7. Sāriputtasaṃyuttaṃ · 7. 沙利子相应义注
7. Sāriputtasaṃyuttaṃ7. 沙利子相应
1-9. Vivekajasuttādivaṇṇanā1-9. 远离生经等之解释
§332-340
332-340. Sāriputtasaṃyuttassa paṭhame na evaṃ hotīti ahaṅkāramamaṅkārānaṃ pahīnattā evaṃ na hoti. Dutiyādīsupi eseva nayo. Paṭhamādīni.
第332至340节。关于沙利子连诵部第一品，当说“不如此”，是指自我及我见已被除灭时，才不复存在此等情况。此义同样适用于第二品及以后各品。首品等即如是。
10. Sucimukhīsuttavaṇṇanā10. 苏吉穆奇经之解释
§341
341. Dasame sucimukhīti evaṃnāmikā. Upasaṅkamīti theraṃ abhirūpaṃ dassanīyaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ samantapāsādikaṃ disvā ‘‘iminā saddhiṃ parihāsaṃ karissāmī’’ti upasaṅkami. Atha therena tasmiṃ vacane paṭikkhitte ‘‘idānissa vādaṃ āropessāmī’’ti maññamānā tena hi, samaṇa, ubbhamukho bhuñjasīti āha. Disāmukhoti catuddisāmukho, catasso disā olokentoti attho. Vidisāmukhoti catasso vidisā olokento.
第341节。所谓“第十者”，称为清净面。近前而至，见长老色相美好，可观赏，通体光泽如金，有四面堂殿环绕，于是默想：‘我将与此相应开玩笑。’于是近前去接近长老。长老听闻此语，反唇相讥曰：‘此话岂可你来强加吗？’你这道士，是脸朝上方的吃食之人。所谓‘面向四方’，是指面向四个方向。‘面向方向’，是观视四方的意思。
Vatthuvijjātiracchānavijjāyāti vatthuvijjāsaṅkhātāya tiracchānavijjāya. Vatthuvijjā nāma lābuvatthu-kumbhaṇḍavatthu-mūlakavatthu-ādīnaṃ vatthūnaṃ phalasampattikāraṇakālajānanupāyo. Micchājīvena jīvikaṃ kappentīti teneva vatthuvijjātiracchānavijjāsaṅkhātena micchājīvena jīvikaṃ kappenti, tesaṃ vatthūnaṃ sampādanena pasannehi manussehi dinne paccaye paribhuñjantā jīvantīti attho. Adhomukhāti vatthuṃ oloketvā bhuñjamānavasena adhomukhā bhuñjanti nāma. Evaṃ sabbattha yojanā kātabbā. Api cettha nakkhattavijjāti ‘‘ajja imaṃ nakkhattaṃ iminā nakkhattena gantabbaṃ, iminā idañcidañca kātabba’’nti evaṃ jānanavijjā. Dūteyyanti dūtakammaṃ, tesaṃ tesaṃ sāsanaṃ gahetvā tattha tattha gamanaṃ. Pahiṇagamananti ekagāmasmiṃyeva ekakulassa sāsanena aññakulaṃ upasaṅkamanaṃ. Aṅgavijjāti itthilakkhaṇapurisalakkhaṇavasena aṅgasampattiṃ ñatvā ‘‘tāya aṅgasampattiyā idaṃ nāma labbhatī’’ti evaṃ jānanavijjā. Vidisāmukhāti aṅgavijjā hi taṃ taṃ sarīrakoṭṭhāsaṃ ārabbha pavattattā vidisāya pavattā nāma, tasmā tāya vijjāya jīvikaṃ kappetvā bhuñjantā vidisāmukhā bhuñjanti nāma. Evamārocesīti ‘‘dhammikaṃ samaṇā’’tiādīni vadamānā sāsanassa niyyānikaṃ guṇaṃ kathesi. Tañca paribbājikāya kathaṃ sutvā pañcamattāni kulasatāni sāsane otariṃsūti.
所谓物智及过人智，是指以物为基础的知见与三维幻象的知见。物智者，乃因获物、器皿及根本物等种种物质之成果而生之时机及手段。以错误生活获生计者，即由此物智及过人智等知见，错误谋生。此等人依赖所造之物，向善人以和悦之心付与生计而生活。所谓向下视，是指察观物质而以食者为向下视者。诸处皆须如是布置。又如此，星智者所谓“今日当以此星随此星而往，彼星当随此行”，此为认识之智。信使职事谓之派遣之事，携持各教法，往相应之处。离去来往，谓一地一族教法，往返他族接近。形体知识者，谓得女人相貌、男子相貌，知其身之具足，谓知“以该具足，得此名称”，此为认识之智。所谓面向方向知者，指身躯部分着手而发生之知，称为面向方向，由此智慧勤作获取生计，食者谓之面向方向食者。如此解说“恒说‘持法道士’等”，表明教法引导之功德。虽闻此理，游方之人亦会在教法中断除五大家族分支。
Sāriputtasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 沙利子相应之解释完毕。