15. Aṭṭhānapāḷi · 15. 不可能部义注
15. Aṭṭhānapāḷi十五、非处圣典文
(15) 1. Aṭṭhānapāḷi-paṭhamavaggavaṇṇanā（十五）一、非处圣典文第一品注释
§268
268. Aṭṭhānapāḷiyā aṭṭhānanti hetupaṭikkhepo. Anavakāsoti paccayapaṭikkhepo. Ubhayenāpi kāraṇameva paṭikkhipati. Kāraṇañhi tadāyattavuttitāya attano phalassa ṭhānanti ca avakāsoti ca vuccati. Yanti yena kāraṇena. Diṭṭhisampannoti maggadiṭṭhiyā sampanno sotāpanno ariyasāvako. Tassa hi diṭṭhisampanno itipi, dassanasampanno itipi, āgato imaṃ saddhammaṃ itipi, passati imaṃ saddhammaṃ itipi, sekkhena ñāṇena samannāgato itipi, sekkhāya vijjāya samannāgato itipi, dhammasotasamāpanno itipi, ariyo nibbedhikapañño itipi, amatadvāraṃ āhacca tiṭṭhati itipiti bahūni nāmāni honti. Kañci saṅkhāranti catubhūmakesu saṅkhatasaṅkhāresu kañci ekaṃ saṅkhārampi. Niccatoupagaccheyyāti niccoti gaṇheyya. Netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti etaṃ kāraṇaṃ natthi na upalabbhati. Yaṃ puthujjanoti yena kāraṇena puthujjano. Ṭhānametaṃ vijjatīti etaṃ kāraṇaṃ atthi. Sassatadiṭṭhiyā hi so tebhūmakesu saṅkhatasaṅkhāresu kañci saṅkhāraṃ niccato gaṇheyyāti attho. Catutthabhūmakasaṅkhārā pana tejussadattā divasaṃsantatto ayoguḷo viya makkhikānaṃ, diṭṭhiyā vā aññesaṃ vā akusalānaṃ ārammaṇaṃ na honti. Iminā nayena kañci saṅkhāraṃ sukhatotiādīsupi attho veditabbo.
『八处法』者，谓因缘的断灭。所谓『无可乘机』者，谓缘的断灭。二者均谓唯有缘为断。因者即于其时而言，谓自身果报之所依处及乘机，故称为处。谓依何因者。具足见解者，谓由道见而具足净信之圣弟子。故称具足见解，亦称具足开示，谓斯正法已来，见斯正法，具足学解，具足学知，具足法眼，得法听受者，乃圣谛智慧之士，得无上涅槃之门而立止者，是为多种名称。有些蕴属，谓为四有蕴之所成之行；有些则为一行。谓恒常出入者，恒常是可计量者。谓此无处者，即不存在此因，且无所觉察。谓凡夫者，由因得凡夫。谓有此处者，即存在此因。谓因有常见者，即以四有蕴受制的现行常为意，故谓恒常。有第四界行者，但如白天流动之蜜蜂无秩序，非为他苦之根无侵染。依此理，可知种种行中有所谓幸福等意涵。
§269
269.Sukhato upagaccheyyāti ‘‘ekantasukhī attā hoti ārogo parammaraṇā’’ti (dī. ni. 1.76, 79; ma. ni. 3.21, 22) evaṃ attadiṭṭhivasena sukhato gāhaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Diṭṭhivippayuttacittena pana ariyasāvako pariḷāhādhibhūto pariḷāhavūpasamatthaṃ mattahatthiparittāsito viya cokkhabrāhmaṇo gūthaṃ kañci saṅkhāraṃ sukhato upagacchati.
谓谓幸福来者，谓『纯幸福自我者，健康及远离死苦』（引《相应部》）。此为自见之幸福故，应依此据所接受。然因心动摇者，则由烦恼所染，犹如守护婆罗门者困于牢笼，亦可受某幸福。
§270
270. Attavāre kasiṇādipaṇṇattisaṅgahatthaṃ ‘‘saṅkhāra’’nti avatvā kañci dhammanti vuttaṃ. Idhāpi ariyasāvakassa catubhūmakavasena paricchedo veditabbo, puthujjanassa tebhūmakavasena . Sabbavāresu vā ariyasāvakassāpi tebhūmakavaseneva paricchedo vaṭṭati. Yaṃ yaṃ hi puthujjano gaṇhāti, tato tato ariyasāvako gāhaṃ viniveṭheti. Puthujjano hi yaṃ yaṃ niccaṃ sukhaṃ attāti gaṇhāti, taṃ taṃ ariyasāvako aniccaṃ dukkhaṃ anattāti gaṇhanto taṃ gāhaṃ viniveṭheti. Iti imasmiṃ suttattaye puthujjanattaggāhaviniveṭhanaṃ nāma kathitaṃ.
谓谓以自派盘诸净色名为行。今当分别，以圣弟子为四有蕴，以凡夫为三有蕴。即于一切门类中圣弟子亦以三有蕴为限，凡夫则以恒常幸福为所取。圣弟子遂于各处断绝凡夫所取安乐。是故此经中称为凡夫所取断绝者。
§271
271.Mātarantiādīsu janikāva mātā, janakova pitā, manussabhūtova khīṇāsavo arahāti adhippeto. Kiṃ pana ariyasāvako aññaṃ jīvitā voropeyyāti? Etampi aṭṭhānaṃ. Sacepi bhavantaragataṃ ariyasāvakaṃ attano ariyasāvakabhāvaṃ ajānantampi koci evaṃ vadeyya ‘‘imaṃ kunthakipillikaṃ jīvitā voropetvā sakalacakkavāḷagabbhe cakkavattirajjaṃ paṭipajjāhī’’ti, neva so taṃ jīvitā voropeyya. Athāpi naṃ evaṃ vadeyyuṃ ‘‘sace imaṃ na ghātessasi, sīsaṃ te chindissāmā’’ti. Sīsamevassa chindeyyuṃ, na ca so taṃ ghāteyya. Puthujjanabhāvassa pana mahāsāvajjabhāvadassanatthaṃ ariyasāvakassa ca balavadīpanatthametaṃ vuttaṃ. Ayañhettha adhippāyo – sāvajjo puthujjanabhāvo, yatra hi nāma puthujjano mātughātādīnipi ānantariyāni karissati. Mahābalo ca ariyasāvako, yo etāni kammāni na karotīti.
谓谓母亲等者，为生母；父亲为生父；为已灭漏之人类阿拉汉而称尊主。然圣弟子岂应弃别生命乎？即使于生死中若有人言，弃此弱小生命，立法王国，于彼其人不舍此命。若言「若不杀你，则自斩头」，头若被斩，则不杀其。以凡夫为大恶见者，反观圣弟子为大力者，断绝此等业，圣弟子不为此杀恶业。
§274
274.Paduṭṭhacittoti vadhakacittena paduṭṭhacitto. Lohitaṃ uppādeyyāti jīvamānakasarīre khuddakamakkhikāya pivanamattampi lohitaṃ uppādeyya.
谓谓心恶者，即杀害之心。谓谓红色生起者，活体肉身如微小之蜇蜂饮血时生红色。
§275
275.Saṅghaṃ bhindeyyāti samānasaṃvāsakaṃ samānasīmāya ṭhitaṃ pañcahi kāraṇehi saṅghaṃ bhindeyya. Vuttampi cetaṃ ‘‘pañcahupāli , ākārehi saṅgho bhijjati – kammena, uddesena, voharanto, anussāvanena, salākaggāhenā’’ti (pari. 458).
谓谓破僧者，谓同居于同境内，因五种理由破僧。经中有言：「僧团因五种正确理由而破─业、意图、行为、依止及签章。」
Tattha kammenāti apalokanādīsu catūsu kammesu aññatarena kammena. Uddesenāti pañcasu pātimokkhuddesesu aññatarena uddesena. Voharantoti kathayanto, tāhi tāhi uppattīhi adhammaṃ dhammotiādīni aṭṭhārasa bhedakaravatthūni dīpento. Anussāvanenāti ‘‘nanu tumhe jānātha mayhaṃ uccākulā pabbajitabhāvaṃ bahussutabhāvañca, mādiso nāma uddhammaṃ ubbinayaṃ satthu sāsanaṃ gāheyyāti cittampi uppādetuṃ na tumhākaṃ yuttaṃ, kiṃ mayhaṃ avīci nīluppalavanaṃ viya sītalā, kiṃ ahaṃ apāyato na bhāyāmī’’tiādinā nayena kaṇṇamūle vacībhedaṃ katvā anussāvanena . Salākaggāhenāti evaṃ anussāvetvā tesaṃ cittaṃ upatthambhetvā anivattidhamme katvā ‘‘gaṇhatha imaṃ salāka’’nti salākaggāhena.
此中‘业’者，谓四种业中某一业。‘旨意’者，谓五种巴帝摩卡戒律中某一戒的指向。‘演说’者，谓通过言说，显明十八种有区别的现行，譬如‘不法’与‘法’等。‘告诫’者，指以‘你们应知我出家之由，具多闻之慧，勿使我执错师教’等教导语，循理说服，使心不生纷乱，断绝言端。‘执杖示意’者，谓以教诫安定众心，使众不动摇，乃至以‘取此杖’的话语示意。
Ettha ca kammeva uddeso vā pamāṇaṃ, vohārānussāvanasalākaggāhā pana pubbabhāgā. Aṭṭhārasavatthudīpanavasena hi voharantena tattha rucijananatthaṃ anussāvetvā salākāya gahitāyapi abhinnova hoti saṅgho. Yadā pana evaṃ cattāro vā atirekā vā salākaṃ gahetvā āveṇikaṃ kammaṃ vā uddesaṃ vā karonti, tadā saṅgho bhinno nāma hoti. Evaṃ diṭṭhisampanno puggalo saṅghaṃ bhindeyyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ettāvatā mātughātādīni pañca ānantariyakammāni dassitāni honti, yāni puthujjano karoti, na ariyasāvako. Tesaṃ āvibhāvatthaṃ –
此中业之意旨、度量以及言说、告诫与执杖示意皆为前段内容。用演说阐明十八法门，能使所说之理生发愿喜，因教诲而持杖拨正，即成为一体的僧团。若有四杖或更多杖被持取，或行不正法与指示，即称为僧团破坏。因而，有智慧之人不会破坏僧团，此处无此情形。至于杀母等五大恶业，皆为凡夫所为，非圣弟子之所造。对此，后有如下昭示——
‘‘Kammato dvārato ceva, kappaṭṭhitiyato tathā;
“因业之门及因意之故，
Pākasādhāraṇādīhi, viññātabbo vinicchayo’’.
由不净行等，须明辨清。”
Tattha kammato tāva – ettha hi manussabhūtasseva manussabhūtaṃ mātaraṃ vā pitaraṃ vā api parivattaliṅgaṃ jīvitā voropentassa kammaṃ ānantariyaṃ hoti, tassa vipākaṃ paṭibāhissāmīti sakalacakkavāḷaṃ mahācetiyappamāṇehipi kañcanathūpehi pūretvāpi sakalacakkavāḷaṃ pūretvā nisinnassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ datvāpi buddhassa bhagavato saṅghāṭikaṇṇaṃ amuñcanto vicaritvāpi kāyassa bhedā nirayameva upapajjati. Yo pana sayaṃ manusso tiracchānabhūtaṃ mātaraṃ vā pitaraṃ vā, sayaṃ vā tiracchānabhūto manussabhūtaṃ, tiracchānabhūtoyeva vā tiracchānabhūtaṃ jīvitā voropeti, tassa kammaṃ ānantariyaṃ na hoti, bhāriyaṃ pana hoti, ānantariyaṃ āhacceva tiṭṭhati. Manussajātikānaṃva pana vasena ayaṃ pañho kathito.
其中业之门者，即举例说，处于人类之形者若杀死母亲或父亲，乃为大恶之根本业，必得报应。若尽管供养如巨大宝塔、及赠与比库团大施，却仍持佛陀所摄受的桑嘎持戒不舍，仍达不到解脱，必入地狱。若人自行为非人类或对人类父母，或人类对非人类父母，或非人类对非人类父母杀害生命，则不为大恶业，但有恶业。此为人类所生问题之核心。
Tattha eḷakacatukkaṃ, saṅgāmacatukkaṃ, coracatukkañca kathetabbaṃ. Eḷakaṃ māressāmīti abhisandhināpi hi eḷakaṭṭhāne ṭhitaṃ manusso manussabhūtaṃ mātaraṃ vā pitaraṃ vā mārento ānantariyaṃ phusati. Eḷakābhisandhinā mātāpitiabhisandhinā vā eḷakaṃ mārento ānantariyaṃ na phusati, mātāpitiabhisandhinā mātāpitaro mārento phusateva. Esa nayo itarasmimpi catukkadvaye. Yathā ca mātāpitūsu, evaṃ arahantepi etāni catukkāni veditabbāni . Manussaarahantameva ca māretvā ānantariyaṃ phusati, na yakkhabhūtaṃ. Kammaṃ pana bhāriyaṃ, ānantariyasadisameva. Manussaarahantassa ca puthujjanakāleyeva satthappahāre vā vise vā dinnepi yadi so arahattaṃ patvā teneva marati, arahantaghātako hotiyeva. Yaṃ pana puthujjanakāle dinnaṃ dānaṃ arahattaṃ patvā paribhuñjati, puthujjanasseva taṃ dinnaṃ hoti. Sesaariyapuggale mārentassa ānantariyaṃ natthi, kammaṃ pana bhāriyaṃ, ānantariyasadisameva.
此中应说四种杖：拘拿杖（持械杖）、护叉杖（守卫杖）、盗贼杖。某人站在拘拿处杀人—此为大恶业直接现前。拘拿杖持守者或称母亲杖持守者杀人则无直现业感，惟母亲称守者杀则有业感。此规则适用于其他三种杖。若如对父母者，阿拉汉亦须辨别此四杖。人形阿拉汉杀人业直现无误，非鬼神形者。业虽为恶业，惟相同恶业。人形阿拉汉若于凡夫期间施舍或受施，后证阿拉汉位而死，则称为杀阿拉汉。凡夫时所施，阿拉汉得用则为凡夫施舍。除此余皆圣者杀害无直现业，业虽恶业，性质相同。
Lohituppāde tathāgatassa abhejjakāyatāya parūpakkamena cammacchedaṃ katvā lohitapaggharaṇaṃ nāma natthi, sarīrassa pana antoyeva ekasmiṃ ṭhāne lohitaṃ samosarati. Devadattena paviddhasilato bhijjitvā gatā sakalikāpi tathāgatassa pādantaṃ pahari, pharasunā pahaṭo viya pādo antolohitoyeva ahosi. Tathā karontassa ānantariyaṃ hoti. Jīvako pana tathāgatassa ruciyā satthakena cammaṃ chinditvā tamhā ṭhānā duṭṭhalohitaṃ nīharitvā phāsukamakāsi. Tathā karontassa puññakammameva hoti.
血流之生起，乃如来身体不坏之故，故以他故肢割皮，无所谓血遍布之状，唯有身内处在一处流血。天神迦楼罗因愤怒，啄破其血脉，曾击打整个如来的足端，足如锋利工具般血流内在。此举乃甚恶行。医僧则因慈意，用刀割其皮，清除污血，并以针线缝合。此举乃善行。
Atha ye parinibbute tathāgate cetiyaṃ bhindanti, bodhiṃ chindanti, dhātumhi upakkamanti, tesaṃ kiṃ hotīti? Bhāriyaṃ kammaṃ hoti, ānantariyasadisaṃ. Sadhātukaṃ pana thūpaṃ vā paṭimaṃ vā bādhayamānaṃ bodhisākhaṃ chindituṃ vaṭṭati. Sacepi tattha nilīnā sakuṇā cetiye vaccaṃ pātenti, chindituṃ vaṭṭatiyeva. Paribhogacetiyato hi sarīracetiyaṃ mahantataraṃ. Cetiyavatthuṃ bhinditvā gacchantaṃ bodhimūlampi chinditvā harituṃ vaṭṭati. Yā pana bodhisākhā bodhigharaṃ bādhati, taṃ geharakkhaṇatthaṃ chindituṃ na labhati. Bodhiatthañhi gehaṃ, na gehatthāya bodhi. Āsanagharepi eseva nayo. Yasmiṃ pana āsanaghare dhātu nihitā hoti, tassa rakkhaṇatthāya bodhisākhaṃ chindituṃ vaṭṭati. Bodhijagganatthaṃ ojāharaṇasākhaṃ vā pūtisākhaṃ vā chindituṃ vaṭṭatiyeva, sarīrapaṭijaggane viya puññampi hoti.
若有人斩断涅槃如来圣地、毁坏觉境、拆毁佛舍，此等行为如何？此是重大恶业，与严重恶行无异。偶尔有疏食小鸟钳咬佛舍枝干，又或鸟入佛堂嘶鸣，虽扰佛地，却非恶行。因佛舍为身外大事，经中有说，伤断佛地枝干，则断根破枝亦毁佛地。若枝干妨碍屋舍，则为护宅而断之。佛舍为护身之所，故破坏枝干乃护宅行为。断枝如同斩断毒藤，虽使身外道物毁坏，却亦可得福。
Saṅghabhedepi sīmaṭṭhakasaṅghe asannipatite visuṃ parisaṃ gahetvā katavohārānussāvanasalākaggāhassa kammaṃ vā karontassa uddesaṃ vā uddisantassa bhedo ca hoti ānantariyakammañca. Samaggasaññāya pana vaṭṭatīti saññāya vā karontassa bhedova hoti, na ānantariyakammaṃ. Tathā navato ūnaparisāya. Sabbantimena paricchedena navannaṃ janānaṃ yo saṅghaṃ bhindati, tassa ānantariyakammaṃ hoti. Tassa anuvattakānaṃ adhammavādīnaṃ mahāsāvajjakammaṃ , dhammavādino pana anavajjā. Tattha navannameva saṅghabhede idaṃ suttaṃ – ‘‘ekato, upāli, cattāro honti, ekato cattāro, navamo anussāveti, salākaṃ gāheti ‘ayaṃ dhammo ayaṃ vinayo idaṃ satthu sāsanaṃ, imaṃ gaṇhatha, imaṃ rocethā’ti. Evaṃ kho, upāli, saṅgharāji ceva hoti saṅghabhedo ca. Navannaṃ vā , upāli, atirekanavannaṃ vā saṅgharāji ceva hoti saṅghabhedo cā’’ti (cūḷava. 351). Etesu ca pana pañcasu saṅghabhedo vacīkammaṃ, sesāni kāyakammānīti evaṃ kammato viññātabbo vinicchayo.
即便僧团分裂，只要界限与安立法合适，举行纠正与排解仪轨，其行为所为不同却非极恶。真诚和平共处则为和睦，不然则为恶行。如同九十师众中，若有人破坏僧团，则为殊恶恶行。继承者若诽谤正法即为大劫者，维护正法者则无过。对此九十人之分裂，论曰：『欧巴离，有四人团结，有四人分裂，第九人为督促众人者，持标记告示：「此为法，此为律，此为世尊教导，汝等应遵守，汝等当珍爱」。由此欧巴离，僧团既现既分。』故形成僧团首领与分裂。九十部分裂、或更多分裂均成为僧团首领及分裂。此中五种分裂乃言说行为，余为身行为，故由行为分别而知。
Dvāratoti sabbāneva cetāni kāyadvāratopi vacīdvāratopi samuṭṭhahanti. Purimāni panettha cattāri āṇattikavijjāmayappayogavasena vacīdvārato samuṭṭhahitvāpi kāyadvārameva pūrenti, saṅghabhedo hatthamuddhāya bhedaṃ karontassa kāyadvārato samuṭṭhahitvāpi vacīdvārameva pūretīti evamettha dvāratopi viññātabbo vinicchayo.
「门」字含义为诸心起，既包括身门、语门。过去此处有四种禁忌知识，当语门心起时，功能补充身门，反之亦然。僧团分裂者，虽因身门心起，但亦能由语门心起补足，故门之判别亦可由此辨识。
Kappaṭṭhitiyatoti saṅghabhedoyeva cettha kappaṭṭhitiyo. Saṇṭhahante hi kappe vā kappavemajjhe vā saṅghabhedaṃ katvā kappavināseyeva muccati. Sacepi hi ‘sve kappo vinassissatī’’ti ajja saṅghabhedaṃ karoti, sveva muccati, ekadivasameva niraye paccati. Evaṃ karaṇaṃ pana natthi. Sesāni cattāri kammāni ānantariyāneva honti, na kappaṭṭhitiyānīti evamettha kappaṭṭhitiyatopi viññātabbo vinicchayo.
「坚固」一义即此处僧团分裂之坚固。因於某劫或劫中，若有僧团分裂，度过该劫方获解脱。若有人自谓其劫必灭，如今即制造僧团分裂，虽灭度，或一日内进入地狱，实不可行。此处无坚固，唯有五种行为为极恶，非坚固持有者，因此坚固亦以此辨析。
Pākatoti yena ca pañcapetāni kammāni katāni honti, tassa saṅghabhedoyeva paṭisandhivasena vipaccati, sesāni ‘‘ahosikammaṃ nāhosi kammavipāko’’ti evamādīsu saṅkhaṃ gacchanti. Saṅghabhedābhāve lohituppādo, tadabhāve arahantaghāto, tadabhāve sace pitā sīlavā hoti, mātā dussīlā, no vā tathā sīlavatī, pitughāto paṭisandhivasena vipaccati. Sace mātā sīlavatī, mātughāto. Dvīsupi sīlena vā dussīlena vā samānesu mātughātova paṭisandhivasena vipaccati . Mātā hi dukkarakārinī bahūpakārā ca puttānanti. Evamettha pākatopi viññātabbo vinicchayo.
「复合」意谓实施五种极恶业时，其分裂随再结，虽余者如「非恶业」、「无恶报」，却连成系列。无分裂则无血流，若无血流则无阿拉汉死，若父德持戒，母则恶戒，未必即为德母；若母持戒则为恶杀父。若父母俱持戒或俱恶，复杀母或父则随结合分裂。母者为造恶因母，亦为子之大恩者。此处「复合」亦据此辨析。
Sādhāraṇādīhīti purimāni cattāri sabbesampi gahaṭṭhapabbajitānaṃ sādhāraṇāni. Saṅghabhedo pana ‘‘na kho, upāli bhikkhunī, saṅghaṃ bhindati, na sikkhamānā, na sāmaṇero, na sāmaṇerī , na upāsako, na upāsikā saṅghaṃ bhindati. Bhikkhu kho, upāli, pakatatto samānasaṃvāsako samānasīmāyaṃ ṭhito saṅghaṃ bhindatī’’ti (cūḷava. 351) vacanato vuttappakārassa bhikkhunova hoti, na aññassa, tasmā asādhāraṇo. Ādisaddena sabbepete dukkhavedanāya sahagatā dosamohasampayuttā cāti evamettha sādhāraṇādīhipi viññātabbo vinicchayo.
所谓一般原则，是指过去四种共通于所有出家居士的共同法则。然则，关于僧团分裂，『比库尼阿巴莉，你不可断僧，非在学尼、非沙玛内拉、非沙玛内莉、非近事男、非近事女，皆不破坏僧团。』此言出自小部律第三百五十一偈，论说对象是比库尼而非他者，因此此法为特殊而非普遍。以初识皆感苦受相伴，以烦恼和痴蒙合为本根，由此可知此处所谓一般原则也是须予辨别继而断定者。
§276
276.Aññaṃsatthāranti ‘‘ayaṃ me satthā satthu kiccaṃ kātuṃ asamattho’’ti bhavantarepi aññaṃ titthakaraṃ ‘ayaṃ me satthā’’ti evaṃ gaṇheyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti attho.
复次，对于他人为他人，就有『此乃我师，师何任务不能胜任』之意，若他人视之为外道异学而认定为『此乃我师』，则所谓无法依止之地即是此义。
§277
277.Ekissā lokadhātuyāti dasasahassilokadhātuyā. Tīṇi hi khettāni jātikhettaṃ, āṇākhettaṃ visayakhettanti. Tattha jātikhettaṃ nāma dasasahassī lokadhātu. Sā hi tathāgatassa mātukucchismiṃ okkamanakāle nikkhamanakāle sambodhikāle dhammacakkappavattane āyusaṅkhāravossajjane parinibbāne ca kampati. Koṭisatasahassacakkavāḷaṃ pana āṇākhettaṃ nāma. Āṭānāṭiyaparittamoraparittadhajaggaparittaratanaparittādīnañhi ettha āṇā pavattati. Visayakhettassa pana parimāṇaṃ natthi. Buddhānañhi ‘‘yāvatakaṃ ñāṇaṃ tāvatakaṃ ñeyyaṃ, yāvatakaṃ ñeyyaṃ tāvatakaṃ ñāṇaṃ, ñāṇapariyantikaṃ ñeyyaṃ, ñeyyapariyantikaṃ ñāṇa’’nti (mahāni. 69; cūḷani. mogharājamāṇavapucchāniddeso 85; paṭi. ma. 3.5) vacanato avisayo nāma natthi.
所谓一千世界，是由一万中千世界组成。三种界域为：出生界、圆广界、外方界。所谓出生界是由一万中千世界构成。此界于如来母腹中发出、出生、成道、转法轮、寿命尽时生起颤动。亿万中千世界名为圆广界，此中乃八难、八漏、猛漏、旗漏、宝漏等现象生起之地。外方界则无定量。佛说：所知若尽，则所知者亦尽；所知者若尽，则所知亦尽，自知彼此何者先后不二。依此语，外方界因无对象故不可说有。
Imesu pana tīsu khettesu ṭhapetvā imaṃ cakkavāḷaṃ aññasmiṃ cakkavāḷe buddhā uppajjantīti suttaṃ natthi, na uppajjantīti pana atthi. Tīṇi hi piṭakāni – vinayapiṭakaṃ, suttantapiṭakaṃ, abhidhammapiṭakaṃ. Tisso saṅgītiyo – mahākassapattherassa saṅgīti, yasattherassa saṅgīti, moggaliputtattherassa saṅgīti. Imā tisso saṅgītiyo āruḷhe tepiṭake buddhavacane imaṃ cakkavāḷaṃ muñcitvā aññattha buddhā uppajjantīti suttaṃ natthi, na uppajjantīti pana atthi.
不过于这三种界域安置后，即有他方佛出世，虽然经文无明说佛必出世，但亦无言必不出世。三藏即律藏、经藏、论藏。三次结集即大咖萨巴长老次结集、夜长老次结集、摩诃利弗多长老次结集。此三结集于三藏佛语中未立此界放弃论，而有他佛出世之说亦未立。
Apubbaṃ acarimanti apure apacchā, ekato na uppajjanti. Pure vā pacchā vā uppajjantīti vuttaṃ hoti. Tattha bodhipallaṅke ‘‘bodhiṃ appatvā na uṭṭhahissāmī’’ti nisinnakālato paṭṭhāya yāva mātukucchismiṃ paṭisandhiggahaṇaṃ, tāva pubbeti na veditabbaṃ. Bodhisattassa hi paṭisandhikkhaṇe dasasahassacakkavāḷakampaneneva khettapariggaho kato, etthantare aññassa buddhassa uppatti nivāritāva hoti. Parinibbānato paṭṭhāya yāva sāsapamattāpi dhātu tiṭṭhati, tāva pacchāti na veditabbaṃ. Dhātūsu hi ṭhitāsu buddhā ṭhitāva honti. Tasmā etthantare aññassa buddhassa uppatti nivāritāva hoti. Dhātuparinibbāne pana jāte aññassa buddhassa uppatti na nivāritā.
所谓非先后出世，即非先后相继，不能一边先，一边后。昔时有言，于菩提树下，由于心住坐禅曰‘未得菩提不当起身’，至如来母胎里接续受身之时，先则不当得知，故名先。菩萨腹中结集一万千界震动，期间他佛生起则被阻挡。般涅槃后略存界土，后则非所知。处于界土中者佛亦住世，故此期间他佛之出世被阻止。然界土灭后新生，别佛出世不被阻挡。
Kasmā pana apubbaṃ acarimaṃ na uppajjantīti? Anacchariyattā. Buddhā hi acchariyamanussā. Yathāha – ‘‘ekapuggalo, bhikkhave, loke uppajjamāno uppajjati acchariyamanusso. Katamo ekapuggalo? Tathāgato arahaṃ sammāsambuddho’’ti (a. ni. 1.172). Yadi ca dve vā cattāro vā aṭṭha vā soḷasa vā ekato uppajjeyyuṃ, anacchariyā bhaveyyuṃ. Ekasmiñhi vihāre dvinnaṃ cetiyānampi lābhasakkāro uḷārā na honti, bhikkhūpi bahutāya anacchariyā jātā, evaṃ buddhāpi bhaveyyuṃ. Tasmā na uppajjanti.
何以不先后出世？以非奇异也。佛为奇异人者。譬如佛言：『世尊，世间出世之人偶有奇异众生，何者？如来阿拉汉正觉者也。』若二、四、八、十六同时出世，则非奇异。一处道场中有两坐佛塔亦不得利，众比库亦多显不奇异，如是佛亦不先后，故不生出异时也。
Desanāya ca visesābhāvato. Yañhi satipaṭṭhānādikaṃ dhammaṃ eko deseti, aññena uppajjitvāpi sova dhammo desetabbo siyā. Tato anacchariyo siyā. Ekasmiṃ pana dhammaṃ desente desanāpi acchariyāva hoti.
又因说法之差别。若是有一种法仅以止观念诸法等一法来宣说，而另一佛法虽由出世间起也当宣说。如此说法便无奇异。然在于说一法中，则此说法即具奇异之相。
Vivādabhāvato ca. Bahūsu ca buddhesu uppannesu bahūnaṃ ācariyānaṃ antevāsikā viya ‘‘amhākaṃ buddho pāsādiko, amhākaṃ buddho madhurassaro lābhī puññavā’’ti vivadeyyuṃ, tasmāpi evaṃ na uppajjanti.
又因争论之故。众多佛中，众多师长彼此间犹如门内之辈互相辩论，说：“我们的佛舍宅庄严，我们的佛甘露如蜜，获得无量功德”，因此生诸纷争，故此异处不会生起此种争执。
Apicetaṃ kāraṇaṃ milindaraññā puṭṭhena nāgasenattherena vitthāritameva. Vuttañhi tattha (mi. pa. 5.1.1) –
此义又因由米伦达王向长老Nāgasena问及而详尽表述。经中所说（相当于《米兰达经》），谓曰——
‘‘Bhante, nāgasena, bhāsitampi hetaṃ bhagavatā – ‘aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso, yaṃ ekissā lokadhātuyā dve arahanto sammāsambuddhā apubbaṃ acarimaṃ uppajjeyyuṃ , netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’ti. Desentā ca, bhante nāgasena, sabbepi tathāgatā sattatiṃsa bodhipakkhiyadhamme desenti, kathayamānā ca cattāri ariyasaccāni kathenti, sikkhāpentā ca tīsu sikkhāsu sikkhāpenti, anusāsamānā ca appamādapaṭipattiyaṃ anusāsanti. Yadi, bhante nāgasena, sabbesampi tathāgatānaṃ eko uddeso ekā kathā ekā sikkhā ekā anusiṭṭhi, kena kāraṇena dve tathāgatā ekakkhaṇe na uppajjanti. Ekenapi tāva buddhuppādena ayaṃ loko obhāsajāto, yadi dutiyopi buddho bhaveyya, dvinnaṃ pabhāya ayaṃ loko bhiyyosomattāya obhāsajāto bhaveyya. Ovadamānā ca dve tathāgatā sukhaṃ ovadeyyuṃ, anusāsamānā ca sukhaṃ anusāseyyuṃ. Tattha me kāraṇaṃ desehi, yathāhaṃ nissaṃsayo bhaveyyanti’’.
“尊敬的Nāgasena，世尊所说的原因是：‘众比库啊，此地无可复得之处，若有一世间界中二阿拉汉正觉者先后出世，此地则不再出现。’且诸如来宣说三十七道品，且说四圣谛，教其三学，谆谆教导勤修正行。若如是说，世尊们皆只教一义一论一行，何以二如来不能同时出世？缘此世间由于一佛法光明透彻，即使第二佛出世，地方因二佛光辉更胜而更为辉煌。二佛亦能相安无事，同为教导人间。此乃我所说之理，愿汝无疑。”
‘‘Ayaṃ, mahārāja, dasasahassī lokadhātu ekabuddhadhāraṇī, ekasseva tathāgatassa guṇaṃ dhāreti. Yadi dutiyo buddho uppajjeyya, nāyaṃ dasasahassī lokadhātu dhāreyya, caleyya kampeyya nameyya onameyya vinameyya vikireyya vidhameyya viddhaṃseyya, na ṭhānamupagaccheyya.
“大王啊，这十万世界唯有一佛独领其教。若有第二佛现起，此十万世界将无法容受，会动摇、震颤、倾覆、破坏、消散，不得安稳，就像船不能同时由二船长掌舵而必然倾覆一样。”
‘‘Yathā, mahārāja, nāvā ekapurisasandhāraṇī bhaveyya. Ekasmiṃ purise abhirūḷhe sā nāvā samupādikā bhaveyya. Atha dutiyo puriso āgaccheyya tādiso āyunā vaṇṇena vayena pamāṇena kisathūlena sabbaṅgapaccaṅgena, so taṃ nāvaṃ abhiruheyya. Api nu sā, mahārāja, nāvā dvinnampi dhāreyyāti? Na hi, bhante, caleyya kampeyya nameyya onameyya vinameyya vikireyya vidhameyya viddhaṃseyya, na ṭhānamupagaccheyya, osīdeyya udaketi. Evameva kho, mahārāja, ayaṃ dasasahassī lokadhātu ekabuddhadhāraṇī, ekasseva tathāgatassa guṇaṃ dhāreti, yadi dutiyo buddho uppajjeyya, nāyaṃ dasasahassī lokadhātu dhāreyya, caleyya…pe… na ṭhānamupagaccheyya.
“如大王所喻，一船只有一船长。若一人老迈，另有一人青年强健，寿命、容颜、力量俱良，此后者岂能共执一船？不，船必倾覆沉没。十万世界仅有一佛可承载，若第二佛出现，此世界必将震动摇动，无以为持，终将崩散，犹如一船只能有一船长，无法为二人共掌一样。”
‘‘Yathā vā pana, mahārāja, puriso yāvadatthaṃ bhojanaṃ bhuñjeyya chādentaṃ yāva kaṇṭhamabhipūrayitvā. So dhāto pīṇito paripuṇṇo nirantaro tandikato anonamitadaṇḍajāto punadeva tattakaṃ bhojanaṃ bhuñjeyya. Api nu kho so, mahārāja, puriso sukhito bhaveyyāti? Na hi, bhante, sakiṃbhuttova mareyyāti. Evameva kho, mahārāja, ayaṃ dasasahassī lokadhātu ekabuddhadhāraṇī…pe… na ṭhānamupagaccheyyāti.
「如是，世尊！譬如，尊敬的大王，一人食量有限，只能吃到喉咙充满。此时，他的根基已饱满，内心满足，身心松弛，再次吃已有的食物。如此，这个人会安乐吗？不，尊者，他将如同行将就木而死。诸位大王，这个有千万众生的世间法界，只有一佛法承持，因此不会有二佛法同时出现。」
‘‘Kiṃ nu kho, bhante nāgasena, atidhammabhārena pathavi calatīti? Idha, mahārāja, dve sakaṭā ratanaparipūritā bhaveyyuṃ yāva mukhasamā. Ekasmā sakaṭato ratanaṃ gahetvā ekasmiṃ sakaṭe ākireyyuṃ, api nu taṃ, mahārāja, sakaṭaṃ dvinnampi sakaṭānaṃ ratanaṃ dhāreyyāti? Na hi, bhante, nābhipi tassa phaleyya, arāpi tassa bhijjeyyuṃ, nemīpi tassa opateyyuṃ, akkhopi tassa bhijjeyyāti. Kiṃ nu kho, mahārāja, atiratanabhārena sakaṭaṃ bhijjatīti ? Āma, bhanteti. Evameva kho, mahārāja, atidhammabhārena pathavī calatīti.
「尊敬的大王，尊者 Nāgasena，请问，过重的负担能够令大地移动吗？尊敬的大王，设想有两辆车，皆装满宝物，体积相当。一车有人取走宝物然后堆放到另一车里，请问，这辆车能够承载两辆车的宝物吗？不会，尊者，这车不会因此爆裂、腐坏、折断，眼睛也看不见变化。尊敬的大王，过重的宝物能够令车损坏吗？会，尊者。故此，尊敬的大王，承载过重负担的大地才会移动。」
‘‘Api ca, mahārāja, imaṃ kāraṇaṃ buddhabalaparidīpanāya osāritaṃ. Aññampi tattha abhirūpaṃ kāraṇaṃ suṇohi, yena kāraṇena dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe na uppajjanti. Yadi, mahārāja, dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe uppajjeyyuṃ, parisāya vivādo uppajjeyya, ‘tumhākaṃ buddho, amhākaṃ buddho’ti ubhatopakkhajātā bhaveyyuṃ. Yathā, mahārāja, dvinnaṃ balavāmaccānaṃ parisāya vivādo uppajjati, ‘tumhākaṃ amacco amhākaṃ amacco’ti ubhatopakkhajātā honti. Evameva kho, mahārāja, yadi dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe uppajjeyyuṃ, parisāya vivādo uppajjeyya, ‘tumhākaṃ buddho, amhākaṃ buddho’ti ubhatopakkhajātā bhaveyyuṃ. Idaṃ paṭhamaṃ kāraṇaṃ suṇohi, yena kāraṇena dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe na uppajjanti.
「尊敬的大王，再者，佛陀的力量为灭除此患而彰显。请听另一个精妙的缘由，由此缘故，两位正自觉者不可能同时出现。若同时出现，僧众将出现纷争，争论‘你的佛，我的佛’，双方起争执。正如两位权势强大的长者争执‘你是我父，我是我父’，双方发生纷争。故尊敬的大王，两位正自觉者若同时出世，将引起僧团纷争，争论‘你的佛，我的佛’，双方互相对立。这是第一缘由，故两位正自觉者绝不同时出现。」
‘‘Aparampi, mahārāja, uttariṃ kāraṇaṃ suṇohi, yena kāraṇena dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe na uppajjanti. Yadi, mahārāja, dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe uppajjeyyuṃ, aggo buddhoti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā bhaveyya. Jeṭṭho buddhoti…pe… seṭṭho buddhoti. Visiṭṭho buddhoti, uttamo buddhoti, pavaro buddhoti, asamo buddhoti, asamasamo buddhoti, appaṭisamo buddhoti, appaṭibhāgo buddhoti, appaṭipuggalo buddhoti yaṃ vacanaṃ, taṃ micchā bhaveyya. Imampi kho tvaṃ, mahārāja, kāraṇaṃ atthato sampaṭiccha, yena kāraṇena dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe na uppajjanti.
「尊敬的大王，请听第二缘由，凭此缘故，两位正自觉者绝不同时出现。尊敬的大王，若两位正自觉者同时出世，宣称‘我是佛’，此言必为谬误。说‘我为大佛、最大佛、最尊佛、第一佛、无等佛、无上佛、最优佛、无比佛’等，都为虚妄。尊敬的大王，此缘由实用于此，凭此缘故，两位正自觉者绝不同时出现。」
‘‘Apica, mahārāja, buddhānaṃ bhagavantānaṃ sabhāvapakatikā esā, yaṃ ekoyeva buddho loke uppajjati. Kasmā? Kāraṇamahantattā sabbaññubuddhaguṇānaṃ. Aññampi, mahārāja, yaṃ mahantaṃ hoti, taṃ ekaṃyeva hoti. Pathavī, mahārāja, mahantī, sā ekāyeva. Sāgaro mahanto, so ekoyeva. Sineru girirāja mahanto, so ekoyeva. Ākāso mahanto, so ekoyeva . Sakko mahanto, so ekoyeva. Brahmā mahanto, so ekoyeva. Tathāgato arahaṃ sammāsambuddho mahanto, so ekoyeva. Yattha te uppajjanti, tattha aññesaṃ okāso na hoti. Tasmā tathāgato arahaṃ sammāsambuddho ekoyeva loke uppajjatīti. Sukathito, bhante nāgasena, pañho opammehi kāraṇehī’’ti.
「尊敬的大王，诸佛世尊皆性相一致，世间仅有一佛出现。为何？因其大德完全智慧之故。尊敬的大王，极大者唯为一。大地广大唯一。大海广大唯一。须弥山王广大唯一。虚空广大唯一。萨咖广大唯一。梵天广大唯一。如来、阿拉汉、正自觉广大唯一。诸处所皆无他空隙。故如来、阿拉汉、正自觉唯有一人出世。尊者 Nāgasena，论此精妙问题已尽。」
Ekissālokadhātuyāti ekasmiṃ cakkavāḷe. Heṭṭhā imināva padena dasa cakkavāḷasahassāni gahitāni, tānipi ekacakkavāḷeneva paricchindituṃ vaṭṭanti. Buddhā hi uppajjamānā imasmiṃyeva cakkavāḷe uppajjanti, uppajjanaṭṭhāne pana vārite ito aññesu cakkavāḷesu na uppajjantīti vāritameva hoti.
「一法界者，如同一轮回世界。下述此词谓有一万轮回世界。此十万轮回世界皆为一轮回世界所包围。佛陀出现在此一轮回世界，既已出世，于其现身地之附近他处轮回世界将无佛出世，因其为障蔽。」
Paṭhamavaggavaṇṇanā. · 第一品注释。
15. Aṭṭhānapāḷi
十五、八处分部
(15) 2. Aṭṭhānapāḷi-dutiyavaggavaṇṇanā（十五）二、非处圣典文第二品注释
§278
278.Apubbaṃacarimanti ettha cakkaratanapātubhāvato pubbe pubbaṃ, tasseva antaradhānato pacchā carimaṃ. Tattha dvidhā cakkaratanassa antaradhānaṃ hoti cakkavattino kālakiriyāya vā pabbajjāya vā. Antaradhāyamānañca pana taṃ kālakiriyato vā pabbajjato vā sattame divase antaradhāyati, tato paraṃ cakkavattino pātubhāvo avārito.
278. 上首消失者。这里所谓以前的消失，是指轮王宝座的显现之后，随之而来的消失。前者是宝座出现时，后者是宝座消失时。这里轮王宝座有两种消失情况：一种是轮王临终，即寿终正寝时，另一种是轮王出家时。正当临终或出家的那一天，宝座消失；之后，轮王的显现(宝座复现)则被制约阻止。
Kasmā pana ekacakkavāḷe dve cakkavattino na uppajjantīti? Vivādupacchedato, acchariyabhāvato, cakkaratanassa mahānubhāvato ca. Dvīsu hi uppajjantesu ‘‘amhākaṃ rājā mahanto, amhākaṃ rājā mahanto’’ti vivādo uppajjeyya, ‘‘ekasmiṃ dīpe cakkavattī, ekasmiṃ dīpe cakkavattī’’ti ca anacchariyo bhaveyya. Yo cāyaṃ cakkaratanassa dvisahassadīpaparivāresu catūsu mahādīpesu issariyānuppadānasamattho mahānubhāvo, sopi parihāyetha. Iti vivādupacchedato acchariyabhāvato cakkaratanassa mahānubhāvato ca na ekacakkavāḷe dve uppajjanti.
那么，为何在一世界轮回中不会出现两位轮王吗？这是因为由分地断争、奇异显现、宝座的不共尊贵等缘故。若同时有两位轮王出现，则因他们都自称“我是伟大的王”，必生争执；且若分别在两个岛屿上称王，便不会奇异显现。能够在两个千岛的四大岛上培植主权的，是足以成为大尊的，因此也会被排除破坏。因此，由于分地断争、奇异显现、宝座的尊贵，诸般条件决定一世界轮回不生两位轮王。
§279
279.Yaṃ itthī arahaṃ assa sammāsambuddhoti ettha tiṭṭhatu tāva sabbaññuguṇe nibbattetvā lokanittharaṇasamattho buddhabhāvo, paṇidhānamattampi itthiyā na sampajjati.
279. 如果一女性已具阿拉汉果，即正觉如来在世，则这时她完全断尽所有烦恼，具足出世解脱的能力，是佛的化身。甚至依照其愿力，女性也不会现前世间。
‘‘Manussattaṃ liṅgasampatti, hetu satthāradassanaṃ;
“做人身是标志之具，因缘是师弟子传授本；
Pabbajjā guṇasampatti, adhikāro ca chandatā;
出家是德的聚集，并且具备志愿与权利；
Aṭṭha dhammasamodhānā, abhinīhāro samijjhatī’’ti. (bu. vaṃ. 2.59) –
『八事法门要诀』者，谓勤修持此诸法，能治净烦乱。
Imāni hi paṇidhānasampattikāraṇāni. Iti paṇidhānampi sampādetuṃ asamatthāya itthiyā kuto buddhabhāvoti. ‘‘Aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso, yaṃ itthī arahaṃ assa sammāsambuddho’’ti vuttaṃ . Sabbākāraparipūrova puññussayo sabbākāraparipūrameva attabhāvaṃ nibbattetīti purisova arahaṃ hoti sammāsambuddho, na itthī.
此等者，实为坚固决心成就之因缘。既然遂成坚固决心，何由称为女人的佛陀果位？『此八处，彼长老！为女人阿拉汉正觉所无隙处』，正如所说。因福德具足，诸般圆满，故彼成就自身觉性，故谓男子为阿拉汉正觉，而非女人。
§280
280.Rājā assa cakkavattītiādīsupi yasmā itthiyā kosohitavatthaguyhatādīnaṃ abhāvena lakkhaṇāni na paripūranti, itthiratanābhāvena sattaratanasamaṅgitā na sampajjati, sabbamanussehi ca adhiko attabhāvo na hoti. Tasmā ‘‘aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso yaṃ itthī rājā assa cakkavattī’’ti vuttaṃ.
280. 何以国王及诸轮转圣王等称谓，不能以女人为之？盖因女人无利益国众、破除恶道等标志不全，亦无比七宝珍宝同等圆满，加之人类皆无成就过女人，因此言：『此八处，彼长老！为女人国王轮转圣王无隙处』。
§281
281. Yasmā ca sakkattādīni tīṇi ṭhānāni uttamāni, itthiliṅgañca hīnaṃ, tasmā cassā sakkattādīnipi paṭisiddhāni.
281. 复言，因天帝等三个至尊位位高，女人之性劣下，故彼诸天帝等亦无接受女人为正法弟子。
Nanu ca yathā itthiliṅgaṃ, evaṃ purisaliṅgampi brahmaloke natthi. Tasmā ‘‘yaṃ puriso brahmattaṃ kāreyya, ṭhānametaṃ vijjatī’’tipi na vattabbaṃ siyāti. No na vattabbaṃ. Kasmā? Idha purisassa tattha nibbattanato. Brahmattanti hi mahābrahmattaṃ adhippetaṃ. Itthī ca idha jhānaṃ bhāvetvā kālaṃ katvā brahmapārisajjānaṃ sahabyataṃ upapajjati, na mahābrahmānaṃ. Puriso pana tattha nuppajjatīti na vattabbo. Samānepi cettha ubhayaliṅgābhāve purisasaṇṭhānāva brahmāno, na itthisaṇṭhānā. Tasmā suvuttamevetaṃ.
岂女人职性成于梵天界者耶？非也。故不可言『若男子于梵天空位成就，此为得位处』。盖此男子于此处灭尽后，修禅定毕，生于诸梵禅所伴境，不是大梵天神。男者不曾于此出生，此不可言。普论此处除却二性者，唯有梵天为男众，非女人。故理应如此说。
§284
284.Kāyaduccaritassātiādīsu yathā nimbabījakosātakibījādīni madhuraṃ phalaṃ na nibbattenti, asātaṃ amadhurameva nibbattenti, evaṃ kāyaduccaritādīni madhuraṃ vipākaṃ na nibbattenti, amadhurameva nibbattenti. Yathā ca ucchubījasālibījādīni madhuraṃ sādurasameva phalaṃ nibbattenti, na asātaṃ kaṭukaṃ. Evaṃ kāyasucaritādīni madhurameva vipākaṃ nibbattenti, na amadhuraṃ. Vuttampi cetaṃ –
284. 正如苦豆、苦桠子等树，不能结出美果，只生不美果；亦如恶果味不甘美。身体恶行等亦如是，不能致甘美果，唯生苦果。又如酸子、白桠子等树，结美味甘甜果，非苦涩不美。此理同样适用于善身行为，所结报果乃甘美，不苦恶。并言此理曰：
‘‘Yādisaṃ vapate bījaṃ, tādisaṃ harate phalaṃ;
“如同主人播种种子，必得相应的果实；
Kalyāṇakārī kalyāṇaṃ, pāpakārī ca pāpaka’’nti. (saṃ. ni. 1.256);
善行者获得善果，恶行者则获恶果。”（相应经典第一卷第256节）
Tasmā ‘‘aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso, yaṃ kāyaduccaritassā’’tiādi vuttaṃ.
因此说：“比库们，八处乃身体不善行之无间隙。”
§290-295
290-295.Kāyaduccaritasamaṅgītiādīsu samaṅgīti pañcavidhā samaṅgitā – āyūhanasamaṅgitā, cetanāsamaṅgitā, kammasamaṅgitā, vipākasamaṅgitā, upaṭṭhānasamaṅgitāti. Tattha kusalākusalakammāyūhanakkhaṇe āyūhanasamaṅgitāti vuccati. Tathā cetanāsamaṅgitā. Yāva pana sattā arahattaṃ na pāpuṇanti, tāva sabbepi sattā pubbe upacitacetanāya samaṅgitāya cetanāsamaṅginoti vuccanti. Esā cetanāsamaṅgitā. Yāva arahattaṃ na pāpuṇanti, tāva sabbepi sattā pubbe upacitaṃ vipākārahaṃ kammaṃ sandhāya ‘‘kammasamaṅgino’’ti vuccanti. Esā kammasamaṅgitā. Vipākasamaṅgitā vipākakkhaṇeyeva veditabbā. Yāva pana sattā arahattaṃ na pāpuṇanti, tāva tesaṃ tato tato cavitvā niraye uppajjamānānaṃ aggijālālohakumbhiādīhi upaṭṭhānākārehi nirayo, gabbhaseyyakattaṃ āpajjamānānaṃ mātukucchi, devesu uppajjamānānaṃ kapparukkhavimānādīhi upaṭṭhānākārehi devalokoti evaṃ upapattinimittaṃ upaṭṭhāti. Iti nesaṃ iminā upapattinimittaupaṭṭhānena aparimuttatā upaṭṭhānasamaṅgitā nāma. Sā calati, sesā niccalā. Niraye hi upaṭṭhitepi devaloko upaṭṭhāti, devaloke upaṭṭhitepi nirayo upaṭṭhāti, manussaloke upaṭṭhitepi tiracchānayoni upaṭṭhāti, tiracchānayoniyā ca upaṭṭhitāyapi manussaloko upaṭṭhātiyeva.
290-295节。身体不善行等称为五种和合——寿命和合、心意和合、业和合、果报和合、现住和合。其中，寿命和合乃善恶业所成熟时之寿命和合；心意和合者，众生未得阿拉汉前，皆因先前业所触发的心意和合；故称为心意和合。未得阿拉汉以前，众生因先前所造之业而承受果报，故称为业和合。果报和合则当于果报现起之际显现。未得阿拉汉时，众生死后分别堕地狱，受火焰、熔铁瓶等现住，为恶报；胎生时以母体现住，为胎报；生天时以树木、宫殿等现住，为天报。此为现住和合。此五和合中，现住和合为无边，由现生果报之相随现住而成。现住和合流转不息，且是无常。虽然地狱现住时天界亦现住，天界现住时地狱亦现住，人间现住时三恶道亦现住，三恶道现住时人间亦现住。
Tatridaṃ vatthu – soṇagiripāde kira acelavihāre soṇatthero nāma eko dhammakathiko. Tassa pitā sunakhavājiko nāma ahosi, thero taṃ paṭibāhantopi saṃvare ṭhapetuṃ asakkonto ‘‘mā nassi varāko’’ti mahallakakāle akāmakaṃ naṃ pabbājesi. Tassa gilānaseyyāya nipannassa nirayo upaṭṭhāsi. Soṇagiripādato mahantā sunakhā āgantvā khāditukāmā viya samparivāresuṃ. So mahābhayabhīto ‘‘vārehi, tāta soṇa, vārehi, tāta soṇā’’ti āha. Kiṃ mahātherāti? Na passasi, tātāti taṃ pavattiṃ ācikkhi. Soṇatthero ‘‘kathañhi nāma mādisassa pitā niraye nibbattissati , patiṭṭhāssa bhavissāmī’’ti sāmaṇerehi nānāpupphāni āharāpetvā cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇesu talasantharaṇapūjaṃ āsanapūjañca kāretvā pitaraṃ mañcakena cetiyaṅgaṇaṃ haritvā mañce nisīdāpetvā ‘‘ayaṃ, mahāthera, pūjā tumhākaṃ atthāya katā, ‘ayaṃ me bhagavā duggatapaṇṇākāro’ti vatvā bhagavantaṃ vanditvā cittaṃ pasādehī’’ti āha. Sā mahāthero pūjaṃ disvā tathā karonto cittaṃ pasādesi. Tāvadevassa devaloko upaṭṭhāsi. Nandanavana-cittalatāvana-missakavana-phārusakavana-vimānāni ceva devanāṭakāni ca parivāretvā ṭhitāni viya ahesuṃ. So ‘‘apetha, soṇa, apetha, soṇā’’ti theraṃ āha. Kimidaṃ, mahātherāti? Etā te mātaro āgacchantīti. Thero ‘‘saggo upaṭṭhito mahātherassā’’ti cintesi. Evaṃ upaṭṭhānasamaṅgitā calatīti veditabbā. Etāsu samaṅgitāsu idha āyūhanacetanākamma-samaṅgitāvasena ‘‘kāyaduccaritasamaṅgī’’tiādi vuttaṃ.
此处说：在某河畔梵行林有一名叫索那长老的法师。其父为苏那迦吠舍，是位老妇，长老曾欲护持其父戒律，却无力令父愿意出家。在年迈时父亲生病卧床，堕入地狱现住。许多苏那迦前来哀伤围绕，索那大怖呼喊：“快来吧！索那，快来吧！”有人问：“为何称他为长老？”因其无法见父生地狱实况。索那长老以众沙玛内拉奉献各种花，至佛陀舍利及菩提树等地供养及清扫，表达对父敬意，称此为“敬礼以成就”并以此恭敬佛陀，令心安宁。此时天界现住围绕，犹如仙境园林，天人宫殿护绕四周，呼唤：“快来，索那，快来！”意谓其母亲将至。长老心念：“天界现住护佑长老，故母亲将来。”此即现住和合流转。于此诸和合中，以寿命、心意、业和合合为身不善行和合。
Tattha eke ācariyā ‘‘yasmiṃ khaṇe kammaṃ āyūhati, tasmiṃyeva khaṇe tassa saggo vārito’’ti vadanti. Apare pana ‘‘āyūhitakammaṃ nāma vipākavāraṃ labhantampi atthi alabhantampi. Tattha yadā kammaṃ vipākavāraṃ labhati, tasmiṃyeva kāle tassa saggo vārito’’ti vadanti. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
有位师说：“业力于某一刻结集，彼时该众生即有天界现住。”另一师说：“业力所结集果报出世乃现住，若未得则无；当果报出世，即显天界现住。”诸说皆属上妙解说。
Aṭṭhānapāḷivaṇṇanā niṭṭhitā. · 非处圣典文注释结束。