1. Khandhasaṃyuttaṃ · 1. 蕴相应复注
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · 礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
Saṃyuttanikāye · 相应部中
Khandhavaggaṭīkā · 蕴品复注
1. Khandhasaṃyuttaṃ一、蕴相应
1. Nakulapituvaggo
1. 那库拉比陀品
1. Nakulapitusuttavaṇṇanā那拘罗父经注释
§1
1. Bhaggā nāma jānapadino rājakumārā. Tesaṃ nivāso ekopi janapado ruḷhīvasena ‘‘bhaggā’’tveva vuccatīti katvā vuttaṃ ‘‘evaṃnāmake janapade’’ti, evaṃ bahuvacanavasena laddhanāme’’ti attho. Tasmiṃ vanasaṇḍeti yo pana vanasaṇḍo pubbe migānaṃ abhayatthāya dinno, tasmiṃ vanasaṇḍe. Yasmā so gahapati tasmiṃ nagare ‘‘nakulapitā’’ti puttassa vasena paññāyittha, tasmā vuttaṃ ‘‘nakulapitā’’ti nakulassa nāma dārakassa pitāti attho. Bhariyāpissa ‘‘nakulamātā’’ti paññāyittha.
一、巴嘎（Bhaggā）名为诸族国中之王子。其居所所在即使诸国只有一，亦仍以“巴嘎”名称称呼，谓之“如此名称之国”，以复数形式得此名义。此地有一名叫森林带者，若有森林带本是为野兽安全所设，即此为森林带。由于此地之住家主人于城中称其子为“那库拉比陀”，故言“那库拉比陀”为那库拉少年的父亲之义。其妻则称其“那库拉母”。
Jarājiṇṇoti jarāvasena jiṇṇo, na byādhiādīnaṃ vasena jiṇṇo. Vayovuḍḍhoti jiṇṇattā eva vayovuḍḍhippattiyā vuḍḍho, na sīlādivuḍḍhiyā. Jātiyā mahantatāya cirarattatāya jātimahallako. Tiyaddhagatoti paṭhamo majjhimo pacchimoti tayo addhe gato. Tattha paṭhamaṃ dutiyañca atikkantattā pacchimaṃ upagatattā vayoanuppatto. Āturakāyoti dukkhavedanāpavisatāya anassādakāyo. Gelaññaṃ pana dukkhagatikanti ‘‘gilānakāyo’’ti vuttaṃ. Tathā hi saccavibhaṅge (vibha. 190 ādayo) dukkhasaccaniddese dukkhaggahaṇeneva gahitattā byādhi na niddiṭṭho. Niccapaggharaṇaṭṭhenāti sabbadā asucipaggharaṇabhāvena. So panassa āturabhāvenāti āha – ‘‘āturaṃyeva nāmā’’ti. Visesenāti adhikabhāvena. Āturatīti āturo. Saṅgāmappatto santattakāyo. Jarāya āturatā jarāturatā. Kusalapakkhavaḍḍhanena mano bhāventīti manobhāvanīyā. Manasā vā bhāvanīyā sambhāvanīyāti manobhāvanīyā. Anusāsatūti anu anu sāsatūti ayamettha atthoti āha – ‘‘punappunaṃ sāsatū’’ti. Aparāparaṃ pavattitaṃ hitavacanaṃ. Anotiṇṇe vatthusmiṃ yo evaṃ karoti, tassa ayaṃ guṇo dosoti vacanaṃ. Tantivasenāti tantisannissayena ayaṃ anusāsanī nāma. Paveṇīti tantiyā eva vevacanaṃ.
年老者指因年迈而衰败，不是因病等原因而衰败。老长者（Vayovuḍḍha）乃因老年增长而为老长，不是因品行等增长而为老长。以出生之大、久存时间之长，称为大出生者。三分为初、中、末；这里指初与第二段生过，第三段仍未至。其内初与第二已过，中部分生已达，称为岁数长成人。病体者指入于痛苦感受而消瘦的身体。痛苦消耗者称作“病体”，如真谛论中于苦谛相中因苦受摄而得，病不可指明。永久污秽者则指常含秽污之相。彼虽有病相，仍称病之身。特别指增强意义。病即意为病躯。战场阵亡者称做接连之身。因老年患病为年老病苦。善法成熟增加以心修习为心所依。心以此为应修。受教诲者为受反复告导者，谓“反复教诲”。善恶转变之言所发生者，即为其优点过失之语。弦索缘故谓此施教名为督导者。线索故，谓线索为施教之言。
Aṇḍaṃ viya bhūtoti adhikopamā kāyassa aṇḍakosato abaladubbalabhāvato. Tenāha ‘‘aṇḍaṃ hī’’tiādi. Bāloyeva tādisattabhāvasamaṅgī muhuttampi ārogyaṃ paṭijānanto.
形如卵者，比喻身体因愤怒如卵壳之脆弱无力、弱小软弱。故言“如卵般脆弱”。此类如愚者之性，即使短时间也会失去健康。
Vippasannānīti pakatimākāraṃ atikkamitvā visesena pasannāni. Tenāha – ‘‘suu pasannānī’’ti. Pasannacittasamuṭṭhitarūpasampadāhi tāhi tassa mukhavaṇṇassa pārisuddhīti āha – ‘‘parisuddhoti niddoso’’ti. Tenevāha ‘‘nirupakkilesatāyā’’tiādi. Etenevassindriyavippasannatākāraṇampi saṃvaṇṇitanti daṭṭhabbaṃ. Esa mukhavaṇṇo. Nayaggāhapaññā kiresāti idaṃ anāvajjanavaseneva vuttabhāvaṃ sandhāyāha.
心清净者，超越烦恼阴翳，特别清净之义。因此称“极为清净”。因心清净而生起之色身净洁，因而谓为“清净无垢”。又言“无垢净洁”。由此明示乃因身、心清净所显现之相。此即唇色。因为其感受因大智慧故而如此，故有此称谓。
Yaṃ neva puttassātiādi ‘‘ovadatu no, bhante, bhagavā yathā mayaṃ paralokepi aññamaññaṃ samāgaccheyyāmā’’ti vuttavacanaṃ sandhāya vuttameva. Madhuradhammadesanāyeva satthu sammukhā paṭiladdhā, tassa attano pemagāravagahitattā ‘‘amatābhiseko’’ti veditabbo.
“甚而非子”之语，意谓“愿世尊教导我们使他界彼此相会”。此说系追述此言而说。正如世尊面前所获甜美教义，因世尊以自身之慈爱而获胜，故明知称此为“永生加冕”。
Idaṃ padadvayaṃ. Ārakattā kilesehi maggena samucchinnattā. Anayeti avaḍḍhiyaṃ, anattheti attho. Anaye vā anupāye. Na iriyanato avattanato. Ayeti vaḍḍhiyaṃ atthe upāye ca. Araṇīyatoti payirupāsitabbato. Niruttinayena padasiddhi veditabbā purimesu atthavikappesu , pacchime pana saddasatthavasenapi. Yadipi ariyasaddo ‘‘ye hi vo ariyā parisuddhakāyakammantā’’tiādīsu (ma. ni. 1.35) visuddhāsayapayogesu puthujjanesupi vaṭṭati, idha pana ariyamaggādhigamena sabbalokuttarabhāvena ca ariyabhāvo adhippetoti dassento āha – ‘‘buddhā cā’’tiādi. Tattha paccekabuddhā tathāgatasāvakā ca sappurisāti idaṃ ‘‘ariyā sappurisā’’ti idha vuttapadānaṃ atthaṃ asaṅkarato dassetuṃ vuttaṃ. Yasmā pana nippariyāyato ariyasappurisabhāvā abhinnasabhāvā, tasmā ‘‘sabbeva vā’’tiādi vuttaṃ.
此处所说的二词，（一曰）『守护』，意谓以烦恼为因缘而断除正道；（二曰）『不去』，其义即为延长或加增，反义为无益。『不去』或谓无方法，非基于根本与转变，而谓增长及方法并存。所谓不该行者，因理应远离。谓义必须从字面字义、上下文说法以及语境中了解前后文意思。虽圣语云“真正清净身业者”（例如《中部·一三五》）虽在清净意趣上适用于凡夫，然此处因所摄乃通过圣道获阿拉汉的超越境界，显示出广大圆满的圣贤特质。所以称“佛及”等，此处亦含三种圣者：独觉佛、如来及其弟子，均谓“圣人”。此为《阿毗达摩注》中论说之义，因圣贤境界实无差别，故说“皆为”圣贤。
Ettāvatā hi buddhasāvako vutto, tassa hi ekantena kalyāṇamitto icchitabbo parato ghosamantarena paṭhamamaggassa anuppajjanato. Visesato cassa bhagavāva ‘‘kalyāṇamitto’’ti adhippeto. Vuttañhetaṃ ‘‘mamañhi, ānanda, kalyāṇamittaṃ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccantī’’tiādi (saṃ. ni. 1.129; 5.2). So eva ca aveccapasādādhigamena daḷhabhatti nāma. Vuttampi cetaṃ ‘‘yaṃ mayā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ, taṃ mama sāvakā jīvitahetupi nātikkamantī’’ti (udā. 45; cūḷava. 385). Kataññutādīhi paccekabuddhabuddhāti ettha kataṃ jānātīti kataññū. Kataṃ viditaṃ pākaṭaṃ karotīti katavedī. Paccekabuddhā hi anekesupi kappasatasahassesu kataṃ upakāraṃ jānanti, katañca pākaṭaṃ karonti satijananaāmisapaṭiggahaṇādinā. Tathā saṃsāradukkhadukkhitassa sakkaccaṃ karonti kiccaṃ, yaṃ attanā kātuṃ sakkā. Sammāsambuddho pana kappānaṃ asaṅkhyeyyasahassesupi kataṃ upakāraṃ maggaphalānaṃ upanissayañca jānanti, pākaṭañca karonti. Sīho viya ca evaṃ sabbattha sakkaccameva dhammadesanaṃ karontena buddhakiccaṃ karonti. Yāya paṭipattiyā ariyā diṭṭhā nāma honti, tassā appaṭipajjanaṃ, tattha ca ādarābhāvo ariyānaṃ adassanasīlatā, na ca dassane sādhukāritāti veditabbā. Cakkhunā adassāvīti ettha cakkhu nāma na maṃsacakkhu eva, atha kho dibbacakkhupīti āha ‘‘dibbacakkhunā vā’’ti. Ariyabhāvoti yehi yogato ‘‘ariyā’’ti vuccanti, te maggaphaladhammā daṭṭhabbā.
此乃佛陀弟子的一种说法，其中特别指明佛是唯一真正的善友，弟子应依靠之以证悟正道。佛特称为“善友”，因为由此善友受教，诸众生得离生死。所引经典云：“阿难，我在善友处出生，自此脱离生死轮回。”并由此生起坚定信心，名为“坚固信根”。经典又说：“我弟子身具戒律，决不轻易离弃此生命之道。”此乃称赞佛陀弟子心地感恩，故谓“知恩者”。除此之外，独觉佛能知历劫所获的功德，明了以因果获得安乐，具足智慧力：尽管独觉佛多生轮回却能利益生灵，并使苦海的众生部分解脱，是其所能行之力。正觉佛则在无数千万劫中，为众生说法，成就道果。佛如狮子，勇猛自在，在各处悉心利行佛事。故圣法所观之境界，即所谓“圣者内证真义”，亦即“圣者真实慧眼”。此慧眼非肉眼，而为神通眼——即“神通之眼”。“圣者”，是依止其行而为“圣者”的，有修证道果之实。
Tatrāti ñāṇadassanasseva dassanabhāve. Vatthūti adhippetatthañāpanakāraṇaṃ. Evaṃ vuttepīti evaṃ aññāpadesena attupanāyikaṃ katvā vuttepi. Dhammanti lokuttaradhammaṃ, catusaccadhammaṃ vā. Ariyakaradhammā aniccānupassanādayo, vipassiyamānā vā aniccādayo, cattāri vā ariyasaccāni.
此处所说的，即为认知觉见之境。所谓本体，是现显于语义的主题。故此文中以『如是』及其他否定词，依情境说明本体内容。所谓法，是指超世间之法，即四圣谛法。所谓圣法，是观察诸无常等法而产生的智慧，此即为所观的四圣谛。
Avinītoti na vinīto adhisīlasikkhādīnaṃ vasena na sikkhito. Yesaṃ saṃvaravinayādīnaṃ abhāvena ayaṃ ‘‘avinīto’’ti vuccati, te tāva dassetuṃ ‘‘duvidho vinayo nāmā’’tiādimāha. Tattha sīlasaṃvaroti pātimokkhasaṃvaro veditabbo, so ca atthato kāyikavācasiko avītikkamo. Satisaṃvaroti indriyārakkhā, sā ca tathāpavattā satiyeva. Ñāṇasaṃvaroti ‘‘sotānaṃ saṃvaraṃ brūmī’’ti (su. ni. 1041) vatvā ‘‘paññāyete pidhīyare’’ti (su. ni. 1041) vacanato sotasaṅkhātānaṃ taṇhādiṭṭhiduccaritaavijjāavasiṭṭhakilesānaṃ saṃvaro pidahanaṃ samucchedañāṇanti veditabbaṃ. Khantisaṃvaroti adhivāsanā, sā ca tathāpavattā khandhā, adoso vā, ‘‘paññā’’ti keci vadanti. Vīriyasaṃvaro kāmavitakkādīnaṃ vinodanavasena pavattaṃ vīriyameva. Tena tena aṅgena tassa tassa aṅgassa pahānaṃ tadaṅgappahānaṃ. Vikkhambhanavasena pahānaṃ vikkhambhanappahānaṃ. Sesapadattayepi eseva nayo.
所谓“未调伏”，是指未曾受戒律修学约束者。此未调伏者，因缺乏持戒、守律，故名未调伏。对此，云有二种律制，一者谓戒律节制，系指戒律内部的规约，是身语行为之不越越界；二者为念制，即对六根守护护持，此亦俗世劝护正念。三者为智制，即以智慧之眼，明了声根等烦恼及业识的断灭，谓之断灭智。四者为忍制，即忍耐烦恼之心，此亦根本动力。五为精进节制，指燃焼欲念贪嗔烦恼而力行精进，随所修阶段各部分位断除烦恼。此系以各种方法分别剔除不净之业，谓之节制。每一门均有放弃之法，教外通用诸法依止放弃。此为节制之义。
Iminā pātimokkhasaṃvarenātiādi sīlasaṃvarādīnaṃ vivaraṇaṃ. Tattha samupetoti iti-saddo ādiattho. Tena ‘‘upagato’’tiādinā vibhaṅge (vibha. 511) āgataṃ saṃvaravibhaṅgaṃ dasseti. Kāyaduccaritādīnanti dussīlyasaṅkhātānaṃ kāyavacīduccaritādīnaṃ muṭṭhasaccasaṅkhātassa pamādassa, abhijjhādīnaṃ vā akkhantiaññāṇakosajjānañca. Saṃvaraṇatoti pidahanato, vinayanatoti kāyavācācittānaṃ virūpapavattiyā vinayanato, kāyaduccaritādīnaṃ vā apanayanato, kāyādīnaṃ vā jimhapavattiṃ vicchinditvā ujukanayanatoti attho. Paccayasamavāye uppajjanārahānaṃ kāyaduccaritādīnaṃ tathā tathā anuppādanameva saṃvaraṇaṃ vinayanañca veditabbaṃ.
此段乃对戒律节制等说明。所谓临近，指这语根引导戒律节制之意。由“随顺”、“随来”等词，指戒律节制相关的详细解析。所谓身恶行为，即不善行为，如身语恶业之犯戒者，乃粗心大意、贪欲妄念造作，亦有无明贪嗔痴妄心，皆称为恶行为。此所谓节制，是指止息烦恼行为，使身语心之恶行不起，称为戒律。说戒律即身语心三业断除，止恶令善，是断恶行的本意。恶行若因缘条件具足而生，是戒律节制要止断的根本；若不生起则为戒律之成果。由缘起相续关系，此种断恶与戒律节制息息相关。
Yaṃ pahānanti sambandho. ‘‘Nāmarūpaparicchedādīsu vipassanāñāṇesū’’ti kasmā vuttaṃ? Nanu nāmarūpaparicchedapaccayapariggahakaṅkhāvitaraṇāni na vipassanāñāṇāni sammasanākārena appavattanato? Saccametaṃ, vipassanāñāṇassa pana adhiṭṭhānabhāvato evaṃ vuttaṃ. Nāmarūpamattamidaṃ, ‘‘natthi ettha attā vā attaniyaṃ vā’’ti evaṃ pavattañāṇaṃ nāmarūpavavatthānaṃ. Sati vijjamāne khandhapañcakasaṅkhāte kāye, sayaṃ vā satī tasmiṃ kāye diṭṭhi sakkāyadiṭṭhi, sā ca ‘‘rūpaṃ attato samanupassatī’’ti evaṃ pavattā attadiṭṭhi. Tassa nāmarūpassa kammāvijjādipaccayapariggaṇhanañāṇaṃ paccayapariggaho. ‘‘Natthi hetu, natthi paccayo sattānaṃ saṃkilesāyā’’tiādinayappavattā ahetudiṭṭhi. ‘‘Issarapurisapajāpatipakatiaṇukālādīhi loko pavattati nivattati cā’’ti tathā tathā pavattā diṭṭhi visamahetudiṭṭhi. Tassevāti paccayapariggahasseva. Kaṅkhāvitaraṇenāti yathā etarahi nāmarūpassa kammādipaccayato uppatti, evaṃ atīte anāgatepīti tīsu kālesu vicikicchāpanayanañāṇena. Kathaṃkathībhāvassāti ‘‘ahosiṃ nu kho ahaṃ atītamaddhāna’’ntiādinayapavattāya (ma. ni. 1.18; saṃ. ni. 2.20) saṃsayappavattiyā. Kalāpasammasanenāti ‘‘yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppanna’’ntiādinā (saṃ. ni. 3.48-49) khandhapañcakaṃ ekādasasu okāsesu pakkhipitvā sammasanavasena pavattena vipassanāñāṇena. Ahaṃ mamāti gāhassāti ‘‘attā attaniya’’nti gahaṇassa. Maggāmaggavavatthānenāti maggāmaggañāṇavisuddhiyā. Amagge maggasaññāyāti amagge obhāsādike ‘‘maggo’’ti uppannasaññāya. Yasmā sammadeva saṅkhārānaṃ udayaṃ passanto ‘‘evamete saṅkhārā anurūpakāraṇato uppajjanti, na pana ucchijjantī’’ti gaṇhāti, tasmā vuttaṃ ‘‘udayadassanena ucchedadiṭṭhiyā’’ti. Yasmā pana saṅkhārānaṃ vayaṃ ‘‘yadipime saṅkhārā avicchinnā vattanti, uppannuppannā pana appaṭisandhikā nirujjhantevā’’ti passato kuto sassataggāho. Tasmā vuttaṃ ‘‘vayadassanena sassatadiṭṭhiyā’’ti. Bhayadassanenāti bhayatūpaṭṭhānañāṇena. Sabhayeti sabbabhayānaṃ ākarabhāvato sakaladukkhavūpasamasaṅkhātassa paramassāsassa paṭipakkhabhāvato ca sabhaye khandhapañcake. Abhayasaññāyāti ‘‘abhayaṃ khema’’nti uppannasaññāya. Assādasaññā nāma pañcupādānakkhandhesu assādanavasena pavattasaññā, yo ‘‘ālayābhiniveso’’tipi vuccati. Abhiratisaññā tattheva abhiramaṇavasena pavattasaññā, yā ‘‘nandī’’tipi vuccati. Amuccitukāmatā ādānaṃ. Anupekkhā saṅkhārehi anibbindanaṃ, sālayatāti attho. Dhammaṭṭhitiyaṃ paṭiccasamuppāde. Paṭilomabhāvo sassatucchedaggāho, paccayākārapaṭicchādakamoho vā. Nibbāneca paṭilomabhāvo saṅkhāresu nati, nibbānapaṭicchādakamoho vā. Saṅkhāranimittaggāhoti yādisassa kilesassa appahīnatā vipassanā saṅkhāranimittaṃ na muñcati, so kileso, yo ‘‘saṃyogābhiniveso’’tipi vuccati, saṅkhāranimittaggāhassa, atikkamanameva vā pahānaṃ.
关于所舍弃者义，此句言及为何说“在名色分别等的智慧中”。疑问云：“名色分别是因缘所生，岂非智慧种类？”此回答即指清净慧智具有断除疑惑的能力，名色仅为亦无我之所缘法。因存在即无自性无我，智慧即止息“我与非我”的烦恼妄见。此乃智慧之证持，对欲界内五蕴执差别断除。此依条件性观见，释疑锁疑，最终灭疑。过去、未来疑，皆能由智慧分别破除；如对过去生起疑问之觉察精妙。列举一切色法皆为过往、未来与现在之条件，智慧洞见绝无自我。所谓道与非道之辨，及对无道(虚妄)之认识皆由此智慧而起。数劫修行者深见业缘生死之流续，以正见察觉“缘起缘灭，不过逐次不灭”，无需执守常见虚妄。由此智慧，觉见生灭不常、断见与常见逐渐消除。恐怖之见，乃心趋向退转基理。总而言之，智慧通达身虑诸法无自性无我之真理，令心除执获解脱。所谓怖惧，即众生具怖畏之心，谓由烦恼苦恼所生极重怖惧，觉悟智慧得“无畏”，得护持安稳。此无畏觉知是除诸怖惧之极致表现。所谓不骗、欢喜、不起疑惑等心境，乃修行智慧境界之特征。此皆因缘生灭法，契合缘起，并至涅槃境界。涅槃证知，无常、苦、无我相之深入体认，绝无逆顺之理迷惑，及涅槃无余漏之境。所谓依止于行的烦恼除灭，即断除行的烦恼或心的执着。此心执除尽即为根本解脱。
Pavatti eva pavattibhāvo, pariyuṭṭhānanti attho. Nīvaraṇādidhammānanti ādi-saddena nīvaraṇapakkhiyā kilesā vitakkavicārādayo ca gayhanti. Catunnaṃ ariyamaggānaṃ bhāvitattā accantaṃ appavattibhāvena yaṃ pahānanti sambandho. Kena pana pahānanti? ‘‘Ariyamaggehevā’’ti viññāyamānoyamattho tesaṃ bhāvitattā appavattivacanato. ‘‘Samudayapakkhikassā’’ti ettha cattāropi maggā catusaccābhisamayāti katvā tehi pahātabbena tena tena samudayasaṅkhātena lobhena saha pahātabbattā samudayasabhāvattā ca. Saccavibhaṅge ca sabbakilesānaṃ samudayabhāvassa vuttattā ‘‘samudayapakkhikā’’ti diṭṭhiādayo vuccanti. Paṭipassaddhattaṃ vūpasantatā.
“起使”意即起用之状态，“放弃”意为舍弃之义。诸分别垢等烦恼为其总名曰“覆盖诸法”，又作泛称「覆盖及五法相应」等。此处四圣道，因其培养成就，最终断除不生之义而称“断除”，而所舍即与之相关者。问何以舍弃？此中以“在圣道中”之意解，谓因其成就故得用断除语。又言“集之昆季”，此乃以四圣谛包括之道，成就四圣谛，由彼应舍诸贪等烦恼所起之种种集相，以断其集性。于谛之分析中，因其为诸烦恼集性所标故，谓“集之昆季”等。修行之平静安稳，亦为安顿的表现。
Saṅkhatanissaṭatā saṅkhārasabhāvābhāvo. Pahīnasabbasaṅkhatanti virahitasabbasaṅkhataṃ, visaṅkhāranti attho. Pahānañca taṃ vinayo cāti pahānavinayo purimena atthena. Dutiyena pana pahīyatīti pahānaṃ, tassa vinayoti yojetabbo.
“于烦恼有所远离”谓无烦恼本质。谓“已舍诸烦恼”，意谓离彼一切烦恼；谓“非行”，即无造作之意。且言舍弃，即戒律义之舍。所谓舍，是用以合此义。其次为已舍，谓舍弃或断除之义，彼即戒律所应摄持者。
Bhinnasaṃvarattāti naṭṭhasaṃvarattā, saṃvarābhāvatoti attho. Tena asamādinnasaṃvaropi saṅgahitova hoti. Samādānena hi sampādetabbo saṃvaro, tadabhāve na hotīti. Ariyeti ariyo. Paccattavacanañhetaṃ. Eseseti eso eso, atthato anaññoti attho. Tajjāteti atthato taṃsabhāvo, sappuriso ariyasabhāvo, ariyo ca sappurisabhāvoti attho.
“分别收摄缺失”，意谓收摄之失。“无收摄”意谓无收摄之相。若无正确收摄，则集如放散。故当以集持稳固正收摄，失则不能。圣者义谓圣。名谓附规范之个人是为“他者”，意谓非他。其性即此类性质，为善人性，圣者亦是善人义。
So ahanti attanā parikappitaṃ attānaṃ diṭṭhigatiko vadati. ‘‘Ahaṃbuddhinibandhano attā’’ti hi attavādino laddhi. Advayanti dvayatārahitaṃ. Abhinnaṃ vaṇṇameva ‘‘accī’’ti gahetvā ‘‘accīti vaṇṇo evā’’ti tesaṃ ekattaṃ passanto viya yathāparikappitaṃ attānaṃ ‘‘rūpa’’nti, yathādiṭṭhaṃ vā rūpaṃ, ‘‘attā’’ti gahetvā tesaṃ ekattaṃ passanto daṭṭhabbo. Ettha ca ‘‘rūpaṃ attā’’ti imissā pavattiyā abhāvepi rūpe attaggahaṇaṃ pavattamānaṃ acciyaṃ vaṇṇaggahaṇaṃ viya ‘‘advayadassana’’nti vuttaṃ. Upamāyo ca anaññattādigahaṇanidassanavaseneva vuttā, na vaṇṇādīnaṃ viya attano vijjamānadassanatthaṃ. Na hi attani sāmibhāvena rūpañca sakiñcanabhāvena samanupassati. Attani vā rūpanti attānaṃ rūpassa sabhāvato ādhāraṇabhāvena. Rūpasmiṃ vā attānanti rūpassa attano ādhāraṇabhāvena diṭṭhipassanāya passati. Pariyuṭṭhaṭṭhāyīti pariyuṭṭhānappattāhi diṭṭhitaṇhāhi ‘‘rūpaṃ attā, rūpavā attā’’tiādinā khandhapañcakaṃ micchā gahetvā tiṭṭhanato. Tenāha ‘‘pariyuṭṭhānākārenā’’tiādi. Eseva nayoti yo ‘‘idhekacco rūpaṃ attato samanupassatī’’tiādinā rūpakkhandhe vutto saṃvaṇṇanānayo, vedanākkhandhādīsupi eso eva nayo veditabbo.
彼自称即自所理会之自性相，“我识束缚自”，乃自性论者之说。谓无二，即无二元对立。以“色”为例，取色之统一体视作自，如视其所在体观察。此处“色即自”，谓于色之执取，乃观其所在体为自身，而误执色为自，因其起执著而称“无二见”。亦言譬喻，由此可知色及受想等五蕴中，若谓“色即自”，乃无二而执著此处之误见。因执“色即自”等而生诸误执，故曰“因起执故”。欲、见等错误取著五蕴为我，于五蕴之误执延续，故名为“起执所在”。
Suddharūpamevāti arūpena amissitaṃ kevalaṃ rūpameva. Arūpanti suddhaarūpaṃ rūpassa aggahitattā. Catūsu khandhesu tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ vasenāti catūsu khandhesu tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ gahaṇavasena rūpārūpamissako attā kathito tasmiṃ tasmiṃ gahaṇe vedanādivinimuttaarūpadhamme kasiṇarūpena saddhiṃ sabbarūpadhamme ca ekajjhaṃ gahaṇasiddhito. Pañcasu ṭhānesu ucchedadiṭṭhi kathitā, te te eva dhamme ‘‘attā’’ti gahaṇato tesañca ucchedabhāvato. Avasesesu pana pannarasasu ṭhānesu rūpaṃ ‘‘attā’’ti gahetvāpi diṭṭhigatiko tattha niccasaññaṃ na vissajjeti kasiṇarūpena taṃ missetvā tassa ca uppādādīnaṃ adassanato, tasmāssa tatthapi hotiyeva sassatadiṭṭhi ekaccasassatagāhavasenapi. Maggāvaraṇā viparītadassanato. Na saggāvaraṇā akammapathappattatāya. Akiriyāhetukanatthikadiṭṭhiyo eva hi kammapathadiṭṭhiyo.
所谓纯净色，即指无瑕之实色。所谓无色，乃指纯色之先导。于四蕴依止三故，各以色与非色或俱色非色而成自。在此自中除受等所依法外，诸色依于遍及诸色界之光明体质保持合体。于色中见自，实言色为自所依止之基础，并以此而发见分。因执著错误，五蕴色以我自起，故生错见。此谓以错见覆蔽之故。此中有所谓“自”等说，用以说明五蕴分别中，自性不实之谬误。
Kāyoti rūpakāyo. So āturoyeva asavasabhāvato. Rāgadosamohānugatanti appahīnarāgadosamohasantāne pavattaṃ. Idhāti imasmiṃ sutte. Dassitaṃ āturabhāvena. Nikkilesatāyāti sayaṃ pahīnakilesasantānagatatāya. Sekhā neva āturacittā pahīnakilese upādāya, appahīne pana upādāya āturacittā. Anāturacittataṃyeva bhajanti vaṭṭānusārimahājanassa viya tesaṃ cittassa kilesavasena āturattābhāvato.
“身”意为色身。谓如病者难免烦恼之相。谓此为害烦恼种类之集。此言即“此经中”，示于病相者。谓已断除烦恼之种子已绝断。诸在学者非病心故舍烦恼，而是执著心故难离。非病心者如大群之随顺环境，因其心中无烦恼故离病之相。
Nakulapitusuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 那拘罗父经注释终了。
2. Devadahasuttavaṇṇanā2. 迭瓦达哈经注释
§2
2.Devāvuccanti rājāno ‘‘dibbanti kāmaguṇehi kīḷanti laḷanti, attano vā puññānubhāvena jotantī’’ti katvā. Tesaṃ dahoti devadaho. Sayaṃjāto vā so hoti, tasmāpi ‘‘devadaho’’ti vutto. Tassa avidūre nigamo ‘‘devadaha’’ntveva saṅkhaṃ gato yathā ‘‘varaṇānagaraṃ, godhāgāmo’’ti. Pacchābhūmiyaṃ aparadisāyaṃ niviṭṭhajanapado pacchābhūmaṃ, taṃ gantukāmā pacchābhūmagamikā. Te sabhāreti te bhikkhū therassa vasena sabhāre kātukāmatāya. Yadi thero tesaṃ bhāro, therassapi te bhārā evāti ‘‘te sabhāre kātukāmatāyā’’ti vuttaṃ. Evañhi thero te ovaditabbe anusāsitabbe maññatīti. Idāni tamatthaṃ vivaranto ‘‘yo hī’’tiādimāha. Ayaṃ nibbhāro nāma kañci puggalaṃ attano bhāraṃ katvā avattanato.
二、天人称王者谓：“天人以神妙的欲乐之相娱乐戏弄，自身则因其功德的光明而焕发。”称此为「天火」。此火自生而出，称为「天火」。其附近的集落名为「天火」，如同「瓦兰那城」、「瞿陀乡」一般。后方地为荒野之地、安静村落，归于后方，为欲往者之地。诸僧在长老居处聚会，为了聚会的方便。若是长老担负其重，则长老亦担其重，故称「诸人集会，为了聚会方便而聚」。长老应当教诲、指导他们，使其认为如此。此时详说意旨，谓“何为荷重”者，此乃指某个人自负其重，故不转回。
Catubbidhenāti dhātukosallaṃ āyatanakosallaṃ paṭiccasamuppādakosallaṃ ṭhānāṭṭhānakosallanti evaṃ catubbidhena.
所谓四种，即因「界」之巧识、「处」之巧识、「缘起」之巧识，以及「处所」之巧识，共同组成的四种巧识。
Te mahallakābādhikātidaharapuggale gaṇhitvāva gacchati. Te hi divasadvayena vūpasantaparissamā eva. Hatthivānaratittirapaṭibaddhaṃ vatthuṃ kathetvā. ‘‘Eḷakāḷagumbeti kāḷatiṇagacchamaṇḍape’’tipi vadanti.
那群多病重的长者，则被拘束一起同行。彼等每日两天都止息劳作。讲述“象山猿猛虎受困的地方”，称之为“乐猿黑石室”等。
Vividhaṃ nānābhūtaṃ rajjaṃ virajjaṃ, virajjameva verajjaṃ, tattha gataṃ, paradesagatanti attho. Tenāha ‘‘ekassā’’tiādi. Cittasudattādayoti cittagahapatianāthapiṇḍikādayo. Vīmaṃsakāti dhammavicārakā. Kinti kīdisaṃ. Dassananti siddhantaṃ. Ācikkhati kīdisanti adhippāyo. Dhammassāti bhagavatā vuttadhammassa. Anudhammanti anukūlaṃ avirujjhanadhammaṃ. So pana veneyyajjhāsayānurūpadesanāvitthāroti āha – ‘‘vuttabyākaraṇassa anubyākaraṇa’’nti. Dhāreti attano phalanti dhammo, kāraṇanti āha – ‘‘sahadhammikoti sakāraṇo’’ti. Imināpi pāṭhantarena vādo eva dīpito, na tena pakāsitā kiriyā.
「异域国民清净而远离污秽，确实远离恶趣」是指「他乡人民」。因此云：「唯一者」等等。智者如智达他及其余悉为乡地主善士。审察者即为法理考察者。何所云耶？谓“见解”也。教学则谓“方法”也。所说“法”，即世尊所教导之法。附法即指顺法不逆法。又云“所说语法的解释”意为“依之解释说法”。法能自持，自为果，亦为因故谓“同法者即因”。此处的不同解释导致分歧争论，但仍未明示遣除之法。
Taṇhāvaseneva channampi padānaṃ attho veditabbo. Yasmā rāgādayo taṇhāya eva avatthāvisesāti. Tenāha ‘‘taṇhā hī’’tiādi. Vihananti kāyaṃ cittañcāti vighāto, dukkhanti āha – ‘‘avighātotinidukkho’’ti. Upāyāseti upatāpetīti upāyāso, upatāpo. Tappaṭipakkho pana anupāyāso nirūpatāpo daṭṭhabbo. Sabbatthāti sabbavāresu.
如同欲火遮蔽眼眸一样，应知“足”的意义。盖因贪欲等由欲生，故云“欲也”。扰乱身心谓之“烦恼”，痛苦谓之“苦”，又言“无扰则无苦”。故知“方便熄灭”即“迫害”，迫害又谓“痛苦”。苦中无方便者谓之无方便，无方便者谓之无迫害，应辨认无方便与无迫害。恒说“普遍处处皆然”。
Devadahasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 迭瓦达哈经注释完毕。
3. Hāliddikānisuttavaṇṇanā3. 哈离帝咖尼经注释
§3
3. ‘‘Avantidakkhiṇāpathe’’ti aññesu suttapadesu āgatattā āha ‘‘avantidakkhiṇāpathasaṅkhāte’’ti. Majjhimadesato hi dakkhiṇadisāya avantiraṭṭhaṃ. Pavattayittha ettha laddhīti pavattaṃ, pavattitabbaṭṭhānanti āha ‘‘laddhipavattaṭṭhāne’’ti. Ruppanasabhāvo dhammoti katvā rūpadhātūti rūpakkhandho vutto. Rūpadhātumhi ārammaṇapaccayabhūtena rāgena sahajātenapi asahajātenapi upanissayabhūtena appahīnabhāveneva vinibaddhaṃ paṭibaddhaṃ kammaviññāṇaṃ. Okasārīti vuccati – ‘‘tasmiṃ rūpadhātusaññite oke sarati pavattatī’’ti katvā. Avati ettha gacchati pavattatīti okaṃ, pavattiṭṭhānaṃ. Tenāha – ‘‘gehasārī ālayasārī’’ti.
三、「阿阇多坎尼悉底」等出现在别经文中，谓「阿阇多坎尼悉底」是其名。南方正中即南方，「阿阇多国」位于此处。谓「当地若已开始传布，则称之为正在发生」，谓「发展的所在」。谓「色法」即「色蕴」。色法中因缘聚合，或自然生，或非自然生，或因缘生，是缠绕着并随业识变化而粘连的。称「流动」是“流现于色法中”。谓「住于下流处，流动往来」，谓“居所”。因而谓“此为房舍及心所寄居处”。
Ugacchati vā ettha vedanādīhi saddhiṃ samavetīti oko, cakkhurūpādi. Paccayoti ārammaṇādivasena paccayo. Paccayo hotīti anantarasamanantarādinā ceva kammūpanissayaārammaṇādinā ca. ‘‘Viññāṇadhātu kho, gahapatī’’ti evaṃ vutte ‘‘kammaviññāṇavipākaviññāṇesu kataraṃ nu kho’’ti sammoho bhaveyya. Tassa sammohassa vighātatthaṃ apagamanatthaṃ. Asambhinnāvāti asaṃkiṇṇāva desanā katā. Ārammaṇavasena catasso abhisaṅkhāraviññāṇaṭṭhitiyo vuttā – ‘‘rūpupayaṃ vā, bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭheyya, rūpārammaṇa’’ntiādinā (saṃ. ni. 3.53). Tā viññāṇaṭṭhitiyo dassetumpi.
这里说“与感受等一同聚合”称为‘眼、色等’的合和。因缘，乃是以接触等为缘。缘者，意指因果相续不间断，既有行为所依，又有感官所依。世尊对在家居士说：“识界啊，”之后又说“于业识与果识中何者为主？”这即是迷惑的产生。若欲除除此迷惑，令其消失。所谓没有混杂者，即是用不杂乱之教法广说的。以接触为缘，有四种行识之立位，即“比库啊，色境为缘时，识得以立”等等，正如律藏三五三经中说。此即是识之立位，亦被示现出来。
Daḷhaṃ abhinivesavasena ārammaṇaṃ upentīti upayā, taṇhādiṭṭhiyo. Adhiṭṭhānabhūtāti patiṭṭhānabhūtā. Abhinivesabhūtāti taṃ taṃ ārammaṇaṃ abhinivissa ajjhosāya pavattiyā kāraṇabhūtā. Anusayabhūtāti rāgānusayadiṭṭhānusayabhūtā. Uparimakoṭiyāti pahānassa uparimakoṭiyā . Buddhānaññeva hi te savāsanā pahīnā. Pubbe aggahitaṃ viññāṇaṃ aggahitamevāti katvā kasmā idha desanā katāti codeti – ‘‘idhaviññāṇaṃ kasmā gahita’’nti. Pubbe ‘‘viññāṇadhāturāgavinibandhañca viññāṇa’’nti vuccamāne yathā yathā sammoho siyā paccayapaccayuppannavibhāgassa dukkarattā, idha pana sammohassa okāsova natthi avisesena pañcasu khandhesu kilesappahānavasenāti. Tenāha ‘‘kilesappahānadassanattha’’ntiādi. Kammaviññāṇena okaṃ asarantenā’’ti itthambhūtalakkhaṇe karaṇavacanaṃ. Asarantenāti anupagacchantena.
因坚固的执着以感触而进入，谓为欲渴着见。所谓坚持，乃是坚定不移。执着之因，是因依附各各的感官，再因其起而作用。习气之因，是指对贪爱、见取的习气。终极执着，乃是断除的终极。例如佛陀的教法已断绝这些执着。先前所执之识已有分别，故此处说教，意在指示“此处识为何因执？”而发出谴责。先前所言“识界与爱染之缚的识”，因各种缘起及相续烦难，因缘复杂难解，今此处不存在迷惑如足见于五蕴中烦恼的消除。因故说是“为显示烦恼消除之理”。对造作识以此为止，即使如本性坚固之萎缩也应称为“使其不生”。
Paccayaṭṭhenāti ārammaṇādipaccayabhāvena. Nimittaṃ uppattikaṃ. Ārammaṇa…pe… niketanti ārammaṇakaraṇasaṅkhātena nivāsaṭṭhānabhūtena rūpameva niketanti rūpanimittaniketaṃ.
因缘坚固，谓以感触等为条件而生起。此为标记的产生。感触……以及……住处，谓依感触之条件，以色为住所，故曰“色为标记的住所”。
Chandarāgassa balavadubbalatāyāti ajjhattakhandhapañcake chandarāgassa balavabhāvena taṃ ‘‘oko’’ti, bahiddhā chasu ārammaṇesu tassa dubbalatāya tāni ‘‘niketa’’nti vuttāni. Idāni yathāvuttamatthaṃ pākaṭaṃ katvā dassetuṃ ‘‘samānepi hī’’tiādi vuttaṃ. Okoti vuccati gehameva rattiṭṭhānabhāvato. Niketanti vuccati uyyānādi divāṭṭhānabhāvato. Tato dubbalataro hoti chandarāgo.
因贪爱有强弱之别，此指五蕴中的内蕴以贪爱之强为“识界”，外在六处感触则以弱为“住所”。现在将如前所论，明示其含义，以显示“于平等时亦有下劣”。所谓“界”指的是在家中夜间所栖，所谓“住所”指的是园林等白日所居，因此贪爱相较住所较弱。
Gehassitasukhenāti gehanissitena cittassa sukhena sukhito sukhappatto hoti. Kiccakaraṇīyesūti khuddakesu ceva mahantesu ca kattabbatthesu. Sayanti attanā. Antoti cittajjhāsaye.
“依处之当得乐”，谓为居处而致心安乐，得乐所以而获乐。所谓应行事者，即指小及大之应做义务。所谓“休息”，谓在心识中由心所知的境界。
Evaṃrūpoti īdisarūpo. Vaṇṇasaddo viya rūpasaddo rūpāyatanassa viya saṇṭhānassapi vācakoti adhippāyena ‘‘dīgharassa kāḷodātādīsu rūpesū’’ti vuttaṃ. Sukhādīsūti somanassādīsu. Tattha hi ‘‘abhiṇhaṃ somanassito bhaveyya’’nti patthanā siyā. Evaṃsañño nāmāti visayavasena saññāvisesapatthanamāha. Evaṃviññāṇoti pana idha visayamukhena viññāṇavisesapatthanaṃ vadati – ‘‘evaṃnipuṇarūpadassanasamatthaṃ, evaṃpañcapasādapaṭimaṇḍitanissayañca me viññāṇaṃ bhaveyyā’’ti.
“如是形态”，指此类形态。色声等词，因缘之作用，色界以及色聚合亦称之。总而言之，表示《长部》中四时色之说。快乐等亦同理，及至“将成快乐”的预期。称为“此类名相”，指识别对象之分类名。此处“识界”，即指专注于对象的识别类，谓“以此巧妙认知形态以成就，且此识具有五种净明条件为缘而生”。
Vaṭṭaṃ purato akurūmānoti loke cittaṃ apatthento. Asiliṭṭhaṃ pubbenāparaṃ asambaddhaṃ. Vadanti etenāti vādo, dosoti āha – ‘‘tuyhaṃ doso’’tiādi. Idheva imasmiṃyeva samāgame. Nibbeṭhehi dosato attānaṃ mocehi.
转轮在前，心不作恶，谓心于世间无依。心无退转，前后不中断无结缔。此即言论，谓为过失言曰“你的过失”等。便在此时此教中，受过失束缚自解脱。
Hāliddikānisuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 哈离帝咖尼经注释完毕。
4. Dutiyahāliddikānisuttavaṇṇanā4. 第二哈离帝咖尼经注释
§4
4.Cūḷachakkapañheti mūlapaṇṇāse cūḷataṇhāsaṅkhayasutte (ma. ni. 1.390 ādayo). Mahāsakkapañhepīti mahātaṇhāsaṅkhayasuttepi (ma. ni. 1.396 ādayo). Etanti ‘‘ye te samaṇabrāhmaṇā’’tiādisuttapadaṃ. Taṇhā sammadeva khīyati etthāti taṇhāsaṅkhayo, asaṅkhatā dhātūti āha ‘‘taṇhāsaṅkhaye nibbāne’’ti. Antaṃ atikkantaniṭṭhāti antarahitaniṭṭhā. Tenāha ‘‘satataniṭṭhā’’ti. Sesapadesūti ‘‘accantayogakkhemino’’tiādīsu.
四、名曰小轮问，载于根本经文《小渴灭经》第五章（三十七品根本），开头见于摩诃尼经卷一第三百九十页。大轮问见于《大渴灭经》卷一三百九十六页。通常此说“诸沙门婆罗门者”，渴望确实断除故名渴灭。其谓渴灭即无数藏相断灭，称为“渴灭入灭”，谓入灭为终极无余。故曰“恒住”，谓断余无间。辞句余音称“彻底无碍”等。
Dutiyahāliddikānisuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第二哈离帝咖尼经注释完毕。
5. Samādhisuttavaṇṇanā五、《定经》注释
§5
5.Samādhīti appanāsamādhi, upacārasamādhi vā. Kammaṭṭhānanti samādhipādakaṃ vipassanākammaṭṭhānaṃ. ‘‘Phātiṃ gamissatī’’ti pāṭho. Patthetīti ‘‘aho vata me īdisaṃ rūpaṃ bhaveyyā’’ti. Abhivadatīti taṇhādiṭṭhivasena abhinivesaṃ vadati. Tenāha ‘‘tāya abhinandanāyā’’tiādi. ‘‘Aho piyaṃ iṭṭha’’nti vacībhede asatipi tathā lobhuppāde sati abhivadatiyeva nāma. Tenāha ‘‘vācaṃ abhindanto’’ti. ‘‘Mama ida’’nti attano pariṇāmetvā anaññagocaraṃ viya katvā gaṇhanto ajjhosāya tiṭṭhati nāmāti dassento āha ‘‘gilitvāti pariniṭṭhapetvā gaṇhātī’’ti. ‘‘Abhinandatī’’tiādayo pubbabhāgavasena vuttā, ‘‘uppajjati nandī’’ti dvārappattavasena. Paṭhamehi padehi anusayo, pacchimena pariyuṭṭhānanti keci ‘‘gahaṇaṭṭhena upādāna’’nti katvā. Nābhinandati nābhivadatīti ettha heṭṭhā vuttavipariyāyena attho veditabbo. Na ‘‘iṭṭhaṃ kanta’’nti vadatīti ‘‘iṭṭha’’nti na vadati, ‘‘kanta’’nti na vadati. Nābhivadatiyeva taṇhāya anupādiyattā.
五、定者，为正定或近行定。业处谓为定之根本，是内观所缘。文句有“将生灭去”之意。此谓起意欣喜“啊，我当见此殊杰形相”等。谓此为爱欲执著，心意识着等。因故谓“由此生欢喜”等。又“啊，喜悦所乐”，词句意解为妄言，以生贪欲。又谓“口业入执”，自我分别转化自性，执为己有，时常存立，名曰“吞食”，以此而立住之。谓“欢喜者”，乃前部分所说况且，言“随缘欢喜”至此可见。首多句积习，后句渐释脱，谓“执紧界限以为执着”，实非欢喜，而为贪欲涌现。此处义反。非谓“喜欢可爱”，不谓“喜欢”，不谓“可爱”。因执着而非爱。
Samādhisuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《定经》注释终。
6. Paṭisallāṇasuttavaṇṇanā六、《独处经》注释
§6
6.Ñatvāāhāti ‘‘sati kāyaviveke cittaviveko, tasmiṃ sati upadhiviveko ca imesaṃ laddhuṃ vaṭṭatī’’ti ñatvā āha.
六、知知说：“若有念则肉体清净分別与心识分別相应，应当在此念心内欲得此证。”由此而起循环。
Paṭisallāṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《独处经》注释终。
7. Upādāparitassanāsuttavaṇṇanā七、《因取而惊惶经》注释
§7
7.Gahaṇenauppannaṃ paritassananti khandhapañcake ‘‘ahaṃ mamā’’ti gahaṇena uppannaṃ taṇhāparitassanaṃ diṭṭhiparitassanañca. Aparitassananti paritassanābhāvaṃ, paritassanapaṭipakkhaṃ vā. Ahu vata metaṃ balayobbanādi. Kammaviññāṇanti vipariṇāmārammaṇaṃ taṇhādiṭṭhisahagataṃ viññāṇaṃ tadanuvatti ca. Anuparivatti nāma taṃ ārammaṇaṃ katvā pavatti. Tenāha ‘‘vipariṇāmārammaṇacittato’’ti. Akusaladhammasamuppādāti taṇhāya aññākusaladhammasamuppādā. Pariyādiyitvāti khepetvā, tassa pavattituṃ okāsaṃ adatvā. Sauttāsoti taṇhādiṭṭhivasena sauttāso. Gaṇhitvāti taṇhādiṭṭhiggāhehi gahetvā tesañceva vasena paritassako. Rūpabhedānuparivatti cittaṃ na hoti. Vaṭṭatīti sabbākārena vattuṃ yuttanti attho.
七、谓由执着产生烦恼苦恼，执着与毒见痛苦见相随，是执着所产生。无烦恼即无执着反义。此谓力能镇压，业识谓随执着见染之识随转变。随转为离开此起缘随转起。故称为“随转识”。不善法生起，谓由渴爱所生多恶法。断除意谓连累断除，断除时不留空隙，故无缺漏。Sauttā即随执着见缘。保握谓以执着分别影响烦恼，进而相依存在。形异续转，则心不起变化。循环谓一切因缘律中有序而成。
Upādāparitassanāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《因取而惊惶经》注释终。
8. Dutiyaupādāparitassanāsuttavaṇṇanā8. 第二取恼经注释
§8
8.Taṇhāmānadiṭṭhivasena desanā katā ‘‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’’ti desanāya āgatattā. Catūsu suttesūti pañcamādīsu catūsu suttesu. Catutthe pana vivaṭṭameva kathitaṃ.
八、因渴爱我见心得显现“此为我，我即是此，此即我的”，此为教诲之由来。谓于四经中及第五经皆有论述。第四经中对此有详细解说。
Dutiyaupādāparitassanāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第二取恼经注释完毕。
9. Kālattayaaniccasuttavaṇṇanā9. 三时无常经注释
§9
9. Yadi atītānāgataṃ etarahi natthibhāvato aniccaṃ, paccuppannampi tadā natthīti ko pana vādo tassa aniccatāya, paccuppannamhi kathāva kā udayabbayaparicchinnattā tassa. Vuttañhetaṃ ‘‘nibbattā ye ca tiṭṭhanti, āragge sāsapūpamā’’ti (mahāni. 10).
九、若说过去未来现时都不存在，乃至现时亦不存在者，其无常之理何以成立？过去未来既无，现时无常之义又安立何处？此理当如何辨析？经中已说：“生起者即止息者，于初如火把。”
Kālattayaaniccasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 三时无常经注释完毕。
10-11. Kālattayadukkhasuttādivaṇṇanā10-11. 三时苦经等注释
§10-11
10-11.Tathārūpenevāti yathārūpeneva puggalajjhāsayena navamaṃ suttaṃ kathitaṃ, tathārūpenevāti. Te kira bhikkhū atītānāgataṃ ‘‘dukkha’’nti sallakkhetvā, tathā ‘‘anattā’’ti sallakkhetvā paccuppanne kilamiṃsu. ‘‘Atha nesa’’ntiādi sabbaṃ heṭṭhā vuttanayena vattabbaṃ.
十至十一、此谓谓与前文所说相同，乃指以个人心意之观念，乃至第九经所说，亦如是。谓彼比库以过去未来标示“苦”，又以“不我”为标示，于现时加以否定。若言“非此即彼”等语，皆应以下文教诫而说。
Kālattayadukkhasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 三时苦经等注释完毕。
Nakulapituvaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 那拘罗父品注释已结束。
2. Aniccavaggo
二、无常品
1-10. Aniccādisuttavaṇṇanā一至十．无常等经注释
§12-21
12-21.Pucchāvasikaṃ ānandattherassa pucchāvasena desitattā.
十二至二十一、此为安那达长老依其问答所说。
Aniccādisuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 无常等经注释已结束。
Aniccavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 无常品注释已结束。
3. Bhāravaggo
第三、重担品
1. Bhārasuttavaṇṇanā一．重担经注释
§22
22. Upādānānaṃ ārammaṇabhūtā khandhā upādānakkhandhā. Parihārabhāriyaṭṭhenāti parihārassa bhāriyabhāvena garutarabhāvena. Vuttameva atthaṃ pākaṭaṃ kātuṃ ‘‘etesañhī’’tiādimāha. Tattha yasmā etāni ṭhānagamanādīni rūpārūpadhammānaṃ paṅgulajaccandhānaṃ viya aññamaññūpassayavasena ijjhanti, na paccekaṃ, tasmā ‘‘etesa’’nti avisesavacanaṃ kataṃ. Puggalanti khandhasantānaṃ vadati. Khandhasantāno hi avicchedena pavattamāno yāva parinibbānā khandhabhāraṃ vahanto viya loke khāyati tabbinimuttassa sattassa abhāvato. Tenāha ‘‘puggalo’’tiādi. Bhārahāroti jātoti bhārahāro nāma jāto.
二十二、起因于取者的蕴，即谓“取蕴”。谓“负担、重载”者，喻负重担之状。已明说其义，曰“此等者”如是言。因这些诸处，如色与非色法，乃如跛脚盲人相互扶持，不能独行，故称“此等”，特指之义。谓众生即蕴之连续。蕴连续不断演转，如载负业重者于世间苦海漂流者。于解脱中，无此实体，故曰“个人”等语。谓载重者即生命之生。
Punabbhavakaraṇaṃ punabbhavo, taṃ phalaṃ arahati, tattha niyuttāti vā ponobhavikā. Tabbhāvasahagataṃ yathā ‘‘sanidassanā dhammā’’ti, na saṃsaṭṭhasahagataṃ, nāpi ārammaṇasahagataṃ. ‘‘Tatra tatrā’’ti yaṃ yaṃ uppattiṭṭhānaṃ, rūpādiārammaṇaṃ vā patvā tatratatrābhinandinī. Tenāha ‘‘upapattiṭṭhāne vā’’tiādi. Pañcakāmaguṇikoti pañcakāmaguṇārammaṇo. Rūpārūpūpapattibhave rāgo rūpārūpabhavarāgo. Jhānanikanti jhānasaṅkhāte kammabhave rāgo. Sassatādiṭṭhīti bhavadiṭṭhi, taṃsahagato rāgo. Ayanti rāgo bhavataṇhā nāma. Ucchedadiṭṭhi vibhavadiṭṭhi nāma, taṃsahagato chandarāgo vibhavataṇhā nāma. Esa puggalo khandhabhāraṃ ādiyati taṇhāvasena paṭisandhiggahaṇato. ‘‘Asesamettha taṇhā virajjati palujjati nirujjhati pahīyatī’’tiādinā sabbapadāni nibbānavaseneva veditabbānīti āha ‘‘sabbaṃ nibbānasseva vevacana’’nti.
再生之因是再生，再生之果是阿拉汉。如是中"紧缚"意谓重新生存者。其本质随从现前之法，如『近现之法』，非与积累同，亦非与根本同。所谓“那里那里”，指各各产生之处，诸如色等诸根相，于此处各各皆生欢喜。因此说“于产生之所”等。所谓“五欲功德”是指由五种欲望功德之缘生。色色及非色之生起中，爱染为色及非色之爱染。禅定缚者，谓禅定之习气。常存见，即存有见，随之者为爱染。此爱者谓存在渴爱。断灭见及无余涅槃见，是随之怨爱欲取涅槃渴爱。此人以烦蕴积重重载，因渴爱力而复受生。其余如“渴爱于此处消退、涅槃现前、断尽、废弃”等所有词句，皆应如涅槃相知而解，故说“诸法皆当视如涅槃般”。
Bhārasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 重担经注释已结束。
2. Pariññasuttavaṇṇanā二、《遍知经》注释
§23
23.Parijānitabbeti pahānapariññāya parijānitabbe. Tathā parijānanañca tattha chandarāgappahānaṃ, tesaṃ atikkamoti āha ‘‘samatikkamitabbeti attho’’ti. Accantapariññanti nibbānaṃ vadati. Tenāha ‘‘samatikkamanti attho’’ti.
第二十三条所谓明了当断者，意为具有断除之慧故当知断除。复谓于彼处断除欲爱者，胜过彼等，故云“胜过者当知其意”。绝对明了者即为涅槃。故曰“涅槃即是胜过”。
Pariññasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《遍知经》注释结束。
3. Abhijānasuttavaṇṇanā三、《证知经》注释
§24
24.Ñātapariññākathitā ‘‘abhivisiṭṭhāya paññāya jānana’’nti katvā. Dutiyapadenāti ‘‘parijāna’’nti padena. Tatiyacatutthehīti ‘‘virājayaṃ pajaha’’nti padehi.
第二十四条称为已知明白者，谓“凭智慧知晓已知”之意。第二句的“当知”即意义之知晓。第三、四句谓“断灭寂静”之意用词。
Abhijānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《证知经》注释结束。
4-9. Chandarāgasuttādivaṇṇanā四至九、《欲贪经》等注释
§25-30
25-30.Dhātusaṃyutte vuttanayeneva veditabbāni, kevalañhi ettha khandhavasena desanā āgatā, tattha dhātuvasenāti ayameva viseso. Cattāri saccāni kathitāni assādādīnavanissaraṇavasena desanāya pavattattā.
第二十五至三十条，与诸界相应称说，当知唯有此处用蕴计数教说。此中四圣谛已为称述，以脱除苦及不快为教理根本发动。
Chandarāgasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 《欲贪经》等注释结束。
10. Aghamūlasuttavaṇṇanā第十，《苦根经》注释
§31
31. Aghaṃ vuccati pāpaṃ, aghanimittatāya aghaṃ dukkhaṃ. Idañhi dukkhaṃ nāma visesato pāpahetukaṃ kammaphalasaññitaṃ. Tathā vaṭṭadukkhaṃ avijjātaṇhāmūlakattā. Aghassa nimittatāya aghaṃ dukkhaṃ. Vaṭṭānusārī mahājano hi dukkhābhibhūto tassa patikāraṃ maññamāno taṃ taṃ karotīti.
第三十一条“恶”为罪恶，因其为恶之标志故谓之苦。此苦尤指由罪恶因果所成故名苦。如轮回苦则由无明渴爱根本成。因恶之标志，苦为恶苦。若依轮转，大众被苦所困，企图回避苦，故各自作种种行为应对之。
Aghamūlasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《苦根经》注释完毕。
11. Pabhaṅgusuttavaṇṇanā第十一，《坏灭经》注释
§32
32.Pabhijjanasabhāvanti khaṇe khaṇe pabhaṅgusabhāvaṃ.
第三十二条“贪婪性”谓刹那刹那暴起破坏之性情。
Pabhaṅgusuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《坏灭经》注释完毕。
Bhāravaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《重担品》注释完毕。
4. Natumhākaṃvaggo
第四、非汝等品
1. Natumhākaṃsuttavaṇṇanā第一，《非你们所有经》注释
§33
33.Chandarāgappahānenāti tappaṭibaddhassa chandarāgassa pajahanena. Dabbādi pākatikatiṇaṃ pākaṭamevāti apākaṭaṃ dassetuṃ tālanāḷikerādi dassitaṃ, tiṇakaṭṭhānaṃ vā bhedadassanatthaṃ. Piyālo phārusakaṃ.
33.「欲爱放弃」者，谓适合刻意束缚的欲爱之放弃。以猪等所作的明显行为（如砍断椰子树叶枝干）为例，说明应当展示其明显性，或见其不同的状况。枇杷坚硬粗糙。
Natumhākaṃsuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 「非汝等经」之注释已毕。
3. Aññatarabhikkhusuttavaṇṇanā3. 「某比库经」之注释
§35
35.Yadi rūpaṃ anusetīti rūpadhamme ārabbha yadi rāgādayo anusayanavasena pavattanti. Tena saṅkhaṃ gacchatīti tena rāgādinā taṃsamaṅgīpuggalo saṅkhātabbataṃ ‘‘ratto duṭṭho’’tiādinā voharitabbataṃ upagacchatīti. Tenāha ‘‘kāmarāgādīsū’’tiādi. Abhūtenāti ajātena anusayavasena appavattena. Anusayasīsena hettha abhibhavaṃ vadati. Yato ‘‘ratto duṭṭho mūḷhoti saṅkhaṃ na gacchatī’’ti vuttaṃ. Nippariyāyato hi maggavajjhakilesā anusayo.
35.如果说『形色不受用』，是指从形色法开始，且欲等烦恼作为潜藏种子而起。如果如此，则谓借此欲等，彼执者应依这种法义，称此为『红色、恶劣』等，应予应行的观察，使之得正知。所谓『欲等及其等』等，是指非现行的、有潜藏种的、偶现并不常起的种子。这里说潜藏种子的滋生，是因为有说『红色、恶劣、愚痴等烦恼不生起时不成执』的教说。故此评论说，此处指的是潜藏种子的显现。因诸烦恼无始以来潜藏故。
Aññatarabhikkhusuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 「某比库经」之注释已毕。
4. Dutiyaaññatarabhikkhusuttavaṇṇanā4. 「第二某比库经」之注释
§36
36.Taṃ anusayitaṃ rūpanti taṃ rāgādinā anusayitaṃ rūpaṃ marantena anusayena anumarati. Tena vuttaṃ ‘‘na hī’’tiādi. Yena anusayena marantena taṃ anumarati. Tena saṅkhaṃ gacchatīti tathābhūtato tena ‘‘ratto’’tiādivohāraṃ labhati. Yena anusayena kāraṇabhūtena anumīyati, tena.
36.所谓潜藏于色者，是指欲等烦恼潜藏于色身。行者在死时依此潜藏记忆，正如所说『不可灭』。依此潜藏在死时记忆，因缘而生正果，故称之。由潜藏种的生起而知因缘，因缘即以此潜藏所致。
Dutiyaaññatarabhikkhusuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 「第二某比库经」之注释已毕。
5-6. Ānandasuttādivaṇṇanā5-6. 「阿难经」等之注释
§37-38
37-38. Ṭhitiyā ṭhitikkhaṇena sahitaṃ ṭhitaṃ. Ṭhitassa aññathattanti uppādakkhaṇato aññathābhāvo. Paññāyatīti upalabbhati. Paccayavasena dharamānattā eva jīvamānassa jīvitindriyavasena jarā paññāyati uppādakkhaṇato aññathattappattiyā. Vuttameva atthaṃ pākaṭataraṃ kātuṃ ‘‘ṭhitī’’tiādi vuttaṃ. Jīvi…pe… nāmaṃ. Tathā hi abhidhamme (dha. sa. 19) ‘‘āyu ṭhitī’’ti niddiṭṭhaṃ. Aññathattanti jarāya nāmanti sambandho.
37-38.「现时」者，与现时与瞬时并称，谓存在。存在不同于起生的另一状态，谓新生时不同的状态。所谓智者，能分别此。因缘不同，存在者即现时有活力的众生，其寿命依智识而知，因新生而见异。此意更明证如经中所说「存在」等语。故称「活…」等名称。又阿毗达摩（dha.sa.19）中有明确示现「寿命存在」之说。所谓不同状态，指的是老死有其关联。
Tīṇi lakkhaṇāni honti saṅkhatasabhāvalakkhaṇato. Yo koci rūpadhammo vā arūpadhammo vā lokiyo vā lokuttaro vā saṅkhāro. Saṅkhāro, na lakkhaṇaṃ uppādādisabhāvattā. Lakkhaṇaṃ, na saṅkhāro uppādādirahitattā. Na ca…pe… sakkā saṅkhāradhammattā lakkhaṇassa. Nāpi lakkhaṇaṃ vinā saṅkhāro paññāpetuṃ sakkā saṅkhārabhāvena. Tenāha ‘‘lakkhaṇenā’’tiādi. Idāni yathāvuttamatthaṃ upamāya vibhāvetuṃ ‘‘yathā’’tiādimāha. Tattha lakkhaṇanti kāḷarattasabalādibhāvalakkhaṇaṃ pākaṭaṃ hoti ‘‘ayaṃ asukassa gāvī’’ti.
此处有三种特征，为有为法的共同特征。任何形色法或非形色法，不论世俗或出世间，皆为有为法。有为法非其特征是生起，非其特征是无生起。既不以有为法之法性为其特征，亦不以没有特征证明有为法之存在。故说「以特征……」等。今依所说（经义）以譬喻说明「如」、「等」等言，故称。此中特征是指黑牛及其群体等具有的显著标识，如「这是一头病牛」的明显表征。
Evaṃ saṅkhāropi paññāyati sabhāvato upadhārentassa uppādalakkhaṇampi uppādāvatthāti katvā. Kālasaṅkhātoti uppajjamānakālasaṅkhāto. Tassa saṅkhārassa. Khaṇopīti uppādakkhaṇopi paññāyati. Uppādopīti uppādalakkhaṇopi. Jarālakkhaṇanti uppannajīraṇalakkhaṇaṃ, taṃ ‘‘ṭhitassa aññathatta’’nti vuttaṃ. ‘‘Bhaṅgakkhaṇe saṅkhāropi taṃlakkhaṇampi kālasaṅkhāto tassa khaṇopi paññāyatī’’ti pāṭho. Keci pana ‘‘jarāpī’’ti padampettha pakkhipanti. Evañca vadanti ‘‘na hi tasmiṃ khaṇe taruṇo hutvā saṅkhāro bhijjati, atha kho jiyyamāno mahallako viya jiṇṇo eva hutvā bhijjatī’’ti, bhaṅgeneva pana jarā abhibhuyyati khaṇassa atiittarabhāvato na sakkā paññāpetuṃ ṭhitiyāti tesaṃ adhippāyo. Tānīti arūpadhammānaṃ tīṇi lakkhaṇāni. Atthikkhaṇanti arūpadhammavijjamānakkhaṇaṃ, uppādakkhaṇanti adhippāyo. Sabbadhammānanti sabbesaṃ rūpārūpadhammānaṃ ṭhitiyā na bhavitabbaṃ. Tassevāti tassā eva ṭhitiyā. Tamatthanti jarālakkhaṇassa paññāpetuṃ asakkuṇeyyabhāvaṃ. Aññe pana ‘‘santativasena ṭhānaṃ ṭhitī’’ti vadanti, tayidaṃ akāraṇaṃ aṭṭhānaṃ. Yasmā sutte ‘‘ṭhitassa aññathattaṃ paññāyatī’’ti uppādavayehi nibbisesena ṭhitiyā jotitattā. Yaṃ panettha vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā vuttameva. Apica yathā dhammassa uppādāvatthāya bhinnā bhaṅgāvatthā icchitā, aññathā uppajjamānameva bhijjatīti āpajjati, evaṃ bhaṅgāvatthāyapi bhinnā bhaṅgābhimukhāvatthā icchitabbā. Na hi abhaṅgābhimukho bhijjati. Na cettha sakkā uppādābhimukhāvatthaṃ parikappetuṃ tadā tassa aladdhattalābhattā. Ayaṃ visesoti ṭhitikkhaṇo nāma rūpadhammānaṃyeva, na arūpadhammānanti ayaṃ īdiso viseso. Ācariyamati nāma tasseva ācariyassa mati, sā sabbadubbalāti āha ‘‘tasmā’’tiādi.
如是，关于造作也被称为本性的理解，对造作生起的标志也即生起之处特加说明。所谓“时间瞬限”即指生起时段的界限，谓造作所处之时间段。瞬间（khaṇo）即指出生起的瞬间。生起（uppāda）者，即生起之特征。所谓老化特征，是指生起则必随之衰败，此谓“处于固定的他异性”。有典文云：“在破坏的瞬间，造作的标志也随之被称为时间之界限中的瞬间。”但有人释称“老化”一词更为妥当。如是说：“在该时刻，造作虽未衰败，但其生命已长，如老者般衰败实为必然”，对于瞬间的破坏，老化之势已超越瞬间而不可明说，这正是对这类法的主导见解。这种现象有三种标志属于无色法。所谓现时瞬限者，是指出现无色法的瞬间，生起瞬限即为主导。所谓一切法，是指一切有色与无色法皆不应固定不变。此即“其”的含义。所谓老化标志，乃表示无法对其进行明确言说的境界。另有人曰：“因聚合而固着位所固定”，此乃无缘而立的八处。有经典言：“处于固定的他异性，则因生灭而显明其固定。”故此处应叙述的是下文所说。又如法的生起标志有所分别，破坏标志亦有所分别，且以不同面向生起时即已受损。如不面向破坏，则无生起之损害。此即所谓特殊，即生灭瞬限也，仅适用于有色法，而非无色法，这是此类特殊之区别。师长之见，即师意所表，谓诸法皆有缺陷，所以说“因此”等语。
Ānandasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 阿难经等之注释已毕。
7-10. Anudhammasuttādivaṇṇanā7-10. 随法经等之注释
§39-42
39-42. Apāyadukkhe sakalasaṃsāradukkhe ca patituṃ adatvā dhāraṇaṭṭhena dhammo, maggaphalanibbānāni. Tadanulomikā cassa pubbabhāgapaṭipadāti āha ‘‘dhammānudhammapaṭipannassā’’tiādi. ‘‘Nibbidābahulo’’ti aṭṭhakathāyaṃ paduddhāro kato, pāḷiyaṃ pana ‘‘nibbidābahulaṃ vihareyyā’’ti āgataṃ. Ukkaṇṭhanabahuloti sabbabhavesu ukkaṇṭhanabahulo. Tīhi pariññāhīti ñātatīraṇappahānapariññāhi. Parijānātīti tebhūmakadhamme paricchijja jānāti, vipassanaṃ ussukkāpeti. Parimuccati sabbasaṃkilesato ‘‘maggo pavattito parimuccatī’’ti vuttattā. Tathāti iminā ito paresu tīsu maggo hotīti dasseti. Idhāti imasmiṃ sutte. Aniyamitāti aggahitā. Tesu niyamitā ‘‘aniccānupassī’’tiādivacanato. Sāti anupassanā. Tattha niyamitavasenevāti idaṃ lakkhaṇavacanaṃ yathā ‘‘yadi me byādhayo bhaveyyuṃ , dātabbamidamosadha’’nti. Na hi sakkā etissā eva anupassanāya vasena sammasanācāraṃ matthakaṃ pāpetunti.
39-42. 为断除堕落之苦及所有轮回之苦，应持守法及道果涅槃。其历程称为法顺行者，即前半段的进修法，被称作“顺法修行者”等。有关“多厌离”一词，在注疏中被提及为“多厌离修行者”，巴利文亦有“宜多厌离修行”之说。念火旺盛者，意谓在一切苦恼中生起强烈的激昂心理。三慧，即超越三界的断除慧通过。所谓了知，谓远离三界法熟知了知，观照增进慧观。由此而解除一切烦恼，“道已开启，故已获解脱”。此句说明，应理解此中三种道的异同。此处谓“经中”言，即此经中。所谓“不定”，意指断绝尚未完全，谓“三昧行灭”等。作为对稳定之断观法诠释，以《如是我闻》中“若我有病，应得此药”等语为例。此断观不可随意废弃，缘若堕落断观，定难成就正法之行。
Anudhammasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 随法经等之注释已毕。
Natumhākaṃvaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 非汝等品之注释已毕。
5. Attadīpavaggo
5. 自灯分部
1. Attadīpasuttavaṇṇanā1. 自洲经之注释
§43
43. Dvīhi bhāgehi āpo ettha gatāti dīpo, dīpo viyāti dīpo oghehi anajjhottharanīyatāya. Yo paro na hoti, so attā, idha pana dhammo adhippeto. Attā dīpo etesanti attadīpā. Paṭisaraṇattho dīpaṭṭhoti āha – ‘‘attasaraṇāti idaṃ tasseva vevacana’’nti. Lokiyalokuttaro dhammo attā nāma ekantanāthabhāvato. Paṭhamena padena vutto eva attho dutiyapadena vuccatīti vuttaṃ ‘‘tenevāhā’’tiādi. Yavati etasmā phalaṃ pasavatīti yoni, kāraṇaṃ. Kiṃ pabhuti uppattiṭṭhānaṃ etesanti kiṃ pabhutikā. Pahānadassanatthaṃ āraddhaṃ. Tenevāha ‘‘pubbe ceva…pe… te pahīyantī’’ti. Na paritassati taṇhāparittāsassa abhāvato. Vipassanaṅgenāti vipassanāsaṅkhātena kāraṇena.
43. 水分作两端曰此处为灯，灯即盛水灯，因风浪不应熄灭。若不为外物所扰，即为自性，此处法为主导。谓自己为灯，因有自己所依，这即所谓自己之灯。所谓“依托灯”，谓此言即为其义。说至获得果报及原因即谓：前者与后者相继，如“以前若堕落，后必断除”等。无渴爱则不受烦恼之缠绕，这即观行所造之因。
Attadīpasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 自洲经之注释已毕。
2. Paṭipadāsuttavaṇṇanā2. 道经注释
§44
44. Sabhāvatosanto vijjamāno kāyo rūpādidhammasamūhoti sakkāyoti āha – ‘‘sakkāyo dukkha’’nti. Diṭṭhi eva samanupassanā, diṭṭhisahitā vā samanupassanā diṭṭhisamanupassanā, diṭṭhimaññanāya saddhiṃ itaramaññanā. Saha vipassanāya catumaggañāṇaṃ samanupassanā ‘‘catunnaṃ ariyasaccānaṃ sammadeva anurūpato passanā’’ti katvā.
44. 按本性生起者，身体即由各种色法聚合而成，谓之“色聚合体”（sakkāya）。又有教言，“色聚合体即苦”。此即见观之逻辑，见与有见者同为见观，同有接受与拒绝之分。联合正知观具有四圣谛的明了智慧，“以明了照见四圣谛之真实相”。
Paṭipadāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 道经注释完毕。
3. Aniccasuttavaṇṇanā3. 无常经注释
§45
45. Virāgo nāma maggo, vimuttiphalanti āha – ‘‘maggakkhaṇe virajjati, phalakkhaṇe vimuccatī’’ti. Aggahetvāti evaṃ nirujjhamānehi āsavehi ‘‘ahaṃ mamā’’ti kañci dhammaṃ anādiyitvā. ‘‘Cittaṃ virattaṃ, vimuttaṃ hotī’’ti vuttattā phalaṃ gayhati, ‘‘khīṇā jātī’’tiādinā paccavekkhaṇāti āha ‘‘saha phalena paccavekkhaṇadassanattha’’nti. Upari kattabbakiccābhāvena ṭhitaṃ. Tenāha ‘‘vimuttattā ṭhita’’nti. Yaṃ pattabbaṃ, taṃ aggaphalassa pattabhāvena adhigatattā santuṭṭhaṃ parituṭṭhaṃ.
45. 离欲名为道，解脱果亦谓之道。谓“道时离弃，果时解脱”。所谓“根本障碍”，指尚未断尽“我我所有”等烦恼之流。谓“心已离欲而解脱”。又“毕生已断”的检验，因此说“应随果而检视”。以完成之事为立基。故谓“因解脱而立”。当得之，以道果成就之义心满意足而无外求。
Aniccasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 无常经注释完毕。
4. Dutiyaaniccasuttavaṇṇanā4. 第二无常经注释
§46
46.Pubbantaṃ atītakhandhakoṭṭhāsaṃ. Anugatāti sassatādīni kappetvā gahaṇavasena anugatā. Aṭṭhārasa diṭṭhiyoti catasso sassatadiṭṭhiyo, catasso ekaccasassatadiṭṭhiyo, catasso antānantikadiṭṭhiyo, catasso amarāvikkhepadiṭṭhiyo, dve adhiccasamuppannadiṭṭhiyoti evaṃ aṭṭhārasa diṭṭhiyo na honti paccayaghātena. Aparantanti anāgataṃ khandhakoṭṭhāsaṃ sassatādibhāvaṃ kappetvā gahaṇavasena anugatā. Soḷasa saññīvādā, aṭṭha asaññīvādā, aṭṭha nevasaññīnāsaññīvādā, satta ucchedavādā, pañca paramadiṭṭhadhammanibbānavādāti evaṃ catucattālīsa diṭṭhiyo na honti paccayaghātena. Sassatadiṭṭhithāmaso ceva sīlabbatadiṭṭhiparāmāso ca na hoti paccayaghātena. Tenāha ‘‘ettāvatā paṭhamamaggo dassito’’ti anavasesadiṭṭhipahānakittanato. Pahīnā vikkhambhitā. Idaṃ panāti ‘‘rūpasmi’’ntiādi.
第四十六条。前世之蕴集现象。谓依附于恒常等法，通过总摄之法称为依附者。有十八种见地谓四种恒常见、四种部分恒常见、四种终极见、四种不死不退见、以及二种超世间现起见。如此十八见，因果断灭说并不存在。所谓未来，即依附于未来蕴集恒常诸法之存在，通过总摄之法称为依附者。有十六种想见、八种无想见、八种无分别无想见、七种断灭见、五种究竟见涅槃论见。如此四十九种见，亦因果断灭说不成立。恒常见之烦恼及戒律习见之偏执，亦因果断灭说不成立。是故说“此乃第一路径所显现”，不含余分，专指断除见。断除者即被舍弃者。此说乃“于色法中”等义也。
Dutiyaaniccasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第二无常经注释完毕。
5. Samanupassanāsuttavaṇṇanā5.《审观经》注释
§47
47.Paripuṇṇagāhavasenāti pañcakkhandhe asesetvā ekajjhaṃ ‘‘attā’’ti gahaṇavasena. Etesaṃ pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ aññataraṃ ‘‘attā’’ti samanupassanti. Itīti evaṃ. Yassa puggalassa ayaṃ attadiṭṭhisaṅkhātā samanupassanā atthi paṭipakkhena avihatattā saṃvijjati. Pañcannaṃ indriyānanti cakkhādīnaṃ indriyānaṃ.
第四十七条。谓依完满蕴集之法，将五蕴无缺地总摄，视为一体称为“我”，即总摄之法。五蕴中，有部分执为“我”的具体所见。如此者是谓。若于某人有此“我见”的共相体验，则在其反面业断灭时权能出现。五根乃指眼等五种根。
Ārammaṇanti kammaviññāṇassa ārammaṇaṃ. Mānavasena ca diṭṭhivasena ca ‘‘asmī’’ti gāhe sijjhante taṃsahagatā taṇhāpi taggahitāva hotīti vuttaṃ ‘‘taṇhāmānadiṭṭhivasena asmīti evampissa hotī’’ti. Gahetvāti ahaṃkāravatthuvasena gahetvā. Ayaṃ ahamasmīti ayaṃ cakkhādiko, sukhādiko vā ahamasmi. ‘‘Rūpī attā arogo paraṃ maraṇā’’ti evamādigahaṇavasena pavattanato vuttaṃ ‘‘rūpī bhavissantiādīni sabbāni sassatameva bhajantī’’ti. Vipassanābhinivesato pubbe yathevākārāni pañcindriyāni, atha vipassanābhinivesato paraṃ tenevākārena ṭhitesu cakkhādīsu indriyesu avijjā pahīyati vipassanaṃ vaḍḍhaetvā maggassa uppādanena, atha maggaparamparāya arahattamaggavijjā uppajjati. Taṇhāmānadiṭṭhiyo kammasambhārabhāvato. Kammassa…pe… eko sandhīti hetuphalasandhi. Puna eko sandhīti phalahetusandhimāha. Tayo papañcā atīto addhā atītabhavaaddhānaṃ tesaṃ adhippetattā. Anāgatassa paccayo dassito assutavato puthujjanassa vasena. Sutavato pana ariyasāvakassa vasena vaṭṭassa vūpasamo dassitoti.
所缘者，谓行为识所依止。依习见和视见而生“我执”，并据此产生附属渴爱，俱有终止之理。谓缘取为我执之所在。如我我所，乃眼等诸根或乐等所执为我己。此依总摄之法有言“色身我体，则他死”之类。因缘来看，实诸色法等无一私有，皆本属无常。由观照执着先由五根，继而观照止息执着，识于这些根中逐步破除无明，观慧增进，终得道果，是谓达至阿拉汉之道。渴爱我见由于业力积集而生。业……此乃业缘果合一之理。且有三种烦恼源于过去、现在、未来三世之所摄者。未来之因缘，由未闻之凡夫所依。而有闻法之圣弟子，由修习之缘而得平息。
Samanupassanāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《审观经》注释终了。
6. Khandhasuttavaṇṇanā6.《蕴经》注释
§48
48.Tathevāti ārammaṇabhāveneva. Ārammaṇakaraṇavasena upādānehi upādātabbanti upādāniyaṃ. Idhāpīti upādānakkhandhesupi. Vibhāgatthe gayhamāne aniṭṭhappasaṅgopi siyā, abhidhamme ca rāsaṭṭho eva āgato, ‘‘tadekajjhaṃ abhisaṃyuhitvā’’ti vacanato ‘‘rāsaṭṭhena’’icceva vuttaṃ.
第四十八条。又如是，仅是依止所缘之念处。谓由缘取行为所取，应受取之法即是所缘法。说此义也含于缘取蕴中。分辨释理中，虽有难舍法，但阿毗达摩中说此聚是依于单一法之总摄曰“取其中一”。
Khandhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《蕴经》注释终了。
7-8. Soṇasuttādivaṇṇanā7-8.《索那经》等注释
§49-50
49-50.Visiṭṭhoti padhāno. Uttamoti ukkaṭṭho. Aññaṃ kiṃ bhaveyyāti aññaṃ kiṃ kāraṇaṃ bhaveyya tathā samanupassanāya aññesaṃ avijjamānatāya vacanapariṭṭhitipabhinnato. Vajirabhedadesanaṃ nāma atthato teparivaṭṭadesanā.
第四十九至五十条。所谓上首即为“首领”。所谓上等即“高贵”。问其他何有，乃指其他依缘起之分别，彼眼见不同无明等，说明言辞之转折反复。所谓破坚固喻，即是意指绕指未直出之说。
Soṇasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 《索那经》等注释终了。
9-10. Nandikkhayasuttādivaṇṇanā9-10. 《喜尽经》等之解释
§51-52
51-52.Navamadasamesūti suttadvayaṃ saheva uddhaṭaṃ, dvīsupi atthavaṇṇanāya sarikkhabhāvato. Nandanaṭṭhena nandī, rañjanaṭṭhena rāgo. Satipi saddatthato bhede ‘‘imesaṃ atthato ninnānākaraṇatāyā’’ti vatvāpi pahāyakadhammabhedena pana labbhateva bhedamattāti dassetuṃ ‘‘nibbidānupassanāya vā’’tiādi vuttaṃ. Virajjanto rāgaṃ pajahatīti sambandho. Ettāvatāti ‘‘nandikkhayā rāgakkhayo’’ti ettāvatā. Vipassanaṃ niṭṭhapetvā vipassanākiccassa pariyosānena. Rāgakkhayāti vuṭṭhānagāminipariyosānāya vipassanāya rāgassa khepitattā. Anantaraṃ uppannena ariyamaggena samucchedavasena nandikkhayoti. Tenāha ‘‘idha maggaṃ dassetvā’’ti. Anantaraṃ pana uppannena ariyaphalena paṭipassaddhivasena nandirāgakkhayā sabbaṃ saṃkilesato cittaṃ vimuccatīti. Tenāha ‘‘phalaṃ dassita’’nti.
第五十一至五十二条。谓于两经中皆有粗重之语，亦为义解所依。『欢喜地』之名者，指欢悦之地，『悦乐地』之名者指乐地。乃言因三者义之别异，指“此义中除净偏差”，并曰“为使舍弃而分别”，故有分辨之法。谓由观照于烦恼尽而生离欲，故断此烦恼。谓“由此欢喜灭故，烦恼灭”，意即由观照所生涅槃前行达故。紧接着，由圣道所生断除，而令欢喜尽。是以说“于此现道”，紧接有圣果之证，令心远离诸染垢，谓说“果已显现”。
Nandikkhayasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 《喜尽经》等之解释已毕。
Attadīpavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《以自为岛品》之解释已毕。
Mūlapaṇṇāsako samatto. · 根五十已完。
6. Upayavaggo
六、方便品
1. Upayasuttavaṇṇanā1. 《伍巴亚经》之解释
§53
53. Upetīti upayo. Kathamupeti? Taṇhāmānādivasenāti āha ‘‘taṇhāmānadiṭṭhivasenā’’ti. Kathamidaṃ labbhatīti? ‘‘Avimutto’’ti vacanato. Taṇhādiṭṭhivasena hi baddho, kiṃ upetīti āha ‘‘pañcakkhandhe’’ti tabbinimuttassa tathā upetassa abhāvato. Ko panupetīti? Taṃsamaṅgīpuggalo. Taṇhādiṭṭhivasena upagamassa vuttattā viññāṇanti akusalakammaviññāṇamevāti vadanti. Javāpetvāti gahitajavaṃ katvā. Yathā paṭisandhiṃ ākaḍḍhituṃ samatthaṃ, evaṃ katvā. Tenāha ‘‘paṭisandhī’’tiādi. Aggahaṇe kāraṇaṃ vuttameva ‘‘okaṃ pahāya aniketasārī’’ti gāthāya vissajjane. Kammanimittādivasena paṭisandhiyā paccayabhūtaṃ ārammaṇaṃ paṭisandhijanakassa kammassa vasena vocchijjati. Patiṭṭhā na hoti sarāgakāle viya anupaṭṭhānato . Appatiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ vuttappakārena. Anabhisaṅkharitvāti anuppādetvā paccayaghātena.
五十三、“Upeti”者，谓方便。何以得名方便？因取渴爱等故，即言“由渴爱等见取”。何以得此？谓曰“未解脱”。由被渴爱等见所缚，何为方便？言“识五蕴”者。若已断除则方便不现。复何为所取？即与自身相应者。由被渴爱等见所集，故说“识”。此中“识”谓为不善业识。所谓迅疾攀缘者，谓作坚实的猛迅攀缘，如能结合法力，便能起续执，如此故曰“续”。因促使结合法故，揭示“舍弃、远离无所顺依之处”偈赞为因。以业因等缘，续为缘由而生，此乃业缘攀缘。无根之家如同无谓之时，续不能成立。谓续无根者，是指未堪任、且被缘破坏。如是。
Upayasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《伍巴亚经》之解释已毕。
2. Bījasuttavaṇṇanā二、种子经注释
§54
54.Bījajātānīti jāta-saddo padapūraṇamattanti āha ‘‘bījānī’’ti. Vacanti setavacaṃ. Ajjukanti tacchakaṃ. Phaṇijjakaṃ tulasi. Abhinnānīti ekadesenapi akhaṇḍitāni. Bījatthāyāti bījakiccāya. Na upakappatīti paccayo na hotīti dasseti. Na pāpitānīti pūtitaṃ na upagatāni. Taṇḍulasārassa ādānato sārādāni. Ārammaṇaggahaṇavasena viññāṇaṃ tiṭṭhati etthāti viññāṇaṭṭhitiyo. Ārammaṇavasenāti ārammaṇabhāvavasena. Sinehanaṭṭhenāti taṇhāyanavasena siniddhatāpādanena, yato ‘‘nandūpasecana’’nti vuttaṃ. Tathā hi viropitaṃ taṃ kammaviññāṇaṃ paṭisandhiaṅkuruppādanasamatthaṃ hoti. Sappaccayanti avijjāayonisonamanasikārādipaccayehi sappaccayaṃ. Viruhati vipākasantānuppādanasamattho hutvā.
五十四、“种子生者”名言为充词，即言“种子”等。谓种子是净白者，旨在根莖。谓释种者如片叶芽、罗勒芽。所谓不可分者，即使单一处所亦不破碎。谓种子义为种业之事。谓因未成熟，显示其条件不成。谓非不净即污秽者。由米谷之吸取而成精华。以攀缘持受之故，识得以存续，谓是识之坚立。所谓攀缘持受者，以攀缘性质而论。谓断除渴爱之心而致仁至止息，如“南杜淋浴”是也。故业识受困，不喜悦者，能生续发种子。所依条件谓无明之意。如此种得生长，若具果报能生后续现行。
Bījasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《种子经注释》终。
3. Udānasuttavaṇṇanā三、感兴语经注释
§55
55.Udānaṃ udāharīti attamanavācaṃ nicchāresi. Esa vuttappakāro udāhāro. Bhuso nissayo upanissayo, dānameva upanissayo dānūpanissayo. Esa nayo sesesupi. Tattha dānūpanissayo annādivatthūsu balavāti balavabhāvena hoti, tasmā upanissayabahulo kāmarāgappahāneneva kataparicayattā vipassanamanuyuñjanto na cirasseva anāgāmiphalaṃ pāpuṇāti, tathā suvisuddhasīlūpanissayo kāmadosajigucchanena. Yadi evaṃ kasmā ime dve upanissayā dubbalāti vuttā ? Vijjūpamaññāṇasseva paccayabhāvato. Sopi bhāvanūpanissayasahāyalābheneva, na kevalaṃ. Bhāvanā pana paṭivedhassa visesahetubhāvato balavā upanissayo. Tathā hi sā vajirūpamañāṇassa visesapaccayo. Tenāha ‘‘bhāvanūpanissayo arahattaṃ pāpetī’’ti.
五十五、“随喜”谓是自相所示，亦即举举。所谓资助及依止，为资助中之依止，犹如布施即布施依止（资）。此法亦通用于余种依止。于此布施依止者，如粮食等物，在力量或力量相上成就，故依止多为欲怒法断除修习因，作如是熟练修习，故攻略不久得未来果，亦如清净戒依止，以欲欲垢恶和合淤塞都灭除。如若如是，何以二依止谓为弱者？以智慧如明知之缘所成。同样亦有修习依止与获得援助者，非唯如此。修习依止者，由透彻修习缘故，是为坚固之依止。由此言“修习依止得阿拉汉果”。
Soti milakatthero. Vihāranti vasanaṭṭhānaṃ. Vihārapaccante hi paṇṇasālāya thero viharati. Upaṭṭhāti ekalakkhaṇena. Kūṭagoṇo viya gamanavīthiṃ. Tatthāti allakaṭṭharāsimhi. Udakamaṇikānanti udakathevānaṃ.
此为米拉迦长老。居住于居所所在。长老住在法座旁，近五十阙塔。拥有特异性之照顾。如密蜂群行走路径亦在此处。所谓密蜂聚处，指蜂群所在。水宝名为水天。
Attaniyevaupanesi udānakathāya vuttadhammānaṃ paripuṇṇānaṃ attani saṃvijjamānattā. Tenāha ‘‘uṭṭhānavatā’’tiādi. Ayañhi milakatthero sikkhāya gāravo sappatisso vattapaṭivattaṃ pūrento visuddhasīlo hutvā ṭhito, tasmā ‘‘dubbalūpanissaye’’ti vuttaṃ. Tenāha bhagavā udānento ‘‘no cassaṃ…pe… saññojanānī’’ti.
彼此二人之间以言实中所说法义的完善而知悉己身故。故言“起出者”等。此米拉迦长老因受持戒法而深受敬重，常行修习，故为清净戒行者，得立定故，谓之“弱依止”。故世尊以此问责曰：“非彼人……无所系缚……”
Sace ahaṃ na bhaveyyanti yadi ahaṃ nāma koci na bhaveyyaṃ tādisassa ahaṃsaddavacanīyassa kassaci atthassa abhāvato. Tato eva mama parikkhāropi na bhaveyyatassa ca pabhaṅgubhāvena anavaṭṭhitabhāvato. Evaṃ attuddesikabhāvena padadvayassa atthaṃ vatvā idāni kammaphalavasena vattuṃ ‘‘sace vā panā’’tiādi vuttaṃ. Atītapaccuppannavasena suññataṃ dassetvā idāni paccuppannānāgatavasena taṃ dassento ‘‘idāni panā’’tiādi vuttaṃ. Evaṃ adhimuccantoti edisaṃ adhimuttiṃ pavattento. Vibhavissatīti vinassissati. Vibhavo hi vināso. Tenāha ‘‘bhijjissatī’’ti. Vibhavadassanaṃ vibhavoti uttarapadalopena vuttanti āha ‘‘vibhavadassanenā’’ti. Vibhavadassanaṃ nāma accantāya vināsassa dassanaṃ. Tanti ariyamaggaṃ. Sāmaññajotanā hesā visesaniṭṭhā hotīti tatiyamaggavasena attho veditabbo.
若我不存在，且无任何存在于此名为我者，缘于此无我之语无我之声而生的任何利益亦无由生存。由此，我之遮止亦不存在，且借此断灭之性不生起续住。因此，于自我之旨义说两词之义已矣，如今依业果报之故而宣说“若然或非”等语。以过去现存之缘显现空无之理，于今现时未来之缘呈现，于是言“现时亦如是”等语。由此称为“断结”，即断结如前述之法也。谓“将亡”者，即将灭亡之义。灭尽者即毁灭。由此有“将湮”语。显灭之见谓“显灭”，因于末句省略故称之曰“显灭见”。显灭见指极尽灭亡之显现，谓第一圣道。常灯也是一种禅那，是次支圣道意之法可知。
Upari maggaphalanti aggamaggaphalaṃ. Natthi etissā jātiyā antaranti anantarā, anantarā vipassanā maggassa. Gotrabhū pana anulomavīthipariyāpannattā vipassanāgatikaṃ vā siyā, nibbānārammaṇattā maggagatikaṃ vāti na tena maggo antariko nāma hoti. Tenāha ‘‘vipassanā maggassa āsannānantaraṃ nāmā’’ti . Phalaṃ pana nibbānārammaṇattā kilesānaṃ pajahanavasena pavattanato lokuttarabhāvato ca kammamaggagatikameva, kusalavipākabhāvena pana nesaṃ attho pabhedoti vipassanāya phalassa siyā anantaratāti vuttaṃ ‘‘phalassa dūrānantaraṃ nāmā’’ti. ‘‘Āsavānaṃ khayo’’ti pana aggamagge vuccamāne vipassanānaṃ āsannatāya vattabbameva natthi. Atasitāyeti na tasitabbe tāsaṃ anāpajjitabbe. Tāsoti tāsahetu ‘‘tasati etasmā’’ti katvā. Soti assutavā puthujjano. Tilakkhaṇāhatanti aniccatādilakkhaṇattayalakkhitaṃ. Manamhi naṭṭhoti īsakaṃ naṭṭhomhi, tato parampi tattheva ṭhatvā kiñci apūritattā eva muttoti adhippāyo. ‘‘Na tāso nāma hotī’’ti vatvā tassa atāsabhāvaṃ dassetuṃ ‘‘na hī’’tiādi vuttaṃ. Kalyāṇaputhujjano hi bhayatupaṭṭhānañāṇena ‘‘sabhayā saṅkhārā’’ti vipassanto na uttasati.
上文所说之道果，谓正道之果。此果之间不存在三世相续之断裂，观慧道无间断相。若血脉相承而通达正道，则或成观慧尽头，或成涅槃之门，然因故此道不称为彼间接之道，故曰“观慧道之接近无间缘”。果报者因涅槃之境，即丧尽烦恼，生起出世间性质，乃因业道而入，相应善果显现，然此果不同，故称为“果之远间缘”。所谓“希尽”者，正道名之为“烦恼灭尽”。于正道称之，仅言观慧接近之义，绝无“已尽”之意。未能灭者不可断除，不应使彼堕入无明之境。谓此烦恼起因者“由此烦恼起故”。“起”者，谓凡夫未闻之人也。三相受标为无常等相。心中失去则称“无我”，由此依彼立有执着难遣之意，谓他们虽然立于法上，但仍未究竟圆满而得出离智慧。谓“非彼亦非此”即非是彼执之界，此理显现，“非彼故”，为显示其非执状态，称之“非我之现象”。善良凡夫因怖畏而作观慧谓“一切现行造作皆带忌惮”。
Udānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《感兴语经注释》终。
4. Upādānaparipavattasuttavaṇṇanā四、取循环经注释
§56
56.Catunnaṃparivaṭṭanavasenāti paccekakkhandhesu catunnaṃ ariyasaccānaṃ parivaṭṭanavasena. Rūpaṃ abbhaññāsinti sakalabhūtupādārūpaṃ kucchitabhāvato tattha ca tucchavipallāsatāya ‘‘dukkhasacca’’nti abhivisiṭṭhena ñāṇena aññāsiṃ paṭivijjhiṃ. Āhāravasena rūpakāyassa hānivuddhādīnaṃ pākaṭabhāvato visesapaccayato ca tassa ‘‘āhārasamudayā’’ti vuttaṃ. Dukkhasamudayakathā nāma vaṭṭakathāti ‘‘sacchandarāgo’’ti visesetvā vuttaṃ. Chandarāgaggahaṇena ca upādānakammāvijjāpi gahitā eva. Paṭipannā hontīti attho. Vattamānakālappayogo hesa yathā ‘‘kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hotī’’ti. Patiṭṭhahantīti patiṭṭhaṃ labhanti. Kevalinoti idha vimuttiguṇena pāripūrīti āha ‘‘sakalino katasabbakiccā’’ti. Yena teti yena avasiṭṭhena te asekkhe paññāpentā paññāpeyyuṃ, taṃ nesaṃ vaṭṭaṃ sekkhānaṃ viya natthi paññāpanāya. Vaṭṭanti kāraṇaṃ vaṭṭanaṭṭhena phalassa pavattanaṭṭhena. Asekkhabhūmivāroti asekkhabhūmippavatti.
56.谓以四重绕，即指独觉蕴中四圣谛之围绕。色谓一切众生所生之形体，由无常颠倒故，于苦圣谛中以特别知识证知断谛。因饮食而生色身体之增减等现象为因缘，故称饮食生起。苦集之说谓缘起之事，特别指出情欲贪爱，因集贪爱又被造作与无明所束缚。故曰修行者亦如是。所谓现时法之联系，如“净心生起”说。谓得到称为建立。谓独觉者以解脱之德完满故称之为“完全者”，以彼一切诸法诸事得周遍故。谓“以何”即谓缘何者，彼由未剩余之解脱，为未来至究竟之智慧持有，无法训练彼智慧故无能成碎净，谓其未圆满故。以“转续”表示缘起之转续。谓彻底遍满境界之场即碎净地转续也。
Upādānaparipavattasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《取循环经注释》终。
5. Sattaṭṭhānasuttavaṇṇanā5. 七处经注释
§57
57.Sattasuokāsesūti rūpapajānanādīsu sattasu okāsesu. Vusitavāsoti vusitaariyavāso. Etthāti imasmiṃ uddese. Sesaṃ nāma idha vuttāvasesaṃ. Vuttanayenāti heṭṭhā vuttanayena veditabbaṃ. Ussadanandiyanti ussannaguṇavato tosanaṃ sammodāpanaṃ. Guṇakittanena palobhanīyaṃ sekkhakalyāṇaputhujjanānaṃ pasāduppādanena. Idāni vuttameva atthaṃ pākaṭaṃ kātuṃ ‘‘yathā hī’’tiādi vuttaṃ.
57.谓七处空，指于色显生起诸处七处。所说净住，谓圣人清净住所。此处指于本题意即此。谓所余，指先前言之所余。谓由言所知，意即根据下文言说理解。谓兴起欣喜称喜，谓以此欣喜为增进之具。介绍此妙乐，欲令善修行者心生欢喜。如今即所讲义理显明，故引“如是”言说。
Ettāvatāti pañcannaṃ khandhānaṃ vasena sattasu ṭhānesu kosalladīpanena ettakena desanākkamena. Tanti ārammaṇaṃ. Dhātuādimattamevāti dhātāyatanapaṭiccasamuppādamattameva. Imesu dhammesūti imesu jātādīsu. Kammaṃ katvāti sammasanakammaṃ niṭṭhapetvāti attho. Evamettha pañcannaṃ khandhānaṃ vasena sattaṭṭhānakosallapavattiyā pabhedena vibhajitvā ‘‘tividhūpaparikkhī’’ti dasseti dhammarājā.
谓以五蕴为据，于七处由方便而启发，谓此乃五蕴所摄于七处之巧方便之举动。谓缘处等，只言缘处乃界与处之缘起。谓此诸法，谓此诸所生诸法。谓完成业，谓善法已成毕之意。故此处以五蕴为基，于七处善巧现现以示，彰显三类考察，谓法王（佛）示现。
Sattaṭṭhānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 七处经注释完毕。
6. Sammāsambuddhasuttavaṇṇanā6. 正自觉者经注释
§58
58. Adhikaṃ savisesaṃ payasati payuñjati etenāti adhippayāso, visiṭṭhapayogo. Tenāha ‘‘adhikapayogo’’ti. Imañhi magganti aṭṭhaṅgikaṃ ariyamaggamāha. Idhāti imasmiṃ sutte. Avattamānaṭṭhenāti buddhuppādato pubbe na vattamānabhāvena. Maggaṃ jānātīti samudāgamato paṭṭhāya sapubbabhāgaṃ sasambhāravisayaṃ saphalaṃ saudrayaṃ ariyaṃ maggaṃ jānāti avabujjhatīti maggaññū. Viditanti aññesampi ñātaṃ paṭiladdhaṃ hatthatale āmalakaṃ viya pākaṭaṃ akāsi, tathā katvā desesi. Amagge parivajjanena magge paṭipattīti tassa maggakusalatā viya amaggakusalatāpi icchitabbāti āha ‘‘magge ca amagge ca kovido’’ti. Ahaṃ paṭhamaṃ gatoti ahaṃ paṭhamamaggena samannāgato.
58.谓增加积聚，谓加重增上，谓增长之趣向，谓持久之事。故称为“增长之用”。于此道中谓八正道为正圣道。谓此经中所说。谓未转住，即佛出世之前未现世时之状态。谓知道，即从起处了知，全掌握以前部分，且具丰富所成之功德，明悉圣道故称“道智者”。谓知者，谓他人亦知，显现于手掌上如酸柑那般明显，故如此宣说。谓不治道即无由避舍而修行此道，由此道之精严谓“道通晓者”。谓初行者，谓初入此道者具此功德也。
Sammāsambuddhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 正自觉者经注释完毕。
7. Anattalakkhaṇasuttavaṇṇanā7. 无我相经注释
§59
59.Purāṇupaṭṭhāketi pubbe padhānapadahanakāle upaṭṭhākabhūte. ‘‘Avasavattanaṭṭhena assāmikaṭṭhena suññataṭṭhena attapaṭikkhepaṭṭhenā’’ti evaṃ pubbe vuttehi. Ettakena ṭhānenāti ‘‘rūpaṃ, bhikkhave, anattā’’ti ārabhitvā yāva ‘‘evaṃ me viññāṇaṃ mā ahosī’’ti ettakena suttapadesena. Akathitasseva kathanaṃ uttaraṃ, na kathitassāti vuttaṃ ‘‘tāni dassetvā’’ti. Samodhānetvāti sampiṇḍitvā. Vitthārakathāti vitthārato aṭṭhakathā. Anattalakkhaṇamevāti tabbahulatāya tappadhānatāya ca vuttaṃ. Aniccatādīnampi hi tattha taṃdīpanatthameva vuttattā tadeva jeṭṭhaṃ padhānaṃ tathā veneyyajjhāsayato.
第五十九条。“在过去的主要修行时期内，作为侍者而持守古老戒律，于无欲界、空处、我离、反观我身等修习之中”是依前所说之义。此处所谓“因此之处”，从“色皆非我，比库”开始，直达“我识若非是”之经文，是以经文之语为中枢。谓未言之即已了，无言者，谓已说“彼等见故”。“汇合解说”意即综摄合一。详释即详细注释。谓仅强调无我特质，由于广大而特别强调之。即便无常等也同理，因当用于启发意根之故，是此更重要之修习重点，故依此更胜一筹。由此悖理念而妄念皆应清除。
Anattalakkhaṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 无我相经注释完毕。
8. Mahālisuttavaṇṇanā8. 玛哈离经注释
§60
60.Ekantadukkhantiādīni padāni vuttanayāneva, tasmā tattha vuttanayeneva attho veditabbo. Ettha ca yathā sarāgo hetu paccayo saṃkilesāya, evaṃ savipassano maggo hetu paccayo ca visuddhiyāti daṭṭhabbaṃ.
第六十条。诸如“独苦”等词，乃于经文宣说中出现者，故其蕴含之义应缘据所说言辞理会。又如烦恼因缘于贪欲，正观之道亦因缘于清净，应当了知此理。
Mahālisuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 玛哈离经注释完毕。
9. Ādittasuttavaṇṇanā9. 燃烧经注释
§61
61.Ekādasahīti rāgādīhi upāyāsapariyosānehi ekādasahi santāpanaṭṭhena aggīhi. Dvīsūti aṭṭhamanavamesu. Dukkhalakkhaṇamevāti tabbahulatāya tappadhānatāya ca vuttaṃ.
第六十一条。所谓十一者，自贪等烦恼之渐熄终结中计，十一为熄除之处。所谓二十八者，即第八及第十九。谓仅注重苦相之特色，由于广泛而特别强调之。
Ādittasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 燃烧经注释完毕。
10. Niruttipathasuttavaṇṇanā10. 言路经注释
§62
62.Niruttiyova niruttipathāti patha-saddena padavaḍḍhanamāha yathā ‘‘bījāniyeva bījajātānī’’ti. Niruttivasenāti nibbacanavasena. Pathā ca atthānurūpabhāvato . Tīṇipīti niruttiadhivacanapaññattipathapadāni. Tathā hi ‘‘phusatīti phasso’’tiādinā nīharitvā vacanaṃ nirutti, ‘‘sirīvaḍḍhako dhanavaḍḍhako’’tiādinā vacanamattameva adhikāraṃ katvā pavattaṃ adhivacanaṃ, ‘‘takko vitakko’’tiādinā taṃtaṃpakārena ñāpanato paññatti. Atha vā taṃtaṃatthappakāsanena nicchitaṃ, niyataṃ vā vacanaṃ nirutti. Adhi-saddo uparibhāge, upari vacanaṃ adhivacanaṃ. Kassa upari? Pakāsetabbassa atthassāti pākaṭoyamattho. Adhīnaṃ vacanaṃ adhivacanaṃ. Kena adhīnaṃ? Atthena. Atthassa paññāpanatthena paññattīti evaṃ niruttiādipadānaṃ sabbavacanesu pavatti veditabbā. Aññathā ‘‘phusatīti phasso’’tiādippakārena niddhāraṇavacanānaṃyeva niruttitā, sirivaḍḍhakadhanavaḍḍhakapakārānameva abhilāpanaṃ adhivacanatā. ‘‘Takko vitakko’’ti evaṃpakārānameva ekameva atthaṃ tena tena pakārena ñāpentānaṃ vacanānaṃ paññattitā ca āpajjeyya. Asaṃkiṇṇāti na saṃkiṇṇā. Tenāha ‘‘avijahitā…pe… achaḍḍitā’’ti. Na saṃkīyantīti na saṃkirīyanti, na saṃkīyissanti na saṃkirīyissantīti attho. Appaṭikuṭṭhāti na paṭikkhittā. Yasmā bhaṅgaṃ atikkantaṃ uppādādi atikkantameva hoti, tasmā vuttaṃ ‘‘bhaṅgamevā’’ti. Yasmā desantaraṃ saṅkantopi atikkantanti vuccati, tasmā tadābhāvaṃ dassetuṃ ‘‘desantaraṃ asaṅkamitvā’’ti vuttaṃ. Yattha yattha hi saṅkhārā uppajjanti, tattha tattheva bhijjanti nirujjhanti vipariṇamanti vināsaṃ āpajjanti. Tenāha ‘‘vipariṇatanti…pe… naṭṭha’’nti. Apākaṭībhūtaṃ ajātattā eva.
第六十二条。所谓言语典故，即按字义扩展音节，如“种子生诸种”之说。所谓言语之意即说话之含义。所谓文体即与意义相应之表达方式。“三者”指法规、惯用语与路条。譬如“扫除即触”是言辞记载，视为法规；“财富增益”等词乃仅在词义范围内起权威之称呼；“寒冷酷热”等词，因其形象而得称谓。以此类推。上文为修饰词，下文为名词。谓乃点明者之意图。谓权威有所依归，意指所陈义理更明。谓言语之权属，依意义而定。由此诸法规言语，应循其意义而通行。否则，依上例言辞则为语义析解，依下文则属权威语言。若如是见，修辞规画乃基本权威。谓“寒冷酷热”等词，亦可基于具体场合，有不同内涵。谓分散者即非集中聚合者，故说“未结集……”，意谓非合会非起作用，非将来起作用，意谓不间断。谓“不散乱”者即无倒转无散失。因业续强调始生自灭，故谓“业即坏灭”。虽有所占据之地，亦应视为未聚集，故曰“不散乱地”。诸所依缘，皆生时即存在，灭时即消失，变异毁坏。是以谛谓为无常，非毁灭。谓非了果之生，乃非生。
Vasabhaṇagottatāya vassabhaññā. Mūladiṭṭhigatikāti mūlabhūtā diṭṭhigatikā, imasmiṃ kappe sabbapaṭhamaṃ tādisadiṭṭhisamuppādakā. Punappunaṃ āvajjentassāti ahetuvādapaṭisaṃyuttaganthaṃ uggahetvā pariyāpuṇitvā tadatthaṃ vīmaṃsantassa ‘‘natthi hetu, natthi paccayo sattānaṃ saṃkilesāyā’’tiādinayappavattāya laddhiyā ārammaṇe micchāsati santiṭṭhati, ‘‘natthi hetū’’tiādivasena anussavūpaladdhe atthe tadākāraparivitakkanehi saviggahe viya sarūpato cittassa paccupaṭṭhite cirakālaparicayena ‘‘evameta’’nti nijjhānakkhamabhāvūpagamanena nijjhānakkhantiyā tathāgahite punappunaṃ tatheva āsevantassa bahulīkarontassa micchāvitakkena samādiyamānā micchāvāyāmūpatthambhitā ataṃsabhāvaṃ ‘‘taṃsabhāva’’nti gaṇhantī micchāsatīti laddhanāmā taṃladdhisahagatā taṇhā santiṭṭhati. Yathāsakaṃ vitakkādipaccayalābhena tasmiṃ ārammaṇe adhiṭṭhitatāya anekaggataṃ pahāya cittaṃ ekaggataṃ appitaṃ viya hoti micchāsamādhinā. Sopi hi paccayavisesehi laddhabhāvanābalo īdise ṭhāne samādhānapatirūpakiccakaro hotiyeva vālavijjhanādīsu viyāti daṭṭhabbaṃ. Tathā hi anekakkhattuṃ tenākārena pubbabhāgiyesu javanavāresu pavattesu sabbapacchime javanavāre satta javanāni javanti. Tattha paṭhame satekiccho hoti, tathā dutiyādīsu. Sattame pana javane sampatte atekiccho hoti. Tenāha ‘‘assādentassā’’tiādi. Imesupīti dvīsupi ṭhānesu.
关于瓦萨巴那氏族。谓根本见地乃根本之见地，本时代一切无明嗔痴之根本立见。谓复复臻至者，谓对无因论著作，斟酌议论而重新论证。于是慧解之行者，在无因灭患说中执著错误见，实际无因不存在，未得果报，止于妄想，念头反复生灭。反复保持错误见念，故谓为错误念。以种种念头习见相缘，故起多念，不专一而心不净，无实止定力。如同修习苦行者橡皮屑之散乱，亦盛行于迷惑之中。不但如此，于历代辗转传递中，先前辈子所有故事以此为累积，至今七世辈子不断流传。初由一点滴积成，继次相续演进。七世之后成熟完备，略有杂纹。是故谓“成熟不熟”等语出现。此两处皆指此意。
Paccuppannaṃ vāti ettha iti-saddo ādiattho. Tena ‘‘yadetaṃ anāgataṃ nāma, nayidaṃ anāgata’’ntiādikaṃ saṅgaṇhāti. Tepīti te vassabhaññāpi na maññiṃsu lokasamaññāya anatikkamanīyato. Tenāha ‘‘atītaṃ panā’’tiādi. Khandhānaṃ upari niruḷhā paṇṇatti.
所谓“已现”，谓此语首次被引。以此曰“未来之谓非，非今之谓未来”，表明已成集合。所谓“七”，言长久不败，非凡人皆能理解。以此而说“既往亦复”等语。谓届于蕴层之上，名相已出。
Niruttipathasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 言路经注释完毕。
Upayavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 「近因品」之解释完毕。
7. Arahantavaggo
第七章 阿拉汉品
1. Upādiyamānasuttavaṇṇanā一、「执取经」之解释
§63
63.Gaṇhamānoti ‘‘etaṃ mamā’’tiādinā gaṇhamāno. Pāsenāti rāgapāsena. Tañhi māro mārapāsoti maññati. Tenāha ‘‘antalikkhacaro pāso, yvāyaṃ carati mānaso’’ti (saṃ. ni. 1.151; mahāva. 33). Mutto nāma hoti anupādiyato sabbaso khandhassa abhāvato.
第六十三条，『执受为我』谓以“这个是我的”等等执受。‘贪欲锁’者，以贪欲为锁。由此心魔谓之‘魔锁’。因而说“天空行者之锁，即此心所行”（出自梵网等）。所谓解脱者，是指完全不取于一切五蕴而无所有。
Upādiyamānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 「执取经」之解释完毕。
2-6. Maññamānasuttādivaṇṇanā二至六、「思量经」等之解释
§64-68
64-68. ‘‘Etaṃ mamā’’tiādinā. Maññanā abhinandanā ca. Taṇhāchandoti taṇhā eva chando. Sā hi taṇhāyanaṭṭhena taṇhā, chandikataṭṭhena chando. Catutthaṃ aniccalakkhaṇamukhena vuttaṃ, pañcamaṃ dukkhalakkhaṇamukhena, chaṭṭhaṃ anattalakkhaṇamukhena. Sesaṃ tīsupi sadisamevāti vuttaṃ ‘‘eseva nayo’’ti.
第六十四至六十八条，“这个是我的”等等，此谓执受与欢喜。‘渴爱与欲望’即‘渴爱’本身。此渴爱作渴爱相，欲作欲相。第四如无常相所显，第五如苦相， 第六如无我相。其余三相亦同，故称『如是法』。
Maññamānasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 「思量经」等之解释完毕。
7. Anattaniyasuttavaṇṇanā七、「非我所经」之解释
§69
69.Anattaniyanti na attaniyaṃ. Tenāha ‘‘na attano santaka’’nti.
第六十九条，不执我，谓不执我所有。故云“非自我所有者”。
Anattaniyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《非我所经》注释完毕。
8-10. Rajanīyasaṇṭhitasuttādivaṇṇanā8-10. 《可染经》等注释
§70-72
70-72.Rajanīyenāti rajanīyena rāguppādakena. Tenāha ‘‘rāgassa paccayabhāvenā’’ti. Rāhulasaṃyutte rāhulattherassa pucchāvasena āgatā. Idha rādhattherassa surādhattherassa ca pucchāvasena, pāḷi pana sabbattha sadisā. Tenāha ‘‘vuttanayeneva veditabbānī’’ti.
第七十至七十二条，“由乐者”指由乐生起的贪。故云“由贪之因缘起”。此为罗睺相应经中罗睺长老问询语。此处作答与宗派释有异，故云“依所说法应当知”。
Rajanīyasaṇṭhitasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 《可染经》等注释完毕。
Arahantavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《阿拉汉品》注释完毕。
8. Khajjanīyavaggo
第八章 破戒品
1-3. Assādasuttādivaṇṇanā1-3. 《味经》等注释
§73-75
73-75.Catusaccameva kathitaṃ assādādīnañceva samudayādīnañca vasena desanāya pavattattā. Yasmā assādo samudayasaccaṃ, ādīnavo dukkhasaccaṃ, nissaraṇaṃ maggasaccaṃ nirodhasaccañcāti vuttovāyamattho; dutiye samudayassādo samudayasaccaṃ, ādīnavo dukkhasaccaṃ, atthaṅgamo nirodhasaccaṃ, nissaraṇaṃ maggasaccanti vuttovāyamattho; tatiyaṃ ariyasāvakasseva vasena vuttaṃ.
七十三至七十五。仅依四圣谛加以论述，诸如苦及其起因等也随之依教法展开讲说。因欲集为苦谛，贪瞋等害为苦的根本，解脱道为灭谛，故有此教义；次依欲集为欲集谛，贪瞋等害为苦谛，八正道为灭谛，解脱灭为道谛，此为所说之意；第三则仅依圣弟子之立场而说。
Assādasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 《味经》等注释完毕。
4. Arahantasuttavaṇṇanā四、《阿拉汉经》注释
§76
76.Yattakā sattāvāsāti tasmiṃ tasmiṃ sattanikāye āvasanaṭṭhena sattā eva sattāvāsā. Tena yattakā sattāvāsā, tehi sabbehipi ete aggā ete seṭṭhā, ye ime arahantāti dasseti. Purimanayenevāti purimasmiṃ sattaṭṭhānakosallasutte vuttanayena.
七十六。所谓“住于某众生群”者，谓于该种生众中根据其所住，众生实居其中。由于这些众生为诸众生中之首，更为尊长，证得此乃阿拉汉，是前处所述于昔时众生根本造论经中所说。
Tadatthaparidīpanāhīti ‘‘pañcakkhandhe pariññāya. Taṇhā tesaṃ na vijjati. Asmimāno samucchinno’’tiādinā tassa yathāniddiṭṭhassa suttassa atthadīpanāhi ceva ‘‘anejaṃ te anuppattā, cittaṃ tesaṃ anāvila’’ntiādinā visesatthaparidīpanāhi ca. Jhānamaggaphalapariyāpannaṃ atisayitasukhaṃ etesamatthīti sukhinoti āha ‘‘jhāna…pe… sukhitā’’ti. Taṇhā tesaṃ na vijjatīti ettha tesaṃ apāyadukkhajanikā taṇhā na vijjatīti vuttaṃ. Vaṭṭamūlikāya taṇhāya abhāvā ‘‘nandī tesaṃ na vijjatī’’ti ettha vuccatīti. Imassapīti pi-saddena dukkhassābhāvenapīti dukkhābhāvo viya vaṭṭamūlikataṇhābhāvo sampiṇḍīyatīti daṭṭhabbaṃ. Tena hi te anupādisesanibbānappattiyā accantasukhitā evāti vuccantīti. ‘‘Seyyohamasmī’’tiādinayappavattiyā navavidho. Ñāṇenāti aggamaggaññāṇena.
次为义理说明，即“依悉知五蕴，渴爱不复存，离弊已腾越”等句，这是为阐明此经理义，又如‘无热无汗’，‘心清净’等，皆是特殊义理之说明。禅道及果证涵盖极乐，故称为“乐”，言“禅中乐”也。渴爱不存，谓苦催生之渴爱不存在。以根本渴爱无存为“非乐哀”，此处称为“彼乐不存”，形如根本渴爱相灭，能与之会聚者是也。由此成无染涅槃得极乐，故称此乐。关于“我是彼”之等五种依止，共有九种。所谓慧者，谓正行道之智。
Arahattaṃ anuppattā. Alittāti amakkhitā. Brahmabhūtāti brahmabhāvaṃ pattā, brahmato vā ariyamaggañāṇato bhūtā ariyāya jātiyā jātā. Satta saddhammā gocaro pavattiṭṭhānaṃ etesanti sattasaddhammagocarā.
阿拉汉谓无此烦恼所成。无碍谓无遗漏。所谓如梵，谓达梵之境界，亦即自此圣道智得成，出生智慧圣子。住于七正法道场者称为诸正法住处。
Nirāsaṅkacāro nāma gahito kutocipi tesaṃ āsaṅkāya abhāvato. Sammādiṭṭhiādīhi dasahi aṅgehi sammāvimutti-sammāñāṇapariyosānehi. ‘‘Āguṃ na karotī’’tiādīhi catūhi kāraṇehi. Taṇhā tesaṃ na vijjatīti idampi taṇhāpahānassa bahūpakāratādassanaṃ. Tenāha ‘‘dāsakārikā taṇhāpi tesaṃ natthī’’ti.
无怀疑行为者，者无疑惑由此所摄。依正见等十支至圆满正解脱智。诸诸依止原因曰“我不造”，此亦显示多种断欲之功用。故说“由此根本断欲，彼处欲不存”。
Navikampanti ‘‘seyyohamasmī’’tiādinā.
“我彼是也”等九种摇动。
Uddhaṃtiriyaṃ apācīnanti ettha ‘‘uddhaṃ vuccatī’’tiādinā rūpamukhena attabhāvaṃ gahetvā pavatto paṭhamanayo. Kālattayavasena dhammappavattiṃ gahetvā pavatto dutiyanayo. Ṭhānavasena sakalalokadhātuṃ gahetvā pavatto tatiyanayo. Buddhāti cattāri saccāni buddhavanto.
向上者谓之旃提利耶，谓“向上”之意。此乃第一义谛者，以形色之现象为我性而作发动。第二义谛者，以依时间顺序之法发生为业力流转而发动。第三义谛者，以依处所根本周遍诸法界而作发动。谓“佛”为四圣谛之集成者。
Sīhanādasamodhānanti sīhanādānaṃ saṃkalanaṃ. Loke attano uttaritarassābhāvā anuttarā. Uttaro tāva tiṭṭhatu puriso, sadisopi tāva natthīti asadisā. Sakalampi bhavaṃ uttaritvā bhavapiṭṭhe ṭhatvā vimuttisukhena sukhitattādivasena ekavīsatiyākārehi sīhanādaṃ nadanti.
狮子吼声之成就，谓狮吼之汇聚。世间无有超越己者，故称上者。上者即立足于真理之人，有相似者亦无此。诸众生亦不断超越苦海彼岸，于苦海之岸上以解脱乐及幸福等二十一种形态吼狮声。
Arahantasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《阿拉汉经》注释终了。
5. Dutiyaarahantasuttavaṇṇanā五、《第二阿拉汉经》注释
§77
77.Suddhikamevāti suddhasaṃkhittabandhameva katvā.
第七十七，谓唯以清净之细密结合而作成。
Dutiyaarahantasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《第二阿拉汉经》注释终了。
6. Sīhasuttavaṇṇanā六、《狮子经》注释
§78
78.Sīhoti parissayasahanato paṭipakkhahananato ca ‘‘sīho’ti laddhanāmo migādhipati. Cattāroti ca samānepi sīhajātikabhāve vaṇṇavisesādisiddhena visesena cattāro sīhā. Te idāni nāmato vaṇṇato āhārato dassetvā idhādhippetasīhaṃ nānappakārato vibhāvetuṃ ‘‘tiṇasīho’’tiādi āraddhaṃ. Tiṇabhakkho sīho tiṇasīho purimapade uttarapadalopena yathā ‘‘sākapatthivo’’ti. Kāḷavaṇṇatāya kāḷasīho. Tathā paṇḍusīho. Tenāha ‘‘kāḷasīho kāḷagāvisadiso, paṇḍusīho paṇḍupalāsavaṇṇagāvisadiso’’ti. Rattakambalassa viya kesaro kesarakalāpo etassa atthīti kesarī. Lākhārasaparikammakatehi viya pādapariyantehīti yojanā.
狮子，谓能忍耐困厄及正面对立者，得名狮子王。四者，谓同属狮类之中，由色彩及特异形状显现共四狮。今此因名色及食性等异，引起对所说狮之种种区分，诸如“吃草狮”等。食草狮，以草为食，名之为草狮，如肩部缺失而名“树狮”。黑色狮名黑狮，苍白狮名苍白狮。故说“黑狮似黑牛苍狮似苍牛”，且蔷薇红色之狮子体毛犹如绛纱云霞，即是“绛狮”。由足部周围之特殊结构，似伽蓝树叶形，谓之拉卡拉。
Kammānubhāvasiddhaādhipaccamahesakkhatāhi sabbamigagaṇassa rājā suvaṇṇaguhato vātiādi ‘‘sīhassa vihāro kiriyā evaṃ hotī’’ti katvā vuttaṃ.
由业报之成就及因缘激发，诸狮王皆得名，其居处如黄金洞穴等处。说“狮者栖息处及行事如是”等，因而得传。
Samaṃ patiṭṭhāpetvāti sabbabhāgehi samameva bhūmiyaṃ patiṭṭhāpetvā. Ākaḍḍhitvāti purato ākaḍḍhitvā . Abhiharitvāti abhimukhaṃ haritvā. Saṅghātanti vināsaṃ. Vīsatiyaṭṭhikaṃ ṭhānaṃ usabhaṃ.
等量立稳，谓于各处均安立土地。前面加固，谓向前加以加强。向外挪移，谓面向外侧挪动。破碎，谓毁坏。数字二十八之处，谓是野猪所居之地。
Samasīhoti samajātiko samabhāgo ca sīho. Samānosmīti desanāmattaṃ, samappabhāvatāyapi na bhāyati. Sakkāyadiṭṭhibalavatāyāti ‘‘ke aññe amhehi uttaritarā, atha kho mayameva mahābalā’’ti evaṃ balātimānanimittāya ahaṅkārahetubhūtāya sakkāyadiṭṭhiyā balabhāvena. Sakkāyadiṭṭhipahīnattāti sakkāyadiṭṭhiyā pahīnattā nirahaṅkārattā attasinehassa suṭṭhu samugghāṭitattā na bhāyati.
狮子亦称同族者、同分者。所谓同者，仅为宣说之名，且因生起平等，故无所畏惧。所谓自我见具强大能力者，即“谁人超越于我等？唯有吾自己为大力者”——如此以强大为因，由我慢所致的自我见力量。所谓放弃自我见者，谓已舍弃自我见而远离我慢，自我之爱已净，故无所畏惧。
Tathā tathāti sīhasadisatādinā tena tena pakārena attānaṃ kathesīti vatvā tamatthaṃ vivaritvā dassetuṃ ‘‘sīhoti kho’’tiādi vuttaṃ.
如此如此，即凭借狮子形象或以种种方式，自称自解，将本意陈说分明，显示说“狮子者”等之说法已为成立。
Katābhinīhārassa lokanāthassa bodhiyā niyatabhāvappattiyā ekantabhāvībuddhabhāvoti katvā ‘‘tīsu pāsādesu nivāsakālo, magadharañño paṭiññādānakālo, pāyāsassa paribhuttakālo’’tiādinā abhisambodhito purimāvatthāpi sīhasadisaṃ katvā dassitā. Bhāvini, bhūtopacāropi hi lokavohāro. Vijjābhāvasāmaññato bhūtavijjā itaravijjāpi ekajjhaṃ gahetvā paṭiccasamuppādasammasanato taṃ puretaraṃ siddhaṃ vipākaṃ viya katvā āha ‘‘tisso vijjā visodhetvā’’ti. Anulomapaṭilomato pavattañāṇavasena ‘‘yamakañāṇamanthanenā’’ti vuttaṃ.
于狮子类等，众生之主菩提时，已定得无所变异之佛果，遂称“一切定所依住”，谓“三座林中止息时，国王授舍时，所持付揭时”等，前因成熟亦称狮子之类示现。此心境及所成行为，乃通达世间之用。自认为具智慧者，通达知识法，则断除其他无记慧，成一而归，体悟缘起法，谓旧日业已成之果报，故言“三种智慧已清净”。顺逆流转之智慧，谓以对称之智“交错智慧之研磨”而称之。
Tattha viharantassāti ajapālanigrodhamūle viharantassa. Ekādasame divaseti sattasattāhato paraṃ ekādasame divase. Acalapallaṅketi isipatane dhammacakkapavattanatthaṃ nisinnapallaṅke. Tampi hi kenaci appaṭivattiyadhammacakkapavattanatthaṃ nisajjāti katvā vajirāsanaṃ viya acalapallaṅkaṃ vuccati. Imasmiñca pana padeti ‘‘dveme, bhikkhave, antā’’tiādinayappavatte imasmiṃ saddhammakoṭṭhāse. Dhammaghoso…pe… dasasahassilokadhātuṃ paṭicchādesi ‘‘sabbattha ṭhitā suṇantū’’ti adhiṭṭhānena. Soḷasahākārehīti ‘‘dukkhapariññā, samudayappahānaṃ, nirodhasacchikiriyā, maggabhāvanā’’ti evaṃ ekekasmiṃ magge cattāri cattāri katvā soḷasahi ākārehi.
其时所住，谓于无言菩提树根下而住。十一日乃至七周后，再十一日。所谓不动之坐榻，即于仙人堕处为转法轮而坐之稳固坐榻。若有人因某事坐于不变稳处如金刚宝座，称为不动坐榻。此中所说，曰“比库啊，有两极（即起止之义）”等语，为应机时现圣法汇集之时说。佛音等教授，遮盖十万世界，且以坚定为地，开示诸法。十六种合计，即苦报断、集灭见证、道之修习，分别合计四四，在十六种合成形式。
Vuttoyeva, na idha vattabbo, tasmā tattha vuttanayeneva veditabboti adhippāyo. Yasmā ca aparehipi aṭṭhahi kāraṇehi bhagavā tathāgatoti ārabhitvā udānaṭṭhakathādīsupi (udā. aṭṭha. 18; itivu. 38) tathāgatapadassa attho vutto eva, tasmā tattha vuttanayena attho veditabbo . Yadipi bhagavā na bodhipallaṅke nisinnamattova abhisambuddho jāto, tathāpi tāya nisajjāya nisinnova panujja sabbaparissayaṃ abhisambuddho jāto. Tathā hi taṃ ‘‘aparājitapallaṅka’’nti vuccati. Tasmā ‘‘yāva bodhipallaṅkā vā’’ti vatvā tena aparitussanto ‘‘yāva arahattamaggañāṇā vā’’ti āha.
正言当说者非此，故应依所说处辨别。又因其他八种缘，由世尊如来到起，故于《呜呼注释》等经亦释如来之义。且世尊虽未至菩提座而得无上正觉，但亦因该座而坐，得一切庄严，故称为“未败之座”。是以说“迄至菩提座”为引，依然不满足，复又言“迄至阿拉汉道、阿拉汉慧。”
Iti rūpanti ettha iti-saddo nidassanattho. Tena rūpaṃ sarūpato parimāṇato paricchedato dassitanti āha ‘‘idaṃ rupa’’ntiādi. ‘‘Idaṃ rūpa’’nti hi iminā bhūtupādāyabhedarūpaṃ sarūpato dassitaṃ. Ettakaṃ rūpanti iminā taṃ parimāṇato dassitaṃ. Tassa ca parimāṇassa ekantabhāvadassanena ‘‘na ito bhiyyo rūpaṃ atthī’’ti vuttaṃ. Sabhāvatoti salakkhaṇato. Sarasatoti sakiccato. Pariyantatoti parimāṇapariyantato. Paricchedatoti yattake ṭhāne tassa pavatti, tassa paricchedanato. Paricchindanatoti pariyosānappattito. Taṃ sabbaṃ dassitaṃ hoti yathāvuttena vibhāgena. Ayaṃ rūpassa samudayo nāmāti ayaṃ āhārādi rūpassa samudayo nāma. Tenāha ‘‘ettāvatā’’tiādi. Atthaṅgamoti nirodho. ‘‘Āhārasamudayā āhāranirodhā’’ti ca asādhāraṇameva gahetvā sese ādi-saddena saṅgaṇhāti.
如是色等，于此处“如是”一词，以示示例。以此色，显示其法之色相，分量、界限之状，故言“此色”等语。谓以此色，示指依色界基础及种类相状。以此色，显示其分量大小。又其分量，专指一切色法不出此处。所谓自然，即由色法特性所指；完全，即就作用而言；界限，即某个场所的发生、界定；分割，即所断为终尽之义。凡此悉皆依其本义细分。此色之生起名曰“因缘生起”，即谓此色之生起。故言“如此多”等等。灭者名止灭。则“因集之生起、因灭之止灭”亦是极为特殊，且以开头语将之归纳。
Paṇṇāsalakkhaṇapaṭimaṇḍitanti paṇṇāsaudayabbayalakkhaṇavibhūsitaṃ samudayatthaṅgamagahaṇato. Khīṇāsavattāti anavasesaṃ sāvasesañca āsavānaṃ parikkhīṇattā. Anāgāmīnampi hi bhayaṃ cittutrāso ca na hotīti. Ñāṇasaṃvego bhayatūpaṭṭhānañāṇaṃ. Itaresaṃ pana devānanti akhīṇāsave deve sandhāya vadati. Bhoti dhammālapanamattanti vācasikaṃ tathālapanamattaṃ.
所谓五十相环绕者，是指五十个起灭相所装饰、表示起集灭道四圣谛的整体现象。所谓净尽漏者，谓不残余、彻底灭尽烦恼的状态。即使是不返者，也心无畏惧、心无恐怖。智慧的紧迫感称为“恐怖的起因智慧”。其他人则误以为天神是不净尽漏者，针对天人而说。然此不过是仅限于言语的教说，对法的浅显阐述罢了。
Cakkanti satthu āṇācakkaṃ, taṃ pana dhammato āgatanti dhammacakkaṃ. Tattha ariyasāvakānaṃ paṭivedhadhammato āgatanti dhammacakkaṃ. Itaresaṃ desanādhammato āgatanti dhammacakkaṃ. Duvidhepi ñāṇaṃ padhānanti ñāṇasīsena vuttaṃ ‘‘paṭivedhañāṇampi desanāñāṇampī’’ti. Idāni taṃ ñāṇadvayaṃ sarūpato dassetuṃ ‘‘paṭivedhañāṇaṃ nāmā’’tiādi vuttaṃ. Yasmā cassa ñāṇassa suppaṭividdhattā bhagavā tāni saṭṭhi nayasahassāni veneyyānaṃ dassetuṃ samattho ahosi, tasmā tāni saṭṭhi nayasahassāni tena ñāṇena saddhiṃyeva siddhānīti katvā dassento ‘‘saṭṭhiyā ca nayasahassehi paṭivijjhī’’ti āha. Tiparivaṭṭanti idaṃ dukkhanti ca, pariññeyyanti ca, pariññātanti ca evaṃ tiparivaṭṭaṃ, taṃyeva dvādasākāraṃ. Tanti desanāñāṇaṃ pavatteti esa bhagavā. Appaṭipuggaloti patinidhibhūtapuggalarahito. Ekasadisassāti nibbikārassa.
所谓“转法轮”是导师转动教法之轮。由法而至的转轮，谓以法为所转。对圣弟子而言，是由对法的彻悟而生的转轮。对他人而言，则是由教诲的内容而生的转轮。智慧分两种，经典论书称：“一是彻悟智慧，一是说法智慧”。现在要以具足形态示现这两种智慧，称之为“彻悟智慧”等。因其智慧非常圆通，世尊曾能示现六十六千万种说法，因此世尊称“为六十六千万种演说”。“三转法轮”即此为苦谛、集谛、灭谛三转法轮，是相辅相成的三转，世尊即由此演说。所谓“非凡人”是无上下执着的圣人。所谓“意义同一”，即心无纷扰。
Sīhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《狮子经》注释终了。
7. Khajjanīyasuttavaṇṇanā七、《被啃食经》注释
§79
79.Vipassanāvasenāti etarahi rūpavedanādayo anussaritvā ‘‘pubbepāhaṃ evaṃvedano ahosi’’nti atītānaṃ rūpavedanādīnaṃ paccuppannehi visesābhāvadassanā vipassanā, tassā vipassanāya vasena. Yvāyaṃ ‘‘na idaṃ abhiññāvasenā’’ti paṭikkhepo kato, tassa kāraṇaṃ dassento ‘‘abhiññāvasena hī’’tiādimāha. Khandhapaṭibaddhā nāma gottavaṇṇahārādayo. Evaṃ anussarantoti yathāvuttavipassanāvasena anussaranto. Sabhāvadhammānaṃ eva anussaraṇassa vuttattā ‘‘suññatāpabba’’nti vuttaṃ.
“观行所依”指此时形色受等依止，如实忆念过去那些为色受等特点的存在，称为观行。从而显现过去与现行的种种差别，此即观行的本质。若抛弃此而不乐行，称为“非通达之依”。其原因说为“因通达明了”。所谓“蕴所系”，是指色蕴、受蕴等组构一切类属。由此回忆谓依观行，依此观行忆念本质，故称“空性特征”。
Yasmā te eva rūpādayo neva attā, na attaniyā asārā anissarā, tasmā tato suññā, tesaṃ bhāvo suññatā, tassā lakkhaṇaṃ ruppanādikaṃ dassetuṃ.
因这些色受等并非自体，亦非无缘无因的存在，所以它们由空性而生，称为空性。此即为空性的本质，显现色受等的无常本性。
Kiñcāti hetuatthajotake kāraṇe paccattavacananti āha ‘‘kiñcāti kāraṇapucchā, kena kāraṇena rūpaṃ vadethā’’ti. Etanti etaṃ bhūtupādāyabhedaṃ dhammajātaṃ. Kena kāraṇena rūpaṃ nāmāti kiṃ kāraṇaṃ nissāya rūpanti vuccatīti attho. Kāraṇuddesoti kāraṇassa uddisanaṃ. Ruppatīti ettha rūpaṃ nāma sītādivirodhipaccayasannipātena visadisuppatti. Tenāha ‘‘sītenapī’’tiādi. Pabbatapādeti cakkavāḷapabbatapāde, so pana tattha accuggato pākāro viya ṭhito. Tathā hi tattha sattā olambantā tiṭṭhanti. Hatthapāsāgatāti hatthapāsaṃ āgatā upāgatā. Tatthāti tasmiṃ hatthapāsāgate satte. Chijjitvāti mucchāpattiyā muccitvā, aṅgapaccaṅgaucchedavasena vā paricchijjitvā. Accantakhāre udaketi ātapasantāpābhāvena atisītabhāvameva sandhāya accantakhāratā vuttā siyā. Na hi taṃ kappasaṇṭhānaudakaṃ sampattikaramahāmeghavuṭṭhaṃ pathavīsandhārakaṃ kappavināsaudakaṃ viya khāraṃ bhavituṃ arahati, tathā sati pathavīpi vilīyeyyāti. Mahiṃsakaraṭṭhaṃ nāma himavantapadese ekaṃ raṭṭhaṃ.
所谓“因果明灯”，谓对因果之间的依存关系有明确认知。世尊问：“因果之因是何？依何因称色身？”意即探讨色身依赖何因而生，指出色身乃因缘和合所生。所谓因之所指，即指因。此处“色身”是指因缘和合下缘起的色身现象。色身乃由寒冷等对立因素互相依存而生，故作“寒冷亦然”等喻。所谓“山脚”，是指眼轮丘山脚，如同固定之岩石。众生依止其上而立。所谓“印痕束缚”，是指手镣等束缚之境。手镣即附着在手上的镣铐。此处即指在手镣束缚下的众生。所谓“切断”，是指用刀斩断或断离肢节之类。所谓“极寒流水”，形容由极热和极寒交替产生极冷之水，令人极感寒冷。此处极寒以极热与烈火相对仗而形成极寒状态。此水无沙泥杂质，纯净如同大雨云降临大地，故能逐渐使土地融化。所谓“地狱之国土”，是指喜马拉雅雪山所在国土。
Avīcimahānirayeti saussadaṃ avīcinirayaṃ vuttaṃ. Gaṅgāpiṭṭheti gaṅgātīre.
所谓无间大地狱，即称为无间地狱。所谓“恒河岸上”，是指恒河河边。
Sarantā gacchantīti sarīsapapadassa atthaṃ vadati. Etanti ruppanaṃ. Yathā kaṭhinatā pathaviyā paccattalakkhaṇaṃ, evaṃ ruppanaṃ rūpakkhandhassa paccattalakkhaṇaṃ, sabhāvabhūtalakkhaṇanti attho.
「Sarantā gacchantīti」意为「前进行进」，这是尸罗萨帕达的意义。此处称为「如露珠般的现象」。譬如地面的坚硬特质即其本质标志，依此类比，色蕴的本质特征是其自身的固有特性。
Purimasadisanti purime rūpakkhandhe vuttena sadisaṃ. Taṃ ‘‘kinti kāraṇapucchā’’tiādinā vuttanayeneva veditabbaṃ. Sukhaṃ iṭṭhārammaṇaṃ. Sukhādīnaṃ vedanānaṃ. Paccayatoti ārammaṇapaccayato. Ayamatthoti ‘‘sukhārammaṇaṃ sukhanti vuccatī’’ti ayamattho. Uttarapadalopena hesa niddeso. Vedayatīti anubhavati. Vedayitalakkhaṇāti anubhavanalakkhaṇā.
「Purimasadisantī」指的是先前所说的色蕴中类似的事物。应以「何为因缘之问」等所述内容来理解之。快乐是有利的依止，指的是诸受中包含的快乐之受。因缘者，即依止之因缘。此处「这旨趣」指「以快乐为依止，谓之快乐」。句末的断略是示意。感受即体验之意，感受标志即为体验的特征。
Nīlapuppheti nīlavaṇṇapupphe. Vatthe vāti nīlavatthe. Vā-saddena vaṇṇadhātuādiṃ saṅgaṇhāti. Appanaṃ vā jhānaṃ vāpento. Uppajjanasaññāpīti yaṃ kiñci nīlaṃ rūpāyatanaṃ ārabbha uppajjanasaññāpi, yā pakiṇṇakasaññāti vuccati.
「Nīlapupphe」指蓝色花朵。「Vatthe vāti」指的是蓝色莲花。「Vā」音即以其音表示色彩等元素。或是指禅定或吸入。所谓发起觉知者，是从任何蓝色色界开始的觉知，亦称为细微觉知。
Rūpattāyāti rūpabhāvāya. Yāgumevāti yāgubhāvinameva vatthuṃ. Yāguttāya yāgubhāvāya. Pacati nāma puggalo. Evanti yathā yāguādivatthuṃ puriso yāguādiatthāya pacati nipphādeti, ayaṃ evaṃ ruppanādisabhāve dhammasamūhe yathāsakaṃ paccayehi abhisaṅkhariyamāne cetanāpadhāno dhammasamūho pavattanatthaṃ visesapaccayo hutvā te abhisaṅkharoti niropeti nibbatteti. Tenāha ‘‘paccayehī’’tiādi. Rūpamevāti rūpasabhāvameva, na aññaṃ sabhāvaṃ. Abhisaṅkharotīti itarehi paccayadhammehi adhikaṃ suṭṭhu paccayataṃ karoti. ‘‘Upagacchati yāpeti āyūhatī’’ti tasseva vevacanāni. Abhisaṅkharaṇameva hi āyūhanādīni. Nibbattetīti tesaṃ dhammānaṃ ruppanādibhāvena nibbattiyā paccayo hotīti attho. Cetayitalakkhaṇassa saṅkhārassāti idaṃ saṅkhārakkhandhadhammānaṃ cetanāpadhānattā vuttaṃ. Tathā hi bhagavā suttantabhājanīye saṅkhārakkhandhaṃ vibhajantena cetanāva vibhattā.
「Rūpattāyāti」即指向色法存在。跟随「Yāgumevā」指的是正由祭祀做成依止的事物。人通过祭祀烹煮食物以满足目的。类似地，在色法集合的本性中，有意识用因缘集聚，使其起动运转。诸故缘乃是「因」之一，会促使该法起作、产生。故有言「依因」。色即是色的本性，而非他性。作起者即对其他因缘法比起更为适切地作依止。其作用是接近、滋养、延长寿命。正是此种造作，即自缘之一故缘。起生即生成，指在色等法的本性基础上，因着具意识的造作而生起。此即意识是行蕴的显现，可作行蕴的认知标志。正如世尊在释义经文中，指明行蕴是以意识起名。
Vātiṅgaṇaṃ brahatiphalaṃ. Caturassavallīti tivutālatā. Akhārikanti khārarasarahitaṃ, taṃ pana paṇṇaphalādi. Yattha loṇaraso adhiko, taṃ loṇikanti āha ‘‘loṇayāgū’’tiādi. Ambilādibhedaṃ rasaṃ.
「Vātiṅgaṇaṃ」是一种果实，个头较大。四重藤蔓意即四重植株。所谓「Akhārikā」无刺味，指的是叶片或果实质地柔和非苦。此果实样式如叶片等。咸味较重者称为「辣」，如盐质树等。此亦含多种水果种类味道。
Ākārasaṇṭhānagahaṇavasenāti nīlapītādiākāragahaṇavasena ceva vaṭṭacaturassādisaṇṭhānagahaṇavasena ca. Vināpi ākārasaṇṭhānāti ākārasaṇṭhānehi vinā, te ṭhapetvāpi. Paccattabhedagahaṇavasenāti tassa tassa ārammaṇassa pabhedagahaṇavasena. Asammohatoti yāthāvato. Viseso visesatthadīpanato, aviseso ayaṃ dhammo avisesadīpanato. Tenāha ‘‘viseso veditabbo’’ti. Jānanañhi avisiṭṭhaṃ, taṃ samāsapadato upasaggā visesenti. Tathā hi sañjānanapadaṃ paccabhiññāṇanimittaṃ ākāragahaṇamattaṃ bodheti, vijānanapadaṃ tato visiṭṭhavisayagahaṇaṃ . Pajānanapadaṃ pana tatopi visiṭṭhataraṃ pakārato avabodhaṃ bodheti. Tenāha ‘‘tassāpī’’tiādi. Ārammaṇasañjānanamattamevāti nīlādibhedassa ārammaṇassa sallakkhaṇamattameva. Avadhāraṇena lakkhaṇapaṭivedhattaṃ nivatteti. Tenāha ‘‘anicca’’ntiādi. Ñāṇasampayuttacittehi vipassantassa vipassanāya paguṇabhāve sati ñāṇavippayuttena cittenapi vipassanā hotiyevāti āha ‘‘aniccādivasena lakkhaṇapaṭivedhañca pāpetī’’ti. Paṭivedhanti ca upaladdhimeva vadati, na paṭivijjhanaṃ. Tenāha ‘‘ussakkitvā panā’’tiādi. Ussakkitvāti ussakkāpetvā maggapātubhāvampi pāpeti asammohasabhāvattā. Yathā lakkhaṇapaṭivedhakāle sañjānanalakkhaṇavasena saññāṇaanurūpavaseneva pavattaṃ, evaṃ viññāṇavijānanavasena vāyaṃ anurūpavaseneva pavattatīti daṭṭhabbaṃ.
「Ākārasaṇṭhānagahaṇavasena」指集合蓝色、黄色等诸色聚集，如圆环四重树枝形态的聚集。即使不聚合形态，以聚集形态放置也是如此。「Paccattabhedagahaṇavasena」指各各依止正相的区分集聚。正直不昧为「真实」。分别说明特异及普遍特性，当有分别时谓之特异，无分别时谛记为普遍。故有教诲「应知特异」。认知确立基础时，异于一般会附加特异含义。认为认知名词所依据的认识事物，依彼色彩聚合程度而断定，生起明了悟解。故有教诲「即使是○○也」。特定业理聚合的认知仅限于色等依止的特定特征。故云「阿赖耶之色性」，非他法之色性。由于更进一步的占有识之能指，特别性达成。从而说明「无常」之类特征可由具慧观照的心识领会。配合正知，领受通达应成佳行。故指出「无常等特征的领会随之而至」。所谓「领会」指的是实际获得明了，而非简单理解。故示例「起身者乃至」，即将觅求之正道达成，因断惑而至无痴之境。正如在观察特征时往往转为与感官数据相符之认识模式，这亦会因具慧识认识而转移变化，此应正视理解。
Idāni tamatthaṃ heraññikādiupamāya vibhāvetuṃ ‘‘yathā hī’’tiādimāha. Hiraññaṃ vuccati kahāpaṇaṃ, hiraññajānane niyutto heraññiko. Lokavohāre ajātā asañjātā buddhi etassāti ajātabuddhi, bāladārako. Vohārakusalo gāmavāsī puriso gāmikapuriso. Upabhogaparibhogārahattā upabhogaparibhogaṃ. Tambakaṃsamayattā kūṭo. Mahāsārattā cheko. Aḍḍhasārattā karaṭo. Nihīnasārattā saṇho. Ettha ca yathā heraññiko kahāpaṇaṃ cittādibhāvato uddhaṃ kūṭādibhāvaṃ rūpadassanādivasena uppattiṭṭhānatopi jānanto anekākārato jānāti, evaṃ paññā ārammaṇaṃ nānappakārato jānāti paṭivijjhati, tāya saddhiṃ pavattamānaviññāṇampi yathāvisayaṃ ārammaṇaṃ jānāti.
现在让我们从‘如同黄色金子’这类比喻来分析其本义。金子是被称为贵重货币的，因为它能生出金子，与金子相关者被称作黄金工匠。这里的‘未生、未造’意指世间现象尚未显现的未生智慧，为愚钝幼稚之心。‘巧于言辞’者是乡村人，指乡野村民。‘享用与所用因缘断绝’即享用因缘局限。‘烟草植物所变成之杂物’谓为废屑。‘广大炭灰’称为炭渣。‘半炭灰’称为手炭。‘劣质炭灰’名为煤灰。除此之外，如黄金工匠熟知货币之贵重，本性爱心由心等所生起的崇高庄严之色相及其现象之起止之地也能明了。由此多样方式，智慧能够认识到对象，洞察透彻，因此当识别对象而行知时，当时即使现行之识亦依适当领域而认识诸境。
Evaṃ svāyaṃ nesaṃ jānane viseso aññesaṃ avisayo, buddhānaṃ eva visayoti idaṃ visesaṃ milindapañhena vibhāvetuṃ ‘‘tenāhā’’tiādimāha, taṃ suviññeyyameva.
如此自己内在的认识特点虽有所差别，但他人则无此种认识能力，唯独如来诸佛对此对象洞察彻底，如《弥林问答》中所述：‘因此称之为洞察。’此意乃非常明确深知。
Attasuññānaṃ sabhāvadhammānaṃ dhammamattatāya kathitattā ‘‘anattalakkhaṇaṃ kathetvā’’ti vuttaṃ. Heṭṭhimamaggā ca yadi adhigatā, arahattassa anadhigatattā ‘‘ekadesamattenā’’ti vuttaṃ, taṃ aniccalakkhaṇaṃ dassetuṃ idaṃ pabbamāraddhaṃ, itarāni dve lakkhaṇāni tassa parihārabhāvenāti adhippāyo.
讲说无我的本性法之时，将诸法本质以法性来说，谓之‘说明无我相’。而若初道位已得，则因未得阿拉汉果位，即以分别专一之识力，如‘单向专注’而称。此举旨在显现无常相，为初步引入，其余两相则因功能而暂避未述，这是此处劝说的主要意图。
Yasmā panettha ‘‘taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave’’tiādidesanāya tīsu lakkhaṇesu idameva padhānabhāvena dassitaṃ, idaṃ appadhānabhāvenāti na sakkā vattuṃ, tasmā ‘‘tīṇi lakkhaṇāni samodhānetvā dassetumpī’’ti vuttaṃ. Apacinātīti apacayagāmidhamme nivatteti ekaṃsato apacayagāmipaṭipadāya paripūraṇato. Tenāha ‘‘no ācinātī’’tiādi. Vaṭṭaṃ vināsetīti vidhamati adassanaṃ gameti. Neva cinātīti na vaḍḍheti. Tadevāti taṃ vaṭṭaṃ eva. Vissajjetīti chaḍḍeti. Vikiratīti viddhaṃseti. Vidhūpetīti vaṭṭattayasaṅkhātaṃ aggikkhandhaṃ vigatadhūmaṃ vigatasantāpaṃ karotīti atthoti āha ‘‘nibbāpetī’’ti.
由于此处佛陀以‘那么你们看法如何，比库们？’询问，依此三相为主要表现，意涵非仅三相之列举，故此处谓为非完全列举之义。‘后续消退’指返本止息之法，谓随返本止息之修行而成就完整之返本止息法门。故有‘无后续消退’之说，所以破除轮回，失去显现，逐渐平息，无增长；此即指那轮回本体。宁灭亦即割断，不增不减，即此轮回。此轮回不添不减之义，此谓‘涅槃’。
Evaṃ passantiādi anāgāmiphale ṭhitassa ariyasāvakassa aggamaggaphalādhigamāya desanāti adhippāyenāha ‘‘vaṭṭaṃ vināsetvā ṭhitaṃ mahākhīṇāsavaṃ dassessāmī’’ti. Khīṇāsavassa anāgatabhāvadassanaṃyeva, sabbā cāyaṃ heṭṭhimā desanā suddhavipassanākathā, sahapaṭhamamaggā vā sahavijjūpamadhammā vā vipassanākathāti dassento ‘‘ettakena ṭhānenā’’tiādimāha.
此中宣说观见，立于圣徒无生果位者，即上乘圣徒证得之道果已成就。从而宣说‘破坏轮回，自立于大断尽净果’。断尽净果者，为见未来断尽果实，只言此乃此法主要修习圣正之净观所示。有时以初步之道法、或与正见相应之修学法，或相应之觉知法等，来证现‘以此程度之位’为说法依据。
Namassantiyeva mahatā gāravabahumānena. Tenāha ‘‘namo te purisājaññā’’tiādi. Tattha nidassanaṃ dassento ‘‘āyasmantaṃ nītattheraṃ viyā’’ti vatvā tamatthaṃ vibhāvetuṃ ‘‘thero’’tiādimāha. Tattha khuraggeyevāti kesoropanatthaṃ khuradhārāya agge sīse ṭhapite tacapañcakakammaṭṭhānamukhena bhāvanaṃ anuyuñjanto arahattaṃ patvā. Brahmavimānāti brahmānaṃ nivāsabhūtā vimānā.
以极大敬意礼敬，谓曰‘礼敬你這有真知之人’等。此处引例说明尊称长老比库，用语“长老”说明其义。称‘鞠羊刀’，指刀锋锐利，伏头以羊角骨护额，五种修炼场所配合，用以修习阿拉汉果位而成就。所谓《梵天宫》，是诸梵天所居住之宫殿。
Khajjanīyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《被啃食经》注释终了。
8. Piṇḍolyasuttavaṇṇanā八、《乞食经》注释
§80
80. Apakarīyati etenāti apakaraṇaṃ, padaṃ. Apakaraṇaṃ pakaraṇaṃ kāraṇanti atthato ekaṃ. Tenāha ‘‘kismiñcideva kāraṇe’’ti. Nīharitvāti attano samīpacārabhāvato apanetvā. Tathākaraṇañca evamete ettakampi appaṭirūpaṃ akatvā āyatiṃ sammā paṭipajjissantīti. Laddhabalāti laddhañāṇabalā.
「Apakarīyati」者，谓「Apakaraṇa」之意，即词义为『妨碍、阻碍』。自义层面，从意义而言，『阻碍』是『工具、手段』之一种。故此说『于何种因缘上』。『Nīharitvā』指其自身从邻近处驱除、赶走之行为。由此『障碍诸行』，不作不正之事，终究能正修行，行长久而正法不坏也。『Laddhabala』意为获得之力，即获取知识之力也。
Ekadvīhikāyāti ekekassa ceva dvinnaṃ dvinnañca īhikā gati upasaṅkamanā ekadvīhikā. Tenāha ‘‘ekeko ceva dve dve ca hutvā’’ti. Puthujjanānaṃ samuditānaṃ nāma kiriyā tādisīpi siyāti vuttaṃ ‘‘keḷimpi kareyyu’’nti. Parikappanavasena sammāsambuddhaṃ uddissa pesalā bhikkhūpi evaṃ karontīti.
『以一二之行进』者，谓逐一者与两两者之行进、前往、接近，故称『以一二之行进』。因此说『各自一人以及两两结伴』。所谓『凡夫众聚，此类事亦有可能』，乃为说明『或许会嬉戏玩耍』。意谓：以意乐筹量之力，即便是善行的比库，亦以为正自觉者而作如此行为。
Yugandharapabbatādīnaṃ antare sīdantaraṃ samuddaṃ nāma. Tattha kira vāto na vāyati, patitaṃ yaṃ kiñcipi sīdantaranadiyaṃ vilīyantā sīdanteva, tasmā taṃ parivāretvā ṭhitā yugandharādayopi sīdapabbatā nāma. Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘sīdantare sannisinnaṃ mahāsamuddaṃ viyā’’ti. Āhārahetūti āmisahetu sappitelādinimittaṃ, tesaṃ paṇāmanā.
「Yugandharapabbataādīnaṃ antare」者，即指『诸山脉之间』。其中有称『沉船海』者。因海中风不吹动，沉落之物皆归于沉船之海，故名。环绕之山脉名曰『沉船山』。据此『聚集于沉船海中且广阔』。『Āhārahetu』即食因，谓食物之因缘。及『Āmisahetu』如肉食、苦味等缘起故。称以奉献。
Pacchimanti nihīnaṃ. Tenāha ‘‘lāmaka’’nti, lāmakanto idhādhippeto –
『后』者，谓低劣者。因此说『劣』，此处所意指者即为劣——
‘‘Migānaṃ koṭṭhuko anto, pakkhīnaṃ pana vāyaso;
『猎物之群落边际，飞禽之翼端，』
Eraṇḍo anto rukkhānaṃ, tayo antā samāgatā’’ti. –
『蓖麻树之境界，三种边界聚会』。」
Ādīsu (jā. 1.3.135) viya. Ulatīti abhicarati. Abhisapanti etenāti abhisāpo. Abhisāpavatthu piṇḍolyaṃ. Attho phalaṃ vaso etassāti atthavasaṃ, kāraṇaṃ, tampi tesu atthi, tattha niyuttāti atthavasikā.
『初』者，如同《生经》第1卷第3章135节中所言。『暴行』者，意为『作恶』。『诅咒』者，称为『阿毗萨波』。诅咒的起因是宾多纳，意指此处的『意趣』是『成果』、『归依』，亦即意义与果报、缘起相应，且有因果关系，故称为『意义从属』。
Anto hadayassa abbhantare anupaviṭṭhā sokavatthūhi.
心的内侧内部，未敞开的悲伤因缘聚集之所。
Abhijjhāyitāti abhijjhāyanasīlo. Abhiṇhappavattiyā ceva bahulabhāvena ca bahularāgo. Pūtibhāvenāti kuthitabhāvena. Byāpādo hi uppajjamāno cittaṃ apagandhaṃ karoti, na sucimanuññabhāvaṃ. Bhattanikkhittakāko viyāti idaṃ bhattaṭṭhānassa asaraṇena kākassa naṭṭhasatitā paññāyatīti katvā vuttaṃ, na bhattanikkhittatāya. Asaṇṭhitoti asaṇṭhitacitto. Kaṭṭhatthanti kaṭṭhena kattabbakiccaṃ.
『嗔恨执著』者，意为执持嗔恨的性格。由强烈起作及广泛增长而成的多量嗔恨。『恶意』意指恶劣心态。由此种嗔恨生起时，令心不净不善，非清净真实之心。譬如投食的地方，乌鸦因无所依止而时常聚集，此非因投食之缘，而是因心无安定。『不安定』者，谓心不稳定无定。『砍伐之意』者，谓用木头完成某事。
Pāpavitakkehi kato, tasmā te anavasesato pahātabbāti dassanatthaṃ. Dvinnaṃ vuttattā eko pubbabhāgo, itaro missakoti vattuṃ yuttanti adhippāyena ‘‘ettha cā’’tiādi vuttaṃ. Evaṃ taṃ bhāventassa nirujjhanti evāti ekekamissakatāvasena gahetabbanti porāṇā. Upari tiparivaṭṭadesanāya animittasamādhiyeva dīpito. Tenāha ‘‘yāvañcida’’nti. Niddosoti vītarāgādinā niddoso.
由恶念所作，故显为必须无遗地放弃。说明缘由时用两种说法：一是前部分，一是后部分称为误说。按教义应说“此处有”，故引导『这里也』等语。如此修行者欲断除恶念，皆当各自逐渐斩断旧恶。以上为三重环绕的指导，专注无相禅定熏染。故称『直到某时』。『吠息』者，谓无贪嗔等烦恼之吠息心。
Piṇḍolyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《乞食经》注释终了。
9. Pālileyyasuttavaṇṇanā九、《巴利莱亚经》注释
§81
81.Pariyādiṇṇarūpacittāti rāgādīhi pariyādiyitvā khepetvā gahitacittā.
第八十一条，『被欲之恶意妨碍之心』者，谓被欲等烦恼环绕、破坏，被覆心念。
Bhagavato cāro vidito paricayavasena. Satthā paribhogaṃ karoti anuggaṇhanto ‘‘evaṃ hissa duggatimokkho bhavissatī’’ti. Aññatrāti vinā.
世尊的行为示现已广为人知，因熟识而相互认识。导师施与利益，伴随教化而言：“其必陷于恶道苦果。”此处『无除此者』者，意指无他例外。
Nāgenāti buddhanāgena aṅkusarahitena. Tato eva ujubhūtena cittena. Īsādantassa naṅgalasadisadantassa hatthino evaṃ cittaṃ sameti. Tattha kāraṇamāha ‘‘yadeko ramatī vane’’ti. Etena kāyavivekena ratisāmaññaṃ vadati.
『Nāgenā』者，谓无杖之佛杖。承此而起持心端正。以此持心，如驯服之象，虽有利牙如犁及有钩之象鼻，亦能安顺合心。故释言：“若一人乐于森林之中。”此是指离身染爱之趣，谓离身染爱谓身的分别心之乐。以身体宁静独处，此谓欲乐之共通说。
Attano dhammatāyāti pakatiyā sayameva.
『依自身之法性』者，谓依其本来自然之性，自行如此。
Āsavānaṃ khayoti idha arahattaṃ adhippetaṃ, taṃ pana aggamaggānantaramevāti āha ‘‘maggānantaraṃ arahattaphala’’nti. Vicayo desanāpaññā adhippetā, sā ca anekadhā pavattā evāti vuttaṃ ‘‘vicayaso’’ti, anekakkhattuṃ pavattamānāpi vicayo evāti katvā ‘‘vicayenā’’ti attho vutto. Sāsanadhammoti sīlakkhandhādiparidīpano pariyattidhammo. Parivitakko udapādi ‘‘cattāro satipaṭṭhānā’’tiādinā, evaṃ koṭṭhāsato paricchijja desite mayā dhamme katamassa jānanassa antarā āsavānaṃ khayo hotīti ekaccassa kaṅkhā hotiyevāti adhippāyo. Diṭṭhi eva samanupassanā diṭṭhisamanupassanā. Diṭṭhisaṅkhāroti diṭṭhipaccayo saṅkhāro. Tato eva taṇhāpaccayo hotīti vuttaṃ ‘‘tatojo so saṅkhāro’’ti. Tato taṇhāto so saṅkhāro jātoti catūsu esa diṭṭhisaṅkhāro diṭṭhūpanissayo saṅkhāro jāyati. Avijjāsamphassoti avijjāsampayuttasamphasso. Evamettha bhagavā saḷāyatananāmarūpaviññāṇāni saṅkhārapakkhikāneva katvā dasseti.
『Āsavānaṃ khayo』者，此处所说的阿拉汉，是超越烦恼之境界。又因此阿拉汉名为第一捷径之间者，故说为“道之间之阿拉汉果报”。“Vicayo”是指解脱智慧之教法，此智慧具清晰辨别多种观点。此处说“vicayaso”表示辨别、探究之意，因此多方随缘启示教法。所谓“sāsanadhammā”是指戒法清显诸法，称为经典释义。又有“四念处”等教法内现。廿余章分别详论于此教法。初因探求灭除烦恼之间的生灭真相，故起疑问。『Diṭṭhi』是此观察修习中对法的见解。『Diṭṭhisaṅkhāro』即依此见形成的构造习气。依此习气起『Taṇhā』（渴爱）之依。先有烦恼习气，再因烦恼生渴爱，即此谓“此习气是渴爱的依缘”之说。如此解释，世尊示现六境及名色识，视为诸行之一体。
Ettake ṭhāneti ‘‘idha bhikkhave assutavā puthujjano’’tiādiṃ katvā yāva ‘‘na me bhavissatī’’ti ettake ṭhāne. Gahitagahitadiṭṭhinti sakkāyadiṭṭhiyā ‘‘so attā, so loko’’tiādinā pavattaṃ sassatadiṭṭhiṃ, no cassaṃ, no ca me siyā’’tiādinā pavattaṃ ucchedadiṭṭhinti tathā tathā gahitadiṭṭhiṃ. ‘‘Iti kho, bhikkhave, sopi saṅkhāro anicco’’tiādidesanāya vissajjāpento āgato. Tattha tatthevāssa uppannadiṭṭhivivecanato imissā desanāya puggalajjhāsayena pavattitatā veditabbā, tevīsatiyā ṭhānesu arahattapāpanena desanāvilāso. Tatojo so saṅkhāroti tato vicikicchāya paccayabhūtataṇhāto jāto vicikicchāya sampayutto saṅkhāro. Yadi sahajātādipaccayavasena tato taṇhāto jātoti tatojo saṅkhāroti vucceyya, idamayuttanti dassento ‘‘taṇhāsampayutta…pe… jāyatī’’ti codeti. Itaro upanissayakoṭi idhādhippetāti dassento ‘‘appahīnattā’’ti vatvā ‘‘yassa hī’’tiādinā tamatthaṃ vivarati. Na hi taṇhāya vicikicchā sambhavati. Yadi asati sahajātakoṭiyā upanissayakoṭiyā taṇhāpaccayā vicikicchāya sambhavo eva. Diṭṭhiyāpīti dvāsaṭṭhidiṭṭhiyāpi. Tenāha ‘‘catūsu hī’’tiādi. Vīsati sakkāyadiṭṭhiyo sassatadiṭṭhiṃ ucchedadiṭṭhiṃ vicikicchañca pakkhipitvā paccekaṃ aniccatāmukhena vipassanaṃ dassetvā arahattaṃ pāpetvā desanā niṭṭhāpitāti āha ‘‘tevīsatiyā ṭhānesū’’tiādi.
『Ettake ṭhāne』者，譬如教示初发凡夫以“五蕴非我”论等，彼具身见“我即彼身”，此乃执著实有常存见。相对亦有“非我灭绝”断见。如此各自因执身见起“我与我所”而互相对立。同时约有执着见为“实有”或“断灭”分别观。故说“诸习气皆无常”。此时，依其分别见析解为三十二种处。于此阿拉汉所作说法果然能破惑灭见证得正觉。所谓“燃习气”者，触缘所生习气所生贪爱及怀疑之欲生。依此怀疑生于习气。若由同生条件，是曰触缘起贪之渴爱，反之亦可称为习气。指出其间关系，谓“习气即渴爱成生”，“渴爱即习气所生”。另有各种非依习气缘起之说。总之，此处将见解分为六十二种，故称“四种为主”。另有“二十种”识见，将“身见”等五十多种除别分别，显示慧观。如此展转论述，终证阿拉汉。故曰“三十二所处――阿拉汉以三十二处逐除见谛究竟所示”之义。
Pālileyyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《巴利莱亚经》注释终了。
10. Puṇṇamasuttavaṇṇanā十、满月经注释
§82
82. Dissati apadissatīti deso, kāraṇaṃ, tañca kho ñāpakaṃ daṭṭhabbaṃ. Yañhi so jānitukāmo ruppanādisabhāvaṃ, paṭhamaṃ pana sarūpaṃ pucchitvā puna tassa viseso pucchitabboti paṭhamaṃ ‘‘ime nu kho’’tiādinā pucchaṃ karoti, idhāpi ca so viseso eva tassa bhikkhuno antanti dasseti. Ajānanto viya pucchati tesaṃ hetunti adhippāyo.
『Dissati apadissatīti』言“现见及未现”，此地为教义所在及缘由，应当了知。若彼欲知色等诸法的本性，先问如色如何，次问其异处何在。初问“此乃何物？”已说明，复问“其别异何在？”此异处亦显现于比库。此皆不知，以疑惑去询其缘故。
Taṇhāchandamūlakā pabhavattā. Pañcupādānakkhandhāti ettha visesato taṇhupādānassa gahaṇaṃ itarassa taggahaṇeneva gahitaṃ tadavinābhāvatoti chandarāgo eva uddhaṭo. Idanti tappañhapaṭikkhipanaṃ. Yadipi khandhā upādānehi asahajātāpi honti upādānassa anārammaṇabhūtāpi, upādānaṃ pana tehi sahajātameva, tadārammaṇañca hotiyevāti dasseti. Na hi asahajātaṃ anārammaṇañca upādānaṃ atthīti. Idāni tamatthaṃ vivaritvā dassetuṃ ‘‘taṇhāsampayuttasmi’’ntiādi vuttaṃ, taṃ suviññeyyameva. Ārammaṇatoti ārammaṇakaraṇato. ‘‘Evaṃrūpo siya’’nti evaṃpavattassa chandarāgassa ‘‘evaṃvedano siya’’nti evaṃpavattiyā abhāvato tattha tattheva natasaṅkhārā bhijjanti, tasmā rūpavedanārammaṇānaṃ chandarāgādīnaṃ abhāvato attheva chandarāgavemattatā. Chandarāgassa pahānādivasena chandarāgapaṭisaṃyuttassa apucchitattā, ‘‘anusandhi na ghaṭiyatī’’ti vuttaṃ. Kiñcāpi na ghaṭiyatīti aññasseva pucchitattā, tathāpi sānusandhikāva pucchā, tato eva sānusandhikaṃ vissajjanaṃ. Tattha kāraṇamāha ‘‘tesaṃ tesa’’ntiādinā. Tena ajjhāsayānusandhivasena sānusandhikāneva pucchāvissajjanānīti dasseti.
『Taṇhāchandamūlakā pabhavattā』谓贪欲为根本所生。所谓『五蕴取阴』，此处特指贪嗔痴等根本取阴之紧抓缠绕。若失此根，犹如其他之取阴无助，故谓“无此根，则无取阴”。此处为防范烦恼根本的提问。如若五蕴取阴纵然无同生契缘，然取阴仍因具有共同本体之依缘，故此分别缘起依正说不依外缘。此即“非共生非无共同根基，取阴必然基于共同生故”。今逐一说明“基于贪欲之取阴为取阴之本”。此即能无误了知。所谓“界缘者”，指因界缘生之觉受。因对贪、嗔、痴之无缘故，故无界缘感受之起。由此说明不断探询缘起之缘故，即缘依关连能断烦恼。故教言：“各各不同”等因缘汇聚，依其前因探询，以除疑惑。
Puṇṇamasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 满月经注释已毕。
Khajjanīyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 副食品篇注释已毕。
9. Theravaggo
第九。长老品
1. Ānandasuttavaṇṇanā一、阿难经注释
§83
83.Paṭiccāti nissayaṃ katvā. ‘‘Esohamasmī’’ti diṭṭhiggāho, ‘‘seyyohamasmī’’ti mānaggāho ca taṇhāvaseneva hontīti taṇhāpi tathāpavattiyā paccayabhūtā tathāpavatti evāti vuttaṃ ‘‘asmīti evaṃ pavattaṃ taṇhāmānadiṭṭhipapañcattayaṃ hotī’’ti. Daharasaddo bāladārakepi pavattatīti tato visesanatthaṃ ‘‘yuvā’’ti vuttaṃ. Yuvāpi eko amaṇḍanasīloti tato visesanatthaṃ ‘‘maṇḍanakajātiko’’ti vuttaṃ. Tena mukhanimittapaccavekkhaṇassa sabbhāvaṃ dasseti. Tanti ādāsamaṇḍalaṃ olokayato. Parammukhaṃ hutvā paññāyeyyāti yadi puratthimadisābhimukhaṃ hutvā ṭhitaṃ, mukhanimittampi puratthimadisābhimukhameva hutvā paññāyeyyāti attho. Yadipi parassa sadisassa mukhaṃ bhaveyya, tathāpi kāci asadisatā bhaveyyāti vuttaṃ ‘‘vaṇṇādīhi asadisaṃ hutvā paññāyeyyā’’ti. Nibhāsarūpanti paṭibhāsarūpaṃ. Nibhāsarūpaṃ tāva kaṃsādimaye pabhassare maṇḍale paññāyatu, udake pana kathanti ‘‘kena kāraṇenā’’ti pucchati. Itaro ‘‘mahābhūtānaṃ visuddhatāyā’’ti vadanto tatthāpi yathāladdhapabhassarabhāvenevāti dasseti. Ettha ca maṇḍanajātiko puriso viya puthujjano, ādāsatalādayo viya pañcakkhandhā, mukhanimittaṃ viya ‘‘asmī’’ti gahaṇaṃ, mukhanimittaṃ upādāya dissamānarūpādi viya ‘‘asmī’’ti sati ‘‘ahamasmī’’ti ‘‘parosmī’’tiādayo gāhavisesā. Abhisametoti abhisamito, ayameva vā pāṭho.
因缘即依赖之义。所谓『我即是此』者，谓见取；所谓『彼即是我』者，谓我执，如渴爱之毒染。渴爱亦如是，以留存之性质而生起，依留存而生，因此称为『我』。说因缘依赖时云：『即是如斯生起之渴爱、我见及众见。』幼儿啼哭亦如此产生，故谓之『少年』。又谓少年中有未损礼之人，故谓之『有损礼种类』。由此观察面相，可见其本性。若观察圆形眉眼，上前而视，则意谓面相当面向前。虽然有异类面貌，然而常依颜色等不同而分别其貌，故谓『以色等不同而辨别』。黑暗如影随形。黑暗之形如铜铁等金属之圆光，应辨识之；水中者，复问『因何而生？』一说为众大净洁，故说明其当得之光明。此处，犹若刚生之色身凡夫，五蕴如影随形；面相如『我』之执凝；因面相执着故，生起『我是我』、『我是他』等不同主见。压制者即压制，通篇即此义。
Ānandasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 阿难经注释已毕。
2. Tissasuttavaṇṇanā二、帝萨经注释
§84
84. Madhurakaṃ vuccati kāye vibhāranti āha – ‘‘madhurakajāto viyāti sañjātagarubhāvo viyā’’ti. Garubhāve sati lahutā anokāsāva, tathā mudutā kammaññatā cāti vuttaṃ ‘‘akammañño’’ti. ‘‘Kāye’’ti ānetvā vattabbaṃ. Na pakkhāyantīti pakāsā hutvā na khāyanti. Tenāha ‘‘na pākaṭā hontī’’ti. Upaṭṭhahantīti upatiṭṭhanti. Na dissatīti gahaṇaṃ na gacchati. Mahāvicikicchāti aṭṭhavatthukā soḷasavatthukā ca vimati. Na hi uppajjati paripakkakusalamūlattā.
称之为甘甜，谓身上滋养，好比说『由甘甜而生，故其糙重亦扩散』。于糙重时有轻薄之差别，如泥土之松软及柔滑，故谓之『无糙重』。必须依『身』而论。所谓不腐坏者，意谓显现不离散，不破坏。又谓『不显漏』。服侍者，谓守护而立。谓不现形之意，意谓非显现未行。谓大疑惑者，为八千论及十六千论上的谓词。因非于善熟起，故不生起。
Kāmānametaṃ adhivacananti padaṃ uddharitvā yena adhippāyena bhagavatā ninnaṃ pallalaṃ kāmānaṃ nidassanabhāvena ābhataṃ, taṃ adhippāyaṃ vibhāvetuṃ ‘‘yathā hī’’tiādi vuttaṃ.
此谓欲者之名，所举词意即是，佛陀以此清净欲之显现教化众生，使欲清净，欲如是分别，故有如『如是』等语。
Tissasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 帝萨经注释完毕。
3. Yamakasuttavaṇṇanā3. 亚玛咖经注释
§85
85. Diṭṭhi eva diṭṭhigataṃ ‘‘gūthagataṃ muttagata’’nti (ma. ni. 2.119; a. ni. 9.11) yathā. Diṭṭhigataṃ nāma jātaṃ khandhavinimuttassa sattassa gahitattā.
见，谓归于见根之见；谓隐藏于心底，实为解脱之根，因见融入五蕴。见根者，谓由见而生或许。
Kupiteti diṭṭhisaṅkhātarogena kupite. Paggayhāti tesaṃ bhikkhūnaṃ santike viya therassa sāriputtassa sammukhā attano laddhiṃ paggayha ‘‘evaṃ khvāha’’nti evaṃ nicchayena vattuṃ asakkonto.
谓由见生烦恼而愤怒；谓比库之中圣者沙利迦前矢，立于自身之见，坚决断言『确是如此』而难以更改。
Anuyogavattaṃ nāma yena yutto, tassa attano gāhaṃ nijjhānakkhantiyāva yāthāvato pavedanaṃ. Therassa anuyoge bhummanti ‘‘taṃ kiṃ maññasi, āvuso yamakā’’tiādinā therena kathitapucchāya bhummaniddeso. Sace taṃ āvusoti idanti ‘‘sace taṃ, āvuso’’ti evamādikaṃ idaṃ vacanaṃ. Etanti yamakattheraṃ. Aññanti arahattaṃ. Vattabbākārena vadanto atthato arahattaṃ byākaronto nāma hotīti adhippāyena vadati.
所谓“anuyogavattaṃ”，是指有所依止、结合之物。以此依止，能恰当地引领自身身心进入寂静之境。长老所依止的依据是因他以『那是何意，善男子，有何对偶』等语，借由长老的询问而发出的理解指归。如果有人称之为“善男子”，则此辞亦如此类比使用。这即是“两难问答”长老之义。另有人称之为阿拉汉。总之，以须要讲明的事义而言，实际上是在说明阿拉汉的真义，这就是“主张”之说。
Etassa paṭhamamaggassāti etassa idāniyeva tiparivaṭṭadesanāvasāne tayā adhigatassa paṭhamamaggassa . Catūhi yogehīti attato piyato udāsinato veritoti catūhipi uppajjanaanatthayogehi.
“此为第一道”者，乃指现今本章节结束之时，已证得的第一圣道。所谓“依四种相续”，原指依自身爱惜、淡然、嫌弃心而生四种产生无益之缘起相续心境。
Upetīti taṇhupayadiṭṭhupayehi upādiyati taṇhādiṭṭhivatthuṃ pappoti. Upādiyatīti daḷhaggāhaṃ gaṇhāti. Adhitiṭṭhatīti abhinivissa tiṭṭhati. Kinti? ‘‘Attā me’’ti. Paccatthikā me eteti ete rūpavedanādayo pañcupādānakkhandhā mayhaṃ paccatthikā anatthāvahattāti vipassanāñāṇena ñatvā. Vipassanāya yojetvāti vipassanāya khandhe yojetvā.
“Upeti”谓依附渴爱支、见支等而生，对渴爱及见为缘者而获得身心依赖。所谓“Upādiyati”，即紧紧执持，抓取不放。“Adhitiṭṭhati”则有日夜盘桓、长久停留之意。问说：“为何？”答曰：“我我所有。”亦即此等色受想等五蕴，作为依止者，于我而言是相对无益的，透过慧观，已明知此理。所谓“依慧”者，谓以慧观察五蕴所摄身心业加以成就。
Yamakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 亚玛咖经注释完毕。
4. Anurādhasuttavaṇṇanā4. 阿努拉达经注释
§86
86.Tasseva vihārassāti mahāvane yasmiṃ vihāre bhagavā viharati, tasseva vihārassa. Imeti aññatitthiyā. Yasmā ayaṃ thero ṭhapanīyaṃ pañhaṃ ṭhapanīyabhāvena na ṭhapesi, tasmā. Aññatitthiyā…pe… etadavocuṃ. Tenāha ‘‘ekadesena sāsanasamayaṃ jānantā’’ti.
“住处”乃指世尊常住涅槃前所在的“丛林大林”。此住处因本长老未曾提出应答之问，故他人无法以此问答为据，引申他义。故人亦如此言：‘此乃一处教法之时。’
Gahitameva hoti tato pageva siddhattā. Tenāha ‘‘tassa mūlattā’’ti. Evanti ‘‘dukkhañceva paññapemi, dukkhassa ca nirodha’’nti evaṃ. Vaṭṭavivaṭṭamevāti pañcannaṃ pana khandhānaṃ samanupassanāya vasena vaṭṭaṃ, ‘‘evaṃ passa’’ntiādinā vivaṭṭaṃ kathitameva.
已获得时，紧随其后即证得无漏果位。故称之为“根本时点”。又有言“从痛苦处悟出，到痛苦的止息”，即此情形也。“轮转论”中，谓五蕴如轮，如环状物环环相续。按“如此观察”等语，乃是解释轮转的形态。
Anurādhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 阿努拉达经注释完毕。
5. Vakkalisuttavaṇṇanā5. 瓦咖离经注释
§87
87.Nagaramajjhe mahāābādho uppajjīti nagaramajjhena āgacchanto kammasamuṭṭhāno mahanto ābādho uppajjati. Samantato adhosīti sabbabhāgena paripphandi. Iriyāpathaṃ yāpetunti sayananisajjādibhedaṃ iriyāpathaṃ pavattetuṃ. Nivattantīti osakkanti, parihāyantīti attho. Adhigacchantīti vaḍḍhanti. Satthu guṇasarīraṃ nāma navavidhalokuttaradhammādhigamamūlanti katvā vuttaṃ ‘‘navavidho hi…pe… kāyo nāmā’’ti, yathā sattānaṃ kāyo paṭisandhimūlako.
所谓“大城中心大疾病兴起”者，乃指众生业力因集结迸发，犹如大疫横行于人间。四面八方都被环绕堵塞。令行走路径受阻阻难，诸如卧于床上或其他安身之处，均无法行动。所谓“止返”，即指退却、舍弃也。“增长”谓获得、增长。佛所说“九种不可思议超世所成之体”，以证明“九种体”之真理，如身为众生转生之因。
Kāḷasilāyaṃ katavihāro kāḷasilāvihāro. Maggavimokkhatthāyāti aggamaggavimokkhādhigamāya. Devatāti suddhāvāsadevatā. Alāmakaṃ nāma puthujjanakālakiriyāya abhāvato. Tenāha ‘‘thero kirā’’tiādi . Ekaṃ dve ñāṇānīti ekaṃ dve paccavekkhaṇañāṇāni sabhāvato avassaṃ uppajjanti, ayaṃ dhammatā. Maggaphalanibbānapaccavekkhaṇāni taṃtaṃmaggavuṭṭhāne uppajjanti eva. Ekaṃ dveti vacanaṃ uppannabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ.
「黑石」的修持方法称为「黑石修持法」。为了达到通往圣道解脱之路，即获得最高解脱之境。所谓「天神」是指居住于净土的天神。因诸俗人无此时运俗务，故称之为无时限的功德作业。因此说「老者的结束」等语。一或二种智慧，依其本性必定生起，这即是法的本质。悟道果位涅槃的反观智慧必然产生，而这些皆缘于圣道的教导。一与二这两种说法，是为了显示生起情况而说的。
Dhūmāyanabhāvo dhūmākāratā, tathā timirāyanabhāvo.
「无烟的形态」是指如烟雾状，而「无光明的形态」则是如黑暗状。
Vakkalisuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《瓦咖利经》的注释已结束。
6. Assajisuttavaṇṇanā六、《阿沙基经》注释
§88
88.Passambhitvāti nirodhetvā. No ca svāhanti no ca su ahaṃ. Parihāyi kuppadhammattā. Etanti samādhimattasāraṃ, sīlamatte pana vattabbameva natthi. Kathaṃ hotīti kathaṃ abhinandanā hoti. Dukkhaṃ patvāti dukkhuppattihetu sukhaṃ pattheti ‘‘evaṃ me dukkhapariḷāho na bhavissatī’’ti. Yadaggenāti yena bhāgena. ‘‘Dukkhaṃ patthetiyevā’’ti vatvā tattha kāraṇamāha ‘‘sukhavipariṇāmena hī’’tiādi. Sukhaviparivatte sukhavipariṇāmadukkhaṃ, tasmā sukhaṃ abhinandanto atthato dukkhaṃ abhinandati nāma.
「息灭」即止息或止灭。既不求自我，也不求他我，罢除狂烈之性。这就是禅定的实质。戒律方面其实无它可说。如何如是呢？是如何示现喜悦呢？意思是说苦已降临，因苦的缘故产生苦，因乐的缘故则产生苦。说『我如此为苦苦恼必将不再生起』。「以何部分」者，谓依因果部分。有言『必定生苦』，又说因「乐的反转」之故。乐的反转即乐转苦，因此真正欣欢于乐者实际上是欣欢于苦。
Assajisuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《阿沙基经》的注释已结束。
7. Khemakasuttavaṇṇanā七、《盖玛咖经》注释
§89
89.Attaniyanti diṭṭhigatikaparikappitassa attano santakaṃ. Tenāha ‘‘attano parikkhārajāta’’nti. Taṇhāmāno adhigato arahattassa anadhigatattā, no diṭṭhimāno adhigato, tathā kāmarāgabyāpādāpi. Anāgāmī kira khemakatthero, ‘‘sakadāgāmī’’ti keci vadanti. Sandhāvanikāyāti sañcaraṇena. Tenāha ‘‘punappunaṃ gamanāgamanenā’’ti. Catukkhattuṃ gamanāgamanenāti catukkhattuṃ gamanena ca āgamanena ca. Tenāha – ‘‘taṃ divasaṃ dviyojanaṃ addhānaṃ āhiṇḍī’’ti. Ñatvāti ajjhāsayaṃ ñatvā. Theroti khemakatthero.
诡计转移视见流向者，即转移自己之本体。故称『自我检查生』。因有渴爱而得阿拉汉果者，非因凡见而得，欲爱嗔恚亦如是。所谓非来者，阿拉汉名为安全老者，有些言『近来者』。「跋涉群」者，谓游行穿越之意。故说『反复往返不断行走』。所谓四牟尼游行谓行走与来回走路。并说『那日途程约二由旬』。「知晓」者，谓已决断。此谓安全老者。
Rūpameva asmīti vadatīti rūpakkhandhameva ‘‘asmī’’ti gāhassa vatthuṃ katvā vadati. Adhigato taṇhāmāno.
说「色即我」者，是在色蕴实相基础上说「是我」。得果者具渴爱。
Aṇusahagatoti aṇubhāvaṃ gato. Tenāha ‘‘sukhumo’’ti. Tayo khārā viya tisso anupassanā cittasaṃkilesassa visodhanato. Sīlagandhādīhi guṇagandhehi.
「随感而行」即随感知状态行。故称「温和」。说三者如石块般不净，乃是净除心行污垢。并佐以戒香等品德香气。
Kathetunti uddesavasena kathetuṃ. Pakāsetunti niddesavasena tamatthaṃ pakāsetuṃ. Jānāpetunti kāraṇavasena jānāpetuṃ. Patiṭṭhāpetunti kathāpetuṃ. Vivaṭaṃ kātunti udāharaṇaṃ vaṇṇetvā pākaṭaṃ kātuṃ . Suvibhattaṃ kātunti anvayato byatirekato suṭṭhu, vibhattaṃ kātuṃ. Uttānakaṃ kātunti upanayanigamehi tamatthaṃ vibhūtaṃ kātuṃ. Aññena nīhārenāti vipassanāvimuttena cittābhinīhārena.
『宣说』者，谓以概说之方式宣说。『阐明』者，谓以释义之方式阐明该义。『令知』者，谓以因由之方式令人了知。『建立』者，谓令其讲述。『令显开』者，谓列举譬例加以说明，令其彰显。『令善分别』者，谓从顺推与逆推两方面善加分别。『令显浅』者，谓以引申与结归，令该义明了清晰。『以另一种导引方式』者，谓以观解脱之心的意乐趣向。
Khemakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《盖玛咖经》的注释已结束。
8. Channasuttavaṇṇanā八、《阐那经》注释
§90
90.Makkhīti guṇamakkhanalakkhaṇena makkhena samannāgato. Paḷāsīti yugaggāhalakkhaṇena paḷāsena samannāgato. Etaṃ avocāti ‘‘ovadantu maṃ…pe… passeyya’’nti etaṃ avoca.
「Makkhīti」者，依其品质，如蜜油之特征，具足蜜油之义。「Paḷāsīti」者，依其结合，如两货相合之特性，具足此结合义。此语由此处发出，即所谓『请教导我……请观看』之意，故谓此处讲说之法也。
Theranti channattheraṃ. Attano duggahaṇena kañci upārambhampi kareyya. Tena vuttaṃ ‘‘evaṃ kira nesaṃ ahosī’’tiādi. Niddosamevassa katvāti ādito anurūpattameva katvā saddhammaṃ kathessāmāti.
「Theranti」者，指有盖长老也。以其所藏坏习，一切或发作皆受其影响故作。因而有云『如此即是彼人之相』者。于不嗔戒之行已发起后，遂行相应之依法，正当且圆满地说法也。
Paritassanā upādānanti bhayaparitassanā diṭṭhupādānaṃ. Anattani sati anattakatāni kammāni kamattānaṃ phusissantīti bhayaparitassanā ceva diṭṭhupādānañca uppajjati. Paṭinivattatīti yathāraddhavipassanāto paṭinivattati, nāsakkhīti attho. Kasmā panetassa vipassanamanuyuñjantassa evaṃ ahosīti tattha kāraṇaṃ vadati ‘‘ayaṃ kirā’’tiādinā. Evanti ‘‘ko nu kho me attā’’ti evaṃ na hoti. Tāvatikā vissatthīti ‘‘mayhaṃ dhammaṃ desetū’’ti vuttavissāso atthīti attho. Idaṃ kaccānasatthaṃ addasāti yojanā. ‘‘Dvayanissito, kaccāna, loko’’tiādi diṭṭhiviniveṭhanā. ‘‘Ete te, kaccāna, ubho ante anupagammā’’tiādi buddhabaladīpanā.
「Paritassanā upādānanti」者，谓恐怖忧惧即由见上之取所引。依无我而知现无我之业，因及其果报，故发恐惧忧惧，即恐怖忧惧生于见取。谓若依正观修习则转返，非破坏之意。何以如此，解释曰：『此人为性也』之类。此处由此应考察因缘。『谁是我』此类认识不生。此谓为经文深入微细之义。此乃由僧团深入意涵之信解，即『我于法中说法』等义。此理深远，其量可及万由旬。谓二者是此世之基础、世界双重显现也。此即如佛勉励之意『诸事皆于终尽前不久留』者。
Channasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 阐那经义注已毕。
9-10. Rāhulasuttādivaṇṇanā九至十、拉胡喇经等义注
§91-92
91-92.Etāni suttāni. Idhāgatānīti imasmiṃ vagge ānītāni saṅgītikārehīti.
「91-92」层次，谓此等皆经文也。所谓「Idhāgatānīti」者，为当此章节而引入本卷内。于是以合唱式整合于此。
Rāhulasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 拉胡喇经等义注已毕。
Theravaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 长老品义注已毕。
10. Pupphavaggo
第十：花品
1. Nadīsuttavaṇṇanā一、河经义注
§93
93.Pabbateyyāti pabbatato āgatā. Tato eva ohārinī. Tenassā caṇḍasotataṃ dasseti. Dūraṃ gacchatīti dūraṅgamā. Tenassā mahoghataṃ dasseti.
93.「山」者，从山而来之意。其后则为放弃之意。由此显现其猛烈如风暴之势。言远行者，即远距离行走者。由此显现其高度波动之势。
Soteti vaṭṭasote. Catūhi gāhehīti ‘‘rūpaṃ attato samanupassatī’’tiādinayappavattehi catūhi gāhehi. Palujjanattāti chinnattā. Sokādibyasanappattīti sokādianatthuppatti.
「声」者，为轮回之声。依四种把握，意谓『从自性观察色』等四种把握所现。断绝之意，即断绝了。忧愁等灭失之起，即忧愁等之无益产生。
Nadīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 河经义注已毕。
2. Pupphasuttavaṇṇanā2. 花经注释
§94
94.Vivadatīti vivādaṃ karoti. Vadantoti ayathāsabhāvena vadanto. Vivadati dhammatāya viruddhaṃ katvā vadati. Lokadhammoti lujjanasabhāvadhammo. Ko pana soti āha ‘‘khandhapañcaka’’nti. Tenāha ‘‘taṃ hī’’tiādi. Kathaṃ karomīti kena pakārenāhaṃ bālaṃ ajānantaṃ karomi. Tenāha ‘‘mayhaṃ hī’’tiādi. Tathā cāha ‘‘akkhāto vo mayā maggo’’tiādi (dha. pa. 275). ‘‘Tayo lokā kathitā’’ti vatvā taṃ vivarituṃ ‘‘nāhaṃ, bhikkhave’’tiādimāha.
94.「辩论」者，进行争论。说话者，则用不正当方式言说。辩论者违反法理而言。世法者，即诸失陷会中之法。某弟子问曰『五蕴』如何。答曰『彼即是』等语。又问如何为之，如何以何方式使不明白之愚者生起辩论。答曰『对我而言』等语。又说『我曾向汝等宣说通达之道』等（《法集》275经）。言『三界已说』后，为解说之由，答曰『不是，尊者们』等语。
Pupphasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 花经注释已毕。
3. Pheṇapiṇḍūpamasuttavaṇṇanā3. 泡沫团喻经注释
§95
95. Kenaci kāraṇena yujjhitvā gahetuṃ na sakkāti ayujjhā nāma. Nivattanaṭṭhāneti udakappavāhassa nivattitaṭṭhāne.
95.谓由于某因而难以承受者，即所谓不能战斗者。回转处者，为水流逆转之处。
Anusotāgamaneti anusotaṃ āgamanahetu, ‘‘anusotāgamanenā’’ti vā pāṭho. Anupubbena pavaḍḍhitvāti tattha tattha uṭṭhitānaṃ khuddakamahantānaṃ pheṇapiṇḍānaṃ saṃsaggena pakārato vuddhiṃ patvā. Āvaheyyāti ānetvā vaheyya. Kāraṇena upaparikkheyyāti ñāṇena vīmaṃseyya. ‘‘Sāro nāma kiṃ bhaveyyā’’ti vatvā sabbaso tadabhāvaṃ dassento ‘‘vilīyitvā viddhaṃseyyevā’’ti āha. Tena rūpampi nissāratāya bhijjatevāti dasseti. Yathā hi aniccatāya asāratāsiddhi, evaṃ asāratāyapi aniccatāsiddhīti aniccatāya eva niccasāraṃ thirabhāvasāraṃ dhuvasāraṃ sāmīnivāsīkārakabhūtassa attano vase pavattanampettha natthīti āha ‘‘rūpampi…pe… nissāramevā’’ti. Soti pheṇapiṇḍo. Gahitopi upāyena tamatthaṃ na sādheti anarahattā. Anekasandhighaṭito tathā tathā ghaṭito hutvā.
「连续听闻来」者，谓因连续听闻而来。读作「连续听闻来」亦可。渐次增长者，谓小与大聚成果之泡沫相融合渐次增长。引入之意，即带来而行之。由因而审视之义，即以智慧审察之。言『质何所生』而现全无之义，谓『消散了将消灭』。由此显现色之无依性。此如无常性及无所有性之成就，故色亦应知为无所有。因无常而成常所有性、不变所有性、恒常存在性，为我所有之见，由此不得安住，故言『色亦无依而生』。声为泡沫。虽把握而用方便，然不能究竟得之，故非实在。众多怀疑、纷杂，诸般各异恍惚。
Byāmamattampi etarahi manussānaṃ vasena. Avassameva bhijjati taraṅgabbhāhataṃ hutvā.
此时在世间以少量二氧化氮存在。因波动剧烈，连波浪击打也趋于消散。
Tasmiṃ tasmiṃ udakabindumhi patite. Udakatalanti udakapiṭṭhiṃ. Aññato patantaṃ udakabinduṃ. Udakajallanti santānakaṃ hutvā ṭhitaṃ udakamalaṃ. Tañhi saṃkaḍḍhitvā tato udakaṃ puṭaṃ karoti, tasmiṃ puṭe pubbuḷasamaññā. Vatthunti cakkhādivatthuṃ. Ārammaṇanti rūpādiārammaṇaṃ. Kilesajallanti purimasiddhaṃ, paṭilabbhamānaṃ vā kilesamalaṃ. Phassasaṅghaṭṭananti phassasamodhānaṃ. Pubbuḷasadisā muhuttaramaṇīyatāya. Yasmā ghammakāle sūriyātapasantāpābhinibbattarasmijālanipāte tādise bhūmipadese ito cito samuggatavātavegasamuddhaṭaviruḷhasaṅkhātesu paribbhamantesu aṇuparamāṇutajjārippakāresu bhūtasaṅghātesu marīcisamaññā, tasmā sabbaso sāravirahitāti vuttaṃ ‘‘saññāpi asārakaṭṭhena marīcisadisā’’ti. Yasmā ca passantānaṃ yebhuyyena udakākārena khāyati, tasmā ‘‘gahetvā pivituṃ vā’’tiādi vuttaṃ. Nīlādianubhavanatthāyāti nīlādiārammaṇassa anubhavanatthāya. Phandatīti phandanākārappattā viya hoti appahīnataṇhassa puggalassa. Vippalambheti appahīnavipallāsaṃ puggalaṃ. Tenāha ‘‘idaṃ nīlaka’’ntiādi. Saññāvipallāsato hi cittavipallāso, tato diṭṭhivipallāsoti. Vippalambhanenāti vippakāravaseneva ārammaṇassa lambhanena. Vippakāravasena hi etaṃ lambhanaṃ, yadidaṃ anudakameva udakaṃ katvā dassanaṃ anagarameva nagaraṃ katvā gandhabbanāṭakādidassanaṃ.
于此水珠之中滴落者。所谓水面，即指水的表面。若水珠另有下降。水珠为水中水滴，聚合后成涓流，停留则成水垢。在其上汇聚，此时将水翻搅，称为水面。该水面如同泡沫般，视为形体等所依，称为缘起。称为水垢，是先前形成的垢，或着得的秽垢。触集合，即为触的聚集。泡沫似的瞬间生灭，是因夏季烈日曝晒，热气接触水面产生的水蒸汽，如同微细颗粒般聚合，此即水质形成的微妙烟雾。故说此水面无实质，即谓“色标亦无实，犹如尘埃”。由于触水者常以水所感，故论“取与饮”等功用。所谓“蓝等相境之体验”，是为体验蓝色等形相。所谓泛动，犹如泛动形体产生，起于断贪欲者身上。所谓毁损，是谓毁坏、消失的状态。由此说“此为蓝色”等。由幻灭的色相，是心境的幻灭，故称心乱，继而视错乱。所谓由幻灭者，正如由以手取事物，故为执着。此执着乃是幻灭之执着，是由水生成之水，仅为视现，如同无城之村庄，如声剧之幻相。
Kukkukaṃ vuccati kadalikkhandhassa sabbapattavaṭṭīnaṃ abbhantare daṇḍakanti āha ‘‘akukkukajātanti anto asañjātaghanadaṇḍaka’’nti. Na tathā hotīti yadatthāya upanītaṃ, tadatthāya na hoti. Nānālakkhaṇoti nānāsabhāvo. Saṅkhārakkhandhovāti eko saṅkhārakkhandhotveva vuccati.
称为鸡之说，指泥块内层所有类壳之总称，因其声似非鸣鸡故曰“非鸡出生”，意为非真正的鸡鸣声。非然者，是为意旨未达，非意旨未达也。所谓众相，谓各类不同的相。所谓行蕴，是指集合蕴中之一种，称为集合蕴。
Assāti purisassa. Apagatapaṭalapiḷakanti apagatapaṭaladosañceva apagatapiḷakadosañca. Asārabhāvadassanasamatthanti asārassa asārabhāvadassanasamatthaṃ. Ittarāti parittakālā, na ciraṭṭhitikā. Tenāha ‘‘lahupaccupaṭṭhānā’’ti. Aññadeva ca āgamanakāle cittanti idañca oḷārikavaseneva vuttaṃ. Tathā hi ekaccharakkhaṇe anekakoṭisatasahassasaṅkhāni cittāni uppajjitvā nirujjhanti. Māyāya dassitaṃ rūpaṃ māyāti vuttaṃ. Yaṃkiñcideva kapāliṭṭhakapāsāṇavālikādiṃ. Vañcetīti asuvaṇṇameva suvaṇṇanti, amuttameva muttātiādinā vañceti. Nanu ca saññāpi marīci viya vippalambheti vañceti, idampi viññāṇaṃ māyā viya vañcetīti ko imesaṃ visesoti? Vacanattho nesaṃ sādhāraṇo. Tathāpi saññā anudakaṃyeva udakaṃ katvā gāhāpentī, apurisaññeva purisaṃ katvā gāhāpentī vippalambhanavasena appavisayā, viññāṇaṃ pana yaṃ kiñci ataṃsabhāvaṃ taṃ katvā dassentī māyā viya mahāvisayā. Tenāha ‘‘yaṃkiñcidevā’’tiādi. Evampīti ativiya lahuparivattibhāvenapi māyāsadisanti.
所谓“是人”等。所谓无所着荆刺，谓无所着之刺毒义。所谓无实相显现之能，谓无实相之显现功能。所谓迂回，谓时间短暂，非长久驻留。故称“轻微关注”。或于他处聚集，则谓心。此如春翅之短暂，万亿心起而灭。所谓幻现之色，即名为幻。所谓何者？如石灰棒等所示。所谓欺骗，是将非金当金，谓虚伪。虽如幻象水样之变易，视之为欺骗。此为众生心之通常所用。虽如此，色相以水为体，无人心视人，成执着而入。如幻象广阔观，是心之幻幻之大观。故说“凡是诸物”等。由是持观，即谓念幻无常之义。
Desitāti evaṃ desitā pheṇapiṇḍādiupamāhi.
所谓“说”，即如闻声泡沫等比喻讲述。
Bhūri vuccati pathavī, saṇhaṭṭhena vipulaṭṭhena ca bhūrisadisapaññatāya bhūripañño. Tenāha ‘‘saṇhapaññena cevā’’tiādi. Kimigaṇādīnanti ādi-saddena anekagijjhādike saṅgaṇhāti. Paveṇīti dhammapabandho. Bālalāpinī ‘‘ahaṃ mamā’’tiādinā. Sesadhātuyo gahetvāva bhijjati ekuppādekanirodhattā, vatthurūpanissayapaccayattā ‘‘aya’’nti na visuṃ gahitaṃ. Vadhabhāvatoti vadhassa maraṇassa atthibhāvato. Saraṇanti paṭisaraṇaṃ.
称之为地，因其坚硬广大且粗糙故称为广大智慧。故说“亦以坚智”等。所谓如虫螫等，谓以起始词集合多种昆虫。所谓凤，谓法之纹理。童谣“吾我”等所述。取净尘土故生湿润，因条件依缘故，“此”为不朽已然。所谓发生杀意，是谓生死之执意。所谓依止，谓依赖依止。
Pheṇapiṇḍūpamasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 泡沫团喻经注释已毕。
4-6. Gomayapiṇḍasuttādivaṇṇanā4-6. 牛粪团经等注释
§96-98
96-98. Sassataṃ sabbakālaṃ yāva kappavuṭṭhānā hontīti sassatiyo, sineruādayo. Tāhi samaṃ samakālaṃ. Anenāti bhagavatā. Nayidanti ettha ya-kāro padasandhikaro, idanti nipātapadaṃ. Taṃ pana yena yena sambandhīyati, taṃ tiliṅgova hotīti ‘‘ayaṃ maggabrahmacariyavāso’’ti vuttaṃ. ‘‘Na paññāyeyyā’’ti vatvā tamatthaṃ vivarituṃ ‘‘maggo hī’’tiādi vuttaṃ. Vivaṭṭentoti vinivaṭṭento appavattiṃ karonto.
第九十六至九十八，谓永久常住直到劫起，谓永久，谓坚石等。谓相同时间点。谓由世尊而起。谓连接词，谓助辞。谓无论何缘，即是标志，谓“此为修道者居所”之说。谓“不合智慧”，说破其意，“修行道薄弱”等。谓旋转，是谓旋转不断回转动作。
Rājadhānīti rañño nivāsanagaraṃ. Suttamayanti cittavaṇṇavaṭṭikāmayaṃ.
国都者，即国王居住之城。此处以文教详说其心境与状况。
Gomayapiṇḍasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 牛粪团经等注释已毕。
7. Gaddulabaddhasuttavaṇṇanā七、《被索系缚经》注释
§99
99.Yaṃ mahāsamuddoti ettha yanti samayassa paccāmasanaṃ. Bhummatthe cetaṃ paccattavacananti āha ‘‘yasmiṃ samaye’’ti. So ca samayo ayanti dassento ‘‘pañcame sūriye uṭṭhite’’ti āha. Paricchedaṃ na vadāmi paricchedakārikāya aggamaggavijjāya anadhigatattā. Sunakho viya vaṭṭanissito bālo asavasabhāvato. Gaddulo viya diṭṭhibandho. Sakkāyo tassa asavasabhāvato. Puthujjanassa sakkāyānuparivattananti ‘‘santāne sattavohāro’’ti taṃ tato aññaṃ katvā bhedena niddeso.
九十九、所谓大海者，此处意指时间的后续阶段。根据地域，分别表达为“在某一时期内”之意。譬如，有人说“此时此刻”。此‘时’即时间，阐述曰：“在第五太阳升起时。”我不论章节文体及释义奥妙，不加赘述。愚钝如驴，性难自制；见解狭窄如狗贼。其所执之身为愚痴本性。凡夫所谓身体四大构成体，取其连续世系，另加别解予以说明。
Gaddulabaddhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《被索系缚经》注释完毕。
8. Dutiyagaddulabaddhasuttavaṇṇanā八、《第二被索系缚经》注释
§100
100.Diṭṭhigaddulanissitāyāti sahajātādipaccayavasena diṭṭhigaddulanissitāya nissāyeva pavattati tato attānaṃ vivecetuṃ asakkuṇeyyattā. Cittasaṃkilesenevāti dasavidhakilesavatthuvasena cittassa saṃkiliṭṭhabhāvena. Ariyamaggādhigamanena cittassa vodānattā vodāyanti visujjhanti.
一百、因执著于见解狭隘者，乃以根本存在之因缘而生，故此种执著由此而生，然不能自我辨别分析。所谓心染污者，乃指依十种染污因缘而心受污染之状态。唯有依止圣道而证得心之清净昌盛，而得以净化。
Vicaraṇacittanti gahetvā vicaraṇavasena vicaraṇacittaṃ. Saṅkhānāmāti evaṃnāmakā. Brāhmaṇapāsaṇḍikāti jātiyā brāhmaṇā, channavutiyā pāsaṇḍesu taṃ saṅkhāsaññitaṃ pāsaṇḍaṃ paggayha vicaraṇakā. Paṭakoṭṭhakanti dussāpaṇakaṃ. Dassentāti yathāgatikammavipākacittataṃ dassentā . Taṃ cittanti taṃ paṭakoṭṭhakacittaṃ gahetvā vicaranti. Cintetvā katattāti ‘‘imassa rūpassa evaṃ hatthapādā, evaṃ mukhaṃ likhitabbaṃ, evaṃ ākāravatthaggahaṇāni, evaṃ kiriyāvisesā, evaṃ kiriyāvibhāgaṃ, sattavisesānaṃ vibhāgaṃ kātabba’’nti tassa ubbattanakhipanapavattanādipayojanañcāti sabbametaṃ tathā cintetvā katattā cittena manasā cintitaṃ nāma. Upāyapariyesanacittanti ‘‘hatthapādā evaṃ likhitabbā’’tiādinā yathāvuttaupāyassa ceva pubbe pavattassa bhūmiparikammavaṇṇadhātusammāyojanupāyassa ca vasena pavattaṃ cittaṃ. Tatopi cittataranti tato cittakammatopi cittataraṃ cittakārena cintitappakārānaṃ sabbesaṃyeva cittakamme anipphajjanato. Kammacittenāti kammaviññāṇena. Kammacittenāti vā kammassa cittabhāvena. So kammassa vicittabhāvo taṇhāvasena jāyatīti veditabbo. Svāyamattho aṭṭhasālinīṭīkāyaṃ vibhāvito. Evaṃ cittāti evaṃ cittarūpavisesā. Yoniṃ upanetīti taṃ taṃ aṇḍajādibhedaṃ yonivisesaṃ pāpeti vaṇṇaviseso viya phalikamaṇikaṃ. Na hi visesā hitavicittasāmatthiyakammaṃ yoniṃ upaneti, tassa tassa vipākuppattiyā paccayo hoti. Yonimūlako tesaṃ cittabhāvoti yaṃ yaṃ yoniṃ kammaṃ satte upaneti, taṃtaṃyonimūlako tesaṃ sattānaṃ cittavicittabhāvo. Tenāha ‘‘yoniupagatā’’tiādi. Sadisacittāva sadisacittabhāvā eva. Itītiādi vuttasseva atthassa uppaṭipāṭiyā nigamanaṃ.
审察心者，正以审察为缘而作审察心。‘集合’者，正是此名。婆罗门邪见者，因族姓为婆罗门，在邪教中被视同其名，所生诸纷扰即由此汇聚而生。‘训诂所说’乃恶诤之法。‘显现’者，正是指依过去业力与果报而生之心态。审察此心，依恶诤心审察。思量成文者，谓“此色应依次绘制双手足、面貌、形象及其特异之行为与部位，应分门别类”，此全以思维、存储、回放之缘由而成，此即所谓以心谋划。‘策划心’者，即依言说正法与先所起之准则及实相相应地施行之心，此心层次高于先前思虑之心，行者亦以心之层次之明显区别而区分诸心。‘业心’者，业之意识。业心即业之心态。此业之心态因渴爱而生，详见《八分颂注》。如是心者即为‘此心’，确立于八分颂注中。此心即为特定心之特别形态。‘本源’者，指诸受孕者母体之特别本性，如珠宝饰品一般具色彩特征。此并非利用有害心念所能获得，而皆依此生因之果报及其成就而成。‘生于本源之心’即指依本源业力而生之诸众生心态，故称为‘本源心’，是故有“由本源而得”之说。相似心即相似心态。至此言说，便是对此义理之悉尽论述与总结。
Tiracchānagatacittabhāvato cittasseva savisesaṃ cittabhāvakaraṇaṃ dassetuṃ ‘‘apicā’’tiādi vuttaṃ. Tattha cittaṃ nāmetaṃ cittatarameva veditabbanti sambandho. Sahajātadhammacittatāyāti rāgādisaddhādidhammavicittabhāvena. Bhūmicittatāyāti adhiṭṭhānacittatāya. Kammanānattaṃ mūlaṃ kāraṇaṃ etesanti kammanānattamūlakā, tesaṃ. Liṅganānattaṃ itthiliṅgādinānattavasena ceva taṃtaṃsaṇṭhānanānattavasena ca veditabbaṃ. Saññānānattaṃ itthipurisadevamanussādisaññānānattavasena . Vohāranānattaṃ tissotiādivohāranānattavasena. Cittānaṃ vicittānaṃ. Taṃtaṃvohāranānattampi citteneva paññapīyati. Raṅgajātarūpasamuṭṭhāpanādinā vatthaṃ rañjayatīti rajako, vaṇṇakāro. Puthujjanassa attabhāvasaññitarūpasamuṭṭhāpanatā niyatā ekantikāti puthujjanaggahaṇaṃ. ‘‘Abhirūpaṃ rūpaṃ samuṭṭhāpetī’’ti ānetvā sambandho.
因心态移转混乱者，则此心即为特别之心态种类。所谓‘亦复如是’等文乃其说辞。此处所指非心本身，而是心之层次。所谓‘本性存在之心’者，依欲贪等以及各类根本属性之心态。所谓‘基础心’者，依定志心。所谓业之无根本原因者，是谓无因业者。依性别等区别而言，男性女性等不同表现，亦应视为无基础的差异。受境识别的不同，视为各异。行为之差异亦是如此。心与心之间之分别，均由此类差异表现。此种差异同样以心表现而显现。因色彩形成物象者，如染工、画师之作。凡夫因执身自体分别造作具足，此谓凡夫所识。谓“聚集美色者”，亦即如是，缘起关系而生。
Dutiyagaddulabaddhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《第二被索系缚经》注释完毕。
9. Vāsijaṭasuttavaṇṇanā九、《斧柄经》注释
§101
101.Atthassāti hitassa. Asādhikā ‘‘bhāvanānuyogaṃ ananuyuttassā’’ti ananuyuttassa vuttattā. Itarāti sukkapakkhaupamā. Sādhikā bhāvanāyogassa anuyuttattā. Tañhi tassa sādhikā veditabbā. Sambhāvanattheti paramatthasambhāvane. Evañhi kaṇhapakkhepi apisaddaggahaṇaṃ samatthitaṃ hoti. Sambhāvanattheti vā parikappanattheti attho. Saṅkhātabbe atthe aniyamato vuccamāne saṅkhāto aniyamattho vāsaddo vattabboti ‘‘aṭṭha vā’’tiādi vuttaṃ. Ūnādhikānīti ūnānipi adhikānipi kiñcāpi honti, ekaṃso pana gahetabboti ‘‘aṭṭha vā dasa vā dvādasa vā’’ti vuttaṃ. Evaṃ vacanaṃ sandhāya ‘‘vacanasiliṭṭhatāyā’’tiādi vuttaṃ. Pādanakhasikhāhi akopanavasena sammā adhisayitāni. Utunti uṇhautuṃ kāyusmāvasena. Tenāha ‘‘usmīkatānī’’ti. Bhāvitānīti kukkuṭavāsanāya vāsitāni. Sammāadhisayanāditividhakiriyākaraṇena imaṃ appamādaṃ katvā. Sotthinā abhinibbhijjitunti anantarāyena tato nikkhamituṃ. Idāni tamatthaṃ vivaranto ‘‘te hī’’tiādimāha. Sayampīti aṇḍāni. Pariṇāmanti paripakkaṃ bahinikkhamanayoggataṃ.
一百零一、‘意义者，利益故也。’‘非正者’者，即‘未依习修’之意。‘他者’是指小方便比喻。‘正者’即依修习功用之理应。以此理解方能知其正义。于阴暗时节，亦能悉数由彼处获知其趣。‘成就者’即极大圆满之义。‘成就’或谓‘准则’，即依此而言。言语约定事物时，若无恰当标准则为无序混乱，故曰“或八或”，此即所云。‘缺乏与盈余’意谓所得虽少亦可，虽多亦可，言语用得须有当。乃故云“或八或十或十二”，以正其辞句完整。依此而言，因言语目标之完备，不得偏废其义。脚趾甲应无缺损，适当修饰。湿热则由身体水气所致，故曰“因受潮湿”。以此推知“润泽者”也。修习者称作赘佩之发饰。依正当功用及修行流程，严格实行勤勉精进，由此而成所作大约。由此可知，此精进乃具备十方无碍之功德。若能如是，立时得免俗染。今释明此理，故称“如此等者”。“自身”者，多指蛋、胎、果实等。所谓变化，意指成熟、离出之适缘。
Tanti opammasampaṭipādanaṃ. Evanti idāni vuccamānākārena. Atthenāti upameyyatthena. Saṃsanditvā sammā yojetvā. Sampayuttadhammavasena ñāṇassa tikkhādibhāvo veditabbo. Ñāṇassa hi sabhāvato satinepakkato ca tikkhabhāvo, samādhivasena sūrabhāvo, saddhāvasena vippasannabhāvo , vīriyavasena pariṇāmabhāvo. Pariṇāmakāloti balavavipassanākālo. Vaḍḍhitakāloti vuṭṭhānagāminivipassanākālo. Anulomaṭṭhānassa hi vipassanā gahitagabbhā nāma tadā maggagabbhassa gahitattā. Tajjātikanti tassa vipassanānuyogassa anurūpaṃ. Satthāpi gāthāya avijjaṇḍakosaṃ paharati bhindāpeti.
『Tanti opammasampaṭipādanaṃ』即如是种种重现培育之法。此处今以比喻语汇出现。『Atthena』意谓以喻义，『Saṃsanditvā sammā yojetvā』者，指正确结合、契合而成。依此相连之法，应察知智慧之增长及其锋锐等状态。智慧自然本具，且由正念所印证，具锋锐特质；由禅定则芬芳馥郁；由信心则光明畅达；由精进则生成转变之能。『Pariṇāmakālo』谓觉慧增长之时机，『Vaḍḍhitakālo』谓智慧兴旺发展之时期。『Anulomaṭṭhānas』即顺适正法之实修，其慧观具深切孕育，名为法道胎儿；此时路径贯穿与成长相适。又『Tajjātika』谓与此慧观修习相称之境界实践。佛陀亦以诗句击破无明之层集。
Olambakasaṅkhātanti olambakasuttasaṅkhātaṃ. Palanti tassa suttassa nāmaṃ. Dhāretvāti dārūnaṃ heyyādijānanatthaṃ upanetvā. Dārūnaṃ gaṇḍaṃ haratīti palagaṇḍoti etena palena gaṇḍahāro ‘‘palagaṇḍo’’ti pacchimapade uttarapadalopena niddesoti dasseti. Gahaṇaṭṭhāneti hatthena gahetabbaṭṭhāne. Sammadeva khepīyanti etena kāyaduccaritādīnīti saṅkhepo, tena. Vipassanaṃ anuyuñjantassa puggalasseva divase divase āsavānaṃ parikkhayo idha ‘‘vipassanāyānisaṃso’’ti adhippeto. Hemantikena karaṇabhūtena. Bhummatthe vā etaṃ karaṇavacanaṃ, hemantiketi attho. Paṭippassambhantīti paṭippassaddhaphalāni honti. Tenāha ‘‘pūtikāni bhavantī’’ti.
『悬挂者』者，即悬挂绳之谓也。『巴拉』者，此绳之名称也。『持举』者，为知木材之应弃等，乃将其托举靠近之意。『以此巴拉取木材之结节，故称为巴拉甘达』——此乃以后位词省略上位词之方式，显示其释义，即以此『巴拉』为取结节者，称为『巴拉甘达』。『握持处』者，以手应握之处也。『确实被耗尽』者，此处略说身恶行等。以此义故，修习观[Pali: vipassanā]者，唯有对日日精进之补特伽罗，方有诸漏之消尽，此即此处所意指之『观的功德』。以冬时为作者之因缘。抑或，此具格语词表处所义，意即『于冬时』。『息灭』者，即获得寂止之果。故云：『乃成腐败』。
Mahāsamuddo viya sāsanaṃ sabhāvagambhīrabhāvato. Nāvā viya yogāvacaro mahoghuttaraṇato. Pariyādānaṃ viyāti parito aparipūraṇaṃ viya. Khajjamānānanti saṅkhādantena viya udakena khepiyamānānaṃ bandhanānaṃ. Tanubhāvoti pariyuṭṭhānuppattiyā asamatthatāya dubbalabhāvo. Vipassanāñāṇapītipāmojjehīti vipassanāñāṇasamuṭṭhitehi pītipāmojjehi. Okkhāyamāne pakkhāyamāneti vividhapaṭipattiyā ukkhāyamāne paṭisaṅkhānupassanāya pakkhāyamāne. Dubbalatā dīpitā ‘‘appakasireneva saṃyojanāni paṭippassambhanti, pūtikāni bhavantī’’ti vuttattā.
今喻教法如大海般深远广博，寓意广博而深彻。行舟如修习者欲渡越波涛激流。『Pariyādānaṃ』即束缚，虽包围但不周全，如同破损罗网。『Khajjamānāni』比喻为被切断而欲破网之水流。『Tanubhāvo』谓因散乱疲软而失稳弱之处。关于慧观之智慧，产生欣喜喜悦，智慧增长之欣荣萌发。『Okkhāyamāne pakkhāyamāneti』谓不同修行法门在不同阶段与层次上分别显现破除烦恼，安住于正知正见。因内心脆弱，故诸束缚渐渐松弛，便谓「束缚缓解如沐甘露，清凉欢喜滋生」。
Vāsijaṭasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《斧柄经》注释完毕。
10. Aniccasaññāsuttavaṇṇanā十、《无常想经》注释
§102
102.Bhāventassāti vipassanāya maggaṃ bhāventassa uppannasaññā. Tenāha – ‘‘sabbaṃ kāmarāgaṃ pariyādiyatī’’tiādi. Santānetvāti kasanaṭṭhānaṃ sabbaso vitanetvā pattharitvā. Kilesāti upakkilesappabhedā kilesā. Aniccasaññāñāṇenāti aniccasaññāsahagatena ñāṇena.
『Bhāventassāti』谓对慧观路径的增长及兴盛所显现之觉知。即《经》中言「一切贪欲皆获除灭」。『Santānetvāti』谓逐一清除罪障不留余地，悉数消散。『Kilesā』为烦恼分别之种类。『Aniccasaññāñāṇenāti』指由无常观照入手观化智慧所生之觉知。
Lāyananti lāyanaṃ viya nayanaṃ viya nicchoṭanaṃ viya ca aniccasaññāñāṇaṃ. Iminā atthenāti iminā yathāvuttena pāḷiyā atthena, upamā saṃsandetabbāti ettha pabbajalāyako viya yogāvacaro. Lāyanādinā tassa tattha katakiccatāya parituṭṭhi viya imassa kilese sabbaso chinditvā phalasamāpattisukhena kālassa vītināmanā.
『Lāyananti』如归息、引导之意，比喻为眼之关闭，或为无常观所引致心之除息。『Iminā atthenāti』此处意指以本意正当比喻，暗合佛教之正法导修。『Lāyanādinā』指因此修法而生喜悦满足，引导断恶蕴根本，最终享果成就，安住于清凉无碍之时。
Kūṭaṃ gacchantīti pārimantena kūṭaṃ gacchanti. Kūṭaṃ pavisanabhāvenāti kūṭacchiddaṃ aggena pavisanavasena. Samosaritvāti chidde anupavisanavasena ca āhacca avaṭṭhānena ca samosaritvā ṭhitā. Kūṭaṃ viya aniccasaññā aniccānupassanāvasena avaṭṭhānassa mūlabhāvato. Gopānasiyo viya catubhūmakakusalā dhammā aniccasaññāmūlakattā. Kūṭaṃ aggaṃ sabbagopānasīnaṃ tathāadhiṭṭhānassa padhānakāraṇattā. Aniccasaññā aggāti etthāpi eseva nayo. Aniccasaññā lokiyāti idaṃ aniccasaññānupassanaṃ sandhāya vuttaṃ. Aniccānupassanāmukhena adhigataariyamagge uppannasaññā aniccasaññāti vattabbataṃ labhatīti ‘‘aniccasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā sabbaṃ kāmarāgaṃ pariyādiyatī’’tiādi vuttaṃ. Tathā hi dhammasaṅgahe (dha. sa. 357, 360) ‘‘yasmiṃ samaye lokuttaraṃ saññaṃ bhāvetī’’tiādinā saññāpi uddhaṭā. Sabbāsu upamāsūti mūlasantānaupamādīsu pañcasu upamāsu. Purimāhīti kassakapabbajalāyanaambapiṇḍiupamāhi aniccasaññāya kiccaṃ vuttaṃ mūlasantānakapadālanapabbajalāyanavaṇṭacchedanapadesena aniccasaññāya paṭipakkhapacchedanassa dassitattā. Pacchimāhi balaṃ dassitaṃ paṭipakkhātibhāvassa jotitattā.
『Kūṭaṃ gacchantīti』谓绕行屋顶。『Kūṭaṃ pavisanabhāvenāti』指破碎屋顶而进入。此处喻无常观之修行者依据破除贪爱欲念，如同攀破屋顶入室，心由散乱趋于集中心安。『Samosaritvāti』谓在无进入及不离弃之中法行无碍而持久。『Kūṭaṃ viya aniccasaññā』犹如无常观稳定的根基。譬如守护者能稳固四角，象征无常觉知的稳固根基。『Aniccasaññā aggāti』在此亦指无常观作为基础核心。『Aniccasaññā lokiyāti』指出此乃世间修无常观法，以生正觉名。所证无常观点，即『Aniccānupassanāmukhena』朝向阿耨多罗三藐三菩提之道起觉知。云『无常观广泛生起时，一切贪欲悉得断灭』。于《法聚》曰『若能于时令生起超越世俗之觉知，则觉知亦得释脱』。《诸喻》中五大比喻，前段以各生物比无常觉知，后段强调其坚固基础及阐述反面法力。
Aniccasaññāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《无常想经》注释结束。
Pupphavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《花品》注释结束。
Majjhimapaṇṇāsako samatto. · 中五十集完结。
11. Antavaggo
第十一章 终结分
1. Antasuttavaṇṇanā一、《边际经》注释
§103
103. Aññamaññaṃ asaṃsaṭṭhabhāvena eti gacchatīti anto, bhāgoti āha ‘‘antāti koṭṭhāsā’’ti. ‘‘Sakkāyanirodhanto’’ti nirodhapaccayassa gahitattā vuttaṃ ‘‘catusaccavasena pañcakkhandhe yojetvā’’ti. Antoti…pe… ajjhāsayavasena vuttaṃ yathānulomadesanattā suttantadesanāya.
第103节 “相互之间不相合”的状态，谓之终结。称之为“终结”，辨说其义曰：“终结即是结聚。”所谓结聚者，是因束缚之结故也。因名为终结，譬如身见灭者，是因灭之缘由所摄持，故说“借四谛而连结五蕴”。所谓终结……依照正顺的思惟法说，以上是经文的说明。
Antasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《边际经》注释结束。
2-3. Dukkhasuttādivaṇṇanā第二至第三，《苦经》等注释。
§104-105
104-105.Dutiyampīti api-saddo sampiṇḍanattho. Tena na kevalaṃ paṭhamasuttameva, atha kho dutiyampīti.
第104-105节 “第二”字亦含聚敛之义。这里并非仅指第一经文，之后即称第二，如此类推。
Tatiyampi tathevāti iminā ‘‘pañcakkhandhe catusaccavasena yojetvā’’ti idaṃ upasaṃharati.
第三亦同理，即此处讲“借四谛而连结五蕴”将此理涵盖总结。
Dukkhasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 《苦经》等注释终了。
4. Pariññeyyasuttavaṇṇanā第四，《应遍知经》注释。
§106
106.Pariññeyyeti ettha tisso pariññā ñātapariññā, tīraṇapariññā, pahānapariññāti. Tāsu ñātapariññā yāvadeva tīraṇapariññatthā. Tīraṇapariññā ca yāvadeva pahānapariññatthāti . Tattha ukkaṭṭhāya pariññāya kiccadassanavasena atthaṃ dassento ‘‘pariññeyyeti parijānitabbe samatikkamitabbe’’ti, pahātabbeti attho. Tenāha bhagavā – ‘‘katamā ca, bhikkhave, pariññā? Rāgakkhayo, dosakkhayo, mohakkhayo’’ti, tasmā samatikkamanti, samatikkantaṃ pahānassa upāyaṃ. Samatikkamitvā ṭhitanti pajahitvā ṭhitanti ayamettha attho.
第106节 “应当了知”之谓，此处说“三种了知”：所知了知（知道事物本质），彻底燃尽了知（彻底消灭妄执），舍离了知（放下挂碍）。其中文义如此：所知了知乃达到彻底燃尽之目的者；彻底燃尽了知则为达到放下之目的者。此处佛以炽盛智慧示现，表明其义曰：“应当了知者，意即已了知、已超越、已放弃者。”故此有言：“何谓了知，比库们？即是贪欲的灭尽、嗔恨的灭尽、愚痴的灭尽。”故称为超越，谓超越者即为断除，断除即为修行放下之法。超越后，即得安住；放下后，亦得安住，诸此乃此意趣也。
Pariññeyyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《应遍知经》注释终了。
5-10. Samaṇasuttādivaṇṇanā第五至第十，《沙门经》等注释。
§107-112
107-112.Cattārisaccāni kathitāni assādādīnaṃ samudayādīnañca desitattā.
第107-112节 四圣谛已经说明，涵盖自苦谛起至集谛诸法的生起等事理。
Kilesappahānaṃ kathitaṃ rāgappahānassa jotitattā.
清净烦恼的断除已被论说，此处指的是断除贪欲的真义。
Samaṇasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 《沙门经》等注释终了。
Antavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 边品释毕。
12. Dhammakathikavaggo
第十二章 法述品
1-2. Avijjāsuttādivaṇṇanā一至二、无明经等释
§113-114
113-114.Yāvatāti yasmā. Imāya…pe… samannāgatoti ‘‘idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ nappajānātī’’tiādinā nayena vuttāya catūsu ariyasaccesu aññāṇasabhāvāya avijjāya sammohena samannāgato. Ettāvatāti ettakena kāraṇena avijjāgato samaṅgībhūtena upagato, avijjāya vā upeto nāma hoti.
『已至』是指因何而至。如言此处……具备此因故谓之已至。依《因缘经》的教义，『苦』如实不被认识，此中体现了对四圣谛无明的本质，即烦恼的迷惑俱足而至。故『已至』乃是指以此因缘由无明笼罩而同此无明相应而来，或说被无明所覆蔽。
Dutiyepīti vijjāsutte. ‘‘Vijjāvasena desanā’’ti ayameva visesoti āha ‘‘eseva nayo’’ti.
『第二』是指《智慧经》中所说。『以智慧力所说』，此乃其特指，故曰为『此乃所依』。
Avijjāsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 无明经等释毕。
3. Dhammakathikasuttavaṇṇanā三、说法者经释
§115
115.Paṭhamenadhammakathiko kathito ‘‘dhammaṃ desetī’’ti vuttattā. Dutiyena sekhabhūmi kathitā ‘‘paṭipanno hotī’’ti vuttattā, tatiyena asekhabhūmi kathitā ‘‘anupādāvimutto hotī’’ti vuttattā. Dhammakathikaṃ pucchitena bhagavatā. Visesetvāti dhammakathikabhāvato visesetvā ukkaṃsetvā. Dve bhūmiyoti sekkhāsekkhabhūmiyo.
第115节。初分法述说者，谓其『宣说法』。次分为在学地，谓其『已修习』。第三为非在学地，则谓其『无取缚而解脱』。佛答问法述者，『特指』法述者之本性，体现其修学与非修学二地。所言二地即为在学与非在学二者之差别。
Dhammakathikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 说法者经释毕。
4. Dutiyadhammakathikasuttavaṇṇanā四、第二说法者经释
§116
116.Tīṇivissajjanānīti yathāpucchaṃ tīṇi vissajjanāni.
第116节。三种离欲，依所问释为三种离欲法。
Dutiyadhammakathikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第二说法者经注释完毕。
5-9. Bandhanasuttādivaṇṇanā5-9. 系缚经等注释
§117-121
117-121.Tīraṃ vuccati vaṭṭaṃ orimatīranti katvā. Tenāha ‘‘athāyaṃ itarā pajā, tīramevānudhāvatī’’ti (dha. pa. 85). Pāraṃ vuccati nibbānaṃ saṃsārassa pārimanti katvā. Baddhoti anusayappahānassa akatattā kilesabandhanena baddho, sukkapakkhepi diṭṭhisamanupassanāya rūpādibandhanassa paṭikkhepamattameva vuttaṃ, na vimokkhanti adhippāyo. Imasmiṃ sutte vaṭṭadukkhaṃ kathitanti ‘‘tīradassī pāradassī, parimutto so dukkhasmāti vadāmī’’ti āgatattā vaṭṭavivaṭṭaṃ kathikanti vattuṃ sakkā.
117-121. 「堤拉」称为「轮」，意谓其为初端。以此故，云「在此众生，自住岸边」(《法句经·85偈》)。称「彼岸」为涅槃，意谓超越生死轮回。所谓「束缚」者，是指断除心中潜伏之贪嗔痴，业缠缚并未尽解脱，此中乃依身色等形象之执著未舍，如羽毛轻折但未真正解脱，故非究竟出离。本经中讲「轮苦」者，谓「见岸者、见彼岸者，解脱者即苦」，是我等所说。若记其本义，则可阐释「轮」之轮回无量，苦集苦灭苦道环环相续，如轮周转，无终止可言。
Chaṭṭhādīni uttānatthāneva heṭṭhā vuttanayattā.
第六等（义），依照前文「上」之内容，再用「下」之言辞表述，是连贯而成。
Bandhanasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 系缚经等注释完毕。
10. Sīlavantasuttavaṇṇanā10. 具戒者经注释
§122
122.Ābādhaṭṭhenāti ādito uppattito paṭṭhāya bādhanaṭṭhena rujanaṭṭhena. Antodosaṭṭhenāti abbhantare eva dussanaṭṭhena kuppanaṭṭhena. Khaṇanaṭṭhenāti sasanaṭṭhena. Dukkhaṭṭhenāti dukkhamattā dukkhabhāvena. Dukkhañhi loke ‘‘agha’’nti vuccati ativiya hananato. Visabhāgaṃ …pe… paccayaṭṭhenāti yathāpavattamānānaṃ dhātādīnaṃ visabhāgabhūtamahābhūtasamuṭṭhānassa ābādhassa paccayabhāvena. Asakaṭṭhenāti anattaniyato. Palujjanaṭṭhenāti pakārato bhijjanaṭṭhena. Sattasuññataṭṭhenāti sattasaṅkhātaattasuññataṭṭhena. Attābhāvenāti diṭṭhigatikaparikappitassa attano abhāvena. Suññato anattatoti ettha ‘‘parato’’ti padassa saṅgaho kātabbo, tasmā ‘‘dvīhi anattamanasikāro’’ti vattabbaṃ.
122. 「受苦之所」者，谓因起始，经历与终止所感之苦痛伤害。起始苦，若意谓身苦痛或心苦痛。中间苦者，内在烦恼或忧恼。断裂苦为断灭状态之痛苦。苦之程度指苦之现象或苦之状态。如世法中，苦即为灾难过甚之害。诸因之苦，其根本乃集诸现象及五大分别而聚合，故因说其所生之苦。无法自性所拘限制。湿润苦乃由湿润所搅扰。空无苦指诸「空」与「无我」观念，故此处用「彼方」一词，总结其义，因之称「二种无我思维」。
Sīlavantasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 具戒者经注释完毕。
11. Sutavantasuttavaṇṇanā11. 多闻者经注释
§123
123.Tathāekādasameti ettha tathā-saddena ‘‘uttānamevā’’ti idaṃ ākaḍḍhati. Idhāti ekādasame. Kammaṭṭhānassa uggahadhāraṇaparicayamanasikāravasena pavattañāṇaṃ kammaṭṭhānasutavasena nipphajjanato ‘‘suta’’nti vuttaṃ.
123. 此处「十一」一词以「统一」之义重述。此谓第十一，也即「提升至更深境地」之意。此中解释指一种对修习法门之认识与归体思惟，一方面是对练习法门现行现识之关注，另一方面是通过觉知法门之反思而生出之明解，称为「所闻」之智。
Sutavantasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《多闻者经》注释终了。
12-13. Kappasuttādivaṇṇanā十二至十三、《咖巴经》等注释
§124-125
124-125.Rāhulovādasadisānīti rāhulovādasutte (ma. ni. 2.113 ādayo) āgatasuttasadisāni.
124-125. 「如释迦牟尼佛劝诫尊者拉胡罗经」之意义下，谓与此经内容相近或相关之经文。此处指诸如《拉胡罗劝诫经》（《中部·113经》）等类似经文义理。
Kappasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 《咖巴经》等注释终了。
Dhammakathikavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 说法者品注释终了。
13. Avijjāvaggo
第十三：无明品
1-10. Samudayadhammasuttādivaṇṇanā一至十、《以生起为法经》等注释
§126-135
126-135.Imasminti avijjāvagge. Catusaccameva kathitaṃ, tasmā heṭṭhā vuttanayattā uttānamevāti adhippāyo.
此处谓无明品中。唯述四圣谛，故此以下称呼为由下而上所说的上升，即为「主导思想」。
Samudayadhammasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 《以生起为法经》等注释终了。
Avijjāvaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 无明品释义完毕。
14. Kukkuḷavaggo
第十四章 鸡类品
1-14. Kukkuḷasuttādivaṇṇanā1-14. 火炭经等释义
§136-149
136-149. Anto aggi mahanto chārikarāsi, tattha ukkuḷavikulato akkamantaṃ yāva kesaggaṃ anudahatāya kucchitaṃ kuḷanti kukkuḷaṃ , rūpavedanādi pana tatopi kañci kālaṃ anudahanato mahāpariḷāhanaṭṭhena ca kukkuḷaṃ viyāti kukkuḷaṃ. Aniccalakkhaṇādīnīti aniccadukkhānattalakkhaṇāni.
（136-149节）尾端如同巨大的炽热岩石，周围群沙成层，因侧倾如鸡冠般的突起、弯曲而被称作鸡冠。色、受等法虽然有时亦因炽热剧烈的强烈灼烧而显现出鸡冠状。所谓无常相等，是指无常、苦、无我这三相的标志。
Kukkuḷasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 火炭经等释义完毕。
Kukkuḷavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 火炭品释义完毕。
15. Diṭṭhivaggo
第十五章 见品
1-9. Ajjhattasuttādivaṇṇanā1-9. 内经等释义
§150-158
150-158.Paccayaṃ katvāti abhinivesapaccayaṃ katvā. Ādisaddena micchādiṭṭhisakkāyadiṭṭhiattānudiṭṭhi saññojanābhinivesa-vinibandhaajjhosānāni saṅgaṇhāti. Tattha abhinivesā taṇhāmānadiṭṭhiyo. Vinibandhā ‘‘kāye avītarāgo hotī’’tiādinā (dī. ni. 3.320; ma. ni. 1.186) āgatacetasovinibandhā . Ajjhosānāti taṇhādiṭṭhijjhosānāni. Sesāni suviññeyyāneva.
（150-158节）谓「作缘」者，是作执著的缘起。以始声为例，从错误见起，至我见、见执、执着，乃至束缚与束缚消除之间的荡涤反复的起灭都涵盖于内。此处的执著是欲著见等，束缚谓如“身中无贪”之类（参见《大毗尼》3.320、《中毗尼》1.186），为远离邪见所积累的意识束缚。荡涤即欲著见的荡涤。其余者则须细细理解。
Ajjhattasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 内经等释义完毕。
10.Ānandasuttavaṇṇanā10. 阿难经注释
§159
159.Dharamānakāleti jīvamānakāle. Pahānaṃ apassantoti therassa kira bhagavati pemaṃ adhimattaṃ. Cittaṃ gaṇhissāmīti cittaṃ ārādhessāmi. Gantabbaṃ hoti, tasmā sapalibodho. Cittaṃ sampahaṃsamānoti cittassa vibodhano. Vimutti…pe… jāto āyatiṃ paṭivedhapaccayattā, na pana tadā visesāvahabhāvā nibbedhabhāgiyo.
谓活时之法，休舍不可见，是长老向世尊表达其最深切之爱恋。谓「我将承受此心」，即决心守护此心。因将前往，故称临终觉悟。谓心由分解而觉察，此谓觉知心法。解脱等已感受而生，因缘现前达见，但当时尚无特殊的无染断灭之境界。
Ānandasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 阿难经注释完毕。
Diṭṭhivaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 见品注释完毕。
Uparipaṇṇāsako samatto. · 上五十完毕。
Sāratthappakāsiniyā saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya · 《显扬真义》相应部注释中
Khandhasaṃyuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā. · 蕴相应注释之隐义阐明完毕。