9. Opammasaṃyuttaṃ · 9. 譬喻相应义注
9. Opammasaṃyuttaṃ9. 譬喻相应
1. Kūṭasuttavaṇṇanā1. 屋顶经注释
§223
223. Opammasaṃyuttassa paṭhame kūṭaṃ gacchantīti kūṭaṅgamā. Kūṭaṃ samosarantīti kūṭasamosaraṇā. Kūṭasamugghātāti kūṭassa samugghātena. Avijjāsamugghātāti arahattamaggena avijjāya samugghātena. Appamattāti satiyā avippavāse ṭhitā hutvā. Paṭhamaṃ.
223. 所谓“初峰而行”，即为“峰上行走”。“峰汇聚”者，指诸峰会合之处。“峰的崩裂”，是由峰的崩落所致。“以无明之爆裂”，意指无明在阿拉汉之峰上遭破裂。“不忘失念”，是指正念坚定且未散乱并生住于其中。这为第一条。
2. Nakhasikhasuttavaṇṇanā2. 指甲尖经注释
§224
224. Dutiye manussesu paccājāyantīti ye manussalokato cutā manussesu jāyanti, te evaṃ appakāti adhippāyo. Aññatra manussehīti ye pana manussalokato cutā ṭhapetvā manussalokaṃ catūsu apāyesu paccājāyanti, te mahāpathaviyaṃ paṃsu viya bahutarā. Imasmiñca sutte devāpi manusseheva saṅgahitā. Tasmā yathā manussesu jāyantā appakā, evaṃ devesupīti veditabbā. Dutiyaṃ.
224. “其次者，是谓在众生中再生”，意指那些从人间死去后，再于人间出生者，则称为“少量”。另外“非唯在人中”，指的是那些从人间死去，未复住于此人界，而生于四恶道等处者，他们如大地上的尘沙一般广大。在此经中，天人也被视为众生一类。因此，应理解如众生中诞生那样，天人中亦有如此的少量生起。这为第二条。
3. Kulasuttavaṇṇanā3. 家族经注释
§225
225. Tatiye suppadhaṃsiyānīti suviheṭhiyāni. Kumbhatthenakehīti ye paragharaṃ pavisitvā dīpālokena oloketvā parabhaṇḍaṃ haritukāmā ghaṭe dīpaṃ katvā pavisanti, te kumbhatthenakā nāma, tehi kumbhatthenakehi. Suppadhaṃsiyo hoti amanussehīti mettābhāvanārahitaṃ paṃsupisācakā vidhaṃsayanti, pageva uḷārā amanussā. Bhāvitāti vaḍḍhitā. Bahulīkatāti punappunaṃ katā. Yānīkatāti yuttayānaṃ viya katā. Vatthukatāti patiṭṭhānaṭṭhena vatthu viya katā. Anuṭṭhitāti adhiṭṭhitā . Paricitāti samantato citā suvaḍḍhitā. Susamāraddhāti cittena suṭṭhu samāraddhā. Tatiyaṃ.
225. “第三者，名为『善友侣者』”，意指品德端正的贤士。“壶中取物者”，谓入夜洞穴观察灯光，意图盗取器皿和灯火者，称为壶中取物者。此等壶中取物者即为非人类，是无慈爱心而毁坏尘世的鬼神，仅如猿猴等非人。所谓“增长”，指这些能力已增长。“多次反复”，即不断进行。“连结之”，仿佛被驮运的交通工具般。“以坚固之”，如立定根基般。“不动摇”，指守护住。“熟悉者”，谓对周围广泛洞察而增长。“善起始”，意指从心中正当开端。这为第三条。
4. Okkhāsuttavaṇṇanā4. 倾倒经注释
§226
226. Catutthe okkhāsatanti mahāmukhaukkhalīnaṃ sataṃ. Dānaṃ dadeyyāti paṇītabhojanabharitānaṃ mahāukkhalīnaṃ sataṃ dānaṃ dadeyya. ‘‘Ukkāsata’’ntipi pāṭho , tassa daṇḍadīpikāsatanti attho. Ekāya pana dīpikāya yattake ṭhāne āloko hoti, tato sataguṇaṃ ṭhānaṃ sattahi ratanehi pūretvā dānaṃ dadeyyāti attho. Gadduhanamattanti goduhanamattaṃ, gāviyā ekavāraṃ aggathanākaḍḍhanamattanti attho. Gandhaūhanamattaṃ vā, dvīhi aṅgulīhi gandhapiṇḍaṃ gahetvā ekavāraṃ ghāyanamattanti attho. Ettakampi hi kālaṃ yo pana gabbhapariveṇavihārūpacāra paricchedena vā cakkavāḷaparicchedena vā aparimāṇāsu lokadhātūsu vā sabbasattesu hitapharaṇaṃ mettacittaṃ bhāvetuṃ sakkoti, idaṃ tato ekadivasaṃ tikkhattuṃ dinnadānato mahapphalataraṃ. Catutthaṃ.
226. “第四者，谓百倍布施”，是指富有磕头施主给予的丰盛供养。“百布施”意指施舍百份资粮。‘布施百’的典故，含义是‘权杖与灯百’之意。因一个灯所照之处，需填满百倍，其地以七宝充盈以布施。‘牛奶量’，即一犊牛之产奶量；‘香油量’，以两指捧油团一回涂搽之功用。此等时光，无论用胎盘漂浮者、或界轮分割者、或无量界土众生等，都可修习利益众生之慈心，此乃一天中给予布施之最大功德。此为第四条。
5. Sattisuttavaṇṇanā5. 矛经注释
§227
227. Pañcame paṭileṇissāmītiādīsu agge paharitvā kappāsavaṭṭiṃ viya nāmento niyyāsavaṭṭiṃ viya ca ekato katvā alliyāpento paṭileṇeti nāma. Majjhe paharitvā nāmetvā dhārāya vā paharitvā dvepi dhārā ekato alliyāpento paṭikoṭṭeti nāma. Kappāsavaṭṭanakaraṇīyaṃ viya pavattento cirakālaṃ saṃvellitakilañjaṃ pasāretvā puna saṃvellento viya ca paṭivaṭṭeti nāma. Pañcamaṃ.
227. “第五者，名为滤网”，谓先端被打磨如弓弦般坚韧，称为『滤网』；又如将铁网紧绷并一体成型，此谓『滤网束带』。中间部位被持握，无名或用指撑持，如同绑成一体，此谓『围绕滤网』。它能像制成置物架的铁丝网一样，长久展开清晰，重复卷起，循环往复，称为『滤网』。这是第五条。
6. Dhanuggahasuttavaṇṇanā第六《弓手经》注释
§228
228. Chaṭṭhe daḷhadhammā dhanuggahāti daḷhadhanuno issāsā. Daḷhadhanu nāma dvisahassathāmaṃ vuccati, dvisahassathāmaṃ nāma yassa āropitassa jiyābaddho lohasīsādīnaṃ bhāro daṇḍe gahetvā yāva kaṇḍappamāṇā ukkhittassa pathavito muccati. Susikkhitāti dasadvādasavassāni ācariyakule uggahitasippā. Katahatthāti yo sippameva uggaṇhāti, so katahattho na hoti, ime pana katahatthā ciṇṇavasībhāvā. Katūpāsanāti rājakulādīsu dassitasippā.
228. “第六者，名为坚固的箭”，谓那坚硬如弓箭的弓弦。‘坚弓’指两千弓弦粗细，一旦用力拉紧铁或钢制重物至一定程度，便可解脱被束缚的土地。‘良好技艺’意指历时十二年以上在教师家庭修习获得的技艺。‘已做之手’指已善于此技艺之手，而非生疏之手。‘细微教导’，指见于王室等高贵家族的特殊技艺。
Tassa purisassa javoti evarūpo añño puriso nāma na bhūtapubbo, bodhisattasseva pana javanahaṃsakālo nāma āsi. Tadā bodhisatto cattāri kaṇḍāni āhari. Tadā kirassa kaniṭṭhabhātaro ‘‘mayaṃ, bhātika, sūriyena saddhiṃ javissāmā’’ti ārocesuṃ. Bodhisatto āha – ‘‘sūriyo sīghajavo, na sakkhissatha tumhe tena saddhiṃ javitu’’nti. Te dutiyaṃ tatiyampi tatheva vatvā ekadivasaṃ ‘‘gacchāmā’’ti yugandharapabbataṃ āruhitvā nisīdiṃsu. Bodhisatto ‘‘kahaṃ me bhātaro’’ti? Pucchitvā, ‘‘sūriyena saddhiṃ javituṃ gatā’’ti vutte, ‘‘vinassissanti tapassino’’ti te anukampamāno sayampi gantvā tesaṃ santike nisīdi. Atha sūriye uggacchante dvepi bhātaro sūriyena saddhiṃyeva ākāsaṃ pakkhantā, bodhisattopi tehi saddhiṃyeva pakkhanto. Tesu ekassa apatteyeva antarabhattasamaye pakkhantaresu aggi uṭṭhahi, so bhātaraṃ pakkositvā ‘‘na sakkomī’’ti āha. Tamenaṃ bodhisatto ‘‘mā bhāyī’’ti samassāsetvā pakkhapañjarena paliveṭhetvā darathaṃ vinodetvā ‘‘gacchā’’ti pesesi.
那人的飞翔能力是这样，别的人没有过往的经历，称为“别人”；而这位发心成佛的王子，名字叫“飞翔鸿雁”。当时，这位发心成佛者带着四根枝条。他的弟弟们说：“弟兄们，让我们同太阳一起飞翔吧。”发心成佛者说：“太阳飞得快，你们不能和它一起飞翔。”他们连续两次、三次照此说法，一天之内登上了月牙山坐下。发心成佛者问：“弟兄们，你们在哪儿？”被问后回答：“我们去和太阳一起飞翔了。”他们因为同情修行者而说：“修行者必定会毁灭。”发心成佛者自己也去到他们身边坐下。这时太阳升起，两个弟弟和太阳一起往天上飞，发心成佛者也与他们一同飞翔。飞行之中，有一弟弟突遇火焰起火，愤怒地责备弟弟：“我不能飞了。”发心成佛者安慰说：“不要害怕，”将他用翅膀包裹，轻轻取乐，然后说：“走吧。”并派遣他飞行。
Dutiyo yāva antarabhattā javitvā pakkhantaresu aggimhi uṭṭhahite tathevāha. Tampi so tatheva katvā ‘‘gacchā’’ti pesesi. Sayaṃ pana yāva majjhanhikā javitvā, ‘‘ete bālāti mayāpi bālena na bhavitabba’’nti nivattitvā – ‘‘adiṭṭhasahāyakaṃ bārāṇasirājaṃ passissāmī’’ti bārāṇasiṃ agamāsi. Tasmiṃ nagaramatthake paribbhamante dvādasayojanaṃ nagaraṃ pattakaṭāhena otthaṭapatto viya ahosi. Atha paribbhamantassa paribbhamantassa tattha tattha chiddāni paññāyiṃsu. Sayampi anekahaṃsasahassasadiso paññāyi. So vegaṃ paṭisaṃharitvā rājagehābhimukho ahosi. Rājā oloketvā – ‘‘āgato kira me piyasahāyo javanahaṃso’’ti vātapānaṃ vivaritvā ratanapīṭhaṃ paññāpetvā olokento aṭṭhāsi. Bodhisatto ratanapīṭhe nisīdi.
第二弟弟直到飞过天顶升起的火焰时，也照样说：“走吧”，吩咐飞翔。发心成佛者自己飞过中天后，心想：“这些愚人，我也不该像愚者一样”，便返回去，说：“我将亲自去见巴拉那西国王。”来到那城市边缘，绕行十二约扎，城市仿若被城墙围起。绕行时周围地方处处都布满了深沟。发心成佛者好似许多鸿雁一般，回转迅速，向王宫方向而去。国王观察后说：“我的宠臣飞鸿来了。”打开宫门，铺设宝座迎见，站立观看。发心成佛者入座宝座。
Athassa rājā sahassapākena telena pakkhantarāni makkhetvā, madhulāje ceva madhurapānakañca adāsi. Tato naṃ kataparibhogaṃ ‘‘samma, kahaṃ agamāsī’’ti? Pucchi. So taṃ pavattiṃ ārocetvā ‘‘athāhaṃ, mahārāja, yāva majjhanhikā javitvā – ‘natthi javitena attho’ti nivatto’’ti ācikkhi. Atha rājā āha – ‘‘ahaṃ, sāmi, tumhākaṃ sūriyena saddhiṃ javanavegaṃ passitukāmo’’ti . Dukkaraṃ, mahārāja, na sakkā tayā passitunti. Tena hi, sāmi, sarikkhakamattampi dassehīti. Āma, mahārāja, dhanuggahe sannipātehīti. Rājā sannipātesi. Haṃso tato cattāro gahetvā nagaramajjhe toraṇaṃ kāretvā attano gīvāya ghaṇḍaṃ piḷandhāpetvā toraṇassa upari nisīditvā – ‘‘cattāro janā toraṇaṃ nissāya catudisābhimukhā ekekaṃ kaṇḍaṃ khipantū’’ti vatvā, sayaṃ paṭhamakaṇḍeneva saddhiṃ uppatitvā, taṃ kaṇḍaṃ aggahetvāva, dakkhiṇābhimukhaṃ gatakaṇḍaṃ dhanuto ratanamattāpagataṃ gaṇhi. Dutiyaṃ dviratanamattāpagataṃ, tatiyaṃ tiratanamattāpagataṃ, catutthaṃ bhūmiṃ appattameva gaṇhi. Atha naṃ cattāri kaṇḍāni gahetvā toraṇe nisinnakāleyeva addasaṃsu. So rājānaṃ āha – ‘‘passa, mahārāja, evaṃsīgho amhākaṃ javo’’ti. Evaṃ bodhisatteneva javanahaṃsakāle tāni kaṇḍāni āharitānīti veditabbāni.
国王用千子油涂翅膀，赠送蜜食和甘露饮料，然后问：“你从哪里来？”发心成佛者讲述过去的事，说：“大王，直到中天，我飞翔，飞翔无用故返回。”国王说：“主人，我想看你与太阳一起飞翔的速度。”大王说：“很难，大王，我看不到。哪怕是一点也难。”因缘是弓箭聚集的缘故。国王召集弓箭手。鸿雁抓起四根枝条，在城中搭建门楼，用喙敲打自己的胸膛，坐在门楼上，说：“四个人靠门楼，沿东西南北分别扔出一根枝条。”自己持第一根枝条飞起，取下该枝条向南方跑去，再取第二根枝条向西方向，第三根枝条向东方第四根枝条向北方代表土地四方。四根枝条搭好坐于门楼时，他们见到这景象。对王说：“看，大王，我们飞得如此快。”由此可知，发心成佛者在飞鸿时代，曾携带这些枝条。
Purato dhāvantīti aggato javanti. Na panetā sabbakālaṃ puratova honti, kadāci purato, kadāci pacchato honti. Ākāsaṭṭhakavimānesu hi uyyānānipi honti pokkharaṇiyopi, tā tattha nahāyanti, udakakīḷaṃ kīḷamānā pacchatopi honti, vegena pana gantvā puna puratova dhāvanti. Āyusaṅkhārāti rūpajīvitindriyaṃ sandhāya vuttaṃ. Tañhi tato sīghataraṃ khīyati. Arūpadhammānaṃ pana bhedo na sakkā paññāpetuṃ. Chaṭṭhaṃ.
前面说奔跑，就是先行飞去的人在前面奔跑。但并非总是皆在前面，有时在前，有时在后。六空中天宫有花园池塘，那里洗浴玩水的人也先飞或后飞，速度极快后又飞回前面。所谓寿命行蕴，是指形色生命根本，由此比寿命短。无形法的分别不可通过观察知晓。第六。
7. Āṇisuttavaṇṇanā第七《楔钉经》注释
§229
229. Sattame dasārahānanti evaṃnāmakānaṃ khattiyānaṃ. Te kira satato dasabhāgaṃ gaṇhiṃsu, tasmā ‘‘dasārahā’’ti paññāyiṃsu. Ānakoti evaṃladdhanāmo mudiṅgo. Himavante kira mahākuḷīradaho ahosi. Tattha mahanto kuḷīro otiṇṇotiṇṇaṃ hatthiṃ khādati. Atha hatthī upaddutā ekaṃ kareṇuṃ sakkariṃsu ‘‘imissā puttaṃ nissāya amhākaṃ sotthi bhavissatī’’ti. Sāpi mahesakkhaṃ puttaṃ vijāyi. Te tampi sakkariṃsu. So vuddhippatto mātaraṃ pucchi, ‘‘kasmā maṃ ete sakkarontī’’ti? Sā taṃ pavattimācikkhi. So ‘‘kiṃ mayhaṃ kuḷīro pahoti? Etha gacchāmā’’ti mahāhatthiparivāro tattha gantvā paṭhamameva otari. Kuḷīro udakasaddeneva āgantvā taṃ aggahesi. Mahanto kuḷīrassa aḷo, so taṃ ito vā etto vā cāletuṃ asakkonto mukhe soṇḍaṃ pakkhipitvā viravi. Hatthino ‘‘yaṃnissāya mayaṃ ‘sotthi bhavissatī’ti amaññimhā, so paṭhamataraṃ gahito’’ti tato tato palāyiṃsu.
229. 第七章 “十尼罗汉”是指这样称名的刹帝利族。他们常以十部分为整体，所以称为“十尼罗汉”。阿难即如此得名。传说喜马拉雅山有巨犀旷野之地。有巨犀越过大象，把大象吃掉。大象发怒，聚集一群犀牛说：“要保住子孙，我们来聚合。”犀牛分别成群。也诞生了伟大的犀牛。犀牛母亲问：“为何这些人攻击我？”她述说这一切。犀牛说：“为何我成了犀牛？我们走吧。”象群首领带众下山。犀牛听见水声，追赶过来。巨犀发怒，不能跑动，口吐白沫示威。象群说：“依靠我们才能安全”，于是各自逃走。
Athassa mātā avidūre ṭhatvā ‘‘mayaṃ thalanāgā, tumhe udakanāgā nāma, nāgehi nāgo na viheṭhetabbo’’ti kuḷīraṃ piyavacanena vatvā imaṃ gāthamāha –
这时象母站近处，说：“我们是地龙，你们是水龙，不应与龙相争。”以爱心对犀牛说，唱出这一偈语——
‘‘Ye kuḷīrā samuddasmiṃ, gaṅgāya yamunāya ca;
“那些鱼类居于海洋之中，也居于恒河和亚穆纳河中；
Tesaṃ tvaṃ vārijo seṭṭho, muñca rodantiyā paja’’nti.
你啊，秽泥莲花是最上者，放生那些伤心哭泣的生命。”
Mātugāmasaddo nāma purise khobhetvā tiṭṭhati, tasmā so gahaṇaṃ sithilamakāsi. Hatthipoto vegena ubho pāde ukkhipitvā taṃ piṭṭhiyaṃ akkami. Saha akkamanā piṭṭhi mattikabhājanaṃ viya bhijji. Atha naṃ dantehi vijjhitvā ukkhipitvā thale chaḍḍetvā tuṭṭharavaṃ ravi. Atha naṃ hatthī ito cito ca āgantvā maddiṃsu. Tassa eko aḷo paṭikkamitvā pati, taṃ sakko devarājā gahetvā gato.
所谓母群的响声，是指因触怒男子而停留的声音，因此那声音变得深沉而松弛。一头小象迅速地用双脚猛地踢起那泥浆，像捣碎陶器一样将泥土弄湿。接着用牙齿抓挠，踢起后丢弃在地，自得其乐。随后大象从这里到那里拉扯，把它弄得松软。一个蛾子反方向飞回去，被天帝萨咖抓住带走。
Itaro pana aḷo vātātapena sukkhitvā pakkalākhārasavaṇṇo ahosi, so deve vuṭṭhe udakoghena vuyhanto dasabhātikānaṃ rājūnaṃ uparisote jālaṃ pasārāpetvā gaṅgāya kīḷantānaṃ āgantvā jāle laggi. Te kīḷāpariyosāne jālamhi ukkhipiyamāne taṃ disvā pucchiṃsu ‘‘kiṃ eta’’nti? ‘‘Kuḷīraaḷo sāmī’’ti. ‘‘Na sakkā esa ābharaṇatthāya upanetuṃ, pariyonandhāpetvā bheriṃ karissāmā’’ti? Pariyonandhāpetvā pahariṃsu. Saddo dvādasayojanaṃ nagaraṃ avatthari. Tato āhaṃsu – ‘‘na sakkā idaṃ divase divase vādetuṃ, chaṇadivasatthāya maṅgalabherī hotū’’ti maṅgalabheriṃ akaṃsu. Tasmiṃ vādite mahājano anhāyitvā apiḷandhitvā hatthiyānādīni āruyha sīghaṃ sannipatanti. Iti mahājanaṃ pakkositvā viya ānetīti ānako tvevassa nāmaṃ ahosi.
另一只蛾子因受风热影响而干枯，翅膀呈淡黄色。它在天界出现，沐浴于水气，布置了网于十个王子身边高处，去恒河戏戏玩耍并被网中缠住。玩耍结束时，当它从网中挣脱时，他人看到后问：“这是什么？”回答：“是鱼鹰蛾子。”问：“难道不能将它带去装饰用，敲击鼓使其愉悦么？”于是敲击鼓。响声传至十二由旬之城。于是有人说：“这日日常常敲鼓，二十六天之内当有吉祥鼓声。”鼓声引众多贵人，尽管有人厌恶，也驱使象等聚集很快到来。就这样，犹如召集众多贵人一样，此蛾因而得名“召集者”。
Aññaṃāṇiṃ odahiṃsūti aññaṃ suvaṇṇarajatādimayaṃ āṇiṃ ghaṭayiṃsu. Āṇisaṅghāṭova avasissīti suvaṇṇādimayānaṃ āṇīnaṃ saṅghāṭamattameva avasesaṃ ahosi. Athassa dvādasayojanappamāṇo saddo antosālāyampi dukkhena suyyittha.
称为“另一种黄金银器等的蛾”，它织造了黄金银等制成的羽衣。像一件羽衣一样，这黄金银等织造的器物成为羽衣的剩余部分。它的鸣声长达十二由旬，甚至让安息室也难以忍受痛苦。
Gambhīrāti pāḷivasena gambhīrā sallasuttasadisā. Gambhīratthāti atthavasena gambhīrā mahāvedallasuttasadisā (ma. ni. 1.449 ādayo). Lokuttarāti lokuttaraatthadīpakā. Suññatappaṭisaṃyuttāti sattasuññatadhammamattameva pakāsakā saṃkhittasaṃyuttasadisā. Uggahetabbaṃ pariyāpuṇitabbanti uggahetabbe ca pariyāpuṇitabbe ca. Kavikatāti kavīhi katā. Itaraṃ tasseva vevacanaṃ. Cittakkharāti vicitraakkharā. Itaraṃ tasseva vevacanaṃ. Bāhirakāti sāsanato bahibhūtā. Sāvakabhāsitāti tesaṃ tesaṃ sāvakehi bhāsitā. Sussūsissantīti akkharacittatāya ceva savanasampattiyā ca attamanā hutvā sāmaṇeradaharabhikkhumātugāmamahāgahapatikādayo ‘‘esa dhammakathiko’’ti sannipatitvā sotukāmā bhavissanti. Tasmāti yasmā tathāgatabhāsitā suttantā anuggayhamānā antaradhāyanti, tasmā. Sattamaṃ.
所谓深沉，是以巴利为准，意指坚实的声线如经文中所述。深意指意义深厚，如大般泥洹经所言。超世间，意指宣扬超越世俗的义理。空寂相关者，专指七种空寂法的简略合说。应接受与完善，是应受和应行完善之义。说诗者，意即作诗的人。其余为同义词。多彩之文，指多样文字。外缘者，指教法的外在表现。所谓听众言语，是指由各自弟子所讲说的。因发字心以及听觉而得以传扬的对沙玛内、比库、母群及大居士等诸众所讲之法，称为“此为法师之语”，他们聚集希求听闻。因彼等随顺如来所说的经文，若有遗失，故称之为第七。
8. Kaliṅgarasuttavaṇṇanā第八《木枕经》注释
§230
230. Aṭṭhame kaliṅgarūpadhānāti kaliṅgaraghaṭikaṃ sīsūpadhānañceva pādūpadhānañca katvā. Appamattāti sippuggahaṇe appamattā. Ātāpinoti uṭṭhānavīriyātāpena yuttā. Upāsanasminti sippānaṃ abhiyoge ācariyānañca payirupāsane. Te kira tadā pātova uṭṭhāya sippasālaṃ gacchanti, tattha sippaṃ uggahetvā sajjhāyādīhi abhiyogaṃ katvā mukhaṃ dhovitvā yāgupānāya gacchanti. Yāguṃ pivitvā puna sippasālaṃ gantvā sippaṃ gaṇhitvā sajjhāyaṃ karontā pātarāsāya gacchanti. Katapātarāsā samānā ‘‘mā pamādena ciraṃ niddokkamanaṃ ahosī’’ti khadiraghaṭikāsu sīse ca pāde ca upadahitvā thokaṃ nipajjitvā puna sippasālaṃ gantvā sippaṃ gahetvā sajjhāyanti. Sāyaṃ sajjhāyaṃ karontā ca gehaṃ gantvā bhuttasāyamāsā paṭhamayāmaṃ sajjhāyaṃ katvā sayanakāle tatheva kaliṅgaraṃ upadhānaṃ katvā sayanti. Evaṃ te akkhaṇavedhino vālavedhino ca ahesuṃ. Idaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.
第二百三十条。第八项称为恶劣结合，包括头部绑结和脚部绑结。所谓勤勉者，是指熟练而细心。所谓热诚者，是凭着勤奋精进之热力而具足者。所谓观想，是指修行者及教师等勤勉修行的总称。据说，当时比库们起身前往修习处，取具禅坐，开始修习禅定，洗面之后前往饮水之处。饮水完毕又返回修习处，取禅坐进行禅定，然后前往食饭。食毕同样返回修习处，修持禅定，到晚间时分，止息学习，并于睡前再行恶劣结带的整顿后卧寝。如此这些人大都能够熟练而敏捷地做到结带。此为由此而说。
Otāranti vivaraṃ. Ārammaṇanti paccayaṃ. Padhānasminti padhānabhūmiyaṃ vīriyaṃ kurumānā. Paṭhamabodhiyaṃ kira bhikkhū bhattakiccaṃ katvāva kammaṭṭhānaṃ manasi karonti. Tesaṃ manasikarontānaṃyeva sūriyo atthaṃ gacchati. Te nhāyitvā puna caṅkamaṃ otaritvā paṭhamayāmaṃ caṅkamanti. Tato ‘‘mā ciraṃ niddāyimhā’’ti sarīradarathavinodanatthaṃ nipajjantā kaṭṭhakhaṇḍaṃ upadahitvā nipajjanti, te puna pacchimayāme vuṭṭhāya caṅkamaṃ otaranti. Te sandhāya idaṃ vuttaṃ. Ayampi dīpo tiṇṇaṃ rājūnaṃ kāle ekaghaṇḍinigghoso ekapadhānabhūmi ahosi. Nānāmukhe pahaṭaghaṇḍi pilicchikoḷiyaṃ osarati, kalyāṇiyaṃ pahaṭaghaṇḍi nāgadīpe osarati . ‘‘Ayaṃ bhikkhu puthujjano, ayaṃ puthujjano’’ti aṅguliṃ pasāretvā dassetabbo ahosi. Ekadivasaṃ sabbe arahantova ahesuṃ. Tasmāti yasmā kaliṅgarūpadhānānaṃ māro ārammaṇaṃ na labhati, tasmā. Aṭṭhamaṃ.
下行，意指下山之路。缘起是指条件。所谓“绑结”，是指用心体力等辛勤努力。初学者比库饭后考虑修行所在。当他们专注于修行时，太阳照耀其前方。沐浴之后继续下山行走，进一步前往修行之地。接着，为防止久坐身躯僵硬，解除衣服的一段，坐而放松。之后又在傍晚时分起身往返行走。对此说法有此说明。此亦称“灯”，古时三国同时响起战鼓声，一地振动称为“一段地”。多方不同方向鼓声奔流，良种地响起鼓声，是为识别“此乃非出家人，此乃非出家人”而伸指示之。某一日，众皆如同阿拉汉。故因恶劣结合的缘故，魔王得不到由头部绑结而生的开端。此为第八。
9. Nāgasuttavaṇṇanā第九《大象经》注释
§231
231. Navame ativelanti atikkantavelaṃ kālaṃ atikkantappamāṇaṃ kālaṃ. Kimaṅgaṃ panāhanti ahaṃ pana kiṃkāraṇā na upasaṅkamissāmi? Bhisamuḷālanti bhisañceva muḷālañca. Abbuhetvāti uddharitvā. Bhiṅkacchāpāti hatthipotakā. Te kira abhiṇhaṃ bhiṅkārasaddaṃ karonti, tasmā bhiṅkacchāpāti vuccanti. Pasannākāraṃ karontīti pasannehi kattabbākāraṃ karonti, cattāro paccaye denti. Dhammaṃ bhāsantīti ekaṃ dve jātakāni vā suttante vā uggaṇhitvā asambhinnena sarena dhammaṃ desenti. Pasannākāraṃ karontīti tesaṃ tāya desanāya pasannā gihī paccaye denti. Neva vaṇṇāya hoti na balāyāti neva guṇavaṇṇāya, na ñāṇabalāya hoti, guṇavaṇṇe pana parihāyante sarīravaṇṇopi sarīrabalampi parihāyati, tasmā sarīrassa neva vaṇṇāya na balāya hoti. Navamaṃ.
第二百三十一条。第九项称为超越时刻，意指超越的时间，是超过时分。疑问曰：有什么但愿？为何我不去？所谓击破和敲击，是指用手拍击。直接产生节奏声，故称击破。表现喜悦之容，意谓欢喜时的体态，须符合四种条件。说法者，或引述一两则生经，或引述经文，以无杂质的言辞论说佛法。表现欢喜之容，是指与此说法相合对众生生起欢喜。身体既无艳丽色彩亦无力量，亦无资质光彩。身体刚性虽然降低，但身体色彩与力量则渐衰退。故此身体无光彩亦无力量。此为第九。
10. Biḷārasuttavaṇṇanā第十《猫经》注释
§232
232. Dasame sandhisamalasaṃkaṭīreti ettha sandhīti bhinnagharānaṃ sandhi, samaloti gāmato gūthanikkhamanamaggo, saṃkaṭīranti saṅkāraṭṭhānaṃ. Mudumūsinti mudukaṃ mūsikaṃ. Vuṭṭhānaṃ paññāyatīti desanā paññāyati. Dasamaṃ.
第二百三十二条。第十项名为“接合聚集之处”。此中“接”意指不同房舍间相连接之处；“合”意为村落合并；“聚集”系指种种构成土堆的聚合处。所谓“mudumūsa”为青蛙。所谓“站立”意指授教。此为第十。
11. Siṅgālasuttavaṇṇanā第十一《豺狼经》注释
§233
233. Ekādasame yena yena icchatīti so jarasiṅgālo icchiticchitaṭṭhāne iriyāpathakappanena sītavātūpavāyanena ca antarantarā cittassādampi labhatīti dasseti. Sakyaputtiyapaṭiññoti idaṃ devadattaṃ sandhāya vuttaṃ. So hi ettakampi cittassādaṃ anāgate attabhāve na labhissatīti. Ekādasamaṃ.
第二百三十三条。第十一项“随所欲”，表示无论何时想做之事，猪猡总能通过步行、不时的冷风吹袭来影响心境，表明心中总能有所动。谓“生迦补提婆之缘起”，此言指周知此定律而说。其意在说明，猪猡得到的心中感受，未来世亦无法自有。此为第十一。
12. Dutiyasiṅgālasuttavaṇṇanā12. 第二野干经注释
§234
234. Dvādasame kataññutāti katajānanaṃ. Kataveditāti katavisesajānanaṃ. Tatridaṃ jarasiṅgālassa kataññutāya vatthu – satta kira bhātaro khettaṃ kasanti. Tesaṃ sabbakaniṭṭho khettapariyante ṭhatvā gāvo rakkhati. Athekaṃ jarasiṅgālaṃ ajagaro gaṇhi, so taṃ disvā yaṭṭhiyā pothetvā vissajjāpesi. Ajagaro siṅgālaṃ vissajjetvā tameva gaṇhi. Siṅgālo cintesi – ‘‘mayhaṃ iminā jīvitaṃ dinnaṃ, ahampi imassa dassāmī’’ti yāgughaṭassa upari ṭhapitaṃ vāsiṃ mukhena ḍaṃsitvā tassa santikaṃ agamāsi. Itare bhātaro disvā, ‘‘siṅgālo vāsiṃ haratī’’ti anubandhiṃsu. So tehi diṭṭhabhāvaṃ ñatvā vāsiṃ tassa santike chaḍḍetvā palāyi. Itare āgantvā kaniṭṭhaṃ ajagarena gahitaṃ disvā vāsiyā ajagaraṃ chinditvā taṃ gahetvā agamaṃsu. Evaṃ jarasiṅgāle siyā yā kāci kataññutā kataveditā. Sakyaputtiyapaṭiññeti idampi devadattassa ācārameva sandhāya vuttanti. Dvādasamaṃ.
第二百三十四条。第十二项“感恩”，即感知之知识。所谓“知之端正”是指特定认知。此处记载猪猡的感恩事例，有七只兄弟守护田地。它们安放马匹于田边保护。有一猪猡偷吃马匹饲料，被马匹发现，用嘴咬其鼻，猪猡因此心有所感，近前致谢。其它兄弟见状，便声称猪猡偷吃饲料。猪猡知晓此状况，丢弃饲料逃走。后来其它猪猡来，看到小马匹被马匹抓住，用嘴断开，拿去。如此，猪猡间的感恩和感知就形成。谓“生迦补提婆之缘起”，此亦说于迦补提婆的寺庙内。此为第十二。
Opammasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 譬喻相应注释完毕。