劫命，中等者谓五分劫，高等者谓齐整命。对此有说。地狱亦往者谓必定果报未毁灭，或此生彼报交互相续，非一时但即转生即灭。于此生中菩萨高级圣者保持不下降，如实证于色界，不堕下贱界。此种趣向是以此趣之智慧证知，而五浊世人则堕地狱等苦境，此义虽多样，盖缘所造及受果差别所致。
Dve kappāti etthāpi dutiyajjhānaṃ vuttanayeneva tividhaṃ hoti. Tattha paṇītabhāvanena nibbattānaṃ aṭṭhakappā āyuppamāṇaṃ, majjhimena cattāro, hīnena dve. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Cattārokappāti ettha yaṃ heṭṭhā vuttaṃ ‘‘kappo, dve kappā’’ti, tampi āharitvā attho veditabbo. Kappoti ca guṇassapi nāmaṃ, tasmā kappo dve kappā cattāro kappāti ayamettha attho daṭṭhabbo. Idaṃ vuttaṃ hoti – yo paṭhamaṃ vutto kappo, so dve vāre gaṇetvā ekena guṇena dve kappā honti, dutiyena cattāro, puna te cattāro kappāti imehi catūhi guṇehi guṇitā ekena guṇena aṭṭha honti, dutiyena soḷasa, tatiyena dvattiṃsa, catutthena catusaṭṭhīti. Evamidha paṇītajjhānavasena catusaṭṭhi kappā gahitāti veditabbā. Pañca kappasatānīti idaṃ paṇītasseva upapattijjhānassa vasena vuttaṃ. Vehapphalesu vā paṭhamajjhānabhūmiādīsu viya tiṇṇaṃ brahmalokānaṃ abhāvato ettakameva āyuppamāṇaṃ. Tasmā evaṃ vuttaṃ.
所谓两劫者，依第二禅所述，有三种命数。善者修禅者以八劫为命，中者四劫，劣者二劫。对此有说。四劫是指前述二劫和二劫合计，即二劫、四劫、八劫、十六劫。此乃善修禅者所获之寿命。谈及五百劫者，是彼善禅果生所极寿限。如论及初禅之生处，则不复有彼三梵天界寿限之长。故此如是说。
4. Dutiyanānākaraṇasuttavaṇṇanā4. 第二种种作经注释
§124
124. Catutthe rūpameva rūpagataṃ. Sesapadesupi eseva nayo. Aniccatotiādīsu hutvā abhāvaṭṭhena aniccato, ābādhaṭṭhena rogato, anto padussanaṭṭhena gaṇḍato, anupaviṭṭhaṭṭhena sallato, sadukkhaṭṭhena aghato, sampīḷanaṭṭhena ābādhato, avidheyyaṭṭhena parato, palujjanaṭṭhena palokato, nissattaṭṭhena suññato, avasavattanaṭṭhena anattato. Ettha ca ‘‘aniccato palokato’’ti dvīhi padehi aniccalakkhaṇaṃ kathitaṃ, ‘‘suññato anattato’’ti dvīhi anattalakkhaṇaṃ, sesehi dukkhalakkhaṇaṃ kathitanti veditabbaṃ. Samanupassatīti ñāṇena passati. Evaṃ pañcakkhandhe tilakkhaṇaṃ āropetvā passanto tayo magge tīṇi phalāni sacchikaroti. Suddhāvāsānaṃdevānaṃ sahabyataṃ upapajjatīti tattha ṭhito catutthajjhānaṃ bhāvetvā upapajjati.
第四、色聚即纯色法。余法若干如是论。无常者谓于诸处，无常显现：由伤害无常、疾病无常、终结不净、伤损不洁、苦楚无常、被压迫痛苦、不可持久之性、衰退空无我之性显然。此处“无常”“空无我”分别以两语表明无常标志与无我标志，诸余法则为苦标志。观察即以智慧观察五蕴，赋三相于五蕴后证得三圣果。为净居天之诸天同伴所生，住于第四禅境而生起。
5-6. Mettāsuttadvayavaṇṇanā5-6. 慈爱经二经注释
§125-126
125-126. Pañcame paṭhamajjhānavasena mettā, dutiyādivasena karuṇādayo dassitā. Chaṭṭhaṃ catutthe vuttanayeneva veditabbaṃ.
一二五至一二六、第五禅始生慈，第二禅及以后生慈悲等，至第六禅及第四禅之理解如上所述。
7. Paṭhamatathāgataacchariyasuttavaṇṇanā7. 第一如来稀有经注释
§127
127. Sattame pātubhāvāti pātubhāvena. Kucchiṃ okkamatīti ettha kucchiṃ okkanto hotīti attho. Okkante hi tasmiṃ evaṃ hoti, na okkamamāne. Appamāṇoti vuḍḍhippamāṇo, vipuloti attho. Uḷāroti tasseva vevacanaṃ. Devānaṃ devānubhāvanti ettha devānaṃ ayamānubhāvo – nivatthavatthassa pabhā dvādasa yojanāni pharati, tathā sarīrassa, tathā vimānassa, taṃ atikkamitvāti attho. Lokantarikāti tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ cakkavāḷānaṃ antarā ekeko lokantariko hoti, tiṇṇaṃ sakaṭacakkānaṃ pattānaṃ vā aññamaññaṃ āhacca ṭhapitānaṃ majjhe okāso viya. So pana lokantarikanirayo parimāṇato aṭṭhayojanasahassappamāṇo hoti. Aghāti niccavivaṭā. Asaṃvutāti heṭṭhāpi appatiṭṭhā. Andhakārāti tamabhūtā. Andhakāratimisāti cakkhuviññāṇuppattinivāraṇato andhabhāvakaraṇatimisāya samannāgatā. Tattha kira cakkhuviññāṇaṃ na jāyati. Evaṃmahiddhikānanti candimasūriyā kira ekappahāreneva tīsu dīpesu paññāyanti, evaṃmahiddhikā. Ekekāya disāya nava nava yojanasatasahassāni andhakāraṃ vidhamitvā ālokaṃ dassenti, evaṃmahānubhāvā. Ābhā nānubhontīti pabhā nappahonti. Te kira cakkavāḷapabbatassa vemajjhena caranti cakkavāḷapabbatañca atikkamitvā lokantaranirayā. Tasmā tesaṃ tattha ābhā nappahonti.
第十二七节。第七种受难名为受难感受。这里以“受难”为根本，故说“在此受难中悲受”。“聚集针棒”的说法，意指针棒聚集或聚合的状态。所谓“聚合”，是指针棒处于聚集之态，而非正在聚刺刺入。至于“广大”，意指增大之量，涵盖广泛之义。“疏远”，是它的用词。天人皆有天人共感的体感，此处谓天人的此感，如关节关节所承载的亮光，能伸展十二由旬，身体、宫殿亦复如是，此谓超越之意。三大世界之间，互为之间分隔，每个为彼此相异之波谷，就如三轮车轮的轮边紧贴相接。在三界地狱中，尺度达八万由旬之多，形状似不断环绕的恶苦谷地。厌恶者，似永恒之深渊。非固执者，意指下层无常稳定。黑暗者，是阴暗无光。黑暗极度者，谓因眼识不生而起遮蔽之极黑暗中，眼识不生。至于广大之光，如日月三灯一时并明，如此广大光芒。各方天际间，有千万乃至亿万之光，驱散黑暗，是为广大感受。光明未感，即是亮光未显现。众生行于世界之中，环绕山脉，逾越世界地狱，故其光明未能普照此处。由此说明，众生之光明未能达于此界。
Yepi tattha sattāti yepi tasmiṃ lokantaramahāniraye sattā upapannā. Kiṃ pana kammaṃ katvā tattha uppajjantīti? Bhāriyaṃ dāruṇaṃ mātāpitūnaṃ dhammikasamaṇabrāhmaṇānañca upari aparādhaṃ, aññañca divase divase pāṇavadhādisāhasikakammaṃ katvā uppajjanti tambapaṇṇidīpe abhayacoranāgacorādayo viya. Tesaṃ attabhāvo tigāvutiko hoti, vaggulīnaṃ viya dīghanakhā honti. Te rukkhe vagguliyo viya nakhehi cakkavāḷapabbatapāde lagganti. Yadā saṃsappantā aññamaññassa hatthapāsagatā honti, atha ‘‘bhakkho no laddho’’ti maññamānā tattha byāvaṭā viparivattitvā lokasandhārakaudake patanti, vāte paharantepi madhukaphalāni viya chijjitvā udake patanti, patitamattāva accantakhāre udake piṭṭhapiṇḍi viya vilīyanti. Aññepi kira bho santi sattāti bho yathā mayaṃ mahādukkhaṃ anubhavāma, evaṃ aññepi kira sattā idaṃ dukkhaṃ anubhavanatthāya idhūpapannāti taṃdivasaṃ passanti. Ayaṃ pana obhāso ekayāgupānamattampi na tiṭṭhati. Yāvatā niddāyitvā pabuddho ārammaṇaṃ vibhāveti , tattakaṃ kālaṃ hoti. Dīghabhāṇakā pana ‘‘accharāsaṅghātamattameva vijjuobhāso viya niccharitvā kiṃ idanti bhaṇantānaṃyeva antaradhāyatī’’ti vadanti.
又谓，若有众生处于三界最下恶地，问其因缘，何业所致？言曰，因曾重犯夫妇亲属、善行比库与婆罗门，及每日行若干杀生等恶业，因而堕入如同朱砂岛盗贼激烈之地。此众生身形粗大，似野猪猪群，爪如车轮，爪尖嵌在世界山脚。彼此聚集相缠，互握双臂相扣，如同争抢食物一般。遂因激烈扭打，产生错乱跌落诸恶水中，如风吹碎蜜果坠水，滴落水中则如碎钉散散浮游。许多众生亦复如是，感极大苦，故每日目睹此苦。此光辉不持久，稍纵即逝，犹如觉醒后心向正法，良机有限。长者讲说曰：“极暗之处，如灭绝之光，逐渐消逝，善知识的语音亦渐消失。”
8. Dutiyatathāgataacchariyasuttavaṇṇanā8. 第二如来稀有经注释
§128
128. Aṭṭhame taṇhādiṭṭhīhi allīyitabbaṭṭhena ālayoti pañca kāmaguṇā, sakalameva vā vaṭṭaṃ. Āramanti etthāti ārāmo, ālayo ārāmo etissāti ālayārāmā. Ālaye ratāti ālayaratā. Ālaye sammuditāti ālayasammuditā. Anālaye dhammeti ālayapaṭipakkhe vivaṭṭūpanissite ariyadhamme. Sussūsatīti sotukāmo hoti. Sotaṃ odahatīti sotaṃ ṭhapeti. Aññā cittaṃ upaṭṭhapetīti ājānanatthāya cittaṃ paccupaṭṭhapeti. Mānoti maññanā, maññitabbaṭṭhena vā sakalaṃ vaṭṭameva. Mānavinaye dhammeti mānavinayadhamme. Upasamapaṭipakkho anupasamo, anupasantaṭṭhena vā vaṭṭameva anupasamo nāma. Opasamiketi upasamakare vivaṭṭūpanissite. Avijjāya gatā samannāgatāti avijjāgatā. Avijjaṇḍakosena pariyonaddhattā aṇḍaṃ viya bhūtāti aṇḍabhūtā. Samantato onaddhāti pariyonaddhā. Avijjāvinayeti avijjāvinayo vuccati arahattaṃ, taṃnissite dhamme desiyamāneti attho. Iti imasmiṃ sutte catūsu ṭhānesu vaṭṭaṃ, catūsu vivaṭṭaṃ kathitaṃ.
第十二八节。第八种受难因贪欲见所缠，是五欲之所萦绕，或称普遍缠绕。所谓栖息，是指寺院，土居，表此意。土居莲寺，内心依恋土居。土居中生猛，即土居依恋者。无土居者，即指对应修行境界中未进入圣法状态者。渴求即为嗜听。嗜听即是心安住于声音。亦即由于不生心意故心附着一心。认为或迷惑之，称为普遍缠绕。心念相续，即是迷惑如同整体缠绕。心念规约，乃称心规约法。止息对应不止息，非止息状态即为不止息。使止息者，意为引导止息者。因无明而缠绕，即为无明缠绕，如蛋被包裹般被缠绕住。无明包裹如蛋状，整体被包裹。无明烦扰即为烦扰。无明之规约指向于阿拉汉境界，此境界所依之法所言也。此经中说四种缠绕、四种规约已毕。
9. Ānandaacchariyasuttavaṇṇanā9. 阿难稀有经注释
§129
129. Navame bhikkhuparisā ānandaṃ dassanāyāti ye bhagavantaṃ passitukāmā theraṃ upasaṅkamanti, ye vā ‘‘āyasmā kirānando samantapāsādiko abhirūpo dassanīyo bahussuto saṅghasobhano’’ti therassa guṇe sutvā āgacchanti, te sandhāya ‘‘bhikkhuparisā ānandaṃ dassanāya upasaṅkamatī’’ti vuttaṃ. Esa nayo sabbattha. Attamanāti ‘‘savanena no dassanaṃ sametī’’ti sakamanā tuṭṭhacittā. Dhammanti ‘‘kacci, āvuso, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kacci yonisomanasikārakammaṃ karotha, ācariyupajjhāyavattaṃ pūrethā’’ti evarūpaṃ paṭisanthāradhammaṃ. Tattha bhikkhunīsu ‘‘kacci, bhaginiyo, aṭṭha garudhamme samādāya vattathā’’ti idampi nānākaraṇaṃ hoti. Upāsakesu ‘‘svāgataṃ, upāsaka, na te kiñci sīsaṃ vā aṅgaṃ vā rujjati, arogā te puttabhātaro’’ti na evaṃ paṭisanthāraṃ karoti, evaṃ pana karoti – ‘‘kathaṃ, upāsakā, tīṇi saraṇāni pañca sīlāni rakkhatha, māsassa aṭṭha uposathe karotha, mātāpitūnaṃ upaṭṭhānavattaṃ pūretha, dhammikasamaṇabrāhmaṇe paṭijaggathā’’ti. Upāsikāsupi eseva nayo.
第十二九节。第九，谓比库大众到阿难处求见者，或欲目睹世尊，迎接尊者。或闻尊者言“具寿吉祥之长老，容颜可亲，众所称赞，是僧团美饰”，听闻其德而来。大众集会时，称“比库大众前往阿难处观见”。此为一般程序。所谓自悦，是因听闻无生具足之观，而心欢喜。所谓法，是指“如师子吼法”，如“当守恭敬”、“当修正思维”、“当依止老师长老”，此类应当守持之法则。比库尼中亦有类似劝诫：“诸女士，应执八大戒律修持。”针对在家居士，则有欢迎语：“欢迎在家居士，若无诸病，身体健康，子孙安乐。”并劝勉居士守护三宝、持八斋戒、孝敬父母、尊敬善行沙门婆罗门。女居士亦有同样之劝勉法。
10. Cakkavattiacchariyasuttavaṇṇanā10. 转轮王稀有经注释
§130
130. Dasame khattiyaparisāti abhisittā anabhisittā ca khattiyā . Te hi kira ‘‘rājā cakkavattī nāma abhirūpo pāsādiko hoti, ākāsena vicaranto rajjaṃ anusāsati, dhammiko dhammarājā’’ti tassa guṇakathaṃ sutvā savanena dassanamhi samente attamanā honti. Bhāsatīti ‘‘kathaṃ, tātā, rājadhammaṃ pūretha, paveṇiṃ rakkhathā’’ti paṭisanthāraṃ karoti. Brāhmaṇesu pana ‘‘kathañca, ācariyā, mante vācetha, antevāsikā mante gaṇhanti, dakkhiṇaṃ vā vatthāni vā sīlaṃ vā labhathā’’ti evaṃ paṭisanthāraṃ karoti. Gahapatīsu ‘‘kathaṃ, tātā, na vo rājakulato daṇḍena vā bandhanena vā pīḷā atthi, sammā devo dhāraṃ anuppavecchati, sassāni sampajjantī’’ti evaṃ paṭisanthāraṃ karoti. Samaṇesu ‘‘kathaṃ, bhante, kacci pabbajitaparikkhārā sulabhā, samaṇadhamme nappamajjathā’’ti evaṃ paṭisanthāraṃ karotīti.
第一三〇节。第十，谓士族大众，区分被授五戒与未授五戒之士族。其人闻“王者名曰转轮圣王，容颜俊美，华严庄严，行走天空，治理国土，依法治国”为其称赞，听闻由心欢喜。又作劝诫：“父亲们，应修持王者之法，防治恶行。”对婆罗门劝唤曰：“老师啊，谈论正法，外道群亦随之，恩赐衣物、布施恭敬。”对居士劝赐曰：“父亲们，贵族无刑罚束缚，正神护佑，天降甘露。”对沙门劝诫曰：“比库啊，沙门法门易得，修行义理不可遗失。”如此诸众皆得教诫。
Bhayavaggo tatiyo. · 怖畏品第三。