8. Gāmaṇisaṃyuttaṃ · 8. 村长相应义注
8. Gāmaṇisaṃyuttaṃ8. 村长相应
1. Caṇḍasuttavaṇṇanā1. 暴恶经注释
§353
353. Gāmaṇisaṃyuttassa paṭhame caṇḍo gāmaṇīti dhammasaṅgāhakattherehi caṇḍoti gahitanāmo eko gāmaṇi. Pātukarotīti bhaṇḍantaṃ paṭibhaṇḍanto akkosantaṃ paccakkosanto paharantaṃ paṭipaharanto pākaṭaṃ karotīti dasseti. Na pātukarotīti akkuṭṭhopi pahaṭopi kiñci paccanīkaṃ akarontoti dasseti.
353. 《村落相应经》第一品中，‘凶猛’称为‘村落’。这是以法汇聚者所共知的‘凶猛’一词之一。‘打击’意谓破坏、反破坏、谩骂、反谩骂、殴打、反殴打，以及明显的行为，皆由此得以表现。这里指非打击，即使是愤怒发作或毁坏，也不表现出任何明显的反应。
2. Tālapuṭasuttavaṇṇanā2. 塔拉布德经注释
§354
354. Dutiye tālapuṭoti evaṃnāmako. Tassa kira bandhanā pamuttatālapakkavaṇṇo viya mukhavaṇṇo vippasanno ahosi, tenassa tālapuṭoti nāmaṃ akaṃsu. Svāyaṃ abhinīhārasampanno pacchimabhavikapuggalo. Yasmā pana paṭisandhi nāma aniyatā ākāse khittadaṇḍasadisā, tasmā esa naṭakule nibbatti. Vuḍḍhippatto pana naṭasippe aggo hutvā sakalajambudīpe pākaṭo jāto. Tassa pañca sakaṭasatāni pañca mātugāmasatāni parivāro, bhariyāyapissa tāvatakāvāti mātugāmasahassena ceva sakaṭasahassena ca saddhiṃ yaṃ yaṃ nagaraṃ vā nigamaṃ vā pavisati, tatthassa puretarameva satasahassaṃ denti. Samajjavesaṃ gaṇhitvā pana mātugāmasahassena saddhiṃ kīḷaṃ karontassa yaṃ hatthūpagapādūpagādiābharaṇajātaṃ khipanti, tassa pariyanto natthi. So taṃdivasaṃ mātugāmasahassaparivārito rājagahe kīḷaṃ katvā paripakkañāṇattā saparivārova yena bhagavā tenupasaṅkami.
354. 第二称‘铜鼓’。传说其因束缚而得释放，象征面貌宽慰平静，因此被称为铜鼓。此人自饰华美，乃西方未来之人。因缘无常如天空中悬置的杖，故其不生于戏剧世家。成熟后成为戏剧之首，遍及整个广大印度洲而显扬。其拥护者有五百车众，五百妻子，妻子众多至数千。其追随者与马群合众，携带象牙、上膊、下膊等饰物，无法围困。此人及其众随着季节在王舍城游乐，因成熟智慧亲近世尊。
Saccālikenāti saccena ca alikena ca. Tiṭṭhatetanti tiṭṭhatu etaṃ. Rajanīyāti rāgappaccayā mukhato pañcavaṇṇasuttanīharaṇavātavuṭṭhidassanādayo aññe ca kāmassādasaṃyuttākāradassanakā abhinayā. Bhiyyosomattāyāti adhikappamāṇattāya. Dosanīyāti dosappaccayā hatthapādacchedādidassanākārā. Mohanīyāti mohappaccayā udakaṃ gahetvā telakaraṇaṃ, telaṃ gahetvā udakakaraṇanti evamādayo māyāpabhedā.
‘真实’意为真诚与无虚假。‘站立’意为‘愿你站立’即请坚持。‘命运’指由贪欲缘起的五种颜色、言辞的变化生起，及其他诸欲相关表象作戏和表演。‘更为傲慢’意谓幅度更大。‘也许令人恼怒’指因恶果出现断手断脚之类的景象。‘迷惑’意谓因取水涂油、涂油再取水等行为而生的种种幻象。
Pahāsonāma nirayoti visuṃ pahāsanāmako nirayo nāma natthi, avīcisseva pana ekasmiṃ koṭṭhāse naccantā viya gāyantā viya ca naṭavesaṃ gahetvāva paccanti, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Nāhaṃ, bhante, etaṃ rodāmīti ahaṃ, bhante, etaṃ bhagavato byākaraṇaṃ na rodāmīti evaṃ sakammakavasenettha attho veditabbo, na assuvimocanamattena. ‘‘Mataṃ vā ammarodantī’’tiādayo cettha aññepi vohārā veditabbā.
‘嘲弄者’即地狱名，汚秽无常，非真正存在。唯独阿鼻地狱如跳舞歌唱的表演场，地狱居民据此得名。对此说法应思惟：‘非我所哭’，意指非我主导的悲伤，而是世尊所说法理使然，并非凭一己意志所得。‘母亲或父亲哭泣’等皆应以同理理解。
3-5. Yodhājīvasuttādivaṇṇanā3-5. 战士经等注释
§355-357
355-357. Tatiye yodhājīvoti yuddhena jīvikaṃ kappanako dhammasaṅgāhakattherehi evaṃ gahitanāmo. Ussahati vāyamatīti ussāhaṃ vāyāmaṃ karoti. Pariyāpādentīti maraṇaṃ paṭipajjāpenti. Dukkaṭanti duṭṭhu kataṃ. Duppaṇihitanti duṭṭhu ṭhapitaṃ. Parajito nāma nirayoti ayampi na visuṃ eko nirayo, avīcisseva pana ekasmiṃ koṭṭhāse pañcāvudhasannaddhā phalakahatthā hatthiassarathe āruyha saṅgāme yujjhantā viya paccanti, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Catutthapañcamesupi eseva nayo.
355-357. 第三称‘战斗生活者’，意指以战争为生者，为法汇聚者所共知。‘起劲’指努力奋斗。‘临终’指临近死亡。‘恶行’意谓罪恶之事。‘恶设定’意为恶劣立场。《失败者》记载为地狱名，此亦非‘嘲弄者’。阿鼻地狱如五兵武装、骑马乘象、驾战车投入战场之类的战斗情形被比拟为地狱，因此得名。第四及第五称亦同理解释。
6. Asibandhakaputtasuttavaṇṇanā6. 剑带子经注释
§358
358. Chaṭṭhe pacchābhūmakāti pacchābhūmivāsino. Kāmaṇḍalukāti sakamaṇḍaluno. Sevālamālikāti pātova udakato sevālañceva uppalādīni ca gahetvā udakasuddhikabhāvajānanatthāya mālaṃ katvā piḷandhanakā. Udakorohakāti sāyaṃpātaṃ udakaṃ orohanakā. Uyyāpentīti upari yāpenti. Saññāpentīti sammā ñāpenti. Saggaṃ nāma okkāmentīti parivāretvā ṭhitā ‘‘gaccha, bho, brahmalokaṃ, gaccha, bho, brahmaloka’’nti vadantā saggaṃ pavesenti. Anuparisakkeyyāti anuparigaccheyya. Ummujjāti ummujja uṭṭhaha. Thalamuplavāti thalamabhiruha. Tatra yāssāti tatra yā bhaveyya. Sakkharā vā kaṭhalā vāti sakkharā ca kaṭhalā ca . Sā adhogāmī assāti sā adho gaccheyya, heṭṭhāgāmī bhaveyya. Adhogacchāti heṭṭhā gaccha.
358. 第六称‘后境居者’，即居于后方之意。‘藏莲者’意指用莲花装饰者。‘水莲花环’指从水边取莲花等制成花环以示纯洁，称为‘挑水者’。‘落水者’指傍晚时分采水。‘高升’意谓向高处升起。‘准确知觉’指正当理解知晓。‘称天界’意为围绕而立，呼喊‘去吧，去梵天界’而进入天界。‘不可逆转’意谓不可违背。‘攀跃而登’意指攀上平台。‘那边生者’是指终将生于彼处。‘糖和木瓜’等比喻甜美，各自下行者意谓按低处去做，亦谓低下之民。‘下行’即行动下移。
7. Khettūpamasuttavaṇṇanā7. 田喻经注释
§359
359. Sattame jaṅgalanti thaddhaṃ na mudu. Ūsaranti sañjātaloṇaṃ. Pāpabhūmīti lāmakabhūmibhāgaṃ. Maṃdīpātiādīsu ahaṃ dīpo patiṭṭhā etesanti maṃdīpā. Ahaṃ leṇo allīyanaṭṭhānaṃ etesanti maṃleṇā. Ahaṃ tāṇaṃ rakkhā etesanti maṃtāṇā. Ahaṃ saraṇaṃ bhayanāsanaṃ etesanti maṃsaraṇā. Viharantīti maṃ evaṃ katvā viharanti.
第三百五十九条。第七，森林中所栖居之地，坚实而非松软。处于潮湿刚生之地。称为恶劣之地，意谓泥泞之地的一部分。谓诸岛屿、暗江等者为诸灯塔，我即此为灯塔。谓山洞或狭窄处为细灯处，我即其为细灯处。谓森林中的干草为草灯，我即其为草灯。谓为依止、畏惧之处为肉灯，我即其为肉灯。谓行住坐卧，即依此而行住坐卧者也。
Gobhattampīti dhaññaphalassa abhāvena lāyitvā kalāpakalāpaṃ bandhitvā ṭhapitaṃ gimhakāle gunnampi khādanaṃ bhavissatīti attho. Udakamaṇikoti kucchiyaṃ maṇikamekhalāya evaṃ laddhanāmo bhājanaviseso. Ahārī aparihārīti udakaṃ na harati na pariharati, na pariyādiyatīti attho. Iti imasmiṃ sutte sakkaccadhammadesanāva kathitā. Buddhānañhi asakkaccadhammadesanā nāma natthi. Sīhasamānavuttino hi buddhā, yathā sīho pabhinnavaravāraṇassapi sasabiḷārādīnampi gahaṇatthāya ekasadisameva vegaṃ karoti, evaṃ buddhāpi ekassa desentāpi dvinnaṃ bahūnaṃ bhikkhuparisāya bhikkhuniupāsakaupāsikāparisāyapi titthiyānampi desentā sakkaccameva desenti. Catasso pana parisā saddahitvā okappetvā suṇantīti tāsaṃ desanā sakkaccadesanā nāma jātā.
所谓耕种田地，因粮食产量欠缺，结成谷物堆束，于种田时使用且作为食粮之意。所谓水晶，谓拥有一颗如项链般之晶石，此乃特殊名称及饮食之别。所谓饮食不摧毁者，谓不夺取、不破坏、不遗弃水之涵义。此经文中乃讲述偶尔开示之法。佛陀有云：‘偶尔开示法’之称谓绝无。譬如狮子遇蛇群，虽有毒蛇及刺伤之物，为护其子，势速一发，佛亦如是，虽一人讲法，亦向两人、众多比库、比库尼、在家男女人、外道等，偶而开示，众中四部会合集中洗耳恭听，此谓偶尔开示法之由来。
8. Saṅkhadhamasuttavaṇṇanā8. 螺经注释
§360
360. Aṭṭhame yaṃbahulaṃ yaṃbahulanti iminā nigaṇṭho attanāva attano vādaṃ bhindati. Tasmā bhagavā evaṃ sante na koci āpāyikotiādimāha. Purimāni pana cattāri padāni diṭṭhiyā paccayā honti. Tasmā tesupi ādīnavaṃ dassento idha, gāmaṇi, ekacco satthā evaṃvādī hotītiādimāha. Tattha ahampamhīti ahampi amhi.
第三百六十条。第八，所谓多言多说者，乃自我分裂、自我辩论之蛇，故世尊如是存在，未宣说地狱等痛苦之地。过去有四句因见解不同而生。故于彼等先显其过恶曰：‘在此，居士，某些师者常是如是论说。’此中‘我’有分我及民我之义。
Mettāsahagatenātiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ sabbaṃ saddhiṃ bhāvanānayena visuddhimagge vuttameva. Seyyathāpi, gāmaṇi, balavā saṅkhadhamotiādi pana idha apubbaṃ. Tattha balavāti balasampanno. Saṅkhadhamoti saṅkhadhamako. Appakasirenāti akicchena adukkhena. Dubbalo hi saṅkhadhamo saṅkhaṃ dhamantopi na sakkoti catasso disā sarena viññāpetuṃ, nāssa saṅkhasaddo sabbato pharati, balavato pana vipphāriko hoti, tasmā ‘‘balavā’’ti āha.
谓含慈爱同伴等应为如是实行者，此皆由共修之法成就清净之道。譬如居士，力强者为聚集教法之众。‘力强’者谓具力量。‘集合教法’者，指聚集教法者。‘无多言’者，谓无多忧无苦。力弱之聚集教法者不胜情势，无法向四方尽述其义，声响亦不大发，力强者则力量分明，故称‘力强’。
Mettāya cetovimuttiyāti ettha ‘‘mettā’’ti vutte upacāropi appanāpi vaṭṭati, ‘‘cetovimuttī’’ti vutte pana appanāva vaṭṭati. Yaṃ pamāṇakataṃ kammanti pamāṇakataṃ kammaṃ nāma kāmāvacaraṃ vuccati, appamāṇakataṃ kammaṃ nāma rūpāvacaraṃ. Tañhi pamāṇaṃ atikkamitvā odhisakaanodhisakadisāpharaṇavasena vaḍḍhetvā katattā appamāṇakatanti vuccati.
谓以慈爱而心解脱时，既有增益也有安住。以‘心解脱’称时，则不强调安住。所谓度量有限之行为即有限之行为，乃称为欲界行动。无限度者谓色界行为。超越此度量，乘风破浪般激增长，足称之为无限度行为。
Na taṃ tatrāvasissati, na taṃ tatrāvatiṭṭhatīti taṃ kāmāvacarakammaṃ tasmiṃ rūpārūpāvacarakamme na ohīyati na tiṭṭhati. Kiṃ vuttaṃ hoti? Taṃ kāmāvacarakammaṃ tassa rūpārūpāvacarakammassa antarā laggituṃ vā ṭhātuṃ vā rūpārūpāvacarakammaṃ pharitvā pariyādiyitvā attano okāsaṃ gahetvā patiṭṭhātuṃ vā na sakkoti. Atha kho rūpārūpāvacarakammameva kāmāvacaraṃ mahogho viya parittaṃ udakaṃ pharitvā pariyādiyitvā attano okāsaṃ katvā tiṭṭhati, tassa vipākaṃ paṭibāhitvā sayameva brahmasahabyataṃ upanetīti. Iti idaṃ suttaṃ ādimhi kilesavasena vuṭṭhāya avasāne brahmavihāravasena gahitattā yathānusandhināva gataṃ.
此非久住之法，亦非常驻法，谓此欲界行为诸色界非色界行为，无法替代、停留或依附，色界非色界行为亦无法替代、停留、依附自身时。何以故？欲界之行为无法进入、附着于色界非色界行为之间，亦无法替代、摧毁色界非色界行为，以自得时，反而色界非色界行为如洪水般环绕充满，自得其处安住，利益彰显，立即证得与梵同住之果。由此此经开篇染污、末结清净，遵循梵住而完成。
9. Kulasuttavaṇṇanā9. 家经注释
§361
361. Navame dubbhikkhāti dullabhabhikkhā. Dvīhitikāti ‘‘jīvissāma nu kho na nu kho’’ti evaṃ pavattaīhitikā. ‘‘Duhitikā’’tipi pāṭho. Ayameva attho. Dukkhā īhiti ettha na sakkā koci payogo sukhena kātunti duhitikā. Tattha tattha matamanussānaṃ vippakiṇṇāni setāni aṭṭhikāni etthāti setaṭṭhikā. Salākāvuttāti salākamattavuttā, yaṃ tattha vuttaṃ vāpitaṃ, taṃ salākamattameva ahosi, phale na janayatīti attho.
第361条。第九项「饥饿困难」意指难得的乞食。所谓「二行」，即以「我们将要活着，不然就不活」这般语句成行。也有「二贴」的读法，意义相同。此即本义。苦难谓此处，因为无以安乐之法尝试，故称为二行。此处分别指不同人众中各类白色小石，即白石。所谓木签之说，是指如木签大小之物，意谓所说如木签般微小，因而不能生果。
Uggilitunti dve ante mocetvā kathetuṃ asakkonto uggilituṃ bahi nīharituṃ na sakkhīti . Ogilitunti pucchāya dosaṃ disvā hāretuṃ asakkonto ogilituṃ anto pavesetuṃ na sakkhīti.
“Uggilutu”指两端松开却不能说话的人，说明“不能把坏话含在口中说出去”，其意即无法发声地将其带出。又“Ogiltu”是指看到尾巴上的污秽无法驱除，因此不能把尾巴伸进去的情况。
Ito so gāmaṇi ekanavutikappeti bhagavā kathayamānova yāva nikkhanto nāsikavāto na puna pavisati, tāvatakena kālena ekanavutikappe anussari ‘‘atthi nu kho kiñci kule pakkabhikkhādānena upahatapubba’’nti parijānanatthaṃ. Athekampi apassanto ‘‘ito so, gāmaṇī’’tiādimāha. Idāni dānādīnaṃ ānisaṃsaṃ kathento atha kho yāni tāni kulāni aḍḍhānīti dhammadesanaṃ ārabhi. Tattha dānasambhūtānīti dānena sambhūtāni nibbattāni. Sesapadadvayepi eseva nayo. Ettha pana saccaṃ nāma saccavāditā. Sāmaññaṃ nāma sesasīlaṃ. Vikiratīti ayogena vaḷañjento vippakirati. Vidhamatīti dhamento viya nāseti. Viddhaṃsetīti nāseti. Aniccatāti hutvā abhāvo bahunāpi kālena saṅgatānaṃ khaṇeneva antaradhānaṃ.
这里说从这个村庄的一个九十九安那（一安那约等于4分之一秒）开始，世尊在讲法，直到鼻气不再进入时，持续一段时间，共达到九十九安那之久。此时有人开始怀疑“难道这里没有因家族出家而受损毁的先前因果？”即以此了解情形。之后开始讲述施舍因缘的教法，提到“有些家族由施舍而产生”，此处“dānasambhūtāni”是指由布施而起。余下的部分亦应同理。这里特别说明“sacca”为诚实，“saccavāditā”为讲真语，“sāmaññaṃ”为一般的，“śesa-sīlaṃ”为剩余的戒，意谓将不善毁损掉。接下来的“vikiratīti”指的是撕裂后分散破坏、“vidhamatīti”像火焰烧毁一样灭除、“viddhaṃsetīti”意为毁灭清除。无常乃是经历生、住、坏、空后最终消失，即为长期聚合物之刹那消失。
10. Maṇicūḷakasuttavaṇṇanā10. 摩尼珠腊咖经注释
§362
362. Dasame taṃ parisaṃ etadavocāti tassa kira evaṃ ahosi ‘‘kulaputtā pabbajantā puttadārañceva jātarūparajatañca pahāyeva pabbajanti, na ca sakkā yaṃ pahāya pabbajitā, taṃ tehi gahetu’’nti nayaggāhe ṭhatvā ‘‘mā ayyo’’tiādivacanaṃ avoca. Ekaṃsenetanti etaṃ pañcakāmaguṇakappanaṃ assamaṇadhammo asakyaputtiyadhammoti ekaṃsena dhāreyyāsi.
第362条 此时僧团中有人说：“家族中的子弟出家，如同弃置了儿女与妻子，当放弃的已放弃，不能再取回。”此处是立定了这样的理由，用以论证不可取回。此乃断然禁止的修道者行为，有五种不善之根性，称为“无可救药”的不净行为，理应被一概斥责。
Tiṇanti senāsanacchadanatiṇaṃ. Pariyesitabbanti tiṇacchadane vā iṭṭhakacchadane vā gehe palujjante yehi taṃ kāritaṃ, tesaṃ santikaṃ gantvā ‘‘tumhehi kāritasenāsanaṃ ovassati, na sakkā tattha vasitu’’nti ācikkhitabbaṃ. Manussā sakkontā karissanti, asakkontā ‘‘tumhe vaḍḍhakiṃ gahetvā kārāpetha, mayaṃ te saññāpessāmā’’ti vakkhanti. Evaṃ vutte kāretvā tesaṃ ācikkhitabbaṃ. Manussā vaḍḍhakīnaṃ dātabbaṃ dassanti. Sace āvāsasāmikā natthi, aññesampi bhikkhācāravattena ārocetvā kāretuṃ vaṭṭati. Idaṃ sandhāya ‘‘pariyesitabba’’nti vuttaṃ.
“Tiṇanti”是草，“senāsanacchadanatiṇaṃ”即用草覆盖营舍。应当寻找草的覆盖，或檐下草覆盖房内的情况，对此去其所在地，应当告诫说：“这是你们造作的避暑营舍，不能在那里久住。”若人能做则可行，不能则教示他们携带稻草等装饰物来造作，说：“你们拿草盖起避暑所，我来告诉你们。”这样说明应令他们行事以证明诚意。若能施予草来装饰，人们便可施舍。若无住家主人，也应告知其他以乞食行持维生者，以使草料得以施用。综上，谓之“应当寻找”，中含此义。
Dārunti senāsane gopānasiādīsu palujjamānesu tadatthāya dāruṃ. Sakaṭanti gihivikataṃ katvā tāvakālikasakaṭaṃ. Na kevalañca sakaṭameva, aññampi vāsipharasukuddālādiupakaraṇaṃ evaṃ pariyesituṃ vaṭṭati. Purisoti hatthakammavasena puriso pariyesitabbo. Yaṃkiñci hi purisaṃ ‘‘hatthakammaṃ , āvuso, katvā dassasī’’ti vatvā ‘‘dassāmi, bhante,’’ti vutte ‘‘idañcidañca karohī’’ti yaṃ icchati, taṃ kāretuṃ vaṭṭati. Na tvevāhaṃ, gāmaṇi, kenaci pariyāyenāti jātarūparajataṃ panāhaṃ kenacipi kāraṇena pariyesitabbanti na vadāmi.
木材造作避暑营舍处，作为木材使用。车轮是在居家生活中制作制作的车轮。非但车轮，还使用其他生活杂具，如带钩的衣物夹等，也应寻找。人即须作为手工劳作者被寻找。凡是能向人说“朋友，现请你完成手工，我看到了”，答曰“看到了，尊者”，则可令其做自己所愿之事。并非“我，我不寻找任何逃避”，这里指本人不说“寻找弃子弃女”，但可能因他因缘而寻找。
11. Bhadrakasuttavaṇṇanā11. 跋德拉咖经注释
§363
363. Ekādasame mallesūti evaṃnāmake janapade. Vadhenāti māraṇena. Jāniyāti dhanajāniyā. Akālikena pattenāti na kālantarena pattena, kālaṃ anatikkamitvāva pattenāti attho. Ciravāsī nāma kumāroti evaṃnāmako tassa putto. Bahi āvasathe paṭivasatīti bahinagare kiñcideva sippaṃ uggaṇhanto vasati. Imasmiṃ sutte vaṭṭadukkhaṃ kathitaṃ.
三百六十三条。在称为『玛勒斯』的国土第十一条。其义中『杀』者是指致命，『生』者是生育或产生。『无时速至』者，意谓非经时间的推移而到达，而是超越时间而到达。『久住者』是名为『久住』的王子，此人为该王子之子。『外住所为居住』者，是指其居于外城，手持某种工具而安住。在此经中，描述了轮回之苦。
12. Rāsiyasuttavaṇṇanā12. 拉西亚经注释
§364
364. Dvādasame rāsiyoti rāsiṃ katvā pañhassa pucchitattā rāsiyoti evaṃ dhammasaṅgāhakattherehi gahitanāmo. Tapassinti tapanissitakaṃ. Lūkhajīvinti lūkhajīvikaṃ. Antāti koṭṭhāsā. Gāmoti gāmmo. Gammotipi pāṭho, gāmavāsīnaṃ dhammoti attho. Attakilamathānuyogoti attano kilamathānuyogo, sarīradukkhakaraṇanti attho.
三百六十四条。于第十二讲中『聚』者，划分聚落之意；『问』则为提问之意；『聚』此处由持戒严谨的长老们所持，称为聚集。『修行者』是指于修行中受苦耐寒的。『盘套』乃指器皿。『村』作为居住地的含义。『村民之法』即村落居民的法义。『自我困苦的依止』解释为身心受苦所依。
Kasmā panettha kāmasukhallikānuyogo gahito, kasmā attakilamathānuyogo, kasmā majjhimā paṭipadāti? Kāmasukhallikānuyogo tāva kāmabhogīnaṃ dassanatthaṃ gahito, attakilamathānuyogo tapanissitakānaṃ, majjhimā paṭipadā tiṇṇaṃ nijjaravatthūnaṃ dassanatthaṃ gahitā. Kiṃ etesaṃ dassane payojananti? Ime dve ante pahāya tathāgato majjhimāya paṭipadāya sammāsambodhiṃ patto. So kāmabhoginopi na sabbe garahati na pasaṃsati, tapanissitakepi na sabbe garahati na pasaṃsati, garahitabbayuttakeyeva garahati, pasaṃsitabbayuttake pasaṃsatīti imassatthassa pakāsanaṃ etesaṃ dassane payojananti veditabbaṃ.
为何此处被称为『欲乐繁苛的依止』？为何称为『自我困苦的依止』？为何被称为『中道修行』？所谓的『欲乐繁苛的依止』乃为欲乐享受者所示，『自我困苦的依止』是为苦行者所示，『中道修行』为三者的真实基底所示。这三者的教示目的为何？舍弃前二者之后，如来达到了中道修行而成正觉。既非所有欲乐者皆被弃讳或称许，亦非所有苦行者亦然，唯是那些应弃者被弃，应该称许者被称许，这是其教示的意义，应了知。
Idāni tamatthaṃ pakāsento tayo khome, gāmaṇi, kāmabhoginotiādimāha. Tattha sāhasenāti sāhasikakammena. Na saṃvibhajatīti mittasahāyasandiṭṭhasambhattānaṃ saṃvibhāgaṃ na karoti. Na puññāni karotīti anāgatabhavassa paccayabhūtāni puññāni na karoti. Dhammādhammenāti dhammena ca adhammena ca. Ṭhānehīti kāraṇehi. Sacchikarotīti kathaṃ attānaṃ ātāpento paritāpento sacchikaroti? Caturaṅgavīriyavasena ca dhutaṅgavasena ca. Tisso sandiṭṭhikā nijjarāti ettha ekopi maggo tiṇṇaṃ kilesānaṃ nijjaraṇatāya tisso nijjarāti vuttoti.
现在为揭示此义，三者别立，居士啊，称为『欲乐者』等。『强力』者，指强根努力行持。『不分割』指以朋友为伴、互助互观而不分离。『不造善业』意指未为未来之生起作成善业。『法与非法』等，分别是善恶。『因缘』指场所因缘。『证实』者，即热诚忏悔自己而证实之，依四力勇猛抗斥烦恼。此处用『三重现证』喻示同一道果，因三毒染污之清除故称三重现证。
13. Pāṭaliyasuttavaṇṇanā13. 巴嗒利亚经注释
§365
365. Terasame dūteyyānīti dūtakammāni paṇṇāni ceva mukhasāsanāni ca. Pāṇātipātañcāhanti idaṃ kasmā āraddhaṃ? Na kevalaṃ ahaṃ māyaṃ jānāmi, aññampi idañcidañca jānāmīti sabbaññubhāvadassanatthaṃ āraddhaṃ. Santi hi, gāmaṇi, eke samaṇabrāhmaṇāti idaṃ sesasamaṇabrāhmaṇānaṃ laddhiṃ dassetvā tassā pajahāpanatthaṃ āraddhaṃ.
三百六十五条。第十三条中『使者事宜』与『五手』及『面示命令』。『杀生』等为何被取？非单知『我知』，亦知一切，乃为普遍智慧之现前。居士啊，确实，有些出家人仅为显示上述而决定舍弃此法。此为示现集体中剩余出家人与婆罗门断舍的目的出发。
Mālī kuṇḍalīti mālāya mālī, kuṇḍalehi kuṇḍalī. Itthikāmehīti itthīhi saddhiṃ kāmā itthikāmā, tehi itthikāmehi. Āvasathāgāranti kulagharassa ekasmiṃ ṭhāne ekekasseva sukhanivāsatthāya kataṃ vāsāgāraṃ. Tenāhaṃ yathāsatti yathābalaṃ saṃvibhajāmīti tassāhaṃ attano sattianurūpena ceva balānurūpena ca saṃvibhāgaṃ karomi. Alanti yuttaṃ. Kaṅkhaniye ṭhāneti kaṅkhitabbe kāraṇe. Cittasamādhinti tasmiṃ dhammasamādhismiṃ ṭhito tvaṃ saha vipassanāya catunnaṃ maggānaṃ vasena cittasamādhiṃ sace paṭilabheyyāsīti dasseti. Apaṇṇakatāyamayhanti ayaṃ paṭipadā mayhaṃ apaṇṇakatāya anaparādhakatāya eva saṃvattatīti attho. Kaṭaggāhoti jayaggāho.
『饰品与耳环』指以花饰及耳环装饰。『女人们』伴随其欲乐。『住处』为部族之家之地方，各人为安心居住定制住所。因此说『依其真实力量，依其实力分配』乃为自身适应力量的分配。『重铠装备』形象。『可疑之地』指应怀疑之因。『心定』即于此法定中立，宜与观四圣道结合。若能得心定，修行或不失过失。『胜取』即胜利坚持之意。
Ayaṃ kho, gāmaṇi, dhammasamādhi, tatra ce tvaṃ cittasamādhiṃ paṭilabheyyāsīti ettha dhammasamādhīti dasakusalakammapathadhammā, cittasamādhīti saha vipassanāya cattāro maggā. Atha vā ‘‘pāmojjaṃ jāyati, pamuditassa pīti jāyatī’’ti (a. ni. 5.26) evaṃ vuttā pāmojjapītipassaddhisukhasamādhisaṅkhātā pañca dhammā dhammasamādhi nāma, cittasamādhi pana saha vipassanāya cattāro maggāva. Atha vā dasakusalakammapathā cattāro brahmavihārā cāti ayaṃ dhammasamādhi nāma, taṃ dhammasamādhiṃ pūrentassa uppannā cittekaggatā cittasamādhi nāma. Evaṃ tvaṃ imaṃ kaṅkhādhammaṃ pajaheyyāsīti evaṃ tvaṃ imasmiṃ vuttappabhede dhammasamādhismiṃ ṭhito sace evaṃ cittasamādhiṃ paṭilabheyyāsi, ekaṃsenetaṃ kaṅkhaṃ pajaheyyāsīti attho. Sesaṃ sabbattha vuttanayamevāti.
这，乡民啊，所谓法定，是指若你能够获得心定。这里，法定指的是十种善行的法；心定指的是与观照共行的四圣道。或者说，如经中说明‘生起欢喜，欢喜生起喜悦’，这所谓由欢喜、喜悦、宁静、安乐组成的定，称为由五支所成的法定，心定则是与观照共行的四圣道。又或者说，十种善行中所含的四梵行，这是所谓的法定；充满这种法定而生起的心的单一镇定称为心定。如此，你放弃了此疑惑了；你若处于此所说的不同法定中，且获得了心定，即一心住定，此疑团便应放下了。总的来说，无论何处所说，皆是此意。
Gāmaṇisaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 村长相应注释已结束。