14. Etadaggavaggo · 14. 第一品复注
15. Aṭṭhānapāḷi (dutiyavagga)十五、《不可能圣典本文》（第二品）
(15) 2. Aṭṭhānapāḷi-dutiyavaggavaṇṇanā（十五）二、《不可能圣典本文》第二品注释
§278
278.Vivādupacchedatoti vivādupacchedakāraṇā. Dvīsu uppannesu yo vivādo bhaveyya, tassa anuppādoyevettha vivādupacchedo. Ekasmiṃ dīpetiādinā dīpantarepi ekajjhaṃ na uppajjati, pageva ekadīpeti dasseti. Sopi parihāyethāti cakkavāḷassa padese eva pavattitabbattā parihāyeyya.
【278】所谓争执断绝者，谓争执断绝之因。若在二者之间生起争执，则其断绝即在此争执未生之时。譬如有所点燃等，在灯火之处亦不会只生一盏灯，而只是显示一盏灯而已。故此亦应舍弃，使之仅发生于轮回之所，方能舍弃。
§279-280
279-280.Manussattanti manussabhāvo tasseva pabbajjādiguṇānaṃ yoggabhāvato. Liṅgasampattīti purisabhāvo. Hetūti manovacīpaṇidhānapubbikā hetusampadā. Satthāradassananti satthusammukhībhāvo. Pabbajjāti kammakiriyavādīsu tāpasesu, bhikkhūsu vā pabbajjā. Guṇasampattīti abhiññādiguṇasampadā. Adhikāroti buddhe uddissa adhiko kāro, savisesā upakārakiriyā adhiko sakkāroti vuttaṃ hoti. Chandova chandatā, sammāsambodhiṃ uddissa sātisayo kattukamyatākusalacchando. Aṭṭhadhammasamodhānāti etesaṃ aṭṭhannaṃ dhammānaṃ samāyogena. Abhinīhāroti kāyapaṇidhānaṃ. Samijjhatīti nipphajjati. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana paramatthadīpaniyā cariyāpiṭakavaṇṇanāya (cariyā. aṭṭha. pakiṇṇakakathā) vuttanayena veditabbo. Sabbākāraparipūramevāti paripuṇṇalakkhaṇatāya sattuttamādīhi sabbākārena sampannameva. Na hi itthiyā kosohitavatthaguyhatādi sambhavati. Dutiyapakati ca nāma paṭhamapakatito nihīnā eva. Tenevāha – anantaravāre ‘‘yasmā’’tiādi.
【279-280】人身存在便是具有人之特质，而此特质缘于出家等资质之融汇。所谓具备标志者，即此人之生理与心理特征。因缘者，是心意所发之先前因缘成就。所谓师长显现者，即面见师长之情形。出家乃于行善事者、苦行者、比库等中的遗行。资质完备者，是指禅定等殊胜资质之成就。所说“权能”者，指为佛所特别利益之能力及权威。志愿如志性，正精进于正觉之善业意欲。所谓八法合一，指此八法种种法门之聚合。所谓“学习”，是指身体专注的心念。所谓断除，即必须破除之理。此处简要说明，详细阐明则在论藏释经中可参见（论藏杂散论述）。所谓圆满具足者，指具备完善特征，由众善处圆满具足。实则此时并无对诸如恶志、恶念之相续发生。所谓第二覆盖者，是指第一覆盖已然破除后的境界。如此云：“立刻相续‘因何’等说。”
§281
281.Idha purisassa tattha nibbattanatoti imasmiṃ manussaloke purisabhūtassa tattha brahmaloke brahmattabhāvena nibbattanato. Tena asatipi purisaliṅge purisākārā brahmāno hontīti dasseti. Taṃyeva ca purisākāraṃ sandhāya vuttaṃ bhagavatā ‘‘yaṃ puriso brahmattaṃ kāreyyā’’ti. Tenevāha – ‘‘samānepī’’tiādi. Yadi evaṃ itthiyo brahmaloke na uppajjeyyunti āha – ‘‘brahmatta’’ntiādi.
【281】此处所谓人的灭尽，是指人生于此人道世间时，其所具有人形态，则于梵天界中以梵天貌形成灭尽。由此表现，虽非真实的人形，仅是如梵天那样有相形之人现象。对此形象，世尊曾宣说“彼人当作梵天形相”，并由此说“即使现象相似”之语。若众生不于梵天界显相，世尊则用“梵天境界”等说示其理。
§290-295
290-295. ‘‘Kāyaduccaritassā’’tiādipāḷiyā kammaniyāmo nāma kathito. Samañjanaṃ samaṅgo, samannāgamo, so etassa atthīti samaṅgī, samannāgato, samañjanasīlo vā samaṅgī, pubbabhāge upakaraṇasamudāyato pabhuti āyūhanavasena āyūhanasamaṅgītā, sanniṭṭhāpakacetanāvasena cetanāsamaṅgitā. Cetanāsantativasena vā āyūhanasamaṅgitā, taṃtaṃcetanākkhaṇavasena cetanāsamaṅgītā. Katūpacitassa avipakkavipākassa kammassa vasena kammasamaṅgitā. Kamme pana vipaccituṃ āraddhe vipākappavattivasena vipākasamaṅgitā. Kammādīnaṃ upaṭṭhānakālavasena upaṭṭhānasamaṅgitā. Kusalākusalakammāyūhanakkhaṇeti kusalakammassa akusalakammassa ca samīhanakkhaṇe. Tathāti iminā kusalākusalakammapadaṃ ākaḍḍhati. Yathā kataṃ kammaṃ phaladānasamatthaṃ hoti, tathā kataṃ upacitaṃ. Vipākārahanti dutiyabhavādīsu vipaccanārahaṃ. Uppajjamānānaṃ upapattinimittaṃ upaṭṭhātīti yojanā. Upapattiyā uppajjanassa nimittaṃ kāraṇanti upapattinimittaṃ, kammaṃ, kammanimittaṃ, gatinimittañca. Aṭṭhakathāyaṃ pana gatinimittavaseneva yojanā dassitā. Kammakammanimittānampi upaṭṭhānaṃ yathārahaṃ daṭṭhabbaṃ. ‘‘Yānissa tāni pubbe katāni kammāni, tānissa tasmiṃ samaye olambanti ajjholambanti abhilambanti’’ti (ma. ni. 3.248) vacanato sāyanhe mahantānaṃ pabbatakūṭānaṃ chāyā viya āsannamaraṇassa sattassa citte supine viya vipaccituṃ katokāsaṃ kammaṃ, tassa nimittaṃ gatinimittaṃ upatiṭṭhateva. Calatīti parivattati. Ekena hi kammunā tajje nimitte upaṭṭhite paccayavisesavasena tato aññena kammunā tadaññassa nimittassa upaṭṭhānaṃ parivattanaṃ. Sesā niccalā avasesā catubbidhāpi samaṅgitā niccalā aparivattanato.
【290-295】所谓“身恶行”等乃巴利语中业律之名称。相比，和谐统一，圆满相得，谓此为其意。若作以和谐、圆满者，或曰和合、协调，皆为其义。起心动念依附于合作之感，与心识衔接相合。意念环绕如呼吸配合，亦即依意念之专注而和合。指导不善、未达成善者之行为，则称作不同调和。行为若趋向其结果，称为果报相应和合。业等因缘之依赖时间相，应时产生相合。善恶业生时之调合，皆依时刻而统一。此即所谓善恶业之协调。由此观点，业果受用之果报，依其行为益果乃相宜果，并非随意。所谓果报之起，意指在第二有趣生等因缘状态难以被替代。正在生起之因由，乃种姓、业力、行为等因缘。注疏中强调因缘此处应以果报四因缘中的去向因缘为重。业与业生之因同样应视为存在。云：“因前所作业，现时缘聚或散失。”犹如夕阳映衬山峰影子，临近死亡之人心中如臥姿者，正面临因果相续。所谓循环转动，因一业所现为因，继而他业因彼等因缘而生。余者皆静止不动，未发生转变而恒存。
Sunakhavājikoti sunakhehi migavājavasena vajanasīlo, sunakhaluddakoti attho. Talasantharaṇapūjanti bhūmitalassa pupphehi santharaṇapūjaṃ. Āyūhanacetanā kammasamaṅgitāvasenāti kāyaduccaritassa aparāparaṃ āyūhanena sanniṭṭhāpakacetanāya tasseva pakappane kammakkhayakarañāṇena akhepitattā yathūpacitakammunā ca samaṅgibhāvassa vasena.
所谓“狗牙活塞”者，意指用以打猎的锋利器械。以动物的牙齿作成尖锐之器，谓此意。以土地之上花草为祭祀，由此可知乃以献礼为业之合成品。所谓聚合意念，即身体恶行之相续，乃由诸多先后次第意念所生成。以此业灭绝而成不变业，其调合善恶乃如是。
Kammanti akusalakammaṃ. Tasmiṃyeva khaṇeti āyūhanakkhaṇeyeva. Tassāti kammasamaṅgino puggalassa saggo vārito, tañce kammaṃ vipākavāraṃ labheyyāti adhippāyo. Saggo vāritoti ca nidassanamattaṃ. Manussalokopissa vāritovāti. Apare pana purimehi vipākāvaraṇassa anuddhaṭattā ‘‘tasmiṃyeva khaṇe’’ti ca avisesena vuttattā taṃ dosaṃ pariharituṃ ‘‘āyūhitakammaṃ nāmā’’tiādimāha. Yadā kammaṃ vipākavāraṃ labhatīti idaṃ katokāsassa appaṭibāhiyattā vuttaṃ . Tathā hi bhagavā tatiyapārājikavatthusmiṃ (pārā. 162 ādayo) paṭisallīyi, imasmiṃ sutte ‘‘kāyaduccaritasamaṅgī’’ti āgatattā vipākūpaṭṭhānasamaṅgitā na labbhanti.
所谓“业”即为不善业。所谓此刻者，指意念所缘之时刻。谓此为业相续者，诸善恶业之主体，天堂亦为其界限，于彼能得业果之避免。天堂果避仅为举例，亦有称其为人间界内之防护。又因先前果报之障碍未尽，故释曰“于此时刻”中难以明说者，意在表明此不善行为避免业果之可能性。此时业果果避不外显，佛陀于第三重禁戒品（违戒之重罪）及此经中以“身恶行联合”之义，指其果报持续不获显现。
(Dutiyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.) · （第二品注释完毕。）
Aṭṭhānapāḷivaṇṇanāyaṃ anuttānatthadīpanā niṭṭhitā. · 《不可能圣典本文注释》中难明义的阐明完毕。