三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 玛欣德尊者标准中译
首页经藏相应部有偈篇2. 天子相应

2. Devaputtasaṃyuttaṃ2. 天子相应

384 段 · CSCD 巴利原典
2. Devaputtasaṃyuttaṃ2. 天子相应
1. Paṭhamavaggo
1. 第一品
1. Paṭhamakassapasuttaṃ1. 第一咖萨巴经
§82
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho kassapo devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho kassapo devaputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘bhikkhuṃ bhagavā pakāsesi, no ca bhikkhuno anusāsa’’nti. ‘‘Tena hi kassapa, taññevettha paṭibhātū’’ti.
如是我闻——一时,世尊住在沙瓦提城揭德林阿那他宾地咖的园林。尔时,咖沙巴天子于夜深时分,以殊胜的光彩照亮整个揭德林后,前往世尊所在之处;抵达后,礼敬世尊,站立于一旁。站立于一旁的咖沙巴天子对世尊如是说:「世尊已宣说比库,但未教诫比库。」「咖沙巴,那么就让你在此说吧。」
‘‘Subhāsitassa sikkhetha, samaṇūpāsanassa ca;
「应学习善说,应学习亲近沙门;
Ekāsanassa ca raho, cittavūpasamassa cā’’ti.
应学习独坐、寂静处,以及心的寂止。」
Idamavoca kassapo devaputto; samanuñño satthā ahosi. Atha kho kassapo devaputto ‘‘samanuñño me satthā’’ti bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyīti.
咖沙巴天子说了此语;导师表示认可。于是咖沙巴天子知道「导师认可我了」,礼敬世尊,作右绕后,即于其处隐没。
2. Dutiyakassapasuttaṃ2. 第二咖萨巴经
§83
Sāvatthinidānaṃ. Ekamantaṃ ṭhito kho kassapo devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –
沙瓦提因缘。站立于一旁的咖沙巴天子在世尊面前说此偈颂——
‘‘Bhikkhu siyā jhāyī vimuttacitto,
「比库应是禅修者、心解脱者,
Ākaṅkhe ce hadayassānupattiṃ;
若希求内心的无病。
Lokassa ñatvā udayabbayañca,
了知世间的生灭后,
Sucetaso anissito tadānisaṃso’’ti.
善心者无所依,那是其利益。」
3. Māghasuttaṃ3. 玛嘎经
§84
Sāvatthinidānaṃ . Atha kho māgho devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi . Ekamantaṃ ṭhito kho māgho devaputto bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
沙瓦提因缘。尔时,玛喀天子于夜深时分,以殊胜的容色照亮整个揭德林后,来到世尊处;来到后,礼敬世尊,站立一旁。站立一旁的玛喀天子以偈颂对世尊说:
‘‘Kiṃsu chetvā sukhaṃ seti, kiṃsu chetvā na socati;
「断除何者而安乐眠?断除何者而不忧愁?
Kissassu ekadhammassa, vadhaṃ rocesi gotamā’’ti.
果德玛,你赞叹杀害何非法品?」
‘‘Kodhaṃ chetvā sukhaṃ seti, kodhaṃ chetvā na socati;
「断除忿怒而安乐眠,断除忿怒而不忧愁;
Kodhassa visamūlassa, madhuraggassa vatrabhū;
忿怒有毒根,顶端甜蜜,瓦德拉布;
Vadhaṃ ariyā pasaṃsanti, tañhi chetvā na socatī’’ti.
诸圣者赞叹杀害它,因为断除它后不忧愁。」
4. Māgadhasuttaṃ4. 马嘎达经
§85
Sāvatthinidānaṃ. Ekamantaṃ ṭhito kho māgadho devaputto bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
沙瓦提因缘。时,玛咖德天子站在一旁,以偈颂对世尊说——
‘‘Kati lokasmiṃ pajjotā, yehi loko pakāsati;
「世间有多少光明,以此世间得明亮;
Bhavantaṃ puṭṭhumāgamma, kathaṃ jānemu taṃ maya’’nti.
来问世尊此事,我们如何得知此?」
‘‘Cattāro loke pajjotā, pañcamettha na vijjati;
「世间有四种光明,此处不存在第五;
Divā tapati ādicco, rattimābhāti candimā.
日轮白天照耀,月轮夜间明亮。
‘‘Atha aggi divārattiṃ, tattha tattha pakāsati;
「而火昼夜之时,于此处彼处照耀;
Sambuddho tapataṃ seṭṭho, esā ābhā anuttarā’’ti.
正自觉者是诸光明中最胜,此光明是无上。」
5. Dāmalisuttaṃ5. 达玛利经
§86
Sāvatthinidānaṃ. Atha kho dāmali devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho dāmali devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –
沙瓦提因缘。时,达玛利天子于夜已深时,以殊胜之色,照亮整个揭德林后,前往世尊处;抵达后,礼敬世尊,站在一旁。站在一旁的达玛利天子于世尊面前说此偈颂——
‘‘Karaṇīyametaṃ brāhmaṇena, padhānaṃ akilāsunā;
「婆罗门应作此事,不疲厌地精勤;
Kāmānaṃ vippahānena, na tenāsīsate bhava’’nti.
以舍断诸欲,他不期望有。」
‘‘Natthi kiccaṃ brāhmaṇassa (dāmalīti bhagavā),
「婆罗门无所作(达摩利,世尊说),
Katakicco hi brāhmaṇo.
因为婆罗门已作所作。
‘‘Yāva na gādhaṃ labhati nadīsu,
「只要在诸河流中未得浅处,
Āyūhati sabbagattebhi jantu;
众生以一切肢体努力;
Gādhañca laddhāna thale ṭhito yo,
得浅处后站立于陆地者,
Nāyūhatī pāragato hi sova .
他不努力,因为他已到彼岸。」
‘‘Esūpamā dāmali brāhmaṇassa,
「这是对婆罗门达摩利的譬喻,
Khīṇāsavassa nipakassa jhāyino;
对漏尽者、谨慎者、禅修者;
Pappuyya jātimaraṇassa antaṃ,
到达生死的终点,
Nāyūhatī pāragato hi so’’ti .
他不积聚,因为他已到彼岸。」
6. Kāmadasuttaṃ6. 咖玛达经
§87
Sāvatthinidānaṃ . Ekamantaṃ ṭhito kho kāmado devaputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘dukkaraṃ bhagavā, sudukkaraṃ bhagavā’’ti.
沙瓦提因缘。咖马多天子站在一边,对世尊如此说道——「世尊,难做!世尊,极难做!」
‘‘Dukkaraṃ vāpi karonti (kāmadāti bhagavā),
「难做的他们也做,」(世尊说:「咖马多,」)
Sekhā sīlasamāhitā;
「有学者,具戒、具定;
Ṭhitattā anagāriyupetassa,
「对已达稳固的出家者,
Tuṭṭhi hoti sukhāvahā’’ti.
知足带来安乐。」
‘‘Dullabhā bhagavā yadidaṃ tuṭṭhī’’ti.
「世尊,知足确实难得。」
‘‘Dullabhaṃ vāpi labhanti (kāmadāti bhagavā),
「即使难得也能获得(世尊说:欲者),
Cittavūpasame ratā;
乐于心的寂止;
Yesaṃ divā ca ratto ca,
那些日夜
Bhāvanāya rato mano’’ti.
心乐于修习者。」
‘‘Dussamādahaṃ bhagavā yadidaṃ citta’’nti.
「世尊,心确实难以令定。」
‘‘Dussamādahaṃ vāpi samādahanti (kāmadāti bhagavā),
「即使难以令定也能令定(世尊说:欲者),
Indriyūpasame ratā;
乐于诸根的寂静;
Te chetvā maccuno jālaṃ,
他们切断死魔之网,
Ariyā gacchanti kāmadā’’ti.
诸圣者随意而行。
‘‘Duggamo bhagavā visamo maggo’’ti.
「世尊难行,道路险恶。」
‘‘Duggame visame vāpi, ariyā gacchanti kāmada;
「在难行、险恶之处,诸圣者随意而行;
Anariyā visame magge, papatanti avaṃsirā;
非圣者在险恶之道,头下脚上地堕落;
Ariyānaṃ samo maggo, ariyā hi visame samā’’ti.
诸圣者之道平坦,诸圣者在险恶中平稳。」
7. Pañcālacaṇḍasuttaṃ7. 般遮腊旃达经
§88
Sāvatthinidānaṃ . Ekamantaṃ ṭhito kho pañcālacaṇḍo devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –
沙瓦提因缘。班佳喇简度天子站立一旁,在世尊面前说此偈:
‘‘Sambādhe vata okāsaṃ, avindi bhūrimedhaso;
「具大慧者确实在狭窄处发现了空间;
Yo jhānamabujjhi buddho, paṭilīnanisabho munī’’ti.
觉悟禅那的觉者,隐退的牛王、牟尼。」
‘‘Sambādhe vāpi vindanti (pañcālacaṇḍāti bhagavā),
「即使在狭窄处也能发现(五指旃陀说世尊),
Dhammaṃ nibbānapattiyā;
为了证得涅槃的法;
Ye satiṃ paccalatthaṃsu,
那些获得了正念者,
Sammā te susamāhitā’’ti.
他们正确地善定。」
8. Tāyanasuttaṃ8. 达亚那经
§89
Sāvatthinidānaṃ. Atha kho tāyano devaputto purāṇatitthakaro abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho tāyano devaputto bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi –
沙瓦提因缘。尔时,天子答亚那,前世的外道导师,于夜已深时,以殊胜的容色照亮整个揭德林后,来到世尊处;来到后,礼敬世尊,站立于一旁。站立于一旁的天子答亚那在世尊面前说了这些偈颂——
‘‘Chinda sotaṃ parakkamma, kāme panuda brāhmaṇa;
「婆罗门,精勤地切断流,舍弃诸欲;
Nappahāya munī kāme, nekattamupapajjati.
不舍断诸欲的牟尼,不会生于一性。
‘‘Kayirā ce kayirāthenaṃ, daḷhamenaṃ parakkame;
「若应作此事,应以坚固力精勤;
Sithilo hi paribbājo, bhiyyo ākirate rajaṃ.
因为松懈的游方者,更多地扬起尘垢。
‘‘Akataṃ dukkaṭaṃ seyyo, pacchā tapati dukkaṭaṃ;
「未作恶行较好,恶行之后会烧灼;
Katañca sukataṃ seyyo, yaṃ katvā nānutappati.
已作善行较好,作了之后不追悔。
‘‘Kuso yathā duggahito, hatthamevānukantati;
「如同错握的古沙草,只会割伤手;
Sāmaññaṃ dupparāmaṭṭhaṃ, nirayāyūpakaḍḍhati.
错误执取的沙门行,会拖向地狱。
‘‘Yaṃ kiñci sithilaṃ kammaṃ, saṃkiliṭṭhañca yaṃ vataṃ;
「任何松懈的业,以及任何杂染的戒行;
Saṅkassaraṃ brahmacariyaṃ, na taṃ hoti mahapphala’’nti.
混杂的梵行,那不会有大果。
Idamavoca tāyano devaputto; idaṃ vatvā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyīti.
如是我闻。一时,世尊住在沙瓦提城揭达林给孤独园。那时迦叶天子于深夜时容色绝佳照耀整个揭达林来到世尊之处。来已礼敬世尊站于一边。站于一边的迦叶天子对世尊说:「尊者,世尊已显明比库,但未显明比库之教诫。」「迦叶,那么在此你应显明之。」「应学善说与亲近沙门之道,独自静坐及心之寂静。」迦叶天子如是说。大师认可。迦叶天子知『大师认可我』,礼敬世尊、右绕而于彼处消失。
Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi – ‘‘imaṃ, bhikkhave, rattiṃ tāyano nāma devaputto purāṇatitthakaro abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho, bhikkhave, tāyano devaputto mama santike imā gāthāyo abhāsi –
沙瓦提因缘。站于一边的迦叶天子于世尊前说此偈:「比库应修禅、心解脱,若希求心之达成;了知世间之生灭,善心、无所依、以此为利益。」
‘‘Chinda sotaṃ parakkamma, kāme panuda brāhmaṇa;
沙瓦提因缘。那时摩伽天子于深夜时容色绝佳照耀整个揭达林来到世尊之处。来已礼敬世尊站于一边。站于一边的摩伽天子以偈对世尊说:「断什么安眠?断什么不愁?何者非法品之灭,果德玛你所称许?」「断瞋则安眠,断瞋则不愁;瞋有毒根、甘味顶,伏彼者乃真胜者;诸圣赞叹断瞋,断此则不愁。」
Nappahāya munī kāme, nekattamupapajjati.
沙瓦提因缘。站于一边的马嘎达天子以偈对世尊说:「世间有几种光明,世间以之得显明?我前来欲请问世尊,我们如何了知之?」「世间有四种光明,此外第五不可得:日昼照耀,月夜照明,火于昼夜处处显明,正自觉者为诸光明中之最上,此光无上。」
‘‘Kayirā ce kayirāthenaṃ, daḷhamenaṃ parakkame;
若应作者应作此,应坚固地努力此;
Sithilo hi paribbājo, bhiyyo ākirate rajaṃ.
放逸的游方者,更多地积聚尘垢。
‘‘Akataṃ dukkaṭaṃ seyyo, pacchā tapati dukkaṭaṃ;
沙瓦提因缘。站于一边的般遮罗旃陀天子于世尊前说此偈:「广慧者实于障碍中得无障碍之处;他觉悟禅那,是佛陀、独隐之牛王、牟尼。」「般遮罗旃陀」——世尊说——「于障碍中亦得法以证涅槃;彼等获得念者善得定。」
Katañca sukataṃ seyyo, yaṃ katvā nānutappati.
造善业更好,造了之后不追悔。
‘‘Kuso yathā duggahito, hatthamevānukantati;
如同不善握持的古萨草,只会割伤手;
Sāmaññaṃ dupparāmaṭṭhaṃ, nirayāyūpakaḍḍhati.
难以舍弃沙门身,将拖向地狱。
‘‘Yaṃ kiñci sithilaṃ kammaṃ, saṃkiliṭṭhañca yaṃ vataṃ;
无论任何松懈的业,以及任何杂染的戒行;
Saṅkassaraṃ brahmacariyaṃ, na taṃ hoti mahapphala’’nti.
站于一边的吠奴天子于世尊前说此偈:「凡彼等亲近善至之人、投身果德玛教法、不放逸而学者皆有乐。」「凡于我所说诸语句中随学修禅者」——吠奴世尊说——「彼等按时不放逸,不受死之支配。」
‘‘Idamavoca, bhikkhave, tāyano devaputto, idaṃ vatvā maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyi. Uggaṇhātha, bhikkhave, tāyanagāthā; pariyāpuṇātha, bhikkhave, tāyanagāthā; dhāretha, bhikkhave, tāyanagāthā. Atthasaṃhitā, bhikkhave, tāyanagāthā ādibrahmacariyikā’’ti.
如是我闻。一时,世尊住在王舍城竹林栗鼠饲养处。那时长杖天子于深夜时容色绝佳照耀整个竹林来到世尊之处。来已礼敬世尊站于一边。站于一边的长杖天子于世尊前说此偈:「比库应修禅、心解脱,若希求心之达成;了知世间之生灭,善心、无所依、以此为利益。」
9. Candimasuttaṃ9. 月经
§90
Sāvatthinidānaṃ . Tena kho pana samayena candimā devaputto rāhunā asurindena gahito hoti. Atha kho candimā devaputto bhagavantaṃ anussaramāno tāyaṃ velāyaṃ imaṃ gāthaṃ abhāsi –
站于一边的旃檀那天子以偈对世尊说:「谁昼夜不懈能度瀑流?于无立足、无所依之深渊谁不沉?」「常具戒、具慧、善得定、精进勤奋、自立者能度难度之瀑流。离欲想、超越色缚者,喜贪已尽——彼于深渊不沉。」
‘‘Namo te buddha vīratthu, vippamuttosi sabbadhi;
站于一边的婆薮天子于世尊前说此偈:「犹如被枪所击,犹如头上燃烧;比库应具念游行,为断欲贪故。」「犹如被枪所击,犹如头上燃烧;比库应具念游行,为断身见故。」
Sambādhapaṭipannosmi, tassa me saraṇaṃ bhavā’’ti.
站于一边的须跋拉摩天子以偈对世尊说:「此心常恐惧,此意常不安,对于未生之苦以及已起之苦。若有无恐惧处,请您告诉我被问之事。」「离觉支与苦行、离诸根之防护、离一切舍弃,我于众生中不见安稳。」此语世尊说……便于彼处消失。
Atha kho bhagavā candimaṃ devaputtaṃ ārabbha rāhuṃ asurindaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
如是我闻。一时,世尊住在萨迦特。那时羯句陀天子于深夜时容色绝佳照耀整个安阇那林来到世尊之处。来已礼敬世尊站于一边。站于一边的羯句陀天子对世尊说:「沙门,您岂不快乐?」「朋友,我得了什么?」「若然,沙门,您愁苦否?」「朋友,我失去了什么?」「若然,沙门,您既不快乐也不愁苦?」「是,朋友。」「您岂非无恼,比库?您岂非无欢喜?您独坐时难道没有不乐袭击您?」「我实无恼,药叉,亦无欢喜;独坐时不乐亦不袭击我。」「您如何无恼、无欢喜?独坐时不乐如何不袭击您?」「欢喜者乃由恼生,恼者乃由欢喜生;比库无欢喜亦无恼——朋友,应如此知。」「我久已见此婆罗门般涅槃者:无恼亦无欢喜、度世间之染著。」
‘‘Tathāgataṃ arahantaṃ, candimā saraṇaṃ gato;
王舍城因缘。站于一边的郁多罗天子于世尊前说此偈:「生命被导,寿命短促;被老所导者无护。观察死亡之此恐惧,应作能导致乐之福。」「生命被导,寿命短促;被老所导者无护。观察死亡之此恐惧,求寂静者应舍世间之利。」
Rāhu candaṃ pamuñcassu, buddhā lokānukampakā’’ti.
拉胡,放开月亮!诸佛怜悯世间。
Atha kho rāhu asurindo candimaṃ devaputtaṃ muñcitvā taramānarūpo yena vepacitti asurindo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā saṃviggo lomahaṭṭhajāto ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho rāhuṃ asurindaṃ vepacitti asurindo gāthāya ajjhabhāsi –
如是我闻。一时,世尊住在沙瓦提城揭达林给孤独园。那时湿婆天子于深夜时容色绝佳照耀整个揭达林来到世尊之处。来已礼敬世尊站于一边。站于一边的湿婆天子于世尊前说此等偈:「应与善人相处,与善人结交。了解善人之正法者更胜,非更劣。应与善人相处,与善人结交。了解善人之正法者得慧,非由他。应与善人相处……愁中不愁。应与善人相处……得名誉。应与善人相处……得善趣。应与善人相处……长久住立。」那时世尊以偈回答湿婆天子:「应与善人相处……解脱一切苦。」
‘‘Kiṃ nu santaramānova, rāhu candaṃ pamuñcasi;
拉胡,为何颤抖着放开月亮?
Saṃviggarūpo āgamma, kiṃ nu bhītova tiṭṭhasī’’ti.
来到战栗相,为何你如受惊般站立?
‘‘Sattadhā me phale muddhā, jīvanto na sukhaṃ labhe;
愿我的头裂成七片,活着不得安乐。
Buddhagāthābhigītomhi, no ce muñceyya candima’’nti.
我被佛陀的偈颂所赞颂,月亮若不释放
10. Sūriyasuttaṃ10. 日经
§91
Sāvatthinidānaṃ. Tena kho pana samayena sūriyo devaputto rāhunā asurindena gahito hoti. Atha kho sūriyo devaputto bhagavantaṃ anussaramāno tāyaṃ velāyaṃ imaṃ gāthaṃ abhāsi –
站于一边的难陀天子于世尊前说此偈:「时光流逝,夜晚奔驰,年龄渐次舍离。观察死亡之此恐惧,应作能导致乐之福。」「时光流逝,夜晚奔驰,年龄渐次舍离。观察死亡之此恐惧,求寂静者应舍世间之利。」
‘‘Namo te buddha vīratthu, vippamuttosi sabbadhi;
站于一边的难提毗舍罗天子以偈对世尊说:「四轮、九门、充满贪欲所系、生于泥——大英雄,如何能前行?」「断皮带与皮绳、断恶之欲贪,拔起连根之渴爱——如是便能前行。」
Sambādhapaṭipannosmi, tassa me saraṇaṃ bhavā’’ti.
我已陷入困境,请您成为我的归依处。
Atha kho bhagavā sūriyaṃ devaputtaṃ ārabbha rāhuṃ asurindaṃ gāthāhi ajjhabhāsi –
如是我闻。一时,世尊住在王舍城竹林栗鼠饲养处。那时众多异门外道弟子天子——阿娑摩、娑诃利、涅伽、阿拘吒迦、吠迦婆利、摩那婆迦弥耶——于深夜时容色绝佳照耀整个竹林来到世尊之处。来已礼敬世尊站于一边。站于一边的天子阿娑摩关于布兰那迦叶于世尊前说此偈:「此处于截断、杀害、破损者中,迦叶不见恶,亦不见自己之福。他实施以信——彼师值得敬重。」那时娑诃利天子关于末伽梨瞿舍梨于世尊前说此偈:「以苦行、厌离、自制、能言能语而立于四制御,已见众生中之优胜者。」那时涅伽天子关于尼乾陀若提子于世尊前说此偈:「远厌、智、善自制于四御,以四制而宣说所见闻之所。」那时阿拘吒迦天子关于外道师于世尊前说此偈:「布兰那迦叶、末伽梨、尼乾陀、波拘陀咖吒那与删阇耶——僧伽尊师、大师——证得沙门之义;彼等实不远离善人。」那时吠迦婆利天子以偈答阿拘吒迦天子:「以邪狐吠与豺狼之啸,岂能等同狮之吼?赤身而谎、欺诳之师不能视为善人。」那时魔罗恶者附于吠迦婆利天子于世尊前说此偈:「彼等从事苦行、厌离、守卫独居;止住于色、执著于欲乐——此等愚人认为是彼岸,诸得意于此世者。」那时世尊知其为魔罗恶者后以偈对魔罗恶者说:「凡有色,无论此世或他世,及超越上方空中所闪耀者——魔罗,凡此一切悉皆为你所赞叹。你已诱饵鱼饵之投射。」那时摩那婆迦弥耶天子关于世尊于世尊前说此偈:「于一切住所中,王舍城竹林最胜;于一切人中,释迦族天中天之正自觉者最胜。」
‘‘Tathāgataṃ arahantaṃ, sūriyo saraṇaṃ gato;
「太阳归依如来、阿拉汉,
Rāhu sūriyaṃ pamuñcassu, buddhā lokānukampakā.
拉胡,请释放太阳,诸佛怜悯世间。
‘‘Yo andhakāre tamasi pabhaṅkaro,
「在黑暗、暗冥中的光明者,
Verocano maṇḍalī uggatejo;
威罗佳那,圆满者,炽盛光辉者;
Mā rāhu gilī caramantalikkhe,
拉胡,莫吞食在虚空中行走者,
Pajaṃ mamaṃ rāhu pamuñca sūriya’’nti.
拉胡,请释放我的子民太阳。」
Atha kho rāhu asurindo sūriyaṃ devaputtaṃ muñcitvā taramānarūpo yena vepacitti asurindo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā saṃviggo lomahaṭṭhajāto ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho rāhuṃ asurindaṃ vepacitti asurindo gāthāya ajjhabhāsi –
那时,阿修罗王拉胡释放了太阳天子,急速地前往阿修罗王韦巴吉帝之处;抵达后,惊恐、身毛竖立地站在一边。阿修罗王韦巴吉帝以偈颂对站在一边的阿修罗王拉胡说——
‘‘Kiṃ nu santaramānova, rāhu sūriyaṃ pamuñcasi;
「为何你颤抖着,罗睺,你释放太阳;
Saṃviggarūpo āgamma, kiṃ nu bhītova tiṭṭhasī’’ti.
你惊恐地来到,为何你恐惧地站立?」
‘‘Sattadhā me phale muddhā, jīvanto na sukhaṃ labhe;
「愿我的头裂成七片,活着不得安乐;
Buddhagāthābhigītomhi, no ce muñceyya sūriya’’nti.
我被佛陀的偈颂所唱,若我不释放太阳。」
Paṭhamo vaggo. · 第一品
Tassuddānaṃ –
其摘要——
Dve kassapā ca māgho ca, māgadho dāmali kāmado;
两位咖沙巴、马果、马嘎达、达马利、咖马多;
Pañcālacaṇḍo tāyano, candimasūriyena te dasāti.
般遮喇旃荼、答亚那,连同旃地玛与苏利亚,他们是十位。
2. Anāthapiṇḍikavaggo
2. 阿那他宾地咖品
1. Candimasasuttaṃ1. 月经
§92
Sāvatthinidānaṃ . Atha kho candimaso devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi . Ekamantaṃ ṭhito kho candimaso devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –
沙瓦提因缘。尔时,月天子于夜已深时,以殊胜的容色照亮整个揭德林后,来到世尊处;来到后,礼敬世尊,站立于一旁。站立于一旁的月天子在世尊面前说此偈:
‘‘Te hi sotthiṃ gamissanti, kacche vāmakase magā;
「那些鹿将安稳地前往腋窝与左肋,
Jhānāni upasampajja, ekodi nipakā satā’’ti.
证得诸禅那,专一、谨慎、具念。」
‘‘Te hi pāraṃ gamissanti, chetvā jālaṃva ambujo;
「他们将到达彼岸,如莲花切断网,
Jhānāni upasampajja, appamattā raṇañjahā’’ti.
证得诸禅那,不放逸者舍弃战场。」
2. Veṇḍusuttaṃ2. 温度经
§93
Ekamantaṃ ṭhito kho veṇḍu devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –
站立于一旁的韦度天子在世尊面前说此偈:
‘‘Sukhitāva te manujā, sugataṃ payirupāsiya;
「那些人真是快乐,亲近善逝,
Yuñjaṃ gotamasāsane, appamattā nu sikkhare’’ti.
精勤于果德玛的教诫,不放逸地学习。」
‘‘Ye me pavutte siṭṭhipade (veṇḍūti bhagavā),
「那些在我所说的教诫中修学的禅修者(世尊说:『韦奴』),
Anusikkhanti jhāyino;
他们随学修习禅那;
Kāle te appamajjantā,
他们适时不放逸,
Na maccuvasagā siyu’’nti.
不会落入死魔的控制。」
3. Dīghalaṭṭhisuttaṃ3. 长指经
§94
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho dīghalaṭṭhi devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ veḷuvanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho dīghalaṭṭhi devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –
如是我闻——一时,世尊住在王舍城竹林栗鼠饲养处。尔时,长指天子于夜深时分,以殊胜的光彩照亮整个竹林后,前往世尊之处;抵达后,礼敬世尊,站立一旁。站立一旁的长指天子在世尊面前说此偈:
‘‘Bhikkhu siyā jhāyī vimuttacitto,
「比库应是禅修者、心解脱者,
Ākaṅkhe ce hadayassānupattiṃ;
若希求心的无病,
Lokassa ñatvā udayabbayañca,
了知世间的生灭后,
Sucetaso anissito tadānisaṃso’’ti.
心清净、无所依,那是其利益。」
4. Nandanasuttaṃ4. 难德那经
§95
Ekamantaṃ ṭhito kho nandano devaputto bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
站在一旁的难陀那天子以偈颂对世尊说——
‘‘Pucchāmi taṃ gotama bhūripañña,
「我问你,果德玛,广慧者,
Anāvaṭaṃ bhagavato ñāṇadassanaṃ;
世尊无障碍的智见:
Kathaṃvidhaṃ sīlavantaṃ vadanti,
他们说怎样的人是具戒者,
Kathaṃvidhaṃ paññavantaṃ vadanti;
他们说怎样的人是具慧者;
Kathaṃvidho dukkhamaticca iriyati,
怎样的人超越苦而行,
Kathaṃvidhaṃ devatā pūjayantī’’ti.
怎样的人诸天人礼敬?」
‘‘Yo sīlavā paññavā bhāvitatto,
「具戒、具慧、已修习自己者,
Samāhito jhānarato satīmā;
得定、乐禅那、具念者;
Sabbassa sokā vigatā pahīnā,
一切愁已离去、已舍断,
Khīṇāsavo antimadehadhārī.
漏尽者、持最后身者。
‘‘Tathāvidhaṃ sīlavantaṃ vadanti,
「如是具戒者,他们称说,
Tathāvidhaṃ paññavantaṃ vadanti;
如是具慧者,他们称说;
Tathāvidho dukkhamaticca iriyati,
如是者,超越苦而行,
Tathāvidhaṃ devatā pūjayantī’’ti.
如是者,诸天人礼敬。」
5. Candanasuttaṃ5. 旃檀经
§96
Ekamantaṃ ṭhito kho candano devaputto bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
站在一边的旃檀天子以偈颂对世尊说——
‘‘Kathaṃsu tarati oghaṃ, rattindivamatandito;
「如何渡过瀑流,日夜不懈怠;
Appatiṭṭhe anālambe, ko gambhīre na sīdatī’’ti.
无立足处、无攀缘处,谁在深处不沉没?」
‘‘Sabbadā sīlasampanno, paññavā susamāhito;
「常达上,有慧、善得定;
Āraddhavīriyo pahitatto, oghaṃ tarati duttaraṃ.
精进勇猛、意志坚定者,渡过难渡的瀑流。
‘‘Virato kāmasaññāya, rūpasaṃyojanātigo;
「远离欲想,超越色结;
Nandīrāgaparikkhīṇo, so gambhīre na sīdatī’’ti.
喜贪已尽者,他在深处不沉没。」
6. Vāsudattasuttaṃ6. 瓦苏达德经
§97
Ekamantaṃ ṭhito kho vāsudatto devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –
站在一边的瓦苏达答天子在世尊面前说此偈——
‘‘Sattiyā viya omaṭṭho, ḍayhamānova matthake;
「犹如被刀刺伤,犹如头上燃烧,
Kāmarāgappahānāya, sato bhikkhu paribbaje’’ti.
为了断除欲贪,具念的比库应游行。」
‘‘Sattiyā viya omaṭṭho, ḍayhamānova matthake;
「犹如被刀刺伤,犹如头上燃烧,
Sakkāyadiṭṭhippahānāya, sato bhikkhu paribbaje’’ti.
为了断除有身见,具念的比库应游行。」
7. Subrahmasuttaṃ7. 苏梵天经
§98
Ekamantaṃ ṭhito kho subrahmā devaputto bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
站在一边的苏巴拉马天子以偈颂对世尊说:
‘‘Niccaṃ utrastamidaṃ cittaṃ, niccaṃ ubbiggamidaṃ mano;
「此心常恐惧,此意常惊慌,
Anuppannesu kicchesu , atho uppatitesu ca;
对于未生起的苦难,以及已生起的,
Sace atthi anutrastaṃ, taṃ me akkhāhi pucchito’’ti.
若有不恐惧者,请被问时告诉我。」
‘‘Nāññatra bojjhā tapasā , nāññatrindriyasaṃvarā;
「非不觉悟与苦行,非不诸根律仪;
Nāññatra sabbanissaggā, sotthiṃ passāmi pāṇina’’nti.
非不一切舍离,我见有生命者的安稳。」
‘‘Idamavoca…pe… tatthevantaradhāyī’’ti.
「此为所说……乃至……即于彼处消失。」
8. Kakudhasuttaṃ8. 咖古达经
§99
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sākete viharati añjanavane migadāye. Atha kho kakudho devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ añjanavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho kakudho devaputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘nandasi, samaṇā’’ti? ‘‘Kiṃ laddhā, āvuso’’ti? ‘‘Tena hi, samaṇa, socasī’’ti? ‘‘Kiṃ jīyittha, āvuso’’ti? ‘‘Tena hi, samaṇa, neva nandasi na ca socasī’’ti? ‘‘Evamāvuso’’ti.
如是我闻——一时,世尊住在萨咖答,安阇那林鹿野苑。时,咖古多天子于夜已深时,以殊胜的容色照亮整个安阇那林,前往世尊之处;抵达后,礼敬世尊,站立于一旁。站立于一旁的咖古多天子对世尊如是说——「沙门欢喜吗?」「得到什么,贤友?」「那么,沙门,你忧愁吗?」「失去什么,贤友?」「那么,沙门,你既不欢喜也不忧愁吗?」「如是,贤友。」
‘‘Kacci tvaṃ anagho bhikkhu, kacci nandī na vijjati;
「你是否无恼比库,是否不存在欢喜;
Kacci taṃ ekamāsīnaṃ, aratī nābhikīratī’’ti.
是否独自而坐的你,不乐不侵袭?」
‘‘Anagho ve ahaṃ yakkha, atho nandī na vijjati;
「我确实无恼,亚卡,而且不存在欢喜;
Atho maṃ ekamāsīnaṃ, aratī nābhikīratī’’ti.
而且独自而坐的我,不乐不侵袭。」
‘‘Kathaṃ tvaṃ anagho bhikkhu, kathaṃ nandī na vijjati;
「比库,你如何无恼?如何没有喜?」
Kathaṃ taṃ ekamāsīnaṃ, aratī nābhikīratī’’ti.
「如何独自而坐,不乐不侵袭你?」
‘‘Aghajātassa ve nandī, nandījātassa ve aghaṃ;
「确实,恼生者有喜,喜生者有恼;」
Anandī anagho bhikkhu, evaṃ jānāhi āvuso’’ti.
「无喜无恼的比库,朋友,你应如此了知。」
‘‘Cirassaṃ vata passāmi, brāhmaṇaṃ parinibbutaṃ;
「确实很久了,我见到般涅槃的婆罗门;」
Anandiṃ anaghaṃ bhikkhuṃ, tiṇṇaṃ loke visattika’’nti.
「无喜无恼的比库,已渡世间的执着。」
9. Uttarasuttaṃ9. 伍答喇经
§100
Rājagahanidānaṃ . Ekamantaṃ ṭhito kho uttaro devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –
王舍城因缘。站在一旁的伍答拉天子在世尊面前说此偈:「
‘‘Upanīyati jīvitamappamāyu,
「寿命被带来,寿命短少,」
Jarūpanītassa na santi tāṇā;
对于被老所逼迫者,没有庇护所;
Etaṃ bhayaṃ maraṇe pekkhamāno,
见到死亡中的这个怖畏,
Puññāni kayirātha sukhāvahānī’’ti.
应作带来安乐的诸福德。
‘‘Upanīyati jīvitamappamāyu,
寿命短少,生命被带走,
Jarūpanītassa na santi tāṇā;
对于被老所逼迫者,没有庇护所;
Etaṃ bhayaṃ maraṇe pekkhamāno,
见到死亡中的这个怖畏,
Lokāmisaṃ pajahe santipekkho’’ti.
寻求寂静者应舍弃世间的诱饵。
10. Anāthapiṇḍikasuttaṃ10. 给孤独经
§101
Ekamantaṃ ṭhito kho anāthapiṇḍiko devaputto bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi –
站在一旁的阿那他宾地咖天子在世尊面前说了这些偈颂——
‘‘Idañhi taṃ jetavanaṃ, isisaṅghanisevitaṃ;
「这揭德林,为仙人僧团所亲近;
Āvutthaṃ dhammarājena, pītisañjananaṃ mama.
为法王所住,生起我的喜悦。
‘‘Kammaṃ vijjā ca dhammo ca, sīlaṃ jīvitamuttamaṃ;
「业、明与法,戒、最上命,
Etena maccā sujjhanti, na gottena dhanena vā.
依此诸人清净,非依种姓或财富。
‘‘Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṃ atthamattano;
「因此,贤智之人,见自己之利益,
Yoniso vicine dhammaṃ, evaṃ tattha visujjhati.
如理思择法,如此于此清净。
‘‘Sāriputtova paññāya, sīlena upasamena ca;
「沙利子以慧,以戒与寂止,
Yopi pāraṅgato bhikkhu, etāvaparamo siyā’’ti.
即使已到彼岸的比库,至多也只是这样。」
Idamavoca anāthapiṇḍiko devaputto. Idaṃ vatvā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyīti.
阿那他宾地咖天子说了此。说了此之后,礼敬世尊,作右绕,当场隐没。
Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi – ‘‘imaṃ, bhikkhave, rattiṃ aññataro devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho, bhikkhave, so devaputto mama santike imā gāthāyo abhāsi –
那时,世尊于那夜过后,召唤诸比库:「诸比库,今夜,某位天子以殊胜的容色,照亮整个揭德林,来到我这里;来到之后,礼敬我,站立在一旁。诸比库,站立在一旁的那位天子,在我面前说了这些偈颂——
‘‘Idañhi taṃ jetavanaṃ, isisaṅghanisevitaṃ;
「这确实是揭德林,诸仙人僧团所亲近;
Āvutthaṃ dhammarājena, pītisañjananaṃ mama.
法王所住,生起我的喜悦。
‘‘Kammaṃ vijjā ca dhammo ca, sīlaṃ jīvitamuttamaṃ;
业、明与法,戒、最上的生活;
Etena maccā sujjhanti, na gottena dhanena vā.
依此诸人清净,非依种姓或财富。
‘‘Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṃ atthamattano;
因此,贤智之人,见自己的利益;
Yoniso vicine dhammaṃ, evaṃ tattha visujjhati.
如理地审察法,如此在那里清净。」
‘‘Sāriputtova paññāya, sīlena upasamena ca;
「沙利子以慧、以戒、以寂静,
Yopi pāraṅgato bhikkhu, etāvaparamo siyā’’ti.
即使是已到彼岸的比库,也只能达到这个程度。」
‘‘Idamavoca, bhikkhave, so devaputto. Idaṃ vatvā maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyī’’ti.
「诸比库!那位天子说了这些。说了这些之后,礼敬我,作右绕,就在那里消失了。」
Evaṃ vutte, āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘so hi nūna, bhante, anāthapiṇḍiko devaputto bhavissati. Anāthapiṇḍiko gahapati āyasmante sāriputte abhippasanno ahosī’’ti. ‘‘Sādhu sādhu, ānanda, yāvatakaṃ kho, ānanda, takkāya pattabbaṃ anuppattaṃ taṃ tayā. Anāthapiṇḍiko hi so, ānanda, devaputto’’ti.
如是说已,具寿阿难对世尊如此说:「尊者!那位确实应该是阿那他宾地咖天子。阿那他宾地咖居士对具寿沙利子极为净信。」「善哉!善哉!阿难!阿难!凡是以推理所能达到的,你已达到了。阿难!那位确实是阿那他宾地咖天子。」
Anāthapiṇḍikavaggo dutiyo. · 给孤独品第二
Tassuddānaṃ –
其摄颂——
Candimaso ca veṇḍu ca, dīghalaṭṭhi ca nandano;
旃檀摩与韦奴,长爪与难陀,
Candano vāsudatto ca, subrahmā kakudhena ca;
旃檀那与瓦苏达答,苏梵天与咖古达,
Uttaro navamo vutto, dasamo anāthapiṇḍikoti.
第九说为伍答拉,第十为阿那他宾地咖。
3. Nānātitthiyavaggo
3. 诸外道品
1. Sivasuttaṃ1. 西瓦经
§102
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sivo devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho sivo devaputto bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi –
如是我闻——一时,世尊住在沙瓦提城揭德林给孤独园。尔时,西瓦天人于夜深时分,以殊胜的光辉照亮整个揭德林后,来到世尊处;到达后,礼敬世尊,站立一旁。站立一旁的西瓦天人在世尊面前说了这些偈颂——
‘‘Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ;
「应与善人相处,应与善人交往;
Sataṃ saddhammamaññāya, seyyo hoti na pāpiyo.
了知善人的正法,会变得更好而非更坏。
‘‘Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ;
应与善人相处,应与善人交往;
Sataṃ saddhammamaññāya, paññā labbhati nāññato.
了知善人的正法,获得智慧而非从他处。
‘‘Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ;
应与善人相处,应与善人交往;
Sataṃ saddhammamaññāya, sokamajjhe na socati.
了知善人的正法,在忧愁中不忧愁。」
‘‘Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ;
「应与善人交往,应与善人建立友谊;
Sataṃ saddhammamaññāya, ñātimajjhe virocati.
了知善人的正法,在亲族中闪耀。
‘‘Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ;
应与善人交往,应与善人建立友谊;
Sataṃ saddhammamaññāya, sattā gacchanti suggatiṃ.
了知善人的正法,诸有情前往善趣。
‘‘Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ;
应与善人交往,应与善人建立友谊;
Sataṃ saddhammamaññāya, sattā tiṭṭhanti sātata’’nti.
了知善人的正法,诸有情常住安乐。」
Atha kho bhagavā sivaṃ devaputtaṃ gāthāya paccabhāsi –
于是世尊以偈颂回答西瓦天子:
‘‘Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ;
「应与善人交往,应与善人建立友谊;
Sataṃ saddhammamaññāya, sabbadukkhā pamuccatī’’ti.
了知百种正法后,他从一切苦解脱。
2. Khemasuttaṃ2. 凯玛经
§103
Ekamantaṃ ṭhito kho khemo devaputto bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi –
站在一边的凯玛天子在世尊面前说了这些偈颂——
‘‘Caranti bālā dummedhā, amitteneva attanā;
「愚者、劣慧者行走,如同自己的敌人;
Karontā pāpakaṃ kammaṃ, yaṃ hoti kaṭukapphalaṃ.
造作恶业,那会有苦果报。
‘‘Na taṃ kammaṃ kataṃ sādhu, yaṃ katvā anutappati;
「那业造作不善,造作后会追悔;
Yassa assumukho rodaṃ, vipākaṃ paṭisevati.
他泪流满面哭泣,受用果报。
‘‘Tañca kammaṃ kataṃ sādhu, yaṃ katvā nānutappati;
「那业造作善,造作后不追悔;
Yassa patīto sumano, vipākaṃ paṭisevati.
他欢喜、意悦,受用果报。
‘‘Paṭikacceva taṃ kayirā, yaṃ jaññā hitamattano;
「应预先做那些,知道对自己有益的事;
Na sākaṭikacintāya, mantā dhīro parakkame.
智者不应以车夫之思,贤者应精勤努力。
‘‘Yathā sākaṭiko maṭṭhaṃ , samaṃ hitvā mahāpathaṃ;
「犹如车夫舍弃平坦的大道,
Visamaṃ maggamāruyha, akkhacchinnova jhāyati.
攀登崎岖的道路,车轴断裂而忧愁。
‘‘Evaṃ dhammā apakkamma, adhammamanuvattiya;
「如是舍弃正法,随行非法,
Mando maccumukhaṃ patto, akkhacchinnova jhāyatī’’ti.
愚者到达死亡之口,如车轴断裂而忧愁。」
3. Serīsuttaṃ3. 谢利经
§104
Ekamantaṃ ṭhito kho serī devaputto bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
站在一旁的些哩天子以偈颂对世尊说:
‘‘Annamevābhinandanti , ubhaye devamānusā;
「天人与人两者,都只欢喜食物;
Atha ko nāma so yakkho, yaṃ annaṃ nābhinandatī’’ti.
「那么,那位不喜悦食物的亚卡是谁呢?」
‘‘Ye naṃ dadanti saddhāya, vippasannena cetasā;
「凡以信、以净信之心施与他者,
Tameva annaṃ bhajati, asmiṃ loke paramhi ca.
他在此世与他世,正享用那食物。
‘‘Tasmā vineyya maccheraṃ, dajjā dānaṃ malābhibhū;
「因此,调伏悭吝,战胜垢秽者应施与布施;
Puññāni paralokasmiṃ, patiṭṭhā honti pāṇina’’nti.
诸福德在他世,是众生的依处。」
‘‘Acchariyaṃ , bhante, abbhutaṃ, bhante! Yāvasubhāsitamidaṃ, bhante, bhagavatā –
「尊者,不可思议!尊者,未曾有!尊者,此为世尊所善说——
‘‘Ye naṃ dadanti saddhāya, vippasannena cetasā;
「凡以信、以净信之心施与他者,
Tameva annaṃ bhajati, asmiṃ loke paramhi ca.
他在此世与他世,正享用那食物。
‘‘Tasmā vineyya maccheraṃ, dajjā dānaṃ malābhibhū;
「因此,调伏悭吝后,施者应施与布施,克服垢染者;
Puññāni paralokasmiṃ, patiṭṭhā honti pāṇina’’nti.
诸福德在来世,是众生的依处。」
‘‘Bhūtapubbāhaṃ, bhante, sirī nāma rājā ahosiṃ dāyako dānapati dānassa vaṇṇavādī. Tassa mayhaṃ, bhante, catūsu dvāresu dānaṃ dīyittha samaṇa-brāhmaṇa-kapaṇaddhika-vanibbakayācakānaṃ. Atha kho maṃ, bhante, itthāgāraṃ upasaṅkamitvā etadavoca – ‘devassa kho dānaṃ dīyati; amhākaṃ dānaṃ na dīyati. Sādhu mayampi devaṃ nissāya dānāni dadeyyāma, puññāni kareyyāmā’ti. Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi – ‘ahaṃ khosmi dāyako dānapati dānassa vaṇṇavādī. Dānaṃ dassāmāti vadante kinti vadeyya’nti? So khvāhaṃ, bhante, paṭhamaṃ dvāraṃ itthāgārassa adāsiṃ. Tattha itthāgārassa dānaṃ dīyittha; mama dānaṃ paṭikkami.
「尊者,过去世我曾是名为西哩的国王,是施者、施主、赞叹布施者。尊者,我在四个城门施与布施给沙门、婆罗门、贫穷者、流浪者、乞讨者。尊者,那时后宫来到我处说:『天王施与布施;我们不施与布施。善哉!我们也依靠天王施与诸布施,作诸福德。』尊者,我这样想:『我是施者、施主、赞叹布施者。对说「我将施与布施」者,我能说什么呢?』尊者,我把第一个城门给了后宫。在那里,后宫施与布施;我的布施减少了。
‘‘Atha kho maṃ, bhante, khattiyā anuyantā upasaṅkamitvā etadavocuṃ – ‘devassa kho dānaṃ dīyati; itthāgārassa dānaṃ dīyati; amhākaṃ dānaṃ na dīyati. Sādhu mayampi devaṃ nissāya dānāni dadeyyāma, puññāni kareyyāmā’ti . Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi – ‘ahaṃ khosmi dāyako dānapati dānassa vaṇṇavādī. Dānaṃ dassāmāti vadante kinti vadeyya’nti ? So khvāhaṃ, bhante, dutiyaṃ dvāraṃ khattiyānaṃ anuyantānaṃ adāsiṃ. Tattha khattiyānaṃ anuyantānaṃ dānaṃ dīyittha, mama dānaṃ paṭikkami.
「尊者,那时刹帝利随从们来到我处说:『天王施与布施;后宫施与布施;我们不施与布施。善哉!我们也依靠天王施与诸布施,作诸福德。』尊者,我这样想:『我是施者、施主、赞叹布施者。对说「我将施与布施」者,我能说什么呢?』尊者,我把第二个城门给了刹帝利随从们。在那里,刹帝利随从们施与布施,我的布施减少了。
‘‘Atha kho maṃ, bhante, balakāyo upasaṅkamitvā etadavoca – ‘devassa kho dānaṃ dīyati; itthāgārassa dānaṃ dīyati; khattiyānaṃ anuyantānaṃ dānaṃ dīyati; amhākaṃ dānaṃ na dīyati. Sādhu mayampi devaṃ nissāya dānāni dadeyyāma, puññāni kareyyāmā’ti. Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi – ‘ahaṃ khosmi dāyako dānapati dānassa vaṇṇavādī. Dānaṃ dassāmāti vadante kinti vadeyya’nti? So khvāhaṃ bhante, tatiyaṃ dvāraṃ balakāyassa adāsiṃ. Tattha balakāyassa dānaṃ dīyittha, mama dānaṃ paṭikkami.
「尊者,那时军队来到我处说:『天王施与布施;后宫施与布施;刹帝利随从们施与布施;我们不施与布施。善哉!我们也依靠天王施与诸布施,作诸福德。』尊者,我这样想:『我是施者、施主、赞叹布施者。对说「我将施与布施」者,我能说什么呢?』尊者,我把第三个城门给了军队。在那里,军队施与布施,我的布施减少了。
‘‘Atha kho maṃ, bhante, brāhmaṇagahapatikā upasaṅkamitvā etadavocuṃ – ‘devassa kho dānaṃ dīyati; itthāgārassa dānaṃ dīyati; khattiyānaṃ anuyantānaṃ dānaṃ dīyati; balakāyassa dānaṃ dīyati; amhākaṃ dānaṃ na dīyati. Sādhu mayampi devaṃ nissāya dānāni dadeyyāma, puññāni kareyyāmā’ti. Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi – ‘ahaṃ khosmi dāyako dānapati dānassa vaṇṇavādī. Dānaṃ dassāmāti vadante kinti vadeyya’nti? So khvāhaṃ, bhante, catutthaṃ dvāraṃ brāhmaṇagahapatikānaṃ adāsiṃ. Tattha brāhmaṇagahapatikānaṃ dānaṃ dīyittha, mama dānaṃ paṭikkami.
「尊者,那时婆罗门居士们来到我处说:『天王施与布施;后宫施与布施;刹帝利随从们施与布施;军队施与布施;我们不施与布施。善哉!我们也依靠天王施与诸布施,作诸福德。』尊者,我这样想:『我是施者、施主、赞叹布施者。对说「我将施与布施」者,我能说什么呢?』尊者,我把第四个城门给了婆罗门居士们。在那里,婆罗门居士们施与布施,我的布施减少了。
‘‘Atha kho maṃ, bhante, purisā upasaṅkamitvā etadavocuṃ – ‘na kho dāni devassa koci dānaṃ dīyatī’ti. Evaṃ vuttāhaṃ, bhante, te purise etadavocaṃ – ‘tena hi, bhaṇe, yo bāhiresu janapadesu āyo sañjāyati tato upaḍḍhaṃ antepure pavesetha, upaḍḍhaṃ tattheva dānaṃ detha samaṇa-brāhmaṇa-kapaṇaddhika-vanibbaka-yācakāna’nti . So khvāhaṃ, bhante, evaṃ dīgharattaṃ katānaṃ puññānaṃ evaṃ dīgharattaṃ katānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ pariyantaṃ nādhigacchāmi – ettakaṃ puññanti vā ettako puññavipākoti vā ettakaṃ sagge ṭhātabbanti vāti. Acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante! Yāvasubhāsitamidaṃ, bhante, bhagavatā –
「尊者,那时人们来到我处说:『现在天王不再施与任何布施了。』尊者,如此说时,我对那些人说:『那么,贤者们,凡在外地诸国所生的收入,一半送入内宫,一半就在那里施与布施给沙门、婆罗门、贫穷者、流浪者、乞讨者。』尊者,我如此长时间所作的诸福德,如此长时间所作的诸善法,我找不到边际——这么多福德,或这么多福德果报,或应在天界住这么久。尊者,不可思议!尊者,未曾有!尊者,这确实是世尊所善说的——
‘‘Ye naṃ dadanti saddhāya, vippasannena cetasā;
「凡以信施与他,以净信心;
Tameva annaṃ bhajati, asmiṃ loke paramhi ca.
他在此世与他世,享用那食物。
‘‘Tasmā vineyya maccheraṃ, dajjā dānaṃ malābhibhū;
「因此,调伏悭吝,胜垢者应施与布施;
Puññāni paralokasmiṃ, patiṭṭhā honti pāṇina’’nti.
诸福德在他世,是众生的依处。」
4. Ghaṭīkārasuttaṃ4. 嘎提咖喇经
§105
Ekamantaṃ ṭhito kho ghaṭīkāro devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –
伽提咖拉天子站在一边,在世尊面前说此偈:
‘‘Avihaṃ upapannāse, vimuttā satta bhikkhavo;
「七位比库已生于无烦天,已解脱,
Rāgadosaparikkhīṇā, tiṇṇā loke visattika’’nti.
贪嗔已尽,已超越世间的执着。」
‘‘Ke ca te ataruṃ paṅkaṃ, maccudheyyaṃ suduttaraṃ;
「谁超越了泥沼,极难超越的死魔境域?
Ke hitvā mānusaṃ dehaṃ, dibbayogaṃ upaccagu’’nti.
谁舍弃人身,获得天界之轭?」
‘‘Upako palagaṇḍo ca, pukkusāti ca te tayo;
「伍巴咖、巴喇甘多、布库沙帝,他们三人;
Bhaddiyo khaṇḍadevo ca, bāhuraggi ca saṅgiyo ;
巴地亚、康达德瓦,以及桑义的巴胡拉义;
Te hitvā mānusaṃ dehaṃ, dibbayogaṃ upaccagu’’nti.
他们舍弃人身后,获得了天界的结生。」
‘‘Kusalī bhāsasī tesaṃ, mārapāsappahāyinaṃ;
「你善说他们这些已舍离魔索者;
Kassa te dhammamaññāya, acchiduṃ bhavabandhana’’nti.
他们了知谁的法后,断除了有的束缚?」
‘‘Na aññatra bhagavatā, nāññatra tava sāsanā;
「不离世尊,不离你的教导;
Yassa te dhammamaññāya, acchiduṃ bhavabandhanaṃ.
他们了知你的法后,断除了有的束缚。
‘‘Yattha nāmañca rūpañca, asesaṃ uparujjhati;
「在那里,名与色,无余地被灭尽;
Taṃ te dhammaṃ idhaññāya, acchiduṃ bhavabandhana’’nti.
在此了知彼法后,你已切断有之束缚。」
‘‘Gambhīraṃ bhāsasī vācaṃ, dubbijānaṃ sudubbudhaṃ;
「你说深奥之语,难以了知、极难觉悟;
Kassa tvaṃ dhammamaññāya, vācaṃ bhāsasi īdisa’’nti.
你了知谁的法后,说出如此之语?」
‘‘Kumbhakāro pure āsiṃ, vekaḷiṅge ghaṭīkaro;
「我以前是陶师,在韦咖陵嘎的嘎帝咖喇;
Mātāpettibharo āsiṃ, kassapassa upāsako.
我奉养父母,是咖沙巴的近事男。
‘‘Virato methunā dhammā, brahmacārī nirāmiso;
「我远离交媾法,是梵行者、离欲者;
Ahuvā te sagāmeyyo, ahuvā te pure sakhā.
我曾是你的同村人,我曾是你以前的朋友。
‘‘Sohamete pajānāmi, vimutte satta bhikkhavo;
「我了知他们,七位已解脱的比库;
Rāgadosaparikkhīṇe, tiṇṇe loke visattika’’nti.
贪欲与嗔恚已尽,已超越世间的执著。
‘‘Evametaṃ tadā āsi, yathā bhāsasi bhaggava;
「确实如此,当时就是那样,正如你所说的,跋嘎瓦;
Kumbhakāro pure āsi, vekaḷiṅge ghaṭīkaro.
从前是陶工,在韦咖陵嘎,名叫嘎帝咖喇。
‘‘Mātāpettibharo āsi, kassapassa upāsako;
「他奉养父母,是咖沙巴的近事男;
Virato methunā dhammā, brahmacārī nirāmiso;
远离淫欲法,是梵行者,无欲者;
Ahuvā me sagāmeyyo, ahuvā me pure sakhā’’ti.
他曾是我的同村人,他曾是我从前的朋友。」
‘‘Evametaṃ purāṇānaṃ, sahāyānaṃ ahu saṅgamo;
「确实如此,古昔的朋友们,有了相会;
Ubhinnaṃ bhāvitattānaṃ, sarīrantimadhārina’’nti.
两人都已修习自己,持有最后身。」
5. Jantusuttaṃ5. 赞度经
§106
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ sambahulā bhikkhū, kosalesu viharanti himavantapasse araññakuṭikāya uddhatā unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā muṭṭhassatino asampajānā asamāhitā vibbhantacittā pākatindriyā.
如是我闻——一时,众多比库住在国萨拉国,在雪山侧的林野小屋,掉举、轻浮、轻躁、饶舌、杂语、失念、不正知、不得定、心散乱、诸根放逸。
Atha kho jantu devaputto tadahuposathe pannarase yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū gāthāhi ajjhabhāsi –
时,天子然都于那伍波萨他日的十五日,前往那些比库处;抵达后,以偈颂对那些比库说——
‘‘Sukhajīvino pure āsuṃ, bhikkhū gotamasāvakā;
「往昔果德玛弟子诸比库,生活安乐;
Anicchā piṇḍamesanā , anicchā sayanāsanaṃ;
无欲求地行乞食,无欲求地用卧坐具;
Loke aniccataṃ ñatvā, dukkhassantaṃ akaṃsu te.
知世间无常性,彼等作了苦的终结。
‘‘Dupposaṃ katvā attānaṃ, gāme gāmaṇikā viya;
使自己难以养育,犹如村中的村长;
Bhutvā bhutvā nipajjanti, parāgāresu mucchitā.
食后食后而卧,贪著于他人之家。
‘‘Saṅghassa añjaliṃ katvā, idhekacce vadāmahaṃ ;
向僧团合掌后,我在此对某些人说;」
Apaviddhā anāthā te, yathā petā tatheva te .
他们被舍弃、无依,如同饿鬼一般。
‘‘Ye kho pamattā viharanti, te me sandhāya bhāsitaṃ;
「凡放逸而住者,我对他们说此;凡不放逸而住者,我们向他们礼敬。」
Ye appamattā viharanti, namo tesaṃ karomaha’’nti.
「凡不放逸而住者,我们向他们礼敬。」
6. Rohitassasuttaṃ6. 罗希德萨经
§107
Sāvatthinidānaṃ. Ekamantaṃ ṭhito kho rohitasso devaputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘yattha nu kho, bhante, na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati, sakkā nu kho so, bhante, gamanena lokassa anto ñātuṃ vā daṭṭhuṃ vā pāpuṇituṃ vā’’ti? ‘‘Yattha kho, āvuso, na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati, nāhaṃ taṃ gamanena lokassa antaṃ ñāteyyaṃ daṭṭheyyaṃ patteyyanti vadāmī’’ti.
沙瓦提因缘。站在一边的罗希答沙天子对世尊如此说:「尊者,在那不生、不老、不死、不死没、不再生之处,尊者,能以行走而知、见、到达世间的边际吗?」「朋友,在那不生、不老、不死、不死没、不再生之处,我不说能以行走而知、见、到达世间的边际。」
‘‘Acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante! Yāvasubhāsitamidaṃ, bhante, bhagavatā – ‘yattha kho, āvuso, na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati, nāhaṃ taṃ gamanena lokassa antaṃ ñāteyyaṃ daṭṭheyyaṃ patteyyanti vadāmī’ti.
「尊者,不可思议!尊者,未曾有!尊者,此为世尊所善说——『朋友,在那不生、不老、不死、不死没、不再生之处,我不说能以行走而知、见、到达世间的边际。』
‘‘Bhūtapubbāhaṃ, bhante, rohitasso nāma isi ahosiṃ bhojaputto iddhimā vehāsaṅgamo. Tassa mayhaṃ, bhante, evarūpo javo ahosi; seyyathāpi nāma daḷhadhammā dhanuggaho susikkhito katahattho katayoggo katūpāsano lahukena asanena appakasireneva tiriyaṃ tālacchāyaṃ atipāteyya. Tassa mayhaṃ, bhante, evarūpo padavītihāro ahosi; seyyathāpi nāma puratthimā samuddā pacchimo samuddo. Tassa mayhaṃ, bhante, evarūpaṃ icchāgataṃ uppajji – ‘ahaṃ gamanena lokassa antaṃ pāpuṇissāmī’ti. So khvāhaṃ, bhante, evarūpena javena samannāgato evarūpena ca padavītihārena aññatreva asita-pīta-khāyita-sāyitā aññatra uccāra-passāvakammā aññatra niddākilamathapaṭivinodanā vassasatāyuko vassasatajīvī vassasataṃ gantvā appatvāva lokassa antaṃ antarāva kālaṅkato.
「尊者,过去世我名为罗希答沙仙人,是婆罗门之子,具神通,能于空中行走。尊者,我有如此之速度;譬如强健的弓手,善受训练、手法纯熟、修习有成、善于瞄准,能以轻箭、少用力而轻易射过棕榈树影。尊者,我有如此之步幅;譬如从东海到西海。尊者,我生起如此之欲求——『我将以行走到达世间的边际。』尊者,我具足如此之速度与如此之步幅,除了食、饮、嚼、尝之外,除了大小便之外,除了消除睡眠疲劳之外,寿命百岁、活百岁、行走百年,未到达世间的边际,中途即命终。
‘‘Acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante! Yāvasubhāsitamidaṃ, bhante, bhagavatā – ‘yattha kho, āvuso, na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati, nāhaṃ taṃ gamanena lokassa antaṃ ñāteyyaṃ daṭṭheyyaṃ patteyyanti vadāmī’’’ti.
「尊者,不可思议!尊者,未曾有!尊者,此为世尊所善说——『朋友,在那不生、不老、不死、不死没、不再生之处,我不说能以行走而知、见、到达世间的边际。』」
‘‘Na kho panāhaṃ, āvuso, appatvā lokassa antaṃ dukkhassa antakiriyaṃ vadāmi. Api ca khvāhaṃ, āvuso, imasmiṃyeva byāmamatte kaḷevare sasaññimhi samanake lokañca paññapemi lokasamudayañca lokanirodhañca lokanirodhagāminiñca paṭipadanti.
「然而,朋友,我不说不到达世间的边际而能作苦的终结。朋友,我就在此一寻之身,有想、有意的,施设世间、世间集、世间灭与导向世间灭之道。
‘‘Gamanena na pattabbo, lokassanto kudācanaṃ;
「世界的边际,无论何时,都不能以行走到达;
Na ca appatvā lokantaṃ, dukkhā atthi pamocanaṃ.
不到达世界的边际,就没有从苦的解脱。
‘‘Tasmā have lokavidū sumedho,
「因此,确实,知世间者、善慧者,
Lokantagū vusitabrahmacariyo;
到达世间边际者、已行梵行者;
Lokassa antaṃ samitāvi ñatvā,
已知世间的边际是寂静的,
Nāsīsati lokamimaṃ parañcā’’ti.
他不希求此世间与彼世间。」
7. Nandasuttaṃ7. 难德经
§108
Ekamantaṃ ṭhito kho nando devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –
站在一边的难陀天子在世尊面前说了这首偈颂——
‘‘Accenti kālā tarayanti rattiyo,
「时光流逝,夜晚过去,
Vayoguṇā anupubbaṃ jahanti;
诸年龄段次第舍离;
Etaṃ bhayaṃ maraṇe pekkhamāno,
见此死亡中的怖畏,
Puññāni kayirātha sukhāvahānī’’ti.
应作带来安乐的诸福德。」
‘‘Accenti kālā tarayanti rattiyo,
「诸时过去,诸夜度过,
Vayoguṇā anupubbaṃ jahanti;
诸年龄段次第舍离;
Etaṃ bhayaṃ maraṇe pekkhamāno,
见此死亡中的怖畏,
Lokāmisaṃ pajahe santipekkho’’ti.
寻求寂静者应舍弃世间之饵。」
8. Nandivisālasuttaṃ8. 难帝维萨喇经
§109
Ekamantaṃ ṭhito kho nandivisālo devaputto bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
站在一边的难地维沙喇天子以偈颂对世尊说——
‘‘Catucakkaṃ navadvāraṃ, puṇṇaṃ lobhena saṃyutaṃ;
「四轮九门,充满与贪结合;
Paṅkajātaṃ mahāvīra, kathaṃ yātrā bhavissatī’’ti.
生于泥沼,大雄,如何能前进?」
‘‘Chetvā naddhiṃ varattañca, icchālobhañca pāpakaṃ;
「切断束缚与绳索,以及恶的欲贪;
Samūlaṃ taṇhamabbuyha, evaṃ yātrā bhavissatī’’ti.
连根拔除渴爱,如此能前进。」
9. Susimasuttaṃ9. 苏西玛经
§110
Sāvatthinidānaṃ . Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ ānandaṃ bhagavā etadavoca – ‘‘tuyhampi no, ānanda, sāriputto ruccatī’’ti?
沙瓦提因缘。尔时,具寿阿难陀前往世尊处;抵达后,礼敬世尊,坐于一旁。世尊对坐于一旁的具寿阿难陀说:「阿难陀,沙利子也令你喜悦吗?」
‘‘Kassa hi nāma, bhante, abālassa aduṭṭhassa amūḷhassa avipallatthacittassa āyasmā sāriputto na rucceyya? Paṇḍito, bhante, āyasmā sāriputto . Mahāpañño, bhante, āyasmā sāriputto. Puthupañño, bhante, āyasmā sāriputto. Hāsapañño , bhante, āyasmā sāriputto. Javanapañño, bhante, āyasmā sāriputto. Tikkhapañño, bhante, āyasmā sāriputto. Nibbedhikapañño, bhante, āyasmā sāriputto. Appiccho, bhante, āyasmā sāriputto. Santuṭṭho, bhante, āyasmā sāriputto. Pavivitto, bhante, āyasmā sāriputto. Asaṃsaṭṭho, bhante, āyasmā sāriputto. Āraddhavīriyo, bhante, āyasmā sāriputto. Vattā, bhante, āyasmā sāriputto. Vacanakkhamo, bhante, āyasmā sāriputto. Codako, bhante, āyasmā sāriputto. Pāpagarahī, bhante, āyasmā sāriputto. Kassa hi nāma, bhante, abālassa aduṭṭhassa amūḷhassa avipallatthacittassa āyasmā sāriputto na rucceyyā’’ti?
「世尊,对于不愚痴、不嗔恚、不愚昧、心不颠倒者,具寿沙利子怎会不令其喜悦呢?世尊,具寿沙利子是贤者。世尊,具寿沙利子是大慧者。世尊,具寿沙利子是广慧者。世尊,具寿沙利子是喜慧者。世尊,具寿沙利子是速慧者。世尊,具寿沙利子是利慧者。世尊,具寿沙利子是决择慧者。世尊,具寿沙利子是少欲者。世尊,具寿沙利子是知足者。世尊,具寿沙利子是远离者。世尊,具寿沙利子是不杂处者。世尊,具寿沙利子是精进勇猛者。世尊,具寿沙利子是说法者。世尊,具寿沙利子是堪忍言说者。世尊,具寿沙利子是教诫者。世尊,具寿沙利子是呵责恶者。世尊,对于不愚痴、不嗔恚、不愚昧、心不颠倒者,具寿沙利子怎会不令其喜悦呢?」
‘‘Evametaṃ , ānanda, evametaṃ, ānanda! Kassa hi nāma, ānanda, abālassa aduṭṭhassa amūḷhassa avipallatthacittassa sāriputto na rucceyya? Paṇḍito, ānanda, sāriputto. Mahāpañño, ānanda, sāriputto. Puthupañño, ānanda, sāriputto. Hāsapañño, ānanda, sāriputto. Javanapañño, ānanda, sāriputto. Tikkhapañño, ānanda, sāriputto. Nibbedhikapañño, ānanda, sāriputto. Appiccho, ānanda, sāriputto. Santuṭṭho, ānanda, sāriputto. Pavivitto, ānanda, sāriputto. Asaṃsaṭṭho, ānanda, sāriputto. Āraddhavīriyo, ānanda, sāriputto. Vattā, ānanda, sāriputto. Vacanakkhamo, ānanda, sāriputto . Codako, ānanda, sāriputto. Pāpagarahī, ānanda, sāriputto. Kassa hi nāma, ānanda, abālassa aduṭṭhassa amūḷhassa avipallatthacittassa sāriputto na rucceyyā’’ti?
「阿难陀,确实如此,阿难陀,确实如此!阿难陀,对于不愚痴、不嗔恚、不愚昧、心不颠倒者,沙利子怎会不令其喜悦呢?阿难陀,沙利子是贤者。阿难陀,沙利子是大慧者。阿难陀,沙利子是广慧者。阿难陀,沙利子是喜慧者。阿难陀,沙利子是速慧者。阿难陀,沙利子是利慧者。阿难陀,沙利子是决择慧者。阿难陀,沙利子是少欲者。阿难陀,沙利子是知足者。阿难陀,沙利子是远离者。阿难陀,沙利子是不杂处者。阿难陀,沙利子是精进勇猛者。阿难陀,沙利子是说法者。阿难陀,沙利子是堪忍言说者。阿难陀,沙利子是教诫者。阿难陀,沙利子是呵责恶者。阿难陀,对于不愚痴、不嗔恚、不愚昧、心不颠倒者,沙利子怎会不令其喜悦呢?」
Atha kho susimo devaputto āyasmato sāriputtassa vaṇṇe bhaññamāne mahatiyā devaputtaparisāya parivuto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho susimo devaputto bhagavantaṃ etadavoca –
尔时,苏西摩天子在具寿沙利子的功德被称赞时,由大天子众围绕,前往世尊处;抵达后,礼敬世尊,站立于一旁。站立于一旁的苏西摩天子对世尊如此说:
‘‘Evametaṃ , bhagavā, evametaṃ, sugata. Kassa hi nāma, bhante, abālassa aduṭṭhassa amūḷhassa avipallatthacittassa āyasmā sāriputto na rucceyya? Paṇḍito, bhante, āyasmā sāriputto. Mahāpañño, bhante, puthupañño, bhante, hāsapañño, bhante, javanapañño, bhante, tikkhapañño, bhante, nibbedhikapañño, bhante, appiccho, bhante, santuṭṭho, bhante, pavivitto, bhante, asaṃsaṭṭho, bhante, āraddhavīriyo, bhante, vattā, bhante, vacanakkhamo, bhante, codako, bhante, pāpagarahī, bhante, āyasmā sāriputto. Kassa hi nāma, bhante, abālassa aduṭṭhassa amūḷhassa avipallatthacittassa āyasmā sāriputto na rucceyya?
「确实如此,世尊,确实如此,善逝。世尊,对于不愚痴、不嗔恚、不愚昧、心不颠倒者,具寿沙利子怎会不令人喜悦呢?世尊,具寿沙利子是贤智者。世尊,具寿沙利子是大慧者。世尊,具寿沙利子是广慧者。世尊,具寿沙利子是喜慧者。世尊,具寿沙利子是速慧者。世尊,具寿沙利子是利慧者。世尊,具寿沙利子是洞察慧者。世尊,具寿沙利子是少欲者。世尊,具寿沙利子是知足者。世尊,具寿沙利子是远离者。世尊,具寿沙利子是不杂处者。世尊,具寿沙利子是精进勇猛者。世尊,具寿沙利子是善说者。世尊,具寿沙利子是堪受言者。世尊,具寿沙利子是劝导者。世尊,具寿沙利子是举罪恶者。世尊,对于不愚痴、不嗔恚、不愚昧、心不颠倒者,具寿沙利子怎会不令人喜悦呢?
‘‘Ahampi hi, bhante, yaññadeva devaputtaparisaṃ upasaṅkamiṃ, etadeva bahulaṃ saddaṃ suṇāmi – ‘paṇḍito āyasmā sāriputto; mahāpañño āyasmā, puthupañño āyasmā, hāsapañño āyasmā, javanapañño āyasmā, tikkhapañño āyasmā, nibbedhikapañño āyasmā, appiccho āyasmā, santuṭṭho āyasmā, pavivitto āyasmā, asaṃsaṭṭho āyasmā, āraddhavīriyo āyasmā, vattā āyasmā, vacanakkhamo āyasmā, codako āyasmā, pāpagarahī āyasmā sāriputto’ti . Kassa hi nāma, bhante, abālassa aduṭṭhassa amūḷhassa avipallatthacittassa āyasmā sāriputto na rucceyyā’’ti?
「世尊,我无论去到哪一个天子众,都常常听到这样的声音:『具寿沙利子是贤智者;具寿是大慧者,具寿是广慧者,具寿是喜慧者,具寿是速慧者,具寿是利慧者,具寿是洞察慧者,具寿是少欲者,具寿是知足者,具寿是远离者,具寿是不杂处者,具寿是精进勇猛者,具寿是善说者,具寿是堪受言者,具寿是劝导者,具寿沙利子是举罪恶者。』世尊,对于不愚痴、不嗔恚、不愚昧、心不颠倒者,具寿沙利子怎会不令人喜悦呢?」
Atha kho susimassa devaputtassa devaputtaparisā āyasmato sāriputtassa vaṇṇe bhaññamāne attamanā pamuditā pītisomanassajātā uccāvacā vaṇṇanibhā upadaṃseti.
那时,当称赞具寿沙利子的功德时,苏西玛天子的天子众欢喜、愉悦、生起喜与意乐,显现出种种高低的色光。
‘‘Seyyathāpi nāma maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikammakato paṇḍukambale nikkhitto bhāsate ca tapate ca virocati ca; evamevaṃ susimassa devaputtassa devaputtaparisā āyasmato sāriputtassa vaṇṇe bhaññamāne attamanā pamuditā pītisomanassajātā uccāvacā vaṇṇanibhā upadaṃseti.
「犹如美好的、天生的、八面的、善加工的琉璃宝珠放在黄色毛毯上,发光、发热、发亮;同样地,当称赞具寿沙利子的功德时,苏西玛天子的天子众欢喜、愉悦、生起喜与意乐,显现出种种高低的色光。
‘‘Seyyathāpi nāma nikkhaṃ jambonadaṃ dakkhakammāraputtaukkāmukhasukusalasampahaṭṭhaṃ paṇḍukambale nikkhittaṃ bhāsate ca tapate ca virocati ca; evamevaṃ susimassa devaputtassa devaputtaparisā āyasmato sāriputtassa vaṇṇe bhaññamāne attamanā pamuditā pītisomanassajātā uccāvacā vaṇṇanibhā upadaṃseti.
「犹如阎浮那陀金币,由善巧工匠之子在炉口善加锻打,放在黄色毛毯上,发光、发热、发亮;同样地,当称赞具寿沙利子的功德时,苏西玛天子的天子众欢喜、愉悦、生起喜与意乐,显现出种种高低的色光。
‘‘Seyyathāpi nāma saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve rattiyā paccūsasamayaṃ osadhitārakā bhāsate ca tapate ca virocati ca; evamevaṃ susimassa devaputtassa devaputtaparisā āyasmato sāriputtassa vaṇṇe bhaññamāne attamanā pamuditā pītisomanassajātā uccāvacā vaṇṇanibhā upadaṃseti.
「犹如秋季时分,在晴朗无云的天空,夜晚黎明时分,药草星发光、发热、发亮;同样地,当称赞具寿沙利子的功德时,苏西玛天子的天子众欢喜、愉悦、生起喜与意乐,显现出种种高低的色光。
‘‘Seyyathāpi nāma saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve ādicco nabhaṃ abbhussakkamāno sabbaṃ ākāsagataṃ tamagataṃ abhivihacca bhāsate ca tapate ca virocati ca; evamevaṃ susimassa devaputtassa devaputtaparisā āyasmato sāriputtassa vaṇṇe bhaññamāne attamanā pamuditā pītisomanassajātā uccāvacā vaṇṇanibhā upadaṃseti.
「犹如秋季时分,在晴朗无云的天空,太阳升上天空,驱散一切空中的黑暗,发光、发热、发亮;同样地,当称赞具寿沙利子的功德时,苏西玛天子的天子众欢喜、愉悦、生起喜与意乐,显现出种种高低的色光。
Atha kho susimo devaputto āyasmantaṃ sāriputtaṃ ārabbha bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –
那时,苏西玛天子关于具寿沙利子,在世尊面前说了这首偈颂——
‘‘Paṇḍitoti samaññāto, sāriputto akodhano;
「被称为贤者,沙利子无嗔;
Appiccho sorato danto, satthuvaṇṇābhato isī’’ti.
少欲、柔和、调伏,受师赞叹的仙人。」
Atha kho bhagavā āyasmantaṃ sāriputtaṃ ārabbha susimaṃ devaputtaṃ gāthāya paccabhāsi –
于是世尊以偈颂回答苏西玛天子关于具寿沙利子——
‘‘Paṇḍitoti samaññāto, sāriputto akodhano;
「被称为贤者,沙利子无嗔;
Appiccho sorato danto, kālaṃ kaṅkhati sudanto’’ ti.
少欲、柔和、调伏,善调伏者等待时机。」
10. Nānātitthiyasāvakasuttaṃ10. 诸外道弟子经
§111
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho sambahulā nānātitthiyasāvakā devaputtā asamo ca sahali ca nīko ca ākoṭako ca vegabbhari ca māṇavagāmiyo ca abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ veḷuvanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhito kho asamo devaputto pūraṇaṃ kassapaṃ ārabbha bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –
如是我闻——一时,世尊住在王舍城竹林咖兰达咖尼瓦巴。于是,众多不同外道弟子的天子们——阿沙摩、沙哈利、尼科、阿科答咖、韦嘎跋哈利、马那瓦嘎弥约——在深夜时分,以殊胜的容色照亮整个竹林,前往世尊所在之处;抵达后,礼敬世尊,站立一旁。站立一旁的阿沙摩天子关于普拉那·咖沙巴在世尊面前说此偈颂——
‘‘Idha chinditamārite, hatajānīsu kassapo;
「在此切断、杀害,在杀害亲族时,咖沙巴
Na pāpaṃ samanupassati, puññaṃ vā pana attano;
不见恶,或者自己的福。」
Sa ve vissāsamācikkhi, satthā arahati mānana’’nti.
他确实宣说信赖,导师值得尊敬。
Atha kho sahali devaputto makkhaliṃ gosālaṃ ārabbha bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –
那时,沙哈利天人关于末卡利·果沙喇,在世尊面前说了这首偈颂——
‘‘Tapojigucchāya susaṃvutatto,
「以苦行厌离而善护自己,
Vācaṃ pahāya kalahaṃ janena;
舍弃言语与人争论;
Samosavajjā virato saccavādī,
离于接触之过失,是真实语者,
Na hi nūna tādisaṃ karoti pāpa’’nti.
确实像这样的人不造恶。」
Atha kho nīko devaputto nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ ārabbha bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –
那时,尼咖天人关于尼干陀·那他子,在世尊面前说了这首偈颂——
‘‘Jegucchī nipako bhikkhu, cātuyāmasusaṃvuto;
「厌离者、谨慎的比库,善护于四防护;
Diṭṭhaṃ sutañca ācikkhaṃ, na hi nūna kibbisī siyā’’ti.
所见所闻我已说,他确实不应是有罪者。
Atha kho ākoṭako devaputto nānātitthiye ārabbha bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –
那时,阿扣答咖天子就诸外道在世尊面前说了这首偈:
‘‘Pakudhako kātiyāno nigaṇṭho,
「巴古达咖、咖帝亚亚那、尼干陀,
Ye cāpime makkhalipūraṇāse;
以及这些玛卡离、普拉那们;
Gaṇassa satthāro sāmaññappattā,
他们是群众的导师,已达沙门性,
Na hi nūna te sappurisehi dūre’’ti.
他们确实不远离善人。」
Atha kho vegabbhari devaputto ākoṭakaṃ devaputtaṃ gāthāya paccabhāsi –
那时,韦嘎跋哩天子以偈回答阿扣答咖天子:
‘‘Sahācaritena chavo sigālo ,
「尸体与豺狼同行,」
Na kotthuko sīhasamo kadāci;
他绝非如狮子般的勇士;
Naggo musāvādī gaṇassa satthā,
裸行者、妄语者、群众的导师,
Saṅkassarācāro na sataṃ sarikkho’’ti.
桑喀沙城的行者,不与善人相等。」
Atha kho māro pāpimā begabbhariṃ devaputtaṃ anvāvisitvā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –
那时,魔波旬进入贝嘎巴利天子后,在世尊面前说此偈:
‘‘Tapojigucchāya āyuttā, pālayaṃ pavivekiyaṃ;
「致力于苦行厌离,守护远离,
Rūpe ca ye niviṭṭhāse, devalokābhinandino;
以及那些执着于色,喜乐天界者,
Te ve sammānusāsanti, paralokāya mātiyā’’ti.
他们确实正确地教导,为了来世的利益。」
Atha kho bhagavā, ‘māro ayaṃ pāpimā’ iti viditvā, māraṃ pāpimantaṃ gāthāya paccabhāsi –
那时,世尊知道「这是魔波旬」后,以偈回答魔波旬:
‘‘Ye keci rūpā idha vā huraṃ vā,
「无论此处或彼处的任何色,
Ye cantalikkhasmiṃ pabhāsavaṇṇā;
以及在空中光辉美丽的那些;
Sabbeva te te namucippasatthā,
它们全都是魔王所赞叹的,
Āmisaṃva macchānaṃ vadhāya khittā’’ti.
如同为了杀害鱼类而投下的饵食。」
Atha kho māṇavagāmiyo devaputto bhagavantaṃ ārabbha bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi –
那时,玛那瓦嘎弥亚天子在世尊面前,关于世尊说了这些偈颂——
‘‘Vipulo rājagahīyānaṃ, giriseṭṭho pavuccati;
「维普喇被称为王舍城人的最胜,雪山被称为诸山之最胜,太阳是诸星宿之最胜。
Seto himavataṃ seṭṭho, ādicco aghagāminaṃ.
「雪山被称为诸山之最胜,太阳是诸星宿之最胜。
‘‘Samuddo udadhinaṃ seṭṭho, nakkhattānañca candimā ;
「大海是诸水域之最胜,月亮是诸星宿之最胜;
Sadevakassa lokassa, buddho aggo pavuccatī’’ti.
在包括天人的世间中,佛陀被称为最上者。」
Nānātitthiyavaggo tatiyo. · 诸外道品第三
Tassuddānaṃ –
其摄颂——
Sivo khemo ca serī ca, ghaṭī jantu ca rohito;
西瓦、凯摩、些哩、嘎帝、染度、罗希多;
Nando nandivisālo ca, susimo nānātitthiyena te dasāti.
难陀、难地维沙喇、须西摩、那那提提亚,他们十位。
Devaputtasaṃyuttaṃ samattaṃ. · 天子相应完