3. Dhātusaṃyuttaṃ · 3. 界相应义注
3. Dhātusaṃyuttaṃ3. 界相应
1. Nānattavaggo
一、差别品
1.Dhātunānattasuttavaṇṇanā1. 界种种经注释
§85
85. Dhātusaṃyuttassa paṭhame nissattaṭṭhasuññataṭṭhasaṅkhātena sabhāvaṭṭhena dhātūti laddhanāmānaṃ dhammānaṃ nānāsabhāvo dhātunānattaṃ. Cakkhudhātūtiādīsu cakkhupasādo cakkhudhātu, rūpārammaṇaṃ rūpadhātu, cakkhupasādavatthukaṃ cittaṃ cakkhuviññāṇadhātu. Sotapasādo sotadhātu, saddārammaṇaṃ saddadhātu, sotapasādavatthukaṃ cittaṃ sotaviññāṇadhātu. Ghānapasādo ghānadhātu, gandhārammaṇaṃ gandhadhātu, ghānapasādavatthukaṃ cittaṃ ghānaviññāṇadhātu. Jivhāpasādo jivhādhātu, rasārammaṇaṃ rasadhātu, jivhāpasādavatthukaṃ cittaṃ jivhāviññāṇadhātu. Kāyapasādo kāyadhātu, phoṭṭhabbārammaṇaṃ phoṭṭhabbadhātu, kāyapasādavatthukaṃ cittaṃ kāyaviññāṇadhātu. Tisso manodhātuyo manodhātu, vedanādayo tayo khandhā sukhumarūpāni nibbānañca dhammadhātu, sabbampi manoviññāṇaṃ manoviññāṇadhātūti. Ettha ca soḷasa dhātuyo kāmāvacarā, avasāne dve catubhūmikāti. Paṭhamaṃ.
八十五、论色法相应首节。以无着无自性的观法，分别色界诸法的本性，称为色界（dhātu）。色界中有种种本性的分别，谓色界差别。譬如眼界等，是眼根、眼色摄，眼触缘起，心识为眼识界。耳界为耳根、耳声摄，耳触缘起，心识为耳识界。鼻界为鼻根、鼻香摄，鼻触缘起，心识为鼻识界。舌界为舌根、舌味摄，舌触缘起，心识为舌识界。身界为身根、身触摄，身触缘起，心识为身识界。三种心界是心界，受等三蕴及涅槃法为法界。诸色界皆属于心识界。此中有十六种界，即欲界，其中末二为四地。首地为第一。
2. Phassanānattasuttavaṇṇanā2. 触种种经注释
§86
86. Dutiye uppajjati phassanānattanti nānāsabhāvo phasso uppajjati. Tattha cakkhusamphassādayo cakkhuviññāṇādisampayuttā, manosamphasso manodvāre paṭhamajavanasampayutto, tasmā. Manodhātuṃ paṭiccāti manodvārāvajjanaṃ kiriyāmanoviññāṇadhātuṃ paṭicca paṭhamajavanasamphasso uppajjatīti ayamettha attho. Dutiyaṃ.
八十六、次第论者为触界差别，即触起时的种种分别。此中眼触等与眼识等相应，心触于心门先动相应。故谓依心界意指心门先动而起的心识界，即由初发触相应生心识界。二为次第。
3. Nophassanānattasuttavaṇṇanā3. 非触种种经注释
§87
87. Tatiye no manosamphassaṃ paṭicca uppajjati manodhātūti manodvāre paṭhamajavanasampayuttaṃ phassaṃ paṭicca āvajjanakiriyāmanoviññāṇadhātu no uppajjatīti evamattho daṭṭhabbo. Tatiyaṃ.
八十七、第三者非依心触而起的心界，即心门先动触相应而引发的尚未生起的心识界不生起。此义当知为第三。
4. Vedanānānattasuttavaṇṇanā4. 受种种经注释
§88
88. Catutthe cakkhusamphassajā vedanāti sampaṭicchanamanodhātuto paṭṭhāya sabbāpi tasmiṃ dvāre vedanā vatteyyuṃ, nibbattiphāsukatthaṃ pana anantaraṃ sampaṭicchanavedanameva gahetuṃ vaṭṭatīti vuttaṃ. Manosamphassaṃ paṭiccāti manodvāre āvajjanasamphassaṃ paṭicca paṭhamajavanavedanā, paṭhamajavanasamphassaṃ paṭicca dutiyajavanavedanāti ayamadhippāyo. Catutthaṃ.
八十八、第四者为眼触生起的受，受断于心界而起，诸种诸门皆由该门受感，应说即是缘起感受。然为令缘起受生，却非直接由前受生，是谓依心触者，即因心门引生触相应，触相应又因先生受感而引生次受感，称为此理。第四。
5. Dutiyavedanānānattasuttavaṇṇanā5. 第二受种种经注释
§89
89. Pañcame tatiyacatutthesu vuttanayāva ekato katvā desitāti. Iti dutiyādīsu catūsu suttesu manodhātuṃ manodhātūti agahetvā manodvārāvajjanaṃ manodhātūti gahitaṃ. Sabbāni cetāni tathā tathā kathite bujjhanakānaṃ ajjhāsayena desitāni. Ito paresupi eseva nayo. Pañcamaṃ.
八十九、第五者为第三及第四二者所述，且连继不间断，故合为一讲说。故自第二迄第四四节中，“心界”二字，谓意指该心界，将心门引发之义联合成“心界”。诸识皆依此义论述，明了后续诠释。如是观说，亦用于他经。第五。
6. Bāhiradhātunānattasuttavaṇṇanā6. 外界种种经注释
§90
90. Chaṭṭhe pana pañca dhātuyo kāmāvacarā, dhammadhātu catubhūmikāti. Chaṭṭhaṃ.
第九十。第六种名为色界，乃欲界中之五大元素，俗称为色法。此为第六。
7. Saññānānattasuttavaṇṇanā7. 想种种经注释
§91
91. Sattame rūpadhātūti āpāthe patitaṃ attano vā parassa vā sāṭakaveṭhanādivatthukaṃ rūpārammaṇaṃ. Rūpasaññāti cakkhuviññāṇasampayuttā saññā. Rūpasaṅkappoti sampaṭicchanādīhi tīhi cittehi sampayutto saṅkappo. Rūpacchandoti rūpe chandikataṭṭhena chando. Rūpapariḷāhoti rūpe anuḍahanaṭṭhena pariḷāho. Rūpapariyesanāti pariḷāhe uppanne sandiṭṭhasambhatte gahetvā tassa rūpassa paṭilābhatthāya pariyesanā. Ettha ca saññāsaṅkappachandā ekajavanavārepi nānājavanavārepi labbhanti, pariḷāhapariyesanā pana nānājavanavāreyeva labbhantīti. Evaṃ kho, bhikkhave, dhātunānattanti ettha ca evaṃ rūpādinānāsabhāvaṃ dhātuṃ paṭicca rūpasaññādinānāsabhāvasaññā uppajjatīti iminā nayena attho veditabbo. Sattamaṃ.
第九十一。第七种名为色法，即身心所陷之色界境界，或自境界或他境界，譬如杀伤等具形之色境。色识者，是与眼识相应之识。色想者，谓与心意等三心所相应之想。色欲者，即以色为对象之欲望。色恼者，谓因染着色所生之苦恼。色求者，谓于苦恼生起时，取持色法而求其得。此处色想、色意、色欲等，虽一时次第有别，然色恼与色求则仅在人我次第不同。由此可知，诸色法各别之性，是因色等诸缘起，色想等各分别法而生。此即第七。
8. Nopariyesanānānattasuttavaṇṇanā8. 无寻种种经注释
§92
92. Aṭṭhame no dhammapariyesanaṃ paṭicca uppajjati dhammapariḷāhoti evaṃ āgataṃ paṭisedhamattameva nānaṃ. Aṭṭhamaṃ.
第九十二。第八种，乃缘于法之探索所生，即所谓因对治而生之法忧。此即第八。
9. Bāhiraphassanānattasuttādivaṇṇanā9. 外触种种经等注释
§93-94
93-94. Navame uppajjati rūpasaññāti vuttappakāre ārammaṇe uppajjati saññā. Rūpasaṅkappoti tasmiṃyeva ārammaṇe tīhi cittehi sampayuttasaṅkappo. Rūpasamphassoti tadevārammaṇaṃ phusamāno phasso. Vedanāti tadeva ārammaṇaṃ anubhavamānā vedanā. Chandādayo vuttanayāva. Rūpalābhoti pariyesitvā laddhaṃ saha taṇhāya ārammaṇaṃ ‘‘rūpalābho’’ti vuttaṃ. Ayaṃ tāva sabbasaṅgāhikanayo ekasmiṃ yevārammaṇe sabbadhammānaṃ uppattivasena vutto. Aparo āgantukārammaṇamissako hoti – rūpasaññā rūpasaṅkappo phasso vedanāti ime tāva cattāro dhammā dhuvaparibhoge nibaddhārammaṇe honti. Nibaddhārammaṇañhi iṭṭhaṃ kantaṃ manāpaṃ piyaṃ yaṃkiñci viya upaṭṭhāti, āgantukārammaṇaṃ pana yaṃkiñci samānampi khobhetvā tiṭṭhati.
第九十三至九十四。第九，依已说之色想法，色识于境界中而生。色想者，于斯境中与三心所相应之意念。色触者，谓亲触此境界之作用。受者，于同境界所生之感受。欲等诸法，依前所说。色获者，谓经过探索，随渴爱获得此境。此乃诸聚集法之一，于一境起为一切法之总相。另一类为外来境界作用者，即色识、色想、触、受，四法于此境界中被缚，同执相续。被缚之境界，所执诸法为所好、悦心、爱好。如同家人对此境界亦具喜好不同，而外来境界常或使之恼怒。
Tatridaṃ vatthu – eko kira amaccaputto gāmiyehi parivārito gāmamajjhe ṭhatvā kammaṃ karoti. Tasmiñcassa samaye upāsikā nadiṃ gantvā nhatvā alaṅkatapaṭiyattā dhātigaṇaparivutā gehaṃ gacchati. So dūrato disvā ‘‘āgantukamātugāmo bhavissatī’’ti saññaṃ uppādetvā ‘‘gaccha, bhaṇe jānāhi, kā esā’’ti purisaṃ pesesi. So gantvā taṃ disvā paccāgato, ‘‘kā esā’’ti puṭṭho yathāsabhāvaṃ ārocesi. Evaṃ āgantukārammaṇaṃ khobheti . Tasmiṃ uppanno chando rūpachando nāma, tadeva ārammaṇaṃ katvā uppanno pariḷāho rūpapariḷāho nāma, sahāye gaṇhitvā tassa pariyesanaṃ rūpapariyesanā nāma, pariyesitvā laddhaṃ saha taṇhāya ārammaṇaṃ rūpalābho nāma.
其事例者，如一乡中一未成年少年作业，其时一老妇人前往河边洗濯，历经装饰华丽之家。少年远见此情，起意想：“必是外来之妇将至。”乃派人至妇人，使之知晓其意。妇人至后，问少年其身份，少年依实回答。此即外来境界所生之恼怒。由此生起欲望，谓色欲；由色境而生怒恼，谓色恼；由色恼带同行求，谓色求；经探索与渴爱获得境界者，谓色获。
Uruvalliyavāsī cūḷatissatthero panāha – ‘‘kiñcāpi bhagavatā phassavedanā pāḷiyā majjhe gahitā, pāḷiṃ pana parivaṭṭetvā vuttappakāre ārammaṇe uppannā saññā rūpasaññā, tasmiṃyeva saṅkappo rūpasaṅkappo tasmiṃ chando rūpacchando, tasmiṃ pariḷāho rūpapariḷāho, tasmiṃ pariyesanā rūpapariyesanā, pariyesitvā laddhaṃ saha taṇhāya ārammaṇaṃ rūpalābho. Evaṃ laddhārammaṇe pana phusanaṃ phasso, anubhavanaṃ vedanā. Rūpasamphasso rūpasamphassajā vedanāti idaṃ dvayaṃ labbhatī’’ti. Aparampi avibhūtavāraṃ nāma gaṇhanti. Ārammaṇañhi sāṇipākārehi vā parikkhittaṃ tiṇapaṇṇādīhi vā paṭicchannaṃ hoti, taṃ ‘‘upaḍḍhaṃ diṭṭhaṃ me ārammaṇaṃ, suṭṭhu naṃ passissāmī’’ti olokayato tasmiṃ ārammaṇe uppannā saññā rūpasaññā nāma. Tasmiṃyeva uppannā saṅkappādayo rūpasaṅkappādayo nāmāti veditabbā. Etthāpi ca saññāsaṅkappaphassavedanāchandā ekajavanavārepi nānājavanavārepi labbhanti, pariḷāhapariyesanālābhā nānājavanavāreyevāti. Dasamaṃ uttānamevāti. Navamadasamāni.
乌鲁瓦利居民小长老叙曰：世尊之教中，触受苦乐于色界杂染中初成，谓色想；色想即所说之意念，色欲即其欲求，色恼即其苦恼，色求即苦恼之取持。获得境界之色，即所谓色获。如此获境处中，触者为触，受者为受。由色触所生受，乃色受也。又有称亦谓界限穷尽之境，如以稻草叶遮蔽，谓为「被遮所见」，以便了知境界存在，始成色想。由此色想而生意念称色想生者。于此，色想、意念、触、受、欲及恼求，虽于一时次第有差别，然恼求之获仅于次第多时。此即第九及第十，合称第九、十。
Nānattavaggo paṭhamo. · 种种品第一。
2. Dutiyavaggo
2. 第二品
1. Sattadhātusuttavaṇṇanā1. 七界经注释
§95
95. Dutiyavaggassa paṭhame ābhādhātūti ālokadhātu. Ālokassapi ālokakasiṇe parikammaṃ katvā uppannajjhānassāpīti sahārammaṇassa jhānassa etaṃ nāmaṃ. Subhadhātūti subhakasiṇe uppannajjhānavasena sahārammaṇajjhānameva . Ākāsānañcāyatanameva ākāsānañcāyatanadhātu. Saññāvedayitanirodhova saññāvedayitanirodhadhātu. Iti bhagavā anusandhikusalassa bhikkhuno tattha nisīditvā pañhaṃ pucchitukāmassa okāsaṃ dento desanaṃ niṭṭhāpesi.
第九十五经。第二品开篇谈及“光支”，谓光法之元素。光亦于光境修习广大入而生起禅定，这类共带禅名谓“徧禅”。名之为“善元素”，即因善光境所生禅定，唯此徧禅是也。“空无处”即空无处元素。“想觉止滅”则指想觉止滅元素。如此，世尊对具有善根的比库，于此处坐定，答意欲发问者之机缘，圆满宣说。
Andhakāraṃpaṭiccāti andhakāro hi ālokena paricchinno, ālokopi andhakārena. Andhakārena hi so pākaṭo hoti. Tasmā ‘‘andhakāraṃ paṭicca paññāyatī’’ti āha. Asubhaṃ paṭiccāti etthāpi eseva nayo. Asubhañhi subhena, subhañca asubhena paricchinnaṃ, asubhe sati subhaṃ paññāyati, tasmā evamāha. Rūpaṃ paṭiccāti rūpāvacarasamāpattiṃ paṭicca. Rūpāvacarasamāpattiyā hi sati ākāsānañcāyatanasamāpatti nāma hoti rūpasamatikkamo vā, tasmā evamāha. Viññāṇañcāyatanadhātuādīsupi eseva nayo. Nirodhaṃ paṭiccāti catunnaṃ khandhānaṃ paṭisaṅkhāappavattiṃ paṭicca. Khandhanirodhañhi paṭicca nirodhasamāpatti nāma paññāyati, na khandhapavattiṃ, tasmā evamāha. Ettha ca catunnaṃ khandhānaṃ nirodhova nirodhasamāpattīti veditabbo.
所谓“因暗而有”，暗是被光明所围绕，光亦被暗所包蔽，光因暗而显著存在，故称“因暗而知”。“因不净而知”，依此义同理。因不净而被净遮蔽，依净而知不净，故如是说。“因色而知”为依色出入所成，即依色入而知。色入得成时即得空无处入或色越入，故称此义。识无处元素等与此同理。“因灭而知”为依四蕴断尽，断尽即得灭处入，不是诸蕴之入，故如是说。在此须知四蕴断乃断尽而得灭处入。
Kathaṃ samāpatti pattabbāti kathaṃ samāpattiyo kīdisā samāpattiyo nāma hutvā pattabbāti? Saññāsamāpatti pattabbāti saññāya atthibhāvena saññāsamāpattiyo saññāsamāpattiyo nāma hutvā pattabbā. Saṅkhārāvasesasamāpatti pattabbāti sukhumasaṅkhārānaṃ avasiṭṭhatāya saṅkhārāvasesasamāpatti nāma hutvā pattabbā. Nirodhasamāpatti pattabbāti nirodhova nirodhasamāpatti nirodhasamāpatti nāma hutvā pattabbāti attho. Paṭhamaṃ.
何谓应得禅定？禅定何种类型谓应得？所谓想禅应得者，即以想之意涵视之，方名想禅；所谓行余得禅，即细微法余住得名行余禅；所谓灭禅应得者，仅以寂灭之义谓灭禅。此为初义。
2. Sanidānasuttavaṇṇanā2. 有因经注释
§96
96. Dutiye sanidānanti bhāvanapuṃsakametaṃ, sanidāno sapaccayo hutvā uppajjatīti attho. Kāmadhātuṃ, bhikkhave, paṭiccāti ettha kāmavitakkopi kāmadhātu kāmāvacaradhammāpi, visesato sabbākusalampi. Yathāha –
第九十六经。所谓第二条件者，此即修习人之条件，谓以相续因缘而起。比库，所谓依乐境而知，即含欲念于欲境内，所谓欲界及其诸法，作为一切善业之根基。犹如云：
‘‘Tattha katamā kāmadhātu? Kāmapaṭisaṃyutto takko vitakko saṅkappo appanā byappanā cetaso abhiniropanā micchāsaṅkappo, ayaṃ vuccati kāmadhātu. Heṭṭhato avīcinirayaṃ pariyantaṃ karitvā uparito paranimmitavasavattī deve antokaritvā yaṃ etasmiṃ antare etthāvacarā ettha pariyāpannā khandhadhātuāyatanā rūpā vedanā saññā saṅkhārā viññāṇaṃ, ayaṃ vuccati kāmadhātu. Sabbepi akusalā dhammā kāmadhātū’’ti (vibha. 182).
“何谓欲界？欲界谓与欲相连之意念、思惟、作意、安住、散乱及心成、偏见、邪思之意，即名为欲界。下至无间地狱，上至诸天，乃至中间境界之色界及无色界，内外遍周诸色受想行识，皆属欲界。诸不善法尽属欲界。”（增支部第182经）
Ettha sabbasaṅgāhikā asambhinnāti dve kathā honti. Kathaṃ? Kāmadhātuggahaṇena hi byāpādadhātuvihiṃsādhātuyo gahitā hontīti ayaṃ sabbasaṅgāhikā. Tāsaṃ pana dvinnaṃ dhātūnaṃ visuṃ āgatattā sesadhammā kāmadhātūti ayaṃ asambhinnakathā. Ayamidha gahetabbā imaṃ kāmadhātuṃ ārammaṇavasena vā sampayogavasena vā paṭicca kāmasaññā nāma uppajjati. Kāmasaññaṃpaṭiccāti kāmasaññaṃ pana sampayogavasena vā upanissayavasena vā paṭicca kāmasaṅkappo nāma uppajjati. Iminā nayena sabbapadesu attho veditabbo. Tīhi ṭhānehīti tīhi kāraṇehi. Micchā paṭipajjatīti ayāthāvapaṭipadaṃ aniyyānikapaṭipadaṃ paṭipajjati.
此处所谓「一切聚集」与「不分离」，有两种说法。如何理解？因欲界根本所摄，贪心与嗔心二法被紧抓着者，即名为一切聚集。至于这二法中烦恼的余法，归于欲界，是不分离之说。这里所应执者，谓依此欲界为所缘器或因缘，生起「欲见」名。如依欲见为因缘，生起「欲思」，即依赖欲见，因其生起欲思。由此理趣，诸处义应如此知悉。所谓三处，亦作三因。若行邪失，谓为不正行、不从因由而行之法。
Byāpādadhātuṃ, bhikkhaveti ettha byāpādavitakkopi byāpādadhātu byāpādopi. Yathāha –
此中论及嗔心根本，尊者们，嗔所缘念亦为嗔根本，嗔心也。如文云——
‘‘Tattha katamā byāpādadhātu? Byāpādapaṭisaṃyutto takko vitakko…pe… ayaṃ vuccati byāpādadhātu. Dasasu āghātavatthūsu cittassa āghāto paṭivirodho kopo pakopo…pe… anattamanatā cittassa, ayaṃ vuccati byāpādadhātū’’ti (vibha. 182).
『何为嗔心根本？谓与嗔相关之意念粗重、密集……名为嗔心根本。在十大类心所中，心之障碍、抗拒、瞋恚、忿怒……或自恚，名为嗔心根本。』（注疏182页）
Imaṃ byāpādadhātuṃ sahajātapaccayādivasena paṭicca byāpādasaññā nāma uppajjati. Sesaṃ purimanayeneva veditabbaṃ.
此嗔心根本乃因内在同生缘起而起，称为嗔所缘念。余义如前所说，依旧应了知。
Vihiṃsādhātuṃ, bhikkhaveti ettha vihiṃsāvitakkopi vihiṃsādhātu vihiṃsāpi. Yathāha –
至于恨心根本，尊者们，即恨之所缘念，恨亦然。如文云——
‘‘Tattha katamā vihiṃsādhātu? Vihiṃsāpaṭisaṃyutto takko vitakko…pe… ayaṃ vuccati vihiṃsādhātu. Idhekacco pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā rajjuyā vā aññataraññatarena vā satte viheṭheti. Yā evarūpā heṭhanā viheṭhanā hiṃsanā vihiṃsanā rosanā parūpaghāto, ayaṃ vuccati vihiṃsādhātū’’ti (vibha. 182).
『何为恨心根本？谓与恨相关之意念粗重、密集……名为恨心根本。有人用拳棒、鞭杖、杖棒、棍藤、绳索等器具或他物而伤害他人。此类伤害、破坏、害恶、损害、恨害、恶意侵害，统称为恨心根本。』（注疏182页）
Imaṃ vihiṃsādhātuṃ sahajātapaccayādivasena paṭicca vihiṃsāsaññā nāma uppajjati. Sesamidhāpi purimanayeneva veditabbaṃ.
此害法界，依赖于同生、因缘等诸条件而生起名为害觉。如前所说，此义亦应从根本处了知。
Tiṇadāyeti tiṇagahane araññe. Anayabyasananti avuḍḍhiṃ vināsaṃ. Evameva khoti ettha sukkhatiṇadāyo viya ārammaṇaṃ daṭṭhabbaṃ, tiṇukkā viya akusalasaññā, tiṇakaṭṭhanissitā pāṇā viya ime sattā. Yathā sukkhatiṇadāye ṭhapitaṃ tiṇukkaṃ khippaṃ vāyamitvā anibbāpentassa te pāṇā anayabyasanaṃ pāpuṇanti. Evameva ye samaṇā vā brāhmaṇā vā uppannaṃ akusalasaññaṃ vikkhambhanatadaṅgasamucchedappahānehi nappajahanti, te dukkhaṃ viharanti.
“割草处”是深草丛林。所谓不分别的意思是无增长而无灭尽。如同割草处那样，应当如视青草地之类的场所，草为恶觉，草根依止的草茎如同这些众生。犹如割草人在青草地置入的青草，拔出后很快便消灭了其根部，得无生灭的众生的不分别，获得无增长的清净。由此，诸沙门或婆罗门若不放弃惑乱恶觉的熄灭断绝，终究不弃，彼等即受苦处。
Visamagatanti rāgavisamādīni anugataṃ akusalasaññaṃ. Na khippameva pajahatīti vikkhambhanādivasena sīghaṃ nappajahati. Na vinodetīti na nīharati. Na byantīkarotīti bhaṅgamattampi anavasesento na vigatantaṃ karoti. Na anabhāvaṃ gametīti na anuabhāvaṃ gameti. Evaṃ sabbapadesu na – kāro āharitabbo. Pāṭikaṅkhāti pāṭikaṅkhitabbā icchitabbā.
“错乱”是指染爱（贪欲）等众恶想随伴而生的恶觉。非一时即能断除者，因错乱等故，迅速不舍断落。非消灭，不摧毁。虽有断绝，但不能使其完全灭尽，不能完成无余。非无所有而去，不是随无所有而去。因此，诸处绝非无因而生，必须有缘而引发。所谓「应望」者，谓必应望、必应欲。
Nekkhammadhātuṃ, bhikkhaveti ettha nekkhammavitakkopi nekkhammadhātu sabbepi kusalā dhammā. Yathāha –
“出离法界”，尊者们！此处出离念亦即出离法界，所有善法皆属出离法界。如经言：
‘‘Tattha katamā nekkhammadhātu? Nekkhammapaṭisaṃyutto takko vitakko…pe… sammāsaṅkappo, ayaṃ vuccati nekkhammadhātū’’ti (vibha. 182).
“何者为出离法界？谛具出离，而无记之念……正思惟，是名出离界。”（注疏182页）
Idhāpi duvidhā kathā. Nekkhammadhātuggahaṇena hi itarāpi dve dhātuyo gahaṇaṃ gacchanti kusaladhammapariyāpannattā, ayaṃ sabbasaṅgāhikā. Tā pana dhātuyo visuṃ dīpetabbāti tā ṭhapetvā sesā sabbakusalā nekkhammadhātūti ayaṃ asambhinnā. Imaṃ nekkhammadhātuṃ sahajātādipaccayavasena paṭicca nekkhammasaññā nāma uppajjati. Saññādīni paṭicca vitakkādayo yathānurūpaṃ.
这里有两种说法。因执取出离法界，另外还有两种法界执取，也即以善法之包摄，这种为总摄法界。而这两种法界当分别明白，其他一切善法都属于出离法界，这种不可分者。此出离法界亦依同生等缘起，因而生起出离觉。依觉而有念等，思想等依其相应而起。
Abyāpādadhātuṃ, bhikkhaveti ettha abyāpādavitakkopi abyāpādadhātu abyāpādopi. Yathāha –
无瞋怨界，尊者们，在此无瞋怨意亦属无瞋怨界。如所说——
‘‘Tattha katamā abyāpādadhātu ? Abyāpādapaṭisaṃyutto takko…pe… ayaṃ vuccati abyāpādadhātu. Yā sattesu metti mettāyanā mettāyitattaṃ mettācetovimutti, ayaṃ vuccati abyāpādadhātū’’ti (vibha. 182).
『何为无瞋怨界？与无瞋怨相应的心念……此即称为无瞋怨界。于有情中生起的慈爱、慈爱之志、以慈心解脱者，此即称为无瞋怨界』（释义182）。
Imaṃ abyāpādadhātuṃ paṭicca vuttanayeneva abyāpādasaññā nāma uppajjati.
依此无瞋怨界而说，名为无瞋怨识。
Avihiṃsādhātuṃ, bhikkhaveti etthāpi avihiṃsāvitakkopi avihiṃsādhātu karuṇāpi. Yathāha –
无害界，尊者们，此亦如无害意念亦属无害界，慈悲亦然。如所说——
‘‘Tattha katamā avihiṃsādhātu? Avihiṃsāpaṭisaṃyutto takko…pe… ayaṃ vuccati avihiṃsādhātu. Yā sattesu karuṇā karuṇāyanā karuṇāyitattaṃ karuṇācetovimutti, ayaṃ vuccati avihiṃsādhātū’’ti (vibha. 182).
『何为无害界？与无害相应的心念……此即称为无害界。于有情中生起之悲、悲之志、以悲心解脱者，此即称为无害界』（释义182）。
Imaṃ avihiṃsādhātuṃ paṭicca vuttanayeneva avihiṃsāsaññā nāma uppajjati. Sesaṃ sabbattha vuttānusāreneva veditabbaṃ. Dutiyaṃ.
依此无害界而说，名为无害识。其余诸界悉应依乎所说一切观知。第二。
3. Giñjakāvasathasuttavaṇṇanā3. 砖屋经注释
§97
97. Tatiye dhātuṃ, bhikkhaveti ito paṭṭhāya ajjhāsayaṃ dhātūti dīpeti. Uppajjati saññāti ajjhāsayaṃ paṭicca saññā uppajjati, diṭṭhi uppajjati, vitakko uppajjatīti. Idhāpi ‘‘kaccāno pañhaṃ pucchissatī’’ti tassa okāsadānatthaṃ ettāvatāva desanaṃ niṭṭhāpesi. Asammāsambuddhesūti chasu satthāresu. Sammāsambuddhāti mayamasma sammāsambuddhāti. Kiṃ paṭicca paññāyatīti kismiṃ sati hotīti? Satthārānaṃ uppannaṃ diṭṭhiṃ pucchati. Asammāsambuddhesu tesu sammāsambuddhā eteti evaṃ uppannaṃ titthiyasāvakānampi diṭṭhiṃ pucchatiyeva.
第九十七节。第三界，谓比库，因从此起称为意界。因意境而生的是所知，依意境而生所知，从而生见、思。这里亦如曾有言『阍卒将问难』，为其开口方便，略作此教理宣说。所谓非正觉者，指六位师长。正觉者者，即我等自己的正觉者。依何而说？问师长所现见相。非正觉者中有如是正觉者，即生释法中亦有异端沙门弟子现见相之问也。
Idāni yasmā tesaṃ avijjādhātuṃ paṭicca sā diṭṭhi hoti, avijjādhātu ca nāma mahatī dhātu, tasmā mahatiṃ dhātuṃ paṭicca tassā uppattiṃ dīpento mahatī kho esātiādimāha. Hīnaṃ, kaccāna, dhātuṃ paṭiccāti hīnaṃ ajjhāsayaṃ paṭicca. Paṇidhīti cittaṭṭhapanaṃ. Sā panesā itthibhāvaṃ vā makkaṭāditiracchānabhāvaṃ vā patthentassa uppajjati. Hīnopuggaloti yassete hīnā dhammā uppajjanti, sabbo so puggalopi hīno nāma. Hīnā vācāti yā tassa vācā, sāpi hīnā. Hīnaṃ ācikkhatīti so ācikkhantopi hīnameva ācikkhati, desentopi hīnameva desetīti sabbapadāni yojetabbāni. Upapattīti dve upapattiyo paṭilābho ca nibbatti ca. Nibbatti hīnakulādivasena veditabbā, paṭilābho cittuppādakkhaṇe hīnattikavasena. Kathaṃ? Tassa hi pañcasu nīcakulesu uppajjanato hīnā nibbatti, vessasuddakulesu uppajjanato majjhimā, khattiyabrāhmaṇakulesu uppajjanato paṇītā. Dvādasākusalacittuppādānaṃ pana paṭilābhato hīno paṭilābho, tebhūmakadhammānaṃ paṭilābhato majjhimo, navalokuttaradhammānaṃ paṭilābhato paṇīto. Imasmiṃ pana ṭhāne nibbattiyeva adhippetāti. Tatiyaṃ.
现今因无明界而生见相，无明界谓大界，因此说由大界而生是大者。谓低者，对应低意。志愿谓心安立。此身出现此意或如猿猴之痴愚之相而生。谓卑人者，是指此身生起低劣法为之，人皆谓之低者。谓低语者，是其言语亦为低劣。谓令低染者，言即是其令低者者也，所说亦为低，诸词皆应依此协调。所生谓两种生，一种获有，一种出离。出离者，如低姓等当知，获有者为心生起时之低劣。如何？由五低贱姓起者为低劣出离，由薜沙姓起为中出离，由王族婆罗门姓起为上出离。十二不善心生时，获有为低，地上事物获有为中，高上超世之法获有为上。此处即以出离为首。第三界。
4. Hīnādhimuttikasuttavaṇṇanā4. 劣意乐经注释
§98
98. Catutthe saṃsandantīti ekato honti. Samentīti samāgacchanti, nirantarā honti. Hīnādhimuttikāti hīnajjhāsayā. Kalyāṇādhimuttikāti kalyāṇajjhāsayā. Catutthaṃ.
第九十八节。第四者，谓相近，谓聚合，谓常住。谓低意为低意，谓善意为善意。第四界。
5. Caṅkamasuttavaṇṇanā5. 经行经注释
§99
99. Pañcame passatha noti passatha nu. Sabbe kho eteti sāriputtatthero bhagavatā ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ mahāpaññānaṃ yadidaṃ sāriputto’’ti (a. ni. 1.189) mahāpaññesu etadagge ṭhapito. Iti naṃ ‘‘khandhantaraṃ dhātvantaraṃ āyatanantaraṃ satipaṭṭhānabodhipakkhiyadhammantaraṃ tilakkhaṇāhataṃ gambhīraṃ pañhaṃ pucchissāmā’’ti mahāpaññāva parivārenti. Sopi tesaṃ pathaviṃ pattharento viya sinerupādato vālikaṃ uddharanto viya cakkavāḷapabbataṃ bhindanto viya sineruṃ ukkhipanto viya ākāsaṃ vitthārento viya candimasūriye uṭṭhāpento viya ca pucchitapucchitaṃ katheti. Tena vuttaṃ ‘‘sabbe kho ete, bhikkhave, bhikkhū mahāpaññā’’ti.
第九十九节。第五者，瞻视与问视。沙利长老由世尊说曰「此乃，我弟子比库中至上智慧，便是沙利」此言立于智者极至。此由五蕴之间、界之间、念处觉悟及八正道三叶之间，于三相灭断之难，欲求询视。亦譬如沙伽叉山地表，拾起石块，斫裂玉柱，逾越山岳，扩展天空，升日月光，诸问互释。故言「诸比库中，尔等均为大智慧者。」
Mahāmoggallānopi bhagavatā ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ iddhimantānaṃ yadidaṃ mahāmoggallāno’’ti iddhimantesu etadagge ṭhapito. Iti naṃ ‘‘parikammaṃ ānisaṃsaṃ adhiṭṭhānaṃ vikubbanaṃ pucchissāmā’’ti iddhimantova parivārenti. Sopi tesaṃ vuttanayeneva pucchitapucchitaṃ katheti. Tena vuttaṃ ‘‘sabbe kho ete, bhikkhave, bhikkhū mahiddhikā’’ti.
世尊亦谓大马哈摩嘎喇那曰「此乃，我弟子比库中神通第一者，便是大马哈摩嘎喇那」此语立于神通第一者故。故欲求讨论其因缘事理、誓愿及变化，欲旧时神通，即解说所问。故言「诸比库中，尔等皆为大神通者。」
Mahākassapopi bhagavatā ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ dhutavādānaṃ yadidaṃ mahākassapo’’ti dhutavādesu etadagge ṭhapito. Iti naṃ ‘‘dhutaṅgaparihāraṃ ānisaṃsaṃ samodhānaṃ adhiṭṭhānaṃ bhedaṃ pucchissāmā’’ti dhutavādāva parivārenti. Sopi tesaṃ tatheva pucchitapucchitaṃ byākaroti. Tena vuttaṃ ‘‘sabbe kho ete, bhikkhave, bhikkhū dhutavādā’’ti.
世尊亦谓大咖萨巴曰「此乃，我弟子比库中修行独处者第一者，便是大咖萨巴」此语立于磨行者中故。由磨行之断除贫穷，生起坚决、解决、稳固、破坏，欲求询问断法。亦如彼，解释诠说所问。故言「诸比库中，尔等皆为磨行者。」
Anuruddhattheropi bhagavatā ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ dibbacakkhukānaṃ yadidaṃ anuruddho’’ti (a. ni. 1.192) dibbacakkhukesu etadagge ṭhapito. Iti naṃ ‘‘dibbacakkhussa parikammaṃ ānisaṃsaṃ upakkilesaṃ pucchissāmā’’ti dibbacakkhukāva parivārenti. Sopi tesaṃ tatheva pucchitapucchitaṃ katheti. Tena vuttaṃ ‘‘sabbe kho ete, bhikkhave, bhikkhū dibbacakkhukā’’ti.
阿努儒达长老亦由世尊称赞曰：「这是，我之弟子比库中具有天眼之最者，即是阿努儒达。」此句置于天眼品之最高处。因此称之曰：「当审问天眼及其因缘及所染污。」天眼品即围绕此义。此品亦对众问与答详加说明。由此说称：「诸比库皆具天眼。」
Puṇṇattheropi bhagavatā ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ dhammakathikānaṃ yadidaṃ puṇṇo mantāṇiputto’’ti (a. ni. 1.196) dhammakathikesu etadagge ṭhapito. Iti naṃ ‘‘dhammakathāya saṅkhepavitthāragambhīruttānavicitrakathādīsu taṃ taṃ ākāraṃ pucchissāmā’’ti dhammakathikāva parivārenti. Sopi tesaṃ ‘‘āvuso, dhammakathikena nāma ādito parisaṃ vaṇṇetuṃ vaṭṭati, majjhe suññataṃ pakāsetuṃ, ante catusaccavasena kūṭaṃ gaṇhitu’’nti evaṃ taṃ taṃ dhammakathānayaṃ ācikkhati. Tena vuttaṃ ‘‘sabbe kho ete, bhikkhave, bhikkhū dhammakathikā’’ti.
富纳长老亦由世尊称赞曰：「这是，我之弟子比库中宣说法义最善者，即是富纳·曼达尼补多。」此句置于法义宣说品之最高处。因此称之曰：「将问答法义宣说时之简略展开、深入详尽、多样引喻等诸种方式。」法义宣说品即围绕此义。该品亦称述佛与众说：「贤友，所谓法义宣说者，须首端殷勤描述团体，正中启示空处，终结以四圣谛喻譬。」依此引述各法义宣说之规矩。由此说称：「诸比库皆为法义宣说者。」
Upālittheropi bhagavatā ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ vinayadharānaṃ yadidaṃ upālī’’ti (a. ni. 1.228) vinayadharesu etadagge ṭhapito. Iti naṃ ‘‘garukalahukaṃ satekicchaatekicchaṃ āpattānāpattiṃ pucchissāmā’’ti vinayadharāva parivārenti. Sopi tesaṃ pucchitapucchitaṃ tatheva katheti. Tena vuttaṃ ‘‘sabbe kho ete, bhikkhave, bhikkhū vinayadharā’’ti.
优巴梨长老亦由世尊称赞曰：「这是，我之弟子比库中持守戒律最坚者，即是优巴梨。」此句置于持戒者品之最高处。因此称之曰：「将问答戒律中重轻分别、百般事端违犯之异常情况。」持戒品即围绕此义。该品亦回应众问，答理详明。由此说称：「诸比库皆为持戒者。」
Ānandattheropi bhagavatā ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ bahussutānaṃ yadidaṃ ānando’’ti (a. ni. 1.223) bahussutesu etadagge ṭhapito. Iti naṃ ‘‘dasavidhaṃ byañjanabuddhiṃ aṭṭhuppattiṃ anusandhiṃ pubbāparaṃ pucchissāmā’’ti bahussutāva parivārenti. Sopi tesaṃ ‘‘idaṃ evaṃ vattabbaṃ, idaṃ evaṃ gahetabba’’nti sabbaṃ katheti. Tena vuttaṃ ‘‘sabbe kho ete, bhikkhave, bhikkhū bahussutā’’ti.
阿难长老亦由世尊称赞曰：「这是，我之弟子比库中学识广博者，即是阿难。」此句置于博闻广记者品之最高处。因此称之曰：「将问答十种标识、八圣道分、因缘及前后联系。」博闻广记者品即围绕此义。该品亦详陈「此应如是演说，如是摄取」诸教条。由此说称：「诸比库皆称为博闻广记者。」
Devadatto pana pāpiccho icchāpakato, tena naṃ ‘‘kulasaṅgaṇhanaparihāraṃ nānappakārakaṃ kohaññataṃ pucchissāmā’’ti pāpicchāva parivārenti. Sopi tesaṃ taṃ taṃ niyāmaṃ ācikkhati. Tena vuttaṃ ‘‘sabbe kho ete, bhikkhave, bhikkhū pāpicchā’’ti.
迭瓦达德乃恶欲恶心者，执意专著恶法。故以「将问答恶欲之聚合阻遏、种种不良因缘、忿怒分别」为主题。恶欲品即围绕此义。此品亦明说迭瓦达德之教规与规矩。由此说称：「诸比库皆为恶欲者。」
Kasmā panete avidūre caṅkamiṃsūti. ‘‘Devadatto satthari paduṭṭhacitto anatthampi kātuṃ upakkameyyā’’ti ārakkhaggahaṇatthaṃ. Atha devadatto kasmā caṅkamīti? ‘‘Akārako ayaṃ, yadi kārako bhaveyya, na idha āgaccheyyā’’ti attano katadosapaṭicchādanatthaṃ. Kiṃ pana devadatto bhagavato anatthaṃ kātuṃ samattho, bhagavato vā ārakkhakiccaṃ atthīti? Natthi. Tena vuttaṃ ‘‘aṭṭhānametaṃ, ānanda, anavakāso, yaṃ tathāgato parūpakkamena parinibbāyeyyā’’ti (cūḷava. 341). Bhikkhū pana satthari gāravena āgatā. Teneva bhagavā evaṃ vatvā ‘‘vissajjehi, ānanda, bhikkhusaṅgha’’nti vissajjāpesi. Pañcamaṃ.
云何此迭瓦达德行恶不远离？答曰：「迭瓦达德乃师长之恶心，恣意为害而起邪行。」此为防护卫护之意。复问：迭瓦达德云何行恶？答曰：「我非作恶者，若作恶者当不来此处。」自辩推诿。又问迭瓦达德能作害世尊之事乎？答曰：不能。由此说云：「此处，阿难，是如来不应逗留之所，因不利于菩提涅槃。」比库众因敬师而集会，世尊由是告诫阿难：「当解散比库僧团。」这是第五。
6. Sagāthāsuttavaṇṇanā6. 有偈经注释
§100
100. Chaṭṭhe gūtho gūthena saṃsandati sametīti samuddantare janapadantare cakkavāḷantare ṭhitopi vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi nānattaṃ anupagacchanto saṃsandati sameti, ekasadisova hoti nirantaro. Sesesupi eseva nayo. Ayaṃ pana aniṭṭhaupamā hīnajjhāsayānaṃ hīnaajjhāsayassa sarikkhabhāvadassanatthaṃ āhaṭā, khīrādivisiṭṭhopamā kalyāṇajjhāsayānaṃ ajjhāsayassa sarikkhabhāvadassanatthaṃ.
第100章。第六品集合就由集合而相契合相会。如在海洋之间、国家之间、世界之间，即便位于诸处，色相、香味、味道等亦不发生差异，而相契合相会，彼此具有同一性质，恒常不变。余品亦复如是。此则为不良比喻，专为诠释心念低劣者低劣心念的纤细性质而设，正如牛奶等特异之物，唯为良好心念者心念微妙性质而说。
Saṃsaggāti dassanasavanasaṃsaggādivatthukena taṇhāsnehena. Vanatho jātoti kilesavanaṃ jātaṃ . Asaṃsaggena chijjatīti ekato ṭhānanisajjādīni akarontassa asaṃsaggena adassanena chijjati. Sādhujīvīti parisuddhajīvitaṃ jīvamāno. Sahāvaseti sahavāsaṃ vaseyya. Chaṭṭhaṃ.
『相契合』者，以见闻之相契合诸法为缘，由渴爱而生。『染污』者，炼垢由生。『无相契合者断』，指行为无相契合而断灭——谓某一方固定不动等无相契合者不作时，即使未见但因无相契合而断灭。『善命』者，指纯净清净之生命体。『同住』者，共同同处。六。
7. Assaddhasaṃsandanasuttavaṇṇanā7. 无信相应经注释
§101
101. Sattame assaddhā assaddhehītiādīsu buddhe vā dhamme vā saṅghe vā saddhāvirahitā nirojā nirasā puggalā samuddassa orimatīre ṭhitā pārimatīrepi ṭhitehi assaddhehi saddhiṃ tāya assaddhatāya ekasadisā nirantarā honti. Tathā ahirikā bhinnamariyādā alajjipuggalā ahirikehi, anottappino pāpakiriyāya abhāyamānā anottappīhi, appassutā sutavirahitā appassutehi, kusītā ālasiyapuggalā kusītehi, muṭṭhassatino bhattanikkhittakākamaṃsanikkhittasiṅgālasadisā muṭṭhassatīhi, duppaññā khandhādiparicchedikāya paññāya abhāvena nippaññā tādiseheva duppaññehi, saddhāsampannā cetiyavandanādikiccapasutā saddhehi, hirimanā lajjipuggalā hirimanehi, ottappino pāpabhīrukā ottappīhi, bahussutā sutadharā āgamadharā tantipālakā vaṃsānurakkhakā bahussutehi, āraddhavīriyā paripuṇṇaparakkamā āraddhavīriyehi, upaṭṭhitassatī sabbakiccapariggāhikāya satiyā samannāgatā upaṭṭhitassatīhi, paññavanto mahāpaññehi vajirūpamañāṇehi paññavantehi saddhiṃ dūre ṭhitāpi tāya paññāsampattiyā saṃsandanti samenti. Sattamaṃ.
第101章。第七品。『无信』起于无信者。谓于佛法僧三宝不生信心，信心断灭、离欲。此等人或立于海中或立于岸边，虽处不同处，仍于无信上恒常为一体相续。譬如无羞耻、敬意破坏、无耻的众生；对无耻者，则无畏于恶行的无惭者；清净失尽、无闻者；懈怠者；任食放逸、好吃盗鼠肉者；愚痴无慧者，以无慧割断智慧，之类愚痴者；有信心，却不敬重供养佛塔等；戒心薄弱者；怖怖忸怩者；精通经典、善持戒、守护传承者；发起精进且充满力量者；持守正念，具足供养诸行的者；智慧广博者，虽远离彼处，依其智慧财宝而相契合相会。此为第七品。
8-12. Assaddhamūlakasuttādivaṇṇanā8-12. 无信根经等之解释
§102-106
102-106. Aṭṭhamādīni teyeva assaddhādidhamme tikavasena katvā desitāni. Tattha aṭṭhame assaddhādimūlakā kaṇhapakkhasukkapakkhavasena pañca tikā vuttā, navame ahirikamūlakā cattāro. Dasame anottappamūlakā tayo, ekādasame appassutamūlakā dve, dvādasame kusītamūlako eko tiko vuttoti sabbepi pañcasu suttantesu pannarasa tikā honti. Pannarasa cete suttantātipi vadanti. Ayaṃ tikapeyyālo nāma. Aṭṭhamādīni.
第102至106章。从第八品起，诸无信等法各自分成三十颇类加以讲论。第八品根本为无信，依其黑暗、灰白的两翼分为五类；第九品以无羞耻为根本，有四类；第十品以无怖畏为根本，有三类；第十一品依不清净为根本，有二类；第十二品以懈怠为根本，一类共三类，合称三十颇类。共计十三经释中有三十五颇类。此称为三十颇类从第八品起。
Dutiyo vaggo. · 第二品。
3. Kammapathavaggo
第三章业道品
1-2. Asamāhitasuttādivaṇṇanā1-2. 不定经等之解释
§107-108
107-108. Ito paresu paṭhamaṃ assaddhādipañcakavasena vuttaṃ, tathā dutiyaṃ. Paṭhame pana asamāhitapadaṃ catutthaṃ, dutiye dussīlapadaṃ. Evaṃ vuccamāne bujjhanakapuggalānaṃ ajjhāsayena hi etāni vuttāni. Ettha asamāhitāti upacārappanāsamādhirahitā. Dussīlāti nissīlā. Paṭhamadutiyāni.
第107至108章。从此处开始，前面诸无信五法皆以五十颇类讲说，第二章亦尔。第一品中不专注之品为第四类，第二品中品德败坏者为第五类。如此说出，盖为具慧人能够领悟之心念所能涵盖。此处『不专注』谓未具助缘之专注不生，不具专注；『品德败坏』谓品德缺失、不具品德。为第一及第二品。
3-5. Pañcasikkhāpadasuttādivaṇṇanā3-5. 五学处经等之解释
§109-111
109-111. Tatiyaṃ pañcakammapathavasena bujjhanakānaṃ ajjhāsayavasena vuttaṃ, catutthaṃ sattakammapathavasena, pañcamaṃ dasakammapathavasena. Tattha tatiye surāmerayamajjappamādaṭṭhāyinoti surāmerayasaṅkhātaṃ majjaṃ yāya pamādacetanāya pivanti, sā ‘‘surāmerayamajjappamādo’’ti vuccati, tasmiṃ tiṭṭhantīti surāmerayamajjappamādaṭṭhāyino. Ayaṃ tāvettha asādhāraṇapadassa attho.
第109至111条。第三条按五种业道格式论之，是以内心志趣为基准而说；第四条则依七业道格式说；第五条采用十业道格式。此中，第三条讲述的“嗜酒、迷醉、散漫、懈怠”为“嗜酒、迷醉”之意谓，以沉溺酒类、懈怠散漫之意饮酒者称为“嗜酒沉溺懈怠者”，被称为该类业道之持有者。此处用语为一个不寻常的特殊词义。
Pañcame pāṇaṃ atipātentīti pāṇātipātino, pāṇaghātikāti attho. Adinnaṃ ādiyantīti adinnādāyino, parassahārinoti attho. Vatthukāmesu kilesakāmena micchā carantīti kāmesumicchācārino. Musā vadantīti musāvādino, paresaṃ atthabhañjakaṃ tucchaṃ alikaṃ vācaṃ bhāsitāroti attho. Pisuṇā vācā etesanti pisuṇavācā. Mammacchedikā pharusā vācā etesanti pharusavācā. Samphaṃ niratthakaṃ vacanaṃ palapantīti samphappalāpino. Abhijjhāyantīti abhijjhāluno, parabhaṇḍe lubbhanasīlāti attho. Byāpannaṃ pūtibhūtaṃ cittametesanti byāpannacittā. Micchā pāpikā viññugarahitā etesaṃ diṭṭhīti micchādiṭṭhikā, kammapathapariyāpannāya ‘‘natthi dinna’’ntiādivatthukāya micchattapariyāpannāya aniyyānikadiṭṭhiyā samannāgatāti attho. Sammā sobhanā viññupasatthā etesaṃ diṭṭhīti sammādiṭṭhikā, kammapathapariyāpannāya ‘‘atthi dinna’’ntiādikāya kammassakatadiṭṭhiyā sammattapariyāpannāya maggadiṭṭhiyā ca samannāgatāti attho. Idaṃ tāvettha anuttānānaṃ padānaṃ padavaṇṇanāmattaṃ.
第五条中，“取他人之物”为“取他物者”，即“取他物非法所有”；“偷盗”意为“偷取他人所有之物”；“在诸色欲中以烦恼心念错误行为”为“欲邪行者”；“虚妄语言”为“妄语者”，指说损害他人利益、无意义虚妄之语；“两舌语”指挑拨离间之语；“粗恶语”指恶劣粗暴之言；“杂秽语”指无益、杂乱无章之言；“嫉妒”谓贪恋妒恨心；“嗔恨”谓烦恼燃烧之心；“心不清净”谓心被贪染污浊；“邪见”为无明致使误见、“非正见”；“正见”谓正确观察事物本质之见解，详述了业道中错误与正见的区别。此乃论述品的要点，仅作高级业道名词释义。
Yo pana tesaṃ pāṇātipāto adinnādānaṃ kāmesumicchācāro musāvādo pisuṇavācā pharusavācā samphappalāpo abhijjhā byāpādo micchādiṭṭhīti kaṇhapakkhe dasavidho attho hoti. Tattha pāṇassa atipāto pāṇātipāto, pāṇavadho pāṇaghātoti vuttaṃ hoti. Pāṇoti cettha vohārato satto, paramatthato jīvitindriyaṃ. Tasmiṃ pana pāṇe pāṇasaññino jīvitindriyupacchedakaupakkamasamuṭṭhāpikā kāyavacīdvārānaṃ aññataradvārappavattā vadhakacetanā pāṇātipāto. So guṇavirahitesu tiracchānagatādīsu pāṇesu khuddake pāṇe appasāvajjo, mahāsarīre mahāsāvajjo. Kasmā? Payogamahantatāya , payogasamattepi vatthumahantatāya. Guṇavantesu manussādīsu appaguṇe appasāvajjo, mahāguṇe mahāsāvajjo. Sarīraguṇānaṃ pana samabhāve sati kilesānaṃ upakkamānañca mudutāya appasāvajjo, tibbatāya mahāsāvajjoti veditabbo.
若有取他人之物、杀害众生、作欲邪行、妄语、两舌语、粗恶语、杂乱无益之语、嫉妒心、嗔恨心、邪见心等行为，则称为暗黑面十种业义。其中“杀害”即“杀生”，亦称为“杀死”。此“杀”意指生命实体，终极而言即生命根。此处“杀”指带有杀意，借由身体器官等手段实施杀害行为者。于不良业中小损害为轻罪，于大损害则为重罪。何以如是？因罪之量与行为之严重程度及施行状况相关。于有德人格中轻微恶业为轻罪，于德高深者则为重罪。身体与德行相当，则罪轻重区别在于行为的淳伪，轻重可鉴。
Tassa pañca sambhārā honti – pāṇo, pāṇasaññitā, vadhakacittaṃ, upakkamo, tena maraṇanti. Cha payogā sāhatthiko, āṇattiko, nissaggiyo, thāvaro, vijjāmayo, iddhimayoti. Imasmiṃ panatthe vitthāriyamāne atippapañco hoti, tasmā taṃ na vitthārayāma, aññañca evarūpaṃ. Atthikehi pana samantapāsādikaṃ vinayaṭṭhakathaṃ (pārā. aṭṭha. 172) oloketvā gahetabbo.
杀生行为包含五个构成要件，即杀害对象、对象之识念、杀害之心意、施行之手段、致命之效果。杀害行为的六种属性包括目的性、恶意、不可弃性、恒定性、由智慧引发及神通功能。此正论中所述于具体情况之中有五过度表现，因此不宜作此详解，另当参照详尽法义说解。
Adinnassa ādānaṃ adinnādānaṃ, parassaharaṇaṃ theyyaṃ corikāti vuttaṃ hoti. Tattha adinnanti parapariggahitaṃ, yattha paro yathākāmakāritaṃ āpajjanto adaṇḍāraho anupavajjo hoti. Tasmiṃ pana parapariggahite parapariggahitasaññino tadādāyakaupakkamasamuṭṭhāpikā theyyacetanā adinnādānaṃ. Taṃ hīne parasantake appasāvajjaṃ, paṇīte mahāsāvajjaṃ. Kasmā? Vatthupaṇītatāya. Vatthusamatte sati guṇādhikānaṃ santake vatthusmiṃ mahāsāvajjaṃ, taṃ taṃ guṇādhikaṃ upādāya tato tato hīnaguṇassa santake vatthusmiṃ appasāvajjaṃ.
偷盗指取他人所非应得之物，即盗贼行为。盗贼所取之物为他人有意所持，非随意弃舍，且盗贼若无处罚能力，则属非法。取这类他人物品，且有不应得之意者为偷盗。其中轻微行为为轻罪，严重为重罪。何以？因实质之纯净度，及物品数量与质量而异。物品值高质量优者，偷盗罪重，反之则轻。
Tassa pañca sambhārā honti – parapariggahitaṃ, parapariggahitasaññitā, theyyacittaṃ, upakkamo, tena haraṇanti. Cha payogā sāhatthikādayova. Te ca kho yathānurūpaṃ theyyāvahāro, pasayhāvahāro, paṭicchannāvahāro, parikappāvahāro, kusāvahāroti imesaṃ avahārānaṃ vasena pavattāti ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana samantapāsādikāyaṃ (pārā. aṭṭha. 92) vutto.
其中偷盗行为构成五项要件，即所取之物、对象识念、偷盗之心、偷盗之手段、偷盗之结果。偷盗业有六种性质，包括其目的明确、妄想、隐蔽、假设、恶劣等形态。此为简略说法，详尽论述请参见相应法义注疏。
Kāmesumicchācāroti ettha pana kāmesūti methunasamācāresu. Micchācāroti ekantanindito lāmakācāro. Lakkhaṇato pana asaddhammādhippāyena kāyadvārappavattā agamanīyaṭṭhānavītikkamacetanā kāmesumicchācāro. Tattha agamanīyaṭṭhānaṃ nāma purisānaṃ tāva māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sārakkhā saparidaṇḍāti māturakkhitādayo dasa, dhanakkītā chandavāsinī bhogavāsinī paṭavāsinī odapattakinī obhatacumbaṭā dāsī ca bhariyā ca kammakārī ca bhariyā ca dhajāhaṭā muhuttikāti etā dhanakkītādayo dasāti vīsati itthiyo. Itthīsu pana dvinnaṃ sārakkhasaparidaṇḍānaṃ, dasannañca dhanakkītādīnanti dvādasannaṃ itthīnaṃ aññe purisā. Idaṃ agamanīyaṭṭhānaṃ nāma. So panesa micchācāro sīlādiguṇarahite agamanīyaṭṭhāne appasāvajjo, sīlādiguṇasampanne mahāsāvajjo. Tassa cattāro sambhārā – agamanīyavatthu, tasmiṃ sevanacittaṃ, sevanappayogo, maggenamaggapaṭipattiadhivāsananti. Eko payogo sāhatthiko eva.
“欲邪行”，此处指的是男女交合的行为。所谓“邪行”，专指恶劣的恶劣行为。其特征是指通过非正法的手段，以身体门户的开启而从事不纯净的接近行为，意图不准入的场所，称为“欲邪行”。此中“不准入的场所”是指男子尚由母亲、父亲、父母、弟兄、姐妹、亲属、家族、法义亲密、部众同伴等十者所守护；被称为“守护者”的具体二十名女性为：守护者包括爱财贪欲者、渴求享乐者、工巧能力者、吝啬守财者、亲属女仆、妻子、业役妻、言辞为旗等短暂者。此乃女性中的二十二名守护者，其他皆为男子。这即是所谓的不准入场所。若此恶行者无戒德及美德，于不准入场所行事，则为轻罪；若具美德戒德者，则为大重罪。此恶行有四种集合，名为——不准入场所、随附之心、附着行为、正道及邪道之行。唯有随附行为为有利用者。
Musāti visaṃvādanapurekkhārassa atthabhañjanako vacīpayogo kāyappayogo vā, visaṃvādanādhippāyena panassa paravisaṃvādanakāyavacīpayogasamuṭṭhāpikā cetanā, musāvādo. Aparo nayo – musāti abhūtaṃ atacchaṃ vatthu. Vādoti tassa bhūtato tacchato viññāpanaṃ. Lakkhaṇato pana atathaṃ vatthuṃ tathato paraṃ viññāpetukāmassa tathāviññattisamuṭṭhāpikā cetanā musāvādo. So yamatthaṃ bhañjati, tassa appatāya appasāvajjo, mahantatāya mahāsāvajjo. Api ca gahaṭṭhānaṃ attano santakaṃ adātukāmatāya natthītiādinayappavatto appasāvajjo, sakkhinā hutvā atthabhañjanatthaṃ vutto mahāsāvajjo. Pabbajitānaṃ appakampi telaṃ vā sappiṃ vā labhitvā hasādhippāyena ‘‘ajja gāme telaṃ nadī maññe sandatī’’ti pūraṇakathānayena pavatto appasāvajjo, adiṭṭhaṃyeva pana ‘‘diṭṭha’’ntiādinā nayena vadantānaṃ mahāsāvajjo. Tassa cattāro sambhārā honti – atathaṃ vatthu, visaṃvādanacittaṃ, tajjo vāyāmo, parassa tadatthavijānananti. Eko payogo sāhatthikova. So kāyena vā kāyapaṭibaddhena vā vācāya vā paravisaṃvādakakiriyākaraṇe daṭṭhabbo. Tāya ce kiriyāya paro tamatthaṃ jānāti, ayaṃ kiriyāsamuṭṭhāpikacetanākkhaṇeyeva musāvādakammunā bajjhati.
谎言，即以不真实、误导性和偏见之言语为基础的言语活动，或身体行为。由不真实之意图与言语及身体成分结合而生起的意念，即为谎言。另一种解说——谎言即为实际不存在、事实不合的事物。此义指的是意图以不真实之事宣传事实的意向，是由误导起的意念聚合所形成的谎言。说谎者于实质上糟糕，因其轻罪为轻微不善业，重罪则为严重恶业。即使于住所中因贪欲取用他人财物，或者取来油脂、肥皂，随喜于赡养时，说诸如“今日村中河中沾了油脂”等虚假满篇故事者，为轻罪，若说“眼见油脂”等语言引导旁人，则为大罪。此恶行为有四种集合——事实错误、误导心理、激烈勤奋、他意知识，有良好聚合则为善用。唯有此一使用是合法有效的。言语行为及身体行为中观察即可见其持此意念，若行为对他人有深入识别之意，即为因谎言意念而发之行为。
Pisuṇavācātiādīsu yāya vācāya, yassa taṃ vācaṃ bhāsati, tassa hadaye attano piyabhāvaṃ, parassa ca suññabhāvaṃ karoti, sā pisuṇavācā. Yāya pana attānampi parampi pharusaṃ karoti, yā vācā sayampi pharusā, neva kaṇṇasukhā na hadayaṅgamā, ayaṃ pharusavācā. Yena pana samphaṃ palapati niratthakaṃ, so samphappalāpo. Tesaṃ mūlabhūtā cetanāpi pisuṇavācādināmameva labhati. Sā eva ca idha adhippetāti.
两舌言语等，是指以言语使自身对他人与他人之间生起厌恶、亲疏分别，心生不和者。其言语者，于发言者之心则制造亲近之情，于他人则造成空虚无情，此即称为两舌言语。若言语既加害于自身又加害他人，令双方心情皆粗恶，既不悦耳亦不令心舒适，称为粗恶言语。凡无益处且无意义妄说之言，称为杂秽语。此三者的根本意念皆取自两舌言语等之意念，故亦名之为“两舌言语”等名。此即两舌言语之义。
Tattha saṃkiliṭṭhacittassa paresaṃ vā bhedāya, attano piyakamyatāya vā kāyavacīpayogasamuṭṭhāpikā cetanā pisuṇavācā. Sā yassa bhedaṃ karoti, tassa appaguṇatāya appasāvajjā, mahāguṇatāya mahāsāvajjā. Tassā cattāro sambhārā – bhinditabbo paro, iti ime nānā bhavissanti, vinā bhavissantīti bhedapurekkhāratā, iti ahaṃ piyo bhavissāmi vissāsikoti piyakamyatā vā, tajjo vāyāmo, tassa tadatthavijānananti.
此处所谓“恶意心”，是指心生污秽、嫉妒他人甚至想离间人群的意念，进而运用身体、言语行为破坏他人和睦者，为两舌言语。若是制造分裂者，因其恶质轻者为轻罪，恶质重大者为大罪。其行为有四种集合——破坏、离间、期待诸如此类的各种现象，若无此种现象则不成立称为“分裂意”者之概念。此还要有亲近心、激烈勤奋及语言所揭示之真实意义。
Parassa mammacchedakakāyavacīpayogasamuṭṭhāpikā ekantapharusacetanā pharusavācā. Tassā āvibhāvatthamidaṃ vatthu – eko kira dārako mātu vacanaṃ anādiyitvā araññaṃ gacchati. Mātā taṃ nivattetuṃ asakkontī, ‘‘caṇḍā taṃ mahiṃsī anubandhatū’’ti akkosi. Athassa tatheva araññe mahiṃsī uṭṭhāsi. Dārako, ‘‘yaṃ mama mātā mukhena kathesi, taṃ mā hotu, yaṃ cittena cintesi, taṃ hotū’’ti saccakiriyaṃ akāsi. Mahiṃsī tattheva baddhā viya aṭṭhāsi. Evaṃ mammacchedakopi payogo cittasaṇhatāya pharusavācā na hoti. Mātāpitaro hi kadāci puttake evaṃ vadanti – ‘‘corā vo khaṇḍākhaṇḍikaṃ karontū’’ti, uppalapattampi ca nesaṃ upari patantaṃ na icchanti. Ācariyupajjhāyā ca kadāci nissitake evaṃ vadanti – ‘‘kiṃ ime ahirikā anottappino caranti, niddhamatha ne’’ti. Atha ca nesaṃ āgamādhigamasampattiṃ icchanti. Yathā ca cittasaṇhatāya pharusavācā na hoti, evaṃ vacanasaṇhatāya apharusavācāpi na hoti. Na hi mārāpetukāmassa ‘‘imaṃ sukhaṃ sayāpethā’’ti vacanaṃ apharusavācā hoti. Cittapharusatāya panesā pharusavācāva. Sā yaṃ sandhāya pavattitā, tassa appaguṇatāya appasāvajjā, mahāguṇatāya mahāsāvajjā. Tassā tayo sambhārā – akkositabbo paro, kupitacittaṃ, akkosanāti.
粗恶言语是由意欲通过身体、言语行为割断他人关系所生之专注意念。此义例证如下：一少年不听母言，独自入密林。母不悦嘱咐曰“母狮将霸占此地”。于是母狮亦于密林中现身。少年言曰“我母所言，愿成真，我曾思即成真”，以此真实性行事。母狮似被束缚般停留。由此可知，粗恶言语不出于心具专注。父母偶尔对子女说：“你们窃盗行为分散零碎”，甚至不愿让莲花瓣落于他们头上。师长指导时说：“你们这些无羞耻无愧之人，应当停止。”他们亦想获得教法的摄受。正如心不专注则无粗恶言语，言语若不具专注，也无粗恶之言。因魔欲“给我此快乐”等语，无非非粗恶言语。由心粗恶则有粗恶言语。此言语从因缘起，依其恶劣轻重，轻者为轻罪，重者为大罪。其三种集合是：须被谴责者、愤怒心、责骂行为。
Anatthaviññāpikā kāyavacīpayogasamuṭṭhāpikā akusalacetanā samphappalāpo. So āsevanamandatāya appasāvajjo, āsevanamahantatāya mahāsāvajjo. Tassa dve sambhārā – bhāratayuddha-sītāharaṇādi-niratthakakathā-purekkhāratā, tathārūpīkathākathanañcāti.
这类言语行为叫做“无益表达”，内含不善意念，且无益于他人，属于妄语中的粪秽妄语。此轻者为轻罪，不善重者为大罪。其有两种集合——如战乱、旷野抢夺等无益讲话情境之对照，与此无益言语类型之说。
Abhijjhāyatīti abhijjhā. Parabhaṇḍābhimukhī hutvā tanninnatāya pavattatīti attho. Sā ‘‘aho vatidaṃ mamassā’’ti evaṃ parabhaṇḍābhijjhāyanalakkhaṇā adinnādānaṃ viya appasāvajjā mahāsāvajjā ca. Tassā dve sambhārā parabhaṇḍaṃ attano pariṇāmanañca. Parabhaṇḍavatthuke hi lobhe uppannepi na tāva kammapathabhedo hoti, yāva na ‘‘aho vatidaṃ mamassā’’ti attano pariṇāmetīti.
贪欲谓之贪。谓心向外境执着，随此执着而起其追随作用。此贪，如『啊，这真是我的』，正是对财物贪欲的标志。此贪欲既非小恶非大恶，乃如不取非法之物。此贪有二种集：一为财物，二为对自身财物的转变。虽因贪财而生，但在未生『啊，这真是我的』等自我执念前，不生业道差别。
Hitasukhaṃ byāpādayatīti, byāpādo. So paravināsāya manopadosalakkhaṇo. Pharusavācā viya appasāvajjo mahāsāvajjo ca. Tassa dve sambhārā parasatto ca, tassa ca vināsacintā. Parasattavatthuke hi kodhe uppannepi na tāva kammapathabhedo hoti, yāva na ‘‘aho vatāyaṃ ucchijjeyya vinasseyyā’’ti tassa vināsaṃ cinteti.
害喜谓之害。此害即心愿他人灭亡之意，是出言伤害的标志。如恶语恒常施用，既非小恶亦非大恶。此害有二种集：他人及对他人灭亡之忧虑。虽因对他人而生忿恨，但未生『若此人遭灭当好』等灭亡念之前，亦不生业道差别。
Yathābhuccagahaṇābhāvena micchā passatīti micchādiṭṭhi. Sā ‘‘natthi dinna’’ntiādinā nayena viparītadassanalakkhaṇā samphappalāpo viya appasāvajjā mahāsāvajjā ca. Api ca aniyatā appasāvajjā, niyatā mahāsāvajjā. Tassā dve sambhārā – vatthuno ca gahitākāraviparītatā yathā ca naṃ gaṇhāti, tathābhāvena tassā upaṭṭhānanti.
以敌意对事物暗藏不善之意谓之邪见。此邪见表现为『无所贵重』等相反见解之言，语多杂秽，非小恶亦非大恶。此邪见有两种集：一为对事物掌握反感，二为对事物无所喜爱。此即邪见对其对象暗藏敌意之所在。
Imesaṃ pana dasannaṃ akusalakammapathānaṃ dhammato koṭṭhāsato ārammaṇato vedanāto mūlatoti pañcahākārehi vinicchayo veditabbo. Tattha dhammatoti etesu hi paṭipāṭiyā satta cetanādhammāva honti, abhijjhādayo tisso cetanāsampayuttā. Koṭṭhāsatoti paṭipāṭiyā satta, micchādiṭṭhi cāti ime aṭṭha kammapathā eva honti, no mūlāni, abhijjhābyāpādā kammapathā ceva mūlāni ca. Abhijjhā hi mūlaṃ patvā lobho akusalamūlaṃ hoti, byāpādo doso akusalamūlaṃ.
此十恶不善业行，依从法曰：由起缘、受感、根本；五分法辨识之。初法中，有七种意向状态，与贪嗔痴三种意向相连。因七意向设途，八种误见业行则成，而非根本业行；根本业行仅有贪嗔二类。贪为根本，导致贪欲，嗔为根本，导致嗔恨。
Ārammaṇatoti pāṇātipāto jīvitindriyārammaṇato saṅkhārārammaṇo hoti, adinnādānaṃ sattārammaṇaṃ vā saṅkhārārammaṇaṃ vā, micchācāro phoṭṭhabbavasena saṅkhārārammaṇova, sattārammaṇotipi eke. Musāvādo sattārammaṇo vā saṅkhārārammaṇo vā, tathā pisuṇavācā. Pharusavācā sattārammaṇāva. Samphappalāpo diṭṭhasutamutaviññātavasena sattārammaṇo vā saṅkhārārammaṇo vā, tathā abhijjhā. Byāpādo sattārammaṇova. Micchādiṭṭhi tebhūmakadhammavasena saṅkhārārammaṇā.
所缘有：杀生为灭命缘，取非法物为取法缘。造作业之所缘有七种，有取非法物及造作业，如淫逸行为，即是造作业缘；也有生者缘。谎言有七种缘，有生者缘及造作业缘；两舌、粗恶语等亦然。杂秽语则有七种缘。贪欲、嗔恨、错见分别依不同根本缘生。
Vedanātoti pāṇātipāto dukkhavedano hoti. Kiñcāpi hi rājāno coraṃ disvā hasamānāpi ‘‘gacchatha naṃ ghātethā’’ti vadanti, sanniṭṭhāpakacetanā pana nesaṃ dukkhasampayuttāva hoti. Adinnādānaṃ tivedanaṃ, micchācāro sukhamajjhattavasena dvivedano, sanniṭṭhāpakacitte pana majjhattavedano na hoti. Musāvādo tivedano, tathā pisuṇavācā pharusavācā dukkhavedanā, samphappalāpo tivedano, abhijjhā sukhamajjhattavasena dvivedanā, tathā micchādiṭṭhi. Byāpādo dukkhavedano.
受苦有：杀生为苦感之缘。王者见盗贼即笑而告诫勿杀，此念非苦痛之意而为安慰心计。取非法物使受剧烈痛苦，邪行使受中度苦痛，故二者不同。谎言受剧痛，恶语两舌粗恶语亦属苦感。杂秽语受剧痛，贪欲受中度苦痛，邪见亦如是。嗔恨受苦。
Mūlatoti pāṇātipāto dosamohavasena dvimūlako hoti, adinnādānaṃ dosamohavasena vā lobhamohavasena vā, micchācāro lobhamohavasena. Musāvādo dosamohavasena vā lobhamohavasena vā, tathā pisuṇavācā samphappalāpo ca. Pharusavācā dosamohavasena, abhijjhā mohavasena ekamūlā, tathā byāpādo. Micchādiṭṭhi lobhamohavasena dvimūlāti.
杀生罪是由于贪与痴二毒而产生的二重根本罪；不与取罪则因贪痴或贪痴所生的贪欲烦恼而为罪；邪行罪因贪痴烦恼不善而为罪。妄语罪因贪痴烦恼而起；两舌语和杂秽语亦同。粗恶语以贪痴烦恼为根本；嗔恨则是单一根本；邪见罪因贪痴为根本，故说为二重根本罪。
Pāṇātipātā paṭiviratātiādīsu pāṇātipātādayo vuttatthā eva. Yāya pana viratiyā ete paṭiviratā nāma honti, sā bhedato tividhā hoti sampattavirati samādānavirati samucchedaviratīti. Tattha asamādinnasikkhāpadānaṃ attano jātivayabāhusaccādīni paccavekkhitvā ‘‘ayuttaṃ amhākaṃ evarūpaṃ kātu’’nti sampattaṃ vatthuṃ avītikkamantānaṃ uppajjamānā virati sampattaviratīti veditabbā sīhaḷadīpe cakkanaupāsakassa viya. Tassa kira daharakāleyeva mātu rogo uppajji. Vejjena ca ‘‘allasasakamaṃsaṃ laddhuṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Tato cakkanassa bhātā ‘‘gaccha tāta khettaṃ āhiṇḍāhī’’ti cakkanaṃ pesesi. So tattha gato. Tasmiñca samaye eko saso taruṇasassaṃ khādituṃ āgato hoti. So taṃ disvā vegena dhāvanto valliyā baddho ‘‘kiri kirī’’ti saddamakāsi . Cakkano tena saddena gantvā taṃ gahetvā cintesi ‘‘mātu bhesajjaṃ karomī’’ti. Puna cintesi – ‘‘na metaṃ patirūpaṃ, yvāhaṃ mātu jīvitakāraṇā paraṃ jīvitā voropeyya’’nti. Atha naṃ ‘‘gaccha araññe sasehi saddhiṃ tiṇodakaṃ paribhuñjā’’ti muñci. Bhātarā ca ‘‘kiṃ tāta saso laddho’’ti? Pucchito taṃ pavattiṃ ācikkhi. Tato naṃ bhātā paribhāsi. So mātu santikaṃ gantvā, ‘‘yatohaṃ jāto , nābhijānāmi sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropetā’’ti saccaṃ vatvā aṭṭhāsi, tāvadeva cassa mātā arogā ahosi.
关于『断杀生等戒称为禁止杀生等罪』的说法，即所谓杀生等戒，是指这些戒律所涵盖的内容。至于通过断绝某种行为而得名『断戒者』，这种断戒可分三类：完备断戒、承行断戒和断绝断戒。其里头未曾承行的戒法，是审察自身的出身、种姓、声名等，乃至称『我们应避免作此恶事』等念头生起，因而出现未越过该境界的断戒功德，此即称为完备断戒，如锡兰岛一名车夫的例子。彼少年时其母患病，医嘱令其取些肉食。于是车夫父命其往田中取肉。彼至田间时，有兔子欲食嫩草。他见此急奔将兔绳捕束，呼唤车夫。车夫闻声追赶兔子，心念应为母医治而护命兔，遂不忍杀兔，遂释其走。父兄问兔子得否，他实语告，母病得好。
Samādinnasikkhāpadānaṃ pana sikkhāpadasamādāne ca tatuttari ca attano jīvitaṃ pariccajitvā vatthuṃ avītikkamantānaṃ uppajjamānā virati samādānaviratīti veditabbā, uttaravaḍḍhamānapabbatavāsīupāsakassa viya. So kira ambariyavihāravāsīpiṅgalabuddharakkhitattherassa santike sikkhāpadāni gahetvā khettaṃ kasati. Athassa goṇo naṭṭho, so taṃ gavesanto uttaravaḍḍhamānapabbataṃ āruhi, tatra naṃ mahāsappo aggahesi. So cintesi – ‘‘imāya tikhiṇāya vāsiyā sīsaṃ chindāmī’’ti. Puna cintesi – ‘‘na metaṃ patirūpaṃ, yvāhaṃ bhāvanīyassa garuno santike sikkhāpadaṃ gahetvā bhindeyya’’nti. Evaṃ yāvatatiyaṃ cintetvā – ‘‘jīvitaṃ pariccajāmi, na sikkhāpada’’nti aṃse ṭhapitaṃ tikhiṇadaṇḍavāsiṃ araññe chaḍḍesi. Tāvadeva mahāvāḷo naṃ muñcitvā agamāsīti.
又如承行戒时，若舍弃自身生命，断恶境而起承行断戒，称断戒功德。如北方大山一居士，紧邻名为僧侣戒师的和尚，某日到田中耕作。其牛失踪，他登山寻找，遇猛兽威胁，心念以锐利兵器断杀猛兽头。复思此此行不合宜，若杀戒师则更坏，于是舍弃生命，不取斩戒。遂称此为承行断戒。如实则称之为断戒功德，此时大望未离弃其舍身回归。
Ariyamaggasampayuttā pana virati samucchedaviratīti veditabbā, yassā uppattito pabhuti pāṇaṃ ghātessāmīti ariyapuggalānaṃ cittampi na uppajjatīti.
至于断绝戒，意指圣道修行者心念现不起杀生故意及对诸恶趣有害因而断灭杀生行为。由此圣者心不生杀意，故彼为断绝戒。
Yathā ca akusalānaṃ, evaṃ imesampi kusalakammapathānaṃ dhammato koṭṭhāsato ārammaṇato vedanāto mūlatoti pañcahākārehi vinicchayo veditabbo. Tattha dhammatoti etesu hi paṭipāṭiyā satta cetanāpi vaṭṭanti viratiyopi, ante tayo cetanāsampayuttāva.
犹如不善之道具五根本，不善法及善法的根本按照法理须以五种根本来辨析为宜。这里的法，即为修行法中七种身心活动，断戒亦然，最后三种身心活动连结于心与业的根本法。
Koṭṭhāsatoti paṭipāṭiyā satta kammapathā eva, na mūlāni, ante tayo kammapathā ceva mūlāni ca. Anabhijjhā hi mūlaṃ patvā alobho kusalamūlaṃ hoti, abyāpādo adoso kusalamūlaṃ, sammādiṭṭhi amoho kusalamūlaṃ.
这里的根本应为修行法中最后三种身心修持法，而七种修行法是整体修持，非所谓根本。因不贪为根，即为善的根本，不瞋为善的根本，不惑为善的根本。
Ārammaṇatoti pāṇātipātādīnaṃ. Ārammaṇāneva etesaṃ ārammaṇāni. Vītikkamitabbavatthutoyeva hi virati nāma hoti. Yathā pana nibbānārammaṇo ariyamaggo kilese pajahati, evaṃ jīvitindriyādiārammaṇāpete kammapathā pāṇātipātādīni dussīlyāni pajahantīti veditabbā.
「念处」者，指杀生等行为之缘起对象。正如此处教法中所说，所谓缘起，即应断除之法。譬如涅槃的缘起，圣道能弃除烦恼，生命根等之缘起所生之不善业道，如杀生等恶行，亦应断除，可知此理。
Vedanātoti sabbe sukhavedanā vā honti majjhattavedanā vā. Kusalaṃ patvā hi dukkhavedanā nāma natthi.
「受」者，乃一切或有乐受，或有中受。若生善，则无苦受者。
Mūlatoti paṭipāṭiyā satta ñāṇasampayuttacittena viramantassa alobhaadosaamohavasena timūlā honti, ñāṇavippayuttacittena viramantassa dvimūlā. Anabhijjhā ñāṇasampayuttacittena viramantassa dvimūlā hoti, ñāṇavippayuttacittena ekamūlā. Alobho pana attanāva attano mūlaṃ na hoti. Abyāpādepi eseva nayo. Sammādiṭṭhi alobhaadosavasena dvimūlāvāti. Tatiyādīni.
「根本」者，依次第以具七种智慧之心断除所缘。断除贪嗔痴等三毒者为三根本。以智慧断除所缘者为二根本。以无贪欲之智慧心断除所缘者，为二根本。以智慧断除所缘者，为一根本。贪欲自身非其根本。无瞋亦如是。正见以断除贪嗔痴为二根本。第三等（根本）如下所列。
6. Aṭṭhaṅgikasuttavaṇṇanā6. 八支经之解释
§112
112. Chaṭṭhaṃ aṭṭhamaggaṅgavasena bujjhanakānaṃ ajjhāsayavasena vuttaṃ. Chaṭṭhaṃ.
第百一十二。依第八圣道分相记，关于觉者之心解说。第六。
7. Dasaṅgasuttavaṇṇanā7. 十支经之解释
§113
113. Sattamaṃ dasamicchattasammattavasena. Tattha micchāñāṇinoti micchāpaccavekkhaṇena samannāgatāti attho. Micchāvimuttinoti aniyyānikavimuttino kusalavimuttīti gahetvā ṭhitā. Sammāñāṇinoti sammāpaccavekkhaṇā. Sammāvimuttinoti niyyānikāya phalavimuttiyā samannāgatāti. Sattamaṃ.
第百一十三。第七为正见之懈弃。此处所谓邪见者，贪嗔痴等三毒之邪观也。所谓邪解脱者，谓无依他者之解脱，为善之解脱也。如是而止住。正见者谓正知正解。正解脱者，乃指依正见而得之最终解脱。第七。
Kammapathavaggo tatiyo. · 业道品第三
4. Catutthavaggo
4. 第四品
1. Catudhātusuttavaṇṇanā一、四界经注释
§114
114. Catutthavaggassa paṭhame pathavīdhātūti patiṭṭhādhātu. Āpodhātūti ābandhanadhātu. Tejodhātūti paripācanadhātu. Vāyodhātūti vitthambhanadhātu. Ayamettha saṅkhepo, vitthārato pana vīsatikoṭṭhāsādivasena etā kathetabbā. Paṭhamaṃ.
第四品的第一章名为「地支」，即是基础元素。所谓地元素，是指支持之元素。所谓水元素，是指结合之元素。所谓火元素，是指消化之元素。所谓风元素，是指扩散之元素。这里是简略说法，若要详述，则应如解释二百多段那样。现在第一章。
2. Pubbesambodhasuttavaṇṇanā二、正觉前经注释
§115
115. Dutiye ayaṃ pathavīdhātuyā assādoti ayaṃ pathavīdhātunissayo assādo. Svāyaṃ kāyaṃ abbhunnāmetvā udaraṃ pasāretvā, ‘‘idha me aṅgulaṃ pavesituṃ vāyamathā’’ti vā hatthaṃ pasāretvā, ‘‘imaṃ nāmetuṃ vāyamathā’’ti vā vadati, evaṃ pavattānaṃ vasena veditabbo. Aniccātiādīsu hutvā abhāvākārena aniccā, paṭipīḷanākārena dukkhā, sabhāvavigamākārena vipariṇāmadhammā. Ayaṃ pathavīdhātuyā ādīnavoti yena ākārena sā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā, ayamākāro pathavīdhātuyā ādīnavoti attho. Chandarāgavinayo chandarāgappahānanti nibbānaṃ āgamma pathavīdhātuyā chandarāgo vinīyati ceva pahīyati ca, tasmā nibbānamassā nissaraṇaṃ.
第二章讲此地元素的所属，谓之地元素所依。比方说，自身身体升起，伸展腹部，心中默想「这里我要插入手指」或伸手说「我要触碰此物」，由此行为可知。地元素依无常诸法故谓无常，因受苦迫而生故谓苦，因本性变化而生故谓变化无常。此即地元素之苦恼，指出其无常、苦与变化之性质。这即地元素之厌患，指领会它无常、苦及变化，便生厌恶与远离。心中的渴爱与热情减少，进入涅槃后，渴爱因地元素而获灭尽，因此涅槃乃是地元素的出离。
Ayaṃ āpodhātuyā assādoti ayaṃ āpodhātunissayo assādo. Svāyaṃ aññaṃ āpodhātuyā upaddutaṃ disvā, ‘‘kiṃ ayaṃ nipannakālato paṭṭhāya passāvaṭṭhānābhimukho nikkhamati ceva pavisati ca, appamattakampissa kammaṃ karontassa sedatintaṃ vatthaṃ pīḷetabbatākāraṃ pāpuṇāti, anumodanamattampi kathentassa tālavaṇṭaṃ gaṇhitabbaṃ hoti, mayaṃ pana sāyaṃ nipannā pātova uṭṭhahāma, māsapuṇṇaghaṭo viya no sarīraṃ, mahākammaṃ karontānaṃ sedamattampi no na uppajjati, asanisaddena viya dhammaṃ kathentānaṃ sarīre usumākāramattampi no natthī’’ti evaṃ pavattānaṃ vasena veditabbo.
此水元素的所属谓之水元素所依。比方说，自身见他身被污染，便问「这是什么？从何时起被攀住？为谁而生？既起则落下，行为不慎者受苦，此苦该如何调伏？」风吹萧条，声音散乱，连说些辞令者亦无成效。由此情形可知水元素之苦。
Ayaṃtejodhātuyā assādoti ayaṃ tejodhātunissayo assādo. Svāyaṃ sītagahaṇike disvā, ‘‘kiṃ ime kiñcideva yāgubhattakhajjamattaṃ ajjhoharitvā thaddhakucchino nisīditvā sabbarattiṃ aṅgārakaṭāhaṃ pariyesanti, phusitamattesupi sarīre patitesu aṅgārakaṭāhaṃ ottharitvā pārupitvāva nipajjanti? Mayaṃ pana atithaddhampi maṃsaṃ vā pūvaṃ vā khādāma, kucchipūraṃ bhattaṃ bhuñjāma, tāvadeva no sabbaṃ pheṇapiṇḍo viya vilīyati, sattāhavaddalikāya vattamānāya sarīre sītānudahanamattampi no natthī’’ti evaṃ pavattānaṃ vasena veditabbo.
此火元素的所属谓之火元素所依。比方说，见着寒冷季节，心中疑问「为何此等烧炭碎饭微量食物，却依然保持热度，身体消失火焰，好似火炭冷却入土？我们原本如火炭灯油，肉体饮食如炉灶，但这所有如泡沫般消散，活着时身体还稍有感受。」由此可知火元素之苦。
Ayaṃvāyodhātuyā assādoti ayaṃ vāyodhātunissayo assādo. Svāyaṃ aññe vātabhīruke disvā, ‘‘imesaṃ appamattakampi kammaṃ karontānaṃ anumodanamattampi kathentānaṃ sarīraṃ vāto vijjhati, gāvutamattampi addhānaṃ gatānaṃ hatthapādā sīdanti, piṭṭhi rujjati, kucchivātasīsavātakaṇṇavātādīhi niccupaddutā telaphāṇitādīni vātabhesajjāneva karontā atināmenti, amhākaṃ pana mahākammaṃ karontānampi tiyāmarattiṃ dhammaṃ kathentānampi ekadivaseneva dasa yojanāni gacchantānampi hatthapādasaṃsīdanamattaṃ vā piṭṭhirujjanamattaṃ vā na hotī’’ti, evaṃ pavattānaṃ vasena veditabbo. Evaṃ pavattā hi etā dhātuyo assādenti nāma.
此风元素的所属谓之风元素所依。比方说，自身见他腹中寒气逼迫，轻微动作即导致身体风动，膝盖疼痛，耳朵生风，类似风病敷用药物，但对我们这些修行人并无影响。由此可知风元素之苦。这就是这四大元素所谓之所属。
Abbhaññāsinti abhivisiṭṭhena ñāṇena aññāsiṃ. Anuttaraṃ sammāsambodhinti uttaravirahitaṃ sabbaseṭṭhaṃ sammā sāmañca bodhiṃ, atha vā pasatthaṃ sundarañca bodhiṃ. Bodhīti rukkhopi maggopi sabbaññutaññāṇampi nibbānampi. ‘‘Bodhirukkhamūle paṭhamābhisambuddho’’ti (mahāva. 1; udā. 1) ca ‘‘antarā ca bodhiṃ antarā ca gaya’’nti (mahāva. 11; ma.ni. 1.285) ca āgataṭṭhānesu hi rukkho bodhīti vuccati. ‘‘Bodhi vuccati catūsu maggesu ñāṇa’’nti (cūḷani. khaggavisāṇasuttaniddesa 121) āgataṭṭhāne maggo. ‘‘Pappoti bodhiṃ varabhūrimedhaso’’ti (dī. ni. 3.217) āgataṭṭhāne sabbaññutaññāṇaṃ. ‘‘Patvāna bodhiṃ amataṃ asaṅkhata’’nti āgataṭṭhāne nibbānaṃ. Idha pana bhagavato arahattamaggo adhippeto.
所谓「阿婆耶」，乃指以高级智慧觉知知识。所谓「无上正觉」，是指出离一切杂染的无上最好正觉，或广义完美正觉。觉之意涵包括树木、道路、遍知智慧、涅槃等种种意义。如《大梵天王经》言「觉树下初次成佛」，又言「觉在树间」，经文亦言「觉即四道上的智慧」，《小本涅槃经》释「觉即遍知智慧」，《长部尼柯耶》云「觉降临为一切智慧」，更云「觉破除生死涅槃」。此处把世尊证得阿拉汉果时所显正道称为觉道。
Sāvakānaṃ arahattamaggo anuttarā bodhi hoti, na hotīti? Na hoti. Kasmā? Asabbaguṇadāyakattā. Tesañhi kassaci arahattamaggo arahattaphalameva deti, kassaci tisso vijjā, kassaci cha abhiññā, kassaci catasso paṭisambhidā, kassaci sāvakapāramīñāṇaṃ. Paccekabuddhānampi paccekabodhiñāṇameva deti. Buddhānaṃ pana sabbaguṇasampattiṃ deti abhiseko viya rañño sabbalokissariyabhāvaṃ. Tasmā aññassa kassacipi anuttarā bodhi na hoti.
弟子们的阿拉汉道是否是无上的觉悟？不是。为什么？因为它不具备所有福德资粮。在某些人中，阿拉汉道仅现阿拉汉果报，有些人具三明，有些具六通，有些具四解，另一些具弟子波罗蜜多的智慧。孤觉圣者仅现孤觉智慧。唯有佛陀示现诸法圆满福德，如同加冕，是诸天子、世尊王者。因此，任何人皆不得无上觉悟。
Abhisambuddhoti paccaññāsinti ‘‘abhisambuddho ahaṃ patto paṭivijjhitvā ṭhito’’ti evaṃ paṭijāniṃ. Ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādīti adhigataguṇadassanasamatthaṃ paccavekkhaṇañāṇañca me udapādi. Akuppā me vimuttīti ‘‘ayaṃ mayhaṃ arahattaphalavimutti akuppā’’ti evaṃ ñāṇaṃ udapādi. Tattha dvīhākārehi akuppatā veditabbā kāraṇato ca ārammaṇato ca. Sā hi catūhi maggehi samucchinnakilesānaṃ puna anivattanatāya kāraṇatopi akuppā, akuppadhammaṃ nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā pavattatāya ārammaṇatopi akuppā. Antimāti pacchimā. Natthi dāni punabbhavoti idāni puna añño bhavo nāma natthīti.
所谓完全觉悟谓自知自证所成，言‘我已获得觉悟，已证真理，立定不移’，此为自证。且内心显现智慧，能见真实，具有检验真理的明智。现前不动心而解脱者，谓‘此为我的阿拉汉果之解脱，不为动摇’，此见知亦现起。此处须从两个方面识别不动之理，缘起与针对之处。不动因久断烦恼之道而不能复起也，因证灭苦解脱之境而持续不变也。后者谓最后解脱，别无再生，现今无他名处。
Imasmiṃ sutte cattāri saccāni kathitāni. Kathaṃ? Catūsu hi dhātūsu assādo samudayasaccaṃ, ādīnavo dukkhasaccaṃ, nissaraṇaṃ nirodhasaccaṃ, nirodhappajānano maggo maggasaccaṃ. Vitthāravasenapi kathetuṃ vaṭṭatiyeva. Ettha hi yaṃ pathavīdhātuṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, ayaṃ pathavīdhātuyā assādoti pahānapaṭivedho samudayasaccaṃ. Yā pathavīdhātu aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā, ayaṃ pathavīdhātuyā, ādīnavoti pariññāpaṭivedho dukkhasaccaṃ. Yo pathavīdhātuyā chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ, idaṃ pathavīdhātuyā nissaraṇanti sacchikiriyāpaṭivedho nirodhasaccaṃ. Yā imesu tīsu ṭhānesu diṭṭhi saṅkappo vācā kammanto ājīvo vāyāmo sati samādhi, ayaṃ bhāvanāpaṭivedho maggasaccanti. Dutiyaṃ.
此经中分别说四圣谛。如何？四圣谛在四法界表现：欲乐界体现集谛，苦界中体会苦谛，涅槃界见灭谛，行谛则于道谛。稍后详细说明。此中依地界生起的乐受，为欲界的集谛；欲界及痛苦法无常变化，则为苦谛。于欲界生起断欲念，心证出离，则为灭谛。而在三处内，正见、正思惟、正语、正业、正命、正勤、正念、正定，是表示修习，乃道谛。以上四谛述及第二。
3. Acariṃsuttavaṇṇanā三、行经注释
§116
116. Tatiye acarinti ñāṇacārena acariṃ, anubhavanacārenāti attho. Yāvatāti yattako. Tatiyaṃ.
116句释义谓第三者为智慧行者。此说‘以智慧行者’乃说明该言。‘迄今’指时至今止。此为第三。
4. Nocedaṃsuttavaṇṇanā四、若不经注释
§117
117. Catutthe nissaṭātiādīni ādito vuttapaṭisedhena yojetvā ‘‘na nissaṭā, na visaṃyuttā, na vippamuttā, na vimariyādikatena cetasā vihariṃsū’’ti evaṃ veditabbāni. Dutiyanaye vimariyādikatenāti nimmariyādikatena. Tattha duvidhā mariyādā kilesamariyādā vaṭṭamariyādāti. Tattha ca yassa upaḍḍhā kilesā pahīnā, upaḍḍhā appahīnā, vaṭṭaṃ vā pana upaḍḍhaṃ pahīnaṃ, upaḍḍhaṃ appahīnaṃ, tassa cittaṃ pahīnakilese vā vaṭṭaṃ vā sandhāya vimariyādikataṃ, appahīnakilese vā vaṭṭaṃ vā sandhāya na vimariyādikataṃ. Idha pana ubhayassāpi pahīnattā ‘‘vimariyādikatena cetasā’’ti vuttaṃ, mariyādaṃ akatvā ṭhitena atikkantamariyādena cetasāti attho. Iti tīsupi imesu suttesu catusaccameva kathitaṃ. Catutthaṃ.
117句中，谓第四者弃恶行及恶口等，谓不可怠慢，即‘不慵懒、不懈怠、不放逸、不不敬’者，须认识此理。第二‘不敬’意指不轻慢，此中分两类：恶习不敬与戒法不敬。不敬分为大、小两种，即前者为烦恼不敬，后者为戒律不敬。若心对已断恶习与未断恶习之分别，推察其不敬与否。若两者俱断，则称‘以不敬之心’。此语意即超越戒律不敬之心。以此理，三经但论四圣谛。第四也说。
5. Ekantadukkhasuttavaṇṇanā五、一向苦经注释
§118
118. Pañcame ekantadukkhāti atikkamitvā ṭhitassa tattakāro viya ekanteneva dukkhā. Dukkhānupatitāti dukkhena anupatitā. Dukkhāvakkantāti dukkhena okkantā otiṇṇā. Sukhāti sukhavedanāya paccayabhūtā. Evaṃ sabbattha attho veditabbo. Imasmiṃ sutte dukkhalakkhaṇaṃ kathitaṃ. Pañcamaṃ.
118句说第五者为专于苦谛者，舍诸别谛，专于苦谛而不动，如真理确实者。所谓‘苦未触者’，是指离苦不断者。‘苦已系者’，是指陷入痛苦者。‘苦乃由于乐受’，凡此皆有意义。此经中讲说明苦之特性。第五也如此。
6-10. Abhinandasuttādivaṇṇanā第六至第十：《欢喜经》等的解释。
§119-123
119-123. Chaṭṭhasattamesu vivaṭṭaṃ, avasāne tīsu catusaccamevāti. Chaṭṭhādīni.
119-123。第六和第七节中解释，第六节末后三个句子完全是关于四圣谛的阐述。此处以第六节开头。
Catuttho vaggo. · 第四品。
Dhātusaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《界相应》的解释终了。