(7) 2. Mahāvaggo · (7) 2. 大品义注
(7) 2. Mahāvaggo（七）2. 大品
1. Titthāyatanasuttavaṇṇanā1. 外道处经注
§62
62. Dutiyassa paṭhame titthāyatanānīti titthabhūtāni āyatanāni, titthiyānaṃ vā āyatanāni. Tattha titthaṃ jānitabbaṃ, titthakarā jānitabbā, titthiyā jānitabbā, titthiyasāvakā jānitabbā. Titthaṃ nāma dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo. Titthikarā nāma tāsaṃ diṭṭhīnaṃ uppādakā. Titthiyā nāma yesaṃ tā diṭṭhiyo ruccanti khamanti. Titthiyasāvakā nāma tesaṃ paccayadāyakā. Āyatananti ‘‘kambojo assānaṃ āyatanaṃ, gunnaṃ dakkhiṇāpatho āyatana’’nti ettha sañjātiṭṭhānaṃ āyatanaṃ nāma.
第二十四节。所谓第二者，是指第一者（如独立的）外道方所涵盖的任何领域，即外道的诸境界，或者说外道的境界。这里应当了知什么是外道，什么是造外道者，什么是外道，什么是外道的追随者。所谓外道，是指六十二种见解。所谓造外道者，是指这些见解的起因。所谓外道，是指那些乐于接受、容纳这些见解者。所谓外道的追随者，是指那些这些见解的因缘所生者。所谓境界，是『迦牟罗（kamboja）是座位的境界，善德的南方之地是境界』，于此知晓境界即是所说的概念境界。
‘‘Manorame āyatane, sevanti naṃ vihaṅgamā;
所谓“令人愉悦的境界，飞鸟徘徊其间；荫凉之处，蔽荫者不辞其劳，果实之所，果食者享用之。”
Chāyaṃ chāyatthino yanti, phalatthaṃ phalabhojino’’ti. (a. ni. 5.38) –
「『遮』者，遮盖之义；『遮盖者』者，为遮盖用。『果』者，果实；『果用者』者，受用果实者。」此句释义为：遮盖者趋于遮盖，受用者得享果报。(《增支部·5.38》)
Ettha samosaraṇaṭṭhānaṃ. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, vimuttāyatanānī’’ti (a. ni. 5.26) ettha kāraṇaṃ. Taṃ idha sabbampi labbhati. Sabbepi hi diṭṭhigatikā sañjāyamānā imesuyeva tīsu ṭhānesu sañjāyanti, samosaraṇamānāpi etesuyeva tīsu ṭhānesu samosaranti sannipatanti, diṭṭhigatikabhāve ca nesaṃ etāneva tīṇi kāraṇānīti titthabhūtāni sañjātiādinā atthena āyatanānītipi titthāyatanāni. Tenevatthena titthiyānaṃ āyatanānītipi titthāyatanāni. Samanuyuñjiyamānānīti kā nāmetā diṭṭhiyoti evaṃ pucchiyamānāni. Samanugāhiyamānānīti kiṃkāraṇā etā diṭṭhiyo uppannāti evaṃ sammā anuggāhiyamānāni. Samanubhāsiyamānānīti paṭinissajjetha etāni pāpakāni diṭṭhigatānīti evaṃ sammā anusāsiyamānāni. Apica tīṇipi etāni anuyogapucchāvevacanāneva. Tena vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ – ‘‘samanuyuñjatīti vā samanuggāhatīti vā samanubhāsatīti vā esese ekaṭṭhe same samabhāge tajjāte taññevā’’ti.
此处是逃避之地。“比库们，所谓五种解脱境界。”（a. ni. 5.26）此乃其因。此处诸因皆得应验。诸种流转的见解，虽生于不同之三处，仍在此三处产生，互相聚集而成，且在见解的生起上，这三者即为原因，因此这三处被称作外道境界。由此称呼外道的境界。这即是“相应联系着”，此为“见解”，如此被询问。所谓“正在承继”，即“如何生起这些见解”而问。所谓“相应影响”，即这些见解为何生起的缘由如此。这即是正确的承继。所谓“相应说合”，即应舍弃这些恶见的正确教导。且这三者，皆是连锁追问的对话语，这就是释义中所说——“承继者即是承受者，承受者即是相同共同体中的人，彼此同享一体。”
Parampigantvāti ācariyaparamparā laddhiparamparā attabhāvaparamparāti etesu yaṃkiñci paramparaṃ gantvāpi. Akiriyāya saṇṭhahantīti akiriyamatte saṃtiṭṭhanti. ‘‘Amhākaṃ ācariyo pubbekatavādī, amhākaṃ pācariyo pubbekatavādī, amhākaṃ ācariyapācariyo pubbekatavādī. Amhākaṃ ācariyo issaranimmānavādī , amhākaṃ pācariyo issaranimmānavādī, amhākaṃ ācariyapācariyo issaranimmānavādī. Amhākaṃ ācariyo ahetuapaccayavādī, amhākaṃ pācariyo ahetuapaccayavādī, amhākaṃ ācariyapācariyo ahetuapaccayavādī’’ti evaṃ gacchantāni hi etāni ācariyaparamparaṃ gacchanti nāma. ‘‘Amhākaṃ ācariyo pubbekataladdhiko, amhākaṃ pācariyo…pe… amhākaṃ ācariyapācariyo ahetuapaccayaladdhiko’’ti evaṃ gacchantāni laddhiparamparaṃ gacchanti nāma. ‘‘Amhākaṃ ācariyassa attabhāvo pubbekatahetu, amhākaṃ pācariyassa…pe… amhākaṃ ācariyapācariyassa attabhāvo ahetu apaccayo’’ti evaṃ gacchantāni attabhāvaparamparaṃ gacchanti nāma. Evaṃ pana suvidūrampi gacchantāni akiriyamatteyeva saṇṭhahanti, ekopi etesaṃ diṭṭhigatikānaṃ kattā vā kāretā vā na paññāyati.
所谓传承，是指师承关系、修习传承和自性传承。无论有何种传承，若不行持，即视为无行，徒生形象。“我们的老师是前辈所传，导师是前辈所传，我们的老师与导师皆为前辈所传。我们的老师为业缘的造作者，我们的导师为业缘的造作者，我们的师徒皆为业缘的造作者。”诸如此类往复，从师承、修习传承直到自性传承，虽历代相承，却无实际行动得以持守。即便有外道见解的造作或教说者，都未能显现为具足力量之造作者。
Purisapuggaloti satto. Kāmañca purisotipi vutte puggalotipi vutte sattoyeva vutto hoti, ayaṃ pana sammutikathā nāma yo yathā jānāti, tassa tathā vuccati. Paṭisaṃvedetīti attano santāne uppannaṃ jānāti paṭisaṃviditaṃ karoti, anubhavati vā. Pubbekatahetūti pubbekatakāraṇā, pubbekatakammapaccayeneva paṭisaṃvedetīti attho. Iminā kammavedanañca kiriyavedanañca paṭikkhipitvā ekaṃ vipākavedanameva sampaṭicchanti. Ye vā ime pittasamuṭṭhānā ābādhā semhasamuṭṭhānā vātasamuṭṭhānā sannipātikā utupariṇāmajā visamaparihārajā opakkamikā ābādhā kammavipākajā ābādhāti aṭṭha rogā vuttā, tesu satta paṭikkhipitvā ekaṃ vipākavedanaṃyeva sampaṭicchanti. Yepime diṭṭhadhammavedanīyaṃ upapajjavedanīyaṃ aparapariyāyavedanīyanti tayo kammarāsayo vuttā, tesupi dve paṭibāhitvā ekaṃ aparapariyāyakammaṃyeva sampaṭicchanti. Yepime diṭṭhadhammavedanīyo vipāko upapajjavedanīyo aparapariyāyavedanīyoti tayo vipākarāsayo vuttā, tesupi dve paṭibāhitvā ekaṃ aparapariyāyavipākameva sampaṭicchanti. Yepime kusalacetanā akusalacetanā vipākacetanā kiriyacetanāti cattāro cetanārāsayo vuttā, tesupi tayo paṭibāhitvā ekaṃ vipākacetanaṃyeva sampaṭicchanti.
“人”者，即众生。有人谓“人”，也有人谓“众生”，二者皆是指“生灵”。此名是世俗约定，按个人所知而名之。所谓“觉知”，即知自己族系中所生起者，明了之、体认之、体验之。所谓“前因”，即以前的原因，前因或前业的缘故而体认，此即“觉知”的含义。以此排除业感受与行为感受，仅取单一果报感受。那些由火气、血气、风气合杂而成，及其变化所成的难治之病，即八种疾患，被称作业果所生之病。排除这七种病，只残存一种果报感受。此八病中的受三种感受，称为“现行所缘感受、业感受、业果感受”，为三种业感所称呼。排除其中两个，仅余其他业感所致的行为果报。现前的业感果报、现行的业感、行为的业果，被称为三种果报。排除其中两者，最终余下一种业果为果报。善意念、不善意念、业果意念共分为四种意念业果，排除其中三种，仅存一意念业果。
Issaranimmānahetūti issaranimmānakāraṇā, issarena nimmitattā paṭisaṃvedetīti attho. Ayaṃ hi tesaṃ adhippāyo – imā tisso vedanā paccuppanne attanā katamūlakena vā āṇattimūlakena vā pubbekatena vā ahetuapaccayā vā paṭisaṃvedituṃ nāma na sakkā, issaranimmānakāraṇāyeva pana imā paṭisaṃvedetīti. Evaṃvādino panete heṭṭhā vuttesu aṭṭhasu rogesu ekampi asampaṭicchitvā sabbe paṭibāhanti, heṭṭhā vuttesu ca tīsu kammarāsīsu tīsu vipākarāsīsu catūsu cetanārāsīsu ekampi asampaṭicchitvā sabbepi paṭibāhanti.
以“独立发生之因”而言，即指独立发生的原因，是指能够觉知此三种痛苦中独立发生本质的意思。因为于三种痛苦生起时，无论是自身根本所为，或非自身所造，或过去所有，无因缘条件下，皆不可觉知；唯有独立发生的原因，方可觉知。如此主张者，且看疾病下述八种痛苦中，即便漏一者未受，亦悉皆受；而在八种痛苦中所列三种恶业薪、三种恶果薪、四种意业薪，若漏一彼亦悉皆受。
Ahetuapaccayāti hetuñca paccayañca vinā, akāraṇeneva paṭisaṃvedetīti attho. Ayañhi nesaṃ adhippāyo – imā tisso vedanā paccuppanne attanā katamūlakena vā āṇattimūlakena vā pubbekatena vā issaranimmānahetunā vā paṭisaṃvedituṃ nāma na sakkā, ahetuapaccayāyeva pana imā paṭisaṃvedetīti. Evaṃvādino panete heṭṭhā vuttesu rogādīsu ekampi asampaṭicchitvā sabbaṃ paṭibāhanti.
所谓无因缘，是指无成就的原因与条件而感受之义。此理亦不可例外，彼三种痛苦一旦生起，无论自身根本所为、或非自身所造、或过去所为、或非因缘条件，悉皆不可觉知；唯有无因缘条件者，能被觉知。如此主张者，且看疾病等现象下，一个漏未尽俱受，亦悉皆受。
Evaṃ satthā mātikaṃ nikkhipitvā idāni taṃ vibhajitvā dassetuṃ tatra, bhikkhavetiādimāha. Tattha evaṃ vadāmīti laddhipatiṭṭhāpanatthaṃ evaṃ vadāmīti dasseti. Laddhiñhi appatiṭṭhāpetvā niggayhamānā laddhito laddhiṃ saṅkamanti, bho gotama, na mayaṃ pubbekatavādaṃ vadāmātiādīni vadanti. Laddhiyā pana patiṭṭhāpitāya saṅkamituṃ alabhantā suniggahitā honti, iti nesaṃ laddhipatiṭṭhāpanatthaṃ evaṃ vadāmīti āha. Tenahāyasmantoti tena hi āyasmanto. Kiṃ vuttaṃ hoti – yadi etaṃ saccaṃ, evaṃ sante tena tumhākaṃ vādena. Pāṇātipātino bhavissanti pubbekatahetūti ye keci loke pāṇaṃ atipātenti, sabbe te pubbekatahetu pāṇātipātino bhavissanti. Kiṃkāraṇā? Na hi pāṇātipātakammaṃ attanā katamūlakena na āṇattimūlakena na issaranimmānahetunā na ahetuapaccayā sakkā paṭisaṃvedetuṃ, pubbekatahetuyeva paṭisaṃvedetīti ayaṃ vo laddhi. Yathā ca pāṇātipātino, evaṃ pāṇātipātā viramantāpi pubbekatahetuyeva viramissantīti. Iti bhagavā tesaṃyeva laddhiṃ gahetvā tesaṃ niggahaṃ āropeti. Iminā nayena adinnādāyinotiādīsupi yojanā veditabbā.
佛陀置立教材后，现在分解展开，称『尊者们』等。佛言：是则宣说，唯为确立正见。因为未确立正见者，趋于执著所获，俨然固守。佛言：依正见所建，乃可固守。若正见未确立，执著反成困扰。尊者由此。说曰：世间有言，如若此事真实，则杀生者皆由自作之业故。凡世间杀生者，皆为来自自身根本、非根本、独立发生之因或无因缘因缘不可觉知者，不可觉知，唯有来自过去所造因缘条件而觉知。于是佛制止其执论，予以纠治。其理如杀生者，虽止杀生，亦仍依过去业果止杀。当如是已止者，亦由过去业果故亦止杀。故佛取此劝诫，而对盗窃他物等亦应以此为引证。
Sāratopaccāgacchatanti sārabhāvena gaṇhantānaṃ. Chandoti kattukamyatāchando. Idaṃ vā karaṇīyaṃidaṃ vā akaraṇīyanti ettha ayaṃ adhippāyo – idaṃ vā karaṇīyanti kattabbassa karaṇatthāya, idaṃ vā akaraṇīyanti akattabbassa akaraṇatthāya kattukamyatā vā paccattapurisakāro vā na hoti. Chandavāyāmesu vā asantesu ‘‘idaṃ kattabba’’ntipi ‘‘idaṃ na kattabba’’ntipi na hoti. Iti karaṇīyākaraṇīye kho pana saccato thetato anupalabbhiyamāneti evaṃ kattabbe ca akattabbe ca bhūtato thirato apaññāyamāne alabbhamāne. Yadi hi kattabbaṃ kātuṃ akattabbato ca viramituṃ labheyya, karaṇīyākaraṇīyaṃ saccato thetato upalabbheyya. Yasmā pana ubhayampi taṃ esa nupalabbhati, tasmā taṃ saccato thetato na upalabbhati, evaṃ tasmiṃ ca anupalabbhiyamāneti attho. Muṭṭhassatīnanti naṭṭhassatīnaṃ vissaṭṭhassatīnaṃ. Anārakkhānaṃ viharatanti chasu dvāresu nirārakkhānaṃ viharantānaṃ. Na hoti paccattaṃ sahadhammiko samaṇavādoti evaṃ bhūtānaṃ tumhākaṃ vā aññesaṃ vā mayaṃ samaṇāti paccattaṃ sakāraṇo samaṇavādo na hoti na ijjhati. Samaṇāpi hi pubbekatakāraṇāyeva honti, assamaṇāpi pubbekatakāraṇāyevāti. Sahadhammikoti sakāraṇo. Niggahohotīti mama niggaho hoti, te pana niggahitā hontīti.
所谓从实质上掌握者，是以实质继受之意。所谓『愿望』是欲求取之志愿。此处有理：此为应作者，目的在于应作，或者不应作者，目的在于不应作，故而无执著于欲求或个人偏见。于欲望与努力未熄时，无所谓“应作”或“不应作”。即对应作或不应作之事，真理上无法断然觉察。若能“应作”且止于“不应作”，则此应作不应作真理可断然觉察。然若二者俱不觉察，则无真理可觉察，所谓无法觉察真理之义。所谓掌握有关于诸有寿命的，无常的，及不安稳的。所谓无防卫者，是六门入处无护持。无法断定汝与他人乃至出家者，真有相互因缘，实非如是。诸出家者仅因过去因缘而为出家者，非因彼今因缘与此。所谓因缘互系谓我之因缘，诸彼者对彼亦是我之因缘，故如是名因缘。
Evaṃ pubbekatavādino niggahetvā idāni issaranimmānavādino niggahetuṃ tatra, bhikkhavetiādimāha. Tassattho pubbekatavāde vuttanayeneva veditabbo, tathā ahetukavādepi.
对此，持过去论者据以驳斥；而主张独立发生因者，则根据此理作答。尊者们如此曰：针对过去论及无因论，应依此理而知，亦应如此于无因论下。
Evaṃ imesaṃ titthāyatanānaṃ parampi gantvā akiriyāya saṇṭhahanabhāvena tucchabhāvaṃ aniyyānikabhāvaṃ, asārabhāvena thusakoṭṭanasadisataṃ āpajjanabhāvena aggisaññāya dhamamānakhajjupanakasarikkhataṃ taṃdiṭṭhikānaṃ purimassapi majjhimassapi pacchimassapi atthadassanatāya abhāvena andhaveṇūpamataṃ saddamatteneva tāni gahetvā sāradiṭṭhikānaṃ pathaviyaṃ patitassa beluvapakkassa daddabhāyitasaddaṃ sutvā ‘‘pathavī saṃvaṭṭamānā āgacchatī’’ti saññāya palāyantena sasakena sarikkhabhāvañca dassetvā idāni attanā desitassa dhammassa sārabhāvañceva niyyānikabhāvañca dassetuṃ ayaṃkho pana, bhikkhavetiādimāha. Tattha aniggahitoti aññehi aniggahito niggahetuṃ asakkuṇeyyo. Asaṃkiliṭṭhoti nikkileso parisuddho, ‘‘saṃkiliṭṭhaṃ naṃ karissāmā’’ti pavattehipi tathā kātuṃ asakkuṇeyyo. Anupavajjoti upavādavinimutto. Appaṭikuṭṭhoti ‘‘kiṃ iminā haratha na’’nti evaṃ appaṭibāhito , anupakkuṭṭho vā. Viññūhīti paṇḍitehi. Apaṇḍitānañhi ajānitvā kathentānaṃ vacanaṃ appamāṇaṃ. Tasmā viññūhīti āha.
诸外道亦如是，往往不行正法，因其无主页聚，陷于无益、无常、损坏，诸流沙缠绕，多生污秽，犹如死竹一般空虚无声，无根分布。乃至先前中后五十年间，皆未曾自行观察诸真理，取信、厌离、塑造观点，不慧明察，视为沙漏中的沙，即便听闻似有声响，亦觉实无意义，是故否定真理，视其为无用。尊者们曰：在此，如他人不能夹持，则另亦不能为夹持，不能进言纠正。故“未能夹持”为不能夹持的意思。所谓“未被污染”即未染污、清净。意为“非污染者”，即自愿无污染，欲作亦不可。所谓“无争执”是无争辩无诽谤。所谓“善知识”为智者。所谓“不智慧者”即无明人，误用语词，愚钝无知。是以谓智者者，即明智者也。
Idāni tassa dhammassa dassanatthaṃ ‘‘katamo ca, bhikkhave’’ti pañhaṃ pucchitvā ‘‘imā cha dhātuyo’’tiādinā nayena mātikaṃ nikkhipitvā yathāpaṭipāṭiyā vibhajitvā dassento puna imā cha dhātuyotiādimāha. Tattha dhātuyoti sabhāvā. Nijjīvanissattabhāvappakāsako hi sabhāvaṭṭho dhātvaṭṭho nāma. Phassāyatanānīti vipākaphassānaṃ ākaraṭṭhena āyatanāni. Manopavicārāti vitakkavicārapādehi aṭṭhārasasu ṭhānesu manassa upavicārā.
现在，为了显现该法，先问曰『比库！何者为？」然后以『这六界』等为纲领，分门别类条理清楚地展现，复再称『这六界』等。此处『界』即是『本性』。本性者，现象的存在状态。所谓『界』即指事物的本性。触处（phassa）和根处（āyatana）是指成熟触的境界。心所的观察（manopavicāra），是指心念的思维和审察，在十八处中为心的观所作用。
Pathavīdhātūti patiṭṭhādhātu. Āpodhātūti ābandhanadhātu. Tejodhātūti paripācanadhātu. Vāyodhātūti vitthambhanadhātu. Ākāsadhātūti asamphuṭṭhadhātu. Viññāṇadhātūti vijānanadhātu. Evamidaṃ dhātukammaṭṭhānaṃ āgataṃ. Taṃ kho panetaṃ saṅkhepato āgataṭṭhāne saṅkhepatopi vitthāratopi kathetuṃ vaṭṭati. Vitthārato āgataṭṭhāne saṅkhepato kathetuṃ na vaṭṭati, vitthāratova vaṭṭati. Imasmiṃ pana titthāyatanasutte idaṃ saṅkhepato chadhātuvasena kammaṭṭhānaṃ āgataṃ. Taṃ ubhayathāpi kathetuṃ vaṭṭati.
地界者，即为依止之地。水界者，为联结之质。火界者，表现热能。风界者，作用推动。空界者，空无凝结。识界者，识知之心。如此即成界作业之境。此教义可简述于综论中，可亦扩展分说。扩述时，不宜简述，简述时，不宜详述。在此外道空相经中，以简说形式示现界作业，二说可通用。
Saṅkhepato chadhātuvasena kammaṭṭhānaṃ pariggaṇhantopi evaṃ pariggaṇhāti – pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātūti imāni cattāri mahābhūtāni, ākāsadhātu upādārūpaṃ. Ekasmiṃ ca upādārūpe diṭṭhe sesāni tevīsati diṭṭhānevāti sallakkhetabbāni. Viññāṇadhātūti cittaṃ viññāṇakkhandho hoti, tena sahajātā vedanā vedanākkhandho, saññā saññākkhandho, phasso ca cetanā ca saṅkhārakkhandhoti ime cattāro arūpakkhandhā nāma. Cattāri pana mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādārūpaṃ rūpakkhandho nāma. Tattha cattāro arūpakkhandhā nāmaṃ, rūpakkhandho rūpanti nāmañca rūpañcāti dveyeva dhammā honti, tato uddhaṃ satto vā jīvo vā natthīti evaṃ ekassa bhikkhuno saṅkhepato chadhātuvasena arahattasampāpakaṃ kammaṭṭhānaṃ veditabbaṃ.
简说界作业时是这样说的：地、水、火、风是四大根本性质，空界则属外境。就某一外境中，余质有二十三种显现，称为显有相（diṭṭhāne）。识界即心，是识蕴。由识缘生的感受蕴、想蕴、触蕴及行蕴，这四种称为无色蕴。四大作为色蕴底物，四种无色蕴为无色蕴。色蕴者，即色和名，名是心理现象，色是物质现象二者合成。因此总有五蕴。因而比库于简说中应知该界作业是通达阿拉汉果的方便法门。
Vitthārato pariggaṇhanto pana cattāri mahābhūtāni pariggaṇhitvā ākāsadhātupariggahānusārena tevīsati upādārūpāni pariggaṇhāti. Atha nesaṃ paccayaṃ upaparikkhanto puna cattāreva mahābhūtāni disvā tesu pathavīdhātu vīsatikoṭṭhāsā, āpodhātu dvādasa, tejodhātu cattāro, vāyodhātu chakoṭṭhāsāti koṭṭhāsavasena samodhānetvā dvācattālīsa mahābhūtāni ca vavatthapetvā tesu tevīsati upādārūpāni pakkhipitvā pañcasaṭṭhi rūpāni vavatthapeti. Tāni ca vatthurūpena saddhiṃ chasaṭṭhi hontīti chasaṭṭhi rūpāni passati. Viññāṇadhātu pana lokiyacittavasena ekāsīti cittāni. Tāni sabbānipi viññāṇakkhandho nāma hoti. Tehi sahajātā vedanādayopi tattakāyevāti ekāsīti vedanā vedanākkhandho, ekāsīti saññā saññākkhandho, ekāsīti cetanā saṅkhārakkhandhoti ime cattāro arūpakkhandhā tebhūmakavasena gayhamānā catuvīsādhikāni tīṇi dhammasatāni hontīti iti ime ca arūpadhammā chasaṭṭhi ca rūpadhammāti sabbepi samodhānetvā nāmañca rūpañcāti dveva dhammā honti, tato uddhaṃ satto vā jīvo vā natthīti nāmarūpavasena pañcakkhandhe vavatthapetvā tesaṃ paccayaṃ pariyesanto avijjāpaccayā taṇhāpaccayā kammapaccayā āhārapaccayāti evaṃ paccayaṃ disvā ‘‘atītepi imehi paccayehi idaṃ vaṭṭaṃ pavattittha, anāgatepi etehi paccayehi pavattissati, etarahipi etehiyeva pavattatī’’ti tīsu kālesu kaṅkhaṃ vitaritvā anukkamena paṭipajjamāno arahattaṃ pāpuṇāti. Evaṃ vitthāratopi chadhātuvasena arahattasampāpakaṃ kammaṭṭhānaṃ veditabbaṃ.
从扩说来看，则详数四大后，依照空界法则，将余质二十三种归类为五十六种外界现象。随此而检验，四大中地界大小由二千四百万起算，水界为十二，火界四，风界六十，合计二千四百五十二种外境。所归入余质三十三，合计五十六种外境现象。为同一物质而有六十六种色法。识界为世俗心故作单数。全部合称为识蕴。于识缘出生的感受、想、触、行为三十二种无色法，即无色蕴。如此无色法及色法合计六十六种。名色蕴由此组成。诸蕴相互因缘生起，依无明、渴爱、业缘、食缘循环往复。于三世不疑，于此顺次修行则得阿拉汉果位。扩说中亦可知此界方便法门之修习。
Cakkhu phassāyatananti suvaṇṇādīnaṃ suvaṇṇādiākaro viya dve cakkhuviññāṇāni dve sampaṭicchanāni tīṇi santīraṇānīti imehi sattahi viññāṇehi sahajātānaṃ sattannaṃ phassānaṃ samuṭṭhānaṭṭhena ākaroti āyatanaṃ. Sotaṃ phassāyatanantiādīsupi eseva nayo. Mano phassāyatananti ettha pana dvāvīsati vipākaphassā yojetabbā. Iti hidaṃ chaphassāyatanānaṃ vasena kammaṭṭhānaṃ āgataṃ. Taṃ saṅkhepatopi vitthāratopi kathetabbaṃ. Saṅkhepato tāva – ettha hi purimāni pañca āyatanāni upādārūpaṃ, tesu diṭṭhesu avasesaṃ upādārūpaṃ diṭṭhameva hoti. Chaṭṭhaṃ āyatanaṃ cittaṃ, taṃ viññāṇakkhandho hoti, tena sahajātā vedanādayo sesā tayo arūpakkhandhāti heṭṭhā vuttanayeneva saṅkhepato ca vitthārato ca arahattasampāpakaṃ kammaṭṭhānaṃ veditabbaṃ.
眼触境界者，如金等色像，是二种眼识、二种覆蔽、三种通达。此七识与此七触境一起显现成处。耳触境及其余触境亦同理。唯心触境界必合二十种成熟触。此乃界作业之义。简说亦详述均可，两说兼用。简说即是——以前五处为缘所依的色所余相，所见色所余相。第六处为心，心为识蕴，缘由心生余三无色蕴，根据前说简略或详述，皆应认知可成阿拉汉果之方便法门。
Cakkhunā rūpaṃ disvāti cakkhuviññāṇena rūpaṃ passitvā. Somanassaṭṭhāniyanti somanassassa kāraṇabhūtaṃ. Upavicaratīti tattha manaṃ cārento upavicarati. Sesapadesupi eseva nayo . Ettha ca iṭṭhaṃ vā hotu aniṭṭhaṃ vā, yaṃ rūpaṃ disvā somanassaṃ uppajjati, taṃ somanassaṭṭhāniyaṃ nāma. Yaṃ disvā domanassaṃ uppajjati, taṃ domanassaṭṭhāniyaṃ nāma. Yaṃ disvā upekkhā uppajjati, taṃ upekkhāṭṭhāniyaṃ nāmāti veditabbaṃ. Saddādīsupi eseva nayo. Iti idaṃ saṅkhepato kammaṭṭhānaṃ āgataṃ. Taṃ kho panetaṃ saṅkhepato āgataṭṭhāne saṅkhepatopi vitthāratopi kathetuṃ vaṭṭati. Vitthārato āgataṭṭhāne saṅkhepato kathetuṃ na vaṭṭati. Imasmiṃ pana titthāyatanasutte idaṃ saṅkhepato aṭṭhārasamanopavicāravasena kammaṭṭhānaṃ āgataṃ. Taṃ saṅkhepatopi vitthāratopi kathetuṃ vaṭṭati.
眼见色，即凭眼识见色。令心欢喜或忧愁者为相关义。心之移动即为思维观察。诸处余相亦同理。见色若生喜欢，称为喜欢本；若生厌恶名为厌恶本；若生平等，称平等本。听声等亦如是。简说此便利法门亦可详述，不可反向。于外道经中，简说成十八心所成熟所为境界。此既可简述亦可详说。
Tattha saṅkhepato tāva – cakkhu sotaṃ ghānaṃ jivhā kāyo, rūpaṃ saddo gandho rasoti imāni nava upādārūpāni, tesu diṭṭhesu sesaṃ upādārūpaṃ diṭṭhameva hoti. Phoṭṭhabbaṃ tīṇi mahābhūtāni, tehi diṭṭhehi catutthaṃ diṭṭhameva hoti. Mano viññāṇakkhandho, tena sahajātā vedanādayo tayo arūpakkhandhāti heṭṭhā vuttanayeneva saṅkhepato ca vitthārato ca arahattasampāpakaṃ kammaṭṭhānaṃ veditabbaṃ.
这里简略说明有：眼、耳、鼻、舌、身，这五根所依止的色、声、香、味、触这九种染着形态，在眼根等诸根中，眼能见色乃至其余诸根能见的染着形态，皆为见法。所见中体，乃由三大本质所成，借着此见色，四大之体显现而成。意根及识蕴，和意根同生的感受等三个无色蕴，即下文所说之简略和详细，皆应知为成道阿拉汉的业处。
Ariyasaccānīti ariyabhāvakarāni, ariyapaṭividdhāni vā saccāni. Ayamettha saṅkhepo, vitthārato panetaṃ padaṃ visuddhimagge (visuddhi. 2.529) pakāsitaṃ. Channaṃ, bhikkhave, dhātūnanti idaṃ kimatthaṃ āraddhaṃ? Sukhāvabodhanatthaṃ. Yassa hi tathāgato dvādasapadaṃ paccayāvaṭṭaṃ kathetukāmo hoti, tassa gabbhāvakkanti vaṭṭaṃ dasseti. Gabbhāvakkanti vaṭṭasmiṃ hi dassite kathetumpi sukhaṃ hoti paraṃ avabodhe utumpīti sukhāvabodhanatthaṃ idamāraddhanti veditabbaṃ. Tattha channaṃ dhātūnanti heṭṭhā vuttānaṃyeva pathavīdhātuādīnaṃ. Upādāyāti paṭicca. Etena paccayamattaṃ dasseti. Idaṃ vuttaṃ hoti ‘‘chadhātupaccayā gabbhassāvakkanti hotī’’ti. Kassa channaṃ dhātūnaṃ paccayena, kiṃ mātu, udāhu pitūti? Na mātu na pitu, paṭisandhiggaṇhanakasattasseva pana channaṃ dhātūnaṃ paccayena gabbhassāvakkanti nāma hoti. Gabbho ca nāmesa nirayagabbho tiracchānayonigabbho pettivisayagabbho manussagabbho devagabbhoti nānappakāro hoti. Imasmiṃ pana ṭhāne manussagabbho adhippeto. Avakkanti hotīti okkanti nibbatti pātubhāvo hoti, kathaṃ hotīti? Tiṇṇaṃ sannipātena. Vuttañhetaṃ –
圣谛者，即成就圣行的圣义，或符合圣理的真谛。此处为简略表达，更详细释于《净道篇》。受覆界，为比库们，此处为何事而起，以为教示？为启发快乐知觉。因为世尊欲说十二因缘的缘起循环，故显示受覆界即受生之缘。受覆界，在这里是指覆盖之界，从地界等说起。依止者谓因缘，依此因缘说。故有经典言，“由受覆因缘，名为受生”。何者为受覆界的因缘？如母、如父？非母非父，只因受覆界之因，故名受生。受受可分为地狱受生、畜生受生、饿鬼受生、人间受生和天界受生等多种。此处以人间受生为主导。受生即下入、进入、降生的缘起，如何生起？由三者的会合而成。经典言：
‘‘Tiṇṇaṃ kho pana, bhikkhave, sannipātā gabbhassāvakkanti hoti. Katamesaṃ tiṇṇaṃ ? Idha mātāpitaro ca sannipatitā honti, mātā ca na utunī hoti, gandhabbo ca na paccupaṭṭhito hoti. Neva tāva gabbhassāvakkanti hoti. Idha mātāpitaro ca sannipatitā honti, mātā ca utunī hoti, gandhabbo ca na paccupaṭṭhito hoti, neva tāva gabbhassāvakkanti hoti. Yato ca kho, bhikkhave, mātāpitaro ca sannipatitā honti, mātā ca utunī hoti, gandhabbo ca paccupaṭṭhito hoti. Evaṃ tiṇṇaṃ sannipātā gabbhassāvakkanti hotī’’ti (ma. ni. 1.408).
“比库们，受生由三者的会合而生。何为三者？即父母俱会，母不孕，不见护育者时，不生受生。父母俱会，母已孕，不见护育者时，不生受生。然父母俱会，母孕育，且见护育者时，受生由此三者之会合而成。”（《中部·释义》1.408）
Okkantiyāsati nāmarūpanti ‘‘viññāṇapaccayā nāmarūpa’’nti vuttaṭṭhāne vatthudasakaṃ kāyadasakaṃ bhāvadasakaṃ tayo arūpino khandhāti tettiṃsa dhammā gahitā, imasmiṃ pana ‘‘okkantiyā sati nāmarūpa’’nti vuttaṭṭhāne viññāṇakkhandhampi pakkhipitvā gabbhaseyyakānaṃ paṭisandhikkhaṇe catuttiṃsa dhammā gahitāti veditabbā. Nāmarūpapaccayā saḷāyatanantiādīhi yatheva okkantiyā sati nāmarūpapātubhāvo dassito, evaṃ nāmarūpe sati saḷāyatanapātubhāvo, saḷāyatane sati phassapātubhāvo, phasse sati vedanāpātubhāvo dassito.
所谓下入，即名色受生。于此论及物质十法、身十法及心十法，三无色蕴合计三十三法，世尊在“下入时名色”处亦将识蕴包括进去，因在人类胎儿之受生时，这三十三法已具其因缘。名色因缘包含六处等，如同下入时名色现起，亦复如此。由于六处起，产生触；由于触起，产生受，详见。
Vediyamānassāti ettha vedanaṃ anubhavantopi vediyamānoti vuccati jānantopi. ‘‘Vediyāmahaṃ, bhante, vediyatīti maṃ saṅgho dhāretū’’ti (cūḷava. aṭṭha. 102) ettha hi anubhavanto vediyamāno nāma, ‘‘sukhaṃ vedanaṃ vediyamāno sukhaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānātī’’ti (ma. ni. 1.113; dī. ni. 2.380; vibha. 363) ettha jānanto. Idhāpi jānantova adhippeto. Idaṃ dukkhanti paññapemīti evaṃ jānantassa sattassa ‘‘idaṃ dukkhaṃ ettakaṃ dukkhaṃ, natthi ito uddhaṃ dukkha’’nti paññapemi bodhemi jānāpemi. Ayaṃ dukkhasamudayotiādīsupi eseva nayo.
这里的“正在感受”即为受，虽为感受者，亦称部份“被感受者”，即所谓“知道者”。有文引：“尊者，我感受，我被感受”，此处“感受者”是称其为感知的。“愉快感受被感”、“愉快感受领悟”亦有经文记载。此处“知道”即为主导。说“这是苦”，即称苦，是由识见苦苦，如是者“苦、集、灭、道”理路皆依此而开。
Tattha dukkhādīsu ayaṃ sanniṭṭhānakathā – ṭhapetvā hi taṇhaṃ tebhūmakā pañcakkhandhā dukkhaṃ nāma, tasseva pabhāvikā pubbataṇhā dukkhasamudayo nāma, tesaṃ dvinnampi saccānaṃ anuppattinirodho dukkhanirodho nāma, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo dukkhanirodhagāminī paṭipadā nāma. Iti bhagavā okkantiyā sati nāmarūpanti kathentopi vediyamānassa jānamānasseva kathesi, nāmarūpapaccayā saḷāyatananti kathentopi, saḷāyatanapaccayā phassoti kathentopi, phassapaccayā vedanāti kathentopi, vediyamānassa kho panāhaṃ, bhikkhave, idaṃ dukkhanti paññapemīti kathentopi , ayaṃ dukkhasamudayoti, ayaṃ dukkhanirodhoti, ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti paññapemīti kathentopi vediyamānassa jānamānasseva kathesi.
此处谈苦等成立的论理——五蕴乃三界之地，置立渴爱此三界基础，称为苦；其基础所生，名集苦；两个真谛中尚未生起的无苦即苦灭；圣八正道即苦灭之趋道。世尊即使讲述“下入时名色”时亦同时讲述“正在感受者”、“名色因缘六处”、“六处因缘触”、“触因缘受”，且我比库们在“苦”上说取苦以说明，亦讲论集、灭、道，均为称苦称集，称灭称道。讲述“正在感受者”及“知道者”时亦是如此。
Idāni tāni paṭipāṭiyā ṭhapitāni saccāni vitthārento katamañca, bhikkhavetiādimāha. Taṃ sabbaṃ sabbākārena visuddhimagge (visuddhi. 2.537) vitthāritameva. Tattha vuttanayeneva veditabbaṃ. Ayaṃ pana viseso – tattha ‘‘dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ yāyaṃ taṇhā ponobbhavikā’’ti (ma. ni. 1.133; dī. ni. 2.400; vibha. 203) imāya tantiyā āgataṃ, idha ‘‘avijjāpaccayā saṅkhārā’’ti paccayākāravasena. Tattha ca dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ ‘‘yo tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho’’ti (ma. ni. 1.134; dī. ni. 2.401; vibha. 204) imāya tantiyā āgataṃ, idha ‘‘avijjāyatveva asesavirāganirodhā’’ti paccayākāranirodhavasena.
现在延续前文，详细展开所确立的真实义。有人提出：‘比库等云何？’全部皆是以一切要素之清净之道，周详加以阐述。对此，应遵循原说而知。此处之特别之处，在于‘苦的生起为圣谛，是渴爱，反复生灭’者，此语来源于《中部大品注》（一三三页）及《长部大品注》（四〇〇页）和《毗婆沙》（二〇三页）。此处为条件式说明，如‘无明为行之条件’。又‘苦的止息为圣谛，正是对于该渴爱之无余断灭’者，此语亦出同例注内（《中部大品注》一三四、《长部大品注》四〇一、《毗婆沙》二〇四），亦为条件果报之说。
Tattha asesavirāganirodhāti asesavirāgena ca asesanirodhena ca. Ubhayampetaṃ aññamaññavevacanameva. Saṅkhāranirodhoti saṅkhārānaṃ anuppattinirodho hoti. Sesapadesupi eseva nayo. Imehi pana padehi yaṃ āgamma avijjādayo nirujjhanti, atthato taṃ nibbānaṃ dīpitaṃ hoti. Nibbānañhi avijjānirodhotipi saṅkhāranirodhotipi evaṃ tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ nirodhanāmena kathīyati. Kevalassāti sakalassa. Dukkhakkhandhassāti vaṭṭadukkharāsissa. Nirodho hotīti appavatti hoti. Tattha yasmā avijjādīnaṃ nirodho nāma khīṇākāropi vuccati arahattampi nibbānampi, tasmā idha khīṇākāradassanavasena dvādasasu ṭhānesu arahattaṃ, dvādasasuyeva nibbānaṃ kathitanti veditabbaṃ. Idaṃ vuccatīti ettha nibbānameva sandhāya idanti vuttaṃ. Aṭṭhaṅgikoti na aṭṭhahi aṅgehi vinimutto añño maggo nāma atthi. Yathā pana pañcaṅgikaṃ tūriyanti vutte pañcaṅgamattameva tūriyanti vuttaṃ hoti, evamidhāpi aṭṭhaṅgikamattameva maggo hotīti veditabbo. Aniggahitoti na niggahito. Niggaṇhanto hi hāpetvā vā dasseti vaḍḍhetvā vā taṃ parivattetvā vā. Tattha yasmā cattāri ariyasaccāni ‘‘na imāni cattāri, dve vā tīṇi vā’’ti evaṃ hāpetvāpi ‘‘pañca vā cha vā’’ti evaṃ vaḍḍhetvāpi ‘‘na imāni cattāri ariyasaccāni, aññāneva cattāri ariyasaccānī’’ti dassetuṃ na sakkā. Tasmā ayaṃ dhammo aniggahito nāma. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
此处无余断灭断灭，谓无余断灭无余贪与无余恚之灭。此两语仅为同义异说。行的灭尽，谓行的不再生起之灭。复于词汇定义中亦是如此。于这些辞句中，依该词义，诸由无明等所生诸法俱断，而这即是涅槃之明证。涅槃宛如无明之灭尽、断尽之行，故此诸法断灭亦为涅槃说法之依据。称“全遍”意谓宏揽全面。谓苦蕴故名苦。灭即消退。又因无明等之灭灭，亦称阿拉汉及涅槃，为斩除无明余火之显现，于十二处皆说阿拉汉，于十二处亦说涅槃。此即缘由。所谓此语，理应以涅槃为所涵义。八支道非真有八支，其旨在说明八支之理。譬如虽言四支，却只指达到四支之道理，此理亦应如此明白。未被束缚是谓未缚，束缚者为解除、显现、增长或转变。因四圣谛非此四或二三所摄，亦非五六所摄，亦不能由他现四谛之异，故称该法为未被束缚。余皆广长升起。
2. Bhayasuttavaṇṇanā2. 怖畏经注
§63
63. Dutiye amātāputtikānīti mātā ca putto ca mātāputtaṃ, parittātuṃ samatthabhāvena natthi ettha mātāputtanti amātāputtikāni. Yanti yasmiṃ samaye. Tattha mātāpi puttaṃ nappaṭilabhatīti tasmiṃ aggibhaye uppanne mātāpi puttaṃ passituṃ na labhati, puttopi mātaraṃ passituṃ na labhatīti attho. Bhayaṃ hotīti cittutrāsabhayaṃ hoti. Aṭavisaṅkopoti aṭaviyā saṅkopo. Aṭavīti cettha aṭavivāsino corā veditabbā. Yadā hi te aṭavito janapadaṃ otaritvā gāmanigamarājadhāniyo paharitvā vilumpanti, tadā aṭavisaṅkopo nāma hoti, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Cakkasamārūḷhāti ettha iriyāpathacakkampi vaṭṭati yānacakkampi. Bhayasmiṃ hi sampatte yesaṃ yānakāni atthi, te attano parikkhārabhaṇḍaṃ tesu āropetvā palāyanti. Yesaṃ natthi , te kājena vā ādāya sīsena vā ukkhipitvā palāyantiyeva. Te cakkasamārūḷhā nāma honti. Pariyāyantīti ito cito ca gacchanti. Kadācīti kismiñcideva kāle. Karahacīti tasseva vevacanaṃ. Mātāpi puttaṃ paṭilabhatīti āgacchantaṃ vā gacchantaṃ vā ekasmiṃ ṭhāne nilīnaṃ vā passituṃ labhati. Udakavāhakoti nadīpūro. Mātāpi puttaṃ paṭilabhatīti kulle vā uḷumpe vā mattikābhājane vā dārukkhaṇḍe vā laggaṃ vuyhamānaṃ passituṃ paṭilabhati, sotthinā vā puna uttaritvā gāme vā araññe vā ṭhitaṃ passituṃ labhatīti.
六十三、次谓“非亲非子者”，意味母与子，此母子虽同称，不足以互相护卫，因此“非亲非子”指此母子。谓“于某时许多相继而去”。所谓“母亦不得见子”，因火灾时，母不能察见子；子亦不能见母，是义。恐怖者，意谓心之惊怖。森林压迫者，谓森林中盗贼。此处森林，指森林之居民诸盗贼。谓盗贼出离乡邑、村落与城镇，行扰乱时名为森林压迫，依此说。升骑者者，谓有行路车马等具。恐怖中有车马之处，则彼人携取身之财物而逃。无车马者，则徒步或扛头颅逃走，此谓升骑。转动者谓来回四处行走。谓“母亦不得见子”，因来往或行走中于某一处隐敝，得见母或得见子。水携者者，即河流洪水。谓母亦不得见子，因于谷地薄地泥洼木材堆积中见得，或依河流所送，或越村落林野中，得见母或得见子。
Evaṃ pariyāyato amātāputtikāni bhayāni dassetvā idāni nippariyāyena dassento tīṇimānītiādimāha. Tattha jarābhayanti jaraṃ paṭicca uppajjanakabhayaṃ. Itaresupi eseva nayo. Vuttampi cetaṃ – ‘‘jaraṃ paṭicca uppajjati bhayaṃ bhayānakaṃ chambhitattaṃ lomahaṃso cetaso utrāso. Byādhiṃ paṭicca, maraṇaṃ paṭicca uppajjati bhayaṃ bhayānakaṃ chambhitattaṃ lomahaṃso cetaso utrāso’’ti (vibha. 921). Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
如此反复描写非亲非子中恐怖之情，今将结论叙述，称三面之一。所谓老恐怖，即因老生起恐怖。也有此义。此中据说：“因老产生令人惧怖之恐怖，心象凶猛之白天鹅，心惧害虑急。因病、因死亦生此恐怖。”（出自《毗婆沙》九二一页）余皆广长升起。
3. Venāgapurasuttavaṇṇanā3. 韦那嘎城经注
§64
64. Tatiye kosalesūti evaṃnāmake janapade. Cārikaṃ caramānoti addhānagamanaṃ gacchanto. Cārikā ca nāmesā bhagavato duvidhā hoti turitacārikā ca aturitacārikā cāti. Tattha dūrepi bodhaneyyapuggalaṃ disvā tassa bodhanatthāya sahasā gamanaṃ turitacārikā nāma . Sā mahākassapapaccuggamanādīsu daṭṭhabbā. Yaṃ pana gāmanigamapaṭipāṭiyā devasikaṃ yojanaaddhayojanavasena piṇḍapātacariyādīhi lokaṃ anuggaṇhantassa gamanaṃ, ayaṃ aturitacārikā nāma. Imaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ – ‘‘cārikaṃ caramāno’’ti. Vitthārena pana cārikākathā sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya ambaṭṭhasuttavaṇṇanāyaṃ (dī. ni. aṭṭha. 1.254) vuttā. Brāhmaṇagāmoti brāhmaṇānaṃ samosaraṇagāmopi brāhmaṇagāmoti vuccati, brāhmaṇānaṃ bhogagāmopi. Idha samosaraṇagāmo brāhmaṇavasanagāmoti adhippeto. Tadavasarīti tattha avasari, sampattoti attho. Vihāro panettha aniyāmito. Tasmā tassa avidūre buddhānaṃ anucchaviko eko vanasaṇḍo atthi, satthā taṃ vanasaṇḍaṃ gatoti veditabbo.
六十四、谓第三，指名为国萨拉之地。谓行旅者外出行走，谓往返出行。行旅分为两种，速行与不速行。于彼处，见远处应教化之人，为教化之由以速行者，称之为速行。该速行见于大咖萨巴迁徒等处。若依乡邑路径，依世间粮食食衣等，不急速行则称不速行。对此有说：“谓行旅者行走者。”详细叙述于《长部大品注·素冠文》中萨经释（《长部大品注》一二五页）。所谓婆罗门村，即婆罗门住处之聚落，亦称婆罗门村庄，亦有富庶聚落称作婆罗门村。此处之聚落名为婆罗门服饰村。所谓偶然，意谓状况、情形。假处此地，修行者虽无固定居所，但佛弟子有一林丛作安处，导师即至此林丛，可知此义。
Assosunti suṇiṃsu upalabhiṃsu, sotadvārasampattavacananigghosānusārena jāniṃsu. Khoti avadhāraṇatthe, padapūraṇamatte vā nipāto. Tattha avadhāraṇatthena ‘‘assosuṃ eva, na tesaṃ koci savanantarāyo ahosī’’ti ayamattho veditabbo. Padapūraṇena byañjanasiliṭṭhatāmattameva.
谓听闻义。谓耳根相续之声门入无碍也。谓持摄义，即词句的完整铺陈。由持摄义以知，此谓“确已闻闻，不生诸碍”。词句完整铺陈乃为修辞之义。
Idāni yamatthaṃ assosuṃ, taṃ pakāsetuṃ samaṇo khalu, bho, gotamotiādi vuttaṃ. Tattha samitapāpattā samaṇoti veditabbo. Khalūti anussavatthe nipāto. Bhoti tesaṃ aññamaññaṃ ālapanamattaṃ. Gotamoti bhagavato gottavasena paridīpanaṃ, tasmā ‘‘samaṇo khalu, bho, gotamo’’ti ettha samaṇo kira, bho, gotamagottoti evamattho daṭṭhabbo. Sakyaputtoti idaṃ pana bhagavato uccākulaparidīpanaṃ. Sakyakulā pabbajitoti saddhāpabbajitabhāvaparidīpanaṃ, kenaci pārijuññena anabhibhūto aparikkhīṇaṃyeva taṃ kulaṃ pahāya saddhāya pabbajitoti vuttaṃ hoti. Taṃ kho panāti itthambhūtākhyānatthe upayogavacanaṃ, tassa kho pana bhoto gotamassāti attho. Kalyāṇoti kalyāṇaguṇasamannāgato, seṭṭhoti vuttaṃ hoti. Kittisaddoti kittiyeva, thutighoso vā. Abbhuggatoti sadevakaṃ lokaṃ ajjhottharitvā uggato. Kinti? Itipi so bhagavā…pe… buddho bhagavāti. Tatrāyaṃ padasambandho – so bhagavā itipi arahaṃ, itipi sammāsambuddho…pe… itipi bhagavāti. Iminā ca iminā ca kāraṇenāti vuttaṃ hoti.
现在将所闻实义，便由此而展开说明：所谓沙门，称呼果德玛等者。此中，‘所受罪恶微量者称为沙门’应当理解。‘确实’者，是话语传说中的助词。‘婆罗门’是他们彼此交谈之际的礼貌称谓。‘果德玛’二字，是对世尊家族的表明，因此此处‘沙门婆罗门果德玛’乃指沙门家族果德玛，含义应如此解读。“释迦子”则是世尊高贵家族的彰显。“释迦家族出家”，则指其凭信心而出家，舍弃世俗家族，凭信仰而受戒近学。此语含不被世俗束缚，弃绝家族，皈依信解而出家的义理。此“婆罗门”一词在此用作阐述教合之理，而其中“婆罗门果德玛”即指世尊。所谓“善”，是具备善良美好品质的意思，“最胜”则为已被称述之义。“赞声”意味着誉说、称赞的声响。“升起”是指整体世界被提升、奋起。何以？因为此世尊即为……觉者，即世尊也。此处词语的连接是：‘是世尊’，‘是阿拉汉’，‘是正觉’……诸义均包含于“是世尊”中。此因缘缘起关系因故得云云。
Tattha ‘‘ārakattā, arīnaṃ arānañca hatattā, paccayādīnaṃ arahattā, pāpakaraṇe rahābhāvāti imehi kāraṇehi so bhagavā arahanti veditabbo’’tiādinā nayena mātikaṃ nikkhipitvā sabbāneva etāni padāni visuddhimagge (visuddhi. 1.125-127) buddhānussatiniddese vitthāritānīti tato nesaṃ vitthāro gahetabbo.
其中有言曰：‘由防护者、杀害敌人者、诸因缘等阿拉汉，及远离恶业者，皆凭此因缘而成阿拉汉，唯觉断、清净无染。’以此为纲领，将所有此类称谓收纳编目，详见《净道》一书（净释1.125-127），所述皆为诸佛教誡之述说。由此可取其详细阐释。
Soimaṃ lokanti so bhavaṃ gotamo imaṃ lokaṃ, idāni vattabbaṃ nidasseti. Sadevakanti saha devehi sadevakaṃ. Evaṃ saha mārena samārakaṃ. Saha brahmunā sabrahmakaṃ. Saha samaṇabrāhmaṇehi sassamaṇabrāhmaṇiṃ. Pajātattā pajā, taṃ pajaṃ. Saha devamanussehi sadevamanussaṃ. Tattha sadevakavacanena pañcakāmāvacaradevaggahaṇaṃ veditabbaṃ, samārakavacanena chaṭṭhakāmāvacaradevaggahaṇaṃ, sabrahmakavacanena brahmakāyikādibrahmaggahaṇaṃ, sassamaṇabrāhmaṇivacanena sāsanassa paccatthikapaccāmittasamaṇabrāhmaṇaggahaṇaṃ, samitapāpabāhitapāpasamaṇabrāhmaṇaggahaṇañca, pajāvacanena sattalokaggahaṇaṃ, sadevamanussavacanena sammutidevaavasesamanussaggahaṇaṃ. Evamettha tīhi padehi okāsalokena saddhiṃ sattaloko, dvīhi pajāvasena sattalokova gahitoti veditabbo.
世尊果德玛正向大众阐释此世间及此生存之法。所谓“随从天人”，指同天众合和者。如此亦同魔王者。与梵天为伴。与沙门婆罗门等同处同行。生育则为子女，子女即是后代。与人天同处，人与天合。彼处以随从天人言语为五欲所摄之天界称谓，以魔语为六欲所摄之天界称谓，以梵言为梵天及其居所称谓，以沙门婆罗门之言语为教法保护的沙门婆罗门所集中之地称谓；以善恶清净沙门婆罗门之言称谓为远离恶业之沙门婆罗门所集合之处；生育言辞称谓为七界范围；天人与人言敬称谓谓乃授权认可后之人界范围。于是以此三词合用，在外境中聚合七界范围；以二词生育言辞含义形同七界而聚合之理应当理解。
Aparo nayo – sadevakaggahaṇena arūpāvacaraloko gahito, samārakaggahaṇena chakāmāvacaradevaloko, sabrahmakaggahaṇena rūpībrahmaloko, sassamaṇabrāhmaṇādiggahaṇena catuparisavasena, sammutidevehi vā saha manussaloko, avasesasabbasattaloko vā. Porāṇā panāhu – sadevakanti devatāhi saddhiṃ avasesalokaṃ. Samārakanti mārena saddhiṃ avasesalokaṃ. Sabrahmakanti brahmehi saddhiṃ avasesalokaṃ. Evaṃ sabbepi tibhavūpage satte tīhākārehi tīsu padesu pakkhipitvā puna dvīhi padehi pariyādātuṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussanti vuttaṃ. Evaṃ pañcahi padehi tena tenākārena tedhātukameva pariyādinnanti.
另一论述以随从天人言称号为无色界天人所聚集的地，魔王随从者则聚合于六欲天之天人，梵天者与色界诸梵天汇聚，沙门婆罗门等称谓者分布于四大部众中，与认可天人或人界合流，称为聚集之处或安住处。此前说法中，“随从天人”指与天人同处的最高世界，“魔王”指随从魔王者之所在，“梵天”与梵界诸天同居如此。由此，把众生三界中各种存在分别划归三种主要词汇之所指，继而以二词重叠使用巧妙标明沙门婆罗门、生育及天人合流之义。此即五种词相互照应，故全部聚摄诸天、人、生育之界。
Sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedetīti sayanti sāmaṃ, aparaneyyo hutvā. Abhiññāti abhiññāya, adhikena ñāṇena ñatvāti attho. Sacchikatvāti paccakkhaṃ katvā , etena anumānādipaṭikkhepo kato. Pavedetīti bodheti ñāpeti pakāseti.
自覺者证得亲证真理故而宣说，言辞和善，应与人相称。所谓自证者，意指由更深智慧获得了直观认识。亲觉是谓亲身体验，证实无疑，故而言说不加怀疑。宣说者即意味着明示、告知、开示。
So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ…pe… pariyosānakalyāṇanti so bhagavā sattesu kāruññataṃ paṭicca hitvāpi anuttaraṃ vivekasukhaṃ dhammaṃ deseti. Tañca kho appaṃ vā bahuṃ vā desento ādikalyāṇādippakārameva deseti, ādimhipi kalyāṇaṃ bhaddakaṃ anavajjameva katvā deseti, majjhepi, pariyosānepi kalyāṇaṃ bhaddakaṃ anavajjameva katvā desetīti vuttaṃ hoti.
此世尊所说的法即起始之善行……终结之善名谓世尊基于悲悯诸众生，虽已达无上寂静之乐境，仍为利益众生而宣说佛法。或多或少，他所宣说皆归于起始之善功德，诸行皆持正善，不受杂染，始中终均被称为善分别。
Tattha atthi desanāya ādimajjhapariyosānaṃ, atthi sāsanassa. Desanāya tāva catuppadikāyapi gāthāya paṭhamapādo ādi nāma, tato dve majjhaṃ nāma, ante eko pariyosānaṃ nāma. Ekānusandhikassa suttassa nidānaṃ ādi, idamavocāti pariyosānaṃ, ubhinnaṃ antarā majjhaṃ. Anekānusandhikassa suttassa paṭhamānusandhi ādi, ante anusandhi pariyosānaṃ, majjhe eko vā dve vā bahū vā majjhameva.
这里有关于教法的开头、中间、结束三部分，也属于教法范畴。教说中四句偈诗的开头称为“开头”，然后是两句称为“中间”，最后一句称为“结束”。单一相续经文的开头称为“起缘”，这就是“结束”，上下两者之间为“中间”。多重相续经文的开头称为“第一缘”，结束称为“缘合末”，中间则为“中段”，可能是一个或两个，甚至更多，皆在中间。
Sāsanassa sīlasamādhivipassanā ādi nāma. Vuttampi cetaṃ – ‘‘ko cādi kusalānaṃ dhammānaṃ, sīlañca suvisuddhaṃ diṭṭhi ca ujukā’’ti (saṃ. ni. 5.369). ‘‘Atthi, bhikkhave, majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā’’ti evaṃ vutto pana ariyamaggo majjhaṃ nāma. Phalañceva nibbānañca pariyosānaṃ nāma. ‘‘Tasmātiha tvaṃ, brāhmaṇa, brahmacariyaṃ etaṃpāraṃ etaṃpariyosāna’’nti ettha phalaṃ pariyosananti vuttaṃ. ‘‘Nibbānogadhañhi, āvuso visākha, brahmacariyaṃ vussati nibbānaparāyaṇaṃ nibbānapariyosāna’’nti (ma. ni. 1.466) ettha nibbānaṃ pariyosānanti vuttaṃ. Idha pana desanāya ādimajjhapariyosānaṃ adhippetaṃ. Bhagavā hi dhammaṃ desento ādimhi sīlaṃ dassetvā majjhe maggaṃ pariyosāne nibbānaṃ dasseti. Tena vuttaṃ – ‘‘so dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇa’’nti. Tasmā aññopi dhammakathiko dhammaṃ kathento –
教法的戒、定、慧等三藏称为“开头、中段、结束”。《增支部论》中也说：“哪一种是善法之始，戒清净、见正直”。世尊成就正觉后所行中道实践称为“中道”，这就是圣道的中段。成就果位与涅槃为“结束”。因此，当时世尊告诫婆罗门：“此为戒法、中道及结束”，称结束为果位。“涅槃是修行果位极致，涅槃则是结束”。这里开头、中段、结束三部分被尊重。世尊在宣说教法时，起首展显戒法，居中明示正道，终末显露涅槃。故有云：“他说教法是开头善、居中善、结束善”。因此，其他说法者说：“在开头示戒，在中明道；在结束彰显涅槃，这才是教法的所在。”
‘‘Ādimhi sīlaṃ dasseyya, majjhe maggaṃ vibhāvaye;
“起首示戒律，居中彰道途；
Pariyosānamhi nibbānaṃ, esā kathikasaṇṭhitī’’ti.
结束处涅槃现，此为说法安置。”
Sātthaṃ sabyañjananti yassa hi yāgubhattaitthipurisādivaṇṇanānissitā desanā hoti, na so sātthaṃ deseti. Bhagavā pana tathārūpaṃ desanaṃ pahāya catusatipaṭṭhānādinissitaṃ desanaṃ deseti. Tasmā ‘‘sātthaṃ desetī’’ti vuccati. Yassa pana desanā ekabyañjanādiyuttā vā sabbaniroṭṭhabyañjanā vā sabbavissaṭṭhabyañjanā vā sabbaniggahitabyañjanā vā, tassa damiḷakirātayavanādimilakkhānaṃ bhāsā viya byañjanapāripūriyā abhāvato abyañjanā nāma desanā hoti. Bhagavā pana –
所谓“义理”，是指依托于牺牲食物等人世间事物品类的说明，非义理则非正法传说。世尊遗弃此类教说而起如四念处等正法，故称“义理教说”。若某教说仅以单音节或多音节组合成词，抑或完全阻绝音节、颠倒音韵，或全然缺乏内涵，如他乡种族文字，则称为无义音节教说。世尊则如是说道：
‘‘Sithilaṃ dhanitañca dīgharassaṃ, lahukaṃ garukañca niggahītaṃ;
“长短虚实自有度，轻重凝结悉阻断；
Sambandhaṃ vavatthitaṃ vimuttaṃ, dasadhā byañjanabuddhiyā pabhedo’’ti. –
此处所述为关系，详尽阐述解脱，谓十种标志慧分辨之义。
Evaṃ vuttaṃ dasavidhaṃ byañjanaṃ amakkhetvā paripuṇṇabyañjanameva katvā dhammaṃ deseti. Tasmā ‘‘sabyañjanaṃ katvā desetī’’ti vuccati. Kevalaparipuṇṇanti ettha kevalanti sakalādhivacanaṃ. Paripuṇṇanti anūnādhikavacanaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – sakalaparipuṇṇameva deseti, ekadesanāpi aparipuṇṇā natthīti. Parisuddhanti nirupakkilesaṃ. Yo hi ‘‘imaṃ dhammadesanaṃ nissāya lābhaṃ vā sakkāraṃ vā labhissāmī’’ti deseti, tassa aparisuddhā desanā nāma hoti. Bhagavā pana lokāmisanirapekkho hitapharaṇeneva mettābhāvanāya muduhadayo ullumpanasabhāvasaṇṭhitena cittena deseti. Tasmā parisuddhaṃ desetīti vuccati. Brahmacariyaṃ pakāsetīti ettha brahmacariyanti sikkhattayasaṅgahitaṃ sakalaṃ sāsanaṃ. Tasmā brahmacariyaṃ pakāsetīti so dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ…pe… parisuddhaṃ, evaṃ desento ca sikkhattayasaṅgahitaṃ sakalasāsanabrahmacariyaṃ pakāsetīti evamettha attho daṭṭhabbo. Brahmacariyanti seṭṭhaṭṭhena brahmabhūtaṃ cariyaṃ, brahmabhūtānaṃ vā buddhādīnaṃ cariyanti vuttaṃ hoti.
如是说，虽未尽述十种标志，但当舍弃不完整的标志，仅以圆满标志为说，故称为‘具足标志说法’。此中‘仅圆满’一词，‘仅’乃整体用语，而‘圆满’为部分用语。意指此说法为‘整体且圆满’，非单一说法有所不圆满。‘净洁’指无染污者。若说‘依此法说当获利或敬重’，则为不净之说。世尊因无著世间，乃为利益众生，以慈爱心、喜悦心、真诚心、恒久心、欢喜心、精进心而宣说，故谓之净洁说法。此处‘清净道’指包含戒戒法的一切教法总摄，故言‘宣说清净道’，即宣说包含所有修学阶段的清净教法。‘清净道’乃指最上圣净如来及圣者所行之道。
Sādhu kho panāti sundaraṃ kho pana, atthāvahaṃ sukhāvahanti vuttaṃ hoti. Tathārūpānaṃ arahatanti yathārūpo so bhavaṃ gotamo, evarūpānaṃ anekehipi kappakoṭisatasahassehi dullabhadassanānaṃ byāmappabhāparikkhittehi asītianubyañjanapaṭimaṇḍitehi dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇavarehi samākiṇṇamanoramasarīrānaṃ anappakadassanānaṃ atimadhuradhammanigghosānaṃ yathābhūtaguṇādhigamena loke arahantoti laddhasaddānaṃ arahataṃ. Dassanaṃ hotīti pasādasommāni akkhīni ummīletvā dassanamattampi sādhu hoti. Sace pana aṭṭhaṅgasamannāgatena brahmassarena dhammaṃ desentassa ekapadampi sotuṃ labhissāma, sādhutaraṃyeva bhavissatīti evaṃ ajjhāsayaṃ katvā. Yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsūti sabbakiccāni pahāya tuṭṭhamānasā agamaṃsu. Añjaliṃ paṇāmetvāti ete ubhatopakkhikā, te evaṃ cintesuṃ – ‘‘sace no micchādiṭṭhikā codessanti ‘kasmā tumhe samaṇaṃ gotamaṃ vanditthā’ti, tesaṃ ‘kiṃ añjalikaraṇamattenāpi vanditaṃ hotī’ti vakkhāma . Sace no sammādiṭṭhikā codessanti ‘kasmā bhagavantaṃ na vanditthā’ti, ‘kiṃ sīsena bhūmiṃ paharanteneva vanditaṃ hoti. Nanu añjalikammampi vandanā evā’ti vakkhāmā’’ti.
‘善哉’者，意谓美善；‘妙哉’者，意谓寓意安乐之义。正如此理，如来也如是。此等阿拉汉虽有多种，有千万亿劫难以遇见的异相殊胜，身乃聚集七十二种断灭之病，具足二十二种大丈夫相，得无垢清净的色身，由真实性质成就。众生闻其阿拉汉称号，以信乐之心赞叹之。‘示现’者，意指目睹其庄严光彩而心生欣悦，故示现亦称善。若有八正道具足的佛境界者宣说法语，吾等能闻一语亦比善，因心悦故。世尊入室而示现，则舍一切事而心喜平和地至。双侧两群眾考虑若外道誹谤‘你为何礼敬沙门果德玛’，便以‘仅以合掌亦可礼敬’答之。若偏见众生诘问‘你何故不礼敬世尊’，则以‘如举头顶礼地亦是礼敬’，断言‘合掌亦是礼敬’。
Nāmagottanti , ‘‘bho gotama, ahaṃ asukassa putto datto nāma mitto nāma idhāgato’’ti vadantā nāmaṃ sāventi nāma. ‘‘Bho gotama, ahaṃ vāseṭṭho nāma kaccāno nāma idhāgato’’ti vadantā gottaṃ sāventi nāma. Ete kira daliddā jiṇṇakulaputtā ‘‘parisamajjhe nāmagottavasena pākaṭā bhavissāmā’’ti evaṃ akaṃsu. Ye pana tuṇhībhūtā nisīdiṃsu, te kerāṭikā ceva andhabālā ca. Tattha kerāṭikā ‘‘ekaṃ dve kathāsallāpe karonte vissāsiko hoti, atha vissāse sati ekaṃ dve bhikkhā adātuṃ na yutta’’nti tato attānaṃ mocentā tuṇhībhūtā nisīdanti. Andhabālā aññāṇatāyeva avakkhittamattikāpiṇḍā viya yattha katthaci tuṇhībhūtā nisīdanti.
所谓姓名和族姓者，是指有人对果德玛说‘我是病人之子，名为达多，是朋友名来此’，故称呼他姓名。亦有人称‘我名瓦塞多，种姓为咖吒那’，故观其族性。彼等贫穷老族子说‘未来必将因姓名与族称而显著’且言此事。那些退出尘世隐居者，则为田野之野人与愚昧者。其中文野人与愚昧者有一说法：‘彼二人言语轻微交流互信，故彼信实不足，难以赠舍布施’，于是决意遁离世俗而隐居。愚昧者实难知，自若是粪土一般，无用也；仍安坐于某地而隐居。
Venāgapurikoti venāgapuravāsī. Etadavocāti pādantato paṭṭhāya yāva kesaggā tathāgatassa sarīraṃ olokento asītianubyañjanasamujjalehi dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇehi paṭimaṇḍitaṃ sarīrā nikkhamitvā samantato asītihatthappadesaṃ ajjhottharitvā ṭhitāhi chabbaṇṇāhi ghanabuddharaṃsīhi samparivāritaṃ tathāgatassa sarīraṃ disvā sañjātavimhayo vaṇṇaṃ bhaṇanto etaṃ ‘‘acchariyaṃ, bho gotamā’’tiādivacanaṃ avoca.
‘Venāgapurikoti’谓居于Venāgapura之人，即是Venāgapura居民。此语意指抵足至顶端，观照如来肉身，见其具足七十二种断病异相，身披二十二种大丈夫相庄严，去世已七十二手，即七十二年后遗体显现。已离开躯体，周身环绕着风吹拂的树叶，如满树成熟果实般鲜明洁净。此见之异相，令人惊叹，故言‘惊异哉，果德玛’等语。
Tattha yāvañcidanti adhimattappamāṇaparicchedavacanametaṃ. Tassa vippasannapadena saddhiṃ sambandho. Yāvañca vippasannāni adhimattavippasannānīti attho. Indriyānīti cakkhādīni cha indriyāni. Tassa hi pañcannaṃ indriyānaṃ patiṭṭhitokāsassa vippasannataṃ disvā tesaṃ vippasannatā pākaṭā ahosi. Yasmā pana sā mane vippasanneyeva hoti, avippasannacittānañhi indriyappasādo nāma natthi, tasmāssa manindriyappasādopi pākaṭo ahosi. Taṃ esa vippasannataṃ gahetvā ‘‘vippasannāni indriyānī’’ti āha. Parisuddhoti nimmalo. Pariyodātoti pabhassaro. Sāradaṃbadarapaṇḍunti saradakāle jātaṃ nātisuparipakkaṃ badaraṃ. Tañhi parisuddhañceva hoti pariyodātañca. Tālapakkanti suparipakkatālaphalaṃ. Sampati bandhanā pamuttanti taṃkhaṇaññeva bandhanā pamuttaṃ. Tassa hi bandhanamūlaṃ apanetvā paramukhaṃ katvā phalake ṭhapitassa caturaṅgulamattaṃ ṭhānaṃ olokentānaṃ parisuddhaṃ pariyodātaṃ hutvā khāyati. Taṃ sandhāyevamāha . Nekkhaṃ jambonadanti surattavaṇṇassa jambonadasuvaṇṇassa ghaṭikā. Dakkhakammāraputtasuparikammakatanti dakkhena suvaṇṇakāraputtena suṭṭhu kataparikammaṃ. Ukkāmukhe sukusalasampahaṭṭhanti suvaṇṇakārauddhane pacitvā sukusalena suvaṇṇakārena ghaṭṭanaparimajjanahaṃsanena suṭṭhu pahaṭṭhaṃ suparimadditanti attho. Paṇḍukambale nikkhittanti agginā pacitvā dīpidāṭhāya ghaṃsitvā gerukaparikammaṃ katvā rattakambale ṭhapitaṃ. Bhāsateti sañjātaobhāsatāya bhāsate. Tapateti andhakāraviddhaṃsanatāya tapate. Virocatīti vijjotamānaṃ hutvā virocati, sobhatīti attho.
此处‘多少’用于量度程度之词，具数量分段语义，意谓与清净词相应。‘根’指由眼耳鼻舌身意六根。显见此处乃五根之附属根，故五根之境界净明彰显。因心与根相应故，心亦净洁明朗。未净之心则无根界之欢悦，故谓此心根欢悦显著。综摄此欢悦之理而谓‘净洁欢悦之根’。‘净洁’意指明净无染污；‘光照’意指明现、光明。‘莎拉达零果’为莎拉树时节所生成熟果实。于彼果实中，结净洁且光照之果。‘椰叶’意谓成熟椰果。‘成熟’是指果实完熟后脱落，就如束缚之绳瞬时断开。断绳缘处刻有四指大小之印，目击此处显现净洁光明，由此而食。如此论说起因。所谓‘软枣’即表面色泽柔和如金黄色，擡头工匠子巧妙制成罐。罐口洁净，罐制工细致恰当。‘珊瑚甲毯’指火煨而成棕红披毯。‘说话’意谓流畅、鲜明明白之言；‘发热’意谓具黑暗穿透浓烈力；‘焕耀’意谓生辉、光亮；‘光明’即其意。
Uccāsayanamahāsayanānīti ettha atikkantappamāṇaṃ uccāsayanaṃ nāma, āyatavitthataṃ akappiyabhaṇḍaṃ mahāsayanaṃ nāma. Idāni tāni dassento seyyathidaṃ, āsandītiādimāha. Tattha āsandīti atikkantappamāṇaṃ āsanaṃ. Pallaṅkoti pādesu vāḷarūpāni ṭhapetvā kato. Gonakoti dīghalomako mahākojavo. Caturaṅgulādhikāni kira tassa lomāni. Cittakoti vānacittaṃ uṇṇāmayattharaṇaṃ. Paṭikāti uṇṇāmayo setattharako. Paṭalikāti ghanapuppho uṇṇāmayattharako, yo āmalakapaṭṭotipi vuccati. Tūlikāti tiṇṇaṃ tūlānaṃ aññatarapuṇṇā tūlikā. Vikatikāti sīhabyagghādirūpavicitro uṇṇāmayattharako. Uddalomīti ubhatodasaṃ uṇṇāmayattharaṇaṃ. Keci ekato uggatapupphanti vadanti. Ekantalomīti ekatodasaṃ uṇṇāmayattharaṇaṃ. Keci ubhato uggatapupphanti vadanti. Kaṭṭissanti ratanaparisibbitaṃ koseyyakaṭṭissamayaṃ paccattharaṇaṃ. Koseyyanti ratanaparisibbitameva kosiyasuttamayaṃ paccattharaṇaṃ. Kuttakanti soḷasannaṃ nāṭakitthīnaṃ ṭhatvā naccanayoggaṃ uṇṇāmayattharaṇaṃ. Hatthattharādayo hatthipiṭṭhādīsu attharaṇakaattharakā ceva hatthirūpādīni dassetvā kataattharakā ca. Ajinappaveṇīti ajinacammehi mañcappamāṇena sibbitvā katappaveṇī. Sesaṃ heṭṭhā vuttatthameva.
高卧床与大床者，在此指超越度量的大床，高卧床意谓广长的床铺，大床意指不可用之器具。此中将其分别示现，如「靠」字所说明。所谓靠者，即超过常量的座具。床榻则足处设弯曲形状而成。所谓毡垫，为长形软席，厚而柔软。所谓毛发者，谓四指以上长毛。所谓猪毛者，特指野猪游走时翘起之毛。所谓覆毛者，指白色绒毛。所谓珍珠花者，指浓密绒毛堆积，有人云此即鹅绒。所谓蓆草者，是某种强壮草本的蓆草。所谓变异者，为狮、虎等花纹杂色绒毛。所谓立起者，为双面起毛绒毛。有人说有一面为向上起毛。所谓单面毛者，是一面起毛的绒毛。有说两面起毛者。所谓镶边者，是镶有宝石饰边的匣床镶边。所谓匣床者，是同类镶有宝石饰物的匣床。所谓垫布者，置有十六根脚柱，合适跳舞用的绒毛垫布。所谓手垫等，即为手掌等处的垫具，既展示手形又作为垫具。所谓兔皮席者，是用兔皮制作、规格如床大小的盖具。末尾如前所说。
Nikāmalābhīti atikāmalābhī icchiticchitalābhī. Akicchalābhīti adukkhalābhī. Akasiralābhīti vipulalābhī mahantalābhī, uḷāruḷārāneva labhati maññeti sandhāya vadati. Ayaṃ kira brāhmaṇo sayanagaruko, so bhagavato vippasannindriyāditaṃ disvā ‘‘addhā esa evarūpesu uccāsayanamahāsayanesu nisīdati ceva nipajjati ca. Tenassa vippasannāni indriyāni, parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto’’ti maññamāno imaṃ senāsanavaṇṇaṃ kathesi.
所谓欲得净利者，是指过度的欲取利。所谓不毁利者，是指不苦恼的利益。所谓无边利者，是指极大丰厚的利益，犹如广阔的森林一般得到。此说乃婆罗门对世尊的清净法门讣见后，思惟道：“为何世尊坐卧巨大床榻，其法门清净，形色洁净、通透明朗？”于是对这座大床的性质作此说明。
Laddhāca pana na kappantīti ettha kiñci kiñci kappati. Suddhakoseyyañhi mañcepi attharituṃ vaṭṭati, gonakādayo ca bhūmattharaṇaparibhogena, āsandiyā pāde chinditvā, pallaṅkassa vāḷe bhinditvā, tūlikaṃ vijaṭetvā ‘‘bimbohanañca kātu’’nti (cūḷava. 297) vacanato imānipi ekena vidhānena kappanti. Akappiyaṃ pana upādāya sabbāneva na kappantīti vuttāni.
所谓获得而不毁坏者，是指有些事物被破坏程度不同。洁净床榻虽然稍许被用作垫具，长毛等也因常用而略微破损，靠垫被踩伤，床榻弯曲折断，蓆草被踩乱。对这些，都用同一种方式加以说法。乃至因取用不当而称为不可用。
Vanantaññeva pavisāmīti araññaṃyeva pavisāmi. Yadevāti yāniyeva. Pallaṅkaṃ ābhujitvāti samantato ūrubaddhāsanaṃ bandhitvā. Ujuṃ kāyaṃ paṇidhāyāti aṭṭhārasa piṭṭhikaṇṭake koṭiyā koṭiṃ paṭipādento ujuṃ kāyaṃ ṭhapetvā. Parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvāti kammaṭṭhānābhimukhaṃ satiṃ ṭhapetvā, pariggahitaniyyānaṃ vā katvāti attho. Vuttañhetaṃ – ‘‘parīti pariggahaṭṭho. Mukhanti niyyānaṭṭho. Satīti upaṭṭhānaṭṭho. Tena vuccati parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā’’ti (paṭi. ma. 1.164). Upasampajja viharāmīti paṭilabhitvā paccakkhaṃ katvā viharāmi. Evaṃbhūtoti evaṃ paṭhamajjhānādīsu aññatarasamaṅgī hutvā. Dibbo me eso tasmiṃ samaye caṅkamo hotīti cattāri hi rūpajjhānāni samāpajjitvā caṅkamantassa caṅkamo dibbacaṅkamo nāma hoti, samāpattito vuṭṭhāya caṅkamantassāpi caṅkamo dibbacaṅkamoyeva. Ṭhānādīsupi eseva nayo. Tathā itaresu dvīsu vihāresu.
所谓只入森林者，谓仅入林中生活而非城镇。所谓从内侧者，甚为狭窄之意。所谓拆开床榻者，谓将围绕床四周座具拆除。所谓持正身者，谓以正直身形端坐，行于十八背部通路，乃至千万倍行走于正路。所谓前面正念持者，谓将修习法门中心神向前正念集中。所谓洁净戒后而修法者，即以皈依后，完成戒律务实所修。所谓入住即作修行之处，谓入禅定或入禅三昧后居处。所谓取物名义者，如前所说，以此方式讲解此主题。入禅四禅者达到行坐移步间皆如神通，所谓神通行走，起坐皆为神行。诸处示范皆同理。如此分别两处住处。
Soevaṃ pajānāmi ‘‘rāgo me pahīno’’ti mahābodhipallaṅke arahattamaggena pahīnarāgameva dassento ‘‘so evaṃ pajānāmi rāgo me pahīno’’ti āha. Sesapadesupi eseva nayo. Iminā pana kiṃ kathitaṃ hotīti? Paccavekkhaṇā kathitā, paccavekkhaṇāya phalasamāpatti kathitā. Phalasamāpattiñhi samāpannassapi samāpattito vuṭṭhitassāpi caṅkamādayo ariyacaṅkamādayo honti. Sesamettha uttānatthamevāti.
我就如此体认：“贪欲已断”，在大悟床边证阿拉汉果位时亦如是，示现“我如此体认贪欲断了”。结尾处亦是此意义。那么此处为何被讲述？乃反省状态的表述，是说明果位获得后，达至觉悟状态。觉悟时行走起坐等现行皆为圣贤果位中的神通。此处结尾特以此义汇集。
4. Sarabhasuttavaṇṇanā4. 萨拉巴经注
§65
65. Catutthe rājagaheti evaṃnāmake nagare. Gijjhakūṭe pabbateti gijjhasadisānissa kūṭāni, gijjhā vā tassa kūṭesu vasantīti gijjhakūṭo, tasmiṃ gijjhakūṭe pabbate. Etenassa rājagahaṃ gocaragāmaṃ katvā viharantassa vasanaṭṭhānaṃ dassitaṃ. Gijjhakūṭasmiñhi tathāgataṃ uddissa vihāro kārito, gijjhakūṭavihārotvevassa nāmaṃ. Tatthāyaṃ tasmiṃ samaye viharatīti. Sarabho nāma paribbājako acirapakkanto hotīti sarabhoti evaṃnāmako paribbājako imasmiṃ sāsane pabbajitvā nacirasseva pakkanto hoti, adhunā vibbhantoti attho. Sammāsambuddhe hi loke uppanne titthiyā naṭṭhalābhasakkārā ahesuṃ, tiṇṇaṃ ratanānaṃ mahālābhasakkāro uppajji. Yathāha –
65. 【第四】王舍城，此城名。所谓蝾螈峰山，是因蝾螈等动物栖息于此峰及其洞穴，故名蝾螈峰，诸峰中称此峰为蝾螈峰。于此蝾螈峰上建王舍城，成为游方者住处。佛陀亦在蝾螈峰处建塔称为蝾螈峰精舍，故名蝾螈峰精舍。此时佛陀正住于此。名萨罗为游方僧，后即迅速成道，故称萨罗，意指迅速证果。正觉世尊降世，外道无能敬奉礼赞，三宝受三宝宝石般珍贵敬仰礼赞；如经中所示——
‘‘Tena kho pana samayena bhagavā sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Aññatitthiyā pana paribbājakā asakkatā honti agarukatā amānitā apūjitā na lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārāna’’nti (udā.14; saṃ.ni.1.2.70).
当时世尊受天帝敬重、尊贵、崇敬、礼拜，未受侮辱者，因支衣、乞食、坐具和医药、疗药及器具等供养得利。其他国外的游方比库却未能得到此种敬重，反而不受尊重，不受崇敬，也得不到支衣、乞食、坐具、医药、疗药及器具等供养。
Te evaṃ parihīnalābhasakkārā pañcasatamattā ekasmiṃ paribbājakārāme sannipatitvā sammantayiṃsu – ‘‘bho, mayaṃ samaṇassa gotamassa uppannakālato paṭṭhāya hatalābhasakkārā jātā, samaṇassa gotamassa sāvakānañcassa ekaṃ avaṇṇaṃ upadhāretha, avaṇṇaṃ pattharitvā etassa sāsanaṃ garahitvā amhākaṃ lābhasakkāraṃ uppādessāmā’’ti. Te vajjaṃ olokentā – ‘‘tīsu dvāresu ājīve cāti catūsupi ṭhānesu samaṇassa gotamassa vajjaṃ passituṃ na sakkā, imāni cattāri ṭhānāni muñcitvā aññattha olokethā’’ti āhaṃsu. Atha nesaṃ antare eko evamāha – ‘‘ahaṃ aññaṃ na passāmi, ime anvaḍḍhamāsaṃ sannipatitvā dvāravātapānāni pidhāya sāmaṇerānampi pavesanaṃ na denti. Jīvitasadisāpi upaṭṭhākā daṭṭhuṃ na labhanti, āvaṭṭanimāyaṃ osāretvā osāretvā janaṃ āvaṭṭetvā āvaṭṭetvā khādanti. Sace taṃ mayaṃ āharituṃ sakkhissāma, evaṃ no lābhasakkārauḷāro bhavissatī’’ti. Aparopi evameva vadanto uṭṭhāsi. Sabbe ekavādā ahesuṃ. Tato āhaṃsu – ‘‘yo taṃ āharituṃ sakkhissati, taṃ mayaṃ amhākaṃ samaye jeṭṭhakaṃ karissāmā’’ti.
这些失去敬重和供养的人，大约五百人在同一游方比库道场聚集，说：“诸位，我们从世尊果德玛出家以来，未曾获得应有的尊敬。我们应当联合起来，去夺取他们的荣耀，毁坏世尊果德玛的教法，然后建立我们自己的尊贵供养。”他们环视四周，说：“现在世尊果德玛的教团不能保护自己在三处门路和四处住处，我们不如放弃这四处，另寻他处。”其中，有一个人说：“我看不到别的地方。我们在这里集聚七八个月，关闭门口，不让沙玛内拉进入。送饭的人都不敢靠近，我们靠互相抢夺进食。如果能把他们赶走，我们将不再有荣耀争斗。”他这样说完就起身，大家一致同意。于是他们说：“谁能赶走他们，谁就成为我们的领袖。”
Tato koṭito paṭṭhāya ‘‘tvaṃ sakkhissasi, tvaṃ sakkhissasī’’ti pucchitvā ‘‘ahaṃ na sakkhissāmi, ahaṃ na sakkhissāmī’’ti bahūhi vutte sarabhaṃ pucchiṃsu – ‘‘tvaṃ sakkhissasi ācariyā’’ti. So āha – ‘‘agaru etaṃ āharituṃ, sace tumhe attano kathāya ṭhatvā maṃ jeṭṭhakaṃ karissathā’’ti. Agaru etamācariya āhara, tvaṃ katoyevāsi amhehi jeṭṭhakoti. So āha – ‘‘taṃ āharantena thenetvā vā vilumpitvā vā āharituṃ na sakkā, samaṇassa pana gotamassa sāvakasadisena hutvā tassa sāvake vanditvā vattapaṭivattaṃ katvā tesaṃ patte bhattaṃ bhuñjitvā āharituṃ sakkā. Ruccati vo etassa ettakassa kiriyā’’ti. Yaṃkiñci katvā āharitvā ca no dehīti. Tena hi maṃ disvā apassantā viya bhaveyyāthāti paribbājakānaṃ saññaṃ datvā dutiyadivase pātova uṭṭhāya gijjhakūṭamahāvihāraṃ gantvā diṭṭhadiṭṭhānaṃ bhikkhūnaṃ pañcapatiṭṭhitena pāde vandi. Bhikkhū āhaṃsu – ‘‘aññe paribbājakā caṇḍā pharusā, ayaṃ pana saddho bhavissati pasanno’’ti. Bhante, tumhe ñatvā yuttaṭṭhānasmiṃyeva pabbajitā, mayaṃ pana anupadhāretvā atittheneva pakkhantā aniyyānikamagge vicarāmāti. So evaṃ vatvā diṭṭhe diṭṭhe bhikkhū punappunaṃ vandati, nhānodakādīni paṭiyādeti, dantakaṭṭhaṃ kappiyaṃ karoti, pāde dhovati makkheti, atirekabhattaṃ labhitvā bhuñjati.
接着有人起誓：“你一定能做到，你一定能够做到。”又反复请问那人，他回答：“我不能，我不会。”大家连声呼喊：“你一定能做到，导师。”他说：“要赶走这群不尊敬的家伙，如果你们肯听从我话，我就做你们的头领。”那人说：“你们带回的家伙难以除灭，既不能用手撕裂，也不能踢打。但若我成为世尊果德玛弟子，尊敬他们，跟随他们，听他们的教诲，吃他们给的饭食，我就能把他们赶走。这种方法才适合你们。”不肯奉行诸恶的人做了这样的劝导。后来他把这些想法告诉大家，次日他起身前往吉加库塔大寺，拜见了驻寺的比库们和五位长老。比库说：“其他游方比库凶狠粗暴，他倒显得柔和谦恭，令人心悦。”他说：“你们知道吗？你们是恰当时机入出家的，我们只是不愿去招惹这些国外比库，背离本路而行。”他如此说时，比库们再三拜礼，为他洗头洗脚，替他擦牙齿，给他多盛一碗饭食，亲近侍候。
Taṃ iminā nīhārena vasantaṃ eko mahāthero disvā, ‘‘paribbājaka, tvaṃ saddho pasanno, kiṃ na pabbajasī’’ti. Ko maṃ, bhante, pabbājessati. Mayañhi cirakālaṃ bhadantānaṃ paccatthikā hutvā vicarimhāti. Thero ‘‘sace tvaṃ pabbajitukāmo, ahaṃ taṃ pabbājessāmī’’ti vatvā pabbājesi. So pabbajitakālato paṭṭhāya nirantaraṃ vattapaṭivattamakāsi. Atha naṃ thero vatte pasīditvā nacirasseva upasampādesi. So uposathadivase bhikkhūhi saddhiṃ uposathaggaṃ pavisitvā bhikkhū mahantena ussāhena pātimokkhaṃ paggaṇhante disvā ‘‘iminā nīhārena osāretvā osāretvā lokaṃ khādanti, katipāhena harissāmī’’ti cintesi. So pariveṇaṃ gantvā upajjhāyaṃ vanditvā, ‘‘bhante, ko nāmo ayaṃ dhammo’’ti pucchi. Pātimokkho nāma, āvusoti. Uttamadhammo esa, bhante, bhavissatīti. Āma, āvuso, sakalasāsanadhāraṇī ayaṃ sikkhāti. Bhante, sace esa sikkhādhammo uttamo, imameva paṭhamaṃ gaṇhāmīti. Gaṇhāvusoti thero sampaṭicchi. So gaṇhanto paribbājake passitvā ‘‘kīdisaṃ ācariyā’’ti pucchito, ‘‘āvuso, mā cintayittha, katipāhena āharissāmī’’ti vatvā nacirasseva uggaṇhitvā upajjhāyaṃ āha – ‘‘ettakameva, bhante, udāhu aññampi atthī’’ti. Ettakameva, āvusoti.
这时有一位长老看见此谦恭温和的比库说：“游方比库啊，你心平气和，为何还不出家呢？”那人说：“谁会接受我呢？我已长久侍奉前辈们游行乞食。”长老说：“若你愿出家，我来为你扶掖。”他听后便受了出家戒，开始天天追随世尊果德玛的弟子学习行止。没多久便得具足比库戒律。在比库们过八关斋戒时，他与大家在一起严肃宣读戒律，看到那些国外失去光彩、不断争斗吃喝的比库们，心生厌恶和怜悯，思考：“若能逐渐赶走他们，一两个月内就能完成。”之后他拜见了上座，问：“大师，这戒律叫什么名字？”回答说：“此戒律即名巴帝摩卡，是最甚妙的法。”他表示愿意随第一群被接纳的僧众学习此戒。获正式接纳后，他去巡视游方比库道场，被人问及是谁，他答说：“别忧虑，我会很快把那些国外游方比库带走。”如此到处去，最终来到守城大寺，与比库们讲经说法，讲解世尊果德玛的教法。
So punadivase yathānivatthapārutova gahitanīhāreneva pattaṃ gahetvā gijjhakūṭā nikkhamma paribbājakārāmaṃ agamāsi. Paribbājakā disvā ‘‘kīdisaṃ, ācariya, nāsakkhittha maññe āvaṭṭanimāyaṃ āharitu’’nti taṃ parivārayiṃsu. Mā cintayittha, āvuso, āhaṭā me āvaṭṭanimāyā, ito paṭṭhāya amhākaṃ lābhasakkāro mahā bhavissati. Tumhe aññamaññaṃ samaggā hotha, mā vivādaṃ akatthāti. Sace te, ācariya, suggahitā, amhepi naṃ vācehīti. So ādito paṭṭhāya pātimokkhaṃ osāresi. Atha te sabbepi – ‘‘etha, bho, nagare vicarantā samaṇassa gotamassa avaṇṇaṃ kathessāmā’’ti anugghāṭitesuyeva nagaradvāresu dvārasamīpaṃ gantvā vivaṭena dvārena sabbapaṭhamaṃ pavisiṃsu. Evaṃ saliṅgeneva apakkantaṃ taṃ paribbājakaṃ sandhāya – ‘‘sarabho nāma paribbājako acirapakkanto hotī’’ti vuttaṃ.
第二日，他携带那装有巴帝摩卡戒律的袈裟，从吉加库塔出发，前往游方比库道场。见到那些游方比库说：“导师，你不要被他们阻挠，以免难以赶走。”他回答说：“无妨，我依赖戒律，必定使我们变得威光赫赫。你们要和气相处，不要生相争端。如果你们说话顺畅，我也用言辞和你们沟通。”他带领众人誓言依戒，往城门口各处游行，进入城门，公开宣扬那游方比库已离弃世尊的佛法。听闻此言，诸僧众会心会意，称赞此人，皆知其志向。
Taṃ divasaṃ pana bhagavā paccūsasamaye lokaṃ olokento idaṃ addasa – ‘‘ajja sarabho paribbājako nagare vicaritvā pakāsanīyakammaṃ karissati, tiṇṇaṃ ratanānaṃ avaṇṇaṃ kathento visaṃ siñcitvā paribbājakārāmaṃ gamissati, ahampi tattheva gamissāmi, catassopi parisā tattheva osarissanti. Tasmiṃ samāgame caturāsīti pāṇasahassāni amatapānaṃ pivissantī’’ti. Tato ‘‘tassa okāso hotu, yathāruciyā avaṇṇaṃ pattharatū’’ti cintetvā ānandattheraṃ āmantesi – ‘‘ānanda, aṭṭhārasasu mahāvihāresu bhikkhusaṅghassa mayā saddhiṃyeva piṇḍāya carituṃ ārocehī’’ti. Thero tathā akāsi. Bhikkhū pattacīvaramādāya satthārameva parivārayiṃsu. Satthā bhikkhusaṅghaṃ ādāya dvāragāmasamīpeyeva piṇḍāya cari. Sarabhopi paribbājakehi saddhiṃ nagaraṃ paviṭṭho tattha tattha parisamajjhe rājadvāravīthicatukkādīsu ca gantvā ‘‘aññāto mayā samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ dhammo’’tiādīni abhāsi. Taṃ sandhāya so rājagahe parisati evaṃ vācaṃ bhāsatītiādi vuttaṃ. Tattha aññātoti ñāto avabuddho, pākaṭaṃ katvā uggahitoti dīpeti. Aññāyāti jānitvā. Apakkantoti saliṅgeneva apakkanto. Sace hi samaṇassa gotamassa sāsane koci sāro abhavissa, nāhaṃ apakkamissaṃ. Tassa pana sāsanaṃ asāraṃ nissāraṃ, āvaṭṭanimāyaṃ osāretvā samaṇā lokaṃ khādantīti evamatthaṃ dīpento evamāha.
当天午时，世尊巡视众生，见证此事，说：“今天，号称萨拉博的游方比库在城里游行，展示奇异事迹，讲述三种宝物的殊胜。沾染毒害的游方比库将离开僧团前往此地，我也将同行。四方弟子都将闻讯来到此地相会。届时会有四千八百人饮用不死甘露。”于是世尊吩咐阿难说：“请你与十八处大寺众比库同去托钵乞食。”阿难遵命，带着比库的袈裟前往。世尊携众比库进入城中，巡游王宫大道及四方街巷。到处论述“游方比库教义之无知”，指出其非正法。以“知道”“认知”“宣布”为训诂解释“认识”，“离开”为“退离”解说。世尊言：若世尊教法中有片刻错误，必不退出。然若是游方比库失去正法，背弃戒律，黑暗无知，吞噬世间，人间将陷于痛苦。我说此义以示明朗。
Atha kho sambahulā bhikkhūti atha evaṃ tasmiṃ paribbājake bhāsamāne araññavāsino pañcasatā bhikkhū ‘‘asukaṭṭhānaṃ nāma satthā piṇḍāya carituṃ gato’’ti ajānantā bhikkhācāravelāyaṃ rājagahaṃ piṇḍāya pavisiṃsu. Te sandhāyetaṃ vuttaṃ. Assosunti suṇiṃsu. Yenabhagavā tenupasaṅkamiṃsūti ‘‘imaṃ kāraṇaṃ dasabalassa ārocessāmā’’ti upasaṅkamiṃsu.
当时许多比库以及那时正说话的游方修行者们，树林中有五百比库不知道那位名叫阿苏卡塔那的圣者是为了乞食而往外行脚，因此在比库们的用餐时分，进入王舍城乞食。他们听闻了这件事，皆互相议论、听闻。众人皆说：『世尊一定已经前去对付他了。』于是就前往世尊处汇报此事。
Sippinikātīranti sippinikāti evaṃnāmikāya nadiyā tīraṃ. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvenāti kāyaṅgavācaṅgāni acopetvā abbhantare khantiṃ dhāretvā citteneva adhivāsesīti attho. Evaṃ adhivāsetvā puna cintesi – ‘‘kiṃ nu kho ajja mayā sarabhassa vādaṃ maddituṃ gacchantena ekakena gantabbaṃ , udāhu bhikkhusaṅghaparivutenā’’ti. Athassa etadahosi – sacāhaṃ bhikkhusaṅghaparivuto gamissāmi, mahājano evaṃ cintessati – ‘‘samaṇo gotamo vāduppattiṭṭhānaṃ gacchanto pakkhaṃ ukkhipitvā gantvā parisabalena uppannaṃ vādaṃ maddati, paravādīnaṃ sīsaṃ ukkhipituṃ na detī’’ti. Na kho pana mayhaṃ uppanne vāde paraṃ gahetvā maddanakiccaṃ atthi, ahameva gantvā maddissāmi. Anacchariyaṃ cetaṃ yvāhaṃ idāni buddhabhūto attano uppannaṃ vādaṃ maddeyyaṃ, cariyaṃ caraṇakāle ahetukapaṭisandhiyaṃ nibbattenāpi hi mayā vahitabbaṃ dhuraṃ añño vahituṃ samattho nāma nāhosi. Imassa panatthassa sādhanatthaṃ –
「锡比尼河畔」是指名为锡比尼的河流之岸。世尊以独处禅定住持身体、四大、言语、意念，忍耐包容，心念集中安住在内，意即如此修持独处。修持独处后，世尊又思惟说：『今日我为使那挑唆者的论辩得到镇压，是否应亲自前往，只身一人独往，譬如由比库僧团承托？』于是世尊确定计划：我必由比库僧团作为依托前往。众生必定如此认为：『修行者果德玛出行，是为辩论而到访，且还凭借武力示威，欲制伏别人的头颅而不付与。』但我不因他们的挑衅而任其挑起掌控辩论，唯我自行前往镇压。此后，若我成佛之身，若我去镇压自身所生的辩论，这不足为奇。因在出家修行期间，明哲无因的争端虽然避免不了，但这是我必须承担的重负，我无一人能代替操作。为此，世尊用以自励长行的经文为——
‘‘Yato yato garu dhuraṃ, yato gambhīravattanī;
『凡是哪里出现刚毅英勇、有力刚正的斗士，哪里有严肃庄重的英雄，』
Tadāssu kaṇhaṃ yuñjenti, svāssu taṃ vahate dhura’’nti. (jā. 1.1.29) –
『那里必有黑色之兽同此并肩作战，勇猛无畏，肩负所有重负。』（出自《经集》卷一章1节29）
Idaṃ kaṇhajātakaṃ āharitabbaṃ. Atīte kira eko satthavāho ekissā mahallikāya gehe nivāsaṃ gaṇhi. Athassa ekissā dhenuyā rattibhāgasamanantare gabbhavuṭṭhānaṃ ahosi. Sā ekaṃ vacchakaṃ vijāyi. Mahallikāya vacchakaṃ diṭṭhakālato paṭṭhāya puttasineho udapādi. Punadivase satthavāhaputto – ‘‘tava gehavetanaṃ gaṇhāhī’’ti āha. Mahallikā ‘‘mayhaṃ aññena kiccaṃ na atthi, imameva vacchakaṃ dehī’’ti āha. Gaṇha, ammāti. Sā taṃ gaṇhitvā khīraṃ pāyetvā yāgubhattatiṇādīni dadamānā posesi. So vuddhimanvāya paripuṇṇarūpo balavīriyasampanno ahosi sampannācāro, kāḷako nāma nāmena. Athekassa satthavāhassa pañcahi sakaṭasatehi āgacchantassa udakabhinnaṭṭhāne sakaṭacakkaṃ laggi. So dasapi vīsampi tiṃsampi yojetvā nīharāpetuṃ asakkonto kāḷakaṃ upasaṅkamitvā āha – ‘‘tāta, tava vetanaṃ dassāmi, sakaṭaṃ me ukkhipitvā dehī’’ti. Evañca pana vatvā taṃ ādāya – ‘‘añño iminā saddhiṃ dhuraṃ vahituṃ samattho natthī’’ti dhurasakaṭe yottaṃ bandhitvā taṃ ekakaṃyeva yojesi. So taṃ sakaṭaṃ ukkhipitvā thale patiṭṭhāpetvā eteneva nihārena pañca sakaṭasatāni nīhari. So sabbapacchimasakaṭaṃ nīharitvā mociyamāno ‘‘su’’nti katvā sīsaṃ ukkhipi.
这是《黑色兽本生经》。从前曾有一位商队长者，居住在某地的一处大庄园中。其庄园中有一头母牛，在夜半时分怀孕。产下犊牛一头。庄园主在仔牛出生后，很快产生了父爱之情。后来，商队长者带领数百车马的商队到一处水边停车。那水边地方泥泞不堪，商队车轮陷于泥中。那位名为卡拉卡的商人努力用三十多个牛车联结并使劲拖拉车轮未果，随后亲身前去，用灌木挑动车轮，并对犊牛说：「孩子，我给你干活，你要帮忙把车轮拉出来。」说完后，亲自扛着犊牛，绑于车辕上，单独用一头牛拖拉。犊牛将车轮拔出后置于地上，用那样的泥泞拖拉五百辆车。拉完所有车后，犊牛被解开，匆匆说了声「苏」，便举头而去。
Satthavāho ‘‘ayaṃ ettakāni sakaṭāni ukkhipanto evaṃ na akāsi, vetanatthaṃ maññe karotī’’ti sakaṭagaṇanāya kahāpaṇe gahetvā pañcasatabhaṇḍikaṃ tassa gīvāya bandhāpesi. So aññesaṃ attano santikaṃ allīyituṃ adento ujukaṃ gehameva agamāsi. Mahallikā disvā mocetvā kahāpaṇabhāvaṃ ñatvā ‘‘kasmā, putta, evamakāsi, mā tvaṃ ‘mayā kammaṃ katvā ābhatena ayaṃ jīvissatī’ti saññamakāsī’’ti vatvā goṇaṃ uṇhodakena nhāpetvā telena abbhañjitvā ‘‘ito paṭṭhāya puna mā evamakāsī’’ti ovadi. Evaṃ satthā ‘‘cariyaṃ caraṇakāle ahetukapaṭisandhiyaṃ nibbattenāpi hi mayā vahitabbadhuraṃ añño vahituṃ samattho nāma nāhosī’’ti cintetvā ekakova agamāsi. Taṃ dassetuṃ atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhitotiādi vuttaṃ.
那位商队长者说：「这家伙拔出这么多车轮，肯定是为了给它报答恩情。」于是以钞票作计量秤砣，绑了五百钵钱于其颈项。它为了亲近其他牛而咬断绳结，直接返回庄园。庄园主人看到后，解开绳索，观察到被咬断绳子后便说：「孩子啊，你为何要这样做？不要误以为‘我做了坏事，这孩子一定活不长’」便给牛饮水洗澡，抹油搽身，并告诫说：「以后不要再这么做了。」如此护养。佛陀心念：『出家修行期间，无因果纠缠的那个沉重负担，即便摆脱不了，也是我须背负的，没有别人能承担。』于是单独前往。为示现于大众，世尊于傍晚时分退居隐蔽处等语而现。
Tattha paṭisallānāti puthuttārammaṇehi cittaṃ paṭisaṃharitvā sallānato, phalasamāpattitoti attho. Tenupasaṅkamīti paribbājakesu sakalanagare pakāsanīyakammaṃ katvā nagarā nikkhamma paribbājakārāme sannipatitvā ‘‘sace, āvuso sarabha, samaṇo gotamo āgamissati, kiṃ karissasī’’ti. Samaṇe gotame ekaṃ karonte ahaṃ dve karissāmi, dve karonte cattāri, cattāri karonte pañca, pañca karonte dasa, dasa karonte vīsati, vīsati karonte tiṃsaṃ, tiṃsaṃ karonte cattālīsaṃ, cattālīsaṃ karonte paññāsaṃ, paññāsaṃ karonte sataṃ, sataṃ karonte sahassaṃ karissāmīti evaṃ aññamaññaṃ sīhanādakathaṃ samuṭṭhāpetvā nisinnesu upasaṅkami.
此中所谓隐退者，是指用善巧方法收摄心意，通过隐退而达成果报的意义。所谓“于是接近”者，是指游方比库们在各城中进行示现教化的工作后，走出城外，聚集在游方比库的住处，彼此相问“尊者萨拉婆，比库果德玛若将到来，你将如何应对？”比库果德玛说：“若做一件事，我当做两件；若做两件，我当做四件；若做四件，我当做五件；若做五件，我当做十件；若做十件，我当做二十件；若做二十件，我当做三十件；若做三十件，我当做四十四件；若做四十四件，我当做五十件；若做五十件，我当做一百件；若做一百件，我当做一千件。”如此彼此以猛狮吼的言语激励对方，端坐等待尊者前来。
Upasaṅkamanto pana yasmā paribbājakārāmassa nagaramajjheneva maggo, tasmā surattadupaṭṭaṃ nivāsetvā sugatamahācīvaraṃ pārupitvā vissaṭṭhabalo rājā viya ekakova nagaramajjhena agamāsi. Micchādiṭṭhikā disvā ‘‘paribbājakā samaṇassa gotamassa pakāsanīyakammaṃ karontā avaṇṇaṃ patthariṃsu, so ete anuvattitvā saññāpetuṃ gacchati maññe’’ti anubandhiṃsu. Sammādiṭṭhikāpi ‘‘sammāsambuddho pattacīvaraṃ ādāya ekakova nikkhanto, ajja sarabhena saddhiṃ mahādhammasaṅgāmo bhavissati. Mayampi tasmiṃ samāgame kāyasakkhino bhavissāmā’’ti anubandhiṃsu. Satthā passantasseva mahājanassa paribbājakārāmaṃ upasaṅkami.
他往前走去，因为游方比库住处本就在城市中心道路上，故脱去鹿皮衣，换穿佛陀的大袈裟，如同力量雄厚的国王独自行走于城中一般。持邪见者看见便议论说：“游方比库们为了比库果德玛进行了示现教化的事业，已陷入困境，他们似乎准备用猜测来控制他。”持正见者则说：“正自觉佛陀只带着袈裟独自出行，今日必将与萨拉婆相遇，成就盛大讲法会。我们亦将在会中得见亲证实者。”那位言教者见证后，游方比库们一同前往住处。
Paribbājakā rukkhānaṃ khandhaviṭapasākhantarehi samuggacchantā chabbaṇṇaghanabuddharasmiyo disvā ‘‘aññadā evarūpo obhāso nāma natthi, kiṃ nu kho eta’’nti ulloketvā ‘‘samaṇo gotamo āgacchatī’’ti āhaṃsu. Taṃ sutvāva sarabho jāṇukantare sīsaṃ ṭhapetvā adhomukho nisīdi. Evaṃ tasmiṃ samaye bhagavā taṃ ārāmaṃ upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Tathāgato hi jambudīpatale aggakule jātattā aggāsanārahotissa sabbattha āsanaṃ paññattameva hoti. Evaṃ paññatte mahārahe buddhāsane nisīdi.
游方比库们走过树木和树枝茂密的树林，见到光辉灿然的佛光说：“此光辉绝无他出，必是尊者果德玛降临。”他们如此说后，那雄狮般的尊者便在森林边缘默坐，低头而息。当时世尊来到那居所，端坐已定。因于此须弥洲陆上最尊贵的王族出生的如来，凡所至处皆有特定座位，因此庄严地坐于佛所之席。
Te paribbājakā sarabhaṃ paribbājakaṃ etadavocunti sammāsambuddhe kira sarabhena saddhiṃ ettakaṃ kathenteyeva bhikkhusaṅgho satthu padānupadiko hutvā paribbājakārāmaṃ sampāpuṇi, catassopi parisā paribbājakārāmeyeva osariṃsu. Tato te paribbājakā ‘‘acchariyaṃ samaṇassa gotamassa kammaṃ, sakalanagaraṃ vicaritvā avaṇṇaṃ pattharitvā pakāsanīyakammaṃ katvā āgatānaṃ verīnaṃ paṭisattūnaṃ paccāmittānaṃ santikaṃ āgantvā thokampi viggāhikakathaṃ na kathesi, āgatakālato paṭṭhāya satapākatelena makkhento viya amatapānaṃ pāyento viya madhurakathaṃ kathetī’’ti sabbepi sammāsambuddhaṃ anuvattantā etadavocuṃ.
彼时游方比库们对萨拉婆说：“看，这位游方比库即是尊者果德玛。全城巡视之后奉行了示现教化，劝导来者平息恶缘，回归正道；未曾离开时，余音绕梁，言语甘美如饮不死甘露。”令众生悉皆遵循这位正自觉者，诸比库便汇集于游方比库住处。四众僧团皆聚于游方住处。
Yāceyyāsīti āyāceyyāsi pattheyyāsi piheyyāsi. Tuṇhībhūtoti tuṇhībhāvaṃ upagato. Maṅkubhūtoti nittejataṃ āpanno. Pattakkhandhoti onatagīvo. Adhomukhoti heṭṭhāmukho. Sammāsambuddhassa te paṭijānatoti ‘‘ahaṃ sammāsambuddho, sabbe dhammā mayā abhisambuddhā’’ti evaṃ paṭijānato tava. Anabhisambuddhāti ime nāma dhammā tayā anabhisambuddhā. Tatthāti tesu anabhisambuddhāti evaṃ dassitadhammesu. Aññena vā aññaṃ paṭicarissatīti aññena vā vacanena aññaṃ vacanaṃ paṭicchādessati, aññaṃ pucchito aññaṃ kathessatīti adhippāyo. Bahiddhā kathaṃ apanāmessatīti bahiddhā aññaṃ āgantukakathaṃ āharanto purimakathaṃ apanāmessati. Appaccayanti anabhiraddhiṃ atuṭṭhākāraṃ pātukarissatīti pākaṭaṃ karissati. Ettha ca appaccayena domanassaṃ vuttaṃ, purimehi dvīhi mandabalavabhedo kodhoyeva.
释义：‘请求、应请求、应受行、请慈悲收受’，皆谓止息纷扰。‘成就空寂’，谓到达无住之境。‘初聚集’，谓已取清净心。‘俱足肉身’，指身心圆满。‘低头’，谓谦下。称正自觉者自言曰：“我是正觉者，万法由我而觉知。”此谓其自证。‘非觉知法者’，谓未被觉知的法。‘然谓彼中者’，于此彼等法显现为非觉知。但因他以他之言相互推诿、谦让之道，彼此问答意在逗引。于外，彼等以往教诲言词来表示，言辞无碍。情绪平和无怨，无悲无怒，由此引起怒恨，显露二重弱力，即烦恼。
Evaṃ bhagavā paṭhamavesārajjena sīhanādaṃ naditvā puna dutiyādīhi nadanto yo kho maṃ paribbājakātiādimāha. Tattha yassa kho pana te atthāya dhammo desitoti yassa maggassa vā phalassa vā atthāya tayā catusaccadhammo desito. So na niyyātīti so dhammo na niyyāti na niggacchati, na taṃ atthaṃ sādhetīti vuttaṃ hoti. Takkarassāti yo naṃ karoti, tassa paṭipattipūrakassa puggalassāti attho. Sammā dukkhakkhayāyāti hetunā nayena kāraṇena sakalassa vaṭṭadukkhassa khayāya. Atha vā yassa kho pana te atthāya dhammo desitoti yassa te atthāya dhammo desito. Seyyathidaṃ – rāgapaṭighātatthāya asubhakammaṭṭhānaṃ, dosapaṭighātatthāya mettābhāvanā, mohapaṭighātatthāya pañca dhammā, vitakkupacchedāya ānāpānassati. So na niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyāti so dhammo yo naṃ yathādesitaṃ karoti, tassa takkarassa sammā hetunā nayena kāraṇena vaṭṭadukkhakkhayāya na niyyāti na niggacchati, taṃ atthaṃ na sādhetīti ayamettha attho. Seyyathāpi sarabho paribbājakoti yathā ayaṃ sarabho paribbājako pajjhāyanto appaṭibhāno nisinno, evaṃ nisīdissatīti.
如是，世尊首次发出狮子吼声，复而第二次发声。那时有人称我为游方比库。所谓“于此”，是谓世尊所教之法，即教示四圣谛，既得解脱之道及其果报之法。此理无所远离，不离开真谛，不失其义。所谓“调伏”，是谓调伏依止正行者。所谓“正断苦”，指诸苦之因缘皆断故。又谓“正法”，是诸法之真谛。譬如此，若若彼彼的邪思惑乱消除，则正觉安住；反之若其不中用，即不安定，不成办。譬如游方比库萨拉婆安坐迟钝昏沉，不作应行，亦如是理。
Evaṃ tīhi padehi sīhanādaṃ naditvā desanaṃ nivattentasseva tathāgatassa tasmiṃ ṭhāne sannipatitā caturāsītipāṇasahassaparimāṇā parisā amatapānaṃ pivi, satthā parisāya amatapānassa pītabhāvaṃ ñatvā vehāsaṃ abbhuggantvā pakkāmi. Tamatthaṃ dassetuṃ atha kho bhagavātiādi vuttaṃ. Tattha sīhanādanti seṭṭhanādaṃ abhītanādaṃ appaṭinādaṃ. Vehāsaṃ pakkāmīti abhiññāpādakaṃ catutthajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya adhiṭṭhāya saddhiṃ bhikkhusaṅghena ākāsaṃ pakkhandi. Evaṃ pakkhando ca pana taṃkhaṇaññeva gijjhakūṭamahāvihāre patiṭṭhāsi.
如是以三句法发出狮子吼声后，即应当止息说法。如来于彼时彼地，当集四万八千众，饮于不死甘露。世尊知晓此饮甘露众具欢喜之心，深吸一口气，起身并立，与比库僧团共行，向空中放声吼叫。如是放声吼叫后，旋即归宿于吉利迦山大精舍。『如是略显』乃世尊等开示之义。此中狮吼者，最上最胜之吼声，非重复非回响也。放声吼叫者，指已入第四禅定，现证神通力，起身立定，并与僧团相应，于空中放声吼叫。其吼声如同时即止。此放声吼叫后，如来迁止于那吉利迦山的大精舍。
Vācāya sannitodakenāti vacanapatodena. Sañjambharimakaṃsūti sambharitaṃ nirantaraphuṭaṃ akaṃsu, upari vijjhiṃsūti vuttaṃ hoti. Brahāraññeti mahāraññe. Sīhanādaṃ nadissāmīti sīhassa nadato ākāraṃ disvā ‘‘ayampi tiracchānagato, ahampi, imassa cattāro pādā, mayhampi, ahampi evameva sīhanādaṃ nadissāmī’’ti cintesi. So sīhassa sammukhā nadituṃ asakkonto tasmiṃ gocarāya pakkante ekako nadituṃ ārabhi. Athassa siṅgālasaddoyeva nicchari. Tena vuttaṃ – siṅgālakaṃyeva nadatīti. Bheraṇḍakanti tasseva vevacanaṃ. Apica bhinnassaraṃ amanāpasaddaṃ nadatīti vuttaṃ hoti. Evameva kho tvanti iminā opammena paribbājakā tathāgataṃ sīhasadisaṃ katvā sarabhaṃ siṅgālasadisaṃ akaṃsu. Ambukasañcarīti khuddakakukkuṭikā. Purisakaravitaṃ ravissāmīti mahākukkuṭaṃ ravantaṃ disvā ‘‘imassapi dve pādā dve pakkhā, mayhampi tatheva, ahampi evarūpaṃ ravitaṃ ravissāmī’’ti sā tassa sammukhā ravituṃ asakkontī tasmiṃ pakkante ravamānā kukkuṭikāravaṃyeva ravi. Tena vuttaṃ – ambukasañcariravitaṃyeva ravatīti. Usabhoti goṇo. Suññāyāti tucchāya jeṭṭhakavasabhehi virahitāya . Gambhīraṃ naditabbaṃ maññatīti jeṭṭhakavasabhassa nādasadisaṃ gambhīranādaṃ naditabbaṃ maññati. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
以言语表露者，谓以语句显露之义。积聚者，谓不断聚集连续不断地说。上面谓之秘密者。婆罗阇林者，谓大森林。思惟欲发狮吼声，见狮子吼声之形象，心念：‘我也乃蹲伏于此垂荫之处，我亦有此四足，我亦当如狮子吼一般发声’，因不能当面向狮子吼叫，于山谷处独自先发一声。其声如野狗之声传布。对此谓之如野狗吠声。声响威猛者，即彼语所称。又谓断裂不连贯无停歇者。是故游方者亦以此为例，将如来比为狮子，犹如怒狮似者，又比为猛虎。小雉者，谓小母鸡。见大雄鸡啼鸣，心念：“此亦有两足两翅，我亦然，今当如是鸣叫”，未能当面对鸣，独自鸣叫。其声如活鸡之鸣。谓之如鸡之鸣。牛者，谓众牛。空者，谓无价值之幼象牛。以为应发庄严醇厚声响，谓乃如幼象牛发出的低沉声。是故不偏不倚地依此喻法，游方者亦如狮声似，或比猛虎，或比雉鸡。小鸡为水禽中。人居住村落中欣悦大鸡，谓听彼鸣声深沉庄重。余诸声皆追随其音而现。结语皆为明显意义。
5. Kesamuttisuttavaṇṇanā5. 咖萨穆提经注
§66
66. Pañcame kālāmānaṃ nigamoti kālāmā nāma khattiyā, tesaṃ nigamo. Kesamuttiyāti kesamuttanigamavāsino. Upasaṅkamiṃsūti sappinavanītādibhesajjāni ceva aṭṭhavidhapānakāni ca gāhāpetvā upasaṅkamiṃsu. Sakaṃyeva vādaṃ dīpentīti attanoyeva laddhiṃ kathenti. Jotentīti pakāsenti. Khuṃsentīti ghaṭṭenti. Vambhentīti avajānanti. Paribhavantīti lāmakaṃ karonti. Omakkhiṃ karontīti ukkhittakaṃ karonti, ukkhipitvā chaḍḍenti. Aparepi, bhanteti so kira aṭavimukhe gāmo, tasmā tattha aṭaviṃ atikkantā ca atikkamitukāmā ca vāsaṃ kappenti. Tesupi paṭhamaṃ āgatā attano laddhiṃ dīpetvā pakkamiṃsu, pacchā āgatā ‘‘kiṃ te jānanti, amhākaṃ antevāsikā te, amhākaṃ santike kiñci kiñci sippaṃ uggaṇhiṃsū’’ti attano laddhiṃ dīpetvā pakkamiṃsu. Kālāmā ekaladdhiyampi saṇṭhahituṃ na sakkhiṃsu. Te etamatthaṃ dīpetvā bhagavato evamārocetvā tesaṃ no, bhantetiādimāhaṃsu. Tattha hoteva kaṅkhāti hotiyeva kaṅkhā. Vicikicchāti tasseva vevacanaṃ. Alanti yuttaṃ.
第六十六条 所谓迦郎摩部，乃指属于刹帝利种姓之族群钦称。其族中有名为迦郎摩者。称其住者皆属此族。入集者，谓携带八种药膏、八种对饮之酿酒者，带旋律歌唱者共来朝。其自述辩论者以自身所得为根据而辩说。照明者，谓使明亮。坯砾者，谓捣碎。含糊者为轻视。轻视者，谓加罪。破坏者，谓毁坏。陷害者，谓刺痛。犹如骑象逾越森林，因而居止于森林外。首至者点明自身成果，自述辩论。之后首至者谓：“尔等何知？我等为尔等末住者，尔等于我等面前无所不知”，自述作此宣言而退去。迦郎摩部即使联合素人之力，亦无法保持自身利益。对此佛陀发言，谓尔等不可疑惑。惑者谓疑惑也。该惑不可取。
Māanussavenāti anussavakathāyapi mā gaṇhittha. Mā paramparāyāti paramparakathāyapi mā gaṇhittha. Mā itikirāyāti evaṃ kira etanti mā gaṇhittha. Mā piṭakasampadānenāti amhākaṃ piṭakatantiyā saddhiṃ sametīti mā gaṇhittha. Mā takkahetūti takkaggāhenapi mā gaṇhittha. Mā nayahetūti nayaggāhenapi mā gaṇhittha. Mā ākāraparivitakkenāti sundaramidaṃ kāraṇanti evaṃ kāraṇaparivitakkenapi mā gaṇhittha. Mā diṭṭhinijjhānakkhantiyāti amhākaṃ nijjhāyitvā khamitvā gahitadiṭṭhiyā saddhiṃ sametītipi mā gaṇhittha. Mā bhabbarūpatāyāti ayaṃ bhikkhu bhabbarūpo, imassa kathaṃ gahetuṃ yuttantipi mā gaṇhittha. Mā samaṇo no garūti ayaṃ samaṇo amhākaṃ garu, imassa kathaṃ gahetuṃ yuttantipi mā gaṇhittha. Samattāti paripuṇṇā. Samādinnāti gahitā parāmaṭṭhā. Yaṃsa hotīti yaṃ kāraṇaṃ tassa puggalassa hoti. Alobhādayo lobhādipaṭipakkhavasena veditabbā. Vigatābhijjhotiādīhi mettāya pubbabhāgo kathito.
莫认为诉说演说之语为真实。莫承认世代相传之谈。莫承此为传记史实。莫执我等三藏具足为真实。莫执断理为正理。莫执引领为正意旨。莫依文辞装饰为美。莫执我等持有之正见为真实。莫执方形形态者谓此比库刚健，不宜争辩。莫执彼沙门为我等敬师，不宜辩论此事。“完满”谓具足。具足者谓集持周全。“基法”谓原因。所谓因缘者即个人所缘之因。无贪者等依离贪之相应诸法知之。无嫉妒等以慈爱先后分类叙述。
Idāni mettādikaṃ kammaṭṭhānaṃ kathento mettāsahagatenātiādimāha. Tattha kammaṭṭhānakathāya vā bhāvanānaye vā pāḷivaṇṇanāya vā yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ sabbaṃ visuddhimagge (visuddhi. 1.240) vuttameva. Evaṃ averacittoti evaṃ akusalaverassa ca puggalaverino ca natthitāya averacitto. Abyābajjhacittoti kodhacittassa abhāvena niddukkhacitto. Asaṃkiliṭṭhacittoti kilesassa natthitāya asaṃkiliṭṭhacitto. Visuddhacittoti kilesamalābhāvena visuddhacitto hotīti attho. Tassāti tassa evarūpassa ariyasāvakassa. Assāsāti avassayā patiṭṭhā. Sace kho pana atthi paro lokoti yadi imamhā lokā paraloko nāma atthi. Athāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā…pe… upapajjissāmīti atthetaṃ kāraṇaṃ, yenāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjissāmīti evaṃ sabbattha nayo veditabbo. Anīghanti niddukkhaṃ. Sukhinti sukhitaṃ. Ubhayeneva visuddhaṃ attānaṃ samanupassāmīti yañca pāpaṃ na karomi, yañca karotopi na karīyati, iminā ubhayenāpi visuddhaṃ attānaṃ samanupassāmi. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
现今讲说慈爱等修习法时谓：“与慈同行”等。若要讲述修习法或开发禅定或巴利语解说等，悉皆依净道经所述之义加以阐释。所谓无贪思，谓无恶不善心及非善心灭除。“无妄怒心”，谓无瞋恚之心，心无愤怒即苦心灭。“无污染心”，谓无烦恼污秽即心清净。所谓清净心是以烦恼污秽消除而成。此指彼圣弟子此等心。存在一切处若有他处，谓世间之外。如来以死亡身故为因，显示其生死灭尽、往生善趣之理，理应广悉了解。谓不苦者即无苦。谓快乐者即具足之乐。谓以己净观视己，谓我不作恶行我亦不造作恶行，依此二者考察视己极为净也。结语：一切皆具完全正理。
6. Sāḷhasuttavaṇṇanā第六，《萨勒哈经》注释。
§67
67. Chaṭṭhe migāranattāti migāraseṭṭhino nattā. Sekhuniyanattāti sekhuniyaseṭṭhino nattā. Upasaṅkamiṃsūti bhuttapātarāsā dāsakammakaraparivutā upasaṅkamiṃsu. Tesaṃ kira purebhatte pubbaṇhasamayeyeva gehe eko pañho samuṭṭhito, taṃ pana kathetuṃ okāso nāhosi. Te ‘‘taṃ pañhaṃ sossāmā’’ti therassa santikaṃ gantvā vanditvā tuṇhī nisīdiṃsu. Thero ‘‘gāme taṃ samuṭṭhitaṃ pañhaṃ sotuṃ āgatā bhavissantī’’ti tesaṃ manaṃ ñatvā tameva pañhaṃ ārabhanto etha tumhe sāḷhātiādimāha. Tattha atthi lobhoti lubbhanasabhāvo lobho nāma atthīti pucchati. Abhijjhāti kho ahaṃ sāḷhā etamatthaṃ vadāmīti etaṃ lobhasaṅkhātaṃ atthaṃ ahaṃ ‘‘abhijjhā’’ti vadāmi, ‘‘taṇhā’’ti vadāmīti samuṭṭhitapañhassa atthaṃ dīpento āha. Evaṃ sabbavāresu nayo netabbo.
第六十七条 第六条 第六个条目 所谓猎人之族，意谓游猎之王。猎女之族，谓猎妇之群。携带祭食器盆，受僮仆役者，共同前来。其初日前晨时，有一疑问发生于家中，而无暇详说。诸人议曰：“去尊长处，听彼问”，敬拜长老后肃然坐定。长老曰：“村中疑问将出，尔等当听”，当下即始解问。问曰：‘贪欲之意何为？’答曰：‘贪欲即是欲望’”。以此思维，正当阐明此意时，众悉依此理会。
Soevaṃ pajānātīti so cattāro brahmavihāre bhāvetvā ṭhito ariyasāvako samāpattito vuṭṭhāya vipassanaṃ ārabhanto evaṃ pajānāti. Atthi idanti atthi dukkhasaccasaṅkhātaṃ khandhapañcakaṃ nāmarūpavasena paricchinditvā pajānanto esa ‘‘evaṃ pajānāti atthi ida’’nti vutto. Hīnanti samudayasaccaṃ. Paṇītanti maggasaccaṃ. Imassa saññāgatassa uttari nissaraṇanti imassa vipassanāsaññāsaṅkhātassa saññāgatassa uttari nissaraṇaṃ nāma nibbānaṃ, tamatthīti iminā nirodhasaccaṃ dasseti. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇanti ekūnavīsatividhaṃ paccavekkhaṇañāṇaṃ kathitaṃ. Ahu pubbe lobhoti pubbe me lobho ahosi. Tadahu akusalanti taṃ akusalaṃ nāma ahosi, tadā vā akusalaṃ nāma ahosi. Iccetaṃ kusalanti iti etaṃ kusalaṃ, tasseva akusalassa natthibhāvaṃ kusalaṃ khemanti sandhāya vadati. Nicchātoti nittaṇho. Nibbutoti abbhantare santāpakarānaṃ kilesānaṃ abhāvena nibbuto. Sītibhūtoti sītalībhūto. Sukhappaṭisaṃvedīti kāyikacetasikassa sukhassa paṭisaṃveditā. Brahmabhūtenāti seṭṭhabhūtena. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
如是知之者，谓四梵行修成而立，圣弟子已得证，起行内观，便如是智知。此有，谓此为苦谛所分明说之五蕴，以名色为体，破截而知，故有『如是智知，有此』之语。低下者谓为苦集谛。纯净者谓为道谛。此观念所成，上超出离，谓此内观念所成上超出离者，即涅槃，是为灭谛义。谓在解脱中解脱，谓有十九种分别回顾之智。昔日有贪，昔日我有贪，此即不善，谓此为不善。或当时为不善。不善即为不好，是故谓为善，如此善不生不坏，是谓安稳。降境谓沉没。涅槃谓内无扰乱之烦恼而涅槃。凉灭谓清凉。乐感谓身心感受欢乐。梵为上者。余皆普及崇高意。
7. Kathāvatthusuttavaṇṇanā第七，《谈论主题经》注释。
§68
68. Sattame kathāvatthūnīti kathākāraṇāni, kathāya bhūmiyo patiṭṭhāyoti attho. Atītaṃ vā, bhikkhave, addhānanti atītamaddhānaṃ nāma kālopi vaṭṭati khandhāpi. Anāgatapaccuppannesupi eseva nayo. Tattha atīte kassapo nāma sammāsambuddho ahosi, tassa kikī nāma kāsikarājā aggupaṭṭhāko ahosi, vīsati vassasahassāni āyu ahosīti iminā nayena kathento atītaṃ ārabbha kathaṃ katheti nāma. Anāgate metteyyo nāma buddho bhavissati, tassa saṅkho nāma rājā aggupaṭṭhāko bhavissati, asīti vassasahassāni āyu bhavissatīti iminā nayena kathento anāgataṃ ārabbha kathaṃ katheti nāma. Etarahi asuko nāma rājā dhammikoti iminā nayena kathento paccuppannaṃ ārabbha kathaṃ katheti nāma.
第六十八，应作之因，即因由也。谓因缘所依，成就说法之处。过去者，尊者，当知过去即是光阴，依光阴而转动之五蕴。未来及现在亦复如是。谓过去中，咖萨巴为正觉佛，其护卫为炙王其主，活命达二万岁。以此因缘，论说过去事迹之理。未来者，有未来佛名为弥勒，其护卫为砀王，以此因缘，论说未来事迹之理。现今者，有名阿苏寇王为正法之王，以此因缘，论说现在事迹之理。
Kathāsampayogenāti kathāsamāgamena. Kacchoti kathetuṃ yutto. Akacchoti kathetuṃ na yutto. Ekaṃsabyākaraṇīyaṃ pañhantiādīsu, ‘‘cakkhu, anicca’’nti puṭṭhena, ‘‘āma, anicca’’nti ekaṃseneva byākātabbaṃ. Eseva nayo sotādīsu. Ayaṃ ekaṃsabyākaraṇīyo pañho. ‘‘Aniccaṃ nāma cakkhū’’ti puṭṭhena pana ‘‘na cakkhumeva, sotampi aniccaṃ, ghānampi anicca’’nti evaṃ vibhajitvā byākātabbaṃ. Ayaṃ vibhajjabyākaraṇīyo pañho. ‘‘Yathā cakkhu, tathā sotaṃ. Yathā sotaṃ, tathā cakkhū’’ti puṭṭhena ‘‘kenaṭṭhena pucchasī’’ti paṭipucchitvā ‘‘dassanaṭṭhena pucchāmī’’ti vutte ‘‘na hī’’ti byākātabbaṃ. ‘‘Aniccaṭṭhena pucchāmī’’ti vutte, ‘‘āmā’’ti byākātabbaṃ. Ayaṃ paṭipucchābyākaraṇīyo pañho. ‘‘Taṃ jīvaṃ taṃ sarīra’’ntiādīni puṭṭhena pana ‘‘abyākatametaṃ bhagavatā’’ti ṭhapetabbo, esa pañho na byākātabbo. Ayaṃ ṭhapanīyo pañho.
谓语法调合，以语相会。如问者适合于说，不适合则不须说。一义问答，如问『眼不常存』，于是唯一义应答；又如于声闻等说，是单义问答。若问『眼不常存』，答说非仅眼，亦有声鼻等不常存，名分别说。一问二答，如问『眼如何？声如何？』答曰『眼如是，声如是』，问者更问『以何道理乎？』答曰『以见故』，或曰『非以见故』，称为反问答。谓以『此识即身体』等问时，应立为未说问，故此问不应答。
Ṭhānāṭhāne na saṇṭhātīti kāraṇākāraṇe na saṇṭhāti. Tatrāyaṃ nayo – sassatavādī yuttena kāraṇena pahoti ucchedavādiṃ niggahetuṃ, ucchedavādī tena niggayhamāno ‘‘kiṃ panāhaṃ ucchedaṃ vadāmī’’ti sassatavādibhāvameva dīpeti, attano vāde patiṭṭhātuṃ na sakkoti. Evaṃ ucchedavādimhi pahonte sassatavādī, puggalavādimhi pahonte suññatavādī, suññatavādimhi pahonte puggalavādīti evaṃ ṭhānāṭhāne na saṇṭhāti nāma.
谓因果不相依存。此理谓以永远论者，取因以破断灭论者之理。灭论者对永远论者说：『我何以断灭？』当此之因不能自立。于灭论亦然，及于人论亦然，故因果二理不成于同处。
Parikappena saṇṭhātīti idaṃ pañhapucchanepi pañhakathanepi labbhati. Kathaṃ? Ekacco hi ‘‘pañhaṃ pucchissāmī’’ti kaṇṭhaṃ sodheti, so itarena ‘‘idaṃ nāma tvaṃ pucchissasī’’ti vutto ñātabhāvaṃ ñatvā ‘‘na etaṃ, aññaṃ pucchissāmī’’ti vadati. Pañhaṃ puṭṭhopi ‘‘pañhaṃ kathessāmī’’ti hanuṃ saṃsodheti, so itarena ‘‘idaṃ nāma kathessasī’’ti vutto ñātabhāvaṃ ñatvā ‘‘na etaṃ, aññaṃ kathessāmī’’ti vadati. Evaṃ parikappe na saṇṭhāti nāma.
谓暂时不相依存。此问答暂时得成。何以故？一者问：『此问题我问』，彼解答：『此为尔所问』，己识已得知，而答曰：『非此，余问题是』。问未绝，答曰：『此为尔所答』，已知而答曰：『非此，我答别问题』。故暂时之处问答不相依存。
Aññātavāde na saṇṭhātīti aññātavāde jānitavāde na saṇṭhāti. Kathaṃ? Ekacco pañhaṃ pucchati, taṃ itaro ‘‘manāpo tayā pañho pucchito, kahaṃ te esa uggahito’’ti vadati. Itaro pucchitabbaniyāmeneva pañhaṃ pucchitvāpi tassa kathāya ‘‘apañhaṃ nu kho pucchita’’nti vimatiṃ karoti. Aparo pañhaṃ puṭṭho katheti, tamañño ‘‘suṭṭhu te pañho kathito, kattha te uggahito, pañhaṃ kathentena nāma evaṃ kathetabbo’’ti vadati. Itaro kathetabbaniyāmeneva pañhaṃ kathetvāpi tassa kathāya ‘‘apañho nu kho mayā kathito’’ti vimatiṃ karoti.
谓知论时不相成。何以故？一者问时，他者曰：『若尔心满意答，所问为何所在？』彼见问后说辞致怀疑。后者又问时，彼答曰：『尔问正理处，尔所问法应由此说』，他者问时，彼又疑惑曰：『非我所说之问乎？』故知论时不相成。
Paṭipadāya na saṇṭhātīti paṭipattiyaṃ na tiṭṭhati, vattaṃ ajānitvā apucchitabbaṭṭhāne pucchatīti attho. Ayaṃ pañho nāma cetiyaṅgaṇe pucchitena na kathetabbo, tathā bhikkhācāramagge gāmaṃ piṇḍāya caraṇakāle. Āsanasālāya nisinnakāle yāguṃ vā bhattaṃ vā gahetvā nisinnakāle paribhuñjitvā nisinnakāle divāvihāraṭṭhānagamanakālepi. Divāṭṭhāne nisinnakāle pana okāsaṃ kāretvāva pucchantassa kathetabbo, akāretvā pucchantassa na kathetabbo. Idaṃ vattaṃ ajānitvā pucchanto paṭipadāya na saṇṭhāti nāma. Evaṃ santāyaṃ, bhikkhave, puggalo akaccho hotīti, bhikkhave, etaṃ imasmiṃ ca kāraṇe sati ayaṃ puggalo na kathetuṃ yutto nāma hoti.
“行处不可停留”者，意谓于「行处」不可坚住，故于「实践行持」不能止住，无明此理，而在应问之处反复发问，此义所在。此为疑问之事，不应于僧团法坛等处提出，就如比库们行乞于村庄时，坐于禅堂时，取食或饮食于坐时，闲居昼间往来皆应如是。于日间处坐时，为询问方便者而启口，则应答之，不启口则不应答。不识此理而询问即是「行处不可停留」之表现。如此清净状态，尊者们，此人常非忠实，尊者，此依此因缘，此人当不应被答复。
Ṭhānāṭhāne saṇṭhātīti sassatavādī yuttena kāraṇena pahoti ucchedavādiṃ niggahetuṃ, ucchedavādī tena niggayhamānopi ‘‘ahaṃ tayā satakkhattuṃ niggayhamānopi ucchedavādīyevā’’ti vadati. Iminā nayena sassatapuggalasuññatavādādīsupi nayo netabbo. Evaṃ ṭhānāṭhāne saṇṭhāti nāma. Parikappe saṇṭhātīti ‘‘pañhaṃ pucchissāmī’’ti kaṇṭhaṃ sodhento ‘‘tvaṃ imaṃ nāma pucchissasī’’ti vutte, ‘‘āma, etaṃyeva pucchissāmī’’ti vadati. Pañhaṃ kathessāmīti hanuṃ saṃsodhentopi ‘‘tvaṃ imaṃ nāma kathessasī’’ti vutte, ‘‘āma, etaṃyeva kathessāmī’’ti vadati. Evaṃ parikappe saṇṭhāti nāma.
“于处所坚住”，指有永恒论思想者，因其因缘而产生，欲破解灭绝论者，灭绝论者即使被其所破解仍自言：“我虽被你破却，仍是灭绝论者。”以此方法，永恒论者及虚无论者等亦不应被引导坚持。此即所谓“于处所坚住”。“于时机坚住”，即说“我将问此问题”，摩挲喉咙说“你应问此问题”，回应曰“是，我将问此问题”。又言“我将回答此问题”，摩挲喉咙说“你应回答此问题”，回应曰“是，我将回答此问题”。此即所谓“于时机坚住”。
Aññātavāde saṇṭhātīti imaṃ pañhaṃ pucchitvā ‘‘suṭṭhu te pañho pucchito, pucchantena nāma evaṃ pucchitabba’’nti vutte sampaṭicchati, vimatiṃ na uppādeti. Pañhaṃ kathetvāpi ‘‘suṭṭhu te pañho kathito, kathentena nāma evaṃ kathetabba’’nti vutte sampaṭicchati, vimatiṃ na uppādeti. Paṭipadāya saṇṭhātīti gehe nisīdāpetvā yāgukhajjakādīni datvā yāva bhattaṃ niṭṭhāti, tasmiṃ antare nisinno pañhaṃ pucchati . Sappiādīni bhesajjāni aṭṭhavidhāni pānakāni vatthacchādanamālāgandhādīni vā ādāya vihāraṃ gantvā tāni datvā divāṭṭhānaṃ pavisitvā okāsaṃ kāretvā pañhaṃ pucchati. Evañhi vattaṃ ñatvā pucchanto paṭipadāya saṇṭhāti nāma. Tassa pañhaṃ kathetuṃ vaṭṭati.
“于异说坚住”，指问此问题后，说：“你的问题问得很好，问者应如此问”，对此表示合意，不生疑惑；问答均获肯定，无疑义。“于行处坚住”，即在家中坐卧，供养青蛙等，至于饭食完毕，在其间坐着问问题；拿取万能药等八种药品、饮料、衣物、香等令其居所，给予后入昼寝场所，找机会提问。识知此习惯后提出问题即属于“行处坚住”。行者应答问题，“是应答”。
Aññenaññaṃ paṭicaratīti aññena vacanena aññaṃ paṭicchādeti, aññaṃ vā pucchito aññaṃ katheti. Bahiddhā kathaṃ apanāmetīti āgantukakathaṃ otārento purimakathaṃ bahiddhā apanāmeti. Tatridaṃ vatthu – bhikkhū kira sannipatitvā ekaṃ daharaṃ, ‘‘āvuso, tvaṃ imañcimañca āpattiṃ āpanno’’ti āhaṃsu. So āha – ‘‘bhante, nāgadīpaṃ gatomhī’’ti. Āvuso , na mayaṃ tava nāgadīpagamanena atthikā, āpattiṃ pana āpannoti pucchāmāti. Bhante, nāgadīpaṃ gantvā macche khādinti. Āvuso, tava macchakhādanena kammaṃ natthi, āpattiṃ kirasi āpannoti. So ‘‘nātisupakko maccho mayhaṃ aphāsukamakāsi, bhante’’ti. Āvuso, tuyhaṃ phāsukena vā aphāsukena vā kammaṃ natthi, āpattiṃ āpannosīti. Bhante, yāva tattha vasiṃ, tāva me aphāsukameva jātanti. Evaṃ āgantukakathāvasena bahiddhā kathaṃ apanāmetīti veditabbaṃ.
“彼此相互回答”，彼此用言语遮蔽对方，彼此问答。外出问话如何完成，即为外来的话题，先前的言论再外述。举例：比库们聚集，一孩童说：“友人，你做了这或那过失。”彼答：“长老，我去过那岛国。”问：“非因你去该国，实乃过失是否？”答：“长老，我去岛国吃鱼。”问：“朋友，鱼食之业无过失，若你行过失即属犯戒吗？”答：“鱼并非有益，且鱼可能有害，长老。”问：“朋友，不论是益或害，业皆无过失，故无犯戒。”答：“长老，我只住于彼处，如此处即为害。”此外来言辞表面下之含义即为彼此相互回答之理。
Abhiharatīti ito cito ca suttaṃ āharitvā avattharati. Tepiṭakatissatthero viya. Pubbe kira bhikkhū mahācetiyaṅgaṇe sannipatitvā saṅghakiccaṃ katvā bhikkhūnaṃ ovādaṃ datvā aññamaññaṃ pañhasākacchaṃ karonti. Tatthāyaṃ thero tīhi piṭakehi tato tato suttaṃ āharitvā divasabhāge ekampi pañhaṃ niṭṭhāpetuṃ na deti. Abhimaddatīti kāraṇaṃ āharitvā maddati. Anupajagghatīti parena pañhe pucchitepi kathitepi pāṇiṃ paharitvā mahāhasitaṃ hasati, yena parassa ‘‘apucchitabbaṃ nu kho pucchiṃ, akathetabbaṃ nu kho kathesi’’nti vimati uppajjati. Khalitaṃ gaṇhātīti appamattakaṃ mukhadosamattaṃ gaṇhāti , akkhare vā pade vā byañjane vā durutte ‘‘evaṃ nāmetaṃ vattabba’’nti ujjhāyamāno vicarati. Saupanisoti saupanissayo sapaccayo.
“举出”，谓当先、后引述经文解释。就如比库长老，曾于大祠堂聚集，施行僧事，给予比库们规劝，相互问答。此处长老随三藏，依次引述经文，日课并未作出扩展问题。所谓“激动”，是引出理由。“不出手”，指他人问答时用手敲击，笑声大作，以使旁人疑为“不可问者竟问乎？不可答者竟答乎？”“收取频率不定”指字、词、声母发音不准，反复思惟“如此不应成为此义”，以此见解聚合。至于“支持”意谓支持、辅助均成立。
Ohitasototi ṭhapitasoto. Abhijānāti ekaṃ dhammanti ekaṃ kusaladhammaṃ abhijānāti ariyamaggaṃ. Parijānāti ekaṃ dhammanti ekaṃ dukkhasaccadhammaṃ tīraṇapariññāya parijānāti. Pajahati ekaṃ dhammanti ekaṃ sabbākusaladhammaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti. Sacchikaroti ekaṃ dhammanti ekaṃ arahattaphaladhammaṃ nirodhameva vā paccakkhaṃ karoti. Sammāvimuttiṃ phusatīti sammā hetunā nayena kāraṇena arahattaphalavimokkhaṃ ñāṇaphassena phusati.
“汝所听者”，亦称为“置入耳中者”。“了知”指了知一法，即善法；“了知”知一法，即苦圣谛法，伴随彻底了知。舍弃一法，即舍弃一切善法，止息、灭除之意。“证实”指证知一法，即阿拉汉果德之果，觉知断灭及其对境。“正解脱感触”，谓以正当缘由和因果之引导，得现证阿拉汉果德之解脱觉知。
Etadatthā, bhikkhave, kathāti, bhikkhave, yā esā kathāsampayogenāti kathā dassitā, sā etadatthā, ayaṃ tassā kathāya bhūmi patiṭṭhā. Idaṃ vatthu yadidaṃ anupādā cittassa vimokkhoti evaṃ sabbapadesu yojanā veditabbā. Etadatthā mantanāti yā ayaṃ kacchākacchesu puggalesu kacchena saddhiṃ mantanā, sāpi etadatthāyeva. Etadatthā upanisāti ohitasoto saupanisoti evaṃ vuttā upanisāpi etadatthāyeva. Etadatthaṃ sotāvadhānanti tassā upanisāya sotāvadhānaṃ , tampi etadatthameva. Anupādāti catūhi upādānehi aggahetvā. Cittassa vimokkhoti arahattaphalavimokkho. Arahattaphalatthāya hi sabbametanti suttantaṃ vinivattetvā upari gāthāhi kūṭaṃ gaṇhanto ye viruddhātiādimāha.
这里所说的意思，尊敬的比库们，是指这段对话中提及的那种话语因缘中，所显现的讲说内容，这是它的意趣所在，即这段话语的根基所在。这一主题，即所述不执着，对心的解脱，应该在所有语境中观察和体认。这里的“思维”即是指这些不同的人们之间以语词共聚而进行的思考，这也是这主题的意思。这里所说的“聚集”是指汇聚成整齐合一的描述，也包含了用心专注提起。所谓“不执着”是断除四种执着。心的解脱，便是阿拉汉果证的解脱。为了阿拉汉果的缘故，全部教言都会回归于这点，且以上几句经文以峰巅之喻来表现那逆理反面者等说法。
Tattha viruddhāti virodhasaṅkhātena kopena viruddhā. Sallapantīti sallāpaṃ karonti. Viniviṭṭhāti abhiniviṭṭhā hutvā. Samussitāti mānussayena suṭṭhu ussitā. Anariyaguṇamāsajjāti anariyaguṇakathaṃ guṇamāsajja kathenti. Guṇaṃ ghaṭṭetvā kathā hi anariyakathā nāma, na ariyakathā, taṃ kathentīti attho. Aññoññavivaresinoti aññamaññassa chiddaṃ aparādhaṃ gavesamānā. Dubbhāsitanti dukkathitaṃ. Vikkhalitanti appamattakaṃ mukhadosakhalitaṃ. Sampamohaṃ parājayanti aññamaññassa appamattena mukhadosena sampamohañca parājayañca. Abhinandantīti tussanti. Nācareti na carati na katheti. Dhammaṭṭhapaṭisaṃyuttāti yā ca dhamme ṭhitena kathitakathā, sā dhammaṭṭhā ceva hoti tena ca dhammena paṭisaṃyuttāti dhammaṭṭhapaṭisaṃyuttā. Anunnatena manasāti anuddhatena cetasā. Apaḷāsoti yugaggāhapaḷāsavasena apaḷāso hutvā. Asāhasoti rāgadosamohasāhasānaṃ vasena asāhaso hutvā.
文中“逆理”指的是由敌对愤怒所生的对立。“喋喋不休”意味着无节制地说话。 “停息”指心念已平静不波动。“善巧”表明此言语为合适人间之言。所说“不贤之品胜上品”，此意是：把不贤之品说为有德品者，仍称为不贤之言，非贤辩说者。文中“彼此详察”是指相互追溯趾迹罪行，意在揭示恶言语之弊端。所谓“恶语”就是说不善而恶劣的话语。“散乱”是指心不专一、浮躁不定，容易口出恶言，且粗俗丑恶。相互之间的无明和散乱，引发了混乱与挣扎。所谓“欢喜”是指心生满足欢愉。 “跛行”则表示未行正道，不行动、不说法。“与法相应”，即心所执着的事法相称合。以提起不退为本、热心有励。所谓无忧，则是指没因贪欲烦恼而忧虑。
Anusūyāyamānoti na usūyamāno. Dubbhaṭṭhe nāpasādayeti dukkathitasmiṃ na apasādeyya. Upārambhaṃ na sikkheyyāti kāraṇuttariyalakkhaṇaṃ upārambhaṃ na sikkheyya. Khalitañca na gāhayeti appamattakaṃ mukhakhalitaṃ ‘‘ayaṃ te doso’’ti na gāhayeyya. Nābhihareti nāvatthareyya. Nābhimaddeti ekaṃ kāraṇaṃ āharitvā na maddeyya. Navācaṃ payutaṃ bhaṇeti saccālikapaṭisaṃyuttaṃ vācaṃ na bhaṇeyya. Aññātatthanti jānanatthaṃ. Pasādatthanti pasādajananatthaṃ. Na samusseyya mantayeti na mānussayena samussito bhaveyya. Na hi mānussitā hutvā paṇḍitā kathayanti, mānena pana anussitova hutvā mantaye katheyya bhāseyyāti.
“无嫉妒”意谓无嫉妒心。“不可悦于恶戏”，即不可乐于恶之言辞。“不应学取嘲讽之事”，为尊上阶层之特征，劝戒不可学坏习。“不应戏弄轻蔑”，不可随意讥讽他人，心应生慈愍。不可贬低他人，“不可拆散”，即不可分裂。“不可沉迷”，即专一不失。不可轻易骄娇慢慢传语，言语讲求真诚，不应无故搬弄是非。反覆说辞由识别和信心产生，且讲说非相违乱的道理。“不应疑惑”，“不应陷入迷惑烦恼”，离愚痴方能断惑作圣德真辩，且有真实言说。
8. Aññatitthiyasuttavaṇṇanā第八，《外道经》注释。
§69
69. Aṭṭhame bhagavaṃmūlakāti bhagavā mūlaṃ etesanti bhagavaṃmūlakā. Idaṃ vuttaṃ hoti – ime, bhante, amhākaṃ dhammā pubbe kassapasammāsambuddhena uppāditā, tasmiṃ parinibbute ekaṃ buddhantaraṃ añño samaṇo vā brāhmaṇo vā ime dhamme uppādetuṃ samattho nāma nāhosi, bhagavato pana no ime dhammā uppāditā. Bhagavantañhi nissāya mayaṃ ime dhamme ājānāma paṭivijjhāmāti evaṃ bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammāti. Bhagavaṃnettikāti bhagavā dhammānaṃ netā vinetā anunetā yathāsabhāvato pāṭiyekkaṃ pāṭiyekkaṃ nāmaṃ gahetvāva dassetāti dhammā bhagavaṃnettikā nāma honti. Bhagavaṃpaṭisaraṇāti catubhūmakadhammā sabbaññutaññāṇassa āpāthaṃ āgacchamānā bhagavati paṭisaranti nāmāti bhagavaṃpaṭisaraṇā. Paṭisarantīti osaranti samosaranti. Apica mahābodhimaṇḍe nisinnassa bhagavato paṭivedhavasena phasso āgacchati – ‘‘ahaṃ bhagavā kinnāmo’’ti. Tvaṃ phusanaṭṭhena phasso nāma. Vedanā, saññā, saṅkhārā, viññāṇaṃ āgacchati – ‘‘ahaṃ bhagavā kinnāma’’nti. Tvaṃ vijānanaṭṭhena viññāṇaṃ nāmāti. Evaṃ catubhūmakadhammānaṃ yathāsabhāvato pāṭiyekkaṃ pāṭiyekkaṃ nāmaṃ gaṇhanto bhagavā dhamme paṭisaratīti bhagavaṃpaṭisaraṇā. Bhagavantaṃyeva paṭibhātūti bhagavatova etassa bhāsitassa attho upaṭṭhātu, tumheyeva no kathetvā dethāti attho.
第六十九章，称为“依世尊根本者”，即称世尊为根本者。记载如此：世尊所弘扬的法，是由过去咖萨巴尊者所觉悟正觉者所开显。自那时，至世尊般涅盘后，便无其他沙门或婆罗门能够开显这些法。我们依止世尊，认识这些法，投身奉行，故称为“依世尊根本法”；“依世尊”，是指世尊为法之领导者，引领者，分别显说各别教理，故称为“世尊法导者”。“依世尊”的涵义是四圣谛一切知见之集合，众生向世尊靠近、亲近，得其触感，知其自体所起存在——此即“我为世尊”的缘起，是感受、想、行、识、识的一切接触。世尊循此真实法体，一一分别显说，称为“世尊依止”。仅归世尊所有且不应由他人讲述，是此文旨意所在。
Rāgokhoti rajjanavasena pavattarāgo. Appasāvajjoti lokavajjavasenapi vipākavajjavasenapīti dvīhipi vajjehi appasāvajjo, appadosoti attho. Kathaṃ? Mātāpitaro hi bhātibhaginiādayo ca puttabhātikānaṃ āvāhavivāhamaṅgalaṃ nāma kārenti. Evaṃ tāveso lokavajjavasena appasāvajjo. Sadārasantosamūlikā pana apāye paṭisandhi nāma na hotīti evaṃ vipākavajjavasena appasāvajjo. Dandhavirāgīti virajjamāno panesa saṇikaṃ virajjati, na sīghaṃ muccati. Telamasirāgo viya ciraṃ anubandhati, dve tīṇi bhavantarāni gantvāpi nāpagacchatīti dandhavirāgī.
“贪欲”即由热情或烦恼所生的渴爱。所谓“污秽”，是指因世间的辱骂、惩戒所造成的污秽；“恶意”，指由果报而产生的恶意。为什么？父母、兄弟姐妹等亲属为子女的婚礼做祝福之事，此善业被视为世间常有的污秽。大部分喜乐的众生虽源于恶趣，但因业报不复转世于恶道，故为“不污秽”。“断欲”，是弃去此恶毒的染着，虽流三生未即逾脱，因染污尚未断尽，故称断欲者。
Tatridaṃ vatthu – eko kira puriso bhātu jāyāya micchācāraṃ carati. Tassāpi itthiyā attano sāmikato soyeva piyataro ahosi. Sā tamāha – ‘‘imasmiṃ kāraṇe pākaṭe jāte mahatī garahā bhavissati, tava bhātikaṃ ghātehī’’ti. So ‘‘nassa, vasali, mā evaṃ puna avacā’’ti apasādesi. Sā tuṇhī hutvā katipāhaccayena puna kathesi, tassa cittaṃ dvajjhabhāvaṃ agamāsi. Tato tatiyavāraṃ kathito ‘‘kinti katvā okāsaṃ labhissāmī’’ti āha. Athassa sā upāyaṃ kathentī ‘‘tvaṃ mayā vuttameva karohi, asukaṭṭhāne mahākakudhasamīpe titthaṃ atthi, tattha tikhiṇaṃ daṇḍakavāsiṃ gahetvā tiṭṭhāhī’’ti. So tathā akāsi. Jeṭṭhabhātāpissa araññe kammaṃ katvā gharaṃ āgato. Sā tasmiṃ muducittā viya hutvā ‘‘ehi sāmi , sīse te olikhissāmī’’ti olikhantī ‘‘upakkiliṭṭhaṃ te sīsa’’nti āmalakapiṇḍaṃ datvā ‘‘gaccha asukaṭṭhāne sīsaṃ dhovitvā āgacchāhī’’ti pesesi. So tāya vuttatitthameva gantvā āmalakakakkena sīsaṃ makkhetvā udakaṃ oruyha onamitvā sīsaṃ dhovi. Atha naṃ itaro rukkhantarato nikkhamitvā khandhaṭṭhike paharitvā jīvitā voropetvā gehaṃ agamāsi.
这里的故事是：曾有一男子，为其兄弟之妻行不正当之事。对方女子虽为其夫所有，却因心爱他的兄弟，故其情感仍属兄弟更深。女子对他说：“若你如此行，将来必招大害，你兄弟必死。”男子回应：“不必如此，别再劝我了！”女子默默忍受，数日后再次劝告，男子心生两种想法。她提出妙计说：“你照我所言，前往附近森林，与一位刚愎的恶人村民见面。”男子照办。为年长兄弟在林中作业时，女子如同步步催促，写字在头上说：“你的头上有污秽。”又送他酸柑果说：“去泉边洗净你的头再回来。”他依约用果汁洗头，随后离开树下，藏身竹屋中等待，贪婪地偷生回家了。
Itaro bhariyāya sinehaṃ pariccajitumasakkonto tasmiṃyeva gehe mahādhammani hutvā nibbatti. So tassā ṭhitāyapi nisinnāyapi gantvā sarīre patati. Atha naṃ sā ‘‘soyeva ayaṃ bhavissatī’’ti ghātāpesi. So puna tassā sinehena tasmiṃyeva gehe kukkuro hutvā nibbatti. So padasā gamanakālato paṭṭhāya tassā pacchato pacchato carati. Araññaṃ gacchantiyāpi saddhiṃyeva gacchati. Taṃ disvā manussā ‘‘nikkhanto sunakhaluddako, kataraṭṭhānaṃ gamissatī’’ti uppaṇḍenti. Sā puna taṃ ghātāpesi.
有一人妄图舍弃对另一妇人的深情爱恋，而在同一屋中生起了巨大的忿恨。此人即便坐着或站着去到这女子那里，其身躯便会倒下。于是她击杀了他说：“他终究还是会归于此处。”他又化为这女子屋中的一只狗而死去。此狗一边用爪子留下足迹，一边跟随着她的后面，无论她进入森林，狗也一同而行。人们看到它便说：“是出门的幼犬，他将到什么地方去呢？”她再次击杀了这狗。
Sopi puna tasmiṃyeva gehe vacchako hutvā nibbatti. Tatheva tassā pacchato pacchato carati. Tadāpi naṃ manussā disvā ‘‘nikkhanto gopālako, kattha gāviyo carissantī’’ti uppaṇḍenti. Sā tasmimpi ṭhāne taṃ ghātāpesi. So tadāpi tassā upari sinehaṃ chindituṃ asakkonto catutthe vāre tassāyeva kucchiyaṃ jātissaro hutvā nibbatti. So paṭipāṭiyā catūsu attabhāvesu tāya ghātitabhāvaṃ disvā ‘‘evarūpāya nāma paccatthikāya kucchismiṃ nibbattosmī’’ti tato paṭṭhāya tassā hatthena attānaṃ phusituṃ na deti. Sace naṃ sā phusati, kandati rodati. Atha naṃ ayyakova paṭijaggati. Taṃ aparabhāge vuddhippattaṃ ayyako āha – ‘‘tāta, kasmā tvaṃ mātu hatthena attānaṃ phusituṃ na desi. Sacepi taṃ phusati, mahāsaddena rodasi kandasī’’ti. Ayyakena puṭṭho ‘‘na esā mayhaṃ mātā, paccāmittā esā’’ti taṃ pavattiṃ sabbaṃ ārocesi. So taṃ āliṅgitvā roditvā ‘‘ehi, tāta, kiṃ amhākaṃ īdise ṭhāne nivāsakicca’’nti taṃ ādāya nikkhamitvā ekaṃ vihāraṃ gantvā pabbajitvā ubhopi tattha vasantā arahattaṃ pāpuṇiṃsu.
他复又化为同屋中的一头小猪而死去。猪也同样跟随她的后面四处游走。此时有人见到他便说：“这是出门的牧童，他将去哪里放牧牛群呢？”她在该处击杀了他。随后他第四世生为属于她的儿子，因着不能斩断对她的爱恋，生起了杀害他的心态。遵循因果，他在四种身形中表现出被杀的相状，人们见证便说：“这无疑是在那后世的儿子身上死去的。”因遂阻止她用手触摸自己。如果她碰触了他，便会哭泣悲伤。于是有人劝导她说：“孩子，何故你不让你的母亲用手触你？若你让她触碰，便会大声哭喊。”被问者回答说：“那不是我的母亲，而是继母。”随后她述说了全盘经过。此人抱着他哭泣说：“来吧，孩子，我们在这里互为住所之责。”抱着孩子离开，入一座修行之所，二人同在其间，均得阿拉汉果。
Mahāsāvajjoti lokavajjavasenapi vipākavajjavasenapīti dvīhipi kāraṇehi mahāsāvajjo. Kathaṃ? Dosena hi duṭṭho hutvā mātaripi aparajjhati, pitaripi bhātibhaginiādīsupi pabbajitesupi. So gatagataṭṭhānesu ‘‘ayaṃ puggalo mātāpitūsupi aparajjhati, bhātibhaginiādīsupi, pabbajitesupī’’ti mahatiṃ garahaṃ labhati. Evaṃ tāva lokavajjavasena mahāsāvajjo. Dosavasena pana katena ānantariyakammena kappaṃ niraye paccati. Evaṃ vipākavajjavasena mahāsāvajjo. Khippavirāgīti khippaṃ virajjati. Dosena hi duṭṭho mātāpitūsupi cetiyepi bodhimhipi pabbajitesupi aparajjhitvā ‘‘mayhaṃ khamathā’’ti. Accayaṃ deseti. Tassa saha khamāpanena taṃ kammaṃ pākatikameva hoti.
“大恶报”即因两种缘由而生之恶报，也可名为“世间恶报”。缘何如此？由嗔恚而变得恶劣，会对母亲相续不敬，对父亲及兄弟姐妹等出家人同样不恭敬。此人在众多地方形成大恶名声，谓“此人对父母、兄弟姐妹等及出家人都无礼”，如此背负重责，即为世间恶报。由嗔恚所造的无间地狱业，使其受恶报。此为果报恶报。迅速斩断嗔恚谓之迅速熄灭。由恼恨对母父、沙利子、乃至出家众不敬而发“请宽恕我”的忏悔，一切业遂除绝。
Mohopi dvīheva kāraṇehi mahāsāvajjo. Mohena hi mūḷho hutvā mātāpitūsupi cetiyepi bodhimhipi pabbajitesupi aparajjhitvā gatagataṭṭhāne garahaṃ labhati. Evaṃ tāva lokavajjavasena mahāsāvajjo. Mohavasena pana katena ānantariyakammena kappaṃ niraye paccati. Evaṃ vipākavajjavasenapi mahāsāvajjo. Dandhavirāgīti saṇikaṃ virajjati. Mohena mūḷhena hi katakammaṃ saṇikaṃ muccati. Yathā hi acchacammaṃ satakkhattumpi dhoviyamānaṃ na paṇḍaraṃ hoti, evameva mohena mūḷhena katakammaṃ sīghaṃ na muccati, saṇikameva muccatīti. Sesamettha uttānamevāti.
「无明恶报」亦因两种缘由而生大恶报。由愚痴无明，虽对父母、沙利子及出家人不敬，然在诸往返处形成恶名。此亦为世间恶报。因愚痴所造无间地狱业而受恶报，是为果报恶报。以斩断罚戒为迅速熄灭。愚痴无明所造之业，如用泥土刷洗百次，亦不净白；同样愚痴无明造的业难以迅速解脱，只能逐渐解脱。余此即为本章要义。
9. Akusalamūlasuttavaṇṇanā第九，《不善根经》注释。
§70
70. Navame akusalamūlānīti akusalānaṃ mūlāni, akusalāni ca tāni mūlāni cāti vā akusalamūlāni. Yadapi, bhikkhave, lobhoti yopi, bhikkhave, lobho. Tadapiakusalamūlanti sopi akusalamūlaṃ. Akusalamūlaṃ vā sandhāya idha tampīti attho vaṭṭatiyeva. Etenupāyena sabbattha nayo netabbo. Abhisaṅkharotīti āyūhati sampiṇḍeti rāsiṃ karoti. Asatā dukkhaṃ uppādayatīti abhūtena avijjamānena yaṃkiñci tassa abhūtaṃ dosaṃ vatvā dukkhaṃ uppādeti. Vadhena vātiādi yenākārena dukkhaṃ uppādeti, taṃ dassetuṃ vuttaṃ. Tattha jāniyāti dhanajāniyā. Pabbājanāyāti gāmato vā raṭṭhato vā pabbājanīyakammena . Balavamhīti ahamasmi balavā. Balattho itipīti balena me attho itipi, bale vā ṭhitomhītipi vadati.
第七十章 第九 不善之根 不善的根本，即不善之根基；不善者即为根本。诸比库，不善之根本，乃贪欲。即使是贪欲，也为不善之根本。以不善为根本之意，在此成义──为万世所行之义。不可随便通用。所谓“增积”，即聚集、堆积之意。以无实之物、生无明造成之烦恼造苦为例。以及以杀害等方式生起苦难，皆有所示。所谓“知”指财富与子女。所谓“出家”，指由乡村或国土舍弃俗务以求出家。所谓“我强”，即“我有力”，以力为义，如我借助力为我义，力以存在而说。
Akālavādīti kālasmiṃ na vadati, akālasmiṃ vadati nāma. Abhūtavādīti bhūtaṃ na vadati , abhūtaṃ vadati nāma. Anatthavādīti atthaṃ na vadati, anatthaṃ vadati nāma. Adhammavādīti dhammaṃ na vadati, adhammaṃ vadati nāma. Avinayavādīti vinayaṃ na vadati, avinayaṃ vadati nāma.
「不合时宜言说」，即不合时节而言。这里言非适当时节而言，而是言不适时。 「不真实言说」，即不说真实，言不真实。 「无益言说」，即不言有益，言无益。 「不法言说」，即不说法，言不法。 「无律言说」，即不谈律，言无律。
Tathā hāyanti tathā hi ayaṃ. Na ātappaṃ karoti tassa nibbeṭhanāyāti tassa abhūtassa nibbeṭhanatthāya vīriyaṃ na karoti. Itipetaṃ atacchanti imināpi kāraṇena etaṃ atacchaṃ. Itaraṃ tasseva vevacanaṃ.
如此消失，故名如是消散。若不努力，则无力斩断烦恼障碍，故不能勤奋。以此理故，此处名为“消散”。别处对此用语亦同。
Duggati pāṭikaṅkhāti nirayādikā duggati icchitabbā, sā assa avassabhāvinī, tatthānena nibbattitabbanti attho. Uddhastoti upari dhaṃsito. Pariyonaddhoti samantā onaddho. Anayaṃ āpajjatīti avuḍḍhiṃ āpajjati. Byasanaṃāpajjatīti vināsaṃ āpajjati. Gimhakālasmiñhi māluvāsipāṭikāya phalitāya bījāni uppatitvā vaṭarukkhādīnaṃ mūle patanti. Tattha yassa rukkhassa mūle tīsu disāsu tīṇi bījāni patitāni honti, tasmiṃ rukkhe pāvussakena meghena abhivaṭṭhe tīhi bījehi tayo aṅkurā uṭṭhahitvā taṃ rukkhaṃ allīyanti. Tato paṭṭhāya rukkhadevatāyo sakabhāvena saṇṭhātuṃ na sakkonti. Tepi aṅkurā vaḍḍhamānā latābhāvaṃ āpajjitvā taṃ rukkhaṃ abhiruhitvā sabbaviṭapasākhāpasākhā saṃsibbitvā taṃ rukkhaṃ upari pariyonandhanti. So māluvālatāhi saṃsibbito ghanehi mahantehi māluvāpattehi sañchanno deve vā vassante vāte vā vāyante tattha tattha palujjitvā khāṇumattameva avasissati. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.
因向恶趣之往生称为恶趣，欲得此恶趣者，乃堕为恶趣之具。此意谓其必将由此处生。上升者谓其向上颠倒；环绕者谓其周遍弥漫。此谓此恶生恶趣之增长。犹如恶地之中，被恶雾风染之恶种子发芽生长，遍布树木根处。此地三向皆落恶种子，被雨云滋养发芽，诸恶苗刺破树木，树木因之衰弱。树神亦不能并力护树。三恶苗生长，蔓草滋生登树，枝枯叶败，侵袭树木。被恶蔓缠绕，密布浓荫，恶风雨吹袭，树叶枯落，仅余干枯枝干。以此喻示恶趣之苦及其恶生恶灭之理。
Evameva khoti ettha pana idaṃ opammasaṃsandanaṃ – sālādīsu aññatararukkho viya hi ayaṃ satto daṭṭhabbo, tisso māluvālatā viya tīṇi akusalamūlāni, yāva rukkhasākhā asampattā, tāva tāsaṃ latānaṃ ujukaṃ rukkhārohanaṃ viya lobhādīnaṃ dvāraṃ asampattakālo, sākhānusārena gamanakālo viya dvāravasena gamanakālo, pariyonaddhakālo viya lobhādīhi pariyuṭṭhitakālo, khuddakasākhānaṃ palujjanakālo viya dvārappattānaṃ kilesānaṃ vasena khuddānukhuddakā āpattiyo āpannakālo, mahāsākhānaṃ palujjanakālo viya garukāpattiṃ āpannakālo, latānusārena otiṇṇena udakena mūlesu tintesu rukkhassa bhūmiyaṃ patanakālo viya kamena cattāri pārājikāni āpajjitvā catūsu apāyesu nibbattanakālo daṭṭhabbo.
如此，此处乃以喻示法——如某些树木如鹧鸪树，此生命当见，三恶蔓枝如三恶根。须待树枝茂盛成熟时，恶蔓方能顺枝攀爬，如贪欲等恶门通行之时；依枝而行之时；围绕之时；小枝枯落之时，恶趣之轻微过失，如虽堕小恶，但得灭除之时；大枝枯落之时，乃大之恶障得重戒之时。恶蔓攀枝，水流冲削树根时，恶趣如生四大恶罪，俱得堕落、断灭之期。
Sukkapakkho vuttavipallāsena veditabbo. Evameva khoti ettha pana idaṃ opammasaṃsandanaṃ – sālādīsu aññatararukkho viya ayaṃ satto daṭṭhabbo, tisso māluvālatā viya tīṇi akusalamūlāni, tāsaṃ appavattiṃ kātuṃ āgatapuriso viya yogāvacaro, kuddālo viya paññā, kuddālapiṭakaṃ viya saddhāpiṭakaṃ, palikhananakhaṇitti viya vipassanāpaññā, khaṇittiyā mūlacchedanaṃ viya vipassanāñāṇena avijjāmūlassa chindanakālo, khaṇḍākhaṇḍikaṃ chindanakālo viya khandhavasena diṭṭhakālo, phālanakālo viya maggañāṇena kilesānaṃ samugghātitakālo, masikaraṇakālo viya dharamānakapañcakkhandhakālo, mahāvāte opuṇitvā appavattanakālo viya upādinnakakkhandhānaṃ appaṭisandhikanirodhena nirujjhitvā punabbhave paṭisandhiaggahaṇakālo daṭṭhabboti. Imasmiṃ sutte vaṭṭavivaṭṭaṃ kathitaṃ.
须谨记猪翼病变之状。此处喻示法——如某些树木如鹧鸪树，此生命当见。三恶蔓枝如三恶根。若修道者如刀锋般慧眼般勤学，不间断观慧剪除无明根；如断除分段枝叶，依止五蕴之见；如结果之时以道知剪灭烦恼障；寒气骤生时如持五蕴如坛，具足境界；大风吹过时如恶趣断灭其滞碍，令离苦得无生。此经中名深入而久说此理。
10. Uposathasuttavaṇṇanā第十，《伍波萨他经》注释。
§71
71. Dasame tadahuposatheti tasmiṃ ahu uposathe taṃ divasaṃ uposathe, pannarasikauposathadivaseti vuttaṃ hoti. Upasaṅkamīti uposathaṅgāni adhiṭṭhāya gandhamālādihatthā upasaṅkami. Handāti vavassaggatthe nipāto. Divā divassāti divasassa divā nāma majjhanho, imasmiṃ ṭhite majjhanhike kāleti attho. Kuto nu tvaṃ āgacchasīti kiṃ karontī vicarasīti pucchati. Gopālakuposathoti gopālakehi saddhiṃ upavasanauposatho. Nigaṇṭhuposathoti nigaṇṭhānaṃ upavasanauposatho. Ariyuposathoti ariyānaṃ upavasanauposatho. Seyyathāpi visākheti yathā nāma, visākhe. Sāyanhasamayesāmikānaṃ gāvo niyyātetvāti gopālakā hi devasikavetanena vā pañcāhadasāhaaddhamāsamāsachamāsasaṃvaccharaparicchedena vā gāvo gahetvā rakkhanti. Idha pana devasikavetanena rakkhantaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ – niyyātetvāti paṭicchāpetvā ‘‘etā vo gāvo’’ti datvā. Itipaṭisañcikkhatīti attano gehaṃ gantvā bhuñjitvā mañce nipanno evaṃ paccavekkhati. Abhijjhāsahagatenāti taṇhāya sampayuttena. Evaṃ kho, visākhe, gopālakuposatho hotīti ariyuposathova ayaṃ, aparisuddhavitakkatāya pana gopālakauposathaṭṭhāne ṭhito. Na mahapphaloti vipākaphalena na mahapphalo. Na mahānisaṃsoti vipākānisaṃsena na mahānisaṃso. Na mahājutikoti vipākobhāsena na mahāobhāso. Na mahāvipphāroti vipākavipphārassa amahantatāya na mahāvipphāro.
71. 第十伍于波萨节 (Uposatha) 乃于此日为波萨节，即每日之注意节日。十五日波萨节已说。向前来者，持香花衣，以恭敬礼拜。手执香花跨步上前。问曰：今日何事而来？询其目的。牧者波萨，为牧者和会之日。尼秽外道波萨，为尼秽外道集会。圣者波萨，为圣者所集之聚日。譬如维萨迦月，暮时牧牛归境，神民寄牛于牧者保护所，依神庙净水及历法期间，牧者担当守护。此中亦说「assign」以示「托付」牛群守护。归家后，思考定执之事。因贪著烦恼，称此日为维萨迦牧者节，亦为圣者节，此日虽得意趣非大福。非因善果得大福。非因善因得大果。非因善名得大名。非因善异变得大变。
Samaṇajātikāti samaṇāyeva. Paraṃ yojanasatanti yojanasataṃ atikkamitvā tato paraṃ. Tesu daṇḍaṃ nikkhipāhīti tesu yojanasatato parabhāgesu ṭhitesu sattesu daṇḍaṃ nikkhipa, nikkhittadaṇḍo hohi. Nāhaṃ kvacani kassaci kiñcanatasminti ahaṃ katthaci kassaci parassa kiñcanatasmiṃ na homi. Kiñcanaṃ vuccati palibodho, palibodho na homīti vuttaṃ hoti. Na ca mama kvacani katthaci kiñcanatatthīti mamāpi kvacani anto vā bahiddhā vā katthaci ekaparikkhārepi kiñcanatā natthi, palibodho natthi, chinnapalibodhohamasmīti vuttaṃ hoti. Bhogeti mañcapīṭhayāgubhattādayo. Adinnaṃyeva paribhuñjatīti punadivase mañce nipajjantopi pīṭhe nisīdantopi yāguṃ pivantopi bhattaṃ bhuñjantopi te bhoge adinneyeva paribhuñjati. Na mahapphaloti nipphalo. Byañjanameva hi ettha sāvasesaṃ, attho pana niravaseso. Evaṃ upavutthassa hi uposathassa appamattakampi vipākaphalaṃ iṭṭhaṃ kantaṃ manāpaṃ nāma natthi. Tasmā nipphalotveva veditabbo. Sesapadesupi eseva nayo.
沙门出家意谓独自出家。越一百由旬至更远。于越百由旬处刑杖放置，即越百由旬及其余区域，放置杖刑。声言我无处处成为诸所，意谓无固着渐坏。此说所谓无固着故。即使外出他处亦无一境处有固着。生活供具谓床榻、衣被食饮等。日复一日卧床而坐，饮食皆由生活供养而得。非由大咸获大果报。其余诸义亦如是。此不应成就。正于波萨保持正进精进，虽微见果，亦无福乐。故应知此波萨非大利乐。因此余文释经理者皆如是。
Upakkiliṭṭhassa cittassāti idaṃ kasmā āha? Saṃkiliṭṭhena hi cittena upavuttho uposatho na mahapphalo hotīti dassitattā visuddhena cittena upavutthassa mahapphalatā anuññātā hoti. Tasmā yena kammaṭṭhānena cittaṃ visujjhati, taṃ cittavisodhanakammaṭṭhānaṃ dassetuṃ idamāha . Tattha upakkamenāti paccattapurisakārena, upāyena vā. Tathāgataṃ anussaratīti aṭṭhahi kāraṇehi tathāgataguṇe anussarati. Ettha hi itipi so bhagavāti so bhagavā itipi sīlena, itipi samādhināti sabbe lokiyalokuttarā buddhaguṇā saṅgahitā. Arahantiādīhi pāṭiyekkaguṇāva niddiṭṭhā. Tathāgataṃ anussarato cittaṃ pasīdatīti lokiyalokuttare tathāgataguṇe anussarantassa cittuppādo pasanno hoti.
为何称为『净除心』？因被污秽的心所染污，故起的守八关斋戒不可得大利益。但被清净心所起的守斋戒，其大利益是不容忽略的。故言即以何种修习作为心净化的修习，此语便为显示其意。这里『净除』指个人亲自、以方便方法所为。『随念如来』即以八因缘来随念如来的德行。此处『如是者』意味着『彼世尊』，称为世尊者依其戒；称为世尊者依其定；所有世间及出世间诸佛之德汇集于一处。阿拉汉等则以独具之德显明。随念如来故心得安宁，此为世间及出世间诸佛德行随念者，心生安乐。
Cittassa upakkilesāti pañca nīvaraṇā. Kakkanti āmalakakakkaṃ. Tajjaṃ vāyāmanti tajjātikaṃ tadanucchavikaṃ kakkena makkhanaghaṃsanadhovanavāyāmaṃ. Pariyodapanā hotīti suddhabhāvakaraṇaṃ hoti. Kiliṭṭhasmiṃ hi sīse pasādhanaṃ pasādhetvā nakkhattaṃ kīḷamāno na sobhati, parisuddhe pana tasmiṃ pasādhanaṃ pasādhetvā nakkhattaṃ kīḷamāno sobhati, evameva kiliṭṭhacittena uposathaṅgāni adhiṭṭhāya uposatho upavuttho na mahapphalo hoti, parisuddhena pana cittena uposathaṅgāni adhiṭṭhāya upavuttho uposatho mahapphalo hotīti adhippāyena evamāha. Brahmuposathaṃ upavasatīti brahmā vuccati sammāsambuddho, tassa guṇānussaraṇavasena ayaṃ uposatho brahmuposatho nāma, taṃ upavasati. Brahmunā saddhiṃ saṃvasatīti sammāsambuddhena saddhiṃ saṃvasati. Brahmañcassaārabbhāti sammāsambuddhaṃ ārabbha.
所谓心之缠缚者，乃五盖，即五种烦恼障碍。皈依恶烦恼如酸涩柿果。此乃同类，即相类烦恼；依其相似、密接，故谓之。同样，此烦恼如由蜂螫、芥末等引起产生的烦乱呼吸。所谓净化，指生起清净状态之因。污浊心中若作舒适装饰，像涂抹笔墨涂饰头面，抚弄星辰般却不美观；相反纯净中之装饰，抚弄星辰则美丽。同理，污秽心中持守斋戒道理，守八关斋戒不可得大利益。清净心中持守斋戒者，守八关斋戒得大利益。此理言之为法门。所谓梵天守斋，谓正自觉者称为梵，故借其德行追忆称此斋戒为梵守斋戒。梵亦同处，为正自觉者所处。梵亦自正自觉者开始。
Dhammaṃ anussaratīti sahatantikaṃ lokuttaradhammaṃ anussarati. Sottinti kuruvindakasottiṃ. Kuruvindakapāsāṇacuṇṇena hi saddhiṃ lākhaṃ yojetvā maṇike katvā vijjhitvā suttena āvuṇitvā taṃ maṇi kalāpapantiṃ ubhato gahetvā piṭṭhiṃ ghaṃsenti, taṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘sottiñca paṭiccā’’ti. Cuṇṇanti nhānīyacuṇṇaṃ. Tajjaṃ vāyāmanti ubbaṭṭanaghaṃsanadhovanādikaṃ tadanurūpavāyāmaṃ. Dhammuposathanti sahatantikaṃ navalokuttaradhammaṃ ārabbha upavutthattā ayaṃ uposatho ‘‘dhammuposatho’’ti vutto. Idhāpi pariyodapanāti pade ṭhatvā purimanayeneva yojanā kātabbā.
所谓随念法者，乃随念广广大集之出世间法。所谓净水，乃以奎梵石磨制之净水。用奎梵石粉，佐以琢磨，充分制成净水，如以水钻钻切成形手工净水，名为剜净水（sotti），此语意为净水。所谓粉末，为洗浴用之净土类粉。所谓同类呼吸，乃指由激烈撞击、搅动、冲刷引起之呼吸。法守斋戒，乃言持守广大且出世间法而起守斋戒故得名。此亦须考虑净化之义，须于立处处确立。
Saṅghaṃ anussaratīti aṭṭhannaṃ ariyapuggalānaṃ guṇe anussarati. Usmañca paṭiccāti dve tayo vāre gāhāpitaṃ usumaṃ paṭicca. Usañcātipi pāṭho, ayamevattho . Khāranti chārikaṃ. Gomayanti gomuttaṃ vā ajalaṇḍikā vā. Pariyodapanāti idhāpi purimanayeneva yojanā kātabbā. Saṅghuposathanti aṭṭhannaṃ ariyapuggalānaṃ guṇe ārabbha upavutthattā ayaṃ uposatho ‘‘saṅghuposatho’’ti vutto.
所谓随念僧伽者，即随念八众圣人（比库、比库尼等）诸德行。所谓倦怠，乃指因炎热引起之疲乏。所谓扣耐，指割草打谷等劳作。所谓奶者，指牛乳或牦牛乳。所谓浸泡，乃指泡浸净水。此处亦须考虑清净事理，须在立处处严格确立。持守僧守斋戒者，即随念八众圣德而起守斋戒，故名持守僧守斋戒。
Sīlānīti gahaṭṭho gahaṭṭhasīlāni, pabbajito pabbajitasīlāni. Akhaṇḍānītiādīnaṃ attho visuddhimagge (visuddhi. 1.21) vitthāritova. Vālaṇḍupakanti assavālehi vā makacivālādīhi vā kataṃ aṇḍupakaṃ. Tajjaṃvāyāmanti telena temetvā malassa tintabhāvaṃ ñatvā chārikaṃ pakkhipitvā vālaṇḍupakena ghaṃsanavāyāmo. Idha pariyodapanāti pade ṭhatvā evaṃ yojanā kātabbā kiliṭṭhasmiñhi ādāse maṇḍitapasādhitopi attabhāvo olokiyamāno na sobhati, parisuddhe sobhati. Evameva kiliṭṭhena cittena upavuttho uposatho na mahapphalo hoti, parisuddhena pana mahapphalo hotīti. Sīluposathanti attano sīlānussaraṇavasena upavuttho uposatho sīluposatho nāma. Sīlena saddhinti attano pañcasīladasasīlena saddhiṃ. Sīlañcassa ārabbhāti pañcasīlaṃ dasasīlañca ārabbha.
所谓戒，即屋舍戒、出家所守戒。所谓不破碎，乃出自《净道》中意。所谓卵制品，指由螃蟹、昆虫等制成之卵。所谓同类呼吸，指以油涂抹识别污秽部分，知晓染污处，反复使用同类呼吸清洗净洁之法。此亦须于立处处严格确立。染污受戒者，虽以装饰、美饰自我为意，然大不妥；清净者则得美。污秽心中起守斋戒，守八关斋戒不大利益。清净心中起守斋戒，得大利益。此乃持戒修习者随念自我善戒德而起守斋戒，故名戒守斋戒。戒业始于持五戒、持十戒。
Devatā anussaratīti devatā sakkhiṭṭhāne ṭhapetvā attano saddhādiguṇe anussarati. Ukkanti uddhanaṃ. Loṇanti loṇamattikā. Gerukanti gerukacuṇṇaṃ. Nāḷikasaṇḍāsanti dhamananāḷikañceva parivattanasaṇḍāsañca. Tajjaṃ vāyāmanti uddhane pakkhipanadhamanaparivattanādikaṃ anurūpaṃ vāyāmaṃ. Idha pariyodapanāti pade ṭhatvā evaṃ yojanā veditabbā – saṃkiliṭṭhasuvaṇṇamayena hi pasādhanabhaṇḍena pasādhitā nakkhattaṃ kīḷamānā na sobhanti, parisuddhasuvaṇṇamayena sobhanti. Evameva saṃkiliṭṭhacittassa uposatho na mahapphalo hoti, parisuddhacittassa mahapphalo. Devatuposathanti devatā sakkhiṭṭhāne ṭhapetvā attano guṇe anussarantena upavutthauposatho devatuposatho nāma. Sesaṃ imesu buddhānussatiādīsu kammaṭṭhānesu yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ sabbaṃ visuddhimagge (visuddhi. 1.123 ādayo) vuttameva.
所谓随念天者，即在治天坛处立，随念自己及天人之信心等德行。所谓突起，指高地。所谓盐，乃盐土。所谓赭黄，乃赭土。所谓竹节，指竹杖之节。所谓地属，指绕地段之地脉。所谓同类呼吸，指依附于高地、抛掷竹杖等所起相应呼吸。本处亦须于立处处严格确立。须知污秽金黄色之装饰品所饰修飾之心，虽抚弄星辰亦不美；清净之装饰，抚弄则美。故污秽心中守八关斋戒不大利益，清净心中则大利益。天守斋戒者，于治天坛处立，随念自己德行而起守斋戒，故名天守斋戒。其他于此佛的忆念等诸修习之法，皆曰《净道》所宣者。
Pāṇātipātanti pāṇavadhaṃ. Pahāyāti taṃ pāṇātipātacetanāsaṅkhātaṃ dussīlyaṃ pajahitvā. Paṭiviratāti pahīnakālato paṭṭhāya tato dussīlyato oratā viratāva. Nihitadaṇḍā nihitasatthāti parūpaghātatthāya daṇḍaṃ vā satthaṃ vā ādāya avattanato nikkhittadaṇḍā ceva nikkhittasatthā cāti attho. Ettha ca ṭhapetvā daṇḍaṃ sabbampi avasesaṃ upakaraṇaṃ sattānaṃ vihiṃsanabhāvato satthanti veditabbaṃ. Yaṃ pana bhikkhū kattaradaṇḍaṃ vā dantakaṭṭhavāsiṃ vā pipphalakaṃ vā gahetvā vicaranti, na taṃ parūpaghātatthāya. Tasmā nihitadaṇḍā nihitasatthātveva saṅkhaṃ gacchanti. Lajjīti pāpajigucchanalakkhaṇāya lajjāya samannāgatā. Dayāpannāti dayaṃ mettacittataṃ āpannā. Sabbapāṇabhūtahitānukampīti sabbe pāṇabhūte hitena anukampakā, tāya eva dayāpannatāya sabbesaṃ pāṇabhūtānaṃ hitacittakāti attho. Ahampajjāti ahampi ajja. Imināpi aṅgenāti imināpi guṇaṅgena. Arahataṃ anukaromīti yathā purato gacchantaṃ pacchato gacchanto anugacchati nāma, evaṃ ahampi arahantehi paṭhamaṃ kataṃ imaṃ guṇaṃ pacchā karonto tesaṃ arahantānaṃ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatīti evaṃ karontena mayā arahatañca anukataṃ bhavissati, uposatho ca upavuttho bhavissati.
杀生者乃杀害生命之意。放弃者谓抛弃此杀生意念所生之恶行而断之。禁戒者谓自断时止息，以前虽有恶习，今因断恶而止。置杖者谓为防止他害执杖之法，即执杖或持杖者皆可。此处所说“置杖”“放杖”意指于防护众生害恶起见，举杖以制止，故称置杖、放杖。至于比库若持刹剑、竹杖或胡椒枝行走，非为加害众生，故不属他害之杖。是以所谓置杖放杖者，特指防护众害之杖。羞耻谓由罪恶丑秽之相而生羞恥心。慈悲谓生起慈爱善意之心。众生利益与同情谓普遍利益众生，生恻隐心欲护念之义。忘我谓我亦如是，此处指以此身体或此德行。于阿拉汉嗣后效法，谓若先前由阿拉汉所作，我之后亦效法之。愿沙弥戒期兴起，表明此行为我已效法阿拉汉，故未来阿拉汉和沙弥持戒亦应如是，此即上座戒律中的效法义理。
Adinnādānanti adinnassa parapariggahitassa ādānaṃ, theyyaṃ corikanti attho. Dinnameva ādiyantīti dinnādāyī. Cittenapi dinnameva paṭikaṅkhantīti dinnapāṭikaṅkhī. Thenetīti theno, na thenena athenena. Athenattāyeva sucibhūtena. Attanāti attabhāvena, athenaṃ sucibhūtaṃ attabhāvaṃ katvā viharantīti vuttaṃ hoti.
不取他物谓取非法属于他人之物，意即偷盗所在。给予者谓施予者，所谓贼即此义。以心欲取非法他物者，即称为贼，取物意念先行。给予已者谓已赠受财或物。于是即心不复欲取，此即贼之断除。然此其中，给予及心不生欲两者并行称为清净义，意指清净意保持受之者自性。[Pali: Thenetīti theno]意指清净者，由施物之正当因缘所生，非由不净施物所成。自体谓自身状态；以清净施受心而持行为，故云以自我清净而行。
Abrahmacariyanti aseṭṭhacariyaṃ. Brahmaṃ seṭṭhaṃ ācāraṃ carantīti brahmacārī. Ārācārīti abrahmacariyato dūrācārī. Methunāti rāgapariyuṭṭhānavasena sadisattā methunakāti laddhavohārehi paṭisevitabbato methunoti saṅkhaṃ gatā asaddhammā. Gāmadhammāti gāmavāsīnaṃ dhammā.
不行梵行者谓不守正行。守正行者，即行最高正法。修习正法者即实行清净生活者。男女交合于淫欲之事，谓以邪爱而行，禁止此等行为。免责之法谓村中居民之法序，此处引村法以对比清净梵行。此句话表明男女以爱欲相缠缚合，依赖语辞以促成性行为，俗称邪行，故此为不和正法之处。
Musāvādāti alikavacanā tucchavacanā. Saccaṃ vadantīti saccavādī. Saccena saccaṃ saṃdahanti ghaṭṭentīti saccasandhā, na antarantarā musā vadantīti attho . Yo hi puriso kadāci musāvādaṃ vadati, kadāci saccaṃ. Tassa musāvādena antaritattā saccaṃ saccena na ghaṭīyati. Tasmā na so saccasandho. Ime pana na tādisā, jīvitahetupi musā avatvā saccena saccaṃ saṃdahantiyevāti saccasandhā. Thetāti thirā, ṭhitakathāti attho. Eko puggalo haliddirāgo viya thusarāsimhi nikhātakhāṇu viya assapiṭṭhe ṭhapitakumbhaṇḍamiva ca na ṭhitakatho hoti. Eko pāsāṇalekhā viya indakhīlo viya ca ṭhitakatho hoti, asinā sīsaṃ chindantepi dve kathā na katheti. Ayaṃ vuccati theto. Paccayikāti pattiyāyitabbakā, saddhāyikāti attho. Ekacco hi puggalo na paccayiko hoti, ‘‘idaṃ kena vuttaṃ, asukena nāmā’’ti vutte ‘‘mā tassa vacanaṃ saddahathā’’ti vattabbataṃ āpajjati. Eko paccayiko hoti, ‘‘idaṃ kena vuttaṃ, asukenā’’ti vutte ‘‘yadi tena vuttaṃ, idameva pamāṇaṃ, idāni paṭikkhipitabbaṃ natthi, evamevaṃ ida’’nti vattabbataṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati paccayiko. Avisaṃvādakālokassāti tāya saccavāditāya lokaṃ na visaṃvādentīti attho.
妄语者，虚假无实之言辞。说实者，语真实义则为说真语。说真语意含避免相续说谬，以真语相联接成义。言虽非真而不妨真义之表达，不称妄语。若人时而妄说时而真言，因妄语阻断真信，真语不由妄语接续，故不构成真语。此等人虽有生命苦难，仍依真语接续，故称为真语接续者。坚定者，坚决不移之意。不可稳固论谓言语不坚固。举一人如黄胆掺杂于寒凉矿泉，犹如埋藏在石坑中的瓦器，虽在，其语未坚固。或如坚石刻痕，抑或铁锤击碎石斧，两语不可共立而称稳固。此谓坚定之义。因缘者谓应随因缘而生或起作用者。有些人不明因缘，如言“此由此故”，即断言因果，得记以明示所述言辞之道理，此谓因缘通达者。声称不争论之光明者，意谓真言之说使世界无纷争。
Surāmerayamajjapamādaṭṭhānanti surāmerayamajjānaṃ pānacetanāsaṅkhātaṃ pamādakāraṇaṃ. Ekabhattikāti pātarāsabhattaṃ sāyamāsabhattanti dve bhattāni. Tesu pātarāsabhattaṃ antomajjhanhikena paricchinnaṃ, itaraṃ majjhanhikato uddhaṃ antoaruṇena. Tasmā antomajjhanhike dasakkhattuṃ bhuñjamānāpi ekabhattikāva honti. Taṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘ekabhattikā’’ti. Rattibhojanaṃ ratti, tato uparatāti rattūparatā. Atikkante majjhanhike yāva sūriyatthaṅgamanā bhojanaṃ vikālabhojanaṃ nāma, tato viratattā viratā vikālabhojanā.
酒、蜜、药之大错，即酒类和迷醉意念为惰者起因。单餐者谓晚餐或早餐，二餐则指二次进食。此等饭食中，晚餐之米饭多被除去内层，另一种则保留米芯和表层。由此即使饮十倍之量，也仍属单餐者。故所称单餐者，与此相应之法语而定。夜餐指夜间供食，夜后者指夜半之后。日出前所食则称为更前之食。未越日餐者谓至日出之前未进第二次食，故此为戒断之意。
Sāsanassa ananulomattā visūkaṃ paṭāṇibhūtaṃ dassananti visūkadassanaṃ, attanā naccananaccāpanādivasena naccañca gītañca vāditañca, antamaso mayūranaccanādivasenāpi pavattānaṃ naccādīnaṃ visūkabhūtaṃ dassanañcāti naccagītavāditavisūkadassanaṃ. Naccādīni hi attanā payojetuṃ vā parehi payojāpetuṃ vā payuttāni passituṃ vā neva bhikkhūnaṃ, na bhikkhunīnaṃ vaṭṭanti.
教法不顺者谓与教法相违背、不符之义。清净之显现谓应于教法中显示其清净。舞蹈意谓身体表演中舞动及拍打等，其意为不应于比库或比库尼中现行。舞蹈、歌唱及乐器演奏等动作，无论自我驱使或他人驱使，比库、比库尼均不应出现此类行为。
Mālādīsu mālāti yaṃkiñci pupphaṃ. Gandhanti yaṃkiñci gandhajātaṃ. Vilepananti chavirāgakaraṇaṃ. Tattha piḷandhanto dhāreti nāma, ūnaṭṭhānaṃ pūrento maṇḍeti nāma, gandhavasena chavirāgavasena ca sādiyanto vibhūseti nāma. Ṭhānaṃ vuccati kāraṇaṃ, tasmā yāya dussīlyacetanāya tāni mālādhāraṇādīni mahājano karoti, tato paṭiviratāti attho. Uccāsayanaṃ vuccati pamāṇātikkantaṃ, mahāsayanaṃ akappiyattharaṇaṃ, tato paṭiviratāti attho.
诸如花环中的花朵，无论是什么花。香味为各种生于花中的香气所成。涂抹者是染污爱欲的原因。在此，将花朵揉捻合持称为『抓取』，将松散未聚拢的部分填充称为『充满、整理』，以香料或者染污爱欲为媒染的行为称为『装饰』。此处「处」是指原因，因此对于那些有恶劣心念的人，大众行为佩戴花环等，即是对此行为的戒止。至于「高卧」指超过适度的睡卧，多为懒惰轻慢，因此应戒止。
Kīvamahapphaloti kittakaṃ mahapphalo. Sesapadesupi eseva nayo. Pahūtarattaratanānanti pahūtena rattasaṅkhātena ratanena samannāgatānaṃ, sakalajambudīpatalaṃ bheritalasadisaṃ katvā kaṭippamāṇehi sattahi ratanehi pūritānanti attho. Issariyādhipaccanti issarabhāvena vā issariyameva vā ādhipaccaṃ, na ettha sāhasikakammantipi issariyādhipaccaṃ. Rajjaṃ kāreyyāti evarūpaṃ cakkavattirajjaṃ kāreyya. Aṅgānantiādīni tesaṃ janapadānaṃ nāmāni. Kalaṃ nāgghati soḷasinti ekaṃ ahorattaṃ upavutthauposathe puññaṃ soḷasabhāge katvā tato ekaṃ bhāgañca na agghati. Ekarattuposathassa soḷasiyā kalāya yaṃ vipākaphalaṃ, taṃyeva tato bahutaraṃ hotīti attho. Kapaṇanti parittakaṃ.
「何谓大果？」这是赞美语「大果」的名号。在上下文中亦同。所谓「泛宝石」者，是指用大量的红色宝石所组成，装饰整个印度大陆，形色似铁铸，且以七种宝石装满衣带为义。因诸侯王之间相互依赖，彼此包容势力统一，以主宰势力或者单纯的主宰力作为主宰，而非凭大胆冒险的行为作为主宰。由此，建立的王权称为「转轮圣王之国」。所谓「诸邦」是各地区的名称。一昼夜中，摧毁十六分之一的功德，等于一个月斋戒日的功德分作十六部分，再摧毁其中一份而不减剩余的分量。一个斋戒日功德的十六分之一所生之果报，在此地即生更多功德果报，故称论者之意。 「吝惜」是指怕亏损。
Abrahmacariyāti aseṭṭhacariyato. Rattiṃ na bhuñjeyya vikālabhojananti uposathaṃ upavasanto rattibhojanañca divāvikālabhojanañca na bhuñjeyya. Mañce chamāyaṃva sayetha santhateti muṭṭhihatthapādake kappiyamañce vā sudhādiparikammakatāya bhūmiyaṃ vā tiṇapaṇṇapalālādīni santharitvā kate santhate vā sayethāti attho. Etaṃ hi aṭṭhaṅgikamāhuposathanti evaṃ pāṇātipātādīni asamācarantena upavutthaṃ uposathaṃ aṭṭhahi aṅgehi samannāgatattā aṭṭhaṅgikanti vadanti. Taṃ pana upavasantena ‘‘sve uposathiko bhavissāmī’’ti ajjeva ‘‘idañca idañca kareyyāthā’’ti āhārādividhānaṃ vicāretabbaṃ. Uposathadivase pātova bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā dasasīlalakkhaṇaññuno upāsakassa vā upāsikāya vā santike vācaṃ bhinditvā uposathaṅgāni samādātabbāni. Pāḷiṃ ajānantena pana ‘‘buddhapaññattaṃ uposathaṃ adhiṭṭhāmī’’ti adhiṭṭhātabbaṃ. Aññaṃ alabhantena attanāpi adhiṭṭhātabbaṃ, vacībhedo pana kātabboyeva . Uposathaṃ upavasantena parūparodhapaṭisaṃyuttā kammantā na vicāretabbā, āyavayagaṇanaṃ karontena na vītināmetabbaṃ, gehe pana āhāraṃ labhitvā niccabhattikabhikkhunā viya paribhuñjitvā vihāraṃ gantvā dhammo vā sotabbo, aṭṭhatiṃsāya ārammaṇesu aññataraṃ vā manasikātabbaṃ.
「不梵行」者，出于不崇高行为。不可在夜间食用世俗食物，此即指斋戒日应禁食，昼夜均不可进食世俗食物。「应当如帐覆被安卧」者，意指于被窝之中以手指脚趾护持良床或整洁之地草叶等作铺垫安卧。此为八重斋戒之义，即若不作杀业等恶行，则应遵守八个要点以持净斋戒。其中持斋戒者心应持誓我必为自恃斋戒者，应当反复思惟「我当如此如此」等饮食等礼法。斋戒日当充分持守戒律，无论比库、比库尼或长老，近事男女均不可违犯斋戒戒条。 在巴利文中，尚须依教义而确定斋戒的坚守。若失戒，亦须自我悔过归正。持斋戒者不应作相互妨碍之事，不须计算年数，而有家者若得食物，应视如常供养比库沐浴净食，然后出入僧院听法，佩止斋戒三十三种应学法中某项。
Sudassanāti sundaradassanā. Obhāsayanti obhāsayamānā. Anupariyantīti vicaranti. Yāvatāti yattakaṃ ṭhānaṃ. Antalikkhagāti ākāsaṅgamā. Pabhāsantīti jotanti pabhā muñcanti. Disāvirocanāti sabbadisāsu virocamānā. Atha vā pabhāsantīti disāhi disā obhāsanti. Virocanāti virocamānā. Veḷuriyanti maṇīti vatvāpi iminā jātimaṇibhāvaṃ dasseti. Ekavassikaveḷuvaṇṇañhi veḷuriyaṃ jātimaṇi nāma. Taṃ sandhāyevamāha. Bhaddakanti laddhakaṃ. Siṅgīsuvaṇṇanti gosiṅgasadisaṃ hutvā uppannattā evaṃ nāmakaṃ suvaṇṇaṃ. Kañcananti pabbateyyaṃ pabbate jātasuvaṇṇaṃ. Jātarūpanti satthuvaṇṇasuvaṇṇaṃ. Haṭakanti kipillikāhi nīhaṭasuvaṇṇaṃ. Nānubhavantīti na pāpuṇanti. Candappabhāti sāmiatthe paccattaṃ, candappabhāyāti attho. Upavassuposathanti upavasitvā uposathaṃ. Sukhudrayānīti sukhaphalāni sukhavedanīyāni. Saggamupenti ṭhānanti saggasaṅkhātaṃ ṭhānaṃ upagacchanti, kenaci aninditā hutvā devaloke uppajjantīti attho. Sesamettha yaṃ antarantarā na vuttaṃ, taṃ vuttānusāreneva veditabbanti.
「明净」即美妙的显现，意指显示之物，「流转」指运动变化，广泛所及空间称为「界」。「光明」指发光之意，见诸四方。由此而称为「亮」，意即照耀。以此称谓，可见宝石的诞生状态。单一年一载生成的宝石名曰「光芒宝石」。对此谓曰「吉祥」的宝贵。黄金的名称亦以相似象声名成，如牛角黄金。山中所生之金称为山中黄，出世之形如师子之黄，黄斑类似蜂窝之黄状色，意味着不易取得。 「月光明」是指月光单独照耀之意。斋戒日即入斋戒。如受小滴甘露般之快乐果报，升临天界所称之地。尚有未尽述之义，应依注解研习之。
Mahāvaggo dutiyo. · 第二大品。