6. Moggallānasaṃyuttaṃ · 6. 摩嘎剌那相应复注
6. Moggallānasaṃyuttaṃ六、摩嘎剌那相应
1-8. Paṭhamajjhānapañhasuttādivaṇṇanā一至八、第一禅那问经等注释
§332-339
332-339. Kāmasahagatesu saññāmanasikāresu upaṭṭhahantesu byāpādādisahagatāpi saññāmanasikārā yathāpaccayaṃ upaṭṭhahantiyevāti vuttaṃ ‘‘kāmasahagatāti pañcanīvaraṇasahagatā’’ti. Nīvaraṇānañhettha nidassanamattametaṃ, yadidaṃ kāmaggahaṇaṃ. Pahīnāvasesā cettha nīvaraṇā veditabbā, tasmā pañcaggahaṇaṃ na kattabbaṃ. Tassāti mahāmoggallānattherassa santato upaṭṭhahiṃsu aciṇṇavasitāya. Tenāha ‘‘hānabhāgiyaṃ nāma ahosī’’ti. Ārammaṇa…pe… sahagatanti vuttaṃ itaresaṃ abhāvato.
332-339.【欲境及随彼境之观念、意念等之住处亦大多依缘护卫，由此依缘护卫之观念意念虽生起于贪欲境中，却分别其因果相续，这是所谓“欲境随彼境意之五盖同现”。五盖此处仅为示例，此即欲染遮盖之所在。既舍弃余余染污，此处应观察所遮盖者，故不可将五盖机械地一并使用。此乃长老摩诃摩嘎剌那曾恒护此教法，并示：“此称失业之事”。依止境……随彼之现，有无中他者不同，故云“具随彼境随彼染”。】
Paṭhamajjhānapañhasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 第一禅那问经等注释完。
9. Animittapañhasuttavaṇṇanā九、无相问经注释
§340
340.Vipassanāsamādhiṃyeva, na phalasamādhiṃ. Chejjakiccaṃ na nipphajjati avicchedavasena appavattanato. Nikantīti vipassanaṃ assādentī pavattataṇhā. Sādhetuṃ nāsakkhi upakkiliṭṭhattā. Nimittānusārīti niccasukhaattanimittānaṃ apūraṇato rāgadosamohanimittānipettha nimittāneva. Vuṭṭhāna…pe… samādhinti etena yāva maggo nādhigato, tāva vuṭṭhānagāminivipassanamanuyuñjantopi yathārahaṃ animittaṃ appaṇihitaṃ suññataṃ cetosamādhiṃ anuyutto viharatīti vattabbataṃ arahatīti dasseti. Vipassanāsampayuttanti vipassanāsaṅkhātañāṇasampayuttaṃ. Cetosamādhinti cittasīsena vipassanāsamādhimāha. Uparimaggaphalasamādhinti paṭhamamaggasamādhissa pageva adhigatattā.
340.【唯有智慧定，不是结果定。若断戒行则不能无间断持续而转变。故所谓智慧者，是因断尽烦恼之渴求而成长之境。因染污未尽故无法证成。如镜未净，因缘引发之快乐、怒、痴等诸妨害境为法相呈色。起住……定者，犹如未得道时，犹习无相不著空定，行者以此定修持至适时，即谓圣者。与智慧相应者，乃智慧所生之识。所谓心定，是指以心为体的智慧定。所谓上道果定，仅是首次得道之定功所具足而已。】
Animittapañhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 无相问经注释完。
10-11. Sakkasuttādivaṇṇanā十至十一、萨咖经等注释
§341-342
341-342.Aveccappasādenāti vatthuttayaṃ yāthāvato ñatvā uppannapasādena, maggenāgatapasādenāti attho. So pana kenaci asaṃhāriyo asampavedhīti āha ‘‘acalappasādenā’’ti. Abhibhavanti attano puññānubhāvena.
341-342.【“深疾欢喜”指明了适宜之三法使人真知而生深欢喜；“未来道上之喜”即此义。又有颠倒欢喜者，谓为无法伤害、不为痛苦所扰之欢喜，称为“坚固欢喜”。此欢喜以自身善业力所支配。】
Sakkasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 《萨咖经》等的注释完毕。
Moggallānasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《摩嘎剌那相应》的注释完毕。