(7) 2. Pattakammavaggo · (7) 2. 应得业品义注
(7) 2. Pattakammavaggo（七）2. 钵业品
1. Pattakammasuttavaṇṇanā1. 钵业经注释
§61
61. Dutiyassa paṭhame aniṭṭhapaṭikkhepena iṭṭhā. Mane kamanti pavisantīti kantā. Manaṃ appāyanti pavaḍḍhentīti manāpā. Dullabhāti paramadullabhā. Bhogāti bhuñjitabbā rūpādayo visayā. Sahadhammenāti dhammeneva saddhiṃ uppajjantu, mā dhammūpaghātaṃ katvā adhammenāti. Athavā sahadhammenāti sakāraṇena, tena tena senāpatiseṭṭhiṭṭhānādikāraṇena saddhiṃyeva uppajjantūti attho. Yasoti parivārasampatti. Sahañātībhīti ñātakehi saddhiṃ. Saha upajjhāyehīti sukhadukkhesu upanijjhāyitabbattā upajjhāyasaṅkhātehi sandiṭṭhasambhattehi saddhiṃ.
第二，关于第一条中不善报恩的解释，是指对心念的观察称为『喜』。念头生起使心欢喜被称为『喜』。它意味心念逐渐增长。而非常难得，极为难得。此中所享受的乃是应当受用的色等境界。所谓同法，是指只在同一法中共生，不致破坏正法或生起不正法。或者说，同法是依因缘，诸如护法军长与军队、驻地等因缘而共同产生。又所谓护法，是指护卫之物。同住者，意指亲属共处。同师法，是指在喜乐与苦处中应当互相关怀，此由师长等与其弟子共处所形成。
Akiccaṃ karotīti akātabbaṃ karoti. Kiccaṃ aparādhetīti kattabbayuttakaṃ kiccaṃ akaronto taṃ aparādheti nāma. Dhaṃsatīti patati parihāyati. Abhijjhāvisamalobhanti abhijjhāsaṅkhātaṃ visamalobhaṃ. Pajahatīti nudati nīharati. Mahāpaññoti mahantapañño. Puthupaññoti puthulapañño. Āpātadasoti taṃ taṃ atthaṃ āpāteti tameva passati, sukhumampissa atthajātaṃ āpātaṃ āgacchatiyevāti attho.
不作为，是指不应做的事而做。恶行，是指应当做而不做的行为，称为罪恶。破坏，是指堕落、毁坏。贪嗔痴，是指贪欲的名相、瞋恨的名相、愚痴的名相；贪代表贪念，痴代表不贪。舍弃，是指力劝、消除。大慧，是指巨大智慧。粗慧，是指粗浅的智慧。灾厄，是指现前所显的灾害，意谓被灾害所现；细微未生的果报也被称为灾害。
Uṭṭhānavīriyādhigatehīti uṭṭhānasaṅkhātena vīriyena adhigatehi. Bāhābalaparicitehīti bāhābalena paricitehi vaḍḍhitehi. Sedāvakkhittehīti avakkhittasedehi, sedaṃ muñcitvā vāyāmena payogena samadhigatehīti attho. Dhammikehīti dhammayuttehi. Dhammaladdhehīti dasakusalakammapathadhamme akopetvā laddhehi. Pattakammānīti yuttakammāni anucchavikakammāni. Sukhetīti sukhitaṃ karoti. Pīṇetīti pīṇitaṃ balasampannaṃ karoti. Ṭhānagataṃ hotīti kāraṇagataṃ hoti. Kiṃ pana tanti? Catūsu pattakammesu ekaṃ bhogehi kattabbakammaṃ bhogajātameva ṭhānagataṃ. Pattagatanti yuttappattaṭṭhānagataṃ. Āyatanaso paribhuttanti kāraṇeneva paribhuttaṃ bhogajātaṃ hoti.
勤起勇猛，是指由起身的意志而生之精进。力气强盛，是用强大的力量而增长。除垢净，指除去污秽，借助风力调伏。依法，是指依附戒律、正法。得法，是指获得十善道的功德，而未被烦恼所侵。应当的行为，是指适当配合的行为、非妄行为。为善，是指行善。为恶，是指行恶，具能力。为定所，是指归于原因所生。何以故？于四种应当行为中，有一善应当行为生于享受，乃享受所生的定所。应当，是指依照适当境地而生。因缘被摧毁，是指因缘所生的享受法被破坏。
Pariyodhāyasaṃvattatīti pidahitvā vattati. Yathā aggiādīhi uppannāsu āpadāsu, evaṃ ādittagehanibbāpanādīnaṃ atthāya dhanapariccāgaṃ katvā tāsaṃ āpadānaṃ maggaṃ pidahati nivāreti. Sotthiṃ attānaṃ karotīti nirupaddavaṃ khemaṃ attānaṃ karoti. Ñātibalinti ñātakānaṃ baliṃ. Atithibalinti āgantukānaṃ baliṃ. Pubbapetabalinti paralokagatānaṃ ñātakānaṃ baliṃ. Rājabalinti rañño kattabbayuttakaṃ rājabaliṃ. Devatābalinti devatānaṃ kattabbabaliṃ. Sabbametaṃ tesaṃ tesaṃ yathānucchavikavasena dātabbadānassa adhivacanaṃ.
环绕附着，是指包围缠绕。譬如火灾等灾难发生时，为了灭火等目的而弃置财物，以阻绝灾祸的道路。做安全是为自固，不受破坏；亲朋寓意亲属赠送的财物。来客财，是指外来人赠送的。先亡者财，是指世间已经往生者的财物。王者财，是指君王应当接受的王财。天神财，是指应当供养天神的财物。这些全是按一定戒律给予并受持的财物。
Khantisoracce niviṭṭhāti adhivāsanakkhantiyañca susīlatāya ca niviṭṭhā. Ekamattānaṃ damentīti ekaṃ attanova attabhāvaṃ indriyadamena damenti. Samentīti attano cittaṃ kilesavūpasamanena samenti. Parinibbāpentīti kilesaparinibbāneneva parinibbāpenti. Uddhaggikantiādīsu uparūparibhūmīsu phaladānavasena uddhamaggamassāti uddhaggikā. Saggassa hitāti tatrupapattijananato sovaggikā. Nibbattanibbattaṭṭhāne sukhova vipāko assāti sukhavipākā. Suṭṭhu aggānaṃ dibbavaṇṇādīnaṃ dasannaṃ visesānaṃ nibbattanato saggasaṃvattanikā, evarūpaṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpetīti attho.
忍耐清净，是指住于忍辱清净之中，且具足善根。独自制伏，是指自我克制，整顿自身，修持根本控制。安定，是指心由烦恼消灭而安静。寂灭者，是指烦恼灭者，获得涅槃者。高贵者，是指善恶双运的生起、消灭、因缘均善，所以归向上道之人。天乐，是指因果相续天道之乐。涅槃境处的乐果，即涅槃所现的安乐果报。正当容易受者，诸天善果与十种殊胜之色等表象，以此为供养回向之义。
Ariyadhamme ṭhitoti pañcasīladhamme patiṭṭhito. Pecca sagge pamodatīti paralokaṃ gantvā yattha sagge paṭisandhiṃ gaṇhāti, tattha modati. Sotāpannasakadāgāmino vā hontu anāgāmī vā, sabbesaṃ ayaṃ paṭipadā labbhatevāti.
住于圣法，意指持守五戒法中。往生天界而欢喜，指往彼天界处所，即享受天上的快乐。无学初果、二果、三果者，其修行之道通达此境界。
2. Ānaṇyasuttavaṇṇanā2. 无债经注释
§62
62. Dutiye adhigamanīyānīti pattabbāni. Kāmabhogināti vatthukāme ca kilesakāme ca paribhuñjantena. Atthisukhādīsu atthīti uppajjanakasukhaṃ atthisukhaṃ nāma. Bhoge paribhuñjantassa uppajjanakasukhaṃ bhogasukhaṃ nāma. Anaṇosmīti uppajjanakasukhaṃ ānaṇyasukhaṃ nāma. Niddoso anavajjosmīti uppajjanakasukhaṃ anavajjasukhaṃ nāma.
第二条应了义者，谓应当着手修学的法门。所谓享乐者，指的是有情遍求世间的欲乐和烦恼之乐。在诸利益快乐等中，所谓利益指因缘而生的快乐，被称为利益快乐。以享用世间乐为本者，此因缘生的快乐名为享乐快乐。不贪者，其因缘生的快乐名为无贪快乐。无染者，其因缘生的快乐名为无染快乐。
Bhuñjanti bhuñjamāno. Paññā vipassatīti paññāya vipassati. Ubho bhāgeti dve koṭṭhāse, heṭṭhimāni tīṇi ekaṃ koṭṭhāsaṃ, anavajjasukhaṃ ekaṃ koṭṭhāsanti evaṃ paññāya passamāno dve koṭṭhāse jānātīti attho. Anavajjasukhassetanti etaṃ tividhampi sukhaṃ anavajjasukhassa soḷasiṃ kalaṃ nāgghatīti.
享用者，谓正在享用。所谓智慧观察，谓以慧眼观察。两者分为二类，即低者三类，一类为一门，另一为无染快乐一门。如此借智慧观察，知晓二类之旨意即是如此。在这无染快乐中，此有三种快乐，而无染快乐共六十六种之义。
3. Brahmasuttavaṇṇanā3. 梵天经注释
§63
63. Tatiyaṃ tikanipāte vaṇṇitameva. Sapubbadevatānīti padamattameva ettha visesoti. Catutthe sabbaṃ uttānatthameva.
第三部经集仅论述所说事。所谓过去天人者，仅就词义而言有特别指称。第四部则统一说为全体究竟目的。
5. Rūpasuttavaṇṇanā5. 色经注释
§65
65. Pañcame rūpe pamāṇaṃ gahetvā pasanno rūpappamāṇo nāma. Rūpappasannoti tasseva atthavacanaṃ. Ghose pamāṇaṃ gahetvā pasanno ghosappamāṇo nāma. Cīvaralūkhapattalūkhesu pamāṇaṃ gahetvā pasanno lūkhappamāṇo nāma. Dhamme pamāṇaṃ gahetvā pasanno dhammappamāṇo nāma. Itarāni tesaṃyeva atthavacanāni. Sabbasatte ca tayo koṭṭhāse katvā dve koṭṭhāsā rūpappamāṇā, eko na rūpappamāṇo. Pañca koṭṭhāse katvā cattāro koṭṭhāsā ghosappamāṇā, eko na ghosappamāṇo. Dasa koṭṭhāse katvā nava koṭṭhāsā lūkhappamāṇā, eko na lūkhappamāṇo. Satasahassaṃ koṭṭhāse katvā pana eko koṭṭhāsova dhammappamāṇo, sesā na dhammappamāṇāti veditabbā.
第五章中，取色法度量称为悦色度量。所谓悦色者，意即色法令心欢喜。取声量称为悦声度量。取衣服污秽叶等称为悦污秽度量。取法量称为悦法度量。其他也同样用此意称之。诸有中划分三界为二界者，色悦度量有二，声悦度量有四，污秽悦度量有九，法悦度量为十万一界。剩余者则无度量之名。
Rūpe pamāṇiṃsūti ye rūpaṃ disvā pasannā, te rūpe pamāṇiṃsu nāma, pasīdiṃsūti attho. Ghosena anvagūti ghosena anugatā, ghosappamāṇaṃ gahetvā pasannāti attho. Chandarāgavasūpetāti chandassa ca rāgassa ca vasaṃ upetā. Ajjhattañca na jānātīti niyakajjhatte tassa guṇaṃ na jānāti. Bahiddhā ca na passatīti bahiddhāpissa paṭipattiṃ na passati. Samantāvaraṇoti samantato āvārito, samantā vā āvaraṇamassāti samantāvaraṇo. Ghosena vuyhatīti ghosena niyati, na guṇena. Ajjhattañca na jānāti, bahiddhā ca vipassatīti niyakajjhatte guṇaṃ na jānāti, bahiddhā panassa paṭipattiṃ passati. Bahiddhā phaladassāvīti tassa parehi kataṃ bahiddhā sakkāraphalaṃ passanto. Vinīvaraṇadassāvīti vivaṭadassāvī. Na so ghosena vuyhatīti so ghosena na nīyati.
所谓色度量者，见色而生欢喜，名色度量。所谓随声者，意即跟随声者，取悦声度量为悦。谓为染污欲受所染而不自知，内心不明了者，外界亦不能洞察。遍覆者意谓色法遍及遮蔽，遍覆即遍及遮蔽。所谓随声遗传者，不是性质遗传。内心不知，外亦不察，即性质不明，且外境不能洞察。外境见果报意者，谓外境有能力显现果报。所谓无碍明见，指通达无碍。不因声遗传者，谓不因声而定。
6. Sarāgasuttavaṇṇanā6. 有贪经注释
§66
66. Chaṭṭhe mohajaṃ cāpaviddasūti mohajaṃ cāpi aviddasū apaṇḍitā. Savighātanti sadukkhaṃ. Dukhudrayanti āyatiñca dukkhavaḍḍhidāyakaṃ. Acakkhukāti paññācakkhurahitā. Yathā dhammā tathā santāti yathā rāgādayo dhammā ṭhitā, tathā sabhāvāva hutvā. Na tassevanti maññareti mayaṃ evaṃsantā evaṃsabhāvāti tassa na maññare, na maññantīti attho. Imasmiṃ suttepi gāthāsupi vaṭṭameva kathitaṃ.
第六条中，所谓由痴生愚钝者，谓无智者之愚癡。所谓极苦者，谓痛苦深重。苦损长者，谓痛苦延续增长。无慧者，谓无智慧之眼。法既然存，如怒恚等烦恼亦然，皆成其本性。谓非如此，我等不以为然，即此本性不为我所认或否不认是义。在此经中连颂皆像坛中所讲。
7. Ahirājasuttavaṇṇanā7. 蛇王经注释
§67
67. Sattame imāni cattāri ahirājakulānīti idaṃ daṭṭhavisāneva sandhāya vuttaṃ. Ye hi keci daṭṭhavisā, sabbete imesaṃ catunnaṃ ahirājakulānaṃ abbhantaragatāva honti. Attaguttiyāti attano guttatthāya. Attarakkhāyāti attano rakkhaṇatthāya. Attaparittāyāti attano parittāṇatthāya. Parittaṃ nāma anujānāmīti attho.
第六十七节说：关于这四种非皇族众生，是在见到的众生中讲述的。因为那些被见到的众生，都是这四种非皇族众生的内部成员。所谓“自属于”是指他们属于自己的本分；“自保护”是指为了保护自己；“自防御”是指为了防御自己。‘防御’的意思就是容许、防护。
Idāni yathā taṃ parittaṃ kātabbaṃ, taṃ dassento virūpakkhehi metiādimāha. Tattha virūpakkhehīti virūpakkhanāgakulehi. Sesesupi eseva nayo. Apādakehīti apādakasattehi. Sesesupi eseva nayo. Sabbe sattāti ito pubbe ettakena ṭhānena odissakamettaṃ kathetvā idāni anodissakamettaṃ kathetuṃ idamāraddhaṃ. Tattha sattā pāṇā bhūtāti sabbānetāni puggalavevacanāneva. Bhadrāni passantūti bhadrāni ārammaṇāni passantu. Mā kañci pāpamāgamāti kañci sattaṃ pāpakaṃ lāmakaṃ mā āgacchatu. Appamāṇo buddhoti ettha buddhoti buddhaguṇā veditabbā. Te hi appamāṇā nāma. Sesapadadvayepi eseva nayo. Pamāṇavantānīti guṇappamāṇena yuttāni. Uṇṇanābhīti lomasanābhiko makkaṭako. Sarabūti gharagolikā. Katā me rakkhā, katā me parittāti mayā ettakassa janassa rakkhā ca parittāṇañca kataṃ. Paṭikkamantu bhūtānīti sabbepi me kataparittāṇā sattā apagacchantu, mā maṃ viheṭhayiṃsūti attho.
如今该如何制定这防御？对此佛陀解释说，这是针对各种恶劣众生而言的。这里的‘恶劣众生’是指恶劣的龙族。其他部分也同理。所谓‘侵害者’是指侵害众生的群体。其他也是同样的道理。‘诸众生’这里早先说过，就是泛指所有生命与人类。‘愿安乐’意为愿它们成为安乐的缘起。‘愿无有恶趣’即愿不生恶趣恶道。有‘无边佛陀’一词，这里须了解为佛陀的功德，他们是‘无量’的意思。二者同理。‘有度者’就是具备功德及数量的。有‘鬃毛’是指有毛发的猴子；‘毛猪’则是毛较多的猪；‘鹦鹉’指的是某种鸟类。‘我的防护，我的防御’是说我为这些众生做了保护与防御。‘愿一切被我护持防御的众生远离仇害’这是讲我的愿力。
8. Devadattasuttavaṇṇanā8. 迭瓦达德经注释
§68
68. Aṭṭhame acirapakkante devadatteti saṅghaṃ bhinditvā nacirapakkante. Parābhavāyāti avaḍḍhiyā vināsāya. Assatarīti vaḷavāya kucchismiṃ gadrabhassa jātā. Attavadhāya gabbhaṃ gaṇhātīti taṃ assena saddhiṃ sampayojenti, sā gabbhaṃ gaṇhitvā kāle sampatte vijāyituṃ nasakkontī pādehi bhūmiṃ paharantī tiṭṭhati. Athassā cattāro pāde catūsu khāṇūsu bandhitvā kucchiṃ phāletvā potakaṃ nīharanti. Sā tattheva marati. Tenetaṃ vuttaṃ.
第六十八节说：不久后，有人分裂僧团，名叫迭瓦达德。所谓‘失败’是指增长到毁灭。所谓‘驴马’是指臀部有瘤疙瘩的驴。这些众生为了自杀，联合这驴，怀胎后到期不能生育，就用脚顶地站立。但它用四脚绑住尾巴，掰断尾巴拔除内脏，最后死亡。据此被讲述。
9. Padhānasuttavaṇṇanā9. 精勤经注释
§69
69. Navame kilesānaṃ saṃvaratthāya pavesanadvāraṃ pidahanatthāya padhānaṃ saṃvarappadhānaṃ, pajahanatthāya padhānaṃ pahānappadhānaṃ, kusalānaṃ dhammānaṃ brūhanatthāya vaḍḍhanatthāya padhānaṃ bhāvanāppadhānaṃ, tesaṃyeva anurakkhaṇatthāya padhānaṃ anurakkhaṇāppadhānaṃ.
第六十九节说：为了约束烦恼，关闭入口，有称为戒禁的努力；为了舍弃烦恼，有称为舍弃的努力；为了增长善法，有增长的努力；为了守护上述诸功德，有守护的努力。
10. Adhammikasuttavaṇṇanā10. 非法经注释
§70
70. Dasame adhammikā hontīti porāṇakarājūhi ṭhapitaṃ dasabhāgabaliñceva aparādhānurūpañca daṇḍaṃ aggahetvā atirekabalino ceva atirekadaṇḍassa ca gahaṇena adhammikā. Rājāyuttāti rañño janapadesu kiccasaṃvidhāyakā āyuttakapurisā. Brāhmaṇagahapatikāti antonagaravāsino brāhmaṇagahapatayo. Negamajānapadāti nigamavāsino ceva janapadavāsino ca. Visamanti visamā hutvā, asamayena vāyantīti attho. Visamāti na samā, atithaddhā vā atimudukā vāti attho. Apañjasāti maggato apagatā, ummaggagāmino hutvā vāyantīti attho. Devatā parikupitā bhavantīti vātesu hi visamesu apañjasesu vāyantesu rukkhā bhijjanti, vimānāni bhijjanti. Tasmā devatā parikupitā bhavanti, tā devassa sammā vassituṃ na denti. Tena vuttaṃ devo na sammā dhāraṃ anuppavecchatīti. Visamapākāni sassāni bhavantīti ekasmiṃ ṭhāne gabbhīni honti, ekasmiṃ sañjātakhīrāni, ekaṃ ṭhānaṃ paccatīti evaṃ visamaṃ pākāni sassāni bhavanti.
第七十节说：第十者是说不正法者，是指与古代国王所立十种重罪相似，犯此罪行者有加重刑罚，故为不正法者。‘王的属下’是指国王在诸城邦中任职的官员和管辖者。‘婆罗门与市民’指住在城内的婆罗门及市民。‘郡县民众’指住在郡县的民众。‘不安稳’意为不调和、不适时。‘不调和’是指不平等与过于不易。‘不善到达’是指迷失道路并偏离正道。‘天神不悦’意谓坏风使树木枯萎，飞行的建筑损坏。因此，天神不喜悦，不允许雨水如常降临。据此说天神不能正常雨降。恶劣的天气导致同一地方有孕胎却无奶，有的地方奶水充足，表示天气异常。
Samaṃnakkhattāni tārakarūpāni parivattantīti yathā kattikapuṇṇamā kattikanakkhattameva labhati, migasirapuṇṇamā migasiranakkhattamevāti evaṃ tasmiṃ tasmiṃ māse sā sā puṇṇamā taṃ taṃ nakkhattameva labhati, tathā sammā parivattanti. Samaṃ vātā vāyantīti avisamā hutvā samayasmiṃyeva vāyanti, cha māse uttarā vātā, cha māsedakkhiṇāti evaṃ tesaṃ tesaṃ janapadānaṃ anurūpe samaye vāyanti. Samāti samappavattino nātithaddhā nātimudū. Pañjasāti maggappaṭipannā, maggeneva vāyanti, no amaggenāti attho.
星辰同月轮一样循环周转，如十月十五夜、十月十五星。如此每月该满时，满月星相对应获得，周转循环。风也同样，总不混乱地按时吹起，北风吹六个月，南风吹六个月。六个月吹北风，六个月吹南风，在各诸国均如是。‘合时’是说不早不晚地准时运行。‘有戒者’是开始修道者，按道行进，不迷失正道。
Jimhaṃgacchatīti kuṭilaṃ gacchati, atitthaṃ gaṇhāti. Nette jimhaṃ gate satīti nayatīti nettā. Tasmiṃ nette jimhaṃ gate kuṭilaṃ gantvā atitthaṃ gaṇhante itarāpi atitthameva gaṇhantīti attho. Netetipi pāṭho. Dukkhaṃ setīti dukkhaṃ sayati, dukkhitaṃ hotīti attho.
『斜行』者，谓曲折而行、取不当之渡口也。『当眼睛斜行时』——『引导』者，即引导者也。彼引导者斜行曲折、取不当渡口之时，其余众人亦随之取不当渡口，此乃其义。另有『引导』之异读。『苦卧』者，谓苦于卧、处于苦恼之状，此乃其义。
Pattakammavaggo dutiyo. · 钵业品第二。