1. Maggasaṃyuttaṃ · 1. 道相应义注
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · 礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
Saṃyuttanikāye · 相应部
Mahāvagga-aṭṭhakathā · 大品注疏
1. Maggasaṃyuttaṃ一、道相应
1. Avijjāvaggo
第一·无明品
1-2. Avijjāsuttādivaṇṇanā一至二、无明经等之解释
§1-2
1-2. Mahāvaggassa paṭhame pubbaṅgamāti sahajātavasena ca upanissayavasena cāti dvīhākārehi pubbaṅgamā. Samāpattiyāti samāpajjanāya sabhāvapaṭilābhāya, uppattiyāti attho. Anvadeva ahirikaṃ anottappanti sā panesā yadetaṃ alajjanākārasaṇṭhikaṃ ahirikaṃ, abhāyanākārasaṇṭhitañca anottappaṃ, etaṃ anudeva saheva ekatova, na vinā tena uppajjatīti attho. Avijjāgatassāti avijjāya upagatassa samannāgatassa. Micchādiṭṭhīti ayāthāvadiṭṭhi aniyyānikadiṭṭhi. Pahotīti hoti uppajjati. Micchāsaṅkappādīsupi ayāthāvaaniyyānikavaseneva micchābhāvo veditabbo. Iti imāni aṭṭhapi akusaladhammasamāpattiyā micchattaaṅgāni nāma honti. Tāni pana na ekakkhaṇe sabbāni labbhanti, nānakkhaṇe labbhanti.
第一章第一节的『初行』一词，意指两种自然因缘促生：其一是『自然本生』，其二是『因缘依注』。所谓『初行』指由内心实际起现的根本表现。这里『成就』的意义是指事物的本性得以现前与成立。『发生』即其义理。『无羞耻』与『无恐怖』是与之相应的两种根本心理状态。所谓无羞耻，即无耻辱感所集聚之相；无恐怖即无惧怕形态所聚合之相。二者共同生起，缺一不可，不然该义不成立。『无明生起者』，谓由无明内摄与伴随而具足者。所谓邪见，指错误不真实之见解，不合因果法则之见。『现起』即产生、发生。由错误思维等之无明，使心生不正之妄念，必应称之为错误。由此八种不善法之成就，称之为错误五支。然诸现行法并非一蹴而就，而于不同时间分别出现。
Kathaṃ? Yadā hi diṭṭhisampayuttacittaṃ kāyaviññattiṃ samuṭṭhāpentaṃ uppajjati, tadā micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvāyāmo micchāsati micchāsamādhi micchākammantoti cha aṅgāni honti. Yadā diṭṭhivippayuttaṃ, tadā micchādiṭṭhivajjāni pañca. Yadā tāneva dve vacīviññattiṃ samuṭṭhāpenti, tadā micchākammantaṭṭhāne micchāvācāya saddhiṃ tāneva cha vā pañca vā. Ayaṃ ājīvo nāma kuppamāno kāyavacīdvāresuyeva aññatarasmiṃ kuppati, na manodvāre. Tasmā yadā ājīvasīsena tāneva cittāni kāyavacīviññattiyo samuṭṭhāpenti, tadā kāyakammaṃ micchājīvo nāma hoti, tathā vacīkammanti micchājīvassa vasena tāneva cha vā pañca vā. Yadā pana viññattiṃ asamuṭṭhāpetvā tāni cittāni uppajjanti , tadā micchādiṭṭhimicchāsaṅkappamicchāvāyāmamicchāsatimicchāsamādhivasena pañca vā, micchāsaṅkappādivasena cattāri vā hontīti evaṃ na ekakkhaṇe sabbāni labbhanti, nānakkhaṇe labbhantīti.
何以知之？当有眼见五根执持如心识之形态生起时，即生诸邪见、邪思维、邪精进、邪念、邪定、邪业六支。若与见无关，邪见的五种恶根即不成立。若仅有两种意识生起于口业之处，即邪业时，邪语或其它四支亦相应产生。此谓业为恶劣，譬如身体口门之门垣仅部分受损，而心门未受伤害。若身体口门同时生起意识，谓之邪业。若意识不生起，则诸邪见、邪思维等各支不全，或仅存四支可见。故现行法于不同时间分别现起，非一时俱成。
Sukkapakkhe vijjāti kammassakatañāṇaṃ. Ihāpi sahajātavasena ca upanissayavasena cāti dvīhākārehi pubbaṅgamatā veditabbā. Hirottappanti hirī ca ottappañca. Tattha lajjanākārasaṇṭhitā hirī, bhāyanākārasaṇṭhitaṃ ottappaṃ. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana visuddhimagge vuttova. Vijjāgatassāti vijjāya upagatassa samannāgatassa. Viddasunoti viduno paṇḍitassa. Sammādiṭṭhīti yāthāvadiṭṭhi niyyānikadiṭṭhi. Sammākammantādīsupi eseva nayo. Iti kusaladhammasamāpattiyā imāni aṭṭhaṅgāni honti, tāni lokiyamaggakkhaṇe na ekato sabbāni labbhanti, lokuttaramaggakkhaṇe pana labbhanti. Tāni ca kho paṭhamajjhānikamagge, dutiyajjhānikādīsu pana sammāsaṅkappavajjāni satteva honti.
于善法中，可知『智慧与业知』。此亦指两种因缘——自然本生与依注而生。所谓羞耻即耻辱心，恐怖即畏惧心。羞耻根植于耻感，恐怖根植于畏惧。此为略说。详细表达载于《净道论》中。『有智慧生者』谓由智慧伴随、具足而成。『知者』指贤良智者，智慧通达者。正见即真实、合因果之见。正业等五支亦依此而生。此善法八支，非一时皆可得，乃于世俗道中有部分所得，于出世道上则全得。且于初禅、二禅等乃至高次禅定中，真正善心才会无过失地成就正思惟等。
Tattha yo evaṃ vadeyya ‘‘yasmā majjhimanikāyamhi mahāsaḷāyatanikasutte (ma. ni. 3.431) ‘yā tathābhūtassa diṭṭhi, sāssa hoti sammādiṭṭhi. Yo tathābhūtassa, saṅkappo, svāssa hoti sammāsaṅkappo. Yo tathābhūtassa vāyāmo, svāssa hoti sammāvāyāmo. Yā tathābhūtassa sati, svāssa hoti sammāsati. Yo tathābhūtassa samādhi, svāssa hoti sammāsamādhi. Pubbeva kho panassa kāyakammaṃ vacīkammaṃ ājīvo ca suparisuddho’ti vuttaṃ tasmā pañcaṅgikopi lokuttaramaggo hotī’’ti so vattabbo – tasmiṃyeva sutte ‘‘evamassāyaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchatī’’ti idaṃ kasmā na passasi ? Yaṃ panetaṃ ‘‘pubbeva kho panassā’’ti vuttaṃ, taṃ pabbajitadivasato paṭṭhāya parisuddhabhāvadassanatthaṃ. Pabbajitadivasato paṭṭhāya hi parisuddhāni kāyakammādīni lokuttaramaggakkhaṇe atiparisuddhāni hontīti ayamattho dīpito.
有言道：『于中部大经《大五根经》中说：“如实之见即是正见，如实之思即为正思，如实之精进即为正精进，如实之念即为正念，如实之定即为正定。”且过去之业、语与生活亦极净洁，由此五支正趣出世道成就。』如是应当解说：于此经中说，“圣八正道之修习渐进成就。”何以不见？所谓“于先前即已”之语，指的是出家日后从根本上立下正善，方能显现其净洁义。即出家之日起，内外身口行持皆能趋向纯净，此意已明朗。
Yampi abhidhamme vuttaṃ ‘‘tasmiṃ kho pana samaye pañcaṅgiko maggo hotī’’ti (vibha. 212), taṃ ekaṃ kiccantaraṃ dassetuṃ vuttaṃ. Yasmiñhi kāle micchākammantaṃ pahāya sammākammantaṃ pūreti, tasmiṃ kāle micchāvācā vā micchājīvo vā na hoti, diṭṭhi saṅkappo vāyāmo sati samādhīti imesuyeva pañcasu kārakaṅgesu sammākammanto pūrati. Virativasena hi sammākammanto pūrati nāma. Sammāvācāsammāājīvesupi eseva nayo. Iti imaṃ kiccantaraṃ dassetuṃ evaṃ vuttaṃ. Lokiyamaggakkhaṇe ca pañceva honti, virati pana aniyatā. Tasmā ‘‘chaaṅgiko’’ti avatvā ‘‘pañcaṅgiko’’tveva vuttaṃ. ‘‘Yā ca, bhikkhave, ariyacittassa anāsavacittassa ariyamaggasamaṅgino ariyamaggaṃ bhāvayato tīhi kāyaduccaritehi ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṃ, ayaṃ bhikkhave sammākammanto ariyo anāsavo lokuttaramaggo’’ti (ma. ni. 3.139). Evaṃ pana mahācattālīsakasuttādīsu anekesu suttesu sammākammantādīnañca lokuttaramaggassa aṅgabhāvasiddhito aṭṭhaṅgikova lokuttaramaggo hotīti veditabboti. Imasmiṃ sutte ayaṃ aṭṭhaṅgiko maggo lokiyalokuttaramissakova kathito. Dutiyaṃ kosalasaṃyutte vuttameva.
又于阿毗达摩中说：“当时此五支正道成就。”乃为示现对治修行之法。于此时段弃恶业、转入正业，处处正见、正思惟、正精进、正念与正定五支充分具足。正业之充足即为戒禁之律。善语与善行亦是如此。此法如理应知。于世俗道成就时，此五支俱具，然仍存在不确定之中断。故称之为“六支”，其中五支与六支互依。而《中部》诸多经文亦证实：正业等五支为出世正道之内在组成部分，故圣八正道即是出世正道。该经论述此八正道时，将其视为世间与出世间之正道。此为《第二·舍卫国相应经》。
3. Sāriputtasuttavaṇṇanā三、沙利子经之解释
§3
3. Tatiye sakalamidaṃ bhanteti ānandatthero sāvakapāramīñāṇassa matthakaṃ appattatāya sakalampi maggabrahmacariyaṃ kalyāṇamittasannissayena labbhatīti na aññāsi, dhammasenāpati pana sāvakapāramīñāṇassa matthake ṭhitattā aññāsi, tasmā evamāha. Tenevassa bhagavā sādhu sādhūti sādhukāramadāsi.
第三品名为『凡皆遍净』，安南长老谓：此品是因圣弟子波罗蜜智力未到成熟，未能证得《凡皆遍净》之法，其得全道全梵行乃赖良友亲近而成，此义他人不知。然法军总司乃知圣弟子波罗蜜智力成熟，故因此言。世尊即以『善哉善哉』赞叹之，授与嘉勉。
4. Jāṇussoṇibrāhmaṇasuttavaṇṇanā4. 迦奴索尼婆罗门经注释
§4
4. Catutthe sabbasetena vaḷavābhirathenāti sakalasetena catūhi vaḷavāhi yuttarathena. So kira sabbo sacakkapañjarakubbaro rajataparikkhitto hoti. Ratho ca nāmesa duvidho hoti – yodharatho, alaṅkārarathoti. Tattha yodharatho caturassasaṇṭhāno hoti nātimahā dvinnaṃ tiṇṇaṃ vā janānaṃ gahaṇasamattho. Alaṅkāraratho mahā hoti dīghato dīgho puthulato puthulo ca, tattha chattaggāhako vālabījaniggāhako tālavaṇṭaggāhakoti evaṃ aṭṭha vā dasa vā sukheneva ṭhātuṃ vā nisīdituṃ vā nipajjituṃ vā sakkonti. Ayampi alaṅkārarathoyeva.
第四品名『普皆持轮珠』，所谓『普皆』者，是谓借助俱轮珠四珠之辅佐行持。其人犹如银制御车，其车有二种名曰战车与装饰车。战车者，设有四相位，规模不大，足以容纳两、三人修行相称。装饰车者，规模大而长、貌阔，其设有八至十伞盖，能安座、卧息皆自在。此亦同装饰车之类型。
Setā sudaṃ assāti tā vaḷavā pakatiyā setavaṇṇāva. Setālaṅkārāti pasādhanaṃ tāsaṃ rajatamayaṃ ahosi. Seto rathoti rathopi vuttanayeneva rajataparikkhittattā tattha tattha dantakammakhacitattā ca setova. Setaparivāroti yathā aññe rathā sīhacammaparivārāpi honti, byagghacammaparivārāpi paṇḍukambalaparivārāpi honti, na evaṃ esa. Esa pana ghanadukūlena parivārito ahosi. Setā rasmiyoti rasmiyopi rajatapanāḷisuparikkhittā. Setā patodalaṭṭhīti patodalaṭṭhipi rajataparikkhittā.
此处所称之『白』实乃珠之白色光泽，此白色光辉形如银制装饰品。称『白车』，盖指此车为银饰包围之形，而非车齿、车轮痕迹所示之车类。所谓车之围饰，如他车有所配狮皮、虎皮、蛙皮等围饰物，此白车非如此，而是以坚密如板的纹理围绕。白色者，乃因被银条细丝围绕成光明耀眼之状。所谓叶状饰边，亦为银饰而成，皆能安座、卧息。此即白装饰车之特质。
Setaṃ chattanti rathamajjhe ussāpitachattampi setameva ahosi. Setaṃ uṇhīsanti aṭṭhaṅgulavitthāro rajatamayo uṇhīsapaṭṭo seto. Setāni vatthānīti vatthānipi setāni pheṇapuñjavaṇṇāni. Tesu nivāsanaṃ pañcasatagghanakaṃ, uttarāsaṅgo sahassagghanako. Setā upāhanāti upāhanā nāma maggāruḷhassa vā honti aṭaviṃ vā pavisantassa. Ayaṃ pana rathaṃ abhiruḷho, tenassa tadanucchaviko rajatapaṭisevito pādālaṅkāro nāma esa evaṃ vuttoti veditabbo. Setāya sudaṃ vālabījaniyāti phalikamayadaṇḍāya setacamaravālabījaniyā. Na kevalañca ettakamevassa setaṃ ahosi, so pana brāhmaṇo setavilepanaṃ vilimpi, setamālaṃ piḷandhi, dasasu aṅgulīsu aṅgulimuddikā kaṇṇesu kuṇḍalānīti evamādi alaṅkāropissa rajatamayova ahosi . Parivārabrāhmaṇāpissa dasasahassamattā tatheva setavatthavilepanamālālaṅkārā ahesuṃ.
所谓白色伞盖，乃指车中央之敞开伞盖亦为银色。所谓白色凉席，长约八寸，乃由银丝编织成凉席。白色衣料，皆系白色，光洁如泡沫之色。其长百尺之住所，上置千尺之顶盖。所谓白色帐幕，是指用于遮蔽入道者或林中隐居者的覆盖物。此车乃为攀登用车，车之配饰皆由银制，名曰足饰，此应知也。白色亦常见于叶饰和银珠上。并非仅此白色，而是婆罗门以白膏涂饰其身，佩戴白珠手环，耳饰等众多装饰品，因此诸多围饰皆显银色光辉。婆罗门围饰亦有万计，均为白色衣饰膏涂装之。
Yaṃ panetaṃ sāvatthiyā niyyāyantanti vuttaṃ, tatrāyaṃ niyyāyanavibhāvanā – so kira channaṃ channaṃ māsānaṃ ekavāraṃ nagaraṃ padakkhiṇaṃ karoti – ‘‘ito ettakehi divasehi nagaraṃ padakkhiṇaṃ karissatī’’ti puretarameva ghosanā kayirati. Taṃ sutvā ye nagarato na pakkantā, te na pakkamanti. Yepi pakkantā, tepi ‘‘puññavato sirisampattiṃ passissāmā’’ti āgacchanti. Yaṃ divasaṃ brāhmaṇo nagaraṃ anuvicarati, tadā pātova nagaravīthiyo sammajjitvā vālikaṃ okiritvā lājapañcamehi pupphehi vippakiritvā puṇṇaghaṭe ṭhapetvā kadaliyo ca dhaje ca ussāpetvā sakalanagaraṃ dhūpitavāsitaṃ karonti.
此所谓舍卫城游行时，有人云称：每月一度绕城一周，声言『今后某日必当绕城诸日之后绕城』。闻此言者若不出城，则不离去；若出城者，意谓『施主得善果证果报』而前往。婆罗门每日巡游城中时，必扫除道路，筑篱笆，撒叶花，设满水壶，悬挂香蕉旗，焚香熏衣，使诸城镇皆清净庄严。
Brāhmaṇo pātova sīsaṃ nhāyitvā purebhattaṃ bhuñjitvā vuttanayeneva setavatthādīhi attānaṃ alaṅkaritvā pāsādā oruyha rathaṃ abhiruhati. Atha naṃ te brāhmaṇā sabbasetavatthavilepanamālālaṅkārā setacchattāni gahetvā parivārenti. Tato mahājanassa sannipātatthaṃ paṭhamaṃyeva taruṇadārakānaṃ phalāphalāni vikiranti, tadanantaraṃ māsakarūpādīni, tadanantaraṃ kahāpaṇe vikiranti. Mahājano sannipatati, ukkuṭṭhiyo ceva celukkhepā ca vattanti. Atha brāhmaṇo maṅgalikasovatthikādīsu maṅgalāni ceva suvatthiyo ca karontesu mahāsampattiyā nagaraṃ anuvicarati. Puññavantā manussā ekabhūmikādipāsāde āruyha sukapattasadisāni vātapānakavāṭāni vivaritvā olokenti. Brāhmaṇopi attano yasasirisampattiyā nagaraṃ ajjhottharanto viya dakkhiṇadvārābhimukho hoti. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.
婆罗门每日沐浴剃头，食先供，然后以白色装饰品涂饰自身，登上高阁，驾乘车轮。诸婆罗门携带全城衣饰膏彩、美饰伞盖，共同围绕。此时群居民来聚集，年轻男女出售果品，也出售蔬菜，及买卖贝币。群众聚集，共唱起乐曲跃舞。婆罗门亦于吉祥场所及净地行诸吉祥法，以大富贵庄严城池。善行之人登楼望远，开阔街道云风凉亭，视察监察之。婆罗门以其荣光富贵，於城中游行，仿佛向南门趋行。对此事有所云者令人深思。
Tamenaṃ jano disvāti mahājano taṃ rathaṃ disvā. Brahmanti seṭṭhādhivacanametaṃ. Brahmaṃ vata bho yānanti seṭṭhayānasadisaṃ vata bho yānanti ayamettha attho. Imasseva kho etanti, ānanda, manussā nāma vaṇṇabhāṇakānaṃ dhanaṃ datvā attano dārikānaṃ vaṇṇagītaṃ gāyāpenti ‘‘abhirūpo hoti dassanīyo mahaddhano mahābhogo’’ti, na ca tena vaṇṇabhaṇanamattena abhirūpā vā honti mahaddhanā vā, evameva mahājano brāhmaṇassa rathaṃ disvā – ‘‘brahmaṃ vata bho yāna’’nti kiñcāpi evaṃ vaṇṇaṃ bhaṇati, na panetaṃ yānaṃ vaṇṇabhaṇanamatteneva brahmayānaṃ nāma hoti. Lāmakañhi etaṃ chavaṃ. Paramatthena pana imasseva kho etaṃ, ānanda, ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa adhivacanaṃ. Ayañhi sabbadosavigamena seṭṭho, iminā ca ariyā nibbānaṃ yantīti brahmayānaṃ itipi, dhammabhūtattā yānattā ca dhammayānaṃ itipi, anuttarattā kilesasaṅgāmassa ca vijitattā anuttaro saṅgāmavijayo itipi vattuṃ vaṭṭati.
那时众人见之，此大众便观此车。谓之“梵”，此为尊贵的称谓。人们以'梵行'喻此车，此为其意。正如在人间，色艺能人若赠财物，使自己的女儿歌唱赞美其美貌端庄、富有显贵，却非仅因唱美而真有美貌或财富。同样，大众见婆罗门的车便称之“梵行”，虽口称其美，然此车本身非仅因称赞而即为“梵行”。这不过是个例喻。究其深义，此乃圣八正道之名。它具备全词文涵义与尊贵之意，此即尊贵之道、法之行，亦代表超越烦恼斗争的无上胜利，故称为“梵行”。
Idānissa niddosabhāvañceva saṅgāmavijayabhāvañca dassento rāgavinayapariyosānātiādimāha. Tattha rāgaṃ vinayamānā pariyosāpeti pariyosānaṃ gacchati nipphajjatīti rāgavinayapariyosānā. Esa nayo sabbattha.
这里说的是无瞋性质及烦恼斗争胜利性质，即断除贪欲的胜利之义。所谓“无瞋”是指对贪欲的断除和降伏，达到净灭之境，此乃修行的指导原则。此指导原则通行于一切境界。
Yassa saddhā ca paññā cāti yassa ariyamaggayānassa saddhānusārivasena saddhā, dhammānusārivasena paññāti ime dve dhammā sadā dhuraṃ yuttā, tatramajjhattatāyuge yuttāti attho. Hirī īsāti attanā saddhiṃ adhiviṭṭhena bahiddhāsamuṭṭhānena ottappena saddhiṃ ajjhattasamuṭṭhānā hirī yassa maggarathassa īsā. Mano yottanti vipassanācittañca maggacittañca yottaṃ. Yathā hi rathassa vākādimayaṃ yottaṃ goṇe ekābaddhe karoti ekasaṅgahite, evaṃ maggarathassa lokiyavipassanācittaṃ atirekapaññāsa, lokuttaravipassanācittaṃ atirekasaṭṭhi kusaladhamme ekābaddhe ekasaṅgahe karoti. Tena vuttaṃ ‘‘mano yotta’’nti. Sati ārakkhasārathīti maggasampayuttā sati ārakkhasārathi. Yathā hi rathassa ārakkho sārathi nāma yoggiyo. Dhuraṃ vāheti yojeti akkhaṃ abbhañjati rathaṃ peseti rathayuttake nibbisevane karoti, evaṃ maggarathassa sati. Ayañhi ārakkhapaccupaṭṭhānā ceva kusalākusalānañca dhammānaṃ gatiyo samanvesatīti vuttā.
所谓“意缰”是指信与慧，即顺从圣贤八正道之信心，及顺法之智慧。这二法常常善巧紧密相应，中间处相应为其义。羞耻和敬惧是意缰之正道—羞耻是内现心起，敬惧则是对外邪现起。心如驾驭车匹，为观行和道心所驾驭。如车牵引囊绳、口缰统驭众马，八正道中的世俗内行观心与超世智慧观心，善妙统一如缰绳合一，故谓之“意缰”。正念为护卫车夫，是意缰之帅。车夫之护卫者，为驾车者，管理缰绳使车行稳当，正念引导八正道之意缰，护持行为，即所谓“正念”。正念亦带领修习善、恶法之去入之路。
Rathoti ariyaaṭṭhaṅgikamaggaratho. Sīlaparikkhāroti catupārisuddhisīlālaṅkāro. Jhānakkhoti vipassanāsampayuttānaṃ pañcannaṃ jhānaṅgānaṃ vasena jhānamayaakkho. Cakkavīriyoti vīriyacakko, kāyikacetasikasaṅkhātāni dve vīriyāni assa cakkānīti attho. Upekkhā dhurasamādhīti dhurassa samādhi, unnatonatākārassa abhāvena dvinnampi yugapadesānaṃ samatāti attho. Ayañhi tatramajjhattupekkhā cittuppādassa līnuddhaccabhāvaṃ haritvā payogamajjhatte cittaṃ ṭhapeti, tasmā imassa maggarathassa ‘‘dhurasamādhī’’ti vuttā. Anicchā parivāraṇanti bāhirakarathassa sīhacammādīni viya imassāpi ariyamaggarathassa alobhasaṅkhātā anicchā parivāraṇaṃ nāma.
车意指尊贵八正道之车。戒为车轴，戒律是四种清净的行为装饰。禅为车轮，禅是五禅支之领导者。精进为车头之轮，肉身心灵的两种精进刚健如轮。舍为车轴上的定，舍是对高级禅那之内无所染之定，二者同时均衡。舍能于中道中积蓄心力，故名“定轴”。不欲等为外衣，如同狮皮外披，这即舍身为保护之罩衣，其覆盖无贪。
Abyāpādoti mettā ca mettāpubbabhāgo ca. Avihiṃsāti karuṇā ca karuṇāpubbabhāgo ca. Vivekoti kāyavivekādi tividhaviveko. Yassa āvudhanti yassa ariyamaggarathe ṭhitassa kulaputtassa etaṃ pañcavidhaṃ āvudhaṃ. Yathā hi rathe ṭhito pañcahi āvudhehi sapatte vijjhati, evaṃ yogāvacaropi imasmiṃ lokiyalokuttaramaggarathe ṭhito mettāya dosaṃ vijjhati, karuṇāya vihiṃsaṃ , kāyavivekena gaṇasaṅgaṇikaṃ, cittavivekena kilesasaṅgaṇikaṃ, upadhivivekena sabbākusalaṃ vijjhati. Tenassetaṃ pañcavidhaṃ ‘‘āvudha’’nti vuttaṃ. Titikkhāti duruttānaṃ durāgatānaṃ vacanapathānaṃ adhivāsanakkhanti. Cammasannāhoti sannaddhacammo. Yathā hi rathe ṭhito rathiko paṭimukkacammo āgatāgate sare khamati, na naṃ te vijjhanti, evaṃ adhivāsanakkhantisamannāgato bhikkhu āgatāgate vacanapathe khamati, na naṃ te vijjhanti. Tasmā ‘‘titikkhā cammasannāho’’ti vutto. Yogakkhemāya vattatīti catūhi yogehi khemāya nibbānāya vattati, nibbānābhimukho gacchatiyeva, na tiṭṭhati na bhijjatīti attho.
无瞋为慈，慈之初步也。无害为悲，悲之初步也。离群为身离欲等三净，存此唯心清净。于圣道之子，比喻五具武装：慈能熄嗔，悲能息害，身离净心排除人群之杂乱，心离净则诸烦恼皆尽，见离净使一切善法现起。故称此五具为“武装”。忍耐为忍，忍则能容忍他人言语冲突如车夫遇马匹跑动亦能容忍不生怨恨，具足忍耐和护持，修行始终安稳。因而言“忍耐为护体武装”。随顺诸缘而不退失。
Etadattani sambhūtanti etaṃ maggayānaṃ attano purisakāraṃ nissāya laddhattā attani sambhūtaṃ nāma hoti. Brahmayānaṃ anuttaranti asadisaṃ seṭṭhayānaṃ. Niyyanti dhīrā lokamhāti yesaṃ etaṃ yānaṃ atthi, te dhīrā paṇḍitapurisā lokamhā niyyanti gacchanti. Aññadatthūti ekaṃsena. Jayaṃ jayanti rāgādayo sapatte jinantā jinantā.
所谓“现成所成”，指此道行乃依自身努力而成就，属于自身修道所现境界。此梵行之车乃无上尊贵之车，导引智者入世间和出世间。智者生起法乐，随顺圣道。此乃唯一正趣。胜利者胜服贪瞋痴，如此得胜，名为“现成”。
5-6. Kimatthiyasuttādivaṇṇanā5-6. 为何义经等注释
§5-6
5-6. Pañcame ayamevāti evasaddo niyamattho. Tena aññaṃ maggaṃ paṭikkhipati. Imasmiṃ sutte vaṭṭadukkhañceva missakamaggo ca kathito. Chaṭṭhaṃ uttānameva.
第五、第六，此二句所说的是「第五支」的道。因为它排除了其他道。在此经中既讲受苦的轮转，也讲出离轮转的道。第六句同样是上升的路径。
7. Dutiyaaññatarabhikkhusuttavaṇṇanā7. 第二某比库经注释
§7
7. Sattame nibbānadhātuyā kho etaṃ bhikkhu adhivacananti asaṅkhatāya amatāya nibbānadhātuyā etaṃ adhivacanaṃ. Āsavānaṃ khayo tena vuccatīti apica tena rāgādivinayena āsavānaṃ khayotipi vuccati. Āsavakkhayo nāma arahattaṃ, arahattassāpi etaṃ rāgavinayotiādi nāmamevāti dīpeti. Etadavocāti ‘‘satthārā nibbānadhātūti vadantena amataṃ nibbānaṃ kathitaṃ, maggo panassa na kathito. Taṃ kathāpessāmī’’ti anusandhikusalatāya pucchanto etaṃ avoca.
第七，说到涅槃境界。比库们对这无量无边的涅槃之境说法时称之为「涅槃界」，即不生不灭的涅槃。称为「断除烦恼（阿沙瓦）」，因此又称离欲烦恼的断灭。所谓烦恼的断灭即是阿拉汉果的境界，此中也以断欲烦恼为例。佛陀示现此义谓「导师说涅槃界，指向无生涅槃，但未专论道法。我今将略说」。此语乃因教学方便，应当如此回应。
8. Vibhaṅgasuttavaṇṇanā8. 分别经注释
§8
8. Aṭṭhame katamā ca bhikkhave sammādiṭṭhīti ekena pariyāyena aṭṭhaṅgikamaggaṃ vibhajitvā puna aparena pariyāyena vibhajitukāmo idaṃ desanaṃ ārabhi. Tattha dukkhe ñāṇanti savanasammasanapaṭivedhapaccavekkhaṇavasena catūhākārehi uppannaṃ ñāṇaṃ. Samudayepi eseva nayo. Sesesu pana dvīsu sammasanassa abhāvā tividhameva vaṭṭati. Evametaṃ ‘‘dukkhe ñāṇa’’ntiādinā catusaccakammaṭṭhānaṃ dassitaṃ.
第八，为何称为正见？用一说法者将八正道分别阐明，另一种说法欲分解阐述，从此教学起步。其处十二因缘中的苦、集两支乃是认知所起。其他两支因认知缺失而断，故有三种轮回。如此，就“苦知”等四项，揭示四圣谛的成立根本。
Tattha purimāni dve saccāni vaṭṭaṃ, pacchimāni vivaṭṭaṃ. Tesu bhikkhuno vaṭṭe kammaṭṭhānābhiniveso hoti, vivaṭṭe natthi abhiniveso. Purimāni hi dve saccāni ‘‘pañcakkhandhā dukkhaṃ, taṇhā samudayo’’ti evaṃ saṅkhepena ca, ‘‘katame pañcakkhandhā rūpakkhandho’’tiādinā nayena vitthārena ca ācariyasantike uggaṇhitvā vācāya punappunaṃ parivattento yogāvacaro kammaṃ karoti. Itaresu pana dvīsu saccesu – ‘‘nirodhasaccaṃ iṭṭhaṃ kantaṃ manāpaṃ, maggasaccaṃ iṭṭhaṃ kantaṃ manāpa’’nti evaṃ savaneneva kammaṃ karoti. So evaṃ karonto cattāri saccāni ekapaṭivedhena paṭivijjhati, ekābhisamayena abhisameti . Dukkhaṃ pariññāpaṭivedhena paṭivijjhati, samudayaṃ pahānapaṭivedhena, nirodhaṃ sacchikiriyapaṭivedhena, maggaṃ bhāvanāpaṭivedhena paṭivijjhati. Dukkhaṃ pariññābhisamayena…pe… maggaṃ bhāvanābhisamayena abhisameti.
此中前两谛应在轮回，后两谛脱轮回。轮回中比库执着行法，脱轮回则除所执。前二谛简要表说为「五蕴苦，渴爱集」，芽生内涵详述如“何谓五蕴，色蕴等”。往复朗诵于师前行于行法。对后两谛即断谛和道谛听闻执持。这样，四谛以单一体认一途显现。以苦谛的认识力深入体认；以集谛的断除力断除；以灭谛的实现力证得；以道谛的修习力陶养正见。如此精进涵摄四谛成就。
Evamassa pubbabhāge dvīsu saccesu uggahaparipucchāsavanadhāraṇasammasanapaṭivedho hoti, dvīsu savanapaṭivedhoyeva. Aparabhāge tīsu kiccato paṭivedho hoti, nirodhe ārammaṇapaṭivedho. Paccavekkhaṇā pana pattasaccassa hoti. Imassa bhikkhuno pubbe pariggahato – ‘‘dukkhaṃ parijānāmi, samudayaṃ pajahāmi, nirodhaṃ sacchikaromi, maggaṃ bhāvemī’’ti ābhogasamannāhāramanasikārapaccavekkhaṇā natthi, pariggahato paṭṭhāya hoti. Aparabhāge pana dukkhaṃ pariññātameva hoti…pe… maggo bhāvitova hoti.
因此先前部分对前两谛有问答及听闻持守等多种体认；对后段三项则有作法体认及觉照。回顾则立于现证四谛。比库先前已具备“识苦、弃集、证灭、修道”的诸缘觉悟与注意，不待回顾而有稳固。后段则着重于苦谛深解乃至道谛修习之进展。
Tattha dve saccāni duddasattā gambhīrāni, dve gambhīrattā duddasāni. Dukkhasaccañhi uppattito pākaṭaṃ, khāṇukaṇṭakapahārādīsu ‘‘aho dukkha’’nti vattabbatampi āpajjati. Samudayampi khāditukāmatābhuñjitukāmatādivasena uppattito pākaṭaṃ. Lakkhaṇapaṭivedhato pana ubhayampi gambhīraṃ. Iti tāni duddasattā gambhīrāni. Itaresaṃ dvinnaṃ dassanatthāya payogo bhavaggaggahaṇatthaṃ hatthapasāraṇaṃ viya avīciphusanatthaṃ pādapasāraṇaṃ viya satadhā bhinnassa vālassa koṭiyā koṭiṃ paṭipādanaṃ viya ca hoti. Iti tāni gambhīrattā duddasāni. Evaṃ duddasattā gambhīresu gambhīrattā ca duddasesu catūsu saccesu uggahādivasena idaṃ ‘‘dukkhe ñāṇa’’ntiādi vuttaṃ. Paṭivedhakkhaṇe pana ekameva taṃ ñāṇaṃ hoti.
二圣谛难度高且深奥，二深奥则更难。苦圣谛即因生老病死等种种苦痛而显，见之生悲叹。集圣谛因渴爱欲求而生，内具难断难舍之习性。从标志认知论证皆深。此谓「难度」及「深奥」。为使初学者易入，需层层递进，引导连绵不断，如手臂铺开，或似千万细毛弯曲不齐分明。此为苦集圣谛之难与深。于深奥难句句句引出“苦知”等，是指四圣谛中由认知起始的相续知识。检讨具体时仅一认知而已。
Nekkhammasaṅkappādīsu kāmapaccanīkaṭṭhena kāmato nissaṭabhāvena vā, kāmaṃ sammasantassa uppannoti vā, kāmapadaghātaṃ kāmavūpasamaṃ karonto uppannoti vā , kāmavivittante uppannoti vā nekkhammasaṅkappo. Sesapadadvayepi eseva nayo. Sabbepi ca te nekkhammasaṅkappādayo kāmabyāpādavihiṃsāviramaṇasaññānaṃ nānattā pubbabhāge nānā, maggakkhaṇe pana imesu tīsu ṭhānesu uppannassa akusalasaṅkappassa padacchedato anuppattisādhanavasena maggaṅgaṃ pūrayamāno ekova kusalasaṅkappo uppajjati. Ayaṃ sammāsaṅkappo nāma.
于出离之意发起者中，或因贪欲的先导而现起的出离意，或因断除贪欲而现起的出离意，或于断除贪欲之时断除贪欲并止息贪欲之心而现起的出离意，或于远离贪欲处而现起的出离意，皆称为出离意。此意虽有种种不同表达，实质依旧相同。所有出离之意，则于贪欲、憎嗔、害心之断除观念上，先前各有差别；然于道之现起时刻，则于这三处，当恶意念止断而不能发生的条件下，作为道之完成而起一切善意念。此即为正意。
Musāvādā veramaṇīādayopi musāvādādīhi viramaṇasaññānaṃ nānattā pubbabhāge nānā, maggakkhaṇe pana imesu catūsu ṭhānesu uppannāya akusaladussīlyacetanāya padacchedato anuppattisādhanavasena maggaṅgaṃ pūrayamānā ekāva kusalaveramaṇī uppajjati. Ayaṃ sammāvācā nāma.
对于虚妄语之戒等，有断除虚妄语等之观念，先前各有差别；然于道之现起时刻，于此四处，当因恶劣恶行意念而断绝，不能发作之条件下，作为道之完成而现起唯一善戒。此即为正语。
Pāṇātipātā veramaṇī ādayopi pāṇātipātādīhi viramaṇasaññānaṃ nānattā pubbabhāge nānā, maggakkhaṇe pana imesu tīsu ṭhānesu uppannāya akusaladussīlyacetanāya akiriyato padacchedato anuppattisādhanavasena maggaṅgaṃ pūrayamānā ekāva kusalaveramaṇī uppajjati. Ayaṃ sammākammanto nāma.
杀生戒等戒法，虽于杀生戒等断除戒念先有多样，然于道之现起时刻，因恶劣恶行意念不活动，断绝不能生之条件下，作为道之完成而现唯一善业。此即为正业。
Micchāājīvanti khādanīyabhojanīyādīnaṃ atthāya pavattitaṃ kāyavacīduccaritaṃ. Pahāyāti vajjetvā. Sammāājīvenāti buddhapasatthena ājīvena. Jīvikaṃ kappetīti jīvitavuttiṃ pavatteti. Sammājīvopi kuhanādīhi viramaṇasaññānaṃ nānattā pubbabhāge nānā. Maggakkhaṇe pana imesuyeva sattasu ṭhānesu uppannāya micchājīvadussīlyacetanāya padacchedato anuppattisādhanavasena maggaṅgaṃ pūrayamānā ekāva kusalaveramaṇī uppajjati. Ayaṃ sammāājīvo nāma.
邪命者者，谓为食物等利益而行身口意恶道。谓之舍弃。正命者，指依佛所利之生活，所言生活乃行持之意。正命亦有断绝虚妄等观念，在先各有差异。于道之现起时刻，于此七处，当因邪命恶行恶念断绝不能现之情形，作为道完成而现唯一善命。此即为正命。
Anuppannānanti ekasmiṃ bhave tathārūpe vā ārammaṇe attano na uppannānaṃ, parassa pana uppajjamāne disvā – ‘‘aho vata me evarūpā pāpakā dhammā na uppajjeyyu’’nti evaṃ anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya. Chandanti tesaṃ akusalānaṃ anuppādakapaṭipattisādhakaṃ vīriyacchandaṃ janeti. Vāyamatīti vāyāmaṃ karoti. Vīriyaṃ ārabhatīti vīriyaṃ pavatteti. Cittaṃ paggaṇhātīti vīriyena cittaṃ paggahitaṃ karoti. Padahatīti ‘‘kāmaṃ taco ca nhāru ca aṭṭhi ca avasissatū’’ti (ma. ni. 2.184) padhānaṃ pavatteti . Uppannānanti samudācāravasena attano uppannapubbānaṃ. Idāni tādise na uppādessāmīti tesaṃ pahānāya chandaṃ janeti.
未现者，谓自自身未现于某一世间境缘，且于他处见之时生起‘啊！如是恶劣之法不可或缺’之知念。此即恶劣不善法未出现之不现，因见不现恶法而生拒绝其生起之力量、愿心、精进者，即称为精进。努力者即努力。发心得者即发起精进。以精进摄受心身，于破除如‘贪欲、热痒、骨刺’之难忍烦恼上用心。未现谓以先行表现，为自身未萌生之恶法，现于此时尚不生起故，以此祛除之心而生愿心。
Anuppannānaṃ kusalānanti apaṭiladdhānaṃ paṭhamajjhānādīnaṃ. Uppannānanti tesaṃyeva paṭiladdhānaṃ. Ṭhitiyāti punappunaṃ uppattipabandhavasena ṭhitatthaṃ. Asammosāyāti avināsatthaṃ. Bhiyyobhāvāyāti uparibhāvāya. Vepullāyāti vipulabhāvāya. Pāripūriyāti bhāvanāya paripūraṇatthaṃ. Ayampi sammāvāyāmo anuppannānaṃ akusalānaṃ anuppādanādicittanānattā pubbabhāge nānā. Maggakkhaṇe pana imesuyeva catūsu ṭhānesu kiccasādhanavasena maggaṅgaṃ pūrayamānaṃ ekameva kusalavīriyaṃ uppajjati. Ayaṃ sammāvāyāmo nāma.
未现善为未获之初禅等善法，现者即其所获者。复起者即反复依存缘起而复现。不断灭者乃不灭故。愈广大者至广。充满者为修满。此亦谓正精进，于未现恶法之不发生差别之观念，先有不同；然于道之现起时，于此四处，以具足职事之方式为道完整而现唯一善精进。此即为正精进。
Sammāsatipi kāyādipariggāhakacittānaṃ nānattā pubbabhāge nānā, maggakkhaṇe pana imesu catūsu ṭhānesu kiccasādhanavasena maggaṅgaṃ pūrayamānā ekā sati uppajjati. Ayaṃ sammāsati nāma.
所谓正念者，于身等所有取相心意之不同，先前阶段各有差异。然于道时四处，作为事相完成，一念正念顿生。此即名为正念。
Jhānādīni pubbabhāgepi maggakkhaṇepi nānā, pubbabhāge samāpattivasena nānā, maggakkhaṇe nānāmaggavasena. Ekassa hi paṭhamamaggo paṭhamajjhāniko hoti, dutiyamaggādayopi paṭhamajjhānikā vā dutiyādīsu aññatarajjhānikā vā. Ekassa paṭhamamaggo dutiyādīnaṃ aññatarajjhāniko hoti, dutiyādayopi dutiyādīnaṃ aññatarajjhānikā vā paṭhamajjhānikā vā. Evaṃ cattāropi maggā jhānavasena sadisā vā asadisā vā ekaccasadisā vā honti.
禅那诸法，于先前阶段以及道时，皆各异。先前阶段中相续现定，各亦不同，道时所行诸道亦异。初道为初禅者，第二道等或为初禅者或为第二禅或其他禅。初道对第二道等多为某些禅，第二道等对初道或其他道亦复如是。由此四道以禅那之相，无论等同或不等同，或各有等同者。
Ayaṃ panassa viseso pādakajjhānaniyamena hoti. Pādakajjhānaniyamena hi paṭhamajjhānalābhino paṭhamajjhānā vuṭṭhāya vipassantassa uppannamaggo paṭhamajjhāniko hoti, maggaṅgabojjhaṅgāni panettha paripuṇṇāneva honti. Dutiyajjhānato vuṭṭhāya vipassantassa uppanno dutiyajjhāniko hoti, maggaṅgāni panettha satta honti. Tatiyajjhānato vuṭṭhāya vipassantassa uppanno tatiyajjhāniko, maggaṅgāni panettha satta, bojjhaṅgāni cha honti. Esa nayo catutthajjhānato paṭṭhāya yāva nevasaññānāsaññāyatanā .
此特指脚禅规定。以脚禅规，初禅现起时，觉照生起之道即为初禅道，道所需觉支具足。由次禅现起之觉照为次禅道，道中觉支为七。由三禅现起之觉照为三禅道，道中觉支七，觉支六。此理延续至四禅，至无色定。
Āruppe catukkapañcakajjhānaṃ uppajjati, tañca lokuttaraṃ, no lokiyanti vuttaṃ. Ettha kathanti? Etthāpi paṭhamajjhānādīsu yato vuṭṭhāya sotāpattimaggaṃ paṭilabhitvā arūpasamāpattiṃ bhāvetvā so āruppe uppanno, taṃjhānikāvassa tattha tayo maggā uppajjanti. Evaṃ pādakajjhānameva niyameti. Keci pana therā – ‘‘vipassanāya ārammaṇabhūtā khandhā niyamentī’’ti vadanti . Keci ‘‘puggalajjhāsayo niyametī’’ti vadanti. Keci ‘‘vuṭṭhānagāminīvipassanā niyametī’’ti vadanti. Tesaṃ vādavinicchayo visuddhimagge vuṭṭhānagāminīvipassanādhikāre vuttanayeneva veditabbo. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, sammāsamādhīti ayaṃ pubbabhāge lokiyo, aparabhāge lokuttaro sammāsamādhīti vuccati.
生起无色四禅五禅，此为出世法，非世间事。关于此处说法，或言由初禅起，获入流果道，修习无色定而生无色行者，则此禅年对应三道道年。脚禅依此规律。也有长老言：『观行诸蕴为所制』，或言『制法为心识不同』，或说『由现起而生之观行制』。论彼说应解为净道中现起制观。此谓汝等，当知为正定。此为先部分为世俗定，后部分为出世正定。
9. Sūkasuttavaṇṇanā9. 苏咖经注释
§9
9. Navame micchāpaṇihitanti sūkaṃ nāma uddhaggaṃ katvā ṭhapitaṃ hatthaṃ vā pādaṃ vā bhindati, tathā aṭṭhapitaṃ pana micchāpaṇihitaṃ nāma. Micchāpaṇihitāya diṭṭhiyāti micchāṭhapitāya kammassakatapaññāya. Avijjaṃ bhindissatīti catusaccapaṭicchādakaṃ avijjaṃ bhindissati. Vijjaṃ uppādessatīti arahattamaggavijjaṃ uppādessati. Micchāpaṇihitattā, bhikkhave, diṭṭhiyāti kammassakatapaññāya ceva maggabhāvanāya ca micchā ṭhapitattā, appavattitattāti attho. Imasmiṃ sutte kammassakatañāṇaṃ magganissitaṃ katvā missakamaggo kathito.
九、斜坏手足为沉重障碍，折断手脚是断恶见。若五根沉重则名为恶见，谓以错误布施之慧见。断无明者为四谛逆无明，断慧者生阿拉汉道慧。恶见者即为错误见，此谓于行有误知，有误修道，无正趣向。此经中，构筑行识依道而建，称作误道。
10. Nandiyasuttavaṇṇanā10. 难迪亚经注释
§10
10. Dasame paribbājakoti channaparibbājako. Sesamettha uttānamevāti.
十、游方行者者，称为有师游方者。此处终结即是此义。
Avijjāvaggo paṭhamo. · 无明品第一。
2. Vihāravaggo
第二章 居住篇
1. Paṭhamavihārasuttavaṇṇanā一、第一《住经》注释。
§11
11. Dutiyavaggassa paṭhame icchāmahaṃ, bhikkhave, aḍḍhamāsaṃ paṭisallīyitunti ahaṃ, bhikkhave, ekaṃ aḍḍhamāsaṃ paṭisallīyituṃ nilīyituṃ ekova hutvā viharituṃ icchāmīti attho. Namhi kenaci upasaṅkamitabbo aññatra ekena piṇḍapātanīhārakenāti yo attanā payuttavācaṃ akatvā mamatthāya saddhesu kulesu paṭiyattaṃ piṇḍapātaṃ nīharitvā mayhaṃ upanāmeyya, taṃ piṇḍapātanīhārakaṃ ekaṃ bhikkhuṃ ṭhapetvā namhi aññena kenaci bhikkhunā vā gahaṭṭhena vā upasaṅkamitabboti.
在第二品第一章中，世尊宣说：「比库们，我今日愿意独自闭关修行一个半月。」此处所言闭关修行一个半月，指的是断绝外出化缘，独自静居，净心专修的意思。因缘是，没有任何他人，包括比库、比库尼、在家男众、女众等，得以上前亲近此比库、为其布施持钵。若有人亲近，而他不乐意接受，则此比库可将布施持钵交付给该布施者，再无人能代为如此前来亲近。
Kasmā pana evamāhāti? Tasmiṃ kira aḍḍhamāse vinetabbo satto nāhosi. Atha satthā – ‘‘imaṃ aḍḍhamāsaṃ phalasamāpattisukheneva vītināmessāmi, iti mayhañceva sukhavihāro bhavissati, anāgate ca pacchimā janatā ‘satthāpi gaṇaṃ vihāya ekako vihāsi, kimaṅgaṃ pana maya’nti diṭṭhānugatiṃ āpajjissati, tadassā bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti iminā kāraṇena evamāha. Bhikkhusaṅghopi satthu vacanaṃ sampaṭicchitvā ekaṃ bhikkhuṃ adāsi. So pātova gandhakuṭipariveṇasammajjanamukhodakadantakaṭṭhadānādīni sabbakiccāni tasmiṃ khaṇe katvā apagacchati.
世尊为何如此宣说呢？因为此时闭关修行的时节，本来没有修行众多的比库群体。世尊以此告诫众比库：「我将闭关独修一段时间，以此获得殊胜果报，日后，外人必见我一人离群独住，便生疑虑，生疑惑而妄想，我将因何而独住乎？但此举是为长期众生的利益与安乐而为。」因如此言说。比库僧团随从教诲，便指定一比库孤居独修。此比库即刻入三昧禅境，念诵圣言，除外境扰乱，洗净口意行止，并整顿诸具，迅速作罢而退离。
Yena svāhanti yena so ahaṃ. Paṭhamābhisambuddhoti abhisambuddho hutvā paṭhamaṃyeva ekūnapaññāsadivasabbhantare. Viharāmīti idaṃ atītatthe vattamānavacanaṃ. Tassa padesena vihāsinti tassa paṭhamābhisambuddhavihārassa padesena. Tattha padeso nāma khandhapadeso āyatanadhātusaccaindriyapaccayākārasatipaṭṭhānajhānanāmarūpapadeso dhammapadesoti nānāvidho. Taṃ sabbampi sandhāya – ‘‘tassa padesena vihāsi’’nti āha. Bhagavā hi paṭhamabodhiyaṃ ekūnapaññāsadivasabbhantare yathā nāma pattarajjo rājā attano vibhavasāradassanatthaṃ taṃ taṃ gabbhaṃ vivarāpetvā suvaṇṇarajatamuttāmaṇiādīni ratanāni paccavekkhanto vihareyya, evameva pañcakkhandhe nippadese katvā sammasanto paccavekkhanto vihāsi . Imasmiṃ pana aḍḍhamāse tesaṃ khandhānaṃ padesaṃ vedanākkhandhameva paccavekkhanto vihāsi. Tassa ‘‘ime sattā evarūpaṃ nāma sukhaṃ paṭisaṃvedenti, evarūpaṃ dukkha’’nti olokayato yāva bhavaggā pavattā sukhavedanā, yāva avīcito pavattā dukkhavedanā, sabbā sabbākārena upaṭṭhāsi. Atha naṃ ‘‘micchādiṭṭhipaccayāpi vedayita’’ntiādinā nayena pariggaṇhanto vihāsi.
此言中提及“我者”，指的是世尊本身。称为「初转法轮觉者」，世尊于初转法轮五十日之中修持所证之法。此处“修行”意指过去到现在的说法。此地“修行”指其最初发心转法轮修持之处。此处“处”名为五蕴、六入、八识、十二处等法之境；即包括五蕴称为蕴处，六入处、七界处、真理处、根境处、念处禅定入处、名色处等诸法术语曰法处。综摄一切，谓之「于此处所而修行」。世尊于初转法轮五十日期间，如同国王临察腹中胎儿，审视其财富珠宝等稀有宝物，安住其中无扰，正如世尊以相应觉智审视五蕴之所灭处，观知真相以修止息。此闭关一月半中，专注观察五蕴之处，特别遍注于受蕴处。世尊察觉诸众生由此等处体验如是的乐苦感受，乐受由善缘起，苦受由无明流转引起，诸感受皆因缘生，因缘灭。随后世尊观察「即便是由邪见所引起的感受」也在其中，诸感受无不被察知。「修行」即由此正智正见所导而住。
Tathā paṭhamabodhiyaṃ dvādasāyatanāni nippadesāneva katvā vihāsi, imasmiṃ pana aḍḍhamāse tesaṃ āyatanānaṃ padesaṃ vedanāvasena dhammāyatanekadesaṃ, dhātūnaṃ padesaṃ vedanāvasena dhammadhātuekadesaṃ, saccānaṃ padesaṃ vedanākkhandhavaseneva dukkhasaccekadesaṃ, paccayānaṃ padesaṃ phassapaccayā vedanāvasena paccayekadesaṃ jhānānaṃ padesaṃ vedanāvaseneva jhānaṅgekadesaṃ, nāmarūpānaṃ padesaṃ vedanāvaseneva nāmekadesaṃ paccavekkhanto vihāsi. Paṭhamabodhiyañhi ekūnapaññāsadivasabbhantare kusalādidhamme nippadese katvā anantanayāni satta pakaraṇāni paccavekkhanto vihāsi. Imasmiṃ pana aḍḍhamāse sabbadhammānaṃ padesaṃ vedanāttikameva paccavekkhanto vihāsi. Tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne sā sā ca vihārasamāpatti vedanānubhāvena jātā.
此外，世尊于初转法轮内，于十二入处断别分别专注修行。此闭关一月半，世尊普遍观照诸入处依苦、乐、舍三性，且专注于其中受蕴依止处，亦专注于诸根境界依受处，观察法界依受境处，观察真理依受五蕴处，观察条件缘起因缘依触处，观察禅定三昧依受处，观察名色诸处。固守此所，断别分别禅定慧法成就，七种谛门悉数洞知摄摄。以此闭关专注诸法处，出离一切业所种种后得安住。历处皆由感受之境所生起。
Idāni yenākārena vihāsi, taṃ dassento micchādiṭṭhipaccayāpītiādimāha. Tattha micchādiṭṭhipaccayāpīti diṭṭhisampayuttā vedanāpi vaṭṭati. Diṭṭhiṃ upanissayaṃ katvā uppannā kusalākusalavedanāpi vaṭṭati vipākavedanāpi. Tattha micchādiṭṭhisampayuttā akusalāva hoti, diṭṭhiṃ pana upanissāya kusalāpi uppajjanti akusalāpi. Micchādiṭṭhikā hi diṭṭhiṃ upanissāya pakkhadivasesu yāgubhattādīni denti, addhikādīnaṃ vaṭṭaṃ paṭṭhapenti, catumahāpathe sālaṃ karonti, pokkharaṇiñca khaṇāpenti, devakulādīsu mālāgacchaṃ ropenti, nadīviduggādīsu setuṃ attharanti, visamaṃ samaṃ karonti, iti nesaṃ kusalavedanā uppajjati. Micchādiṭṭhiṃ pana nissāya sammādiṭṭhike akkosanti paribhāsanti, vadhabandhanādīni karonti, pāṇaṃ vadhitvā devatānaṃ upahāraṃ upaharanti , iti nesaṃ akusalavedanā uppajjati. Vipākavedanā pana bhavantaragatānaṃyeva hoti.
现在，世尊因何如是修行，业报如是观知，乃成正智说为『邪见缘感受』？是以，邪见所生之感受远起远灭。此见为根本，导致善恶受感俱起，亦包括果报感受。凡由邪见所缠著，则修行者恶业起，善业亦因见起而随之消亡。邪见持者毁坏正见，阻碍善法，正如四大相状为害众生，开荒辟土，毁坏莲池，倾塌桥梁，搅乱水面，妨害和合，恶劣中生善感受。邪见为基础，则恶感业遂生。果报感受，亦仅限于三界中轮回之生死果。
Sammādiṭṭhipaccayāti etthāpi sammādiṭṭhisampayuttā vedanāpi vaṭṭati, sammādiṭṭhiṃ upanissayaṃ katvā uppannā kusalākusalavedanāpi vipākavedanāpi. Tattha sammādiṭṭhisampayuttā kusalāva hoti, sammādiṭṭhiṃ pana upanissāya buddhapūjaṃ dīpamālaṃ mahādhammassavanaṃ appatiṭṭhite disābhāge cetiyapatiṭṭhāpananti evamādīni puññāni karonti, iti nesaṃ kusalā vedanā uppajjati. Sammādiṭṭhiṃyeva nissāya micchādiṭṭhike akkosanti paribhāsanti, attānaṃ ukkaṃsenti, paraṃ vambhenti, iti nesaṃ akusalavedanā uppajjati. Vipākavedanā pana bhavantaragatānaṃyeva hoti. Micchāsaṅkappapaccayātiādīsupi eseva nayo. Chandapaccayātiādīsu pana chandapaccayā aṭṭhalobhasahagatacittasampayuttā vedanā veditabbā, vitakkapaccayā paṭhamajjhānavedanāva. Saññā paccayā ṭhapetvā paṭhamajjhānaṃ sesā cha saññāsamāpattivedanā.
所谓正见因，指的是与正见相应的感受亦发生起伏。正见作为依止时，所现起的感受包括善、不善感受以及果报感受。在此，随正见而生的感受是善法，因依正见而行者，如礼敬佛陀、供灯、听闻宏伟法音、于所在地方建立佛塔等，诸如此类功德的修行是其表现，因是故生善感受。仅依正见而彼此相违、相毁谤、恶语相向者，则生出恶感受。至于果报感受，则专属于有生轮回者。所谓以邪见为因等，亦于此理成立。欲为因则于欲等相应的、含有贪欲的心所连接的感受生起，应以此意而观察；以念头为因则为初禅的感受；以识为因，则建立起续余的现行记忆感受。
Chando ca avūpasantotiādīsu tiṇṇaṃ avūpasame aṭṭhalobhasahagatacittasampayuttā vedanā hoti, chandamattassa vūpasame paṭhamajjhānavedanāva. Chandavitakkānaṃ vūpasame dutiyajjhānādivedanā adhippetā, tiṇṇampi vūpasame nevasaññānāsaññāyatanavedanā. Appattassa pattiyāti arahattaphalassa pattatthāya. Atthi āyāmanti atthi vīriyaṃ. Tasmimpi ṭhāne anuppatteti tassa vīriyārambhassa vasena tassa arahattaphalassa kāraṇe anuppatte. Tappaccayāpi vedayitanti arahattassa ṭhānapaccayā vedayitaṃ. Etena catumaggasahajātā nibbattitalokuttaravedanāva gahitā.
所谓欲净静等，指三种净静，其为含有贪欲的心相应的感受。于欲净静仅此意境中，初禅感受为净静；欲念清净即欲念静止者，第二禅感受成为主导；三种净静全部具足，则为无觉无念定境的感受。所谓果得，是指阿拉汉果的获得。有此说：于此有力量。由此缘故，力量的发起未曾发生时，阿拉汉果即不能现起；凭阿拉汉之境地缘故，得果的感受方得现起。于是，依止四圣道之根本产生的超世间感受皆被涵摄。
2. Dutiyavihārasuttavaṇṇanā二、第二《住经》注释。
§12
12. Dutiye paṭisallānakāraṇaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Micchādiṭṭhivūpasamapaccayāti micchādiṭṭhivūpasamo nāma sammādiṭṭhi. Tasmā yaṃ sammādiṭṭhipaccayā vedayitaṃ vuttaṃ, tadeva micchādiṭṭhivūpasamapaccayā veditabbaṃ. Imasmiṃ pana sutte vipākavedanaṃ atidūreti maññamānā na gaṇhantīti vuttaṃ. Iminā nayena sabbattha attho veditabbo. Yassa yassa hi vūpasamapaccayāti vuccati, tassa tassa paṭipakkhadhammapaccayāva taṃ taṃ vedayitaṃ adhippetaṃ. Chandavūpasamapaccayātiādīsu pana chandavūpasamapaccayā tāva paṭhamajjhānavedanā veditabbā. Vitakkavūpasamapaccayā dutiyajjhānavedanā. Saññāpaccayā chasamāpattivedanā. Saññāvūpasamapaccayā nevasaññānāsaññāyatanavedanā. Chando ca vūpasantotiādīni vuttatthāneva.
第二，退隐因如前所述应当被观察。所谓邪见净静因，是指非正见的净静，即非正见的清净。因此，从正见因所观察到的，亦当以非正见净静因来观察。于此经中，果报感受极快离去、不接受者，有所说示。以此定理，总体意义应当通达。所谓净静因者，凡称之净静者，其反面因遂是观察对象。于欲净静等诸因中，欲净静因应被视为初禅感受；念头净静因为第二禅感受；识净静因则为无觉无念定感受。关于欲净静等诸理，均于本处明明白白叙述。
3-7. Sekkhasuttādivaṇṇanā三至七、《有学经》等注释。
§13-17
13-17. Tatiye sekkhoti sikkhanasīlo. Kiṃ sikkhatīti? Tisso sikkhā. Sekkhāyāti tīhi phalehi catūhi ca maggehi saddhiṃ uppannāya. Sāpi hi aniṭṭhitakiccattā attano kiccaṃ sikkhatevāti sekkhā. Catutthapañcamachaṭṭhasattamāni uttānatthānevāti.
第十三至十七条，“修习”者，指“学修戒行”。何谓学修？有三种修学。所谓“修学”是指三种果、四种道同时现起者。此即未尽之未完成事，由此练习自己之功课，故名修学。第四、第五、第六、第七法则为对前法的提升与深化。
8-10. Paṭhamakukkuṭārāmasuttādivaṇṇanā八至十、第一《鸡园经》等注释。
§18-20
18-20. Aṭṭhame ummaṅgoti paññāummaṅgo, paññāvīmaṃsanaṃ, paññāgavesananti attho. Evañhi tvaṃ āvusoti idaṃ tassa pucchāpatiṭṭhāpanatthāya āha. Navamadasamāni uttānatthāmevāti.
第十八至二十条，第八名“兴盛”，谓觉慧生起、觉慧考察、觉慧探求之义。如此，汝应知晓，即是为了设立质问之依据。第九、第十条则为提升于兴盛之义。
Vihāravaggo dutiyo. · 住品第二。
3. Micchattavaggavaṇṇanā
第三条，邪行篇义述。
§21-30
21-30. Tatiyavaggassa paṭhame micchattanti micchāsabhāvaṃ. Sammattanti sammāsabhāvaṃ. Micchāpaṭipattādhikaraṇahetūti micchāpaṭipattikaraṇahetu. Yasmā micchāpaṭipattiṃ karoti, tasmāti attho. Nārādhakoti na sampādako. Ñāyaṃ dhammanti ariyamaggadhammaṃ. Micchāñāṇīti micchāviññāṇo micchāpaccavekkhaṇo. Micchāvimuttīti ayāthāvavimutti, aniyyānikavimutti. Imesu tatiyādīsu catūsu suttesu vaṭṭavivaṭṭaṃ kathitaṃ, pacchimesu panettha dvīsu puggalo pucchito dhammo vibhatto, evaṃ dhammena puggalo dassitoti. Suppavattiyoti suppavattaniyo. Yathā icchiticchitaṃ disaṃ pavattento dhāvati, evaṃ pavattetuṃ sakkā hotīti attho. Saupanisaṃ saparikkhāranti sappaccayaṃ saparivāraṃ. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
第三品第一节中言及错误之事与正确之事。所谓“错误者”为错误之本性，“正确者”为正确之本性。因缘谓之错误行为之因，意即导致错误行为之缘起。由于作错行，故此义理。所谓“不善者”非功德之行。此为圣道法之理智。所谓邪见，谓错误之知见、错误之识见、错误之观察。所谓错误解脱，即非真实解脱，是非如法之解脱。此第三等及前三种中四种经文，分别详述轮回与出离；后有二人被问及法理，法理显明具体，谓如法之人示现。所谓善行者，谓能善行。犹如欲往合意方向而能前行，意即能如愿前进，是义理。所谓有方便考察、有条件、有伴随。残余法终归于究竟利益。
Micchattavaggo tatiyo. · 邪性品第三。
4. Paṭipattivaggavaṇṇanā
第四篇行为品之总叙。
§31-40
31-40. Catutthe micchāpaṭipattinti ayāthāvapaṭipattiṃ. Micchāpaṭipannanti ayāthāvapaṭipannaṃ. Iti ekaṃ suttaṃ dhammavasena kathitaṃ, ekaṃ puggalavasena. Apārā pāranti vaṭṭato nibbānaṃ. Pāragāminoti ettha yepi pāraṅgatā, yepi gacchanti, yepi gamissanti, sabbe pāragāminotveva veditabbā.
第三十一至四十节中解“错误行为”为非真如法之行为，作错行为者谓为错行。如是论述一经为法之理，一人为论理。彼岸之境者，谓凡成就彼岸者，无论所达、所行悉皆是彼岸者。
Tīramevānudhāvatīti vaṭṭameva anudhāvati, vaṭṭe vicarati. Kaṇhanti akusaladhammaṃ. Sukkanti kusaladhammaṃ. Okā anokanti vaṭṭato nibbānaṃ. Āgammāti ārabbha sandhāya paṭicca. Pariyodapeyyāti parisuddhaṃ kareyya. Cittaklesehīti cittaṃ kilissāpentehi nīvaraṇehi. Sambodhiyaṅgesūti sattasu bojjhaṅgesu.
善巧随顺者，谓循行随顺法轮。恶者消减恶行，善者增长善行。从轮回彼岸以解脱为目标。始者以因缘生，终者净化完成。心染者谓由烦恼污染心。正觉因素者，谓七觉支。
Sāmaññatthanti nibbānaṃ. Tañhi sāmaññena upagantabbato sāmaññatthoti vuccati. Brahmaññanti seṭṭhabhāvaṃ. Brahmaññatthanti nibbānaṃ brahmaññena upagantabbato. Yattha yattha pana heṭṭhā ca imesu ca tīsu suttesu ‘‘rāgakkhayo’’ti āgataṃ, tattha tattha arahattampi vaṭṭatiyevāti vadanti.
所谓平凡之意即涅槃。由此平凡即得平凡之意。梵意谓第一等之境。梵意涅槃谓由梵意而至之涅槃。众多文字中“贪灭”为最高教义，云云。由此说阿拉汉果亦然。
Paṭipattivaggo catuttho. · 修行品第四。
5. Aññatitthiyapeyyālavaggavaṇṇanā
第五品异方者等之总叙。
§41-48
41-48. Aññatitthiyapeyyāle addhānapariññatthanti saṃsāraddhānaṃ nibbānaṃ patvā pariññātaṃ nāma hoti. Tasmā nibbānaṃ ‘‘addhānapariññā’’ti vuccati, tadatthanti attho. Anupādāparinibbānatthanti apaccayaparinibbānatthaṃ. Iti imasmiṃ peyyāle vijjāvimuttiphalena arahattaṃ kathitaṃ. Ñāṇadassanena paccavekkhaṇā, sesehi nibbānanti.
41-48. 于诸他见的归类中，“根本明了”者是指通达轮回的根本与涅槃的根本，及证得涅槃的明了。故涅槃称为『根本明了』，其意即此。此谓无取灭度，即无依止灭度，亦即非业缘的灭度。于此归类中，以智慧解脱的果报阐述阿拉汉道理。以知见觉照反观，余余皆谓涅槃。
Aññatitthiyapeyyālavaggo. · 外道略说品。
6. Sūriyapeyyālavaggavaṇṇanā
6. 太阳归类释义
§49-62
49-62. Sūriyapeyyāle aruṇuggaṃ viya kalyāṇamittattā, kalyāṇamittatāya ṭhatvā nibbattito savipassanaariyamaggo sūriyapātubhāvo viyāti evaṃ sabbattha attho veditabbo. Sīlasampadāti catupārisuddhisīlaṃ. Chandasampadāti kusalakattukamyatāchando. Attasampadāti sampannacittatā. Diṭṭhisampadāti ñāṇasampatti. Appamādasampadāti kārāpakaappamādasampatti. Yonisomanasikārasampadāti upāyamanasikārasampatti. Puna kalyāṇamittatātiādīni sammādiṭṭhiādīnaṃ aññenapi ākārena bhāvadassanatthaṃ vuttāni. Sabbāneva cetāni suttāni pāṭiyekkaṃ puggalajjhāsayavasena vuttānīti.
49-62. 于太阳归类中，如赤晨般，由善友而起；由善友立起而生。正念观修圣道，现现如旭日光明，普现各处，应当通晓其义。持戒功德即四净戒。精进功德乃追求善行之精进。自证功德是心意具足。见解功德即智慧具足。精勤功德是切实防护的精进。趋向正思惟之功德是善巧思惟。此又说因善友而生者，为正见等善法归类也。诸经皆以此为唯一，归结为个人见解。
Sūriyapeyyālavaggo. · 太阳略说品。
7. Ekadhammapeyyālavaggādivaṇṇanā
7. 单法归类初章释义
§63-138
63-138. Ekadhammapeyyālopi gaṅgāpeyyālopi pāṭiyekkaṃ puggalajjhāsayavaseneva tathā tathā vutte bujjhanakānaṃ ajjhāsayavasena kathito.
63-138. 无论单法归类，或恒河归类，皆以唯一个人见解叙述。对证悟者心念，分别讲述。
8. Appamādapeyyālavaggo
8. 精勤归类章
1. Tathāgatasuttavaṇṇanā《如来经》注释。
§139
139. Appamādapeyyāle evameva khoti ettha yathā sabbasattānaṃ sammāsambuddho aggo, evaṃ sabbesaṃ kusaladhammānaṃ kārāpakaappamādo aggoti daṭṭhabbo. Nanu cesa lokiyova, kusaladhammā pana lokuttarāpi. Ayañca kāmāvacarova, kusaladhammā pana catubhūmakā. Kathamesa tesaṃ aggoti? Paṭilābhakaṭṭhena. Appamādena hi te paṭilabbhanti, tasmā so tesaṃ aggo. Tenetaṃ vuttaṃ sabbe te appamādamūlakātiādi.
139. 论戒慎不懈怠者，亦当如此说：如同诸众生中正自觉者（世尊）居于首位，诸种善法中应视戒慎不懈怠为最胜者。然此戒慎不懈怠，虽在世俗，但善法亦超世间。此戒如同欲趣，善法则有四种层次。何以故为其首？因其得成就。如是戒慎不懈怠故而得成就，故是诸戒中之首。基于此有云，诸善法皆以戒慎不懈怠为本。
2. Padasuttavaṇṇanā《足迹经》注释。
§140
140.Jaṅgalānanti pathavītalavāsīnaṃ. Pāṇānanti sapādakapāṇānaṃ . Padajātānīti padāni. Samodhānaṃ gacchantīti odhānaṃ upakkhepaṃ gacchanti. Aggamakkhāyatīti seṭṭhaṃ akkhāyati. Yadidaṃ mahantattenāti mahantabhāvena aggamakkhāyati, na guṇavasenāti attho.
140. 旷野者，谓生活于荒野者也。手者，谓手足。足者，谓足。涌入者，谓流入、投落。首者，谓上首、最上者。此所谓最上非指品德优劣，而是指其宏大之体量。
3-10. Kūṭasuttādivaṇṇanā3-10. 尖顶经等之义注
§141-148
141-148.Vassikanti sumanapupphaṃ. Imaṃ kira suttaṃ sutvā bhātiyamahārājā vīmaṃsitukāmatāya ekasmiṃ gabbhe catujātigandhehi paribhaṇḍaṃ kāretvā sugandhāni pupphāni āharāpetvā ekassa samuggassa majjhe sumanapupphamuṭṭhiṃ ṭhapetvā sesāni tassa samantato muṭṭhimuṭṭhiṃ katvā ṭhapetvā dvāraṃ pidhāya bahi nikkhanto. Athassa muhuttaṃ vītināmetvā dvāraṃ vivaritvā pavisantassa sabbapaṭhamaṃ sumanapupphagandho ghānaṃ pahari. So mahātalasmiṃyeva mahācetiyābhimukho nipajjitvā – ‘‘vassikaṃ tesaṃ agganti kathentena sukathitaṃ sammāsambuddhenā’’ti cetiyaṃ vandi. Kuṭṭarājānoti khuddakarājāno. ‘‘Khuddarājāno’’tipi pāṭho. Tantāvutānanti tante āvutānaṃ, tantaṃ āropetvā vāyitānanti attho. Idañca paccatte sāmivacanaṃ. Yāni kānici tantāvutāni vatthānīti ayañhettha attho. Atha vā tantāvutānaṃ vatthānaṃ yāni kānici vatthānīti evaṃ sāvasesapāṭhanayenapettha attho daṭṭhabbo. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
141-148. 旷野樱花。传言国王观闻此经，怀念欲观，怀中以四种芳香盛物装饰，取香花置手掌中间，将余物散布周围，击掌关门外出。稍候归来，开门坐于大塔前，礼敬曰：“旷野者中首，是由正觉所尊说”。“小王”者，谓小王也。“小王”三读。“绳索束成”意指用绳索缚物。此乃乡间乡品。所谓带绳之物亦是衣料。本段依文言直译。余文悉皆取首读。
Appamādavaggo aṭṭhamo. · 不放逸品第八。
9. Balakaraṇīyavaggo
9. 儿童应修篇
1. Balasuttavaṇṇanā1. 力经之义注
§149
149. Balakaraṇīyavagge balakaraṇīyāti ūrubalabāhubalena kattabbā dhāvanalaṅghanatāpanavahanādayo kammantā. Sīle patiṭṭhāyāti catupārisuddhisīle ṭhatvā. Aṭṭhaṅgikaṃ magganti sahavipassanaṃ ariyamaggaṃ.
149. 儿童应修篇中，儿童应修者，指应以臂力、腿力完成奔跑、跳跃、负重诸事。持戒坚立者，是立于四净戒。所谓八正道，即正见至正定，与正慧相伴之圣道。
2. Bījasuttavaṇṇanā2. 种子经之义注
§150
150.Bījagāmabhūtagāmāti ettha pañcavidhampi bījaṃ bījagāmo nāma, tadeva paṇṇasampannaṃ nīlabhāvato paṭṭhāya bhūtagāmoti veditabbaṃ.
150. 种子村与土著村者，此处谓种子分为五种，称种子村；称带盘之青色覆盖物为土著村。
3. Nāgasuttavaṇṇanā3. 龙经之义注
§151
151.Balaṃgāhentīti balaṃ gaṇhanti, gahitabalā thirasarīrā honti. Kusobbhe otarantītiādīsu ayamanupubbikathā – nāginiyo kira utusamaye patiṭṭhitagabbhā cintenti – ‘‘sace mayaṃ idha vijāyissāma, evaṃ no dārakā ūmivegañca supaṇṇassa ca pakkhanditvā āgatassa vegaṃ sahituṃ na sakkhissantī’’ti tā mahāsamudde nimujjitvā sambhajjamukhadvāraṃ patvā pañca mahānadiyo pavisitvā himavantaṃ gacchanti. Tattha supaṇṇehi apakkhandanīyāsu suvaṇṇarajatamaṇiguhāsu vasamānā vijāyitvā nāgapotake gopphakādipamāṇesu udakesu otāretvā udakataraṇaṃ sikkhāpenti.
151.「Balaṃgāhentī」者，为「力量持取」之意。所谓「balaṃ gaṇhanti」者，即执持力量；「gahitabalā thirasarīrā honti」者，则是指具坚定体魄之人。关于「Kusobbhe otarantīti」等述，前文渐次叙说——如那毒蛇于雨季中考虑怀孕之际，思虑如是：『若我们此处诞生，那些幼蛇及其飞翔如鸟的幼崽将难以承受刚来者的巨大威力』。于是彼等彼时潜没于大海，翻越海洋之口，穿入五大江河，最终进入喜马拉雅山脉。在彼处，飞鸟类潜伏于不应被其侵扰的金银宝石洞穴中，一经孵化，幼蛇群等游于水中，锻炼渡水之法。
Atha yadā anukkamena te nāgā gaṅgādīnaṃ nadīnaṃ orimatīrato paratīraṃ, paratīrato orimatīranti taraṇapaṭitaraṇaṃ kātuṃ sakkonti, tadā ‘‘idāni no dārakā ūmivegañca garuḷavegañca sahituṃ sakkhissantī’’ti ñatvā attano ānubhāvena mahāmeghaṃ samuṭṭhāpetvā sakalahimavantaṃ ekodakaṃ viya kurumānā devaṃ vassāpetvā suvaṇṇarajatādimayā nāvā māpetvā upari suvaṇṇatārakavicittaṃ samosaritagandhapupphadāmaṃ celavitānaṃ bandhitvā surabhicandanagandhapupphādīni ādāya tāhi nāvāhi pañca mahānadiyo ogāhitvā anukkamena mahāsamuddaṃ pāpuṇanti. Tattha ca vasantā dasabyāma-satabyāma-sahassabyāma-satasahassabyāma-pamāṇataṃ āpajjantā mahantattaṃ vepullattaṃ āpajjanti nāma.
继而，诸蛇以敏捷之势，从江河等一岸至对岸，并自彼岸往返彼岸之间，能自在横渡河流。彼时心知：『如今吾等幼蛇及飞鸟幼崽，将能安然承受猛禽及巨鸟所造成的威力』。于是凭自身法力，聚集大云层，合覆整个喜马拉雅山，如同建造一池大水；时天降雨，令金银宝石等璀璨华船得以浮于水面。舟上系缚着金星纹理之风琴叶、香花蕨等凉爽香气，带着这些舟船，跨越五大江河，随着敏捷的移动，抵达了大海。彼时栖居于此的量级，约有十亿乘十亿再乘十亿再乘万之众，形成巨大而茂盛的规模。
Evameva khoti ettha himavantapabbato viya catupārisuddhisīlaṃ daṭṭhabbaṃ, nāgapotakā viya yogāvacarā, kusobbhādayo viya ariyamaggo, mahāsamuddo viya nibbānaṃ. Yathā nāgapotakā himavante patiṭṭhāya kusobbhādīhi mahāsamuddaṃ patvā kāyamahantattaṃ āpajjanti, evaṃ yogino sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyamaggena nibbānaṃ patvā arahattamaggeneva āgatesu chasu abhiññādhammesu guṇasarīramahantattaṃ pāpuṇantīti.
正如同这里，视喜马拉雅山为一座须恭敬之清净坚固之山；如幼蛇群般的瑜伽修行者；如前文所述毒蛇群般的圣谛法道；犹如大海般的涅槃之境。正如幼蛇群扎根于喜马拉雅山，随着毒蛇等群入海，达成广袤广大身躯；同理，瑜伽行者以戒为根基，立于戒中，借由圣谛法道而到达涅槃，达到阿拉汉果者所在之境界。于六种超越境界中，彼等获大智慧及广博法身。
5. Kumbhasuttavaṇṇanā5. 瓶经之义注
§153
153.Kumbhoti udakaghaṭo. No paccāvamatīti na patiāvamati, na anto pavesetīti attho.
153. 壶者，水器之器皿也。意为不回转，不回折，亦不能进入终点。
7. Ākāsasuttavaṇṇanā7. 虚空经注释
§155
155.Puratthimāti puratthimadisato āgatavātā. Pacchimadisādīsupi eseva nayo. Cattāropi satipaṭṭhānāti yatheva hi etesaṃ puratthimādibhedānaṃ vātānaṃ sannipāto ākāse ijjhati, evaṃ idhāpi ‘‘cattāro satipaṭṭhānā’’tiādinā nayena vuttā bodhipakkhiyadhammā sahavipassanassa ariyamaggassa bhāvanāya ijjhanti, tenetaṃ vuttaṃ.
155.「Purattimāti」指「东方之风」或「向东方之风」。类似地，「Pacchimadi」等词亦同理，指向西方之风。四者合称「Satipaṭṭhānāti」即四念处，正如诸风在天空交汇相聚，四念处等历经引导，生起敬愿以修习觉支法门，得成圣道修学。因此，此文正述此义。
8-9. Paṭhamameghasuttādivaṇṇanā8-9. 第一云经等注释
§156-157
156-157.Gimhānaṃ pacchime māseti āsāḷhamāse. Ūhatanti dvipadacatuppadānaṃ pādappahārena pathavītale uṭṭhahitvā uddhaṃ gataṃ vaṭṭivaṭṭi hutvā ākāse pakkhantaṃ. Rajojallanti paṃsurajojallaṃ.
156-157. 收割谷物者，于农历七月之后的八月执行。在田野上，身披双足四方形的足衣，扬起脚步，将植物从地面拔起，向上盘旋旋转，飞向空中。河水泛滥，泥沙混杂汹涌奔流。
10. Nāvāsuttavaṇṇanā10. 船经注释
§158
158.Sāmuddikāyanāvāyātiādi heṭṭhā vāṇijakopame vitthāritameva.
158.「海岸岸边与风等」者，谓诸如海岸、河岸及风等诸法，皆由贸易行业而展开详述。
11-12. Āgantukasuttādivaṇṇanā11-12. 客经等注释
§159-160
159-160.Āgantukāgāranti puññatthikehi nagaramajjhe kataṃ āgantukagharaṃ, yattha rājarājamahāmattehipi sakkā hoti nivāsaṃ upagantuṃ. Abhiññā pariññeyyāti yatheva hi tesaṃ puratthimadisādīhi āgatānaṃ khattiyādīnaṃ vāso āgantukāgāre ijjhati, evaṃ imesaṃ abhiññāpariññeyyātiādīnaṃ dhammānaṃ abhiññāparijānanādīhi sahavipassanassa ariyamaggassa bhāvanāya ijjhanti, tenetaṃ vuttaṃ. Nadīsuttaṃ heṭṭhā vuttanayamevāti.
159-160.「客居之处」意指善行者居于城中所建之客舍，此客舍虽设于城中，然国王、大臣等亦得入内居止。所谓「知晓通达」者，如同东方诸贵族等居住于客舍之义，客居之处得以被喜爱喜用。同理，此处所说众多具有知晓通达性质之法，也因修习清净内观与圣道修持而得喜用，故言此。此意正如《河经》下文分别所述。
Balakaraṇīyavaggo navamo. · 应作力品第九。
10. Esanāvaggo
第十章 欲求篇
1. Esanāsuttavaṇṇanā1. 寻求经注释
§161
161. Esanāvagge kāmesanāti kāmānaṃ esanā gavesanā magganā patthanā. Bhavesanāti bhavānaṃ esanā. Brahmacariyesanāti micchādiṭṭhisaṅkhātassa brahmacariyassa esanā.
161. 召唤品中「欲召」意即针对欲界诸欲，行召寻探求之道理；「有召」意指众生有缘有感召而召引之义；「梵行召」者，指基于邪见而有的梵行行为之召引。
2-11. Vidhāsuttādivaṇṇanā第二至第十一《分别经》等的注释
§162-171
162-171.Vidhāti mānakoṭṭhāsā mānaṭhapanā vā. Seyyohamasmīti vidhāti ahamasmi seyyoti evaṃ mānakoṭṭhāso mānaṭhapanā vā. Nīghāti dukkhā. Vacanattho panettha yassa uppajjanti, taṃ purisaṃ nīhanantīti nīghā. Sesamettha uttānamevāti.
162-171.「制约」谓尊贵之骄傲限制或自我尊重之心。谓之“或我有”，“吾当为是”，此即骄傲限制之义。谓之「苦恶」者，文字本意为所生起之苦，意即使他人沉沦痛苦。此处乃指前者为上升阶段之意义。
Esanāvaggo dasamo. · 寻求品第十。
11. Oghavaggo
第十一章 洪水篇
1-2. Oghasuttādivaṇṇanā第一至第二《暴流经》等的注释
§172-173
172-173. Oghavagge kāmoghoti pañcasu kāmaguṇesu chandarāgo. Bhavoghoti rūpārūpabhavesu chandarāgo. Diṭṭhoghoti dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo. Avijjoghoti catūsu saccesu aññāṇaṃ. Kāmayogādīsupi eseva nayo.
172-173章。本卷中所说的欲望波，名为五种欲乐中的贪欲之波。生存波，指色界与无色界的渴爱之波。见波，指六十八种见解。无明波，指四种圣谛中之无知。由欲爱等所生的波浪，皆当以同样的道理理解。
3-4. Upādānasuttādivaṇṇanā第三至第四《取经》等的注释
§174-175
174-175.Kāmupādānanti kāmaggahaṇaṃ. Diṭṭhupādānādīsupi eseva nayo. Ganthāti ganthanā ghaṭanā. Kāyaganthoti nāmakāyassa gantho ganthanaghaṭanakileso. Idaṃsaccābhinivesoti antaggāhikadiṭṭhivasena uppanno ‘‘idameva sacca’’nti evaṃ abhiniveso.
174-175章。欲取，即是执取欲乐。见取等也是同此道理。结，即结合之意，是指肉身的结合，是结缚、结合与生成的污秽。这执著于事实，即由内心所属见相而生起的『此即实义』，就是这样的执著。
5-10. Anusayasuttādivaṇṇanā第五至第十《随眠经》等的注释
§176-181
176-181.Kāmarāgānusayoti thāmagataṭṭhena kāmarāgova anusayo kāmarāgānusayo. Sesesupi eseva nayo. Orambhāgiyānīti heṭṭhākoṭṭhāsiyāni. Saṃyojanānīti bandhanāni. Uddhambhāgiyānīti uparikoṭṭhāsiyāni. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
176-181章。欲贪习气，是指沉潜于欲贪本身的习气，亦即欲贪的习气。余习气亦同理。前部，指下界。结，指束缚。后部，指上界。余习气遍布于所有诸界，且皆为向上之利。
Oghavaggo ekādasamo. · 暴流品第十一。
Maggasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《道相应》的注释终了。