(12) 2. Āyācanavaggo · (12) 2. 请求品义注
(12) 2. Āyācanavaggavaṇṇanā（12）二、请求品注释
§131
131. Dutiyassa paṭhame evaṃ sammā āyācamāno āyāceyyāti saddho bhikkhu uṭṭhahitvā ‘‘yādiso sāriputtatthero paññāya, ahampi tādiso homi. Yādiso mahāmoggallānatthero iddhiyā, ahampi tādiso homī’’ti evaṃ āyācanto pihento patthento yaṃ atthi, tasseva patthitattā sammā pattheyya nāma. Ito uttari patthento micchā pattheyya. Evarūpā hi patthanā yaṃ natthi, tassa patthitattā micchāpatthanā nāma hoti. Kiṃ kāraṇā? Esā, bhikkhave, tulā etaṃ pamāṇanti yathā hi suvaṇṇaṃ vā hiraññaṃ vā tulentassa tulā icchitabbā, dhaññaṃ minantassa mānanti tulane tulā, minane ca mānaṃ pamāṇaṃ hoti, evameva mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ esā tulā etaṃ pamāṇaṃ yadidaṃ sāriputtamoggallānā. Te gahetvā ‘‘ahampi ñāṇena vā iddhiyā vā etampamāṇo homī’’ti attānaṃ tuletuṃ vā pamāṇetuṃ vā sakkā, na ito aññathā.
第131条。第二条及第一条中，正当请求时，信心具足的比库起立说：“如同沙利弗长老以智慧著称，我也愿具此智慧。如同大摩嘎喇那长老以神通见称，我亦愿得此神通。”以此方式请命时，所祈求之物若如实有者，依此请求即属正当。而若超过此限则为妄求。如是请求若本无所依者，即为妄求。何以故？诸比库，秤砣用以称物，须当依其本性；如称金银等贵重之物时，当用秤砣相称；如称粮食等轻物时，应施以相应之秤杆及秤砣。依此法，我之弟子比库等的秤砣亦如上述标准。彼等心生“我以智慧或神通等拥有此等标准”，能自行称量，非他法也。
§132
132. Dutiyādīsupi eseva nayo. Idaṃ panettha visesamattaṃ – khemā ca bhikkhunī uppalavaṇṇā cāti etāsu hi khemā paññāya aggā, uppalavaṇṇā iddhiyā. Tasmā ‘‘paññāya vā iddhiyā vā etādisī homī’’ti sammā āyācamānā āyāceyya. Tathā citto gahapati paññāya aggo, hatthako rājakumāro mahiddhikatāya. Tasmā ‘‘paññāya vā iddhiyā vā ediso homī’’ti sammā āyācamāno āyāceyya. Khujjuttarāpi mahāpaññatāya aggā, nandamātā mahiddhikatāya. Tasmā ‘‘paññāya vā iddhiyā vā etādisī homī’’ti sammā āyācamānā āyāceyya.
第132条。同前述第二条起本法。此处尤为特别——具智比库称为庆，具神通者称为莲花色。故“以智慧或神通成为此等人”等请求，皆属正当请求。譬如智者居士在心中居首，王子手执大神通，故“我欲以智慧或神通为此等人”等请求皆为正当。瘦弱者亦以大智为尊，南陀母以大神通为尊，故“以智慧或神通为此等人”等请求同属正当。
§135
135. Pañcame khatanti guṇānaṃ khatattā khataṃ. Upahatanti guṇānaṃ upahatattā upahataṃ, chinnaguṇaṃ naṭṭhaguṇanti attho. Attānaṃ pariharatīti nigguṇaṃ attānaṃ jaggati gopāyati. Sāvajjoti sadoso. Sānuvajjoti saupavādo. Pasavatīti paṭilabhati. Ananuviccāti ajānitvā avinicchinitvā. Apariyogāhetvāti ananupavisitvā. Avaṇṇārahassāti avaṇṇayuttassa micchāpaṭipannassa titthiyassa vā titthiyasāvakassa vā. Vaṇṇaṃ bhāsatīti ‘‘suppaṭipanno esa sammāpaṭipanno’’ti guṇaṃ katheti. Vaṇṇārahassāti buddhādīsu aññatarassa sammāpaṭipannassa. Avaṇṇaṃ bhāsatīti ‘‘duppaṭipanno esa micchāpaṭipanno’’ti aguṇaṃ katheti. Avaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsatīti idhekacco puggalo duppaṭipannānaṃ micchāpaṭipannānaṃ titthiyānaṃ titthiyasāvakānaṃ ‘‘itipi duppaṭipannā itipi micchāpaṭipannā’’ti avaṇṇaṃ bhāsati. Vaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsatīti suppaṭipannānaṃ sammāpaṭipannānaṃ buddhānaṃ buddhasāvakānaṃ ‘‘itipi suppaṭipannā itipi sammāpaṭipannā’’ti vaṇṇaṃ bhāsati.
135. 「破坏」是指破坏善根的破坏性因素，若具破坏性便称已破坏。以损毁来分别则称为已损毁，断绝善根则称灭绝。破坏自己的就是去除自身善根，保护自身即是守护。粗俗称为「恶意」，和顺称为「恭敬教导」。降伏则谓获得降伏。未加审察指无知且无意，未能圆满应用指未能依于正法。非正理所为，是指未得依止。无善根覆蔽者，是指不具正法之善根，属于邪门外道及其弟子。「覆蔽善根」谓不正行者称其具恶性之品质。未被覆蔽者，是指正行具足者谓其具善性。关于覆蔽善根、覆蔽善性的论述，有人言对不善行者、邪门外道及其弟子说「此人果真是不正行者、邪行者」；对正行、正行者、佛陀及其弟子则说「此人果真是善行者、正行者」。
§136
136. Chaṭṭhe appasādanīye ṭhāneti appasādakāraṇe. Pasādaṃupadaṃsetīti duppaṭipadāya micchāpaṭipadāya ‘‘ayaṃ suppaṭipadā sammāpaṭipadā’’ti pasādaṃ janeti. Pasādanīye ṭhāne appasādanti suppaṭipadāya sammāpaṭipadāya ‘‘ayaṃ duppaṭipadā micchāpaṭipadā’’ti appasādaṃ janetīti. Sesamettha uttānameva.
第136条。第六条中“appasādanīye ṭhāne”为惹起不安之处，即不安之因。谓不安因故起不安感。“pasādaṃ upadaṃseti”谓因错误修行或妄修而引发“此为正修”之错觉。于能生安感之处，则因正修而得安乐。于能生不安之处，则因妄修而生不安。该条所述即为此义。
§137
137.Sattame dvīsūti dvīsu okāsesu dvīsu kāraṇesu. Micchāpaṭipajjamānoti micchāpaṭipattiṃ paṭipajjamāno. Mātari ca pitari cāti mittavindako viya mātari, ajātasattu viya pitari. Sukkapakkho vuttanayeneva veditabbo.
第137条。第七条，中“dvīsu okāsesu”指两个缘起，两缘由。谓正在作妄修，即“micchāpaṭipajjamāno”，即作妄修行中的人。譬如母亲及父亲犹如亲近依靠者，未生怨如父母之情。此章如善护法者所述，应当知之。
§138
138. Aṭṭhame tathāgate ca tathāgatasāvake cāti devadatto viya tathāgate, kokāliko viya ca tathāgatasāvake. Sukkapakkhe ānandatthero viya tathāgate, nandagopālakaseṭṭhiputto viya ca tathāgatasāvake.
第138条。第八条，谓如来及其弟子。如天人“提婆达多”曾为如来，犹如天人“拘阇梨迦”亦为如来弟子。善护法者中，长老阿难尊者譬如如来，南达耶瓦洛迦塞提普亦为如来弟子。
§139
139. Navame sacittavodānanti sakacittassa vodānaṃ, aṭṭhannaṃ samāpattīnaṃ etaṃ nāmaṃ. Na ca kiñci loke upādiyatīti loke ca rūpādīsu dhammesu kiñci ekaṃ dhammampi na gaṇhāti na parāmasati. Evamettha anupādānaṃ nāma dutiyo dhammo hoti. Dasamekādasamāni uttānatthānevāti.
第139条。第九称为清净戒断（sacittavodāna），指的是八种止断果位的清净断除。此名为此义。此断除缘起于世间，无所分别无所执著；于世间及色等诸法，无一法能被摄取或执持。由此，所谓无取（anupādāna）即为第二法。第十和第十一果位，则名为出离果位（uttānatthānevā）者。
Āyācanavaggo dutiyo. · 第二，请求品。