(6) 1. Brāhmaṇavaggo · (6) 1. 婆罗门品义注
(6) 1. Brāhmaṇavaggo（六）1. 婆罗门品
1. Paṭhamadvebrāhmaṇasuttavaṇṇanā1. 第一二婆罗门经注释
§52
52. Brāhmaṇavaggassa paṭhame jiṇṇāti jarājiṇṇā. Vuddhāti vayovuddhā. Mahallakāti jātimahallakā. Addhagatāti tayo addhe atikkantā. Vayoanuppattāti tatiyaṃ vayaṃ anuppattā. Yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsūti puttadāre attano vacanaṃ akaronte disvā ‘‘samaṇassa gotamassa santikaṃ gantvā niyyānikamaggaṃ gavesissāmā’’ti cintetvā upasaṅkamiṃsu. Mayamassu, bho gotama, brāhmaṇāti; bho gotama, mayaṃ brāhmaṇā na khattiyā nāmaccā na gahapatikāti brāhmaṇabhāvaṃ jānāpetvā jiṇṇātiādimāhaṃsu. Akatabhīruttāṇāti akatabhayaparittāṇā. Avassayabhūtaṃ patiṭṭhākammaṃ amhehi na katanti dassenti. Tagghāti ekaṃsatthe nipāto, sampaṭicchanatthe vā. Ekantena tumhe evarūpā, ahampi kho etaṃ sampaṭicchāmīti ca dasseti. Upanīyatīti upasaṃharīyati. Ayaṃ hi jātiyā jaraṃ upanīyati, jarāya byādhiṃ, byādhinā maraṇaṃ, maraṇena puna jātiṃ. Tena vuttaṃ – ‘‘upanīyatī’’ti.
52. 在婆罗门品第一章中，有“老者”、“老化者”、“壮年者”及“年幼者”等词义。这里“老者”指年迈衰老之人，“老化者”指老年已到，“壮年者”为人生命中间段，已超越幼年期；“年幼者”特指尚未成年者。因世尊亲近这些人，跟他们讲法时，他们听闻后议论说：“哦，果德摩，婆罗门啊；哦，果德摩，我们虽称为婆罗门，但我们并非属于王族，也非贵族或地主，然我们知道婆罗门的本质，故谈论所谓老者等”。所谓“不恐惧者”者，指无所畏惧，无所逃避之人。他们表明自己不作斋戒等堕落行为。所谓“降伏、灭除”，例如“专注一处责打头顶”，或“自我贬抑”等行。并且他们说明自己纯净如是，他们也愿如此。词“upanīyatīti”说明“收敛、引导”之义。生命本质上是生而老去，因老年生病，病致死亡，死亡又生新生，周而复始，故称为“引导生死”。如是所说“引导生死”。
Idāni yasmā te brāhmaṇā mahallakattā pabbajitvāpi vattaṃ pūretuṃ na sakkhissanti, tasmā ne pañcasu sīlesu patiṭṭhāpento bhagavā yodha kāyena saṃyamotiādimāha. Tattha kāyena saṃyamoti kāyadvārena saṃvaro. Sesesupi eseva nayo. Taṃ tassa petassāti taṃ puññaṃ tassa paralokaṃ gatassa tāyanaṭṭhena tāṇaṃ, nilīyanaṭṭhena leṇaṃ, patiṭṭhānaṭṭhena dīpo, avassayanaṭṭhena saraṇaṃ, uttamagativasena parāyaṇañca hotīti dasseti. Gāthā uttānatthāyeva. Evaṃ te brāhmaṇā tathāgatena pañcasu sīlesu samādapitā yāvajīvaṃ pañca sīlāni rakkhitvā sagge nibbattiṃsu.
现在因这些婆罗门虽然已成年，出家修行，却不足以全满其本分。因此世尊宣说五戒为修行根基，并称之为“由身行三业而自制”，所谓身行自制即通过身体行为约束而得自制，其余亦如是。此戒为亡魂之投宿所托、安置之乡、立足之基、灯灯、避难所，乃至极乐境的归依之所。此经文整段即为此意。如此这些婆罗门因世尊所教五戒而终生持守，故得生天乐。
2. Dutiyadvebrāhmaṇasuttavaṇṇanā2. 第二二婆罗门经注释
§53
53. Dutiye bhājananti yaṃkiñci bhaṇḍakaṃ. Sesaṃ paṭhame vuttanayeneva veditabbaṃ.
53. 第二章讲述各种储藏器皿，这些器皿及其细节，前面已述及，今仅重申。
3. Aññatarabrāhmaṇasuttavaṇṇanā3. 某婆罗门经注释
§54
54. Tatiye sammodanīyanti sammodajananiṃ. Sāraṇīyanti saritabbayuttakaṃ. Vītisāretvāti pariyosāpetvā. Kittāvatāti kittakena. Sandiṭṭhiko dhammo hotīti sāmaṃ passitabbo hoti. Akālikoti na kālantare phaladāyako. Ehipassikoti ‘‘ehi passā’’ti evaṃ dassetuṃ sakkāti āgamanīyapaṭipadaṃ pucchati. Opaneyyikoti attano cittaṃ upanetabbo. Paccattaṃ veditabboti sāmaṃyeva jānitabbo. Viññūhīti paṇḍitehi. Pariyādinnacittoti ādinnagahitaparāmaṭṭhacitto hutvā. Cetetīti cinteti. Sesamettha uttānameva. Imasmiṃ pana sutte brāhmaṇena lokuttaramaggo pucchito, satthārāpi soyeva kathito. So hi sāmaṃ passitabbattā sandiṭṭhiko nāmāti.
54. 第三章指称欢喜、喜悦之事，能引发、促使欢喜者。其意指当净尽妨碍，完成修学者。所谓通过名号传扬及其实际果效，如能够当下显示奉行真理的结果，这种法无时效性，即不受时间间隔影响即成就。所谓“此来当观”即邀请众生前来亲证道理，询问其修道路径，进行引导与践行。所谓“引导者”即引领心意专注的导师。此当普遍了解、亲自体验、明了真理状态。所谓慧者乃指智慧之士。所谓放下挂碍心意，心思清净无挂碍。所谓“念者”即思维、察觉。此皆为本经内容要旨。于此经中，婆罗门被问及超越世间之道，连圣者亦如是答之，即此超越世间之道应亲自证知，可称为“当下显现法”。
4. Paribbājakasuttavaṇṇanā4. 游方者经注释
§55
55. Catutthe brāhmaṇaparibbājakoti brāhmaṇajātiko paribbājako, na khattiyādijātiko. Attatthampīti diṭṭhadhammikasamparāyikaṃ lokiyalokuttaramissakaṃ attano atthaṃ.
55. 第四章称婆罗门行者为婆罗门出身之游方者，而非王族等生出身者。其意是指其自我利益所属，即所观所护为世间或超世间利益的本质属性。
5. Nibbutasuttavaṇṇanā5. 寂灭经注释
§56
56. Pañcame akālikanti na kālantare pattabbaṃ. Opaneyyikanti paṭipattiyā upagantabbaṃ.
56. 第五章中“无时效性”意指不受时间限制，应当即时成就。“引导者”指应当通过修行亲近、引导、辅导其心，以达成修道目的。
6. Palokasuttavaṇṇanā6. 巴楼咖经注释
§57
57. Chaṭṭhe ācariyapācariyānanti ācariyānañceva ācariyācariyānañca. Avīci maññe phuṭo ahosīti yathā avīci mahānirayo nirantaraphuṭo nerayikasattehi paripuṇṇo, manussehi evaṃ paripuṇṇo hoti. Kukkuṭasaṃpātikāti ekagāmassa chadanapiṭṭhito uppatitvā itaragāmassa chadanapiṭṭhe patanasaṅkhāto kukkuṭasaṃpāto etāsu atthīti kukkuṭasaṃpātikā. Kukkuṭasaṃpādikātipi pāṭho, gāmantarato gāmantaraṃ kukkuṭānaṃ padasā gamanasaṅkhāto kukkuṭasaṃpādo etāsu atthīti attho. Ubhayampetaṃ ghananivāsataṃyeva dīpeti. Adhammarāgarattāti rāgo nāma ekanteneva adhammo, attano parikkhāresu pana uppajjamāno na adhammarāgoti adhippeto, paraparikkhāresu uppajjamānova adhammarāgoti. Visamalobhābhibhūtāti lobhassa samakālo nāma natthi, ekantaṃ visamova esa. Attanā pariggahitavatthumhi pana uppajjamāno samalobho nāma, parapariggahitavatthumhi uppajjamānova visamoti adhippeto. Micchādhammaparetāti avatthupaṭisevanasaṅkhātena micchādhammena samannāgatā. Devo na sammā dhāraṃ anuppavecchatīti vassitabbayutte kāle vassaṃ na vassati. Dubbhikkhanti dullabhabhikkhaṃ. Dussassanti vividhasassānaṃ asampajjanena dussassaṃ. Setaṭṭhikanti sasse sampajjamāne pāṇakā patanti, tehi daṭṭhattā nikkhantanikkhantāni sālisīsāni setavaṇṇāni honti nissārāni. Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘setaṭṭhika’’nti. Salākāvuttanti vapitaṃ vapitaṃ sassaṃ salākāmattameva sampajjati, phalaṃ na detīti attho. Yakkhāti yakkhādhipatino. Vāḷe amanusse ossajjantīti caṇḍayakkhe manussapathe vissajjenti, te laddhokāsā mahājanaṃ jīvitakkhayaṃ pāpenti.
第五十七条 云：称为教师、被尊敬的教师，既包括教师本身，也涵盖教师的教师。谓之“阿鼻狱”，意思是说如阿鼻大地狱常被地狱众生挤满充满一样，人间亦然如此满溢不减。所谓“鸡群冲突”，指在一个村庄的屋顶上聚集的鸡群飞起，飞向邻村的屋顶而引起的纷乱，即以村与村之间鸡群迈足移动的现象称为鸡群冲突。二者均属聚居吵闹之象，故此二义通用。“非法贪恋”谓贪欲是一种单一且专断的非法事，然而此贪欲会在自己领域内悄然生起，称为非非法贪，换言之，在他人领域生起便成非法贪欲，统称非法贪欲。“被恶贪覆盖”，是说没有同步存在的贪欲，只有纯粹的恶恶贪贪。自己所守护之物起贪欲称为善贪，而在他人所守护之物起贪便称为恶贪，此即其义。谓错误邪法者，是因执着于错误之法而成就的不正法。天人虽有不善习气，但因定有雨季守护时间，故雨季停雨以顺应时节。贫乏饥饿，难获饮食。因无察觉而遭各种恶苦，称为“恶苦”。所谓“稻草堆”，指奶水流动时乳头上的稻草带状脏物，观察时能见到排出物色白且无用。对此称作“稻草堆”。“竹签状”是指越过乳头有细竹签花纹，却不结果实，意谓无益。所谓“夜叉”是指夜叉领主。曰野兽弃落非人，意谓顽恶夜叉在人的路径上弃放障碍，故众生寿命短促遭灾恶。
7. Vacchagottasuttavaṇṇanā7. 瓦差果德经注释
§58
58. Sattame mahapphalanti mahāvipākaṃ. Dhammassa cānudhammaṃ byākarontīti ettha dhammo nāma kathitakathā, anudhammo nāma kathitassa paṭikathanaṃ. Sahadhammikoti sakāraṇo sahetuko. Vādānupātoti vādassa anupāto, anupatanaṃ pavattīti attho. Gārayhaṃṭhānanti garahitabbayuttaṃ kāraṇaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – bhotā gotamena vuttā sakāraṇā vādappavatti kiñcipi gārayhaṃ kāraṇaṃ na āgacchatīti. Atha vā tehi parehi vuttā sakāraṇā vādappavatti kiñci gārayhaṃ kāraṇaṃ na āgacchatīti pucchati.
第五十八条 谓大果报即大恶果。所谓符合法则者，是这样：法即所说之义；符合法即是对所说法之反对。所谓“共缘者”即同因同缘。所谓“论述不合”即论述之无连贯，指无连续性的意思。所谓“障碍”者，是指必需删除的阻碍原因。此语义云——憍陈如世尊所说，有相同因缘却无论述连贯，盖无任何障碍原因而有论述起伏。又或从他人处询问说，托有相因缘的论述连续却无任何障碍原因。
Antarāyakarohotīti antarāyaṃ vināsaṃ kicchalābhakaṃ vilomakaṃ karoti. Pāripanthikoti panthadūhanacoro. Khato ca hotīti guṇakhananena khato hoti. Upahatoti guṇupaghāteneva upahato.
谓“障碍造成”者，是指障碍生起导致毁坏、阻止、相反效果等。所谓“道路盗贼”，即掠夺道路进出之人。所谓“阻断”即用掘毁等行为造成阻碍。所谓“损伤”即对质量的破坏。
Candanikāyāti asucikalalakūpe. Oligalleti niddhamanakalale. So cāti so sīlavāti vuttakhīṇāsavo. Sīlakkhandhenāti sīlarāsinā. Sesapadesupi eseva nayo. Ettha ca vimuttiñāṇadassanaṃ vuccati paccavekkhaṇañāṇaṃ, taṃ asekkhassa pavattattā asekkhanti vuttaṃ. Itarāni sikkhāpariyosānappattatāya sayampi asekkhāneva. Tāni ca pana lokuttarāni, paccavekkhaṇañāṇaṃ lokiyaṃ.
谓“仙人洞穴”即肮脏污秽之水坑。谓“泥潭”即泥泞污秽池塘。所谓“如是”，是说此为无染法名。所谓“具戒蕴”，即以戒为根基。余余言语亦同理。此处谓“解脱见知”，即审察智慧，可定义为自明智识，由于修炼无漏行故称为无漏。其余修学目的为达到见智，余者皆属世俗见知。
Rohiṇīsūti rattavaṇṇāsu. Sarūpāsūti attano vacchakehi samānarūpāsu. Pārevatāsūti kapotavaṇṇāsu. Dantoti nibbisevano. Puṅgavoti usabho. Dhorayhoti dhuravāho. Kalyāṇajavanikkamoti kalyāṇena ujunā javena gantā. Nāssa vaṇṇaṃ parikkhareti assa goṇassa sarīravaṇṇaṃ na upaparikkhanti, dhuravahanakammameva pana upaparikkhanti. Yasmiṃ kasmiñci jātiyeti yattha katthaci kulajāte. Yāsu kāsuci etāsūti etāsu khattiyādippabhedāsu yāsu kāsuci jātīsu.
谓“若尼”，指暮色之色。谓“同色”，指自身脐周围等处颜色相近。谓“坡哇色”指鸽羽般颜色。谓“刚健”指牙刺坚硬。谓“力士”，意为牟牛。谓“难行”，意谓难以承载。谓“善行出行”，指善德正道稳健前行。谓小马身色不染指即使为牲口同族，其体色不为周围所染，唯独担负重担时方被沾染。所谓“属某族”，指某有特定部落。所谓“属某姓”，谓属贵族或武士等血统。
Brahmacariyassa kevalīti brahmacariyassa kevalena samannāgato, paripuṇṇabhāvena yuttoti attho. Khīṇāsavo hi sakalabrahmacārī nāma hoti. Tenetaṃ vuttaṃ. Pannabhāroti oropitabhāro, khandhabhāraṃ kilesabhāraṃ kāmaguṇabhārañca oropetvā ṭhitoti attho. Katakiccoti catūhi maggehi kiccaṃ katvā ṭhito. Pāragū sabbadhammānanti sabbadhammā vuccanti pañcakkhandhā dvādasāyatanāni aṭṭhārasa dhātuyo, tesaṃ sabbadhammānaṃ abhiññāpāraṃ, pariññāpāraṃ, pahānapāraṃ, bhāvanāpāraṃ, sacchikiriyāpāraṃ, samāpattipārañcāti chabbidhaṃ pāraṃ gatattā pāragū. Anupādāyāti aggahetvā. Nibbutoti kilesasantāparahito. Virajeti rāgadosamoharajarahite.
谓“纯修”，指完整修习清净梵行。谓“断污”，意谓断除所有烦恼，成为纯净修行者。故有言“智慧负担”，指卸下贪欲、烦恼等负担而坚定立于道。所谓“必作”，谓完成四圣谛修法功课。所谓“通达诸法”，即通晓五蕴、十二处、十八界等诸法，具五种之全通达，即通达、观察、放弃、培育、证得渊深不退等。所谓“不执著”，谓无所挂碍。谓“涅槃”，即断恶烦恼而寂灭。谓“清净”，指无贪瞋痴而无染。
Avijānantāti khettaṃ ajānantā. Dummedhāti nippaññā. Assutāvinoti khettavinicchayasavanena rahitā. Bahiddhāti imamhā sāsanā bahiddhā. Na hi sante upāsareti buddhapaccekabuddhakhīṇāsave uttamapurise na upasaṅkamanti. Dhīrasammateti paṇḍitehi sammate sambhāvite. Mūlajātā patiṭṭhitāti iminā sotāpannassa saddhaṃ dasseti. Kule vā idha jāyareti idha vā manussaloke khattiyabrāhmaṇavessakule jāyanti. Ayameva hi tividhā kulasampatti nāma. Anupubbena nibbānaṃ, adhigacchantīti sīlasamādhipaññāti ime guṇe pūretvā anukkamena nibbānaṃ adhigacchantīti.
无明者，谓如无知之田土。愚钝者，谓无智慧。未闻者，谓缺少于闻法断除田土之功用者。在外者，谓于此教法之外。实则上座、辟支佛、阿拉汉、尊者等圣人既已证得无余涅槃，虽有寺院，亦不往来参拜。所谓贤达者，是谓经由智者所赞同，且恰当圆满。根本出生立足者，此谓对初果斯陀含信心之表现。此信心犹如于家族中出生一般，譬如世人间出身于阔族、刹帝利或婆罗门家族中。此即谓三种家族财富。渐进修持德行、禅定、智慧等功德，逐步而行必得无余涅槃。此意旨在说明借修持具足此三学，终能证达涅槃。
8. Tikaṇṇasuttavaṇṇanā8. 提咖纳经注释
§59
59. Aṭṭhame tikaṇṇoti tassa nāmaṃ. Upasaṅkamīti ‘‘samaṇo kira gotamo paṇḍito, gacchissāmi tassa santika’’nti cintetvā bhuttapātarāso mahājanaparivuto upasaṅkami. Bhagavato sammukhāti dasabalassa purato nisīditvā. Vaṇṇaṃ bhāsatīti kasmā bhāsati? So kira ito pubbe tathāgatassa santikaṃ agatapubbo. Athassa etadahosi – ‘‘buddhā nāma durāsadā, mayi paṭhamataraṃ akathente katheyya vā na vā. Sace na kathessati, atha maṃ samāgamaṭṭhāne kathentaṃ evaṃ vakkhanti ‘tvaṃ idha kasmā kathesi, yena te samaṇassa gotamassa santikaṃ gantvā vacanamattampi na laddha’nti. Tasmā ‘evaṃ me ayaṃ garahā muccissatī’’’ti maññamāno bhāsati. Kiñcāpi brāhmaṇānaṃ vaṇṇaṃ bhāsati, tathāgatassa pana ñāṇaṃ ghaṭṭessāmīti adhippāyeneva bhāsati. Evampi tevijjā brāhmaṇāti tevijjakabrāhmaṇā evaṃpaṇḍitā evaṃdhīrā evaṃbyattā evaṃbahussutā evaṃvādino, evaṃsammatāti attho. Itipīti iminā tesaṃ paṇḍitādiākāraparicchedaṃ dasseti. Ettakena kāraṇena paṇḍitā…pe… ettakena kāraṇena sammatāti ayañhi ettha attho.
第59章 名曰「八易三难」。所谓“近前到达”，即“沙门果德玛吾智者，吾将前往彼处近前”。于是众多饮食供养者环绕，前往尊者面前。谓尊者乃十力所拥，于尊前端坐。何以论述？盖因先前已到如来处，前来供养。因其为佛所难舍，佛之先前言说或不言说，此皆因。若佛不言说，当诸集会处，此佛之道理必言：“为何尔今世说话？汝既去吾处未得说一言”，等义言辞。于是彼拘束欲望释然。婆罗门论述世之高贵，谓必令如来之智慧显现。婆罗门三明、贤达、善辩之论，以及其获得同意之意，即如是。以此文段解说婆罗门与智者之区别与理路。
Yathā kathaṃ pana brāhmaṇāti ettha yathāti kāraṇavacanaṃ, kathaṃ panāti pucchāvacanaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – kathaṃ pana, brāhmaṇa, brāhmaṇā tevijjaṃ paññāpenti. Yathā evaṃ sakkā hoti jānituṃ, taṃ kāraṇaṃ vadehīti. Taṃ sutvā brāhmaṇo ‘‘jānanaṭṭhāneyeva maṃ sammāsambuddho pucchi, no ajānanaṭṭhāne’’ti attamano hutvā idha, bho gotamātiādimāha. Tattha ubhatoti dvīhipi pakkhehi. Mātito ca pitito cāti yassa mātā brāhmaṇī, mātu mātā brāhmaṇī, tassāpi mātā brāhmaṇī. Pitā brāhmaṇo, pitu pitā brāhmaṇo, tassāpi pitā brāhmaṇo, so ubhato sujāto mātito ca pitito ca. Saṃsuddhagahaṇikoti yassa saṃsuddhā mātu gahaṇī, kucchīti attho. ‘‘Samavepākiniyā gahaṇiyā’’ti pana ettha kammajatejodhātu gahaṇīti vuccati.
如是云：问婆罗门何以为婆罗门，此为因言。又问如何，又谓其义。答曰：婆罗门宣扬三慧，既如此，汝可述其缘故。婆罗门闻之，自言：“是正觉于知处问我，而非无知问”。于是自赞己与“呵，果德玛”同名。此处称双亲，乃因其母为婆罗门母，故母亦是婆罗门，父亲、祖父俱称婆罗门。此谓二重出生。所谓洁净之家，即母亲完美如净家庭，此意也。所谓“同生共育之家”谓此之意。
Yāva sattamā pitāmahayugāti ettha pitu pitā pitāmaho, pitāmahassa yugaṃ pitāmahayugaṃ. Yuganti āyuppamāṇaṃ vuccati. Abhilāpamattameva cetaṃ, atthato pana pitāmahoyeva pitāmahayugaṃ. Tato uddhaṃ sabbepi pubbapurisā pitāmahaggahaṇeneva gahitā. Evaṃ yāva sattamo puriso, tāva saṃsuddhagahaṇiko, atha vā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādenāti dasseti. Akkhittoti ‘‘apanetha etaṃ, kiṃ iminā’’ti evaṃ akkhitto anavakkhitto. Anupakkuṭṭhoti na upakkuṭṭho, na akkosaṃ vā nindaṃ vā pattapubbo. Kena kāraṇenāti? Jātivādena. ‘‘Itipi hīnajātiko eso’’ti evarūpena vacanenāti attho.
至第七祖父，以此类推，父为祖父，祖父辈即诸祖父之集称。因心意所生，仅指祖父辈。又向上皆由前人祖父之继承择定。如此迭推至第七人，称此人洁净之家。反之则无洁净不洁，言其不洁不污无谤无非议者。何故？因其出自贱劣家族。言“此人低贱出身”意即此理。
Ajjhāyakoti idaṃ ‘‘na dānime jhāyanti, na dānime jhāyantīti kho, vāseṭṭha, ajjhāyakā ajjhāyakāteva tatiyaṃ akkharaṃ upanibbatta’’nti (dī. ni. 3.132) evaṃ paṭhamakappikakāle jhānavirahitānaṃ brāhmaṇānaṃ garahavacanaṃ uppannaṃ. Idāni pana taṃ ajjhāyatīti ajjhāyako, mante parivattetīti iminā atthena pasaṃsāvacanaṃ katvā voharanti. Mante dhāretīti mantadharo.
此处“上师”云：“非此等人所禅定，非此等人得禅定”，如此（经文）是，对初期不修禅定之婆罗门现轻蔑之语。今此“上师”，即禅师，转作赞叹之词，谓其教义得正传授。谓“持戒意乐”，意即持戒者。
Tiṇṇaṃ vedānanti irubbedayajubbedasāmabbedānaṃ. Oṭṭhapahatakaraṇavasena pāraṃ gatoti pāragū. Saha nighaṇḍunā ca keṭubhena ca sanighaṇḍukeṭubhānaṃ. Nighaṇḍūti nāmanighaṇḍurukkhādīnaṃ vevacanapakāsakasatthaṃ. Keṭubhanti kiriyākappavikappo kavīnaṃ upakārāya satthaṃ. Saha akkharappabhedena sākkharappabhedānaṃ. Akkharappabhedoti sikkhā ca nirutti ca. Itihāsapañcamānanti āthabbaṇavedaṃ catutthaṃ katvā itiha āsa, itiha āsāti īdisavacanapaṭisaṃyutto purāṇakathāsaṅkhāto khattavijjāsaṅkhāto vā itihāso pañcamo etesanti itihāsapañcamā. Tesaṃ itihāsapañcamānaṃ vedānaṃ.
谓三种受，即苦受、苦变受、舍受之三受。谓越过此三受之障碍，达彼岸境界，谓圣者得彼岸者也。与词典及韵书相应谐合而释，所谓词典即系词、韵书即分音字义。分音义谓学及言语。历史为五者之四，此乃继之谓史也。此“历史”者，多为古代故事，或江县谱，或贵族世系，或战史等，其为历史之第五种。以上即五种历史。
Padaṃ tadavasesañca byākaraṇaṃ adhīyati vedeti cāti padako veyyākaraṇo. Lokāyataṃ vuccati vitaṇḍavādasatthaṃ. Mahāpurisalakkhaṇanti mahāpurisānaṃ buddhādīnaṃ lakkhaṇadīpakaṃ dvādasasahassaganthapamāṇaṃ satthaṃ, yattha soḷasasahassagāthāpadaparimāṇā buddhamantā nāma ahesuṃ, yesaṃ vasena ‘‘iminā lakkhaṇena samannāgatā buddhā nāma honti , iminā paccekabuddhā, dve aggasāvakā, asīti mahāsāvakā, buddhamātā, buddhapitā, aggupaṭṭhākā, aggupaṭṭhāyikā, rājā cakkavattī’’ti ayaṃ viseso ñāyati. Anavayoti imesu lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anūno paripūrakārī, avayo na hotīti vuttaṃ hoti. Avayo nāma yo tāni atthato ca ganthato ca sandhāretuṃ na sakkoti. Atha vā anavayoti anu avayo, sandhivasena ukāralopo. Anu avayo paripuṇṇasippoti attho.
“Padaṃ”者，意即词、字、语句；“tadavasesañca byākaraṇaṃ adhīyati vedeti ca”意指在该语句内研习阐释并了知其义，合起来“Pada”即为“阐释者”。“Lokāyataṃ”称为“世俗说”，其为诽谤辩论之义。所谓“Mahāpurisalakkhaṇa”者，指大人具足的特征，特指诸佛等大人所具的特征标记，共有一百二十卷藏经的内容所记，包含约一万六千首颂语，故谓“所包含十六千偈”，此处谓“佛明”者，即称之为佛陀的，是指那些配具此种特征的即为佛、或缘此特征得名之缘觉佛、二位尊者阿阇世大弟子、以及诸大弟子、佛母、佛父、诸大护持者、大护持女人、国王及转轮圣王，此种特征名为“特别区别”。“Anavayo”在此言不具备完全满足这些世俗说的大人特征者，谓其不成其事，称“不存在”。所谓“不存在者”，是指那些既无法从意义上完全涵盖，又无法从经文联系上涵摄的。“Anu avayo”即微细的差别，意指此处是连接词中微小的差异省略。简言之，所谓“差别”即在于完全满足条件之涵摄和谛悟相合的侧面。故此处是论述所谓大人特征在世俗说法中的详尽与其不完整之处。
Tenahīti idaṃ bhagavā naṃ āyācantaṃ disvā ‘‘idānissa pañhaṃ kathetuṃ kālo’’ti ñatvā āha. Tassattho – yasmā maṃ āyācasi, tasmā suṇāhīti. Vivicceva kāmehītiādi visuddhimagge (visuddhi. 1.70) vitthāritameva. Idha panetaṃ tissannaṃ vijjānaṃ pubbabhāgapaṭipattidassanatthaṃ vuttanti veditabbaṃ. Tattha dvinnaṃ vijjānaṃ anupadavaṇṇanā ceva bhāvanānayo ca visuddhimagge (visuddhi. 2.402 ādayo) vitthāritova.
此处称“Tenahīti”，谓如是，谓世尊见此入请，知晓“此时正为回答问题之机”，乃宣说之。其因在于“尔等请求于我”，故请诸众“当善听”。此乃乃指《清净之道》（Visuddhimagga，第1章第70节）中有关清净之道“离欲清静”等法门的详细讲解。此处意旨为专说往生者三昧的知识，进而说明前面缘唯识的修行门径。这里主要论述二种知识的次第说明及修行便利，均以《清净之道》第2章第402节起为依归，以此扩展开示。
Paṭhamā vijjāti paṭhamaṃ uppannāti paṭhamā, viditakaraṇaṭṭhena vijjā. Kiṃ viditaṃ karoti? Pubbenivāsaṃ. Avijjāti tasseva pubbenivāsassa aviditakaraṇaṭṭhena tappaṭicchādako moho vuccati. Tamoti sveva moho paṭicchādakaṭṭhena tamoti vuccati. Ālokoti sāyeva vijjā obhāsakaraṇaṭṭhena ālokoti vuccati. Ettha ca vijjā adhigatāti ayaṃ attho . Sesaṃ pasaṃsāvacanaṃ. Yojanā panettha ayamassa vijjā adhigatā, athassa adhigatavijjassa avijjā vihatā vinaṭṭhāti attho. Kasmā? Yasmā vijjā uppannā. Itarasmimpi padadvaye eseva nayo. Yathā tanti ettha yathāti opammaṃ, tanti nipātamattaṃ. Satiyā avippavāsena appamattassa. Vīriyātāpena ātāpino. Kāye ca jīvite ca anapekkhatāya pahitattassa. Pesitattassāti attho. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avijjā vihaññeyya, vijjā uppajjeyya. Tamo vihaññeyya, āloko uppajjeyya, evameva tassa avijjā vihatā , vijjā uppannā. Tamo vihato, āloko uppanno. Etassa tena padhānānuyogassa anurūpameva phalaṃ laddhanti.
所谓“第一知识”即“初发的知识”，谓具有了知之作用的知识。问“何谓所知？”答：“前生的业报”。“无明”即对此过去生无知之失明，谓精神迷乱失明，亦称“无明”，这乃遮蔽现前“真理光明”之无明。所谓“光明”，乃是用以显明真如的智慧之光辉，此处即指明般若知识。此“知识”谓已证得之意，即全部齐备的，如在经验中证获之玄妙慧眼。紧接着以赞叹语赞誉之。谓“此知识已成，无明被断绝，故无明除去，智慧生起”。为何？因为“知识生起”，而非另外二词具有彼此内在联系。稍后引喻“犹如量词，谓数量之至”。唤起正念，耐性精勤，身心专注于正法，称为“带有轫力者”。此乃证入此知识的重要条件。故曰“正念不退、精进不懈、身命安住，故无明可断，智慧可现”。“无明被断”即“无明被消灭”，智慧则随之现起。智慧被断绝，光明则现前，因而彼此相依。修行者追随此先导所得效果，均与此密切相关。
Cutūpapātakathāyaṃ vijjāti dibbacakkhuñāṇavijjā. Avijjāti sattānaṃ cutipaṭisandhippaṭicchādikā avijjā. Sesaṃ vuttanayameva.
关于“死后重生”之知识，谓能以天眼观察前生者，即“神通之死后重生识知”。“无明”则是众生死后的再生所依赖的无明障碍。此即前文所述之阐释。
Tatiyavijjāya so evaṃ samāhite citteti vipassanāpādakaṃ catutthajjhānacittaṃ veditabbaṃ. Āsavānaṃ khayañāṇāyāti arahattamaggañāṇatthāya. Arahattamaggo hi āsavavināsanato āsavānaṃ khayoti vuccati, tatra cetaṃ ñāṇaṃ tattha pariyāpannattāti. Cittaṃ abhininnāmetīti vipassanācittaṃ abhinīharati. So idaṃ dukkhanti evamādīsu ettakaṃ dukkhaṃ, na ito bhiyyoti sabbampi dukkhasaccaṃ sarasalakkhaṇappaṭivedhena yathābhūtaṃ pajānāti paṭivijjhati, tassa ca dukkhassa nibbattikaṃ taṇhaṃ ‘‘ayaṃ dukkhasamudayo’’ti, tadubhayampi yaṃ ṭhānaṃ patvā nirujjhati , taṃ tesaṃ apavattiṃ nibbānaṃ ‘‘ayaṃ dukkhanirodho’’ti. Tassa ca sampāpakaṃ ariyamaggaṃ ‘‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’’ti sarasalakkhaṇappaṭivedhena yathābhūtaṃ pajānāti paṭivijjhatīti evamattho veditabbo.
至于“第三知识”，谓为“三昧之正念定心”，乃“观智所发之第四禅心”，应当识别体认。此所谓“断灭烦恼的知识”，乃指阿拉汉道之慧。阿拉汉道即断尽烦恼之圣道，此处认为为烦恼灭尽，是诸烦恼断灭之成就，此时应中止心识。心被称为“灵知”，谓观智心所固有。此心知谓见诸苦以及相应苦等，使无有外别苦处，自性实相犹如“三相”般彻底通达，因此入于真谛。由此生苦因之生起知，名为“苦的产生”，弃除二者之后，于彼处生灭知，名为“苦之灭”，继而生“圣道之追求”，此即苦灭道之正知，因而彻知苦谛三法印，故应如此体认。
Evaṃ sarūpato saccāni dassetvā idāni kilesavasena pariyāyato dassento ime āsavātiādimāha. Tassa evaṃ jānato evaṃ passatoti tassa bhikkhuno evaṃ jānantassa evaṃ passantassa. Saha vipassanāya koṭippattaṃ maggaṃ kathesi. Kāmāsavāti kāmāsavato. Vimuccatīti iminā maggakkhaṇaṃ dasseti. Maggakkhaṇe hi cittaṃ vimuccati, phalakkhaṇe vimuttaṃ hoti. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇanti iminā paccavekkhaṇañāṇaṃ dasseti. Khīṇā jātītiādīhi tassa bhūmiṃ. Tena hi ñāṇena so paccavekkhanto khīṇā jātītiādīni pajānāti. Katamā panassa jāti khīṇā, kathañca naṃ pajānātīti? Na tāvassa atītā jāti khīṇā pubbeva khīṇattā, na anāgatā, anāgate vāyāmābhāvato, na paccuppannā, vijjamānattā. Yā pana maggassa abhāvitattā uppajjeyya ekacatupañcavokārabhavesu ekacatupañcakkhandhappabhedā jāti, sā maggassa bhāvitattā anuppādadhammataṃ āpajjanena khīṇā. Taṃ so maggabhāvanāya pahīnakilese paccavekkhitvā kilesābhāve vijjamānampi kammaṃ āyatiappaṭisandhikaṃ hotīti jānanto pajānāti.
如此现前诸真谛显现之后，即以烦恼为缘而显现之诸法，谓之“烦恼”。诸比库于清楚洞见之后语曰，此比库“于烦恼等诸法洞照甚深”，称为“如实见”，即通过观智专注此“道”，畅说其诸法。“欲烦恼”等名即“欲界烦恼”。“解脱”指于此“道”现前时显现。解脱处，心识获得解脱，至于果转则获究竟自由。此解脱名为“智慧自省知”，是内观智慧顿悟的证量。由此知晓断尽出离状态，因而调伏烦恼，并以智慧观察故，谓之“断尽已生之生死”，或名“无余涅槃”。此比库于此内观智慧正了知后明辨其究竟，以智慧见此“断尽生死”，亦称知晓净光，因而智慧深入见证如实理趣，应当有如是见地。
Vusitanti vutthaṃ parivutthaṃ, kataṃ caritaṃ niṭṭhitanti attho. Brahmacariyanti maggabrahmacariyaṃ. Puthujjanakalyāṇakena hi saddhiṃ satta sekkhā brahmacariyavāsaṃ vasanti nāma, khīṇāsavo vutthavāso. Tasmā so attano brahmacariyavāsaṃ paccavekkhanto ‘‘vusitaṃ brahmacariya’’nti pajānāti. Kataṃ karaṇīyanti catūsu saccesu catūhi maggehi pariññāpahānasacchikiriyābhāvanābhisamayavasena soḷasavidhampi kiccaṃ niṭṭhāpitanti attho. Puthujjanakalyāṇakādayo hi taṃ kiccaṃ karonti, khīṇāsavo katakaraṇīyo. Tasmā so attano karaṇīyaṃ paccavekkhanto ‘‘kataṃ karaṇīya’’nti pajānāti. Nāparaṃ itthattāyāti puna itthabhāvāya, evaṃ soḷasavidhakiccabhāvāya kilesakkhayāya vā maggabhāvanākiccaṃ me natthīti pajānāti. Atha vā itthattāyāti itthabhāvato, imasmā evaṃ pakārā idāni vattamānakkhandhasantānā aparaṃ khandhasantānaṃ mayhaṃ natthi, ime pana pañcakkhandhā pariññātā tiṭṭhanti chinnamūlakā rukkhā viya. Te carimakaviññāṇanirodhena anupādāno viya jātavedo nibbāyissantīti pajānāti. Idha vijjāti arahattamaggañāṇavijjā. Avijjāti catusaccappaṭicchādikā avijjā. Sesaṃ vuttanayameva.
『具足』者，起于具足；『圆满』者，成于圆满；『已作』者，行为已毕；『终尽』者，意义已了。所谓梵行，乃道之梵行。凡夫善人确实同住七法之修行梵行定所，乃已断尽结使之梵行住所也。故观察自身之梵行住所，便知为“已具足之梵行”。当行者当作为何等？乃四诸谛、四圣道作知之净证修习之完成，十六种事中有所成，而终结其义。凡夫善人等，行此业务者，为断尽结使之所当行者。故审察自己所当作，则知“所当作为何”矣。若无如其是之状，尚有此十六种业事及断烦恼、道之修习职责而我无此者，则知。又若如其是者，且于现时结集之蕴续中无他蕴续存在，然五蕴已觉知而立，若干树木断根者如是。其于最终意识灭尽时，犹如无所依止者，若变火灭。于此便知阿拉汉道智知；无明则为四圣谛之覆盖无明也。余当说者，即是如此也。
Anuccāvacasīlassāti yassa sīlaṃ kālena hāyati, kālena vaḍḍhati, so uccāvacasīlo nāma hoti. Khīṇāsavassa pana sīlaṃ ekantavaḍḍhitameva. Tasmā so anuccāvacasīlo nāma hoti. Vasībhūtanti vasippattaṃ. Susamāhitanti suṭṭhu samāhitaṃ, ārammaṇamhi suṭṭhapitaṃ. Dhīranti dhitisampannaṃ. Maccuhāyinanti maccuṃ jahitvā ṭhitaṃ. Sabbappahāyinanti sabbe pāpadhamme pajahitvā ṭhitaṃ. Buddhanti catusaccabuddhaṃ. Antimadehinanti sabbapacchimasarīradhārinaṃ. Taṃ namassanti gotamanti taṃ gotamagottaṃ buddhasāvakā namassanti. Atha vā gotamabuddhassa sāvakopi gotamo, taṃ gotamaṃ devamanussā namassantīti attho.
所谓「增减戒者」，谓其戒律随时间或增或损者，是为增减戒。唯断尽结使者，其戒律恒增不减，故名为增戒者。所谓「有力者」，即成就力者；「镇定者」，谓其正受专注，安立于所缘境；「坚忍者」，具坚定决心；「远离生死者」，舍弃生死而立；「全断弃者」，断尽恶法而立；「觉者」，觉知四圣谛者；「终极我者」，断尽后身肉体者。谓其名讳，彼皆礼敬之，称为果德玛；佛弟子亦同礼敬之。若谓果德玛佛之弟子，复称为果德玛，意即天人及人亦同礼敬之。
Pubbenivāsanti pubbenivutthakkhandhaparamparaṃ. Yovetīti yo aveti avagacchati. Yovedītipi pāṭho. Yo avedi, viditaṃ pākaṭaṃ katvā ṭhitoti attho. Saggāpāyañca passatīti cha kāmāvacare nava brahmaloke cattāro ca apāye passati. Jātikkhayaṃ pattoti arahattaṃ patto. Abhiññāvositoti jānitvā kiccavosānena vosito. Munīti moneyyena samannāgato khīṇāsavamuni. Etāhīti heṭṭhā niddiṭṭhāhi pubbenivāsañāṇādīhi. Nāññaṃ lapitalāpananti yo panañño tevijjoti aññehi lapitavacanamattameva lapati, tamahaṃ tevijjoti na vadāmi, attapaccakkhato ñatvā parassapi tisso vijjā kathentamevāhaṃ tevijjoti vadāmīti attho. Kalanti koṭṭhāsaṃ. Nāgghatīti na pāpuṇāti. Idāni brāhmaṇo bhagavato kathāya pasanno pasannākāraṃ karonto abhikkantantiādimāha.
所谓前住者者，乃先前住之蕴续相关。所谓「知者」者，知晓、真了解。所谓「知悉者」者，识知彰显而立也。谓天及人九欲界、四梵天、四恶趣皆见也。谓生灭已尽、得阿拉汉果者。谓了知于诸法之具足能持及业所住，亦谓明彻知晓者。谓“圣者”，即已断尽结使之圣者。谓说此者，乃基于先前住记等之所见。所谓“无他语言”，他人所言者无非篡改，此谓三明者不言他事也。谓言此者，以三明知己，虽与他人共说，然所说实事始终如一。谓棘集者，谓难获也。谓不得者，谓无法得者。此时婆罗门闻佛所说心悦诚服，示以喜色等称赞。
9. Jāṇussoṇisuttavaṇṇanā9. 迦奴索尼经注释
§60
60. Navame yassassūti yassa bhaveyyuṃ. Yaññotiādīsu yajitabboti yañño, deyyadhammassetaṃ nāmaṃ. Saddhanti matakabhattaṃ. Thālipākoti varapurisānaṃ dātabbayuttaṃ bhattaṃ. Deyyadhammanti vuttāvasesaṃ yaṃkiñci deyyadhammaṃ nāma. Tevijjesu brāhmaṇesu dānaṃ dadeyyāti sabbametaṃ dānaṃ tevijjesu dadeyya, tevijjā brāhmaṇāva paṭiggahetuṃ yuttāti dasseti. Sesamettha heṭṭhā vuttanayamevāti.
第六十：所谓『谁当得者』，即所应拥有者。所谓祭祀等，是谓祭祀，指供养及应得法。谓信礼佳食。所谓“饭器”，谓有福德之人所有供食之饭。所谓“应得法”，谓所说之余一切应得之法。谓应众婆罗门中，宜施设一切施，谓应以此善法为赠予，诸婆罗门亦当接受。此段依旧为先前所说内容。
10. Saṅgāravasuttavaṇṇanā10. 桑嘎拉瓦经注释
§61
61. Dasame saṅgāravoti evaṃnāmako rājagahanagare jiṇṇapaṭisaṅkharaṇakārako āyuttakabrāhmaṇo. Upasaṅkamīti bhuttapātarāso hutvā mahājanaparivuto upasaṅkami. Mayamassūti ettha assūti nipātamattaṃ, mayaṃ, bho gotama, brāhmaṇā nāmāti idameva atthapadaṃ. Yaññaṃ yajāmāti bāhirasamaye sabbacatukkena sabbaṭṭhakena sabbasoḷasakena sabbadvattiṃsāya sabbacatusaṭṭhiyā sabbasatena sabbapañcasatenāti ca evaṃ pāṇaghātapaṭisaṃyutto yañño nāma hoti. Taṃ sandhāyevamāha. Anekasārīrikanti anekasarīrasambhavaṃ. Yadidanti yā esā. Yaññādhikaraṇanti yajanakāraṇā ceva yājanakāraṇā cāti attho. Ekasmiñhi bahūnaṃ dadantepi dāpentepi bahūsupi bahūnaṃ dentesupi dāpentesupi puññapaṭipadā anekasārīrikā nāma hoti. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Tuyhañca tuyhañca yajāmīti vadantassāpi tvañca tvañca yajāhīti āṇāpentassāpi ca anekasārīrikāva hoti. Tampi sandhāyetaṃ vuttaṃ. Yassa vā tassa vāti yasmā vā tasmā vā. Ekamattānaṃ dametīti attano indriyadamanavasena ekaṃ attānameva dameti. Ekamattānaṃ sametīti attano rāgādisamanavasena ekaṃ attānameva sameti. Parinibbāpetīti rāgādiparinibbāneneva parinibbāpeti. Evamassāyanti evaṃ santepi ayaṃ.
第六十一：所谓『第十』，谓名为『整饬者』，居于王舍城者，造旧构者，世间婆罗门。谓行至，饥食群集，众多民众环绕而至。『我等持有』，此为单字，意谓我，彼世尊，婆罗门名号。谓祭祀于外时，备齐全具，一切具足，包括十六部众、三十六众、七百众百等周备完整。谓以杀业相伴之祭祀。对此说法如此诠释。所谓多身者者，意指多身起者。所谓祭祀因缘者，谓诸供物及供养缘起。谓一一分别有人施予亦有人受授，且多人多众施受者，为多身福德修习。如此诠释。谓彼此分别，有人呼曰“汝行此法”，亦有人诵曰“我行此法”，释为多身者。谓为今此故，以自制欲等制己，以自制身，以断尽欲等所起故，以断灭欲生等故，以彼断灭为终。从而如此说。
Evamidaṃ brāhmaṇassa kathaṃ sutvā satthā cintesi – ‘‘ayaṃ brāhmaṇo pasughātakasaṃyuttaṃ mahāyaññaṃ anekasārīrikaṃ puññapaṭipadaṃ vadeti, pabbajjāmūlakaṃ pana puññuppattipaṭipadaṃ ekasārīrikanti vadeti. Nevāyaṃ ekasārīrikaṃ jānāti, na anekasārīrikaṃ, handassa ekasārīrikañca anekasārīrikañca paṭipadaṃ desessāmī’’ti upari desanaṃ vaḍḍhento tena hi brāhmaṇātiādimāha. Tattha yathā te khameyyāti yathā tuyhaṃ rucceyya. Idha tathāgato loke uppajjatītiādi visuddhimagge vitthāritameva. Ethāyaṃ maggoti etha tumhe, ahamanusāsāmi, ayaṃ maggo. Ayaṃ paṭipadāti tasseva vevacanaṃ. Yathā paṭipannoti yena maggena paṭipanno. Anuttaraṃ brahmacariyogadhanti arahattamaggasaṅkhātassa brahmacariyassa anuttaraṃ ogadhaṃ uttamapatiṭṭhābhūtaṃ nibbānaṃ. Iccāyanti iti ayaṃ.
闻此婆罗门之语，佛思惟曰：“此婆罗门称谓众多杀业相随之大祭祀，谓多身福德修习，谓作出离根本之福德修习，谓单身福德知，不知多身福德，吾将宣说单身与多身福德修习。”是时加法增进而广宣讲。谓彼皆或可赦或众喜好者。如“世尊乃于世间出生”等，广说修道清净法。是此谓“道”，乃我所授教，此即道者。此谓修行方式，所谓“入于道”，即依何法而修行。所谓“至上梵行”，谓阿拉汉道所种之至上、最胜、无上安立涅槃也。此为意旨。
Appaṭṭhatarāti yattha bahūhi veyyāvaccakarehi vā upakaraṇehi vā attho natthi. Appasamārambhatarāti yattha bahūnaṃ kammacchedavasena pīḷāsaṅkhāto samārambho natthi. Seyyathāpi bhavaṃ gotamo , bhavaṃ cānando, ete me pujjāti yathā bhavaṃ gotamo, bhavañcānando, evarūpā mama pūjitā, tumheyeva dve janā mayhaṃ pujjā ca pāsaṃsā cāti imamatthaṃ sandhāyetaṃ vadati. Tassa kira evaṃ ahosi – ‘‘ānandatthero maṃyeva imaṃ pañhaṃ kathāpetukāmo, attano kho pana vaṇṇe vutte padussanako nāma natthī’’ti. Tasmā pañhaṃ akathetukāmo vaṇṇabhaṇanena vikkhepaṃ karonto evamāha.
所谓『无助益』，是指在许多教师或辅具用具上毫无利益存在的状态。所谓『无开端』，是指在许多行为断除的情况下，不存在强迫性行为的萌生。例如如来果德玛、如来阿难，这些人对我尊敬如他们尊敬我一般，如来果德玛和阿难等同样被我尊敬，他们二人对我敬重和赞叹，说明此义。对于此，有人如此说道：“长老阿难，我认为自己有意提出此问题，但对自身所述的‘讨厌的人’并不存在。”因此，他虽不欲提问，但用描写的方法回避，如此说法。
Nakho tyāhanti na kho te ahaṃ. Theropi kira cintesi – ‘‘ayaṃ brāhmaṇo pañhaṃ akathetukāmo parivattati, imaṃ pañhaṃ etaṃyeva kathāpessāmī’’ti. Tasmā naṃ evamāha.
指甲会脱落吗？不是的，不是那样的。我这位长老心想：这位婆罗门不愿回答问题而转身离开，我就对他提出这问题。所以对他说了如下的话。
Sahadhammikanti sakāraṇaṃ. Saṃsādetīti saṃsīdāpeti. No vissajjetīti na katheti. Yaṃnūnāhaṃ parimoceyyanti yaṃnūnāhaṃ ubhopete vihesato parimoceyyaṃ. Brāhmaṇo hi ānandena pucchitaṃ pañhaṃ akathento viheseti, ānandopi brāhmaṇaṃ akathentaṃ kathāpento. Iti ubhopete vihesato mocessāmīti cintetvā evamāha. Kā nvajjāti kā nu ajja. Antarākathā udapādīti aññissā kathāya antarantare katarā kathā uppajjīti pucchati. Tadā kira rājantepure tīṇi pāṭihāriyāni ārabbha kathā udapādi, taṃ pucchāmīti satthā evamāha. Atha brāhmaṇo ‘‘idāni vattuṃ sakkhissāmī’’ti rājantepure uppannaṃ kathaṃ ārocento ayaṃ khvajja, bho gotamātiādimāha. Tattha ayaṃ khvajjāti ayaṃ kho ajja. Pubbe sudanti ettha sudanti nipātamattaṃ. Uttari manussadhammāti dasakusalakammapathasaṅkhātā manussadhammā uttariṃ. Iddhipāṭihāriyaṃ dassesunti bhikkhācāraṃ gacchantā ākāseneva gamiṃsu ceva āgamiṃsu cāti evaṃ pubbe pavattaṃ ākāsagamanaṃ sandhāyevamāha. Etarahi pana bahutarā ca bhikkhūti idaṃ so brāhmaṇo ‘‘pubbe bhikkhū ‘cattāro paccaye uppādessāmā’ti maññe evamakaṃsu, idāni paccayānaṃ uppannabhāvaṃ ñatvā soppena ceva pamādena ca vītināmentī’’ti laddhiyā evamāha.
所谓同伴，是指有共同原因者。所谓安抚，是使安定。所谓不离弃，是不发表言辞。设若我能解除烦恼，双方扶持而解除。婆罗门因喜悦而提问，且不回答，阿难则为婆罗门说明不回答。双方彼此辅助，相互帮助以求解脱，故如此思惟而言：“今者是谁欢喜？今日又是谁？”所谓内在对话，就是指在他人讲话之间产生的进一步对话。当时在王舍城开始了三件神变事，想问起这事，世尊告言。接着婆罗门说：“我要现在诉说。”于是来到王舍城的方法是这样：有人称呼：“尊者！世尊到了。”这里“khvajja”是今日之意，“sudanti”是过去式，仅指过去的她过去的行为。谓人间法中有十种善行道，被称为『人间法：先于此道』。示现神变，行比库道者进出如空中飞行，此为过去的惯例。如今有多比库出现，此婆罗门言：“过去比库们观念是‘我们会由四种缘生起’，现今则因缘出现，已能察觉并消除懈怠。”遂如此言说。
Pāṭihāriyānīti paccanīkapaṭiharaṇavasena pāṭihāriyāni. Iddhipāṭihāriyanti ijjhanavasena iddhi, paṭiharaṇavasena pāṭihāriyaṃ, iddhiyeva pāṭihāriyaṃ iddhipāṭihāriyaṃ. Itaresupi eseva nayo. Anekavihitaṃ iddhividhantiādīnaṃ attho ceva bhāvanānayo ca visuddhimagge (visuddhi. 2.365) vitthāritova.
所谓神变，是指因威力表现而产生的神变。拥有威力称为神力，具备威力即称神变，威力即是神变，故威力神变。其他如是。甚多类型的神力之意及与修行法脉道理，于《清净道论》（清净道，第二卷第365页）有所展开说明。
Nimittenaādisatīti āgatanimittena vā gatanimittena vā ṭhitanimittena vā ‘‘idaṃ nāma bhavissatī’’ti katheti. Tatridaṃ vatthu – eko kira rājā tisso muttā gahetvā purohitaṃ pucchi ‘‘kiṃ me, ācariya, hatthe’’ti. So ito cito ca olokesi, tena ca samayena ekā sarabū ‘‘makkhikaṃ gahessāmī’’ti pakkhantā, gahaṇakāle makkhikā palātā. So makkhikāya muttattā ‘‘muttā mahārājā’’ti āha. Muttā tāva hontu, kati muttāti. So puna nimittaṃ olokesi. Athāvidūre kukkuṭo tikkhattuṃ saddaṃ nicchāresi. Brāhmaṇo ‘‘tisso mahārājā’’ti āha. Evaṃ ekacco āgatanimittena katheti. Etenupāyena gataṭhitanimittehipi kathanaṃ veditabbaṃ. Evampi te manoti evaṃ tava mano somanassito vā domanassito vā kāmavitakkādisaṃyutto vāti. Dutiyaṃ tasseva vevacanaṃ. Itipi te cittanti itipi tava cittaṃ, imañca imañca atthaṃ cintayamānaṃ pavattatīti attho. Bahuṃ cepi ādisatīti bahuṃ cepi katheti. Tatheva taṃ hotīti yathā kathitaṃ, tatheva hoti.
所谓以相为本，就是因来相、去相、住相等说“这必将发生”。此处有一事例：曾有一王捉三只苍蝇，将祭司问道：“师父，我手中为何物？”祭司遥望周边，彼时一只鹤飞翔，祭司说：“我将捕捉苍蝇。”苍蝇趋避逃脱，祭司曰：“苍蝇已捕获，至尊王啊。”苍蝇现时捕获，但终会消失，遂复观察相。远方有鸡叫声响亮，祭司说：“三位至尊王来了。”有人以类似到来之相作此言。如是以往已有过去飞行于空中的教法。如今有更多比库，那婆罗门说：“过去比库们认为‘因缘定从四缘生’等，如今已知缘起，证实已除懈怠。”由此言。
Amanussānanti yakkhapisācādīnaṃ. Devatānanti cātumahārājikādīnaṃ. Saddaṃ sutvāti aññassa cittaṃ ñatvā kathentānaṃ sutvā. Vitakkavipphārasaddanti vitakkavipphāravasena uppannaṃ vippalapantānaṃ suttappamattādīnaṃ saddaṃ. Sutvāti taṃ sutvā. Yaṃ vitakkayato tassa so saddo uppanno, tassa vasena ‘‘evampi te mano’’tiādisati.
所谓非人，是指诸如夜叉、恶鬼等。所谓天人，是指四大帝王等诸天。所谓闻声，是指他人心识已知并转述他人言语。所谓禅思转变之声，是指因禅思变化而生起诸杂乱妄语、嗜睡疏懈等声音。闻声，指听闻那因心识所由生起的声音，其因由即为“如此为汝心”，等语。
Tatrimāni vatthūni – eko kira manusso ‘‘aṭṭaṃ karissāmī’’ti gāmā nagaraṃ gacchanto nikkhantaṭṭhānato paṭṭhāya ‘‘vinicchayasabhāyaṃ rañño ca rājamahāmattānañca idaṃ kathessāmi idaṃ kathessāmī’’ti vitakkento rājakulaṃ gato viya rañño purato ṭhito viya aṭṭakārakena saddhiṃ kathento viya ca ahosi, tassa taṃ vitakkavipphāravasena niccharantaṃ saddaṃ sutvā eko puriso ‘‘kenaṭṭhena gacchasī’’ti āha. Aṭṭakammenāti. Gaccha, jayo te bhavissatīti. So gantvā aṭṭaṃ katvā jayameva pāpuṇi.
此处有三件事：传说有一人思惟说：“我要作八件事”，他离开村镇住处而去，盘算着：“我要向国王及王大臣们讲述这件事情，这件事情我要陈说。”他如同前往王宫，与国王一同站在国王面前般，边陪伴八事行者边陈说。此时，有一人听见这念头变化发出的声音，便问：“你为何而行？”所谓八事行为即“去吧，必然会胜利。”那人便去作八事，完成后果真获得胜利。
Aparopi thero moḷiyagāme piṇḍāya cari. Atha naṃ nikkhamantaṃ ekā dārikā aññavihitā na addasa. So gāmadvāre ṭhatvā nivattitvā oloketvā taṃ disvā vitakkento agamāsi. Gacchantoyeva ca ‘‘kiṃ nu kho kurumānā dārikā na addasā’’ti vacībhedaṃ akāsi. Passe ṭhito eko puriso sutvā ‘‘tumhe, bhante, moḷiyagāme caritthā’’ti āha.
另一长老在茉罗邑托钵乞食。有一次，一位少女离开别处，没有见到他。长老站在村口回头环视，见未见之少女，怀疑着：“她究竟为何未见？”对同行者说。此时有人听闻，称：“比库啊，你正于茉罗邑托钵乞食。”
Manosaṅkhārāpaṇihitāti cittasaṅkhārā suṭṭhapitā. Vitakkessatīti vitakkayissati pavattayissatīti pajānāti. Pajānanto ca āgamanena jānāti, pubbabhāgena jānāti, antosamāpattiyaṃ cittaṃ apaloketvā jānāti. Āgamanena jānāti nāma kasiṇaparikammakāleyeva ‘‘yenākārenesa kasiṇabhāvanaṃ āraddho paṭhamajjhānaṃ vā…pe… catutthajjhānaṃ vā aṭṭha vā samāpattiyo nibbattessatī’’ti jānāti. Pubbabhāgena jānāti nāma paṭhamavipassanāya āraddhāyayeva jānāti, ‘‘yenākārena esa vipassanaṃ āraddho sotāpattimaggaṃ vā nibbattessati…pe… arahattamaggaṃ vā nibbattessatī’’ti jānāti. Antosamāpattiyaṃ cittaṃ oloketvā jānāti nāma – ‘‘yenākārena imassa manosaṅkhārā suṭṭhapitā, imassa nāma cittassa anantarā imaṃ nāma vitakkaṃ vitakkessati, ito vuṭṭhitassa etassa hānabhāgiyo vā samādhi bhavissati ṭhitibhāgiyo vā visesabhāgiyo vā nibbedhabhāgiyo vā, abhiññāyo vā nibbattessatī’’ti jānāti. Tattha puthujjano cetopariyañāṇalābhī puthujjanānaṃyeva cittaṃ jānāti, na ariyānaṃ. Ariyesupi heṭṭhimo uparimassa cittaṃ na jānāti, uparimo pana heṭṭhimassa jānāti. Etesu ca sotāpanno sotāpattiphalasamāpattiṃ samāpajjati…pe… arahā arahattaphalasamāpattiṃ samāpajjati. Uparimo heṭṭhimaṃ na samāpajjati. Tesañhi heṭṭhimā heṭṭhimā samāpatti tatravattiyeva hoti. Tatheva taṃhotīti etaṃ ekaṃsena tatheva hoti. Cetopariyañāṇavasena ñātañhi aññathābhāvi nāma natthi.
“心行已定”谓内心行法安住。知“将生念”即知将作之念。知晓此事者因察觉来临，已来及正念状态，智慧了知。所谓“来临”是指作色法时，知“由于何事开始此色法修习，第一禅…第四禅中八种禅已现”。“已来”是指于初发明禅修时知“借何手段修习此观，能成初果、入流果…乃至阿拉汉果之道”，最后“观心境”者，识知“由何因此内心行已安住，随后此念将生起”，且知“起前心将减少或静止，或有所增益，或有特殊差别，或能令觉知开显之分别智生起”。此处凡夫仅知心色无明，不知圣者。圣者中，低者不晓高心，较高者晓低心。此中入流者得入流果位，直至阿拉汉果位，较高者却未得入。低者之中此果位当下生起。此即真理中唯如此成就。由心行解知，谓所知心不同于他心，无二义。
Evaṃ vitakkethāti evaṃ nekkhammavitakkādayo pavattentā vitakketha. Mā evaṃ vitakkayitthāti evaṃ kāmavitakkādayo pavattentā mā vitakkayittha. Evaṃ manasi karothāti evaṃ aniccasaññameva, dukkhasaññādīsu vā aññataraṃ manasi karotha. Mā evanti niccantiādinā nayena mā manasā karittha. Idanti idaṃ pañcakāmaguṇarāgaṃ pajahatha. Idañca upasampajjāti idaṃ catumaggaphalappabhedaṃ lokuttaradhammameva upasampajja pāpuṇitvā nipphādetvā viharatha.
如此应当知念，即当行断除外道等念。切莫如是生淫欲等念，切莫如此作。内心观照，应于无常、苦等念中观照某一法。不可因常乐我等观法而观。此即断五欲染爱。断此方能得上坐。应证四圣谛果，行超世法，得证灭尽而安住。
Māyāsahadhammarūpaṃ viya khāyatīti māyāya samānakāraṇajātikaṃ viya hutvā upaṭṭhāti. Māyākāropi hi udakaṃ gahetvā telaṃ karoti, telaṃ gahetvā udakanti evaṃ anekarūpaṃ māyaṃ dasseti. Idampi pāṭihāriyaṃ tathārūpamevāti. Idampi me, bho gotama, pāṭihāriyaṃ māyāsahadhammarūpaṃ viya khāyatīti cintāmaṇikavijjāsarikkhakataṃ sandhāya evaṃ āha. Cintāmaṇikavijjaṃ jānantāpi hi āgacchantameva disvā ‘‘ayaṃ idaṃ nāma vitakkento āgacchatī’’ti jānanti. Tathā ‘‘idaṃ nāma vitakkento ṭhito, idaṃ nāma vitakkento nisinno, idaṃ nāma vitakkento nipanno’’ti jānanti.
唯有幻化共相之体，如幻觉一般，故称幻。幻亦因缘共生，如幻化般随因所生而现，应警觉。幻虽用水而涂油，油涂后仍现水性，幻有诸多形相。此亦为神异同体。世尊对我说，乃幻合体，因知念宝娑婆刹心法故而说。知念宝与心灵同现，即便有此念来访亦能知晓：“此即所谓到来念。”又知止、坐、卧等念，谓：“此即行念。”
Abhikkantataranti sundarataraṃ. Paṇītataranti uttamataraṃ. Bhavañhi gotamo avitakkaṃ avicāranti idha brāhmaṇo avasesaṃ ādesanāpāṭihāriyaṃ bāhirakanti na gaṇhi. Idañca pana sabbaṃ so brāhmaṇo tathāgatassa vaṇṇaṃ kathentoyeva āha. Addhā kho tyāyanti ekaṃseneva tayā ayaṃ. Āsajja upanīya vācā bhāsitāti mama guṇe ghaṭṭetvā mameva guṇānaṃ santikaṃ upanītā vācā bhāsitā. Apica tyāhaṃ byākarissāmīti apica te ahameva kathessāmīti. Sesaṃ uttānatthamevāti.
心行超胜愈美，品德清净且高尚。我果德玛无念无想，犹如婆罗门弃绝世俗尊贵言论，视其为无用外物。此婆罗门正述如来德性，言说详尽。因而舍弃一切世情，纯一至诚言说。说“我亦将述说此语”。此皆为完整精彩之大义。
Brāhmaṇavaggo paṭhamo. · 婆罗门品第一