5. Parisavaggo · 5. 众品义注
5. Parisavaggavaṇṇanā5. 众品释义
§43
43. Pañcamassa paṭhame uttānāti pākaṭā appaṭicchannā. Gambhīrāti guḷhā paṭicchannā. Uddhatāti uddhaccena samannāgatā. Unnaḷāti uggatanaḷā, uṭṭhitatucchamānāti vuttaṃ hoti. Capalāti pattacīvaramaṇḍanādinā cāpallena yuttā. Mukharāti mukhakharā kharavacanā. Vikiṇṇavācāti asaṃyatavacanā divasampi niratthakavacanapalāpino. Muṭṭhassatīti vissaṭṭhasatino. Asampajānāti nippaññā. Asamāhitāti cittekaggatāmattassāpi alābhino. Pākatindriyāti pakatiyā ṭhitehi vivaṭehi arakkhitehi indriyehi samannāgatā. Sukkapakkho vuttavipallāsena veditabbo.
第四十三条。谓明白者谓公开不隐蔽者。谓深奥者谓隐蔽难解者。谓狂躁者谓带狂躁心者。谓激扬者谓心激昂慷慨者。谓轻浮者谓披着衣被打扮等轻佻者。谓尖刻者谓言辞尖刻者。谓散乱语者谓言语未加调摄，昼夜空无益处闲谈者。谓妄语者谓虚妄不实之言。谓无明者谓不智慧者。谓心不集中者谓即使心意专一也不究竟获得者。谓感官成熟者谓感官具足、开放、未被障碍者。根据所述善恶各分别应当知之。
§44
44. Dutiye bhaṇḍanajātāti bhaṇḍanaṃ vuccati kalahassa pubbabhāgo, taṃ tesaṃ jātanti bhaṇḍanajātā. Tathā ‘‘mayaṃ tumhe daṇḍāpessāma bandhāpessāmā’’tiādivacanappavattiyā sañjātakalahā. Ayaṃ tāva gihīsu nayo. Pabbajitā pana āpattivītikkamavācaṃ vadantā kalahajātā nāma. Vivādāpannāti viruddhavādaṃ āpannā. Mukhasattīhi vitudantāti guṇānaṃ chindanaṭṭhena dubbhāsitā vācā mukhasattiyoti vuccanti, tāhi vitudantā vijjhantā. Samaggāti ekakammaṃ ekuddeso samasikkhatāti etesaṃ karaṇena samaggatāya sahitā. Piyacakkhūhīti mettācakkhūhi.
第四十四条。谓争执类别者，谓争执即争斗之前段，此种谓之争执类别。由此起争斗，谓由“我等当予你等鞭打囚禁”等言生起的相互斗争者，此乃家中常见之态。出家人中则专指犯戒之后的口舌辩论之争，此称争斗类别。谓陷入争辩者即陷入相反语论者。谓以尖刻之言砍断善根、污辱者，谓彼等以恶言恶语破坏善根，称为尖刻语。谓合一者即统一同一目标共同修习者。谓慈目者即慈爱眼。
§45
45. Tatiye aggavatīti uttamapuggalavatī, aggāya vā uttamāya paṭipattiyā samannāgatā. Tato viparītā anaggavatī. Bāhulikāti cīvarādibāhullāya paṭipannā. Sāsanaṃ sithilaṃ gaṇhantīti sāthalikā. Okkamane pubbaṅgamāti ettha okkamanaṃ vuccati avagamanaṭṭhena pañca nīvaraṇāni, tena pañcanīvaraṇapūraṇe pubbaṅgamāti vuttaṃ hoti. Paviveketi upadhiviveke nibbāne. Nikkhittadhurāti tividhepi viveke oropitadhurā. Na vīriyaṃ ārabhantīti duvidhampi vīriyaṃ na karonti. Appattassa pattiyāti pubbe appattassa jhānavipassanāmaggaphalavisesassa pattiatthāya. Itaraṃ padadvayaṃ tasseva vevacanaṃ. Pacchimā janatāti saddhivihārikaantevāsikajano . Diṭṭhānugatiṃ āpajjatīti ācariyupajjhāyehi kataṃ anukaronto diṭṭhassa tesaṃ ācārassa anugatiṃ āpajjati nāma. Sesaṃ vuttapaṭipakkhanayena veditabbaṃ.
第四十五条。谓首领者即卓越个体，或以尊贵高尚行为为特征。相反者谓无此优良者。谓丰富者谓衣被等物丰富者。谓取经宽松者谓戒法松散者。谓失去初前进者，谓初起失去，五盖充满则谓失去初前进。谓隔绝者谓住于舍卫净土的寂静涅槃者。谓解除三种隔离者，无始以来无所得故断除三种隔离而已。谓不精进者谓不生起二种精进。谓已犯而得者谓先前已犯戒法而后修习初禅定慧得果者。此词之他用亦当知。谓后生者谓信心修行者。谓随见习者谓依止师长依教而行者。谓余者谓他义也。需据其余注述领会之。
§46
46. Catutthe ariyāti ariyasāvakaparisā. Anariyāti puthujjanaparisā. ‘‘Idaṃ dukkha’’nti yathābhūtaṃ nappajānantīti ṭhapetvā taṇhaṃ tebhūmakā pañcakkhandhā dukkhasaccaṃ nāma, ettakameva dukkhaṃ, ito uddhaṃ dukkhaṃ natthīti yathāsabhāvato nappajānanti. Esa nayo sabbattha. Sesapadesu pana tassa dukkhassa samuṭṭhāpikā purimataṇhā samudayo nāma, tassāyeva taṇhāya, dvinnampi vā tesaṃ saccānaṃ accantakkhayo asamuppatti dukkhanirodho nāma, aṭṭhaṅgiko ariyamaggo dukkhanirodhagāminī paṭipadā nāmāti evaṃ imasmiṃ sutte catūhi saccehi cattāro maggā ca cattāri ca phalāni kathitāni.
第四十六条。谓圣者众者谓圣行弟子集会。谓凡夫众者谓凡俗众生集会。谓“此苦”者谓真实不生智慧解脱，故诸渴爱系于五蕴苦而生，谓此为苦，仅此而已，彼岸无苦，凡夫则不晓此理，是谓论述全面。谓余处所之苦生根渴爱谓悉由此渴爱生。谓除灭谓寂灭。谓道谓八正道。谓苦谛、集谛、灭谛、道谛四难趣皆于此经中，旧译尚存，今释以宜。
§47
47. Pañcame parisākasaṭoti kasaṭaparisā kacavaraparisā palāpaparisāti attho. Parisāmaṇḍoti pasannaparisā sāraparisāti attho. Chandāgatiṃ gacchantīti chandena agatiṃ gacchanti, akattabbaṃ karontīti attho. Sesapadesupi eseva nayo. Imāni pana cattāri agatigamanāni bhaṇḍabhājanīye ca vinicchayaṭṭhāne ca labbhanti. Tattha bhaṇḍabhājanīye tāva attano bhārabhūtānaṃ bhikkhūnaṃ amanāpe bhaṇḍake patte taṃ parivattetvā manāpaṃ dento chandāgatiṃ gacchati nāma. Attano pana abhārabhūtānaṃ manāpe bhaṇḍake patte taṃ parivattetvā amanāpaṃ dento dosāgatiṃ gacchati nāma. Bhaṇḍakabhājanīyavatthuñca ṭhitikañca ajānanto mohāgatiṃgacchati nāma. Mukharānaṃ vā rājādinissitānaṃ vā ‘‘ime me amanāpe bhaṇḍake dinne anatthampi kareyyu’’nti bhayena parivattetvā manāpaṃ dento bhayāgatiṃ gacchati nāma. Yo pana evaṃ na gacchati, sabbesaṃ tulābhūto pamāṇabhūto majjhatto hutvā yaṃ yassa pāpuṇāti, taññeva tassa deti, ayaṃ catubbidhampi agatigamanaṃ na gacchati nāma. Vinicchayaṭṭhāne pana attano bhārabhūtassa garukāpattiṃ lahukāpattīti katvā kathento chandāgatiṃ gacchati nāma. Itarassa lahukāpattiṃ garukāpattīti katvā kathento dosāgatiṃ gacchati nāma. Āpattivuṭṭhānaṃ pana samuccayakkhandhakañca ajānanto mohāgatiṃ gacchati nāma. Mukharassa vā rājapūjitassa vā ‘‘ayaṃ me garukaṃ katvā āpattiṃ kathentassa anatthampi kareyyā’’ti garukameva lahukāti katvā kathento bhayāgatiṃ gacchati nāma. Yo pana sabbesaṃ yathābhūtameva katheti, ayaṃ catubbidhampi agatigamanaṃ na gacchati nāma.
第四十七条。谓群集即群众会见，含有骚扰意。谓群会明净者谓清净会集。谓随欲行者谓随随欲流转。谓不应行者谓不应有违规行为。此义亦适用于余处。谓此四种不归依者，在分解事理及犯戒情形中特别显现。犯戒场合中众僧分为众、持戒众及无戒众。谓诸执持各相反作用者修行意向相反，分别为随顺意、逆顺意、愚蒙意等。谓言语诸君与王侯贵族等恐怖难处，即恐怖意号。若无此则称不归依四种。论及修行各异轻重谓正当视之，虚妄悖逆之分分别界定。犯戒为集息二结集，诸君敬重与王侯亦令止语为恐怖意，若实语则称不归依四种。
§48
48. Chaṭṭhe okkācitavinītāti dubbinītā. No paṭipucchāvinītāti na pucchitvā vinītā. Gambhīrāti pāḷivasena gambhīrā sallasuttasadisā. Gambhīratthāti atthavasena gambhīrā mahāvedallasuttasadisā. Lokuttarāti lokuttaraatthadīpakā . Suññatāpaṭisaṃyuttāti sattasuññaṃ dhammamattameva pakāsakā asaṅkhatasaṃyuttasadisā. Na aññā cittaṃ upaṭṭhapentīti vijānanatthāya cittaṃ na upaṭṭhapenti, niddāyanti vā aññavihitā vā honti. Uggahetabbaṃ pariyāpuṇitabbanti uggahetabbe ca pariyāpuṇitabbe ca. Kavitāti kavīhi katā. Itaraṃ tasseva vevacanaṃ. Cittakkharāti vicitraakkharā. Itaraṃ tasseva vevacanaṃ. Bāhirakāti sāsanato bahibhūtā. Sāvakabhāsitāti tesaṃ tesaṃ sāvakehi bhāsitā. Sussūsantīti akkharacittatāya ceva sarasampattiyā ca attamanā hutvā suṇanti. Na ceva aññamaññaṃ paṭipucchantīti aññamaññaṃ atthaṃ vā anusandhiṃ vā pubbāparaṃ vā na pucchanti. Na ca paṭivicarantīti pucchanatthāya cārikaṃ na vicaranti. Idaṃ kathanti idaṃ byañjanaṃ kathaṃ ropetabbaṃ kinti ropetabbaṃ? Imassa ko atthoti imassa bhāsitassa ko attho, kā anusandhi, kiṃ pubbāparaṃ? Avivaṭanti paṭicchannaṃ. Na vivarantīti na ugghāṭenti. Anuttānīkatanti apākaṭaṃ kataṃ. Na uttāniṃ karontīti pākaṭaṃ na karonti. Kaṅkhāṭhāniyesūti kaṅkhāya kāraṇabhūtesu. Sukkapakkho vuttavipallāsena veditabbo.
第四十八条。谓杂乱无序者谓不善治者。谓不复问候者谓不问而善守者。谓深远者谓巴利语深奥者，言下切实妙音严谨者。谓深义者谓义理广大深远，似妙音巧言。谓出世者谓显世间彼岸义理照明者。谓空性相应者谓显空诸法本质无余，诸色受想行识等皆无自性。谓不造作者谓不依他分别妄想，心不致非。谓应观察精察者谓须观察详察，不可轻忽。谓诗者谓诗人笔法所作。谓异笔者谓风格别样之辞。谓外部者谓出离世间者。谓比库等所言者谓向比库等所闻诸法。谓悦耳者谓语言契合内心体味清晰可闻。谓不相提问谓不互问。谓不探讨谓不为问答往复，直述其意。谓此义所言及据立基何？因何依止？昔今来往何所因缘？谓不露显谓隐讳不达。谓不揭破谓不吐露。谓不张扬谓不宣扬。谓无所期待谓无所显露。谓不兴起谓不明了。谓不追求谓不造作。谓应察别有善恶各异之善恶相关种种恶行所变异之弊病。
§49
49. Sattame āmisagarūti catupaccayagarukā lokuttaradhammaṃ lāmakato gahetvā ṭhitaparisā. Saddhammagarūti nava lokuttaradhamme garuke katvā cattāro paccaye lāmakato gahetvā ṭhitaparisā. Ubhatobhāgavimuttoti dvīhi bhāgehi vimutto. Paññāvimuttoti paññāya vimutto sukkhavipassakakhīṇāsavo. Kāyasakkhīti kāyena jhānaphassaṃ phusitvā pacchā nirodhaṃ nibbānaṃ sacchikatvā ṭhito. Diṭṭhippattoti diṭṭhantaṃ patto. Ime dvepi chasu ṭhānesu labbhanti. Saddhāvimuttoti saddahanto vimutto. Ayampi chasu ṭhānesu labbhati. Dhammaṃ anussaratīti dhammānusārī. Saddhaṃ anussaratīti saddhānusārī. Ime dvepi paṭhamamaggasamaṅgino. Kalyāṇadhammoti sundaradhammo. Dussīlo pāpadhammoti nissīlo lāmakadhammo. Imaṃ kasmā gaṇhanti? Sabbesu hi ekasadisesu jātesu sīlavantesu balavagāravaṃ na hoti, ekaccesu pana dussīlesu sati sīlavantānaṃ upari balavagāravaṃ hotīti maññantā gaṇhanti. Te tena lābhaṃ labhantīti te bhikkhū ekaccānaṃ vaṇṇaṃ ekaccānaṃ avaṇṇaṃ kathetvā cattāro paccaye labhanti. Gathitāti taṇhāya ganthitā. Mucchitāti taṇhāvaseneva mucchitā. Ajjhopannāti ajjhosāya gilitvā pariniṭṭhapetvā ṭhitā. Anādīnavadassāvinoti apaccavekkhitaparibhoge ādīnavaṃ apassantā. Anissaraṇapaññāti catūsu paccayesu chandarāgaapakaḍḍhanāya nissaraṇapaññāya virahitā idamatthaṃ etanti ajānantā. Paribhuñjantīti sacchandarāgā hutvā paribhuñjanti.
四种缘重者谓第七，衣食等庄严成为世间最上正法，收摄该法后住于集会。崇重正法者谓九，在世间最上正法中尊重，收摄四种缘而成集会。二者俱为解脱，即由双重部分解脱。慧解脱者谓以智慧解脱，随顺三摩地和灭尽无漏。身证者谓以身体触及禅那境界，之后实际证得止灭涅槃而住。见智成就谓获见理据。这二者亦于六十处得之。信解脱谓信心生起而得解脱，亦于六十处获。忆法者谓随顺法，忆信者谓随顺信，此二皆为第一正道具足。善法谓美好法，恶法谓恶行，是丑恶法。为何受此？世间万法各有一相，具戒者多无威仪，唯一少数恶行者存信戒上多威仪，故人知此而聚集。彼比库们于一部分纯正一部分不纯正，依四缘得法。束缚谓为渴爱所缠缚，迷惑谓如渴爱烟蔽，远离者谓消灭贪欲浇灭而住。无烦恼见者谓不生贪嗔痴烦恼、远离外境所见烦恼。一切因缘剖断欲爱执著，离欲执著为智慧者诸无明不知此真理者即为无明。享用者谓已断欲爱而游乐于法。
Sukkapakkhe ubhatobhāgavimuttotiādīsu ayaṃ sattannampi ariyapuggalānaṃ saṅkhepapakāsanā – eko bhikkhu paññādhurena abhiniviṭṭho aṭṭha samāpattiyo nibbattetvā sotāpattimaggaṃ pāpuṇāti. So tasmiṃ khaṇe dhammānusārī nāma hoti, sotāpattiphalādīsu chasu ṭhānesu kāyasakkhi nāma, arahattaphalakkhaṇe ubhatobhāgavimutto nāma. Samāpattīhi vikkhambhanavimuttiyā maggena samucchedavimuttiyāti dvikkhattuṃ vā dvīhi vā bhāgehi vimuttoti attho. Aparo paññādhurena abhiniviṭṭho samāpattiyo nibbattetuṃ asakkonto sukkhavipassakova hutvā sotāpattimaggaṃ pāpuṇāti. So tasmiṃ khaṇe dhammānusārī nāma hoti, sotāpattiphalādīsu chasu ṭhānesu diṭṭhippatto nāma, arahattaphalakkhaṇe paññāvimutto nāma. Aparo saddhādhurena abhiniviṭṭho aṭṭha samāpattiyo nibbattetvā sotāpattimaggaṃ pāpuṇāti. So tasmiṃ khaṇe saddhānusārī nāma hoti, sotāpattiphalādīsu chasu ṭhānesu kāyasakkhi nāma, arahattaphalakkhaṇe ubhatobhāgavimutto nāma. Aparo saddhādhurena abhiniviṭṭho samāpattiyo nibbattetuṃ asakkonto sukkhavipassakova hutvā sotāpattimaggaṃ pāpuṇāti. So tasmiṃ khaṇe saddhānusārī nāma hoti, sotāpattiphalādīsu chasu ṭhānesu saddhāvimutto nāma, arahattaphalakkhaṇe paññāvimutto nāma.
于解脱双重部分者及等诸义，此亦是七种圣人之总摄明示：有一比库智慧坚固，成就八禅那灭度而达初果圣道。彼时名为随顺法者，初果圣果六十处中名身体证，圣果显证时称双重部分解脱。禅那成就者谓以禅那止蔽之迟滞解脱，道为断灭之解脱，故言双重部分解脱。另一智慧坚固者未能成就八禅那，然如止禅那者获圣道，彼时名随顺法者，初果果处六十地名为见智成就，圣果证得时谓智慧解脱。又有一信坚固者成就八禅那灭度入圣道，彼时名为随顺信者，初果果处六十地称身体证，圣果证时谓双重部分解脱。又一信坚固者未成就八禅那，然如止禅那证圣道，时称随顺信者，初果果处六十地称信解脱，圣果证得时谓慧解脱。
§50
50. Aṭṭhame visamāti sapakkhalanaṭṭhena visamā. Samāti nipakkhalanaṭṭhena samā. Adhammakammānīti uddhammāni kammāni. Avinayakammānīti ubbinayāni kammāni.
第八释义为异同者，谓相对比照时异同。相对谓较成熟者即为等同。非法业谓变态业。如违背戒定者谓非法业。
§51
51. Navame adhammikāti niddhammā. Dhammikāti dhammayuttā.
第九释义为不法者，谓违背戒法。法者谓依法相应。
§52
52. Dasame adhikaraṇanti vivādādhikaraṇādicatubbidhaṃ adhikaraṇaṃ. Ādiyantīti gaṇhanti. Saññāpentīti jānāpenti. Na ca saññattiṃ upagacchantīti saññāpanatthaṃ na sannipatanti. Na ca nijjhāpentīti na pekkhāpenti. Na ca nijjhattiṃ upagacchantīti aññamaññaṃ nijjhāpanatthāya na sannipatanti. Asaññattibalāti asaññattiyeva balaṃ etesanti asaññattibalā . Appaṭinissaggamantinoti yesaṃ hi evaṃ hoti – ‘‘sace amhehi gahitaṃ adhikaraṇaṃ dhammikaṃ bhavissati, gaṇhissāma. Sace adhammikaṃ, vissajjessāmā’’ti, te paṭinissaggamantino nāma honti. Ime pana na tathā mantentīti appaṭinissaggamantino. Thāmasā parāmāsā abhinivissāti diṭṭhithāmena ca diṭṭhiparāmāsena ca abhinivisitvā. Idameva saccanti idaṃ amhākaṃ vacanameva saccaṃ. Moghamaññanti avasesānaṃ vacanaṃ moghaṃ tucchaṃ. Sukkapakkho uttānatthoyevāti.
第十释义为争执者，集于争执为首的四种争论。先后谓先后关系。使知谓使他了知。不兼谓不兼容。不调谓不调和。不同谓相互不能调和。不同力谓不相合之力，即争执力。放弃相谓出言若：“若我所执主张法者，则受之；若非法者，则舍弃”，执持放弃者。非此谓不如此意。怠惰谤骂，执意见解并以此为见解谤骂，乃真理；邪妄则言他异语谤骂。善处谓方便重义。
Parisavaggo pañcamo. · 众品第五。
Paṭhamapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ. · 第一个五十已完结。
2. Dutiyapaṇṇāsakaṃ
第二十五卷