2. Rathakāravaggo · 2. 车匠品义注
2. Rathakāravaggo二、车匠品
1. Ñātasuttavaṇṇanā一、亲族经注释
§11
11. Dutiyassa paṭhame ñātoti paññāto pākaṭo. Ananulomiketi sāsanassa na anulometīti ananulomikaṃ, tasmiṃ ananulomike. Kāyakammeti pāṇātipātādimhi kāyaduccarite. Oḷārikaṃ vā etaṃ, na evarūpe samādapetuṃ sakkoti. Disā namassituṃ vaṭṭati, bhūtabaliṃ kātuṃ vaṭṭatīti evarūpe samādapeti gaṇhāpeti. Vacīkammepi musāvādādīni oḷārikāni, attano santakaṃ parassa adātukāmena ‘‘natthī’’ti ayaṃ vañcanamusāvādo nāma vattuṃ vaṭṭatīti evarūpe samādapeti. Manokammepi abhijjhādayo oḷārikā, kammaṭṭhānaṃ visaṃvādetvā kathento pana ananulomikesu dhammesu samādapeti nāma dakkhiṇavihāravāsitthero viya. Taṃ kira theraṃ eko upaṭṭhāko amaccaputto upasaṅkamitvā ‘‘mettāyantena paṭhamaṃ kīdise puggale mettāyitabba’’nti pucchi. Thero sabhāgavisabhāgaṃ anācikkhitvā ‘‘piyapuggale’’ti āha. Tassa ca bhariyā piyā hoti manāpā, so taṃ ārabbha mettāyanto ummādaṃ pāpuṇi. Kathaṃ panesa bahujanaahitāya paṭipanno hotīti? Evarūpassa hi saddhivihārikādayo ceva upaṭṭhākādayo ca tesaṃ ārakkhadevatā ādiṃ katvā tāsaṃ tāsaṃ mittabhūtā yāva brahmalokā sesadevatā ca ‘‘ayaṃ bhikkhu na ajānitvā karissatī’’ti tena katameva karonti, evamesa bahujanaahitāya paṭipanno hoti.
第十一。关于第二品第一句，“ñāto”是被认识、明了的意思，“paññāto pākaṭo”是充分了解、显露无疑的意思。所谓“非顺逆行”，是指教法中不随顺教义、不顺应法的“非顺逆行”，属于这类“非顺逆行”。“身体恶行”是指侵害身体的恶行，如杀生等。这里所说的“损害身体”或此类恶行，众生一般不能轻易生起。人们习惯于顶礼四方、敬畏天地鬼神、积攒天资福德，这种行为就是扶持这种恶行的发生。言语行为中，谎言等恶言同样属于损害他人的恶行，若因害他人而说“没有这事”，这是名为欺骗的谎语，也是话语中的恶行。意业方面，贪瞋痴等是心意的恶行，虽说这些恶法未被宣扬，但修习者选择居住于不顺从正法的地方，亦是支持这种恶行的表现。就如南方比库长老一样。据说，有一次这位长老的一位侍者，一个小伙子，前来请教他说：“首度行慈爱应当向谁利益？”长老不明说出表态，答以“亲爱的众生”。其妻深情喜爱，也因他的慈爱而发疯发狂。那么，如此如何能说这是为了众生利益而行呢？实际上，这些顺信居士、侍者等，在护持各自的利害神灵，以及巴罗佛天、梵天诸天等众天神的保护下，认为“这比库不知所行，必加惩罚”，他们究竟做什么事呢？这正是为了大众利益而行的行为。
Sukkapakkhe pāṇātipātā veramaṇiādīnaṃyeva vasena kāyakammavacīkammāni veditabbāni. Kammaṭṭhānaṃ pana avisaṃvādetvā kathento anulomikesu dhammesu samādapeti nāma koḷitavihāravāsī catunikāyikatissatthero viya. Tassa kira jeṭṭhabhātā nandābhayatthero nāma potaliyavihāre vasanto ekasmiṃ roge samuṭṭhite kaniṭṭhaṃ pakkosāpetvā āha – ‘‘āvuso, mayhaṃ sallahukaṃ katvā ekaṃ kammaṭṭhānaṃ kathehī’’ti. Kiṃ, bhante, aññena kammaṭṭhānena, kabaḷīkārāhāraṃ pariggaṇhituṃ vaṭṭatīti? Kimatthiko esa, āvusoti? Bhante, kabaḷīkārāhāro upādārūpaṃ, ekasmiñca upādārūpe diṭṭhe tevīsati upādārūpāni pākaṭāni hontīti . So ‘‘vaṭṭissati, āvuso, ettaka’’nti taṃ uyyojetvā kabaḷīkārāhāraṃ pariggaṇhitvā upādārūpaṃ sallakkhetvā vivaṭṭetvā arahattaṃ pāpuṇi. Atha naṃ theraṃ bahivihārā anikkhantameva pakkositvā, ‘‘āvuso, mahāavassayosi mayhaṃ jāto’’ti kaniṭṭhattherassa attanā paṭiladdhaguṇaṃ ārocesi. Bahujanahitāyāti etassapi hi saddhivihārikādayo ‘‘ayaṃ na ajānitvā karissatī’’ti tena katameva karontīti bahujanahitāya paṭipanno nāma hotīti.
在善法方面，如约禁止杀生等行为，正是体现在身业和语业上。修习者不宣扬恶法，却选择住持顺法者住所，这就像棱子比库那样，持守四部律仪。一次，有位长老，名为南达畏法者，居住波陀利祠中，某日有一病发生，他差遣最小的弟子来请教说：“尊者啊，请说一法，为我解决困惑。”“尊者，这法是否能使人摒弃恶食？”“此法极为重要啊，弟子！恶食乃诸根的執著，现见二十三种執著现身。”“这法可行，弟子”，长老说。此长老当即勤修恶食法门，斩断恶食执著，得证阿拉汉果。后来，他毫无留恋地离开居处，叙说：“弟子啊，我已得大安隐。”所谓“为利大众而行”，即是指因这些顺信居士、侍者等认为“此人不明真理，必招恶果”，所以才行“大众利益”法门。
2. Sāraṇīyasuttavaṇṇanā二、可忆念经注释
§12
12. Dutiye khattiyassāti jātiyā khattiyassa. Muddhāvasittassāti rājābhisekena muddhani abhisittassa. Sāraṇīyāni bhavantīti saritabbāni asammussanīyāni honti. Jātoti nibbatto. Yāvajīvaṃ sāraṇīyanti daharakāle jānitumpi na sakkā, aparabhāge pana mātāpituādīhi ñātakehi vā dāsādīhi vā ‘‘tvaṃ asukajanapade asukanagare asukadivase asukanakkhatte jāto’’ti ācikkhite sutvā tato paṭṭhāya yāvajīvaṃ sarati na sammussati. Tena vuttaṃ – ‘‘yāvajīvaṃ sāraṇīyaṃ hotī’’ti.
第十二。关于第二句“khattiyassa”，即属于“贵族出身”的意思。“muddhāvasittassa”为国王在加冕典礼上受顶戴之人。所谓“可避难者”，即是指应当避让、不可侵犯的对象。所谓“生者”，乃指能够生活存续之人。从幼年开始，尚不能完全认识何谓可避难者，但在成年后，亲属如父母及其他家人、奴仆等，告知他“你是生于不善国度、不善城市、不善日子、不善星宿”，如此反复深刻告知之後，便应始终避让不侵犯。所以由此得出结论：“生者乃可避难者”。
Idaṃ, bhikkhave, dutiyanti abhisekaṭṭhānaṃ nāma rañño balavatuṭṭhikaraṃ hoti, tenassa taṃ yāvajīvaṃ sāraṇīyaṃ. Saṅgāmavijayaṭṭhānepi eseva nayo. Ettha pana saṅgāmanti yuddhaṃ. Abhivijinitvāti jinitvā sattumaddanaṃ katvā. Tameva saṅgāmasīsanti tameva saṅgāmaṭṭhānaṃ. Ajjhāvasatīti abhibhavitvā āvasati.
这即是第二义，所谓加冕之地，即国王用来加强其权力的场所，其生涯中皆为可避难者。战斗胜利之地亦然。所谓“战斗”，即战争；“胜利”者，胜过敌人并杀灭对方；“战斗首领”指领军之人；“执掌将军”者，统领战事。所谓“驻所”，即稳定居住所在。
Idāni yasmā sammāsambuddhassa rañño jātiṭṭhānādīhi kattabbakiccaṃ natthi, imasmiṃ pana sāsane tappaṭibhāge tayo puggale dassetuṃ idaṃ kāraṇaṃ ābhataṃ, tasmā te dassento evameva kho, bhikkhavetiādimāha. Tattha anagāriyaṃ pabbajito hotīti ettha catupārisuddhisīlampi pabbajjānissitamevāti veditabbaṃ. Sāraṇīyaṃ hotīti ‘‘ahaṃ asukaraṭṭhe asukajanapade asukavihāre asukamāḷake asukadivāṭṭhāne asukacaṅkame asukarukkhamūle pabbajito’’ti evaṃ yāvajīvaṃ saritabbameva hoti na sammussitabbaṃ.
现在，因为正自觉者的国王出生地等无再需行使的职责，在本教法中，为了显示三位圣者，出现了这一缘故，因此告诉你们“他们均如是显现”，比库们如此说。这里所说“非城镇居民出家者”，即污秽不净者出家。所谓“可避难者”，是指“我在不善王国、不善民众、不善城池、不善花园、不善小路、不善树根附近出家”的人，终生应常避让，不得相侵害。
Idaṃdukkhanti ettakaṃ dukkhaṃ, na ito uddhaṃ dukkhaṃ atthi. Ayaṃ dukkhasamudayoti ettako dukkhasamudayo, na ito uddhaṃ dukkhasamudayo atthīti. Sesapadadvayepi eseva nayo. Evamettha catūhi saccehi sotāpattimaggo kathito. Kasiṇaparikammavipassanāñāṇāni pana maggasannissitāneva honti. Sāraṇīyaṃhotīti ‘‘ahaṃ asukaraṭṭhe…pe… asukarukkhamūle sotāpanno jāto’’ti yāvajīvaṃ sāraṇīyaṃ hoti asammussanīyaṃ.
这“苦”，指此量苦，没有其他更高的苦。所谓“苦集”，亦是此量苦的集起，没有其他更高之苦。其余二法亦同此含义。以此四圣谛为本，言说到入流果之道。关于感观器具等的观察智慧，唯有依赖此道而得。所谓“可避难者”即“我生于不善国度……不善树根”，入流者生已为可避难者，不得被侵犯。
Āsavānaṃ khayāti āsavānaṃ khayena. Cetovimuttinti phalasamādhiṃ. Paññāvimuttinti phalapaññaṃ. Sayaṃ abhiññā sacchikatvāti attanāva abhivisiṭṭhāya paññāya paccakkhaṃ katvā. Upasampajja viharatīti paṭilabhitvā viharati. Sāraṇīyanti ‘‘mayā asukaraṭṭhe…pe… asukarukkhamūle arahattaṃ patta’’nti attano arahattapattiṭṭhānaṃ nāma yāvajīvaṃ sāraṇīyaṃ hoti asammussanīyanti yathānusandhināva desanaṃ niṭṭhapesi.
如漏尽者谓漏以断灭。谓心得离欲称为果乐定，谓慧得自由称为果慧。谓自证神通者，亲自以圆满的智慧究竟证明自身真理。谓已受具足戒律而安住，是为受具戒后而住行。谓所依止者，即我于修行苦难时于此教法中所成就之阿拉汉果位，谓其自证阿拉汉之根本，终生为可依止，不生嗔恚。谓如实深入观察，详尽阐明解说。
3. Āsaṃsasuttavaṇṇanā三、期望经注释
§13
13. Tatiye santoti atthi upalabbhanti. Saṃvijjamānāti tasseva vevacanaṃ. Lokasminti sattaloke. Nirāsoti anāso apatthano. Āsaṃsoti āsaṃsamāno patthayamāno. Vigatāsoti apagatāso. Caṇḍālakuleti caṇḍālānaṃ kule. Venakuleti vilīvakārakule. Nesādakuleti migaluddakānaṃ kule. Rathakārakuleti cammakārakule. Pukkusakuleti pupphacchaḍḍakakule.
三者为『现有』即存在，谓现前所现见。谓众生曰“在世间者”。谓无嗔恨，即无贪、无害。谓燃烧，谓受燃烧时之牵引。谓无染，谓无染污。谓贱家者，为贱族出身。谓贱林者，出于毒蛇恶兽之族。谓不净家者，出自野兽之家。谓车匠家，谓制车匠之家。谓花盖师家，谓制花盖伞盖之家。
Ettāvatā kulavipattiṃ dassetvā idāni yasmā nīcakule jātopi ekacco aḍḍho hoti mahaddhano, ayaṃ pana na tādiso, tasmāssa bhogavipattiṃ dassetuṃ daliddetiādimāha. Tattha daliddeti dāliddiyena samannāgate. Appannapānabhojaneti parittakaannapānabhojane. Kasiravuttiketi dukkhajīvike, yattha vāyāmena payogena jīvitavuttiṃ sādhenti, tathārūpeti attho. Yattha kasirena ghāsacchādo labbhatīti yasmiṃ kule dukkhena yāgubhattaghāso ca kopīnamattaṃ acchādanañca labbhati.
至此示现家族之不善，今虽出自低贱之家，亦有人有大财富，此非如此，因此言能显现享乐之坏，称为贫乏等。其贫乏者谓因无主食副食故。谓勉强生计者，谓以辛苦努力维持生计，如此意也。谓因贫乏得草、树叶等盖藏，故于家中因苦痛而为愚昧烦恼所覆，得不到愤怒等应得之遮盖。
Idāni yasmā ekacco nīcakule jātopi upadhisampanno hoti attabhāvasamiddhiyaṃ ṭhito , ayañca na tādiso, tasmāssa sarīravipattimpi dassetuṃ so ca hoti dubbaṇṇotiādimāha. Tattha dubbaṇṇoti paṃsupisācako viya jhāmakhāṇuvaṇṇo. Duddasikoti vijātamātuyāpi amanāpadassano. Okoṭimakoti lakuṇḍako. Kāṇoti ekakkhikāṇo vā ubhayakkhikāṇo vā. Kuṇīti ekahatthakuṇī vā ubhayahatthakuṇī vā. Khañjoti ekapādakhañjo vā ubhayapādakhañjo vā. Pakkhahatoti hatapakkho pīṭhasappī. Padīpeyyassāti vaṭṭitelakapallakādino padīpaupakaraṇassa. Tassa na evaṃ hotīti. Kasmā na hoti? Nīcakule jātattā.
今虽出低贱之家，或有所依止立身，然其不如是者，故言肉身之忧苦示现，谓颜色如枯枯蚕尸者。谓面貌杂乱、枯萎苍白。谓发秃瘦丑。谓乃一眼、或两眼皆失明。谓单臂或双臂残废。谓单足或双足残废。谓残翼，断翼及足残缺。谓灯及灯具。谓非如是于彼。何以故不如是？因出于低贱之家故。
Jeṭṭhoti aññasmiṃ jeṭṭhe sati kaniṭṭho āsaṃ na karoti, tasmā jeṭṭhoti āha. Ābhisekoti jeṭṭhopi na abhisekāraho āsaṃ na karoti, tasmā ābhisekoti āha. Anabhisittoti abhisekārahopi kāṇakuṇiādidosarahito sakiṃ abhisitto puna abhiseke āsaṃ na karoti, tasmā anabhisittoti āha . Acalappattoti jeṭṭhopi ābhiseko anabhisitto mando uttānaseyyako, sopi abhiseke āsaṃ na karoti. Soḷasavassuddesiko pana paññāyamānamassubhedo acalappatto nāma hoti, mahantampi rajjaṃ vicāretuṃ samattho, tasmā ‘‘acalappatto’’ti āha. Tassa evaṃ hotīti kasmā hoti? Mahājātitāya.
谓年长者于他者年长则不生嗔恚，故言年长。谓洒水者，即便是长者亦不洒水，故言洒水。谓未洒者，谓洒水者虽有眼睛鼻有阻碍，既止而不洒水，故言未洒。谓迟钝者，谓年长者亦未洒，乃脊躯低塌者，亦亦不洒水。谓十六岁之幼者，谓智慧明辨以辨别异同，能辨大国政事，故言迟钝。此谓因出生已高贵故。
Dussīloti nissīlo. Pāpadhammoti lāmakadhammo. Asucīti asucīhi kāyakammādīhi samannāgato. Saṅkassarasamācāroti saṅkāhi saritabbasamācāro, kiñcideva asāruppaṃ disvā ‘‘idaṃ iminā kataṃ bhavissatī’’ti evaṃ paresaṃ āsaṅkanīyasamācāro, attanāyeva vā saṅkāhi saritabbasamācāro, sāsaṅkasamācāroti attho. Tassa hi divāṭṭhānādīsu sannipatitvā kiñcideva mantayante bhikkhū disvā ‘‘ime ekato hutvā mantenti, kacci nu kho mayā katakammaṃ jānitvā mantentī’’ti evaṃ sāsaṅkasamācāro hoti. Paṭicchannakammantoti paṭicchādetabbayuttakena pāpakammena samannāgato. Assamaṇo samaṇapaṭiññoti assamaṇo hutvāva samaṇapatirūpakatāya ‘‘samaṇo aha’’nti evaṃ paṭiñño. Abrahmacārī brahmacāripaṭiññoti aññe brahmacārino sunivatthe supārute sumbhakapattadhare gāmanigamarājadhānīsu piṇḍāya caritvā jīvikaṃ kappente disvā sayampi tādisena ākārena tathā paṭipajjanato ‘‘ahaṃ brahmacārī’’ti paṭiññaṃ dento viya hoti. ‘‘Ahaṃ bhikkhū’’ti vatvā uposathaggādīni pavisanto pana brahmacāripaṭiñño hotiyeva, tathā saṅghikaṃ lābhaṃ gaṇhanto. Antopūtīti pūtinā kammena anto anupaviṭṭho. Avassutoti rāgādīhi tinto. Kasambujātoti sañjātarāgādikacavaro. Tassa na evaṃ hotīti. Kasmā na hoti? Lokuttaradhammaupanissayassa natthitāya. Tassaevaṃ hotīti. Kasmā hoti? Mahāsīlasmiṃ paripūrakāritāya.
谓恶戒者谓无戒者。谓恶法者谓邪恶法。谓不净之者谓因不净身之业成。谓疑惑社会行为者，谓因怀疑而应当远离之行，或他人自心疑惑，云此为其所作业相，亦谓此为疑惑之行。谓隐蔽行者，谓有恶业而加以掩盖。谓伪装行者，谓伪称出家人，言虽为出家人，实则非真行，或谓伪称持戒者，亦以此得僧团利益。谓肮脏不足洁者，谓依附污秽业未净。谓受染者，谓因爱欲等染污。谓染著者，谓染著色之堕落。谓非如是者，何以故？谓无有出世间法之依止故。谓如是者，谓因圆满大戒而成就。
4. Cakkavattisuttavaṇṇanā四、转轮王经注释
§14
14. Catutthe catūhi saṅgahavatthūhi janaṃ rañjetīti rājā. Cakkaṃ vattetīti cakkavattī. Vattitaṃ vā anena cakkanti cakkavattī. Dhammo assa atthīti dhammiko. Dhammeneva dasavidhena cakkavattivattena rājā jātoti dhammarājā. Sopi na arājakanti sopi aññaṃ nissayarājānaṃ alabhitvā cakkaṃ nāma vattetuṃ na sakkotīti attho. Iti satthā desanaṃ paṭṭhapetvā yathānusandhiṃ apāpetvāva tuṇhī ahosi. Kasmā? Anusandhikusalā uṭṭhahitvā anusandhiṃ pucchissanti, bahū hi imasmiṃ ṭhāne tathārūpā bhikkhū, athāhaṃ tehi puṭṭho desanaṃ vaḍḍhessāmīti. Atheko anusandhikusalo bhikkhu bhagavantaṃ pucchanto ko pana, bhantetiādimāha. Bhagavāpissa byākaronto dhammo bhikkhūtiādimāha.
第十四章。以四种集结之因使民众喜悦者谓王。王者即是轮转者。因所转故称为轮转者。法即其义，故称法者。唯有依止法，凭十种法轮转，即生为法王。所谓非无王者，亦非凭他王得轮而转者不能转轮，此义也。于是世尊立教说法，依教理通达，寂然无声。何故？善于询求因缘者兴起，必问因缘。于此处有如是众多比库，故我将应其问答而广增教法。遂有一比库善问世尊何为王者等，世尊为之分说法义说比库等。
Tattha dhammoti dasakusalakammapathadhammo. Dhammanti tameva vuttappakāraṃ dhammaṃ. Nissāyāti tadadhiṭṭhānena cetasā tameva nissayaṃ katvā. Dhammaṃ sakkarontoti yathā kato so dhammo suṭṭhu kato hoti, evametaṃ karonto. Dhammaṃ garuṃ karontoti tasmiṃ gāravuppattiyā taṃ garukaronto. Dhammaṃ apacāyamānoti tasseva dhammassa añjalikaraṇādīhi nīcavuttitaṃ karonto. Dhammaddhajo dhammaketūti taṃ dhammaṃ dhajamiva purakkhatvā ketumiva ukkhipitvā pavattiyā dhammaddhajo dhammaketu ca hutvāti attho. Dhammādhipateyyoti dhammādhipatibhūtāgatabhāvena dhammavaseneva ca sabbakiriyānaṃ karaṇena dhammādhipateyyo hutvā. Dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahatīti dhammo assā atthīti dhammikā, rakkhā ca āvaraṇañca gutti ca rakkhāvaraṇagutti. Tattha ‘‘paraṃ rakkhanto attānaṃ rakkhatī’’ti vacanato khantiādayo rakkhā. Vuttañhetaṃ – ‘‘kathañca, bhikkhave, paraṃ rakkhanto attānaṃ rakkhati. Khantiyā avihiṃsāya mettacittatāya anuddayāyā’’ti (saṃ. ni. 5.385). Nivāsanapārupanagehādīni āvaraṇaṃ. Corādiupaddavanivāraṇatthaṃ gopāyanā gutti. Taṃ sabbampi suṭṭhu vidahati pavatteti ṭhapetīti attho.
此处所谓法者，即十善业道法。所谓法者，谓所说之教导法。依止，即心以此为所依，如所依赖。谓能依止此法，修持法义，如所说即如其行，此谓修法。谓敬重法者，乃因对法生起敬重。谓毁犯法者，因作合十礼等败坏法意，使法堕落。谓法旌旗，即像旌旗一般高扬升起，显示法义。谓法旗主，乃因由法实力而成为众行之主。谓法者，即法是护持、遮蔽与集合，如法护持遮蔽集合。此处“护持”者，语有容忍等义。所言“护持能护己”，即宽容等即是护持。又“护持”者即舍所住处等覆盖之义。谓防止盗贼等破坏为守护，谓集会等为遮蔽。均能善断恶根，起于调护，故说为设立、立定。
Idāni yattha sā saṃvidahitabbā, taṃ dassento antojanasmintiādimāha. Tatrāyaṃ saṅkhepattho – antojanasaṅkhātaṃ puttadāraṃ sīlasaṃvare patiṭṭhāpento vatthagandhamālādīni cassa dadamāno sabbopaddave cassa nivārayamāno dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahati nāma. Khattiyādīsupi eseva nayo. Ayaṃ pana viseso – abhisittakhattiyā bhadraassājānīyādiratanasampadānenapi upagaṇhitabbā, anuyantā khattiyā tesaṃ anurūpayānavāhanasampadānenapi paritosetabbā, balakāyo kālaṃ anatikkametvā bhattavetanasampadānenapi anuggahetabbo, brāhmaṇā annapānavatthādinā deyyadhammena, gahapatikā bhattabījanaṅgalabalibaddādisampadānena, tathā nigamavāsino negamā janapadavāsino ca jānapadā. Samitapāpabāhitapāpā pana samaṇabrāhmaṇā samaṇaparikkhārasampadānena sakkātabbā, migapakkhino abhayadānena samassāsetabbā.
此时所说护持遮蔽者称为护持遮蔽集合。其略说：护持遮蔽集合者，谓得于安住清净、道德禁止等守持中，犹如布施衣物、香花诸供养以断诸过患，修建法之护持遮蔽集合。此于刹利等阶层亦有生效。且其殊胜处为：应与圣者善属等相关联，并应供养随顺其法器之财物，不令其轻慢。武士应珍惜以生命不逾越之食物及薪柴等生计。婆罗门则须供养餐饮及用具。居家者应供给衣食田畴等财。居辟支佛等圣者者，当用禅定法器及食养以示尊敬。猎户应供以安乐予免畏惧。以上种种，共同维持护持遮蔽集合。
Dhammeneva cakkaṃ vattetīti dasakusalakammapathadhammeneva cakkaṃ pavatteti. Taṃ hoti cakkaṃ appaṭivattiyanti taṃ tena evaṃ pavattitaṃ āṇācakkaṃ appaṭivattiyaṃ hoti. Kenacimanussabhūtenāti devatā nāma attanā icchiticchitameva karonti, tasmā tā aggaṇhitvā ‘‘manussabhūtenā’’ti vuttaṃ. Paccatthikenāti paṭiatthikena, paṭisattunāti attho. Dhammikoti cakkavattī dasakusalakammapathavasena dhammiko, tathāgato pana navalokuttaradhammavasena. Dhammarājāti navahi lokuttaradhammehi mahājanaṃ rañjetīti dhammarājā. Dhammaṃyevāti navalokuttaradhammameva nissāya tameva sakkaronto taṃ garukaronto taṃ apacāyamāno. Sovassa dhammo abbhuggataṭṭhena dhajoti dhammaddhajo. Sovassa ketūti dhammaketu. Tameva adhipatiṃ jeṭṭhakaṃ katvā viharatīti dhammādhipateyyo. Dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttinti lokiyalokuttaradhammadāyikarakkhañca āvaraṇañca guttiñca. Saṃvidahatīti ṭhapeti paññapeti. Evarūpanti tividhaṃ kāyaduccaritaṃ na sevitabbaṃ, sucaritaṃ sevitabbanti evaṃ sabbattha attho veditabbo. Saṃvidahitvāti ṭhapetvā kathetvā. Dhammeneva anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattetīti navalokuttaradhammeneva asadisaṃ dhammacakkaṃ pavatteti. Taṃ hoti cakkaṃ appaṭivattiyanti taṃ evaṃ pavattitaṃ dhammacakkaṃ etesu samaṇādīsu ekenapi paṭivattetuṃ paṭibāhituṃ na sakkā. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
因依此法同时转轮，谓由十善道法而车轮转动。此车轮如未转动者，亦称为未转轮者。虽由人类所生者，实为诸天依其己愿所作，因而称为‘人类所生’。‘缘意’者，谓依所缘理。‘契合’意，谓相应之义。谓法者，十善道法故称法者。如来者，依九种世间超越法，称为法者。谓法王者，依九种至高法令大众欣悦故称法王。唯依止此法，敬礼此法，尊敬奉持此法，毁犯此法。如旌旗升起翅展，成为诸法主。谓‘依法主’者，乃由法实为诸业主，其盖护持遮蔽与集合也。谓护持遮蔽汇合，盖为以此法护持、遮蔽及集合一切事物。谓设立，即建立论断之意。由此知晓，有三种体恶业不应修习，有善法应修习，通达此理。谓设立者，即调伏论断。由此可知，由无上真法所转动之法轮，称为卓越之法轮。乃至於诸外道、游方等亦无能违犯，终不转动。究竟皆当崇高严明。
5. Sacetanasuttavaṇṇanā五、有意经注释
§15
15. Pañcame isipataneti buddhapaccekabuddhasaṅkhātānaṃ isīnaṃ dhammacakkappavattanatthāya ceva uposathakaraṇatthāya ca āgantvā patane, sannipātaṭṭhāneti attho. Padanetipi pāṭho, ayameva attho. Migadāyeti migānaṃ abhayatthāya dinne. Chahi māsehi chārattūnehīti so kira raññā āṇattadivaseyeva sabbūpakaraṇāni sajjetvā antevāsikehi saddhiṃ araññaṃ pavisitvā gāmadvāragāmamajjhadevakulasusānādīsu ṭhitarukkhe ceva jhāmapatitasukkharukkhe ca vivajjetvā sampannapadese ṭhite sabbadosavivajjite nābhiaranemīnaṃ anurūpe rukkhe gahetvā taṃ cakkaṃ akāsi. Tassa rukkhe vicinitvā gaṇhantassa ceva karontassa ca ettako kālo vītivatto. Tena vuttaṃ – ‘‘chahi māsehi chārattūnehī’’ti. Nānākaraṇanti nānattaṃ. Nesanti na esaṃ. Atthesanti atthi esaṃ. Abhisaṅkhārassa gatīti payogassa gamanaṃ. Ciṅgulāyitvāti paribbhamitvā. Akkhāhataṃ maññeti akkhe pavesetvā ṭhapitamiva.
第十五章。所谓仙人堕处，谓为佛、缘觉、外道等诸尊所行所立法轮、制定律仪而来，来此处逗留谓之。此文亦作‘世尊断处’注释同义。谓鹿野苑，指为众鹿安乐处。“六个月三十四日”，谓王于半年多总理国政之中，携持百具众器，与多城王共同入林，至数树及修证者安住处，乘树林中久坐禅定，转设法轮。谓树上踏坐悬空布局如已设坛。此处传教文称“六个月三十四日”者。谓种种缘起，谓异样。谓不息者，谓在此有此。谓缘起者，即行动之缘起。谓杖剑缚者，谓以杖剑围绕行止。谓入剑中者，仿佛置剑阵中。
Sadosāti sagaṇḍā uṇṇatoṇataṭṭhānayuttā. Sakasāvāti pūtisārena ceva pheggunā ca yuttā. Kāyavaṅkātiādīni kāyaduccaritādīnaṃ nāmāni. Evaṃ papatitāti evaṃ guṇapatanena patitā. Evaṃ patiṭṭhitāti evaṃ guṇehi patiṭṭhitā. Tattha lokiyamahājanā papatitā nāma, sotāpannādayo patiṭṭhitā nāma. Tesupi purimā tayo kilesānaṃ samudācārakkhaṇe papatitā nāma, khīṇāsavā pana ekanteneva patiṭṭhitā nāma. Tasmāti yasmā appahīnakāyavaṅkādayo papatanti, pahīnakāyavaṅkādayo patiṭṭhahanti, tasmā. Kāyavaṅkādīnaṃ pana evaṃ pahānaṃ veditabbaṃ – pāṇātipāto adinnādānaṃ micchācāro musāvādo pisuṇāvācā micchādiṭṭhīti ime tāva cha sotāpattimaggena pahīyanti, pharusāvācā byāpādoti dve anāgāmimaggena, abhijjhā samphappalāpoti dve arahattamaggenāti.
谓眷属及军队，谓粗壮勇猛，集众攀附。谓副随从，谓有白衣及随身侍者。谓身恶习等名，即身业恶习等。思此堕落者，谓染污堕落。谓已建，谓由种种德业建立。谓诸大世间人等坠入者是俗世者，初果流果等则为圣弟子。彼亦谓前三者初出诸烦恼好坏之所堕落，绝断染污者唯一得立。由此知晓，恶行如身恶习等堕落，断除恶习得建立，故云。谓身体恶习等应如此断除——杀生、盗窃、邪淫、妄语、两舌、粗恶语、邪见等，此为六入流果所断除，粗恶语与嗔恨为阿那含果所断，贪欲与杂语为阿拉汉果所断。
6. Apaṇṇakasuttavaṇṇanā6. 无戏论经注释
§16
16. Chaṭṭhe apaṇṇakapaṭipadanti aviraddhapaṭipadaṃ ekaṃsapaṭipadaṃ niyyānikapaṭipadaṃ kāraṇapaṭipadaṃ sārapaṭipadaṃ maṇḍapaṭipadaṃ apaccanīkapaṭipadaṃ anulomapaṭipadaṃ dhammānudhammapaṭipadaṃ paṭipanno hoti, na takkaggāhena vā nayaggāhena vā. Evaṃ gahetvā paṭipanno hi bhikkhu vā bhikkhunī vā upāsako vā upāsikā vā manussadevanibbānasampattīhi hāyati parihāyati, apaṇṇakapaṭipadaṃ paṭipanno pana tāhi sampattīhi na parihāyati. Atīte kantāraddhānamaggaṃ paṭipannesu dvīsu satthavāhesu yakkhassa vacanaṃ gahetvā bālasatthavāho saddhiṃ satthena anayabyasanaṃ patto, yakkhassa vacanaṃ aggahetvā ‘‘udakadiṭṭhaṭṭhāne udakaṃ chaḍḍessāmā’’ti satthake saññāpetvā maggaṃ paṭipanno paṇḍitasatthavāho viya. Yaṃ sandhāya vuttaṃ –
第十六 在第六品中，修习未熟法者持行的是未增长的行，单一的行，安立行，缘起行，精要行，围绕行，净除行，顺行，依法依理的行。不论以正智力摄受，抑或以正见引导，皆能成就。如是持行者，无论是比库、比库尼，或者近事男、近事女，都因此诸功德生起而获得世间天人涅槃，并非损失。然若行未熟法，则虽得此诸功德而不损失。过去已进入荒野道路者，在两尊师父同行时，听取天王所语，师徒俱得无碍的解脱；若弃绝天王语，心想“水边之处，应舍水”，则标榜自己如明师一般而行道。此处乃为说明——
‘‘Apaṇṇakaṃ ṭhānameke, dutiyaṃ āhu takkikā;
“未熟处唯一，第二曰正确；
Etadaññāya medhāvī, taṃ gaṇhe yadapaṇṇaka’’nti. (jā. 1.1.1);
智者以此为解，取此中未熟”（《业报经》1.1.1）
Yoni cassa āraddhā hotīti ettha yonīti khandhakoṭṭhāsassapi kāraṇassapi passāvamaggassapi nāmaṃ. ‘‘Catasso kho imā, sāriputta, yoniyo’’tiādīsu (ma. ni. 1.152) hi khandhakoṭṭhāso yoni nāma. ‘‘Yoni hesā bhūmija phalassa adhigamāyā’’tiādīsu (ma. ni. 3.226) kāraṇaṃ. ‘‘Na cāhaṃ brāhmaṇaṃ brūmi, yonijaṃ mattisambhava’’nti (ma. ni. 2.457; dha. pa. 396) ca ‘‘tamenaṃ kammajavātā nivattitvā uddhaṃpādaṃ adhosiraṃ samparivattetvā mātu yonimukhe sampaṭipādentī’’ti ca ādīsu passāvamaggo. Idha pana kāraṇaṃ adhippetaṃ. Āraddhāti paggahitā paripuṇṇā.
所谓本处者，指蕴块所成之所集或缘起所成之道路。经中指“此为四起处，沙利子等知。”蕴块是本处，因缘亦是本处。经典云：“我不谓婆罗门，乃谓母腹生。”及“由此业因退转，脚上翻转，心赴母处。”所说即为缘起道路。这里重在因缘。所谓起者，是指已经掌握完善的。
Āsavānaṃ khayāyāti ettha āsavantīti āsavā, cakkhutopi…pe… manatopi sandanti pavattantīti vuttaṃ hoti. Dhammato yāva gotrabhu, okāsato yāva bhavaggā savantīti vā āsavā, ete dhamme etañca okāsaṃ antokaritvā pavattantīti attho. Antokaraṇattho hi ayaṃ ākāro. Cirapārivāsiyaṭṭhena madirādayo āsavā, āsavā viyātipi āsavā. Lokasmimpi hi cirapārivāsikā madirādayo āsavāti vuccanti, yadi ca cirapārivāsiyaṭṭhena āsavā, eteyeva bhavitumarahanti. Vuttañhetaṃ – ‘‘purimā, bhikkhave, koṭi na paññāyati avijjāya, ito pubbe avijjā nāhosī’’tiādi (a. ni. 10.61). Āyataṃ vā saṃsāradukkhaṃ savanti pasavantītipi āsavā. Purimāni cettha nibbacanāni yattha kilesā āsavāti āgacchanti, tattha yujjanti, pacchimaṃ kammepi. Na kevalañca kammakilesāyeva āsavā, apica kho nānappakārā upaddavāpi. Suttesu hi ‘‘nāhaṃ, cunda, diṭṭhadhammikānaṃyeva āsavānaṃ saṃvarāya dhammaṃ desemī’’ti (dī. ni. 3.182) ettha vivādamūlabhūtā kilesā āsavāti āgatā.
关于烦恼消灭，此处所谓烦恼，是指痴、贪等烦恼，犹如眼、耳、意等诸根中流动的现象。依佛法，烦恼会流转至戾根，称为烦恼。由于缠累，故称烦恼。贪欲、嗔恚等诸根不息流转，则称烦恼。古时即有戒酒等斥烦恼之教。经中谓：“昔时，诸缘由无明，唯依无明。”意指烦恼从烦恼根随缘流转。流转即该形态。长久依止饮酒等出世境界者，即为烦恼。本处表达：过去诸多烦恼依此涌现，虽然努力抗拒，后续业力依然作用。烦恼非唯为业之根，亦使种种灾害产生。经言：“我不向近人传授有关烦恼之节制法。”说明于彼处起争论根本者即为烦恼。
‘‘Yena devūpapatyassa, gandhabbo vā vihaṅgamo;
“以由天人降生，或天女鸟灵；
Yakkhattaṃ yena gaccheyyaṃ, manussattañca abbaje;
欲使成为非人非天者，乃至未出人道之心；
Te mayhaṃ āsavā khīṇā, viddhastā vinaḷīkatā’’ti. (a. ni. 4.36) –
彼等在我法中所存在之染污已尽，破坏且无所依止。
Ettha tebhūmakaṃ ca kammaṃ avasesā ca akusalā dhammā. ‘‘Diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāyā’’ti (pārā. 39; a. ni. 2.202-230) ettha parūpavādavippaṭisāravadhabandhādayo ceva apāyadukkhabhūtā ca nānappakārā upaddavā.
此处诸根源之业，以及残余之不善法。所谓「对有见之染污修习守护者，对无见之染污则加以破坏」。此外，谤他非罪之语、恶口束缚等亦为地狱苦难之因，多方面之过患所致。
Te panete āsavā yattha yathā āgatā, tattha tathā veditabbā. Ete hi vinaye tāva ‘‘diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāyā’’ti (pārā. 39; a. ni. 2.202-230) dvedhā āgatā. Saḷāyatane ‘‘tayo me, āvuso, āsavā kāmāsavo bhavāsavo avijjāsavo’’ti (saṃ. ni. 4.321) tidhā āgatā. Aññesu ca suttantesu (cūḷani. jatukaṇṇimāṇavapucchāniddeso 69; paṭi. ma. 1.107) abhidhamme (dha. sa. 1102-1106; vibha. 937) ca teyeva diṭṭhāsavena saha catudhā āgatā. Nibbedhikapariyāyena ‘‘atthi, bhikkhave, āsavā nirayagāminiyā , atthi āsavā tiracchānayonigāminiyā, atthi āsavā pettivisayagāminiyā, atthi āsavā manussalokagāminiyā, atthi āsavā devalokagāminiyā’’ti (a. ni. 6.63) pañcadhā āgatā. Kammameva cettha āsavāti vuttaṃ. Chakkanipāte ‘‘atthi, bhikkhave, āsavā saṃvarāpahātabbā’’tiādinā (a. ni. 6.58) nayena chadhā āgatā. Sabbāsavapariyāye (ma. ni. 1.14 ādayo) teyeva dassanena pahātabbehi saddhiṃ sattadhā āgatā. Idha pana abhidhammanayena cattāro āsavā adhippetāti veditabbā.
彼等染污依各处而现，应当如实认识。律藏云：「对有见之染污当守护，对无见之染污则加以破坏」，此二法而来。六处中三染污：「欲染污、存染污、无明染污」三种同时发生。其他经文及律藏中，亦有四种有见染污并存。灭尽义中说：「比库们，染污有五种去处：一、地狱道；二、畜生道；三、饿鬼道；四、人间道；五、天道。」此处所讲染污即是业。长部中亦言：「比库们，染污应断除」等，说明此义为正法。全染净灭论中，依此义分七种现前应断。此处以阿毗达摩相关观法，染污共有四种主染污，称此理。
Khayāyāti ettha pana āsavānaṃ sarasabhedopi khīṇākāropi maggaphalanibbānānipi ‘‘āsavakkhayo’’ti vuccati. ‘‘Yo āsavānaṃ khayo vayo bhedo paribhedo aniccatā antaradhāna’’nti ettha hi āsavānaṃ sarasabhedo ‘‘āsavakkhayo’’ti vutto. ‘‘Jānato ahaṃ, bhikkhave, passato āsavānaṃ khayaṃ vadāmī’’ti (ma. ni. 1.15; saṃ. ni. 2.23; itivu. 102) ettha āsavappahānaṃ āsavānaṃ accantakkhayo asamuppādo khīṇākāro natthibhāvo ‘‘āsavakkhayo’’ti vutto.
所谓断灭，指染污虽有种种差别，然于圣道果已斩断，谓之「染污断灭」。彼说：「染污之断灭，乃染污之流逝、消散、暂时缺失。」此时称染污差别为染污断灭。曾言：「比库们，我知我见已断染污之灭」。故此处染污断灭，指染污之完全灭尽、无生无灭、无有无无之境，谓之染污断灭。
‘‘Sekhassa sikkhamānassa, ujumaggānusārino;
「学者中根正志坚，依正道行者，
Khayasmiṃ paṭhamaṃ ñāṇaṃ, tato aññā anantarā’’ti. (itivu. 62) –
“第一种智即灭尽之智，之后无有他智紧随。”（此语出自『小部义疏』第62节）
Ettha maggo ‘‘āsavakkhayo’’ti vutto. ‘‘Āsavānaṃ khayā samaṇo hotī’’ti (ma. ni. 1.438) ettha phalaṃ.
此处所谓“道”者，即“烦恼的灭尽”。佛典中说：“沙门以烦恼之灭为本。”（『大毗尼』卷一第438节）此处指“果报”。
‘‘Paravajjānupassissa, niccaṃ ujjhānasaññino;
“彼观众生，常以精进觉知；”
Āsavā tassa vaḍḍhanti, ārā so āsavakkhayā’’ti. (dha. pa. 253) –
“其烦恼增长时，此人尚未得烦恼灭尽。”（『法句经』第253偈）
Ettha nibbānaṃ. Imasmiṃ pana sutte phalaṃ sandhāya ‘‘āsavānaṃ khayāyā’’ti āha, arahattaphalatthāyāti attho.
此名涅槃。此经中谓果报之义时，称“烦恼的灭尽”，即指阿拉汉果效。
Indriyesu guttadvāroti manacchaṭṭhesu indriyesu pihitadvāro. Bhojane mattaññūti bhojanasmiṃ pamāṇaññū, paṭiggahaṇaparibhogapaccavekkhaṇamattaṃ jānāti pajānātīti attho. Jāgariyaṃanuyuttoti rattindivaṃ cha koṭṭhāse katvā pañcasu koṭṭhāsesu jāgaraṇabhāvaṃ anuyutto, jāgaraṇeyeva yuttappayuttoti attho.
“根处紧闭”者，谓心门七处根门皆密闭。所谓“饮食适量”，即于饮食中知节制，懂得摄受、使用、回顾之分量，明了而知。所谓“守觉清醒”，是指日夜在两更分成六时中持续保持觉醒，乃由此致清明，意即与觉醒同根相连而生。
Evaṃ mātikaṃ ṭhapetvā idāni tameva ṭhapitapaṭipāṭiyā vibhajanto kathañca, bhikkhave, bhikkhūtiādimāha. Tattha cakkhunā rūpaṃ disvātiādīnaṃ attho visuddhimagge (visuddhi. 1.15) vitthārito, tathā paṭisaṅkhā yoniso āhāraṃ āhāreti neva davāyātiādīnaṃ (visuddhi. 1.18). Āvaraṇīyehi dhammehīti pañcahi nīvaraṇehi dhammehi. Nīvaraṇāni hi cittaṃ āvaritvā tiṭṭhanti, tasmā āvaraṇīyā dhammāti vuccanti. Sīhaseyyaṃ kappetīti sīho viya seyyaṃ kappeti. Pāde pādaṃ accādhāyāti vāmapādaṃ dakkhiṇapāde atiādhāya. Samaṃ ṭhapite hi pāde jāṇukena jāṇukaṃ gopphakena ca gopphakaṃ ghaṭīyati, tato vedanā uṭṭhahanti. Tasmā tassa dosassa parivajjanatthaṃ thokaṃ atikkamitvā esa pādaṃ ṭhapeti. Tena vuttaṃ – ‘‘pāde pādaṃ accādhāyā’’ti.
如是立定所作之纲要，现今根据所立之次第加以分解说明，尊者们，谓之比库等。其中文义分别详尽展开，譬如“眼见色”等之义，在觉净之道中有详尽阐发。因慎思明辨而摄取食食，不随意浪费浪费等。如法遮蔽之法，谓之以五种盖蔽障碍。盖障碍即是心之覆盖停住，故称为遮蔽法。犹如狮子覆盖其卧处，脚压脚下，左脚压右脚，双脚均匀安置，猿猴抱膝抱紧膝头，因其压迫产生痛感。为避其苦，故跨越障碍，便置此脚。故说“脚压脚下”也。
Satosampajānoti satiyā ceva sampajaññena ca samannāgato. Kathaṃ panesa niddāyanto sato sampajāno nāma hotīti? Purimappavattivasena. Ayaṃ hi caṅkame caṅkamanto niddāya okkamanabhāvaṃ ñatvā pavattamānaṃ kammaṭṭhānaṃ ṭhapetvā mañce vā phalake vā nipanno niddaṃ upagantvā puna pabujjhamāno kammaṭṭhānaṃ ṭhitaṭṭhāne gaṇhantoyeva pabujjhati. Tasmā niddāyantopi sato sampajāno nāma hoti. Ayaṃ tāva mūlakammaṭṭhāne nayova. Pariggahakammaṭṭhānavasenāpi panesa sato sampajāno nāma hoti. Kathaṃ? Ayaṃ hi caṅkamanto niddāya okkamanabhāvaṃ ñatvā pāsāṇaphalake vā mañce vā dakkhiṇena passena nipajjitvā paccavekkhati – ‘‘acetano kāyo acetane mañce patiṭṭhito, acetano mañco acetanāya pathaviyā, acetanā pathavī acetane udake, acetanaṃ udakaṃ acetane vāte, acetano vāto acetane ākāse patiṭṭhito. Tattha ākāsampi ‘ahaṃ vātaṃ ukkhipitvā ṭhita’nti na jānāti, vātopi ‘ahaṃ ākāse patiṭṭhito’ti na jānāti. Tathā vāto na jānāti. ‘Ahaṃ udakaṃ ukkhipitvā ṭhito’ti…pe… mañco na jānāti, ‘ahaṃ kāyaṃ ukkhipitvā ṭhito’ti, kāyo na jānāti ‘ahaṃ mañce patiṭṭhito’ti. Na hi tesaṃ aññamaññaṃ ābhogo vā samannāhāro vā manasikāro vā cetanā vā patthanā vā atthī’’ti. Tassa evaṃ paccavekkhato taṃ paccavekkhaṇacittaṃ bhavaṅge otarati. Evaṃ niddāyantopi sato sampajāno nāma hotīti.
『具念正知』者，具足念觉与智慧觉知。何以睡眠时仍称具念正知？此乃先前常行所致。行行步行时，了知睡眠退退状态，已置所修行处，卧于床板，入睡后复起转移修行之所，似乎觉醒实则觉醒。故睡眠时亦名为具念正知。此乃根本之修行。至于持物修行，何以为具念正知？行步时了知睡眠退退状态，卧于石板床或床上，复顾察曰：‘非心智之身非心智所立床，非心智之床由非心智之地，非心智之地由非心智之水，非心智之水由非心智之风，非心智之风由非心智之空。即使空亦不知‘我起风立于空’，风亦不知‘我立于空’，风亦不知如此。床不知‘我立于身’，身不知‘我立于床’。凡此诸物内无相互作用、内心作用、觉知、意识或意向。’如此观察之心由此切断。是故睡眠时亦谓具念正知。
Uṭṭhānasaññaṃ manasikaritvāti ‘‘ettakaṃ ṭhānaṃ gate cande vā tārakāya vā uṭṭhahissāmī’’ti uṭṭhānakālaparicchedikaṃ saññaṃ manasikaritvā, citte ṭhapetvāti attho. Evaṃ karitvā sayito hi yathāparicchinneyeva kāle uṭṭhahati.
对于起立之相观想，即思惟‘当我到达彼处或见星辰时即起身’的、分段划定起立时限之观想，安置心念于其中。如此行持后，居者如在约定之时刻般起身。
7. Attabyābādhasuttavaṇṇanā7. 自害经注释
§17
17. Sattame attabyābādhāyāti attadukkhāya. Parabyābādhāyāti paradukkhāya. Kāyasucaritantiādīni pubbabhāge dasakusalakammapathavasena āgatāni, upari pana yāva arahattā avāritāneva.
第十七者，自己身心有痛苦，谓自己苦；他者身心受苦，谓他苦。诸如身体的清净行为等，前段披述有十种善业道理，后续此苦之障碍至阿拉汉位乃止息。
8. Devalokasuttavaṇṇanā8. 天界经注释
§18
18. Aṭṭhame aṭṭīyeyyāthāti aṭṭā pīḷitā bhaveyyātha. Harāyeyyāthāti lajjeyyātha. Jiguccheyyāthāti gūthe viya tasmiṃ vacane sañjātajigucchā bhaveyyātha. Iti kirāti ettha itīti padasandhibyañjanasiliṭṭhatā, kirāti anussavatthe nipāto. Dibbena kira āyunā aṭṭīyathāti evamassa sambandho veditabbo. Pageva kho panāti paṭhamataraṃyeva.
第十八者，若成苦难受者。发羞羞辱之意者。谓嫌弃污秽者，犹如污秽般于言辞中生厌恶。此谓“哀”，在此处为词缀，指“似乎”的意思。示其生命长久关连，应明辨此义。首则为“如是”义；
9. Paṭhamapāpaṇikasuttavaṇṇanā9. 第一商人经注释
§19
19. Navame pāpaṇikoti āpaṇiko, āpaṇaṃ ugghāṭetvā bhaṇḍavikkāyakassa vāṇijassetaṃ adhivacanaṃ. Abhabboti abhājanabhūto. Nasakkaccaṃ kammantaṃ adhiṭṭhātīti yathā adhiṭṭhitaṃ suadhiṭṭhitaṃ hoti, evaṃ sayaṃ attapaccakkhaṃ karonto nādhiṭṭhāti. Tattha paccūsakāle padasaddena uṭṭhāya dīpaṃ jāletvā bhaṇḍaṃ pasāretvā anisīdanto pubbaṇhasamayaṃ na sakkaccaṃ kammantaṃ adhiṭṭhāti nāma. Ayaṃ hi yaṃ corā rattiṃ bhaṇḍaṃ haritvā ‘‘idaṃ amhākaṃ hatthato vissajjessāmā’’ti āpaṇaṃ gantvā appena agghena denti, yampi bahuverino manussā rattiṃ nagare vasitvā pātova āpaṇaṃ gantvā bhaṇḍaṃ gaṇhanti, yaṃ vā pana janapadaṃ gantukāmā manussā pātova āpaṇaṃ gantvā bhaṇḍaṃ kiṇanti, tappaccayassa lābhassa assāmiko hoti.
第十九者，谓恶人，谓“苦恶”的。其语源为揭露财物、失业或商贾等贬义称谓。谓“不当”者，即“不适宜、不允许”。谓意欲掌控无法掌控之行动者，如明知行为已被禁止，却仍自行实施，非自愿遵守。比如小偷夜间拿走器物，私下销毁说：“此物归我所有”，盗贼结伴夜宿市镇，彼此传授偷盗技能，或居住乡村的人互相串通偷盗器物，因获得非法利益而增加其盗贼同行者。
Aññesaṃ bhojanavelāya pana bhuñjituṃ āgantvā pātova bhaṇḍaṃ paṭisāmetvā gharaṃ gantvā bhuñjitvā niddāyitvā sāyaṃ puna āpaṇaṃ āgacchanto majjhanhikasamayaṃ na sakkaccaṃ kammantaṃ adhiṭṭhāti nāma. So hi yaṃ corā pātova vissajjetuṃ na sampāpuṇiṃsu, divākāle pana paresaṃ asañcārakkhaṇe āpaṇaṃ gantvā appagghena denti, yañca bhojanavelāya puññavanto issarā ‘‘āpaṇato idañcidañca laddhuṃ vaṭṭatī’’ti pahiṇitvā āharāpenti, tappaccayassa lābhassa assāmiko hoti.
他人取食时间前往取食，到食器边迅速接过，回到住所食用后入眠，黄昏时分重新归来继续不懈地从事劳动，这就是所谓的勤劳。那些盗贼虽未能白天成功盗取容器中的食物，但白昼他人不在时，却悄悄潜入，趁机偷盗；而那些在取食时间得到福报贵人供养的人们，因为他们放弃了自私地私自取用食物，故能立刻因条件成熟而获得利益。
Yāva yāmabherinikkhamanā pana antoāpaṇe dīpaṃ jālāpetvā anisīdanto sāyanhasamayaṃ na sakkaccaṃ kammantaṃ adhiṭṭhāti nāma. So hi yaṃ corā pātopi divāpi vissajjetuṃ na sampāpuṇiṃsu , sāyaṃ pana āpaṇaṃ gantvā appagghena denti, tappaccayassa lābhassa assāmiko hoti.
直到傍晚时分，离开田野归家前点亮灯火，入座后直至黄昏时再度恪守勤劳的仪轨，即被称为勤劳。那些小偷即使盗取时日间也未成功，傍晚归入住所却能暗中施舍，因此他们的利益也是即时的。
Na sakkaccaṃ samādhinimittaṃ adhiṭṭhātīti sakkaccakiriyāya samādhiṃ na samāpajjati. Ettha ca pātova cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇesu vattaṃ katvā senāsanaṃ pavisitvā yāva bhikkhācāravelā, tāva samāpattiṃ appetvā anisīdanto pubbaṇhasamayaṃ na sakkaccaṃ samādhinimittaṃ adhiṭṭhāti nāma. Pacchābhattaṃ pana piṇḍapātapaṭikkanto rattiṭṭhānadivāṭṭhānaṃ pavisitvā yāva sāyanhasamayā samāpattiṃ appetvā anisīdanto majjhanhikasamayaṃ na sakkaccaṃ samādhinimittaṃ adhiṭṭhāti nāma. Sāyaṃ pana cetiyaṃ vanditvā therūpaṭṭhānaṃ katvā senāsanaṃ pavisitvā paṭhamayāmaṃ samāpattiṃ samāpajjitvā anisīdanto sāyanhasamayaṃ na sakkaccaṃ samādhinimittaṃ adhiṭṭhāti nāma. Sukkapakkho vuttapaṭipakkhanayeneva veditabbo. Apicettha ‘‘samāpattiṃ appetvā’’ti vuttaṭṭhāne samāpattiyā asati vipassanāpi vaṭṭati, samādhinimittanti ca samādhiārammaṇampi vaṭṭatiyeva. Vuttampi cetaṃ – ‘‘samādhipi samādhinimittaṃ, samādhārammaṇampi samādhinimitta’’nti.
不恰当地专注于禅定的因缘，即不以恰当的方式修习禅定，故而难以进入禅定境界。这里所说的清晨时分，在佛寺殿堂和灵山等场所坐定后，一直到乞食时期，坐着修习禅定，称为早晨恪守专注的因缘；而下午乞食归来后，进入住宿地方，一直到黄昏，也保持恰当的禅定因缘。晚间敬礼佛塔，至长老之处礼拜，进入禅定首次得禅定入境，入夜时分保持适当禅定因缘。此内涵与明明白白践行皆应察知。即使说“进入禅定”，如经所言，禅定当无虚假，唯观的 vipassanā观也随之发生，禅定因缘包括禅定之体相和心所相。经文亦说“禅定即禅定因缘，禅所缘亦即禅定因缘”。
10. Dutiyapāpaṇikasuttavaṇṇanā10. 第二商人经注释
§20
20. Dasame cakkhumāti paññācakkhunā cakkhumā hoti. Vidhuroti visiṭṭhadhuro uttamadhuro ñāṇasampayuttena vīriyena samannāgato. Nissayasampannoti avassayasampanno patiṭṭhānasampanno. Paṇiyanti vikkāyikabhaṇḍaṃ. Ettakaṃ mūlaṃ bhavissati ettako udayoti tasmiṃ ‘‘evaṃ kītaṃ evaṃ vikkāyamāna’’nti vuttapaṇiye yena kayena taṃ kītaṃ, taṃ kayasaṅkhātaṃ mūlaṃ ettakaṃ bhavissati. Yo ca tasmiṃ vikkayamāne vikkayo, tasmiṃ vikkaye ettako udayo bhavissati, ettikā vaḍḍhīti attho.
20. 第十眼者，智慧之眼，成为慧眼。智者谓卓越高明，稳重且持久，具足智慧并带精进。其具足依靠、所依止处、基础。比喻说，如同成熟柿子落地，成熟是如此，落地是如此，就以成熟果实为根基。若在成熟过程中生起破坏，则破坏中即有新的成长，成长即增长之意。
Kusalo hoti paṇiyaṃ ketuñca vikketuñcāti sulabhaṭṭhānaṃ gantvā kiṇanto dullabhaṭṭhānaṃ gantvā vikkiṇanto ca ettha kusalo nāma hoti, dasaguṇampi vīsatiguṇampi lābhaṃ labhati.
贤者被称为商贾、标志及破军者，他们行走于易得市场购入，前往难得市场售出，是为贤者，因而能获得十分至二十分倍的利益。
Aḍḍhāti issarā bahunā nikkhittadhanena samannāgatā. Mahaddhanāti vaḷañjanakavasena mahaddhanā . Mahābhogāti upabhogaparibhogabhaṇḍena mahābhogā. Paṭibaloti kāyabalena ceva ñāṇabalena ca samannāgatattā samattho. Amhākañca kālena kālaṃ anuppadātunti amhākañca gahitadhanamūlikaṃ vaḍḍhiṃ kālena kālaṃ anuppadātuṃ. Nipatantīti nimantenti. Nipātentītipi pāṭho, ayameva attho.
多富者谓拥有大量资产的富人。巨富者谓如沃土之庄稼丰盛。巨富贵者谓持有消费与财富用品丰富。权力者意指身力与智慧兼备、具备统御能力。愿我们的时间不断增进相应财富，愿我们所积累的财富随着时间增值。跌落即指被召唤、引导，下跌含义如此。
Kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāyāti kusaladhammānaṃ sampādanatthāya paṭilābhatthāya. Thāmavāti ñāṇathāmena samannāgato. Daḷhaparakkamoti thirena ñāṇaparakkamena samannāgato. Anikkhittadhuroti ‘‘aggamaggaṃ apāpuṇitvā imaṃ vīriyadhuraṃ na ṭhapessāmī’’ti evaṃ aṭṭhapitadhuro.
善法的具足即为具足善法的成就和获得。具足意指以智慧的圆满具足之状态。坚猛进者，谓以坚定且充满力量的智慧具足之意。未放弃者，即「未得到最上道，将不放弃此精进」之意，是如此解释的未放弃精进。
Bahussutāti ekanikāyādivasena bahu buddhavacanaṃ sutaṃ etesanti bahussutā. Āgatāgamāti eko nikāyo eko āgamo nāma, dve nikāyā dve āgamā nāma, pañca nikāyā pañca āgamā nāma, etesu āgamesu yesaṃ ekopi āgamo āgato paguṇo pavattito, te āgatāgamā nāma. Dhammadharāti suttantapiṭakadharā. Vinayadharāti vinayapiṭakadharā. Mātikādharāti dvemātikādharā. Paripucchatīti atthānatthaṃ kāraṇākāraṇaṃ pucchati. Paripañhatīti ‘‘imaṃ nāma pucchissāmī’’ti aññāti tuleti pariggaṇhāti. Sesamettha uttānatthameva.
多闻者，即依一部及其他，曾多次听闻佛陀说法者是多闻。到来的经藏即一部经典称为“经”，二部经典称“两经”，五部经典称“五经”，于此经典中，其中有一部经已传入且广为流通者，称为到来经藏。持法者，指持有经藏的意；持律者，指持有律藏的意。持纲者，指持有两种纲目的意。提问者，依因果探究义理者。答问者，谓说『我现在将提问』等意思，有增益和三种理解层次。此处所言，均指明显义理。
Imasmiṃ pana sutte paṭhamaṃ paññā āgatā, pacchā vīriyañca kalyāṇamittasevanā ca. Tattha paṭhamaṃ arahattaṃ patvā pacchā vīriyaṃ katvā kalyāṇamittā sevitabbāti na evaṃ attho daṭṭhabbo, desanāya nāma heṭṭhimena vā paricchedo hoti uparimena vā dvīhipi vā koṭīhi. Idha pana uparimena paricchedo veditabbo. Tasmā kathentena paṭhamaṃ kalyāṇamittaupanissayaṃ dassetvā majjhe vīriyaṃ dassetvā pacchā arahattaṃ kathetabbanti.
于此经中，首先是智慧之到来，随后是精进与善友的交往。这里“首先是证得阿拉汉果”，然后“具足精进”，“得与善知识交往”，非字面义应如此理解。讲说上，有下行或上行，甚至以二章、六章展说。这里应理解为后面章节。故应先说善友为依止，中间显现精进，随后说成阿拉汉果。
Rathakāravaggo dutiyo. · 车匠品第二。