4. Devadūtavaggo · 4. 天使品义注
4. Devadūtavaggo四、天使品
1. Sabrahmakasuttavaṇṇanā一、有梵天经注释
§31
31. Catutthassa paṭhame ajjhāgāreti sake ghare. Pūjitā hontīti yaṃ ghare atthi, tena paṭijaggitā gopitā honti. Iti mātāpitupūjakāni kulāni mātāpitūhi sabrahmakānīti pakāsetvā idāni nesaṃ sapubbācariyakādibhāvaṃ pakāsento sapubbācariyakānītiādimāha. Tattha brahmātiādīni tesaṃ brahmādibhāvasādhanatthaṃ vuttāni. Bahukārāti puttānaṃ bahūpakārā. Āpādakāti jīvitassa āpādakā. Puttakānaṃ hi mātāpitūhi jīvitaṃ āpāditaṃ pālitaṃ ghaṭitaṃ anuppabandhena pavattitaṃ. Posakāti hatthapāde vaḍḍhetvā hadayalohitaṃ pāyetvā posetāro. Imassa lokassa dassetāroti puttānaṃ hi imasmiṃ loke iṭṭhāniṭṭhārammaṇassa dassanaṃ nāma mātāpitaro nissāya jātanti imassa lokassa dassetāro nāma.
第四章第一节念诵时居家。所谓被尊敬者，即家中所有，因而受到承认与保护者。如此尊亲敬重的家族与父母如众婆罗门所称，如今释出其护持教导前行之义，称为前行者。本处以“婆罗门等”为其持守者，为了成就其婆罗门等之品格而言。所谓多仓者，指子孙多有恩德。所谓养护者，指维持生命之人。子孙因父母赐与生命，得以养护护持，保持其生命运行不绝。养护者即如用手足增长，护养使心血畅通而健康之人。此世中所谓示现者，乃指子孙为此世界上所爱所憎及所见之境界之显现，父母依此而出生，故曰此世的示现者。
Brahmāti mātāpitaroti seṭṭhādhivacanaṃ. Yathā brahmuno catasso bhāvanā avijahitā honti mettā karuṇā muditā upekkhāti, evameva mātāpitūnaṃ puttakesu catasso bhāvanā avijahitā honti. Tā tasmiṃ tasmiṃ kāle veditabbā – kucchigatasmiṃ hi dārake ‘‘kadā nu kho puttakaṃ arogaṃ paripuṇṇaṅgapaccaṅgaṃ passissāmā’’ti mātāpitūnaṃ mettacittaṃ uppajjati. Yadā panesa mando uttānaseyyako ūkāhi vā maṅkulādīhi pāṇakehi daṭṭho dukkhaseyyāya vā pana pīḷito parodati viravati, tadāssa saddaṃ sutvā mātāpitūnaṃ kāruññaṃ uppajjati, ādhāvitvā vidhāvitvā kīḷanakāle pana lobhanīyavayasmiṃ vā ṭhitakāle dārakaṃ oloketvā mātāpitūnaṃ cittaṃ sappimaṇḍe pakkhittasatavihatakappāsapicupaṭalaṃ viya mudukaṃ hoti āmoditaṃ pamoditaṃ, tadā tesaṃ muditā labbhati. Yadā panesa putto dārābharaṇaṃ paccupaṭṭhāpetvā pāṭiyekkaṃ agāraṃ ajjhāvasati, tadā mātāpitūnaṃ ‘‘sakkoti dāni no puttako attano dhammatāya yāpetu’’nti majjhattabhāvo uppajjati, tasmiṃ kāle upekkhā labbhatīti iminā kāraṇena ‘‘brahmāti mātāpitaro’’ti vuttaṃ.
“婆罗门等”是对父母的尊称，如同婆罗门中驯养四念住——慈、悲、喜、舍之修习，父母对子女亦依次具足四念住。于各时节应当察觉此义——在摇篮中的幼儿，父母怀慈念想：“我何时能见子女健全无疾，四体完具？”当见幼儿因被粗暴之物如枕等伤痛而哭泣时，听闻哭声即发悲悯，悲悯至极，时常照顾。游戏时或遇邪恶少年，则心生慈爱。子女佩戴首饰外出，父母则隐中念：“愿子今后依自身福德而生活。”由此缘故，曰“婆罗门等”来尊称父母。
Pubbācariyātivuccareti mātāpitaro hi jātakālato paṭṭhāya ‘‘evaṃ nisīda, evaṃ tiṭṭha, evaṃ gaccha, evaṃ saya, evaṃ khāda, evaṃ bhuñja, ayaṃ te, tātāti vattabbo, ayaṃ bhātikāti, ayaṃ bhaginīti, idaṃ nāma kātuṃ vaṭṭati, idaṃ na vaṭṭati, asukaṃ nāma upasaṅkamituṃ vaṭṭati, asukaṃ na vaṭṭatī’’ti gāhāpenti sikkhāpenti. Athāparabhāge aññe ācariyā hatthisippaassasipparathasippadhanusippatharusippamuddāgaṇanādīni sikkhāpenti. Añño saraṇāni deti, añño sīlesu patiṭṭhāpeti, añño pabbājeti, añño buddhavacanaṃ uggaṇhāpeti, añño upasampādeti, añño sotāpattimaggādīni pāpeti. Iti sabbepi te pacchācariyā nāma honti, mātāpitaro pana sabbapaṭhamā, tenāha – ‘‘pubbācariyāti vuccare’’ti. Tattha vuccareti vuccanti kathiyanti. Āhuneyyā ca puttānanti puttānaṃ āhutaṃ pāhutaṃ abhisaṅkhataṃ annapānādiṃ arahanti, anucchavikā taṃ paṭiggahetuṃ. Tasmā ‘‘āhuneyyā ca puttāna’’nti vuttaṃ. Pajāya anukampakāti paresaṃ pāṇe acchinditvāpi attano pajaṃ paṭijagganti gopāyanti. Tasmā ‘‘pajāya anukampakā’’ti vuttaṃ.
所谓前行过失过词，即父母自子女诞生时起，即观护矫正他们的行为，如教子女坐立行走、使用斧子、刀剑、碗筷等，言语多有责罚劝导。其次亦有其他导师教授象牙、蜜蜂、弓箭、弦箭、弓弦数数等技艺。又有授以近道避难者，守戒者，出家者，披露佛言者，授具足比库戒者，令证初果道者等。如是诸皆属教后之师，父母则是最初之师，故称为“前行者”。“前行”即谓说教、议论之意。又谓“请来者”，是请养子女食饮及舍居之人，令其为养育父母尽责。又谓“慈护族众者”，虽牺牲他人生命，亦护己族子女，故曰“慈护族众者”。
Namasseyyāti namo kareyya. Sakkareyyāti sakkārena paṭimāneyya. Idāni taṃ sakkāraṃ dassento ‘‘annenā’’tiādimāha. Tattha annenāti yāgubhattakhādanīyena. Pānenāti aṭṭhavidhapānena. Vatthenāti nivāsanapārupanakena vatthena. Sayanenāti mañcapīṭhānuppadānena. Ucchādanenāti duggandhaṃ paṭivinodetvā sugandhakaraṇucchādanena. Nhāpanenāti sīte uṇhodakena, uṇhe sītodakena gattāni parisiñcitvā nhāpanena. Pādānaṃ dhovanenāti uṇhodakasītodakehi pādadhovanena ceva telamakkhanena ca. Peccāti paralokaṃ gantvā. Sagge pamodatīti idha tāva mātāpitūsu pāricariyaṃ disvā pāricariyakāraṇā taṃ paṇḍitamanussā idheva pasaṃsanti , paralokaṃ pana gantvā sagge ṭhito so mātāpituupaṭṭhāko dibbasampattīhi āmodati pamodatīti.
“敬礼”谓行礼敬。敬重之意谓以礼敬之。今释示此敬意谓“以饮食布施之礼敬”。其中饮食者谓牺牲牲口、粮食等供养之物。饮水者谓八种干净饮水。衣服者谓茅草覆盖住所的衣物。卧具者谓床榻等卧坐器具。除臭者谓去除恶臭以散发香气。沐浴者谓以冷暖水清洁身体。洗足者谓以冷热水及油脂涂擦足部。逝去者谓往他界去。升天者谓往天上之乐，今此亲近父母的行为，使诸智者在此称赞其能事。至于亲近父母者往他道而居天上，以天福安乐而欢喜赞叹。
2. Ānandasuttavaṇṇanā二、阿难经注释
§32
32. Dutiye tathārūpoti tathājātiko. Samādhipaṭilābhoti cittekaggatālābho. Imasmiṃ ca saviññāṇaketi ettha attano ca parassa cāti ubhayesampi kāyo saviññāṇakaṭṭhena ekato katvā imasminti vutto. Ahaṅkāramamaṅkāramānānusayāti ahaṅkāradiṭṭhi ca mamaṅkārataṇhā ca mānānusayo cāti attano ca parassa ca kilesā. Nāssūti na bhaveyyuṃ. Bahiddhā ca sabbanimittesūti rūpanimittaṃ, saddanimittaṃ, gandhanimittaṃ, rasanimittaṃ, phoṭṭhabbanimittaṃ, sassatādinimittaṃ, puggalanimittaṃ dhammanimittanti evarūpesu ca bahiddhā sabbanimittesu. Cetovimuttiṃ paññāvimuttinti phalasamādhiñceva phalañāṇañca. Siyāti bhaveyya.
第三十二节说法如是，谓依其本性所生者。得定力称为心一境性之得。此处名为“共知”，即自他合一之识。所谓我执妄想之习气，谓我见和我执之渴爱、妄想和骄慢之业累。谓非有者，非生者。外缘上则谓依诸缘故，包括色缘、声缘、香缘、味缘、触缘、法缘；以及常住、世间人物、法等缘故。所谓心之解脱与智慧解脱，果定及知识，皆或可成就。
Idhānanda, bhikkhunoti, ānanda, imasmiṃ sāsane bhikkhuno. Etaṃ santaṃ etaṃ paṇītanti nibbānaṃ dassento āha. Nibbānaṃ hi kilesānaṃ santatāya santaṃ nāma, nibbānaṃ santanti samāpattiṃ appetvāva divasampi nisinnassa cittuppādo santanteva pavattatītipi santaṃ. Paṇītanti samāpattiṃ appetvā nisinnassāpi cittuppādo paṇītanteva pavattatīti nibbānaṃ paṇītaṃ nāma. Sabbasaṅkhārasamathotiādīnipi tasseva vevacanāni. ‘‘Sabbasaṅkhārasamatho’’ti samāpattiṃ appetvā nisinnassa hi divasabhāgampi cittuppādo sabbasaṅkhārasamathoteva pavattati…pe… tathā tīsu bhavesu vānasaṅkhātāya taṇhāya abhāvena nibbānanti laddhanāme tasmiṃ samāpattiṃ appetvā nisinnassa cittuppādo nibbānaṃ nibbānanteva pavattatīti sabbasaṅkhārasamathotiādīni nāmāni labhati. Imasmiṃ pana aṭṭhavidhe ābhogasamannāhāre imasmiṃ ṭhāne ekopi labbhati, dvepi sabbepi labbhanteva.
尔时阿难尊者，于此教法中，谓比库言，所谓安静美好者，谓涅槃。涅槃是染污之终息，故名为安静。涅槃亦谓修证定境且心清静无扰。所谓美好，是修证已得，虽坐世间其心仍不断生清净心。所谓一切行息定等语，谓修证已得定境，因而在其坐禅中，心生清净。由如是故，在三界中因无贪染渴爱，得名涅槃。修证定坐时，虽生心念，然皆涅槃义，故得诸名。此中有八种方便得之，于此所处处所亦得其一甚至两者，甚或俱得。
Saṅkhāyāti ñāṇena jānitvā. Paroparānīti parāni ca oparāni ca. Paraattabhāvasakaattabhāvāni hi parāni ca oparāni cāti vuttaṃ hoti. Yassāti yassa arahato. Iñjitanti rāgiñjitaṃ dosamohamānadiṭṭhikilesaduccaritiñjitanti imāni satta iñjitāni calitāni phanditāni. Natthi kuhiñcīti katthaci ekārammaṇepi natthi. Santoti paccanīkakilesānaṃ santatāya santo. Vidhūmoti kāyaduccaritādidhūmavirahito. Anīghoti rāgādiīghavirahito. Nirāsoti nittaṇho. Atārīti tiṇṇo uttiṇṇo samatikkanto. Soti so arahaṃ khīṇāsavo. Jātijaranti ettha jātijarāgahaṇeneva byādhimaraṇampi gahitamevāti veditabbaṃ. Iti suttantepi gāthāyapi arahattaphalasamāpattiyeva kathitāti.
“集”者，谓经由智慧所了知者。所谓他者，指他方及对方。在此教法中所说，“他方与对方”是指他方之存在与对方之存在。此中“他者存在”与“对方存在”的分别，依智者之观有别。至于“意所有者”即指有意之人。所谓“胜服者”，谓胜已服禁欲者；“胜服者”涵盖瞋恚、嗔怒，由不善之见、染污、妄行而起之恶习，皆为已服之七种动摇烦恼。此七种烦恼皆已动摇、已破坏。言“无处有”，者有所缘者无有相应处。所谓“安定者”，指对近因烦恼恒常净断者。“尘灭者”，谓远离身不善行为如烟尘者。“无热者”，谓远离贪染等烦恼之热。“无望者”，即已厌弃烦恼之意。“无焦虑者”，谓已超越、超越烦恼者。“存在者”，谓彼为阿拉汉，已断除烦恼之人。于此处所谓生死、老死，是应知为由生死老死之忧患所缠累之疾病、死亡。如此，于经文及律藏颂文皆讫，专论阿拉汉果之成就也。
3. Sāriputtasuttavaṇṇanā三、沙利子经注释
§33
33. Tatiye saṃkhittenāti mātikāṭhapanena. Vitthārenāti ṭhapitamātikāvibhajanena. Saṃkhittavitthārenāti kāle saṃkhittena kāle vitthārena. Aññātāro ca dullabhāti paṭivijjhanakapuggalā pana dullabhā. Idaṃ bhagavā ‘‘sāriputtattherassa ñāṇaṃ ghaṭṭemī’’ti adhippāyena kathesi. Taṃ sutvā thero kiñcāpi ‘‘ahaṃ, bhante, ājānissāmī’’ti na vadati, adhippāyena pana ‘‘vissatthā tumhe, bhante, desetha, ahaṃ tumhehi desitaṃ dhammaṃ nayasatena nayasahassena paṭivijjhissāmi, mamesa bhāro hotū’’ti satthāraṃ desanāya ussāhento etassa bhagavā kālotiādimāha.
第三者谓简说，是以纲目立说。详说者，以显著不仅纲慧，而复分科纲目也。所谓“简明与详明”，是时简时详之义也。又不闻者难得，然师范人恐难得也。世尊以“我为长老沙利佛的智慧发愿遮法”（译理释意），讲说此义。长老闻之，不言“我必能解”，而以主张援引而强称“汝等应宣讲，且我将以所宣之法用心体察，镇心持守，愿此承担不可轻弃”，具足指南弘法之志。世尊于是复言“此即时间也”等语。
Athassa satthā tasmātihāti desanaṃ ārabhi. Tattha imasmiñca saviññāṇaketiādi vuttanayameva. Acchecchitaṇhanti maggañāṇasatthena taṇhaṃ chindi. Vivattayi saṃyojananti dasavidhampi saṃyojanaṃ samūlakaṃ ubbattetvā chaḍḍesi. Sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassāti sammā upāyena sammā paṭipattiyā navavidhassa mānassa pahānābhisamayena vaṭṭadukkhassa antamakāsi. Idañca pana metaṃ, sāriputta, sandhāya bhāsitanti, sāriputta, mayā pārāyane udayapañhe idaṃ phalasamāpattimeva sandhāya etaṃ bhāsitaṃ.
于是世尊由此起意讲说“因此”之义。如此所说，包含“断除欲望”之教法。彼因断诸欲望，达诸道之智慧，而断其渴爱。说断十结缚，谓断根本结缚，故彻底斩断解脱。彼用正道，正确修行，以九法断除愚痴，去除轮回之苦。是此义归于彼长老沙利佛，示其成就最后之问答终结之果。
Idāni yaṃ taṃ bhagavatā bhāsitaṃ, taṃ dassento pahānaṃ kāmasaññānantiādi āraddhaṃ. Udayapañhe ca etaṃ padaṃ ‘‘pahānaṃ kāmacchandāna’’nti (su. ni. 1112; cūḷani. udayamāṇavapucchāniddeso 75) āgataṃ, idha pana aṅguttarabhāṇakehi ‘‘kāmasaññāna’’nti āropitaṃ. Tattha byañjanameva nānaṃ, attho pana ekoyeva. Kāmasaññānanti kāme ārabbha uppannasaññānaṃ, aṭṭhahi vā lobhasahagatacittehi sahajātasaññānaṃ. Domanassāna cūbhayanti etāsañca kāmasaññānaṃ cetasikadomanassānañcāti ubhinnampi pahānaṃ paṭippassaddhipahānasaṅkhātaṃ arahattaphalaṃ aññāvimokkhaṃ pabrūmīti attho. Niddese pana ‘‘kāmacchandassa ca domanassassa ca ubhinnaṃ pahānaṃ vūpasamaṃ paṭinissaggaṃ paṭippassaddhiṃ amataṃ nibbāna’’nti (cūḷani. udayamāṇavapucchāniddeso 75) vuttaṃ, taṃ atthuddhāravasena vuttaṃ. Pahānanti hi khīṇākārasaṅkhāto vūpasamopi vuccati, kilese paṭinissajjanto maggopi, kilesapaṭippassaddhisaṅkhātaṃ phalampi , yaṃ āgamma kilesā pahīyanti, taṃ amataṃ nibbānampi. Tasmā tattha tāni padāni āgatāni. ‘‘Aññāvimokkhaṃ pabrūmī’’ti vacanato pana arahattaphalameva adhippetaṃ. Thinassaca panūdanantipi thinassa ca panūdanante uppannattā arahattaphalameva adhippetaṃ . Kukkuccānaṃ nivāraṇanti kukkuccanivāraṇassa maggassa anantaraṃ uppannattā phalameva adhippetaṃ.
今世尊所宣说者，谓断除即弃止五欲识处故。于终问中有“断除欲望”一语（小尼含1112；小诸经终问释75）示现。于阿含阿陀中，则以“欲识”名称存。此中义虽异，实则一义。欲识者，谓生于欲境之识，是由心增长嗔恨等杂染由生之自然识。烦恼所生之忧患同此欲识，二者俱为断除，谓安住于断灭得阿拉汉果，亦称别解脱。义境指说，“于欲染及忧染二者断灭，平静舍离，起于断灭之禅定”，此理以转述已定。断除即谓已断清净、舍离由染着构所生之心法携带，断由烦恼尽灭，获永离涅槃。是以此处诸语并非纽断，他释以此说明断义。又以“别解脱”为言，专指阿拉汉果也。于无明割断者，即生阿拉汉果成就无惑灭尽。故此诸“断”诸词，皆表阿拉汉果理。烦恼断则果亦成，如是明示。恐难、忧等结除即指烦恼结除，得果显明。
Upekkhāsatisaṃsuddhanti catutthajjhānike phale uppannāya upekkhāya ca satiyā ca saṃsuddhaṃ. Dhammatakkapurejavanti dhammatakko vuccati sammāsaṅkappo, so ādito hoti, purato hoti, pubbaṅgamo hoti aññāvimokkhassāti dhammatakkapurejavo. Taṃ dhammatakkapurejavaṃ. Aññāvimokkhanti aññindriyapariyosāne uppannaṃ vimokkhaṃ, aññāya vā vimokkhaṃ aññāvimokkhaṃ, paññāvimuttanti attho. Avijjāya pabhedananti avijjāya pabhedanante uppannattā, avijjāya pabhedanasaṅkhātaṃ vā nibbānaṃ ārabbha uppannattā evaṃladdhanāmaṃ arahattaphalameva. Iti sabbehipi imehi pahānantiādīhi padehi arahattaphalameva pakāsitanti veditabbaṃ.
“舍念清净”，谓是第四禅果位现起且净。所谓“法慧明现”，即善法慧彻显，是正思惟所成，依前导因缘，乃先行、根本、先驱之智慧，是别解脱之慧现现生。此智慧光明而坚固，谓知分别无明断尽之理。此智慧依邪见、疑惑、无明断绝而现起。此之慧称为别解脱。谓无明断裂成此慧，乃生此生慧，得无碍智慧。又谓“无明破断”，即无明断时生妙慧即别解脱慧。此慧成就即为阿拉汉果。诸“断除”诸语乃显此果德。
4. Nidānasuttavaṇṇanā四、因缘经注释
§34
34. Catutthe nidānānīti kāraṇāni. Kammānanti vaṭṭagāmikammānaṃ. Lobho nidānaṃ kammānaṃ samudayāyāti lubbhanapalubbhanasabhāvo lobho vaṭṭagāmikammānaṃ samudayāya piṇḍakaraṇatthāya nidānaṃ kāraṇaṃ paccayoti attho. Dosoti dussanapadussanasabhāvo doso. Mohoti muyhanapamuyhanasabhāvo moho.
第三十四因，即缘起因。所谓业者，即一切行业之因。贪者乃诸业生起之根本，因业感果，更生苦痛，故称为业之因、缘。嗔者为烦恼恶性，名为嗔恚。痴者为愚昧不解、牵迷真理之性，称为痴惑。
Lobhapakatanti lobhena pakataṃ, lobhābhibhūtena luddhena hutvā katakammanti attho. Lobhato jātanti lobhajaṃ. Lobho nidānamassāti lobhanidānaṃ. Lobho samudayo assāti lobhasamudayaṃ. Samudayoti paccayo, lobhapaccayanti attho. Yatthassa attabhāvo nibbattatīti yasmiṃ ṭhāne assa lobhajakammavato puggalassa attabhāvo nibbattati, khandhā pātubhavanti. Tattha taṃ kammaṃ vipaccatīti tesu khandhesu taṃ kammaṃ vipaccati. Diṭṭhe vā dhammetiādi yasmā taṃ kammaṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ vā hoti upapajjavedanīyaṃ vā aparapariyāyavedanīyaṃ vā, tasmā taṃ pabhedaṃ dassetuṃ vuttaṃ. Sesadvayepi eseva nayo.
所谓因贪产生者，即由贪所显露、由贪所覆盖而融合灭失，谓之作业的含义。烦恼因贪而生，此为由贪而生。贪是因，于贪为因。因即缘，因贪为缘。所谓内在存在之身心现象，由于有贪业的存在，身心现象便生起。此时，业受对治，即在那些身心蕴内该业受对治。因为所见法等缘此业产生而赏报，故为表明区别而说。任此二者归为一体的原则亦同。
Akhaṇḍānīti abhinnāni. Apūtīnīti pūtibhāvena abījattaṃ appattāni. Avātātapahatānīti na vātena na ca ātapena hatāni. Sārādānīti gahitasārāni sāravantāni na nissārāni. Sukhasayitānīti sannicayabhāvena sukhaṃ sayitāni. Sukhetteti maṇḍakhette. Suparikammakatāya bhūmiyāti naṅgalakasanena ceva aṭṭhadantakena ca suṭṭhu parikammakatāya khettabhūmiyā. Nikkhittānīti ṭhapitāni ropitāni. Anuppaveccheyyāti anuppaveseyya. Vuddhintiādīsu uddhaggamanena vuddhiṃ, heṭṭhā mūlappatiṭṭhānena virūḷhiṃ, samantā vitthārikabhāvena vepullaṃ.
不可分割者，谓不可分开。无污染者，谓由清净性质未被玷污而无生之所生之物。非因风热所损者，谓非由风或热所毁坏。已成精髓者，谓已凝结成精华而非空无之物。安乐所聚者，谓因此安乐汇聚而成。安乐地，谓安住之处。因周密周详，与良好工具及八牙镰刀等适切周备，就地而论。所置植者，谓已设立、已种植。不可进入者，谓不可进入。增长等，谓上升而长，根基稳定而广，且根基展开而广大。
Yaṃ panettha diṭṭhe vā dhammetiādi vuttaṃ, tattha asammohatthaṃ imasmiṃ ṭhāne kammavibhatti nāma kathetabbā. Suttantikapariyāyena hi ekādasa kammāni vibhattāni. Seyyathidaṃ – diṭṭhadhammavedanīyaṃ upapajjavedanīyaṃ aparapariyāyavedanīyaṃ, yaggarukaṃ yabbahulaṃ yadāsannaṃ kaṭattā vā pana kammaṃ, janakaṃ upatthambhakaṃ upapīḷakaṃ upaghātakanti. Tattha ekajavanavīthiyaṃ sattasu cittesu kusalā vā akusalā vā paṭhamajavanacetanā diṭṭhadhammavedanīyakammaṃ nāma. Taṃ imasmiṃyeva attabhāve vipākaṃ deti kākavaḷiyapuṇṇaseṭṭhīnaṃ viya kusalaṃ, nandayakkhanandamāṇavakanandagoghātakakokāliyasuppabuddhadevadattaciñcamāṇavikānaṃ viya ca akusalaṃ. Tathā asakkontaṃ pana ahosikammaṃ nāma hoti, avipākaṃ sampajjati. Taṃ migaluddakopamāya sādhetabbaṃ. Yathā hi migaluddakena migaṃ disvā dhanuṃ ākaḍḍhitvā khitto saro sace na virajjhati, taṃ migaṃ tattheva pāteti, atha naṃ migaluddako niccammaṃ katvā khaṇḍākhaṇḍikaṃ chetvā maṃsaṃ ādāya puttadāraṃ tosento gacchati. Sace pana virajjhati, migo palāyitvā puna taṃ disaṃ na oloketi. Evaṃ sampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ. Sarassa avirajjhitvā migavijjhanaṃ viya hi diṭṭhadhammavedanīyassa kammassa vipākavārapaṭilābho, avijjhanaṃ viya avipākabhāvāya sampajjananti.
至于此处所说之所见法等，听闻此处，莫于此处说业的划分。因经藏经文周围已有十一种业的划分。譬如：所见法所感之业、所生之业、他方转变之业，毁坏者，多数，接近者，行者，折磨者，伤害者等。有一线行，七种心根中，无论善恶，是第一行心意，即称为所见法所感的业。其在此存在中，能成熟果报者，如同乌鸦群中善知足者为善，恶者如同啄杀鸟牙者等。不能成熟之业，称为不成熟业。此业如同饥饿猎犬，须予以驱除。譬如猎犬看见猎物，射箭射出，若箭不中止，不放弃，猎犬即会攻击猎物。若箭放弃，猎犬逃离，不复观视。此理应当观察。猎犬不放弃，犹如所见法所感业成熟果报之覆盖；如无知不成熟之业，则无成熟由而保持俱现。
Atthasādhikā pana sattamajavanacetanā upapajjavedanīyakammaṃ nāma. Taṃ anantare attabhāve vipākaṃ deti. Taṃ panetaṃ kusalapakkhe aṭṭhasamāpattivasena, akusalapakkhe pañcānantariyakammavasena veditabbaṃ. Tattha aṭṭhasamāpattilābhī ekāya samāpattiyā brahmaloke nibbattati. Pañcannampi ānantariyānaṃ kattā ekena kammena niraye nibbattati, sesasamāpattiyo ca kammāni ca ahosikammabhāvaṃyeva āpajjanti, avipākāni honti. Ayampi attho purimaupamāyayeva dīpetabbo.
具有功效者称为第七行心，是所生之可感业。其于后现身时成熟果报。此业于善法方应视为八次成就业，恶法方应视为五次恶业。此处所谓八次成就，是一成就获得后，随成就转生至梵天。他五次中五恶业者，皆因一业作祟，堕入地狱。余余成就及业，如不成熟业之性，故无果报。此义应犹前喻显明。
Ubhinnaṃ antare pana pañcajavanacetanā aparapariyāyavedanīyakammaṃ nāma. Taṃ anāgate yadā okāsaṃ labhati, tadā vipākaṃ deti. Sati saṃsārappavattiyā ahosikammaṃ nāma na hoti. Taṃ sabbaṃ sunakhaluddakena dīpetabbaṃ. Yathā hi sunakhaluddakena migaṃ disvā sunakho vissajjito migaṃ anubandhitvā yasmiṃ ṭhāne pāpuṇāti, tasmiṃ yeva ḍaṃsati; evamevaṃ idaṃ kammaṃ yasmiṃ ṭhāne okāsaṃ labhati, tasmiṃyeva vipākaṃ deti, tena mutto satto nāma natthi.
两者之间为五行心所感他方转变业。此业未来得机，则成熟果报。回向轮回之业称为不成熟业。此理应以饥饿猎犬喻之。猎犬遇见猎物，拒绝猎物后，追随猎物至所在，咬噬猎物；业得成熟亦如是。脱离后则无归宿。此义应详察。闭塞不放者，犹如熟悉猎物之猎犬，对所见法所感的业也为果报覆着；如无知者亦如不成熟之果报而保持俱现。
Kusalākusalesu pana garukāgarukesu yaṃ garukaṃ hoti, taṃ yaggarukaṃ nāma. Tadetaṃ kusalapakkhe mahaggatakammaṃ, akusalapakkhe pañcānantariyakammaṃ veditabbaṃ. Tasmiṃ sati sesāni kusalāni vā akusalāni vā vipaccituṃ na sakkonti, tadeva duvidhampi paṭisandhiṃ deti. Yathā hi sāsapappamāṇāpi sakkharā vā ayaguḷikā vā udakarahade pakkhittā udakapiṭṭhe uplavituṃ na sakkoti, heṭṭhāva pavisati; evameva kusalepi akusalepi yaṃ garukaṃ, tadeva gaṇhitvā gacchati.
善恶中之重大者，谓为慈重。此谓善法方为大成就业，恶法方为五次恶业。因而善法中其余业不能成熟，恶法亦然，故有所归依。譬如虽有朽木等，糖或药丸不能穿越水塘水面处却能入水底部。善恶各有所依止，亦如是，必持以此理。
Kusalākusalesu pana yaṃ bahulaṃ hoti, taṃ yabbahulaṃ nāma. Taṃ dīgharattaṃ laddhāsevanavasena veditabbaṃ. Yaṃ vā balavakusalakammesu somanassakaraṃ, akusalakammesu santāpakaraṃ, etaṃ yabbahulaṃ nāma. Tadetaṃ yathā nāma dvīsu mallesu yuddhabhūmiṃ otiṇṇesu yo balavā, so itaraṃ pātetvā gacchati; evameva itaraṃ dubbalakammaṃ avattharitvā yaṃ āsevanavasena vā bahulaṃ, āsannavasena vā balavaṃ, taṃ vipākaṃ deti, duṭṭhagāmaṇiabhayarañño kammaṃ viya.
善恶诸行中，何者为多，则称为多数。尔时修习若久，须以此多寡而观察明知。何者在强有力之善行中造作则悦意生，恶行中造作则令人憎恶，此即为多。譬如有二战场，强者越过一方进入彼岸，他方则被击败，强者如是舍弃弱者，依习修之多寡，或近或远而显现其果报，如恶行侠盗之手段，致使恐怖流亡之境。
So kira cūḷaṅgaṇiyayuddhe parājito vaḷavaṃ āruyha palāyi. Tassa cūḷupaṭṭhāko tissāmacco nāma ekakova pacchato ahosi. So ekaṃ aṭaviṃ pavisitvā nisinno jighacchāya bādhayamānāya – ‘‘bhātika tissa, ativiya no jighacchā bādhati, kiṃ karissāmā’’ti āha . Atthi, deva, mayā sāṭakantare ṭhapetvā ekaṃ suvaṇṇasarakabhattaṃ ābhatanti. Tena hi āharāti. So nīharitvā rañño purato ṭhapesi. Rājā disvā, ‘‘tāta, cattāro koṭṭhāse karohī’’ti āha. Mayaṃ tayo janā, kasmā devo cattāro koṭṭhāse kārayatīti? Bhātika tissa, yato paṭṭhāya ahaṃ attānaṃ sarāmi, na me ayyānaṃ adatvā āhāro paribhuttapubbo atthi, svāhaṃ ajjapi adatvā na paribhuñjissāmīti. So cattāro koṭṭhāse akāsi. Rājā ‘‘kālaṃ ghosehī’’ti āha. Chaḍḍitāraññe kuto, ayye, labhissāma devāti . ‘‘Nāyaṃ tava bhāro. Sace mama saddhā atthi, ayye, labhissāma, vissattho kālaṃ ghosehī’’ti āha. So ‘‘kālo, bhante, kālo, bhante’’ti tikkhattuṃ ghosesi.
彼时，在小部众战败退入林中，其追随护卫名曰提舍摩，只独自一人随行。提舍摩入林坐于饥渴中，谓曰：“兄弟提舍，饥渴至甚，今当如何？”复有天来，置一金色壳饭以供其食，彼提舍摩携取置于王前。王见之曰：“儿啊，作四城堡否？”三人问曰：“何因令天造四城堡乎？”提舍摩曰：“欲护我等，食亦不乏，今我不食亦无悔。”遂造四城堡。王告之曰：“戒时至。”彼以誓言曰：“非子责也，若我诚心定信，当应至时。”复作应声。
Athassa bodhimātumahātissatthero taṃ saddaṃ dibbāya sotadhātuyā sutvā ‘katthāyaṃ saddo’ti taṃ āvajjento ‘‘ajja duṭṭhagāmaṇiabhayamahārājā yuddhaparājito aṭaviṃ pavisitvā nisinno ekaṃ sarakabhattaṃ cattāro koṭṭhāse kāretvā ‘ekakova na paribhuñjissāmī’ti kālaṃ ghosāpesī’’ti ñatvā ‘‘ajja mayā rañño saṅgahaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti manogatiyā āgantvā rañño purato aṭṭhāsi. Rājā disvā pasannacitto ‘‘passa, bhātika, tissā’’ti vatvā theraṃ vanditvā ‘‘pattaṃ, bhante, dethā’’ti āha. Thero pattaṃ nīhari. Rājā attano koṭṭhāsena saddhiṃ therassa koṭṭhāsaṃ patte pakkhipitvā, ‘‘bhante, āhāraparissayo nāma mā kadāci hotū’’ti vanditvā aṭṭhāsi. Tissāmaccopi ‘‘mama ayyaputte passante bhuñjituṃ na sakkhissāmī’’ti attano koṭṭhāsaṃ therasseva patte ākiri. Vaḷavāpi cintesi – ‘‘mayhampi koṭṭhāsaṃ therasseva dātuṃ vaṭṭatī’’ti. Rājā vaḷavaṃ oloketvā ‘‘ayampi attano koṭṭhāsaṃ therasseva patte pakkhipanaṃ paccāsīsatī’’ti ñatvā tampi tattheva pakkhipitvā theraṃ vanditvā uyyojesi. Thero taṃ bhattaṃ ādāya gantvā ādito paṭṭhāya bhikkhusaṅghassa ālopasaṅkhepena adāsi.
此时，觉母大长老闻此天音天耳，寻思“此何音？”而知道：“今日恶行盗王战败入林，坐食一壳饭造四城堡，并发时声。”于是心念决定：“今当守护国君。”乃至国王面前立。王见其心悦，告曰：“看提舍！”礼敬大长老，授以帐幔。大长老收帐幔，与王城堡帐幔相配，形同一处，礼敬称曰：“尊者，此食之盛饶从未有时。”提舍摩亦思虑：“我亦应予帐幔如尊者。”王视彼城堡，知此亦为尊者所配，遂赠与，礼敬起身。长老取食，首曰乞食僧众，以等众数奉献。
Rājāpi cintesi – ‘‘ativiyamhā jighacchitā, sādhu vatassa sace atirekabhattasitthāni pahiṇeyyā’’ti. Thero rañño cittaṃ ñatvā atirekabhattaṃ etesaṃ yāpanamattaṃ katvā pattaṃ ākāse khipi, patto āgantvā rañño hatthe patiṭṭhāsi. Bhattaṃ tiṇṇampi janānaṃ yāvadatthaṃ ahosi. Atha rājā pattaṃ dhovitvā ‘‘tucchapattaṃ na pesissāmī’’ti uttarisāṭakaṃ mocetvā udakaṃ puñchitvā sāṭakaṃ patte ṭhapetvā ‘‘patto gantvā mama ayyassa hatthe patiṭṭhātū’’ti ākāse khipi. Patto gantvā therassa hatthe patiṭṭhāsi.
王复念曰：“彼素饥渴甚好，若赐多余饭食。”觉母知王意，取多饭施此众，以学供持，投空中，继至王手中安置，此饭足供众生。王洗帐幔，曰：“无需粗劣帐幔。”除悬索，灌水于绳，以秤置于帐幔，“帐幔到时归于我处。”投空中，帐幔落于长老手中。
Aparabhāge rañño tathāgatassa sarīradhātūnaṃ aṭṭhamabhāgaṃ patiṭṭhāpetvā vīsaratanasatikaṃ mahācetiyaṃ kārentassa apariniṭṭhiteyeva cetiye kālakiriyāsamayo anuppatto. Athassa mahācetiyassa dakkhiṇapasse nipannassa pañcanikāyavasena bhikkhusaṅghe sajjhāyaṃ karonte chahi devalokehi cha rathā āgantvā purato ākāse aṭṭhaṃsu. Rājā ‘‘puññapotthakaṃ āharathā’’ti ādito paṭṭhāya puññapotthakaṃ vācāpesi. Atha naṃ kiñci kammaṃ na paritosesi. So ‘‘parato vācethā’’ti āha. Potthakavācako ‘‘cūḷaṅgaṇiyayuddhe parājitena te deva aṭaviṃ pavisitvā nisinnena ekaṃ sarakabhattaṃ cattāro koṭṭhāse kāretvā bodhimātumahātissattherassa bhikkhā dinnā’’ti āha. Rājā ‘‘ṭhapehī’’ti vatvā bhikkhusaṅghaṃ pucchi, ‘‘bhante, kataro devaloko ramaṇīyo’’ti? Sabbabodhisattānaṃ vasanaṭṭhānaṃ tusitabhavanaṃ mahārājāti. Rājā kālaṃ katvā tusitabhavanato āgataratheva patiṭṭhāya tusitabhavanaṃ agamāsi. Idaṃ balavakammassa vipākadāne vatthu.
王建立世尊身骨第八塔，所建大宝石塔未竟成时，恰逢塔成之际。塔南侧安置五伞盖，僧团聚会，大天六乘俱驾乘八车降临空中。王曰：“赐福册，赐福册。”觉母起头诵读，意无疾苦。闻读者告曰：“小部众战败者入林，坐食一壳饭造四城堡，赐与觉母大长老侍者。”王曰：“置之。”问曰：“尊者，何天界宜居？”答曰：如来众所居处，忉利天宫出入居处。王正当时，于忉利天返返还来。此事，皆为强行果报之据。
Yaṃ pana kusalākusalesu āsannamaraṇe anussarituṃ sakkoti, taṃ yadāsannaṃ nāma. Tadetaṃ yathā nāma gogaṇaparipuṇṇassa vajassa dvāre vivaṭe parabhāge dammagavabalavagavesu santesupi yo vajadvārassa āsanno hoti antamaso dubbalajaraggavopi, so eva paṭhamataraṃ nikkhamati, evameva aññesu kusalākusalesu santesupi maraṇakālassa āsannattā vipākaṃ deti.
若能分辨善恶诸行中，临命终时何行为近者，谓之近。譬如，牢狱深重包围之处，门前两侧皆有监兵，靠近牢门处之者或为末牢犯人，即先离之者，如是善恶诸行中者，临终时之近劫果报亦当如是。
Tatrimāni vatthūni – madhuaṅgaṇagāme kira eko damiḷadovāriko pātova baḷisaṃ ādāya gantvā macche vadhitvā tayo koṭṭhāse katvā ekena taṇḍulaṃ gaṇhāti, ekena dadhiṃ, ekaṃ pacati. Iminā nīhārena paññāsa vassāni pāṇātipātakammaṃ katvā aparabhāge mahallako anuṭṭhānaseyyaṃ upagacchati. Tasmiṃ khaṇe girivihāravāsī cūḷapiṇḍapātikatissatthero ‘‘mā ayaṃ satto mayi passante nassatū’’ti gantvā tassa gehadvāre aṭṭhāsi. Athassa bhariyā, ‘‘sāmi, thero āgato’’ti ārocesi. Ahaṃ paññāsa vassāni therassa santikaṃ na gatapubbo, katarena me guṇena thero āgamissati, gacchāti naṃ vadathāti. Sā ‘‘aticchatha, bhante’’ti āha. Thero ‘‘upāsakassa kā sarīrappavattī’’ti pucchi. Dubbalo, bhanteti. Thero gharaṃ pavisitvā satiṃ uppādetvā ‘‘sīlaṃ gaṇhissasī’’ti āha. Āma, bhante, dethāti. Thero tīṇi saraṇāni datvā pañca sīlāni dātuṃ ārabhi. Tassa pañca sīlānīti vacanakāleyeva jivhā papati. Thero ‘‘vaṭṭissati ettaka’’nti nikkhamitvā gato. Sopi kālaṃ katvā cātumahārājikabhavane nibbatti. Nibbattakkhaṇeyeva ca ‘‘kiṃ nu kho kammaṃ katvā mayā idaṃ laddha’’nti āvajjento theraṃ nissāya laddhabhāvaṃ ñatvā devalokato āgantvā theraṃ vanditvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. ‘‘Ko eso’’ti ca vutte ‘‘ahaṃ, bhante, damiḷadovāriko’’ti āha. Kuhiṃ nibbattosīti? Cātumahārājikesu, bhante, sace me ayyo pañca sīlāni adassa, upari devaloke nibbatto assaṃ. Ahaṃ kiṃ karissāmi, tvaṃ gaṇhituṃ nāsakkhi, puttakāti. So theraṃ vanditvā devalokameva gato. Idaṃ tāva kusalakamme vatthu.
有一次，在蜜园村，据说有一位名叫达米拉多瓦里卡的人，携带一只剑前往巴利沙国，猎获鱼之后，将其分割成三部分，一人取一部分，一人取米，一人取酪，一人烧熟。这位以此方法，在此教法中，行杀生业五十年，晚年时得大果报临终。正当此时，住在山林的长老小毕陵达瓦差比库看到他，心念：“不可让我见此人灭失。”于是前往其家门候立。他的妻子对他说：“尊敬的长老来了。”他说：“我五十年来未曾亲近长老，不知此长老有何功德能来，我不去见他。”妻子说道：“请进去吧，尊者。”长老问他：“你的身体状况如何？”回答：“虚弱，尊者。”长老进屋调伏心念说：“你应持戒。”他说：“是的，尊者，请给我。”长老授予三皈依戒并开始教他五戒。刚说完五戒，舌头即流血。长老说：“必定会成就。”随后出门前往四王天宫。当他到达时，长老心想：“我凭什么功德得此果报？”这时一位天人来拜见长老，立于一旁。有人问：“此人是谁？”答曰：“我，尊者，是达米拉多瓦里卡。”问他“你往何处去？”答曰：“往四王天宫。尊者，若我未得五戒，不会在天上得此果报。我该如何行事？请你收下。”天人拜长老后便往天宫去了。此事为善业因缘。
Antaragaṅgāya pana mahāvācakālaupāsako nāma ahosi. So tiṃsa vassāni sotāpattimaggatthāya dvattiṃsākāraṃ sajjhāyitvā ‘‘ahaṃ evaṃ dvattiṃsākāraṃ sajjhāyanto obhāsamattampi nibbattetuṃ nāsakkhiṃ, buddhasāsanaṃ aniyyānikaṃ bhavissatī’’ti diṭṭhivipallāsaṃ patvā kālakiriyaṃ katvā mahāgaṅgāya navausabhiko susumārapeto hutvā nibbatti. Ekaṃ samayaṃ kacchakatitthena saṭṭhi pāsāṇatthambhasakaṭāni agamaṃsu. So sabbepi te goṇe ca pāsāṇe ca khādi. Idaṃ akusalakamme vatthu.
但在大河中，有一位名叫大声助念居士者。此人在三十年中，为了得无退转果，受讲二十二种念法，心想：“我修习这二十二念法，却不能达到光明，无退转果，我若继续佛法，将会成无常迷障。”于是他行年运放弃施作，在大河中成为一只新生的小牛。曾有一次，他到曲阜渡口，将六十棵石柱带回。所有百姓和牛皆食这些石头。这是恶业因缘。
Etehi pana tīhi muttaṃ aññāṇavasena kataṃ kaṭattā vā pana kammaṃ nāma. Taṃ yathā nāma ummattakena khittadaṇḍaṃ yattha vā tattha vā gacchati, evameva tesaṃ abhāve yattha katthaci vipākaṃ deti.
这三者，即由断除愚痴所造的分别慧行者作业名为愚痴行。就如疯人打着棍子横行于处，亦如是，其功德缺乏时，果报何处生起。
Janakaṃ nāma ekaṃ paṭisandhiṃ janetvā pavattiṃ na janeti, pavatte aññaṃ kammaṃ vipākaṃ nibbatteti. Yathā hi mātā janetiyeva, dhātiyeva pana jaggati; evamevaṃ mātā viya paṭisandhinibbattakaṃ janakakammaṃ, dhāti viya pavatte sampattakammaṃ. Upatthambhakaṃ nāma kusalepi labbhati akusalepi. Ekacco hi kusalaṃ katvā sugatibhave nibbattati. So tattha ṭhito punappunaṃ kusalaṃ katvā taṃ kammaṃ upatthambhetvā anekāni vassasatasahassāni sugatibhavasmiṃyeva vicarati. Ekacco akusalaṃ katvā duggatibhave nibbattati. So tattha ṭhito punappunaṃ akusalaṃ katvā taṃ kammaṃ upatthambhetvā bahūni vassasatasahassāni duggatibhavasmiṃyeva vicarati.
有一位称作生者，虽产生重生，但未作现报，现报生于他业果报中。正如母亲生出胎儿，胎儿有形无体，亦如母亲之于重生生者生业，胎儿之于现报成业。辅助者善者得，有恶者亦得。有些修行者造善业而生善趣，驻于此处，不断生善业，辅助此业，乃至多年逾千年皆住善趣。有些造恶业而生恶趣，驻于此处不断造恶业，辅助恶业，亦住极长时。
Aparo nayo – janakaṃ nāma kusalampi hoti akusalampi. Taṃ paṭisandhiyampi pavattepi rūpārūpavipākakkhandhe janeti. Upatthambhakaṃ pana vipākaṃ janetuṃ na sakkoti, aññena kammena dinnāya paṭisandhiyā janite vipāke uppajjanakasukhadukkhaṃ upatthambheti, addhānaṃ pavatteti. Upapīḷakaṃ nāma aññena kammena dinnāya paṭisandhiyā janite vipāke uppajjanakasukhadukkhaṃ pīḷeti bādheti, addhānaṃ pavattituṃ na deti. Tatrāyaṃ nayo – kusalakamme vipaccamāne akusalakammaṃ upapīḷakaṃ hutvā tassa vipaccituṃ na deti. Akusalakamme vipaccamāne kusalakammaṃ upapīḷakaṃ hutvā tassa vipaccituṃ na deti. Yathā vaḍḍhamānakaṃ rukkhaṃ vā gacchaṃ vā lataṃ vā kocideva daṇḍena vā satthena vā bhindeyya vā chindeyya vā, atha so rukkho vā gaccho vā latā vā vaḍḍhituṃ na sakkuṇeyya; evamevaṃ kusalaṃ vipaccamānaṃ akusalena upapīḷitaṃ, akusalaṃ vā pana vipaccamānaṃ kusalena upapīḷitaṃ vipaccituṃ na sakkoti. Tattha sunakkhattassa akusalakammaṃ kusalaṃ upapīḷesi, coraghātakassa kusalakammaṃ akusalaṃ upapīḷesi.
另一理则，称生者即善恶参半。重生果报或不生，或由他业授予，辅助本业生现报得乐苦。受苦者由他业授予，且为本业作恶，故不能成长。理如树木被他力折断，不能再生；恶乐相侵如是不能更成。周知，恶业受善业侵害，善业受恶业侵害，不能成就；如枯树被折，不能再长。此中恶业为枯者，善业为枯者，如同盗贼伤杀者，善业由恶业污染，恶业由善业污染。
Rājagahe kira vātakāḷako paññāsa vassāni coraghātakammaṃ akāsi. Atha naṃ rañño ārocesuṃ – ‘‘deva, vātakāḷako mahallako core ghātetuṃ na sakkotī’’ti. ‘‘Apanetha naṃ tasmā ṭhānantarāti. Amaccā naṃ apanetvā aññaṃ tasmiṃ ṭhāne ṭhapayiṃsu. Vātakāḷakopi yāva taṃ kammaṃ akāsi, tāva ahatavatthāni vā acchādituṃ surabhipupphāni vā piḷandhituṃ pāyāsaṃ vā bhuñjituṃ ucchādananhāpanaṃ vā paccanubhotuṃ nālattha. So ‘‘dīgharattaṃ me kiliṭṭhavesena carita’’nti ‘‘pāyāsaṃ me pacāhī’’ti bhariyaṃ āṇāpetvā nhānīyasambhārāni gāhāpetvā nhānatitthaṃ gantvā sīsaṃ nhatvā ahatavatthāni acchādetvā gandhe vilimpitvā pupphāni piḷandhitvā gharaṃ āgacchanto sāriputtattheraṃ disvā ‘‘saṃkiliṭṭhakammato camhi apagato, ayyo ca me diṭṭho’’ti tuṭṭhamānaso theraṃ gharaṃ netvā navasappisakkaracuṇṇābhisaṅkhatena pāyāsena parivisi. Thero tassa anumodanamakāsi. So anumodanaṃ sutvā anulomikakhantiṃ paṭilabhitvā theraṃ anugantvā nivattamāno antarāmagge taruṇavacchāya gāviyā madditvā jīvitakkhayaṃ pāpito gantvā tāvatiṃsabhavane nibbatti. Bhikkhū tathāgataṃ pucchiṃsu – ‘‘bhante, coraghātako ajjeva kiliṭṭhakammato apanīto, ajjeva kālaṅkato, kahaṃ nu kho nibbatto’’ti? Tāvatiṃsabhavane, bhikkhaveti. Bhante, coraghātako dīgharattaṃ purise ghātesi, tumhe ca evaṃ vadetha, natthi nu kho pāpakammassa phalanti. Mā, bhikkhave, evaṃ avacuttha, balavakalyāṇamittūpanissayaṃ labhitvā dhammasenāpatissa piṇḍapātaṃ datvā anumodanaṃ sutvā anulomikakhantiṃ paṭilabhitvā so tattha nibbattoti.
据说王舍城，有风灾时，一名盗贼生于五十年。后国王命人说：“天尊，风灾是大罪恶，盗贼不能杀害。”有人回答：“将他迁出他处。无人迁往此地，放他一处。盗贼既作此业时，无处能覆盖其业障、散花、食羹、沐浴。盗贼道：“我长期以赃物为衣。妻子为我煮粥，备洗涤之物，浴后出行，沐首并覆业障，任花散落，归家时见到沙利迦长老，说：‘此恶业已临，尊者见我了。’长老欣喜，持新作粥以红色颜料染色环绕。他听闻赞同，即得顺应忍耐，追随长老，返经中道，隔荫树下以舟戏牛，恶因终止，往三十三天而生。比库等问：“尊者，此盗贼今已净除恶业，不染不垢，今在哪生？”答曰：“在三十三天中。”尊者说：“盗贼长年杀生，尔等应知，恶业必有果报。”说：“比库们，不可如此谬说。有力善友依止，继受僧团布施，听闻赞同，得忍耐随顺，即得生于彼处。”
‘‘Subhāsitaṃ suṇitvāna, nāgariyo coraghātako;
“善言语所闻，非城中盗贼；
Anulomakhantiṃ laddhāna, modatī tidivaṃ gato’’ti.
顺流而行而得，欢喜飞升三天。”
Upaghātakaṃ pana sayaṃ kusalampi akusalampi samānaṃ aññaṃ dubbalakammaṃ ghātetvā tassa vipākaṃ paṭibāhitvā attano vipākassa okāsaṃ karoti. Evaṃ pana kammena kate okāse taṃ vipākaṃ uppannaṃ nāma vuccati. Upacchedakantipi etasseva nāmaṃ. Tatrāyaṃ nayo – kusalakammassa vipaccanakāle ekaṃ akusalakammaṃ uṭṭhāya taṃ kammaṃ chinditvā pāteti. Akusalakammassapi vipaccanakāle ekaṃ kusalakammaṃ uṭṭhāya taṃ kammaṃ chinditvā pāteti. Idaṃ upacchedakaṃ nāma. Tattha ajātasattuno kammaṃ kusalacchedakaṃ ahosi, aṅgulimālattherassa akusalacchedakanti. Evaṃ suttantikapariyāyena ekādasa kammāni vibhattāni.
自己虽行伤害他者，无论善恶俱等，若伤害他者恶业，将承受其果，于己果报预作准备。此时机即是业果成熟的时机。断除者亦同名。此理：善业果成熟时，有一恶业生起，断绝此业而抛弃；恶业果成熟时，有一善业生起，断绝此业而抛弃。此即称断除业。此中未出生灵者，善业断除，称为未出生灵善业断除；百岁长老者，恶业断除。经中说法，以此理有十一业类的划分。
Abhidhammapariyāyena pana soḷasa kammāni vibhattāni, seyyathidaṃ – ‘‘atthekaccāni pāpakāni kammasamādānāni gatisampattipaṭibāḷhāni na vipaccanti, atthekaccāni pāpakāni kammasamādānāni upadhisampattipaṭibāḷhāni na vipaccanti, atthekaccāni pāpakāni kammasamādānāni kālasampattipaṭibāḷhāni na vipaccanti, atthekaccāni pāpakāni kammasamādānāni payogasampattipaṭibāḷhāni na vipaccanti . Atthekaccāni pāpakāni kammasamādānāni gativipattiṃ āgamma vipaccanti, upadhivipattiṃ, kālavipattiṃ, payogavipattiṃ āgamma vipaccanti. Atthekaccāni kalyāṇāni kammasamādānāni gativipattipaṭibāḷhāni na vipaccanti, upadhivipatti, kālavipatti, payogavipattipaṭibāḷhāni na vipaccanti. Atthekaccāni kalyāṇāni kammasamādānāni gatisampattiṃ āgamma vipaccanti, upadhisampattiṃ, kālasampattiṃ, payogasampattiṃ āgamma vipaccantī’’ti (vibha. 810).
阿毗达摩中述此理，分为十六业类，如下：有些恶业虽已形成，因行生障（gatisampatti）而不成熟，因力生障（upadhisampatti）而不成熟，因时生障（kālasampatti）而不成熟，因用生障（payogasampatti）而不成熟。有些恶业却因业生障的反面—行障逆转（gativipatti）等而成熟。相同地，有些善业虽有障碍也不成熟，若因行障逆转、生障逆转、时障逆转、用障逆转等则成熟。
Tattha pāpakānīti lāmakāni. Kammasamādānānīti kammaggahaṇāni. Gahitasamādinnānaṃ kammānametaṃ adhivacanaṃ. Gatisampattipaṭibāḷhāni na vipaccantītiādīsu aniṭṭhārammaṇānubhavanārahe kamme vijjamāneyeva sugatibhave nibbattassa taṃ kammaṃ gatisampattipaṭibāḷhaṃ na vipaccati nāma. Gatisampattiyā patibāhitaṃ hutvā na vipaccatīti attho. Yo pana pāpakammena dāsiyā vā kammakāriyā vā kucchiyaṃ nibbattitvā upadhisampanno hoti, attabhāvasamiddhiyaṃ tiṭṭhati. Athassa sāmikā tassa rūpasampattiṃ disvā ‘‘nāyaṃ kiliṭṭhakammassānucchaviko’’ti cittaṃ uppādetvā attano jātaputtaṃ viya bhaṇḍāgārikādiṭṭhānesu ṭhapetvā sampattiṃ yojetvā pariharanti. Evarūpassa kammaṃ upadhisampattipaṭibāḷhaṃ na vipaccati nāma. Yo pana paṭhamakappikakālasadise sulabhasampannarasabhojane subhikkhakāle nibbattati, tassa vijjamānampi pāpakammaṃ kālasampattipaṭibāḷhaṃ na vipaccati nāma. Yo pana sammāpayogaṃ nissāya jīvati, upasaṅkamitabbayuttakāle upasaṅkamati, paṭikkamitabbayuttakāle paṭikkamati, palāyitabbayuttakāle palāyati. Lañjadānayuttakāle lañjaṃ deti, corikayuttakāle corikaṃ karoti, evarūpassa pāpakammaṃ payogasampattipaṭibāḷhaṃ na vipaccati nāma.
此中“恶者”指的是恶性业，“业取者”即所取业（行为业）。“取业”即所受业的称谓。业有行障不成熟等状，譬如菩萨位行者已做业，但因生障之故该业未成熟，称为不受果。若破除行障则业得果。恶业若作奴役或奴仆，或持有果报，则受果住存。主观见其身具足之法，心起“不属污秽业之继承者”念，譬如把为子之藏物置于贮藏处以保持富足，此业称为力障不成熟但未成熟。于首世时遇美味佳肴饮食滋养，虽存在恶业但因时障不成熟亦不成熟。若正命依止，则依止时来临则行之，离去时则离去，遭受赎买时给予，行窃时则窃盗。此等恶业称为用障不成熟。
Duggatibhave nibbattassa pana pāpakammaṃ gativipattiṃ āgamma vipaccati nāma. Yo pana dāsiyā vā kammakāriyā vā kucchismiṃ nibbatto dubbaṇṇo hoti dussaṇṭhāno, ‘‘yakkho nu kho manusso nu kho’’ti vimatiṃ uppādeti. So sace puriso hoti, atha naṃ ‘‘nāyaṃ aññassa kammassa anucchaviko’’ti hatthiṃ vā rakkhāpenti assaṃ vā goṇe vā, tiṇakaṭṭhādīni vā āharāpenti, kheḷasarakaṃ vā gaṇhāpenti. Sace itthī hoti, atha naṃ hatthiassādīnaṃ bhattamāsādīni vā pacāpenti, kacavaraṃ vā chaḍḍāpenti, aññaṃ vā pana jigucchanīyakammaṃ kārenti. Evarūpassa pāpakammaṃ upadhivipattiṃ āgamma vipaccati nāma. Yo pana dubbhikkhakāle vā parihīnasampattikāle vā antarakappe vā nibbattati, tassa pāpakammaṃ kālavipattiṃ āgamma vipaccati nāma. Yo pana payogaṃ sampādetuṃ na jānāti, upasaṅkamitabbayuttakāle upasaṅkamituṃ na jānāti…pe… corikayuttakāle corikaṃ kātuṃ na jānāti, tassa pāpakammaṃ payogavipattiṃ āgamma vipaccati nāma.
堕于恶道者，在生恶道时恶业因行障逆转而成熟。若为奴仆或奴役者在刑具所束缚时，心生疑虑，“此是鬼王？是人乎？”若为男子，则以象、马等护卫，取稻草、树枝、木材，夺游乐场所等；若为女子，则煮食象牙、马牙等，舍弃裹尸布，行使他人所厌恶之行为。此等恶业称为力障逆转而成熟。若生贫穷饥饿，或遭受毁坏时，或处中间状态，则恶业因时障逆转而成熟。若不知如何行用恶业，行时无知，遇盗如盗时不知如何作，则恶业因用障逆转而成熟。
Yo pana iṭṭhārammaṇānubhavanārahe kamme vijjamāneyeva gantvā duggatibhave nibbattati, tassa taṃ kammaṃ gativipattipaṭibāḷhaṃ na vipaccati nāma. Yo pana puññānubhāvena rājarājamahāmattādīnaṃ gehe nibbattitvā kāṇo vā hoti kuṇī vā khañjo vā pakkhahato vā, tassa oparajjasenāpatibhaṇḍāgārikaṭṭhānādīni na anucchavikānīti na denti. Iccassa taṃ puññaṃ upadhivipattipaṭibāḷhaṃ na vipaccati nāma. Yo pana dubbhikkhakāle vā parihīnasampattikāle vā antarakappe vā manussesu nibbattati, tassa taṃ kalyāṇakammaṃ kālavipattipaṭibāḷhaṃ na vipaccati nāma. Yo heṭṭhā vuttanayeneva payogaṃ sampādetuṃ na jānāti, tassa kalyāṇakammaṃ payogavipattipaṭibāḷhaṃ na vipaccati nāma.
在此教法中，若有某行为本不可得善果，而果报现行时即生起，导致堕入恶趣者，此行为之果报障碍自然不会转向善果。又若有人因善业感得王侯大臣之家而生，生后虽病瘦如耳聋跛斜折翅之鸟，但其家族中的将军、军需官及仓库主管等职位不会因此而遣散或减少，该善业之家族持续福利障碍亦不会转向善果。若有人在饥馑之时或财产流失之时，乃至于人类之间的中间时代堕落，亦因善业得生，则其善业时间障碍果亦不转向善果。又若有人不能依规所说方法修习福德，此善业修习障碍果亦不会转向善果。
Kalyāṇakammena pana sugatibhave nibbattassa taṃ kammaṃ gatisampattiṃ āgamma vipaccati nāma . Rājarājamahāmattādīnaṃ kule nibbattitvā upadhisampattiṃ pattassa attabhāvasamiddhiyaṃ ṭhitassa devanagare samussitaratanatoraṇasadisaṃ attabhāvaṃ disvā ‘‘imassa oparajjasenāpatibhaṇḍāgārikaṭṭhānādīni anucchavikānī’’ti daharasseva sato tāni ṭhānantarāni denti, evarūpassa kalyāṇakammaṃ upadhisampattiṃ āgamma vipaccati nāma. Yo paṭhamakappikesu vā sulabhannapānakāle vā nibbattati, tassa kalyāṇakammaṃ kālasampattiṃ āgamma vipaccati nāma. Yo vuttanayeneva payogaṃ sampādetuṃ jānāti, tassa kammaṃ payogasampattiṃ āgamma vipaccati nāma. Evaṃ abhidhammapariyāyena soḷasa kammāni vibhattāni.
然而，依善业得生天上且安乐者，其行为果报及家族繁荣必然展现。若生于王侯大臣之家而得家产，且自身德行具足于天界城市，望见如宝塔门首等光辉庄严境象，即若幼儿般自觉知这些将军军需仓库等职位不会被遣散，此善业之家族繁荣障碍故满，不会偏向衰败。某人生于初禅或易得饮食时期，则其善业时间之果报成就必然显现。某人确知并依规修习福德，此业力与果报功用之顺利成就亦会展现。此说以阿毗达摩论止，分别为十六种业分类。
Aparānipi paṭisambhidāmaggapariyāyena dvādasa kammāni vibhattāni. Seyyathidaṃ – ‘‘ahosi kammaṃ ahosi kammavipāko, ahosi kammaṃ nāhosi kammavipāko, ahosi kammaṃ atthi kammavipāko, ahosi kammaṃ natthi kammavipāko, ahosi kammaṃ bhavissati kammavipāko, ahosi kammaṃ na bhavissati kammavipāko, atthi kammaṃ atthi kammavipāko, atthi kammaṃ natthi kammavipāko, atthi kammaṃ bhavissati kammavipāko, atthi kammaṃ na bhavissati kammavipāko, bhavissati kammaṃ bhavissati kammavipāko, bhavissati kammaṃ na bhavissati kammavipāko’’ti (paṭi. ma. 1.234).
依分解觉知之道说，业有十二种分类。如说——“有业即有业果；有业无业果；有业有业果；有业无业果；有业未来有业果；有业未来无业果；有业果即有业果；有业果无业果；有业果未来有业果；有业果未来无业果；未来业果未来业果；未来业果未来无业果”。（参见巴提斯摩尼部1.234）
Tattha yaṃ kammaṃ atīte āyūhitaṃ atīteyeva vipākavāraṃ labhi, paṭisandhijanakaṃ paṭisandhiṃ janesi, rūpajanakaṃ rūpaṃ, taṃ ahosi kammaṃ ahosi kammavipākoti vuttaṃ. Yaṃ pana vipākavāraṃ na labhi, paṭisandhijanakaṃ paṭisandhiṃ rūpajanakaṃ vā rūpaṃ janetuṃ nāsakkhi, taṃ ahosi kammaṃ nāhosi kammavipākoti vuttaṃ. Yaṃ pana atīte āyūhitaṃ etarahi laddhavipākavāraṃ paṭisandhijanakaṃ paṭisandhiṃ janetvā rūpajanakaṃ rūpaṃ janetvā ṭhitaṃ, taṃ ahosi kammaṃ atthi kammavipākoti vuttaṃ. Yaṃ aladdhavipākavāraṃ paṭisandhijanakaṃ vā paṭisandhiṃ rūpajanakaṃ vā rūpaṃ janetuṃ nāsakkhi, taṃ ahosi kammaṃ natthi kammavipākoti vuttaṃ. Yaṃ pana atīte āyūhitaṃ anāgate vipākavāraṃ labhissati, paṭisandhijanakaṃ paṭisandhiṃ rūpajanakaṃ rūpaṃ janetuṃ sakkhissati, taṃ ahosi kammaṃ bhavissati kammavipākoti vuttaṃ. Yaṃ anāgate vipākavāraṃ na labhissati, paṭisandhijanakaṃ paṭisandhiṃ rūpajanakaṃ vā rūpaṃ janetuṃ na sakkhissati, taṃ ahosi kammaṃ na bhavissati kammavipākoti vuttaṃ.
其中，若某业已过去且曾得果报，必然产生续受生，且生色受等，此即为“有业即有业果”的说法。若该业不生果报，无能生起续受生及色受等，则称“有业无业果”。若已过去的业现有所生果报，且得续受生及色受生及依止于彼，谓之“有业果即有业果”。若无能生起续受生或色受生，则称“有业果无业果”。某业虽属过去未来，但未来将得果报，能生续受生与色受生，则称“未来业果未来业果”。若未来业果不生，则称“未来业果未来无业果”。
Yaṃ pana etarahi āyūhitaṃ etarahiyeva vipākavāraṃ labhati, taṃ atthi kammaṃ atthi kammavipākoti vuttaṃ. Yaṃ pana etarahi vipākavāraṃ na labhati, taṃ atthi kammaṃ natthi kammavipākoti vuttaṃ. Yaṃ pana etarahi āyūhitaṃ anāgate vipākavāraṃ labhissati, paṭisandhijanakaṃ paṭisandhiṃ rūpajanakaṃ rūpaṃ janetuṃ sakkhissati, taṃ atthi kammaṃ bhavissati kammavipākoti vuttaṃ. Yaṃ pana vipākavāraṃ na labhissati, paṭisandhijanakaṃ paṭisandhiṃ rūpajanakaṃ vā rūpaṃ janetuṃ sakkhissati, taṃ atthi kammaṃ na bhavissati kammavipākoti vuttaṃ.
某业现当余生且现得果报者，谓之“有业即有业果”。若现不生果报者，则为“有业无业果”。某业现当余生且未来将得果报者，且能生续受生及色受生，谓之“有业果未来业果”。若未来果报不生，但现能生续受生及色受生，则谓之“有业果未来无业果”。
Yaṃ panānāgate āyūhissati, anāgateyeva vipākavāraṃ labhissati, paṭisandhijanakaṃ paṭisandhiṃ rūpajanakaṃ vā rūpaṃ janessati, taṃ bhavissati kammaṃ bhavissati kammavipākoti vuttaṃ. Yaṃ pana vipākavāraṃ na labhissati, paṭisandhijanakaṃ paṭisandhiṃ rūpajanakaṃ vā rūpaṃ janetuṃ na sakkhissati, taṃ bhavissati kammaṃ na bhavissati kammavipākoti vuttaṃ. Evaṃ paṭisambhidāmaggapariyāyena dvādasa kammāni vibhattāni.
某业将在未来生起且未来也将得果报，能生续受生及色受生及依止者，谓之“未来业果未来业果”。若未来果报不生，则为“未来业果未来无业果”。如此，依分解觉知之道，业分为十二种。
Iti imāni ceva dvādasa abhidhammapariyāyena vibhattāni ca soḷasa kammāni attano ṭhānā osakkitvā suttantikapariyāyena vuttāni ekādasa kammāniyeva bhavanti. Tānipi tato osakkitvā tīṇiyeva kammāni honti diṭṭhadhammavedanīyaṃ, upapajjavedanīyaṃ , aparapariyāyavedanīyanti. Tesaṃ saṅkamanaṃ natthi, yathāṭhāneyeva tiṭṭhanti. Yadi hi diṭṭhadhammavedanīyaṃ kammaṃ upapajjavedanīyaṃ vā aparapariyāyavedanīyaṃ vā bhaveyya, ‘‘diṭṭhe vā dhamme’’ti satthā na vadeyya. Sacepi upapajjavedanīyaṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ vā aparapariyāyavedanīyaṃ vā bhaveyya, ‘‘upapajja vā’’ti satthā na vadeyya. Athāpi aparapariyāyavedanīyaṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ vā upapajjavedanīyaṃ vā bhaveyya, ‘‘apare vā pariyāye’’ti satthā na vadeyya.
如上，共有十二支名为法义部分展开，及十六业分别各自显现，其后舍弃自身位置，依经义部分称说的法门，仅存十一业。又舍弃此等，复有三业，即现行感业、受生感业及他行变易感业。此三业无所转移，恒常立于本位。若现行感业、生起感业或他行变易感业得成，世尊不会称之为“现法”；即便生起感业与现行感业或他行变易感业俱成，世尊亦不会言说“是生起”；又若他行变易感业与现行生起感业俱成，世尊亦不言“是他法中”。
Sukkapakkhepi imināva nayena attho veditabbo. Ettha pana lobhe vigateti lobhe apagate niruddhe. Tālavatthukatanti tālavatthu viya kataṃ, matthakacchinnatālo viya puna aviruḷhisabhāvaṃ katanti attho. Anabhāvaṃ katanti anuabhāvaṃ kataṃ, yathā puna nuppajjati, evaṃ katanti attho. Evassūti evaṃ bhaveyyuṃ. Evameva khoti ettha bījāni viya kusalākusalaṃ kammaṃ daṭṭhabbaṃ, tāni agginā ḍahanapuriso viya yogāvacaro, aggi viya maggañāṇaṃ , aggiṃ datvā bījānaṃ ḍahanakālo viya maggañāṇena kilesānaṃ daḍḍhakālo, masikatakālo viya pañcannaṃ khandhānaṃ chinnamūlake katvā ṭhapitakālo, mahāvāte opunitvā nadiyā vā pavāhetvā appavattikatakālo viya upādinnakasantānassa nirodhena chinnamūlakānaṃ pañcannaṃ khandhānaṃ appaṭisandhikabhāvena nirujjhitvā puna bhavasmiṃ paṭisandhiṃ aggahitakālo veditabbo.
针对善恶业果，应以此理说加以理解。所谓去贪，为无贪去除无漏不可断；如断草芦之喻，如断芦苇之体，复有不生之意，如再生之意，即为如此。故应知“如此”。如种子者，善恶业彼如种子显现，似火之遇燃烧之人，火为道路知见，燃火时时为种子之灼灭期，犁根断绝当为田垦时，烈风聚合水流驱逐之时，必为断灭不断断根之五蕴因缘，断灭后业断灭复生入世时节，当视为火合时期。
Mohajañcāpaviddasūti mohajañcāpi aviddasu. Idaṃ vuttaṃ hoti – yaṃ so avidū andhabālo lobhajañca dosajañca mohajañcāti kammaṃ karoti, evaṃ karontena yaṃ tena pakataṃ kammaṃ appaṃ vā yadi vā bahuṃ. Idheva taṃ vedaniyanti taṃ kammaṃ tena bālena idha sake attabhāveyeva vedanīyaṃ, tasseva taṃ attabhāve vipaccatīti attho. Vatthuṃ aññaṃ na vijjatīti tassa kammassa vipaccanatthāya aññaṃ vatthu natthi. Na hi aññena kataṃ kammaṃ aññassa attabhāve vipaccati. Tasmā lobhañca dosañca, mohajañcāpi viddasūti tasmā yo vidū medhāvī paṇḍito taṃ lobhajādibhedaṃ kammaṃ na karoti, so vijjaṃ uppādayaṃ bhikkhu, sabbā duggatiyo jahe, arahattamaggavijjaṃ uppādetvā taṃ vā pana vijjaṃ uppādento sabbā duggatiyo jahati. Desanāsīsamevetaṃ, sugatiyopi pana so khīṇāsavo jahatiyeva. Yampi cetaṃ ‘‘tasmā lobhañca dosañcā’’ti vuttaṃ, etthāpi lobhadosasīsena lobhajañca dosajañca kammameva niddiṭṭhanti veditabbaṃ. Evaṃ suttantesupi gāthāyapi vaṭṭavivaṭṭameva kathitanti.
又云无明生，谓无明亦生。此有义者，作无明者盲痴愚昧，再加贪嗔痴业，所作业无论多寡，均由此业感受，且感受于自身所作之处，其业果仅感于此身，不别感他。无他因果故，彼业果仅于自身现无逆转。故曾作贪瞋痴三毒业者，若明睿智智者不作此类业，是智生者，出离三恶趣，生正道品位。按如是教法，幸福者亦应断除此贪瞋痴。此处所云“故有贪瞋”等，即指贪瞋痴业本身应明了。经中此义亦如偈语逐句明辨。
5. Hatthakasuttavaṇṇanā五、哈塔咖经注释
§35
35. Pañcame āḷaviyanti āḷaviraṭṭhe. Gomaggeti gunnaṃ gamanamagge. Paṇṇasanthareti sayaṃ patitapaṇṇasanthare. Athāti evaṃ gunnaṃ gamanamaggaṃ ujuṃ mahāpathaṃ nissāya siṃsapāvane sayaṃ patitapaṇṇāni saṅkaḍḍhitvā katasanthare sugatamahācīvaraṃ pattharitvā pallaṅkaṃ ābhujitvā nisinne tathāgate. Hatthako āḷavakoti hatthato hatthaṃ gatattā evaṃladdhanāmo āḷavako rājaputto. Etadavocāti etaṃ ‘‘kacci, bhante , bhagavā’’tiādivacanaṃ avoca. Kasmā pana sammāsambuddho taṃ ṭhānaṃ gantvā nisinno, kasmā rājakumāro tattha gatoti? Sammāsambuddho tāva aṭṭhuppattikāya dhammadesanāya samuṭṭhānaṃ disvā tattha nisinno, rājakumāropi pātova uṭṭhāya pañcahi upāsakasatehi parivuto buddhupaṭṭhānaṃ gacchanto mahāmaggā okkamma gopathaṃ gahetvā ‘‘buddhānaṃ pūjanatthāya missakamālaṃ ocinissāmī’’ti gacchanto satthāraṃ disvā upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṃ nisīdi, evaṃ so tattha gatoti. Sukhamasayitthāti sukhaṃ sayittha.
三十五、所谓阿拉维国者，即阿拉维国土。其村名曰甘摩格，意为美德之界。菩萨以这条大道为正直广阔之大路，沿路枫树林立，枫叶自落散成堆，经冬积聚，堆成圣者穿着之袈裟。临设床榻，世尊坐于其上。所谓象称阿拉维者，即象手触及即得名。此云此乃曾有问言“尊者，世尊为何至此？为何王子访此？”世尊观见当时八十余年之佛法兴起处，坐于彼地。王子起身随佛，同行五百居士环绕，念佛以布五色项链以礼敬供奉佛陀。见师尊即前来礼拜，遂就一旁坐下。所谓安适而卧，谓舒适地卧坐也。
Antaraṭṭhakoti māghaphagguṇānaṃ antare aṭṭhadivasaparimāṇo kālo. Māghassa hi avasāne cattāro divasā, phagguṇassa ādimhi cattāroti ayaṃ ‘‘antaraṭṭhako’’ti vuccati. Himapātasamayoti himassa patanasamayo. Kharāti pharusā kakkhaḷā vā. Gokaṇṭakahatāti navavuṭṭhe deve gāvīnaṃ akkantakkantaṭṭhāne khurantarehi kaddamo uggantvā tiṭṭhati, so vātātapena sukkho kakacadantasadiso hoti dukkhasamphasso. Taṃ sandhāyāha – ‘‘gokaṇṭakahatā bhūmī’’ti. Gunnaṃ khurantarehi chinnātipi attho. Verambho vāto vāyatīti catūhi disāhi vāyanto vāto vāyati. Ekāya disāya vā dvīhi vā disāhi tīhi vā disāhi vāyanto vāto verambhoti na vuccati.
所谓‘国际八’即指二月与八月共计十六日之时间。二月结尾四日，八月起首四日，故称为‘国际八’。所谓冰雪落之时，即指冰雪开始融化之时。‘刚硬’意指粗暴坚硬。所谓‘牛角础耸’者，谓新升起之神牛在牛群休息场所，向上耸立，干燥如同牛牙，头重脚轻，遭风吹扰觉苦。对此描述，有人说这即‘牛角础地’之称。所谓‘断裂之美德’即指牛角础地被破坏之义。所谓‘风拂’即风在四方吹拂之状。风如风的某一方或两方或三方吹起，称不为风拂。
Tena hi rājakumārāti idaṃ satthā ‘‘ayaṃ rājakumāro lokasmiṃ neva sukhavāsino, na dukkhavāsino jānāti, jānāpessāmi na’’nti upari desanaṃ vaḍḍhento āha. Tattha yathā te khameyyāti yathā tuyhaṃ rucceyya. Idhassāti imasmiṃ loke assa. Gonakatthatoti caturaṅgulādhikalomena kāḷakojavena atthato. Paṭikatthatoti uṇṇāmayena setattharaṇena atthato. Paṭalikatthatoti ghanapupphena uṇṇāmayaattharaṇena atthato. Kadalimigapavarapaccattharaṇoti kadalimigacammamayena uttamapaccattharaṇena atthato. Taṃ kira paccattharaṇaṃ setavatthassa upari kadalimigacammaṃ attharitvā sibbitvā karonti. Sauttaracchadoti saha uttaracchadena, upari baddhena rattavitānena saddhinti attho. Ubhatolohitakūpadhānoti sīsūpadhānañca pādūpadhānañcāti pallaṅkassa ubhato ṭhapitalohitakūpadhāno. Pajāpatiyoti bhariyāyo. Manāpenapaccupaṭṭhitā assūti manāpena upaṭṭhānavidhānena paccupaṭṭhitā bhaveyyuṃ.
因此，王子被称曰是。世尊进而宣示：‘此王子于世间既非纯乐居者，亦非苦居者，汝当知，我当示现。’随后教导，言：“如尔所愿，如尔所喜，身今在此世间常存。”所谓‘牛角础地’者，实为有四指之大黑色物。所谓‘副着衣’者，即伴随穿于体表白色之衣服。所谓‘灰色衣物’者，实指厚花苞白色衣服。所谓‘猴皮脊毛覆护’者，是以猴皮褐毛为上衣以覆盖。此披盖猫皮与脊毛，上联绛夜丝作缚带者也。所谓‘头部覆盖’及‘足部覆盖’映射床榻两边之赭色布带。所谓‘妇人’即妻室。所谓‘用心侍奉’或‘以意护持’，指以心力及侍奉法而被守护。
Kāyikāti pañcadvārakāyaṃ khobhayamānā. Cetasikāti manodvāraṃ khobhayamānā. So rāgo tathāgatassa pahīnoti tathārūpo rāgo tathāgatassa pahīnoti attho. Yo pana tassa rāgo, na so tathāgatassa pahīno nāma. Dosamohesupi eseva nayo.
『身行』者，谓着五门之身业受惊怖不安。『心行』者，谓心门之内受惊怖不安。此中如此贪欲灭者，谓如来之贪欲已断，生起之贪欲亦如来断除，即断除贪欲之义。若有某人之贪欲，非谓如来已断。嗔恚与愚痴亦同理。
Brāhmaṇoti bāhitapāpo khīṇāsavabrāhmaṇo. Parinibbutoti kilesaparinibbānena parinibbuto . Na limpati kāmesūti vatthukāmesu ca kilesakāmesu ca taṇhādiṭṭhilepehi na limpati. Sītibhūtoti abbhantare tāpanakilesānaṃ abhāvena sītibhūto. Nirūpadhīti kilesūpadhīnaṃ abhāvena nirūpadhi. Sabbā āsattiyo chetvāti āsattiyo vuccanti taṇhāyo, tā sabbāpi rūpādīsu ārammaṇesu āsattavisattā āsattiyo chinditvā. Vineyya hadaye daranti hadayanissitaṃ darathaṃ vinayitvā vūpasametvā. Santiṃ pappuyya cetasoti cittassa kilesanibbānaṃ pāpuṇitvā. Karaṇavacanaṃ vā etaṃ ‘‘sabbacetaso samannāharitvā’’tiādīsu viya, cetasā nibbānaṃ pāpuṇitvāti attho.
『婆罗门』者，谓除去外染之恶，断除沉溺之婆罗门。『涅槃』者，谓通过恶法灭除之涅槃。『不染』者，谓不染污情欲及贪爱等染污。『凉净』者，缘内无热烦恼之灭故为凉净。『灭除』者，谓因无烦恼故灭除染污。谓欲烦恼等统称为不善，系断除诸欲诸取等种种不善烦恼。断除后心所受调伏，于心生安静。谓此可作言：「具足一切心者」等，意即心得涅槃之意。
6. Devadūtasuttavaṇṇanā6.《天使经》注释
§36
36. Chaṭṭhe devadūtānīti devadūtā. Ayaṃ panettha vacanattho – devoti maccu, tassa dūtāti devadūtā. Jiṇṇabyādhimatā hi saṃvegajananaṭṭhena ‘‘idāni te maccusamīpaṃ gantabba’’nti codenti viya, tasmā devadūtāti vuccanti. Devā viya dūtātipi devadūtā. Yathā hi alaṅkatapaṭiyattāya devatāya ākāse ṭhatvā ‘‘tvaṃ asukadivase marissasī’’ti vutte tassā vacanaṃ saddhātabbaṃ hoti; evamevaṃ jiṇṇabyādhimatāpi dissamānā ‘‘tvampi evaṃdhammo’’ti codenti viya, tesañca taṃ vacanaṃ anaññathābhāvitāya devatāya byākaraṇasadisameva hotīti devā viya dūtāti devadūtā. Visuddhidevānaṃ dūtātipi devadūtā. Sabbabodhisattā hi jiṇṇabyādhimatapabbajite disvāva saṃvegaṃ āpajjitvā nikkhamma pabbajiṃsu. Evaṃ visuddhidevānaṃ dūtātipi devadūtā. Idha pana liṅgavipallāsena ‘‘devadūtānī’’ti vuttaṃ.
第36，称为天神使者，谓天神之使者。此文意指「天者谓死」，「使者」即天神使者。因老病带来急迫，如同催令「当往死近」，故称为天神使者。如同天神为装饰表演立于空中，言语说「汝于不乐之日必死」，此言必信；老病亦如是，语示「汝亦如法」，非他意，正如天神之言为天神使者。净戒圣者之使者亦称天神使者。诸广大菩萨见老病起警觉，出家受发，其亦净戒圣者使者。此处因文中语义谬乱，称为天神使者。
Kāyenaduccaritantiādi kasmā āraddhaṃ? Devadūtānuyuñjanaṭṭhānupakkamakammadassanatthaṃ. Iminā hi kammena ayaṃ satto niraye nibbattati, atha naṃ tattha yamo rājā devadūte samanuyuñjati. Tattha kāyena duccaritaṃ caratīti kāyadvārena tividhaṃ duccaritaṃ carati. Vācāyāti vacīdvārena catubbidhaṃ duccaritaṃ carati. Manasāti manodvārena tividhaṃ duccaritaṃ carati.
为何起身恶行等行为？谓为应天神使者之惩治，示现因业受苦，死亡亦因业而来，亡者之王毗罗毗泻亦与天神使者互助。因身行恶行，谓由身门三种恶行。言语恶行，谓由口门四种恶行。心意恶行，谓由心门三种恶行。
Tamenaṃ, bhikkhave, nirayapālāti ettha ekacce therā ‘‘nirayapālā nāma natthi, yantarūpaṃ viya kammameva kāraṇaṃ kāretī’’ti vadanti. Taṃ ‘‘atthi niraye nirayapālāti, āmantā. Atthi ca kāraṇikā’’tiādinā nayena abhidhamme (kathā. 866) paṭisedhitameva. Yathā hi manussaloke kammakāraṇakārakā atthi, evameva niraye nirayapālā atthīti. Yamassaraññoti yamarājā nāma vemānikapetarājā. Ekasmiṃ kāle dibbavimāne dibbakapparukkhadibbauyyānadibbanāṭakādisabbasampattiṃ anubhavati, ekasmiṃ kāle kammavipākaṃ, dhammiko rājā, na cesa ekova hoti, catūsu pana dvāresu cattāro janā honti. Amatteyyoti mātu hito matteyyo, mātari sammā paṭipannoti attho. Na matteyyoti amatteyyo, mātari micchā paṭipannoti attho. Sesapadesupi eseva nayo. Abrahmaññoti ettha ca khīṇāsavā brāhmaṇā nāma, tesu micchā paṭipanno abrahmañño nāma.
尊者们中有说“无狱卒，行为即是苦因”者。此说以『狱卒』确有，行为即因缘分明而反对。正如人间有业因果，地狱亦有狱卒。『阎魔』者，谓阎魔王，亦称恶鬼阎王。某时刻天上宫殿及诸天宝物一齐出现，某时刻业报显现，为法界之王，此王非唯一，门有四，门内各有四人。『善子』者，谓母所爱，善于母者。『不善子』者，谓恶于母者。余言亦同理。『非婆罗门』者，谓除外染婆罗门以外，误入邪见者称非婆罗门。
Samanuyuñjatīti anuyogavattaṃ āropento pucchati, laddhiṃ patiṭṭhāpento pana samanuggāhati nāma, kāraṇaṃ pucchanto samanubhāsati nāma. Nāddasanti attano santike pahitassa kassaci devadūtassa abhāvaṃ sandhāya evaṃ vadati.
『协助』者，谓和合伴随之义。『承受』者，谓取得坚固之义。『随顺』者，谓因缘顺从之义。无声者，谓自身面前无恶坏天神使者之显现，故如是说。
Atha naṃ yamo ‘‘nāyaṃ bhāsitassa atthaṃ sallakkhetī’’ti ñatvā atthaṃ sallakkhāpetukāmo ambhotiādimāha. Tattha jiṇṇanti jarājiṇṇaṃ. Gopānasivaṅkanti gopānasī viya vaṅkaṃ. Bhogganti bhaggaṃ. Imināpissa vaṅkabhāvameva dīpeti. Daṇḍaparāyaṇanti daṇḍapaṭisaraṇaṃ daṇḍadutiyaṃ. Pavedhamānanti kampamānaṃ. Āturanti jarāturaṃ. Khaṇḍadantanti jarānubhāvena khaṇḍitadantaṃ. Palitakesanti paṇḍarakesaṃ. Vilūnanti luñcitvā gahitakesaṃ viya khallāṭaṃ. Khalitasiranti mahākhallāṭasīsaṃ. Valitanti sañjātavaliṃ. Tilakāhatagattanti setatilakakāḷatilakehi vikiṇṇasarīraṃ. Jarādhammoti jarāsabhāvo, aparimutto jarāya, jarā nāma mayhaṃ abbhantareyeva pavattatīti. Parato byādhidhammo maraṇadhammoti padadvayepi eseva nayo.
于是，阎摩王知道此人「未能领会所说之义」，欲令其领会义理，便说了『喂』等语。其中，『衰老』者，因老而衰朽也。『如椽之弯曲』者，弯曲如屋椽也。『佝偻』者，脊背弯折也。此语亦是进一步显示其弯曲之状。『以杖为归依』者，以杖为依靠、以杖为伴也。『颤抖』者，身体抖动也。『病苦』者，为老所苦也。『齿缺』者，因老之威力而牙齿残缺也。『发白』者，须发变白也。『秃顶』者，如被拔取之发，秃而无毛也。『秃顶大头』者，顶上大片秃落也。『满布皱纹』者，皱纹丛生也。『身生斑点』者，身体遍布白斑与黑斑也。『具老法』者，以老为本性，不脱离老，老名为在我内部流转也。后续『具病法』、『具死法』两句，亦依同一方式理解。
Paṭhamaṃ devadūtaṃ samanuyuñjitvāti ettha jarājiṇṇasatto atthato evaṃ vadati nāma – ‘‘passatha, bho, ahampi tumhe viya taruṇo ahosiṃ ūrubalī bāhubalī javasampanno, tassa me tā balajavasampattiyo antarahitā, vijjamānāpi me hatthapādā hatthapādakiccaṃ na karonti, jarāyamhi aparimuttatāya ediso jāto. Na kho panāhameva, tumhepi jarāya aparimuttāva. Yatheva hi mayhaṃ, evaṃ tumhākampi jarā āgamissati. Iti tassā pure āgamanāva kalyāṇaṃ karothā’’ti . Tenevesa devadūto nāma jāto. Ābādhikanti bādhikaṃ. Dukkhitanti dukkhappattaṃ. Bāḷhagilānanti adhimattagilānaṃ.
第一位天使与人心相应，讲述了年老之苦谛的实质：“请看，我虽然也如你们一样曾年轻强健，臂力有余，轻捷有力；但我那些力量今已消失，即使还能觉得手脚存在，也不能执行手脚的工作，因老不可抗力缘而生此状。”他又言：“不是只有我，尔等皆同不可免老老。正如我遭此境界，尔亦如是老将临身。愿尔能忆我先前来临时，行善事以安乐自身。”由此，称此天使为“出生者”。ābādhik意谓受苦之人，dukkhitanti是不安苦痛之意，bāḷhagilāna意为严重疾病者。
Dutiyaṃ devadūtanti etthapi gilānasatto atthato evaṃ vadati nāma – ‘‘passatha, bho, ahampi tumhe viya nirogo ahosiṃ, somhi etarahi byādhinā abhihato, sake muttakarīse palipanno, uṭṭhātumpi na sakkomi. Vijjamānāpi me hatthapādā hatthapādakiccaṃ na karonti, byādhitomhi aparimuttatāya ediso jāto. Na kho panāhameva, tumhepi byādhito aparimuttāva. Yatheva hi mayhaṃ, evaṃ tumhākampi byādhi āgamissati. Iti tassa pure āgamanāva kalyāṇaṃ karothā’’ti. Tenevesa devadūto nāma jāto.
第二位天使同样以疾病之苦名义说：“请看，我虽和你们一样健康无病，但现在正受病苦折磨，身心颓废，不能起立，如今手脚虽觉有，却未能任劳任怨，我由病苦而无可避免地遭此痛苦。不是仅我如此，尔等皆同将面临疾病之苦。就如我遭此时，尔亦必同样得病。望尔忆念我先来临时行善之教诲。”此天使亦名“出生者”。
Ekāhamatantiādīsu ekāhaṃ matassa assāti ekāhamato, taṃ ekāhamataṃ. Parato padadvayepi eseva nayo. Bhastā viya vāyunā uddhaṃ jīvitapariyādānā yathākkamaṃ samuggatena sūnabhāvena uddhumātattā uddhumātakaṃ. Vinīlo vuccati viparibhinnavaṇṇo, vinīlova vinīlako, taṃ vinīlakaṃ. Paṭikūlattā vā kucchitaṃ vinīlanti vinīlakaṃ. Vipubbakanti vissandamānapubbakaṃ, paribhinnaṭṭhāne hi paggharitena pubbena palimakkhitanti attho.
第三段说：“‘我心一念’等语中，‘ekāhamata’意指一心所念，即‘我一心’。‘ekāhamataṃ’即‘一心念’。后两词均同义。bhastā如风以生命赋予者，如疾风扬起穗穗，随风急卷而上者。vinīla意颜色各异之物，称之为vinīlaka。依不利形态而皱缩如破布者，也称vinīlaka。vipubbaka指由先前所破坏残存者，意指在不同场所由前所残破循环失其初迹之意。
Tatiyaṃdevadūtanti ettha matakasatto atthato evaṃ vadati nāma – ‘‘passatha, bho, maṃ āmakasusāne chaḍḍitaṃ uddhumātakādibhāvappattaṃ, maraṇatomhi aparimuttatāya ediso jāto. Na kho panāhameva, tumhepi maraṇato aparimuttā. Yatheva hi mayhaṃ, evaṃ tumhākampi maraṇaṃ āgamissati. Iti tassa pure āgamanāva kalyāṇaṃ karothā’’ti. Tenevassa devadūto nāma jāto.
第三位天使述说自身之境：“请看，我曾因年迈而失去原有的飞扬与活力，在死亡临近时无法自拔。并非仅我如此，尔等亦必因死亡而不可避免。正如我遭此状，尔必将同样面临死亡。望尔记住我先来时劝善之言。”此天使称为“出生者”。
Imaṃ pana devadūtānuyogaṃ ko labhati, ko na labhati? Yena tāva bahuṃ pāpaṃ kataṃ, so gantvā niraye nibbattatiyeva. Yena pana parittaṃ pāpaṃ kataṃ, so labhati. Yathā hi sabhaṇḍaṃ coraṃ gahetvā kattabbameva karonti na vinicchinanti. Anuvijjitvā gahitaṃ pana vinicchayaṭṭhānaṃ nayanti, so vinicchayaṃ labhati. Evaṃsampadametaṃ. Parittapāpakammā hi attano dhammatāyapi saranti, sārīyamānāpi saranti.
那么，请问谁得此三位天使的教导，谁不得？凡作多恶者必于地狱受苦，反作少恶者则能获得善报。如窃贼夺取赃物必办所盗之事而不加分割，然紧随而将赃物持久保存的是贼的看护者，保管者因而获赃物。此理亦适用。少恶之业虽小，仍随其本性而行，且主其行为，也主其身心。
Tattha dīghajayantadamiḷo nāma attano dhammatāya sari. So kira damiḷo sumanagirimahāvihāre ākāsacetiyaṃ rattapaṭena pūjesi, atha niraye ussadasāmante nibbatto aggijālasaddaṃ sutvāva attanā pūjitapaṭaṃ anussari, so gantvā sagge nibbatto. Aparopi puttassa daharabhikkhuno khalisāṭakaṃ dento pādamūle ṭhapesi, maraṇakālamhi paṭapaṭāti sadde nimittaṃ gaṇhi , sopi ussadasāmante nibbatto jālasaddena taṃ sāṭakaṃ anussaritvā sagge nibbatto. Evaṃ tāva attano dhammatāya kusalaṃ kammaṃ saritvā sagge nibbattatīti.
那里有名叫长胜者的达米罗，他依自己的教法行事。传说此达米罗在须摩那耆阇长大寺，用纱幔罩顶敬礼空中佛塔，随后在地狱的忧伤边际涅槃。听闻火网之声，他忆念自己所蒙佛塔般的敬礼，便赴天界涅槃。又他之子，即幼比库，赠金项链并置于父足底。临命终时，他觉察火网响声为表志，也即赴忧伤边际涅槃。忆念项链之声，随即升至天界。如此，他们因各自的法行善业而得生天界。
Attano dhammatāya asarante pana tayo devadūte pucchati. Tattha koci paṭhamena devadūtena sarati, koci dutiyatatiyehi, koci tīhipi nassarati. Taṃ yamo rājā disvā sayaṃ sāreti. Eko kira amacco sumanapupphakumbhena mahācetiyaṃ pūjetvā yamassa pattiṃ adāsi, taṃ akusalakammena niraye nibbattaṃ yamassa santikaṃ nayiṃsu. Tasmiṃ tīhipi devadūtehi kusalaṃ asarante yamo sayaṃ olokento disvā – ‘‘nanu tvaṃ mahācetiyaṃ sumanapupphakumbhena pūjetvā mayhaṃ pattiṃ adāsī’’ti sāresi, so tasmiṃ kāle saritvā devalokaṃ gato . Yamo pana sayaṃ oloketvāpi apassanto – ‘‘mahādukkhaṃ nāma anubhavissati ayaṃ satto’’ti tuṇhī ahosi.
因无惧于自身的法行，三位天神使来询问。其间，一者随问，二者随答，三者三方同时答复。阎罗王见状，亲自说法。一位长老用须摩那花瓶敬礼大佛塔，获阎罗认可，但因不善业堕入地狱，阎罗将他灵魂带去。三位天神使为善问答，阎罗自视察见：“你曾以须摩那花瓶敬礼我，故我接受你。”该人如是行后，得生天界。阎罗自视察时不得见，默然判断其必将经历大苦，遂沉默不语。
Tattaṃ ayokhilanti tigāvutaṃ attabhāvaṃ sampajjalitāya lohapathaviyā uttānakaṃ nipajjāpetvā dakkhiṇahatthe tālappamāṇaṃ ayasūlaṃ pavesenti, tathā vāmahatthādīsu. Yathā ca taṃ uttānakaṃ nipajjāpetvā, evaṃ urenapi vāmapassenapi dakkhiṇapassenapi nipajjāpetvā te taṃ kammakāraṇaṃ karontiyeva. Saṃvesetvāti jalitāya lohapathaviyā tigāvutaṃ attabhāvaṃ nipajjāpetvā. Kuṭhārīhīti mahatīhi gehassa ekapakkhacchadanamattāhi kuṭhārīhi tacchanti, lohitaṃ nadī hutvā sandati, lohapathavito jālā uṭṭhahitvā tacchitaṭṭhānaṃ gaṇhāti, mahādukkhaṃ uppajjati. Tacchantā pana suttāhataṃ karitvā dāruṃ viya aṭṭhaṃsampi chaḷaṃsampi karonti. Vāsīhīti mahāsuppappamāṇāhi vāsīhi. Rathe yojetvāti saddhiṃ yugayottapakkharathacakkakubbarapājanehi sabbato pajjalite rathe yojetvā. Mahantanti mahākūṭāgārappamāṇaṃ. Āropentīti sampajjalitehi ayamuggarehi pothentā āropenti. Sakimpi uddhanti supakkuthitāya ukkhaliyā pakkhittataṇḍulā viya uddhamadhotiriyañca gacchati. Mahānirayeti avīcimahānirayamhi.
于是，泰戈武达吐(ayokhilanti tigāvutaṃ)以赤热铁板磨平展开，右手托举铁尖，左手同样握着。磨平铁板并依次套在双手后，作为行事因缘。点燃铁板，将其折弯伸展三千余层厚度，铁板如斧头般砍击房屋一侧，红热如河火流淌，铁板仿佛网状绷起，覆盖被砍处，极苦生起。虽然砍打，网状铁板如调弦般切割，木质八寸六寸样的牢固。铁杆大小如牛角。组成铁车，将铁车装配完成，此谓庞大铁塔。装载时，用赤热铁杆焊接。枪械等武器即从马鞍递出，如飞羽般灵活进出。此乃极大地狱，称为无间大地狱。
Bhāgasomitoti bhāge ṭhapetvā vibhatto. Pariyantoti parikkhitto. Ayasāti upari ayapaṭṭena chādito. Samantā yojanasataṃ, pharitvā tiṭṭhatīti evaṃ pharitvā tiṭṭhati, yathā taṃ samantā yojanasate ṭhatvā olokentassa akkhīni yamakagoḷakā viya nikkhamanti.
『巴哈索米托』意为放置之处结成斑块。『帕里延托』谓围绕环绕。铁即为表面以铁板覆盖。纵横百由旬，展开平放，如同将视线四面八方遮蔽，目光仿佛由偏圆状物跳出。
Hīnakāyūpagāti hīnaṃ kāyaṃ upagatā hutvā. Upādāneti taṇhādiṭṭhiggahaṇe. Jātimaraṇasambhaveti jātiyā ca maraṇassa ca kāraṇabhūte. Anupādāti catūhi upādānehi anupādiyitvā. Jātimaraṇasaṅkhayeti jātimaraṇasaṅkhayasaṅkhāte nibbāne vimuccanti. Diṭṭhadhammābhinibbutāti diṭṭhadhamme imasmiṃyeva attabhāve sabbakilesanibbānena nibbutā. Sabbadukkhaṃ upaccagunti sakalavaṭṭadukkhaṃ atikkantā.
『希那卡尤帕嘎提』谓身体攻减、身体受持不善之义。『乌帕达内』即渴爱与见解所取。『查提玛拉纳萨姆巴韦提』谓由生及死之因缘。『阿努帕达』谓不执着四种取者。『查提玛拉纳桑卡耶提』谓生死俱灭时即涅槃得解脱。『迪塔达玛比尼布他提』谓此世诸法随自性息灭，烦恼悉断。超越一切苦恼，胜过诸世间轮回之苦。
7. Catumahārājasuttavaṇṇanā7.《四大王经》注释
§37
37. Sattame amaccā pārisajjāti paricārikadevatā. Imaṃ lokaṃ anuvicarantīti aṭṭhamīdivase kira sakko devarājā cattāro mahārājāno āṇāpeti – ‘‘tātā, ajja aṭṭhamīdivase manussalokaṃ anuvicaritvā puññāni karontānaṃ nāmagottaṃ uggaṇhitvā āgacchathā’’ti. Te gantvā attano paricārake pesenti – ‘‘gacchatha, tātā, manussalokaṃ vicaritvā puññakārakānaṃ nāmagottāni suvaṇṇapaṭṭe likhitvā ānethā’’ti. Te tathā karonti. Tena vuttaṃ – ‘‘imaṃ lokaṃ anuvicarantī’’ti. Kaccibahūtiādi tesaṃ upaparikkhākāradassanatthaṃ vuttaṃ. Evaṃ upaparikkhantā hi te anuvicaranti. Tattha uposathaṃ upavasantīti māsassa aṭṭhavāre uposathaṅgāni adhiṭṭhahanti. Paṭijāgarontīti paṭijāgarauposathakammaṃ nāma karonti. Taṃ karontā ekasmiṃ addhamāse catunnaṃ uposathadivasānaṃ paccuggamanānuggamanavasena karonti. Pañcamīuposathaṃ paccuggacchantā catutthiyaṃ uposathikā honti, anugacchantā chaṭṭhiyaṃ. Aṭṭhamīuposathaṃ paccuggacchantā sattamiyaṃ, anugacchantā navamiyaṃ. Cātuddasiṃ paccuggacchantā terasiyaṃ, pannarasīuposathaṃ anugacchantā pāṭipade uposathikā honti. Puññāni karontīti saraṇagamananiccasīlapupphapūjādhammassavanapadīpasahassaāropanavihārakaraṇādīni nānappakārāni puññāni karonti. Te evaṃ anuvicaritvā puññakammakārakānaṃ nāmagottāni sovaṇṇamaye paṭṭe likhitvā āharitvā catunnaṃ mahārājānaṃ denti. Puttā imaṃ lokaṃ anuvicarantīti catūhi mahārājehi purimanayeneva pahitattā anuvicaranti. Tadahūti taṃdivasaṃ. Uposatheti uposathadivase.
第37章，第7节「玛察」意为随行护法神。传说八节，萨咖天帝召集四位大王说：“父老们，今日第八节，应当巡视人间，查看作善者姓名族姓。”他们出发后派遣随从：“去吧，父老，巡视人间，将作善者姓名族用金色画卷记录，带回呈上。”随从依命行事。由此传说“巡视此界”。诸多如迦毗罗等虽为观察者，却随行巡视。此处“守斋”意指每月八夕守持五戒。守戒者称为守戒者。守戒者在一月中分四次守斋，遵行逐日依次。第五守斋者为第四次守戒者，随后逐次增加。修功德者通过皈依、信乐、恆守五戒、供花礼佛、听法、点灯礼拜、入住寺院等多种善行，增长功德。守斋者巡视后，将作善者姓名族逐一记于金色名册，呈献四大王。诸子如守卫此界，随四大王巡视护持。此乃第三年。所谓守斋，即守持戒日。
Sace, bhikkhave, appakā hontīti catunnaṃ mahārājānaṃ amaccā pārisajjā tā tā gāmanigamarājadhāniyo upasaṅkamanti, tato taṃ upanissāya adhivatthā devatā ‘‘mahārājānaṃ amaccā āgatā’’ti paṇṇākāraṃ gahetvā tesaṃ santikaṃ gacchanti. Te paṇṇākāraṃ gahetvā ‘‘kacci nu kho mārisā bahū manussā matteyyā’’ti vuttanayena manussānaṃ puññapaṭipattiṃ pucchitvā ‘‘āma, mārisa, imasmiṃ gāme asuko ca asuko ca puññāni karontī’’ti vutte tesaṃ nāmagottaṃ likhitvā aññattha gacchanti. Atha cātuddasiyaṃ catunnaṃ mahārājānaṃ puttāpi tameva suvaṇṇapaṭṭaṃ gahetvā teneva nayena anuvicarantā nāmagottāni likhanti. Tadahuposathe pannarase cattāropi mahārājāno teneva nayena tasmiṃyeva suvaṇṇapaṭṭe nāmagottāni likhanti. Te suvaṇṇapaṭṭaparimāṇeneva – ‘‘imasmiṃ kāle manussā appakā, imasmiṃ kāle bahukā’’ti jānanti. Taṃ sandhāya ‘‘sace, bhikkhave, appakā honti manussā’’tiādi vuttaṃ. Devānaṃ tāvatiṃsānanti paṭhamaṃ abhinibbatte tettiṃsa devaputte upādāya evaṃladdhanāmānaṃ. Tesaṃ pana uppattikathā dīghanikāye sakkapañhasuttavaṇṇanāya vitthāritā. Tenāti tena ārocanena, tena vā puññakārakānaṃ appakabhāvena. Dibbā vata, bho, kāyā parihāyissantīti navanavānaṃ devaputtānaṃ apātubhāvena devakāyā parihāyissanti, ramaṇīyaṃ dasayojanasahassaṃ devanagaraṃ suññaṃ bhavissati. Paripūrissanti asurakāyāti cattāro apāyā paripūrissanti. Iminā ‘‘mayaṃ paripuṇṇe devanagare devasaṅghamajjhe nakkhattaṃ kīḷituṃ na labhissāmā’’ti anattamanā honti. Sukkapakkhepi imināva upāyena attho veditabbo.
比库们，若有不好的人，当时四位大王的亲属带着从属的乡邑、集镇和王城前去，那些护卫依凭此故，说“诸大王的亲属来了”，便拿起名牌前往他们处。护卫拿着名牌，问道：“难道此人不多，是人群之中中的人吗？”于是询问该人行善情况，得闻回答：“是的，主人，在此乡镇中此人善行众多。”随后他们记录其姓名和家族名称，便往别处去了。之后，十四位四王之子也拿着同样的金牌，随同那护卫巡查，写下姓名家族。又在十五日的保持日中，四位大王也随同那个护卫，在同一张金牌上记下这些姓名家族。他们根据金牌的数量，便能了解：“当下人类是少还是多”，“当下情况如何”，于是记此事。由此示说：“比库们，若人类稀少”的开头类语。天众中谓三十三天为第一层天，有三十三位天子。其出身由长部《萨咖问经》中详述。故此，借此说法，是指护卫等为行善者所产生的不多者。实有道理，比起舍弃身躯，天众九百余人因灾害而失身，三十三天之城将变得荒无人烟。魔众将充满四恶道。因由此，他们心想：“我们在圆满的天城和天众中不能尽情戏弄星宿”，如此不能释放欲念。保持中亦当以此法具足利益。
Bhūtapubbaṃ, bhikkhave, sakko devānamindoti attano sakkadevarājakālaṃ sandhāya katheti. Ekassa vā sakkassa ajjhāsayaṃ gahetvā kathetīti vuttaṃ. Anunayamānoti anubodhayamāno. Tāyaṃ velāyanti tasmiṃ kāle.
比库们，以前，所谓萨咖天帝，是指自身为萨咖天王时期的说法。有人把自己是萨咖天王时期的头领身份记载下来，详细说法正在讲解中。所称“诵说”“启发”之意，正是“当时当下”的涵义。
Pāṭihāriyapakkhañcāti ettha pāṭihāriyapakkho nāma antovasse temāsaṃ nibaddhuposatho, taṃ asakkontassa dvinnaṃ pavāraṇānaṃ antare ekamāsaṃ nibaddhuposatho, tampi asakkontassa paṭhamapavāraṇato paṭṭhāya eko addhamāso pāṭihāriyapakkhoyeva nāma. Aṭṭhaṅgasusamāgatanti aṭṭhahi guṇaṅgehi samannāgataṃ. Yopissamādiso naroti yopi satto mādiso bhaveyya. Sakkopi kira vuttappakārassa uposathakammassa guṇaṃ jānitvā dve devalokasampattiyo pahāya māsassa aṭṭha vāre uposathaṃ upavasati. Tasmā evamāha. Aparo nayo – yopissa mādiso naroti yopi satto mādiso assa, mayā pattaṃ sampattiṃ pāpuṇituṃ iccheyyāti attho. Sakkā hi evarūpena uposathakammena sakkasampattiṃ pāpuṇitunti ayamettha adhippāyo.
所谓奇特保持期，是指雨季三个月中的固定保持日。不接受其他月中两次弃戒的次月固定保持，即前一月保持后一个月仍保持纯洁，称为奇特保持期。八倍聚会，指八种功德俱足之事。无论是人或非人都应如是。萨咖天帝熟知保持仪轨的功德，舍弃两界之财，在每月八日举行保持日。因此，故有如此说法。另一个义项是，无论人或非人，都想获得保持所得的善法财产。萨咖通过持守保持所生之净德，此即其意。
Vusitavāti vutthavāso. Katakaraṇīyoti catūhi maggehi kattabbakiccaṃ katvā ṭhito. Ohitabhāroti khandhabhārakilesabhāraabhisaṅkhārabhāre otāretvā ṭhito. Anuppattasadatthoti sadattho vuccati arahattaṃ, taṃ anuppatto. Parikkhīṇabhavasaṃyojanoti yena saṃyojanena baddho bhavesu ākaḍḍhīyati, tassa khīṇattā parikkhīṇabhavasaṃyojano. Sammadaññā vimuttoti hetunā nayena kāraṇena jānitvā vimutto. Kallaṃ vacanāyāti yuttaṃ vattuṃ.
所谓已过期，意即已度过的时间。所谓应当做的事，是指完成四圣道法的修行保持。所谓摆脱重负，是指除却蕴业之重负，安稳而立。所谓未得正果，是称未得阿拉汉果位，为未得正道。所谓断除生死结，是断灭缠身之结，称为断尽生死缠结。所谓确实解脱，是因缘因果通达而得出脱。所谓妥当语，是指合适、正确的话。
Yopissa mādiso naroti yopi mādiso khīṇāsavo assa, sopi evarūpaṃ uposathaṃ upavaseyyāti uposathakammassa guṇaṃ jānanto evaṃ vadeyya. Aparo nayo yopissa mādiso naroti yopi satto mādiso assa, mayā pattaṃ sampattiṃ pāpuṇituṃ iccheyyāti attho. Sakkā hi evarūpena uposathakammena khīṇāsavasampattiṃ pāpuṇitunti ayamettha adhippāyo. Aṭṭhamaṃ uttānatthameva.
无论人或非人清净无染，如是知晓保持功德，可确实如法持守此保持。当知另外一种说法，无论人或非人具有已断秽心，皆愿以此保持所得利益。因萨咖坚持此种保持仪轨，获得了断除秽心之所得，此即其意。第八意义已前述。
9. Sukhumālasuttavaṇṇanā9.《娇贵经》注释
§39
39. Navame sukhumāloti niddukkho. Paramasukhumāloti paramaniddukkho. Accantasukhumāloti satataniddukkho. Imaṃ bhagavā kapilapure nibbattakālato paṭṭhāya niddukkhabhāvaṃ gahetvā āha, cariyakāle pana tena anubhūtadukkhassa anto natthīti. Ekatthāti ekissā pokkharaṇiyā. Uppalaṃ vappatīti uppalaṃ ropeti. Sā nīluppalavanasañchannā hoti. Padumanti paṇḍarapadumaṃ. Puṇḍarīkanti rattapadumaṃ. Evaṃ itarāpi dve padumapuṇḍarīkavanehi sañchannā honti. Bodhisattassa kira sattaṭṭhavassikakāle rājā amacce pucchi – ‘‘taruṇadārakā katarakīḷikaṃ piyāyantī’’ti? Udakakīḷikaṃ devāti. Tato rājā kuddālakammakārake sannipātetvā pokkharaṇiṭṭhānāni gaṇhāpesi. Atha sakko devarājā āvajjento taṃ pavattiṃ ñatvā – ‘‘na yutto mahāsattassa mānusakaparibhogo, dibbaparibhogo yutto’’ti vissakammaṃ āmantetvā – ‘‘gaccha, tāta, mahāsattassa kīḷābhūmiyaṃ pokkharaṇiyo māpehī’’ti āha. Kīdisā hontu , devāti? Apagatakalalakaddamā hontu vippakiṇṇamaṇimuttapavāḷikā sattaratanamayapākāraparikkhittā pavāḷamayauṇhīsehi maṇimayasopānabāhukehi suvaṇṇarajatamaṇimayaphalakehi sopānehi samannāgatā. Suvaṇṇarajatamaṇipavāḷamayā cettha nāvā hontu, suvaṇṇanāvāya rajatapallaṅko hotu, rajatanāvāya suvaṇṇapallaṅko, maṇināvāya pavāḷapallaṅko, pavāḷanāvāya maṇipallaṅko, suvaṇṇarajatamaṇipavāḷamayāva udakasecananāḷikā hontu, pañcavaṇṇehi ca padumehi sañchannā hontūti. ‘‘Sādhu, devā’’ti vissakammadevaputto sakkassa paṭissutvā rattibhāge otaritvā rañño gāhāpitapokkharaṇiṭṭhānesuyeva teneva niyāmena pokkharaṇiyo māpesi.
三十九，所谓“极其纤细”，意指极其细微痛苦；所谓“极端纤细”，意指至极微妙痛苦；所谓“彻底纤细”，意谓永远持续之痛苦。此意由世尊在迦毗罗卫城成道时，体悟苦的本质并宣说，谓性苦无终止。词“兮達”代表一池水，名为莲花池；“嫩嫩”是指种植莲花池。此池被蓝莲覆盖。白莲称为“白莲花”，红莲称为“红莲花”。类似地，其他处也有两个莲花池。菩萨于七十八岁时，国王亲属问：“年轻少女喜好何种水上游戏？”答曰：“水上游戏。”国王与沙弥戏水者会合，接着天帝萨咖出现，知此事不符大士之身，应得天众之供养，告诫曰：“去吧，少年，这正是大士游乐之地，莫作他想。”其处水上游戏设施极为华美，七宝环绕，配有宝石阶梯，金银宝石并置成为阶梯。此处设有黄金银宝宝石阶梯，以供船只停泊。船只以金装饰，银船铺垫，宝石船栏与宝栏相通，阶梯被五色莲花所环绕。萨咖天子称赞说：“善哉，天众。”遂在夜晚时分，沿着国王所在莲花池岸边按指示测量水域边界。
Nanu cetā apagatakalalakaddamā, kathamettha padumāni pupphiṃsūti? So kira tāsu pokkharaṇīsu tattha tattha suvaṇṇarajatamaṇipavāḷamayā khuddakanāvāyo māpetvā ‘‘etā kalalakaddamapūritā ca hontu, pañcavaṇṇāni cettha padumāni pupphantū’’ti adhiṭṭhāsi. Evaṃ pañcavaṇṇāni padumāni pupphiṃsu, reṇuvaṭṭiyo uggantvā udakapiṭṭhaṃ ajjhottharitvā vicaranti. Pañcavidhā bhamaragaṇā upakūjantā vicaranti. Evaṃ tā māpetvā vissakammo devapurameva gato. Tato vibhātāya rattiyā mahājano disvā ‘‘mahāpurissassa māpitā bhavissantī’’ti gantvā rañño ārocesi. Rājā mahājanaparivāro gantvā pokkharaṇiyo disvā ‘‘mama puttassa puññiddhiyā devatāhi māpitā bhavissantī’’ti attamano ahosi. Tato paṭṭhāya mahāpuriso udakakīḷikaṃ agamāsi.
难道心意未到达恶人区，这里怎会有莲花般的花朵出现呢？他确乎在那些池塘中，用黄金、银、宝石等浑圆细小的微风吹拂，许下誓愿说：『愿这些池塘满盈恶人，也愿这里五种颜色的莲花盛开』。于是，五种颜色的莲花绽放，风卷起浪花，水池腾起波澜。五种群类的蜜蜂围绕着池塘，嗡嗡飞舞。用此法吹拂后，他往天宫去了。深夜时分，大众看到莲池，便说：『这里必成大人聚集之地』，于是前去报告国王。国王带领大群人到莲池边，看到池塘心生欢喜，说：『这是因我子之福德，天众所布施的莲池』。进而，大众在池边观看水上嬉戏。
Yāvadeva mamatthāyāti ettha yāvadevāti payojanāvadhiniyāmavacanaṃ, yāva mameva atthāya, natthettha aññaṃ kāraṇanti attho. Na kho panassāhanti na kho panassa ahaṃ. Akāsikaṃ candananti asaṇhaṃ candanaṃ. Kāsikaṃ, bhikkhave, su me taṃ veṭhananti, bhikkhave, veṭhanampi me kāsikaṃ hoti. Ettha hi suiti ca tanti ca nipātamattaṃ, meti sāmivacanaṃ. Veṭhanampi me saṇhameva hotīti dasseti. Kāsikā kañcukāti pārupanakañcukopi saṇhakañcukova. Setacchattaṃ dhārīyatīti mānusakasetacchattampi dibbasetacchattampi uparidhāritameva hoti. Mā naṃ phusi sītaṃ vāti mā etaṃ bodhisattaṃ sītaṃ vā uṇhādīsu vā aññataraṃ phusatūti attho.
“只为我一己之利”此处“只为我”之意，是用于说明缘由原因，并不另有它义。他不为别人，也不为自己虚妄说话。比如，空中的檀香非真正檀香。比库啊，我只称其为空中檀香，这名称仅为说法之便，表示这“檀香”如同真正的檀香。这里“好”与“多”仅为音节之末，构成指示词汇。檀香即一个布满毛茸茸表皮的壳，比作粗糙裹覆之皮衣。撑着遮阳伞，即有人撑着人制之伞，也有天制之伞。不要摸风寒凉，也不要断定菩萨必定冷暖感受不同，这就是其义。
Tayopāsādā ahesunti bodhisatte kira soḷasavassuddesike jāte suddhodanamahārājā ‘‘puttassa vasanakapāsāde kāressāmī’’ti vaḍḍhakino sannipātāpetvā bhaddakena nakkhattamuhuttena navabhūmikataparikammaṃ kāretvā tayo pāsāde kārāpesi. Te sandhāyetaṃ vuttaṃ. Hemantikotiādīsu yattha sukhaṃ hemante vasituṃ, ayaṃ hemantiko. Itaresupi eseva nayo. Ayaṃ panettha vacanattho – hemante vāso hemantaṃ, hemantaṃ arahatīti hemantiko. Itaresupi eseva nayo.
那三座城堡，是菩萨出家十六年生涯中的建筑。净头大王命法师制造“为子安居的纱帐”设施，建造九重府邸，并负责管理七层宫殿，于是三座城堡齐备而成。据说此处冬季以及其他季节之所宜，故名为冬季城堡。其他诸城亦同理。此处竖立之辞义为：冬季所居，称冬季城堡。其他皆同理。
Tattha hemantiko pāsādo navabhūmako ahosi, bhūmiyo panassa uṇhautuggāhāpanatthāya nīcā ahesuṃ. Tattha dvāravātapānāni suphusitakavāṭāni ahesuṃ nibbivarāni. Cittakammampi karontā tattha tattha pajjalite aggikkhandheyeva akaṃsu. Bhūmattharaṇaṃ panettha kambalamayaṃ, tathā sāṇivitānanivāsanapārupanaveṭhanāni. Vātapānāni uṇhaggāhāpanatthaṃ divā vivaṭāni rattiṃ pihitāni honti.
那时冬季的城堡为九重层楼且高耸，土地方面为了防暑降温而较低。城门通风良好，门墙上设有遮阴帷幕。有人负责点燃经布置的火堆，类似火团。地面铺设毯子，且装饰有织锦布等布制窗帘。门窗用于防风以挡热，白天空气流动轻松，晚上则关闭以保温。
Gimhiko pana pañcabhūmako ahosi. Sītautuggāhāpanatthaṃ panettha bhūmiyo uccā asambādhā ahesuṃ. Dvāravātapānāni nātiphusitāni savivarāni sajālāni ahesuṃ. Cittakamme uppalāni padumāni puṇḍarīkāniyeva akaṃsu. Bhūmattharaṇaṃ panettha dukūlamayaṃ, tathā sāṇivitānanivāsanapārupanaveṭhanāni. Vātapānasamīpesu cettha nava cāṭiyo ṭhapetvā udakassa pūretvā nīluppalādīhi sañchādenti. Tesu tesu padesesu udakayantāni karonti, yehi deve vassante viya udakadhārā nikkhamanti. Antopāsāde tattha tattha kalalapūrā doṇiyo ṭhapetvā pañcavaṇṇāni padumāni ropayiṃsu. Pāsādamatthake sukkhamahiṃsacammaṃ bandhitvā yantaṃ parivattetvā yāva chadanapiṭṭhiyā pāsāṇe āropetvā tasmiṃ vissajjenti. Tesaṃ camme pavaṭṭantānaṃ saddo meghagajjitaṃ viya hoti. Dvāravātapānāni panettha divā pihitāni honti rattiṃ vivaṭāni.
春季城堡则为五层。土地为抗寒而较高且坚硬。城门通风不甚良好，配以网篱围栏。有人点燃莲花、荷花般芬芳的香炉。地毯铺盖以杜鹃叶等花朵装饰。地面附有柔软羊皮垫和织锦布覆盖的窗帘。门窗附近搭建粉红色的轻帐棚，汲水灌溉，种植青莲等水藻。在各宫殿池塘内放置装满污水的船只，并以五色莲花装饰。城中央建立了柔软无害的皮革床铺，床垫可转动可收拢，有石质支柱支撑至顶棚。床面装饰皮革在使用时会产生回响声，如乌云滚雷。门窗白天关闭，夜晚通风。
Vassiko sattabhūmako ahosi. Bhūmiyo panettha dvinnampi utūnaṃ gāhāpanatthāya nātiuccā nātinīcā akaṃsu. Ekaccāni dvāravātapānāni suphusitāni, ekaccāni savivarāni. Tattha cittakammampi kesuci ṭhānesu pajjalitaaggikkhandhavasena, kesuci jātassaravasena kataṃ. Bhūmattharaṇādīni panettha kambaladukūlavasena ubhayamissakāni. Ekacce dvāravātapānā rattiṃ vivaṭā divā pihitā, ekacce divā vivaṭā rattiṃ pihitā. Tayopi pāsādā ubbedhena samappamāṇā. Bhūmikāsu pana nānattaṃ ahosi.
雨季城堡有七层。土地上下的高低适中，不甚高亦不甚低。部分城门通风良好，部分围栏护蔽。有人燃烧带有头发形状的火堆，点燃并照亮区域。地面覆盖毯毯和山羊皮两种制品。部分城门夜间通风白天关闭，另一部分则是白天通风夜间关闭。这三座城堡大小不一，地面彼此差异明显。
Evaṃ niṭṭhitesu pāsādesu rājā cintesi – ‘‘putto me vayappatto, chattamassa ussāpetvā rajjasiriṃ passissāmī’’ti. So sākiyānaṃ paṇṇāni pahiṇi – ‘‘putto me vayappatto, rajje naṃ patiṭṭhāpessāmi, sabbe attano attano gehesu vayappattā, dārikā imaṃ gehaṃ pesentū’’ti. Te sāsanaṃ sutvā – ‘‘kumāro kevalaṃ dassanakkhamo rūpasampanno, na kiñci sippaṃ jānāti, dārabharaṇaṃ kātuṃ na sakkhissati, na mayaṃ dhītaro dassāmā’’ti āhaṃsu. Rājā taṃ pavattiṃ sutvā puttassa santikaṃ gantvā ārocesi. Bodhisatto ‘‘kiṃ sippaṃ dassetuṃ vaṭṭati, tātā’’ti āha. Sahassathāmadhanuṃ āropetuṃ vaṭṭati, tātāti. Tena hi āharāpethāti. Rājā āharāpetvā adāsi. Dhanuṃ purisasahassaṃ āropeti, purisasahassaṃ oropeti. Mahāpuriso dhanuṃ āharāpetvā pallaṅke nisinnova jiyaṃ pādaṅguṭṭhake veṭhetvā kaḍḍhanto pādaṅguṭṭhakeneva dhanuṃ āropetvā vāmena hatthena daṇḍe gahetvā dakkhiṇena hatthena kaḍḍhitvā jiyaṃ pothesi. Sakalanagaraṃ uppatanākārappattaṃ ahosi. ‘‘Kiṃ saddo eso’’ti ca vutte ‘‘devo gajjatī’’ti āhaṃsu. Athaññe ‘‘tumhe na jānātha, na devo gajjati, aṅgīrasassa kumārassa sahassathāmadhanuṃ āropetvā jiyaṃ pothentassa jiyappahārasaddo eso’’ti āhaṃsu. Sākiyā tāvatakeneva āraddhacittā ahesuṃ.
如此，在完成的宫殿里，国王思维说：“我的儿子已到成年，撑开伞盖，我将看到国家的荣光。”于是，他向莎迦族诸长者发出告诫：“我的儿子已成年，我不会让他独自执掌王位，而是让诸族中自家的成年儿女各自送置房屋。”他们听了教法后便说道：“王子仅是能观看的存在，形貌完整精美，什么技艺都不懂，无法承担赐女嫁娶的责任，我们其他女儿能展示技能。”国王听闻此事，前往儿子之所，问道：“什么技艺应当展示呢，父亲啊？”和尚答曰：“可担千弩发箭，父亲啊。”于是他确实准备了。国王准备，交予了数千根箭。大公准备将箭安置于床榻，坐定后用脚趾抓箭，咬箭尖，将箭搭在左手持杖上，用右手咬箭尖，挣扎而发射箭矢。整个城市如同雷响般震动。有人问：“这是什么声音？”答曰：“神明搏击。”又有人道：“你们不知吧，这不是神明搏击，而是奥义大师之子用千弩箭咬射时，箭矢相击的响声。”莎迦族因而精神振奋。
Mahāpuriso ‘‘aññaṃ kiṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti āha. Aṭṭhaṅgulamattabahalaṃ ayopaṭṭaṃ kaṇḍena vinivijjhituṃ vaṭṭatīti. Taṃ vinivijjhitvā ‘‘aññaṃ kiṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti āha. Caturaṅgulabahalaṃ asanaphalakaṃ vinivijjhituṃ vaṭṭatīti. Taṃ vinivijjhitvā ‘‘aññaṃ kiṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti āha. Vidatthibahalaṃ udumbaraphalakaṃ vinivijjhituṃ vaṭṭatīti. Taṃ vinivijjhitvā ‘‘aññaṃ kiṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti. Yante baddhaṃ phalakasataṃ vinivijjhituṃ vaṭṭatīti. Taṃ vinivijjhitvā ‘‘aññaṃ kiṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti āha. Saṭṭhipaṭalaṃ sukkhamahiṃsacammaṃ vinivijjhituṃ vaṭṭatīti. Tampi vinivijjhitvā ‘‘aññaṃ kiṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti āha. Tato vālikasakaṭādīni ācikkhiṃsu. Mahāsatto vālikasakaṭampi palālasakaṭampi vinivijjhitvā udake ekusabhappamāṇaṃ kaṇḍaṃ pesesi, thale aṭṭhausabhappamāṇaṃ. Atha naṃ ‘‘idāni vātiṅgaṇasaññāya vālaṃ vijjhituṃ vaṭṭatī’’ti āhaṃsu. Tena hi bandhāpethāti. Saddantare bajjhatu, tātāti. Purato gacchantu, gāvutantare bandhantūti. Purato gacchantu, addhayojane bandhantūti . Purato gacchantu yojane bandhantūti. Bandhāpetha, tātāti yojanamatthake vātiṅgaṇasaññāya vālaṃ bandhāpetvā rattandhakāre meghapaṭalacchannāsu disāsu kaṇḍaṃ khipi, taṃ gantvā yojanamatthake vālaṃ phāletvā pathaviṃ pāvisi. Na kevalañca ettakameva, taṃ divasaṃ pana mahāsatto loke vattamānasippaṃ sabbameva sandassesi. Sakyarājāno attano attano dhītaro alaṅkaritvā pesayiṃsu, cattālīsasahassanāṭakitthiyo ahesuṃ. Mahāpuriso tīsu pāsādesu devo maññe paricārento mahāsampattiṃ anubhavati.
大公问道：“还需做些什么适宜？”他打算用八寸长短的杆子刺入竹筒节间。试刺之后，“还应做何？”他又打算用四寸长的桌板扎入竹筒中。试刺之后，问“还做何事？”起初用葡萄叶做的板子扎入，试后又问。后来不断地用绑扎的板子刺入，试完问。又用六十层薄皮扎入，试问，还继续用藤条竹片等织成粗细不等的筐，放入水中制作一丈余的束物，地面上做八丈余高。之后他说：“现在应当用交叉编织编成囚笼网。”他用此方法绑扎缚束。用口令吩咐：“在前面开口，圈中围捕，在前进，拉紧两条绳索，在前行，拉紧绳索一步一步。”按此法令，按一丈的长度绑铁网，黑夜为覆以云层遮蔽的方向投掷笼网，前往，将网掷至地面。如此不仅仅今日此事之外，当日大公尽展世间技能。莎迦诸王将自家儿女精心装饰并送出，约四万三千名侍女。大公如同神明服务者般，体验广大财富。
Nippurisehīti purisavirahitehi. Na kevalaṃ cettha tūriyāneva nippurisāni, sabbaṭṭhānānipi nippurisāneva. Dovārikāpi itthiyova, nhāpanādiparikammakarāpi itthiyova . Rājā kira ‘‘tathārūpaṃ issariyasukhasampattiṃ anubhavamānassa purisaṃ disvā parisaṅkā uppajjati, sā me puttassa mā ahosī’’ti sabbakiccesu itthiyova ṭhapesi. Paricārayamānoti modamāno. Na heṭṭhāpāsādaṃ orohāmīti pāsādato heṭṭhā na otarāmi. Iti maṃ cattāro māse añño sikhābaddho puriso nāma passituṃ nālattha. Yathāti yena niyāmena. Dāsakammakaraporisassāti dāsānañceva devasikabhattavetanābhatānaṃ kammakarānañca nissāya jīvamānapurisānañca. Kaṇājakanti sakuṇḍakabhattaṃ. Bilaṅgadutiyanti kañjikadutiyaṃ.
“无人的”者，即无男性的群体。不仅此处，在诸处处所皆有无人众。门卫及清洁役者也如同女性。国王意谓：“看到享用世主荣耀财富的男子，心生猜疑，应当不使其归于我儿。”于是如同女性般置放于各处。正以侍奉为乐。言不下宫殿，即宫殿之外不下降。这样四个月中，没有其他有奴役身份的人能见此男子，依命令如此。这是指奴隶与如神仆人般获给予工资的工作者以及依赖者共同生活者。所谓“kaṇāja”即饲养小鸟者，“bilaṅgadutiya”是种子二号。
Evarūpāya iddhiyāti evaṃjātikāya puññiddhiyā samannāgatassa. Evarūpena ca sukhumālenāti evaṃjātikena ca niddukkhabhāvena. Sokhumālenātipi pāṭho. Evaṃ tathāgato ettakena ṭhānena attano sirisampattiṃ kathesi. Kathento ca na uppilāvitabhāvatthaṃ kathesi, ‘‘evarūpāyapi pana sampattiyā ṭhito pamādaṃ akatvā appamattova ahosi’’nti appamādalakkhaṇasseva dīpanatthaṃ kathesi. Teneva assutavā kho puthujjanotiādimāha. Tattha paranti parapuggalaṃ. Jiṇṇanti jarājiṇṇaṃ. Aṭṭīyatīti aṭṭo pīḷito hoti. Harāyatīti hiriṃ karoti lajjati. Jigucchatīti asuciṃ viya disvā jigucchaṃ uppādeti. Attānaṃyeva atisitvāti jarādhammampi samānaṃ attānaṃ atikkamitvā aṭṭīyati harāyatīti attho. Jarādhammoti jarāsabhāvo. Jaraṃ anatītoti jaraṃ anatikkanto, anto jarāya vattāmi. Iti paṭisañcikkhatoti evaṃ paccavekkhantassa. Yobbanamadoti yobbanaṃ nissāya uppajjanako mānamado. Sabbasopahīyīti sabbākārena pahīno. Maggena pahīnasadiso katvā dassito. Na panesa maggena pahīno, paṭisaṅkhānena pahīnova kathitoti veditabbo. Bodhisattassa hi devatā jarāpattaṃ dassesuṃ. Tato paṭṭhāya yāva arahattā antarā mahāsattassa yobbanamado nāma na uppajjati. Sesapadadvayepi eseva nayo. Ettha pana ārogyamadoti ahaṃ nirogoti ārogyaṃ nissāya uppajjanako mānamado. Jīvitamadoti ahaṃ ciraṃ jīvīti taṃ nissāya uppajjanako mānamado. Sikkhaṃ paccakkhāyāti sikkhaṃ paṭikkhipitvā. Hīnāyāvattatīti hīnāya lāmakāya gihibhāvāya āvattati.
如是神通，指的是同类的善根所成就。以此善根为基础，作事细致柔和，也来源于同类无苦的本性。文中“sokhumālenāti”此亦写作“pāṭho”。如来在此地点阐述自己的精神财富。讲述时并没有表现骄傲，没有产生骄傲心理，而是说：“即使拥有这种美好的精神财富，也不生怠慢，反而持守警觉。”这正是警觉的特质的明示。因此听者称他为凡夫之类。有谈到他人，有谈衰老。所谓“aṭṭīyatīti”即因忧患而痛苦。“harāyatīti”是羞辱、害怕害羞的意思。“jigucchatīti”因视污秽而生嫌恶。若嫌恶他人，即自我贬低，故衰老之性超越自身。“衰老之性”，即衰老的本质。若言衰老超越之者，是指衰老迫至终点。此即对自己反复观察的意义。所谓“yobbanamado”，因青春所起之傲慢。所谓“sabbasopahīyīti”，指全然抛弃一切。这里“maggena pahīna”仅指抛弃道路的事，而非从道路本身抛弃。有说法，佛陀诸神曾显示衰老的损伤，由此观察，直至阿拉汉界，伟大圣人之间不生青春傲慢。类似之处有二。此处所说因健康产生的傲慢即自以为身体无病，即自称健康。因寿命长而傲慢意，即自以为长寿。所谓“sikkhaṃ paccakkhāyāti”，即抛弃修行。所谓“hīnāyāvattatīti”，为降低层次，返归俗家生活也。
Yathādhammāti byādhiādīhi yathāsabhāvā. Tathāsantāti yathā santā eva aviparītabyādhiādisabhāvāva hutvāti attho. Jigucchantīti parapuggalaṃ jigucchanti. Mama evaṃ vihārinoti mayhaṃ evaṃ jigucchāvihārena viharantassa evaṃ jigucchanaṃ nappatirūpaṃ bhaveyya nānucchavikaṃ. Sohaṃ evaṃ viharantoti so ahaṃ evaṃ paraṃ jigucchamāno viharanto, evaṃ vā iminā paṭisaṅkhānavihārena viharanto. Ñatvā dhammaṃ nirūpadhinti sabbūpadhivirahitaṃ nibbānadhammaṃ ñatvā. Sabbe made abhibhosmīti sabbe tayopi made abhibhaviṃ samatikkamiṃ. Nekkhamme daṭṭhu khematanti nibbāne khemabhāvaṃ disvā. Nekkhammaṃ daṭṭhu khematotipi pāṭho, nibbānaṃ khemato disvāti attho. Tassame ahu ussāhoti tassa mayhaṃ taṃ nekkhammasaṅkhātaṃ nibbānaṃ abhipassantassa ussāho ahu, vāyāmo ahosīti attho. Nāhaṃbhabbo etarahi, kāmāni paṭisevitunti ahaṃ dāni duvidhepi kāme paṭisevituṃ abhabbo. Anivatti bhavissāmīti pabbajjato ca sabbaññutaññāṇato ca na nivattissāmi, anivattako bhavissāmi. Brahmacariyaparāyaṇoti maggabrahmacariyaparāyaṇo jātosmīti attho. Iti imāhi gāthāhi mahābodhipallaṅke attano āgamanīyavīriyaṃ kathesi.
“如法”者，即符合常病等之自然状态。“如实住”即如实存在，如历史上常有之病等自然现象。所谓“jigucchantīti”，众人皆生嫌恶心。言“我如是生活”，意谓因自己如此嫌恶而存活。言“他亦如是生活”，即无妨碍他人因嫉妒生嫌恶。知法正当，以证实无所有涅槃法。皆为诸贪欲所制之弊，皆可超越。观世间法，慧得净，视涅槃为安乐。文中“涅槃安乐”意即见涅槃为确实安全之处。故其有热诚，努力向涅槃修行。语云“我今非不欲”，意谓虽有欲望，今亦难以满足世俗欲。言“不复回”，即出家者依大智慧断除所以不再退转，必定前行。所谓“梵行至上”，即一切善道的归着。诸偈文述于此大觉之床上，谈其精进祈归。
10. Ādhipateyyasuttavaṇṇanā10.《主导经》注释
§40
40. Dasame ādhipateyyānīti jeṭṭhakakāraṇato nibbattāni. Attādhipateyyantiādīsu attānaṃ jeṭṭhakaṃ katvā nibbattitaṃ guṇajātaṃ attādhipateyyaṃ. Lokaṃ jeṭṭhakaṃ katvā nibbattitaṃ lokādhipateyyaṃ. Navavidhaṃ lokuttaradhammaṃ jeṭṭhakaṃ katvā nibbattitaṃ dhammādhipateyyaṃ. Na iti bhavābhavahetūti iti bhavo, iti bhavoti evaṃ āyatiṃ, na tassa tassa sampattibhavassa hetu. Otiṇṇoti anupaviṭṭho. Yassa hi jāti antopaviṭṭhā, so jātiyā otiṇṇo nāma. Jarādīsupi eseva nayo. Kevalassa dukkhakkhandhassāti sakalassa vaṭṭadukkharāsissa. Antakiriyāpaññāyethāti antakaraṇaṃ paricchedaparivaṭumakaraṇaṃ paññāyeyya. Ohāyāti pahāya. Pāpiṭṭhatareti lāmakatare. Āraddhanti paggahitaṃ paripuṇṇaṃ, āraddhattāva asallīnaṃ. Upaṭṭhitāti catusatipaṭṭhānavasena upaṭṭhitā. Upaṭṭhitattāva asammuṭṭhā. Passaddho kāyoti nāmakāyo ca karajakāyo ca passaddho vūpasantadaratho. Passaddhattāva asāraddho. Samāhitaṃ cittanti ārammaṇe cittaṃ sammā āhitaṃ suṭṭhu ṭhapitaṃ. Sammā āhitattāva ekaggaṃ. Adhipatiṃ karitvāti jeṭṭhakaṃ katvā. Suddhaṃattānaṃ pariharatīti suddhaṃ nimmalaṃ katvā attānaṃ pariharati paṭijaggati, gopāyatīti attho. Ayañca yāva arahattamaggā pariyāyena suddhamattānaṃ pariharati nāma, phalappattova pana nippariyāyena suddhamattānaṃ pariharati.
第四十条，名为“十种主权”，由诸老者缘故而立。所谓自我主权者，乃自我造作、果生之自我主权。造作世间主权，并成就世间主权。成就九种出世间法之主权，为法之主权。非谓此谓生死因，生死即如是，非各别现前生命之因。所谓“通过”，即未被消除者。彼生即是“过渡”状态，不被称为“终止”。有关衰老等亦同理。所谓“仅为苦蕴”，凡苦之扩展痛苦。所谓“结束活动之智慧”，面对内心活动的断除之智慧。所谓“舍弃”，即断舍。谓“恶伪”，指卑下陋俗之处。谓“精勤”，即秉承圆满、坚定，不散乱精进。谓“安住”，谓以四念处完全安住。虽安住却不生傲慢。谓“定心”，意指身心安稳，不动摇者。谓“清净”，意指包括内心外在皆清净。与“定”一体，心专念定住。谓“主权作成”，即成就最高主权。净化自己而守护自己，至阿拉汉道中自守无失。所谓护念，即是此意。直至入阿拉汉果，保持纯净正道，实践圆满。
Svākkhātotiādīni visuddhimagge (visuddhi. 1.147) vitthāritāni. Jānaṃ passaṃ viharantīti taṃ dhammaṃ jānantā passantā viharanti. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi ādhipateyyānīti ettāvatā tīṇi ādhipateyyāni lokiyalokuttaramissakāni kathitāni.
『清净之道』等论著中详细阐释了『明说』的含义。所谓明说，即对教法了知、观察并住持，能够亲证体悟而行持此法。诸比库啊，此处所说的三种统御者，即是三种统御法，这三者分别为世俗和超世的不同统御层面。
Pakubbatoti karontassa. Attā te purisa jānāti, saccaṃ vā yadi vā musāti yaṃ tvaṃ karosi, taṃ yadi vā yathāsabhāvaṃ yadi vā no yathāsabhāvanti tava attāva jānāti. Iminā ca kāraṇena veditabbaṃ ‘‘pāpakammaṃ karontassa loke paṭicchannaṭṭhānaṃ nāma natthī’’ti. Kalyāṇanti sundaraṃ. Atimaññasīti atikkamitvā maññasi. Attānaṃ parigūhasīti yathā me attāpi na jānāti, evaṃ naṃ parigūhāmīti vāyamasi. Attādhipateyyakoti attajeṭṭhako. Lokādhipoti lokajeṭṭhako. Nipakoti paññavā. Jhāyīti jhāyanto. Dhammādhipoti dhammajeṭṭhako. Saccaparakkamoti thiraparakkamo bhūtaparakkamo. Pasayha māranti māraṃ pasahitvā. Abhibhuyya antakanti idaṃ tasseva vevacanaṃ. Yo ca phusī jātikkhayaṃ padhānavāti yo jhāyī padhānavā māraṃ abhibhavitvā jātikkhayaṃ arahattaṃ phusi. Sotādisoti so tathāvidho tathāsaṇṭhito. Lokavidūti tayo loke vidite pākaṭe katvā ṭhito. Sumedhoti supañño. Sabbesu dhammesu atammayo munīti sabbe tebhūmakadhamme taṇhāsaṅkhātāya tammayatāya abhāvena atammayo khīṇāsavamuni kadāci katthaci na hīyati na parihīyatīti vuttaṃ hotīti.
『发生』一词指行为的发生。自己的行为自知是真假，按本性或非本性而为行者，自知其为己所为。由此应当了解：“作恶之人于世间没有隐匿之处可藏”。『善』即美好，『超越见』即超越常见见解。『自我统御』意为自我为尊。『世间统御』意为世间为尊。『通达』即有智慧。『禅定』指修禅者。『法统御』为法为尊。『真实勇猛』为坚定勇猛。『驱除魔』指驱逐魔障。『战胜灭尽』是此语的含义。修持者若能观察生死断灭之道，禅修之先锋，战胜魔，得生死断灭阿拉汉果位。『诸根等法』亦是如此维持而立。『世间智』指于三界中证得明了觉知并得安立者。『善慧』即智深明者。内在无碍，远离烦恼者为诸法本土的不动者，即断除一切渴爱者，已灭余漏的圣者。据称此人永不衰退，亦无毁坏之时。故称之为安住者。
Devadūtavaggo catuttho. · 天使品第四。