4. Adantavaggo · 4. 不调品义注
3. Akammaniyavaggavaṇṇanā三、不堪任品注释
§21-22
21-22. Tatiyassa paṭhame abhāvitanti avaḍḍhitaṃ bhāvanāvasena appavattitaṃ. Akammaniyaṃ hotīti kammakkhamaṃ kammayoggaṃ na hoti. Dutiye vuttavipariyāyena attho veditabbo. Ettha ca paṭhame cittanti vaṭṭavasena uppannacittaṃ, dutiye vivaṭṭavasena uppannacittaṃ. Tattha ca vaṭṭaṃ vaṭṭapādaṃ, vivaṭṭaṃ vivaṭṭapādanti ayaṃ pabhedo veditabbo. Vaṭṭaṃ nāma tebhūmakavaṭṭaṃ, vaṭṭapādaṃ nāma vaṭṭapaṭilābhāya kammaṃ, vivaṭṭaṃ nāma nava lokuttaradhammā, vivaṭṭapādaṃ nāma vivaṭṭapaṭilābhāya kammaṃ. Iti imesu suttesu vaṭṭavivaṭṭameva kathitanti.
二十一至二十二:第三章第一节所说“无覆”为“增长的以修习为因的生灭减少”。所谓“不可作”者,是指没有行为能力和业力关系。第二节所述是其反义,须了知其义。此中第一“心”指以旋转状出现的现行心;第二“心”指以展开状出现的现行心。旋转即轮、轮足,展开即非轮、非轮足,此差别须分明了解。所谓“轮”是三界轮转,轮足是轮转的因业;所谓“非轮”是新生之出世间法,非轮足是非轮之因业。由此可知,在这些章节中,所论的就是轮转与非轮转。
§23-24
23-24. Tatiye vaṭṭavaseneva uppannacittaṃ veditabbaṃ. Mahato anatthāya saṃvattatīti devamanussasampattiyo mārabrahmaissariyāni ca dadamānampi punappunaṃ jātijarābyādhimaraṇasokaparidevadukkhadomanassupāyāse khandhadhātuāyatanapaṭiccasamuppādavaṭṭāni ca dadamānaṃ kevalaṃ dukkhakkhandhameva detīti mahato anatthāya saṃvattati nāmāti. Catutthe cittanti vivaṭṭavaseneva uppannacittaṃ.
二十三至二十四:第三章,应当了知以轮转现行心而生。所谓为巨大无益而运作,是指天人、人类的财富,及魔、梵主的统领,即使不断给予,但因生、老、病、死、忧愁、悲伤、苦恼、忧愁之因的散乱,及蕴、界、处的缘起轮转,所给予的只显示在苦蕴而已,因此称为巨大无益而运作。第四章中所谓“心”是指数目轮转现行心而生。
§25-26
25-26. Pañcamachaṭṭhesu abhāvitaṃ apātubhūtanti ayaṃ viseso. Tatrāmayadhippāyo – vaṭṭavasena uppannacittaṃ nāma uppannampi abhāvitaṃ apātubhūtameva hoti. Kasmā ? Lokuttarapādakajjhānavipassanāmaggaphalanibbānesu pakkhandituṃ asamatthattā. Vivaṭṭavasena uppannaṃ pana bhāvitaṃ pātubhūtaṃ nāma hoti. Kasmā? Tesu dhammesu pakkhandituṃ samatthattā. Kurundakavāsī phussamittatthero panāha – ‘‘maggacittameva, āvuso, bhāvitaṃ pātubhūtaṃ nāma hotī’’ti.
二十五至二十六:第五、六章所说“无覆无现”为特别之处。其意为以轮转现行心而生,虽然生起却无覆无现。何以故?因为在出世正行的正见、正思惟、正修习、般涅槃中无法有所颠倒。以展开轮转现行心而生者,却为“有覆有现”。何以故?乃是因为可于此法中颠倒。居库迦长老及巴拉德瓦迦得闻:“正道之心,朋友,是有覆有现(即生灭)的”彼语。
§27-28
27-28. Sattamaṭṭhamesu abahulīkatanti punappunaṃ akataṃ. Imānipi dve vaṭṭavivaṭṭavasena uppannacittāneva veditabbānīti.
二十七至二十八:第七、八章所说“非广义者”,乃指虽反复出现,却未广泛。今此亦应当领会是以轮转与非轮转现行心而生,且只此二者。
§29
29. Navame ‘‘jātipi dukkhā’’tiādinā nayena vuttaṃ dukkhaṃ adhivahati āharatīti dukkhādhivahaṃ. Dukkhādhivāhantipi pāṭho. Tassattho – lokuttarapādakajjhānādi ariyadhammābhimukhaṃ dukkhena adhivāhīyati pesīyatīti dukkhādhivāhaṃ. Idampi vaṭṭavasena uppannacittameva. Tañhi vuttappakārā devamanussādisampattiyo dadamānampi jātiādīnaṃ adhivahanato dukkhādhivahaṃ, ariyadhammādhigamāya duppesanato dukkhādhivāhañca nāma hotīti.
二十九:第九章以“生苦亦……”等引出,论及苦的载受,称为“苦载受”,其义是出世正行诸根禅等圣法面向苦而被苦所载受;依此,苦载受为轮转现行心所生。譬如天人、人类等之财富,即使给予,却因生等苦所载受;但于成就圣法者,由于觉者之反面,故不为苦载受,称之为苦载受之否。
§30
30. Dasame vivaṭṭavasena uppannacittameva cittaṃ. Tañhi mānusakasukhato dibbasukhaṃ, dibbasukhato jhānasukhaṃ, jhānasukhato vipassanāsukhaṃ, vipassanāsukhato maggasukhaṃ, maggasukhato phalasukhaṃ, phalasukhato nibbānasukhaṃ adhivahati āharatīti sukhādhivahaṃ nāma hoti, sukhādhivāhaṃ vā. Tañhi lokuttarapādakajjhānādiariyadhammābhimukhaṃ supesayaṃ vissaṭṭhaindavajirasadisaṃ hotīti sukhādhivāhantipi vuccati. Imasmimpi vagge vaṭṭavivaṭṭameva kathitanti.
三十:第十章,以展开轮转现行心而生,即心为之,是为乘载快乐。所谓快乐载受者,是指由人间快乐而载受天地快乐,由天地快乐载受禅那快乐,禅那快乐载受观法之乐,观法乐载受道乐,道乐载受果乐,果乐载受般涅槃乐。诸如出世正行的圣法等悉以正向所偏执,呈现如砍土、纯净之相,故亦称为乐载受。在本章中所论即此轮转展开的区别。
Akammaniyavaggavaṇṇanā. · 不堪任品注释。