(8) 3. Apaṇṇakavaggo · 8) 3. 无戏论品义注
(8) 3. Apaṇṇakavaggo(八)三、无戏论品
1. Padhānasuttavaṇṇanā一、精勤经注释
§71
71. Tatiyavaggassa paṭhame apaṇṇakappaṭipadanti aviraddhappaṭipadaṃ. Yoni cassa āraddhā hotīti kāraṇañcassa paripuṇṇaṃ hoti. Āsavānaṃ khayāyāti arahattatthāya. Dutiyaṃ uttānameva.
第三品第一章中称“无过错修行”是指修行尚未成熟圆满。此处说“源头得已奋发”,意指缘起条件具足成熟。所谓“烦恼断尽”是指达成阿拉汉果的意义。第二章即是“升上”之义。
3. Sappurisasuttavaṇṇanā三、善士经注释
§73
73. Tatiye avaṇṇoti aguṇo. Pātukarotīti katheti, pākaṭaṃ karoti. Pañhābhinītoti pañhatthāya abhinīto. Ahāpetvā alambitvāti aparihīnaṃ alambitaṃ katvā. Ettha ca asappuriso pāpicchatāya attano avaṇṇaṃ chādeti, sappuriso lajjitāya attano vaṇṇaṃ. Idāni yasmā asappuriso hirottapparahito saṃvāsena avajānāti, sappuriso pana hirottappasamannāgato saṃvāsenāpi nāvajānāti. Tasmā asappurisabhāvasādhakaṃ adhunāgatavadhukopammaṃ dassetuṃ seyyathāpi, bhikkhave, vadhukātiādimāha. Tattha vadhukāti suṇisā. Tibbanti bahalaṃ. Sesamettha uttānatthamevāti.
第三品第73节中“恶”是指无德。所谓“坦露之意”,即明示显现。又“疑惑已解”,含义为疑难已解脱。所谓“弃舍而受持”,即舍弃而持守不失。这里说,恶人因瞋恨而掩盖自毁的恶业,善人则以羞耻而遮蔽自身美德。今因恶人本质乃愚痴嗔恨而讥毁人间,善人则以智慧无嗔而敬重,即使接受同样言语,恶者仍不晓,善者亦不受损。故现今劝示众生种种恶性特质比喻为新娘等,(以示其显著恶恶)。“新娘”一词是悦耳含义。这里说本节乃属第二章升上义。
4-5. Aggasuttadvayavaṇṇanā四至五、最上经二经注释
§74-75
74-75. Catutthe sīlagganti aggappattaṃ uttamasīlaṃ. Eseva nayo sabbattha. Pañcame rūpagganti yaṃ rūpaṃ sammasitvā arahattaṃ pāpuṇāti, idaṃ rūpaggaṃ nāma. Sesesupi eseva nayo. Bhavagganti ettha pana yasmiṃ attabhāve ṭhito arahattaṃ pāpuṇāti, etaṃ bhavaggaṃ nāmāti.
第三品第74至75节中“四”为戒的总称即最高戒律。此戒律为普遍持守的根本戒律。五为色法之总称,即透过观察色知而证得阿拉汉果的色蕴说。余余诸法同样依此道理为戒为色为识三大门类。第六则为“有”为总称,即在内心存我执而证得阿拉汉果,有蕴称之。
6. Kusinārasuttavaṇṇanā六、拘尸那罗经注释
§76
76. Chaṭṭhe upavattaneti pācīnagatāya sālapantiyā uttarena nivattitvā ṭhitāya vemajjhaṭṭhāne. Antarena yamakasālānanti dvinnaṃ sālarukkhānaṃ antare. Kaṅkhāti dveḷhakaṃ. Vimatīti vinicchituṃ asamatthatā. ‘‘Buddho nu kho na buddho nu kho, dhammo nu kho na dhammo nu kho, saṅgho nu kho na saṅgho nu kho, maggo nu kho na maggo nu kho, paṭipadā nu kho na paṭipadā nu kho’’ti yassa saṃsayo uppajjeyya, taṃ vo vadāmi pucchatha, bhikkhaveti ayamettha saṅkhepattho. Satthugāravenapi na puccheyyāthāti ‘‘mayaṃ satthu santike pabbajimha, cattāro paccayāpi no satthu santakāva. Te mayaṃ ettakaṃ kālaṃ kaṅkhaṃ akatvā na arahāma ajja pacchime kāle kaṅkhaṃ kātu’’nti sace evaṃ satthari gāravena na pucchatha. Sahāyakopi, bhikkhave, sahāyakassa ārocetūti tumhākaṃ yo yassa bhikkhussa sandiṭṭho sambhatto, so tassa ārocetu, ahaṃ ekassa bhikkhussa kathessāmi, tassa kathaṃ sutvā sabbe nikkaṅkhā bhavathāti dasseti. Evaṃ pasannoti evaṃ saddahāmi ahanti attho. Ñāṇamevāti nikkaṅkhabhāvapaccakkhakaraṇañāṇaṃyeva ettha tathāgatassa, na saddhāmattanti attho. Imesañhi, ānandāti imesaṃ antosāṇiyaṃ nisinnānaṃ pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ. Yo pacchimakoti yo guṇavasena pacchimako, ānandattheraṃyeva sandhāyāha.
第三品第76节中“回转”者,指向南方延伸的树行道,及其北面逆行而立的中间地带。所谓“中间系两树之间”,即指二棵树构成的中间空间,也称“两间厅”。所谓“疑惑”即对“佛、法、僧、道、修行是否真实”等诸项产生不确定,谓之“犹豫未决”。对此疑惑,经典开示:“尊者啊,虽处于三宝之中,但若有怀疑,则请当面询问。”即使在圣者面前,也不可轻易怀疑。若得尊重师长而不敢质疑,则应告知同伴:我将问一比库,此问既出,众弟子无疑虑,信心坚定。于是弟子称赞并欢喜,表示其义会已通。知见清楚,此即释迦如来所显示的智慧。此处提及的“阿难等五比库”即为当时弟子中品德优越者。
7. Acinteyyasuttavaṇṇanā七、不可思议经注释
§77
77. Sattame acinteyyānīti cintetuṃ ayuttāni. Na cintetabbānīti acinteyyattāyeva na cintetabbāni. Yāni cintentoti yāni kāraṇāni cintento. Ummādassāti ummattakabhāvassa. Vighātassāti dukkhassa. Buddhavisayoti buddhānaṃ visayo, sabbaññutaññāṇādīnaṃ buddhaguṇānaṃ pavatti ca ānubhāvo ca. Jhānavisayoti abhiññājhānavisayo. Kammavipākoti diṭṭhadhammavedanīyādīnaṃ kammānaṃ vipāko. Lokacintāti ‘‘kena nu kho candimasūriyā katā, kena mahāpathavī, kena mahāsamuddo, kena sattā uppāditā, kena pabbatā, kena ambatālanāḷikerādayo’’ti evarūpā lokacintā.
第三品第77节中“不应顾虑”者,谓不宜无谓纷繁忧思。所谓“无须虑者”,即应断除不当思虑。何者为所虑者?即因果、烦恼、痛苦、生死等动因无明所生之忧。所谓“狂狂”,即狂热状态。所谓“烦恼”,即苦恼痛苦。所谓“佛之所缘”,即指诸佛善法的总体显现及果报。所谓“禅定所缘”,即诸阿拉汉禅定之境界。所谓“业果”,即业因所致感受。所谓“世俗烦恼”,即对自然界诸事生起的思虑,如月、日、山川、世间众生之生起等。
8. Dakkhiṇasuttavaṇṇanā第八《供养经》注释
§78
78. Aṭṭhame dakkhiṇāvisuddhiyoti dānasaṅkhātāya dakkhiṇāya visujjhanakāraṇāni. Dāyakato visujjhatīti mahapphalabhāvena visujjhati, mahapphalā hotīti attho. Kalyāṇadhammoti sucidhammo. Pāpadhammoti lāmakadhammo. Dāyakato visujjhatīti ettha vessantaramahārājā kathetabbo. So hi jūjakabrāhmaṇassa dārake datvā mahāpathaviṃ kampesi. Paṭiggāhakato visujjhatīti ettha kalyāṇīnadīmukhadvāravāsī kevaṭṭo kathetabbo. So kira dīghasumattherassa tikkhattuṃ piṇḍapātaṃ datvā maraṇamañce nipanno ‘‘ayyassa maṃ dīghasumattherassa dinnapiṇḍapāto uddharatī’’ti āha. Neva dāyakatoti ettha vaḍḍhamānavāsī luddako kathetabbo. So kira petadakkhiṇaṃ dento ekassa dussīlasseva tayo vāre adāsi. Tatiyavāre ‘‘amanusso dussīlo maṃ vilumpatī’’ti viravi. Ekassa sīlavato bhikkhuno datvā pāpitakāleyevassa pāpuṇi. Dāyakato ceva visujjhati paṭiggāhakato cāti ettha asadisadānaṃ kathetabbanti.
第三品第78节中“南方清净”者,指布施所成之净因。所谓“因布施清净”,谓布施能因缘使受赐者清净。所谓“大果”,即布施所获大功德因缘。所谓“善法”,谓心清净利行之法。所谓“恶法”,谓使人堕落的恶行。相关故事以长老维萨王及婆罗门子女为例,经叙述布施至临终临命时诸多因缘事迹。谓布施与受纳均具清净因缘,不能仅以为布施者清净,受纳者不宜有污;亦不能以受纳者清净,布施者污。此理旨在教诲布施与受纳均需具持适当品德,否则将招恶果。
9. Vaṇijjasuttavaṇṇanā第九《贸易经》注释
§79
79. Navame tādisā vāti taṃsadisāva taṃsarikkhakāva. Chedagāminī hotīti chedaṃ gacchati. Yaṃ patthitaṃ, taṃ sabbaṃ nassatīti attho. Na yathādhippāyā hotīti yathājjhāsayā na hoti. Parādhippāyā hotīti parajjhāsayā ajjhāsayato adhikataraphalā hoti. Samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vāti ettha samitapāpabāhitapāpatāhi samaṇabrāhmaṇatā veditabbā. Vadatu, bhante, paccayenāti, bhante, catubbidhena cīvarādinā paccayena vadeyyāsīti evaṃ pavāreti nimanteti. Yena pavāretīti paricchinditvā yattakena pavāreti. Taṃ na detīti taṃ sabbasova na deti. Na yathādhippāyaṃ detīti yathā tassa ajjhāsayo, evaṃ dātuṃ na sakkoti, hāpetvā appakaṃ deti. Yathādhippāyaṃ detīti yattakaṃ so icchati, tattakameva deti. Parādhippāyaṃ detīti appakaṃ pavāretvā avattharitvā bahuṃ deti.
第七十九条 如同风吹动那样,风性相似者,即称为风似者。切割前进者,意谓进行切割。凡已焚烧,即全然毁灭之意。若非按照本意,则不符其真实理解。若为他意,则超越本意之理解,比前意更具成果。若风吹动比库或婆罗门,此处当以品行善恶保持平正之法,体认比库婆罗门之特性。请尊者论及缘起之义,应以四种缘由连衣等缘说之,故乃启示、引导之意。所谓启示,谓经断除后,便以所剩者启示。若不施予,谓不全然施予。不能依照本意施予,谓意念中无法完全施予,失去而只施小量。依本意施予,谓施予所欲,即所愿者。依他意施予,谓断除小量,深入施予大量也。
10. Kambojasuttavaṇṇanā第十《甘波阇经》注释
§80
80. Dasame neva sabhāyaṃ nisīdatīti vinicchayakaraṇatthaṃ vinicchayasabhāyaṃ neva nisīdati . Na kammantaṃ payojetīti kasivaṇijjādimahākammantaṃ nappayojeti. Na kambojaṃ gacchatīti bhoge sambharaṇatthāya kambojaraṭṭhaṃ na gacchati. Desanāmattameva cetaṃ, yaṃ kiñci tiroraṭṭhaṃ na gacchatīti attho. Kodhanotiādīsu kodhanatāya kodhapariyuṭṭhito atthānatthaṃ na jānāti, issukitāya parasampattiṃ na sahati, maccharitāya dhanaṃ datvā kiccaṃ kātuṃ na sakkoti, nippaññatāya kiccaṃ saṃvidhātuṃ na sakkoti. Tasmā etāni sabhānisīdanādīni na karotīti.
第八十条 不坐于议会,谓为审议之会议不就座也。不从事经营,谓不经营如贩卖等大型经商事宜。非往迦毗罗城,谓为取保护财富而非往迦毗罗国也。此劝勉之意,乃断绝众多国土往来之义。因愤怒等诸心病未晓其害,因嫉妒而不忍受他之成功,因吝惜财物而不能履行职责,因愚昧而不能安排事宜。是故,诸如此类行为,如缺席会议,不坐议会,皆不应为也。
Apaṇṇakavaggo tatiyo. · 第三品,无误品。