(10) 5. Loṇakapallavaggo · (10) 5. 盐块品义注
(10) 5. Loṇakapallavaggo（十）第五 盐块品
1. Accāyikasuttavaṇṇanā《急迫经》注释
§93
93. Pañcamassa paṭhame accāyikānīti atipātikāni. Karaṇīyānīti avassakiccāni. Yañhi na avassaṃ kātabbaṃ, taṃ kiccanti vuccati. Avassaṃ kātabbaṃ karaṇīyaṃ nāma. Sīghaṃ sīghanti vegena vegena. Tassa kho tanti ettha tanti nipātamattaṃ. Natthi sā iddhi vā ānubhāvo vāti sā vā iddhi so vā ānubhāvo natthi. Uttarasveti tatiyadivase. Utupariṇāminīti laddhautupariṇāmāni hutvā. Jāyantipīti tatiyadivase nikkhantasetaṅkurāni honti, sattāhe patte nīlaṅkurāni honti. Gabbhīnipi hontīti diyaḍḍhamāsaṃ patvā gahitagabbhāni honti. Paccantipīti tayo māse patvā paccanti. Idāni yasmā buddhānaṃ gahapatikena vā sassehi vā attho natthi, sāsane pana tappaṭirūpakaṃ puggalaṃ vā atthaṃ vā dassetuṃ taṃ taṃ opammaṃ āharanti. Tasmā yamatthaṃ dassetukāmena etaṃ ābhataṃ, taṃ dassento evameva khotiādimāha. Taṃ atthato uttānameva. Sikkhā pana idhāpi missikā eva kathitā.
第五讲第一条讲述非法杀生之罪，此称为『过失』，乃不可行之事。所谓不该为者，即为不应为之事，称为『必须为』。迅速者，趋速而为，程度参差不一。此处有轻重分别，非神通亦非感应，不存在神通及感应之说。‘次日’即第三天。‘季节变化’者，显现季节变换之象。‘出生者’谓第三天生狂风，七天间叶变蓝色。谓怀胎约十五个月，产出胎儿。‘回返者’谓怀胎三月后胎返。今佛及其弟子，无论家人或居士，无实义可言，法中惟宣示修行人或圣人之相类义，此等仅属比喻。故欲显真正义者，宣示修行人真相，即称此义。此处所说之修行法，今仍将作训诂。
2. Pavivekasuttavaṇṇanā《远离经》注释
§94
94. Dutiye cīvarapavivekanti cīvaraṃ nissāya uppajjanakakilesehi vivittabhāvaṃ. Sesadvayepi eseva nayo. Sāṇānīti sāṇavākacelāni. Masāṇānīti missakacelāni. Chavadussānīti matasarīrato chaḍḍitavatthāni, erakatiṇādīni vā ganthetvā katanivāsanāni. Paṃsukūlānīti pathaviyaṃ chaḍḍitanantakāni. Tirīṭānīti rukkhatacavatthāni. Ajinānīti ajinamigacammāni. Ajinakkhipanti tadeva majjhe phālitaṃ, sahakhurakantipi vadanti. Kusacīranti kusatiṇāni ganthetvā katacīraṃ. Vākacīraphalakacīresupi eseva nayo. Kesakambalanti manussakesehi katakambalaṃ. Vālakambalanti assavālādīhi katakambalaṃ. Ulūkapakkhikanti ulūkapattāni ganthetvā katanivāsanaṃ.
第九十四讲第二条谓袈裟独处，即凭衣物去除起染而显出绝处。此意亦包含两种余义。所谓『粗布衣』者，谓粗布语出者。『粗纱衣』者，指粗绢。『脱舍义』者，谓脱身体之衣物，亦含遗弃织物之义及非衣之用物，如树叶等。『尘堆衣』者，指弃于地布也。『树叶衣』即以树叶为衣。『野兽皮衣』者，以野兽皮为衣。『置中之皮』，又称袖子。『狗舍衣』，谓狗舍类毛皮衣。『粗帛衣』与粗丝织衣同意。『毛毯』即人用羊毛毯。『驴毯』指以驴毛等制成的毯子。『猫头鹰羽衣』，谓使用猫头鹰羽毛制衣物。
Sākabhakkhāti allasākabhakkhā. Sāmākabhakkhāti sāmākataṇḍulabhakkhā. Nīvārādīsu nīvārā nāma araññe sayaṃ jātavīhijāti. Daddulanti cammakārehi cammaṃ likhitvā chaḍḍitakasaṭaṃ. Haṭaṃ vuccati silesopi sevālopi kaṇikārādirukkhaniyyāsopi. Kaṇanti kuṇḍakaṃ. Ācāmoti bhattaukkhalikāya laggo jhāmaodano. Taṃ chaḍḍitaṭṭhāne gahetvā khādanti, odanakañjiyantipi vadanti. Piññākādayo pākaṭāva. Pavattaphalabhojīti patitaphalabhojī. Bhusāgāranti khalasālaṃ.
所谓『萨迦拔伽』者，指野草。『疏迦拔伽』者，谓稻米。『尼伐罗』指荒林中自动生长之树类鸟类。『达杜拉』谓皮革工匠所书写后废弃之皮革。『哈塔』指石块，亦为伐木服务之工具。『库南』谓坑洼。『阿察摩』为饭时使用之炊煮类食器。此等弃处采取食用并以粥汤为辅。『皈那迦』为熟食之喜好。『布瓦达佛』谓粗粮。
Sīlavāti catupārisuddhisīlena samannāgato. Dussīlyañcassa pahīnaṃ hotīti pañca dussīlyāni pahīnāni honti. Sammādiṭṭhikoti yāthāvadiṭṭhiko. Micchādiṭṭhīti ayāthāvadiṭṭhi. Āsavāti cattāro āsavā. Aggappattoti sīlaggappatto. Sārappattoti sīlasāraṃ patto. Suddhoti parisuddho. Sāre patiṭṭhitoti sīlasamādhipaññāsāre patiṭṭhito.
所谓『具戒者』乃具备四事清净之戒。『恶戒断者』谓五恶戒已断者。所谓正见者即实相之见。邪见者为不实之见。所谓染污者，即四染污。『戒得净』谓戒业已成就。『戒得要』谓戒学已成要义。『净』即至净，且以戒学慧力安住。
Seyyathāpīti yathā nāma. Sampannanti paripuṇṇaṃ paripakkasālibharitaṃ. Saṅgharāpeyyāti saṅkaḍḍhāpeyya. Ubbahāpeyyāti khalaṭṭhānaṃ āharāpeyya. Bhusikanti bhusaṃ. Koṭṭāpeyyāti udukkhale pakkhipāpetvā musalehi paharāpeyya. Aggappattānīti taṇḍulaggaṃ pattāni. Sārappattādīsupi eseva nayo. Sesaṃ uttānameva. Yaṃ panettha ‘‘dussīlyañcassa pahīnaṃ micchādiṭṭhi cassa pahīnā’’ti vuttaṃ, taṃ sotāpattimaggena pahīnabhāvaṃ sandhāya vuttanti veditabbaṃ.
所谓『如是』谓确然如此。所谓『圆满』谓成熟充实如稻禾之喻。『聚集收割』谓采摘庄稼。『散出采拾』谓采集零散物。所谓草垫者，是草堆。『砸碎』谓投掷破坏，用杵击打。『戒得净』虽有戒义亦同律仪。余义同前。关于『恶戒断』与『邪见断』，此乃声闻初果之证，谓此二断已成就者。
3. Saradasuttavaṇṇanā《秋季经》注释
§95
95. Tatiye viddheti valāhakavigamena dūrībhūte. Deveti ākāse. Abhivihaccāti abhivihanitvā. Yatoti yasmiṃ kāle. Virajanti rāgarajādirahitaṃ. Tesaṃyeva malānaṃ vigatattā vītamalaṃ. Dhammacakkhunti catusaccadhammapariggāhakaṃ sotāpattimaggacakkhuṃ. Natthi taṃ saṃyojananti duvidhamevassa saṃyojanaṃ natthi, itarampi pana puna imaṃ lokaṃ ānetuṃ asamatthatāya natthīti vuttaṃ. Imasmiṃ sutte jhānānāgāmī nāma kathitoti.
第九十五讲第三条谓远离暴风雨来临之时。谓天即虚空。谓飞升之意。谓时节也。谓心无贪瞋痴之染。谓无染污之净。谓法轮者，四圣谛为法轮。谓初果证见觉者。谓否定问织，谓此世有二种束缚，非有二种束缚。又他人难以使此境成就也。经中记载称为禅那初果。
4. Parisāsuttavaṇṇanā《会众经》注释
§96
96. Catutthe na bāhulikā hontīti paccayabāhullikā na honti. Na sāthalikāti tisso sikkhā sithilaṃ katvā na gaṇhanti. Okkamane nikkhittadhurāti okkamanaṃ vuccati avagamanaṭṭhena pañca nīvaraṇāni, tesu nikkhittadhurā. Paviveke pubbaṅgamāti kāyacittaupadhivivekasaṅkhāte tividhepi viveke pubbaṅgamā. Vīriyaṃ ārabhantīti duvidhampi vīriyaṃ paggaṇhanti. Appattassāti jhānavipassanāmaggaphalasaṅkhātassa appattavisesassa. Sesapadadvayepi eseva nayo. Pacchimājanatāti saddhivihārikaantevāsikādayo. Diṭṭhānugatiṃ āpajjatīti ācariyupajjhāyehi kataṃ anukaroti. Yaṃ tāya janatāya ācariyupajjhāyesu diṭṭhaṃ, tassa anugatiṃ āpajjati nāma. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, aggavatī parisāti, bhikkhave, ayaṃ parisā aggapuggalavatī nāma vuccati.
第九十六条。第四项中说不具多为，即非因缘多故的多。因缘多故的多者，不具多也。所谓不等闲，是指三种修习松懈，故不受持。所谓放入放出，乃言放入是五盖中的放出，以此五盖皆称为放出。所谓独处前进，是指对身心及其依止的三种分离独处。所谓发奋，则有两种发奋之说。所谓不及，指的是禅定与慧见之道的果报生，且具体着重于不及的殊胜。剩余二句亦作是说。所谓西方人是指信心修行之众、止宿众等诸类。所谓起见追随，乃师长弟子所作的追随修法。由群众及师长所见，即生随顺。此谓“大众随顺”。沙门说：这称为「首领众会」，又这众会称为有首领者的会众。
Bhaṇḍanajātāti jātabhaṇḍanā. Kalahajātāti jātakalahā. Bhaṇḍananti cettha kalahassa pubbabhāgo, hatthaparāmāsādivasena vītikkamo kalaho nāma. Vivādāpannāti viruddhavādaṃ āpannā. Mukhasattīhīti guṇavijjhanaṭṭhena pharusā vācā ‘‘mukhasattiyo’’ti vuccanti, tāhi mukhasattīhi. Vitudantā viharantīti vijjhantā vicaranti.
所谓纷争生者，指争执生起。所谓斗争生者，是指争斗生端。此处的纷争，谓因先前争斗部分，诸如手掌斥责等为净除后称为纷争。争论生起者，是由相违之语而起。所谓嘴恶者，是以辨明善恶为基础，称“嘴恶”，此为嘴恶者。所谓齿尖者，谓以牙齿尖锐作害，或游荡回旋者。
Samaggāti sahitā. Sammodamānāti samappavattamodā. Khīrodakībhūtāti khīrodakaṃ viya bhūtā. Piyacakkhūhīti upasantehi mettacakkhūhi. Pīti jāyatīti pañcavaṇṇā pīti uppajjati. Kāyo passambhatīti nāmakāyopi rūpakāyopi vigatadaratho hoti. Passaddhakāyoti asāraddhakāyo. Sukhaṃ vediyatīti kāyikacetasikasukhaṃ vediyati. Samādhiyatīti ārammaṇe sammā ṭhapīyati.
所谓和合，是指和睦融合。所谓欢喜，是指共相激发的欢悦。所谓乳水化者，比喻为如乳汁般滋润。所谓慈目，是指对守持者发慈眼。所谓生喜，五色喜悦生起。所谓身安静，是指名色身及相貌身体均无烦扰。所谓安静身者，是指无恶乱的身体。所谓感受安乐，是指身心的安乐感受。所谓入定，是指在所缘境处得正当安住。
Thullaphusitaketi mahāphusitake. Pabbatakandarapadarasākhāti ettha kandaro nāma ‘‘ka’’nti laddhanāmena udakena dārito udakabhinno pabbatappadeso, yo ‘‘nitambho’’tipi ‘‘nadikuñjo’’tipi vuccati. Padaraṃ nāma aṭṭha māse deve avassante phalito bhūmippadeso. Sākhāti kusobbhagāminiyo khuddakamātikāyo. Kusobbhāti khuddakaāvāṭā. Mahāsobbhāti mahāāvāṭā. Kunnadiyoti khuddakanadiyo. Mahānadiyoti gaṅgāyamunādikā mahāsaritā.
所谓粗重扇者，即大柄扇。所谓山脊、肩、脚枝者，是此处称肩脊为“卡”，以此名称挂水，水与山相隔的高地，亦称臀部，亦称河岸边丛林。所谓岸，是指每年八个月于天界休息时结果的土地地方。所谓枝，是细分为小枝条。所谓小枝小枝是细小回廊。所谓大枝，是大回廊。所谓小河，是指小河流。所谓大河，是指恒河、耆那等大河。
5-7. Paṭhamaājānīyasuttādivaṇṇanā《第一良马经》等注释
§97-99
97-99. Pañcame aṅgehīti guṇaṅgehi. Rājārahoti rañño araho anucchaviko. Rājabhoggoti rañño upabhogabhūto. Rañño aṅganti rañño hatthapādādiaṅgasamatāya aṅganteva saṅkhaṃ gacchati. Vaṇṇasampannoti sarīravaṇṇena sampanno. Balasampannoti kāyabalena sampanno. Āhuneyyoti āhutisaṅkhātaṃ piṇḍapātaṃ paṭiggahetuṃ yutto. Pāhuneyyoti pāhunakabhattassa anucchaviko. Dakkhiṇeyyoti dasavidhadānavatthupariccāgavasena saddhādānasaṅkhātāya dakkhiṇāya anucchaviko. Añjalikaraṇīyoti añjalipaggahaṇassa anucchaviko. Anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti sabbalokassa asadisaṃ puññaviruhanaṭṭhānaṃ.
第九十七至九十九条。所谓第五节者，是以品德分门别类。所谓诸王者，即国王、无上正等觉、世间教主。所谓王享用者，是国王的享用财物。所谓王部者，是指国王身体的肢体，如手足等象征国王肢体。所谓具色者，是指浑身之色泽美。所谓具力者，是身体之力。所谓受供养者，是指适合接受布施与食施。所谓供养者，是指接受贡养饮食之属。所谓右施者，是指以十种给予法作为布施之项。所谓合掌者，是指合掌敬礼。所谓无上功德地，是天下无可比拟之功德之地。
Vaṇṇasampannoti guṇavaṇṇena sampanno. Balasampannoti vīriyabalena sampanno. Javasampannoti ñāṇajavena sampanno. Thāmavāti ñāṇathāmena samannāgato. Daḷhaparakkamoti thiraparakkamo. Anikkhittadhuroti aṭṭhapitadhuro paggahitadhuro, aggaphalaṃ arahattaṃ appatvā vīriyadhuraṃ na nikkhipissāmīti evaṃ paṭipanno. Imasmiṃ sutte catusaccavasena sotāpattimaggo, sotāpattimaggena ca ñāṇajavasampannatā kathitāti. Chaṭṭhe tīṇi ca maggāni tīṇi ca phalāni, tīhi maggaphalehi ca ñāṇajavasampannatā kathitā. Sattame arahattaphalaṃ, arahattaphaleneva ca maggakiccaṃ kathitaṃ. Phalaṃ pana javitajavena uppajjanato javoti ca vattuṃ vaṭṭati.
所谓具色者，是指美好光色具足。所谓具力者，是指威力勇猛具足。所谓快速者，是指智慧敏捷具足。所谓坚定者，是精进不懈者。所谓勇猛力者，是坚定猛进者。所谓不放弃者，是指虽未得阿拉汉果，然能守持勇猛不遗弃法。如此修行。在此经中以四圣谛为依据说得入流果道，亦以入流果道说到智慧敏捷具足。第六条述说三种道及三种果，三果种俱说了智慧敏捷具足。第七条述说阿拉汉果，阿拉汉果及道务已说。果由敏捷加速而生，曰敏捷而因缘续转。
8. Potthakasuttavaṇṇanā8. 书卷经注释
§100
100. Aṭṭhame navoti karaṇaṃ upādāya vuccati. Potthakoti vākamayavatthaṃ. Majjhimoti paribhogamajjhimo. Jiṇṇoti paribhogajiṇṇo. Ukkhaliparimajjananti ukkhaliparipuñchanaṃ dussīloti nissīlo. Dubbaṇṇatāyāti guṇavaṇṇābhāvena dubbaṇṇatāya. Diṭṭhānugatiṃ āpajjantīti tena kataṃ anukaronti. Na mahapphalaṃ hotīti vipākaphalena mahapphalaṃ na hoti. Na mahānisaṃsanti vipākānisaṃseneva na mahānisaṃsaṃ. Appagghatāyāti vipākagghena appagghatāya. Kāsikaṃ vatthanti tīhi kappāsaaṃsūhi suttaṃ kantitvā katavatthaṃ, tañca kho kāsiraṭṭheyeva uṭṭhitaṃ. Sesaṃ uttānameva. Sīlaṃ panettha missakaṃ kathitanti.
第百条。第八个称为造作。造作即意味着造作的行为。各别称谓为语句用语。中间者指施受的中间环节。熟者指已经成熟的施受。搅拌浸泡者是指搅动及浸泡的动作。不善者是缺乏善德的状态。丑陋者指品质丑恶。依照其先行而出现者，谓之依从。不是利润丰厚者，指其所致果报非大果。亦非大障碍者，指并不形成重大障碍。无过失者，是指因果报过失较轻微。三张布的喻示，喻言盖着粗布。这正如在铁国中所起，余者亦同升举。此处所谓戒律，乃为破坏之物。
9. Loṇakapallasuttavaṇṇanā9. 盐晶经注释
§101
101. Navame yathā yathāyanti yathā yathā ayaṃ. Tathā tathā tanti tathā tathā taṃ kammaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – yo evaṃ vadeyya – ‘‘yathā yathā kammaṃ karoti, tathā tathāssa vipākaṃ paṭisaṃvediyateva. Na hi sakkā katassa kammassa vipākaṃ paṭisedhetuṃ. Tasmā yattakaṃ kammaṃ karoti, tattakassa vipākaṃ paṭisaṃvediyatevā’’ti. Evaṃ santanti evaṃ sante. Brahmacariyavāso na hotīti yaṃ maggabhāvanato pubbe upapajjavedanīyaṃ kammaṃ kataṃ, tassa avassaṃ paṭisaṃvedanīyattā brahmacariyaṃ vutthampi avutthameva hoti. Okāso na paññāyati sammā dukkhassa antakiriyāyāti yasmā ca evaṃ sante tena kammāyūhanañceva vipākānubhavanā ca hoti, tasmā hetunā nayena vaṭṭadukkhassa antakiriyāya okāso na paññāyati nāma.
第一百零一条。第九者，如实而行，谓其行为如是。正如是者，谓其果报亦如是。此有言：若有人说‘行为如何，果报亦必随其所行为而感受，无法逆转已作之业果报’。故作何业，彼亦随彼感受其果。此乃公认之理。修行出家生活者若非如此，即是其先前修持之相续业未得中断，则所谓出家生活亦复如是。痛苦之终结时机无法明见，是因业与果报之果报相续故。故终结苦痛之因缘，时机不能明见。
Yathā yathā vedanīyanti yena yenākārena veditabbaṃ. Tathātathāssa vipākaṃ paṭisaṃvediyatīti tena tenākārena assa vipākaṃ paccanubhoti. Idaṃ vuttaṃ hoti – yadetaṃ sattasu javanesu paṭhamajavanakammaṃ sati paccaye vipākavāraṃ labhantameva diṭṭhadhammavedanīyaṃ hoti, asati ahosikammaṃ nāma. Yañca sattamajavanakammaṃ sati paccaye upapajjavedanīyaṃ hoti, asati ahosikammaṃ nāma. Yañca majjhe pañcajavanakammaṃ yāva saṃsārappavatti, tāva aparapariyāyavedanīyaṃ nāma hoti. Etesu ākāresu yena yenākārena veditabbaṃ kammaṃ ayaṃ puriso karoti, tena tenevassa vipākaṃ paṭisaṃvediyati nāma. Aṭṭhakathāyañhi laddhavipākavārameva kammaṃ yathāvedanīyaṃ kammaṃ nāmāti vuttaṃ. Evaṃ santaṃ, bhikkhave, brahmacariyavāso hotīti kammakkhayakarassa brahmacariyassa khepetabbakammasambhavato vāso nāma hoti, vutthaṃ suvutthameva hotīti attho. Okāso paññāyati sammā dukkhassa antakiriyāyāti yasmā evaṃ sante tena tena maggena abhisaṅkhāraviññāṇassa nirodhena tesu tesu bhavesu āyatiṃ vaṭṭadukkhaṃ na uppajjati, tasmā okāso paññāyati sammā dukkhassa antakiriyāya.
如依其感受而应感，依据不同缘由而感知果报，则随其缘由而体验其业果。此有言：此乃七个流转之中，初始流转业侧有果报开始，谓之所谓可见之物，非此则谓之无行为；终止流转业侧若有果报，则谓为可生业，终止时则谓之无为之业。中间五流转业由生死轮回之始至终，谓之循环感受。于这些缘由和缘由中，人所作业随其感受须然体验其果报。此为阿毗达摩中，获得感受果报流转之业，称为可感业。由此说，善男们，修行出家生活者，是业灭者之生活，或由断除业所生之修行生活此理明确是真理。终结痛苦时机可见者，是因其修行定断使得轮回生存中不复生起苦痛，故痛苦终结之时机可见。
Idāni taṃ yathāvedanīyakammasabhāvaṃ dassento idha, bhikkhave, ekaccassātiādimāha. Tattha appamattakanti parittaṃ thokaṃ mandaṃ lāmakaṃ. Tādisaṃyevāti taṃsarikkhakameva. Diṭṭhadhammavedanīyanti tasmiṃ kammeyeva diṭṭhadhamme vipaccitabbaṃ vipākavāraṃ labhantaṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ hoti. Nāṇupi khāyatīti dutiye attabhāve aṇupi na khāyati, aṇumattampi dutiye attabhāve vipākaṃ na detīti attho. Bahudevāti bahukaṃ pana vipākaṃ kimeva dassatīti adhippāyo. Abhāvitakāyotiādīhi kāyabhāvanārahito vaṭṭagāmī puthujjano dassito. Parittoti parittaguṇo. Appātumoti ātumā vuccati attabhāvo, tasmiṃ mahantepi guṇaparittatāya appātumoyeva. Appadukkhavihārīti appakenapi pāpena dukkhavihārī. Bhāvitakāyotiādīhi khīṇāsavo dassito. So hi kāyānupassanāsaṅkhātāya kāyabhāvanāya bhāvitakāyo nāma. Kāyassa vā vaḍḍhitattā bhāvitakāyo. Bhāvitasīloti vaḍḍhitasīlo. Sesapadadvayepi eseva nayo. Pañcadvārabhāvanāya vā bhāvitakāyo. Etena indriyasaṃvarasīlaṃ vuttaṃ, bhāvitasīloti iminā sesāni tīṇi sīlāni. Aparittoti na parittaguṇo. Mahattoti attabhāve parittepi guṇamahantatāya mahatto. Appamāṇavihārīti khīṇāsavassetaṃ nāmameva. So hi pamāṇakarānaṃ rāgādīnaṃ abhāvena appamāṇavihārī nāma.
今当如实示现其果报性质时，尊者们谓之某某等少数事例。所谓不细心者，即无防护、懈怠、迟缓之义。所谓此类事者，如寄生虫。所谓可见之果者，即于业果之中获得应得之果报，名为可见之果报。所谓不失之义者，即于第二义中，不堕灭故，微小之果亦不失者。所谓多义者，即示现多种果报之意。所谓不显露身者，即无身体修持以通向流转之凡夫。所谓无防护者即有防护之不足。所谓少苦者，即苦之较小。所谓修持身者，即断尽烦恼者。此为修持身之义，乃身观修习所得。所谓身增长者，即谓修持身成长。所谓修持戒律，即谓戒行成长。此二义并用。又谓为五闭门（根、尘）之修持身。由此显现摄受根之戒行，修持戒身为余三戒。所谓不防护者，并非防护之义。所谓广大者，即于第二义中，防护之大。所谓常行者，谓此为断灭烦恼常行者。此即无量修持者，断尽所有染污烦恼之意。
Paritteti khuddake. Udakamallaketi udakasarāve. Orabbhikoti urabbhasāmiko. Urabbhaghātakoti sūnakāro. Jāpetuṃ vāti dhanajāniyā jāpetuṃ. Jhāpetuntipi pāṭho, ayamevattho. Yathāpaccayaṃ vā kātunti yathā icchati, tathā kātuṃ. Urabbhadhananti eḷakaagghanakamūlaṃ. So panassa sace icchati, deti. No ce icchati, gīvāyaṃ gahetvā nikkaḍḍhāpeti. Sesaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Imasmiṃ pana sutte vaṭṭavivaṭṭaṃ kathitanti.
所谓‘寄生’是小体寄生虫。所谓‘水卵’是水中卵。所谓‘大蟾蜍’是大蟾蜍主。所谓‘杀蟾蜍者’是鼠之所为。所谓‘财主欲杀者’，书中亦有此语。‘欲除灭者’，意为随意除灭。‘大蟾蜍财主’，谓之树根厚重。若彼愿意，则赐予；若不愿意，则以舌咬取后挣脱。其余义理亦从此类解释。此经中论苦有无之变转。如前所释。
10. Paṃsudhovakasuttavaṇṇanā10. 尘洗经注释
§102
102. Dasame dhovatīti vikkhāleti. Sandhovatīti suṭṭhu dhovati, punappunaṃ dhovati. Niddhovatīti niggaṇhitvā dhovati. Aniddhantakasāvanti anīhatadosaṃ anapanītakasāvaṃ. Pabhaṅgūti pabhijjanasabhāvaṃ, adhikaraṇīyaṃ ṭhapetvā muṭṭhikāya pahaṭamattaṃ bhijjati. Paṭṭikāyāti suvaṇṇapaṭṭakāya. Gīveyyaketi gīvālaṅkāre.
第一百零二条。‘‘洗净’’谓为清洗。‘‘洗涤’’谓周善地洗净，多次反复洗净。‘‘冲洗’’是指压住洗净。‘‘未冲净者’’谓未消除污垢与杂质。‘‘破碎’’谓蛀蚀本质，放置时，拳头能轻轻捣裂。所谓‘金箔’为黄金贴片。所谓‘舌饰’是指舌之饰物。
Adhicittanti samathavipassanācittaṃ. Anuyuttassāti bhāventassa. Sacetasoti cittasampanno. Dabbajātikoti paṇḍitajātiko. Kāmavitakkādīsu kāme ārabbha uppanno vitakko kāmavitakko. Byāpādavihiṃsasampayuttā vitakkā byāpādavihiṃsavitakkā nāma. Ñātivitakkādīsu ‘‘amhākaṃ ñātakā bahū puññavantā’’tiādinā nayena ñātake ārabbha uppanno vitakko ñātivitakko. ‘‘Asuko janapado khemo subhikkho’’tiādinā nayena janapadamārabbha uppanno vitakko janapadavitakko. ‘‘Aho vata maṃ pare na avajāneyyu’’nti evaṃ uppanno vitakko anavaññattipaṭisaṃyutto vitakko nāma. Dhammavitakkāvasissantīti dhammavitakkā nāma dasavipassanupakkilesavitakkā. So hoti samādhi na ceva santoti so avasiṭṭhadhammavitakko vipassanāsamādhi avūpasantakilesattā santo na hoti. Na paṇītoti na atappako. Nappaṭippassaddhiladdhoti na kilesapaṭippassaddhiyā laddho. Na ekodibhāvādhigatoti na ekaggabhāvappatto. Sasaṅkhāraniggayhavāritagatoti sasaṅkhārena sappayogena kilese niggaṇhitvā vāretvā vārito, na kilesānaṃ chinnante uppanno, kilese pana vāretvā uppanno.
“上意念”者，安立观智之意念也；“随意念”者，即修习时所依止者。所谓“有觉者”者，指心具足功德者；“天性智慧者”者，谓具天资聪慧者。由欲想等诸念而生起者，即为“欲念想”；由嗔贪不害诸相所缠绕者称“嗔贪不害念想”。以诸亲属念为由，由“我们亲属多有福德”等理而起者称“亲属念想”；“国土念想”者，由“国无灾异，太平富足”等说而起；由“哎呀，彼等竟不敬重我”等生起且不互相鄙弃者称“不共赞念想”。“法念想”剩余，则称为“法念想”，乃体观清净所起之观念。此念乃是善法定之所住，非静且宁。此法念想，是观定非止定，因观除净垢故而宁静非止定也。不是善行，也不是热发之意念。未得除垢清净，亦非得证观定。未达一境相，即非专注境界。若由行缠搅障而止，又由相续行将其禁绝，非断除烦恼而生，烦恼由禁绝而生也。
Hotiso, bhikkhave, samayoti ettha samayo nāma utusappāyaṃ āhārasappāyaṃ senāsanasappāyaṃ puggalasappāyaṃ dhammassavanasappāyanti imesaṃ pañcannaṃ sappāyānaṃ paṭilābhakālo. Yaṃ taṃ cittanti yasmiṃ samaye taṃ vipassanācittaṃ. Ajjhattaṃyeva santiṭṭhatīti attaniyeva tiṭṭhati. Niyakajjhattañhi idha ajjhattaṃ nāma. Gocarajjhattampi vaṭṭati. Puthuttārammaṇaṃ pahāya ekasmiṃ nibbānagocareyeva tiṭṭhatīti vuttaṃ hoti. Sannisīdatīti suṭṭhu nisīdati. Ekodi hotīti ekaggaṃ hoti. Samādhiyatīti sammā ādhiyati. Santotiādīsu paccanīkakilesavūpasamena santo. Atappakaṭṭhena paṇīto. Kilesapaṭippassaddhiyā laddhattā paṭippassaddhaladdho. Ekaggabhāvaṃ gatattā ekodibhāvādhigato. Kilesānaṃ chinnante uppannattā na sappayogena kilese niggaṇhitvā vāretvā vāritoti na sasaṅkhāraniggayhavāritagato. Ettāvatā ayaṃ bhikkhu vivaṭṭetvā arahattaṃ patto nāma hoti.
比库们，所谓“时机”，乃指五种饮食资粮、住所众生、法闻受等五种资粮之得受之时也。所谓“心”，即此时中所起观智之意念也。所谓“内处”，即心自身所在；“外处”亦由此衍。已弃彼外境，专住一净灭境说。所谓“安坐”，指安稳端坐；“专一”，意为专心不散；“用力修习”，谓正确用力，称为修习。以除灭根本烦恼而得安住，谓安清净，则谓宁静。以清净之体，得心安稳；烦恼除尽而得观定。得一心具足者，谓得专注境界。此时非断除烦恼而起，故并非用行相续而禁。如此者，则此比库乃证道阿拉汉，得究竟解脱也。
Idāni khīṇāsavassa sato abhiññāpaṭipadaṃ dassento yassa yassa cātiādimāha. Tattha abhiññā sacchikaraṇīyassāti abhijānitvā paccakkhaṃ kātabbassa. Sati satiāyataneti pubbahetusaṅkhāte ceva idāni ca paṭiladdhabbe abhiññāpādakajjhānādibhede ca sati satikāraṇe. Vitthārato pana ayaṃ abhiññākathā visuddhimagge (visuddhi. 2.365 ādayo) vuttanayeneva veditabbā. Āsavānaṃ khayātiādi cettha phalasamāpattivasena vuttanti veditabbaṃ.
现在，此灭尽烦恼者，正是证得神通之行道，其依止有“什么，什么”等分别。所谓神通实证，是指已简明知晓，了达真理而当亲证者。所谓心，谓眼、耳等六根之境，既为前因已生，现今亦得。此乃神通中多种禅定之类别，因念念不断相续而得。详尽说此神通，于《净道》章中有语，依此了解即可。所谓“烦恼涅槃”，此从果位所得，意谓烦恼已灭尽，果之应验；故应当知晓。
11. Nimittasuttavaṇṇanā11. 相经注释
§103
103. Ekādasamepi adhicittaṃ samathavipassanācittameva. Tīṇi nimittānīti tīṇi kāraṇāni. Kālena kālanti kāle kāle, yuttakāleti attho. Kālena kālaṃ samādhinimittaṃ manasikātabbantiādīsu taṃ taṃ kālaṃ sallakkhetvā ekaggatāya yuttakāle ekaggatā manasikātabbā. Ekaggatā hi idha samādhinimittanti vuttā. Tatra vacanattho – samādhiyeva nimittaṃ samādhinimittaṃ. Sesapadadvayepi eseva nayo. Paggahoti pana vīriyassa nāmaṃ, upekkhāti majjhattabhāvassa. Tasmā vīriyassa yuttakāle vīriyaṃ manasikātabbaṃ, majjhattabhāvassa yuttakāle majjhattabhāve ṭhātabbanti. Ṭhānaṃ taṃ cittaṃ kosajjāya saṃvatteyyāti kāraṇaṃ vijjati yena taṃ cittaṃ kosajjabhāve tiṭṭheyya. Itaresupi eseva nayo. Upekkhānimittaṃyeva manasi kareyyāti ettha ca ñāṇajavaṃ upekkheyyāti ayamattho. Āsavānaṃ khayāyāti arahattaphalatthāya.
第一百零三品，第十一条，所谓上意念，犹谓安立观智之意念。三种标记，即三种缘起。谓时机、缘起、适时。谓于各种时机上，应观禅定缘起之念，分别择时，手持此时心之专注，谓专一安立。专一即是禅定缘起之意念也。其中说明：于禅定处，即禅定缘起者。余言二境，亦同理。所谓勤奋者，即精进之名；所谓中境，即中道心性。故于精进缘起时，当用精进；中道境界时，当住中道。此趣令心得安立，安心定稳者也。其余亦有同理。所谓无分别中道境界之缘起，应于意中观察无分别之智慧，谓此是。谓烦恼灭尽，即阿拉汉果故也。
Ukkaṃ bandheyyāti aṅgārakapallaṃ sajjeyya. Ālimpeyyāti tattha aṅgāre pakkhipitvā aggiṃ datvā nāḷikāya dhamanto aggiṃ gāhāpeyya. Ukkāmukhe pakkhipeyyāti aṅgāre viyūhitvā aṅgāramatthake vā ṭhapeyya, mūsāya vā pakkhipeyya. Ajjhupekkhatīti pakkāpakkabhāvaṃ upadhāreti.
所谓盛炭，即盛满火炭堆。所谓烘火，即于火炭中投入火炭点燃，却又以筒管吸引火气而令火更炽热。所谓将火投向火口，即将火炭布置于火堆中心，或放于相对应之处，又或抛向空中。所谓来回观望，谓见火炭忽升忽灭之变，即观注来去之相。
Sammā samādhiyati āsavānaṃ khayāyāti arahattaphalatthāya sammā ṭhapīyati. Ettāvatā hi vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattappatto bhikkhu dassito. Idāni tassa khīṇāsavassa abhiññāya paṭipadaṃ dassento yassa yassa cātiādimāha. Taṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ.
正当修习禅定，促使烦恼灭尽，成就阿拉汉果位，正当坚固持守。至此，已增长观智，得于阿拉汉果实，则显示出其前述“什么，什么”依止。其下所说者，当依此说明理解即可。
Loṇakapallavaggo pañcamo. · 盐晶品第五
Dutiyapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ. · 第二个五十已完
3. Tatiyapaṇṇāsakaṃ
三 十 卷 之 第 三 十 五 章