2. Caravaggo · 2. 行品义注
2. Caravaggo2. 行品
1. Carasuttavaṇṇanā1. 行经注
§11
11. Dutiyassa paṭhame adhivāsetīti cittaṃ adhiropetvā vāseti. Nappajahatīti na pariccajati. Na vinodetīti na nīharati. Na byantīkarotīti na vigatantaṃ paricchinnaparivaṭumaṃ karoti. Na anabhāvaṃ gametīti na anuabhāvaṃ avaḍḍhiṃ vināsaṃ gameti. Carampīti carantopi. Anātāpīti nibbīriyo. Anottāpīti upavādabhayarahito. Satatanti niccaṃ. Samitanti nirantaraṃ. Evaṃ sabbattha atthaṃ ñatvā sukkapakkhe vuttavipariyāyena attho veditabbo.
第十一条 第二中品初座曰：心念起用，依附而住。所谓“不舍弃”，即不离弃；“不遗忘”，即不消灭；“不摧毁”，即不破坏使断绝纷乱；“不灭绝”，即不入无及之灭无有之境。所谓“行”，即持续行持；“无热”，即不起憎厌之心；“无恼”，即远离仇恨恐怖；“恒常”，即久远不变；“连续”，即不断无断。由此，凡所之处，知其义理，应以正理逆意于乐之时识之。
Gāthāsu gehanissitanti kilesanissitaṃ. Mohaneyyesūti mohajanakesu ārammaṇesu. Abhabboti abhājanabhūto. Phuṭṭhuṃ sambodhimuttamanti arahattamaggasaṅkhātaṃ uttamañāṇaṃ phusituṃ.
偈中言其为“执著于贪欲”，谓其依附于烦恼。所谓“痴眩者”，即痴惑生起之对象；“不堪者”，即不能承受之人。所谓“直触觉悟道之最高”，是指阿拉汉所证得之最上明智。
2. Sīlasuttavaṇṇanā2. 戒经注
§12
12. Dutiye sampannasīlāti paripuṇṇasīlā. Sampannapātimokkhāti paripuṇṇapātimokkhā. Pātimokkhasaṃvarasaṃvutāti pātimokkhasaṃvarasīlena saṃvutā pihitā upetā hutvā viharatha. Ācāragocarasampannāti ācārena ca gocarena ca sampannā samupāgatā bhavatha. Aṇumattesu vajjesūti aṇuppamāṇesu dosesu. Bhayadassāvinoti tāni aṇumattāni vajjāni bhayato dassanasīlā. Samādāya sikkhatha sikkhāpadesūti sabbasikkhākoṭṭhāsesu samādātabbaṃ samādāya gahetvā sikkhatha. ‘‘Sampannasīlānaṃ…pe… sikkhāpadesū’’ti ettakena dhammakkhānena sikkhattaye samādāpetvā ceva paṭiladdhaguṇesu ca vaṇṇaṃ kathetvā idāni uttari kātabbaṃ dassento kimassātiādimāha. Tattha kimassāti kiṃ bhaveyya.
十二条 第二品成就具足品行，谓具足之品行；成就戒律，谓具足戒律；具足戒律守护令持，谓以戒律守护而持守，驻于其中；具备行为依止而相应，谓与所遵法则相应而近依。所谓细微罪业，谓过失轻微之罪；由恐惧察觉，谓因恐怖而察知之罪。应当专心努力修学戒律戒规，以戒律教诫为根本，依序摄持实践。对于“具足品行戒规”，以此法门而修学戒律，现已述及大致，今后应进一步讲究戒律中各类详细义理。其义何在，即何处产生。
Yataṃ careti yathā caranto yato hoti saṃyato, evaṃ careyya. Esa nayo sabbattha. Accheti nisīdeyya. Yatamenaṃ pasārayeti yaṃ aṅgapaccaṅgaṃ pasāreyya, taṃ yataṃ saṃyatameva katvā pasāreyya. Uddhanti upari. Tiriyanti majjhaṃ. Apācīnanti adho. Ettāvatā atītā paccuppannā anāgatā ca pañcakkhandhā kathitā. Yāvatāti paricchedavacanaṃ. Jagatogatīti lokassa nipphatti. Samavekkhitā ca dhammānaṃ, khandhānaṃ udayabbayanti etesaṃ sabbaloke atītādibhedānaṃ pañcakkhandhadhammānaṃ udayañca vayañca samavekkhitā. ‘‘Pañcakkhandhānaṃ udayaṃ passanto pañcavīsati lakkhaṇāni passati, vayaṃ passanto pañcavīsati lakkhaṇāni passatī’’ti vuttehi samapaññāsāya lakkhaṇehi sammā avekkhitā hoti. Cetosamathasāmīcinti cittasamathassa anucchavikaṃ paṭipadaṃ. Sikkhamānanti paṭipajjamānaṃ, pūrayamānanti attho. Pahitattoti pesitatto. Āhūti kathayanti. Sesamettha uttānameva. Imasmiṃ pana sutte sīlaṃ missakaṃ kathetvā gāthāsu khīṇāsavo kathito.
“行为如何者，则行之；所依所在，即是也。应当如此为常行。若坐当善坐。若卧当铺展四肢，应是持身管束适当伸展。上下翻转，前后转动。此乃五蕴过去、现在、未来皆有。所谓‘直到’，是分割之词。‘世界变化’，谓世俗生灭变迁。审察诸法，有五蕴生灭，常观诸法无常生灭。以二十五种相相应智慧，透彻观察无误。心平静乃根本修行之道。所谓在学，乃指修行进步者，谓完成之意。所谓示教，即说明。此处即为结论。此经中论述戒律败坏，偈中说断烦恼者已成。”
3. Padhānasuttavaṇṇanā3. 精勤经注
§13
13. Tatiye sammappadhānānīti sundarapadhānāni uttamavīriyāni. Sammappadhānāti paripuṇṇavīriyā. Māradheyyābhibhūtāti tebhūmakavaṭṭasaṅkhātaṃ māradheyyaṃ abhibhavitvā samatikkamitvā ṭhitā. Te asitāti te khīṇāsavā anissitā nāma. Jātimaraṇabhayassāti jātiñca maraṇañca paṭicca uppajjanakabhayassa, jātimaraṇasaṅkhātasseva vā bhayassa. Pāragūti pāraṅgatā. Te tusitāti te khīṇāsavā tuṭṭhā nāma. Jetvā māraṃ savāhininti sasenakaṃ māraṃ jinitvā ṭhitā. Teanejāti te khīṇāsavā taṇhāsaṅkhātāya ejāya anejā niccalā nāma. Namucibalanti mārabalaṃ. Upātivattāti atikkantā. Te sukhitāti te khīṇāsavā lokuttarasukhena sukhitā nāma. Tenevāha –
十三条 第三品精进，谓精勤美善，力极旺盛。所谓全面精进，是指圆满之力行。抵御魔障，谓已克服烦恼迷惑，立至胜境。谓已证断烦恼，无依止者名曰断烦恼者。所谓生死怖畏，是对生死生起之恐惧，或死生所系之恐惧。所谓圆满胜境。谓断尽魔障者心意满足，克服魔军而立之境；谓断贪者已断由贪生起之业执，为无生之境。所谓魔力，谓魔之力量；逾越，即超越。谓已证得出世间之乐，称为“得乐者”。谓世尊曰—
‘‘Sukhitā vata arahanto, taṇhā nesaṃ na vijjati;
“阿拉汉真实快乐，其内无渴求。”
Asmimāno samucchinno, mohajālaṃ padālita’’nti. (saṃ. ni. 3.76);
此处『自我膨胀，聚集成团，迷惑之网已被打破』之意。（参见三藏释义3.76）
4. Saṃvarasuttavaṇṇanā4. 律仪经注
§14
14. Catutthe padhānānīti vīriyāni. Saṃvarappadhānanti cakkhādīni saṃvarantassa uppannavīriyaṃ . Pahānappadhānanti kāmavitakkādayo pajahantassa uppannavīriyaṃ. Bhāvanāppadhānanti sambojjhaṅge bhāventassa uppannavīriyaṃ. Anurakkhaṇāppadhānanti samādhinimittaṃ anurakkhantassa uppannavīriyaṃ.
第十四条所说的‘四种主要努力’即指四种精进方法。所谓“束缚努力”，是指以诸根如眼等自我约束者所生的努力；“放弃努力”，是指断除诸如欲念等所生的努力；“修习努力”，是指修发六种觉支所生的努力；“维持努力”是指守护禅定标相所生的努力。
Vivekanissitantiādīsu viveko, virāgo, nirodhoti tīṇipi nibbānassa nāmāni. Nibbānaṃ hi upadhivivekattā viveko, taṃ āgamma rāgādayo virajjantīti virāgo, nirujjhantīti nirodho. Tasmā vivekanissitantiādīsu ārammaṇavasena vā adhigantabbavasena vā nibbānanissitanti attho.
所谓‘依寂静者’即所依赖的寂静，‘远离染污者’即离欲之心，‘止灭者’即断尽之义，这三者为涅槃的名称。涅槃因隔离束缚之静所成，名为寂静；由斩除贪爱等而不染，名为远离染污；由断灭烦恼，名为止灭。故说‘依寂静者’等三名，表示以所归依、所当证得的境界即涅槃法义。
Vossaggapariṇāminti ettha dve vossaggā – pariccāgavossaggo ca pakkhandanavossaggo ca. Tattha vipassanā tadaṅgavasena kilese ca khandhe ca rāgaṃ pariccajatīti pariccāgavossaggo. Maggo ārammaṇavasena nibbānaṃ pakkhandatīti pakkhandanavossaggo. Tasmā vossaggapariṇāminti yathā bhāviyamāno satisambojjhaṅgo vossaggatthāya pariṇamati, vipassanābhāvañca maggabhāvañca pāpuṇāti, evaṃ taṃ bhāvetīti ayamettha attho. Sesapadesupi eseva nayo. Bhaddakanti laddhakaṃ. Samādhinimittaṃ vuccati aṭṭhikasaññādivasena adhigato samādhiyeva. Anurakkhatīti samādhipāripanthikadhamme rāgadosamohe sodhento rakkhati. Ettha ca aṭṭhikasaññādikā pañceva saññā vuttā, imasmiṃ pana ṭhāne dasapi asubhāni vitthāretvā kathetabbāni. Tesaṃ vitthāro visuddhimagge (visuddhi. 1.102 ādayo) vuttoyeva. Gāthāya saṃvarādinipphādakaṃ vīriyameva vuttaṃ. Khayaṃ dukkhassa pāpuṇeti dukkhakkhayasaṅkhātaṃ arahattaṃ pāpuṇeyyāti.
关于‘放下的变化’指两种放下——‘施舍放下’与‘弃取放下’。其中，依观照而起，熄灭五蕴中爱欲之称为施舍放下；以所依境界即道相达至涅槃的弃取放下。故此‘放下的变化’指觉支在修习时向放下之境转变，具观照与道相，遂得彼义，这是其意。剩余词义亦同理。‘善哉’意为有所得。‘禅定标相’指以断除粗重执著的五境慧入定。‘维持’是指出定中断除贪爱痴见等所摄境界。此处五识名，十处等不净境详见《清净道篇》（清净道1.102）中解释。以《偈句》作总结，称护持戒律等正行的努力，是得灭苦即成阿拉汉果。
5. Paññattisuttavaṇṇanā5. 施设经注
§15
15. Pañcame aggapaññattiyoti uttamapaññattiyo. Attabhāvīnanti attabhāvavantānaṃ. Yadidaṃ rāhu asurindoti yo esa rāhu asurindo ayaṃ aggoti. Ettha rāhu kira asurindo cattāri yojanasahassāni aṭṭha ca yojanasatāni ucco, bāhantaramassa dvādasayojanasatāni, hatthatalapādatalānaṃ puthulatā tīṇi yojanasatāni. Aṅgulipabbāni paṇṇāsa yojanāni, bhamukantaraṃ paṇṇāsayojanaṃ, nalāṭaṃ tiyojanasataṃ, sīsaṃ navayojanasataṃ. Kāmabhogīnaṃ yadidaṃ rājā mandhātāti yo esa rājā mandhātā nāma, ayaṃ dibbepi mānusakepi kāme paribhuñjanakānaṃ sattānaṃ aggo nāma. Esa hi asaṅkheyyāyukesu manussesu nibbattitvā icchiticchitakkhaṇe hiraññavassaṃ vassāpento mānusake kāme dīgharattaṃ paribhuñji. Devaloke pana yāva chattiṃsāya indānaṃ āyuppamāṇaṃ, tāva paṇīte kāme paribhuñjīti kāmabhogīnaṃ aggo nāma jāto. Ādhipateyyānanti adhipatiṭṭhānaṃ jeṭṭhakaṭṭhānaṃ karontānaṃ. Tathāgato aggamakkhāyatīti lokiyalokuttarehi guṇehi tathāgato aggo seṭṭho uttamo akkhāyati.
第十五条所谓‘第五主要概念’即最高的观念。所谓‘自身分别者’为有自我存在分别者。此谓‘罗睺魔王’者，名为罗睺魔王者，此为最高的主宰。其所处极高境界，东面大约四千由旬，北面八百由旬，西面一千二百由旬，南面三百由旬。众多名号指其广大境域及体躯大小。谓其乃无数年龄人群中，能长久享受欲乐之人王。天界寿命三十五岁之天众在其统治下享乐，因此此者名为欲乐众主。所谓统治者，是指位置最高，作主宰者。世尊以世俗与出世间无上的功德称之为第一、最胜，是为至尊之称。
Iddhiyā yasasā jalanti dibbasampattisamiddhiyā ca parivārasaṅkhātena yasasā ca jalantānaṃ. Uddhaṃ tiriyaṃ apācīnanti upari ca majjhe ca heṭṭhā ca. Yāvatā jagato gatīti yattakā lokanipphatti.
以神通及威光辉耀之力，伴随神通法力生起光明者。此光上下左右内外乃至诸方无所不照，无所不遍。谓其普遍遍照世间之义。
6. Sokhummasuttavaṇṇanā6. 《细经》注释
§16
16. Chaṭṭhe sokhummānīti sukhumalakkhaṇapaṭivijjhanakāni ñāṇāni. Rūpasokhummena samannāgato hotīti rūpe saṇhasukhumalakkhaṇapariggāhakena ñāṇena samannāgato hoti. Paramenāti uttamena. Tena ca rūpasokhummenāti tena yāva anulomabhāvaṃ pattena sukhumalakkhaṇapariggāhakañāṇena. Na samanupassatīti natthibhāveneva na passati. Na patthetīti natthibhāveneva na pattheti. Vedanāsokhummādīsupi eseva nayo.
第十六节。所谓「细微觉知」者，谓细微特征的洞察之智慧。具备形色细微性的觉知即是具备形色的觉知，这种觉知是由形色特殊细微特征的认知而具备的。所谓至上者，谓最高等者。因由形色的细微特性，依顺其性质而下落的细微特征认知者，谓之形色的细微觉知。所谓「不见」者，指没有对象者即不能见。所谓「不生起」者，指没有原因者即不能生起。由此理推，受等诸蕴的细微觉知理则同此。
Rūpasokhummataṃ ñatvāti rūpakkhandhassa saṇhasukhumalakkhaṇapariggāhakena ñāṇena sukhumataṃ jānitvā. Vedanānañca sambhavanti vedanākkhandhassa ca pabhavaṃ jānitvā. Saññā yato samudetīti yasmā kāraṇā saññākkhandho samudeti nibbattati, tañca jānitvā. Atthaṃgacchati yattha cāti yasmiṃ ṭhāne nirujjhati, tañca jānitvā. Saṅkhāre parato ñatvāti saṅkhārakkhandhaṃ aniccatāya lujjanabhāvena parato jānitvā. Iminā hi padena aniccānupassanā kathitā. Dukkhato no ca attatoti iminā dukkhānattānupassanā. Santoti kilesasantatāya santo. Santipade ratoti nibbāne rato. Iti suttante catūsu ṭhānesu vipassanāva kathitā, gāthāsu lokuttaradhammopīti.
谓知形色的细微特性，就是凭借对形色蕴具有该特殊细微特征的认知而知晓形色的细微性。亦知受生起，即凭受蕴的发生而知晓。又知想蕴为因而生起，因知此想蕴随因缘生起而现相。又知灭处，即于蕴的止息之处有所了知。世间行蕴的无常性，也因此而知。以上所言即为无常的观照。痛苦观照，乃因不随其我之故而知苦非我。宁静观照，乃因烦恼恒续故故知宁静。以宁静词而言，即于涅槃心安着喜。如此，于经文中四处分别说观照法，余则谓之出世间法。
7. Paṭhamaagatisuttavaṇṇanā7. 《第一不去经》注释
§17-19
17-19. Sattame agatigamanānīti nagatigamanāni. Chandāgatiṃ gacchatīti chandena agatiṃ gacchati, akattabbaṃ karoti. Sesesupi eseva nayo. Chandā dosā bhayā mohāti chandena, dosena, bhayena, mohena. Ativattatīti atikkamati. Aṭṭhamaṃ uttānameva. Navame tathābujjhanakānaṃ vasena dvīhipi nayehi kathitaṃ.
第十七至十九节。谓七者为去来。去来者，谓向欲行去行动，有所作无所作之理。对此亦有余等同理。欲、恚、怖、痴四有欲、恚、怖、痴心。所谓「过越」者，即超越之意。第八节为至上。第九节亦以二种去来说明感受心智等之变化。
10. Bhattuddesakasuttavaṇṇanā10. 《食物指定者经》注释
§20
20. Dasame bhattuddesakoti salākabhattādīnaṃ uddesako. Kāmesu asaṃyatāti vatthukāmesu kilesakāmehi asaṃyatā. Parisākasaṭoca panesa vuccatīti ayañca pana so evarūpā parisākacavaro nāma vuccatīti attho. Samaṇenāti buddhasamaṇena. Parisāya maṇḍo ca panesa vuccatīti ayaṃ evarūpā parisā vippasannena parisāmaṇḍoti vuccatīti.
第二十节。谓食所缘二者，指食物等缘起事物。所谓欲境未清净者，谓根尘欲染之未净。所谓具备净行者，谓此净行即佛弟子。从教团而言，谓此清净教团也。
Caravaggo dutiyo. · 行品第二。