3. Diṭṭhisaṃyuttaṃ · 3. 见相应义注
3. Diṭṭhisaṃyuttaṃ三、见相应
1. Sotāpattivaggo
第一章 净行品
1. Vātasuttavaṇṇanā一、风经注释
§206
206. Diṭṭhisaṃyutte na vātā vāyantītiādīsu evaṃ kira tesaṃ diṭṭhi – ‘‘yepi ete rukkhasākhādīni bhañjantā vātā vāyanti, na ete vātā, vātaleso nāmeso, vāto pana esikatthambho viya pabbatakūṭaṃ viya ca ṭhito. Tathā yāpi etā tiṇakaṭṭhādīni vahantiyo nadiyo sandanti, na ettha udakaṃ sandaki, udakaleso nāmesa, udakaṃ pana esikatthambho viya pabbatakūṭaṃ viya ca ṭhitaṃ. Yāpimā gabbhiniyo vijāyantīti ca vuccanti, kiñcāpi tā milātudarā honti, gabbho pana na nikkhamati, gabbhaleso nāmeso, gabbho pana esikatthambho viya pabbatakūṭaṃ viya ca ṭhito. Yepi ete candimasūriyā udenti vā apenti vā, neva te udenti na apenti, candimasūriyaleso nāmesa, candimasūriyā pana esikatthambho viya pabbatakūṭaṃ viya ca ṭhitā’’ti.
第206节 关于“风行者”等的见解汇集。在《风行者》等说法中，众生的见解是这样：所谓“风”，那些折断树枝的，或吹动树枝的，并非真正的“风”，“风”这个名字只是象征，像石柱一样，固定立于山峰之上。又例如，那些汇集水草的河流，所谓“水”并非真正的“水”，这个名称亦是象征，像石柱一样，固定于山峰之上。再如那些孕育胎儿的，虽然说这些是孕育，但孕育的本体并未离开，胎儿这个词的实质并非实体，只是一种象征，像石柱一样固定于山峰之上。又如日月升起和落下，与其说它们是真的升起或落下，不如说既不升起也不落下，日月的名称也只是象征，像石柱一般固定立于山峰顶上。
2-4. Etaṃmamasuttādivaṇṇanā二至四、《这是我的经》等注释
§207-209
207-209.Diṭṭhantiādīsu diṭṭhaṃ rūpāyatanaṃ. Sutaṃ saddāyatanaṃ. Mutaṃ gandhāyatanaṃ rasāyatanaṃ phoṭṭhabbāyatanaṃ. Tañhi patvā gahetabbato mutanti ca vuttaṃ. Avasesāni sattāyatanāni viññātaṃ nāma. Pattanti pariyesitvā vā apariyesitvā vā pattaṃ. Pariyesitanti pattaṃ vā apattaṃ vā pariyesitaṃ. Anuvicaritaṃ manasāti cittena anusañcaritaṃ. Lokasmiñhi pariyesitvā pattampi atthi, pariyesitvā nopattampi, apariyesitvā pattampi, apariyesitvā nopattampi. Tattha pariyesitvā pattaṃ pattaṃ nāma, pariyesitvā nopattaṃ pariyesitaṃ nāma . Apariyesitvā pattañca apariyesitvā nopattañca manasānuvicaritaṃ nāma. Atha vā pariyesitvā pattampi apariyesitvā pattampi pattaṭṭhena pattaṃ nāma, pariyesitvā nopattameva pariyesitaṃ nāma, apariyesitvā nopattaṃ manasānuvicaritaṃ nāma. Sabbaṃ vā etaṃ manasā anuvicaritameva.
第207至209节 关于“见”等的开示所说的“见”是形色法的触所，闻是声所，嗅是香所，味是味所，触是触所，在这些中，触所既是受取，亦是作用。余下的六处是已知的。触在心中不是凭空产生的，而是经过心意思索后才出现的，且有分别是否有被察觉的情形。世间有六种觅寻和得受的不同状况：觅寻且得受、觅寻而不得受、不觅寻而得受、不觅寻而不得受。在这些中，有觅寻且得受称作“觅寻得受”，觅寻而不得受称作“觅寻不得受”，不触寻且得受和不觅寻不得受两类合称为“心行意动”。或者有说触寻得受和不觅寻得受两类合称为“得受之中”，觅寻而不得受称作“觅寻而不得受”，不觅寻不得受还是心行意动。以上诸法，都是心意所触之内涵。
5. Natthidinnasuttavaṇṇanā五、《无施经》注释
§210
210.Natthidinnantiādīsu natthi dinnanti dinnassa phalābhāvaṃ sandhāya vadanti. Yiṭṭhaṃ vuccati mahāyāgo. Hutanti paheṇakasakkāro adhippeto. Tampi ubhayaṃ phalābhāvameva sandhāya paṭikkhipanti. Sukatadukkaṭānanti sukatadukkatānaṃ, kusalākusalānanti attho. Phalaṃ vipākoti yaṃ phalanti vā vipākoti vā vuccati, taṃ natthīti vadanti. Natthi ayaṃ lokoti paraloke ṭhitassa ayaṃ loko natthi. Natthi paro lokoti idha loke ṭhitassapi paro loko natthi, sabbe tattha tattheva ucchijjantīti dassenti. Natthi mātā natthi pitāti tesu sammāpaṭipattimicchāpaṭipattīnaṃ phalābhāvavasena vadanti. Natthi sattā opapātikāti cavitvā uppajjanakasattā nāma natthīti vadanti. Natthi loke samaṇabrāhmaṇāti loke sammāpaṭipannā samaṇabrāhmaṇā nāma natthīti vadanti.
第210节 关于“无与有”等的教义。在“无”、“有”二者说法中，所谓“有”是大放弃，所谓“无”是毁弃执着的意志，二者都是基于果报的缘起而互相应对。所谓“善恶”就是善恶法的含义。所谓果报、业力，谓生死轮回中的果怀报应，这些说法中“无”就是说不存在它。所谓没有另一个世界，是指这个世界之外无他世界。所谓无母无父，指行为不正、错误行为者不可能有正确的归依，道理就是果报不存在。所谓无出入生，意谓出离者和入生者皆无存在。所谓世间无正行之沙门婆罗门，意即世间不存真正依教法而行的沙门婆罗门。
Cātumahābhūtikoti catumahābhūtamayo. Pathavī pathavīkāyanti ajjhattikā pathavīdhātu bāhiraṃ pathavīdhātuṃ. Anupetīti anuyāti. Anupagacchatīti tasseva vevacanaṃ, anugacchatītipi attho. Ubhayenāpi upeti upagacchatīti dassenti. Āpādīsupi eseva nayo. Indriyānīti manacchaṭṭhāni indriyāni. Saṅkamantīti ākāsaṃ pakkhandanti. Āsandipañcamāti nipannamañcena pañcamā, mañco ceva, cattāro mañcapāde gahetvā ṭhitā cattāro purisā cāti attho. Yāva āḷāhanāti yāva susānā. Padānīti ‘‘ayaṃ evaṃ sīlavā ahosi, evaṃ dussīlo’’tiādinā nayena pavattāni guṇāguṇapadāni. Sarīrameva vā ettha padānīti adhippetaṃ. Kāpotakānīti kapotakavaṇṇāni, pārāvatapakkhavaṇṇānīti attho. Bhassantāti bhasmantā. Ayameva vā pāḷi. Āhutiyoti yaṃ paheṇakasakkārādibhedaṃ dinnadānaṃ, sabbaṃ taṃ chārikāvasānameva hoti, na tato paraṃ phaladāyakaṃ hutvā gacchatīti attho. Dattupaññattanti dattūhi bālamanussehi paññattaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – bālehi abuddhīhi paññattamidaṃ dānaṃ, na paṇḍitehi. Bālā denti, paṇḍitā gaṇhantīti dassenti.
关于“四大元素”，是由四大成的。土是地体，内称为地界，外称为地界。所谓“相应”的意思是跟随而来。所谓“跟随而行”的意思是与其意义相同。二者均有“到达”之义。五根中的“脚”，意指着地物；“根”六者，是指六根。所谓“震动”是指空气流动声响。所谓“卧床为五”，指卧具中包含第五体，即床本身，是由四只床脚支撑的四个男人。所谓“及至干枯”为“及至衰败”。“跛”的意思是“这样一个品行好或不好”等用语的比喻。这里“身体”说法，是指整个身体。所谓“鸽子色”等，是指鸽子羽毛之色，或偏灰的润色。所谓“燃烧”，是指烧香时的火焰。此为巴利语用词本义。所谓“供奉”，是指献供火所不同种类的供养和布施，都是在僧团治差服持的斋戒期间，除此之外不赠予其它人。所谓“给予规定”，说的是由愚人，即无智慧者以给予的方式，愚人给予，智者接受的意思。
6. Karotosuttavaṇṇanā六、《行作者经》注释
§211
211.Karototi sahatthā karontassa. Kārayatoti āṇattiyā kārentassa. Chindatoti paresaṃ hatthādīni chindantassa. Chedāpayatoti parehi chedāpentassa. Pacatoti daṇḍena pīḷentassa. Pacāpayatoti parehi daṇḍādinā pīḷāpentassa. Socato socāpayatoti parassa bhaṇḍaharaṇādīhi sokaṃ sayaṃ karontassāpi parehi kārentassāpi. Kilamato kilamāpayatoti āhārupacchedabandhanāgārapavesanādīhi sayaṃ kilamentassapi parehi kilamāpentassapi. Phandato phandāpayatoti paraṃ phandantaṃ phandanakāle sayampi phandato parempi phandāpayato. Pāṇamatipātayatoti pāṇaṃ hanantassapi hanāpentassapi. Evaṃ sabbattha karaṇakārāpanavaseneva attho veditabbo.
第211节 关于“做”等动词的用法。所谓“做”是指亲自实作某事。所谓“使做”是指指示、教唆他人去做。所谓“切割”，指用手等工具切断他物。所谓“使切割”，是让他人切割。所谓“打”，是用棍棒等工具加以击打。所谓“使打”，是让他人用棍棒击打。所谓“哭”，是自己悲伤。所谓“使哭”，是使他人悲伤。例如抢夺财物等行为，自己忧伤以及使他人忧伤。所谓“折磨”，是因饮食不净、禁闭、拘禁等自己痛苦、他人亦然。所谓“陷阱”，指自己设置圈套以及让他人陷入陷阱。所谓“杀生”，是自己杀害及使他人杀害。此皆指行为的施作、教导与执行，含有全部义理，理应了知。
Sandhinti gharasandhiṃ. Nillopanti mahāvilopaṃ. Ekāgārikanti ekameva gharaṃ parivāretvā vilumpanaṃ. Paripanthe tiṭṭhatoti āgatāgatānaṃ acchindanatthaṃ magge tiṭṭhato. Karoto na karīyati pāpanti yaṃkiñci pāpaṃ karomīti saññāya karotopi pāpaṃ na karīyati, natthi pāpaṃ. Sattā pana karomāti evaṃsaññino hontīti dīpenti. Khurapariyantenāti khuraneminā, khuradhārasadisapariyantena vā. Ekamaṃsakhalanti ekamaṃsarāsiṃ. Puñjanti tasseva vevacanaṃ. Tatonidānanti ekamaṃsakhalakaraṇanidānaṃ.
契合谓如同房屋契合相配。消除谓大规模消除。独居者谓独自环绕同一房屋，作出肮脏。围绕谓于路径上站立，谓众往来之人不致破坏道路。作与不作谓以“做什么邪恶事”之分别念行事，即使行作也不作恶，因无恶。众生实作谓如此分别念的人，即作火炬照亮。犁尖之旋转谓用犁尖铁制旋转犁柄或类似锐利物转动。单块肉谓一整块肉堆。聚积谓称呼此类聚合。由此原因谓一整块肉的聚合之因。
Dakkhiṇanti dakkhiṇatīre manussā kakkhaḷā dāruṇā, te sandhāya hanantotiādi vuttaṃ. Uttaranti uttaratīre saddhā honti pasannā buddhamāmakā dhammamāmakā saṅghamāmakā, te sandhāya dadantotiādi vuttaṃ. Tattha yajantoti mahāyāgaṃ karonto. Damenāti indriyadamena uposathakammena. Saṃyamenāti sīlasaṃyamena. Saccavajjenāti saccavacanena. Āgamoti āgamanaṃ, pavattīti attho. Sabbathāpi pāpapuññānaṃ kiriyameva paṭikkhipanti.
南方谓人间南岸之处，人们贫瘠残酷，传说他们以棒击打等行为维系。北方谓北岸之地，拥护信心者众，信佛者、信法者、信僧者皆在，为维系该处而布施等行为传说。那里祭祀谓举行盛大牺牲礼仪。驯制谓以感官驯制守持守夜仪式。自制谓依戒律自我约束。以真言惩戒谓以真实言辞加以惩戒。来去谓来往流转之意。恶善皆会抵销谓诸恶善行为于诸处自然抵销、消散。
7. Hetusuttavaṇṇanā七、《因经》注释
§212
212.Natthihetu natthi paccayoti ettha paccayoti hetuvevacanameva. Ubhayenāpi vijjamānameva kāyaduccaritādīnaṃ saṃkilesapaccayaṃ, kāyasucaritādīnañca visuddhipaccayaṃ paṭikkhipanti. Natthi balanti yamhi attano bale patiṭṭhitā ime sattā devattampi mārattampi brahmattampi sāvakabodhimpi paccekabodhimpi sabbaññutampi pāpuṇanti, taṃ balaṃ paṭikkhipanti. Natthi vīriyantiādīni sabbāni aññamaññavevacanāneva. ‘‘Idaṃ no vīriyena, idaṃ purisathāmena, idaṃ purisaparakkamena patta’’nti, evaṃ pavattavacanapaṭikkhepakaraṇavasena panetāni visuṃ ādiyanti.
无缘无因谓此处“缘”字仅为因缘之词。两者皆为现象谓乃指身行恶等污染的缘起与身行净行的清净因缘互相抵销。无力量谓那些自身力量所在处，众生包括天、人、魔、梵以及弟子等成就所有觉悟，此力量亦被抵销。无勇猛等诸条件谓所有条件乃相互词汇。因“非吾之勇猛，非吾之男子气，非吾之男子力所致”等传说话语，故因应法抵销这些。因此他们就此迷惑。
Sabbe sattāti oṭṭhagoṇagadrabhādayo anavasese pariggaṇhanti. Sabbe pāṇāti ekindriyo pāṇo, dvindriyo pāṇotiādivasena vadanti. Sabbe bhūtāti aṇḍakosavatthikosesu bhūte sandhāya vadanti. Sabbe jīvāti sāliyavagodhumādayo sandhāya vadanti. Tesu hi te viruhanabhāvena jīvasaññino. Avasā abalā avīriyāti tesaṃ attano vaso vā balaṃ vā vīriyaṃ vā natthi. Niyatisaṅgatibhāvapariṇatāti ettha niyatīti niyatatā. Saṅgatīti channaṃ abhijātīnaṃ tattha tattha gamanaṃ. Bhāvoti sabhāvoyeva. Evaṃ niyatiyā ca saṅgatiyā ca bhāvena ca pariṇatā nānappakārataṃ pattā. Yena hi yathā bhavitabbaṃ, so tatheva bhavati. Yena na bhavitabbaṃ, so na bhavatīti dassenti. Chasvevābhijātīsūti chasu eva abhijātīsu ṭhatvā sukhañca dukkhañca paṭisaṃvedenti, aññā sukhadukkhabhūmi natthīti dassenti.
众生谓包括所有有胴体之类所有众生，全部无一遗漏。全息谓以一根感官为一根，如一句“一个感官即一根”，两根感官二根之类称。如全具谓诸物全面所有。众生谓指存于蛋、胎、胞、湿婆壳中之生灵。生命谓指以稻米、小麦等粮食为生之生命。其上以生命心识分别。无力虚弱谓其自身无物业力及勇猛。固定结伴状态谓指固定不变且结伴同在。结伴谓与同种族间不断往来流动。性质谓指实体本性。由此固定与结伴及性质三者合一成熟，显示表象多样异类。依该将当成之物亦必然如此；应不生之物必不生，彼等如住固定种族中，感受苦乐，彼处无异域苦乐之地。
8-10. Mahādiṭṭhisuttādivaṇṇanā8-10. 《大见经》等之义注
§213-215
213-215.Akaṭāti akatā. Akaṭavidhāti akatavidhānā, ‘‘evaṃ karohī’’ti kenaci kāritāpi na hontīti attho. Animmitāti iddhiyāpi na nimmitā. Animmātāti animmāpitā. ‘‘Animmitabbā’’tipi pāṭho, na nimmitabbāti attho. Vañjhāti vañjhapasuvañjhatālādayo viya aphalā kassaci ajanakā. Pabbatakūṭaṃ viya ṭhitāti kūṭaṭṭhā. Esikaṭṭhāyino viya hutvā ṭhitāti esikaṭṭhāyiṭṭhitā, yathā sunikhāto esikatthambho niccalo tiṭṭhati, evaṃ ṭhitāti attho. Naiñjantīti esikatthambho viya ṭhitattā na calanti. Na vipariṇamantīti pakatiṃ na vijahanti. Na aññamaññaṃ byābādhentīti aññamaññaṃ na upahananti. Nālanti na samatthā. Pathavīkāyotiādīsu pathavīyeva pathavīkāyo, pathavīsamūho vā. Sattannaṃtveva kāyānanti yathā muggarāsiādīsu pahaṭaṃ satthaṃ muggarāsiādīnaṃ antareneva pavisati, evaṃ sattannaṃ kāyānaṃ antarena chiddena vivarena satthaṃ pavisati. Tattha ‘‘ahaṃ imaṃ jīvitā voropemī’’ti kevalaṃ saññāmattameva hotīti dassenti.
不作谓未做。无作法谓无作之规则，谓“如是行事”但不为他人所行之意。无异相谓即使有神力亦未显异相。无异果谓无产生异果。无果谛谓无结果。绝产谓如孕妇不孕者。山峰形态谓如山峰般立。刀刃插入谓如刀尖钉入般不动，即不动谓不摇动。毁坏谓不破坏折断。彼此不伤谓互不损害害。不能治愈谓无法医治。地壳谓诸土地层与土块集。七层之躯谓如螺壳内层包覆着七层肉体，类似螺壳套壳之意。由断裂处裂开谓如断裂孔隙之中被撬开。其间谓彼处孔隙断裂处，譬喻“我将停止此生命”乃纯是分别念之现象。
Yonipamukhasatasahassānīti pamukhayonīnaṃ uttamayonīnaṃ cuddasasatasahassāni aññāni ca saṭṭhisatāni aññāni ca chasatāni pañca ca kammuno satānīti pañcakammasatāni cāti kevalaṃ takkamattakena niratthakadiṭṭhiṃ dīpenti. Pañca ca kammāni tīṇi ca kammānītiādīsupi eseva nayo. Keci panāhu ‘‘pañca kammānīti pañcindriyavasena gaṇhanti, tīṇīti kāyakammādivasenā’’ti. Kamme ca aḍḍhakamme cāti ettha panassa kāyakammavacīkammāni kammanti laddhi, manokammaṃ upaḍḍhakammanti. Dvaṭṭhipaṭipadāti dvāsaṭṭhipaṭipadāti vadanti. Dvaṭṭhantarakappāti ekasmiṃ kappe catusaṭṭhi antarakappā nāma honti, ayaṃ pana aññe dve ajānanto evamāha.
生殖起源百万谓数以百万计之种子或能力，优良之种谓优秀根本，分别有数千、数千多百、六十数百、六百余与五百等多种。五业百谓五种行为百位。五业三业等序亦有意，部分说有五业而其中三业如身业等。于业谓分为加害业及替代心业。五十二途谓指五十二步法。五十二中间时代谓同一时代内的四十六小时代，另有其他说法二说。
Chaḷābhijātiyoti kaṇhābhijāti nīlābhijāti lohitābhijāti haliddābhijāti sukkābhijāti paramasukkābhijātīti imā cha abhijātiyo vadanti. Tattha orabbhikā sūkarikā sākuṇikā māgavikā luddā macchaghātakā corā coraghātakā bandhanāgārikā, ye vā panaññepi keci kurūrakammantā, ayaṃ kaṇhābhijātīti vadanti. Bhikkhū nīlābhijātīti vadanti. Te kira catūsu paccayesu kaṇṭake pakkhipitvā khādanti, ‘‘bhikkhū ca kaṇṭakavuttikā’’ti (a. ni. 6.57) ayaṃ hissa pāḷi eva. Atha vā kaṇṭakavuttikā eva nāma eke pabbajitāti vadanti. Lohitābhijāti nāma nigaṇṭhā ekasāṭakāti vadanti. Ime kira purimehi dvīhi paṇḍaratarā. Gihī odātavasanā acelakasāvakā haliddābhijātīti vadanti. Evaṃ attano paccayadāyake nigaṇṭhehipi jeṭṭhakatare karonti. Ājīvakā ājīviniyo ayaṃ sukkābhijātīti vadanti. Te kira purimehi catūhi paṇḍaratarā . Nando vaccho, kiso saṃkicco, makkhali gosālo paramasukkābhijātīti vadanti. Te kira sabbehi paṇḍaratarā.
所谓六种出生，即黑出生、蓝出生、红出生、黄出生、枯出生以及极枯出生，这六者谓之出生。其中特指野猪、野猪妈妈、鹫、乌鸦、老鼠、鱼杀手、盗贼及盗贼杀手、奴役者这类行为恶劣者，即称为黑出生。比库则称为蓝出生。传言他们在四种条件下投掷荆棘而食，是故称比库为荆棘导致者（don’t forget，这乃此经自身之译）。又有人说，荆棘导致者即部分出家者。红出生则指一宗教外的执着者（尼迦提），他们有二种浅白者。居家者衣着洁净专一，称为黄出生。同样，他们在自己依赖者中处于最尊重之列。业者及其门徒称为枯出生。难陀、瓦乔、基颂、羊毛、牛犊皆称为极枯出生，且皆属浅白之列。
Aṭṭhapurisabhūmiyoti mandabhūmi khiḍḍābhūmi vīmaṃsakabhūmi ujugatabhūmi sekhabhūmi samaṇabhūmi jānanabhūmi pannabhūmīti imā aṭṭha purisabhūmiyoti vadanti. Tattha jātadivasato paṭṭhāya satta divase sambādhaṭṭhānato nikkhantattā sattā mandā honti momūhā, ayaṃ mandabhūmīti vadanti. Ye pana duggatito āgatā honti, te abhiṇhaṃ rodanti ceva viravanti ca, sugatito āgatā taṃ anussaritvā anussaritvā hasanti, ayaṃ khiḍḍābhūmi nāma. Mātāpitūnaṃ hatthaṃ vā pādaṃ vā mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā gahetvā bhūmiyaṃ padanikkhipanaṃ vīmaṃsakabhūmi nāma. Padasā gantuṃ samatthakālo ujugatabhūmi nāma. Sippāni sikkhanakālo sekhabhūmi nāma. Gharā nikkhamma pabbajanakālo samaṇabhūmi nāma. Ācariyaṃ sevitvā jānanakālo jānanabhūmi nāma. ‘‘Bhikkhu ca pannako jino na kiñci āhā’’ti evaṃ alābhiṃ samaṇaṃ pannabhūmīti vadanti.
所谓八种人间领域，即愚钝之地、苦役之地、忧虑之地、直顺之地、修习之地、出家之地、智慧之地、慧者之地，这八者合称人间领域。处于出生之日后基于七日传染处而出世者多为愚钝之人，故称此地为愚钝之地。那些恶道来者，常哭泣悲伤；善道来者，忆念过去欢喜，故称为苦役之地。扶持父母之手、脚、床榻、座椅，押之于地属忧虑之地。能行足迹之时称为直顺之地。练习技艺时称为修习之地。离家出走、入道时称为出家之地。师傅服侍、启发之时称为智慧之地。谓比库因具有智慧，不求其他，故称智慧之地。
Ekūnapaññāsaājīvakasateti ekūnapaññāsa ājīvavuttisatāni. Paribbājakasateti paribbājakapabbajjāsatāni. Nāgavāsasateti nāgamaṇḍalasatāni. Vīse indriyasateti vīsa indriyasatāni. Tiṃse nirayasateti tiṃsa nirayasatāni. Rajodhātuyoti rajaokiraṇaṭṭhānāni. Hatthapiṭṭhipādapiṭṭhādīni sandhāya vadati. Satta saññīgabbhāti oṭṭhagoṇagadrabhaajapasumigamahiṃse sandhāya vadati. Satta asaññīgabbhāti sāliyavagodhumamuggakaṅguvarakakudrūsake sandhāya vadati. Nigaṇṭhigabbhāti gaṇṭhimhi jātagabbhā, ucchuveḷunaḷādayo sandhāya vadati. Satta devāti bahū devā, so pana sattāti vadati. Manussāpi anantā, so sattāti vadati. Satta pesācāti pisācā mahantamahantā, sattāti vadati. Sarāti mahāsarā. Kaṇṇamuṇḍa-rathakāra-anotatta-sīhappapāta-chaddanta-mucalinda-kuṇāladahe gahetvā vadati.
所谓五十一种业者，谓为五十一种。所谓游方者，谓为游方出家者五十种。所谓聚居者，谓聚落社群五十种。所谓二十根者，谓二十种根。三十地狱者，谓三十种地狱。所谓尘芥是指尘埃、大气、光线。所谓象鼻、手臂及足指，谓关节。所谓七识胎，是指七种胚胎，即长骨、骨节、肝脏及五脏结合成胚胎。所谓七无识胎，是指细碎胚胎，如稻谷、小麦、木薯及药材。所谓尼迦提胎，是指收集入胎的Nigaṇṭhi人胚胎，如棘、铁线草等。所谓七天，是谓多天众，但此七称为七。人类无量无边，亦称七。所谓七鬼，是指诸多巨鬼，也称七鬼。所谓沙、盏、舞者、无毛狮子、象头、喙口、蒙面、牛龙、火龙、三叉戟者以此为名。
Pavuṭāti gaṇṭhikā. Papātāti mahāpapātā. Papātasatānīti khuddakapapātasatāni. Supināti mahāsupinā. Supinasatānīti khuddakasupinasatāni. Mahākappinoti mahākappānaṃ. Ettha ekamhā mahāsarā vassasate vassasate kusaggena ekaṃ udakabinduṃ nīharitvā sattakkhattuṃ tamhi sare nirudake kate eko mahākappoti vadati. Evarūpānaṃ mahākappānaṃ caturāsītisatasahassāni khepetvā bāle ca paṇḍite ca dukkhassantaṃ karontīti ayamassa laddhi. Paṇḍitopi kira antarāvisujjhituṃ na sakkoti, bālopi tato uddhaṃ na gacchati.
所谓飞毛者，谓为尘埃。所谓大飞毛者，谓为较大尘埃。所谓尘埃百者，谓较小尘埃。所谓大睡者，是指长时间嗜睡。所谓睡百者，谓短时间嗜睡者。所谓大咖毕那，谓称为大咖毕那者。此处指有一大沙子在雨季留存，被释去七十度水后称此为大咖毕那。由此类大咖毕那有八千四百万之多，令愚者和智者皆为苦恼。智者实难察觉差异，愚者则无法向上升华。
Sīlenavāti acelakasīlena vā aññena vā yena kenaci. Vatenāti tādiseneva vatena. Tapenāti tapokammena. Aparipakkaṃ paripāceti nāma yo ‘‘ahaṃ paṇḍito’’ti antarā visujjhati. Paripakkaṃ phussa phussa byantīkaroti nāma yo ‘‘ahaṃ bālo’’ti vuttaparimāṇakālaṃ atikkamitvā yāti. Hevaṃ natthīti evaṃ natthi. Tañhi ubhayampi na sakkā kātunti dīpeti. Doṇamiteti doṇena mitaṃ viya. Sukhadukkheti sukhadukkhaṃ. Pariyantakateti vuttaparimāṇena kālena katapariyanto. Natthi hāyanavaḍḍhaneti natthi hāyanavaḍḍhanāni, na saṃsāro paṇḍitassa hāyati, na bālassa vaḍḍhatīti attho. Ukkaṃsāvakaṃseti ukkaṃsāvakaṃsā. Hāyanavaḍḍhanānamevetaṃ vevacanaṃ. Idāni tamatthaṃ upamāya sādhento seyyathāpi nāmātiādimāha. Tattha suttaguḷeti veṭhetvā katasuttaguḷe. Nibbeṭhiyamānameva paletīti pabbate vā rukkhagge vā ṭhatvā khittaṃ suttappamāṇena nibbeṭhiyamānameva gacchati, sutte khīṇe tattheva tiṭṭhati, na gacchati evameva bālā ca paṇḍitā ca kālavasena nibbeṭhiyamānā sukhadukkhaṃ palenti, yathāvuttena kālena atikkamantīti dasseti.
所谓品性是指以清净品质或他法行事。所谓言语是指以此种言语。所谓苦行，是指苦行法。所谓不成熟与成熟，谓中间智慧未醒和成熟智慧者。所谓成熟者，则逐渐发明言辞者。所谓不可得者，即不存在此种事。此中两者皆不可造为，是以称之。所谓分量，犹如度量。谓苦乐为苦乐。谓终止者，以时间度彼终止。不存在增长与减少者，谓在生死流转中，智者不衰，愚者不增。谓拔出火柴头者，谓拔除火柴火头。谓增长减少此名词。现今正以譬喻说明此义，如树叶堆积叠置堆垛，堆垛中移去一片，用末片叶量度此移去者，彼处叶已灭故处于此处，不再移动。亦如愚者与智者随时间灭尽，苦乐亦随时间而过，适时超越云云。
11-18. Antavāsuttādivaṇṇanā11-18. 《有边经》等之义注
§216-223
216-223.Antavā lokoti ekato vaḍḍhitanimittaṃ lokoti gāhena vā takkena vā uppannadiṭṭhi. Anantavāti sabbato vaḍḍhitaṃ appamāṇanimittaṃ lokoti gāhena vā takkena vā uppannadiṭṭhi. Taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti jīvañca sarīrañca ekamevāti uppannadiṭṭhi. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti. Imāni tāva sotāpattimaggavasena aṭṭhārasa veyyākaraṇāni ekaṃ gamanaṃ.
所谓终极世界，即因一处增扩而成之世界。所谓无限，即四方无量增加，谓广袤无边世界。所谓此生与此身体，即生命与身体，二者为一生一体。其余遍及无处不有。此等皆为须陀洹果道十八种注解之一
2. Dutiyagamanādivaggavaṇṇanā
第二章 归来的开始等分卷注释
§224-301
224-301. Dutiyaṃ gamanaṃ dukkhavasena vuttaṃ. Tatrāpi aṭṭhāraseva veyyākaraṇāni, tato parāni ‘‘rūpī attā hotī’’tiādīni aṭṭha veyyākaraṇāni, tehi saddhiṃ taṃ dutiyapeyyāloti vutto.
第224至301节。第二次归来的描述以苦相来阐明。其中包括十八种解释，然后又有八种解释，如「有色即是自性」等，总计二十六种解释，合称为第二次归来的释义。
Tattha rūpīti ārammaṇameva ‘‘attā’’ti gahitadiṭṭhi. Arūpīti jhānaṃ ‘‘attā’’ti gahitadiṭṭhi . Rūpī ca arūpī cāti ārammaṇañca jhānañca ‘‘attā’’ti gahitadiṭṭhi. Neva rūpī nārūpīti takkamattena gahitadiṭṭhi. Ekantasukhīti lābhītakkījātissarānaṃ uppannadiṭṭhi. Jhānalābhinopi hi atīte ekantasukhaṃ attabhāvaṃ manasikaroto evaṃ diṭṭhi uppajjati. Takkinopi ‘‘yathā etarahi ahaṃ ekantasukhī, evaṃ samparāyepi bhavissāmī’’ti uppajjati. Jātissarassapi sattaṭṭhabhave sukhitabhāvaṃ passantassa evaṃ uppajjati, ekantadukkhītiādīsupi eseva nayo.
其中，『色』指的是以入为所执的自性见；『无色』指的是以禅定为所执的自性见。『有色与无色』即是指入与禅定所持的自性见。既非有色，亦非无色，这是根本的正见。『绝对的快乐』指的是生死过患者所生起的见解。即使为禅定所获得的快乐，也生起这类恒常的自性存有的见解。智慧则如同『如现在我正处于绝对的快乐，未来亦将如是』而生起。即便是生死过患者，处于恒常快乐状态亦起此见，反对恒苦绝对的见解等也遵循此理。
Tatiyapeyyālo aniccadukkhavasena tehiyeva chabbīsatiyā suttehi vutto, catutthapeyyālo tiparivaṭṭavasenāti.
第三部分所释的无常苦相，亦依同样二十六节经文讲述；第四部分所释为三重围绕之理。
Diṭṭhisaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《见相应》义注完毕。