4. Anamataggasaṃyuttaṃ · 4. 无始相应复注
4. Anamataggasaṃyuttaṃ四、无始相应
1. Paṭhamavaggo
1. 第一品
1. Tiṇakaṭṭhasuttavaṇṇanā一、《草木经》注释
§124
124. Upasaggo samāsavisaye sasādhanaṃ kiriyaṃ dassetīti vuttaṃ ‘‘ñāṇena anugantvāpī’’ti. Vassasataṃ vassasahassanti nidassanamattametaṃ, tato bhiyyopi anugantvā anamataggo eva saṃsāro. Agga-saddo idha mariyādavacano, anuddesikañcetaṃ vacananti āha ‘‘aparicchinnapubbāparakoṭiko’’ti. Aññathā antimabhavikaparicchinnakatavimuttiparipācanīyadhammādīnaṃ vasena aparicchinnapubbāparakoṭi na sakkā vattuṃ. Saṃsaraṇaṃ saṃsāro. Pacchimāpi na paññāyati andhabālānaṃ vasenāti adhippāyo. Tenāha bhagavā ‘‘dīgho bālāna saṃsāro’’ti (dha. pa. 60). Vemajjheyeva pana sattā saṃsaranti pubbāparakoṭīnaṃ alabbhanīyattā. Attho paritto hoti yathābhūtāvabodhābhāvato. Buddhasamayeti sāsaneti attho. Attho mahā yathābhūtāvabodhisambhavato, atthassa vipulatāya taṃsadisā upamā natthīti parittaṃyeva upamaṃ āharantīti adhippāyo. Idāni vuttamevatthaṃ ‘‘pāḷiyaṃ hī’’tiādinā samattheti. Mātu mātaroti mātu mātāmahiyo. Tassevāti dukkhasseva. Tibbanti dukkhapariyāyoti.
124. 关于开头段落的总说明说,虽说是达成目的的因缘现前,但也已宣说“虽凭智慧而随顺”。此论指示了数百年乃至千年的示例,但即便如此,若仍随之,则轮回无始无终。此处“阿迦”一词为敬辞,有时含含糊糊意,此言由敬辞转而为指称“无间前后多劫的轮回”来说不能通用。轮回即为三界众生的轮回。后世亦不能识破此理,因愚痴蒙蔽所致。故世尊言“愚者的轮回漫长”(《法句经》第60偈)。众生在愚痴中心仍轮回,因无缘得前后不断。其义为缺乏实相之知。又谓佛法时代即是此义。此义广大,如实观照之实有智力,若无,则无可与之比拟,乃是用“无比之喻”而言喻。现在说的“巴利文不清”等为具足意义。若以“母亲”为母,则母为祖母。亦如“为彼”即为苦。故此谓苦之集合。
Tiṇakaṭṭhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《草木经》注释结束。
2. Pathavīsuttavaṇṇanā二、《大地经》注释
§125
125.Mahāpathavinti avisesena anavasesapariyādāyinīti āha ‘‘cakkavāḷapariyanta’’nti. Parikappavacanañcetaṃ.
125. “大地”是无差别的全无缺陷的包罗之义,故称“周遍天地”。此为概括性言辞。
Pathavīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《大地经》注释结束。
3. Assusuttavaṇṇanā三、《泪经》注释
§126
126. Kandanaṃ sasaddaṃ, rodanaṃ pana kevalamevāti āha ‘‘kandantānanti sasaddaṃ rudamānāna’’nti. Pavattanti sandanavasena pavattaṃ. ‘‘Sinerurasmīhi paricchinnesū’’ti saṅkhepena vuttamatthaṃ vivaranto ‘‘sinerussā’’tiādimāha. Maṇimayanti indanīlamaṇimayaṃ. Sinerussa pubbadakkhiṇakoṇasamapadesā ‘‘pubbadakkhiṇapassā’’ti adhippetā. Tehi nikkhantarajatarasmiyo indanīlarasmiyo ca ekato hutvā. Tāsaṃ rasmīnaṃ antaresūti tāsaṃ catūhi koṇehi nikkhantarasmīnaṃ catūsu antaresu. Cattāroti dakkhiṇādibhedā cattāro mahāsamuddā honti. Viasananti visesena khepanaṃ. Kiṃ pana tanti āha ‘‘vināsoti attho’’ti.
126.“哭声即噪音,而哭泣只有其一”故曰“哭声”或“哭泣声”。“悉数发出声响”的“悉”字,是指“带有火光的缠绕”。缩写释作“火光缠绕”的“火光”。火光指东方与南方的太阳光线。这些中的亮光与火光合一。其中有亮光的间隔。间隔者是指四方角的间隙。四方即南方和其他三个方向,合称四大洋。光线散布即为变色。为何?因为“毁灭”是其义。
Assusuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 泪经注释完毕。
4. Khīrasuttavaṇṇanā4. 乳经注释
§127
127.Mātuthaññanti pītaṃ mātuyā thanato nibbattakhīraṃ bahutaranti veditabbaṃ.
127.“临产”的意思是指由母亲子宫所滋生的乳白色液体,流动频繁应当知道。
Khīrasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 乳经注释完毕。
5. Pabbatasuttavaṇṇanā5. 山经注释
§128
128. ‘‘Anamataggassa saṃsārassa dīghatamattā na sukaraṃ nasukara’’nti aṭṭhakathāpāṭho. Kathaṃ nacchindatīti kathaṃ na pariyosāpeti, kāyacipi gahaṇatāyāti adhippāyo. Tayo kappāsaṃsūti tayo ekakappāsaṃsū. Yehi naṃ phuṭṭhaṃ, tatopi sukhumataraṃ sāsapamattaṃ khīyeyya pabbataṃ sabbabhāgehi aticiravelaṃ parimajjante.
128.“无始轮回的长久程度非难非不难”是注释内容。如何“不中断”,即如何“不终结”?是指身体亦难以包容轮回。此句中提“三重丝线”意为三根单丝线。即使未被触及,也能趋于柔软而悦服如丝线般,层叠于山峰之上,长时间地遍布全身。
Pabbatasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 山经注释完毕。
6. Sāsapasuttavaṇṇanā6. 芥子经注释
§129
129.Nagaranti nagarasaṅkhepena pākārena parikkhittataṃ sandhāya vuttaṃ. Anto pana sabbaso vicittasāsapehi eva puṇṇaṃ, evaṃ cuṇṇikābaddhaṃ. Tenāha ‘‘na pana…pe… daṭṭhabba’’nti.
129. 关于“城市”一词,因其意含指一片聚集了许多房屋的地方,故称之为“城市的聚集处”,意指被周围圈围卫护。就其边界而言,尽管整体由各异的墙垣围合,但依然完满完整,如因泥土块结而成。由此,成文中说“不可……见也”,意即不可轻易看到其界限。
Sāsapasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 芥子经注释完毕。
7. Sāvakasuttavaṇṇanā7. 声闻经注释
§130
130.Tassaṭhitaṭṭhānatoti bhikkhuno anussaritvā ṭhitaṭṭhānato, tena anussaritassa satasahassakappassa anantarakappato paṭṭhāyāti attho. Evanti vuttappakārena. Cattāropi bhikkhū abhiññālābhino. Cattāri kappasatasahassāni divase divase anussareyyunti parikappanavasena vadanti.
130.“基于修比库持念所立之地”之意,即观念中所依照、修持而成为立场之所在。延续此意,这法立场即使历经成百上千个劫数、又即刻相续不间断,依然屹立不倒。如此说法涵盖四种比库通过勤修所获之神通。传说云:四亿百千万劫之中,修习者日复一日不断精进,坚持此意念,方可成就。
Sāvakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 声闻经注释完毕。
8. Gaṅgāsuttavaṇṇanā8. 恒河经注释
§131
131.Etasmiṃ antareti etasmiṃ pabhavasamuddapadesaparicchinne āyāmato pañcayojanasatike atirekayojanasatike vā ṭhāne.
131.“此间之中”谓在此地,指离海洋及河川汇聚繁盛之地的范围,其地界在五由旬附近,有时甚至超出五由旬之外。
Gaṅgāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 恒河经注释完毕。
9. Daṇḍasuttavaṇṇanā9. 杖经注释
§132
132. Navame khittoti punappunaṃ khitto. Ekavārañhi khitto mūlādīsu ekeneva nipateyya. Tathā sati adhippeto pātassa aniyamo na nidassito siyā. Tattha ca dhammaṃ suṇantā bhikkhū manussaloke, te sandhāya ‘‘asmā lokā’’ti āha, tadaññaṃ sandhāya ‘‘paraloka’’nti. Tassa tassa vā puggalassa yathādhippeto ayaṃ loko, tadañño paraloko.
132.“第九名之处”意指多次被破坏摧毁。即便曾仅被破坏一次,也必定从根本或其原处之一点而崩塌。因而,尽管有制约的存在,仍未说明对法的控制。比库在世间听闻此法时,会据此说此为“此世”,而另有闻者则守此为“彼世”。依各人的依止而定,此即为其所在的此世,而他人另为他所依的彼世。
Daṇḍasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 杖经注释完毕。
10. Puggalasuttavaṇṇanā10. 人经注释
§133
133.Samaṭṭhikāloti samena ākārena laddhabbaaṭṭhikālo. Giriparikkhepeti pañcahi girīhi parikkhittattā ‘‘giriparikkhepo’’ti laddhanāme rājagahe.
133.“平均八时辰”指以平等大小划分之八个时段。所谓“山界”则因以五座山环绕,其环绕之状称为“山界”,此称谓用于王舍城周边地名。
Puggalasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 人经注释完毕。
Paṭhamavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第一品注释完毕。
2. Dutiyavaggo
2. 第二品
1. Duggatasuttavaṇṇanā1. 恶趣经注释
§134
134.Duggatanti kicchajīvikattā sabbathā dukkhaṃ gataṃ upagataṃ. Tathābhūto pana daliddo varāko nāma hotīti vuttaṃ ‘‘daliddaṃ kapaṇa’’nti. Hatthapādehīti nidassanamattaṃ, aññehipi sarīrāvayavehi dussaṇṭhānehi upeto durupeto evāti.
134.所谓恶道,即因恶业之维持而众生常处苦难之境,苦恼既去亦复来临。真实如是,所谓腐臭枯败者,名曰“腐臭恶秽”,因言其败坏、肮脏。用象足只作比喻,实际上亦有他身体诸部位俱为污秽破坏之处。
Duggatasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 恶趣经注释完毕。
2. Sukhitasuttavaṇṇanā二、《安乐经》注释
§135
135.Sukhitanti sañjātasukhaṃ. Tenāha ‘‘sukhasamappita’’ntiādi. Susajjitanti sukhumupakaraṇehi sabbathā sajjitaṃ.
135.所谓幸福,即指生起之快乐。由此称为“充满快乐”等。所谓温柔整备者,指常以精细之工具妥为整备。
Sukhitasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《安乐经》注释完毕。
3. Tiṃsamattasuttavaṇṇanā三、《约三十经》注释
§136
136.Dhutaṅgasamādānavasena, na araññavāsādimattena. Sasaṃyojanā sabbaso saṃyojanānaṃ appahīnattā, na puthujjanabhāvato. Ekekavaṇṇakālova gahetabboti etena mahiṃsādīnaṃ rassadīghapiṅgalādīsu ekekāneva gahetvā dasseti.
136.因持戒修行而断除烦恼,不以仅止于林中等住所为限。烦恼桎梏全然减轻,而非凡夫之境界。此以各色时代为别,如以大地色系为例,从赭色、长赭、淡黄等色各取一色,显示多样。
Tiṃsamattasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《约三十经》注释完毕。
4-9. Mātusuttādivaṇṇanā四至九、《母经》等注释
§137-142
137-142.Liṅganiyamenaceva cakkavāḷaniyamena cāti ‘‘purisānañhi mātugāmakālo, mātugāmānañca purisakālo’’ti yathā sattasantāne liṅganiyamo natthi, evaṃ kadāci imasmiṃ cakkavāḷe nibbattanti, kadāci aññatarasminti cakkavāḷaniyamopi natthi. Evameva ṭhite
137-142.如同性别规则亦如轮回规律所示:“男子时为女子,女子时为男子”,如众生众多无固定性别,亦是有时轮回中出现,有时某些轮回规律缺失。正如所说,
Cakkavāḷe mātugāmakāle namātābhūtapubbo natthītiādinā liṅganiyamena cakkavāḷaniyamo ca veditabbo. Tenāha ‘‘tesū’’tiādi.
此轮回中女子时期,前生非女子者不存在等说,当依性别规则领会轮回规律。所谓“在彼处”等即此义。
Mātusuttādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 《母经》等注释完毕。
10. Vepullapabbatasuttavaṇṇanā10. 韦布喇山经注释
§143
143.Ekaṃ apadānaṃ āharitvā dasseti ‘‘evaṃ saṃvegaṃ janetvā bhikkhū visesaṃ pāpessāmī’’ti. Catūhena ārohanti catuyojanubbedhattā. Dvinnaṃ buddhānanti kakusandhassa koṇāgamanassa cāti imesaṃ dvinnaṃ buddhānaṃ. ‘‘Tivarā rohitassā suppiyā’’ti manussānaṃ tasmiṃ tasmiṃ kāle samaññā tattha desanāmavasena jātāti veditabbā, yathā etarahi māgadhāti.
143.举一典故以示:“心生忧惧,愿恶士众比库受罚”。彼等以四法相续,依四由旬而分别。说两佛者,指迦叶尊者与拘那含尊者。此两佛人各时代皆受广泛承认,并依当时授课之教理显现,如今便是摩揭陀国。
Puna vassasatanti paṭhamavassasatato uparivassasataṃ jīvanako nāma manusso natthi. Parihīnasadisaṃ kataṃ desanāya. Vaḍḍhitvāti dasavassāyukabhāvato paṭṭhāya yāva asaṅkhyeyyāyukabhāvā vaḍḍhitvā. ‘‘Parihīna’’nti vatvā taṃ parihīnabhāvaṃ dassento ‘‘katha’’ntiādimāha. Yaṃ āyuppamāṇesūti yattakaṃ āyuppamāṇesūti.
复次,百岁寿命中没有所谓第一百岁和超过百岁的寿命这一说。所谓‘堕坏寿命’是指已经被削减的寿命;‘增长寿命’则是从十岁起,经过不断增长直到达到无法计数的年限。‘堕坏’二字用来表示“已经减少”的状态;‘如何’等词是用来询问其缘由。此处所说的寿命长度,具体指的是生命的年限数量。
Vepullapabbatasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 韦布喇山经注释完毕。
Dutiyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第二品注释完毕。
Sāratthappakāsiniyā saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya · 《显扬真义》相应部注释之
Anamataggasaṃyuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā. · 无始相应注释的隐义阐明完毕。