8. Vaṅgīsasaṃyuttaṃ · 8. 宛义萨相应复注
7. Brāhmaṇasaṃyuttaṃ7. 婆罗门相应
1. Arahantavaggo
1. 阿拉汉品
1. Dhanañjānīsuttavaṇṇanā1. 达难迦尼经注释
§187
187.Dhanañjānigottāti ettha pubbapurisato āgatassa kulavaṃsassa nāmābhidhānasaṅkhātaṃ gaṃ tāyatīti gottaṃ. (Kiṃ pana tanti? Aññakulaparamparāsādhāraṇaṃ tassa kulassa ādipurisasamudāgataṃ taṃkulapariyāpannasādhāraṇaṃ sāmaññarūpanti daṭṭhabbaṃ.) Dhanañjānigottaṃ etissanti dhanañjānigottā. Tassā udānassa kāraṇaṃ pucchitvā ādito paṭṭhāya vibhāvetuṃ ‘‘so kirā’’tiādi vuttaṃ. Nānārasabhojanaṃ detīti yojanā. Pañcagorasasampāditaṃ sālibhattaṃ sūpasākabyañjanaṃ nānārasaṃ brāhmaṇabhojanaṃ. Maṇḍalaggakhagganti maṇḍalaggasaṅkhātaṃ khaggaṃ. Duvidho hi khaggo maṇḍalaggo dīghaggoti. Tattha yassa aggo maṇḍalākārena ṭhito, so maṇḍalaggo. Yassa pana asiputtikā viya dīgho, so dīghaggo.
187.所谓Dhanañjāni族，即指这里前代圣贤所来之族系血脉之名称，族称为gotta。何谓族？指的是不同家族源流之普通统称，系指那家族传承自始祖的普遍宗族，亦称为一般称谓，应依教理观察。所谓Dhanañjāni族便是Dhanañjāni族的众多成员。因问起其由来因缘，回答后，为了详尽说明，开示解释曰：「是者为何？」等言。众多多种风味饭食，以为距离计量单位。五谷米饭、浓汤、酱料及各种调味，婆罗门之家饮食多样化。以圈状盘子和刮刀命名刮刀之类器具。刮刀有两种：圈刀和长刀。圈刀者，是指刀刃呈圆圈形状者。长刀则如刀剑般细长。
Sāsanāti anusāsanā. ‘‘Namo…pe… sambuddhassā’’ti evaṃ vuttā pañcapadikagāthā. Satthusāsane hi lokiyacchandaṃ anapekkhitvā esā pañcapadikagāthāti daṭṭhabbā. Okkāvaradharāti pubbapurisasaṅkhātaukkākavaṃsavaradhārikā. Sakkāti sakkuṇeyyaṃ.
教法即为劝导示现之意。「南无……如来……」等五句颂歌如是说。于圣者教法中，此五行颂歌不过是超越世俗愿望的存在而已。此颂歌谓为前代诸圣贤赞颂之辞。萨咖，谓萨咖天王。
Evanti ‘‘sace me aṅgamaṅgānī’’tiādinā iminā pakārena. ‘‘Pañca gāthāsatāni pana aṭṭhakathaṃ āruḷhāni, idha pana dve eva uddhaṭā’’ti vadanti. Paharituṃ vāti ekavārampi hatthena vā pādena vā paharitumpi parāmasitumpi asakkontoti attho. So hi tassā ariyasāvikāya ānubhāvena attano sāmatthiyena vase vattāpanatthaṃ santajjitvāpi tadanuvattanto nibbiso ahosi. Tenāha ‘‘bhotī’’tiādi.
由此「若我所有诸肢体」之类语句显现。说有五百颂注释已开示，且此处仅两句大纲分明。所谓打击，是指用手脚任何一处击打及撵除之意，而无力抗拒故亦不能顶撞。因其具有此般圣者弟子身心法之自力功德，虽被损毁亦顺从不逆。于是说有「愿君」等语。
Tassa brāhmaṇassāti attano sāmikabrāhmaṇassa. Upasaṃharantīti upanentī. Tasmiṃ samayeti tasmiṃ dukkhuppattikāle ‘‘sabbe saṅkhārā dukkhā’’ti bhagavato vacanaṃ anussaritvā ‘‘dasabalassa bhagavato’’tiādīsu yathāparicitaṃ guṇapadaṃ anussari. Tenāha ‘‘dasabalaṃ sarī’’ti.
其婆罗门者，指自己的主人婆罗门。所谓upasaṃharanti，意即带领、引领之义。在此时期，即遭遇苦难之时，忆持世尊所说「诸行皆苦」之语。并忆持「佛陀有十力」等广为人知的功德词句。于是言曰：「具十力者也」。
Khantisoraccarahitatāya kujjhitvā. Bhijjitvāti saṃyatābhāvato tassa brāhmaṇassa antare mettibhedena bhijjitvā. Evamevāti yathā etarahi akāraṇena, evameva aññadāpi akāraṇenāti attho. Nikkāraṇatādīpane evaṃ-saddo, eva-saddo pana avadhāraṇattho. Nikkāraṇatā ca nāma niratthakatā, niratthakavippalāpabhāvenettha evaṃ-saddassa gahaṇe pavatti gavesitabbā. Garahattho vāyaṃ evaṃ-saddo anekatthattā nipātānaṃ. Garahatthatā cassa vasalisaddasannidhānato pākaṭā eva.
被忍辱与愤怒摧残。被挫败者，指婆罗门内心因慈悲破灭而遭击碎。此如是，今亦无由缘，如此理同他因缘无由。所谓无由缘等，乃指无意义、无目的之意。此为音义灯照，专指语音之无因此义。无因缘意为无意义，且无意义相反滋生等现象。此语音之含义应予考究于语义接合处者。所谓接合手，指音节之多义现象。由此接合语音因其音近而呈现多义。接合音亦因其存于语音环境而具明显性。
Gāmanigamaraṭṭhapūjitoti iminā gāmanigamaraṭṭhasāmikehi pūjitabhāvo dīpito gāmādīnaṃ tesaṃ vase vattanato. Asukassa nāma puggalassa. Sesanti abhikkantantiādi, yampi caññaṃ idhāgataṃ heṭṭhā vaṇṇitañca.
所谓乡镇、聚落、国土受到尊重，是指由乡镇、聚落以及国土的主人加以敬奉的情形。这种敬奉之义出于乡镇及其他相关乡邑居民的居住情状。此处所说的是名为阿素迦（Asuka）的人。关于“剩余者”、“相等者”等说法，乃由那些被认为低于他者、次于他者的具体称谓所构成。
Dhanañjānīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 达难迦尼经注释完毕。
2. Akkosasuttavaṇṇanā2. 辱骂经注释
§188
188.Bhāradvājova soti bhāradvājo nāma eva so brāhmaṇo. Gottavasena hi tayidaṃ nāmaṃ, visesena panetaṃ jātanti dassetuṃ ‘‘pañcamattehī’’tiādi vuttaṃ. Jānikatāti ñātivaggahānikatā. Pakkho bhinnoti tato eva ñātipakkho naṭṭho. Yathā domanassito anattamanoti vattabbaṃ labhati, evaṃ kupitoti āha ‘‘domanassena cā’’ti. Dasahīti anavasesapariyādānavasena vuttaṃ pañcahi gāthāsatehi akkosanto tathā akkoseyyāti katvā. Tattha pana yena kenaci akkosantopi akkosatiyeva nāma. Karosi mama bhātikassa pabbajjaṃ.
188.正如‘巴拉德瓦迦’（Bhāradvāja）一名，指的正是名为巴拉德瓦迦的婆罗门。此名‘戈塔瓦塞那’（Gottavasena）由来，有人以此名，特别用来表示族亲的损损，即‘亲族断绝’之意。‘旁边割断’，由此‘族亲旁’被毁。就如称‘忧愁者’为‘不愉快者’，同样也说‘愤怒者’时便说‘由忧愁而起’。‘十个’表示无余无缺的完整数，采用五百偈诗式语言，含有责备或抨击之意。其意义在于：即使有人责备，也算是责备罢了。‘我代兄弟弟弟做出出家’者谓也。
Sambhuñjatīti sambhogaṃ karoti. Akkosādīhi ekato bhuñjati. Vītiharatīti byatihāraṃ karoti, akkosato paccakkosanādinā vinimayaṃ karotīti attho. Tenāha ‘‘katassa paṭikāraṃ karotī’’ti. Assa anussavavasena sutvā ‘‘sapati ma’’nti saññino bhayaṃ uppajjīti yojanā. Assāti brāhmaṇassa. Sutvāti padaṃ ubhayatthāpi yojetabbaṃ ‘‘tavevetaṃ brāhmaṇāti sutvā, anussavavasena sutvā’’ti ca. Kāmaṃ kisavacchādayo sapanaṃ nādaṃsu, devatānaṃyeva hi so attho, sattānaṃ pana tathā saññā uppannā, sopi tathāsaññī ahosi. Tenāha ‘‘anussavavasenā’’ti.
‘同享’意谓共同行使同一事物。‘由责备等共同分享’为义。‘去除’乃消除灭除，责备、斥责等连带相互交换以前的意思。据此说‘施以报复’。听闻这戒律传述而起，犹如有所惧怕之念，因而加合‘兄弟之间’之意。‘兄弟’专指婆罗门。‘听闻’于此语须两方面结合起来解：‘你正是此婆罗门，听闻之后，因戒律传述而听闻’。欲望乃蔬菜甘蔗等梦境与声响，其中乃天众意义，而众生则由此生起分别，故亦起分别心。由此说为‘因戒律传述’者。
Dantassa sabbaso damathaṃ upagatattā. Nibbisevanassāti rāgadosādihetukavipphandanarahitassa. Tassevāti paṭikujjhantasseva puggalassa tena kodhena pāpaṃ hoti pāpassa santānantarasaṅkantiyā abhāvato. Keci pana ‘‘tassevāti tasseva paṭikujjhantapurisassa tena paṭikujjhanena. Pāpiyoti paṭikujjhantapuggalassa lāmakataro’’ti evamettha atthaṃ vadanti. Satiyā samannāgato hutvā paṭisaṅkhāne ṭhito adhivāseti, na saho mūḷho hutvāti adhippāyo. Ubhinnaṃ tikicchantanti ubhinnaṃ uppannakodhasaṅkhātaṃ kilesabyādhiṃ tikicchantaṃ vūpasamentaṃ taṃ puggalaṃ. Yo puggalotiādinā purimāsu gāthāsu pavattitāni padāni sambandhitvā dasseti. Pañcasu khandhesu yāthāvato vinītā ariyadhammassa kovidā nāma hontīti āha ‘‘dhammassāti pañcakkhandhadhammassā’’ti. Idāni tamatthaṃ paripuṇṇaṃ katvā dassento āha ‘‘catusaccadhammassa vā’’ti.
“驯服”乃使完全制伏。“断绝”是指因烦恼等缘故未生起扰乱。此谓针对对某人加以怨恨者，以此愤怒，则不生恶业与恶业继发纠缠失现之相。亦有人谓：“由于对那人加以怨恨时，反被怨恨者怨恨。所谓恶者，便是怨恨者行为更恶也。”于此意如此说。具足戒律者，正立反思则善止恶，不变无明者则谓愚夫。为彼二者疗治，乃医治内心恶病烦恼，令其息灭。所谓“此人”依据历史前文本，即以以前偈文述说诸词加以关联。称贤圣法当护持于五蕴中，故曰“法”即五蕴法。如今就此意更圆满诠释，称谓“四圣谛法也。
Akkosasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 辱骂经注释完毕。
3. Asurindakasuttavaṇṇanā3. 阿修罗因德咖经注释
§189
189.Tenevāti bhātupabbajiteneva. Assevāti titikkhassa. ‘‘Taṃ jayaṃ hotī’’ti liṅgavipallāsavasena vuttanti āha ‘‘so jayo hotī’’ti, dujjayaṃ kodhaṃ titikkhāya jinantassāti adhippāyo. Yasmā titikkhādayo na kodhavasikaṃ dhuraṃ, taṃ pana bālānaṃ maññanāmattanti idha imamatthaṃ vibhāvetuṃ ‘‘katamassā’’tiādi vuttaṃ. Vijānatova jayo na avijānato titikkhāya abhāvato. Na hi avijānanto andhabālo kodhaṃ vijetuṃ sakkoti. Kevalaṃ jayaṃ maññati kilesehi parājito samānopīti adhippāyo.
189.“因此”乃指向兄弟受戒者。‘阿瑟’意为忍耐者。谓：“那是胜利”乃以语助词转调说，“他说‘那是胜利’”，即胜利之意。‘难胜’是指怒恨，由忍耐制伏。依此法，佛制止说法。因忍耐等非怒恨之者，并非轻易因此获胜。对此愚者以为妄念，需于此处理清分别，谓“什么是胜利等”而有说法。实则佛语中“真正的胜利”乃由于忍耐非由无知而来。毕竟无知之愚昧者，不可能战胜愤怒。单以胜利自恃者，是被烦恼击败者，等同被打败之义。
Asurindakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《阿苏林达咖经》注释完毕。
4. Bilaṅgikasuttavaṇṇanā四、《比兰吉咖经》注释
§190
190.Suddhanti kevalaṃ sambhāravirahitaṃ. Sambhārayuttanti kaṭukabhaṇḍādisambhārasahitaṃ. Kañjito nibbattattā kañjikaṃ, āranālaṃ, bilaṅganti attho. Nāmaṃ gahitaṃ saṅgītikāle ‘‘bilaṅgikabhāradvājo’’ti visesanavasena. Tayoti dhanañjāniyā sāmiko bhāradvājo, akkosakabhāradvājo, asundarikabhāradvājoti ādito tīsu suttesu āgatā tayo. Meti mayhaṃ.
190.“清净”者专指无杂质无结合。‘结合’即指含有苦毒荆棘等杂质相对之结合物。‘险恶’、‘龙虺’等是此义。名字由来，是在歌唱节（日）中以‘荆棘之巴拉德瓦迦’特称而得名。‘他’是指那位阐授聪明智慧、善于诠释财物之主人巴拉德瓦迦，并依俗谚三名分别来由，即辱骂者巴拉德瓦迦、美貌之巴拉德瓦迦等三名缘起。讲此给我。
Bilaṅgikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《比兰吉咖经》注释完毕。
5. Ahiṃsakasuttavaṇṇanā五、《无害者经》注释
§191
191.Esāti brāhmaṇo. ‘‘Ahiṃsako aha’’nti tadatthaṃ sādhetuṃ icchāya kathesīti vuttaṃ ‘‘ahiṃsakapañhaṃ pucchī’’ti. Tathā ce assāti yathā te nāmassa attho, tathā cetaṃ bhaveyyāsi anvatthanāmako bhaveyyāsi ahiṃsako eva siyāti. Na dukkhāpeti dukkhamattampi na uppādeti, dukkhato apanetīti attho.
191. 此处有婆罗门说：“我是不杀生者。”因想要证实此义，故有人说道：“询问不杀生的问题。”如此说来，如果此言的名称和意义相符，依此理说你就应当成为所依名称者，也就是名为不杀生者的人。所谓不杀生者，是指既不使他人受苦，连苦的份量都不生起，也不因苦而产生，故意为善果者。
Ahiṃsakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《无害者经》注释完毕。
6. Jaṭāsuttavaṇṇanā六、《结发经》注释
§192
192.Jaṭāpañhassāti ‘‘antojaṭā bahijaṭā’’ti evaṃ jaṭāpariyāyassa pañhassa.
192.“发问头绪”是谓“内在的发问和外显的发问”，即发问的各种别称。
Jaṭāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《发髻经》注释完毕。
7. Suddhikasuttavaṇṇanā七、《清净者经》注释
§193
193.Suddhikapañhassāti ‘‘nābrāhmaṇo sujjhatī’’ti evaṃ suddhasannissitassa pañhassa. Sīlasampannoti pañcavidhaniyamalakkhaṇena sīlena samannāgato. Tapokammanti anasanapañcātapatappanādiparibhedanatapokammaṃ karontopi. Vijjāti tayo vedāti vadanti ‘‘tāya idhalokatthaṃ paralokatthaṃ ñāyantī’’ti katvā. Gottacaraṇanti gottasaṅkhātaṃ caraṇaṃ. Brāhmaṇo sujjhati jeṭṭhajātikattā. Tathā hi so eva tapaṃ ācarituṃ labhati, na itaro. Aññā lāmikā pajāti itaravaṇṇaṃ vadati. Vacanasahassampīti gāthānekasahassampi. Anto kilesehi pūtiko sabhāvena pūtiko. Kiliṭṭhehi kāyakammādīhi kāyaduccaritādīhi.
193. “纯净之问”是指“不是婆罗门即纯净”，这是属于依纯净而问的问题。此处指具有五种戒律特征的善戒具足者。所谓苦行业，是指不眠晚上卧时苦行等不同种类的苦行。所谓三种知识，谓‘有此世间意趣，亦有彼世间意趣且洞察三者’的涵义。种姓行为是按种姓所定的举止。婆罗门因其种姓世系之故得以证悟成就。确实如此，他能够修持苦行，非他人所能也。其他婆罗门反而各有所说。所谓千言语，指多诗句成韵歌。所谓“内在”，即指因烦恼污垢而污秽的社群。所谓“外在”，是指因身坏行为等而身心不净。
Suddhikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《清净者经》注释完毕。
8. Aggikasuttavaṇṇanā八、《事火者经》注释
§194
194.Aggiparicaraṇavasenāti aggihuttajuhanavasena. Sannihitoti missībhāvaṃ sampāpito. Tathābhūto ca so sappinā saddhiṃ yojito nāma hotīti āha ‘‘saṃyojito’’ti. Apāyamaggaṃ okkamati micchādiṭṭhimicchāsaṅkappādīnaṃ attano santāne samuppādanato. Tenāha ‘‘imaṃ laddhi’’ntiādi.
194. “以火供养行法”是指以火燃烧焚施之法。所谓“邻近”是谓具熏习相连之意。因有此相，故称为“相连者”。他因堕入恶道而导致自己族类生起邪见恶行。对此，故说“得此果报”等。
Jātiyāti sadosakiriyāparādhassa asambhavena parisuddhāya jātiyā. Nānappakāre aṭṭhārasavijjāṭṭhānasaññite ganthe. Sutavāti sutvā niṭṭhaṃ patto aggadakkhiṇeyyattāti adhippāyo.
“生起”乃指诽谤作业的罪恶行为由完全净清而生起。此义在十八种知识所载各类书籍中有所论述。所谓“年长者”，是谓听闻之后修止而证得圣果，是为主要证意。
Pubbenivāsañāṇenāti idaṃ loke sāsane ca niruḷhatāvasena vuttaṃ. Aññe hi pubbenivāsaṃ jānantā pubbenivāsañāṇeneva jānanti, bhagavā pana sabbaññutaññāṇenapi jānāti. Dibbena cakkhunāti etthāpi eseva nayo. Sabbaso jāti khīyati etenāti jātikkhayo, aggamaggo , tena pattabbattā āpannattā ca jātikkhayo arahattaṃ. Jānitvā vositavosānoti vijānitabbaṃ catusaccadhammaṃ maggañāṇena jānitvā soḷasannampi kiccānaṃ vositavosāno.
“前世记忆之智”是在此世界法之中为净除困扰而宣讲的教义。其他人虽知前世，但只能依记忆智知，而世尊则以全知智慧知晓一切。所谓神眼，亦有此义。因一切生起乃悉灭者，是谓生灭尽。除生灭尽之外，应证阿拉汉果，即圣果。既知此理应谨慎修持四圣谛法，借道理了知真谛，且应如实精进完成十六种功德。
Uppattiṃ dīpetvāti pāyasadānassa āgamanaṃ pakāsetvā. Gāthāhi abhigītanti dvīhi gāthāhi mayā abhigītaṃ. Abhuñjitabbanti bhuñjituṃ na yuttaṃ. ‘‘Abhojaneyya’’nti kasmā vuttaṃ, nanu bhagavato ajjhāsayo accantameva suddhoti? Saccametaṃ, brāhmaṇo pana pubbe adātukāmo pacchā gāthā sutvā dhammadesanāya muduhadayo hutvā dātukāmo ahosi, tasmā taṃ bhikkhūnaṃ anāgate diṭṭhānugatiāpajjanatthaṃ paṭikkhipi. Tathā hi anantarasutte kasibhāradvājasutte ca evameva paṭipajji. Tenāha ‘‘tvaṃ brāhmaṇā’’tiādi. Kilañjamhi…pe… pakāsitāti etena gāthaṃ uddesaṭṭhāneva ṭhapetvā bhagavā brāhmaṇassa vitthārena dhammaṃ desesīti dasseti. Gāyanenāti gāyanakena, gānena vā. Atthañca dhammañcāti sadevakassa lokassa hitañceva tassa kāraṇañca. Sampassantānanti sammadeva passantānaṃ. Dhammoti paveṇiāgato cārittadhammo na hoti. Bhojanesu ukkaṃsagataṃ dassetuṃ ‘‘sudhābhojana’’nti āha. Dhamme satīti ariyānaṃ ācāradhamme sati taṃ ālambitvā jīvantānaṃ etadeva seṭṭhanti ‘‘somaṃ bhuñjeyya pāyasa’’nti taṃ ārabbha kathāya uppannattā.
“兴起乃予以昭示”为教人前来服用乳酪之义。这里讲者以两偈已作唱诵，谓“我已咏诵两偈”。“应食者为不得宜食”，又问“为何谓‘不可食’？岂非尊者之心意为彻底的清净乎？”此话实言，婆罗门先前不愿施与，后听闻偈语，于法义宣说而心柔和，遂转为乐施，故此在未来比库学道时防止对教义产生偏差而予以摈弃。此与《无间经》、《迦毕利达瓦伽经》所述相同，因而有“你婆罗门”等言。斥责如“恶劣者……”，乃以此偈置于所讲处，示世尊谨以全面业理宣说法义。“诵歌”即用诵唱或歌唱。所谓法义，既是诸天世人利益之义，也是因缘。所谓“观察”，乃指正观之有智慧观察者。“法”因配以净瓶比喻，乃非一般世俗作风。为显现饮食之中附着净质，故称“蜜乳饮食”。所谓“法”实指圣者之行法，凭此而活者最为善行，“当饮美味之乳”，由此生出谈论。
Sallakkheti ayaṃ brāhmaṇo. Sesā paccayā niddosā te ārabbha kathāya appavattitattā. Kukkuccavūpasantanti aggiāhitapadassa viya saddasiddhi veditabbā. Annena pānenāti lakkhaṇavacanametaṃ yathā ‘‘kākehi sappi rakkhitabba’’nti. Tenāha ‘‘desanāmattameta’’nti. Bahusassaphaladāyakaṃ sukhettaṃ viya paṭiyattanti sammā kasanabījanaudakānayanāpanayanādinā susajjitaṃ khettaṃ viya sīlādiguṇavisesasampādanena paṭiyattaṃ puññakkhettaṃ etaṃ.
“特征”谓此婆罗门。余因缘及无过失，为始发之谈论。谓“消除忧郁”，如熄灭火焰之象，明知此证。谓“以食水”，表明此话语如教“乌鸦当被保护”之理。故称“教说之义”。犹如多胡种子田地出产丰富，好似经由正勤学习、行善积德、修习戒具等根基周备，精进往来修护如田地般淳熟果报福田。
Aggikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《事火者经》注释完毕。
9. Sundarikasuttavaṇṇanā九、《孙陀利迦经》注释
§195
195. Ānetvā hunitabbato āhuti. Sappimadhupāyasādīhi aggiṃ juhoti etthāti aggihuttaṃ, sādhiṭṭhānaṃ veditabbaṃ. Tenāha ‘‘agyāyatana’’ntiādi. Suvisodhito cassāti nihīnajātikānaṃ anena suṭṭhu visodhito ca bhaveyya. ‘‘Me’’ti padaṃ ānetvā sambandho.
195.将取来以献祭火焚烧。《蜂蜜乳饭》及诸物以火敬献，此是火祭，故当知坚定意志。以此故称“无知者所堕处”等言。称“已清净”，谓以此对诸垢秽生命得以善清净。“我”之语携带关系。
Aphalaṃ karotīti ito paṭṭhāya yāva demīti padaṃ. Tāva anantarasuttavaṇṇanāya āgatasadisamevāti peyyālavasena ṭhapesi, na sappisaṅkhāraṭṭhapanaṃ. Himapātassa ca sītavātassa ca paṭibāhanatthanti akāraṇametanti taṃ anādiyitvā aññameva sukāraṇaṃ dassetuṃ ‘‘paṭibalovā’’tiādi vuttaṃ. Sañjānitvāti ‘‘nāyaṃ brāhmaṇo’’ti sañjānitvā.
谓“不生效益”为起点，直至“德者”二词。随即注释于《无间经》，置于符合前后文义处，未做杂乱添加。谓为驱除喜马拉雅山寒风之用，未曾作无故行为，为显他善用故说“驱除者”。谓“众所知”，即认知“此非婆罗门”为识别。
Nīcakesantanti rassakesantaṃ. Brāhmaṇānaṃ suddhiatthā sikhāti āha ‘‘pavattamattampi, sikhaṃ adisvā’’ti, ‘‘paramahaṃsaparikkhādinā’’ti keci.
“拒绝认可”即排斥认可。为婆罗门净洁目的而教导“即使发出，应先剃发”，又云“如大天鹅等修行者”。
Akāraṇaṃ dakkhiṇeyyabhāvassa jāti adakkhiṇeyyabhāvahetūnaṃ pāpadhammānaṃ apaṭikkhepabhāvato. Etanti sīlādibhedaṃ caraṇaṃ. Dakkhiṇeyyabhāvassa kāraṇaṃ adakkhiṇeyyabhāvakārakapāpadhammānaṃ tadaṅgādivasena pajahanato. Assāti brāhmaṇassa. Tamatthanti taṃ dakkhiṇeyyabhāvassa kāraṇatāsaṅkhātamatthaṃ upamāya vibhāvento. Sālādikaṭṭhā jātovāti sālādivisuddhakaṭṭhāva jāto. Sāpānadoṇiādiavisuddhakaṭṭhā jāto aggikiccaṃ na ca na karoti. Evanti yathā aggi yato kutoci jātopi aggikiccaṃ karotiyeva, evaṃ caṇḍālakulādīsu jātopi dakkhiṇeyyo na na hoti guṇasampadāvasena ariyānaṃ vaṃse pajātattāti āha ‘‘guṇasampattiyā jātimā’’ti. Dhitiyā guṇasampattiyā pamukhabhāvaṃ dassetuṃ ‘‘so hī’’tiādi vuttaṃ. Tattha dhitiyāti vīriyena. Tañhi anuppannānaṃ kusaladhammānaṃ uppādanaparibrūhanehi te dhāreti. Hiriyā dose nisedheti, sammadeva pāpānaṃ jigucchane sati tesaṃ pavattiyā avasaro eva natthi. Monadhammena ñāṇasaṅkhātena ottappadhammena. Kāraṇākāraṇajānanakoti tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ yathābhūtaṃ ṭhānaṃ, pāpadhammānaṃ vā vippakārasabhāvaṭṭhānaṃ jānanako.
无故而生尊重他人之心，因成不应受尊重之因，此乃恶法因而不可纵容。此属戒律等差别之行。对此尊敬之心因缘，恶因成分因诸不正恶法之舍弃而灭。谓“时”乃指婆罗门，其意于尊敬之因缘，乃依据分类分别论述。谓“树栅栏之柱”已经存在。谓“不纯洁之船筏”等未成火事奉，火事奉则不成。犹如火因起源于何处，无论起于何处，火事奉必成立，亦如贱民等出生者不可得尊重，因其资质德行不具，而知圣者后裔以德行成才，故有“以德为生”言。其次以精进表现功德之显现，有“是他”言。次以精进为意，持守未生诸善法之增盛增殖。戒恶与羞耻共断除，正为不喜欢邪恶之心，因正当恶心之觉悟无逢机会。单一正法以智慧认识及惭愧持戒为基础。因缘与非因缘而生各法实相，能知恶法逆反本性的本性所在者。
Paramatthasaccena nibbānena ārammaṇapaccayabhūtena ariyamaggena danto. Indriyadamenāti tato eva ariyena indriyasaṃvarena upagato. Vidanti tehi saccānīti vedā. Maggavedānaṃ antanti ariyaphalaṃ. Kilesānaṃ antanti tesaṃ anuppādanirodhaṭṭhānaṃ. Yaññoti aggaphalaṃ. Niratthakanti aphalaṃ tesaṃ anāgamanato, āgatānampi aggadakkhiṇeyyābhāvato. Juhati deti.
依究竟真实涅槃而成，乃以善法紧根于利根，谓以圣道驯服。继之者，即由正觉圣者所成就之根摄身心的节制而来。以彼众真理而知其义，谓之智慧。因缘果道尽，谓圣果。烦恼断灭，是烦恼不生不灭住处。何以谓圣果？谓无虚果，因其无复来故，无已来者亦无，应修奉献之事。
Suyiṭṭhanti sudānaṃ aggadakkhiṇeyyalābhena. Suhutanti tasseva vevacanaṃ. Atha vā suyiṭṭhanti suṭṭhu sammadeva yiṭṭhaṃ sāre upanītaṃ mama idaṃ deyyavatthu. Suhutanti etthāpi eseva nayo.
修奉者因得圣果之心安详而欢喜。欢喜即此意涵。或说有修奉者谓：正确究竟清净地证得，吾当以此供养物奉敬。欢喜于此，其意亦如是。
Upahaṭamatteti brāhmaṇena ‘‘bhuñjatu bhava’’nti upanītamatte. Nibbattitojamevāti savatthukaṃ aggahetvā vatthuto vivecitaojameva. Tena taṃ sukhumattaṃ gatanti taṃ habyasesaṃ sabbaso sukhumabhāvaṃ gatanti ojāya anoḷārikatāya purimākāreneva paññāyamānataṃ sandhāya vuttaṃ, na pana ojāya eva kevalāya gahaṇaṃ sandhāya. Sā hi avinibbhogavuttitāya visuṃ gaṇhituṃ na sakkā, tasmā devatāhipi savatthukā gayhati. Manussānaṃ vatthūti karajakāyamāha. Oḷārikavatthutāya devānaṃ viya gahaṇī na tikkhāti dibbojasammissatāya sammā pariṇāmaṃ na gacchati. Sukhumāpi samānā dibbojā tena pāyasena missitā oḷārikasammissatāya sukhumavatthukānaṃ devānaṃ sukhadā na hotīti imamatthaṃ dasseti ‘‘goyūse panā’’tiādinā. Paribhogavatthuno oḷārikatāya vā devānaṃ dukkaraṃ sammā pariṇāmetuṃ, dibbojāya garutarabhāvena manussānaṃ. Tenāha bhagavā ‘‘na khvāha’’ntiādi. Samāpatticittasamuṭṭhitā tejodhātu jhānānubhāvasantejitā tikkhatarā hotīti vuttaṃ ‘‘aṭṭha…pe… pariṇāmeyyā’’ti. Bhagavato pana suddheneva pariṇamatīti vuttaṃ ‘‘pākatikenevā’’ti, jhānānubhāvappattena jhānena vinā sabhāvasiddheneva.
谓以奉献而言者，婆罗门言「请食用吧」为奉献意。以燥热油脂而言，即全然斟酌正义言说之油脂。由此得微细境界，入其余全境界悉成微细，谓其微细不必倚赖油脂投入体内。此意旨说，非油脂仅凭入藏。因如是难以摄持奉献之物，故诸天亦只能全然摄持。谓人因受用之物，护持行事者称作护持之身。因微细摄持，诸天亦不持久，因神火不灭故，变化无疾速。虽微细与神火同体，因神火以乳汁混合为缘，不能如诸天般为乐故，意旨示此谓「犊乳非羹」之类。受用境界之微细，虽有油脂之微细，天难速变，因神火重量之故，如人难。故世尊说「非然」等言。实证清净喜乐所现之力，火光发大者更坚锐，故称「八……等变化」。唯世尊净化而变化，谓「如炼金者」以神火之欢跃，唯由禅定觉受之禅慧，济佛陀果位之自性。
‘‘Appaharite’’ti ettha appa-saddo ‘‘appiccho’’tiādīsu viya abhāvatthoti āha ‘‘appahariteti aharite’’ti. Pātisatepi pāyase. Na āluḷatīti na āvilaṃ hoti. Anāgantāva gaccheyya ‘‘attanāpi na paribhuñji, aññesaṃ na dāpesi, kevalaṃ pāyasaṃ nāsesī’’ti domanassappatto.
「Appaharite」中，appasaddo如同无欲渴等语取倒称，故作「Appaharite = Aharite」，意释。虽以乳汁为例，不起浑垢。因无到他者，故无自用及布施等忧虑，谓「自不享用，不与他予，只消乳汁」。由此生烦恼。
Dārusamādahānoti dāruhariddi dārusmiṃ tassa dahanto. Yadītiādi dārujhāpanassa bahiddhabhāvasādhanaṃ asuddhahetūnaṃ paṭipakkhābhāvato tassa. Khandhādīsu kusalāti tesu sabhāvato samudayato atthaṅgamato assādato ādīnavato nissaraṇato jānanato chekā paṇḍitā. Ñāṇajotinti ñāṇamayaṃ jotiṃ. Jālemīti pajjalitaṃ karomi. Niccaṃ pajjalitaggi sabbatthakameva vigatasammohandhakāratāya ekobhāsabhāvato. Sabbaso vikkhepābhāvato niccasamāhitatto. Evaṃ vadatīti caritaṃ brahmacariyaṃ gahetvā carāmīti evaṃ vattamānaṃ viya vadati āsannataṃ hadaye ṭhapetvā.
释「木火」之意：即因树木燃烧，所谓燃木者。谓此为木火外现之因，因污秽不净之缘相对缘故。谓五蕴等娴善者，因其自性起与增、结构、灭三法熟谙，故称睿智贵士。所释「智慧光」名为光明。义谓常燃不息之火，以去除一切缘慌惑暗，唯独此一光明如一火光遍照。恒无散乱，恒持定。故谓行者以此言说，以入圣行而持之心。
Khāribhāroti khāribhārasadiso. Tenāha ‘‘yathā’’tiādi. Khandhena vayhamānoti kāje pakkhipitvā khandhena vayhamāno. Pathaviyā saddhiṃ phuseti bhārassa garukabhāvena kājassa pariṇamanena. Mānena attano jātiādīni paggaṇhato aññassa tāni na sahatīti āha – ‘‘tattha tattha issaṃ uppādento’’ti, tattha tattha jātiādimānavatthusmiṃ garutaraggahaṇena saṃsīdeyyāti adhippāyo. Kodho dhūmoti yathāpi bhāsuro aggi dhūmena upakkiliṭṭho, evaṃ kodhena upakkiliṭṭho. Ñāṇaggīti tassa kodho dhūmo. Musāvādova mosavajjaṃ. Yathā ñāṇe sati musāvādo natthi, evaṃ musāvāde sati ñāṇampīti tena taṃ nirodhitaṃ viya hotīti āha – ‘‘musāvādena paṭicchannaṃ ñāṇa’’nti. Yathā sujāya vinā brāhmaṇānaṃ yāgo na ijjhati, evaṃ pahūtajivhāya vinā satthu dhammayāgo na ijjhatīti jivhā sujāpariyāyā vuttā. Joti ṭhiyati etthāti jotiṭṭhānaṃ vedi, yaṃ aggikuṇḍaṃ. Sattānaṃ hadayaṃ jotiṭṭhānaṃ ñāṇaggino tattha samujjalanato. Attāti cittaṃ ‘‘āhito ahaṃ māno etthā’’ti katvā.
「重负」者，谓似重负。由蕴缚身，谓以重物缚制，一如地面承受重物，谓因重而生压迫。以心存我、自性等而执他者故，谓言「处处恼生」。恼如同烟火中火上烟尘，亦如恼怒烦乱。谓「智慧火」为此恼怒之烟。谓谎语即妄言。常存智慧则无谎，如谎言存则智慧裁灭，喻曰「谎言掩智慧」。如婆罗门无纯水断食，信仰断灭；如无善舌，难信佛教，谓此称「明亮所在乃通灵火池」，谓此处，众生心中光映，智慧火起，于心说「此乃吾自我执处」也。
Dhammo rahadoti assaddhiyādiālasiyābhāvato kilesamalapakkhālanato paramagginibbutāvahanato ariyamaggadhammo anāvilo rahado. Heṭṭhupariyavālukāti viparivattitavālukā hutvā. Āluḷāti ākulajātā. Paṇḍitānaṃ pasatthoti paṇḍitānaṃ purato seṭṭho. Seṭṭhabhāvena santo pāsaṃso hutvā kilese bhindati samucchindatīti sabbhīti vuccati. Tenāha ‘‘uttamaṭṭhenā’’ti. Tathā cāha bhagavā ‘‘maggānaṭṭhaṅgiko seṭṭho’’ti (dha. pa. 273).
法被称为菩提藏密，因不信从等烦恼障碍难以显露，是最高级的灭尽火所引导的圣道法，没有污秽。下位尘沙者，即是变乱的尘沙变化而成。『阿卢罗』即为混乱出生。贤者之所见，谓贤者中的上首。以上位为本，成为赞叹，破除烦恼终断，因而称为『皆尽』。因此有言『高优胜』。如世尊亦言『道八支中最优胜』（《法句经·273偈》）。
Vacīsaccanti iminā ‘‘caturaṅgasamannāgatā vācā suparisuddhā hotī’’ti sammāvācaṃ dasseti. Saccasaṃyamapadehi dassitā maggadhammā idha ‘‘dhammo’’ti adhippetāti āha – ‘‘dhammoti iminā…pe… dassetī’’ti. Maggasaccaṃ gahitaṃ anantaragāthāya anekehi visesetvā vuttattā. Atthatoti pubbaṅgamattādiatthato. Tāya hi sakiccaṃ karontiyā itare sabbepi tadanuvattikā honti. Taggatikattāti sammādiṭṭhiyā upakārakabhāvena tāya samānagatikattā. Ārammaṇañhi vitakkenāhaṭaṃ paññā vicinituṃ sakkoti. Tathā hi so paññākkhandhena saṅgahaṃ gato. Dhammoti sabhāvato samādhi gahito, itare dve tadupakārattā. Tathā hi ‘‘evaṃdhammā te bhagavanto’’tiādīsu (dī. ni. 2.13; ma. ni. 3.197; saṃ. ni. 5.378) samādhi ‘‘dhammo’’ti vutto. Paramatthasaccaṃ gahitaṃ sabbesaṃ seṭṭhabhāvato. Yathāha – ‘‘yāvatā, bhikkhave, dhammā saṅkhatā vā asaṅkhatā vā, virāgo tesaṃ aggamakkhāyatī’’ti (itivu. 90; a. ni. 4.34). Atthatoti tato eva paramatthato, anantaraṃ vuccamānānaṃ vā maggadhammānaṃ ārammaṇabhāvato. Pañcaṅgāni gahitāni tāsaṃ maggabhāvato. Tīṇi aṅgāni. Brahmacariyaṃ nāmāti etaṃ nibbānagāmi uttamaṭṭhena maggabrahmacariyaṃ nāma. Majjhe sitāti līnuddhaccādiantadvayavivajjanena majjhe majjhimapaṭipadābhāvanaṃ nissitā. Sassatucchedaggahaṇaṃ hettha padhānatāya nidassanamattaṃ. Seṭṭhappattīti seṭṭhabhāvappatti. Ta-kāro padasandhikaroti ‘‘sa ujubhūtesū’’ti vattabbe majjhe ta-kāro padasandhikaro, ‘‘sa dujjubhūtesūti keci paṭhanti, tesaṃ da-kāro padasandhikaro. Sa-iti sundariko brāhmaṇo vuttoti katvā āha ‘‘sa tva’’nti, so tvanti attho. Dhammo sāriyo paridhānabhūtā alaṅkārā etassāti dhammasārī. Atha vā dhammehi sāritavāti dhammasārī, tehi sāretvā ṭhitavāti attho. Tenāha ‘‘kusaladhammehī’’tiādi.
语净不诳者，即证知具足四种共相的语，言辞极其清净，显示正语。圣道法以真理制约显现，此中法为主导，故称『法』。圣道真理被收摄于内，借众多偈文详述。其义先从渐进等缘起，因有实际作业，诸法依此流转相续。正确走向，即以正见辅助，凭此同向。其起点如所思考之对象，即能以智慧观察。智慧汇聚诸慧根。法即实相，是以定摄其它两者，故定亦曰法。极旨真理被摄，众中至上。犹如世尊说：「诸法，无论有为无为，皆以离欲为最上称」(《增支部》4.34)。义即先在终极层面，之后即随之显现为圣道法之起始。五节连结，成圣道本态。三节为：戒律，即彻底迈向涅槃之圣道戒；中道，谓断除极端苦乐二元对立之行；禅定，示心凝聚不散。舍音切合，重在于表现实际出证。所谓至上成就，即成就最佳之本质。此中『Ta』音连缀，如：「他生中」「此生中」等，依言语合同。法体如梵师所言，實为法之精华与外饰。又或以法有载，谓持诸法，稳住不失。故言「善法所具」等。
Sundarikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《孙达利咖经注释》结束。
10. Bahudhītarasuttavaṇṇanā十、《多女者经注释》
§196
196.Samantatoti dakkhiṇavāmānaṃ vasena samantato. Ūrubaddhāsananti ūrūnaṃ bandhanavasena nisajjanaṃ. Dvinnaṃ ūrūnaṃ aññamaññabandhanavasena ābhujitākāraṃ sandhāyāha ‘‘ābhujitvāti bandhitvā’’ti. Heṭṭhimakāyassa anujukaṃ ṭhapanaṃ nisajjāvacaneneva bodhitanti ‘‘ujuṃ kāya’’nti ettha kāya-saddo uparimakāyavisayoti āha ‘‘uparimaṃ sarīraṃ ujukaṃ ṭhapetvā’’ti. Taṃ pana ujukaṭṭhapanaṃ sarūpato payojanato ca dassetuṃ ‘‘aṭṭhārasā’’tiādi vuttaṃ. Parimukhanti ettha pari-saddo abhisaddena samānatthoti āha ‘‘kammaṭṭhānābhimukha’’nti, bahiddhā puthuttārammaṇato nivāretvā kammaṭṭhānaṃyeva purekkhatoti attho. Pariggahaṭṭho ‘‘pariṇāyikā’’tiādīsu viya. Mukhanti niyyānaṭṭho ‘‘suññatavimokkhamukha’’ntiādīsu viya. Paṭipakkhato niggamanaṭṭho hi niyyānaṭṭho, tasmā pariggahitaniyyānanti sabbathā gahitasammosaṃ pariccattasammosaṃ satiṃ katvā paramaṃ satinepakkaṃ upaṭṭhapetvāti attho. Chabbaṇṇā…pe… nisīdi brāhmaṇassa pasādasañjānanatthaṃ. Aṭavimukhā caramānāti gocaraṃ gaṇhantā.
「周围」谓在右与左两侧环绕。「束腿座」即以大腿束缚之坐具。以两腿互缠成绑缚形态，称为「绑缚」。「下体」身后方附着，坐具亦复然，谓置身上部之外称「上部身」。其意谓将上身后置端正，谓“端正身”，故称如此。端正安置此身乃具形态，具象证于“十八相”等说。面向谓此处与面对相对，谓「行所向」，表示面对善业所致之处，外避他尘内持业所依，义同。收摄如「成熟者」之意。「面」亦是涅槃之门，如「空无」涅槃之门等。相对者即放下离开，乃涅槃避免之义。故由收摄而弃之，因具足周全正念故，最上正念得以守护。多彩...等，坐于婆罗门以产生欢喜心。行于森林者，谓行取住于野地。
Ajjasaṭṭhinti ajja channaṃ pūraṇī saṭṭhī divasavutti, ajja ādiṃ katvā cha divaseti attho. Accantasaṃyoge cetaṃ upayogavacanaṃ. Ajja chadivasamattakāti ajjato chaṭṭhadivasamattakā. Lāmakāti nihīnā nipphalā. Tenāha ‘‘tilakhāṇukā’’tiādi.
今日六十，谓今日已满六十岁，即今日为满六十之日。从今日起算，包含六天。极缜密合一，谓心与用心同义。『今日已满六十日』谓今之六十整日。『终末』谓终止无果。由是故称为『三相微尘』等。
Ussāhenāti uddhaṃ uddhaṃ pasārena abhibhavanena. Taṃ pana nesaṃ abhibhavanaṃ dassetuṃ ‘‘kaṇṇanaṅguṭṭhādīnī’’tiādimāha.
勤勉，谓向上逐渐广展而周到称之。为其示显此扩展称为「森林之指环」等。
‘‘Uppāṭakapāṇakā’’ti tacaṃ uppāṭetvā viya khādakapāṇakā ūkāmaṅgulādayo.
「扬起手指」比喻似扬起之食手指，如大拇指等。
Kaḷārapiṅgalāti nikkhantapiṅgalakkhikā, kaḷārapiṅgalāti vā rattagattā ca piṅgalacakkhukā ca. Tilakāhatāti āhatatilakā, tilappamāṇehi bindūhi samantato santhatasarīrā.
“色斑”者，即色彩斑驳，或称为斑驳眼；“色斑”即指红血者与斑眼者。“痣印”者，谓印如痣，体上以点状标志遍布全身。
Paṭigāthāhi brāhmaṇassa dhammadesanaṃ vaḍḍhesīti pakatiyā tassa attanā kathetabbaṃ dhammadesanaṃ pabbajjāguṇakittanavasena sattahi vaḍḍhesi. Pabbajitvāti iṇāyikānaṃ attano palibodhaṃ tathā tathā jānāpetvā pabbajitvā.
以誓言加持，谓婆罗门应使其法教增长，此法教由其本人如实阐述，作为出家善德的表彰而广泛增长。出家者者，即导师明了自心体悟，依次宣说警示教诲，遂得出家称号。
Yathā ca tattha bhagavā paṭipajji, taṃ dassetuṃ ‘‘puna divase’’tiādi vuttaṃ.
如彼时世尊依法实行，为示现法令，常以“明日”等语提醒。
Taṃ taṃ kulagharaṃ pesetvāti taṃ taṃ tassa brāhmaṇassa dhītaraṃ tassa tassānucchavikassa brāhmaṇassa dento taṃ taṃ kulagharaṃ pesetvā brāhmaṇadhamme garukaraṇābhāvato.
派遣往彼家中，指派为婆罗门之女，与彼婆罗门家族随从，逐家派送但无执着婆罗门法戒之义。
‘‘Naṭṭhe mate pabbajite, napuṃsakepi bhattari;
“出家者在我处不在；若非男子，则是奴婢的主。”
Itthiyā patiseṭṭhāya, na añño pati icchiyo’’ti. –
“女人论配偶为尊者，未有他夫所欲。”——
Ayañhi brāhmaṇadhammo. Ayyikaṭṭhāneti mātāmahiṭṭhāne ṭhapesi satthu cittārādhanavasenāti.
此处谓婆罗门法。母亲将其安置于母亲喜爱的处所，藉以恭敬导师的心意。
Bahudhītarasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《多女者经注释》结束。
Paṭhamavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第一品注释结束。
2. Upāsakavaggo
第二章 近事男篇
1. Kasibhāradvājasuttavaṇṇanā一、《耕作帕拉德瓦迦经注释》
§197
197.Dakkhiṇāgirisminti dakkhiṇāgirijanapade, tasmiṃ dakkhiṇāgirijanapade dakkhiṇāgirivihāre. Khandhesu ṭhapetvā yuge yottehīti yottarajjūhi yuttāni payojitāni icceva attho.
197.南方城者谓南方城国，在此南方城国中有南方城寺院。将物品安置于蕴中，谓以世代相赐之，借此表明相助供养的义理。
Paṭhamadivaseti vapanadivasesu paṭhamadivase āraddhadivase. Pañcaṅgānipi paripuṇṇāni, pageva itaraṅgānīti dassetuṃ ‘‘paripuṇṇapañcaṅgā’’icceva vuttaṃ. Haritālamanosilāañjanehi uratthanādīsu ṭhapitattā ābhāya ujjalagattā. Avasesā balībaddā. Kilantagoṇaṃ mocetvā akilantassa yojanaṃ kilantaparivattanaṃ.
所谓初日，乃指月初日，又称开端日。五个节令皆充满，特指除此之外的余日，故欲示“满五节令”。以咖啡色、红钢矿等涂染于胸部等处，令其光明耀眼。剩余部分以红颜料覆盖。解脱痤疮，呈现完整圆满的轮转之义。
Sīhakuṇḍalānīti sīhamukhakuṇḍalāni. Brahmaveṭhananti brahmuno veṭhanasadisaṃ, assanakhaveṭhanasadisanti attho.
狮耳环者，即狮面形状的耳环。所谓梵织带，即类似梵天所结系之带；骡马织带，谓如骡马所用之缰绳。
Buddhānaṃ kiccāni kālavasena vibhattāni pañca kiccāni bhavanti. Purebhattakiccanti bhattato pubbe buddhena kātabbakiccaṃ. Vītināmetvāti phalasamāpattiyā kālaṃ vītināmetvā. Kadāci ekotiādi tesaṃ tesaṃ vineyyānaṃ vinayanānurūpapaṭipattidassanaṃ. Pakatiyāti pakatibuddhavesena. Buddhānaṃ hi rūpakāyassa asītianubyañjanapaṭimaṇḍita-bāttiṃsamahāpurisa- lakkhaṇa-kāyappabhā-byāmappabhā-ketumālāvicittatā buddhaveso. Kadāci anekehi pāṭihāriyehi vattamānehīti iminā pāramīnaṃ nissandabhūtāni pāṭihāriyāni rucivaseneva pakāsanakāni bhavanti, na sabbadāti dasseti. Evañca katvā ‘‘indakhīlassa anto ṭhapitamatte dakkhiṇapāde’’tiādivacanaṃ samatthitaṃ hoti. Bhagavato kāye pītarasmīnaṃ yebhuyyatāya ‘‘suvaṇṇarasasiñcanāni viyā’’ti vatvā kāyamhi nīlādirasmīhi tahaṃ tahaṃ pītamissitaṃ sandhāya ‘‘vicitrapaṭaparikkhittāni viya cā’’ti vuttaṃ. Madhurenākārena saddaṃ karonti tuṭṭharavaravanato.
佛陀之事依时间不同分为五事。所谓前世事，乃指佛陀于从前所行事。所谓已除名，即弃舍已获结果之时间。诸如一时等，谓解说规定戒律时相应行为之示范。所谓表相者，乃表彰佛之具足形躯、相续、殊胜光辉、勇猛威仪、体态光明、欢喜光彩及其标记与殊胜纹饰之佛像。偶尔亦有多种神通显现，此乃因完成多种波罗蜜所致，且呈现各类神通，非恒常。如此行事，乃成正当方便。经云“指令右足末端以作标记”等语得以成立。佛身上于黄色光辉之处，因光波如金般染敷，且有青、黄等光线相杂缀，如绘制彩纹，被称喻如云彩环绕。以柔和声气讲话，表情祥和，言语温润。
Tatthāti vihāre. Gandhamaṇḍalamāḷeti hatthena kataparibhaṇḍe samosaritagandhapupphadāme maṇḍalamāḷe.
此言「于舍宅」者，谓以手执香环、香花之类，绕于周边成环状，称为香环饰物。
Upaṭṭhāneti pamukhe. ‘‘Ovadatī’’ti vatvā tatthovādaṃ sāmaññato dassetuṃ, ‘‘bhikkhave’’tiādi vuttaṃ. Sampattīti cakkhādiindriyapāripūri ceva hatthādisampadā ca. Samassāsitakāyo kilamathavinodanena. ‘‘Tañca kho samāpajjanenā’’ti vadanti. Dutiyabhāgeti iminā aparabhāgaṃ tayo bhāge katvā tattha purimabhāgaṃ seyyanisajjāvasena samāpattīhi vītināmetīti dasseti. Lokanti rājagahādīsu yaṃ tadā upanissāya viharati, tattha aññattha vā bujjhanakaṃ vineyyasattalokaṃ buddhacakkhunā voloketi. Kālayuttanti tesaṃ indriyaparipākakālānurūpaṃ. Samayayuttanti tasseva vevacanaṃ. Samayayuttanti vā tehi ājānitabbavisesapaṭilābhānurūpaṃ.
「照料」者，于前方监督照看。言『戒诫众生』，表明当时的劝诫言辞，为了普遍示现教诲，其言语如『比库们』等开头。所谓「具备」者，谓眼根等诸根成熟圆满，且手等诸具备齐全。此时身心虽烦扰劳苦，然「彼亦由专注得成就」者是也。所谓第二部分，指分为三个部份之中，此为后半部分，则以前半宅处供设安坐等成就为名，示现出分割。当地众生，譬如王舍城等所依处，或亦别有他处，称其能以佛眼观察七情世间。所谓「时机相应」者，是谓诸根成熟之时节。所谓「时节相称」者，亦是该言也。又有时节相称一说，谓合乎当时所应知之特别感得。
Paṭisallīnoti kālaparicchedaṃ katvā samāpattiṃ samāpanno. Adhippāyaṃ sampādento taṃ avirādhento, ajjhāsayānurūpanti attho.
「独处」者，谓划定时节，入于禅定成就之意。实行此法者，成功无碍，俱入于本意所应之理。
Sakala…pe… devatāyoti ettha lokadhātusākalyaṃ daṭṭhabbaṃ, na devatāsākalyaṃ. Na hi mahāsamaye viya sabbadā majjhimayāme dasasahassacakkavāḷe sabbattha sabbā devatā satthu samīpaṃ upagacchanti. Kilāsubhāvo kilamatho.
「诸天」及其后文，谓此须观察诸世界领域之总体，而非仅诸天众整体。以非大劫时，总轮回中心有十万世界圈，普遍处处均有众天近至圣者所居处。所谓烦恼是忧苦不乐之体。
Vihāracīvaraparivattanavasenāti vihāre nivatthanivāsanaparivattanavasena. Ādiyitvāti pārupanavasena gahetvā. Tenāha ‘‘dhāretvā’’ti. Bhikkhācāranti bhikkhatthaṃ caritabbaṭṭhānaṃ.
「舍宅及衣物环绕之故」者，谓于舍宅中有遮蔽止息之处环绕。所谓取，谓采取携带。由此云「持有」。所谓比库行为，谓比库应行之所处之事。
Atirocamānanti taṃ taṃ atikkamitvā samantato sabbadisāsu virocamānaṃ. Sarīrappabhanti attano sarīrappabhaṃ. Jaṅgamaṃ viya padumasaranti ratanamayakiñjakkhaṃ rajatamayakaṇṇikaṃ samantato samphullitakañcanapadumaṃ sañcārimasaraṃ viya. Gaganatalanti abbhamahikādiupakkilesavigamena suvisuddhaākāsatalaṃ viya. Tampi hi tārāgaṇakiraṇajālasamujjalatāya samantato virocati. Kanakasikharanti kanakagirisikharaṃ. Siriyā jalamānanti sabbaso anavajjāya sabbākārena paripuṇṇakāyatāya anaññasādhāraṇāya rūpakāyasiriyā samujjalaṃ, yassā rucirabhāvo viddhe vigatavalāhake puṇṇamāsiyaṃ paripuṇṇakalamanomamaṇḍalaṃ candamaṇḍalaṃ atirocati, pabhassarabhāvo sahassaraṃsikiraṇatejojālasamujjalaṃ sūriyamaṇḍalaṃ abhibhavati, hemasamujjalabhāvo tadubhaye abhibhuyya pavattamānaṃ ekakkhaṇe dasasahassilokadhātuvijjotanasamattha-mahābrahmuno pabhāsamudayaṃ abhivihacca bhāsati tapati virocati.
「闪耀耀目者」者，谓超越彼彼，各处无量光明焕显。身辉者，指自身色身光辉。若如莲花行游，犹如宝和银所成柔润光泽之珍宝莲行走周遍。若如天空之顶，去除尘垢，明净清澈。其亦如繁星星群光辉交织，于四方熠熠闪烁。名为金峰，谓金山峰顶。身泽者，谓身俱充满无垢，惟一无二之殊胜色身光泽。其光明色美，超出月圆之圆满美丽月轮光芒；其明亮光彩，以千百条光线交错之日轮光芒照耀；其金色光辉，以此两者为主而显现，瞬间展开庞大辉煌，明亮普照十万诸世界领域，胜似大梵天显出光明之盛大辉煌，炽燃闪耀无比。
Samantapāsādiketi samantato pasādāvahe. Tañca kho sabbaso saritabbatāyāti āha ‘‘pasādanīye’’ti. Uttamadamathasamathamanuppatteti kāyavācāhi anuttaraṃ dantabhāvañceva anuttaraṃ cittavūpasamañca sampatte. Appasādenāti pasādābhāvena, pasādapaṭikkhepena vā assaddhiyena. Ubhayathāpi noti appasādo macchariyanti ubhayathāpi no eva, atha kho anattamanatāya upārambhādhippāyena apasādento, bhagavato mukhato kiñci desetukāmo vā evamāha. Tattha kāraṇaṃ dassento ‘‘bhagavato panā’’tiādimāha. Atittanti tittiṃ agacchantaṃ. Kammabhaṅganti kammahāniṃ.
『Samantapāsādika』者，由『samanta』与『pāsādika』所组成，意即全然具足安慰之物。此因其普遍持有安慰故，故称之。又称『pasādanīye』，意指令信心具足者。其义为：身语行皆能圆满调伏，达至无上清净，能成就无上的驯服心性及心意安静安住。所谓『appasādena』，为缺乏安慰、缺乏恭敬，或由于不信任而生之厌离感。二者皆非相反义，然于无我、对法无执着心初发起时，若出现厌离则，世尊由其口中语，欲为示现缘由而说道。其所示因曰：“唯有世尊之教导”，即指世尊教法及其境界无法超越。所谓『atitta』，意为已经超过；『tittiṃ agacchantaṃ』，即已到达彼岸。『Kammabhaṅga』，即业之断灭意也。
Tikkhapañño esa brāhmaṇo, tathā hi na cirasseva arahattaṃ sacchikarissati. Kathāpavattanatthampi evamāha – ‘‘evaṃ ahaṃ imassa kañci dhammaṃ sotuṃ labhissāmī’’ti. Veneyyavasenāti attano kasanakāribhāvakittanamukhena vinetabbapuggalavasena.
『Tikkhapañño』者，谓智达了悟之婆罗门。此人即使修行不久，也必能证得阿拉汉果。及于说法利益大众时，曾言：“如是我必能听闻此某法。”所谓『veneyyavasena』，谓其本性须受约束、节制之人，此为需谦恭顺者之标志。
Oḷārikānīti pākatikāni. ‘‘Esa uttamadakkhiṇeyyo’’ti sañjātabahumāno. Pāḷiyaṃ ‘‘yugaṃ vā naṅgalaṃ vā’’ti vā-saddo avuttavikappattho. Tena bījādiṃ saṅgaṇhāti, tasmā bījaṃ vā īsaṃ vā pariggahayottāni vāti ayamattho dassito hoti. Tathā hi bhagavā brāhmaṇassa paṭivacanaṃ dento ‘‘saddhā bīja’’ntiādimāha. Pubbadhammasabhāgatāyāti paṭhamaṃ gahitadhammasabhāgatāya. Yaṃ panettha vattabbaṃ, taṃ aṭṭhakathāruḷhameva gahetabbañca saddato atthāpattito vā idha daṭṭhabbaṃ. Buddhānaṃ ānubhāvo ayaṃ, yadidaṃ pasaṅgāgatadhammamukhena desanaṃ ārabhitvā veneyyavinayanaṃ.
『Oḷārikāni』，为街市之卖货铺也。其人被尊称为“此者为上善右方之人”。而『pāḷiyaṃ』语原意为‘谷仓’或‘玉米堆’，乃指牛舍等农具仓库。由此扩大表达“一切从种子开始聚集”，种子象征诸法之初发根基。佛为婆罗门应答时称“信乃种子”等语，指出信心为修行之根本种子。所谓『pubbadhammasabhāgatā』，指曾经接触过前法者。此段落为注疏原文之起始，说明佛陀之教导乃基于此理，以启示修行次第与在家、出家之法。
Ananusandhikāti pucchānusandhivasena ananusandhikā. Evanti idāni vuccamānākārena. Etthāti etissā desanāya. Soti bhagavā. Tassāti brāhmaṇassa. Anukampāyāti asabbaññū hi satipi anukampāya pucchitamatte tiṭṭheyya, tathā jānantopi ananukampako, bhagavā pana ubhayadhammapāripūriyā ‘‘idaṃ apucchita’’nti aparihāpetvā katheti. Samūlantiādinā saṅkhepena vuttamatthaṃ vivaranto ‘‘tatthā’’tiādimāha. Tattha bījassa kasiyā mūlabhāvo nānantariyato tappamāṇavidhānato cāti āha ‘‘tasmiṃ…pe… kattabbato’’ti. Tena anvayato byatirekato ca bījassa kasiyā mūlabhāvaṃ vibhāveti. Kusalāti iminā akusalā tato aññathāpi karonti, taṃ pana appamāṇanti dasseti.
『Ananusandhikā』，即循问应答之意，表示问答随缘而行。此「eti」用法，谓“此处”。『Soti bhagavā』意为为那尊婆罗门而言佛陀。『Anukampāyāti』，谓愿以悲悯之心，因其不通达本质，故以问答待之。即使知晓而不慧悲，世尊仍以圆满之法为其解说，“此问尚未解开”，并详述种子(土壤)与根本性起止缘起之因果。以『anvayato』与『byatirekato』两法并用，详尽分析种子之根本性，明善恶因果之区别，且说明无量量果之示现。
Tassāti brāhmaṇassa bījaṭṭhāniyassa dhammassa ca upakārabhāvato. Dhammasambandhasamatthabhāvatoti tathā vuttadhammassa phalena sambandhituṃ yojetuṃ samatthabhāvato. Tapo vuṭṭhīti vuttavacanaṃ sandhāya vuttaṃ. Saṅkhepato vuttamatthaṃ pākaṭaṃ kātuṃ ‘‘ayaṃ hī’’tiādi vuttaṃ. Kassakassa upakārassa bījassa anantaraṃ vuṭṭhi vuccamānā aṭṭhāne vuttā nāma na hoti. Kasmā? Bījassa vappakāle anurūpāya vuṭṭhiyā icchitabbato, tasmā avasāne majjhe vā vuccamānāya dhammasambandhasamatthatā tassā vibhāvitā na siyā. Attano avisayeti jhānādiuttarimanussadhamme. Pacchāpīti kasisambhārakathanato pacchāpi. Vattabboti ekantena vattabbo. Tadanantaraṃyevāti bījānantaraṃyeva. Vuccamānā vuṭṭhi samatthā hoti, bījassa phalena sambandhane samatthāti dīpitā hoti anantaravacaneneva tassā āsannaupakārattadīpanato.
「Tassāti」意指归于彼婆罗门。「Bījaṭṭhāniyassa dhammassa」语，表示具有种子般之法的相应功用。所谓『dhammasambandhasamatthabhāvatoti』，即具备联结诸法果报成就之能力。『Tapo vuṭṭhīti』，以简明言语阐释复杂义理，启示为何种子生发无立即后续。佛音注疏谓：“因果成就中之示现，须按缘而发”，此处以种子为例，引喻法理。如是，所谓“种子始终与其果相应，故称为具有连接力。”种子虽在其过程中被称作“生发”，但并非物理之生长，而是一种因缘和合之理。同理，心念之一切动向，亦依缘而不失连接性质。
Sampasādalakkhaṇāti pasīditabbe vatthusmiṃ sammadeva pasīdanalakkhaṇā. Okappanalakkhaṇāti saddheyyavatthuno evametanti pakkhandanalakkhaṇā. Mūlabījantiādīsu mūlameva bījaṃ mūlabījaṃ. Esa nayo sesesupi bījagāmassa adhippetattā. Bhūtagāmo pana mūlaṃ bījaṃ etassāti mūlabījantiādinā veditabbo. Bījabījanti pañcamaṃ pana paccayantarasamavāye sadisaphaluppattiyā visesakāraṇabhāvato virūhanasamatthe sāraphale niruḷho bījasaddo tadatthasiddhiyā mūlādīsupi kesuci pavattatīti tato nivattanatthaṃ ekena bīja-saddena visesetvā vuttaṃ ‘‘bījabīja’’nti ‘‘dukkhadukkhaṃ rūparūpa’’nti ca yathā. Evampi iminā atthena imassapi nippariyāyova bījabhāvoti dassento āha ‘‘taṃ sabbampi…pe… gacchatī’’ti.
『Sampasādalakkhaṇa』，意为适当之法应具备安定、信心之特征才算成熟。『Okappanalakkhaṇa』，指信者应具备无误差、可靠之品质，即无背离之特征。『Mūlabīja』，谓根本种子，为一切诸法之基。『Esa nayo』，即统摄所有根种子之总称。其余种子依此归类而得以存在。『Bījabīja』词，为第五类因缘关系中称谓，代表紧密合成而生起之互相牵连，故有“种子-种子”之用法意即苦乐之相依。佛音注疏明示其义，谓一切诸法皆由此种子生起而灭尽，从整体来看，一切法相生相灭无不受此因缘作用治理，故称“如是悉归于此”。
Idāni kathañci vattabbe saddhāya opammatte bīje saddhāya bījabhāvaṃ vibhāvetuṃ ‘‘tattha yathā’’tiādi āraddhaṃ. Kāmaṃ saddhūpanisaṃ sīlaṃ, tathāpi samādhissa viya sabbesampi anavajjadhammānaṃ ādimūlabhāvato saddhāyapi patiṭṭhā hotīti āha ‘‘heṭṭhā sīlamūlena patiṭṭhātī’’ti. Yasmā sabbasseva puggalassa saddhāvasena samathavipassanārambho, tasmā sā ‘‘upari samathavipassanaṅkuraṃ uṭṭhāpetī’’ti vuttā. Tanti dhaññabījaṃ. Pathavirasaṃ āporasanti sasambhārapathavīāpesu labbhamānaṃ rasaṃ. Gahetvāti paccayaparamparāya gahetvā. Dhaññaparipākagahaṇatthanti dhaññaparipākanibbattiatthaṃ. Rasanti saddhāsīlamūlahetusamathavipassanābhāvanārasaṃ ādiyitvā. Ariyamagganāḷenāti ariyamaggasotena ariyaphaladhaññaparipākagahaṇatthanti ariyaphalameva dhanāyitabbato dhaññaṃ tassa nibbattiatthaṃ. Dhaññanāḷaṃ nāma kaṇḍassa nissayabhūto pacchimadeso, kaṇḍo tabbhantaro taṃnissayoyeva daṇḍo. Pasavo nāma pupphaṃ. Vuddhinti avayavapāripūrivasena vuddhiṃ. Virūḷhinti mūlasantānadaḷhatāya viruḷhataṃ. Vepullanti pattanāḷādīhi vipulabhāvaṃ. Khīraṃ janetvāti taruṇasalāṭukabhāvappattiyā taṇḍulassa bījassa bījabhūtaṃ khīraṃ uppādetvā. Esāti saddhā. Patiṭṭhahitvāti kammapathākammapathasammādiṭṭhisahitena ādito pavattasīlamattena patiṭṭhahitvā. Vuddhintiādīsu suparisuddhāhi sīlacittavisuddhīhi vuddhiṃ, diṭṭhikaṅkhāvitaraṇavisuddhīhi virūḷhiṃ. Maggāmaggapaṭipadāñāṇadassanavisuddhīhi vepullaṃ patvā. Ñāṇadassanavisuddhikhīranti sādurasasuvisuddhibhāvato ñāṇadassanavisuddhisaṅkhātaṃ khīraṃ janetvā. Aneka…pe… phalanti anekapaṭisambhidā-anekābhiññāṇaparipuṇṇaṃ arahattaphalasīsaṃ nipphādeti.
现在应当如所教示，用信心作比喻，把信心的本质加以分辨，起初从“在此处……如此”等语句开始。对信根的说明说：欲为信根之所依，戒为信根的支柱，如同一切无垢法之初根源，也有信心的坚定基础，因此说“诸行以戒为本而坚立”。因为对一切有情，信心是安住，调伏与观照修习的起步，故称其为“上接禅定与观照之芽”。谷种即稻种之意。土地之味以各种复合性土地所散布的味道而得。取者即由缘起顺次取得。谷熟收获之意即成就谷熟。味者因信戒禅观生根而引发之味。所谓圣道之根，谓由圣道之流、圣果与谷熟的成就而起，是要成就圣果的谷。谷穗之意为节，依托节而生；节中有节，如枝干相扶系；穗乃花。成熟指全器官充盛而增大。茂盛乃根枝叶芽的茂盛。丰盈如树干根节枝叶般繁盛。生乳时，指如幼嫩茎芽之生及稻种之发乳。此即信。坚定指由正行所发起，因正见所导引而坚定。乃由慧净禅定等的增长，由断除疑惑的增长，由依行道、知见净化而崇高丰盛。从智慧见道净化产生丰富乳般的慧生。种种功德遍现，俱足各种解脱通达的成就，示现阿拉汉果德的端相。
Bījakiccakaraṇatoti bījakiccassa karaṇato. Yañhi taṃsadisassa visadisassa ca attano phalassa patiṭṭhāpanasambandhananipphādanasaṅkhātaṃ bījassa kiccaṃ, tassa karaṇato nibbattanato ‘‘evaṃ saddhā bījakicca’’nti vuttaṃ. Iminā anaññasādhāraṇaṃ saddhāya kusaladhammānaṃ bījabhāvaṃ dasseti. Sā cātiādinā tamevatthaṃ samattheti. Idāni tattha āgamaṃ dassento ‘‘saddhājāto’’tiādimāha. Tena yathā sappurisūpanissayassa saddhammassavanassa ca, evaṃ anavasesāya sammāpaṭipattiyā saddhā mūlakāraṇanti dasseti.
种子作用者，谓种子所有作用。以如实清净所依而建立自身果报的种子之因缘所发生的活动，称为种子作用。以此显现出非凡的信心，表示善法种子的性质。如前所说，此即成熟之理。现此节引用曰“信生”等语，说明信为依止贤圣之人、听闻正法的善法根本因缘，是无遗漏正确修行之根因。
Indriyasaṃvaro vīriyañca akusaladhamme, dukkarakārikā dhutaṅgañca akusaladhamme ceva kāyañca tapati vibādhatīti tapoti vuccati. Indriyasaṃvaro adhippeto vīriyassa dhorayhabhāvena gayhamānattā, itaresaṃ vuṭṭhibhāvassa anuyuñjamānattā. Ādi-saddena kalalaṅgāravuṭṭhiādīnaṃ saṅgaho. Samanuggahitanti upagataṃ. Viruhanāmilāyananipphattivacanehi dhaññabījasantānassa viya tesaṃ vuddhiyā saddhābījasantānassa tapovuṭṭhiyā ādimajjhapariyosānesu upakārataṃ dasseti.
根意约束力与精进，谓不善法，难为行难胜之道，苦行不善法亦是，身体受苦即谓之苦行。根意约束力为精进所导，体现为守护精进；也为他人利益而努力的成就。起初语句述及结集言论。所谓伴随者，意为现前状况。借喻为谷类种子家族，增长即谷种种子生起的力量，信种子家族之精进引发的力量，在起初、中间、末端阶段的功用，说明其辅助作用。
Purimapadesupīti api-saddena parapadesupīti attho daṭṭhabbo ‘‘hirī me īsā, mano me yotta’’nti icchitattā, ‘‘sati me’’ti ettha me-saddo ānetvā yojetabbo. Udakampi tāva dātabbaṃ hoti nadītaḷākādito ānetvā. Vīriyabalībadde catubbidhe yojetvā. Niccakālaṃ atthīti vacanaseso.
前后之地，意为此处和彼处。以“对立言语”的意思当体察，即“我有所耻，我有所贪，我有所念”以此三重调伏心意，结合“念”此言而调适。水亦应先给予，如水河溪流之类被引导。以为精进之力为四种结合。恒时、持久意含于言辞中。
Saha vipassanāya maggapaññā adhippetā amatapphalāya kasiyā adhippetattā. Vipassanā paññācāti duvidhāpi paññā upanissayā hoti visiṭṭhabhāvato. Tenāha ‘‘yathā hī’’tiādi. Paññāti pakārehi jānātīti paññā. Paññavataṃ paññā purato hoti yonisomanasikārassa visesapaccayabhāvato, sahajātādhipatīsu ca ukkaṭṭhabhāvato. Sirīti sobhaggaṃ. Sataṃ dhammā saddhādayo, anvāyikāti anugāmino. Īsābaddhā hotīti hirisaṅkhātaīsāya baddhā hoti , paññāya kadāci appayogato manosīsena samādhi idha vuttoti āha ‘‘manosaṅkhātassa samādhiyottassā’’ti. Samaṃ upanetvā bandhitvā baddharajjukattā samādhiyottaṃ. Ekato gamananti līnaccāraddhasaṅkhātaṃ ekapassato gamanaṃ vāreti. Majjhimāya vipassanāvīthiyā paṭipādanato kāyādīsu subhasukhaniccattabhāvavigamane paññāya visesapaccayā satīti vuttaṃ – ‘‘satiyuttā paññā’’ti tassā sativippayogāsabbhāvato. Santatighanādīnaṃ ayaṃ viseso – purimapacchimānaṃ dhammānaṃ nirantaratāya ekībhūtānaṃ viya pavatti santatighanatā, ekasamūhavasena ekībhūtānamiva pavatti samūhaghanatā, dubbiññeyyakiccabhedavasena ekībhūtānamiva pavatti. Kiccaghanatā, ekārammaṇavasena ekībhūtānamiva pavatti ārammaṇaghanatā. Sabbesaṃ, sabbāni vā kilesānaṃ mūlasantānakāni sabba…pe… santānakāni. Anuppayogo hi attho. Padāletīti bhindati samucchindati. Sā ca kho ‘‘padāletī’’ti vuttā lokuttarāva paññā anusayappahānassa adhippetattā. Santatighanādibhedanā pana lokiyāpi hoti vipassanāvasena ghanavinibbhogassa nipphādanato. Tenāha ‘‘itarā pana lokikāpi siyā’’ti.
与观照道共生之智慧，是以生不灭果报，具苦行者所具的坚固。慧者二种依止关系，惟贤达慧因缘特别。谓由此而生起如“如此”等语句。慧者以各式方式了知故称慧。具有智慧者的慧位居于前，因善导念及特别因缘而生；与天生智者有亲缘。贵名即尊号。诸法若依信心等，乃是相续的。执着以“贪”为之限制；所以智慧不时所用者，于心意及禅定中分别说断定，即称“心所依禅定的觉醒”。如同等量地收束，束缚住禅定觉醒。择一方向前进的缄默行为，或为单一目光的行动。因行中观照正路，通达内心、色等所发的无常、苦、空等感受的差异，以智慧为特殊依缘，被称为“具念的智慧”，缘此缘故无念状态除外。此法的特殊处于恒续广大，前后分别法不断如合一体般运行，集聚如同一束般聚集，因难知法分类而似一体，行持密集，依一法目的而做，种种易修缺失排除。断除意谓分裂、切断。此处说“断除”者即觉悟者的智慧，作止染根习气的主管。因恒续密集的断除，亦有世间者因观照力渐次消除烦恼故称“彼一切为世间者”。
Hirīyatīti lajjati, jigucchatīti attho. Tasmā ‘‘pāpakehi dhammehī’’ti nissakkavacanaṃ daṭṭhabbaṃ, hetumhi vā karaṇavacanaṃ. Ottappampi gahitameva, na hi lajjanaṃ nibbhayaṃ pāpabhayaṃ vā alajjanaṃ atthīti. Rukkhalaṭṭhīti rukkhadaṇḍo. Tena padesena kasanato visesato naṅgalanti vuccatīti āha ‘‘īsā yuganaṅgalaṃ dhāretī’’ti. Kāmaṃ paññārahitā hirī atthi, hirirahitā pana paññā natthevāti āha ‘‘hiri…pe… abhāvato’’ti. Sandhiṭṭhāne kampanābhāvato acalaṃ. Thirabhāvena asithilaṃ. Hiripaṭibaddhapaññā paṭipakkhavasena ca asithilabhāvena ca acalā asithilāti āha ‘‘abbokiṇṇā ahirikenā’’ti. Nāḷiyā minamānapuriso viya ārammaṇaṃ munāti paricchedato jānātīti mano. Manosīsenāti manaso apadesena. Taṃsampayuttoti iminā kuntasahacaraṇato puriso kunto viya manasahacaraṇasamādhi ‘‘mano’’ti vuttoti dasseti. Sārathināti kassakena. So hi idha balībaddānaṃ sāraṇato pācanato ‘‘sārathī’’ti adhippeto. Ekābandhananti ekābaddhakaraṇaṃ. Sakakicceti sakakiccena yutte. Tena hi īsādīsu yathārahaṃ bandhitvā ekābaddhesu katesu naṅgalesu kiccaṃ ijjhati, no aññathāti taṃ ‘‘sakakicce paṭipādetī’’ti vuttaṃ. Avikkhepasabhāvenāti attano avikkhepasabhāvena . Bandhitvāti sahajātādipaccayabhāvena attanā sambandhitvā. Sakakicceti hirīādīhi yathāsakaṃ kattabbe kicce.
耻辱即害羞，忸怩即羞耻之意。故指出“恶法徒增”属必由之言，或因缘或原因而为论述。正直敬畏之心必当生起，绝非无畏、无惧及不舒适之义。树木枝干谓树干。此处尤宜分别特定言语谓不秧田即非耕耘之田故称不耕。以“节制”二合之义说“常持守节制”。欲故无智慧者必有耻，缺耻者则无智慧。偶出现场处无摇动且稳固。以坚固性质非松软作为。以有节制守耻及智慧，与相对境界之不坚硬及松软区别，谓以坚实不动而非松软有情，故称“无根、无耻者等为破坏者”。犹如螺旋之人断知所缘。由心所语义说明“心所遣引”。依之结合即同行结合，由此显示“心”名之体现。车夫为驾车者。此处以教导力量聚束方向，导行“驾驭者”。所谓一处结缚者。一切同心，合于共事。谓此以耻贪等诸根应当行持之事。
Cirakatādimatthanti cirabhāsitampi atthaṃ. Sarati anussarati kāyādiṃ asubhādito nijjhāyati. Phāletīti padāleti. Pājenti gamentīti taṃ pājanaṃ. Idha imasmiṃ sutte ‘‘pācana’’nti vuttaṃ ja-kārassa ca-kāraṃ katvā. Phālapācananti imamatthaṃ dassetuṃ ‘‘yathā hi brāhmaṇa…pe… satī’’ti vuttaṃ. Idāni tamatthaṃ vitthārato dassento ‘‘tattha yathā’’tiādimāha. Naṅgalaṃ anurakkhati bhijjanaphālanato. Purato cassa gacchatīti assa naṅgalassa kassane bhūmiyā vilikhane purato gacchati pubbaṅgamā hoti. Gatiyoti pavattiyo. Samanvesamānāti saraṇavasena gavesamānā. Ārammaṇe vā kāyādike upaṭṭhāpayamānā asubhādivasena paññānaṅgalaṃ rakkhati. Sabhāvāsabhāvūpagame phālo viya naṅgalassa ‘‘ārakkhā’’ti vuttā ‘‘sabbānatthato sati rakkhatī’’ti katvā. Tathā hesā ārakkhapaccupaṭṭhānā. Cirakatacirabhāsitānaṃ asammussanavasena sati paññānaṅgalassa purato hotīti vatvā tassa puratobhāvaṃ dassetuṃ ‘‘sati…pe… no pamuṭṭhe’’ti āha. Satipariciteti satiyā paṭṭhāpite. ‘‘Upaṭṭhāpite’’tipi pāṭho, ayamevattho. Saṃsīdituṃ na detīti sakiccakiriyāya saṃsīdanaṃ kātuṃ na deti. Kosajjasaṅkhātaṃ saṃsīdanaṃ kosajjasaṃsīdanaṃ.
长时间流传的意义即是长时称说的含义。它流动回顾，如同身等被称为不美的事物而深入思惟。‘结果’即收获之义。‘打开、进取’者即修行之进展。此处此教法中，经典称为『烹煮』，指的是『做灭』的作为。所谓结果烹煮，即为要显示这个义理，故说『正如婆罗门…诸语…念』。今为详说该义故言『在那里正如…』等。犁头因泥泞之果实而得以保护。因其向前行走，犁头在土壤掘进之时向前行，属先行之义。所谓行进，即事物的移动。寻觅并探求，对于依赖赡养的身体等不美之境界守护智慧如犁头般护持。性碍不性碍的起灭，正如犁头般的保护，意谓『诸种利益方而起，护持之』。如是说即为守护辅佐。对长时称说的诸法不厌弃，护持正念智慧的先行状态，由是言『念…不放逸』，此旨在显示其先行状况。‘念相熟’即是念所护持。『辅佐』亦是合适的讲解，此义亦成立。因为不允许被摧毁，所以不允许行毁损作。‘草席破损’谓席子破裂。此为‘席破裂’之义。
Pātimokkhasaṃvarasīlaṃ vuttaṃ kāyikavācasikasaṃyamassa kathitattā. Āhāre udare yatoti paribhuñjitabbaāhāre saṃyatabhāvadassanena paribhuñjitabbatāya catūsupi paccayesu saṃyatabhāvo dīpitoti āha ‘‘āhāramukhenā’’tiādi. Saṃyatabhāvo cettha paccayahetu anesanābhāvoti vuttaṃ ‘‘nirupakkilesoti attho’’ti. Bhojanasaddo āhāraparibhoge niruḷhoti katvā vuttaṃ ‘‘bhojane mattaññutāmukhenā’’ti. Paribhuñjanaṭṭhena pana bhojanasaddamukhenāti vutte adhippetattho labbhateva. Tenāti kāyaguttātiādivacanena. Na vilumpantīti ‘‘dīpetī’’ti padaṃ ānetvā sambandho.
戒律守护已宣说，此即身体与语语之约束精进之事。言及食物腹内，即示现应当节制饮食的应行。食物节制以显示节制的性质，在四因缘中，节制之相为燃亮，故谓『以饮食之门』等。此节制为因缘所成，不是任意随意，故曰『无染着意义』。食物之声由于食物消化，发生减少，故言『饮食应适量控制之门』。因自制饮食，故以食声为门限，是为出离之意。以上以‘身体腹内’等言谓之。
Dvīhākārehīti adiṭṭhādīnaṃ adiṭṭhādivasena diṭṭhādīnañca diṭṭhādivasenāti evaṃ dvippakārehi. Avisaṃvādanaṃ avitathakathanaṃ. Chedanaṃ mūlappadese nikantanaṃ. Lunanaṃ yattha katthaci chedanaṃ. Uppāṭanaṃ ummūlanaṃ. Asitenāti dattena, lāyitenāti attho. Visaṃvādanasaṅkhātānaṃ tiṇānaṃ, aṭṭhannaṃ anariyavohārānanti attho. Yathābhūtañāṇanti nāma rūpaparicchedakañāṇaṃ. Saccanti veditabbaṃ aviparītavuttikattā ‘‘chedakaṃ’’ chindanakaṃ. Niddānanti niddāyakaṃ. Idameva saccaṃ moghamaññanti diṭṭhi ‘‘diṭṭhisacca’’nti vuccati. Dvīsu vikappesūti bhāvakattusādhanavasena dvīsu vikappesu. ‘‘Niddāna’’nti upayogavaseneva attho.
双重分裂者，谓初见等之见及初见等之见两次出现，谓双重形式。‘不反复言’指无矛盾无妄语之义。‘割除根基’谓大地处之割断。‘搓揉’指某处的割断。‘拔出’谓拔除。‘失活’为死亡之意。‘灭亡’为毁灭。‘失活破坏’者谓不圣行为。真如知者即为色分割之识。‘真实’应当观察与觉察，不颠倒无误称之为‘割断者’或‘砍断者’。‘根源’即产生原因。此即真谛，称为‘虚妄见’所误见之‘断见’。谓双种变异，借助于培植实则双种变异。‘根源’即其用法之义。
Sīlameva ‘‘soracca’’nti vuttaṃ ‘‘pāṇātipātādīhi suṭṭhu oratassa kamma’’nti katvā. Saṅkhāradukkhādīnaṃ abhāvato sundarabhāvato sundare nibbāne ārammaṇakaraṇavasena ratattā surato, arahā. Tassa bhāvo soraccaṃ, arahattaṃ. Appamocanameva accantāya pamocanaṃ na hoti.
戒律本身称为‘鞘剑’，谓‘以杀生等善业为剑’。由于无造作之苦等，呈现美好状态，因注重美妙的涅槃前行，享受其乐的阿拉汉，谓其状态为鞘剑，即阿拉汉义。彻底解脱之事，不是暂时性之解脱。
Yadaggena vipassanāya paññāya taṃsahagatavīriyassa ca naṅgaladhorayhatā, tathāpavattakusalabhāvanāya ca kasibhāvo ca, tadaggena tato puretaraṃ pavattapaññāvīriyapāramīnaṃ naṅgaladhorayhatā, tathāpavattakusalabhāvanāya ca kasibhāvo veditabboti dassento ‘‘yathā hī’’tiādimāha. Dhuraṃ vahatīti dhorayhaṃ. Yathāvuttaṃ ghananti asmimānādibhedaṃ ghanaṃ. Vahitabbā ādibhūtā dhurā etesaṃ atthīti dhurā, purimadhuravāhakā. Taṃmūlakā aparaṃ dhuraṃ vahantā dhorayhā. Dhurā ca dhorayhā ca dhuradhorayhaṃ ekattavasena. Vahantanti kasanena pavattantaṃ.
如棒杖般的辅助力及内涵的智慧与相应之精进力，显示其坚韧不拔。前导者谓棒杖，表达该处的坚固如实等密集之义。‘应携带’者即是坚固，且前人所携者即为棒杖。棒杖与辅助者合一。携带者即推行者的行动。
Kāmayogādīhi yogehi khemattā anupaddavattā. Taṃ nibbānaṃ adhikicca uddissa. Vāhīyati vipassanāya sahagataṃ. Abhimukhaṃ vāhīyati maggapariyāpannaṃ. Khettakoṭinti khettamariyādaṃ. Diṭṭhekaṭṭheti diṭṭhiyā sahajātekaṭṭhe pahānekaṭṭhe ca. Oḷāriketi uparimaggavajjhe upādāya vuttaṃ, aññathā dassanapahātabbāpi dutiyamaggavajjhehi oḷārikāti. Aṇusahagateti aṇubhūte. Idaṃ heṭṭhimamaggavajjhe upādāya vuttaṃ. Sabbakilese avasiṭṭhasabbakilese pajahantaṃ anivattantaṃ gacchati puna pahātabbatāya abhāvato. Anivattantanti na nivattantaṃ, yathā nivattanaṃ na hoti, evaṃ gacchatīti attho. Tenāha ‘‘nivattanarahita’’ntiādi. Etaṃ pana tava dhuradhorayhaṃ.
因欲乐等瑜伽，虽有轻微障碍却不退转。此涅槃专为超越自我而成。辅助于观照而引导前进。对已入道者辅导前进也。‘田界’指田地界限。‘见界’指由见而生之界限，亦含舍弃与放下。‘草茎’谓上行之大地禁戒，辅佐教理。不同观处能见放弃即名‘草茎’于第二圣道者。‘随入’谓已有体证。此为下行道的辅佐。无余烦恼尽除之者，抛弃烦恼者前行不断，虽弃亦不返。‘不返’即不退转，如不复返亦不止息，如此行进之义，故言‘无退转者’等。此即为你的坚固如棒杖者。
Evamesā kasīti yathāvuttassa paccāmasanaṃ. Tenāha ‘‘nigamanaṃ karonto’’ti. Vuttasseva hi atthassa puna vacanaṃ. Paññānaṅgalena satiphālaṃ ākoṭetvāti paññāsaṅkhātena naṅgalena saddhiṃ satiphālassa ekābaddhabhāvakaraṇena ākoṭetvā. Kaṭṭhāti ettha ‘‘kasī’’ti padaṃ ānetvā sambandhitabbaṃ ‘‘kaṭṭhā kasī’’ti. Kammapariyosānanti yathāvuttakasikammassa pariyosānabhūtaṃ. Yadipi pubbe ‘‘paññā me yuganaṅgala’’ntiādinā attuddesikavasenāyaṃ amatapphalā kasi dassitā, mahākāruṇikassa pana bhagavato desanā sabbassapi sattanikāyassa sādhāraṇā evāti dassento ‘‘sā kho panesā’’tiādimāha.
此谓如是，称为“实如所说之追随”。故言“作结语”。此语正是所说义理之复言。借助智慧般达如镰刀割断果实，比喻以三十之镰刀连结共割，其义为割断智慧之果实。木者，此处引“镰”字以资说明，关联应语“割木如镰”。业终者，谓如所说之成熟业之终极。虽然先前以“智慧我是镰刀”诸语，表明本意为不死之果的镰刀者，然大悲世尊之说法，示现遍一切众生之共通理故，显显说曰：“此为根本...”等语。
Divaseyevāti taṃdivase eva. Ādimāhāti ettha ādi-saddena kathāpariyosāne pāṭhapadeso gahitoti tadaññaṃ ‘‘evaṃ vutte’’tiādipāṭhaṃ sandhāya ‘‘tato parañcā’’ti āha.
“白昼之时”，谓于白昼之中。“起始说”者，此处以“起始”为词素指语义之完成。于此知从“如是说”的相同文中互发，继而说“继之后说”。
Kasibhāradvājasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《耕作帕拉德瓦迦经注释》结束。
2. Udayasuttavaṇṇanā2. 伍德亚经注释
§198
198.Etaṃ vuttanti ‘‘odanena pūresī’’ti etaṃ vacanaṃ vuttaṃ. ‘‘Gahetuṃ samattho nāma nāhosīti bhagavato adhiṭṭhānabalenā’’ti vadanti. Taṃ brāhmaṇaṃ vinetukāmatāya kira bhagavā tathā akāsi.
此中言“以水充满”，此语曾说。谓“若说取用不能”，乃依世尊强力，谓如是。欲罚该婆罗门，世尊亦如是行。
Upārambhabhayenāti parūpavādabhayena. Avatvāva nivatto ‘‘abbhāgatopi pāsaṇḍo vācāmattenapi na pūjetabbo’’ti brāhmaṇadhamme vuttattā. Pakkantoti brāhmaṇassa dhammaṃ avatvā pakkanto brāhmaṇassa na tāva ñāṇaṃ paripakkanti. Etaṃ vacanaṃ…pe… magamāsi ‘‘punappunañceva vapanti bīja’’ntiādinā dhammaṃ kathetuṃ avassaṃ ākaṅkhanto. Pakārato kassatīti pakaṭṭhako, rasataṇhāya pakaṭṭhoti attho. Tenāha ‘‘rasagiddho’’ti.
“恐他人施加干扰”的意，谓他人妄议之恐怖。降伏苦行道后，如言“凡分派或执见邪说之语，皆不可施礼”为婆罗门法之说。谓“驶离”即弃婆罗门法，舍去婆罗门则未能成熟智慧。此语……如说“屡次种子”，谓意欲造法，以种子比喻。明“迫切的寄托”者，谓明显欲求，称“渴嗜福德者”。故言“渴嗜者也”。
‘‘Punappunañceva vapanti bīja’’nti imaṃ desanaṃ ārabhīti sambandho. Bījanti ca iti-saddo nidassanattho vā. Tena avayavena samudāyaṃ nidasseti. Osakkasīti saṅkocasi. Vuttanti vapanaṃ kataṃ. Tasmā vuttaṃ ‘‘alamettāvatā’’ti. ‘‘Vassitvā’’ti vuṭṭhiṃ pavattetvā.
“屡次种子”即此说法之起始，谓“种子”一词表示示现之意。以此组成示现一切世间聚合之因缘谓之缘生。“缩小”者，谓收缩意。谓“已造之造作”，因而言“不够”等。故语曰“没有均具”，谓“已生长者”等。故有“已经成长”，谓“成熟”之意。
Desanā…pe… dasseti brāhmaṇena vuttaṃ ayuttavacanaṃ parivaṭṭentopi divase divase bhikkhācariyā nāma bhikkhūnaṃ kāyagatā vuttīti. Khīraṃ hatthena nayantīti vā khīranikā. Kilamatīti taṃtaṃkiccakaraṇavasena khijjati. Phandatīti anatthasamāyogavasena vipphandati. Apunabbhavāyāti āyatiṃ anuppattiyā. Maggo nāmāti upāyo nāma nibbānaṃ, tasmiṃ laddhe punabbhavābhāvato. ‘‘Punappuna’’nti vacanaṃ upādāya bījavapanādayo punappunadhammā nāma jātāti āha ‘‘soḷasa punappunadhamme desentenā’’ti.
此说……谓婆罗门说，谓数目不联词，反复出现“日复一日”，佛门出家人于修行时身语业之说。以手导奶，谓乳器。织造，谓动作繁忙。分裂，谓因无益因素而崩散。无复生者，谓未来无复诞生。道路谓入灭法，得之则无复生。本“屡次”一词，示依止种子生长之因缘，不断生死轮回，故言“世尊于十六种续世法中说法”。
Udayasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 伍德亚经注释完毕。
3. Devahitasuttavaṇṇanā3. 天利经注释
§199
199.Udaravātehīti vātakatavijjhanatodanādivasena aparāparaṃ vattamānehi udaravātehi, tassa vā vikārehi. Nibaddhupaṭṭhākakāle pana dhammabhaṇḍāgārikova. Araññanti bhagavato bhikkhūnañca vasanaṭṭhānabhūtaṃ tapovanaṃ. Taṃ niddhūmaṃ hoti udakatāpanassapi akaraṇato. Tasmāti yasmā tassa uṇhodakavikkiṇanacariyāya jīvikākappanaṃ hoti, tasmā.
所谓下腹风，是指因风邪裹挟水气、寒湿等相互交互运动而成的诸风，即该处风邪所引起的变化。在拘禁束缚的时期，如同藏有法宝的房舍，便产生此一风相。森林中，世尊及比库们的住处为禅林，此地空寂无烟，即便水火之热亦未曾干扰。因其生活方式始终结伴以饮用温水维生，故此。
Vattametaṃ tassa patikāratthaṃ parikathādīnampi kātuṃ labbhanato. Idāni tattha kāraṇampi savisayaṃ dassetuṃ ‘‘vaṇṇaṃ hī’’tiādi vuttaṃ. Bhagavā hi āyasmato upavāṇassa devahitabrāhmaṇassa taṃ sambhāvitaṃ bhavissati tikicchāpaṭiyattaṃ, tāya ca attano rogassa vūpasamanaṃ, tappasaṅgena ca devahitabrāhmaṇo mama santikaṃ āgantvā dhammassavanena saraṇesu sīlesu ca patiṭṭhahissatīti sabbamidaṃ ñatvā evaṃ ‘‘iṅgha me tvaṃ, upavāṇa, uṇhodakaṃ jānāhī’’ti avoca. Āgamanīyappaṭipadaṃ pubbabhāgappaṭipadaṃ pubbabhāgappaṭipattiṃ kathetuṃ vaṭṭati anuttarimanussadhammattā. Sadevakena lokenāti anavasesato lokassa gahaṇaṃ. Phalavisesākaṅkhāya pūjetabbāti pūjanīyā, te eva idha ‘‘pūjaneyyā’’ti vuttā. Tathā ādarena pūjetabbatāya sakkāriyā, ā-kārassa rassattaṃ, ri-saddassa ca re-ādesaṃ katvā ‘‘sakkareyyā’’ti vuttaṃ. ‘‘Apacayeyyā’’ti vattabbe ya-kāralopaṃ katvā ‘‘apaceyyā’’ti vuttaṃ. Tesanti sadevakena pūjaneyyādīnaṃ. Haritunti netuṃ.
此时，奏起为纠正此风邪而作的说法与对话。现今可具体举因果，以方便显示其色相等，如“色相变坏”等。世尊曾对长老上座布莱曼说，此症乃因神明婆罗门所致，医生已开示其医治方法，此法可用以缓和同侪间的病症。婆罗门曾伴随我至此，倾听教法，安住戒律之中。了解此事后，我便对婆罗门说：“上座，望汝明了温水之用。”其缘由原由及前因后果，当详细讲述，此法能超越人间法则。谓为“同神同界”，即一切不遗忘世间奥义。欲得特别果报，宜当敬奉，故此称为应敬奉者，亦指尊敬之意。为表示尊敬，保持纯净及美巧发声，有如「敬奉」一辞。谓可以减损业障故称“净除”。以上均指同神之敬奉。取“哈利突”示之。
Ettakenapīti upasaṅkamanādinā ettakena appamattakenapi katavattena ayaṃ kitti…pe… somanassajāto.
所谓此等，是指靠近接近之事；此较少且谨慎完成者为“此等”。此声誉…此略已…生欢喜者也。
Yajamānassāti deyyadhammaṃ dentassa. Dakkhiṇāya ijjhanaṃ nāma vipulaphalabhāvoti āha ‘‘mahapphalo hotī’’ti. Viditanti paṭividdhapaccakkhakataṃ. Ājānātīti vutthabhavādiṃ pariyādāya jānāti paṭivijjhati. Jānitvāti cattāri saccāni maggapaṭipāṭiyā paṭivijjhitvā. Aggappattatāya katakiccataṃ patto. Brāhmaṇena attanā kato kāro ca bhagavato eva paccupaṭṭhātīti taṃ dassento ‘‘iminā khīṇāsave yajanākārena yajantassā’’ti vuttaṃ.
所谓施主，是指行施予者。施予者以供养给付，称为礼物。赠与物丰盛广大，即谓有大功德。知道者即是传授证契。受知者能辨知其真谛。知之者迈向大道四谛之修行，已得成就，得知其真谛。持戒严格，不违道义。婆罗门自行为施持之所作，实由世尊观护。乃称“此即无漏者因奉献而得供养”。
Devahitasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 天利经注释完毕。
4. Mahāsālasuttavaṇṇanā4. 大娑罗经注释
§200
200. Yasmā tassa brāhmaṇassa anissayassa jiṇṇabhāvena visesato kāyo lūkho jāto, jiṇṇapilotikakhaṇḍehi saṅghaṭitaṃ pāvuraṇaṃ, tasmā ‘‘lūkhapāvuraṇo’’ti padassa ‘‘jiṇṇapāvuraṇo’’ti attho vutto. Pāṭiyekkanti puttesu ekameko ekamekāya vācāya visuṃ visuṃ.
因婆罗门无缘之老衰身体特别羸瘦，身体皮肤皱皱巴巴，紧裹陈旧粗陋衣服，故称“脏衣裹身”，意指穿着有皱裂污浊的布衣。婆罗门子弟间，有的声音模糊不清，个个发音不一。
Sampucchanaṃ nāma idha sammantananti āha ‘‘saddhiṃ mantayitvā’’ti. Nandissanti abhinandiṃ. Atītatthe hi idaṃ anāgatavacanaṃ. Tenāha ‘‘nandijāto…pe… ahosi’’nti. Bhussantāti nibbhussanavasena ravantā.
所谓相问，是指共同议论议事，谓“同心商议”。“欢心共赞”，彼此称赞认可。所言为未发生之事，将来之事。故曰“欢喜诞生…成就”等。所谓“束缚苦恼”，是指恼怒因失眠而生，失眠时颠倒苦恼。
Vayogatanti pacchimavayaṃ upagataṃ. So pana yasmā purime dve vaye atikkamavasena gato. Pacchimaṃ ekadesato atikkamanavasena, tasmā vuttaṃ – ‘‘tayo vaye gataṃ atikkantaṃ pacchimavaye ṭhita’’nti.
“年龄结束”者，谓后世已到。然彼因前世超越二十年的因缘而至此。后世因仅超越十一年，故言：“三十年已过，超越后世而立”。
Nipparibhogoti jiṇṇabhāvena javaparakkamahāniyā aparibhogo na bhuñjitabbo. Khādanā apanīyatīti yavasaṃ adadantā tato nīharanti nāma. Theroti vuḍḍho.
“无享用”者，谓因老衰盛大能力衰减，故不可享用。所谓“食物未移“，谓幼稚食穀，然后吐去。 “长老”者，谓年长者。
Anassavāti na vacanakarā. Appatissāti patissayarahitā. Avasavattinoti na mayhaṃ vasena vattanakā. Sundarataroti upatthambhakāribhāvena sundarataro.
“无损”者，不造恶业之言。 “无依”者，谓无依缘。 “无住”者，谓我无依住。 “更美好”者，谓因辅助者之故更美好。
Puratoti upatthambhakabhāvena purato katvā. Udake patiṭṭhaṃ labhati tattha patiṭṭhato thirapatiṭṭhabhāvato. Addhapatiṭṭho hi daṇḍo daṇḍadharapurisassa patiṭṭhaṃ labhāpeti.
“之前”者，谓因辅助之故在之前。居于水上得安立，因安立得稳固。地方官者，权杖乃镇守地方之物。
Brāhmaṇiyoti attano brāhmaṇiyo. Pāṭiyekkanti ‘‘asukassa gehe asukassa gehe’’ti evaṃ uddesikaṃ katvā visuṃ visuṃ. Mā niyyādehi, amhākaṃ ruccanaṭṭhānamevāti tava puttānaṃ gehesu yaṃ amhākaṃ ruccanaṭṭhānaṃ. Tatthameva gamissāmāti sabbesampi etesaṃ anuggahaṃ kātukāmo bhagavā evamāha.
“婆罗门女”谓其自身为婆罗门女。谓一母出“一家之”言，意指“病者之家，病者之家”，如此比喻。世尊欲令放下，谓“仅安住于我等之居所”，且曰“尔等各处，我等之安处，悉当往之”。为所有人知悉而告。
Tato paṭṭhāyāti sotāpattiphalapaṭilābhato paṭṭhāya. Yadatthaṃ mayaṃ imassa brāhmaṇassa mahāsampattidānādinā anuggaho kato, so cassa puttaparijanassapi attho siddhoti satthā na sabbakālaṃ tassa brāhmaṇassa puttānaṃ gehaṃ agamāsi, te eva pana kālena kālaṃ satthu santikaṃ gantvā yathāvibhavaṃ sakkārasammānaṃ akaṃsūti adhippāyo.
故言“坚立”，指闻得须陀洹果报而坚立。因我较彼婆罗门富有捐献，故成就相助；且其子女亦获利益。世尊语，彼婆罗门子女未恒时入家，然彼等时常适逢师前，随所能以礼敬庄重奉事。
Mahāsālasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 大娑罗经注释完毕。
5. Mānatthaddhasuttavaṇṇanā五、《傲慢刚愎经》注释
§201
201.Mānenathaddhoti ‘‘ayaṃ kho’’tiādinā paggahitena mānena thaddho bajjhitacitto thaddhaayosalāko viya kassacipi anonato. Na kiñci jānāti loke paṭisanthāramattassapi ajānanato.
201. 以忿恚心驱使者，谓曰“此乃如此”等，以忿恚心作为出发，其心乃疲敝烦乱之人，恰似某人病态无力，身枯骨瘦。此人于世间无所明了，甚至对世间的相续因缘亦一概不知。
Abbhutavittajātāti sañjātaabbhutavittā. Vittaṃ vittīti ca tuṭṭhipariyāyā. Abhūtapubbāyāti yā tassā parisāya vitti tadā bhūtā, sā ito pubbe abhūtā. Tenāha ‘‘abhūta…pe… samannāgatā’’ti. Assa puggalassāti anena puggalena. Apacitāti paramanipaccena pūjanīyasāmaññato tattha attano pakkhipanaṃ idha desanākosallaṃ.
所谓「奇异财产已经生起」者，即是「生起的奇异财产」。财产是称为满意之所缘。所谓「未曾有的」是指在彼时该众中财产已然存在，但此时以前却未曾存在。因此称之为「未曾有…乃至…具足」。所谓「其人」即指该个人。「无礼」是指以礼敬之常规标准，从作为自身的尊敬者那里投掷污辱，这是一种说法巧妙的说法法。
Mānatthaddhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《傲慢刚愎经》注释完毕。
6. Paccanīkasuttavaṇṇanā六、《违逆经》注释
§202
202.‘‘Sabbaṃ seta’’nti kenaci vutte tassa paccanīkaṃ karontasseva assa brāhmaṇassa. Vinetvāti vināsetvā. Suṇātīti atthoti ‘‘suṇātī’’ti kiriyāpadaṃ āharitvā gāthāya attho veditabbo ‘‘jaññā subhāsita’’nti vuttattā. Na hi asutvā desitaṃ jānituṃ sakkonti.
202. 有人称「一切均为空白」，即是有人当面对那婆罗门如此说。所谓「除弃」意为舍弃不留。所谓「听闻」，意 即听到之意，是取自动词「听闻」为格言诗中的义项，由「已知、善说」之表达得出。因为不曾听闻故不能了解所说。
Paccanīkasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
当面难解经已完毕。
7. Vanakammikasuttavaṇṇanā七、《林务者经》注释
§203
203. Vanakamme niyutto, kiriyamānena vanakammaṃ etassa atthīti vanakammiko. Imasmiṃ vanasaṇḍeti imasmiṃ evaṃmahante vanasaṇḍe. Na me vanasmiṃ karaṇīyamatthi yathā, ‘‘brāhmaṇa, tuyha’’nti adhippāyo. Itaraṃ pana yaṃ mahākilesavanaṃ, taṃ maggañāṇapharasunā samādhimayasilāyaṃ sunisitena sabbaso ucchinnamūlaṃ, tato eva nibbanatho nikkilesagahano. Vivekābhiratiyā ekako abhirato paṭipakkhavigamena. Tenāha ‘‘aratiṃ…pe… jahitvā’’ti.
203. 因业结缘于林间工作者，借由行持而成就此林中作业者，谓之林作业者。在此林中简称为，大林中作业。毋须拘泥于‘婆罗门，对你’之斗争。然彼大染污林，以道之智慧、定力、戒律心清净，哀伤痛苦尽皆根绝，从此涅槃标的深沉稳固。独住殊胜于独乐离欲，以精进反对一切尘劳之着相。因此谓曰“弃恶…乃至…”。
Vanakammikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《林务者经》注释完毕。
8. Kaṭṭhahārasuttavaṇṇanā八、《拾柴者经》注释
§204
204.Dhammantevāsikāti kiñcipi dhanaṃ adatvā kevalaṃ antevāsikā. Tenāha ‘‘veyyāvaccaṃ katvā sippuggaṇhanakā’’ti. Gambhīrasabhāveti samantato dūrato gahanasacchannavipulatararukkhagacchalatāya ca, tadā himapiṇḍasinnabhāvena mayūrayānehi patiṭṭhātuṃ asakkuṇeyyatāya ca gambhīrabhāve.
204. 「只住于法」者，表示弃置一切财物，单纯独守法义。因此所谓「专于边境，善于技艺之匠」。所谓「深远之性质」，谓广阔深遂、繁茂林木遮蔽，彼时以被白雪覆盖之气候及孔雀乘骑安住，表现其深远庄严。
Bahubheraveti bahubhayānake. Aniñjamānenāti itthambhūtatthe karaṇavacanaṃ. Atisundaraṃ vatāti evaṃ sante nāma araññe evaṃ niccalakāyo nisinno jhāyanto ativiya sundarañca jhānaṃ jhāyasīti vadati.
「Bahubheraveti」者，多重危险也。「Bahubhayānake」者，多重恐惧。此为修辞文字用法，意指多种纷繁危险或恐惧状况。「Aniñjamānenāti」指其在女性本质上承当之义，即实为女性性状的表示性质词汇。「Atisundaraṃ vatāti」谓如此境况时，据说在某荒野中，有一名静止不动的行者独坐，正入定禅定，其禅定甚为美妙，故称为极美的禅定或极美的入定状态。
Accherarūpanti acchariyabhāvaṃ. Seṭṭhappattiyāti seṭṭhabhāvappattiyā.
『奇异之相』者，奇异之状态也。『得最胜』者，得最胜之状态也。
‘‘Lokādhipatisahabyataṃ ākaṅkhamāno’’ti iminā brāhmaṇo lokādhipatisahayogaṃ pucchati, ‘‘kasmā bhava’’ntiādinā pana tadaññavisesākaṅkhaṃ pucchatīti āha ‘‘aparenapi ākārena pucchatī’’ti.
此句中，婆罗门借言「Lokādhipatisahabyataṃ ākaṅkhamāno」意为「愿求与世间统治者相交之意」，即表达对与世间统治者接触或结好之渴望。诘问时问道：「何为存在由来？」即「『缘何成就？』」。此时，婆罗门见问者尚未知具体之所求，遂答道：「他人亦未观其形故问此」，示说此问还包含他处对形境之未识而发之探问意。
Kaṅkhāti taṇhā abhikkhaṇavasena pavattā. Anekasabhāvesūti rūpādivasena ajjhattikādivasena evaṃ nānāsabhāvesu ārammaṇesu. Assādarāgo lobho abhijjhāti nānappakārā. Sesakilesā vā diṭṭhimānadosādayo. Niccakālaṃ avassitā sattānaṃ avassayabhāvattā. Pajappāpanavasenāti pakārehi taṇhāyanavasena. Nirantāti antarahitā niravasesā.
「Kaṅkhāti」即「渴望」或「烦恼之燃起」。此处专指「渴爱」连绵不断发生之状。「Anekasabhāvesūti」指色、受、想等多种种类及诸多状态，乃至内在诸习气等的各种异相；意为多种种类诸法聚集的状态。「Assādarāgo lobho abhijjhāti」揭示由多样所依色缘生起的贪欲之义。「Sesakilesā」谓染污余垢，乃心中见地及嗔恚等多恶。众生常时为此烦恼拘缚，恒久经受束缚之苦。「Pajappāpanavasenāti」表明因渴爱之火焰不绝而无法灭断烦恼。「Nirantāti antarahitā niravasesā」则说明此贪欲渴爱恒久无间断，且无消退。
Anupagamanoti anupādāno. Sabbaññutaññāṇaṃ dīpeti, tassa hi vasena eva nānāsabhāvesu bhagavā samantacakkhunā passatīti ‘‘sabbe…pe… dassano’’ti vuccati. Arahattaṃ sandhāyāha, tañhi nippariyāyato ‘‘anuttara’’nti vuccati.
「Anupagamanoti anupādāno」解为无执著之意。此境由智慧完全明了显现一切法实相，故照见一切无所住故。世尊借此现量之眼，普遍了知各种境界，故称之为「盲目之见皆除尽」或「诸法悉见无遗」之意。由此成就阿拉汉境界，因其不再被烦恼缠绕，达至无上圣果，谓之「无胜者」。
Kaṭṭhahārasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 薪柴担者经注释完毕。
9. Mātuposakasuttavaṇṇanā九、养母经注释
§205
205.Itoti manussattabhāvato. Paṭigantvāti abhigantvā. Sagge hi nibbattanto kammaphalena dhammatāvasena paṭisandhikālato paṭṭhāya abhirativasena abhiramati eva nāmāti.
「Itoti manussattabhāvato」是指此言出自人类之立场或存在状态。「Paṭigantvāti」为「已至」或「已达」之意。若论天上生，是因从业力成熟而得出生，且从相续变化而获生，以方便喜乐之故而入此天界。此谓「因业报而依法而勤乐于天界」。
Mātuposakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 养母经注释完毕。
10. Bhikkhakasuttavaṇṇanā十、乞食者经注释
§206
206. Virūpaṃ gandhaṃ pasavatīti visso, duggandho. Bāhitvāti attano santānato bahikatvā nīharitvā. Taṃ pana anavasesato pajahananti āha ‘‘aggamaggena jahitvā’’ti. Saṅkhāyati sammadeva paricchindati etāyāti saṅkhā, ñāṇanti āha ‘‘saṅkhāyāti ñāṇenā’’ti. Bhinnakilesattāti niruttinayena bhikkhusaddasiddhimāha.
206.“浊臭”者，谓肮脏难闻之气味。“洒出”者，谓从自身所系延展而散布出去，意为排除、去除。但对于未断绝者，谓舍弃不留，称为“舍弃如烈焰焚烧”；“断裂”者谓完全破裂分离，称为“断裂即以智慧而破坏”。“除去烦恼”者，则依语言表达为能证得比库圣者之名声。
Bhikkhakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 乞食者经注释完毕。
11. Saṅgāravasuttavaṇṇanā十一、桑嘎拉瓦经注释
§207
207.Paccetīti pattiyāyati saddahati. Tathābhūto ca tamatthaṃ nikāmento nāma hotīti vuttaṃ ‘‘icchati patthetī’’ti. Sādhu, bhanteti ettha sādhu-saddo āyācanattho, na abhinandanatthoti ‘‘āyācamāno āhā’’ti vatvā āyācane kāraṇaṃ dassento ‘‘therassa kirā’’tiādimāha. Udakasuddhiko na ekaṃsena apāyūpago, laddhiyā pana sāvajjakilesabhūtabhāvato āyācati. Aññaṃ kāraṇaṃ apadisanto ‘‘apicā’’tiādimāha. Phalabhūto attho etassāti atthavasaṃ, kāraṇanti āha ‘‘atthānisaṃsaṃ atthakāraṇa’’nti. Papañcasūdaniyaṃ pana phaleneva araṇīyato attho, kāraṇanti katvā ‘‘attho eva atthavaso, tasmā dve atthavaseti dve atthe dve kāraṇānī’’ti vuttaṃ.
207.“护卫”者，意为维系、守护。如实者以此为本意，谓保护无失，故称“欲护”；称“善”者，此处为称赞之词，非庆贺之意，谓以请求为由而说“予以请求”；以请求为因，由此显示“此乃长老之行为”等语。水之清净，非仅片面之劳苦，但因取得善根故心生请求。若因他因而拒绝，则称“再请”等。所谓实义，是指目的所在；因缘者，则谓“目的关系因缘”。而造作思虑纷乱，仅以果报为灭尽之缘，谓“果实为本质，故因及果各有二重”，是即所称。
Saṅgāravasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 桑嘎拉瓦经注释完毕。
12. Khomadussasuttavaṇṇanā12. 麻布经注释
§208
208. Evaṃladdhanāmaṃ piṇḍāya pāvisīti yojanā. Evamevanti kenaci animantitena sayameva upasaṅkamante. Aphāsukadhātukanti ayuttarūpaṃ. Sabhādhammanti sabhāya caritabbaṃ cārittadhammaṃ. Asañcāletvāti āsanato avuṭṭhāpetvā. Ujukameva āgacchati lokagganāyako bhagavā sabbasattuttamo attano uttaritarassa abhāvato lokassa apacitiṃ na dasseti. Ye sabbaso saṃkilese pajahanti, teva paṇḍite ‘‘santo’’ti dasseti ‘‘ete’’tiādinā.
208.“这样进入此称为果报之施予”谓长距离行至(称“尤迦那”)。同样，有些因无谓意念而自然来至者。所谓不坚固土，指非坚硬之物。会众之事，谓应随会众而行为，所行为者即俗法。所谓未动摇，谓从坐姿中站起。“正直而来”，意指世间教主世尊，乃一切众生之最胜，因无自身优越，故不显露高傲。舍弃一切烦恼者，唯有智者称为“圣者”，且以“此等”等语表示。
Khomadussasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 麻布经注释完毕。
Dutiyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第二品注释完毕。
Sāratthappakāsiniyā saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya · 《显扬真义》相应部注疏中
Brāhmaṇasaṃyuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā. · 婆罗门相应注释之隐义阐明完毕。