三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页复注经藏复注相应部复注9. 无为相应复注

9. Asaṅkhatasaṃyuttaṃ · 9. 无为相应复注

7 段 · CSCD 巴利原典
9. Asaṅkhatasaṃyuttaṃ9. 无为相应
1. Paṭhamavaggo
1. 第一品
1-11. Kāyagatāsatisuttādivaṇṇanā1-11. 身至念经等之解释
§366-376
366-376.Asaṅkhatanti na saṅkhataṃ hetupaccayeti. Tenāha ‘‘akata’’nti. Hitaṃ esantenāti mettāyantena. Anukampamānenāti karuṇāyantena. Upādāyāti ādiyitvāti ayamatthotiāha ‘‘cittena pariggahetvā’’ti. Aviparītadhammadesanāti aviparītadhammassa desanā, paṭipattimpi sāvakā viya garuko bhagavā. Dāyajjaṃ attano adhiṭṭhitaṃ niyyāteti.
366-376.「无为」者,不是缘于有为而生。故言「未作」者。所谓行善,是由慈爱起的。所谓慈悲,是由悲悯心起的。所谓取著,是指从根本上起用心意,故说为「以心摄受」。所谓正法之讲,是指不违正法的宣说,行者如同弟子般谨重于世尊。所谓奉献,是指自身所恪守的奉献。
Bhikkhāsampattikālādīnaṃ sattannaṃ sappāyānaṃ sampattiyā labbhanakāle. Vipattikāle pana ettha vuttavipariyāyena attho veditabbo. Bhāriyanti dukkhabahulatāya dāruṇaṃ. Amhākaṃ santikā laddhabbā. Tumhākaṃ anusāsanīti tumhākaṃ dātabbā anusāsanī.
比库功德增长时七种正利悦,于功德成熟之时获得。至于不利时,则依所说反义而应理解其义。谓之为因苦多而甚重。谓「成就我等之所应得」。谓「汝所应施予,教导之」。
Kāyagatāsatisuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 身至念经等之解释已毕。
2. Dutiyavaggo
2. 第二品
23-33. Asaṅkhatasuttādivaṇṇanā23-33. 无为经等之解释
§377-409
377-409. Tattha ca natthi ettha taṇhāsaṅkhātaṃ nataṃ, natthi etasmiṃ vā adhigate puggalabhāvoti anataṃ. Anāsavanti etthāpi eseva nayo. Saccadhammatāya saccaṃ. Vaṭṭadukkhato pārametīti pāraṃ. Saṇhaṭṭhenāti sukhumaṭṭhena nipuṇaṃ. Tato eva duddasatāya. Ajajjaraṃ niccasabhāvattā. Natthi etassa nidassananti vā anidassanaṃ. Etasmiṃ adhigate natthi saṃsāre. Papañcanti vā nippapañcaṃ.
377-409.其中无渴爱者,无因渴爱所造之身,谓无者。于此亦无入得任何有情之存在。无染者,于此亦有同一原理。真实法则中之真实也。谓苦难因缘尽头称为彼岸。谓纤细微妙,且熟练。然对于难达成者。谓无病恒常本性。谓无此证据,即无显现。谓于此已入者于轮回苦海中无。谓称「分别」即无分别解脱。
Etasmiṃ adhigate puggalassa maraṇaṃ natthīti vā amataṃ. Atappakaṭṭhena vā paṇītaṃ. Sukhahetutāya vā sivaṃ. Taṇhā khīyanti etthāti taṇhakkhayaṃ.
于此已入者之有分别者,则谓无死,或谓不死者。谓无烈火烧焚,谓明净有效。谓为乐因。谓渴爱消除,在此谓渴爱灭尽。
Aññassa tādisassa abhāvato vimhāpanīyatāya abhūtamevāti. Kutoci paccayato anibbattameva hutvā bhūtaṃ vijjamānaṃ. Tenāha ‘‘ajātaṃ hutvā atthī’’ti. Natthi ettha dukkhanti niddukkhaṃ, tassa bhāvo niddukkhattaṃ. Tasmā anītikaṃ ītirahitaṃ. Vānaṃ vuccati taṇhā, tadabhāvena nibbānaṃ. Byābajjhaṃ vuccati dukkhaṃ, tadabhāvena abyābajjhaṃ. Paramatthato saccato suddhibhāvena. Kāmā eva puthujjanehi allīyitabbato ālayā. Esa nayo sesesupi. Patiṭṭhaṭṭhenāti patiṭṭhābhāvena vaṭṭadukkhato muccitukāmānaṃ dīpasadisaṃ oghehi anajjhottharaṇīyattā. Allīyitabbayuttaṭṭhenāti allīyituṃ arahabhāvato. Tāyanaṭṭhenāti saparatāyanaṭṭhena. Bhayasaraṇaṭṭhenāti bhayassa hiṃsanaṭṭhena. Seṭṭhaṃ uttamaṃ. Gatīti gandhabbaṭṭhānaṃ.
因为无他,正是由于没有那样的存在,才不生疑惑。由某种缘故,未曾生起的就如实未现,于是称为“未生者”。这里无苦,仅是无苦的状态,其存在即是无苦。因此此处无常、不净。渴爱称作森林,因其性质如同森林。以此性质,涅槃为灭绝。苦称为障碍,由此性质,涅槃为无障碍。从真实的最高真理纯净本质来说,这一切是纯净的。欲望乃凡夫依赖的根本。此乃相续链中的一环。所谓依止处,是指在依止之下,舍弃轮回苦难、求脱离苦难者如灯台般的火焰,不为洪流所焚毁,能得超越。与依止灭尽渴爱相应的,谓除去具足的阿拉汉果德。此依止即为护持咒护之处。所谓恐怖依止,是因怖畏损害而成。最上乘的、最佳者。所谓去处,就是香瑞(天界)的依止处。
Asaṅkhatasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 无为经等之解释已毕。
Asaṅkhatasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 无为相应之解释已毕。