4. Samacittavaggo · 4. 平等心品义注
4. Samacittavaggavaṇṇanā四、等心品注释
§33
33. Catutthassa paṭhame asappurisabhūmīti asappurisānaṃ patiṭṭhānaṭṭhānaṃ. Sappurisabhūmiyampi eseva nayo. Akataññūti kataṃ na jānāti. Akatavedīti kataṃ pākaṭaṃ katvā na jānāti. Upaññātanti vaṇṇitaṃ thomitaṃ pasatthaṃ. Yadidanti yā ayaṃ. Akataññutā akataveditāti parena katassa upakārassa ajānanañceva pākaṭaṃ katvā ajānanañca. Kevalāti sakalā. Sukkapakkhepi vuttanayeneva attho veditabbo.
第三十三条。第四法中起首为“不善人地”，此为不善人依存之所处。善人地亦同理可适用。不知恩为不感恩，知恩而不晓者为未觉知。‘未觉知’者，指虽已施恩而未能明了。‘未知’者，明白施恩已成，但不知报答。‘知恩’当为了义、阐明、观察。‘此’指此处或此法。‘不感恩’与‘不知恩’，谓对他人所为恩惠既未认识且未觉察。‘仅此’谓全部皆然。‘善人派’亦如所说义理，应以此解。
§34
34. Dutiye mātu ca pitu cāti janakamātu ca janakapitu ca. Ekena, bhikkhave, aṃsena mātaraṃ parihareyyāti ekasmiṃ aṃsakūṭe ṭhapetvā mātaraṃ paṭijaggeyya. Ekena aṃsena pitaraṃ parihareyyāti ekasmiṃ aṃsakūṭe ṭhapetvā pitaraṃ paṭijaggeyya. Vassasatāyuko vassasatajīvīti vassasatāyukakāle jāto sakalaṃ vassasataṃ jīvanto. Idaṃ vuttaṃ hoti – sace putto nāma ‘‘mātāpitūnaṃ paṭikarissāmī’’ti uṭṭhāya samuṭṭhāya dakkhiṇe aṃsakūṭe mātaraṃ, vāme pitaraṃ ṭhapetvā vassasatāyuko sakalampi vassasataṃ jīvamāno parihareyya. So ca nesaṃ ucchādanaparimaddananhāpanasambāhanenāti so ca putto nesaṃ mātāpitūnaṃ aṃsakūṭesu ṭhitānaṃyeva duggandhapaṭivinodanatthaṃ sugandhakaraṇena ucchādanena, parissamavinodanatthaṃ hatthaparimaddanena, sītuṇhakāle ca uṇhodakasītodakanhāpanena, hatthapādādīnaṃ ākaḍḍhanaparikaḍḍhanasaṅkhātena sambāhanena upaṭṭhānaṃ kareyya. Te ca tatthevāti te ca mātāpitaro tattheva tassa aṃsakūṭesu nisinnāva muttakarīsaṃ cajeyyuṃ. Natveva,bhikkhaveti, bhikkhave, evampi natveva mātāpitūnaṃ kataṃ vā hoti paṭikataṃ vā.
第三十四条。第二者者谓母与父，即生母及生父。佛告比库们，应以一肢体照料母亲，当设于某部位，示意母亲；亦应以一肢体照料父亲，亦设于某部位，示意父亲。曰若一人寿百岁，则意味着存在百年寿命。曾言若子立誓称“护卫父母”，即于右侧设母，左侧置父，寿命百年间悉心照料。此子以驱散恶臭、清洁净除、及散布香气及驱蚊灭蚁，以手按摩并以冷热水调护，施以经络按摩，悉心照料。故父母亦于彼处端坐，如释如弃。佛告比库们，真非如此，则谓父母所为，皆可谓是及非。此理应如实知见。
Issarādhipacce rajjeti cakkavattirajjaṃ sandhāyevamāha. Āpādakāti vaḍḍhakā anupālakā. Puttā hi mātāpitūhi vaḍḍhitā ceva anupālitā ca. Posakāti hatthapāde vaḍḍhetvā hadayalohitaṃ pāyetvā posakā. Puttā hi mātāpitūhi puṭṭhā bhatā annapānādīhi paṭijaggitā. Imassa lokassa dassetāroti sace hi mātāpitaro jātadivaseyeva puttaṃ pāde gahetvā araññe vā nadiyaṃ vā papāte vā khipeyyuṃ, imasmiṃ loke iṭṭhāniṭṭhārammaṇaṃ na passeyya. Evaṃ akatvā āpāditattā positattā esa imasmiṃ loke iṭṭhāniṭṭhārammaṇaṃ mātāpitaro nissāya passatīti tyāssa imassa lokassa dassetāro nāma honti. Samādapetīti gaṇhāpeti. Imasmiṃ sutte saddhāsīlacāgapaññā lokiyalokuttaramissakā kathitā. Dhammasenāpatisāriputtattherasadisova bhikkhu tesu patiṭṭhāpeti nāmāti veditabbo.
第三十五条。执政者在治理大众时，通常遵循王权。所谓护养者，指增长养护的师长。子女乃由父母所养育，并未忽略亦未抛弃。抚育者，乃以手足养护、以心血滋养。子女由父母后背喂养，以饮食滋养。世界的显现者，乃是如是：若父母于诞辰日将子持于脚下，置于野外、河边，甚至投入火中，则世间无安乐所。若非此则惹恼、怨恨、责备、怨尤，令人于世间难见安乐。故父母生育子女，为此世界显现者。所谓接纳者则指收纳、接受。于此经典中，信、戒、布施、智慧，及世、出世间之异等教令，即为此意。正如长老觉意沙利佛，以此教化大众而成立僧团，名称即由此明。
§35
35. Tatiye tenupasaṅkamīti so hi brāhmaṇo ‘‘samaṇo kira gotamo kathitaṃ vissajjeti, pucchāyassa virajjhanaṃ nāma natthi. Ahamassa virajjhanapañhaṃ abhisaṅkharissāmī’’ti paṇītabhojanaṃ bhuñjitvā gabbhadvāraṃ pidahitvā nisinno cintetuṃ ārabhi. Athassa etadahosi – ‘‘imasmiṃ ṭhāne uccāsaddamahāsaddo vattati, cittaṃ na ekaggaṃ hoti, bhūmigharaṃ kāressāmī’’ti bhūmigharaṃ kāretvā tattha pavisitvā – ‘‘evaṃ puṭṭho evaṃ kathessati, evaṃ puṭṭho evaṃ kathessatī’’ti ekaṃ gaṇhitvā ekaṃ vissajjento sakaladivasaṃ kiñci passituṃ nāsakkhi. Tassa imināva nīhārena cattāro māsā vītivattā. So catunnaṃ māsānaṃ accayena ubhatokoṭikaṃ pañhaṃ nāma addasa. Evaṃ kirassa ahosi – ‘‘ahaṃ samaṇaṃ gotamaṃ upasaṅkamitvā ‘kiṃvādī bhava’nti pucchissāmi. Sace ‘kiriyavādimhī’ti vakkhati, ‘sabbākusalānaṃ nāma tumhe kiriyaṃ vadethā’ti naṃ niggaṇhissāmi. Sace ‘akiriyavādimhī’ti vakkhati, ‘kusaladhammānaṃ nāma tumhe akiriyaṃ vadethā’ti naṃ niggaṇhissāmi. Idañhi ubhatokoṭikaṃ pañhaṃ puṭṭho neva uggilituṃ sakkhissati na niggilituṃ. Evaṃ mama jayo bhavissati, samaṇassa gotamassa parājayo’’ti uṭṭhāya apphoṭetvā bhūmigharā nikkhamma ‘‘evarūpaṃ pañhaṃ pucchantena na ekakena gantuṃ vaṭṭatī’’ti nagare ghosanaṃ kāretvā sakalanāgarehi parivuto yena bhagavā tenupasaṅkami. Kiṃvādīti kiṃladdhiko. Kimakkhāyīti kiṃ nāma sāvakānaṃ paṭipadaṃ akkhāyīti pucchi. Athassa bhagavā catūhi māsehi pañhaṃ abhisaṅkharitvā ‘‘diṭṭho me samaṇassa gotamassa parājayapañho’’ti mānaṃ paggayha āgatabhāvaṃ ñatvā ekapadeneva taṃ pañhaṃ bhindanto kiriyavādī cāhaṃ, brāhmaṇātiādimāha. Atha brāhmaṇo attano mānaṃ apanetvā bhagavantaṃ āyācanto yathākathaṃ panātiādimāha. Sesamettha uttānatthamevāti.
第三十六条。第三者即“随顺而至”。有婆罗门云：“沙门如同果德玛若出言即废，问答皆无所依。我将思议其疑。”此师餐食已毕，闭门而坐，思维不已。心生念：“此处喧哗不休，心不专一，尚未来得建设住所。”遂营地穴进入，心语自语：“将如此问答，一问一答，彼此拥护，整日无能见异。”由此潜伏，历四个月。四月终时，看见共有两百问难题。遂语自：“我将前往询问沙门果德玛。若言我实行论者，则命尔宣扬一切善行。若言我不行论者，则命尔指示诸善法不行。如是此两百难题，非举起即未举起。我胜利亦败北。”遂起身，开门出行，于城中告示曰：“如此问难，无一独行可达。”由此，众以此人围绕，世尊于是便前往。其意何为？疑问传教者所说修道者法。佛将四月内疑问逐一解下，谓果德玛为行论者。婆罗门于是放下骄慢，向尊者求教具体之义，讲述详明此理，至此亳无余漏。
§36
36. Catutthe dakkhiṇeyyāti dakkhiṇā vuccati dānaṃ, tassa paṭiggahaṇayuttā kati puggalāti pucchati. Sekhoti iminā satta sekkhe dasseti. Ettha ca sīlavantaputhujjanopi sotāpanneneva saṅgahito. Āhuneyyā yajamānānaṃ hontīti dānaṃ dadantānaṃ āhunassa arahā dānapaṭiggāhakā nāma hontīti attho. Khettanti vatthu patiṭṭhā, puññassa viruhanaṭṭhānanti attho.
第三十七条。第四者，南方为南施，奉献也。其受纳人几许？所谓“七修”，即七种修习者。此处包含有德之居士及得果初果以上之比库。所谓受供者，谓施主所赐，受施赖以生活之义。土地者指依靠栖息之处。善业增长之所。
§37
37. Pañcame pubbārāmeti sāvatthito puratthimadisābhāge ārāme. Migāramātupāsādeti visākhāya upāsikāya pāsāde. Sā hi migāraseṭṭhinā mātuṭṭhāne ṭhapitattāpi, sabbajeṭṭhakassa puttassa ayyakaseṭṭhinova samānanāmakattāpi migāramātāti vuccati. Tāya kārito sahassagabbho pāsādo migāramātupāsādo nāma. Thero tasmiṃ viharati. Tatra kho āyasmā sāriputtoti tasmiṃ pāsāde viharanto dhammasenāpatisāriputtatthero.
第三十八条。第五者，谓“蒲毗阿拉”即释迦族在舍卫城东北部设之园林，也称为“鹿母庙”。由维萨卡比库尼敬立，称“鹿母”因善主人之女，犹如佛子，故得此名。尊者沙利佛长老即栖于此园。
Bhikkhū āmantesīti kasmiṃ kāle āmantesi? Kānici hi suttāni purebhatte bhāsitāni atthi, kānici pacchābhatte, kānici purimayāme, kānici majjhimayāme, kānici pacchimayāme. Idaṃ pana samacittapaṭipadāsuttaṃ pacchābhatte bhāsitaṃ. Tasmā sāyanhasamaye āmantesi.
所谓请安比库，是指在什么时候进行请安呢？过去有些经文记载在早晨，有些则记载在下午，也有的记载在前半天、中间时段、后半天。此处的“同心修行经”是在下午讲述的。因此，晚间时分进行请安。
Na kevalaṃ cetaṃ thereneva bhāsitaṃ, tathāgatenāpi bhāsitaṃ. Kattha nisīditvāti? Visākhāya ratanapāsāde nisīditvā. Tathāgato hi paṭhamabodhiyaṃ vīsati vassāni anibaddhavāso hutvā yattha yattha phāsukaṃ hoti, tattha tattheva gantvā vasi. Paṭhamaṃ antovassañhi isipatane dhammacakkaṃ pavattetvā aṭṭhārasa mahābrahmakoṭiyo amatapānaṃ pāyetvā bārāṇasiṃ upanissāya isipatane vasi. Dutiyaṃ antovassaṃ rājagahaṃ upanissāya veḷuvane, tatiyacatutthānipi tattheva, pañcamaṃ antovassaṃ vesāliṃ upanissāya mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ, chaṭṭhaṃ antovassaṃ makulapabbate, sattamaṃ tāvatiṃsabhavane, aṭṭhamaṃ bhagge susumāragiraṃ nissāya bhesakaḷāvane, navamaṃ kosambiyaṃ, dasamaṃ pālileyyake vanasaṇḍe, ekādasamaṃ nālāyaṃ brāhmaṇagāme, dvādasamaṃ verañjāyaṃ, terasamaṃ cāliyapabbate, cuddasamaṃ jetavane, pañcadasamaṃ kapilavatthusmiṃ, soḷasamaṃ āḷavakaṃ dametvā caturāsītipāṇasahassāni amatapānaṃ pāyetvā āḷaviyaṃ, sattarasamaṃ rājagaheyeva, aṭṭhārasamaṃ cāliyapabbateyeva, tathā ekūnavīsatimaṃ, vīsatimaṃ pana antovassaṃ rājagahaṃyeva upanissāya vasi. Evaṃ vīsati vassāni anibaddhavāso hutvā yattha yattha phāsukaṃ hoti, tattha tattheva vasi.
这不仅仅是对比库长老所讲，而是如来也曾讲过。世尊坐在哪里呢？他坐在维萨迦的宝殿中。如来在初次觉悟时持续住了二十个雨季，期间没有固定住所；哪里有舒适的住所，便往哪里住。初次雨季中，他在仙人堕处开转法轮，得诸诸天十八万大梵众以不死甘露，依止迦尸城的仙人堕处结住。第二个雨季依止才卢竹林住宿；第三、四个雨季亦在此处；第五雨季住于耶舍城大林窟寮；第六雨季住于摩诃罗颇巴山；第七住于三十三天宫殿；第八依止边际的苏苏摩罗山，位于比设伽罗山林；第九住于国桑比；第十驻于巴利耶野外丛林；第十一住于拿罗耶婆罗门村；第十二住于韦兰加野外；第十三住于查离山；第十四住于祗树林；第十五住于咖毕拉悉等地；第十六离开阿拉维，得十八万四千甘露，依止阿拉维。第十七住于迦舍国王舍城，第十八住于查离山，十九、二十两个雨季仍依住王舍城。如此住了二十个雨季，没有固定住所；哪里有安适，他就往哪里安住。
Tato paṭṭhāya pana dve senāsanāni dhuvaparibhogāni akāsi. Katarāni dve? Jetavanañca pubbārāmañca. Kasmā? Dvinnaṃ kulānaṃ guṇamahantatāya. Anāthapiṇḍikassa hi visākhāya ca guṇaṃ sandhāya guṇaṃ paṭicca satthā tāni senāsanāni dhuvaparibhogena paribhuñji. Utuvassaṃ cārikaṃ caritvāpi hi antovasse dvīsuyeva senāsanesu vasati. Evaṃ vasanto pana jetavane rattiṃ vasitvā punadivase bhikkhusaṅghaparivuto dakkhiṇadvārena sāvatthiṃ piṇḍāya pavisitvā pācīnadvārena nikkhamitvā pubbārāme divāvihāraṃ karoti. Pubbārāme rattiṃ vasitvā punadivase pācīnadvārena sāvatthiṃ piṇḍāya pavisitvā dakkhiṇadvārena nikkhamitvā jetavane divāvihāraṃ karoti. Tasmiṃ pana divase sammāsambuddho jetavaneyeva vasi. Yattha katthaci vasantassa cassa pañcavidhakiccaṃ avijahitameva hoti. Taṃ heṭṭhā vitthāritameva. Tesu kiccesu pacchimayāmakiccakāle bhagavā lokaṃ olokento sāvatthivāsīnañca samantā ca sāvatthiyā gāvutaaḍḍhayojanayojanaparame ṭhāne aparimāṇānaṃ sattānaṃ abhisamayabhāvaṃ addasa.
之后，世尊建造了两处牢固住所供常住，分别是哪两处呢？即祗树林和娑罗林。为什么要建造这两处？因为两个家族力量强大。安跋跛提与维萨迦两家家族权势显著，故世尊凭借其力量受用这两处住所。即使在雨季行脚，雨季时仍住这两处住所。如此居住，夜间安住祗树林，白天随比库僧团绕行从南门进入萨沃地乞食，经西门离开，白天在娑罗林里静修。夜间住娑罗林，白天从西门往萨沃乞食，再由南门出去，于祗树林里静修。是日正觉者就住祗树林。那里任雨季之中诸种差事皆周备。以下依次详述。诸差事中在下午茶点时，世尊环顾诸方，注视居萨沃境内广大广大广大广袤良田之处，观见无数众生盛况，
Tato ‘‘kasmiṃ nu kho kāle abhisamayo bhavissatī’’ti olokento ‘‘sāyanhasamaye’’ti disvā ‘‘mayi nu kho kathente abhisamayo bhavissati, sāvake kathente bhavissatī’’ti ‘‘sāriputtatthere kathente bhavissatī’’ti addasa. Tato ‘‘kattha nisīditvā kathente bhavissatī’’ti olokento ‘‘visākhāya ratanapāsāde nisīditvā’’ti disvā ‘‘buddhānaṃ nāma tayo sāvakasannipātā honti, aggasāvakānaṃ eko. Tesu ajja dhammasenāpatisāriputtattherassa sāvakasannipāto bhavissatī’’ti addasa. Disvā pātova sarīrapaṭijagganaṃ katvā nivatthanivāsano sugatacīvaraṃ pārupitvā selamayapattaṃ ādāya bhikkhusaṅghaparivuto dakkhiṇadvārena nagaraṃ pavisitvā piṇḍāya caranto bhikkhusaṅghassa sulabhapiṇḍapātaṃ katvā vātappahatā viya nāvā paṭinivattitvā dakkhiṇadvārena nikkhamitvā bahidvāre aṭṭhāsi. Tato asīti mahāsāvakā bhikkhuniparisā upāsakaparisā upāsikāparisāti catasso parisā satthāraṃ parivārayiṃsu.
于是注视何时将聚集众生？见夕阳时便知，思维：『在我这里，是否将有聚集？在弟子们那里，是否有聚集？』见到『与沙利长老讲经将有聚集』。又思维：『坐于何处讲经？』见到『坐于维萨迦的宝殿』。见到『三佛徒众有聚集，且首座弟子中，今当有以教法大军领袖沙利长老为首的弟子聚首』。见到后，身体觉醒，换穿佛陀袈裟，带着佛制袈裟布，随比库僧团由南门进入城内乞食。乞完后如风吹散，随南门离开，站立于门外。后来，有八十众比库、比库尼、优婆塞、优婆夷围绕世尊。
Satthā sāriputtattheraṃ āmantesi – ‘‘sāriputta, tayā pubbārāmaṃ gantuṃ vaṭṭati, tava ca parisaṃ gahetvā gacchāhī’’ti. ‘‘Sādhu, bhante’’ti thero attano parivārehi pañcahi bhikkhusatehi parivuto pubbārāmaṃ agamāsi. Eteneva niyāmena asīti mahāsāvake pubbārāmameva pesetvā sayaṃ ekena ānandatthereneva saddhiṃ jetavanaṃ agamāsi. Ānandattheropi vihāre satthu vattaṃ katvā vanditvā ‘‘pubbārāmaṃ gacchāmi, bhante’’ti āha. Evaṃ karohi ānandāti. Satthāraṃ vanditvā tattheva agamāsi. Satthā ekakova jetavane ohīno.
世尊请沙利长老——“沙利，你应当前往娑罗林，也携你众弟子前去。”沙利长老答曰：“善哉，世尊。”长老与自己班内五百比库结伴前往娑罗林。如此依令，有八十大弟子被遣往娑罗林，世尊又与安那长老同行前往祗树林。安那长老在佛陀住处广播佛言，恭敬礼敬说：“前往娑罗林，世尊。”如是奉行，礼敬佛陀后，即刻抵达。佛陀独自住于祗树林中。
Taṃ divasañhi catasso parisā therasseva dhammakathaṃ sotukāmā ahesuṃ. Kosalamahārājāpi balakāyena parivuto pubbārāmameva gato. Tathā pañcasataupāsakaparivāro anāthapiṇḍiko. Visākhā pana mahāupāsikā dvīhi jaṅghasahassehi parivuto agamāsi. Sattapaṇṇāsāya kulasatasahassānaṃ vasanaṭṭhāne sāvatthinagare gehapālakadārake ṭhapetvā sesajano gandhacuṇṇamālādīni gahetvā pubbārāmameva agamāsi. Catūsu dvāragāmesu gāvutaaḍḍhayojanayojanaparamaṭṭhāne sabbeyeva manussā gandhacuṇṇamālādihatthā pubbārāmameva agamaṃsu. Sakalavihāro missakapupphehi abhikiṇṇo viya ahosi.
当天，八十众大弟子均渴闻长老说法。寇萨拉国王亦带强兵围绕娑罗林。同时，有五百优婆塞随安跋跛提至娑罗林。维萨迦大居士携带两千位随从，带着家产中的儿女，抚养百余家族，驻扎于萨沃城。余众携芳香粉尘、花环等随从前往娑罗林。在四大城门的广阔田野和境内，人们普遍携带芳香粉尘、花环等，赶赴娑罗林朝拜。当时整座梵行园犹如繁盛的杜鹃花盛开，香气浓郁，甚为壮观。
Dhammasenāpatisāriputtattheropi kho vihāraṃ gantvā vihārapariveṇe aṅgaṇaṭṭhāne aṭṭhāsi. Bhikkhū therassa āsanaṃ paññāpayiṃsu. Thero tattha nisīditvā upaṭṭhākattherena vatte kate bhikkhusaṅghassa ovādaṃ katvā gandhakuṭiṃ pavisitvā samāpattiṃ appetvā nisīdi. So paricchinnakālavasena samāpattito vuṭṭhāya aciravatiṃ gantvā rajojallaṃ pavāhetvā paṭippassaddhadaratho otiṇṇatittheneva uttaritvā nivatthanivāsano saṅghāṭiṃ pārupitvā aṭṭhāsi. Bhikkhusaṅghopi sammukhasammukhaṭṭhānena otaritvā sarīre rajojallaṃ pavāhetvā paccuttaritvā theraṃ parivārayiṃsu. Antovihārepi therassa dhammāsanaṃ paññāpayiṃsu. Catassopi parisā attano attano okāsaṃ ñatvā maggaṃ ṭhapetvā nisīdiṃsu. Sāriputtattheropi pañcabhikkhusataparivāro dhammasabhaṃ āgantvā sīhamatthakappatiṭṭhite samussitasetacchatte ratanapallaṅke cittabījaniṃ gahetvā puratthābhimukho nisīdi. Nisīditvā parisaṃ oloketvā – ‘‘mahatī vatāyaṃ parisā, imissā na appamattikā parittakadhammadesanā anucchavikā, kataradhammadesanā nu kho anucchavikā bhavissatī’’ti tīṇi piṭakāni āvajjamāno imaṃ saṃyojanapariyāya dhammadesanaṃ addasa.
法军总长沙利佛长老同样前往住处，立于寺院围墙内的场地上。比库为长老献座。长老就坐后，由侍长长老作法，向比库僧团作训示，并进入香舍，入定止息。定中稍过后起身，不久即行。点燃红色灯火，安然安住，恰似渡过溪流，回到栖息处，身披僧衣而立。比库僧团也从内部走出，围绕长老，身体点燃红色灯火，护卫左右。内院中诸比库亦为长老布置法座。四众知各自时刻，立定路径而坐。沙利佛长老五比库家族，来到法会，驻立于狮子座上，持心耕耘，面朝东坐下。坐定环视法会，言：“这群体广大，此等众僧皆不懈怠，善护持法，勤演说法。何种法教，必然承续？”三藏被诵出时，于此结断缠证法的讲论正法显现。
Evaṃ desanaṃ sallakkhetvā taṃ desetukāmo bhikkhū āmantesi āvuso, bhikkhaveti. Āvusoti hi avatvā, bhikkhaveti vacanaṃ buddhālāpo nāma hoti, ayaṃ panāyasmā ‘‘dasabalena samānaṃ ālapanaṃ na karissāmī’’ti satthu gāravavasena sāvakālāpaṃ karonto, ‘‘āvuso bhikkhave’’ti āha. Etadavocāti etaṃ ‘‘ajjhattasaṃyojanañca, āvuso, puggalaṃ desessāmi bahiddhāsaṃyojanañcā’’ti dhammadesanāpadaṃ avoca.
如此演说完成，欲复诵法者比库相互称呼“朋友、比库”。“朋友”一词本为彼此呼唤称谓，“比库”言语乃佛陀教语。此长老以尊师之敬心，诵述弟子言语，谓“我与十方众生不作平等闲谈”，由是尊敬世尊，作此引言：“朋友、比库。”言此即表明“内缠”（烦恼束缚）及“外缠”（世俗染污）皆将为诸人说明之法义。
Tasmiṃ pana ratanapāsāde adhivattho eko sotāpanno devaputto atthi, so buddhehi vā sāvakehi vā desanāya āraddhamattāyayeva jānāti – ‘‘ayaṃ desanā uttānikā bhavissati, ayaṃ gambhīrā. Ayaṃ jhānanissitā bhavissati, ayaṃ vipassanānissitā. Ayaṃ magganissitā ayaṃ phalanissitā, ayaṃ nibbānanissitā’’ti. So tasmimpi divase therena desanāya āraddhamattāya evaṃ aññāsi – ‘‘yena nīhārena mayhaṃ ayyena dhammasenāpatinā sāriputtattherena desanā āraddhā, ayaṃ desanā vipassanāgāḷhā bhavissati, chahi mukhehi vipassanaṃ kathessati. Desanāpariyosāne koṭisatasahassadevatā arahattaṃ pāpuṇissanti, sotāpannādīnaṃ pana devamanussānaṃ paricchedo na bhavissati. Desanāya anucchavikaṃ katvā mayhaṃ ayyassa sādhukāraṃ dassāmī’’ti devānubhāvena mahantaṃ saddaṃ katvā – ‘‘sādhu sādhu ayyā’’ti āha.
此时宝殿中，一位初果圣弟子天子，专心于佛及弟子所说法门，知晓：“此法说当生高涨，深妙，依禅定，依观照，依圣道，依圣果，依涅槃。”当天，他因长老所演法而启发，预知：“由法军总长沙利佛长老所说结缠断除法，当成大深观照之法，必以六门展现观法。法说结束时，亿兆诸天将成就阿拉汉，而初果乃至诸天人界间，不将再有分别。听毕法说后，我将向长老显现诚敬。”天人感应发声赞叹“善哉，善哉，长老！”。
Devarājena sādhukāre dinne parivārakapāsādasahasse adhivatthā devatā sabbāva sādhukāraṃ adaṃsu. Tāsaṃ sādhukārasaddena sabbā pubbārāme vasanadevatā, tāsaṃ saddena gāvutamatte devatā, tato aḍḍhayojane yojaneti etenupāyena ekacakkavāḷe, dvīsu cakkavāḷesu, tīsu cakkavāḷesūti dasasahassacakkavāḷesu devatā sādhukāramadaṃsu. Tāsaṃ sādhukārasaddena pathaviṭṭhakanāgā ca ākāsaṭṭhakadevatā ca. Tato abbhavalāhakā, uṇhavalāhakā, sītavalāhakā, vassavalāhakā, cātumahārājikā cattāro mahārājāno, tāvatiṃsā devatā, sakko devarājā, yāmā devatā, suyāmo devarājā , tusitā devatā, santusito devarājā, nimmānaratī devatā, sunimmito devarājā, vasavattī devatā, vasavattī devarājā, brahmapārisajjā, brahmapurohitā, mahābrahmāno, parittābhā, appamāṇābhā, ābhassarā, parittasubhā, appamāṇasubhā, subhakiṇhā, vehapphalā, avihā, atappā, sudassā, sudassī, akaniṭṭhā devatāti asaññe ca arūpāvacarasatte ca ṭhapetvā sotāyatanapavattiṭṭhāne sabbā devatā sādhukāramadaṃsu.
天王闻此善说，便于千百殿中集聚诸天一同赞叹。此赞声扩散至一切先朝诸宅居护法天、广大诸乡保护神，以此声闻遍行一周天界。一圈遍行后又行第二圈、第三圈，以此法力诸天赞颂。诸天中包含地界龙、空中八天、风雨雷电护法及四大王，三十三天众首领萨咖天帝，夜叉神及善天悉皆云集。诸极高德诸天如梵天护法、四大梵天、无量光明天、光明天、善光天、妙光天、现空天及其诸天护法皆列席。设立无形神圣法座于听法处，诸天齐集尽皆颂赞此善说。
Tato khīṇāsavamahābrahmāno – ‘‘mahā vatāyaṃ sādhukārasaddo, pathavitalato paṭṭhāya yāva akaniṭṭhalokaṃ āgato, kimatthaṃ nu kho eso’’ti āvajjento ‘‘dhammasenāpatisāriputtatthero pubbārāme visākhāya ratanapāsāde nisīditvā saṃyojanapariyāyadhammadesanamārabhi, amhehipi tattha kāyasakkhīhi bhavituṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā tattha agamaṃsu. Pubbārāmo devatāhi paripuṇṇo, samantā pubbārāmassa gāvutaṃ aḍḍhayojanaṃ, yojananti sakalacakkavāḷaṃ heṭṭhā pathavitalena tiriyaṃ cakkavāḷapariyantena paricchinnaṃ dasahi cakkavāḷasahassehi sannipatitāhi devatāhi nirantaramahosi, āragganitudanamatte ṭhāne uparimakoṭiyā saṭṭhi devatā sukhumattabhāve māpetvā aṭṭhaṃsu.
当时已除尽邪见之大梵天，闻此广大赞声，立于地边，抬头望天，诧异问：“如此广博赞声，自地平之际至无上无边界处，究竟何故？”他思虑：“法军总长沙利佛长老坐于宝殿东侧，开示缠断法说，我等亦应在场，以身体为证。”遂赴宝殿。东侧诸天云集，环绕东侧三十三天领地四十由旬界。诸天总聚十万圈，如云聚集，不绝如缕。高达六十座楼阁华丽庄严，发光透明如丝细纱，共八座。是时天王赞叹演说，诸天众悉聚会庄严所在。
Athāyasmā sāriputto ‘‘mahantaṃ vatidaṃ halāhalaṃ, kiṃ nu kho eta’’nti āvajjento dasasahassacakkavāḷe ṭhitānaṃ devatānaṃ ekacakkavāḷe sannipatitabhāvaṃ addasa. Atha yasmā buddhānaṃ adhiṭṭhānakiccaṃ natthi, parisaparimāṇeneva passanti ceva saddañca sāventi. Sāvakānaṃ pana adhiṭṭhānaṃ vaṭṭati. Tasmā thero samāpattiṃ samāpajjitvā samāpattito vuṭṭhāya mahaggatacittena adhiṭṭhāsi – ‘‘cakkavāḷapariyantā parisā sabbāpi maṃ passatu, dhammañca me desentassa saddaṃ suṇātū’’ti. Adhiṭṭhitakālato paṭṭhāya dakkhiṇajāṇupasse ca cakkavāḷamukhavaṭṭiyañca nisīditvā ‘‘dhammasenāpatisāriputtatthero nāma kīdiso dīgho rasso sāmo odāto’’ti vattabbakāraṇaṃ nāhosi, sabbesampi sabbadisāsu nisinnānaṃ abhimukheyeva paññāyittha, nabhamajjhe ṭhitacando viya ahosi. Dhammaṃ desentassāpissa dakkhiṇajāṇupasse ca cakkavāḷamukhavaṭṭiyañca nisinnā sabbe ekakaṃseneva saddaṃ suṇiṃsu.
时沙利佛长老问曰：“此剧烈猛毒何在？”见于十万圈诸天杂集一处。佛无执著定事，虽见众多，唯闻音声。弟子于此坚定法信故，故长老入定止息。定中起身，用大坚心立誓：“愿诸轮回众生遍观本地法会，闻我宣讲法声。”立誓之时，南方极远处坐于轮界边际。他凝视南方轮心所在，知此法军总长沙利佛长老之名，如悠长绳索贯入洞彻各界。法说开示，众生听闻普被四方，一音之声宛如明镜照耀诸方。
Evaṃ adhiṭṭhahitvā thero ajjhattasaṃyojanañca, āvusoti imaṃ dhammadesanaṃ ārabhi. Tattha ajjhattanti kāmabhavo. Bahiddhāti rūpārūpabhavo. Kiñcāpi hi sattā kāmabhave appaṃ kālaṃ vasanti kappassa catutthameva koṭṭhāsaṃ, itaresu tīsu koṭṭhāsesu kāmabhavo suñño hoti tuccho, rūpabhave bahuṃ kālaṃ vasanti, tathāpi tesaṃ yasmā kāmabhave cutipaṭisandhiyo bahukā honti, appakā rūpārūpabhavesu. Yattha ca cutipaṭisandhiyo bahukā, tattha ālayopi patthanāpi abhilāsopi bahu hoti. Yattha appā, tattha appo. Tasmā kāmabhavo ajjhattaṃ nāma jātaṃ, rūpārūpabhavā bahiddhā nāma. Iti ajjhattasaṅkhāte kāmabhave chandarāgo ajjhattasaṃyojanaṃ nāma, bahiddhāsaṅkhātesu rūpārūpabhavesu chandarāgo bahiddhāsaṃyojanaṃ nāma. Orambhāgiyāni vā pañca saṃyojanāni ajjhattasaṃyojanaṃ nāma, uddhambhāgiyāni pañca bahiddhāsaṃyojanaṃ nāma. Tatrāyaṃ vacanattho – oraṃ vuccati kāmadhātu, tattha upapattinipphādanato taṃ oraṃ bhajantīti orambhāgiyāni . Uddhaṃ vuccati rūpārūpadhātu, tattha upapattinipphādanato taṃ uddhaṃ bhajantīti uddhambhāgiyāni.
如是立定后，长老开始宣说此法教。所谓“内在者”为欲界。所谓“外在者”为色无色界。众生于欲界中，寿命甚短，仅届一劫第四块的分数；在另外三块分布中，欲界乃至空虚无实。而色无色界众生寿命较长，但因其欲界死际较多，故欲界生者甚众，色无色界生者反相对较少。死际多处，则舍宅和欲望也多，死际少处，则舍宅和欲望少。由此欲界生称为内生，色无色界生等则称为外生。因此，欲界生的内在缠缚称为内缠，色无色界的外在缠缚称为外缠。五缠中前部分为内缠，后部分为外缠。这里所说“前”为欲界，即因缘生起之处称为“前部分”；“后”为色无色界，因缘生起之处为“后部分”。
Evaṃ vuttappabhedena ajjhattasaṃyojanena saṃyutto puggalo ajjhattasaṃyojano, bahiddhāsaṃyojanena saṃyutto puggalo bahiddhāsaṃyojano. Ubhayampi cetaṃ na lokiyassa vaṭṭanissitamahājanassa nāmaṃ. Yesaṃ pana bhavo dvedhā paricchinno, tesaṃ sotāpannasakadāgāmianāgāmīnaṃ ariyasāvakānaṃ etaṃ nāmaṃ. Yathā hi mahāaraññe khadiravanasālavanādīni thambho tulāsaṅghāṭoti nāmaṃ na labhanti, khadiravanaṃ sālavananti nāmameva labhanti. Yadā pana tato rukkhā tiṇhāya kuṭhāriyā chinditvā thambhādisaṇṭhānena tacchitā honti, tadā thambho tulāsaṅghāṭoti nāmaṃ labhanti. Evamevaṃ aparicchinnabhavo bahalakileso puthujjano etaṃ nāmaṃ na labhati, bhavaṃ paricchinditvā kilese tanuke katvā ṭhitā sotāpannādayova labhanti.
依此分类，受到内缠缚的名为内缠者，受到外缠缚的名为外缠者。两者兼具者则不属于俗世大多数人的名号。仅有世间生死被二分割者，即初果、二果、三果、四果圣弟子得此称号。譬如大森林中，若摘取一片柚木叶，无论是柚木还是披枣树，不分别种类则得不到特定称号。唯有割断树枝，利用枝条编成柚木类名号之制品时，方能获得柚木制品的名号。亦如是，执着未断烦恼的凡夫，虽众多烦恼缠身，不能获此称号，但断烦恼、离生死流转之人即得此名号。
Imassa ca panatthassa vibhāvanatthaṃ idaṃ vacchakasālopamaṃ veditabbaṃ. Vacchakasālaṃ hi katvā anto khāṇuke koṭṭetvā vacchake yottehi bandhitvā tesu upanibandhanti, yottesu appahontesu kaṇṇesupi gahetvā tattha vacchake pavesenti, antosālāya okāse appahonte bahi khāṇuke koṭṭetvāpi evameva karonti. Tattha koci antobaddho vacchako bahinipanno hoti, koci bahibaddho antonipanno, koci antobaddho antova nipanno, koci bahibaddho bahiyeva nipanno. Koci antopi abaddhova carati, bahipi abaddhova. Tattha antobaddhassa bahinipannassa bandhanaṃ dīghaṃ hoti. So hi uṇhādipīḷito nikkhamitvā bahi vacchakānaṃ abbhantare nipajjati. Bahibaddhe antonipannepi eseva nayo. Yo pana antobaddho antonipanno, tassa bandhanaṃ rassaṃ hoti. Bahibaddhe bahinipannepi eseva nayo. Ubhopi hi te divasampi khāṇukaṃ anuparigantvā tattheva sayanti. Yo pana anto abaddho tattheva vacchakānaṃ antare vicarati. Ayaṃ sīlavā vacchako kaṇṇe gahetvā vacchakānaṃ antare vissaṭṭho divasampi aññattha agantvā tattheva carati. Bahi abaddhe tattheva vicarantepi eseva nayo.
为明了此义，当观察牛棚之喻。牛棚中，棚束用竹篾编扎，棚内用绳索系缚，使竹篾相联结。若棚内绳索松解，亦可由耳朵插入，棚内便可进入。拆棚时，即使将棚外冬篾拆解全散，也能如是操作。有的棚内有羊，有的棚外有羊，有的棚内羊群聚集，有的棚外羊群分散。有的羊既在内又未被绑缚，有的羊既在外亦未被绑缚。内绳系者与外羊互相缠绳，绳索拉扯等同强力束缚，羊若被烈日摧残，欲逃出棚外便隐伏棚内。外系内羊，情况类似。内系内羊之间拉绳，外系外羊之间拉绳。两者无论白天均沿棚边活动，真正内部未绑者亦自由在棚群中移动。诚如此，有德的羊借助耳中系绳，白天在群中自由出入；外无系绳者在外四处游荡亦如是。
Tattha vacchakasālā viya tayo bhavā veditabbā. Vacchakasālāyaṃ khāṇukā viya avijjākhāṇuko. Vacchakabandhanayottaṃ viya dasa saṃyojanāni. Vacchakā viya tīsu bhavesu nibbattasattā . Antobaddho bahisayitavacchako viya rūpārūpabhavesu sotāpannasakadāgāmino. Te hi kiñcāpi tattheva vasanti, saṃyojanaṃ pana tesaṃ kāmāvacarūpanibaddhameva. Kenaṭṭhena? Appahīnaṭṭhena. Rūpārūpabhavesu puthujjanopi eteheva saṅgahito. Sopi hi kiñcāpi tattha vasati, saṃyojanaṃ panassa kāmāvacarūpanibaddhameva. Bahibaddho antosayitavacchako viya kāmāvacare anāgāmī. So hi kiñcāpi kāmāvacare vasati, saṃyojanaṃ panassa rūpārūpabhavūpanibaddhameva. Antobaddho antonipanno viya kāmāvacare sotāpannasakadāgāmino. Te hi sayampi kāmāvacare vasanti, saṃyojanampi tesaṃ kāmāvacarūpanibaddhameva. Bahibaddho bahinipanno viya rūpārūpabhavesu anāgāmī. So hi sayampi tattha vasati, saṃyojanampissa rūpārūpabhavūpanibaddhameva. Antoabaddho antovicaraṇavacchako viya kāmāvacare khīṇāsavo. Bahiabaddho bahivicaraṇavacchako viya rūpārūpabhave khīṇāsavo. Saṃyojanesu pana sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāsoti imāni tīṇi gacchantaṃ nivārenti, gataṃ paṭiānenti. Kāmacchando byāpādoti imāni pana dve saṃyojanāni samāpattiyā vā avikkhambhetvā maggena vā asamucchinditvā rūpārūpabhave nibbattituṃ na sakkoti.
此处的牛棚有三种境界可当知。棚如无明之棚。棚中的绳索如十种缠。牛如生于三界的众生。内绑者如色无色界生的初果、二果、三果者。他们虽身处其中，烦恼系缚仍旧以欲界之身见色见为主。为何？因其根本放弃最少野性。色无色界生的凡夫亦聚集于此。他们虽身处其中，烦恼系缚仍以欲界主导。外绑者如欲界行者中不还者。他虽身处欲界，烦恼系缚以色无色界主导。内绑、内自在者如在欲界的初果、二果、三果。他们虽居欲界，烦恼系缚以欲界色无色界兼备。外绑、外自在者如色无色界非贪瞋痴者。他们虽居色无色界，烦恼系缚以色无色界主导。此中系缚即为我见、疑惑、戒禁怀疑这三者，阻止修行进展。贪欲与嗔恨是两种缠，孰能破除或依止、依缘生起，不能随心从道超出色无色界生。
Katamo cāvusoti idaṃ thero yathā nāma puriso dve ratanapeḷā passe ṭhapetvā sampattaparisāya dve hatthe pūretvā sattavidhaṃ ratanaṃ bhājetvā dadeyya, evaṃ paṭhamaṃ ratanapeḷaṃ datvā dutiyampi tatheva dadeyya. Evamevaṃ ‘‘ajjhattasaṃyojanañca, āvuso, puggalaṃ desessāmi bahiddhāsaṃyojanañcā’’ti imāni dve padāni mātikāvasena ṭhapetvā idāni aṭṭhavidhāya parisāya bhājetvā dassetuṃ vitthārakathaṃ ārabhi.
何谓“阐述”？谓长老如同有二宝盆者，置于众大宝集会中，先以一宝盆盛满珍宝，然后给予；再以第二宝盆盛满珍宝，亦给予众人。依此法喻，称将内缠与外缠之法语句，二语二句立为母题，现于八种众会中分别展开供众详见，开展广论起首。
Tattha idhāti imasmiṃ sāsane. Sīlavāhotīti catupārisuddhisīlehi sīlasampanno hoti. Iti thero ettāvatā ca kira catupārisuddhisīlaṃ uddisitvā ‘‘pātimokkhasaṃvarasaṃvuto’’ti iminā tattha jeṭṭhakasīlaṃ vitthāretvā dassesīti dīpavihāravāsī summatthero āha. Antevāsiko panassa tipiṭakacūḷanāgatthero āha – ‘‘ubhayatthāpi pātimokkhasaṃvarova vutto. Pātimokkhasaṃvaroyeva hi sīlaṃ, itarāni pana tīṇi sīlanti vuttaṭṭhānaṃ nāma atthī’’ti ananujānanto uttari āha – indriyasaṃvaro nāma chadvārarakkhāmattakameva, ājīvapārisuddhi dhammena samena paccayuppattimattakaṃ, paccayasannissitaṃ paṭiladdhapaccaye ‘‘idamattha’’nti paccavekkhitvā paribhuñjanamattakaṃ, nippariyāyena pana pātimokkhasaṃvarova sīlaṃ . Yassa so bhinno, ayaṃ chinnasīso viya puriso hatthapāde sesāni rakkhissatīti na vattabbo. Yassa pana so arogo, ayaṃ acchinnasīso viya puriso jīvitaṃ sesāni puna pākatikāni katvā rakkhituṃ sakkoti. Tasmā sīlavāti iminā pātimokkhasaṃvaraṃ uddisitvā taṃ vitthārento ‘‘pātimokkhasaṃvarasaṃvuto’’tiādimāhāti.
这里的“idhāti（于此）”义指在此教法中。所谓具戒者，指持有四净戒的有戒之人。对此长老曾论述四净戒，并说明“依守巴提摩迦戒汇总戒”为其最高戒律。又有长老指出，戒律即为巴提摩迦戒汇总；他又补充，戒律包括六门根制、以正业为条件的入生率及相应因缘相续，审视“此义”并善加利用。总之戒律乃巴提摩迦戒汇总，违者如断头者无法护持余体；无病者如不断头者能保全生命并修护余体。因此“戒”即总称巴提摩迦戒汇总，是故长老论此戒时称“依守巴提摩迦戒汇总”。
Tattha pātimokkhasaṃvarasaṃvutoti pātimokkhasaṃvarena samannāgato. Ācāragocarasampannoti ācārena ca gocarena ca sampanno. Aṇumattesūti appamattakesu. Vajjesūti akusaladhammesu. Bhayadassāvīti bhayadassī. Samādāyāti sammā ādiyitvā. Sikkhati sikkhāpadesūti taṃ taṃ sikkhāpadaṃ samādiyitvā sikkhati. Apica samādāya sikkhati sikkhāpadesūti yaṃkiñci sikkhāpadesu sikkhākoṭṭhāsesu sikkhitabbaṃ kāyikaṃ vā vācasikaṃ vā, taṃ sabbaṃ sammā ādāya sikkhati. Ayamettha saṅkhepo, vitthārato pana sabbānetāni pātimokkhasaṃvarādīni padāni visuddhimagge (visuddhi. 1.14 ādayo) vuttāni, catupārisuddhisīlañca sabbākārena vibhajitvā dassitaṃ. Aññataraṃ devanikāyanti chasu kāmāvacaradevaghaṭāsu aññataraṃ devaghaṭaṃ. Āgāmī hotīti heṭṭhā āgāmī hoti. Āgantā itthattanti itthattaṃ mānusakapañcakkhandhabhāvameva āgantā hoti. Tatrūpapattiko vā uparūpapattiko vā na hoti, puna heṭṭhāgāmīyeva hotīti dasseti. Iminā aṅgena sukkhavipassakassa dhātukammaṭṭhānikabhikkhuno heṭṭhimaṃ maggadvayañceva phaladvayañca kathitaṃ.
「在那里，所谓具足戒律制止者，是指具足戒律制止的条件。所谓具备行为准则与行为对象者，是指具备行为准则和行为对象的具足者。所谓微细者，是指微细的层面；所谓恶业者，是指不善法的行为。所谓怖畏见者，是指对怖惧的观察。所谓正受者，是指正当地取受。所谓受习戒律者，是指正受每一条戒律而受习。并且正受所受习之戒律段落中之所有应修学的身语法，总之皆以正受而修学。此乃略说，详细展说则所有戒律制止诸语皆在清净之道中宣说，分四种根本清净德行彰显出来。异说之一谓天界，是六欲天诸天中；另一谓天众。所谓未来者，是谓未来之意。所谓外来，女性性别，仅限人五蕴法性之外来。于此无生起或上生起，显示为未来之。以此部分，对于内观通达诸元素、修行地处的沙门比库，说明最低境界之两道及其果位。
Aññataraṃ santaṃ cetovimuttinti aṭṭhasu samāpattīsu aññataraṃ catutthajjhānasamāpattiṃ. Sā hi paccanīkakilesānaṃ santattā santā, teheva ca kilesehi cetaso vimuttattā cetovimuttīti vuccati. Aññataraṃ devanikāyanti pañcasu suddhāvāsadevanikāyesu aññataraṃ. Anāgantā itthattanti puna imaṃ pañcakkhandhabhāvaṃ anāgantā, heṭṭhūpapattiko na hoti, uparūpapattiko vā hoti tattheva vā parinibbāyīti dasseti. Iminā aṅgena samādhikammikassa bhikkhuno tayo maggā tīṇi ca phalāni kathitāni.
异说之一谓圣者心解脱，指八禅之中，第四禅之境界。因为何？彼乃根本烦恼终息之安乐，是以名为心解脱。异说之一谓天界，属五种净居天天中有一异说。外来即女性五蕴法非外来，非下生起亦非上生起，在此显现涅槃。由此部分，说明禅定修习得道沙门比库三种道及三种果。
Kāmānaṃyeva nibbidāyāti duvidhānampi kāmānaṃ nibbindanatthāya ukkaṇṭhanatthāya. Virāgāyāti virajjanatthāya. Nirodhāyāti appavattikaraṇatthāya. Paṭipanno hotīti paṭipattiṃ paṭipanno hoti. Ettāvatā sotāpannassa ca sakadāgāmino ca pañcakāmaguṇikarāgakkhayatthāya anāgāmimaggavipassanā kathitā hoti. Bhavānaṃyevāti tiṇṇaṃ bhavānaṃ. Iminā anāgāmino bhavarāgakkhayatthāya arahattamaggavipassanā kathitā hoti. Taṇhākkhayāya paṭipanno hotīti imināpi sotāpannasakadāgāmīnaṃyeva pañcakāmaguṇikataṇhākkhayakaraṇatthaṃ anāgāmimaggavipassanā kathitā. So lobhakkhayāyāti imināpi anāgāmino bhavalobhakkhayatthāya arahattamaggavipassanāva kathitā. Aññataraṃ devanikāyanti suddhāvāsesveva aññataraṃ devanikāyaṃ. Anāgantā itthattanti imaṃ khandhapañcakabhāvaṃ anāgantā, heṭṭhūpapattiko na hoti, uparūpapattiko vā hoti, tattheva vā parinibbāyati.
所谓对欲界之厌弃，有两种意义：一则为厌倦欲界，二则为痛恨欲界。所谓离欲，是指欲灭的意涵。所谓灭，是指使灭止的原因。所谓修行者，是指实现修行。以上对于得初果及二果之人，阐述其断除五欲爱恨产生之内观；对于不再生者的道，也论其断除三界贪欲的内观。所谓以断渴为修，是表明对初果及二果中五欲爱断的缘起修内观；所谓以断贪为修，同样表明对不再生者断除生贪的内观修法。异说之一谓天界，归入五蕴不变者，非下生起，也非上生起，于此处涅槃。
Iti paṭhamena aṅgena sukkhavipassakassa dhātukammaṭṭhānikabhikkhuno heṭṭhimāni dve maggaphalāni kathitāni, dutiyena samādhikammikassa tīṇi maggaphalāni, ‘‘so kāmāna’’nti iminā sotāpannasakadāgāmīnaṃ pañcakāmaguṇikarāgakkhayāya upari anāgāmimaggavipassanā, ‘‘so bhavānaṃyevā’’ti iminā anāgāmissa upari arahattamaggavipassanā, ‘‘so taṇhākkhayāyā’’ti iminā sotāpannasakadāgāmīnaṃ pañcakāmaguṇikataṇhākkhayāya upari anāgāmimaggavipassanā, ‘‘so lobhakkhayāyā’’ti iminā anāgāmino bhavalobhakkhayāya upari arahattamaggavipassanā kathitāti evaṃ chahi mukhehi vipassanaṃ kathetvā desanaṃ yathānusandhiṃ pāpesi. Desanāpariyosāne koṭisatasahassadevatā arahattaṃ pāpuṇiṃsu, sotāpannādīnaṃ paricchedova nāhosi. Yathā ca imasmiṃ samāgame, evaṃ mahāsamayasutte maṅgalasutte ca cūḷarāhulovādasutte ca koṭisatasahassadevatā arahattaṃ pāpuṇiṃsu, sotāpannādīnaṃ devamanussānaṃ paricchedo nāhosi.
由第一部分，对于内观通达诸元素、修行地处响慧沙门比库，说明最低境界两种道果；由第二部分说明禅定修习者之三种道果。谓“彼是对欲界”，指得初果及二果断除五欲贪欲之上，内观不再生者之道；谓“彼是三界”，指不再生者以上之阿拉汉道内观；谓“彼是断渴”，是指断除欲界爱染之初果及二果断渴内观；谓“彼是断贪”，指不再生断除三界贪爱之阿拉汉内观。以此六门开示观法，条理完整传授。讲经结束时，数千万天人获得阿拉汉果，众多初果以上圣人无余断绝。正如本次集会，及《大集经》《小拉胡罗经》等多处经文亦说此理，大批天人证悟无间断。
Samacittā devatāti cittassa sukhumabhāvasamatāya samacittā. Sabbāpi hi tā attano attabhāve sukhume cittasarikkhake katvā māpesuṃ. Tena samacittā nāma jātā. Aparenapi kāraṇena samacittā – ‘‘therena samāpatti tāva kathitā, samāpattithāmo pana na kathito. Mayaṃ dasabalaṃ pakkositvā samāpattiyā thāmaṃ kathāpessāmā’’ti sabbāpi ekacittā ahesuntipi samacittā. Aparampi kāraṇaṃ – ‘‘therena ekena pariyāyena samāpattipi samāpattithāmopi kathito, ko nu kho imaṃ samāgamaṃ sampatto, ko na sampatto’’ti olokayamānā tathāgatassa asampattabhāvaṃ disvā ‘‘mayaṃ tathāgataṃ pakkositvā parisaṃ paripuṇṇaṃ karissāmā’’ti sabbāpi ekacittā ahesuntipi samacittā. Aparampi kāraṇaṃ – anāgate kocideva bhikkhu vā bhikkhunī vā devo vā manusso vā ‘‘ayaṃ desanā sāvakabhāsitā’’ti agāravaṃ kareyya, sammāsambuddhaṃ pakkositvā imaṃ desanaṃ sabbaññubhāsitaṃ karissāma. Evaṃ anāgate garubhāvanīyā bhavissatīti sabbāva ekacittā ahesuntipi samacittā. Aparampi kāraṇaṃ – sabbāpi hi tā ekasamāpattilābhiniyo vā ahesuṃ ekārammaṇalābhiniyo vāti evampi samacittā.
所谓心平和，是指心性细微平稳一致。众生于其所存自性里，心细微分布均一未偏，故名平和。后来缘故称为平和，谓尊者所证禅定已论述，定的终境未说。我们十人相互劝勉进行禅定学习时，众心一致称为平和。后来又因缘，尊者单独说法，证定终境时说“此次集会谁得定谁不得定”，见尊者未证境时，众心一致称赞“我们将勉励尊者使法会圆满”，众心一致。又因未来若僧尼或天人谓“这是弟子所说法”，以正觉称扬，令此法圆满无漏。如此将有重大障碍，众心一致。又因皆因一意得定或异境得定，亦称平和者。
Haṭṭhāti tuṭṭhapahaṭṭhā āmoditā pamoditā. Sādhūti āyācanatthe nipāto. Anukampaṃ upādāyāti na therassa anukampaṃ kāruññaṃ anuddayaṃ paṭicca, na ca imasmiṃ ṭhāne therassa anukampitabbakiccaṃ atthi. Yasmiṃ hi divase thero sūkarakhataleṇadvāre bhāgineyyassa dīghanakhaparibbājakassa vedanākammaṭṭhāne (ma. ni. 2.206) kathiyamāne tālavaṇṭaṃ gahetvā satthāraṃ bījamāno ṭhito parassa vaḍḍhitabhojanaṃ bhuñjitvā khudaṃ vinodento viya parassa sajjitapasādhanaṃ sīse paṭimuñcanto viya ca sāvakapāramiñāṇassa nippadesato matthakaṃ patto, tasmiṃyeva divase bhagavatā anukampito nāma. Avasesānaṃ pana taṃ ṭhānaṃ sampattānaṃ devamanussānaṃ anukampaṃ upādāya gacchatu bhagavāti bhagavantaṃ yāciṃsu.
所谓舒适，是指满足喜悦。所谓好，是劝请语气词。所谓生怜，是非尊者的慈悲、悲愍等起意，因为当时无尊者需要发慈悲。某天，一长老于猪笼草门旁，向一长者施以苦痛处置时，牧人携带椰枣而站立旁边，似乎打发饥饿，掸去头上汗水，如遣散弟子尽头智慧降临时似；当日便被世尊以慈悲相待。由此地，众天人依怜悯前来奉求世尊。
Balavā purisoti dubbalo hi khippaṃ samiñjanapasāraṇaṃ kātuṃ na sakkoti, balavāva sakkoti. Tenetaṃ vuttaṃ. Sammukhe pāturahosīti sammukhaṭṭhāne puratoyeva pākaṭo ahosi. Bhagavā etadavocāti etaṃ ‘‘idha sāriputtā’’tiādinā nayena attano āgamanakāraṇaṃ avoca. Evaṃ kirassa ahosi – ‘‘sace koci bālo akataññū bhikkhu vā bhikkhunī vā upāsako vā upāsikā vā evaṃ cinteyya – ‘sāriputtatthero mahantaṃ parisaṃ alattha, sammāsambuddho ettakaṃ adhivāsetuṃ asakkonto usūyāya parisaṃ uṭṭhāpetuṃ āgato’ti. So imaṃ mayi manopadosaṃ katvā apāye nibbatteyyā’’ti. Athattano āgamanakāraṇaṃ kathento etaṃ ‘‘idha sāriputtā’’tiādivacanaṃ avoca.
有力的人称为强者，软弱的人确实不能迅速完成稳固与扩展的工作，有力的人才能办到。因此说过这句话。『你应当正面接受』，即在正面场合，前方明朗显著。佛陀以“这里，沙利尊者……”之辈引导他，自述来此原因为方便传达法意。其内容是：『如果有人愚痴不知恩，比库、比库尼、在家男、在家女胸中生起此等念头：“沙利尊者领众甚众，正自觉者因不能容纳如斯广大僧团，特来起疑心挑拨众僧”，此人于我心生恶意，将陷生死恶道。」于是他自述来此因缘，如前所述“这里，沙利尊者…”的话语。
Evaṃ attano āgamanakāraṇaṃ kathetvā idāni samāpattiyā thāmaṃ kathetuṃ tā kho pana, sāriputta, devatā dasapi hutvātiādimāha. Tattha yasavasena vā atthaṃ āharituṃ vaṭṭati samāpattivasena vā. Yasavasena tāva mahesakkhā devatā dasa dasa ekaṭṭhāne aṭṭhaṃsu, tāhi appesakkhatarā vīsati vīsati ekaṭṭhāne aṭṭhaṃsu, tāhi appesakkhatarā…pe… saṭṭhi saṭṭhi ekaṭṭhāne aṭṭhaṃsu. Samāpattivasena pana yāhi paṇītā samāpatti bhāvitā, tā saṭṭhi saṭṭhi ekaṭṭhāne aṭṭhaṃsu. Yāhi tato hīnatarā, tā paññāsa paññāsa…pe… yāhi tato hīnatarā samāpatti bhāvitā…pe… tā dasa dasa ekaṭṭhāne aṭṭhaṃsu. Yāhi vā hīnā bhāvitā, tā dasa dasa ekaṭṭhāne aṭṭhaṃsu. Yāhi tato paṇītatarā bhāvitā, tā vīsati vīsati. Yāhi tato paṇītatarā…pe… tā saṭṭhi saṭṭhi ekaṭṭhāne aṭṭhaṃsu.
如此陈述来此因缘后，如今可言“沙利尊者，此时有十位天人来此等待。”这乃因应众生利益而生现象，或因成就而现。因成就者如是：威猛的天人十位都同处一处，实力稍逊的有二十位，都同处一处，稍逊更下有六十位依次类推。成就较小的如五十位等等，都各同居一处。再者较弱者逐渐递减到只有十位，以及更进一步强大者二十位、六十位同处，而真正通达成就的，则六十位一处。如此述说成就者等待之数。
Āraggakoṭinitudanamatteti āraggakoṭiyā patanamatte okāse. Naca aññamaññaṃ byābādhentīti evaṃ sambādhe ṭhāne tiṭṭhantiyopi aññamaññaṃ na byābādhenti na ghaṭṭenti, asampīḷā asambādhāva ahesuṃ. ‘‘Tava hattho maṃ bādhati, tava pādo maṃ bādhati, tvaṃ maṃ maddantī ṭhitā’’ti vattabbakāraṇaṃ nāhosi. Tattha nūnāti tasmiṃ bhave nūna. Tathācittaṃ bhāvitanti tenākārena cittaṃ bhāvitaṃ. Yena tā devatāti yena tathābhāvitena cittena tā devatā dasapi hutvā…pe… tiṭṭhanti, na ca aññamaññaṃ byābādhentīti. Idheva khoti sāsane vā manussaloke vā bhummaṃ, imasmiṃyeva sāsane imasmiṃyeva manussaloketi attho. Tāsañhi devatānaṃ imasmiṃyeva manussaloke imasmiṃyeva ca sāsane taṃ cittaṃ bhāvitaṃ, yena tā sante rūpabhave nibbattā, tato ca pana āgantvā evaṃ sukhume attabhāve māpetvā ṭhitā. Tattha kiñcāpi kassapadasabalassa sāsane tīṇi maggaphalāni nibbattetvā brahmaloke nibbattadevatāpi atthi, sabbabuddhānaṃ pana ekāva anusāsanī ekaṃ sāsananti katvā ‘‘idheva kho, sāriputtā’’ti aññabuddhānaṃ sāsanampi imameva sāsanaṃ karonto āha. Ettāvatā tathāgatena samāpattiyā thāmo kathito.
所谓精进定力之衡量，即在于精进和专注的差别。彼此不妨碍，彼此不争，彼此无冲突，心意清净无染。无妨碍之缘由并非因手、足或外在身体动作等所致，其中的真义乃心之修持。借由此心所修，十位天人同处一地，彼此不妨碍。此理即于世间及佛陀教法中皆是同义。此地即人间世界，亦即佛陀正法所在境况，是此教法中。十位天人于此人间境界与法中由此心所生，而后以微妙之自身形相现前。于此教法中，若有众多依靠咖萨巴力量者成就三种涅槃，乃至诸梵天神亦得涅槃，但佛陀仅一位为总领教主，视此法为唯一教法，而称『这里，沙利尊者……』如此述说稍纵即逝的留止。
Idāni sāriputtattheraṃ ārabbha tantivasena anusāsaniṃ kathento tasmātiha, sāriputtāti āha. Tattha tasmāti yasmā tā devatā idheva santaṃ samāpattiṃ nibbattetvā sante bhave nibbattā, tasmā. Santindriyāti pañcannaṃ indriyānaṃ santatāya nibbutatāya paṇītatāya santindriyā. Santamānasāti mānasassa santatāya nibbutatāya paṇītatāya santamānasā. Santaṃyeva upahāraṃ upaharissāmāti kāyacittūpahāraṃ santaṃ nibbutaṃ paṇītaṃyeva upaharissāma. Sabrahmacārīsūti samānaṃ ekuddesatādiṃ brahmaṃ carantesu sahadhammikesu. Evañhi vo, sāriputta, sikkhitabbanti iminā ettakena vārena bhagavā desanaṃ sabbaññubhāsitaṃ akāsi. Anassunti naṭṭhā vinaṭṭhā. Ye imaṃ dhammapariyāyaṃ nāssosunti ye attano pāpikaṃ tucchaṃ niratthakaṃ diṭṭhiṃ nissāya imaṃ evarūpaṃ dhammadesanaṃ sotuṃ na labhiṃsūti yathānusandhinā desanaṃ niṭṭhāpesi.
现在从沙利尊者起，以深刻劝导开示，因此称其为沙利尊者。因为那十位天人降临于此，安住成就圆满之境，故称为安境天根。安境心意乃五根之和平宁静与成熟稳固，安定的心意亦称为安境心。安境心则为身心宁静成熟完备之法，乃安住之供养。所谓同修者，乃同持净行于同一目的之修行者。沙利尊者，佛陀以如此偈句教授，言说圆满光明之法，悉皆圆熟不灭。对于断灭此法者或因无明贪嗔者若取错误无益见解而不乐此法，则佛以因缘契机详尽说法而成就度化。
§38
38. Chaṭṭhe varaṇāyaṃ viharatīti varaṇā nāma ekaṃ nagaraṃ, taṃ upanissāya viharati. Kāmarāgābhinivesavinibandhapaligedhapariyuṭṭhānajjhosānahetūti kāmarāgābhinivesahetu, kāmarāgavinibandhahetu, kāmarāgapaligedhahetu, kāmarāgapariyuṭṭhānahetu, kāmarāgaajjhosānahetūti attho. Idaṃ vuttaṃ hoti – yvāyaṃ pañca kāmaguṇe nissāya uppajjati kāmarāgo, tassābhinivesādihetu. Kāmarāgena abhiniviṭṭhattā vinibaddhattā tasmiṃyeva ca kāmarāge mahāpaṅke viya paligedhattā anupaviṭṭhattā teneva ca kāmarāgena pariyuṭṭhitattā gahitattā kāmarāgeneva ca ajjhositattā gilitvā pariniṭṭhapetvā gahitattāti. Diṭṭhirāgādipadesupi eseva nayo. Diṭṭhirāgoti panettha dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo nissāya uppajjanakarāgo veditabbo. Puratthimesu janapadesūti therassa vasanaṭṭhānato sāvatthijanapado puratthimadisābhāge hoti, thero ca nisīdantopi tatomukhova nisinno, tasmā evamāha. Udānaṃ udānesīti udāhāraṃ udāhari. Yathā hi yaṃ telaṃ mānaṃ gahetuṃ na sakkoti, vissanditvā gacchati, taṃ avasesakoti vuccati. Yañca jalaṃ taḷākaṃ gahetuṃ na sakkoti, ajjhottharitvā gacchati , taṃ oghoti vuccati, evamevaṃ yaṃ pītivacanaṃ hadayaṃ gahetuṃ na sakkoti, adhikaṃ hutvā anto asaṇṭhahitvā bahi nikkhamati, taṃ udānanti vuccati, evarūpaṃ pītimayavacanaṃ nicchāresīti attho.
第三十八项，称为“居于村落”，意指依附于一城镇落居住。因恋恋不舍与执取欲望所引起的诸种缠绕困扰，即所谓欲爱纠缠、欲爱束缚、欲爱缠绕、欲爱堆积、欲爱燃焚的意义。此意为：以五欲之属性为依归而生起的欲爱情恼及其种种原因。因欲爱依附而念起，未解脱则如陷泥沼般缠绕不放。此欲爱之类似被围困包裹、被拘缚束缚并且燃烧消耗。此法理在见、爱等所摄属界中相同。依此理者共六十二种见解因而各生起烦恼。前时代南方国土，有一位长老其居处在沙瓦提城的东南方，他坐于屋内，佛陀说道：“譬如某种油脂不能被身体所受，所以会滴落，称为滴落；又如水流不被能持，因此被排出，这称为水流；饮食之乐不能被心所持，盛满后反而由内而外排出，则谓之喷吐。”此处以此喻释宗教修持中文多馀即舍离之意。
§39
39. Sattame gundāvaneti evaṃ nāmake vane. Upasaṅkamīti ‘‘mahākaccānatthero kira nāma attano pitumattampi ayyakamattampi disvā neva abhivādeti na paccuṭṭheti na āsanena nimantetī’’ti sutvā ‘‘na sakkā ettakena niṭṭhaṃ gantuṃ, upasaṅkamitvā naṃ pariggaṇhissāmī’’ti bhuttapātarāso yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkami. Jiṇṇeti jarājiṇṇe. Vuddheti vayovuddhe. Mahallaketi jātimahallake. Addhagateti dīghakāladdhānaṃ atikkante. Vayoanuppatteti pacchimavayaṃ anuppatte. Tayidaṃ, bho kaccāna, tathevāti, bho kaccāna, yaṃ taṃ amhehi kevalaṃ sutameva, taṃ iminā diṭṭhena sameti. Tasmā taṃ tatheva, na aññathā. Na hi bhavaṃ kaccāno brāhmaṇeti idaṃ attānaṃ sandhāya vadati. Ayaṃ kirassa adhippāyo – amhe evaṃ mahallake disvā bhoto kaccānassa abhivādanamattampi paccuṭṭhānamattampi āsanena nimantanamattampi natthīti. Na sampannamevāti na yuttameva na anucchavikameva.
第三十九项，谓名为“贡达园”的林地。谓“摩诃咖吒那长老，虽视其父母与师长，但既不敬礼也不应答，更无邀请就座之礼”，听闻此事后，他的亲信意欲前去探访，意谓“他未能完成这趟访礼，我亲自前去照看。”“衰老”即是衰败和年迈，“长老”则为年龄增长之尊称，“人极大龄”指历经漫长岁月，年纪极长。生年末期者谓之“后期”，而尚未逝世的老年被称为“配合晚年”。因此，咖吒那说：“这仅是我们凭耳闻所知之事，仅据此眼见。”故如实说来，没有别的意思。咖吒那心知，此非自心片语所著，而是众生共认。当看到年高长老皆未履行礼仪问候时，他便作如是说。
Thero brāhmaṇassa vacanaṃ sutvā ‘‘ayaṃ brāhmaṇo neva vuddhe jānāti na dahare, ācikkhissāmissa vuddhe ca dahare cā’’ti desanaṃ vaḍḍhento atthi brāhmaṇātiādimāha. Tattha jānatāti sabbaṃ neyyaṃ jānantena. Passatāti tadeva hatthe ṭhapitaṃ āmalakaṃ viya passantena. Vuddhabhūmīti yena kāraṇena vuddho nāma hoti, taṃ kāraṇaṃ. Daharabhūmīti yena kāraṇena daharo nāma hoti, taṃ kāraṇaṃ. Āsītikoti asītivassavayo. Nāvutikoti navutivassavayo. Kāme paribhuñjatīti vatthukāme kilesakāmeti duvidhepi kāme kamanavasena paribhuñjati. Kāmamajjhāvasatīti duvidhepi kāme ghare gharassāmiko viya vasati adhivasati. Kāmapariyesanāya ussukoti duvidhānampi kāmānaṃ pariyesanatthaṃ ussukkamāpanno. Bālo na therotveva saṅkhyaṃ gacchatīti so na thero bālo mandotveva gaṇanaṃ gacchati. Vuttaṃ hetaṃ –
长老听闻婆罗门的言语，说：“此婆罗门既非老者所知，亦非幼者能教。”随后称其为增上婆罗门。其中文“知”者，谓一切应知者皆被知悉；“见”者，如手中所持的余甘子般观察着。所谓“老境”，是指成老的缘由；此即成老的缘故。“幼境”则是指使人成幼之缘，此即幼之原故。“八十岁”是指八十年之龄；“九十岁”是九十年之龄。所谓“享乐欲”，即以物质欲乐束缚烦恼来分，有二：其一为欲乐，以欲为缠绕之毒；其二为欲中居住，像管家常住于屋内。为追求欲乐而热心，谓寻欲有二：一为热心追寻欲乐，二为愚者不计老境，仅计数龄数，故愚非长老。已说因缘是：
‘‘Na tena thero so hoti, yenassa palitaṃ siro;
“不因其头已秃，故非长老；
Paripakko vayo tassa, moghajiṇṇoti vuccatī’’ti. (dha. pa. 260);
年龄老成，乃称服空布裳。”（法句经260偈）
Daharoti taruṇo. Yuvāti yobbanena samannāgato. Susukāḷakesoti suṭṭhu kāḷakeso. Bhadrena yobbanena samannāgatoti yena yobbanena samannāgato yuvā, taṃ yobbanaṃ bhadraṃ laddhakanti dasseti. Paṭhamena vayasāti paṭhamavayo nāma tettiṃsa vassāni, tena samannāgatoti attho. Paṇḍito therotveva saṅkhyaṃ gacchatīti so evarūpo puggalo paṇḍitoti ca theroti ca gaṇanaṃ gacchati. Vuttampi cetaṃ –
“幼者”为少年之义。“青年”指具青春相。“好头发”者，头发健全茂密。“福德青年”谓具青春相又具吉祥，表具更加美好青春。“初年”指初始年龄，为三十三岁，此是青春之义。所谓智者计龄，谓此类人既智且长，故以计龄为智者与长老之标志。又说谓：
‘‘Yamhi saccañca dhammo ca, ahiṃsā saṃyamo damo;
“彼处真理与戒律，
Sa ve vantamalo dhīro, thero iti pavuccatī’’ti. (dha. pa. 261);
非伤害与节制，
§40
40. Aṭṭhame corā balavanto hontīti pakkhasampannā, parivārasampannā, dhanasampannā, nivāsaṭṭhānasampannā, vāhanasampannā ca honti. Rājāno tasmiṃ samaye dubbalā hontīti tasmiṃ samaye rājāno tāsaṃ sampattīnaṃ abhāvena dubbalā honti. Atiyātunti bahiddhā janapadacārikaṃ caritvā icchiticchitakkhaṇe antonagaraṃ pavisituṃ. Niyyātunti ‘‘corā janapadaṃ vilumpanti maddanti, te nisedhessāmā’’ti paṭhamayāme vā majjhimayāme vā pacchimayāme vā nikkhamituṃ phāsukaṃ na hoti. Tato uṭṭhāya corā manusse pothetvā acchinditvā gacchanti. Paccantime vā janapade anusaññātunti gāmaṃ vāsakaraṇatthāya setuṃ attharaṇatthāya pokkharaṇiṃ khaṇāpanatthāya sālādīnaṃ karaṇatthāya paccantime janapade anusaññātumpi na sukhaṃ hoti. Brāhmaṇagahapatikānanti antonagaravāsīnaṃ brāhmaṇagahapatikānaṃ. Bāhirāni vā kammantānīti bahigāme ārāme khettakammantāni. Pāpabhikkhū balavanto hontīti pakkhuttarā yasuttarā puññavanto bahukehi upaṭṭhākehi ca upaṭṭhākīhi ca samannāgatā rājarājamahāmattasannissitā. Pesalā bhikkhū tasmiṃ samaye dubbalā hontīti tasmiṃ samaye piyasīlā bhikkhū tāsaṃ sampattīnaṃ abhāvena dubbalā honti. Tuṇhībhūtā tuṇhībhūtāva saṅghamajjhe saṅkasāyantīti nissaddā hutvā saṅghamajjhe nisinnā kiñci ekavacanampi mukhaṃ ukkhipitvā kathetuṃ asakkontā pajjhāyantā viya nisīdanti. Tayidanti tadetaṃ kāraṇaṃ. Sukkapakkho vuttavipallāsena veditabbo.
第四十项 『盗贼多力者』者，当作羽翼往来之人，具环绕护卫，富有财产，及住处、乘具俱足。国王于彼时为弱者，是因国王缺乏该等之财富故而虚弱。『远行』者，指盗贼离开本邑四方乡村，欲随己意时机进入他城邑。『禁止』者，谓首、次、中三次出入时，没有许可许可之标记。如是，盗贼起身后被人掴拿捉持，斩断羁绊而离去。国境偏远之处，因村庄居民为居住、筑桥、挖池塘、建立榻座等，亦非得以安乐受许可。所谓婆罗门居士者，乃城中居住之婆罗门居士。『外境作业』者，指乡村中林园、田间种作事。如是恶行多力之比库，亦即比库众多，其有功德之人，多有辅佐及女辅佐，与诸王公、大臣相属。混淆不定之比库于其时为弱者，是因彼时多为善行品德高尚之比库而致虚弱。『消沉』者，即于僧团中不与言语，静默默坐，不能起一言辞讲说，心意如沉思般安坐。此乃其因。应以善翼之言错误而入知。
§41
41. Navame micchāpaṭipattādhikaraṇahetūti micchāpaṭipattiyā kāraṇahetu paṭipajjanahetūti attho. Ñāyaṃ dhammaṃ kusalanti sahavipassanakaṃ maggaṃ. Evarūpo hi sahavipassanakaṃ maggaṃ ārādhetuṃ sampādetuṃ pūretuṃ na sakkoti. Sukkapakkho vuttavipallāsena veditabbo. Imasmiṃ sutte saha vipassanāya maggo kathito.
第四十一项 『不正行之缘起缘由』者，意谓不正行为之因缘成就、不正行为之缘由，称为因缘缘起之义。此法智慧能现行善道，乃同修观之道。因若欲修习此类同修观道，不能成功令其成立圆满。应以善翼之言误入为知。本经中与观行道一同宣说此法。
§42
42. Dasame duggahitehīti uppaṭipāṭiyā gahitehi. Byañjanappatirūpakehīti byañjanaso patirūpakehi akkharacitratāya laddhakehi. Atthañca dhammañca paṭibāhantīti suggahitasuttantānaṃ atthañca pāḷiñca paṭibāhanti, attano duggahitasuttantānaṃyeva atthañca pāḷiñca uttaritaraṃ katvā dassenti. Sukkapakkho vuttavipallāsena veditabbo. Imasmiṃ sutte sāsanassa vuddhi ca parihāni ca kathitāti.
第四十二项 『难述者』者，意谓由困难之语句所述。『表音表义者』者，以声义对照显现文字形相。又谓包含义理与法义，不加回避。明说已记之正律及义理，且明晰说明自所难述之经文法义。应以善翼之言误入为知。本经中详述教法增长及毁坏等事。
Samacittavaggo catuttho. · 等心品第四。