4. Jambukhādakasaṃyuttaṃ · 4. 染布咖德咖相应义注
4. Jambukhādakasaṃyuttaṃ4. 染布咖达咖相应
1. Nibbānapañhāsuttavaṇṇanā1. 涅槃问经注释
§314
314. Jambukhādakasaṃyutte jambukhādako paribbājakoti evaṃnāmo therassa bhāgineyyo channaparibbājako. Yo kho āvuso rāgakkhayoti nibbānaṃ āgamma rāgo khīyati, tasmā nibbānaṃ rāgakkhayoti vuccati. Dosamohakkhayesupi eseva nayo.
314. 关于樟树果类相联的樟树果游方者,尊者弟子称之为披袈裟游方者。友人啊,所谓‘贪欲灭尽’即是涅槃,证得涅槃时贪欲消灭,因此称‘涅槃是贪欲灭尽’。嗔恚与愚痴的灭尽亦同此意。
Yo pana imināva suttena kilesakkhayamattaṃ nibbānanti vadeyya, so vattabbo ‘‘kassa kilesānaṃ khayo, kiṃ attano, udāhu paresa’’nti? Addhā ‘‘attano’’ti vakkhati. Tato pucchitabbo ‘‘gotrabhuñāṇassa kiṃ ārammaṇa’’nti? Jānamāno ‘‘nibbāna’’nti vakkhati. Kiṃ pana gotrabhuñāṇakkhaṇe kilesā khīṇā khīyanti khīyissantīti? ‘‘Khīṇā’’ti vā ‘‘khīyantī’’ti vā na vattabbā, ‘‘khīyissantī’’ti pana vattabbāti. Kiṃ pana tesu akhīṇesuyeva kilesesu gotrabhuñāṇaṃ kilesakkhayaṃ ārammaṇaṃ karotīti? Addhā evaṃ vutte niruttaro bhavissati.
如果有人按照此教法说涅槃是烦恼尽灭的境界,应当问他:‘烦恼究竟为何者的灭尽?是自己的,还是他人的?’一般说为‘自己的’。再问:‘何者是为族属食的对象?’他知晓之后答曰‘涅槃’。那么族属食之时,烦恼是否已经完全灭除呢?‘已灭’或‘正在灭除’都不可言;唯‘将要灭尽’才正确。既然如此,族属食的烦恼如何作为族属食的对象而起呢?答曰:既然如此,将会成为无言者。
Maggañāṇenāpi cetaṃ yojetabbaṃ. Maggakkhaṇepi hi kilesā ‘‘khīṇā’’ti vā ‘‘khīyissantī’’ti vā na vattabbā, ‘‘khīyantī’’ti pana vattabbā, na ca akhīṇesuyeva kilesesu kilesakkhayo ārammaṇaṃ hoti, tasmā sampaṭicchitabbametaṃ. Yaṃ āgamma rāgādayo khīyanti, taṃ nibbānaṃ. Taṃ panetaṃ ‘‘rūpino dhammā arūpino dhammā’’tiādīsu (dha. sa. dukamātikā 11) dukesu arūpino dhammāti saṅgahitattā na kilesakkhayamattamevāti.
也应以圣道智兼顾调伏心念。因为道中当下烦恼宜说‘正在灭尽’,而不说‘已灭’或‘将灭’;且不可能在尚未完全尽灭的烦恼上起族属食,故须如此了知。由此证得的涅槃,即是烦恼如贪嗔等消灭之义。至于“有色法无色法”等(载于法句经苦品第十一卷),前后苦乐法归于苦难,不以为烦恼灭尽的范围,仅断烦恼层面而言。
2. Arahattapañhāsuttavaṇṇanā2. 阿拉汉问经注释
§315
315. Arahattapañhabyākaraṇe yasmā arahattaṃ rāgadosamohānaṃ khīṇante uppajjati, tasmā ‘‘rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo’’ti vuttaṃ.
315. 关于阿拉汉疑问解答中,因诸阿拉汉断尽贪嗔痴故,故说‘贪欲灭尽、嗔恚灭尽、愚痴灭尽’。
3-15. Dhammavādīpañhāsuttādivaṇṇanā3-15. 说法者问经等注释
§316-328
316-328.Teloke sugatāti te rāgādayo pahāya gatattā suṭṭhu gatāti sugatā. Dukkhassa kho āvuso pariññatthanti vaṭṭadukkhassa parijānanatthaṃ. Dukkhatāti dukkhasabhāvo. Dukkhadukkhatātiādīsu dukkhasaṅkhāto dukkhasabhāvo dukkhadukkhatā. Sesapadadvayepi eseva nayo.
316-328. “世间优胜者”是指远离贪嗔等烦恼,已达究竟解脱者,即谓“优胜”。苦难对友人而言,乃是因无明而产生的轮回苦,苦者即苦的本质。由苦及其种种形态,即痛苦及痛苦的痛苦,这二者层层涵盖皆如是。因此应以相同理据解释诸处。
16. Dukkarapañhāsuttavaṇṇanā16. 难行问经注释
§329
329.Abhiratīti pabbajjāya anukkaṇṭhanatā. Naciraṃ āvusoti āvuso dhammānudhammappaṭipanno bhikkhu ‘‘pāto anusiṭṭho sāyaṃ visesamadhigamissati, sāyaṃ anusiṭṭho pāto visesamadhigamissatī’’ti (ma. ni. 2.345) vuttattā ghaṭento vāyamanto nacirassaṃ lahuyeva arahaṃ assa, arahatte patiṭṭhaheyyāti dasseti. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
329. “阿彼拉”意为出家后的无害性。不久,友人啊,修习善法的比库以“早晨礼拜已完成,晚上礼拜亦将如是完成”为标志(增支部2.345)努力修行,被见者显现其不久将成就阿拉汉果,说明其必定会坚定证悟阿拉汉。余事无他处或他意,仅此而已。
Jambukhādakasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 染布咖达咖相应注释完毕。