12. Anāpattivaggo · 12. 无犯品复注
14. Etadaggavaggo十四、最上品
(14) 1. Paṭhamaetadaggavaggo（十四）一、第一最上品
Etadaggapadavaṇṇanā“此为最上”一词的解释
§188
188. Etadaggesu paṭhamavaggassa paṭhame ādimhi dissatīti ettha aggasaddoti ānetvā yojetabbaṃ. Ajjataggeti ajjadivasaṃ ādiṃ katvāti attho. Aṅgulaggenāti aṅgulikoṭiyā. Ambilagganti ambilakoṭṭhāso. Koṭibhūtāti paramakoṭibhūtā tasmiṃ ṭhāne tādisānaṃ aññesaṃ abhāvato. Tato eva seṭṭhabhūtātipi aggā. Etadaggasannikkhepoti etadagge ṭhapanaṃ aṭṭhuppattiādīhi catūhipi kāraṇehi. Mahāpaññatāya therena etadaggaṭṭhānassa laddhabhāvaṃ vitthārato dassetuṃ – ‘‘katha’’ntiādimāha. Dve padantarānīti kaṇḍambamūle yugandharapabbateti dvīsu ṭhānesu dve padāni dassetvā. Muṇḍapīṭhakanti yaṃ sattaṅgaṃ pañcaṅgaṃ vā na hoti, kevalaṃ muṇḍakapīṭhaṃ, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Avattharitvā nisīdīti buddhānubhāvena ajjhottharitvā nisīdi. Tenāha – ‘‘evaṃ nisīdanto’’tiādi. Kāyasakkhiṃ katvāti nāmakāyena desanāya sampaṭicchanavasena sakkhibhūtaṃ katvā. Kusalā dhammā akusalā dhammā abyākatā dhammāti iti-saddo ādyattho, tena sabbaṃ abhidhammadesanaṃ saṅgaṇhāti.
此为第一章第一节最初所显现者，谓此处当以“最高”名之以为词头。所谓“今日之初”者，即指今日之日初也。所谓“指节”者，以指关节为分界。所谓“腋窝”者，即腋下的凹陷部位。谓“最高者”，乃至于最为最高者，也在此处因缺乏他种最高者而得名。此所谓“此最高者节选”，指在此最高（地位）安置，由生起等四种因缘所成。由长老之广大智慧，当详细显现此最高位置存在之根据，即如其问“如何？”起首。所谓“两步距间”，即在二处之中显示两步幅度为根基，如在阻头座上，如七肢或五肢诸覆盖不足，唯独以光头座为凭，谓其宜依此。所谓“起立入座”，乃依佛之现证，今日起立后入座，故云“如是端坐”诸语。所谓“身证”已成，乃谓以名身为证，遂具教法宣说之德性。所谓“善法、不善法、无法”，即此词义之初始含义，据此而包摄一切法之教法也。
Pāṭihāriyaṭṭhāneti yamakapāṭihāriyassa kataṭṭhāne. Passathāti tesaṃ bahubhāvaṃ sandhāya vuttaṃ. Assāti manussasamūhassa ekabhāvaṃ. Ākappanti ākāraṃ. Mahājanoti sadevake loke sabbo mahājano. Yathā nirayadassanaṃ saṃvegajananatthaṃ, evaṃ devalokadassanampi saṃvegajananatthameva ‘‘anupubbikathāyaṃ saggakathā viya evaṃ sabbasampattisamupetopi saggo anicco addhuvo cavanadhammo’’ti. Sajjetvāti samapaṇṇāsāya mucchanāhi yathā kāmena nivādetuṃ sakkā, evaṃ sajjetvā.
所谓“奇特处”者，指对偶之瑰奇所在。所谓“现见”者，乃综合诸多义相而设。所谓“人众”者，指一众人类集体。所谓“显现”乃作形状。所谓“广大人民”者，意指遍及天界人间之广大大众。譬如地狱之观感使生恻隐之意，天界观感亦能激发恻隐而生起感受。又谓“渐次说法”乃如天福故事而讲，诸功德具足的天界亦无常、薄薄、如蓬草焚烧之相。所谓“预警”依照丰富的阐释法，譬如以能禁止情欲之惊醒手段，亦如是以预警之法醒忿恚等烦恼。
Puthujjanapañcakaṃ pañhanti puthujjanapañhaṃ ādiṃ katvā pavattitaṃ khīṇāsavapañhapariyantaṃ pañhapañcakaṃ. Paṭhamaṃ…pe… pucchīti puthujjanavisaye pañhaṃ pucchi. Paṭisambhidā yathābhinīhāraṃ yathāsakaṃ vipassanābhinīhārena paṭhamabhūmiyādayo viya pavattitavisayāti vuttaṃ – ‘‘te attano attano paṭisambhidāvisaye ṭhatvā kathayiṃsū’’ti. Buddhavisaye pañhaṃ pucchīti –
所谓“凡夫五难”所问者，始以凡夫之问为根基，开启了熄尽烦恼範畴之烦恼五问。第一问……如此等皆为具体之疑问。谓于分析之中，依照分别解说，正如初阶法门等之讲述，分别述诸妙法，即所谓“彼等各自在自所分别的境界内立论述之”。故谓“在佛所境界内问此问题”，
‘‘Ye ca saṅkhātadhammāse, ye ca sekhā puthū idha;
“凡众所知禀受之法，修行者所知者，俱在此处。”
Tesaṃ me nipako iriyaṃ, puṭṭho pabrūhi mārisā’’ti. (su. ni. 1044) –
“依你熟解所得之法，请答我，魔王。”（出自增支部·尼连禅经第1044经）
Idaṃ pañhaṃ pucchi. Tattha saṅkhātadhammāti saṅkhātā ñātā catusaccadhammā, ye ca saṅkhātadhammā catūhi maggehi paṭividdhacatusaccadhammāti attho. Iminā asekkhā kathitā. Puthu-saddo ubhayatthapi yojetabbo ‘‘ye puthū saṅkhātadhammā, ye ca puthū sekhā’’ti. Tesanti tesaṃ dvinnaṃ sekkhāsekkhapuggalānaṃ me puṭṭhoti yojetabbaṃ, mayā puṭṭhoti attho. Iriyanti sekkhāsekkhabhūmiyā āgamanappaṭipadaṃ. Iriyati gacchati sekkhabhūmiṃ asekkhabhūmiñca etāyāti iriyā, taṃ tesaṃ iriyaṃ āgamanappaṭipadaṃ mayā puṭṭho pabrūhi kathehīti attho. Evaṃ bhagavā buddhavisaye pañhaṃ pucchitvā ‘‘imassa nu kho, sāriputta, saṃkhittena bhāsitassa kathaṃ vitthārena attho daṭṭhabbo’’ti āha. Thero pañhaṃ oloketvā ‘‘satthā maṃ sekkhāsekkhānaṃ bhikkhūnaṃ āgamanappaṭipadaṃ pucchatī’’ti pañhe nikkaṅkho hutvā ‘‘āgamanappaṭipadā nāma khandhādivasena bahūhipi mukhehi sakkā kathetuṃ, katarākārena nu kho kathento satthu ajjhāsayaṃ gaṇhituṃ sakkhissāmī’’ti ajjhāsaye kaṅkhi, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ – ‘‘dhammasenāpati…pe… na sakkotī’’ti. Pucchitapañhaṃ vissajjetuṃ paṭibhāne asati disāvilokanaṃ sattānaṃ sabhāvoti dassento, ‘‘puratthima…pe... nāsakkhī’’ti āha. Tattha pañhuppattiṭṭhānanti pañhuppattikāraṇaṃ.
此为所问之问也。所谓所知法者，即四谛所知之法；所谓“所知法”指的是依四圣谛所分别教义。此问以求深究。谓凡夫与修行者二类皆可相用此语“凡夫所知法，修行者所知法”。所谓“修行者”者，指修入流等阶位之修学者。所谓“行进”即修行多数道业，意指为赴入流等修行地步之过程。故我问之意思为“请详细说明，若法已入佛境界，如何表达乎？”世尊应其问时谓：“此事，沙利弗，应当详加显明，紧缩所言。”长老观察此问说，见得“师长向修行弟子问异入流阶位之进退法”，因而对问有强烈期待。关于“进退法”名目，可用许多不同口语言之。于面谈讨论时，顷刻间岂能持守师训之心乎？对此犹豫时答曰：“法军司令……不能也。”故回答缺失，表达四方之域认知，作为法问立因。谓“彼处获得问题产生之因”。
Therassakilamanabhāvaṃ jānitvāti ‘‘sāriputto pañhe nikkaṅkho, ajjhāsaye me kaṅkhamāno kilamatī’’ti therassa kilamanabhāvaṃ ñatvā. Catumahābhūtikakāyapariggahanti etena khandhamukhena nāmarūpapariggaho vutto. ‘‘Bhūtamidanti, sāriputta, samanupassasī’’ti hi vadantena bhagavatā khandhavasena nāmarūpapariggaho dassito. Evaṃ kirassa bhagavato ahosi ‘‘sāriputto mayā naye adinne kathetuṃ na sakkhissati, dinne pana naye mamajjhāsayaṃ gahetvā khandhavasena kathessatī’’ti. Therassa saha nayadānena so pañho nayasatena nayasahassena upaṭṭhāsi. Tenāha – ‘‘aññātaṃ bhagavā, aññātaṃ sugatā’’ti.
知晓长老们的烦恼之起，谓曰：“沙利落意在解答疑惑，心中存疑，故烦恼起。”此乃对长老烦恼情状的认识。四大身聚称谓此烦恼为五蕴之名色的累积所成。世尊云：“沙利落，诸蕴者，当如实观灭。”以此义教示，谓五蕴累积为名色之取。由此，世尊告曰：“沙利落，我勿令汝夺取他物而说，然若时光既成，汝可执吾心，以五蕴喻说。”长老与取法之缘共具，疑问众多而久住。由此称：“如来他者、善逝他者。”
Arūpāvacare paṭisandhi nāma na hotīti bodhisambhārasambharaṇassa anokāsabhāvato vuttaṃ. Tenāha – ‘‘abhabbaṭṭhānattā’’ti, laddhabyākaraṇānaṃ bodhisattānaṃ uppattiyā abhabbadesattāti attho . Rūpāvacare nibbattīti kammavasitāsambhavato arūpāvacare anibbattitvā rūpāvacare nibbatti.
谓无色界之再生为无为法境之采集所固有之特性。据此言：“非能所处之地。”意为菩萨取得正觉时所生无所依之境也。形色界生起者，是由业所形，非业所形则生无色界。亦即在形色界中无业之所生，即为无色界之生起。
Parosahassantiādinā parosahassajātakaṃ dasseti. Tattha parosahassampīti atirekasahassampi. Samāgatānanti sannipatitānaṃ bhāsitassa atthaṃ jānituṃ asakkontānaṃ bālānaṃ. Kandeyyuṃ te vassasataṃ apaññāti te evaṃ samāgatā apaññā ime bālattā sasā viya vassasatampi vassasahassampi rodeyyuṃ parideveyyuṃ. Rodamānāpi pana atthaṃ vā kāraṇaṃ vā neva jāneyyunti dīpeti. Ekova seyyo puriso sapaññoti evarūpānaṃ bālānaṃ parosahassatopi eko paṇḍitapurisova seyyo varataroti attho. Kīdiso sapaññoti āha – ‘‘yo bhāsitassa vijānāti attha’’nti, ayaṃ jeṭṭhantevāsiko viya yo bhāsitassa atthaṃ jānāti, so tādiso sapañño varataroti attho. Dutiye parosatajātake jhāyeyyunti yāthāvato atthaṃ jānituṃ samāhitā hutvā cinteyyuṃ. Sesamettha vuttanayameva.
言过千及等记示以过千数之内容。此处“过千”者，超数千也。谓不通达所说义理者之愚钝。谓如愚人历百年不觉，彼等聚合无慧，犹如愚人百年乃至千年亦当哀号惋惜。即使哀号，亦不知其意因。此说明愚者钝者不能明了有效之教理。谓贤人较诸愚者，纵多过千亦不若一智者为上。谓识义者为智者，曰：“能知所说义者为长者智者，故为贤者。”故第二记示“过世一记”，教人专心深入而体会义理。此即本段之结论。
Tatiyajātake ye saññinoti ṭhapetvā nevasaññānāsaññāyatanalābhino avasesacittakasatte dasseti. Tepi duggatāti tassā nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā alābhato tepi duggatā dukkhaṃ upagatā saññībhave. ‘‘Saññā rogo saññā gaṇḍo saññā salla’’nti (ma. ni. 3.24) hi te saññāya ādīnavadassino. Yepi asaññinoti asaññībhave nibbatte acittakasatte dasseti. Tepi imissāyeva samāpattiyā alābhato duggatāyeva. Jhānasukhaṃ anaṅgaṇaṃ niddosaṃ yathāvuttadosābhāvato. Balavacittekaggatāsabhāvenapi taṃ anaṅgaṇaṃ nāma jātaṃ. Nevasaññī nāsaññīti āhāti atīte kira bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto araññāyatane kālaṃ karonto antevāsikehi puṭṭho ‘‘nevasaññī nāsaññī’’ti āha. Purimajātake vuttanayeneva tāpasā jeṭṭhantevāsikassa kathaṃ na gaṇhiṃsu. Bodhisatto ābhassarato āgantvā ākāse ṭhatvā imaṃ gāthamāha. Tena vuttaṃ – ‘‘sesaṃ vuttanayeneva veditabba’’nti.
第三记载谓“所见者”，设立“无所见无所闻处得”，又显示无余识之存有。然谓“断行”，即所失无所见无所闻处之得，是谓断绝止息。此谓断灭新始之恶果，悲苦随之，但因断见所生。经言“见为病、所见为葛藤，所闻为刺”，是见病难除之一义。谓无所见者无见苦，故安心快乐、无染无过。此断见若称“无所见无所闻”，昔时于拔舍城婆罗门国，菩萨修苦行时代为比库质问“无所见无所闻”之义。前世说法亦如是。菩萨自天而降，空中立于世间，诵此偈语，以告义理结论。谓凡所说皆如前言可知晓。
Catutthajātake (jā. 1.1.135) candassa viya ābhā etassāti candābhaṃ, odātakasiṇaṃ. Sūriyābhanti sūriyassa viya ābhā etassāti sūriyābhaṃ, pītakasiṇaṃ. Yodha paññāya gādhatīti yo puggalo idha sattaloke idaṃ kasiṇadvayaṃ paññāya gādhati, ārammaṇaṃ katvā anuppavisati, tattha vā patiṭṭhahati. Avitakkena dutiyajjhānena ābhassarūpago hotīti so puggalo tathā katvā paṭiladdhena dutiyena jhānena ābhassarabrahmalokūpago hoti. Sesaṃ purimanayenevaveditabbanti iminā imaṃ dasseti (jā. aṭṭha. 1.1.135 candābhajātakavaṇṇanā) – atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto araññāyatane kālaṃ karonto antevāsikehi pucchito ‘‘candābhaṃ sūriyābha’’nti vatvā ābhassare nibbatto. Tāpasā jeṭṭhantevāsikassa na saddahiṃsu. Bodhisatto āgantvā ākāse ṭhito imaṃ gāthaṃ abhāsi.
第四记载记载月光如光明，为月光炁，殊胜之智慧。日光谓太阳之光明，为黄炁也。谓勇士以智慧持持此二炁，能赴彼处，未入则立于焉。以无念第二禅生光者。彼人若行此法得第二禅定，生光出世天也。此相如过去故事所说者，于拔舍城婆罗门国时，菩萨修苦行，临示问“月光与日光”，众不信。菩萨从空中至，诵此偈语阐明。谓应如前所说知也。
Pañcamajātake āsīsethevāti āsācchedaṃ akatvā attano kammesu āsaṃ kareyyeva. Na nibbindeyyāti na nibbedaṃ uppādeyya, na ukkaṇṭheyyāti attho. Voti nipātamattaṃ. Yathā icchinti ahañhi saṭṭhihatthā narakā uṭṭhānaṃ icchiṃ, somhi tatheva jāto, tato uṭṭhitoyevāti dīpeti.
第五记载谓“渴断者”即断除渴爱者，于自业中勤修渴爱之断除，若不厌亦无悲惧。此义单句而言。或如所愿，我生于六十由旬地狱，亦当起欲。菩萨亦如是，故欲生即起焉。
Atīte (jā. aṭṭha. 4.13.sarabhamigajātakavaṇṇanā) kira bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto sarabhamigayoniyaṃ nibbattitvā araññe paṭivasati. Rājā migavittako ahosi thāmasampanno. Ekadivasaṃ gantvā amacce āha – ‘‘yassa passena migo palāyati, teneva so dātabbo’’ti. Athekadivasaṃ sarabhamigo uṭṭhāya rañño ṭhitaṭṭhānena palāyi. Atha naṃ amaccā uppaṇḍesuṃ. Rājā cintesi – ‘‘ime maṃ parihāsanti, mama pamāṇaṃ na jānantī’’ti gāḷhaṃ nivāsetvā pattikova khaggaṃ ādāya ‘‘sarabhaṃ gaṇhissāmī’’ti vegena pakkhandi. Atha naṃ disvā tīṇi yojanāni anubandhi. Sarabho araññaṃ pāvisi. Rājāpi pāvisiyeva. Tattha sarabhamigassa gamanamagge saṭṭhihatthamatto mahāpūtipātanarakaāvāṭo atthi, so tiṃsahatthamattaṃ udakena puṇṇo tiṇehi ca paṭicchanno. Sarabho udakagandhaṃ ghāyitvāva āvāṭabhāvaṃ ñatvā thokaṃ osakkitvā gato. Rājā pana ujukameva āgacchanto tasmiṃ pati.
过去时代（在《长部·四分法事·13篇·沙拉摩鹿本生经注释》中），据说在巴拉那西有个名叫婆罗门达特的王国时期，未来觉者转生为沙拉摩鹿族的后裔，居住在森林中。那国国王是一位有学问且富有威望的猎人。一天，国王走到林中，对仆人说：“看到哪只鹿逃走，便将它交给谁。”某日，沙拉摩鹿起身从国王所在之地逃跑了。仆人们追赶不上它。国王心想：“它们在嘲笑我，不知道我的力量。”于是愤怒地拿起象牙制的虎牙护符说道：“我们将捕获沙拉摩鹿。”便迅速出发。见到它后，追踪距离达到三十五丈，沙拉摩鹿进入了森林。国王也随即进入。那里有沙拉摩鹿经常出没的地方，有一个长约六十丈的大坑穴，非常危险。坑里装满三十丈深的水，且被树丛遮掩。沙拉摩鹿闻到水味，知其险恶，绕坑行走，跳跃脱离险境。国王也正直前而来，来到该地。
Sarabho tassa padasaddaṃ asuṇanto nivattitvā taṃ apassanto ‘‘narakaāvāṭe patito bhavissatī’’ti ñatvā āgantvā olokento taṃ gambhīre udake appatiṭṭhe kilamantaṃ disvā tena katāparādhaṃ hadaye akatvā sañjātakāruñño ‘‘mā mayi passante varāko nassatu, imamhā taṃ dukkhā mocessāmī’’ti āvāṭatīre ṭhito ‘‘mā bhāyi, mahārāja, ahaṃ taṃ dukkhā mocessāmī’’ti vatvā attano piyaputtaṃ uddharituṃ ussāhaṃ karonto viya tassuddharaṇatthāya silāya yoggaṃ katvā ‘‘vijjhissāmī’’ti āgataṃ rājānaṃ saṭṭhihatthā narakā uddharitvā assāsetvā piṭṭhiṃ āropetvā araññā nīharitvā senāya avidūre otāretvā ovādamassa datvā pañcasu sīlesu patiṭṭhāpesi. Rājā senaṅgaparivuto nagaraṃ gantvā ‘‘ito paṭṭhāya sakalaraṭṭhavāsino pañca sīlāni rakkhantū’’ti dhammabheriṃ carāpesi. Mahāsattena pana attano kataguṇaṃ kassaci akathetvā sāyaṃ nānaggarasabhojanaṃ bhuñjitvā alaṅkatasayane sayitvā paccūsakāle mahāsattassa guṇaṃ saritvā uṭṭhāya sayanapiṭṭhe pallaṅkena nisīditvā pītipuṇṇena hadayena udānaṃ udānento ‘‘āsīsetheva puriso’’tiādinā imā cha gāthā abhāsi.
国王听到沙拉摩鹿脚步声后，转身不见它，知道它必落入那险恶坑穴中。他来到附近，见到沙拉摩鹿在水中挣扎未能站起，因所犯过错心中生悲，于是善心生起，说：“愿我观看时不要使鹿灭亡，我将帮助它脱离苦难。”他站在坑边说：“大王勿忧，我将帮助你脱离痛苦。”如同发扬勤奋一样，他用石头制成绳结，以便救助。国王来了，用六十丈长绳子将鹿从险地吊起，带上岸边后，进入森林，在不远处带兵而去，给予训勉，并确立五戒。国王与军队回到城中，说：“从此以后，诸国民众应护持五戒。”伟大沙拉摩鹿满足于自己的善业，没有虚妄，暮时吃无花果果实，躺在装饰安袱的床榻上。早晨述说自己美德，起身坐于卧具上，心生欢喜，发出赞言：“这是有道之人。”并宣说了八首偈颂。
Tattha ahitā hitā cāti dukkhaphassā sukhaphassā ca, maraṇaphassā, jīvitaphassātipi attho. Sattānañhi maraṇaphasso ahito, jīvitaphasso hito. Tesaṃ acintito maraṇaphasso āgacchatīti dasseti . Acintitampīti mayā ‘‘āvāṭe patissāmī’’ti na cintitaṃ, ‘‘sarabhaṃ māressāmī’’ti cintitaṃ. Idāni pana me cintitaṃ naṭṭhaṃ, acintitameva jātanti udānavasena vadati. Bhogāti yasaparivārā, ete cintāmayā na honti. Tasmā ñāṇavatā vīriyameva kātabbanti vadati. Vīriyavato hi acintitampi hotiyeva.
在那里，‘有害与无害’指的是苦感与乐感、死亡感与生命感。对众生而言，死亡感是有害的，生命感是无害的。此处显示出未思虑死亡感到来之意。未思虑者即我所说的‘不会计划陷入坑穴’，但曾思虑‘不要遭魔王之害’。如今我的思虑已无余，未思虑正应如此，正如《颂歌》中所言。‘享受’指各种陪伴，这些均非可虑之物。因此，智慧有者唯当修行精进。正是有精进者，即使未思虑时，也会生起勤奋。
Tassetaṃ udānaṃ udānentasseva aruṇaṃ uṭṭhahi. Purohito pātova sukhaseyyapucchanatthaṃ āgantvā dvāre ṭhito tassa udānagītasaddaṃ sutvā cintesi – ‘‘rājā hiyyo migavaṃ agamāsi, tattha sarabhamigaṃ viddho bhavissati, tena maññe udānaṃ udānetī’’ti. Evaṃ brāhmaṇassa rañño paripuṇṇabyañjanaṃ udānaṃ sutvā sumajjite ādāse mukhaṃ olokentassa chāyā viya raññā ca sarabhena ca katakāraṇaṃ pākaṭaṃ ahosi, so nakhaggena dvāraṃ ākoṭesi. Rājā ‘‘ko eso’’ti pucchi. Ahaṃ, deva, purohitoti. Athassa dvāraṃ vivaritvā ‘‘ito ehācariyā’’ti āha. So pavisitvā rājānaṃ jayāpetvā ekamantaṃ ṭhito ‘‘ahaṃ, mahārāja, tayā araññe katakāraṇaṃ jānāmi, tvaṃ ekaṃ sarabhamigaṃ anubandhanto narake patito, atha naṃ so sarabho silāya yoggaṃ katvā narakato uddhari, so tvaṃ tassa guṇaṃ saritvā udānaṃ udānesī’’ti vatvā ‘‘sarabhaṃ giriduggasmi’’ntiādinā dve gāthā abhāsi.
就在他诵唱此颂之时，天色已晚。宫廷首席祭司前来拜访，问安于享乐寝具处。正巧听闻那歌声，心想：“昨日国王出猎，而沙拉摩鹿必被猎杀，这歌必是应此而诵。”祭司看向国王和鹿所在之门，见影犹如张开的，显然是将鹿捕获之象。祭司用指甲敲门，国王问：“是谁？”祭司答：“我是天神首长。”开启门后说：“请从这里进。”他入内，向国王报告：“大王，我知你在林中所为，当你追逐鹿时，它落入坑穴。王用石绳救助，将其从地狱中救起，因此你赞叹并歌唱。”又赋以“沙拉摩鹿在山谷”之类歌谣两首。
Tattha anusarīti anubandhi. Vikkantanti uddharaṇatthāya kataparakkamaṃ. Anujīvasīti upajīvasi, tassānubhāvena tayā jīvitaṃ laddhanti attho. Samuddharīti uddharaṇaṃ akāsi. Silāya yoggaṃ sarabho karitvāti silāya sopānasadisāya narakato uddharaṇayoggataṃ karitvā. Alīnacittanti saṅkocaṃ appattacittaṃ. Ta migaṃ vadesīti suvaṇṇasarabhamigaṃ idha sirisayane nipanno vaṇṇesi. Taṃ sutvā rājā, ‘‘ayaṃ mayā saddhiṃ na migavaṃ āgato, sabbañca pavattiṃ jānāti, kathaṃ nu kho jānāti, pucchissāmi na’’nti cintetvā – ‘‘kiṃ tvaṃ nu tatthevā’’ti navamagāthamāha . Tattha bhiṃsarūpanti kiṃ nu te ñāṇaṃ balavajātikaṃ, tenetaṃ jānāsīti vadati. Brāhmaṇo ‘‘nāhaṃ sabbaññubuddho, byañjanaṃ amakkhetvā tayā kathitagāthāya pana mayhaṃ attho upaṭṭhātī’’ti dīpento ‘‘na cevaha’’nti dasamagāthamāha . Tattha subhāsitānanti byañjanaṃ amakkhetvā suṭṭhu bhāsitānaṃ. Atthaṃ tadānentīti yo tesaṃ attho, taṃ ānenti upadhārentīti attho. Tadā purohito dhammasenāpati ahosi. Tenevāha – ‘‘atītepī’’tiādi. Sesaṃ uttānatthameva.
那里“随行”指跟随，“显然”指为救援而具足力量之举。依赖所依活着，因其行为获得生命。救援即是解救。用石索绳索，鹿制造石绳、如楼梯般能将其从地狱救起。‘心不安’即拘束与恐惧之心。描述其鹿为“金色沙拉摩鹿”，躺于寝床边，形容其色。国王听后自思：“此鹿不是我所带来的，它了解世间全部现象；我何尝识得？若询问如何认识，尚未决定。”因而发第九首偈颂。那里有人问：“你的智慧从何而来？”祭司答：“我非具足智慧的觉者，但依托其内容与歌谣，心有所摄。”光明者讲述，国王否认，诵第十首偈颂。‘美好言语’指精准表达，无误讲述之辞。其理即生于此时所述，纯正且能导入趣义。祭司乃大军总管，讲解此义说“过往之意”等。均为此段最高旨趣。
Aññāsikoṇḍaññattheravatthu阿若憍陈如长老事
Aññāsikoṇḍaññattherādayotiādīsu pana yāthāvasarasaguṇavasenāti yathāsabhāvaguṇavasena. Pabbajjāvasena paṭivedhavasena suciraṃ sunipuṇaṃ rattindivaparicchedajānanavasena ca rattaññutā veditabbāti taṃ dassento ‘‘ṭhapetvā hi sammāsambuddha’’ntiādimāha. Pākaṭova hotīti satipaññāvepullappattiko pākaṭo vibhūto hoti. Aññāsikoṇḍaññoti sāvakesu sabbapaṭhamaṃ cattāri ariyasaccāni ñātakoṇḍañño. Sabbesupi etadaggesūti sabbesupi etadaggasuttesu, sabbesu vā etadaggaṭṭhapanesu.
在提及长老等诸教内师者时，按自然之品质而定，而非虚饰。须视所受比库戒的授受相续是否清净圆满，及夜昼学习勤奋，作息规律而知悉戒律精熟。如此显说‘确立正觉者’，即指心念觉知等殊胜彰显。所谓“已知四圣谛的弟子”，含盖所有以上经法或此类经典、诸经中被最高代表的内容。
Dhurapattānīti pattānaṃ pamukhabhūtāni bāhirapattāni. Navutihatthānīti majjhimapurisassa hatthena navutiratanāni. Padumeneva taṃ taṃ padesaṃ uttarati atikkamatīti padumuttaro, bhagavā. Gandhadāmamālādāmādīhīti ādisaddena pattadāmādiṃ saṅgaṇhāti. Tattha gandhadāmehi katamālā gandhadāmaṃ. Lavaṅgatakkolajātipupphādīhi katamālā mālādāmaṃ. Tamālapattādīhi katamālā pattadāmaṃ. Vaṅgapaṭṭeti vaṅgadese uppannaghanasukhumavatthe. Uttamasukhumavatthanti kāsikavatthamāha.
所谓布匹，谓为始端的外布。九十手指者，谓中人以手指九十计数。犹如莲花自他处前进超越，谓『莲花前进』，世尊云。以香料、香枝、花串等名义统称为布料。其间以香枝制成者称为香布料，以肉桂、胡椒、柚类花朵等制成者为花串布料，以扇面叶等制成者为扇布料。所谓香布，乃产于泗水地。所谓上等扇叶者，谓象牙树叶。所谓极佳细品者，则称为佳细叶。
Teparivaṭṭadhammacakkappavattanasuttantapariyosāneti ettha ‘‘idaṃ dukkhaṃ ariyasacca’’ntiādinā saccavasena, ‘‘dukkhaṃ ariyasaccaṃ pariññeyya’’ntiādinā kiccavasena, ‘‘dukkhaṃ ariyasaccaṃ pariññāta’’ntiādinā katavasena ca tīhi ākārehi parivaṭṭetvā catunnaṃ saccānaṃ desitattā tayo parivaṭṭā etassa atthīti tiparivaṭṭaṃ, tiparivaṭṭameva teparivaṭṭaṃ, teparivaṭṭañca taṃ dhammacakkappavattanañcāti teparivaṭṭadhammacakkappavattanaṃ, tadeva suttantaṃ, tassa pariyosāneti attho.
此处以《转法轮经》为例，说明圣谛的三重环绕诠释。所谓『这是苦，圣谛』等以真实谛名义诠释；以『苦圣谛应当了解』等任务性言辞诠释；以『苦圣谛已被了知』等已成事性言辞诠释。此三种方式环绕展开，结合四谛教义，即三重环绕，谓之『三重环绕』。三重环绕即『尚未成就三重环绕』，未成就环绕即是转法轮之称；转法轮经说法之旨，名为游法终结。
Sāligabbhaṃ phāletvā ādāyāti sāligabbhaṃ phāletvā tattha labbhamānaṃ sālikhīrarasaṃ ādāya. Anucchavikanti buddhānaṃ anucchavikaṃ khīrapāyasaṃ pacāpema. Veṇiyo purisabhāvavasena bandhitvā kalāpakaraṇe kalāpaggaṃ. Khale kalāpānaṃ ṭhapanadivase khalaggaṃ. Madditvā vīhīnaṃ rāsikaraṇadivase khalabhaṇḍaggaṃ. Koṭṭhesu hi dhaññassa pakkhipanadivase koṭṭhaggaṃ.
谓剥开稻穗取稻米，指剥取稻穗中可获稻米乳汁。谓佛陀等会烧制乳粥，称为陪煮。所谓向人束缚，谓如牢固包紧所聚集之堆。谓谷堆堆放之日称为堆日。开垦荒地，施肥至庄稼成熟之时称为仓谷堆。谓于仓库中盛装粮食之日为储谷堆。
Dve gatiyoti dve eva nipphattiyo, dve niṭṭhāti attho. Tasmiṃ kumāre sabbaññutaṃ patteti koṇḍaññamāṇavasseva laddhiyaṃ ṭhatvā itarepi cha janā putte anusāsiṃsu. Bodhirukkhamūle pācīnapassaṃ acalaṭṭhānaṃ nāma, yaṃ ‘‘vajirāsana’’ntipi vuccati. Mahataṃ mahatiyo vahatīti ‘‘pācīnamukho’’ti avatvā ‘‘pācīnalokadhātuabhimukho’’ti vuttaṃ. Maṃsacakkhupi lokanāthassa appaṭighātaṃ mahāvisayañcāti. Caturaṅgasamannāgatanti ‘‘kāmaṃ taco ca nhāru ca, aṭṭhi ca avasissatū’’tiādinā (ma. ni. 2.184; saṃ. ni. 2.22, 237; a. ni. 2.5; mahāni. 196) vuttacaturaṅgasamannāgataṃ.
所谓二趣，即二种归宿；所谓二灭，即二种止息。在此，谓少年智通达，犹如儿童立定，亦教导其他六人获子孙。谓菩提树之根，往西安立坚固基座名曰金刚座。谓大力支撑者称作西面；谓西面即天地之边际。谓肉眼虽无瞋恨，然仍属世俗，此为释迦世尊之大境地。谓具备四法，曰欲、痛苦、骨骼残留。如是所说具足四法者经文。
Idaṃ pana sabbamevāti ‘‘kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ desessāmī’’tiādinayappavattaṃ (ma. ni. 1.284; 2.341; mahāva. 10) sabbameva. Parivitakkamattameva tathā atthasiddhiyā abhāvato. Pupphitaphalitaṃ katvāti abhiññāpaṭisambhidāhi sabbapāliphullaṃ, maggaphalehi sabbaso phalabhārabharitañca karonto pupphitaṃ phalitaṃ katvā. Apakkamitukāmo hutvāti dvepi aggasāvake attano nipaccakāraṃ karonte disvā tesaṃ guṇātirekataṃ bahu maññanto buddhānaṃ santikā apakkamitukāmo hutvā. Tatthevāti chaddantadahatīreyeva.
此乃全部，应从谁处初转法轮起言。谓至于思虑程度及无果实，故不能成就法义。谓繁花结果，喻凭般若智通达，法果全然成熟，亦谓乘载法果而曼妙豐盛。谓因欲令佛陀等在现前作示范，二尊大弟子自有内证、展转其教义，彼等觉悟度甚高。谓确切恰如火蔽北岸之状。
Sāriputta-moggallānattheravatthu沙利子与摩嘎剌那长老事
§189-190
189-190. Dutiyatatiyesu iddhimantānanti ettha manta-saddo atisayatthavisayoti therassa atisayikaiddhitaṃ dassetuṃ – ‘‘iddhiyā sampannāna’’nti vuttaṃ. Saha paṃsūhi kīḷiṃsūti sahapaṃsukīḷitā. Idhalokattabhāvamevāti diṭṭhadhammikaattabhāvameva. Soḷasa paññā paṭivijjhitvā ṭhitoti majjhimanikāye anupadasuttantadesanāya ‘‘mahāpañño, bhikkhave, sāriputto, puthupañño, bhikkhave, sāriputto, hāsapañño, bhikkhave, sāriputto, javanapañño, bhikkhave, sāriputto, tikkhapañño, bhikkhave, sāriputto, nibbedhikapañño, bhikkhave, sāriputto’’ti (ma. ni. 3.93) evamāgatā mahāpaññādikā cha, tasmiṃyeva sutte āgatā navānupubbavihārasamāpattipaññā, arahattamaggapaññāti imā soḷasavidhā paññā paṭivijjhitvā sacchikatvā ṭhito.
189-190。谓第二第三位持神通者，念语意即极妙经义，欲显现长老德行曰『具足神通者』。谓共戏弄螳螂，赞扬共戏者。谓现世之实，谓见法性之实。谓斩断十六智慧，立定于中部经，名为无增长经教。曰“沙利子乃大智慧者，具足新卓智慧、轻妙智慧、迅疾智慧、锐锋智慧、断尽智慧”等（《中部》2.184；《相应部》2.22,237；《增支部》2.5；《大本经》196）所证实之十六智慧。谓此经中初学智慧与阿拉汉道智慧俱得证现。
Pañhasākacchanti pañhassa pucchanavasena vissajjanavasena ca sākacchaṃ karoti. Atthikehi upaññātaṃ magganti etaṃ anubandhanassa kāraṇavacanaṃ. Idañhi vuttaṃ hoti – yaṃnūnāhaṃ imaṃ bhikkhuṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandheyyaṃ. Kasmā? Yasmā idaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhanaṃ nāma atthikehi upaññātaṃ maggaṃ, ñāto ceva upagato ca maggoti attho. Atha vā atthikehi amhehi maraṇe sati amatenapi bhavitabbanti evaṃ kevalaṃ atthīti upaññātaṃ, anumānañāṇena upagantvā ñātaṃ nibbānaṃ nāma atthi, taṃ magganto pariyesantoti evampettha attho daṭṭhabbo.
『问答』者，指像提问问讯，或者因探究而详问，此外亦包括对问题的解答。被称为此乃「以道理显现的道路」，此为缘起之因的说明。在此中有言─我若说此比库必被牢牢拘束，为何？因此所谓牢牢拘束，当以道理明了的道路，是已知及已达之道理也。或者以道理，在临终时亦应执持不放，仅此单纯的理路为已知的道，借由推理证知而达之的涅槃存在，末后才由此道路寻求，故此义理当如此观之。
Nesaṃ parisāyāti dvinnaṃ aggasāvakānaṃ parivārabhūtaparisāya. Dve aggasāvaketi sāriputtamoggallāne dve mahānubhāve sāvake. Ṭhānantareti aggasāvakattasaññite ṭhānantare ṭhapesi. Kasmā panettha ‘‘aggasāvake’’ti avatvā ‘‘mahāsāvake’’ti vuttaṃ. Yadi aññepi mahātherā abhiññātādiguṇavisesayogena ‘‘mahāsāvakā’’ti vattabbataṃ labhanti, imeyeva pana sāvakesu anaññasādhāraṇabhūtā visesato ‘‘mahāsāvakā’’ti vattabbāti dassanatthaṃ ‘‘dvepi mahāsāvake’’ti vuttaṃ.
『此众』者，为二大上首比库之僧团众。二大上首者，即是沙利大会摩嘎剌那两位大长老比库。置于地位，这是依其上首比库资格而定。何以称之为「上首比库」而称为「伟大比库」？若其他大长老因所具三明通及品德特异者，也应称为伟大比库，而此二位比库于诸比库中具无可比拟的特别之处，故称为这二位为伟大比库，意即有二伟大比库之称。
Mahākassapattheravatthu大咖萨巴长老事
§191
191. Catutthe yasmā dhutavādadhutadhammadhutaṅgāni dhutamūlakāni, tasmā ‘‘dhuto veditabbo’’ti āraddhaṃ, tattha kilese dhuni dhutavāti dhuto, dhutakileso puggalo, kilesadhunano vā dhammo, kilesadhunano dhammoti ca sapubbabhāgo ariyamaggo daṭṭhabbo. Taṃ dhutasaññitaṃ kilesadhunanadhammaṃ vadati, pare tattha patiṭṭhāpetīti dhutavādo. Catukkañcettha sambhavatīti taṃ dassetuṃ – ‘‘ettha panā’’tiādi āraddhaṃ. Tayidanti nipāto, tassa so ayanti attho. Dhutabhūtassa dhutabhūtā dhammā dhutadhammā. Appicchatā santuṭṭhitā heṭṭhā vuttā eva . Kilese sammā likhati tacchatīti sallekho, kilesajegucchī, tassa bhāvo sallekhatā. Dvīhipi kāmehi viviccatīti paviveko, yonisomanasikārabahulo puggalo, tassa bhāvo pavivekatā. Iminā sarīraṭṭhapanamattena atthīti idamaṭṭhi ttha-kārassa ṭṭha-kāraṃ katvā, tassa bhāvo idamaṭṭhitā, imehi vā kusaladhammehi atthi idamaṭṭhi, yena ñāṇena ‘‘pabbajitena nāma paṃsukūlikaṅgādīsu patiṭṭhitena bhavitabba’’nti yathānusiṭṭhaṃ dhutaguṇe samādiyati ceva pariharati ca, taṃ ñāṇaṃ idamaṭṭhitā. Tenāha – ‘‘idamaṭṭhitā ñāṇamevā’’ti. Dhutadhammā nāmāti dhutaṅgasevanāya paṭipakkhabhūtānaṃ pāpadhammānaṃ dhunanavasena pavattiyā dhutoti laddhanāmāya dhutaṅgacetanāya upakārakā dhammāti katvā dhutadhammā nāma . Anupatantīti tadantogadhā tappariyāpannā honti tadubhayasseva pavattivisesabhāvato. Paṭikkhepavatthūsūti dhutaṅgasevanāya paṭikkhipitabbavatthūsu pahātabbavatthūsu.
第四，因为净除烦恼、净除净法、净除根本故称此为净除，故起“应知净除”。烦恼为净除之根，所谓净除即除烦恼，除烦恼之人、烦恼火焰或除烦恼之法，是有初步之圣道。所谓净除，指除烦恼之法，一部分为牢固建立，谓之净除论。是四者皆有之，因此说明“在此”，且以“是三”之言，意指此即净除之特点。净除者，净住之净法也。吝惜满足最低限度之意即“稳固”。烦恼如火焰，烧毁其聚集，称为生起之火焰。除世欲表现为舍离，是有理智觉察之人，舍离之相补充此义。以此立身为标准，下述所言立身者也。此意义为净除，存于善法之间，由学者依习惯修行净除功德，所得知识即此立身知识。故说“正是此立身知识”。净法者，谓乐于接触净除之法，实践排除恶法之行为，行于净除内，此故名净法。净除不断，是在上下文皆有不断之意。弃物为弃除净除，应舍弃之处。
Paṃsukūlikaṅgaṃ…pe… nesajjikaṅganti uddesopi peyyālanayena dassito. Yadettha vattabbaṃ, taṃ sabbaṃ visuddhimagge (visuddhi. 1.22 ādayo) vitthārato vuttaṃ. Dhutavādaggahaṇeneva therassa dhutabhāvopi gahito hotīti ‘‘dhutavādāna’’nteva vuttaṃ. Ayaṃ mahāti abhinīhārādimahantatāyapi sāsanassa upakāritāyapi ayaṃ thero mahā, guṇamahantatāya pasaṃsāvacanameva vā etaṃ therassa yadidaṃ mahākassapoti yathā ‘‘mahāmoggallāno’’ti.
尘堆衣与非席衣之意，通过比喻意指遮盖、覆蔽。其所说之事，已在《清净之道》(净道)章节中详述。净除论说正是由长老所采纳，故称“净除论说”。此为大智慧、开示和广大功德之教法，也为教法利益而赞誉此长老，正如称“伟大咖萨巴”或“伟大摩嘎剌那”一样。
Satthu dhammadesanāya vatthuttaye sañjātappasādatāya upāsakabhāve ṭhitattā vuttaṃ – ‘‘uposathaṅgāni adhiṭṭhāyā’’tiādi. Etassa aggabhāvassāti yojetabbaṃ. Saccakāroti saccabhāvāvaho kāro, avisaṃvādanavasena vā tadatthasādhanoti attho. Kolāhalanti kutūhalavipphāro. Satthā sattame sattame saṃvacchare dhammaṃ kathento sattānaṃ savanayoggaṃ kālaṃ sallakkhento divā sāyanhasamayaṃ katheti, rattiyaṃ sakalayāmaṃ. Tenāha – ‘‘brāhmaṇo brāhmaṇe āha – ‘bhoti kiṃ rattiṃ dhammaṃ suṇissasi divā’’’ti. Vissāsikoti vissāsikabhāvo. ‘‘Tato paṭṭhāya so’’ti vā pāṭho.
世尊宣说法要、兴起庄严，是为保持在居士之行恒久立场上，故言“守护斋戒等”。此为大上首之有机体。诚实创作者者，即指真实本性之造作，通过不妄语引导所得。好奇心为烦恼之反转。世尊每七年一次向众生说法，构成其演说大纲，时刻兼具白昼黑夜。曾言：“婆罗门对婆罗门说：‘你夜晚中可听法乎？’”信护即信心之状态。“遂而后起”，或作“遂而后立”。
Dveasaṅkhyeyyāni pūritapāramissāti idaṃ sā paramparāya sotapatitaṃ atthaṃ gahetvā āha. Adinnavipākassāti avipakkavipākassa. Bhaddake kāleti yutte kāle. Nakkhattanti nakkhattena lakkhitaṃ chaṇaṃ. Tasmiṃ tasmiñhi nakkhatte anubhavitabbachaṇāni nakkhattāni nāma, itarāni pana chaṇāni nāma. Sammāpatitadukkhato vimocanena tato niyyānāvahatāya icchitatthassa labhāpanato ca niyyānikaṃ. Tesanti suvaṇṇapadumānaṃ. Olambakāti suvaṇṇaratanavicittā ratanadāmā. Puññaniyāmenāti puññānubhāvasiddhena niyāmena. Svassa bārāṇasirajjaṃ dātuṃ katokāso. Phussarathanti maṅgalarathaṃ. Setacchattauṇhīsavālabījanikhaggamaṇipādukāni pañcavidhaṃ rājakakudhabhaṇḍanti vadanti. Idha pana setacchattaṃ visuṃ gahitanti sīhāsanaṃ pañcamaṃ katvā vadanti. Pārupanakaṇṇanti pārupanavatthassa dasantaṃ. Dibbavatthadāyipuññānubhāvacodito ‘‘nanu tātā thūla’’nti āha. Aho tapassīti aho kapaṇo ahaṃ rājāti attho. Buddhānaṃ saddahitvāti buddhānaṃ sāsanaṃ saddahitvā. Caṅkamanasatānīti iti-saddo ādyattho. Tena hi aggisālādīni pabbajitasāruppāni ṭhānāni saṅgaṇhāti.
两无量宝满盈，将此传承依次受持，他言此乃从前世代流传下来的法义。非法得到之果，谓业未成熟之果报。功德积聚之时，谓定期。星辰乃以星辰所标示月份。“在其中星辰，应经历过程的星辰称为星辰，余为月份。”“正确断除苦难及得解脱后，为了愿求之意而得引导入解脱者。”三者为金色莲花。装饰宝石意指装饰着如金宝石般的赠与。功德顺转乃因功德成果稳定因缘所致。此乃对其故乡巴拉那西之布施意愿表达。名见为祝福之车。白玉伞盖，中有凉凉美丽象征之谷粒、玉石、鞋等，谓之五种王之财宝。其内以白玉伞盖为清凉网，做第五宝座。宝座所述皮革名为狮皮绷带。天人所赠功德感应使人发问“唉，父亲，此大者乎？”即“唉，此苦行者，我即是王也。”以佛语庄严者，即依佛教法庄严之意。「行与心念」之义即此词义。故以此取聚火车、首陀罗及沙门等首位斋戒众所往之处。
Sādhukīḷitanti ariyānaṃ parinibbutaṭṭhāne kātabbasakkāraṃ vadati. Nappamajji, nirogā ayyāti pucchitākāradassanaṃ. Parinibbutā devāti devī paṭivacanaṃ adāsi. Paṭiyādetvāti niyyātetvā. Samaṇakapabbajjanti samitapāpehi ariyehi anuṭṭhātabbapabbajjaṃ. So hi rājā paccekabuddhānaṃ vesassa diṭṭhattā ‘‘idameva bhaddaka’’nti tādisaṃyeva liṅgaṃ gaṇhi. Tatthevāti brahmaloke eva. Vīsatime vasse sampatteti āharitvā sambandho. Brahmalokato cavitvā nibbattattā, brahmacariyādhikārassa ca cirakālasambhūtattā ‘‘evarūpaṃ kathaṃ mā kathethā’’ti āha. Vīsati dharaṇāni nikkhanti vadanti, pañcapalaṃ nikkhanti apare. Itthākaroti itthiratanassa uppattiṭṭhānaṃ. Ayyadhītāti amhākaṃ ayyassa dhītā, bhaddakāpilānīti attho. Samānapaṇṇanti sadisapaṇṇaṃ sadisalekhaṃ kumārassa kumārikāya ca yuttaṃ paṇṇalekhaṃ. Te purisā samāgataṭṭhānato magadharaṭṭhe mahātitthagāmaṃ maddaraṭṭhe sāgalanagarañca uddissa apakkamantā aññamaññaṃ vissajjantā nāma hontīti ‘‘ito ca etto ca pesesu’’nti vuttā.
“正当娱乐”是指圣众涅槃境界适宜实行的尊敬礼仪。此中“正当”非指污秽、病弱，而是敬请仪表之貌。涅槃者谓之“天神”，天女应答。诸行为谓为“接受后送出”。“沙门出家”者指由圣者饶益戒业，自当修行之出家。国王观见辟支佛威仪时称其“正是福报”，此为相符标记。此境在梵天界。王若达二十载，结亲属。离梵天生起，而由长时修习梵行权位，语曰：“此类状况何不为？”谓二十洲消逝，五色光放他地出，女阿出生异处。女阿意为“我等尊者之女”，称为“幸福氏族”的义。等色叶文，男女出入相联。诸男子集合于摩揭陀国、摩诃提城和娑伽罗城外，上下相遗，不相黏着，故称“此处与彼处送出”如是。
Pupphadāmanti hatthihatthappamāṇaṃ pupphadāmaṃ. Tānīti tāni ubhohi ganthāpitāni dve pupphadāmāni. Teti ubho bhaddā ceva pippalikumāro ca . Lokāmisenāti kāmassādena. Asaṃsaṭṭhāti na saṃyuttā ghaṭe jalantena viya padīpena ajjhāsaye samujjalantena vimokkhabījena samussāhitacittattā. Yantabaddhānīti sassasampādanatthaṃ tattha tattha dvārakavāṭayojanavasena baddhāni nikkhamanatumbāni. Kammantoti kasikammakaraṇaṭṭhānaṃ. Dāsikagāmāti dāsānaṃ vasanagāmā. Osāretvāti pakkhipitvā. Ākappakuttavasenāti ākāravasena kiriyāvasena. Ananucchavikanti pabbajitabhāvassa ananurūpaṃ. Tassa matthaketi dvedhāpathassa dvidhābhūtaṭṭhāne. Etesaṃ saṅgahaṃ kātuṃ vaṭṭatīti nisīdatīti sambandho. Sā pana tattha satthu nisajjā edisīti dassetuṃ – ‘‘nisīdanto panā’’tiādi vuttaṃ. Tattha yā buddhānaṃ aparimitakālasambhūtācinteyyāpariññeyyapuññasambhārūpacayanibbattā rūpappabhāvabuddhaguṇavijjotitā dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇaasītianubyañjanasamujjalitā byāmappabhāketumālālaṅkatā sabhāvasiddhitāya akittimā rūpakāyasirī, taṃyeva mahākassapassa adiṭṭhapubbappasādasaṃvaddhanatthaṃ aniggūhitvā nisinno bhagavā ‘‘buddhavesaṃ gahetvā…pe… nisīdī’’ti vutto. Asītihatthappadesaṃ byāpetvā pavattiyā asītihatthāti vuttā. Satasākhoti bahusākho anekasākho. Suvaṇṇavaṇṇova ahosi nirantaraṃ buddharasmīhi samantato samokiṇṇabhāvato.
“花束量”指如大象掌心般大的花束。“两束”是由两束捆绑而成的花束。即是两位贵妇和两位幼童。此等人以感官欲乐为乐。所谓“非混合”指非混乱联合，似盆中明灯亮着，由内心确认为净化之心。所缚者比喻为如城门锁链。耕作为田间耕作之意。“仆从村”谓仆从居民聚居地。放置之意为扔掷。“以形执”指以貌态、仪表或行为为标准。“不合时机”表出家状态不相宜。就其中枢而言，谓双路之分与两重存在。此聚会之事仍可许可，谓坐而不动之义。此处将展示“师坐处”意涵——“坐下”语句等曾说。彼时佛由无量劫的清净修行所生，具智慧法德光辉，显现非凡真容，布满二十二大圣人标记，以蓝光映现装饰，为大咖萨巴前来示现庄严前经，未曾遮掩，端坐如来“取佛众形象……坐下”言语。如其承袭亦普及至三十八手掌之广，借修行广布此称。“百支枝”指多枝繁盛。其色如黄金，常环绕佛身，光芒照耀四方。
Tīsu ṭhānesūti dūrato nātidūre āsanneti tīsu ṭhānesu. Tīhi ovādehīti ‘‘tasmātiha te, kassapa, evaṃ sikkhitabbaṃ ‘tibbaṃ me hirottappaṃ paccupaṭṭhitaṃ bhavissati theresu navesu majjhimesū’ti. Evañhi te, kassapa, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha te, kassapa, evaṃ sikkhitabbaṃ ‘yaṃ kiñci dhammaṃ suṇissāmi kusalūpasaṃhitaṃ, sabbaṃ taṃ aṭṭhiṃ katvā manasi karitvā sabbaṃ cetasā samannāharitvā ohitasoto dhammaṃ suṇissāmī’ti, evañhi te, kassapa, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha te, kassapa, evaṃ sikkhitabbaṃ ‘sātasahagatā ca me kāyagatāsati na vijahissatī’ti, evañhi te, kassapa, sikkhitabba’’nti (saṃ. ni. 2.154) imehi tīhi ovādehi. Ettha hi bhagavā paṭhamaṃ ovādaṃ therassa brāhmaṇajātikattā jātimānappahānatthamabhāsi, dutiyaṃ bāhusaccaṃ nissāya uppajjanakaahaṃkārappahānatthaṃ, tatiyaṃ upadhisampattiṃ nissāya uppajjanakaattasinehappahānatthaṃ . Mudukā kho tyāyanti mudukā kho te ayaṃ. Kasmā pana bhagavā evamāha? Therena saha cīvaraṃ parivattetukāmatāya. Kasmā parivattetukāmo jātoti? Theraṃ attano ṭhāne ṭhapetukāmatāya. Kiṃ sāriputtamoggallānā natthīti? Atthi, evaṃ panassa ahosi ‘‘imena ciraṃ ṭhassanti, kassapo pana vīsativassasatāyuko, so mayi parinibbute sattapaṇṇiguhāyaṃ vasitvā dhammavinayasaṅgahaṃ katvā mama sāsanaṃ pañcavassasahassaparimāṇakālappavattanakaṃ karissatīti attano ṭhāne ṭhapesi. Evaṃ bhikkhū kassapassa sussūsitabbaṃ maññissantī’’ti. Tasmā evamāha.
“三处之距”指远非遥远亦非邻近，正为三处之间。“三次教诫”谓：“因此卡萨巴，你应如此修学——热心庄严不懈，守护胆识于长老居处中间。如此是你应修学。故卡萨巴你应学‘我将听闻一切善法，弃断妄想，内心专注，无忘无失，专意摄受法音’。此乃卡萨巴应学。又应学‘我的身体念头与百人同行，恒不稍减’，亦卡萨巴应学。”此三教诫，佛讲授，是为长老显现先前婆罗门身分弃绝，第二以广泛诚实除痴愚慢，第三以破除执著除我见，令三者成就。言“愚昧者必灭”，故佛与尊长围绕衣钵做更衣。为何要更衣？为将长老置于其处所。为何置于其处？若无沙利弗及摩诃迦叶，佛料会如此，“他将长住此，卡萨巴长老寿过二十载，隐于七十三苾芻洞穴，广摄法律，发起我法振兴达五千年之久”，故置于彼处。比库将此视为卡萨巴必修之法。由此佛曰“因此”的由来。
Candūpamoti candasadiso hutvā. Kiṃ parimaṇḍalatāya? No, apica kho yathā cando gaganatalaṃ pakkhandamāno na kenaci saddhiṃ santhavaṃ vā sinehaṃ vā ālayaṃ vā karoti, na ca na hoti mahājanassa piyo manāpo, ayampi evaṃ kenaci saddhiṃ santhavādīnaṃ akaraṇena bahujanassa piyo manāpo candūpamo hutvā khattiyakulādīni cattāri kulāni upasaṅkamatīti attho. Apakasseva kāyaṃ apakassa cittanti teneva santhavādīnaṃ akaraṇena kāyañca cittañca apakaḍḍhitvā, apanetvāti attho. Niccaṃ navoti niccanavakova, āgantukasadiso hutvāti attho. Āgantuko hi paṭipāṭiyā sampattagehaṃ pavisitvā sace naṃ gharasāmikā disvā ‘‘amhākampi puttabhātaro vippavāsaṃ gantvā evaṃ vicariṃsū’’ti anukampamānā nisīdāpetvā bhojenti, bhuttamattoyeva ‘‘tumhākaṃ bhājanaṃ gaṇhathā’’ti uṭṭhāya pakkamati, na tehi saddhiṃ santhavaṃ vā karoti, kiccakaraṇīyāni vā saṃvidahati, evamayampi paṭipāṭiyā sampattaṃ gharaṃ pavisitvā yaṃ iriyāpathe pasannā manussā denti, taṃ gahetvā chinnasanthavo tesaṃ kiccakaraṇīye abyāvaṭo hutvā nikkhamatīti dīpeti.
“如月影”喻月光似影。其周围程度？非也，如月挂空中飞扬，未有团体聚集故不亲近亦不相守，莫作破坏，亦非弃离，此乃众生所爱，犹如此月影。喻意是说：即使贵族四姓等朝贡者涌至，亦不聚居，互不缠缚。令身心衰退者，指的是不和合聚集状态。所谓“常新，似来客”，示意常常游者。来客指依规入家，若家主人见之，念其子弟离家久归，慈悲坐下而食，食已起身，彼等无缠缚闲话，亦无不当义务。此例亦表明，依规入家，所行之路为世人所喜，接受者欢喜，随意断绝缠绕，完成职责得以离去。
Appagabbhoti nappagabbho, aṭṭhaṭṭhānena kāyapāgabbhiyena, catuṭṭhānena vacīpāgabbhiyena, anekaṭṭhānena manopāgabbhiyena ca virahitoti attho. Aṭṭhaṭṭhānaṃ kāyapāgabbhiyaṃ nāma saṅghagaṇapuggalabhojanasālajantāgharanahānatitthabhikkhācāramaggesu antaragharapavesane ca kāyena appatirūpakaraṇaṃ. Catuṭṭhānaṃ vacīpāgabbhiyaṃ nāma saṅghagaṇapuggalaantaragharesu appatirūpavācānicchāraṇaṃ. Anekaṭṭhānaṃ manopāgabbhiyaṃ nāma tesu tesu ṭhānesu kāyavācāhi ajjhācāraṃ anāpajjitvāpi manasā kāmavitakkādīnaṃ vitakkanaṃ. Sabbesampi imesaṃ pāgabbhiyānaṃ abhāvena appagabbho hutvā kulāni upasaṅkamatīti attho. Kassapasaṃyuttena ca candūpamappaṭipadāditherassa dhutavādesu aggabhāvassa bodhitattā vuttaṃ ‘‘etadeva kassapasaṃyuttaṃ aṭṭhuppattiṃ katvā’’ti.
“无误差”指无初期错误，以八处身体意识基础所在，四处言语基础所在，以及多处心念基础所在，不内附持。八处身体基础，指聚落、食堂、住所、厕舍、乞食行脚等处，以身体不违举止遵习。四处言语基础，指群中室内，不出不洁语言行为。多处心念基础，指各处身言心未作邪思妄念，恒断欲念等。全此八处因缘不起，故说“无误差”，不违属家而去。迦叶尊者奉行“如月影”不缠绕行为，故得称“卡萨巴偈颂”云：“此即卡萨巴偈颂，已成无误所作”。
Anuruddhattheravatthu阿努儒达长老的事
§192
192. Pañcame bhojanapapañcamattanti gocaragāme piṇḍāya caraṇāhāraparibhogasaññitaṃ bhojanapapañcamattaṃ. Dīparukkhānanti lohadantakaṭṭhamayānaṃ mahantānaṃ dīparukkhānaṃ. Lohamayesupi hi tesu dīpādhāresu dīparukkhakāti ruḷhiresā daṭṭhabbā. Olambakadīpamaṇḍaladīpasañcaraṇadīpādikā sesadīpā.
第192章“第五食量”指牛村中，用足跡乞食和享用之限制分量中第五阶。所谓“地树”即铁齿大树之意。铁树多在此等灯树处，此树叶上护灯为铁质。灯树多在傍灯所绕周交游之地，即灯语之所。
Anupariyāyi padakkhiṇakaraṇavasena. Ahaṃ tenāti yena tuyhaṃ attho, ahaṃ tena pavāremi, tasmā taṃ āharāpetvā gaṇhāti attho. Suvaṇṇapātiyaṃyevassa bhattaṃ uppajjīti devatānubhāvena uppajji, na kiñci pacanakiccaṃ atthi. Satta mahāpurisavitakke vitakkesīti ‘‘appicchassāyaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo mahicchassā’’tiādike satta mahāpurisavitakke vitakkesi. Aṭṭhameti ‘‘nippapañcārāmassāyaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo papañcārāmassā’’ti etasmiṃ purisavitakke.
作为顺序传授的逐步辨析方法，所谓‘我言此者’，即用以说明对你之义，我以此向尔说明，由是而体会其义。犹如黄金原石之饭食，因天神感应而生，不涉及任何烹调加工。此中所谓七圣人善念，即‘不愿此法，此非我所欲’等七种圣人之分别念。第八者谓‘此法无杂执，此非杂执所染’，是该认识中之第八圣人善念。
Mama saṅkappamaññāyāti ‘‘appicchassāyaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo mahicchassā’’tiādinā (dī. ni. 3.358; a. ni. 8.30) mahāpurisavitakkavasena āraddhamattaṃ matthakaṃ pāpetuṃ asamatthabhāvena ṭhitaṃ mama saṅkappaṃ jānitvā. Manomayenāti manomayena viya manasā nimmitasadisena, pariṇāmitenāti attho. Iddhiyāti ‘‘ayaṃ kāyo idaṃ cittaṃ viya hotū’’ti evaṃ pavattāya adhiṭṭhāniddhiyā.
所谓我之意念理解，乃由‘不欲此法，此非我所欲’等七圣人善念作用，虽不能独立完成意念所成，但由此已知我之意念。所谓‘如意念所成’，谓此意念似由心所造之幻相；所谓‘变化’，即其意之异变之意。所谓神通，是指‘此身与此心如同一体’的自在运转，因此称为对境成就之意。
Yadā me ahu saṅkappoti yasmiṃ kāle mayhaṃ ‘‘kīdiso nu kho aṭṭhamo mahāpurisavitakko’’ti parivitakko ahosi, yadā me ahu saṅkappo, tato mama saṅkappamaññāya iddhiyā upasaṅkami, uttari desayīti yojanā. Uttari desayīti ‘‘nippapañcārāmassāyaṃ dhammo nippapañcaratino , nāyaṃ dhammo papañcārāmassa papañcaratino’’ti (dī. ni. 3.358; a. ni. 8.30) imaṃ aṭṭhamaṃ mahāpurisavitakkaṃ pūrento upari desayi. Taṃ pana desitaṃ dassento āha – ‘‘nippapañcarato buddho, nippapañcamadesayī’’ti, papañcā nāma rāgādayo kilesā, tesaṃ vūpasamanatāya tadabhāvato ca lokuttaradhammā nippapañcā nāma. Yathā taṃ pāpuṇāti, tathā dhammaṃ desesi, sāmukkaṃsikaṃ catusaccadesanaṃ adesayīti attho.
当我有意念之时，即察觉‘此第八圣人善念如何？’反复揣摩之；当我有意念时，因我对意念作用之认知而生神通，并据此向他方广为宣示。所谓‘他方宣示’即‘此法无杂执，持此法者无杂执’等（见大毗尼针经、增支部）。是故满具第八圣人善念后，向外弘扬。释者于显现时言——‘不涉杂执者为如来，不讲杂执者为说法者’，所谓杂执者即众之贪染烦恼，此法为令其平伏故名‘无杂执’，即出世诸法也。成就如是者，即宣说《四圣谛》之外道不可共法也。
Tassāhaṃ dhammamaññāyāti tassa satthu desanādhammaṃ jānitvā. Vihāsinti yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjanto vihariṃ. Sāsane ratoti sikkhattayasaṅgahe sāsane abhirato. Tisso vijjā anuppattāti pubbenivāsañāṇaṃ, dibbacakkhuñāṇaṃ, āsavakkhayañāṇanti imā tisso vijjā mayā anuppattā sacchikatā. Tato eva kataṃ buddhassa sāsanaṃ, anusiṭṭhi ovādo anuṭṭhitoti attho.
所谓我对法之认识，即知晓彼尊师所宣讲之法，循其所行如法修习而安住。乐于法中，喜结学舍，热爱佛法。所谓三明之成就，即前生宿命智、天眼智及烦恼断除智，此三明由我证悟而真切成就。由此可知，是佛法已得奉行，守护戒律之应行奉劝亦尚存也。
Bhaddiyattheravatthu巴迪亚长老的事
§193
193. Chaṭṭhe ucca-saddena samānattho uccā-saddoti āha – ‘‘uccākulikānanti ucce kule jātāna’’nti. Kāḷī sā devīti kāḷavaṇṇatāya kāḷī sā devī. Kulānukkamena rajjānuppatti mahākulinassevāti vuttaṃ – ‘‘soyeva cā’’tiādi.
一九三章。于第六条以高声辞同义词‘高声辞’为‘高声辞’，释曰‘高族者，出身高贵之家族’也。‘黑色’指代表黑色德相者，即黑色女神，因族属而名曰黑女神。关于族姓传承与世袭之说，谓‘其本亦是相同’等义。
Lakuṇḍakabhaddiyattheravatthu矮小巴迪亚长老的事
§194
194. Sattame rittakoti deyyavatthurahito. Guṇe āvajjetvāti bhagavato rūpaguṇe ceva ākappasampadādiguṇe ca attano adhippāyaṃ ñatvā ambapakkassa paṭiggahaṇaṃ paribhuñjananti evamādike yathāupaṭṭhite guṇe āvajjetvā.
一九四章。第七条曰‘空无’者，意指天道无常之象。所谓‘恩宠称赞’，指因知晓世尊之相好功德及其圆满通达之境界，故于守护法要处持奉持及食粮供养等事，悉依大德而礼敬奉行。
Piṇḍolabhāradvājattheravatthu宾多纳帕拉德瓦迦长老的事
§195
195. Aṭṭhame abhītanādabhāvena sīhassa viya nādo sīhanādo, so etesaṃ atthīti sīhanādikā, tesaṃ sīhanādikānaṃ. Garahitabbapasaṃsitabbadhamme yāthāvato jānantasseva garahā pasaṃsā ca yuttarūpāti āha – ‘‘buddhā ca nāmā’’tiādi. Khīṇā jātītiādīhi paccavekkhaṇañāṇassa bhūmiṃ dasseti. Tena hi ñāṇena ariyasāvako paccavekkhanto ‘‘khīṇā jātī’’tiādiṃ pajānāti. Katamā panassa jāti khīṇā, kathañca pajānātīti? Na tāvassa atītā khīṇā pubbeva khīṇattā, na anāgatā anāgate vāyāmābhāvato, na paccuppannā vijjamānattā. Yā pana maggassa abhāvitattā uppajjeyya ekacatupañcavokārabhavesu ekacatupañcakkhandhappabhedā jāti, sā maggassa bhāvitattā anuppādadhammataṃ āpajjanena khīṇā. Taṃ so maggabhāvanāya pahīnakilese paccavekkhitvā ‘‘kilesābhāve vijjamānampi kammaṃ āyatiṃ appaṭisandhikaṃ hotī’’ti jānanto pajānāti.
第195条 第八 由于胆怯恐惧而发出的声音犹如狮子咆哮声一般，称为狮子之声。此声为他们的利益所在，谓之狮子咆哮声。所谓狮子咆哮之意，即应当掌握与赞叹之事，正如所说明的——“世尊及众名号”等。通过“断尽生死”等观照，展现了对观察知识的根基。借此智慧，圣弟子回顾观察时便了知“断尽生死”等义。何谓已断尽的生死？又如何了知？并非那生死的过去已断，因为过去自有断灭；也非未来生死已断，因未来尚未发生；也非现行生死已断，因现存仍生起。乃是因道的成就所致，生起于四与五种事相分别、四五蕴差别上，是道成熟后由无生法而得断灭。由此观察内修道者了知：“诸烦恼已断，虽有知识仍无业力回转延续”，于是洞见业力之消灭。
Vusitanti vuṭṭhaṃ parivuṭṭhaṃ, kataṃ caritaṃ niṭṭhitanti attho. Brahmacariyanti maggabrahmacariyaṃ. Puthujjanakalyāṇakena hi saddhiṃ satta sekkhā maggabrahmacariyaṃ vasanti nāma, khīṇāsavo vuṭṭhavāso. Tasmā ariyasāvako attano brahmacariyavāsaṃ paccavekkhanto ‘‘vusitaṃ brahmacariya’’nti pajānāti. Kataṃ karaṇīyanti catūsu saccesu catūhi maggehi pariññāpahānasacchikiriyābhāvanābhisamayavasena soḷasavidhaṃ kiccaṃ niṭṭhāpitanti attho. Puthujjanakalyāṇakādayo hi taṃ kiccaṃ karonti, khīṇāsavo katakaraṇīyo. Tasmā ariyasāvako attano karaṇīyaṃ paccavekkhanto ‘‘kataṃ karaṇīya’’nti pajānāti. Nāparaṃ itthattāyāti idāni puna itthabhāvāya evaṃ soḷasavidhakiccabhāvāya, kilesakkhayāya vā maggabhāvanāya kiccaṃ me natthīti pajānāti. Atha vā itthattāyāti itthabhāvato imasmā evaṃpakārā idāni vattamānakkhandhasantānā aparaṃ khandhasantānaṃ mayhaṃ natthi, ime pana pañcakkhandhā pariññātā tiṭṭhanti chinnamūlakā rukkhā viya, te carimakaviññāṇanirodhena anupādāno viya jātavedo nibbāyissantīti pajānāti.
‘完善’谓广大圆满，‘完成’谓行为结束，意即行为圆满完整。出世生活即指出离道生活。凡夫善知识共伴修行时，七次出离道轮转而住，谓已断烦恼而轮住。故圣弟子审视自身出离生活时，知是‘完成出世生活’。他们知道应当如何修持，依四真谛、四圣道，以圆满觉悟且断除证实为道理，完成十六种修行事。凡夫善知识亦行此事，是断烦恼者应作之事。故圣弟子观察自身应作之事，知晓‘当作何事’。‘不再有此法’即指现时借由十六种修行事或断烦恼道的培养，知道自己目前无所缺乏。又或‘无此法’意指此时此刻在诸蕴流中，已无外蕴流存在；而这些五蕴已彻底了知，宛如断根之树，因最初识得止灭无所依止，热天火般彻底涅槃。
Mantāṇiputtapuṇṇattheravatthu满达尼之子富楼那长老的事
§196
196. Navame aṭṭhārasasupi vijjāṭṭhānesu nipphattiṃ gatattā ‘‘sabbasippesu kovido hutvā’’ti vuttaṃ. Abhidayāabbhaññāvahasseva dhammassa tattha upalabbhanato ‘‘mokkhadhammaṃ adisvā’’ti vuttaṃ. Tenāha – ‘‘idaṃ vedattayaṃ nāmā’’tiādi . Tathā hi anena duggatiparimuccanampi dullabhaṃ, abhiññāparivārānaṃ aṭṭhannaṃ samāpattīnaṃ lābhitāya sayaṃ ekadesena upasanto paramukkaṃsagataṃ uttamadamathasamathaṃ anaññasādhāraṇaṃ bhagavantaṃ sambhāvento ‘‘ayaṃ puriso’’tiādimāha. Piṭakāni gahetvā āgacchantīti phalabhājanāni gahetvā assāmikāya āgacchanti. Buddhānanti gāravavasena bahuvacananiddeso kato. Paribhuñjīti devatāhi pakkhittadibbojaṃ vanamūlaphalāphalaṃ paribhuñji. Patte patiṭṭhāpitasamanantarameva hi devatā tattha dibbojaṃ pakkhipiṃsu. Sammasitvāti paccavekkhitvā, parivattetvāti ca vadanti. Arahattaṃ pāpuṇiṃsūti mahādevattherassa anumodanakathāya anupubbikathāsakkhikāya suvisodhitacittasantānā arahattaṃ pāpuṇiṃsu.
第196条 第九 言已达到十八处功德、十八地的一切技艺功夫，“成为诸艺熟达者”道理已宣明。如蝴蝶沾花所致，进一步明示“已得解脱法”。因此说：“此名为五根五力”等说。借此理难得解脱恶路，得成就八遍第、三明通达，身心安宁、平静难得之最高果。礼敬世尊，说：“此人即如是”等语。携带藏经而来，即带来禄饼供养。称呼世尊时多用复数敬语，为示礼敬之意。享用意指天人享用神通之食，取林中果实。食物摆放即刻，天人即将神通食物投放。所谓“正确观察”是详细观视，“周转”亦是如此。因大天长老赞叹阿拉汉得成，前后连贯说法令人坚定安心，故知其果位已成。
Dasahi kathāvatthūhīti appicchakathā santuṭṭhikathā pavivekakathā asaṃsaggakathā vīriyārambhakathā sīlasampadākathā samādhisampadākathā paññāsampadākathā vimuttisampadākathā vimuttiñāṇadassanasampadākathāti imehi dasahi kathāvatthūhi. Jātibhūmiraṭṭhavāsinoti jātibhūmivantadesavāsino, satthu jātadesavāsinoti attho. Sīsānulokikoti purato gacchantassa sīsaṃ anu anu passanto. Okāsaṃ sallakkhetvāti sākacchāya avasaraṃ sallakkhetvā. Sattavisuddhikkamaṃ pucchīti ‘‘kiṃ nu kho, āvuso, sīlavisuddhatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’’tiādinā (ma. ni. 1.257) satta visuddhiyo pucchi. Dhammakathikānaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesi savisesena dasakathāvatthulābhitāya.
所谓十种说法主题，包括微少说法、满意说法、离欲说法、断绝接触说法、精进起始说法、戒法圆满说法、禅定圆满说法、智慧圆满说法、解脱圆满说法、解脱见知圆满说法等，合称此十说法主题。所谓有生之地即指有生之处的国土居民，‘有生之土者’即此意。‘观察前首’指在前面行走时目不离视。‘把握时机谈话’意以会晤交谈的机会论说。问修七净业为“世尊所住出家生活”的目的所在（《中部》一二五七页），即七净业净化之事。法师特别将此置于前，以显十种说法主题的特殊利益。
Mahākaccānattheravatthu玛哈咖吒那长老的事
§197
197. Dasame saṃkhittena kathitadhammassāti madhupiṇḍikasuttantadesanāsu viya saṅkhepena desitadhammassa. Taṃ desanaṃ vitthāretvāti taṃ saṅkhepadesanaṃ āyatanādivasena vitthāretvā. Atthaṃ vibhajamānānanti tassā saṅkhepadesanāya atthaṃ vibhajitvā kathentānaṃ. Atthavasena vāti ‘‘ettakā etassa atthā’’ti atthavasena vā desanaṃ pūretuṃ sakkonti. Byañjanavasena vāti ‘‘ettakāni ettha byañjanāni desanāvasena vattabbānī’’ti byañjanavasena vā pūretuṃ sakkonti. Ayaṃ pana mahākaccānatthero ubhayavasenapi sakkoti tassa saṅkhepena uddiṭṭhassa vitthārena satthu ajjhāsayānurūpaṃ desanato, tasmā tattha aggoti vutto. Vuttanayenevāti ‘‘pātova subhojanaṃ bhuñjitvā uposathaṅgāni adhiṭṭhāyā’’tiādinā heṭṭhā vuttanayeneva. Aññehīti aññāsaṃ itthīnaṃ kesehi ativiya dīghā. Na kevalañca dīghā eva, atha kho siniddhanīlamudukañcikā ca. Nikkesīti appakesī yathā ‘‘anudarā kaññā’’ti.
第197条 第十 意谓以概括的方式讲说法义，如《蜂巢喻经》的简要教理。对此简说法无所观察，依诸处观法而宣说。意谓分别讲说即对简说法详细解释说明。‘意旨显现’谓对意义分别说明。‘形象显现’谓以种种标志充实说明内容。伟大长老玛哈咖吒那俱备两种才能，能从简要宣说发明详述，宣扬契合师心法义。故称其为长阿阇梨。讲说如“食已完毕，持守八关斋戒”等下文之言。‘其他’意指比此更长。‘出家’即指皈依女，常喻名如“阿努达娣优”、“使女”等。
Paṇiyanti vikketabbabhaṇḍaṃ. Āvajjetvāti upanissayaṃ kesānaṃ pakatibhāvāpattiñca āvajjetvā. Gāravenāti muṇḍasīsāpi there gāravena ekavacaneneva āgantvā. Nimantetvāti svātanāya nimantetvā. Imissā itthiyāti yathāvuttaseṭṭhidhītaramāha. Diṭṭhadhammikovāti avadhāraṇaṃ aṭṭhānapayuttaṃ, diṭṭhadhammiko yasapaṭilābhova ahosīti attho. Yasapaṭilābhoti ca bhavasampattipaṭilābho. Sattasu hi javanacetanāsu paṭhamā diṭṭhadhammavedanīyaphalā, pacchimā upapajjavedanīyaphalā, majjhe pañca aparāpariyavedanīyaphalā, tasmā paṭhamaṃ ekaṃ cetanaṃ ṭhapetvā sesā yathāsakaṃ paripuṇṇaphaladāyino honti, paṭhamacetanāya pana diṭṭhadhammiko yasapaṭilābhova ahosi.
‘剃除’谓剃发应行的事。‘引领’谓发之间接受的过程。‘尊敬’谓即便剃发，长老以单音词“敬”迎请。‘招引’谓以自主权招引。称谓女众“如前所说”的极尊者之意。‘正见法大智’谓领悟依处之义，表示拥有智慧获得现世之成就。于七种心念生起中，首为正见法之感果，后为再生之感果，中间者含五种此彼感果。因此初生心念具正见法感果，是为初心，余得满足如法果报。故初心即因正见法而获得现世福报。
Paṭhamaetadaggavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第一“此为最上”品注释完毕。
14. Etadaggavaggo
第十四品。
(14) 2. Dutiyaetadaggavaggavaṇṇanā（14）2. 第二“此为最上”品注释
Cūḷapanthakattheravatthu朱腊般踏咖长老事
§198-200
198-200. Dutiyassa paṭhame manena nibbattitanti abhiññāmanena uppāditaṃ. Manena katakāyoti abhiññācittena desantaraṃ pattakāyo. Manena nibbattitakāyoti abhiññāmanasā nimmitakāyo ‘‘aññaṃ kāyaṃ abhinimminātī’’tiādīsu (dī. ni. 1.236-237; paṭi. ma. 3.14) viya. Ekasadiseyevāti attasadiseyeva. Ekavidhamevāti attanā katappakārameva. Etapparamo hi yebhuyyena sāvakānaṃ iddhinimmānavidhi. Aggo nāma jāto ekadesena satthu iddhinimmānānuvidhānato.
第198至200句。『第二品开始于意念产生』，即通过了阿彼念知（专注智慧）而生起。所谓『由心所造之身』，即是通过阿彼念明智心而获得从他处得到的身体。所谓『由心涅槃之身』，即凭借阿彼念智慧引导产生的异相身，谓其『以他身观想异相』等（参见《长部尼句》，第1卷236-237页；《部分集》，第3卷14页）。『含义相同者』是指性质相同。『同一方式』是指以自身行为为标准。以上皆为诸多弟子中造就神通异相的最高境界。所谓『先驱』，即基于导师对神通异相修习的首要示范。
Lābhitāyāti ettha lābhīti īkāro atisayattho. Tena therassa catunnaṃ rūpāvacarajjhānānaṃ atisayena savisesalābhitaṃ dasseti. Arūpāvacarajjhānānaṃ lābhitāyāti etthāpi eseva nayo. Na kevalañcetā cetosaññāvivaṭṭakusalatā rūpārūpajjhānalābhitāya eva, atha kho imehipi kāraṇehīti dassetuṃ – ‘‘cūḷapanthako cā’’tiādi vuttaṃ. Cetoti cettha cittasīsena samādhi vutto, tasmā cetaso samādhissa vivaṭṭanaṃ cetovivaṭṭo, ekasmiṃyevārammaṇe samādhicittaṃ vivaṭṭetvā heṭṭhimassa heṭṭhimassa uparūpari hāpanato rūpāvacarajjhānalābhī cetovivaṭṭakusalo nāma. ‘‘Sabbaso rūpasaññāna’’ntiādinā (dha. sa. 265) vuttasaññā atikkamitvā ‘‘ākāsānañcāyatanasaññāsahagataṃ…pe… nevasaññānāsaññāyatanasaññāsahagata’’nti (dha. sa. 265-268) saññāsīsena vuttajjhānānaṃ vivaṭṭakusalo, tathā itthipurisādisaññā niccasaññādito cittaṃ vivaṭṭetvā kevale rūpārūpadhammamatte asaṅkhate nibbāne ca visesato vaṭṭanato ca suññatānupassanābahulo saññāvivaṭṭakusalo. Samādhikusalatāya cetovivaṭṭakusalatā tabbahulavihāritāya. Tathā vipassanākusalatāya saññāvivaṭṭakusalatā. Ekoti cūḷapanthakattheraṃ vadati. Samādhilakkhaṇeti savitakkasavicārādisamādhisabhāve. Puna ekoti mahāpanthakattheramāha. Vipassanālakkhaṇeti sattaanupassanā aṭṭhārasamahāvipassanādivipassanāsabhāve. Samādhigāḷhoti samādhismiṃ ogāḷhacitto subhāvitabhāvanatā. Aṅgasaṃkhitteti caturaṅgikativaṅgikādivasena jhānaṅgānaṃ saṅkhipane. Ārammaṇasaṃkhitteti kasiṇugghāṭimākāsādinibbattanena kasiṇādiārammaṇānaṃ saṃkhipane. Aṅgavavatthāpaneti vitakkādīnaṃ jhānaṅgānaṃ vavatthāpane. Ārammaṇavavatthāpaneti pathavīkasiṇādijjhānārammaṇānaṃ vavatthāpane.
『得益』此处所指乃由极致之意旨。由此可见，此长老于四种色界禅定中，因其极致的回相境界而获得殊胜利益。对于无色界禅定的『得益』亦同理。非唯此，亦欲显明此处原因——谓『小般特迦长老』等有此教示。此『心』在此意为具有心识根的禅定，故称心识状态。心识的变化称为心识的转载，相当于心的转动。在某初发境界，禅定心转载左右上下，逐级递进，得色界禅定者称为『善于转载心识者』。摘自《法句经·注疏》第265偈起，超越了色界相识之认境，续以无边空处识、无边识处识、不分别识处识，称为相识诸禅定。又依人及其相识性质，诸心识得修饰，纯粹审察色界无色界法性，专习涅槃，得生空寂观。修精进者，名心转载精进。修慧者，名相识转载精进。所谓『小般特迦长老』为称谓。所言『禅定之相』，是指身心有思有观之禅定特质。又称『大般特迦长老』。所称『观慧之相』，是指十八种身心观法自在善巧。所谓『禅定专注加深』，即禅定境界凝聚、造境清净。所谓『支相分别』，是指四禅支、四正勤等被浓缩总结。所谓『所缘专注』，是根据遍光种类如地界、光界等所造禅定所缘的总结。所谓『支相培植』，即对如初发念、思维等禅定支续行的具体支持。所谓『所缘培植』，即如地境诸禅定所缘的具体支持。
Jhānaṅgehīti rūpāvacarajjhānaṅgehi, jhānaṅgāneva jhānaṃ. Puna jhānaṅgehīti arūpāvacarajjhānaṅgehi. Bhātāti jeṭṭhabhātā. Assāti kuṭumbiyassa. Suvaṇṇapūjanti sovaṇṇamayaṃ pupphapūjaṃ katvā. Devapureti tāvatiṃsabhavane sudassanamahānagare. Aggadvārenāti tasmiṃ divase aggaṃ sabbapaṭhamaṃ vivaṭena nagaradvārena nikkhamitvā.
所谓『禅定支』，即指色界初禅至四禅各禅支，本身即为禅定。『禅定支』亦指无色界禅的各禅支。『兄弟』意为年长兄。『众生家属』意指家族成员。称其以金饰作花供献。『天界城邑』，即忉利天的壮丽大城。所谓『先导城门』，指那日天帝作为诸天示范，率先从城门中宠顺出游。
Kokanadanti padumavisesanaṃ yathā ‘‘kokāsaka’’nti. Taṃ kira bahupattaṃ vaṇṇasampannaṃ atisugandhañca hoti. ‘‘Kokanadaṃ nāma setapaduma’’ntipi vadanti. Pātoti pageva. Ayañhettha attho – yathā kokanadasaṅkhātaṃ padumaṃ pāto sūriyuggamanavelāyaṃ phullaṃ vikasitaṃ avītagandhaṃ siyā virocamānaṃ, evaṃ sarīragandhena guṇagandhena ca sugandhaṃ saradakāle antalikkhe ādiccamiva attano tejasā tapantaṃ aṅgehi niccharaṇakajutiyā aṅgīrasaṃ sammāsambuddhaṃ passāti.
『穷伽纳陀』系以莲花品种特称，如称为『穷伽萨迦』者。此花色彩斑斓且极具芳香。有人称其为『白莲穷伽纳陀』。『花托』即指花柄。此处意义为——如同日出时分，众多穷伽纳陀莲花由睡莲花托上绽放，洁净无臭，光彩夺目；如是，成就天人的身体芬芳无比，昼夜如初现红日之火焰般炽热消散，显现正觉萨婆若身。
Cūḷapanthako kira kassapasammāsambuddhakāle pabbajitvā paññavā hutvā aññatarassa dandhabhikkhuno uddesagahaṇakāle parihāsakeḷiṃ akāsi. So bhikkhu tena parihāsena lajjito neva uddesaṃ gaṇhi, na sajjhāyamakāsi. Tena kammenāyaṃ pabbajitvāva dandho jāto, tasmā gahitagahitapadaṃ upariuparipadaṃ gaṇhantassa nassati. Iddhiyā abhisaṅkharitvā suddhaṃ coḷakhaṇḍaṃ adāsīti tassa pubbahetuṃ disvā tadanurūpe kammaṭṭhāne niyojento suddhaṃ coḷakhaṇḍaṃ adāsi. So kira pubbe rājā hutvā nagaraṃ padakkhiṇaṃ karonto nalāṭato sede muccante parisuddhena sāṭakena nalāṭaṃ puñchi, sāṭako kiliṭṭho ahosi. So ‘‘imaṃ sarīraṃ nissāya evarūpo parisuddhasāṭako pakatiṃ jahitvā kiliṭṭho jāto, aniccā vata saṅkhārā’’ti aniccasaññaṃ paṭilabhi. Tena kāraṇenassa rajoharaṇameva paccayo jāto.
所谓『小般特迦』，传说为咖萨巴正觉时代出家者，因证智慧而为一名。某比库于致敬仪式时戏弄受教比库，令其羞愧，不敢答话。此故造下劣业，故自出家即为跛脚。此跛脚因步态不匀，上下动作不协调所致。以神通力自净身体疤痕，且因过去因缘显现，在相称的修行境地付出清净王舍城纹身。此前曾为国王，绕行城邑时以净洁额头装饰遮住头部，却因此装饰污秽而感受不悦。因缘认知，悟出此身依靠为他，曾经清净身相而现在污秽成相，随无常法而变化。此觉知即无常观之根本。此因所致，生热病随之发生。
Lomānīti coḷakhaṇḍatantagataaṃsuke vadati. ‘‘Kiliṭṭhadhātukānī’’ti kiliṭṭhasabhāvāni. Evaṃgatikamevāti idaṃ cittampi bhavaṅgavasena pakatiyā paṇḍaraṃ parisuddhaṃ rāgādisampayuttadhammavasena saṃkiliṭṭhaṃ jātanti dasseti. Nakkhattaṃ samānetvāti nakkhattaṃ samannāharitvā, āvajjetvāti attho . Biḷārassatthāyāti biḷārassa gocaratthāya. Jalapathakammikenāti samuddakammikena. Cārinti khāditabbatiṇaṃ. Saccakāranti saccabhāvāvahaṃ kāraṃ, ‘‘attanā gahite bhaṇḍe aññesaṃ na dātabba’’nti vatvā dātabbalañjanti vuttaṃ hoti. Tatiyena paṭihārenāti tatiyena sāsanena. Pattikā hutvāti sāmino hutvā.
所谓Lomāni，是指脉络、筋膜之类聚集成的纤维网。如此称谓，意指附着於筋骨细胞中的细丝。称之为“Kiliṭṭhadhātukāni”，即污秽性的组成元素。这些污秽物质本性如是，故此心识亦随其形态俱浊，表面洁净而实则混染着贪嗔痴等烦恼的特质。Nakkhattaṃ samānetvā，即聚集像星辰般状态，āvajjetvā之意为展开、显现。Biḷārassatthāyāti，是指为猫辈捕猎踪迹而设。Jalapathakammikenāti，指涉于水源通行之处。Cārinti，指具可食物之地。Saccakāranti，则表真实原则，即修持者自心掌管所持之器物，不得与他人共享，具此心志即受戒条约束。“Tatiyena paṭihārenāti”，于是依第三条戒律守护。Pattikā hutvā，意为成为守护之人。
Appakenapīti thokenapi parittenapi. Medhāvīti paññavā. Pābhatenāti bhaṇḍamūlena. Vicakkhaṇoti vohārakusalo. Samuṭṭhāpeti attānanti mahantaṃ dhanaṃ yasañca uppādetvā tattha attānaṃ saṇṭhapeti patiṭṭhāpeti . Yathā kiṃ? Aṇuṃ aggiṃva sandhamaṃ, yathā paṇḍito puriso parittakaṃ aggiṃ anukkamena gomayacuṇṇādīni pakkhipitvā mukhavātena dhamento samuṭṭhāpeti vaḍḍheti, mahantaṃ aggikkhandhaṃ karoti, evameva paṇḍito thokampi pābhataṃ labhitvā nānāupāyehi payojetvā dhanañca yasañca vaḍḍheti, vaḍḍhetvā puna tattha attānaṃ patiṭṭhāpeti. Tāya eva vā pana dhanassa mahantatāya attānaṃ samuṭṭhāpeti, abhiññātaṃ pākaṭaṃ karotīti attho.
Appakenapīti指服用狭窄之处的食物或布施，含保护之意。Medhāvīti，即是称智慧卓越之人。Pābhatenāti，是指修持根本资产之义。Vicakkhaṇoti，指善于言说及行为之能手。Samuṭṭhāpeti attānāti，意即积聚自身财富。譬如智慧之人善用细火慢炖，依循经验投放炭火及荐草，利用风力助燃，终获大火，积累成火堆。依此道理，智者得来了资产，用多种方法增益，累积财富及声望，再以财富巩固自我。故此“samuṭṭhāpeti”即积聚。此积累财富的意义，是能显彰明显的力量。
Subhūtittheravatthu须菩提长老事
§201-202
201-202. Tatiye raṇāti hi rāgādayo kilesā vuccantīti ‘‘saraṇā dhammā’’tiādīsu (dha. sa. 100 dukamātikā) rāgādayo kilesā ‘‘raṇā’’ti vuccanti. Raṇanti etehīti raṇā. Yehi abhibhūtā sattā nānappakārena kandanti paridevanti, tasmā te rāgādayo ‘‘raṇā’’ti vuttā. Desitaniyāmato anokkamitvāti desitānokkamanato anupagantvā deseti, satthārā desitaniyāmeneva anodissakaṃ katvā dhammaṃ desetīti vuttaṃ hoti. Evanti evaṃ mettājhānato vuṭṭhāya bhikkhāgahaṇe sati. Bhikkhādāyakānaṃ mahapphalaṃ bhavissatīti idaṃ cūḷaccharāsaṅghātasuttena (a. ni. 1.51 ādayo) dīpetabbaṃ. Accharāsaṅghātamattampi hi kālaṃ mettacittaṃ āsevantassa bhikkhuno dinnadānaṃ mahapphalaṃ hoti mahānisaṃsaṃ, tena ca so amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjatīti ayamattho tattha āgatoyeva. Nimittaṃ gaṇhitvāti ākāraṃ sallakkhetvā.
201-202节。第三种raṇā，实则指贪欲等烦恼，故称“rāgādayo kilesā”。经典记载“rāgādayo kilesā raṇāti vuccanti”，谓贪瞋等烦恼是战斗。Raṇā即争斗、战斗。因那些被烦恼及烦恼所辖制的生命，各以不同方式悲泣哀痛，故称为“raṇā”。“Desitaniyāmato anokkamitvā”，意为按照被教导既定戒律而不违背地教导。有师长遵循教戒，促使教义盛行，据此而教化众生。如此法门传扬，集体生起友爱之心，至高大比库聚足。而给与比库布施者，将获英明显著多功德，这是《小波罗萨迦经》所明示。即使是极其微小的施舍，若发自慈心，亦得大利益及殊胜善果，胜过他方。因此他得享无错报，真实享用国家福祉。这意谓施善之因之徴象为“nimitta”。“gaṇhitvā”即采集形状或证据。
Khadiravaniyarevatattheravatthu儿茶树林雷瓦达长老事
§203
203. Pañcame vanasabhāganti sabhāgaṃ vanaṃ, sabhāganti ca sappāyanti attho. Yañhi pakativiruddhaṃ byādhiviruddhañca na hoti, taṃ ‘‘sabhāga’’nti vuccati. Udakasabhāgantiādīsupi imināva nayena attho veditabbo. Kalyāṇakammāyūhanakkhaṇoti kalyāṇakammūpacayassa okāso. Tiṇṇaṃ bhātikānanti upatisso, cundo, upasenoti imesaṃ tiṇṇaṃ jeṭṭhabhātikānaṃ. Tissannañca bhaginīnanti cālā, upacālā, sīsupacālāti imesaṃ tissannaṃ jeṭṭhabhaginīnaṃ. Ettha ca sāriputtatthero sayaṃ pabbajitvā cālā, upacālā, sīsupacālāti tisso bhaginiyo, cundo upasenoti ime bhātaro pabbājesi, revatakumāro ekova gehe avasissati. Tena vuttaṃ – ‘‘amhākaṃ…pe… pabbājentī’’ti. Mahallakatarāti vuddhatarā. Idañca kumārikāya cirajīvitaṃ abhikaṅkhamānā āhaṃsu. Sā kira tassa ayyikā vīsativassasatikā khaṇḍadantā palitakesā valittacā tilakāhatagattā gopānasivaṅkā ahosi. Vidhāvanikanti vidhāvanakīḷikaṃ. Tissannaṃ sampattīnanti anussavavasena manussadevamokkhasampattiyo sandhāya vadati, manussadevabrahmasampattiyo vā. Sīvalissa puññaṃ vīmaṃsissāmāti ‘‘sīvalinā katapuññassa vipākadānaṭṭhānamida’’nti ñatvā evamāha. Sabhāgaṭṭhānanti samaṃ desaṃ.
203. 第五经中，「适宜之林」者，谓相宜之林，「适宜」即相宜之义，亦即适合之意。凡与本性无违、与疾病无违者，即称为「相宜」。「适宜之水」等语，亦依此理解之。「积累善业之良机」者，谓积聚善业之机会。「三兄之」者，谓伍波提沙、准德、伍波谢那此三位长兄。「三姊之」者，谓朱腊、伍波朱腊、西苏巴朱腊此三位长姊。此处，沙利子长老自己出家后，令朱腊、伍波朱腊、西苏巴朱腊三姊及准德、伍波谢那诸兄出家，唯雷瓦达王子一人留于家中。故经云：「令我等……出家」。「年长者」者，谓更为年老者。此语乃诸人希望该少女长寿而说。据传，其祖母时年二百岁，牙已缺落，发已斑白，皮肤皱缩，身有斑点，腰背弯曲如屋椽。「转圈嬉戏之物」者，谓转圈之游戏器具。「三种财富」者，依传承而言，指人间、天界、解脱之财富，或人间、天界、梵天之财富。「当审察西瓦利之福德」者，谓知晓「此乃西瓦利所作福业之果报所在」，故如是言。「相宜之处」者，即平坦之地。
Taṃ bhūmirāmaṇeyyakanti kiñcāpi arahanto gāmante kāyavivekaṃ na labhanti, cittavivekaṃ pana labhanteva. Tesañhi dibbappaṭibhāgānipi ārammaṇāni cittaṃ cāletuṃ na sakkonti, tasmā gāmo vā hotu araññādīnaṃ vā aññataraṃ, ‘yattha arahanto viharanti, taṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ’, so bhūmippadeso ramaṇīyo evāti attho.
所谓bhūmirāmaṇeyyaka，意指某地虽为乡村，但阿拉汉者无从遇得身体宁静，唯有心意安详。由于具神通能力之故，阿拉汉即使在村野之间，心意不会被外境激荡。无论在村庄或森林等处，适宜阿拉汉修持之地即称“bhūmirāmaṇeyyaka”，意为宜居境地，幽静宜人。
Kaṅkhārevatattheravatthu疑问雷瓦达长老事
§204
204. Chaṭṭhe akappiyo, āvuso, guḷoti ekadivasaṃ thero antarāmagge guḷakaraṇaṃ okkamitvā guḷe piṭṭhampi chārikampi pakkhitte disvāna ‘‘akappiyo guḷo, sāmiso na kappati guḷo vikāle paribhuñjitu’’nti kukkuccāyanto evamāha. Akappiyā muggāti ekadivasaṃ antarāmagge vacce muggaṃ jātaṃ disvā ‘‘akappiyā muggā, pakkāpi muggā jāyantī’’ti kukkuccāyanto evamāha. Sesamettha sabbaṃ uttānameva.
204节。第六种akappiya，即禁止品，常称为“guḷo”。有一次长老独自走路时，见到有人制蜜，附近有蜂巢，遂见蜜后壳和残留蜜蜂，遂忧愁叹言：“不宜采蜜，此蜜不可食用，应在恰当时刻享用此蜜。”又见一只野犬，忧心忡忡打趣道：“这野犬不好，它是不可取之物，劝人勿近。”以上诸事均属开场解说。
Soṇakoḷivisattheravatthu索那果离维长老事
§205
205. Sattame hāpetabbameva ahosi accāraddhavīriyattā. Udakena samupabyūḷheti udakena thalaṃ ussāretvā tattha tattha rāsikate. Haritūpalittāyāti gomayaparibhaṇḍakatāya. Tividhena udakenaposentīti khīrodakaṃ gandhodakaṃ kevalodakanti evaṃ tividhena udakena posenti paripālenti. Parissāvetvāti parisodhetvā gahite taṇḍuleti yojetabbaṃ. Devo maññeti devo viya . Vīṇovādenāti ‘‘taṃ kiṃ maññasi, soṇa, yadā te vīṇāya tantiyo accāyatā honti, api nu te vīṇā tasmiṃ samaye saravatī vā hoti kammaññā vāti? No hetaṃ, bhanteti. Evameva kho, soṇa, accāraddhavīriyaṃ uddhaccāya saṃvattati, atisithilavīriyaṃ kosajjāya saṃvattati. Tasmātiha tvaṃ, soṇa, vīriyasamataṃ adhiṭṭhaha, indriyānañca samataṃ paṭivijjhā’’ti (mahāva. 243) evaṃ vīṇaṃ upamaṃ katvā pavattitena vīṇopamovādena. Vīriyasamathayojanatthāyāti vīriyassa samathena yojanatthāya.
205. 第七条应当废除的，正是由于勤勉勇猛之力。水能使湿润，水又能使地面干燥，因此水在这个位置不断流动。被草叶染绿者，是由牛粪作肥料。水之滋养有三种，即牛奶水、香水和纯水，众生以这三种水相养护、抚育。所谓净除，即将污垢清洗，织造成细小细纬，是应当实行的。神以为神一般。所谓以琴声喻者，即“索那，你何以为当你的琴弦折断时，你的琴保证能发出声音呢？”“不是如此，尊者。”如此，索那，勤勉勇猛之力发生于躁动心，过于懈怠的勇猛生于倦怠。因此你应当建立勇猛的平衡，断除根根的感官贪欲，保持平衡。”（出自大部续243）以琴为喻，称之为以琴喻行。所谓“勇猛平息疗治”，是指以平和之勇猛相应为目的。
Soṇakuṭikaṇṇattheravatthu索那库提咖纳长老事
§206
206. Aṭṭhame kuṭikaṇṇoti vuccatīti ‘‘koṭikaṇṇo’’ti vattabbe ‘‘kuṭikaṇṇo’’ti voharīyati. Kulaghare bhavā kulagharikā. Sā kira avantiraṭṭhe kulaghare mahāvibhavassa seṭṭhissa bhariyā. Dasabalassa dhammakathaṃ sutvā sotāpattiphale patiṭṭhāya cintesīti idaṃ aṅguttarabhāṇakānaṃ matena vuttaṃ. Suttanipātaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘sapariso bhagavantaṃ upasaṅkamma dhammadesanaṃ assosi, na ca kañci visesaṃ adhigañchi. Kasmā? So hi dhammaṃ suṇanto hemavataṃ anussaritvā ‘āgato nu kho me sahāyako, no’ti disādisaṃ oloketvā taṃ apassanto ‘vañcito me sahāyo, yo evaṃ vicittappaṭibhānaṃ bhagavato desanaṃ na suṇātī’ti vikkhittacitto ahosī’’ti vuttaṃ.
206. 第八条“kuṭikaṇṇo”一词解释为“koṭikaṇṇo”。“kulaghare”意为“家中女子”，她确实是阿万提国中某有大财富世主的妻子。她听了十种军队功德的法义并坚信得生斯陀含果。依阿含增支部分析，这为说法者所认可。然在《经集注》中云：“众人都前来聆听世尊的法义，但无一得殊胜成就。何故？因为听闻法者忆念如金山之法，若视之为助缘而不察其异趣，以成心生，遂错失世尊所说殊胜法义。”
Yasmā paṭisandhijātiabhinikkhamanabodhiparinibbānesveva dvattiṃsa pubbanimittāni hutvāva paṭivigacchanti, na ciraṭṭhitikāni honti, dhammacakkappavattane (saṃ. ni. 5.1081; paṭi. ma. 2.30) pana tāni savisesāni hutvā cirataraṃ ṭhatvā nirujjhanti, tasmā vuttaṃ – ‘‘tiyojanasahassaṃ himavantaṃ akālapupphitaṃ disvā’’tiādi. Aggabalakāyāti sabbapurato gacchantā balakāyā. Kena pupphitabhāvaṃ jānāsīti kena kāraṇena himavantassa pupphitabhāvaṃ jānāsīti, yena kāraṇena imaṃ akālapupphapāṭihāriyaṃ jātaṃ, taṃ jānāsīti vuttaṃ hoti. Tassa pavattitabhāvanti tassa dhammacakkassa bhagavatā pavattitabhāvaṃ. Sadde nimittaṃ gaṇhīti sadde ākāraṃ sallakkhesi. Tatoti ‘‘ahaṃ ‘etaṃ amatadhammaṃ tampi jānāpessāmī’ti tava santikaṃ āgatosmī’’ti yaṃ vuttaṃ, tadanantaranti attho.
因为再生、出生、死、觉悟、涅槃等二十三种先行徵象一旦消逝即失去，不持久稳定。虽然如轮转法轮转经说所言，这些现象具特殊性，然若久存便止息不转，因此说：“见千由旬处的喜马拉雅山遍开时花”等文字。所谓外形之具强壮者，是指身躯健壮强韧者。何以知山花盛开？又为何知喜马拉雅盛开？因缘何物令此不时盛开之花盛开？此盛开的神迹即由世尊所转法轮为因缘。视声为法相，审察其声形音质。阿难因此发起愿言：“我今已得此不朽法，将为之所到。”此意即是该义。
Sātāgiro hemavatassa buddhuppādaṃ kathetvā taṃ bhagavato santikaṃ ānetukāmo ‘‘ajja pannaraso’’tiādigāthamāha. Tattha (su. ni. aṭṭha. 1.153) ajjāti ayaṃ rattindivo pakkhagaṇanato pannaraso, upavasitabbato uposatho. Tīsu vā uposathesu ajja pannaraso uposatho, na cātuddasiuposatho, na sāmaggīuposatho. Divi bhavāni dibbāni, dibbāni ettha atthīti dibbāni. Kāni tāni? Rūpāni. Tañhi rattiṃ devānaṃ dasasahassilokadhātuto sannipatitānaṃ sarīravatthābharaṇavimānappabhāhi abbhādiupakkilesavirahitāya candappabhāya ca sakalajambudīpo alaṅkato ahosīti ativiya alaṅkato ca parivisuddhidevassa bhagavato sarīrappabhāya. Tenāha – ‘‘dibbā ratti upaṭṭhitā’’ti.
讲述金山位于萨他吉罗处，欲将佛出生事迹带至世尊面前，诵曰“今天第十五日”等诗句。此处说“今天”为夜与日、两更的一种计数法，谓其为十五月，即应守持之日。这日不同于十四日、公和同守之日。昼夜为两藏，此处取昼义。何谓昼？即色界也。由此夜间十万天人云集于天界三十三层，身躯庄严法轮光明无染无垢，且有月光辉映，整个人间亦因此饰饰，极其庄严洁净，受世尊身光遍照，故称“天界夜降临”。
Evaṃ rattiguṇavaṇṇanāpadesenapi sahāyassa cittaṃ pasādaṃ janento buddhuppādaṃ kathetvā āha – ‘‘anomanāmaṃ satthāraṃ, handa passāma gotama’’nti. Tattha anomehi alāmakehi sabbākāraparipūrehi guṇehi nāmaṃ assāti anomanāmo. Tathā hissa ‘‘bujjhitā saccānīti buddho, bodhetā pajāyāti buddho’’tiādinā (mahāni. 192; cūḷani. pārāyanatthutigāthāniddeso 97; paṭi. ma. 1.162) nayena buddhoti anomehi guṇehi nāmaṃ. ‘‘Bhaggarāgoti bhagavā, bhaggadosoti bhagavā’’tiādinā (mahāni. 84) nayena bhagavāti anomehi guṇehi nāmaṃ. Esa nayo ‘‘arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno’’tiādīsu. Diṭṭhadhammikādiatthehi devamanusse anusāsati ‘‘imaṃ pajahatha, imaṃ samādāya vattathā’’ti satthā. Taṃ anomanāmaṃ satthāraṃ. Handāti vacasāyatthe nipāto. Passāmāti tena attānaṃ saha saṅgahetvā paccuppannabahuvacanaṃ. Gotamanti gotamagottaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘satthā, na satthā’’ti mā vimatiṃ akāsi, ekantabyavasito hutvāva ehi passāma gotamanti.
为令弟子安心，描述佛诞生事迹后，说：“名为阿诺曼的导师，请看这是果德玛。”其中阿诺曼者以其完备的德相，具足诸种殊胜特质呈现名字。如此称佛，有“觉者、觉悟者”义，佛音伟大注中说“觉者即知真理、觉悟而生众生”。又因称“世尊”为其殊胜名号。此名寓意“阿拉汉、正自觉者、具足慧行者”。佛以现法教导天、人说“断除此，取此而行”者，即此名之意。“请看”二字，此为劝勉。与之连用，则为“请与吾共见”的复数敬语。果德玛为其族名。故曰“导师，不导师”，不生疑惑，专意恭敬而得见“果德玛”。
Evaṃ vutte hemavato ‘‘ayaṃ sātāgiro ‘anomanāmaṃ satthāra’nti bhaṇanto tassa sabbaññutaṃ pakāseti, sabbaññuno ca dullabhā loke, sabbaññupaṭiññehi pūraṇādisadiseheva loko upadduto. So pana yadi sabbaññū, addhā tādilakkhaṇaṃ patto bhavissati, tena evaṃ gahessāmī’’ti cintetvā tādilakkhaṇaṃ pucchanto āha – ‘‘kacci mano’’tiādi. Tattha kaccīti pucchā. Manoti cittaṃ. Supaṇihitoti suṭṭhu ṭhapito acalo asampavedhī. Sabbesu bhūtesu sabbabhūtesu. Tādinoti tādilakkhaṇaṃ pattasseva sato. Pucchā eva vā ayaṃ ‘‘so tava satthā sabbabhūtesu tādī, udāhu no’’ti. Iṭṭhe aniṭṭhecāti evarūpe ārammaṇe. Saṅkappāti vitakkā. Vasīkatāti vasaṃ gamitā. Idaṃ vuttaṃ hoti – yaṃ taṃ satthāraṃ vadasi, tassa te satthuno kacci tādilakkhaṇaṃ sampattassa sato sabbabhūtesu mano supaṇihito, udāhu yāva paccayaṃ na labhati, tāva supaṇihito viya khāyati. So vā te satthā kacci sabbabhūtesu sattesu tādī, udāhu no, ye ca iṭṭhāniṭṭhesu ārammaṇesu rāgadosavasena saṅkappā uppajjeyyuṃ, tyāssa kacci vasīkatā, udāhu kadāci tesampi vasena vattatīti.
如是说，金山处讲“这是称为阿诺曼的导师”的话语，昭示他的全知全能，世间罕有之人具备全知，世间亦因全知者的祸乱而饱受苦难。倘若真是全知，应当具足这等特征。思虑间问道：“什么是‘心’？”“心”即意念也。所谓“安住”，是指出离而坚固、不可动摇、不可触及者。谓在一切众生乃至众生中，心常安住为是之特征。此问意或为“这是你的导师于众生中安住心性吗？是或非？”于喜不喜之境界间思惟所起念头，谓之“念头”或“思维”。所谓“调伏”，是指心服从。此即所说：“你所称之导师，在诸众生中，因具此特征安住之心，暂时无缘不起，且如调伏般支配心的作用”。又或问：导师于众生皆具此特征，然当喜、当恶之境中，是否有调伏心行为呢？此处说是一时调伏。
Tīṇi vassānīti soṇassa pabbajitadivasato paṭṭhāya tīṇi vassāni. Tadā kira bhikkhū yebhuyyena majjhimadeseyeva vasiṃsu, tasmā tattha katipayā eva ahesuṃ. Te ca ekasmiṃ nigame eko dveti evaṃ visuṃ visuṃ vasiṃsu, therānañca katipaye bhikkhū ānetvā aññesu ānīyamānesu pubbaṃ ānītā kenacideva karaṇīyena pakkamiṃsu, kañci kālaṃ āgametvā puna tesu ānīyamānesu itare pakkamiṃsu, evaṃ punappunaṃ ānayanena sannipāto cireneva ahosi, thero ca tadā ekavihārī ahosi. Tena vuttaṃ – ‘‘tīṇi vassāni gaṇaṃ pariyesitvā’’ti. Tīṇi vassānīti ca accantasaṃyoge upayogavacanaṃ. Satthu adhippāyaṃ ñatvāti attano āṇāpaneneva ‘‘iminā saddhiṃ ekagandhakuṭiyaṃ vasitukāmo bhagavā’’ti satthu adhippāyaṃ jānitvā. Bhagavā kira yena saddhiṃ ekagandhakuṭiyaṃ vasitukāmo, tassa senāsanapaññattiyaṃ ānandattheraṃ āṇāpeti.
三年者，是指从索那出家之日算起的三年。当时比库多数居住于中部地区，故此只有少数几人聚集在那里。他们在一个集市上，有一人，有二人，依次如此生活着。长老们也带领少数比库，先后以某种必要的缘故前往他们处。有时有人来，有时有人离开，如此不断地往来相继，集聚日久后，长老成为了独自一人。因此说：“三年者，是指群体经过寻觅而聚集”，这里的“三年”是指极为密切结合、方便利用的含义。由于世尊知道自己的住所，用自己的名字宣称：“以此结合之地，即是一香阁舍，是世尊欲居之处”，世尊知道自己的住宿处后，就遣召安那达长老作为主持。
Ajjhokāse vītināmetvāti ajjhokāse nisajjāya vītināmetvā. Yasmā bhagavā āyasmato soṇassa samāpattisamāpajjanena paṭisanthāraṃ karonto sāvakasādhāraṇā sabbā samāpattiyo anulomappaṭilomaṃ samāpajjanto bahudeva rattiṃ ajjhokāse nisajjāya vītināmetvā pāde pakkhāletvā vihāraṃ pāvisi, tasmā āyasmāpi soṇo bhagavato adhippāyaṃ ñatvā tadanurūpaṃ sabbā tā samāpattiyo samāpajjanto bahudeva rattiṃ ajjhokāse nisajjāya vītināmetvā pāde pakkhāletvā vihāraṃ pāvisīti vadanti. Pavisitvā ca bhagavatā anuññāto cīvaratirokaraṇiyaṃ katvā bhagavato pādapasse nisajjāya vītināmesi. Ajjhesīti āṇāpesi. Paṭibhātu taṃ bhikkhu dhammo bhāsitunti bhikkhu tuyhaṃ dhammo bhāsituṃ upaṭṭhātu, ñāṇamukhaṃ āgacchatu, yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ bhaṇāhīti attho. Aṭṭhakavaggiyānīti aṭṭhakavaggabhūtāni kāmasuttādisoḷasasuttāni (mahāni. 1). Suggahitoti sammā uggahito. Sabbe vare yācīti vinayadharapañcamena gaṇena upasampadā dhuvanhānaṃ cammattharaṇaṃ gaṇaṅgaṇūpāhanaṃ cīvaravippavāsoti ime pañca vare yāci. Sutte āgatamevāti udānapāḷiyaṃ āgatasuttaṃ sandhāya vadati.
所谓‘在坐席上铺垫被单’，是指在坐席上铺设被单。当世尊因彼比库索那的入定及出定而召集众弟子时，他们一同从头至尾顺逆相应地入定、出定，并多次夜间在坐席上铺盖被单置足，然后进入住所。由此，比库们亦效仿世尊知悉其居所后，依照相应方式，所有入定与出定的弟子们多次夜间也在坐席上铺盖被单置足而进入住所。入住所后，世尊受准许布置袈裟及衣物，坐于世尊足旁铺着被单。所谓‘入座’即是铺设。译者亦应效法，对比库所讲法句子倾听，专心应当而发智慧，如实依教完整宣说。所谓八篇集即是八篇集合体，包括欲本经等十六部重篇。所谓顺畅采录者，意谓正确记录。一切品类之乞食，即依律藏分类五部，以便得具足僧调伏及袈裟净除。所谓经文“刚到”者，即指依乌达那巴利文义为“到来的经文”。
Sīvalittheravatthu西瓦离长老事
§207
207. Navame sākacchitvā sākacchitvāti raññā saddhiṃ paṭivirujjhanavasena punappunaṃ sākacchaṃ katvā. Guḷadadhinti patthinnaṃ guḷasadisaṃ kaṭhinadadhiṃ. Atiañchitunti ativiya ākaḍḍhituṃ. Kañjiyaṃ vāhetvāti dadhimatthuṃ pavāhetvā, parissāvetvāti attho. ‘‘Dadhito kañjiyaṃ gahetvā’’tipi pāṭho. Nanti suppavāsaṃ. Bījapacchiṃ phusāpentīti iminā sambandho. Yāva na ukkaḍḍhantīti yāva dāne na ukkaḍḍhanti, dātukāmāva hontīti adhippāyo mahādukkhaṃ anubhosīti pasavanibandhanaṃ mahantaṃ dukkhaṃ anubhosi. Sāmikaṃ āmantetvāti sattāhaṃ mūḷhagabbhā tibbāhi kharāhi dukkhavedanāhi phuṭṭhā ‘‘sammāsambuddho vata so bhagavā, yo imassa evarūpassa dukkhassa pahānāya dhammaṃ deseti. Suppaṭipanno vata tassa bhagavato sāvakasaṅgho, yo imassa evarūpassa dukkhassa pahānāya paṭipanno. Susukhaṃ vata nibbānaṃ, yatthidaṃ evarūpaṃ dukkhaṃ na saṃvijjatī’’ti (udā. 18) imehi tīhi vitakkehi taṃ dukkhaṃ adhivāsentī satthu santikaṃ pesetukāmatāya sāmikaṃ āmantetvā. Pure maraṇāti maraṇato puretarameva. Iṅgitanti ākāraṃ. Jīvitabhattanti jīvitasaṃsaye dātabbabhattaṃ. Sabbakammakkhamo ahosīti sattavassikehi dārakehi kātabbaṃ yaṃ kiñci kammaṃ kātuṃ samatthatāya sabbassa kammassa khamo ahosi. Teneva so sattāhaṃ mahādāne dīyamāne jātadivasato paṭṭhāya dhammakaraṇaṃ ādāya saṅghassa udakaṃ parissāvetvā adāsi.
第二百零七节。所谓‘第九次反复议论’，是指为王反复进行反复盘问。所谓‘治疗牙痛’，是指牙齿上的坚硬肿痛。所谓‘过度紧缩’，是指过于用力牵拉。所谓‘提挑粥食’，是指把饭食挑送过来。所谓‘洒水’，意指用水浇洒。“粥已备妥”，是指与此有关。“直到未拉紧”，是指直到施舍时未紧拉约束，是指施舍时有愿望，即此意涵表示施舍归依者经历巨大苦难，遭受严重痛苦。所谓‘召集主人’，是指被众生召集，有七天被顽固胎儿及锐利棘刺般痛苦所触及。此中有言：‘正觉者世尊，世尊宣讲教法，为除此类苦难。其弟子修行得善法，涅槃安乐，彼处此苦难再不发生。’此三种思虑正承受此痛苦，欲令正觉者前来。所谓‘过去如死’，是意谓死亡如前，而‘示意’表意思。所谓‘生命供养’，指有生之疑虑，所给食物应施舍。过去世间众生皆能作业，故施舍有所允许。在七岁孩童间，此施舍得以行。于是，当在生日当天，既宣布给予弘法安排，且于僧团供养水，以洒净处施予。
Yomantiādigāthāya ‘‘yo bhikkhu imaṃ rāgapalipathañceva kilesaduggañca saṃsāravaṭṭañca catunnaṃ saccānaṃ appaṭivijjhanakamohañca atīto cattāro oghe tiṇṇo hutvā pāraṃ anuppatto, duvidhena jhānena jhāyī, taṇhāya abhāvena anejo, kathaṃkathāya abhāvena akathaṃkathī, upādānānaṃ abhāvena anupādiyitvā kilesanibbānena nibbuto, tamahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmī’’ti attho.
“以约言起头”的诗句云：‘彼比库若断除此贪欲堕落、烦恼之恶循环，以及四圣谛、无明之无知，已超越四边界，达彼彼岸；以双重禅定静虑，断绝渴爱，无喜无忧，不言与非言，断除执著，灭除烦恼，成就无漏，彼者我谓婆罗门。’这是其意。
Sabbesaṃyeva pana kesānaṃ oropanañca arahattasacchikiriyā ca apacchāapurimā ahosīti iminā therassa khuraggeyeva arahattuppatti dīpitā. Ekacce pana ācariyā evaṃ vadanti ‘‘heṭṭhā vuttanayena dhammasenāpatinā ovāde dinne ‘yaṃ mayā kātuṃ sakkā, tamahaṃ jānissāmī’ti pabbajitvā vipassanākammaṭṭhānaṃ gahetvā taṃ divasaṃyeva aññataraṃ vicittaṃ kuṭikaṃ disvā pavisitvā mātukucchiyaṃ satta vassāni attanā anubhūtadukkhaṃ anussaritvā tadanusārena atītānāgate ñāṇaṃ nentassa ādittā viya tayo bhavā upaṭṭhahiṃsu. Ñāṇassa paripākaṃ gatattā vipassanāvīthiṃ otaritvā tāvadeva maggappaṭipāṭiyā sabbepi āsave khepento arahattaṃ pāpuṇī’’ti. Ubhayathāpi therassa arahattuppattiyeva pakāsitā, thero pana pabhinnappaṭisambhido chaḷabhiñño ahosi.
然而，关于头发的生长和阿拉汉果证的显现，非在刚受戒后之初期，而是在后来渐次显现。某些导师如此说：“依此前述警语，由法军总管告诫，‘我所能为者，我自知之’，出家后专心修持观照法门，同日发现另一沙利子小屋，入住七年，亲证自己所受苦难，依此而修，了达过去与未来三世之智慧，最终证悟阿拉汉果。”此法证与某些长老的证果同样昭显，长老以六通悉能辨识。
Vakkalittheravatthu瓦咖离长老事
§208
208. Dasame āhārakaraṇavelanti bhojanakiccavelaṃ. Adhigacche padaṃ santanti saṅkhārūpasamaṃ sukhanti laddhanāmaṃ santaṃ padaṃ nibbānaṃ adhigaccheyya. Paṭhamapādena pabbate ṭhitoyevāti paṭhamena pādena gijjhakūṭe pabbate ṭhitoyeva. Sesamettha suviññeyyameva.
第二百零八节。所谓‘进食时间’，是指饮食事务之时。达到定境后步入涅槃，获得安稳安乐的涅槃境界。脚着地意谓以第一脚立于青蛙峰上。其余皆应了知于此。
Dutiyaetadaggavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第二最上品释毕。
14. Etadaggavaggo
十四、第一品
(14) 3. Tatiyaetadaggavaggavaṇṇanā（14）3. 第三最上品释
Rāhula-raṭṭhapālattheravatthu拉胡喇长老与勒踏巴喇长老之事
§209-210
209-210. Tatiyassa paṭhamadutiyesu tisso sikkhāti adhisīlaadhicittaadhipaññāsaṅkhātā tisso sikkhā. Cuddasa bhattacchede katvāti sattāhaṃ nirāhāratāya ekekasmiṃ divase dvinnaṃ bhattacchedānaṃ vasena cuddasa bhattacchede katvā.
209-210. 第三品的第一与第二段中，提及三种精进，即由戒、定、慧所起的三种精进。所谓“十四天斩”是指在七周期间，每一日斩断两次食用之戒，因此完成十四天的斩戒修持。
Tesanti tesaṃ tāpasānaṃ. Lābubhājanādiparikkhāraṃ saṃvidhāyāti lābubhājanāditāpasaparikkhāraṃ saṃvidahitvā. Sapariḷāhakāyadhātukoti ussannapittatāya sapariḷāhakāyasabhāvo. Satasahassāti satasahassaparimāṇā. Satasahassaṃ parimāṇaṃ etesanti satasahassā uttarapadalopena yathā ‘‘rūpabhavo rūpa’’nti, atthiatthe vā akārapaccayo daṭṭhabbo. Pāṇātipātādiakusaladhammasamudācārasaṅkhāto āmagandho kuṇapagandho natthi etesanti nirāmagandhā, yathāvuttakilesasamudācārarahitāti attho. Kilesasamudācāro hettha ‘‘āmagandho’’ti vutto. Kiṃkāraṇā? Amanuññattā, kilesaasucimissattā, sabbhi jigucchitattā, paramaduggandhabhāvavahattā ca. Tathā hi ye ye ussannakilesā sattā, te te atiduggandhā honti. Teneva nikkilesānaṃ matasarīrampi duggandhaṃ na hoti. Dānaggaparivahanaketi dānaggadhuravahanake. Māpakoti divase divase parimitaparibbayadānavasena dhaññamāpako.
这三者即为三种苦行者。所谓“利益与饮食等苦行条件的安排”，即是指安排利益饮食等苦行的条件。所谓“软身界”，指调伏烦恼的烦躁和浊恼。所谓“一百万”，是指百万的数量。百万的数目与这些百万的数量相当，就好像用上足下的余地表示“色界为色”这样的谛理，或者呈现存在的形而上条件。以杀生等不善法行为的聚集所形成的称为“恶臭”，而无恶臭则没有之，称为无臭，即没有混杂烦恼的习气之义。此处“烦恼习气”用“恶臭”一词表达。何以故？因不敬、烦恼污秽、诸根皆厌恶、极其恶臭等。正如所有烦恼着众，其臭尤甚。由此去除烦恼之身亦无恶臭。“洒捨驾载”者，谓以有限施予之量为粮食供应者。
Pāḷiyanti vinayapāḷiyaṃ. Migajātakaṃ āharitvā kathesīti atīte kira bodhisatto migayoniyaṃ nibbattitvā migagaṇaparivuto araññe vasati. Athassa bhaginī attano puttakaṃ upanetvā ‘‘bhātika imaṃ bhāgineyyaṃ migamāyaṃ sikkhāpehī’’ti āha. Bodhisatto ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā ‘‘gaccha tāta, asukavelāyaṃ nāma āgantvā sikkheyyāsī’’ti āha. So mātulena vuttavelaṃ anatikkamitvā taṃ upasaṅkamitvā migamāyaṃ sikkhi. So ekadivasaṃ vane vicaranto pāsena baddho baddharavaṃ viravi. Migagaṇo palāyitvā ‘‘putto te pāsena baddho’’ti tassa mātuyā ārocesi. Sā bhātu santikaṃ gantvā ‘‘bhātika bhāgineyyo te migamāyaṃ sikkhāpito’’ti pucchi. Bodhisatto ‘‘mā tvaṃ puttassa kiñci pāpakaṃ āsaṅki, suggahitā tena migamāyā, idāni taṃ hāsayamāno āgacchissatī’’ti vatvā ‘‘migaṃ tipallattha’’ntiādimāha.
此处引用巴利文及律藏，举《鹿王本生经》。过去菩萨投胎为鹿族，居于林中，鹿群环伺。其妹妹携带其幼子，吩咐他照料此鹿群。菩萨听后说“好”，又说：“去吧，亲爱的，不过别急忙前往，应慢慢学习。”他不违母命，来到鹿群中学习。一日于林中游走，被网所缚；鹿群惊散，其母告知其兄：“你的儿子被网缚住了。”兄亲近询问，称：“兄弟，这鹿群乃你的儿子所训。”菩萨答：“莫以为儿子有恶意，鹿群受其规戒，今后此鹿必将欢喜而至。”又念“鹿群分成三叉形状，形如枕席，双眼平视，为所谓鹿群枕席。”
Tattha miganti bhāgineyyamigaṃ. Tipallatthaṃ vuccati sayanaṃ, ubhohi passehi ujukameva ca nipannakavasena tīhākārehi pallatthaṃ assa, tīṇi vā pallatthāni assāti tipallattho, taṃ tipallatthaṃ. Anekamāyanti bahumāyaṃ bahuvañcanaṃ. Aṭṭhakkhuranti ekekasmiṃ pāde dvinnaṃ dvinnaṃ vasena aṭṭhahi khurehi samannāgataṃ. Aḍḍharattāpapāyinti purimayāmaṃ atikkamitvā majjhimayāme araññato āgamma pānīyassa pivanato aḍḍharatte āpaṃ pivatīti aḍḍharattāpapāyī. ‘‘Aḍḍharatte āpapāyi’’ntipi pāṭho. Mama bhāgineyyaṃ migaṃ ahaṃ sādhukaṃ migamāyaṃ uggaṇhāpesiṃ. Kathaṃ? Yathā ekena sotena chamāyaṃ assasanto chahi kalāhi atibhoti bhāgineyyo. Idaṃ vuttaṃ hoti – ayañhi tava puttaṃ tathā uggaṇhāpesiṃ, yathā ekasmiṃ uparimanāsikāsote vātaṃ sannirumbhitvā pathaviyaṃ allīnena ekena heṭṭhimanāsikāsotena tatheva chamāyaṃ assasanto chahi kalāhi luddakaṃ atibhoti, chahi koṭṭhāsehi ajjhottharati vañcetīti attho. Katamehi chahi? Cattāro pāde pasāretvā ekena passena seyyāya, khurehi tiṇapaṃsukhaṇanena, jivhāninnāmanena, udarassa uddhumātabhāvakaraṇena, uccārapassāvavissajjanena, vātassa nirumbhanenāti. Atha vā tathā naṃ uggaṇhāpesiṃ, yathā ekena sotena chamāyaṃ assasanto. Chahīti heṭṭhā vuttehi chahi kāraṇehi. Kalāhīti kalāyissati, luddakaṃ vañcessatīti attho. Bhotīti bhaginiṃ ālapati. Bhāgineyyoti evaṃ chahi kāraṇehi vañcakaṃ bhāgineyyaṃ niddisati.
此处“鹿”即指鹿群，“三叉形状”为卧姿，双目直视，仿佛卧具。所谓“八蹄”是指每脚备有两蹄，总计八蹄。所谓“以行伤夜”，谓过去黎明前跨越，至凌晨时分到达林中取水饮者称为“伤夜者”，此为断句方式。菩萨说：“我为兄长之鹿群细心照顾。”其理如：以一耳听觉辨别，被风吹养呼吸超六秒，兄长故作隐瞒。此处说，自上鼻孔以气吹至下鼻孔，犹如按风从六道中吹破，风在六分地带自下而上流动，因而撕裂欺骗。六者何指？乃四肢伸展、一眼视床、舌钝、腹脏卷动、发声呼吸、气息充满。若不如此照顾，则以一耳微弱之气息吹养。六者谓前述六种行为状况。菩萨如此细致照料，乃为兄长鹿群所信赖。
Evaṃ bodhisatto bhāgineyyassa migamāyaṃ sādhukaṃ uggahitabhāvaṃ vadanto bhaginiṃ samassāsesi. Sopi migapotako pāse baddho anibandhitvāyeva bhūmiyaṃ mahāphāsukapassena pāde pasāretvā nipanno pādānaṃ āsannaṭṭhāne khurehi eva paharitvā paṃsuñca tiṇāni ca uppāṭetvā uccārapassāvaṃ vissajjetvā sīsaṃ pātetvā jivhaṃ ninnāmetvā sarīraṃ kheḷakilinnaṃ katvā vātaggahaṇena udaraṃ uddhumātakaṃ katvā akkhīni parivattetvā heṭṭhānāsikāsotena vātaṃ sañcarāpento uparimanāsikāsotena vātaṃ sannirumbhitvā sakalasarīraṃ thaddhabhāvaṃ gāhāpetvā matakākāraṃ dassesi, nīlamakkhikāpi naṃ samparivāresuṃ, tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne kākā nilīyiṃsu. Luddo āgantvā udare hatthena paharitvā ‘‘pātova baddho bhavissati, pūtiko jāto’’ti tassa bandhanarajjuṃ mocetvā ‘‘ettheva dāni naṃ ukkantitvā maṃsaṃ ādāya gamissāmī’’ti nirāsaṅko hutvā sākhāpalāsaṃ gahetuṃ āraddho. Migapotakopi uṭṭhāya catūhi pādehi ṭhatvā kāyaṃ vidhunitvā gīvaṃ pasāretvā mahāvātena chinnavalāhako viya vegena mātu santikaṃ agamāsi. Satthā ‘‘na, bhikkhave, rāhulo idāneva sikkhākāmo, pubbepi sikkhākāmoyevā’’ti evaṃ migajātakaṃ āharitvā kathesi.
于是菩萨称兄长之鹿群为好鹿，表明其良善之态。鹿群小鹿被捕，腿痛跪伏。鹿蹄击打附近之地，践踏草叶并用发声呼吸呼出气息，倾倒头颅，垂伸舌头，戏耍身体，以腹鸣声吸气，翻转双眼，以上鼻孔呼气，下鼻孔吸气，令全身定稳，展现如黑乌鸦聚集之形态。乌鸦纷纷环绕，不肯离去。病鹿来至，拍打腹部言曰：“快要中了毒了，死期将至。”割断其缚绳，为其解除，虚心告诉：“现在不宜将这头小鹿举起猎取肉食。”然后持树枝入林。当时佛告比库们：“不是的，拉胡拉现在正当学习时，过往也都乐于学习。”于是诵说此《鹿本生经》给予讲解。
Ambalaṭṭhiyarāhulovādaṃ desesīti ‘‘passasi no tvaṃ, rāhula, imaṃ parittaṃ udakāvasesaṃ udakādāne ṭhapitanti? Evaṃ, bhante. Evaṃ parittakaṃ kho, rāhula, tesaṃ sāmaññaṃ, yesaṃ natthi sampajānamusāvāde lajjā’’ti evamādinā ambalaṭṭhiyarāhulovādaṃ (ma. ni. 2.107 ādayo) kathesi. Gehasitaṃ vitakkaṃ vitakkentassāti āyasmā kira rāhulo bhagavato piṭṭhito piṭṭhito gacchantova pādatalato yāva upari kesantā tathāgataṃ olokesi, so bhagavato buddhavesavilāsaṃ disvā ‘‘sobhati bhagavā dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇavicittasarīro byāmappabhāparikkhittatāya vippakiṇṇasuvaṇṇacuṇṇamajjhagato viya vijjulatāparikkhitto kanakapabbato viya yantasamākaḍḍhitaratanavicittasuvaṇṇaagghikaṃ viya paṃsukūlacīvarappaṭicchannopi rattakambalaparikkhittakanakapabbato viya pavāḷalatāpaṭimaṇḍitasuvaṇṇaghaṭikaṃ viya cīnapiṭṭhacuṇṇapūjitasuvaṇṇacetiyaṃ viya lākhārasānulitto kanakathūpo viya rattavalāhakantaragato taṅkhaṇamuggatapuṇṇacando viya aho samatiṃsapāramitānubhāvena sajjitassa attabhāvassa sirisampattī’’ti cintesi. Tato attānampi oloketvā ‘‘ahampi sobhāmi, sace bhagavā catūsu mahādīpesu cakkavattirajjaṃ akarissa, mayhaṃ pariṇāyakaṭṭhānantaramadassa, evaṃ sante ativiya jambudīpatalaṃ atisobhissā’’ti attabhāvaṃ nissāya gehasitaṃ chandarāgaṃ uppādesi. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ – ‘‘satthu ceva attano ca rūpasampattiṃ disvā gehasitaṃ vitakkaṃ vitakkentassā’’ti.
注释曰：关于安巴拉提比库的劝导，谓之“你看，难陀，这护身符——用水来供养护持，他们真以此为护持吧？”难陀答曰：“是，尊者。此护身符乃一切有其平常者，且无智慧误谬之处。”如是如此说，从此引出安巴拉提比库劝导经（中部尼柯耶二百零七经始）。那时，据说沙门难陀如同背对世尊脚底，向上抬头，目视世尊，如来头发之华丽，他见世尊身披如金山、宝石精雕细琢之衣，披风似蒲团，衣缠绵其身，如金器饰物，周围光辉灿烂，如御座之华盖，亮如珍珠满天，令其心生赞叹：“世尊威仪庄严，具二十二大人相，体净如朱砂覆之，犹如金山之稳固，光芒四射，宛如宝石雕饰的华丽袈裟与披风，顶饰如金宝坛，犹如装饰以珠光的金色宝盖，如华丽的金釜，发光耀眼，辉映宝钵，宛如灿烂的月亮，实为智慧与觉悟之体现。”随后，他又自审自己，“若世尊当今于四大洲都成转轮圣王，在我寿命终结之后，我必亦如是，整个占满极广阔的珍珠宝地。”基于此自观之光辉，他生起居家爱欲之想。因此说：“因见师尊自身与其外表庄严，故发起居家之执念。”
Bhagavāpi purato gacchantova cintesi – ‘‘paripuṇṇacchavimaṃsalohito dāni rāhulassa attabhāvo, rajanīyesu rūpārammaṇādīsu cittassa pakkhandanakālo jāto, nipphalatāya nu kho rāhulo vītināmetī’’ti. Atha sahāvajjaneneva pasanne udake macchaṃ viya parisuddhe ādāsamaṇḍale mukhanimittaṃ viya ca tassa taṃ cittuppādaṃ addasa, disvā ca ‘‘ayaṃ rāhulo mayhaṃ atrajo hutvā mama pacchato āgacchanto ‘ahaṃ sobhāmi, mayhaṃ vaṇṇāyatanaṃ pasanna’nti attabhāvaṃ nissāya gehasitaṃ chandarāgaṃ uppādeti, atitthe pakkhando, uppathaṃ paṭipanno, agocare carati, disāmūḷhaaddhiko viya agantabbaṃ disaṃ gacchati, ayaṃ kho panassa kileso abbhantare vaḍḍhanto attatthampi yathābhūtaṃ passituṃ na dassissati paratthampi ubhayatthampi, tato nirayepi paṭisandhiṃ gaṇhāpessati, tiracchānayoniyampi pettivisayepi asurakāyepi sambādhepi mātukucchisminti anamatagge saṃsāravaṭṭe paripātessati. Yathā kho pana anekaratanapūrā mahānāvā bhinnaphalakantarena udakaṃ ādiyamānā muhuttampi na ajjhupekkhitabbā hoti, vegena vegenassā vivaraṃ pidahituṃ vaṭṭati, evameva ayampi na ajjhupekkhitabbo. Yāvassa ayaṃ kileso abbhantare sīlaratanādīni na vināseti, tāvadeva naṃ niggaṇhissāmī’’ti ajjhāsayaṃ akāsi. Tato rāhulaṃ āmantetvā ‘‘yaṃ kiñci, rāhula, rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rūpaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbanti. Rūpameva nu kho bhagavā rūpameva nu kho sugatāti. Rūpampi rāhula, vedanāpi rāhula, saññāpi rāhula, saṅkhārāpi rāhula, viññāṇampi rāhulā’’ti mahārāhulovādasuttaṃ (ma. ni. 2.113 ādayo) abhāsi. Taṃ dassetuṃ – ‘‘yaṃ kiñci rāhula…pe… kathesī’’ti vuttaṃ.
世尊则在前行走，心念道：“今劳绩圆满，光明耀眼的难陀正处于觉悟之态，然诸夜晚中的色影幻像，终归是心念生起、消逝之时，究竟是虚幻不实。难陀或将因此达到寂灭。”于是，他如清净水中见水草之首清楚显现般，观察难陀的心念生起，发现其念头有如孩子般尚未成熟，对自我光明赞叹不已，随之生起居家爱欲，执著迷惑。其心念轻狂、早起晚睡、游走非止之处，如瞎眼者行视，不辨是非正邪，心生妄想。由于此心之贪染，他难以正视自我实相亦难觉察他者真相，故定将堕入三恶道，轮回无尽。有如大海漂浮破碎船板一般，他心纷扰难安。唯有此烦恼未灭之前，将无法安住于戒律如宝珠之境。承此而告诫难陀曰：“难陀，一切过往、未来及现在之色，无论内外粗细高下，远近诸相，均应以正智如实观照，断言‘非我，非我所有，不属于我’等。”他又说“色者世尊，色者善者。色乃难陀，受乃难陀，想乃难陀，行乃难陀，识亦难陀”，此即圣难陀劝导经（中部尼柯耶二百一十三经）。为示现该义，复诵“无论何物，难陀……教学”经句。
Saṃyuttake pana rāhulovādoti rāhulasaṃyutte vuttarāhulovādaṃ sandhāya vadanti. Tattha ‘‘sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ, bhante, bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyya’’nti therena yācito ‘‘taṃ kiṃ maññasi, rāhula, cakkhu niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ, bhante. Yaṃ panāniccaṃ , dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ, bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’’’tiādinā rāhulovādaṃ (saṃ. ni. 2.188 ādayo) ārabhi. Therassa vipassanācāroyeva, na pana mahārāhulovādo viya vitakkūpacchedāya vuttoti adhippāyo.
在相应部中，有称此谓难陀劝导，即难陀相应经中世尊开示难陀劝导经。曾有诸比库求问：“尊者，世尊，请简略教导佛法。我闻佛法后，欲专心精进安住该法。”世尊问曰：“难陀，眼识常住或无常？”答曰：“无常，尊者。”曰：“无常者，苦否？是苦，尊者。”曰：“是，尊者。”又问：“无常苦及变化者，能不能以‘这是我，这是我所有，我是此体’之语，正见体认？”此即难陀劝导经（相应部尼柯耶二百八十八经始）之开端。此处指示该比库以内观智慧修正念，非单止毁坏分别念。
Athassa satthā ñāṇaparipākaṃ ñatvātiādīsu bhagavato kira rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi ‘‘paripakkā kho rāhulassa vimuttiparipācanīyā dhammā, yannūnāhaṃ rāhulaṃ uttari āsavānaṃ khaye vineyya’’nti? Athassa bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto āyasmantaṃ rāhulaṃ āmantesi – ‘‘gaṇhāhi, rāhula, nisīdanaṃ, yena andhavanaṃ tenupasaṅkamissāma divāvihārāyā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā rāhulo bhagavato paṭissutvā nisīdanaṃ ādāya bhagavato piṭṭhito piṭṭhito anubandhi. Tena kho pana samayena anekāni devatāsahassāni bhagavantaṃ abhivanditvā anubandhitā honti ‘‘ajja bhagavā āyasmantaṃ rāhulaṃ uttari āsavānaṃ khaye vinessatī’’ti. Atha kho bhagavā andhavanaṃ ajjhogāhetvā aññatarasmiṃ rukkhamūle paññatte āsane nisīdi. Āyasmāpi rāhulo bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Atha āyasmantaṃ rāhulaṃ āmantetvā ‘‘taṃ kiṃ maññasi, rāhula, cakkhu niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ, bhante. Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ, bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’’’tiādinā rāhulovādaṃ (saṃ. ni. 4.121) adāsi. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ – ‘‘andhavane nisinno cūḷarāhulovādaṃ kathesī’’ti.
于是，世尊知晓智慧圆满，显现心意集聚。谓曰：“难陀智慧圆满，能疾病痊愈。”当早晨时分，世尊着袈裟，前往沙瓦提乞食，回返时施行乞食后礼，迎请长老难陀入座，谓曰：“难陀，请取座，我等将往暗林日中行住。”难陀答：“是，尊者。”遂就座，背对世尊。彼时，无数天神顶礼世尊，同时伴随赞言：“今日世尊令难陀出离垢染，终将断除后余染污。”世尊起身诣暗林，坐于一树下，长老难陀亦礼拜后就坐一旁。世尊复问：“难陀，眼识常住还是无常？”答曰：“无常，尊者。”曰：“无常者，苦否？”答曰：“苦也，尊者。”曰：“无常、苦、变易者，能否以‘这是我，这是我所有，我是此体’之识，真知察觉？”如是而诵难陀劝导经（相应部尼柯耶四百二十一经）。对此，有云“坐于暗林时，讲述小难陀劝导”。
Koṭisatasahassadevatāhīti āyasmatā rāhulena padumuttarassa bhagavato pādamūle pathavindhararājakāle patthanaṃ ṭhapentena saddhiṃ patthanaṃ ṭhapitadevatāyevetā. Tāsu pana kāci bhūmaṭṭhadevatā, kāci antalikkhaṭṭhakā, kāci cātumahārājikādidevaloke, kāci brahmaloke nibbattā, imasmiṃ pana divase sabbā ekaṭṭhāne andhavanasmiṃyeva sannipatitā.
所谓百万亿天神，即长老难陀与世尊足下时，于帕土因陀罗王时所祀众神。诸神中有地祇、有空中神、华严四大王及以上诸天、梵天等皆出现在当日，并汇集于暗林某地，聚集一处。
Ābhidosikanti pārivāsikaṃ ekarattātikkantaṃ pūtibhūtaṃ. Ekarattātikkantasseva hi nāmasaññā esā, yadidaṃ ābhidosikoti. Ayaṃ panettha vacanattho – pūtibhāvadosena abhibhūtoti abhidoso, abhidosoyeva ābhidosiko. Kummāsanti yavakummāsaṃ. Adhivāsetvāti ‘‘tena hi, tāta raṭṭhapāla, adhivāsehi svātanāya bhatta’’nti pitarā nimantito svātanāya bhikkhaṃ adhivāsetvā. Ettha ca thero pakatiyā ukkaṭṭhasapadānacāriko svātanāya bhikkhaṃ nāma nādhivāseti, mātu anuggahena pana adhivāseti. Mātu kirassa theraṃ anussaritvā anussaritvā mahāsoko uppajjati, rodaneneva dukkhī viya jātā, tasmā thero ‘‘sacāhaṃ taṃ apassitvā gamissāmi, hadayampissā phaleyyā’’ti anuggahena adhivāsesi. Paṇḍitā hi bhikkhū mātāpitūnaṃ ācariyupajjhāyānaṃ vā kātabbaṃ anuggahaṃ ajjhupekkhitvā dhutaṅgasuddhikā na bhavanti.
“Ābhidosika”（阿彼多锡迦）者，意为一昼夜之内超越烦忧、清净无染者也。此“Ābhidosika”一词，含义为被烦恼所覆之意，谓被烦恼缠绕而生苦恼。又，“kummāsa”是幼稚之意。所谓“adhivāsetvā”，谓“父亲憎恶之故，让子自食其力，自立为奴。”意谓老僧行为叛逆，拒绝为奴，由母亲扶助而得生活。然母亲为求儿安乐，回忆其过往，生大悲痛，如同哭泣。故此长老念“见到后，应当离去，免使我心痛也”，则由母之辅导，以慈心持安居。圣比库应知尊重父母及师长，愚癡异行若不察觉，正法清净之根基难现。
Alaṅkatapaṭiyatte itthijaneti pitarā uyyojite itthijane. Pitā kirassa dutiyadivase sakanivesane mahantaṃ hiraññasuvaṇṇassa puñjaṃ kārāpetvā kilañjehi paṭicchādāpetvā āyasmato raṭṭhapālassa purāṇadutiyikāyo ‘‘etha tumhe vadhū, yena alaṅkārena alaṅkatā pubbe raṭṭhapālassa kulaputtassa piyā hotha manāpā, tena alaṅkārena alaṅkarothā’’ti āṇāpetvā paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā kāle ārocite āgantvā paññatte āsane nisinnaṃ ‘‘idaṃ te, raṭṭhapāla, mattikaṃ dhanaṃ, aññaṃ pettikaṃ, aññaṃ pitāmahaṃ; sakkā, tāta raṭṭhapāla, bhoge ca bhuñjituṃ, puññāni ca kātuṃ? Ehi tvaṃ, tāta raṭṭhapāla, sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu, puññāni ca karohī’’ti yācitvā tena paṭikkhipitvā dhamme desite ‘‘ahaṃ imaṃ uppabbājessāmī’’ti ānayiṃ, so ‘‘dāni me dhammakathaṃ kātuṃ āraddho, alaṃ me vacanaṃ na karissatī’’ti uṭṭhāya gantvā tassa orodhānaṃ dvāraṃ vivarāpetvā ‘‘ayaṃ vo sāmiko, gacchatha, yaṃ kiñci katvāna gaṇhituṃ vāyamathā’’ti uyyojesi. Tīsu vayesu ṭhitā nāṭakitthiyo theraṃ parivārayiṃsu. Tāsu ayaṃ asubhasaññaṃ uppādesi. Tena vuttaṃ – ‘‘alaṅkatapaṭiyatte itthijane asubhasaññaṃ uppādetvā’’ti.
当女性佩戴饰物时，其父亲便会为其主持婚礼。传说某一女性的父亲在第二天于府邸内，用大量华丽的金银财宝装饰房屋，并用丝绸布帷覆盖，先前有位长寿的政护长老说：“这里有新娘子，请用饰物装扮她，使她昔日为政护长老的族子所爱，受人敬重。就以这饰物装饰她吧。”随后赠予充足丰盛的主食和副食。时机成熟后，来访者坐于预定席位，向政护说：“政护，这些泥土般的财富，还有其他属于亡者和祖父的物品，你可否享用其中的财富并积累功德？来吧，政护，请你接受教诲，放弃贪欲，享用财富且修造功德。”言毕，他收回财物，开示佛法说：“我将出家修道。”政护起身回应：“现在我已开始讲法，不会违背你的意愿。”随即前往打开府邸门，吩咐守卫说：“这位是主君，去吧，取回你所做的一切。” 三个年龄相仿的妇人围绕长老，他便由此教导不净观。此经指出：“当女性佩戴饰物时，教导她观不净。”
Ṭhitakovadhammaṃ desetvāti –
所谓阐述不变之理，意指——
‘‘Passa cittakataṃ bimbaṃ, arukāyaṃ samussitaṃ;
“看这色相，心识造作的形象，形如锯末所堆，
Āturaṃ bahusaṅkappaṃ, yassa natthi dhuvaṃ ṭhiti.
疾病缠身、多有烦恼，其中无永恒安住。
‘‘Passa cittakataṃ rūpaṃ, maṇinā kuṇḍalena ca;
看这心识造作的身形，佩饰宝石与耳环，
Aṭṭhiṃ tacena onaddhaṃ, saha vatthehi sobhati.
骨头外以皮肤覆盖，连同衣裳显得光洁。”
‘‘Alattakakatā pādā, mukhaṃ cuṇṇakamakkhitaṃ;
『脚上涂抹灰泥』者，『面上堆积粉末』者，乃因愚痴所染，非向真理探求者所为。
Alaṃ bālassa mohāya, no ca pāragavesino.
乃因愚痴所染，非游求解脱真理之智者所为。
‘‘Aṭṭhāpadakatā kesā, nettā añjanamakkhitā;
『头发涂泥为八』者，『眼睛涂抹黑膏』者，乃由愚痴所致，非向彼岸探求者行为。
Alaṃ bālassa mohāya, no ca pāragavesino.
乃由愚痴所致，非向彼岸探求者行为。
‘‘Añjanīvaṇṇavā cittā, pūtikāyo alaṅkato;
『心色如眼膏』者，『肢体污秽不净』者，皆因愚痴所缠，非真理寻求者所为。
Alaṃ bālassa mohāya, no ca pāragavesino.
皆因愚痴所缠，非真理寻求者所为。
‘‘Odahi migavo pāsaṃ, nāsadā vāguraṃ migo;
“猎人出笼去捕猎，野兽不肯轻易被捉；
Bhutvā nivāpaṃ gacchāmi, kandante migabandhake’’ti. (ma. ni. 2.302; theragā. 769-774) –
我已熄灭陷阱，将要离开，猎人哭喊着呼唤他捕获的猛兽。”（马赫尼经2.302；长老诗769-774） ——
Imāhi gāthāhi dhammaṃ desetvā.
以上颂歌用以宣说佛法。
Ākāsaṃuppatitvāti ākāsaṃ pakkhanditvā. Kasmā pana thero ākāsena gato? Pitā kirassa seṭṭhi sattasu dvārakoṭṭhakesu aggaḷāni dāpetvā malle āṇāpesi ‘‘sace nikkhamitvā gacchati, hatthapādesu naṃ gahetvā kāsāyāni haritvā gihivesaṃ gaṇhāpethā’’ti. Tasmā thero ‘‘ete mādisaṃ mahākhīṇāsavaṃ hatthe vā pāde vā gahetvā apuññaṃ pasaveyyuṃ, taṃ nesaṃ mā ahosī’’ti cintetvā ākāsena agamāsi. Migacīranti evaṃnāmakaṃ uyyānaṃ. Catupārijuññapaṭimaṇḍitanti jarāpārijuññaṃ, byādhipārijuññaṃ, bhogapārijuññaṃ, ñātipārijuññanti imehi catūhi pārijuññehi paṭimaṇḍitaṃ. Pārijuññanti ca parihānīti attho. Sesamettha suviññeyyameva.
『空』字之义为离开此空。为何长老说自己去了空呢？其由是他父亲为当地七门城堡中的富商，囚禁斗技士，并告诫说：‘若出去应当这样行，勿携带兵器，且披袈裟，拿住家仆同行。’基于此，长老念及：“牵着斗技士等恶人必招坏果，故我不与此事同流合污。”遂乘“空中”离去。Migacīra即一处园林，名为四种损坏围绕：老病损坏、疾病损坏、财物损坏、亲族损坏，这四种围绕即是损坏之意。此理应了然明白。
Kuṇḍadhānattheravatthu军德达那长老之事
§211
211. Tatiye salākaṃ gaṇhantīti salākagāhakā. Sunāparantajanapadaṃ gacchantepi paṭhamameva salākaṃ gaṇhīti sambandho. Chabbassantareti channaṃ vassānaṃ abbhantare. Mettīti mittabhāvo. Bhedake satīti bhedakaraṇe sati. Gumbasabhāgatoti gumbasamīpato, ayameva vā pāṭho. Itthī hutvāti itthī viya hutvā, manussitthivaṇṇaṃ māpetvāti attho. Dīgharattānugatoti dīghakālaṃ anubandho. Ettakaṃ addhānanti ettakaṃ kālaṃ. Handāvusoti gaṇhāvuso. Atthaṃ gahetvāti bhūtatthaṃ gahetvā, ayameva vā pāṭho. Koṇḍo jātoti dhutto jāto.
211. 第三经中，「取签者」者，谓取签之人。经文连接为：彼甚至在前往阿宛堤地方之时，亦首先取签。「六瓦萨之内」者，即六年之内。「慈」者，谓友爱之情。「有分裂之时」者，即有造成分裂之事时。「近丛林处」者，即于丛林附近，或此即为另一读法。「如成为女人」者，谓犹如变为女人，即示现人类女性之形貌之意。「长久随行」者，谓长时间追随跟随。「此段时间」者，即此段时间。「来，具寿」者，即「拿吧，具寿」。「取其义」者，谓取其真实之义，或此即为另一读法。「乔哒出现了」者，即狡猾之人出现了。
Māvoca pharusaṃ kañcīti kañci ekapuggalaṃ pharusaṃ mā avoca. Vuttā paṭivadeyyu tanti tayā pare dussīlāti vuttā tampi tatheva paṭivadeyyuṃ. Dukkhā hi sārambhakathāti esā kāraṇuttarā yugaggāhakathā nāma dukkhā. Paṭidaṇḍā phuseyyu tanti kāyadaṇḍādīhi paraṃ paharantassa tādisāva paṭidaṇḍā tava matthake pateyyuṃ.
他曾言“不可粗野对待某人”，意谓不可对某个个体施以粗恶。若出言反驳，则被称为恶劣者。苦是根本原因，彼本起苦果的称谓。‘Paṭidaṇḍā phuseyyu’意谓因身刑具等伤害他人，理应自身遭受同等刑罚。
Sace neresi attānanti sace attānaṃ niccalaṃ kātuṃ sakkhissasi. Kaṃso upahato yathāti mukhavaṭṭiyaṃ chinditvā talamattaṃ katvā ṭhapitaṃ kaṃsatālaṃ viya. Tādisañhi hatthehi pādehi daṇḍena vā pahatampi saddaṃ na karoti. Esa pattosi nibbānanti sace evarūpo bhavituṃ sakkhissasi, imaṃ paṭipadaṃ pūrayamāno eso tvaṃ idāni appattopi nibbānaṃ pattosi nāma. Sārambho te na vijjatīti ‘‘evañca sati tvaṃ dussīlo, ahaṃ susīlo’’ti evamādiko uttarikaraṇavācālakkhaṇo sārambho te na vijjati, na bhavissatiyevāti attho. Parikkilesenāti saṃkilesahetunā.
如果你能够使自己不动摇稳定，就好比被敲击的器物断裂掉落后，其金属底座牢固地立在那里。就像用手、脚或杖击打也不会发出声音一样。如果你能达到这样的状态，便能证得涅槃。若你能成为如此坚定者，正在实现这条路径，那么你现在就可以说自己已得涅槃了。若无起心动念者，就不会有恶劣之根源。因此说：「在此教法中，没有烦恼起因的念头，这就是你无邪恶的标志，故不会有恶劣之根源，也不会生起恶劣之境。」所谓污垢，即指烦恼之因。
Vaṅgīsattheravatthu瓦吉萨长老之事
§212
212. Catutthe sampannapaṭibhānānanti paripuṇṇapaṭibhānānaṃ. Cutiṃ yo vedi…pe… sabbasoti yo sattānaṃ cutiñca paṭisandhiñca sabbākārena pākaṭaṃ katvā jānāti, taṃ ahaṃ alagganatāya asattaṃ, paṭipattiyā suṭṭhu gatattā sugataṃ, catunnaṃ saccānaṃ sambuddhattā buddhaṃ brāhmaṇaṃ vadāmīti attho. Yassa gatinti yassete devādayo gatiṃ na jānanti, tamahaṃ āsavānaṃ khīṇatāya khīṇāsavaṃ, kilesehi ārakattā arahantaṃ brāhmaṇaṃ vadāmīti attho.
二百一十二．第四种完全通达者，是指通达四圣谛的圆满者。认识生死及其断灭的人，明了众生的生灭与再生，并彻底昭然宣布此理，这就是我以觉悟成佛者、婆罗门的身份称呼的那位圣者。那些不了解众生生死归处的天人等，我则称之为阿拉汉、已断尽烦恼、远离烦恼的婆罗门。
Upasenavaṅgantaputtattheravatthu伍波谢那瓦甘德子长老之事
§213
213. Pañcame sabbapāsādikānanti sabbaso pasādaṃ janentānaṃ. Kintāyanti kiṃ te ayaṃ. Atilahunti atisīghaṃ. Yassa tasmiṃ attabhāve uppajjanārahānaṃ maggaphalānaṃ upanissayo natthi, taṃ buddhā ‘‘moghapuriso’’ti vadanti ariṭṭhalāḷudāyiādike viya. Upanissaye satipi tasmiṃ khaṇe magge vā phale vā asati ‘‘moghapurisā’’ti vadantiyeva dhaniyattherādike viya. Imassapi tasmiṃ khaṇe maggaphalānaṃ abhāvato ‘‘moghapurisā’’ti āha, tucchamanussāti attho. Bāhullāyāti parisabāhullāya. Anekapariyāyenāti anekakāraṇena.
二百一十三．第五种完全令人欢喜者，是指使众生悉皆生起欢喜的圣者。那么，这是什么呢？是极快迅捷的。若在其自性中没有众生产生贪欲、嗔恨及四圣谛果实的因缘，佛称之为“愚人”，如郁迟、剌利达等恶人与。即使有因缘存在，在此时刻却无圣谛果位，亦名为“愚人”，如富豪长老等。因无圣谛果位遂称为“愚人”，意谓徒具人身。所谓“巴护利亚”即指过多聚集，“阿尼卡帕利亚”即指因多种缘故。
Icchāmahaṃ, bhikkhaveti bhagavā kira taṃ addhamāsaṃ na kañci bodhaneyyasattaṃ addasa, tasmā evamāha, evaṃ santepi tantivasena dhammadesanā kattabbā siyā. Yasmā panassa etadahosi – ‘‘mayi okāsaṃ kāretvā paṭisallīne bhikkhū adhammikaṃ katikavattaṃ karissanti, taṃ upaseno bhindissati, ahaṃ tassa pasīditvā bhikkhūnaṃ dassanaṃ anujānissāmi. Tato maṃ passitukāmā bahū bhikkhū dhutaṅgāni samādiyissanti, ahañca tehi ujjhitasanthatapaccayā sikkhāpadaṃ paññapessāmī’’ti, tasmā evamāha. Therassāti upasenattherassa. Manāpāni te bhikkhu paṃsukūlānīti ‘‘bhikkhu tava imāni paṃsukūlāni manāpāni attano ruciyā khantiyā gahitānī’’ti pucchati. Na kho me, bhante, manāpāni paṃsukūlānīti, bhante, na mayā attano ruciyā khantiyā gahitāni, galaggāhena viya matthakatāḷanena viya ca gāhito mayāti dasseti. Pāḷiyaṃ āgatamevāti vinayapāḷiṃ sandhāya vadati.
「我愿意，贵比库。」世尊谓当月未曾见有可教导觉悟者，故云：「即便如此，当以细线绳系众比库，宜行教法说法。以后若有人因我给予机会而在隐居处行恶，便将断绝该隐士缘故。我将因此欢喜，且准许众比库见我。由此愿众比库将断恶行，我亦应以因缘维持戒律。」此云“长者”，指准提长者。有比库问：「长者，比库身上的尘垢是愉悦、忍受而承受的吗？」答曰：「非也尊者，不是我以喜悦忍受所接触，而是被柴捆和茅草紧缚所缠绕。」此意即指巴利文原义。
Dabbattheravatthu答巴长老之事
§214
214. Chaṭṭhe aṭṭhārasasu mahāvihāresūti rājagahassa samantato ṭhitesu aṭṭhārasasu mahāvihāresu. Upavijaññāti āsannapasūtikālā. Rahogatoti rahasi gato. Saṅghassa veyyāvaccakaraṇe kāyaṃ yojetukāmo cintesīti thero kira attano katakiccabhāvaṃ disvā ‘‘ahaṃ imaṃ sarīraṃ dhāremi, tañca kho vātamukhe ṭhitapadīpo viya aniccatāmukhe ṭhitaṃ nacirasseva nibbāyanadhammaṃ yāva na nibbāyati, tāva kiṃ nu kho ahaṃ saṅghassa veyyāvaccaṃ kareyya’’nti cintento iti paṭisañcikkhati ‘‘tiroraṭṭhesu bahū kulaputtā bhagavantaṃ adisvāva pabbajanti, te ‘bhagavantaṃ passissāma ceva vandissāmā’ti ca dūratopi āgacchanti, tatra yesaṃ senāsanaṃ nappahoti, te silāpattakepi seyyaṃ kappenti. Pahomi kho panāhaṃ attano ānubhāvena tesaṃ tesaṃ kulaputtānaṃ icchāvasena pāsādavihāraaḍḍhayogādīni mañcapīṭhattharaṇāni nimminitvā dātuṃ? Punadivase cettha ekacce ativiya kilantarūpā honti, te gāravena bhikkhūnaṃ purato ṭhatvā bhattānipi na uddisāpenti, ahaṃ kho pana tesaṃ bhattānipi uddisituṃ pahomī’’ti. Iti paṭisañcikkhanto ‘‘yaṃnūnāhaṃ saṅghassa senāsanañca paññapeyyaṃ, bhattāni ca uddiseyya’’nti cintesi. Sabhāgasabhāgānanti suttantikādiguṇavasena sabhāgānaṃ, na mittasanthavavasena. Thero hi yāvatikā suttantikā honti, te uccinitvā uccinitvā ekato tesaṃ anurūpameva senāsanaṃ paññapeti. Venayikābhidhammikakammaṭṭhānikakāyadaḷhibahulesupi eseva nayo. Teneva pāḷiyaṃ (pārā. 380) vuttaṃ – ‘‘yete bhikkhū suttantikā, tesaṃ ekajjhaṃ senāsanaṃ paññapetī’’tiādi.
二百一十四．第十八大寺，是指王舍城周围的十八座大寺。所谓「临产时」指到分娩之期。所谓隐遁，即密行。因比库认为自己职责所在，心念：「我持此身，犹如风口上灯一时不灭，何况应为僧团提供管理。」于是深思熟虑，想到：「诸多贵族之子远播佛名，来此出家，虽远道而至，但无定所，彼等以戒衣为床榻，借助我的顺缘，以满足他们的住处欲求。我能否以自己微薄之力，筹建床榻、坐具、衣物、饮食与所需呢？有时有些人过于疲惫衰弱，无法自行提供饮食，我是可以为他们提供饮食的。」于是，他自许：「若我能为僧团筹建住处及供养食饭，则称为主持宿眾。」「沙菩萨众」指依教典而共处的僧团成员，不等于友伴。年长长老若执教法，定为主持住处。戒律法义遵循此例。巴利文有云：「若比库组成宿眾，则同处一所房舍。」
Aṅguliyā jalamānāyāti tejokasiṇacatutthajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya abhiññāñāṇena aṅgulijalanaṃ adhiṭṭhahitvā teneva tejodhātusamāpattijanitena aggijālena aṅguliyā jalamānāya. Ayaṃ mañcotiādīsu pana there ‘‘ayaṃ mañco’’tiādiṃ vadante nimmitāpi attano attano gataṭṭhāne ‘‘ayaṃ mañco’’tiādiṃ vadanti. Ayañhi nimmitānaṃ dhammatā.
手指浸水，是指出入息念入第四禅起后，起身以神通作用以手指盛水。此为指水法，是与光元素成就相伴产生的神通者，用火网以手指盛水之事。像这称为床具等，长者们称之为“此乃床具”。这些法相皆本地自性，因此长者们以其所在地自称“此为床具”等。
‘‘Ekasmiṃ bhāsamānasmiṃ, sabbe bhāsanti nimmitā;
‘在同一处所交谈时，众人都谈论相应的事物；
Ekasmiṃ tuṇhimāsine, sabbe tuṇhī bhavanti te’’ti. (dī. ni. 2.286);
而在寂静的同一处所，众人皆处于寂静状态。’（《长部·尼涅槃经》2.286）
Yasmiṃ pana vihāre mañcapīṭhādīni na paripūrenti, tattha attano ānubhāvena pūrenti, tena nimmitānaṃ avatthukaṃ vacanaṃ na hoti sabbattha mañcapīṭhādīnaṃ sabbhāvato. Sabbavihāresu ca gamanamagge samappamāṇe katvā adhiṭṭhāti. Katikasaṇṭhānādīnaṃ pana nānappakārattā tasmiṃ tasmiṃ vihāre katikavattāni visuṃ visuṃ kathāpetīti veditabbaṃ. Aniyametvā nimmitānañhi ‘‘ekasmiṃ bhāsamānasmi’’ntiādidhammatā vuttā. Tathā hi ye vaṇṇavayasarīrāvayavaparikkhārakiriyāvisesādīhi niyamaṃ akatvā nimmitā honti, te aniyametvā nimmitattā iddhimatā sadisāva honti. Ṭhānanisajjādīsu bhāsitatuṇhībhāvādīsu vā yaṃ yaṃ iddhimā karoti, taṃ tadeva karonti. Sace pana nānappakāre kātukāmo hoti, keci paṭhamavaye, keci majjhimavaye, keci pacchimavaye, tathā dīghakese upaḍḍhamuṇḍe missakakese upaḍḍharattacīvare paṇḍukacīvare, padabhāṇadhammakathāsarabhaññapañhapucchanapañhavissajjanarajanapacanacīvarasibbanadhovanādīni karonte, aparepi vā nānappakāre kātukāmo hoti, tena pādakajjhānato vuṭṭhāya ‘‘ettakā bhikkhū paṭhamavayā hontū’’tiādinā nayena parikammaṃ katvā puna samāpajjitvā vuṭṭhāya adhiṭṭhite adhiṭṭhānacittena saddhiṃ icchiticchitappakārāyeva honti. Puna attano vasanaṭṭhānameva āgacchatīti tehi saddhiṃ janapadakathaṃ kathento anisīditvā attano vasanaṭṭhānaṃ veḷuvanameva paccāgacchati. Pāḷiyanti vinayapāḷiyaṃ.
然而在某些住处，床垫及坐具等器物虽未被完全占满，但修行者凭借自身的力量，有所填补，因此不能说各处床垫坐具必然皆被占满。在所有住处，行者在进出时均会找到座位，坐下来安住。由于人数众多且种类各异，在不同住处会采取不同轮流顺序，轮番坐下和起立互换，出现交替变化的情形，此点应加以了知。这种不固定的轮换，因而成就“在同一处所交谈”的不变法则。确实，那些由于色、寿命、身体构成及功能差异等因素而未受约束的因缘，形成不同相的缘起，他们不受规则限制，因此以变化多端的相状表现出强大的威力。无论在站立、坐下等各种谈话、寂静状态之中，修行者所现现的神通，均是由其所具条件所发动而为之。若修行者有欲制作不同事物，有些就在初传第四时段，有些在中间时段，有些在末传第四时段，披长袍、蒙头布、穿黄色袈裟，或脚套、手套，说唱有关脚的法义、言辞、术语、回答问题、产生俗事、净身、沐浴等种种诸法；有些则出于不同愿望。在这种状况下，他们于地板中央起立，说：“这些比库应该处于初传第四时段”，以上指引完成仪式后，又回坐安住，以专注安定〈禅定心〉共修愿乐。修行者和同伴们在聊天中，最终来到自己修习的場所——竹林，并回到本处。此为巴利语律藏文献。
Pilindavacchattheravatthu毕陵达瓦差长老之事
§215
215. Sattame piyānanti piyāyitabbānaṃ. Manāpānanti manavaḍḍhanakānaṃ. Pilindoti panassa gottaṃ, vacchoti nāmanti ettha vuttavipariyāyenapi vadanti ‘‘pilindoti nāmaṃ, vacchoti gotta’’nti. Teneva ācariyadhammapālattherena theragāthāsaṃvaṇṇanāya (theragā. aṭṭha. 1.8 pilindavacchattheragāthāvaṇṇanā) vuttaṃ – ‘‘pilindotissa nāmaṃ akaṃsu, vacchoti pana gottaṃ. Tena so aparabhāge pilindavacchoti paññāyitthā’’ti. Saṃsandetvāti ekato katvā.
215. 第七经中，「诸可爱者」者，谓应被爱敬之诸人。「诸可意者」者，谓令心增长喜悦之诸人。「毕陵」乃其族姓，「达差」乃其名字；然亦有以相反次序言之者，谓「毕陵乃其名，达差乃其族姓」。故老师达摩巴喇长老在《长老偈注》中亦云：「人们为其取名毕陵，而达差则为其族姓，因此，其后来即以毕陵达瓦差而知名。」「汇合之」者，即合而为一之意。
Satthu dhammadesanaṃ sutvā paṭiladdhasaddho pabbajitvāti idaṃ aṅguttarabhāṇakānaṃ kathāmaggena vuttaṃ. Apare pana bhaṇanti – anuppanneyeva amhākaṃ bhagavati sāvatthiyaṃ brāhmaṇagehe nibbattitvā pilindavacchoti paññāto saṃsāre saṃvegabahulatāya paribbājakapabbajjaṃ pabbajitvā cūḷagandhāraṃ nāma vijjaṃ sādhetvā ākāsacārī paracittavidū ca hutvā rājagahe lābhaggayasaggappatto paṭivasati. Atha yadā amhākaṃ bhagavā abhisambuddho hutvā anukkamena rājagahaṃ upagato, tato paṭṭhāya buddhānubhāvena tassa sā vijjā na sampajjati, atthakiccaṃ na sādheti. So cintesi – ‘‘sutaṃ kho pana metaṃ ‘ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ yattha mahāgandhāravijjā dharati, tattha cūḷagandhāravijjā na sampajjatī’ti. Samaṇassa pana gotamassa āgatakālato paṭṭhāya nāyaṃ mama vijjā sampajjati, nissaṃsayaṃ samaṇo gotamo mahāgandhāravijjaṃ jānāti, yannūnāhaṃ taṃ payirupāsitvā tassa santike vijjaṃ pariyāpuṇeyya’’nti. So bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etadavoca – ‘‘ahaṃ, mahāsamaṇa, tava santike ekaṃ vijjaṃ pariyāpuṇitukāmo, okāsaṃ me karohī’’ti. Bhagavā ‘‘tena hi pabbajā’’ti āha. So ‘‘vijjāya parikammaṃ pabbajjā’’ti maññamāno pabbajīti. Paravambhanavasenāti paresaṃ garahanavasena.
听闻世尊的法教，生起信心，出家修行，这是由《增支部》中说法集中的叙述。此外还有人说──我们的世尊在释迦族婆罗门家中诞生时被称为“Pilindovaccho”，即以此名字闻名于世。因修行迫切性，他出家为行脚僧，在小犍陀罗修习智慧，成为能空间周行，知他心念的人，住于王舍城，获得世间与出世间利益。后来，当世尊转成正觉，来到王舍城时，凭借佛的神通，他尚未获得该智慧，也未成就此事。他思惟：‘我听说“法师弟子谈论之处，持有大犍陀罗智慧的那里，小犍陀罗智慧就无法显现”。自从释迦行脚僧来到此处以来，我才得到智慧，释迦定知大犍陀罗智慧。现在若我奉行于他，可望获得那智慧。’于是他亲近世尊并说道：“我，伟大行脚僧，愿在你面前流露一项智慧，请为我创造机会。”世尊告知：“凭此即可出家。”他因能持此智慧而认为“出家即与智慧相随”，此即称为“辅佐”，意指通过他人支持。
Akakkasanti apharusaṃ. Viññāpaninti atthaviññāpaniṃ. Saccanti bhūtatthaṃ. Nābhisajeti yāya girāya aññaṃ kujjhāpanavasena na lagāpeyya, khīṇāsavo nāma evarūpameva giraṃ na bhāseyya, tasmā tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ vadāmīti attho.
“Akakkasa”意为不粗鲁；“Viññāpana”意指传达意义；“Sacca”为真实之义。此处“Nābhisajeti”意即藉言语伤害他人之意不可加诸于他人。已灭烦恼者则不会说出如是不善言语，故我称之为“婆罗门”的意旨即是此义。
Anuvicinitvāti anuvicāretvā. Caṇḍikataṃ gacchantanti sīghagatiyā gacchantaṃ.
「逐一审察」者，谓逐一思惟。「急速前行」者，即以迅速之步伐行进。
Bāhiyadārucīriyattheravatthu巴希亚木皮衣长老事
§216
216. Aṭṭhame ekarattivāsena gantvāti devatānubhāvena gantvā. ‘‘Buddhānubhāvenā’’tipi vadanti. Evaṃ gato ca vihāraṃ pavisitvā sambahule bhikkhū bhuttapātarāse kāyālasiyavimocanatthāya abbhokāse caṅkamante disvā ‘‘kahaṃ etarahi satthā’’ti pucchi. Bhikkhū ‘‘sāvatthiyaṃ piṇḍāya paviṭṭho’’ti vatvā taṃ pucchiṃsu – ‘‘tvaṃ pana kuto āgato’’ti? Suppārakā āgatomhīti. Kadā nikkhantosīti? Hiyyo sāyaṃ nikkhantomhīti. Dūrato āgato, tava pāde dhovitvā telena makkhetvā thokaṃ vissamāhi, āgatakāle satthāraṃ dakkhissatīti. Ahaṃ, bhante, satthu vā attano vā jīvitantarāyaṃ na jānāmi, ekarattenevamhi katthaci aṭṭhatvā anisīditvā vīsayojanasatikaṃ maggaṃ āgato, satthāraṃ passitvāva vissamissāmīti. So evaṃ vatvā taramānarūpo sāvatthiṃ pavisitvā bhagavantaṃ anopamāya buddhasiriyā piṇḍāya carantaṃ disvā ‘‘cirassaṃ vata me diṭṭho sammāsambuddho’’ti diṭṭhaṭṭhānato paṭṭhāya oṇatasarīro gantvā antaravīthiyameva pañcapatiṭṭhitena vanditvā gopphakesu daḷhaṃ gahetvā evamāha – ‘‘desetu me, bhante, bhagavā dhammaṃ, desetu me sugato dhammaṃ, yaṃ mamassa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti.
第216品。『Aṭṭhame ekarattivāsena gantvā』，即第八日单独一夜往访，『devatānubhāvena gantvā』，以天神感应之力前往。『‘‘Buddhānubhāvenā’’tipi vadanti』，三种称为“以佛之感应力”。如此往至住所，进入之后，于众多比库聚集共食托钵处、并于静室闲步时，见众问曰：“现今师尊安在？”比库答曰：“于沙伐提乞食而入。”众又问：“尔从何处来？”答曰：“变阿瓦罗迦(意谓萨婆多)来。”何时出行？答曰：“昨天下午出行。”远来路途，足已洗净，油涂持杖，安心稳健，将见师尊时，将令人欢欣。问曰：“我为尊者或为自己之生命殊途不知，独自一夜中数度徘徊，行走诸阴界百余里道，见得师父后，将感谢欢喜。”说罢，如此形象者进入沙伐提，目睹尊者以无比佛威荣住于沙伐提，乞食行者，乃曰：“久矣所见正觉无上佛”，自定所见之处，转身垂身步履，以五步门礼拜，执杖坚实，言曰：“请为我说法，尊者，请舜说法，善逝者所说法，今我长期以来之利益安乐所依。”
Atha naṃ satthā ‘‘akālo kho tāva, bāhiya, antaragharaṃ paviṭṭhomhi piṇḍāyā’’ti paṭikkhipi . Taṃ sutvā bāhiyo, ‘‘bhante, saṃsāre saṃsarantena kabaḷīkārāhāro na no laddhapubbo, tumhākaṃ vā mayhaṃ vā jīvitantarāyaṃ na jānāmi, desetha me dhamma’’nti. Satthā dutiyampi paṭikkhipiyeva. Evaṃ kirassa ahosi ‘‘imassa maṃ diṭṭhakālato paṭṭhāya sakalasarīraṃ pītiyā nirantaraṃ ajjhotthaṭaṃ hoti, balavapītivegena dhammaṃ sutvāpi na sakkhissati paṭivijjhituṃ, majjhattupekkhā tāva tiṭṭhatu, ekaratteneva vīsayojanasataṃ maggaṃ āgatattā darathopissa balavā, sopi tāva paṭippassambhatū’’ti. Tasmā dvikkhattuṃ paṭikkhipitvā tatiyaṃ yācito antaravīthiyaṃ ṭhitova ‘‘tasmātiha te, bāhiya, evaṃ sikkhitabbaṃ diṭṭhe diṭṭhamattaṃ bhavissatī’’tiādinā (udā. 10) nayena dhammaṃ deseti. Imamatthaṃ saṃkhipitvā dassento ‘‘satthāraṃ piṇḍāya paviṭṭha’’ntiādimāha. Tattha antaraghareti antaravīthiyaṃ.
时尊者言：“尚未时也，外道，比库，吾今正进入静室于乞食处。”闻此外道言：“尊者，生死流转轮回之身受沉迷如奴，彼此生命何来何往不知，请为我说法。”尊者再三否定。如此经历，闻法之时，乃得觉悟，自身遍体欢悦、喜乐流动，法力强健，即使听法亦不能违抗，保持中道观照，单独夜间跋涉阴界百余里至道场，法力强大，修行亦应止息。故三次拒绝，第三次恳求时，尊者立静室道旁，说法示现：“故尔比库，当如此受教，止于所见所闻。”
Aparipuṇṇapattacīvaratāya pattacīvaraṃ pariyesantoti so kira vīsativassasahassāni samaṇadhammaṃ karonto ‘‘bhikkhunā nāma attano paccaye labhitvā aññaṃ anoloketvā sayameva bhuñjituṃ vaṭṭatī’’ti ekabhikkhussapi pattena vā cīvarena vā saṅgahaṃ nākāsi. Tenassa ‘‘iddhimayapattacīvaraṃ na uppajjissatī’’ti ñatvā ehibhikkhubhāvena pabbajjaṃ na adāsi. Tāvadeva ca pabbajjaṃ yācito ‘‘paripuṇṇaṃ te pattacīvara’’nti pucchitvā ‘‘aparipuṇṇa’’nti vutte ‘‘tena hi pattacīvaraṃ pariyesāhī’’ti vatvā pakkāmi. Tasmā so pattacīvaraṃ pariyesanto saṅkāraṭṭhānato coḷakhaṇḍāni saṃkaḍḍhati.
因衣未周备而搜寻衣物者。此说者，作菩萨行逾二万余载，行修苦行善法。比库有因自身条件得衣，不得再视他人衣物，常独自食用苦行布施。即使比库着一件袈裟或衣服，皆不收取。知此衣因得，仙比库故未授出家。那被请求出家时，问曰：“衣服是否完备？”答非完备，故说：“因衣物尚未完备，故需寻找。”遂遍行行脚中，以因缘基础不断破碎衣布。
Sahassamapīti paricchedavacanaṃ. Ekasahassaṃ dvesahassānīti evaṃ sahassena ce paricchinnā gāthā honti, tā ca anatthapadasaṃhitā ākāsavaṇṇapabbatavaṇṇādīni pakāsakehi anibbānadīpakehi anatthakehi padehi saṃhitā yāva bahukā honti, tāva pāpikā evāti attho . Ekaṃ gāthāpadaṃ seyyoti ‘‘appamādo amatapadaṃ…pe… yathā matā’’ti (dha. pa. 21) evarūpā ekagāthāpi seyyoti attho.
『Sahassamapīti』即章节名。一千为单位。谓一千加二千等，如以千数断断续续则成章节。此类章节因含有非义字句，如无色堂山之类描写，使人困惑不解，非导向涅槃，故被谓为恶章节。有一偈句“『勤谨为不死之地……』”示此类一偈亦可归为章节。
Kumārakassapattheravatthu童子咖萨巴长老事
§217
217. Navame ekaṃ buddhantaraṃ sampattiṃ anubhavamānoti sāvakabodhiyā niyatatāya puññasambhārassa ca sātisayattā vinipātaṃ agantvā ekaṃ buddhantaraṃ devesu ca manussesu ca sampattiṃ anubhavamāno. ‘‘Ekissā kuladārikāya kucchimhi uppanno’’ti vatvā tamevassa uppannabhāvaṃ mūlato paṭṭhāya dassetuṃ – ‘‘sā cā’’tiādi vuttaṃ. Tattha sāti kuladārikā. Ca-saddo byatirekattho. Tena vuccamānaṃ visesaṃ jotayati. Kulagharanti patikulagehaṃ. Gabbhanimittanti gabbhassa saṇṭhitabhāvaviggahaṃ. Satipi visākhāya sāvatthivāsikulapariyāpannatte tassā tattha padhānabhāvadassanatthaṃ ‘‘visākhañcā’’tiādi vuttaṃ yathā ‘‘brāhmaṇā āgatā, vāsiṭṭhopi āgato’’ti. Bhagavatā evaṃ gahitanāmattāti yojanā. Yasmā rājaputtā loke ‘‘kumārā’’ti voharīyanti, ayañca rañño kittimaputto, tasmā āha – ‘‘rañño…pe… sañjāniṃsū’’ti.
第217品。第九日，受佛间隔时光感，心生觉悟，因常行善功德，灾厄消除，于天人及人间体验殊胜成就。“见一王族女儿生于村落之角”，语意为示彼女根本所生之处，曰：“此女也。”有二重含义，特出显现。王族之家谓相对非王族之家。所谓“妊娠缘由”指胎在母体的形成状态。于维萨迦节时，沙伐提城王城周围，彼女之主要相貌展现，被称为“维萨迦”等，如同“婆罗门来，最贤者亦来”云。世尊即如此命名，依距离测量。因世人称王子为“童子”，彼为王室贵子，故尊称：“王之……名号……礼敬。”
Pañcadasa pañhe abhisaṅkharitvāti ‘‘bhikkhu, bhikkhu, ayaṃ vammiko rattiṃ dhūpāyati, divā pajjalatī’’tiādinā vammikasutte (ma. ni. 1.249) āgatanayena pañcadasa pañhe abhisaṅkharitvā. Pāyāsiraññoti ‘‘natthi paraloko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’’ti (dī. ni. 2.410, 412) evaṃladdhikassa pāyāsirājassa. Rājā hi tadā anabhisitto hutvā pasenadinā kosalena dinnasetabyanagaraṃ ajjhāvasanto imaṃ diṭṭhiṃ gaṇhi. Pañcadasahi pañhehi paṭimaṇḍetvāti ‘‘taṃ kiṃ maññasi, rājañña, ime candimasūriyā imasmiṃ vā loke parasmiṃ vā devā vā te manussā’’ti evamādīhi (dī. ni. 2.411) pañcadasahi pañhehi paṭimaṇḍitaṃ katvā. Suttanteti pāyāsisuttante (dī. ni. 2.406 ādayo).
十五问的生成，谓之『比库啊，比库啊，此虚假者夜间燃香，白昼放焰』等，如《虚假经》中所记（中部尼柯耶 1.249），因应而产生十五问。所谓护卫王即谓『无他世，无众生转生，恶善业无果报』等教义（长部尼柯耶 2.410、412），这是当护卫王持有的见解。彼时国王尚未出家，居于萨谢纳之地马嘎达国境内，便持此见解。关于十五问，当以十五问的方式加以反驳，谓『你以为何？诸日月于此世间或他处，天人或人乎？』诸如此类反问（长部尼柯耶 2.411）即是以十五问批驳形成。此即《护卫经》之经说起源（长部尼柯耶 2.406起头）。
Mahākoṭṭhikattheravatthu玛哈果提德长老事
§218
218. Dasamaṃ uttānatthameva.
218. 第十，专为上升之意。
Tatiyaetadaggavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第三最胜品释终了。
14. Etadaggavaggo
14. 本节据此起。
(14) 4. Catutthaetadaggavaggavaṇṇanā（14）四、第四最胜品释
Ānandattheravatthu阿难长老事
§219-223
219-223. Catutthavaggassa paṭhame heṭṭhā vuttappamāṇanti heṭṭhā koṇḍaññattherassa vatthumhi ‘‘tassa dhurapattāni navutihatthāni honti, kesaraṃ tiṃsahatthaṃ, kaṇṇikā dvādasahatthā, pādena patiṭṭhitaṭṭhānaṃ ekādasahattha’’nti evaṃ vuttappamāṇaṃ. Rañño pesesīti paccantassa kupitabhāvaṃ ārocetvā pesesi. Theragāthāsaṃvaṇṇanāyaṃ (theragā. aṭṭha. 2.1016 ānandattheragāthāvaṇṇanā) pana ‘‘paccantassa kupitabhāvaṃ rañño anārocetvā sayameva taṃ vūpasamesi, taṃ sutvā rājā tuṭṭhamānaso puttaṃ pakkosāpetvā ‘varaṃ te, sumana, dammi, gaṇhāhī’ti āhā’’ti vuttaṃ. Na metaṃ cittaṃ atthīti mama evarūpaṃ cittaṃ natthi. Avañjhanti atucchaṃ. Aññaṃ varehīti aññaṃ patthehi, aññaṃ gaṇhāhīti vuttaṃ hoti. Udakaṃ adhiṭṭhāyāti ‘‘udakaṃ hotū’’ti adhiṭṭhahitvā. Gatenāti gamanena. Na āmisacakkhukāti cīvarādipaccayasaṅkhātaṃ āmisaṃ na olokenti.
219-223. 关于第四章首节所述，记载长老尊者昆达尼的衣物尺寸说：『其肩布长九十肘，袈裟三十肘，裙十二肘，足下垫长十一肘』等，文中如此记载。因国王情绪愠怒，命人传令。长老诗传注中（长老诗注释 2.1016 阿难尊者诗注释）记载：国王未表愠怒，自己已令其安抚。此承听后，国王心悦，召其子，嘉勉曰：“愿你安稳，贤达，我赐你，必领受。”文中云：『我心无此意，此非我心。熄灭乱念，免它恼乱。愿明于他，受他所授，受他所摄。』『立水为基』谓立以水为基。『去』谓行，意指去处。非见唯物，指戒衣等非肉眼所见，仅受物因缚。
Vasanaṭṭhānasabhāgeyevāti vasanaṭṭhānasamīpeyeva. Ekantavallabhoti upaṭṭhākaṭṭhāne ekantena vallabho. Etassevāti etasseva bhikkhussa. Dvejjhakathā na hontīti dvidhābhūtakathā na honti, anekantikakathā na hontīti vuttaṃ hoti. Anibaddhāti aniyatā. Lohitena galantenāti itthambhūtakkhāne karaṇavacanaṃ, galantena lohitena yuttoti attho. Anvāsattoti anugato. Uṭṭhehi, āvuso ānanda, uṭṭhehi, āvuso ānandāti turite idamāmeḍitavacanaṃ. Duvidhena udakenāti sītudakena uṇhudakena ca. Tividhena dantakaṭṭhenāti khuddakaṃ mahantaṃ majjhimanti evaṃ tippakārena dantakaṭṭhena. Nava vāre anupariyāyatīti satthari pakkosante paṭivacanadānāya thinamiddhavinodanatthaṃ navakkhattuṃ anupariyāyati. Tenevāha – ‘‘evañhissa ahosī’’tiādi. Sesamettha suviññeyyameva.
『衣着之处集会』谓即近衣处之处。『一心所爱』即守护处专一所喜。『此者』谓此比库。二重言非有，谓非二种实体差别，亦非多义差别，是言其非二相。『不定』谓无常。『红血挂颈』此处为女性屈身时的肢体语言，用作动词，谓以血相属而挂。『依连着』谓相继。『起立吧，沙利子，起立吧，沙利子』语为疾速命令之辞。『水有二种』谓冷与温水。『三种牙叉』谓短、中、长三牙叉；此为注解辩义之处。『连续探讨九日』谓师授教时，因唤醒三昧，连续九日有次。此后曰：“如此当为。”诸此注释释义，至此皆应明了。
Uruvelakassapattheravatthu优楼频螺咖萨巴长老事
§224
224. Dutiye yaṃ vattabbaṃ, taṃ vitthārato vinayapāḷiyaṃ āgatameva.
224. 第二条所应施行之事，从长部律藏详尽传入即可。
Kāḷudāyittheravatthu咖鲁伍答夷长老事
§225
225. Tatiye gamanākappanti gamanākāraṃ. Sesamettha uttānameva.
225. 第三节称为出行相。此处的结尾部分亦是称为出行相。
Bākulattheravatthu巴拘拉长老事
§226
226. Catutthe nirābādhānanti ābādharahitānaṃ. Yathā ‘‘dvāvīsati dvattiṃsā’’tiādimhi vattabbe ‘‘bāvīsati bāttiṃsā’’tiādīni vuccanti, evamevaṃ dve kulāni assāti dvikulo, dvekuloti vā vattabbe bākuloti vuttanti āha – ‘‘bākuloti dvīsu kulesu vaḍḍhitattā evaṃladdhanāmo’’ti. Upayogenāti ānubhāvena. Phāsukakāleti arogakāle. Gadduhanamattampīti goduhanamattampi kālaṃ. Idha pana na sakalo goduhanakkhaṇo adhippeto, atha kho gāviṃ thane gahetvā ekakhīrabinduduhanakālamattaṃ adhippetaṃ. Ārogyasālanti āturānaṃ arogabhāvakaraṇatthāya katasālaṃ.
226. 第四节译为无障碍者，意指没有障碍之人。譬如在“二十一至三十二”等经句中，应读为“二十二至三十三”等。如此，两群或双群合成一“群”；称为“巴库罗”，意谓『巴库罗』者，是指『双群中长大起来的称号』。此称的使用乃基于其适用性，谓以经验为由。"Phāsukakāle"指健康的时期。"Gadduhanamattampi"意为奶量之时，此处指奶量。此地若非全然以奶量为准，则以牛群的量度替代，取单只牛乳滴的奶量为准。所谓“健康的岁月”是指为治愈病者之故而设定的时间段。
Nimujjanummujjanavasenāti jāṇuppamāṇe udake thokaṃyeva nimujjanummujjanavasena. Chaḍḍetvā palāyīti macchassa mukhasamīpeyeva chaḍḍetvā palāyi. Dārakassa tejenāti dārakassa puññatejena. Māriyamānāva marantīti daṇḍādīhi pothetvā māriyamānāva maranti, na jālena baddhatāmattena amāriyamānā. Nīhaṭamattova matoti nīhaṭakkhaṇeyeva mato. Tenassa māraṇatthaṃ upakkamo na kato, yena upakkamena dārakassa ābādho siyā. Tanti macchaṃ. Sakalamevāti avikalameva paripuṇṇāvayavameva. Na keḷāyatīti na nandati, kismiñci na maññati. Piṭṭhito phālentīti dārakassa puññatejena piṭṭhito phālentī. Bheriṃ carāpetvāti ‘‘puttaṃ labhi’’nti ugghosanavasena bheriṃ carāpetvā. Pakatiṃ ācikkhīti attano puttabhāvaṃ kathesi. Kucchiyā dhāritattā amātā kātuṃ na sakkāti jananībhāvato amātā kātuṃ na sakkā. Macchaṃ gaṇhantāpīti macchaṃ vikkiṇitvā gaṇhantāpi. Tathā gaṇhantā ca tappariyāpannaṃ sabbaṃ gaṇhanti nāmāti āha – ‘‘vakkayakanādīni bahi katvā gaṇhantā nāma natthī’’ti. Ayampi amātā kātuṃ na sakkāti dinnaputtabhāvato na sakkā.
“Nimujjanummujjanavasenāti”比喻如水中某处被反复浸没和露出的样态。放弃然后逃离，譬如鱼临近其口即弃而逃。比喻“Dārakassa tejenāti”指幼儿的功德之力。恶意杀害意谓用刑罚等手段屠杀，此杀害非因自身通缉所致，而非是不义的杀戮。“Nīhaṭamattova matoti”意味着如被击打时的感受。未曾先行促成该死，是为了使该幼儿避免疾病，譬如细长鱼网（或称网状物）。“Sakalamevāti”表示完全而无缺。并非是驱使而且是圆满无缺之成分。所谓“不喜乐”意为不欣慰、不认为有任何可喜之处。“Piṭṭhito phālentīti”意味着幼儿以其功德力得到维护和成就。喻以鼓声呼喊“生子了”，以此进而说明其作为自己子嗣的身份。母亲因腹中胎儿不能终止怀孕而无能为力，被称为不可能为母。“Macchaṃ gaṇhantāpīti”意味着鱼被出售或贩卖的人。鱼贩又称“gaṇhantā”，他们凡事皆数，应编号管理。其言“vakkayakanādīni bahi katvā gaṇhantā nāma natthī”意为割去各种杂物后，称为鱼贩的已经不存在了。此亦不可能做母亲，是接受别人孩童身份者的象征。
Sobhitattheravatthu索毗德长老事
§227
227. Pañcamaṃ uttānatthameva.
227. 第五节同样是结尾部分。
Upālittheravatthu伍巴离长老事
§228
228. Chaṭṭhe bhārukacchakavatthunti aññataro kira bhārukacchadesavāsī bhikkhu supinante purāṇadutiyikāya methunaṃ dhammaṃ paṭisevitvā ‘‘assamaṇo ahaṃ vibbhamissāmī’’ti bhārukacchaṃ gacchanto antarāmagge āyasmantaṃ upāliṃ passitvā etamatthaṃ ārocesi. Āyasmā upāli, evamāha – ‘‘anāpatti, āvuso, supinantenā’’ti. Yasmā supinante avisayattā evaṃ hoti. Tasmā upālitthero bhagavatā avinicchitapubbampi imaṃ vatthuṃ nayaggāhena evaṃ vinicchini. Gahapatino dve dārakā honti putto ca bhāgineyyo ca. Atha so gahapati gilāno hutvā āyasmantaṃ ajjukaṃ etadavoca – ‘‘imaṃ, bhante, okāsaṃ yo imesaṃ dārakānaṃ saddho hoti pasanno, tassa ācikkheyyāsī’’ti. Tena ca samayena tassa ca gahapatino bhāgineyyo saddho hoti pasanno. Athāyasmā ajjuko taṃ okāsaṃ tassa dārakassa ācikkhi. So tena sāpateyyena kuṭumbañca saṇṭhapesi, dānañca paṭṭhapesi. Atha tassa gahapatino putto āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca – ‘‘ko nu kho, bhante ānanda, pituno dāyajjo putto vā bhāgineyyo vā’’ti. Putto kho, āvuso, pituno dāyajjoti. Āyasmā, bhante, ayyo ajjuko amhākaṃ sāpateyyaṃ amhākaṃ methunakassa ācikkhīti. Assamaṇo, āvuso, so ajjukoti. Athāyasmā ajjuko āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca – ‘‘dehi me, āvuso ānanda, vinicchaya’’nti. Te ubhopi upālittherassa santikaṃ agamaṃsu. Athāyasmā upāli, āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca – ‘‘yo nu kho, āvuso ānanda, sāmikena ‘imaṃ okāsaṃ itthannāmassa ācikkhā’ti vutto, tassa ācikkhati, kiṃ so āpajjatī’’ti? Na, bhante, kiñci āpajjati antamaso dukkaṭamatthampīti. Ayaṃ, āvuso, āyasmā ajjuko sāmikena ‘‘imaṃ okāsaṃ itthannāmassa ācikkhā’’ti vutto tassa ācikkhati, anāpatti, āvuso, āyasmato ajjukassāti. Bhagavā taṃ sutvā ‘‘sukathitaṃ, bhikkhave, upālinā’’ti vatvā sādhukāramadāsi, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Kumārakassapavatthu (a. ni. aṭṭha. 1.1.217) pana heṭṭhā āgatameva.
228. 第六节谓某位居巴鲁葛查地区的比库，据说曾在睡眠时秉持旧律第二禁戒犯法，心生疑虑，自言“我即将受戒”。行至巴鲁葛查途中，遇见尊者伍波难德，乃将此意告知。尊者伍波难德曰：“勿生非罪，善友，此乃梦中之见”。因此睡眠之境界为非实际所及。由此尊者伍波难德于世尊未指令前，便以此为教理处理。
Channaṃ khattiyānanti bhaddiyo sakyarājā anuruddho ānando bhagu kimilo devadattoti imesaṃ channaṃ khattiyānaṃ. Pasādhakoti maṇḍayitā. Pāḷiyanti saṅghabhedakkhandhakapāḷiyanti (cūḷava. 330 ādayo).
据记载此地为千城国国王阿努儒达之弟安陀及迭瓦达的封邑，称“切纳·迦提耶”，发音近似“切纳·迦提耶”。部分诠释记载于论藏第三篇330页以始。
Nandakattheravatthu难达咖长老事
§229
229. Sattame ekasamodhāneti ekasmiṃ samodhāne, ekasmiṃ sannipāteti attho. Sesaṃ suviññeyyameva.
第229条。『同一聚合』者，义为同一处所的聚合；『同一相会』者，义为统一汇聚于一处。剩余部分应能够圆明理解。
Nandattheravatthu难德长老事
§230
230. Aṭṭhame na taṃ catusampajaññavasena aparicchinditvā oloketīti sātthakasappāyagocaraasammohasampajaññasaṅkhātānaṃ catunnaṃ sampajaññānaṃ vasena aparicchinditvā taṃ disaṃ na oloketi. So hi āyasmā ‘‘yamevāhaṃ indriyesu aguttadvārataṃ nissāya sāsane anabhiratiādivippakārappatto, tameva suṭṭhu niggahessāmī’’ti ussāhajāto balavahirottappo, tattha ca katādhikārattā indriyasaṃvaro ukkaṃsapāramippatto catusampajaññaṃ amuñcitvāva sabbadisaṃ āloketi. Vuttañcetaṃ bhagavatā –
第230条。此处所说者，谓不以四种正知而破除视察，是指对于由四种正知所对应的迷惑正知之类四种正知因缘，若不破除，则不观察彼方位。故尊者若因依止于于六根中得无堵门依法之无嗔恚等所生之果报，励发出力，断除执着，于此权柄已得根本摄受，彼即随顺断除六根约束，舍弃四种正知而普观四方。世尊曾说——
‘‘Sace, bhikkhave, nandassa puratthimā disā āloketabbā hoti, sabbaṃ cetaso samannāharitvā nando puratthimaṃ disaṃ āloketi ‘evaṃ me puratthimaṃ disaṃ ālokayato nābhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāsavissantī’ti. Itiha tattha sampajāno hoti. Sace, bhikkhave, nandassa pacchimā disā, uttarā disā, dakkhiṇā disā, uddhaṃ, adho, anudisā anuviloketabbā hoti, sabbaṃ cetaso samannāharitvā nando anudisaṃ anuviloketi ‘evaṃ me anudisaṃ anuvilokayato…pe… sampajāno hotī’’’ti (a. ni. 8.9).
『比库们，若南方应被观察时，持有一切心具，南方则被观察，思惟：『我在观察南方时，不起贪、嗔及不善之法。』由此，彼生正念。若应观西方、北方、南方、上方、下方、诸间方，则持一切心具，观察诸间方，思惟：『我观察诸间方时……诸句同上……生正念。』」（阿毗尼婆沙8.9）
Abhisekagehapavesanaāvāhamaṅgalesuvattamānesūti idha tīṇi maṅgalāni vuttāni, vinayaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘taṃ divasameva nandakumārassa kesavissajjanaṃ, paṭṭabandho, gharamaṅgalaṃ, chattamaṅgalaṃ, āvāhamaṅgalanti pañca maṅgalāni hontī’’ti vuttaṃ. Tattha kulamariyādavasena kesoropanaṃ kesavissajjanaṃ. Yuvarājapaṭṭabandhanaṃ paṭṭabandho. Abhinavagharappavesanamaho gharamaṅgalaṃ. Vivāhakaraṇamaho āvāhamaṅgalaṃ. Yuvarājachattamaho chattamaṅgalaṃ.
因受王子加冕入宫及请请吉祥庆典等情境，此处说三种吉祥事。律注中言『在此日，南达王子剃度、著衣、入宫、持旗及导请五种吉祥事皆具全备』。此中，剃度是基于家族礼节；著衣为剃发及着衣；加冕为授王子锦带；入宫为登基礼庆；持旗是王子持伞法之庆典。
Nandakumāraṃ abhisekamaṅgalaṃ na tathā pīḷesi, yathā janapadakalyāṇiyā vuttavacananti ajjhāharitabbaṃ. Tadeva pana vacanaṃ sarūpato dassetuṃ – ‘‘pattaṃ ādāya gamanakāle’’tiādi vuttaṃ. Janapadakalyāṇīti janapadamhi kalyāṇī uttamā cha sarīradosarahitā pañca kalyāṇasamannāgatā. Sā hi yasmā nātidīghā nātirassā nātikisā nātithūlā nātikāḷī nāccodātāti atikkantā mānusavaṇṇaṃ, asampattā dibbavaṇṇaṃ, tasmā cha sarīradosarahitā. Chavikalyāṇaṃ maṃsakalyāṇaṃ nhārukalyāṇaṃ aṭṭhikalyāṇaṃ vayakalyāṇanti imehi pana kalyāṇehi samannāgatattā pañca kalyāṇasamannāgatā nāma. Tassā hi āgantukobhāsakiccaṃ natthi, attano sarīrobhāseneva dvādasahatthe ṭhāne ālokaṃ karoti, piyaṅgusāmā vā hoti suvaṇṇasāmā vā, ayamassā chavikalyāṇatā. Cattāro panassā hatthapādā mukhapariyosānañca lākhārasaparikammakataṃ viya rattapavāḷarattakambalasadisaṃ hoti, ayamassā maṃsakalyāṇatā. Vīsati pana nakhapattāni maṃsato amuttaṭṭhāne lākhārasapūritāni viya, muttaṭṭhāne khīradhārāsadisāni honti, ayamassā nhārukalyāṇatā. Dvattiṃsa dantā suphusitā sudhotavajirapanti viya khāyanti, ayamassā aṭṭhikalyāṇatā. Vīsaṃvassasatikāpi samānā soḷasavassuddesikā viya hoti nippalitena, ayamassā vayakalyāṇatā. Iti imehi pañcahi kalyāṇehi samannāgatattā ‘‘janapadakalyāṇī’’ti vuccati. Tuvaṭanti sīghaṃ.
南达王子的加冕吉祥事未曾使之忧虑，正如邦主良妇所说，可以明白其言义——『持绶带时，行路时』等皆有记述。邦主良妇即某邦中顶美妇女，体形不甚肥胖亦不消瘦，肤色非过白亦非暗黑，亦非单薄亦非肥膘，非年老亦非极少，能言甚有分寸，非贫富不均，故具五种杰出美德。其表里无二，骨美肉美，色泽无瑕瑕，故名为邦主良妇。其有肉美、毛发美、肌肤美、牙齿美、年岁美五德。此五种美内无侵扰，自身身体似有千十二光明祥瑞，或似珍珠、或似黄金，此为色美。四肢及口齿似染有红玉般，犹如艳丽红色斑布，如此为肉美。其指甲似覆盖乳蜜，光泽显现，为肌肤美。三十二牙整齐细洁，如坚金刚石般能嚼碎食物，此为牙齿美。达二十岁上下，同十六岁少女般，年岁美。具此五种美，故称邦主良妇。此妇志念迅速。
Imasmiṃ ṭhāne nivattessati, imasmiṃ ṭhāne nivattessatīti cintentamevāti so kira tathāgate gāravavasena ‘‘pattaṃ vo, bhante, gaṇhathā’’ti vattuṃ avisahanto evaṃ cintesi – ‘‘sopānasīse pattaṃ gaṇhissatī’’ti . Satthā tasmimpi ṭhāne na gaṇhi. Itaro ‘‘sopānapādamūle gaṇhissatī’’ti cintesi. Satthā tatthāpi na gaṇhi. Itaro ‘‘rājaṅgaṇe gaṇhissatī’’ti cintesi. Satthā tatthāpi na gaṇhi. Evaṃ ‘‘idha gaṇhissati, ettha gaṇhissatī’’ti cintentameva satthā vihāraṃ netvā pabbājesi.
世尊意于此地欲止，当念『应于此地止，必于此地止』，却不因敬畏而答言『世尊，请受此绶』，只自思维『于台阶首处受绶』。然而世尊不在彼受绶。又有人思维『当于楼梯足处受绶』，世尊亦不在。又有人思维『当于王宫广场受绶』，世尊亦不在。由此思维『此处将受，彼处将受』，遂至于所想之处，离宫出家。
Mahākappinattheravatthu玛哈咖毕那长老事
§231
231. Navame sutavittakoti dhammassavanapiyo. Paṭihārakassāti dovārikassa. Saccakārenāti saccakiriyāya. Satthā ‘‘uppalavaṇṇā āgacchatū’’ti cintesi. Therī āgantvā sabbā pabbājetvā bhikkhunīupassayaṃ gatāti idaṃ aṅguttarabhāṇakānaṃ kathāmaggaṃ dassentena vuttaṃ. Teneva dhammapadaṭṭhakathāyaṃ (dha. pa. aṭṭha. 1.mahākappinattheravatthu) vuttaṃ –
231. 第九文：对经文的理解，谓法闻不可从，谓守护者者门卫，谓真实行即真实之行为。师心念“蓝莲色者将至”。长老们来到，所有比库俱出家往比库止宿处去，这是依据阿含中长老们的讲述所得之说。对该法句释义，在法句注疏中亦有记载（法句注疏第一章，大咖毕那长老传）。
‘‘Tā satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ ṭhitā pabbajjaṃ yāciṃsu. Evaṃ kira vutte satthā uppalavaṇṇāya āgamanaṃ cintesīti ekacce vadanti. Satthā pana tā upāsikāyo āha – ‘sāvatthiṃ gantvā bhikkhunīupassaye pabbājethā’ti. Tā anupubbena janapadacārikaṃ caramānā antarāmagge mahājanena abhihaṭasakkārasammānā padasāva vīsayojanasatikaṃ maggaṃ gantvā bhikkhunīupassaye pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇiṃsū’’ti.
时人敬拜师，立于一旁请求出家，乃言“如是所闻，师思蓝莲色者将至”。有少数人说此。师告那等近事女众：“至沙瓦提城，入比库止宿所出家。她们依次履行乡游之行，在途中为大众所尊敬礼敬，足迹踏遍一百由旬之道，至比库止宿处出家，成就阿拉汉果。”
Dhammapītīti dhammapāyako, dhammaṃ pivantoti attho. Dhammo ca nāmesa na sakkā bhājanena yāguādīni viya pātuṃ, navavidhaṃ pana lokuttaradhammaṃ nāmakāyena phusanto ārammaṇato sacchikaronto pariññābhisamayādīhi dukkhādīni ariyasaccāni paṭivijjhanto dhammaṃ pivati nāma. Sukhaṃ setīti desanāmattametaṃ, catūhipi iriyāpathehi sukhaṃ viharatīti attho. Vippasannenāti anāvilena nirupakkilesena. Ariyappavediteti buddhādīhi ariyehi pavedite satipaṭṭhānādibhede bodhipakkhiyadhamme. Sadā ramatīti evarūpo dhammapīti vippasannena cetasā viharanto paṇḍiccena samannāgato sadā ramati abhiramati. Bāhitapāpattā ‘‘brāhmaṇā’’ti theraṃ ālapati.
“法悦”者，即“法饮”也，意为乐享佛法，受法芬芳之义。法非名号，不能如供养祭祀那样食用，名为超世间之法，以特别法身触达之，由止见、般若等成就，断除苦集灭道四圣谛。所谓“乐”指宣说之意，及于四行处中安住而乐。清净者心，除垢无染，佛等圣贤宣说念处等四正勤法等觉支。以清净智慧之心，常安乐、欢喜。被逐之恶人称为婆罗门，出言辱长老。
Sāgatattheravatthu萨咖德长老事
§232
232. Dasame chabbaggiyānaṃ vacanenāti kosambikā kira upāsakā āyasmantaṃ sāgataṃ upasaṅkamitvā abhivādetvā ekamantaṃ ṭhitā evamāhaṃsu – ‘‘kiṃ, bhante, ayyānaṃ dullabhañca manāpañca, kiṃ paṭiyādemā’’ti? Evaṃ vutte chabbaggiyā bhikkhū kosambike upāsake etadavocuṃ – ‘‘atthāvuso kāpotikā, nāma pasannā bhikkhūnaṃ dullabhā ca manāpā ca, taṃ paṭiyādethā’’ti. Atha kosambikā upāsakā ghare ghare kāpotikaṃ pasannaṃ paṭiyādetvā āyasmantaṃ sāgataṃ piṇḍāya carantaṃ disvā etadavocuṃ – ‘‘pivatu, bhante, ayyo sāgato kāpotikaṃ pasannaṃ, pivatu, bhante, ayyo sāgato kāpotikaṃ pasanna’’nti. Athāyasmā sāgato ghare ghare kāpotikaṃ pasannaṃ pivitvā nagaramhā nikkhamanto nagaradvāre pati. Tena vuttaṃ – ‘‘chabbaggiyānaṃ vacanena sabbagehesu kāpotikaṃ pasannaṃ paṭiyādetvā’’tiādi. Tattha kāpotikā nāma kapotapādasamānavaṇṇā rattobhāsā. Pasannāti surāmaṇḍassetaṃ adhivacanaṃ. Vinaye samuṭṭhitanti surāpānasikkhāpade (pāci. 326 ādayo) āgataṃ.
232. 第十文：所谓六部歌，谓一名为“国桑比”的在家近事男尊者萨咖德，至一旁敬礼上座并言：“尊者，为何师姊之心意崇高罕见，我等当如何迎接？”回答曰：“善友，鸽翎之意，即清净比库之难得与令心悦也，宜如此迎接。”随后国桑比尊者于各家置放鸽翎令心喜之物，见上座乞食便以鸽翎供之，言“尊者当饮此令心喜之鸽翎，尊者当饮”。尊者饮用后出城至城门口。由此言“借六部歌之言，在众家供以鸽翎令心悦之物”等。鸽翎者，蓖麻脚色如鸽足，赤色；令心悦为酒枳叶之别名，因戒律中饮酒戒示故。
Rādhattheravatthu拉达长老事
§233
233. Ekādasame satthā sāriputtattherassa saññaṃ adāsīti brāhmaṇaṃ pabbājetuṃ saññaṃ adāsi, āṇāpesīti vuttaṃ hoti. Bhagavā kira taṃ brāhmaṇaṃ pabbajjaṃ alabhitvā kisaṃ lūkhaṃ dubbaṇṇaṃ uppaṇḍuppaṇḍukajātaṃ disvā bhikkhū āmantesi – ‘‘ko, bhikkhave, tassa brāhmaṇassa adhikāraṃ saratī’’ti. Evaṃ vutte āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ahaṃ kho, bhante, tassa brāhmaṇassa adhikāraṃ sarāmī’’ti. Kiṃ pana tvaṃ, sāriputta, brāhmaṇassa adhikāraṃ sarasīti. Idha me, bhante, so brāhmaṇo rājagahe piṇḍāya carantassa kaṭacchubhikkhaṃ dāpesi, imaṃ kho ahaṃ, bhante, tassa brāhmaṇassa adhikāraṃ sarāmī’’ti. Sādhu sādhu, sāriputta. Kataññuno hi, sāriputta, sappurisā katavedino, tena hi tvaṃ, sāriputta, taṃ brāhmaṇaṃ pabbājehi upasampādehīti. Aṭṭhuppattiyaṃ āgatoti alīnacittajātakassa (jā. 1.2.11-12) aṭṭhuppattiyaṃ (jā. aṭṭha. 2.2.alīnacittajātakavaṇṇanā) āgato.
233. 第十一文：师臣长老沙利子授予认识一婆罗门出家资格，曰此外婆罗门当得出家。世尊见此婆罗门出家后，因其秽浊丑陋而问比库们：“此婆罗门谁主管？”沙利子答言：“唯我主管。”世尊问因由，沙利子答曰：“彼婆罗门于刹城乞食，予以食施，故主管之。”世尊称赞沙利子：“贤者识恩以礼相待，当由汝为其出家及授记。”此义见于《卵生经》中不善心者本生经（Aṭṭhupattiya Jātaka）。
Nidhīnanti tattha tattha nidahitvā ṭhapitānaṃ hiraññasuvaṇṇādipūrānaṃ nidhikumbhīnaṃ. Pavattāranti kicchajīvike duggatamanusse anukampaṃ katvā ‘‘ehi, te sukhena jīvanupāyaṃ dassessāmī’’ti nidhiṭṭhānaṃ netvā hatthaṃ pasāretvā ‘‘imaṃ gahetvā sukhaṃ jīvā’’ti ācikkhitāraṃ viya. Vajjadassinanti dve vajjadassino ‘‘iminā naṃ asāruppena vā khalitena vā saṅghamajjhe niggaṇhissāmī’’ti randhagavesako ca, anaññātaṃ ñāpanatthāya ñātaṃ anuggaṇhanatthāya sīlādīnamassa vuddhikāmatāya taṃ taṃ vajjaṃ olokanena ullumpanasabhāvasaṇṭhito ca. Ayaṃ idha adhippeto. Yathā hi duggatamanusso ‘‘imaṃ gaṇhāhī’’ti tajjetvāpi pothetvāpi nidhiṃ dassente kopaṃ na karoti, pamuditova hoti, evamevaṃ evarūpe puggale asāruppaṃ vā khalitaṃ vā disvā ācikkhante kopo na kātabbo, tuṭṭheneva bhavitabbaṃ. ‘‘Bhante, mahantaṃ vo kammaṃ kataṃ mayhaṃ ācariyupajjhāyaṭṭhāne ṭhatvā ovadantehi, punapi maṃ vadeyyāthā’’ti pavāretabbameva.
“宝藏”谓随处收藏黄金、宝石等珍宝之器皿。“疾苦者”谓生于贱劣人道之众生。发慈悲心，施以“来，以示安乐生活之道”，心怀决定，伸手示意“取此而安乐生活”。“戒责”谓二戒之执持人言“我必令此人在僧团中不受污点污染”，戒责者多种多样，戒行观察以明全体戒律增长之心，发扬光大。此处所治者为领导人。诚如疾苦之人发誓“取此”，即使有阻碍或财物等施舍亦不怒，唯生欢喜；对如此人见其不洁之事，不宜发怒，宜以欢喜应对。言：“尊者，我于师长处作大善业，愿再三训诲我。”当发此愿。
Niggayhavādinti ekacco hi saddhivihārikādīnaṃ asāruppaṃ vā khalitaṃ vā disvā ‘‘ayaṃ me mukhodakadānādīhi sakkaccaṃ upaṭṭhahati, sace naṃ vakkhāmi, na maṃ upaṭṭhahissati, evaṃ me parihāni bhavissatī’’ti taṃ vattuṃ avisahanto na niggayhavādī nāma hoti, so imasmiṃ sāsane kacavaraṃ ākirati. Yo pana tathārūpaṃ vajjaṃ disvā vajjānurūpaṃ tajjento paṇāmento daṇḍakammaṃ karonto vihārā nīharanto sikkhāpeti, ayaṃ niggayhavādī nāma seyyathāpi, sammāsambuddho. Vuttañhetaṃ – ‘‘niggayha niggayhāhaṃ, ānanda, vakkhāmi, pavayha pavayha , ānanda, vakkhāmi, yo sāro, so ṭhassatī’’ti (ma. ni. 3.196). Medhāvinti dhammojapaññāya samannāgataṃ. Tādisanti evarūpaṃ paṇḍitaṃ bhajeyya payirupāseyya. Tādisañhi ācariyaṃ bhajamānassa antevāsikassa seyyo hoti na pāpiyo, vaḍḍhiyeva hoti, no parihānīti.
关于训诂告诫，少数对信徒等有宗教生活者，见到没有实质或虚假的言论，便心生怀疑，认为『我的名誉和供养若因此事遭受障碍，一旦我不告知此事，恐无助于保全我的名誉，这对我将产生损害』，内心因此不得忍受，便不称为训诂告诫，这是在此教法中极其罕见的情形。然而若有人见到同样可责难的过失，依违戒律执行罚戒，离开寺院修持戒律，这种训诂告诫就称得上是真正的训诂告诫。正如经典中所说：『训诂乃训诂，阿难，我为汝说；除去除去，阿难，我为汝说；真实者，恒存不灭』。此训诂告诫者，是具有明慧和智慧所标识的法。如此贤哲应当敬重并奉事。正因如此，敬奉老师者，于后世乃为最上，不致招致恶报，反生增长功德。
Mogharājattheravatthu摩嘎拉迦长老事
§234
234. Dvādasame kaṭṭhavāhananagareti kaṭṭhavāhanena gahitattā evaṃladdhanāmake nagare. Atīte kira bārāṇasivāsī eko rukkhavaḍḍhakī sake ācariyake adutiyo. Tassa soḷasa sissā ekamekassa sahassaṃ antevāsikā. Evaṃ te sattarasādhikā soḷasa sahassā ācariyantevāsikā sabbepi bārāṇasiṃ upanissāya jīvikaṃ kappentā pabbatasamīpaṃ gantvā rukkhe gahetvā tattheva nānāpāsādavikatiyo niṭṭhāpetvā kullaṃ bandhitvā gaṅgāya bārāṇasiṃ ānetvā sace rājā atthiko hoti, rañño ekabhūmakaṃ vā sattabhūmakaṃ vā pāsādaṃ yojetvā denti. No ce, aññesampi vikkiṇitvā puttadāraṃ posenti. Atha nesaṃ ekadivasaṃ ācariyo ‘‘na sakkā vaḍḍhakikammena niccaṃ jīvituṃ, dukkarañhi jarākāle etaṃ kamma’’nti cintetvā antevāsike āmantesi – ‘‘tātā, udumbarādayo appasārarukkhe ānethā’’ti. Te ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā ānayiṃsu. So tehi kaṭṭhasakuṇaṃ katvā tassabbhantaraṃ pavisitvā vātena yantaṃ pūresi. Kaṭṭhasakuṇo suvaṇṇahaṃsarājā viya ākāse laṅghitvā vanassa upari caritvā antevāsīnaṃ purato oruhi.
第二百三十四条记载，称为木材运输之城，因以木材运载而得名过去，据说在巴拉那西有婆罗门，其为树木养护者。其有十六个学生，各有千名侍从居于其旁。如此人数众多，约达十七万六千，教师与侍从皆住于巴拉那西，饮食生计凭依于此。每日或近山林采集树木，制作各类殿宇有搁置处，将束成捆后运至恒河送入巴拉那西内。若有国王富有，则会为国王或统治七地之王等建造宫殿并予以供养，若无，则将其出售，养活子嗣。一天教师思忖『用树木运输业维生难以长久，老人患病时尤为艰苦』，遂召集徒众，告知『诸徒，准备采摘乌桕树等轻便树种』。徒众皆称善，随即伐木。教师于树林中筑木楼，以木楼抵御风沙如同金天鹅飞翔于天空，游走于森林之上，在门前保护徒众安全。
Athācariyo sisse āha – ‘‘tātā īdisāni kaṭṭhavāhanāni katvā sakkā sakalajambudīpe rajje gahetuṃ, tumhepi tātā etāni karotha, rajjaṃ gahetvā jīvissāma, dukkaraṃ vaḍḍhakisippena jīvitu’’nti. Te tathā katvā ācariyassa paṭivedesuṃ. Tato ne ācariyo āha – ‘‘katamaṃ tātā rajjaṃ gaṇhāmā’’ti? Bārāṇasirajjaṃ ācariyāti. Alaṃ tātā, mā etaṃ rucittha, mayañhi taṃ gahetvāpi ‘‘vaḍḍhakirājā, vaḍḍhakiyuvarājā’’ti vaḍḍhakivādā na muccissāma, mahanto jambudīpo, aññattha gacchāmāti. Tato saputtadārakā kaṭṭhavāhanāni abhiruhitvā sajjāvudhā hutvā himavantābhimukhā gantvā himavati aññataraṃ nagaraṃ pavisitvā rañño nivesaneyeva paccuṭṭhaṃsu. Te tattha rajjaṃ gahetvā ācariyaṃ rajje abhisiñciṃsu. So ‘‘kaṭṭhavāhano rājā’’ti pākaṭo ahosi, taṃ nagaraṃ tena gahitattā ‘‘kaṭṭhavāhananagara’’nteva nāmaṃ labhi.
随后教师对弟子言曰：『徒众，诸位今伐木运输之业，足以治理整个占婆岛，诸位亦应效仿，取得政权而自立生活，艰难之木业尚可维生。』徒众依教执行，并向教师报告。教师询问曰：『诸位应当治理何地政权？』回答曰：『巴拉那西王国。』然教师劝诫曰：『莫趣此事，即便取得政权，称为木业王或木业王储，亦难脱木业之困，伟大占婆岛当换他处发展。』遂率子孙骑乘木材车，备齐兵甲，前往喜马拉雅山麓，进入喜马拉雅山探访异地城市，以此作为王宫居所，取得王权后推举教师为国王，由此木材运输城市得名。
Tapacāranti tapacaraṇaṃ. Pāsāṇacetiye piṭṭhipāsāṇe nisīdīti pāsāṇakacetiyanti laddhavohāre piṭṭhipāsāṇe sakkena māpite mahāmaṇḍape nisīdi. Tattha kira mahato pāsāṇassa upari pubbe devaṭṭhānaṃ ahosi, uppanne pana bhagavati vihāro jāto, so teneva purimavohārena ‘‘pāsāṇacetiya’’nti vuccati.
“行苦修者”谓之苦行者。石头佛塔中，在瓦砾石堆处坐禅，故称为石头佛塔。传言中于宏伟的平台上，在大石顶部曾有天神之居所，后出现世尊住持之寺院，后人以先前之平台称为石头佛塔。
Tenapucchite dutiyo hutvā satthāraṃ pañhaṃ pucchīti –
后再被问及，作为教师，回答问题说——
‘‘Muddhaṃ muddhādhipātañca, bāvarī paripucchati;
愚痴与愚痴之上主，愚人反复追问；
Taṃ byākarohi bhagavā, kaṅkhaṃ vinaya no ise’’ti. (su. ni. 1031) –
世尊于彼时为我们破除疑惑，开示教诲。（《增支部》第1031偈）
Evaṃ tena pañhe pucchite bhagavatā ca –
于是，如此问难已毕，世尊又答复说——
‘‘Avijjā muddhāti jānāhi, vijjā muddhādhipātinī;
『汝应知无明乃愚昧，智慧则为愚昧之制伏；
Saddhāsatisamādhīhi, chandavīriyena saṃyutā’’ti. (su. ni. 1032) –
信心、念、禅定，与欲及精进相应。』（《增支部》第1032偈）
Pañhe vissajjite dutiyo hutvā pañhaṃ pucchi.
此问释除之后，世尊又成为第二者，复次提问。
Athassa…pe… pañhaṃ kathesīti –
接着说……彼等……复次宣说此问，
‘‘Kathaṃ lokaṃ avekkhantaṃ, maccurājā na passatī’’ti. (su. ni. 1124) –
『魔王何以不能究察观照世间』。
Tena pañhe pucchite –
对此问题被提出，问曰：
‘‘Suññato lokaṃ avekkhassu, mogharāja sadā sato;
『魔王当常观空寂之世间，恒守无有一物之心；
Attānudiṭṭhiṃ ūhacca, evaṃ maccutaro siyā;
意当反观自心，如是方为断魔之道；
Evaṃ lokaṃ avekkhantaṃ, maccurājā na passatī’’ti. (su. ni. 1125) –
魔王何以不能究察观照世间？』
Pañhaṃ vissajjesi.
问题已被释解。
Sesajanāti tasmiṃ samāgame sannipatitā sesajanā. Na kathīyantīti ‘‘ettakā sotāpannā’’tiādinā na vuccanti. Evaṃ pārāyane vatthu samuṭṭhitanti pārāyanavagge idaṃ vatthu samuṭṭhitaṃ.
在那个集会上，聚集的说法者被称为“聚众说法者”。他们不被称为“有那么些声闻圣弟子”等类似名称。就是说，在《归依部》中这类说法集中的章节里，此说法即为圆满具足。
Catutthaetadaggavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第四殊胜品释义已毕。
Therapāḷisaṃvaṇṇanā niṭṭhitā. · 长老圣典本文的注释已毕。
14. Etadaggavaggo
十四、等第一章
(14) 5. Pañcamaetadaggavaggavaṇṇanā（14）5. 第五最胜品注释
Mahāpajāpatigotamītherīvatthu玛哈巴嘉巴娣果德弥长老尼的事缘
§235
235. Theripāḷisaṃvaṇṇanāya paṭhame yadidaṃ mahāgotamīti ettha ‘‘yadidaṃ mahāpajāpati gotamī’’ti ca paṭhanti. Tattha gotamīti gottaṃ. Nāmakaraṇadivase panassā laddhasakkārā brāhmaṇā lakkhaṇasampattiṃ disvā ‘‘sace ayaṃ dhītaraṃ labhissati, cakkavattirañño mahesī bhavissati. Sace puttaṃ labhissati, cakkavattirājā bhavissatī’’ti ubhayathāpi ‘‘mahatīyevassā pajā bhavissatī’’ti byākariṃsu, tasmā puttapajāya ceva dhītupajāya ca mahantatāya ‘‘mahāpajāpatī’’ti vohariṃsu. Tadubhayaṃ pana saṃsandetvā ‘‘mahāpajāpatigotamī’’ti vuttaṃ. Vārabhikkhanti vārena dātabbaṃ bhikkhaṃ. Nāmaṃ akaṃsūti gottaṃyeva nāmaṃ akaṃsu. Mātucchanti cūḷamātaraṃ. Mātubhaginī hi mātucchāti vuccati. Kalahavivādasuttapariyosāneti ‘‘kutopahūtā kalahā vivādā’’tiādinā suttanipāte āgatassa kalahavivādasuttassa (su. ni. 868 ādayo) pariyosāne. Idañca aṅguttarabhāṇakānaṃ kathāmaggānusārena vuttaṃ. Apare pana ‘‘tasmiṃyeva suttanipāte ‘attadaṇḍābhayaṃ jāta’ntiādinā āgatassa attadaṇḍasuttassa (su. ni. 941 ādayo) pariyosāne’’ti vadanti. Nikkhamitvā pabbajitānanti ettha ehibhikkhupabbajjāya ete pabbajitāti vadanti. Teneva suttanipāte attadaṇḍasuttasaṃvaṇṇanāya (su. ni. aṭṭha. 2.942 ādayo) vuttaṃ – ‘‘desanāpariyosāne pañcasatā sākiyakumārā koḷiyakumārā ca ehibhikkhupabbajjāya pabbajitā. Te gahetvā bhagavā mahāvanaṃ pāvisī’’ti. Sesamettha suviññeyyameva.
关于长老尼传记的序言，第一章记载：“这是大果德玛”，这里亦有人诵曰“这是大摩诃巴嘉巴娣果德弥”。其中“果德玛”是氏族名。在被命名那日，婆罗门见到所获荣耀和特征时曾说：“若得此女，将成为帝王之母皇后；若得此子，将成为帝王王者。”彼此皆言：“将诞生大族群。”因此，对子女族群的伟大而言，称她为“大巴嘉巴娣”。此二名汇合称作“大巴嘉巴娣果德弥”。成为出家比库，应受于甚大戒律依归。名字是氏族名，故仅称氏族名。她是母亲的姨母，称为母族姐妹，因母族姐妹就是母亲的姨母。这是基于《除恒争经》之结论，此经在《经集部》中有载。如是此段依《增支部》中佛说故事之次序定出。又有人说：“正《经集部》中有‘自受戒杖不畏’等诗句，出家者就是这里的出家者。”此处说法宜深入明了。
Khemātherīvatthu柯玛长老尼的事缘
§236
236. Dutiye parapariyāpannā hutvāti paresaṃ dāsī hutvā. Suvaṇṇarasapiñjaro ahosīti suvaṇṇarasapiñjaro viya ahosi.
第二节：她后来成为他人奴仆，即成为他人之使女。她如同黄金制金丝囊者一般，是黄金丝囊。
Makkaṭakovajālanti yathā nāma makkaṭako suttajālaṃ katvā majjhaṭṭhāne nābhimaṇḍale nipanno pariyante patitaṃ paṭaṅgaṃ vā makkhikaṃ vā vegena gantvā vijjhitvā tassa rasaṃ pivitvā punāgantvā tasmiṃyeva ṭhāne nipajjati, evameva ye sattā rāgarattā dosapaduṭṭhā mohamūḷhā sayaṃkataṃ taṇhāsotaṃ anupatanti, te taṃ samatikkamituṃ na sakkonti, evaṃ duratikkamaṃ. Etampi chetvāna vajanti dhīrāti paṇḍitā etaṃ bandhanaṃ chinditvā anapekkhino nirālayā hutvā arahattamaggena sabbaṃ dukkhaṃ pahāya vajanti gacchantīti attho.
如同猴子布网，在树枝间或树冠轮回，捕捉飞入网中的苍蝇或蚊虫，迅速前往品尝其汁后，复回原处停留；诸众生亦是如是，因为贪爱、嗔恨、恶行与愚昧而执著于烦恼之流，不愿断除，故不能越过，因而陷于难以超脱之苦难。断除此苦难，智者称之为高明；智者斩断此束缚，不依赖断而寂静，达至阿拉汉道中，断尽一切苦痛，故称“断行前进”。
Uppalavaṇṇātherīvatthu莲华色长老尼的事缘
§237
237. Tatiyaṃ uttānatthameva.
这是第三节，正可用以教化众生。
Paṭācārātherīvatthu巴达查拉长老尼的事缘
§238
238. Catutthe paṭihārasatenapīti dvārasatenapi. Paṭihārasaddo hi dvāre dovārike ca dissati. Kulasabhāganti attano gehasamīpaṃ.
238. 『第四，守护门口』者，谓守护门口。『守护声』者，于门及门槛处显现。『族众集会』者，是自己房舍邻近之意。
Tāṇāyāti tāṇabhāvāya patiṭṭhānatthāya. Bandhavāti putte ca pitaro ca ṭhapetvā avasesā ñātisuhajjā. Antakenādhipannassāti maraṇena abhibhūtassa. Pavattiyañhi puttādayo annapānādidānena ceva uppannakiccanittharaṇena ca tāṇā hutvāpi maraṇakāle kenaci upāyena maraṇaṃ paṭibāhituṃ asamatthatāya tāṇatthāya leṇatthāya na santi nāma. Teneva vuttaṃ – ‘‘natthi ñātīsu tāṇatā’’ti.
『庇护』谓为庇护的根本立足点。『亲属』者，指儿子及父亲立下，余下以亲属情谊为辅。『受死者主宰』者，谓为被死所制服者。尽管儿子等因供给饮食等发生某种职责，且为庇护及避难，但于死亡之时，依某种方法无法违抗死，故谓无庇护。故有言：『亲属处无庇护』。
Etamatthavasanti etaṃ tesaṃ aññamaññassa tāṇaṃ bhavituṃ asamatthabhāvasaṅkhātaṃ kāraṇaṃ jānitvā paṇḍito catupārisuddhisīlena saṃvuto rakkhitagopito hutvā nibbānagamanaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ sīghaṃ sodheyyāti attho.
此义即知，彼此之间无法成为庇护，因属于彼此不具备能够成为庇护的缘故。明智者明了此因，依四净戒守护约束自己，秘密保护，不轻易示现，速证八正道而入涅槃，此即其义。
Dhammadinnātherīvatthu法施长老尼事
§239
239. Pañcame parāyattaṭṭhāneti paresaṃ dāsiṭṭhāne. Sujātattherassa adhikārakammaṃ katvāti sā kira attano kese vikkiṇitvā sujātattherassa nāma aggasāvakassa dānaṃ datvā patthanaṃ akāsi . Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Hatthe pasāriteti tassa hatthāvalambanatthaṃ pubbāciṇṇavasena hatthe pasārite. So kira anāgāmī hutvā gehaṃ āgacchanto yathā aññesu divasesu ito cito ca olokento sitaṃ kurumāno hasamāno āgacchati, evaṃ anāgantvā santindriyo santamānaso hutvā agamāsi. Dhammadinnā sīhapañjaraṃ ugghāṭetvā vīthiṃ olokayamānā tassa āgamanākāraṃ disvā ‘‘kiṃ nu kho eta’’nti cintetvā tassa paccuggamanaṃ kurumānā sopānasīse ṭhatvā olambanatthaṃ hatthaṃ pasāresi. Upāsako attano hatthaṃ samiñjesi. Sā ‘‘pātarāsabhojanakāle jānissāmī’’ti cintesi. Upāsako pubbe tāya saddhiṃ ekato bhuñjati. Taṃ divasaṃ pana taṃ anapaloketvā yogāvacarabhikkhu viya ekakova bhuñji. Tenāha – ‘‘bhuñjamānopi imaṃ detha, imaṃ harathāti na byāharī’’ti. Tattha imaṃ dethāti imaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā detha. Imaṃ harathāti imaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā apaharatha. Santhavavasenāti kilesasanthavavasena. Cirakālaparibhāvitāya ghaṭadīpajālāya viya abbhantare dibbamānāya hetusampattiyā codiyamānā āha – ‘‘evaṃ sante…pe… mayhaṃ pabbajjaṃ anujānāthā’’ti.
239. 『第五，依附他者之所立』者，谓属于他人所设立。记载苏迦长老执行此事者：他卖掉自己的头发，向名为苏迦长老、为上首弟子者布施，并立志于此事。为此有言。『手伸展』者，谓为手的支撑意义，在于前臂伸展。彼据传为不还来者，回到家中，像他日一般看护彼此，行止安适，欢笑而入。如此回还，身心宁静而到来。法授女打开狮子笼般的哨口，观察街道，见其来貌，心想『这岂非此人？』于是迎接回来时，于阶头站立，伸出一手以便依凭。居士收纳其手，心想『饭食时间将知。』居士以前与他同行共食。此日不曾注视彼，如单独斋戒比库一般进食。于此说『即便正在吃，也应给他，给他拿去，且不可违犯。』此处『给他』者，谓予以食物或饮食。『拿去』者，谓将食物或饮食带开。『和顺境』者，谓清除烦恼的和顺境。因恒久被轻视，宛如陶器灯笼被置于外部，而因具足此生因缘而受到启发，便言『既然如此，我同意受戒……』
Ayaṃ tāva seṭṭhi gharamajjhe ṭhitova dukkhassantaṃ akāsīti sā kira ‘‘dhammadinne tuyhaṃ doso natthi, ahaṃ pana ajja paṭṭhāya santhavavasena…pe… kulagharaṃ gacchā’’ti vutte evaṃ cintesi – ‘‘pakatipuriso evaṃ vattā nāma natthi, addhā etena lokuttaradhammo nāma paṭividdho’’ti. Tenassā ayaṃ saṅkappo ahosi ‘‘ayaṃ tāva seṭṭhi gharamajjhe ṭhitova dukkhassantaṃ akāsī’’ti. Majjhimanikāyaṭṭhakathāyaṃ (ma. ni. aṭṭha. 1.460) pana ‘‘atha kasmā mayā saddhiṃ yathāpakatiyā ālāpasallāpamattampi na karothāti so cintesi – ‘ayaṃ lokuttaradhammo nāma garu bhāriyo na pakāsetabbo; sace kho panāhaṃ na kathessāmi, ayaṃ hadayaṃ phāletvā ettheva kālaṃ kareyyā’ti tassā anuggahatthāya kathesi – ‘dhammadinne ahaṃ satthu dhammadesanaṃ sutvā lokuttaradhammaṃ nāma adhigato, taṃ adhigatassa evarūpā lokiyakiriyā na vaṭṭatī’’’ti vuttaṃ.
此时一大财主虽居家中，便言已驱除忧苦，称『于法授无怨，今日我将断除烦恼，以和顺意……去家宅』。于是思忖『明白人确实如此，不然不会有此出世法』。由此念头生起：『此乃一大财主，居家时已驱除忧苦』。中部经典注释中（中部藏注1.460）又云：『何以我与之同行，不至于妄语谈笑，念此世间出世法难得？设我不言，将伤其心，在这里毁伤时光』。为此记录：『于法授，闻佛陀法被称为出世法，得此法者不应起世俗行为』。
Pañcakkhandhādivasena pañhe pucchīti ‘‘sakkāyo sakkāyoti ayye vuccati, katamo nu kho ayye sakkāyo vutto bhagavatā’’tiādinā cūḷavedallasutte (ma. ni. 1.460 ādayo) āgatanayena pucchi. Pucchitaṃ pucchitaṃ vissajjesīti ‘‘pañca kho ime, āvuso visākha, upādānakkhandhā sakkāyo vutto bhagavatā’’tiādinā (ma. ni. 1.460 ādayo) tattheva āgatanayena vissajjesi. Sūrabhāvanti tikkhabhāvaṃ. Anadhigataarahattamaggassa uggahena vinā tattha pañho na upaṭṭhātīti āha – ‘‘uggahavasena arahattamaggepi pucchī’’ti. Taṃ nivattentīti ‘‘vimuttiyā panāyye kiṃ paṭibhāgo’’ti pucchite ‘‘vimuttiyā kho, āvuso visākha, nibbānaṃ paṭibhāgo’’ti (ma. ni. 1.466) vutte ‘‘nibbānassa, panāyye, kiṃ paṭibhāgo’’ti puna pucchite taṃ nivattentī ‘‘accasarāvusovisākhā’’tiādimāha. Tattha accasarāti apucchitabbaṃ pucchanto pañhaṃ atikkāmitā ahosīti attho. Nāsakkhi pañhānaṃ pariyantaṃ gahetunti pañhānaṃ paricchedappamāṇaṃ gahetuṃ nāsakkhi. Pañhānañhi paricchedaṃ gahetuṃ yuttaṭṭhāne aṭṭhatvā tato paraṃ pucchanto nāsakkhi pañhānaṃ pariyantaṃ gahetuṃ. Appaṭibhāgadhammassa ca paṭibhāgaṃ pucchi. Nibbānaṃ nāmetaṃ appaṭibhāgaṃ, na sakkā nīlaṃ vā pītakaṃ vāti kenaci dhammena saddhiṃ paṭibhāgaṃ katvā dassetuṃ, tañca tvaṃ iminā adhippāyena pucchasīti attho. Nibbānogadhanti nibbānaṃ ogāhetvā ṭhitaṃ, nibbānantogadhaṃ nibbānaṃ anuppaviṭṭhanti attho. Nibbānaparāyaṇanti nibbānaṃ paraṃ ayanamassa parāgati, na tato paraṃ gacchatīti attho. Nibbānaṃ pariyosānaṃ avasānaṃ assāti nibbānapariyosānaṃ.
因五蕴等故遇问曰：『五蕴是我吗？尊者，如来说此我为何？』等於《小部杂藏经典》（中部藏1.460起）来，反复问答后释疑。『五蕴，即五取蕴，尊者维萨迦，世尊称为我』闻之即释。『粗疏』者，谓粗糙之相。未证阿拉汉道者之缘起，不能解答所以问曰『借提问以证阿拉汉道』者。尔时问曰：『解脱非恶道有何分别？』答曰：『解脱即涅槃之分别。』又问曰：『涅槃之分别为何？』答曰：『非欺诈者维萨迦等。』言非欺诈者者，谓此问已超出所问。谓无力承载问题之结尾。问者若于应答部分有限，于适当处于八成处止息，后问者无力承载问题结尾。释：“问涅槃之分已少，涅槃无可分，亦不可与经典合分示，故汝以此办法问之。”意谓以涅槃之掌握为立，涅槃之内涵立稳。谓涅槃之归宿，涅槃不变，涅槃之终限为涅槃之终结。
Pureti atītesu khandhesu. Pacchāti anāgatesu khandhesu. Majjheti paccuppannesu khandhesu. Akiñcananti yassa etesu tīsu taṇhāgāhasaṅkhātaṃ kiñcanaṃ natthi, tamahaṃ rāgakiñcanādīhi akiñcanaṃ kassaci gahaṇassa abhāvena anādānaṃ brāhmaṇaṃ vadāmīti attho.
『分别於过去的蕴』、『分别於未来的蕴』、『分别於现在的蕴』。所谓『无所有』，意指在这三种蕴中，名为渴爱束缚的任何东西皆不存在，故此我谓无所有，即由对贪欲等渴念的无所有，因某种执有无着未生，故称为不受持的婆罗门。
Paṇḍitāti dhātuāyatanādikusalatāsaṅkhātena paṇḍiccena samannāgatā. Vuttañhetaṃ –
『智者』指具足由法界、处所等善巧因素所成的智慧者。经中称说——
‘‘Kittāvatā nu kho, bhante, paṇḍito hoti? Yato kho, ānanda, bhikkhu dhātukusalo ca hoti āyatanakusalo ca paṭiccasamuppādakusalo ca ṭhānāṭṭhānakusalo ca, ettāvatā kho, ānanda, bhikkhu paṇḍito hotī’’ti.
『大师，请问何以成为智者？因阿难，当比库于五蕴中精巧，善知法、处所、缘起、住处等，故阿难，比库即是智者。』
Mahāpaññāti mahante atthe mahante dhamme mahantā niruttiyo mahantāni paṭibhānāni pariggahaṇe samatthāya paññāya samannāgatā. Imissā hi theriyā asekkhappaṭisambhidāppattatāya paṭisambhidāyo pūretvā ṭhitatāya paññāmahattaṃ. Yathā taṃ dhammadinnāyāti yathā dhammadinnāya bhikkhuniyā byākataṃ, ahaṃ evameva byākareyyanti attho. Tanti nipātamatthaṃ.
『大慧』指于大义、大法、大辩论及语词、辩才之中，具足以智慧圆满。此乃长老所成之精进辨察，得成辨智坚固大智慧。如若依法典所载长老所述，我亦拟如是述其义。此即本节词句之义。
Nandātherīvatthu难德长老尼事
§240
240. Chaṭṭhe aññaṃ maggaṃ apassantīti aññaṃ upāyaṃ apassantī. Vissatthāti nirāsaṅkā. Itthinimittanti itthiyā subhanimittaṃ, subhākāranti vuttaṃ hoti. Dhammapade gāthaṃ vatvāti –
『有城城池据守者，涂红肉身涂脂者；
‘‘Aṭṭhīnaṃ nagaraṃ kataṃ, maṃsalohitalepanaṃ;
「以骨骼筑成城郭，以肉与血涂抹其上；
Yattha jarā ca maccu ca, māno makkho ca ohito’’ti. (dha. pa. 150) –
所谓“衰老与死亡，发际消退”之义（引自《法句经》第150偈）。
Imaṃ gāthaṃ vatvā. Tatrāyamadhippāyo – yatheva hi pubbaṇṇāparaṇṇādīnaṃ odahanatthāya kaṭṭhāni ussāpetvā vallīhi bandhitvā mattikāya vilimpitvā nagarasaṅkhātaṃ bahiddhā gehaṃ karonti, evamidaṃ ajjhattikampi tīṇi aṭṭhisatāni ussāpetvā nhāruvinaddhaṃ maṃsalohitalepanaṃ tacapaṭicchannaṃ jīraṇalakkhaṇāya jarāya maraṇalakkhaṇassa maccuno ārogyasampadādīni paṭicca uppajjanalakkhaṇassa mānassa sukatakāraṇavināsanalakkhaṇassa makkhassa ca odahanatthāya nagaraṃ kataṃ. Evarūpo eva hi ettha kāyikacetasiko ābādho ohito, ito uddhaṃ kiñci gayhūpagaṃ natthīti.
诵此偈后，于此有三重主旨：正如先前为焚烧前后落叶等，先将木材堆起，用藤条捆扎，再以泥土涂抹，最终于城外设置房屋，类似地，此内身也有三百根骨头被火燃烧，用泥浆覆盖，用焦炭和动物脂膏涂抹掩盖。依赖衰老标志、死亡标志、健康与富足产生的标志、心念良善之灭失标志以及发际消退之灭失标志，而形成此“城”：这即是身心病苦的内在火焰被点燃，从此无复可入之处。
Suttaṃ abhāsīti –
此文启示经句说：
‘‘Caraṃ vā yadi vā tiṭṭhaṃ, nisinno uda vā sayaṃ;
“行走或静止，坐着或卧下，
Samiñjeti pasāreti, esā kāyassa iñjanā.
身体自我会燃烧并扩散，这是身躯的火焰。
‘‘Aṭṭhinahārusaṃyutto, tacamaṃsāvalepano;
附带骨头和筋脉，涂有炭火和动物脂膏；
Chaviyā kāyo paṭicchanno, yathābhūtaṃ na dissatī’’ti. (su. ni. 195-196) –
身被覆盖，实相不现，故谓“身体虽存，然真相不显”。（收载于《相应部·195-196经文》）
Ādinā suttamabhāsi.
此句为上文所引述。
Soṇātherīvatthu索那长老尼事
§241
241. Sattame sabbepi visuṃ visuṃ gharāvāse patiṭṭhāpesīti ettha sabbepi visuṃ visuṃ gharāvāse patiṭṭhāpetvā ‘‘puttāva maṃ paṭijaggissanti, kiṃ me visuṃ kuṭumbenā’’ti sabbaṃ sāpateyyampi vibhajitvā adāsīti veditabbaṃ. Teneva hi tato paṭṭhāya ‘‘ayaṃ amhākaṃ kiṃ karissatī’’ti attano santikaṃ āgataṃ ‘‘mātā’’ti saññampi na kariṃsu. Tathā hi naṃ katipāhaccayena jeṭṭhaputtassa bhariyā ‘‘aho amhākaṃ ayaṃ jeṭṭheputto meti dve koṭṭhāse datvā viya imameva gehaṃ āgacchatī’’ti āha. Sesaputtānaṃ bhariyāyopi evamevaṃ vadiṃsu. Jeṭṭhadhītaraṃ ādiṃ katvā tāsaṃ gehaṃ gatakāle tāpi naṃ evameva vadiṃsu. Sā avamānappattā hutvā ‘‘kiṃ me imesaṃ santike vutthena, bhikkhunī hutvā jīvissāmī’’ti bhikkhunīupassayaṃ gantvā pabbajjaṃ yāci, tā naṃ pabbājesuṃ. Imameva vatthuṃ dassento ‘‘bahuputtikasoṇā tesaṃ attani agāravabhāvaṃ ñatvā ‘gharāvāsena kiṃ karissāmī’ti nikkhamitvā pabbajī’’ti āha.
241. 关于第七条“全部都是沙弥，全部都住在家中”的解释，谓此处因全部为沙弥且均住家中，遂言：“儿子们必定会来迎接我，我若以家人为累，有何益处？”故将全部家产分割给予，应当知此义。由此可见，之后那位母亲来到他身边，本不以母亲之身份自认。确如是，有几位老妇人对长子之妻说：“啊，这个长子来了，把房产分了两半，这些人便一同住入此家。”其余子女之妻亦同样议论。甚至长女之妻初离开家去嫁他人时，也发出类似语句。她因此受辱，心生不满，言：“我何必在这些人中出生，为比库尼，可维持生计？”遂前往比库尼处，请求出家，比库尼不允许她出家。展示此事情形时云：“众多童子之母知晓其不受尊敬，便离去出家。”
Vihāraṃ gacchantiyoti bhikkhuvihāraṃ gacchantiyo. Dhammamuttamanti navavidhalokuttaradhammaṃ. So hi uttamadhammo nāma yo hi taṃ na passati, tassa vassasatampi jīvanato taṃ dhammaṃ passantassa paṭivijjhantassa ekāhampi ekakkhaṇampi jīvitaṃ seyyo. Āgantukajanoti vihāragataṃ bhikkhunījanaṃ sandhāya vadati. Anupadhāretvāti asallakkhetvā.
住者去往比库尼住所，即比库尼之所安住之处。“达摩”即“上、下、世间所立法”之意。所谓“上法下法”，若有人无法见此法，即使活上一百年，了知此法亦不会得益。所谓“外来者”，谓前往比库尼居所之人。所谓“不生亲近”，即不与别人亲密往来，不徇私情。
Bakulātherīvatthu巴咖喇长老尼事
§242
242. Aṭṭhamaṃ uttānatthameva.
242. 第八条正作正义解释。
Kuṇḍalakesātherīvatthu军德喇给萨长老尼事
§243
243. Navame catukketi vīthicatukke. Catunnaṃ samāhāro catukkaṃ. Cārakatoti bandhanāgārato. Ubbaṭṭetvāti uddharitvā.
243. 第九条谓“四道”，即四处聚集处。四者合集称为四。所谓“束缚”，谓受制于家。所谓“拔起”，谓将其挖出或除去。
Muhuttamapi cintayeti muhuttaṃ taṅkhaṇampi ṭhānuppattikapaññāya taṅkhaṇānurūpaṃ atthaṃ cintituṃ sakkuṇeyya. Sahassamapi ce gāthā, anatthapadasaṃhitāti ayaṃ gāthā dārucīriyattherassa bhagavatā bhāsitā, idhāpi ca sāyeva gāthā dassitā. Therigāthāsaṃvaṇṇanāyaṃ ācariyadhammapālattherenapi kuṇḍalakesittheriyā vatthumhi ayameva gāthā vuttā. Dhammapadaṭṭhakathāyaṃ pana kuṇḍalakesittheriyā vatthumhi –
甚至在一会儿之内也要思惟，一会儿便想，此时此刻由时间的生起而生的智慧，应当随时间思考相应的义理。就如《千偈》中所说，该偈含有无益之词，乃是此处由大木滴长老由世尊所说，这偈法在此亦被呈现。这是对长部《长老偈》的注释，亦由教师法护长老的《钵特罗长老尼经》中提及，即此偈被宣说。于《法句经注》中，亦见于长老尼钵特罗长老尼的经文——
‘‘Yo ca gāthāsataṃ bhāse, anatthapadasaṃhitā;
『无益之语偈百而说，』
Ekaṃ dhammapadaṃ seyyo, yaṃ sutvā upasammatī’’ti. (dha. pa. aṭṭha. 1.102) –
『一法句胜过百偈，闻之心归安住。』（法句阿伽陀第1章第102句）
Ayaṃ gāthā āgatā. Taṃtaṃbhāṇakānaṃ kathāmaggānusārena tattha tattha tathā vuttanti na idha ācariyassa pubbāparavirodho saṅkitabbo.
此偈已传下。以说法者之道理论述，依情境处处如是陈说，此处不可谓教师有所前后抵触。
Bhaddākāpilānītherī-bhaddākaccānātherīvatthu跋德咖毕喇尼长老尼与跋德咖吒那长老尼事
§244-245
244-245. Dasamaṃ ekādasamañca uttānatthameva.
第244至245句。第十与第十一句皆为倡导激发意志之例。
Kisāgotamītherīvatthu瘦果德弥长老尼事
§246
246. Dvādasame tīhi lūkhehīti vatthalūkhasuttalūkharajanalūkhasaṅkhātehi tīhi lūkhehi. Siddhatthakanti sāsapabījaṃ.
第246句。『三叶注释』表示以三种叶子理喻：树叶、树叶水滴、树叶上水滴中水珠，三种叶状物。『悉达多』乃树叶种子之意。
Taṃ puttapasusammattanti taṃ rūpabalādisampanne putte ca pasū ca labhitvā ‘‘mama puttā abhirūpā balasampannā paṇḍitā sabbakiccasamatthā, mama goṇo arogo abhirūpo mahābhāravaho, mama gāvī bahukhīrā’’ti evaṃ puttehi ca pasūhi ca sammattaṃ naraṃ. Byāsattamanasanti cakkhuviññeyyādīsu ārammaṇesu hiraññasuvaṇṇādīsu pattacīvarādīsu vā yaṃ yaṃ laddhaṃ hoti, tattha tattheva lagganāya sattamānasaṃ. Suttaṃ gāmanti niddaṃ upagataṃ sattakāyaṃ. Mahoghovāti yathā evarūpaṃ gāmaṃ gambhīrato vitthārato ca mahanto mahānadiogho antamaso sunakhampi asesetvā sabbaṃ ādāya gacchati, evaṃ vuttappakāraṃ naraṃ maccu ādāya gacchatīti attho. Amataṃ padanti maraṇarahitaṃ koṭṭhāsaṃ, amataṃ mahānibbānanti attho. Sesamettha uttānameva.
人们谈论着自己拥有子嗣和牲畜，具足形体力量等资具，获有子女和牲畜后，即称『我子美丽强健，智慧广大，能任各种事务，吾族健康美丽且有力能肩负重担，我的母牛产奶多』。如此，子女及牲畜令人成就耀誉。由此，人心执著于眼识、眼缘等感官所能接触者，追求黄金、白银、织物衣料等所得物，念念不舍。蠢蠢欲动之众生，犹如临睡之乡村、一七人夹拥之大城。所谓「大河汹涌」，大村落广博深厚，江河波涛汹涌，最后连骡马牛羊等牲畜也不遗余力地搬运着所有物资，表示如是之义，即谓人生将死时携带之众多物品。所谓不死的集合体，即不死之涅槃义。此义中所言皆属显露表面。
Siṅgālakamātātherīvatthu星嘎喇咖母长老尼事
§247
247. Terasamaṃ uttānatthameva.
247. 第十三，与前文所述义相同。
(Pañcamaetadaggavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.) · （第五最上品释毕。）
Theripāḷisaṃvaṇṇanā niṭṭhitā. · 长老尼巴利注释毕。
14. Etadaggavaggo
十四、第一品
(14) 6. Chaṭṭhaetadaggavaggavaṇṇanā（十四）六、第六最上品释
Tapussa-bhallikavatthu德普萨与跋利咖事
§248
248. Upāsakapāḷisaṃvaṇṇanāya paṭhame sabbapaṭhamaṃ saraṇaṃ gacchantānanti sabbesaṃ paṭhamaṃ hutvā saraṇaṃ gacchantānaṃ. Ito paranti sattasattāhato paraṃ. Gamanūpacchedaṃ akāsīti gamanavicchedaṃ akāsi. Yathā te goṇā dhuraṃ chaḍḍetvā pothiyamānāpi na gacchanti, tathā akāsīti attho. Tesanti tapussabhallikānaṃ. Adhimuccitvāti āvisitvā. Yakkhassa āvaṭṭo yakkhāvaṭṭo. Evaṃ sesesupi. Atītabuddhānaṃ āciṇṇaṃ olokesīti atītabuddhā kena bhājanena paṭiggaṇhiṃsūti buddhāciṇṇaṃ olokesi. Dvevācike saraṇe patiṭṭhāyāti saṅghassa anuppannattā buddhadhammavasena dvevācike saraṇe patiṭṭhahitvā. Cetiyanti pūjanīyavatthuṃ. Jīvakesadhātuyāti jīvamānassa bhagavato kesadhātuyā.
248. 对近事男颂经之卷首语，意指所有初发心皈依的人，皆为最上初学者。此后乃至七七天乃为终止。『断绝出行』即断绝出游，譬如牧人弃杖背篓而不出行，意亦如是。称之为塔布萨巴利迦众。『踏入』谓入山林。『亚卡之环』指亚卡族群势力之范围。后文云『众佛遗敕遍及天下』，意谓虽无佛教义尚存，然佛涅槃后其戒教风化仍留。『二重皈依』者，指僧团未成立前，以佛法为皈依对象，建立皈依之状态。『寺庙』指供奉礼拜之处。『基瓦迦的发髻』指世尊在世时尚活之象征。
Anāthapiṇḍikaseṭṭhivatthu给孤独长者事
§249
249. Dutiye teneva guṇenāti teneva dāyakabhāvasaṅkhātena guṇena. So hi sabbakāmasamiddhatāya vigatamaccheratāya karuṇādiguṇasamaṅgitāya ca niccakālaṃ anāthānaṃ piṇḍamadāsi. Tena sabbakālaṃ upaṭṭhito anāthānaṃ piṇḍo etassa atthīti anāthapiṇḍikoti saṅkhaṃ gato. Yojanikavihāre kāretvāti yojane yojane ekamekaṃ vihāraṃ kāretvā. ‘‘Evarūpaṃ dānaṃ pavattesī’’ti vatvā tameva dānaṃ vibhajitvā dassento ‘‘devasikaṃ pañca salākabhattāni hontī’’tiādimāha. Tattha salākāya gāhetabbaṃ bhattaṃ salākabhattaṃ. Ekasmiṃ pakkhe ekadivasaṃ dātabbaṃ bhattaṃ pakkhikabhattaṃ. Dhuragehe ṭhapetvā dātabbaṃ bhattaṃ dhurabhattaṃ. Āgantukānaṃ dātabbaṃ bhattaṃ āgantukabhattaṃ. Evaṃ sesesupi. Pañca āsanasatāni gehe niccapaññattāneva hontīti gehe nisīdāpetvā bhuñjantānaṃ pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ pañca āsanasatāni niccapaññattāni honti.
249. 『第二』者，以给予者之功德为本。此人因度祛各种欲望烦恼、除弃毁谤，怀慈悲心，所以常为孤苦乞儿供养食物，终日日事奉无依无靠者。故于任何时候常供养乞儿食粮，此即担任『乞儿食供者』称号。『建立联户寺院』者，即在人口集中地逐一建寺院。于是称这般布施行为为『布施法』，说明说『天人有五种押记饱食』等语。此处『押记』是指应获之饭食。『一月一饭』者，指每旬一日应给之饭称为旬饭。『难舍之家』指贫苦或寄宿处。『来客食』即招待外来供养者之食物。如此句末。『五处安坐』，指家中为常住供养五比库所安排的五个固定座所。
Cittagahapativatthu吉德家主事
§250
250. Tatiye migā eva migarūpāni. Bhikkhaṃ samādāpetvāti, ‘‘bhante, mayhaṃ anuggahaṃ karotha, idha nisīditvā bhikkhaṃ gaṇhathā’’ti bhikkhāgahaṇatthaṃ samādāpetvā . Vivaṭṭaṃ uddissa upacitaṃ nibbedhabhāgiyakusalaṃ upanissayo. Saḷāyatanavibhattimeva desesīti saḷāyatanavibhāgappaṭisaṃyuttameva dhammakathaṃ kathesi. Therenāti tattha sannihitānaṃ sabbesaṃ jeṭṭhena mahātherena. Pañhaṃ vissajjetuṃ asakkontenāti cittena gahapatinā ‘‘yā imā, bhante thera, anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti, ‘sassato loko’ti vā, ‘asassato loko’ti vā, ‘antavā loko’ti vā, ‘anantavā loko’ti vā, ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīra’nti vā, ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra’nti vā, ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā, ‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā, ‘hoti ca na hoti ca tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā yāni cimāni dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni brahmajāle gaṇitāni, imā nu kho, bhante, diṭṭhiyo kismiṃ sati honti, kismiṃ asati na hontī’’ti evamādinā (saṃ. ni. 4.345) pañhe puṭṭhe taṃ pañhaṃ vissajjetuṃ asakkontena. Imaṃ kira pañhaṃ yāvatatiyaṃ puṭṭho mahāthero tuṇhī ahosi. Atha isidattatthero cintesi – ‘‘ayaṃ thero neva attanā byākaroti, na aññaṃ ajjhesati, upāsako ca bhikkhusaṅghaṃ vihesati, ahametaṃ byākaritvā phāsuvihāraṃ katvā dassāmī’’ti. Evaṃ cintetvā ca āsanato vuṭṭhāya therassa santikaṃ gantvā ‘‘byākaromahaṃ, bhante, cittassa gahapatino etaṃ pañha’’nti (saṃ. ni. 4.345) āha. Evaṃ vutte thero ‘‘byākarohi tvaṃ, āvuso isidatta, cittassa gahapatino etaṃ pañha’’nti isidattaṃ ajjhesi. Tena vuttaṃ – ‘‘pañhaṃ vissajjetuṃ asakkontena ajjhiṭṭho’’ti.
250. 第三者为「鹿」类动物。『请乞』者，即请说『尊者，请帮我拿食物，我坐下时乞食』，即行乞请的动作。言教导八支圣道的四根本所入，如眼、耳、鼻、舌、身、意六根处的根本区别。『长老尊者』指在场所有老长比库的尊称。『不能解答问题』时，居士以心请示：“世尊尊者，世间生存诸多迥异观点，有人说『世界永恒』，有人说『世界非永恒』，有人说『有终极界』，有人说『无终极界』，有人持『此即生命此即身体』，有人说『生命与身体不同』，有人说『如来死后有彼方』，有人说『如来死后无彼方』，有人说『有亦无如来死后彼方』，有人说『既非有亦非无如来死后彼方』，这些多达六十二种观念为梵网流说，尊者，请问何者为真，何者为非？”尊者默然不语。此后长老尊者默思想——『此尊者既未解答，也未教诲他人，且近事男妨碍比库僧团，我必亲自回答此疑惑以示正法』。如此思忖，起身往见尊者说：“尊者，我替居士心中之此问答表述。”经尊者允许后方才回答：“因不能解决此问题，久立于前。”
Pañhaṃ vissajjetvāti ‘‘yā imā, gahapati, anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti ‘sassato loko’ti vā, ‘asassato loko’ti vā…pe… yāni cimāni dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni brahmajāle gaṇitāni, imā kho, gahapati, diṭṭhiyo sakkāyadiṭṭhiyā sati honti, sakkāyadiṭṭhiyā asati na hontī’’tiādinā nayena pañhaṃ vissajjetvā. Gihisahāyakabhāve ñāteti therassa gihisahāyakabhāve cittena gahapatinā ñāte. Citto kira, gahapati, tassa pañhaveyyākaraṇe tuṭṭho ‘‘kuto, bhante, ayyo isidatto āgacchatī’’ti vatvā ‘‘avantiyā kho ahaṃ, gahapati, āgacchāmī’’ti vutto ‘‘atthi, bhante, avantiyā isidatto nāma kulaputto amhākaṃ adiṭṭhasahāyo pabbajito, diṭṭho so āyasmatā’’ti pucchi. Thero ca ‘‘evaṃ, gahapatī’’ti vatvā ‘‘kahaṃ nu kho, bhante, so āyasmā etarahi viharatī’’ti puna puṭṭho tuṇhī ahosi. Atha citto gahapati ‘‘ayyo no, bhante, isidatto’’ti pucchitvā ‘‘evaṃ, gahapatī’’ti vutte attano gihisahāyabhāvaṃ aññāsi.
询问被放下，即指『世尊，长者，这些在世间纷繁生起的诸多见解：或称有常世间，或称无常世间……乃至这六十二种被佛教比作婆罗门网的各种见解，其中确有色身见存在，色身见不存在』等类似说辞，借此教理阐释放下疑问。所谓『与居士同伴的心意』，是指尊者与居士心意相契。居士名曰吉多，满怀喜悦地向长者叙述说：“尊者伊悉达陀上师何处来？”居士答曰：“我从阿萬提来。”又问：“有一名叫伊悉达陀者，是我们家的族子，曾为我们最初的护卫，已出家修行，因见得这位年长者吗？”尊者答：“正是如此，长者。”长者又问：“此年长者此时安住何处？”因沉默无言。随后吉多居士又问：“尊者伊悉达陀上师在哪里？”尊者答：“正是如此，长者。”于是他自知其居士同伴之身份。
Tejosamāpattipāṭihāriyaṃ dassetvāti ekasmiṃ kira divase citto gahapati ‘‘sādhu me, bhante, ayyo uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ dassetū’’ti mahātheraṃ yāci. Thero ‘‘tena hi tvaṃ, gahapati, āḷinde uttarāsaṅgaṃ paññāpetvā tattha tiṇakalāpaṃ okirā’’ti vatvā tena ca tathā kate sayaṃ vihāraṃ pavisitvā ca ghaṭikaṃ datvā tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkhāresi, yathā tāḷacchiggaḷena ca aggaḷantarikāya ca acci nikkhamitvā tiṇāni jhāpeti, uttarāsaṅgaṃ na jhāpeti. Atha citto gahapati uttarāsaṅgaṃ papphoṭetvā saṃviggo lomahaṭṭhajāto ekamantaṃ ṭhito theraṃ bahi nikkhamantaṃ disvā ‘‘abhiramatu, bhante, ayyo macchikāsaṇḍe, ramaṇīyaṃ ambāṭakavanaṃ, ahaṃ ayyassa ussukkaṃ karissāmi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārāna’’nti āha. Tato thero ‘‘na dāni idha vasituṃ sakkā’’ti tamhā vihārā pakkāmi. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ – ‘‘tejosamāpatti pāṭihāriyaṃ dassetvā ‘idāni idha vasituṃ na yutta’nti yathāsukhaṃ pakkāmī’’ti. Dve aggasāvakātiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ vitthārato vinayapāḷiyaṃ āgatameva.
展示烈火神力，即某日吉多居士请求尊者：“长者，请您显现上乘人道的神通法力。”尊者答曰：“所以你要在阿拉维庄园中示现正定，点起稻草堆。”说毕，尊者自行进入茅舍，点燃草堆，并施展相应神通推演，如用掌烧断竹笋，中断木箭，足迹接连，看火如何自茅舍中迸出草堆。虽然草被焚烧，正定未失。随后吉多居士将正定点燃，感到惊悚，毛发竖起，独自默立，见尊者外出，便欢喜地说：“长者，愿上师在鱼叉池边，于悦目果园我陪伴行坐期间，给予袈裟、饭钵、座具及治病助药。”尊者答：“此地现不可久住。”由此得知，“展示神通后即称‘现时此地不宜长期居住’，乃是随心而转。”此事在诸大长者中广为流传，对经文律藏的解释由此详述。
Saddhoti lokiyalokuttarāya saddhāya samannāgato. Sīlenāti agāriyasīlaṃ anagāriyasīlanti duvidhaṃ sīlaṃ, tesu idha agāriyaṃ sīlaṃ adhippetaṃ, tena samannāgatoti attho. Yasobhogasamappitoti yādiso anāthapiṇḍikādīnaṃ pañcaupāsakasataparivārasaṅkhāto agāriyo yaso, tādiseneva yasena, yo ca dhanadhaññādiko ceva sattavidhaariyadhanasaṅkhāto cāti duvidho bhogo, tena ca samannāgatoti attho. Yaṃ yaṃ padesanti puratthimādīsu disāsu evarūpo kulaputto yaṃ yaṃ padesaṃ bhajati, tattha tattha evarūpena lābhasakkārena pūjitova hotīti attho.
信心具备者，谓具世俗世间及出世间之信。戒律分二：高级戒与非高级戒，此处所指乃高级戒，具此戒者谓之具戒。所谓具戒，亦包括富足者，即如无所有给孤独比库等五众家族家业广被称为“具戒”。所谓财富亦有二：一者如拥有财富称誉，二者如具七种财富之资。本处具戒义即含此。人们于前方四方如是称谓某族子，如此族子享其如今所得之利，视若受敬拜，此意也。
Hatthakaāḷavakavatthu哈达咖阿拉瓦咖事
§251
251. Catutthe catubbidhena saṅgahavatthunāti dānapiyavacanaatthacariyāsamānattatāsaṅkhātena catubbidhena saṅgahavatthunā. ‘‘Sve bhattacāṭiyā saddhiṃ āḷavakassa pesetabbo ahosī’’ti vuttamatthaṃ pākaṭaṃ katvā dassetuṃ – ‘‘tatrāyaṃ anupubbikathā’’tiādimāha. Migavatthāya araññaṃ gantvāti āḷavako rājā vividhanāṭakūpabhogaṃ chaḍḍetvā corappaṭibāhanatthañca paṭirājanisedhanatthañca byāyāmakaraṇatthañca sattame sattame divase migavaṃ gacchanto ekadivasaṃ balakāyena saddhiṃ ‘‘yassa passena migo palāyati, tasseva so bhāro’’ti katakatikavatto migavatthāya araññaṃ gantvā. Ekaṃ miganti attano ṭhitaṭṭhānena palātaṃ eṇimigaṃ. Anubandhitvāti tiyojanamaggaṃ ekakova anubandhitvā. Javasampanno hi rājā dhanuṃ gahetvā pattikova tiyojanaṃ taṃ migamanubandhi. Ghātetvāti yasmā eṇimigā tiyojanavegā eva honti, tasmā parikkhiṇajavaṃ taṃ migaṃ udakaṃ pavisitvā ṭhitaṃ ghātetvā. Dvidhā chetvā dhanukoṭiyaṃ lagetvā nivattetvā āgacchantoti anatthikopi maṃsena ‘‘nāsakkhi migaṃ gahetu’’nti apavādamocanatthaṃ dvidhā chinnaṃ dhanukoṭiyaṃ lagetvā āgacchanto. Sandacchāyanti ghanacchāyaṃ bahalapattapalāsaṃ.
第二百五十一条 所谓按四种类聚而成之集合题材，着于施与善行言论、人际行为一致性之数目，依此作区分。语录谓：“应由与供养者同食，彼处在阿拉维庄园持衣。”为彰显此理，于诸事由细述出发。猎场枯野，阿拉维王舍弃多种娱乐，放弃盗窃与夺籍活动，终于第七日，携少儿随行至猎场，彼言：“见他逃走的，实是其负重者。”故猎场射杀了鹿群中一只受累逃逸的芦鹿。此鹿逃至原地后，缘于其逃逸速度极快，猎人以箭矢命中鹿体而射杀之。鹿体二处分断，携弓撤回返回，虽不必要，亦免得用肉尝试“别伤害鹿”之藉口。其鹿尸沉山林草密，阴凉处众多。
Rukkhe adhivatthā devatāti āḷavakaṃ yakkhaṃ sandhāya vadati. So hi mahārājūnaṃ santikā varaṃ labhitvā majjhanhikasamaye tassa rukkhassa chāyāya phuṭṭhokāsaṃ paviṭṭhe pāṇino khādanto tattha paṭivasati. Āḷavakassa nisīdanapallaṅke nisīdīti yattha abhilakkhitesu maṅgaladivasādīsu āḷavako nisīditvā siriṃ anubhoti, tasmiṃyeva dibbaratanapallaṅke nisīdi. Attano gamane asampajjamāne ‘‘kiṃ nu kho kāraṇa’’nti āvajjentāti tadā kira sātāgirahemavatā bhagavantaṃ jetavaneyeva vanditvā ‘‘yakkhasamāgamaṃ gamissāmā’’ti saparivārā nānāyānehi ākāsena gacchanti, ākāse ca yakkhānaṃ na sabbattha maggo atthi, ākāsaṭṭhāni vimānāni pariharitvā maggaṭṭhāneneva maggo hoti, āḷavakassa pana vimānaṃ bhūmaṭṭhaṃ suguttaṃ pākāraparikkhittaṃ susaṃvihitadvāraṭṭālakagopuraṃ upari kaṃsajālasañchannamañjūsāsadisaṃ tiyojanaṃ ubbedhena, tassa upari maggo hoti, te taṃ padesamāgamma gantumasamatthā ahesuṃ. Buddhānañhi nisinnokāsassa uparibhāgena yāva bhavaggā koci gantumasamattho, tasmā attano gamane asampajjamāne ‘‘kiṃ nu kho kāraṇa’’nti āvajjesuṃ. Tesaṃ kathaṃ sutvā cintesīti yasmā assaddhassa saddhākathā dukkathā hoti dussīlādīnaṃ sīlakathādayo viya, tasmā tesaṃ yakkhānaṃ santikā bhagavato pasaṃsaṃ sutvā eva aggimhi pakkhittaloṇasakkharā viya abbhantare uppannakopena paṭapaṭāyamānahadayo hutvā cintesi. Pabbatakūṭanti kelāsapabbatakūṭaṃ.
树下隐居的神灵，是指从鬼神中对阿拉维主述者。此神得王之眷顾，于正午时节于树荫下，伸展身子，旁人手持果实于彼处进食。阿拉维居士坐卧于观景凉亭，恰逢吉祥礼仪及诸佛宝物显现，神灵亦坐禅于天宝罗汉座位。正值归途之际，所属因念而不专注，自问“为何有此因缘？”当时就如释迦牟尼尊者在杰特凡那精舍广受敬拜一样，众鬼神各乘飞天，各行空中无穷道途。然阿拉维之舟则停泊于土地上，四周环绕铜网挂门楼，覆盖翠绿铁丝网，三由旬直线长，凭此道路访客到达。鉴于佛陀的口舌妙音遍传世间，所能至者无边广大，故诸神同来也欲敬听尊说。惟由于彼世间染污苦因，妖怪聚会时听闻正信话语，彼时如炽热火焰闷燃心中，因不悦信而忿恨回避。所谓山脉称呼即此。
Ito paṭṭhāya āḷavakayuddhaṃ vitthāretabbanti so kira manosilātale vāmapādena ṭhatvā ‘‘passatha dāni tumhākaṃ vā satthā mahānubhāvo, ahaṃ vā’’ti dakkhiṇapādena saṭṭhiyojanamattaṃ kelāsakūṭapabbataṃ akkami, taṃ ayokūṭappahato viya niddhantaayapiṇḍo papaṭikāyo muñci. So tatra ṭhatvā ‘‘ahaṃ āḷavako’’ti ugghosesi, sakalajambudīpaṃ saddo phari. Tiyojanasahassavitthatahimavāpi sampakampi yakkhassānubhāvena. So vātamaṇḍalaṃ samuṭṭhāpesi ‘‘eteneva samaṇaṃ palāpessāmī’’ti. Te puratthimādibhedā vātā samuṭṭhahitvā aḍḍhayojanayojanadviyojanatiyojanappamāṇāni pabbatakūṭāni padāletvā vanagaccharukkhādīni ummūletvā āḷavinagaraṃ pakkhandā jiṇṇahatthisālādīni cuṇṇentā chadaniṭṭhakā ākāse bhamentā. Bhagavā ‘‘mā kassaci uparodho hotū’’ti adhiṭṭhāsi. Te vātā dasabalaṃ patvā cīvarakaṇṇamattampi cāletuṃ nāsakkhiṃsu. Tato mahāvassaṃ samuṭṭhāpesi ‘‘udakena ajjhottharitvā samaṇaṃ māressāmī’’ti. Tassānubhāvena uparūpari satapaṭalasahassapaṭalādibhedā valāhakā uṭṭhahitvā pavassiṃsu. Vuṭṭhidhārāvegena pathavī chiddā ahosi. Vanarukkhādīnaṃ upari mahogho āgantvā dasabalassa cīvare ussāvabindumattampi temetuṃ nāsakkhi. Tato pāsāṇavassaṃ samuṭṭhāpesi. Mahantāni mahantāni pabbatakūṭāni dhūmāyantāni pajjalantāni ākāsenāgantvā dasabalaṃ patvā dibbamālāguḷāni sampajjiṃsu. Tato paharaṇavassaṃ samuṭṭhāpesi. Ekatodhārā ubhatodhārā asisattikhurappādayo dhūmāyantā pajjalantā ākāsenāgantvā dasabalassa pādamūle dibbapupphāni ahesuṃ.
从此起讲述阿拉维之战。彼时，声音响彻南北，远达喜马拉雅山，具有神鬼之能感应。风起云涌，阿拉维之山群如阵列拔起，狂风拔动树木，森林大作呜鸣，城中老象林木皆随风摇曳，骇人而强烈。佛陀命令：“勿使有争”。十股风暴劲风而至，狂风吹动，连袈裟衣角也难保全。风雨交加，乃至以水灭火以制止喧闹。凭此神力，山林巨石层层盘踞，涛声轰鸣，火烟腾起，诸神共舞而下。自此大石暴风云聚，巨山砾石纷扬，云烟腾升，形成神花奇观于地面。
Tato aṅgāravassaṃ samuṭṭhāpesi. Kiṃsukavaṇṇā aṅgārā ākāsenāgantvā dasabalassa pādamūle dibbapupphāni hutvā vikiriṃsu. Tato kukkuḷavassaṃ samuṭṭhāpesi. Accuṇho kukkuḷo ākāsenāgantvā dasabalassa pādamūle candanacuṇṇaṃ hutvā nipati. Tato vālikavassaṃ samuṭṭhāpesi. Atisukhumā vālikā dhūmāyantā pajjalantā ākāsenāgantvā dasabalassa pādamūle dibbapupphāni hutvā nipatiṃsu. Tato kalalavassaṃ samuṭṭhāpesi. Taṃ dhūmāyantaṃ pajjalantaṃ ākāsenāgantvā dasabalassa pādamūle dibbagandhaṃ hutvā nipati. Tato andhakāraṃ samuṭṭhāpesi ‘‘bhiṃsetvā samaṇaṃ palāpessāmī’’ti. Caturaṅgasamannāgataṃ andhakārasadisaṃ hutvā dasabalaṃ patvā sūriyappabhāvihatamivandhakāraṃ antaradhāyi. Evaṃ yakkho imāhi navahi vātavassapāsāṇapaharaṇaṅgārakukkuḷavālikakalalandhakāravuṭṭhīhi bhagavantaṃ palāpetumasakkonto nānāvidhappaharaṇahatthaanekappakārarūpabhūtagaṇasamākulāya caturaṅginiyā senāya sayameva bhagavantaṃ abhigato. Te bhūtagaṇā anekappakāravikāre katvā ‘‘gaṇhatha hanathā’’ti bhagavato upari āgacchantā viya ca honti. Apica kho niddhantalohapiṇḍaṃ viya makkhikā bhagavantaṃ allīyitumasamatthā eva ahesuṃ.
于是，燃起了炭火雨。从天上降下如枯叶色的炭火，落在十万象的足根处，化作天花遍地散布。然后又生起了鸡尸雨。从空中降下的焦枯鸡尸，落在十万象的足根之处，化作檀香粉末，缓缓落下。随后又降起了藤蔓雨。极为细微的藤蔓火焰，烟雾缭绕并燃烧着，从天上降落，落在十万象的足根处，化作天花，缓缓消散。随后又生起了沫水雨。那烟雾缭绕、焚烧着的沫水，空中降落，落在十万象的足根处，化作天香缓缓消散。之后出现了黑暗，说：“将要恐吓比库，将要驱赶他。”这如四方聚会的黑暗一般，骤然降临，遮蔽了十万象，仿佛太阳光明被毁灭的黑暗消失了一样。由此，夜叉护法们借助这风雨加上石头、火炭、鸡尸、藤蔓、水沫与黑暗七种灾害，聚集众多兵器和诸多附属兵器组成四方军队，亲自来袭击世尊。那些鬼神众一边持诸多兵器变化种种形态，一边向世尊高声喊叫，仿佛前来围攻，企图杀害世尊。即使是沉着如炉炭团般的鬼蝇，也无法骚扰世尊。
Evaṃ sabbarattiṃ anekappakāravibhiṃsākāradassanenapi bhagavantaṃ cāletumasakkonto āḷavako cintesi – ‘‘yaṃnūnāhaṃ kenaci ajeyyaṃ dussāvudhaṃ muñceyya’’nti. Sace hi so duṭṭho ākāse taṃ dussāvudhaṃ muñceyya, dvādasa vassāni devo na vasseyya. Sace pathaviyaṃ muñceyya , sabbarukkhatiṇādīni sussitvā dvādasavassantaraṃ na puna ruheyyuṃ. Sace samudde muñceyya, tattakapāle udakabindu viya sabbaṃ susseyya. Sace sinerupabbate muñceyya, khaṇḍākhaṇḍaṃ hutvā vikireyya. So evaṃmahānubhāvaṃ dussāvudhaṃ uttarisāṭakaṃ muñcitvā aggahesi. Yebhuyyena dasasahassilokadhātudevatā vegena sannipatiṃsu ‘‘ajja bhagavā āḷavakaṃ damessati, tattha dhammaṃ sossāmā’’ti. Yuddhadassanakāmāpi devatā sannipatiṃsu. Evaṃ sakalampi ākāsaṃ devatāhi paripuṇṇaṃ ahosi. Athāḷavako bhagavato samīpe uparūpari vicaritvā vatthāvudhaṃ muñci . Taṃ asanicakkaṃ viya ākāse bheravasaddaṃ karontaṃ dhūmāyantaṃ pajjalantaṃ bhagavantaṃ patvā yakkhassa mānamaddanatthaṃ pādapuñchanacoḷaṃ hutvā pādamūle nipati. Āḷavako taṃ disvā chinnavisāṇo viya usabho, uddhaṭadāṭho viya sappo nittejo nimmado nipātitamānaddhajo ahosi. Evamidaṃ āḷavakayuddhaṃ vitthāretabbaṃ.
诸如此类各种恶境虽然纷杂似潮水般向世尊发起进攻，阿拉维却在心中思惟：“我该舍弃哪个坚固难破的恶武器呢？如果他从空中去除那个恶武器，这恶武器便不能存留十二年；如果舍弃地面之物，凡树木草木等枯萎十二年便难以再生；如果舍弃海水，那水便如池沼水滴般干枯；如果舍弃雪山，山便碎裂散落。”于是，这位伟大的勇士舍弃了最强大的恶武器，即那猛烈的恶火箭。随即，超过万人且遍布四方的天界护法们齐集，纷纷说：“今日世尊必将降服阿拉维，我们将在那里聆听佛法。”连渴望观战的天神也齐聚一堂。由是，天地间充满了天神。然后阿拉维在世尊附近上上下下巡视，丢弃了自己的防护甲胄。此时，他如疾风骤雨般坠落，伴随着巨大的雷鸣轰响，如烟雾弥漫般燃烧，直接落到世尊脚下。夜叉为了激起傲慢之心，欲用尾巴袭击世尊足根。阿拉维见状，怒不可遏，如绝顶恶犬般怒吼着倒地，张牙舞爪，张口骂咧，最终无力倒地，吼声顿息。阿拉维之战由此记述完成。
Aṭṭha pañhe pucchīti –
这里提出了八个问题，要加以询问——
‘‘Kiṃ sūdha vittaṃ purisassa seṭṭhaṃ,
“何者是人之最佳纯洁财富，
Kiṃ su suciṇṇaṃ sukhamāvahāti;
何者能带来真正安乐，
Kiṃ su have sādutaraṃ rasānaṃ,
何乐味较之更为可爱，
Kathaṃ jīviṃ jīvitamāhu seṭṭha’’nti. (saṃ. ni. 1.246; su. ni. 183) –
『如何称为生命中至上者？』
Ādinā aṭṭha pañhe pucchi. Satthā vissajjesīti –
由此起，八个问题被提出。教师断然回答说——
‘‘Saddhīdha vittaṃ purisassa seṭṭhaṃ,
『信心是男子所拥有的最至上之财，
Dhammo suciṇṇo sukhamāvahāti;
法如净水能带来安乐，
Saccaṃ have sādutaraṃ rasānaṃ,
真实胜过一切甘美之物，
Paññājīviṃ jīvitamāhu seṭṭha’’nti. (saṃ. ni. 1.246; su. ni. 184) –
智慧之生命称为至上生命。』
Ādinā vissajjesi. Vikkandamānāyāti accantaṃ paridevamānāya.
以火起始点燃。因其狂跳不已，极为悲痛难当。
Mahānāmasakkavatthu释迦族大名事
§252
252. Pañcame satthā tato paraṃ paṭiññaṃ nādāsīti saṃvaccharato paraṃ sikkhāpadapaññattiyā paccayappavāraṇāsādiyanassa vāritattā ‘‘paṭiññaṃ nādāsī’’ti vuttaṃ. Tathā hi bhagavā tatiyavārepi mahānāmena sakkena ‘‘icchāmahaṃ, bhante, saṅghaṃ yāvajīvaṃ bhesajjena pavāretu’’nti (pāci. 304-305) vutte ‘‘sādhu sādhu, mahānāma, tena hi tvaṃ, mahānāma, saṅghaṃ yāvajīvaṃ bhesajjena pavārehī’’ti paṭiññaṃ adāsiyeva. Evaṃ paṭiññaṃ datvā pacchā chabbaggiyehi bhikkhūhi mahānāmassa sakkassa viheṭhitabhāvaṃ sutvā chabbaggiye bhikkhū vigarahitvā sikkhāpadaṃ paññapesi ‘‘agilānena bhikkhunā cātumāsappaccayapavāraṇā sāditabbā aññatra punappavāraṇāya aññatra niccappavāraṇāya. Tato ce uttari sādiyeyya, pācittiya’’nti. Tasmā paṭhamaṃ anujānitvāpi pacchā sikkhāpadabandhanena vāritattā ‘‘paṭiññaṃ nādāsī’’ti vuttaṃ.
第二百五十二条。第五位教师随后因未给予允诺而被制止。由于循规复训，遵守戒律规定及戒律规定的条件限制，故有人宣说“未予允诺者”，此为制止之理。果如是，世尊于第三次亦被大名萨咖所劝，谓“我愿长久以药疗护僧团”为例（《巴利文法》304-305页），闻言“善哉善哉，大名！汝当以药疗护僧团至其长存”，由此给予允诺。此般许诺后，听闻大名萨咖被六部比库揭露之事，六部比库和解后授示戒律说：“有病比库应以四个月条件制止，除非后续制止及恒常制止。若先行解禁，为犯罪。”因此先知晓且后以戒律束缚，故云“未予允诺”。
Uggagahapatyādivatthu乌嘎家主等事
§253-256
253-256. Chaṭṭhasattamaaṭṭhamanavamāni suviññeyyāneva.
第二百五十三至二百五十六条，皆极为明白易解。
Nakulapitugahapativatthu那拘罗父家主事
§257
257. Dasame susumāragirinagareti evaṃnāmake nagare. Tassa kira nagarassa vatthupariggahadivase avidūre udakarahade susumāro saddamakāsi, giraṃ nicchāresi. Atha nagare anantarāyena māpite tameva susumāragirakaraṇaṃ subhanimittaṃ katvā ‘‘susumāragirī’’tvevassa nāmaṃ akaṃsu. Keci pana ‘‘susumārasaṇṭhānattā susumāro nāma eko giri, so tassa nagarassa samīpe, tasmā taṃ susumāragiri etassa atthīti susumāragirīti vuccatī’’ti vadanti. Bhesakaḷāvaneti bhesakaḷānāmake vane. ‘‘Bhesakalāvane’’tipi pāṭho. Kathaṃ pana bhagavati nesaṃ puttasaññā patiṭṭhāsīti āha – ‘‘ayaṃ kirā’’tiādi. Daharasseva daharā ānītāti me daharasseva sato daharā ānītāti attho. Aticaritāti atikkamitvā caranto.
第二百五十七条。十号曰“苏苏摩罗山城”，即名为此的城镇。相传该城北距水泊不远，有名苏苏摩罗，名山陡峭。后来此地无人阻碍，测定此地为苏苏摩罗山之因因良好征兆，遂名为“苏苏摩罗山”。另有说法谓“因苏苏摩罗结集，苏苏摩罗即一座山，位于该城附近，所以称之为苏苏摩罗山”。称其地有名“扒沙卡拉伐那”，即名为扒沙卡拉丛林。“扒沙卡拉丛林”亦为经文一法名。至世尊成佛时，因彼誉其如孩童，谓“此者”及诸语句，意即犹如孩童般行走不侵越他境界。
(Chaṭṭhaetadaggavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.) · （第六最上品解释完毕。）
Upāsakapāḷisaṃvaṇṇanā niṭṭhitā. · 近事男品解释完毕。
14. Etadaggavaggo
第十四章。
(14) 7. Sattamaetadaggavaggavaṇṇanā（十四）七、第七最上品解释
Sujātāvatthu苏嘉德事
§258
258. Upāsikāpāḷisaṃvaṇṇanāya paṭhamaṃ suviññeyyameva.
第二百五十八条。有关居士巴利文解说，初篇极为明白。
Visākhāvatthu维萨卡事
§259
259. Dutiye mahālatāpasādhanassāti mahālatāpiḷandhanassa. Tasmiñca piḷandhane catasso vajiranāḷiyo upayogaṃ agamaṃsu. Muttānaṃ ekādasa nāḷiyo, pavāḷassa dvāvīsati nāḷiyo, padumarāgamaṇīnaṃ tettiṃsa nāḷiyo. Iti etehi ca aññehi ca indanīlādīhi nīlapītalohitodātamañjiṭṭhasāmakabaravaṇṇavasena sattavaṇṇehi vararatanehi niṭṭhānaṃ agamāsi, taṃ sīse paṭimukkaṃ yāva pādapiṭṭhiyā bhassati, pañcannaṃ hatthīnaṃ balaṃ dhārayamānāva naṃ itthī dhāretuṃ sakkoti. Antoaggi bahi na nīharitabbotiādīnaṃ attho upari āvi bhavissati. Sesamettha suviññeyyameva.
第二条“大藤蔓的弯曲”者，是指粗大藤蔓的弯曲。在此弯曲处应用了四根坚硬的竹管。松树用十一根竹管，珊瑚用二十一根竹管，荷花色的珠宝用三十三根竹管。如此这般，与其他如黑青、蓝、紫、红、赭色、白、翠绿七色宝石相似的坚硬物，以七色宝石形态镶嵌在这些竹管之上。用竹管从头部绕缚至脚底，承受得住五头大象的力气，妇人却不能承受。外火不可抽出等义将在后文说明，此处应详知。
Khujjuttarā-sāmāvatīvatthu库朱德拉—萨玛瓦帝事
§260-261
260-261. Tatiyacatutthesu pāyāsassāti bahalatarassa pāyāsassa. Taṃ pāyāsaṃ bhuñjantesūti taṃ bahalataraṃ garusiniddhaṃ pāyāsaṃ bhuñjantesu. Jīrāpetuṃ asakkontoti antarāmagge appāhāratāya mandagahaṇikattā jīrāpetuṃ asakkonto. Vāḷamigaṭṭhāneti vāḷamigehi adhiṭṭhitaṭṭhāne. Anuvijjantoti vicārento. Sālāti naḷakārasālā. Mudhā na karissatīti mūlyaṃ vinā na karissati. Ālimpesīti aggiṃ adāsi, aggiṃ jālesīti attho. Pekkhāti āgamehi. Upadhisampadāti sarīrasampatti. Vaṭarukkhaṃ patvāti nigrodharukkhaṃ patvā. Suvaṇṇakaṭaketi suvaṇṇavalaye. Abbhuṃ meti me avaḍḍhīti attho. Anto asodhetvāti paṇṇasālāya anto kassaci atthibhāvaṃ vā natthibhāvaṃ vā anupadhāretvā. Sesaṃ suviññeyyameva.
第260至261条中“奶饭”者，是指较多量的奶饭。食用此奶饭者谓之食用较多的炭火熏制奶饭。因炉灶适度，吸收不强，不能使其腐坏。‘铁盔树’者，是指由铁盔树所立之处。‘探寻’意指思量。‘楼阁’即雨棚。如不识字则不作此事，指无价值则不作。‘点燃’意谓付火，‘火焰’之意。‘观看’谓依教法。‘立柱堂’指屋柱舍。‘我说我成长了’意味其意思。‘室内洁净’意为不存污秽。未尽之义于此应悉知。
Uttarānandamātāvatthu伍德拉难德母事
§262
262. Pañcame upanissayaṃ disvāti iminā yathā visesādhigamassa satipi paccuppannapaccayasamavāye avassaṃ upanissayasampadā icchitabbā, evaṃ diṭṭhadhammavedanīyabhāvena vipaccanakassa kammassapi paccuppannasamavāyo viya upanissayasampadāpi savisesā icchitabbāti dasseti. Tathā hi ukkaṃsagatasappurisūpanissayayonisomanasikāresu labbhamānesupi upanissayarahitassa visesādhigamo na sampajjatevāti. Kappiyaṃ katvāti yathā kappiyaṃ hoti, tathā katvā. Patte patiṭṭhapeyyāti āhāraṃ dānamukhe vissajjeyya. Tīhi cetanāhīti pubbabhāgamuñcaanumodanācetanāhi. Vuttañhetaṃ –
第262条说“第五种依止体的显现”，意指如同业力的特殊所得，亦现于当前诸缘和合。以此已显的世法所缘显现，逆缘业力亦复如是，亦应愿得依止。实则深入探讨时，虽处于恶人等依止修习中，未得依止时，则不得特异成就。‘合适为已作’者，谓依适当方得生效。如承受，则以食物赐与口中释放。‘三种意愿’者，指出家前放逸而后欢喜同意之意。曾言——
‘‘Pubbeva dānā sumano, dadaṃ cittaṃ pasādaye;
“昔日布施善人，赐施令人心悦；
Datvā attamano hoti, esā puññassa sampadā’’ti. (a. ni. 6.37; pe. va. 305);
施后意自安宁，此乃功德之成。”（阿毗尼沙经6.37，巴利文节要305），
Tavamanaṃ sandhārehīti ‘‘ajja bhattaṃ cirāyita’’nti kodhato tava cittaṃ sandhārehi, mā kujjhīti attho. Olokitolokitaṭṭhānaṃ…pe… samparikiṇṇaṃ viya ahosīti tena kasitaṭṭhānaṃ sabbaṃ suvaṇṇabhāvāpattiyā mahākosātakipupphehi sañchannaṃ viya ahosi. Tādiseti tayā sadise. Na kopemīti na vināsemi, jātiyā na hīḷemi. Pūjaṃ karotīti sammāsambuddhassa pūjaṃ karoti. Antaravatthunti gehaṅgaṇaṃ. Bhoti sambodhane nipāto. Jeti avaññālapanaṃ. Sayaṃ ariyasāvikābhāvato satthuvasena ‘‘sapitikā dhītā’’ti vatvā satthu sammukhā dhammassavanena tassā visesādhigamaṃ paccāsīsantī ‘‘dasabale khamanteyeva khamissāmī’’ti āha. Kadariyanti thaddhamacchariṃ.
“你心中存留”，意谓“今日饭久剩”，忿怒时心留勿恼。探视所见之所……比喻周围金色光辉，被盛大瓮中花包拥。此即己身所在之地。如是极为珍贵。谓不生气不伤害，亦不退转轮回。常行供养，供养正觉者。‘中室’谓房中。‘胜境’是觉悟境界。自觉阿拉汉，由师所称为“家中之女”，师前听法，成就殊胜，师为其说‘以十力宽恕等，吾将呵护你’。其心如沙砾细流般安宁。”
Suppavāsāvatthu苏巴瓦萨事
§263
263. Chaṭṭhe paṇītadāyikānanti paṇītarasavatthūnaṃ dāyikānaṃ. Āyuno ṭhitihetuṃ bhojanaṃ dentī āyuṃ deti nāma. Esa nayo vaṇṇaṃ detītiādīsu. Tenāha – ‘‘pañca ṭhānānī’’ti. Kammasarikkhakañcetaṃ phalanti dassento ‘‘āyuṃ kho pana datvā’’tiādimāha. Tattha datvāti dānahetu. Bhāginīti bhāgavatī laddhuṃ bhabbā.
第263条“六者为纯净给与者”，意指那些具有纯净福德的施与者。所谓“生命稳定之因”者，即施与食物者能给予寿命之久。此说出于他，诸如“给予寿命”等言辞即从五种方面给予了说法。因此说“五处”。示现果报者，显见“因业而获此果”的义理，称为“虽然给予寿命”等。此中“给予”乃是施舍因缘；“啦迦尼”是指应得的分配。
Suppiyāvatthu苏毕亚事
§264
264. Sattame ūrumaṃsaṃ chinditvā dāsiyā adāsīti āgataphalā viññātasāsanā ariyasāvikā attano sarīradukkhaṃ acintetvā tassa bhikkhuno rogavūpasamameva paccāsīsantī attano ūrumaṃsaṃ chinditvā dāsiyā adāsi. Satthāpi tassā tathāpavattaṃ ajjhāsayasampattiṃ disvā ‘‘mama sammukhībhāvūpagamanenevassā vaṇo ruhitvā sañchavi jāyati, phāsubhāvo hotī’’ti ca disvā ‘‘pakkosatha na’’nti āha. Sā cintesīti ‘‘sabbalokassa hitānukampako satthā na maṃ dukkhāpetuṃ pakkosati, atthettha kāraṇa’’nti cintesi. Attanā katakāraṇaṃ sabbaṃ kathesīti buddhānubhāvavibhāvanatthaṃ kathesi, na attano daḷhajjhāsayatāya vibhāvanatthaṃ. Gilānupaṭṭhākīnaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesīti agaṇitattadukkhā gilānānaṃ bhikkhūnaṃ gelaññavūpasamane yuttappayuttāti gilānupaṭṭhākīnaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesīti.
第264条说：剖开大腿肉后交付给女仆，女仆即作为报答赴来。此种果报现象，据圣教所知，圣门弟子不思其身痛苦，观照同僚比库的疾病得以平息，也亲自割取大腿肉赠予女仆。师长看到其志向转变及内心功德，说：“我面前出现的修学者，犹如春季嫩枝发芽，生起强壮体魄。”又曰：“不要轻慢。”她心念：“恩慈众生、具慈悲的师长必不加诸我苦疾，必有此缘。”于是以自身所为因，详述佛陀境证修行等义理，非为彰显其固执己见。为照护病苦者设立上座之所，因数不尽之苦，以辅导病患比库得以安稳。
Kātiyānīvatthu咖提亚尼事
§265
265. Aṭṭhame aveccappasannānanti ratanattayaguṇe yāthāvato ñatvā pasannānaṃ, so panassa pasādo maggenāgatattā kenaci akampanīyo. Adhigatenāti maggādhigameneva adhigatena. ‘‘Avigatenā’’ti vā pāṭho, tassattho ‘‘kadāci avigacchantenā’’ti. So appadhaṃsiyo ca hoti, tasmā vuttaṃ – ‘‘adhigatena acalappasādenā’’ti. Tattha kāyasakkhiṃ katvāti pamukhaṃ katvā, vacanatthato pana nāmakāyena desanāya sampaṭicchanavasena sakkhibhūtaṃ katvāti attho. Ummaggaṃ khanitvāti gharasandhicchedanena antopavisanamaggaṃ khanitvā. Dullabhassavananti dullabhasaddhammassavanaṃ. Mahāpathavī pavisitabbā bhaveyyāti avīcippavesanaṃ vadati.
第265条说：“清净明朗者”，谓对宝石诸种性能真实了解而心清净明朗，所以安心坚固。所谓“得已”即如得见道、得证道，“未得”则为“不曾到达”，师长言“曾不曾未得？”为谓弟子心无动摇，故谓“以已得道的坚固安心”。说是以“以身体作为证人”，意即表面上的名称机构虽属授记，实则为证道现证的见证。破坏正道即相当于拆毁屋顶门楣。所谓“难闻”即指难以闻知的微妙义，言“入大地者当得”，表明是入涅槃境界。
Nakulamātāvatthu纳古喇母事
§266
266. Navame vissāsakathaneneva nakulamātā nakulapitā ca satthuvissāsikā nāma jātāti vuttaṃ – ‘‘vissāsikānanti vissāsakathaṃ kathentīnaṃ upāsikāna’’nti. Gahapatānīti gehasāminī. Vuttamevāti upāsakapāḷiyaṃ nakulapitukathāyaṃ vuttanayameva.
第266条说：如同信赖师者，夫妻间互信母信其夫，称为信女名。所谓“信女”，为称呼那些信仰师尊正法的善信居士。所谓“主人”，即家主、家长女性。所谓“所称者”，即在信徒家庭中广为传扬的信师故事。
Kāḷīkuraragharikāvatthu咖离古拉拉嘎莉咖事
§267
267. Dasame anussavenevāti paccakkhato rūpadassanena satthu sammukhā dhammassavanena ca vinā kevalaṃ anussavaneneva parassa vacanaṃ anugatassavaneneva uppannena pasādena. Anussavikappasādanti anussavato āgatappasādaṃ.
第267条说：第十者即为“回忆念诵”。此事指，若无正面见闻或听师亲自宣说，单凭他人反复回忆而生起的信心及心释然感。所谓“回忆信心”，即由反复忆念由过去而来的信心所产生的安乐感。
(Sattamaetadaggavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.) · （第七《最上品》的注释结束。）
Upāsikāpāḷisaṃvaṇṇanā samattā.
至此，居士信仰的注释说明已完成。
Niṭṭhitā ca manorathapūraṇiyā · 并且《满愿》已完成。
Aṅguttaranikāya-aṭṭhakathāya
《增支部注疏》
Etadaggavaggavaṇṇanāya anuttānatthadīpanā. · 《最上品注释》中不显明义的阐明。