9. Vanasaṃyuttaṃ · 9. 林相应义注
8. Vaṅgīsasaṃyuttaṃ8. 旺基萨相应
1. Nikkhantasuttavaṇṇanā1. 出离经注释
§209
209. Vaṅgīsasaṃyuttassa paṭhame aggāḷave cetiyeti āḷaviyaṃ aggacetiye. Anuppanne buddhe aggāḷavagotamakādīni yakkhanāgādīnaṃ bhavanāni, cetiyāni ahesuṃ. Uppanne buddhe tāni apanetvā manussā vihāre kariṃsu. Tesaṃ tāneva nāmāni jātāni. Nigrodhakappenāti nigrodharukkhamūlavāsinā kappattherena. Ohiyyakoti ohīnako. Vihārapāloti so kira tadā avassiko hoti pattacīvaraggahaṇe akovido. Atha naṃ therā bhikkhū – ‘‘āvuso, imāni chattupāhanakattarayaṭṭhiādīni olokento nisīdā’’ti vihārarakkhakaṃ katvā piṇḍāya pavisiṃsu. Tena vuttaṃ ‘‘vihārapālo’’ti. Samalaṅkaritvāti attano vibhavānurūpena alaṅkārena alaṅkaritvā. Cittaṃ anuddhaṃsetīti kusalacittaṃ viddhaṃseti vināseti. Taṃ kutettha labbhāti etasmiṃ rāge uppanne taṃ kāraṇaṃ kuto labbhā. Yaṃ me paroti yena me kāraṇena añño puggalo vā dhammo vā anabhiratiṃ vinodetvā idāneva abhiratiṃ uppādeyya ācariyupajjhāyāpi maṃ vihāre ohāya gatā.
209. 关于《范纪相应经》第一卷《阿伽罗婁迦佛塔》，指的是阿罗伽佛塔，位于阿罗伽国。在佛陀未出世之前，这里有诸如夜叉、那迦等众生的居所以及佛塔。佛陀出世后，人们将其迁移过来，并在此修建寺院。这些寺院因此得名。例如，“尼拘陀树禅林”，指的是由尼拘陀树根下的长老所居住。又如“欧喜禅林”，因住持当时年老无能、不会收取袈裟加持故名。那时，长老们对守护寺院之比库说：“请您坐下观望这里的四种遮伞和蓋等物，”于是护寺比库入食。由此称为“护寺者”。“装饰齐备”意谓以自身功德和威仪装饰自己。所谓“心念破坏”是指善心被强力破坏消灭。这种情况因何而生？缘由于生起贪爱。若有他人或法令因缘促使我放弃不喜欢、不乐意的事物，而现在却喜欢起来，这正因导师护法者我离开寺院。
Agārasmāti agārato nikkhantaṃ. Anagāriyanti pabbajjaṃ upagatanti attho. Kaṇhatoti kaṇhapakkhato mārapakkhato ādhāvanti. Uggaputtāti uggatānaṃ puttā mahesakkhā rājaññabhūtā. Daḷhadhamminoti daḷhadhanuno, uttamappamāṇaṃ ācariyadhanuṃ dhārayamānā. Sahassaṃ apalāyinanti ye te samantā sarehi parikireyyuṃ, tesaṃ apalāyīnaṃ saṅkhaṃ dassento ‘‘sahassa’’nti āha. Etatobhiyyoti etasmā sahassā atirekatarā. Neva maṃ byādhayissantīti maṃ cāletuṃ na sakkhissanti. Dhamme samhi patiṭṭhitanti anabhiratiṃ vinodetvā abhiratiṃ uppādanasamatthe sake sāsanadhamme patiṭṭhitaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – issāsasahasse tāva samantā sarehi parikirante sikkhito puriso daṇḍakaṃ gahetvā sabbe sare sarīre apatamāne antarāva paharitvā pādamūle pāteti. Tattha ekopi issāso dve sare ekato na khipati, imā pana itthiyo rūpārammaṇādivasena pañca pañca sare ekato khipanti. Evaṃ khipantiyo etā sacepi atirekasahassā honti, neva maṃ cāletuṃ sakkhissantīti.
「离屋者」指的是离开家门。「无家者」意指已正式出家。 「黑暗」意味着身陷魔道 「魔方」是指魔的势力。 「天子出生」指生为天界的王子且掌管诸王权势。 「坚固境界」乃坚固居所，犹如对导师持最极殊胜宝物。 「千众环绕」指有千人环绕站立，故名「千众」。 「绝不会伤害我」以此说法令我心坚固，不受动摇。 彼物扎根于法之坚定，令人舍弃厌离，反产生欢喜。此言出处谓：「身披戍兵全具武装，满身被围绕时，践踏敌人头部。」其中无一能夺取两件被我持有的东西；但是女子若以色及其它有形态之物诱惑，则五件物品即会被夺走。如此被夺惑者若增至万，则无人能动摇我。
Sakkhī hi me sutaṃ etanti mayā hi sammukhā etaṃ sutaṃ. Nibbānagamanaṃ magganti vipassanaṃ sandhāyāha. So hi nibbānassa pubbabhāgamaggo, liṅgavipallāsena pana ‘‘magga’’nti āha. Tattha meti tasmiṃ me attano taruṇavipassanāsaṅkhāte nibbānagamanamagge mano nirato. Pāpimāti kilesaṃ ālapati. Maccūtipi tameva ālapati. Na me maggampi dakkhasīti yathā me bhavayoniādīsu gatamaggampi na passasi, tathā karissāmīti. Paṭhamaṃ.
「这是确实闻说」，我亲眼所见。所谓涅槃之道，是以正观为依归。此道为通达涅槃之前导，虽名‘道’，但含有标本倒置之意。故此我将心思放于年轻时所修正观通达涅槃之道。谓“坏人”，意指烦恼。谓“死”，也是烦恼。故我不具道者，正如不见自己过去及未来生的路一样，如此发愿，愿今后如此修行。先说此言。
2. Aratīsuttavaṇṇanā2. 不乐经注释
§210
210. Dutiye nikkhamatīti vihārā nikkhamati. Aparajju vā kāleti dutiyadivase vā bhikkhācārakāle. Vihāragaruko kiresa thero. Aratiñca ratiñcāti sāsane aratiṃ kāmaguṇesu ca ratiṃ. Sabbaso gehasitañca vitakkanti pañcakāmaguṇagehanissitaṃ pāpavitakkañca sabbākārena pahāya. Vanathanti kilesamahāvanaṃ. Kuhiñcīti kismiñci ārammaṇe. Nibbanathoti nikkilesavano. Aratoti taṇhāratirahito.
210. 「离寺」者，谓离开寺院。 「第四日」或说「第二天」，即在比库修行之时。寺院的负责人是僧正长老。此「无欲无乐」者，指法中无欲无乐，亦即断除对欲乐的贪著。修习身心弃恶念，而摒弃一切贪著之心。谓「森林」者，喻烦恼如同大森林般茂密。谓“何处”者，意谓「何种修持法门」。谓「涅槃」者，即断除烦恼。谓「无欲」者，即离欲渴爱。
Pathaviñca vehāsanti pathaviṭṭhitañca itthipurisavatthālaṅkārādivaṇṇaṃ, vehāsaṭṭhakañca candasūriyobhāsādi. Rūpagatanti rūpameva. Jagatogadhanti jagatiyā ogadhaṃ, antopathaviyaṃ nāgabhavanagatanti attho. Parijīyatīti parijīrati. Sabbamaniccanti sabbaṃ taṃ aniccaṃ. Ayaṃ therassa mahāvipassanāti vadanti. Evaṃ samaccāti evaṃ samāgantvā. Caranti mutattāti viññātattabhāvā viharanti.
土地本住者，犹如男女人众住处的大小装饰品。又是形态颜色及日月光辉所在。所谓「色法」即色身本体。谓「地上之城墙」者，即世间法网，喻名为龙宫居住处。谓「枯萎」者，即枯萎、凋零。谓「一切皆无常」者，即一切诸法皆为无常。此即为长老所说的大观智，也称此为契合法理。由此契合，众生各依诸法理而安住行持。
Upadhīsūti khandhakilesābhisaṅkhāresu. Gadhitāti giddhā. Diṭṭhasuteti cakkhunā diṭṭhe rūpe, sotena sute sadde. Paṭighe ca mute cāti ettha paṭighapadena gandharasā gahitā, mutapadena phoṭṭhabbārammaṇaṃ . Yo ettha na limpatīti yo etesu pañcakāmaguṇesu taṇhādiṭṭhilepehi na limpati.
「烦恼堆积」谓为五蕴、烦恼等堆积之相。谓「悉达」为鸦雀之病称。谓「见闻闻见」即眼见色声。谓「嗔怒与啁啾」者，此处以“嗔”字比喻舌味之难受、被嗔恨扰乱；以“啁啾”比喻鼻觉所受刺激之难忍。谓“心不沾染”者，即于五欲根烦恼染污心不着迷。
Atha saṭṭhinissitā savitakkā, puthū janatāya adhammā niviṭṭhāti atha cha ārammaṇanissitā puthū adhammavitakkā janatāya niviṭṭhāti attho. Naca vaggagatassa kuhiñcīti tesaṃ vasena na katthaci kilesavaggagato bhaveyya. No pana duṭṭhullabhāṇīti duṭṭhullavacanabhāṇīpi na siyā. Sa bhikkhūti so evaṃvidho bhikkhu nāma hoti.
于是，这些有六种依止的正念思维众多，不正法的言行俗众所放逸退转，随后又有依止某缘的众多不善思维大众所放逸退转，这是句意。因这些思维不属于世系宗流中任何一派，所以依此而生的心不可能堕入烦恼宗派。也不应称之为恶语者，甚至出言恶语者也不可称为恶语者。若称为比库者，则这正是此类之比库，故名比库。
Dabboti dabbajātiko paṇḍito. Cirarattasamāhitoti dīgharattaṃ samāhitacitto. Nipakoti nepakkena samannāgato pariṇatapañño. Apihālūti nittaṇho. Santaṃ padanti nibbānaṃ. Ajjhagamā munīti adhigato muni. Paṭicca parinibbuto kaṅkhati kālanti nibbānaṃ paṭicca kilesaparinibbānena parinibbuto parinibbānakālaṃ āgameti. Dutiyaṃ.
「达人」者，生性精明之人也。「长时不散乱心」指长久专注一心。「熟练」者，有纯熟智慧者也。「坚固」者，坚实不动摇也。由此得止息，称为涅槃。由此得入称为得道圣人。由因缘而证得涅槃者为智慧明达的圣人，因断烦恼而证得涅槃者则慧彻涅槃之果；涅槃之时即将临近，谓之第二。
3. Pesalasuttavaṇṇanā3. 善巧经注释
§211
211. Tatiye atimaññatīti ‘‘kiṃ ime mahallakā? Na etesaṃ pāḷi, na aṭṭhakathā, na padabyañjanamadhuratā, amhākaṃ pana pāḷipi aṭṭhakathāpi nayasatena nayasahassena upaṭṭhātī’’ti atikkamitvā maññati. Gotamāti gotamabuddhasāvakattā attānaṃ ālapati. Mānapathanti mānārammaṇañceva mānasahabhuno ca dhamme. Vippaṭisārīhuvāti vippaṭisārī ahuvā, ahosīti attho. Maggajinoti maggena jitakileso. Kittiñca sukhañcāti vaṇṇabhaṇanañca kāyikacetasikasukhañca. Akhilodha padhānavāti akhilo idha padhānavā vīriyasampanno. Visuddhoti visuddho bhaveyya. Asesanti nissesaṃ navavidhaṃ. Vijjāyantakaroti vijjāya kilesānaṃ antakaro. Samitāvīti rāgādīnaṃ samitatāya samitāvī. Tatiyaṃ.
第211品 第三称为极小者，意谓『这些伟大的人是谁？』此言既非巴利正典、释义，亦非音韵美妙之文辞，唯我等的巴利正典及其注疏以不计其数的大量阅历提供依凭。」于此超越此等思维，自觉以Gotama为名，指果德玛佛弟子的身份自称。所谓傲慢者，是指于心及意伴之法心存自负也。所谓「颠倒」者，谓颠倒之义。所谓「法行者」者，谓以圣道所染除烦恼者也。所谓功名利禄、喜乐，指形意之乐，及慧乐。所谓摈除一切烦恼者，是指努力、勇猛具足者。所谓清净者，谓成就清净。所谓无缺者，是指具足、无余之九种法也。所谓使知见开悟，是指与智慧断除烦恼因缘也。所谓节制、断尽贪嗔之意志者。以上为第三品。
4. Ānandasuttavaṇṇanā4. 阿难经注释
§212
212. Catutthe rāgoti āyasmā ānando mahāpuñño sambhāvito, taṃ rājarājamahāmattādayo nimantetvā antonivesane nisīdāpenti. Sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitāpi itthiyo theraṃ upasaṅkamitvā vanditvā tālavaṇṭena bījenti, upanisīditvā pañhaṃ pucchanti dhammaṃ suṇanti. Tattha āyasmato vaṅgīsassa navapabbajitassa ārammaṇaṃ pariggahetuṃ asakkontassa itthirūpārammaṇe rāgo cittaṃ anuddhaṃseti. So saddhāpabbajitattā ujujātiko kulaputto ‘‘ayaṃ me rāgo vaḍḍhitvā diṭṭhadhammikasamparāyikaṃ atthaṃ nāseyyā’’ti cintetvā anantaraṃ nisinnova therassa attānaṃ āvikaronto kāmarāgenātiādimāha.
第212品 第四是指长老阿难，伟大善友，王王大臣等召请，其于内室设座。众多配饰盛装之女，恭敬拜礼长老，以棕树叶花为香，奉献花种，并坐下请问法义聆听讲说。因长老方今七日新出家，众女因不能承受出家之重心，于外貌的欲念激发烦恼心。出家纯正之青年出身豪门直言：「因我心烦恼增长，见法异端将灭绝之忧。」坐下即自省察，称欲爱烦恼等息止者。
Tattha nibbāpananti rāganibbānakāraṇaṃ. Vipariyesāti vipallāsena. Subhaṃ rāgūpasañhitanti rāgaṭṭhāniyaṃ iṭṭhārammaṇaṃ. Parato passāti aniccato passa. Mā ca attatoti attato mā passa. Kāyagatā tyatthūti kāyagatā te atthu. Animittañca bhāvehīti niccādīnaṃ nimittānaṃ ugghāṭitattā vipassanā animittā nāma, taṃ bhāvehīti vadati. Mānābhisamayāti mānassa dassanābhisamayā ceva pahānābhisamayā ca. Upasantoti rāgādisantatāya upasanto. Catutthaṃ.
其处所谓灭欲者，谓欲欲的灭尽因缘也。所谓反转，是指颠倒错乱。所谓美好者，是指恋爱之念、欲念等所起的企望也。由彼观照于无常之次第。如果不以我见观照，应观于本来。所谓「依身之处」即在身体之处。所谓「无相观」指开悟智慧观照无常现象，此即智慧观也。所谓「置信消除」包含对我执之断舍。所谓第四者。
5. Subhāsitasuttavaṇṇanā5. 善说经注释
§213
213. Pañcame aṅgehīti kāraṇehi, avayavehi vā. Musāvādāveramaṇiādīni hi cattāri subhāsitavācāya kāraṇāni, saccavacanādayo cattāro avayavā. Kāraṇatthe ca aṅgasadde ‘‘catūhī’’ti nissakkavacanaṃ hoti, avayavatthe karaṇavacanaṃ. Samannāgatāti samanuāgatā pavattā yuttā ca. Vācāti samullapanavācā, yā ‘‘vācā girā byappatho’’ti (dha. sa. 636) ca, ‘‘nelā kaṇṇasukhā’’ti (dī. ni. 1.9) ca āgatā. ‘‘Yā pana vācāya ce kataṃ kamma’’nti evaṃ viññatti ca ‘‘yā catūhi vacīduccaritehi ārati…pe… ayaṃ vuccati sammāvācā’’ti (vibha. 206) evaṃ virati ca, ‘‘pharusavācā, bhikkhave, āsevitā bhāvitā bahulīkatā nirayasaṃvattanikā hotī’’ti (a. ni. 8.40) evaṃ cetanā ca vācāti āgatā, na sā idha adhippetā. Kasmā? Abhāsitabbato. Subhāsitāti suṭṭhu bhāsitā. Tenassā atthāvahataṃ dīpeti. No dubbhāsitāti na duṭṭhu bhāsitā. Tenassā anatthāvahanapahānataṃ dīpeti. Anavajjāti rāgādivajjarahitā. Imināssā kāraṇasuddhiṃ catudosābhāvañca dīpeti. Ananuvajjāti anuvādavimuttā . Imināssā sabbākārasampattiṃ dīpeti. Viññūnanti paṇḍitānaṃ. Tena nindāpasaṃsāsu bālā appamāṇāti dīpeti.
第213品 第五中所言「肢节」系指成因、组成部分等。戒除恶语谤言等四种正语，为善言之因；真言善语为四支；词性依因称作「四种」；依组成则称作肢节。所谓具足，乃指相续依止、流转甚切。所谓语言，指言语语句。譬如经文所言「语言是心之表达」与「非善言」等句，均言及言语规范，警觉以断恶语。若有恶意言语者，必招恶报，堕于恶趣。此等皆由意志所发而语言产生，故非此地强加也。何以故？盖有言辞之必要，所谓善语即为良言义，故其昭示正意义；非恶语则为不恶话。所谓无过失者，戒除贪嗔等毒障。由此戒除诸恶，四恶不生。所谓不侵戒者，非侵袭不受翻译之意。其昭示诸事圆满，谓清净慧具足明了。所谓智者，为智慧出众之士。由是于非议赞叹中，愚者轻小。
Subhāsitaṃyevabhāsatīti puggalādhiṭṭhānāya desanāya catūsu vācaṅgesu aññataraniddosavacanametaṃ. No dubbhāsitanti tasseva vācaṅgassa paṭipakkhabhāsananivāraṇaṃ. No dubbhāsitanti iminā micchāvācappahānaṃ dīpeti. Subhāsitanti iminā pahīnamicchāvācena bhāsitabbavacanalakkhaṇaṃ. Aṅgaparidīpanatthaṃ panettha abhāsitabbaṃ pubbe avatvā bhāsitabbamevāha. Esa nayo dhammaṃyevātiādīsupi. Ettha ca paṭhamena pisuṇadosarahitaṃ samaggakaraṇaṃ vacanaṃ vuttaṃ, dutiyena samphappalāpadosarahitaṃ dhammato anapetaṃ mantāvacanaṃ, itarehi dvīhi pharusālikarahitāni piyasaccavacanāni. Imehi khoti ādinā tāni aṅgāni paccakkhato dassento taṃ vācaṃ nigameti. Yañca aññe paṭiññādīhi avayavehi, nāmādīhi padehi, liṅgavacanavibhattikālakārakasampattīhi ca samannāgataṃ musāvādādivācampi subhāsitanti maññanti, taṃ paṭisedheti. Avayavādisamannāgatāpi hi tathārūpī vācā dubbhāsitāva hoti attano ca paresañca anatthāvahattā. Imehi pana catūhaṅgehi samannāgatā sacepi milakkhubhāsāpariyāpannā ghaṭaceṭikāgītikapariyāpannāpi hoti, tathāpi subhāsitāva lokiyalokuttarahitasukhāvahattā. Tathā hi maggapasse sassaṃ rakkhantiyā sīhaḷaceṭikāya sīhaḷakeneva jātijarāmaraṇayuttaṃ gītikaṃ gāyantiyā saddaṃ sutvā maggaṃ gacchantā saṭṭhimattā vipassakā bhikkhū arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Tathā tisso nāma āraddhavipassako bhikkhu padumasarasamīpena gacchanto padumasare padumāni bhañjitvā –
所谓善语，是指对众生执著的教诲，落在四种言语范畴中某一种没有恶意的言语。这恶意的言语，并非指与该种言语相对立的谤毁之言，而是指借此断除邪恶妄语而说的正语。所谓善语，是以断除邪妄语为特征的应当宣说的言辞。这里的言语所要发扬的，是启示义理的作用，应该如此理解。这一点从前面已有释义，即第一种是无凶恶谤毁的和合说法，第二种是无谤毁杂秽之言且合乎法义的正思维言辞，其他两种则是无粗恶粗俗的利益之言。这四种言语作为支节清楚地显示该言即成语句。若依其他如否认等言节，名称，词尾，语法形式等全部符合谤言等，（尽管如此）仍视为善语者，此乃误断。即使符合词节论说亦是如此，因那样的言语仍是谤言，对自己和他人无益。即便具备这四种言语条件，但若语言含糊朦胧，断断续续如鼓板锣箩歌谣者，仍属于善语，因其带来尘俗及出世间无谤毁的安乐利益。正如沿途守护道路的狮子鼓板，像狮子唱着与生老病死相连的歌谣，其声响闻得到道上，约六十余位具足正观智慧的比库由此达至阿拉汉果。仍如有“三名”号著名的先锋正观比库，手持莲花钵行至莲花池，边行边掰莲花：
‘‘Pātova phullitakokanadaṃ, sūriyālokena bhijjiyate;
“花开莲池塘，阳光照映中，
Evaṃ manussattaṃ gatā sattā, jarābhivegena maddiyantī’’ti. –
众生随人世，随老病苦流转。”
Imaṃ gītikaṃ gāyantiyā ceṭikāya sutvā arahattaṃ patto.
听此歌谣，名为鼓板之声，即得阿拉汉果。
Buddhantarepi aññataro puriso sattahi puttehi saddhiṃ aṭavito āgamma aññatarāya itthiyā musalena taṇḍule koṭṭentiyā –
佛灭度后，曾有一人，携七子一起，入林采集，用石杵捣大米，
‘‘Jarāya parimadditaṃ etaṃ, milātachavicammanissitaṃ;
“此乃因老病所致，随泥质流水淌流。”
Maraṇena bhijjati etaṃ, maccussa ghāsamāmisaṃ.
死者应当敬畏此物，正如畜生惧怕荆棘荤腥一般。
‘‘Kimīnaṃ ālayaṃ etaṃ, nānākuṇapena pūritaṃ;
『这是什么样的庇护所，如此以各样的污秽物所充满；
Asucissa bhājanaṃ etaṃ, kadalikkhandhasamaṃ ida’’nti. –
这是污秽的食物，与堕落的蕴层同等无异』——
Imaṃ gītikaṃ sutvā paccavekkhanto saha puttehi paccekabodhiṃ patto. Evaṃ imehi catūhi aṅgehi samannāgatā vācā sacepi milakkhubhāsāpariyāpannā ghaṭaceṭikāgītikapariyāpannāpi hoti, tathāpi subhāsitāti veditabbā. Subhāsitattā eva ca anavajjā ca ananuvajjā ca viññūnaṃ atthatthikānaṃ atthapaṭisaraṇānaṃ, no byañjanapaṭisaraṇānanti.
闻此歌谣后反复观察，与其子们一道，获得了独觉的悟道。由此可知，即便具备这四种要素，言语若夹杂污秽、不雅、粗鄙，如同盛满污泥的罐子亦难为美言；但若是清净美善言语，则应知其为良言。所谓良言者，是指明了真理、合情合理、不违背理法的语句，非仅指表面华美的词藻。
Sāruppāhīti anucchavikāhi. Abhitthavīti pasaṃsi. Na tāpayeti vippaṭisārena na tāpeyya na vibādheyya. Pareti parehi bhindanto nābhibhaveyya na bādheyya. Iti imāya gāthāya apisuṇavācāvasena bhagavantaṃ thometi. Paṭinanditāti piyāyitā. Yaṃ anādāyāti yaṃ vācaṃ bhāsanto paresaṃ pāpāni appiyāni pharusavacanāni anādāya atthabyañjanamadhuraṃ piyameva bhāsati, taṃ vācaṃ bhāseyyāti piyavācāvasena abhitthavi.
所谓轻巧者，指的是简洁明了；赞赏者指价值称许的言辞。它不痛苦、不妨碍、不离散。彼此相破，却无破坏，无阻碍。以此歌谣如治两舌之害而讴赞世尊。所谓怨讳，就是亲切的爱惜。所谓不蔑视，是指说话时不轻视他人，不取用污秽、不得体、粗俗的言语，而只用表达真理和悦耳的亲善言辞，此言语方称亲切爱惜。
Amatāti sādhubhāvena amatasadisā. Vuttampi hetaṃ – ‘‘saccaṃ have sādutaraṃ rasāna’’nti (saṃ. ni. 1.246) nibbānāmatapaccayattā vā amatā. Esa dhammo sanantanoti yā ayaṃ saccavācā nāma, esa porāṇo dhammo cariyā paveṇī. Idameva hi porāṇānaṃ āciṇṇaṃ, na te alikaṃ bhāsiṃsu. Tenevāha – sacce atthe ca dhamme ca, āhu santo patiṭṭhitāti.
所谓不死，指的是以善美之相入于不死处。经中亦有说——『真理是最可爱甘美的味道』（增支1.246），此处不死是指涅槃名字的条件。此法乃永恒真理，即此真实言辞名为此法，乃古老之法的正道。这正是古人所珍重的，非虚假花言巧语，而是以真实作用与法义而建立的清净言论。
Tattha sacce patiṭṭhitattāva attano ca paresañca atthe patiṭṭhitā, atthe patiṭṭhitattā eva dhamme patiṭṭhitā hontīti veditabbā. Saccavisesanameva vā etaṃ. Idaṃ hi vuttaṃ hoti – sacce patiṭṭhitā, kīdise? Atthe ca dhamme ca, yaṃ paresaṃ atthato anapetattā atthaṃ anuparodhakaraṃ , dhammato anapetattā dhammaṃ dhammikameva atthaṃ sādhetīti. Iti imāya gāthāya saccavacanavasena abhitthavi.
此处应理解为：真理确立，一方面确立自身利益，另一方面确立他人利益，真理确立即法确立。此义或专指真理特别之性质。此为所说——真理确立，如何确立？即在利益和法中。对他人利益不妨碍的利益因缘，和对法不妨碍持守的法，均能成就法相之利益。由此偈句，以真理言之，显明其义。
Khemanti abhayaṃ nirupaddavaṃ. Kena kāraṇenāti ce. Nibbānapattiyā dukkhassantakiriyāya, yasmā kilesanibbānaṃ pāpeti, vaṭṭadukkhassa ca antakiriyāya saṃvattatīti attho. Atha vā yaṃ buddho nibbānapattiyā dukkhassantakiriyāyāti dvinnaṃ nibbānadhātūnaṃ atthāya khemamaggappakāsanato khemaṃ vācaṃ bhāsati, sā ve vācānamuttamāti sā vācā sabbavācānaṃ seṭṭhāti evamettha attho daṭṭhabbo. Iti imāya gāthāya mantāvacanavasena bhagavantaṃ abhitthavanto arahattanikūṭena desanaṃ niṭṭhapesīti. Pañcamaṃ.
『护持』意为无畏无忧。若问因缘，是由于涅槃的成就，是苦的消灭因缘。因烦恼消除而得涅槃，是轮回苦的终止。又或者佛以涅槃成就苦的消灭说『护持』，此言是两种涅槃境界的正道所指，即最高清净说话。由此偈辞，以教诲语体现世尊之教诲完满。第五段。
6. Sāriputtasuttavaṇṇanā第六《沙利子经》注释
§214
214. Chaṭṭhe poriyāti akkharādiparipuṇṇāya. Vissaṭṭhāyāti avibaddhāya apalibuddhāya. Dhammasenāpatissa hi kathentassa pittādīnaṃ vasena apalibuddhavacanaṃ hoti, ayadaṇḍena pahatakaṃsatālato saddo viya niccharati. Anelagalāyāti anelāya agalāya niddosāya ceva akkhalitapadabyañjanāya ca. Therassa hi kathayato padaṃ vā byañjanaṃ vā na parihāyati. Atthassa viññāpaniyāti atthassa viññāpanasamatthāya. Bhikkhunanti bhikkhūnaṃ.
第214条。『第六』意为充满字母之意。『完整』意为不互缠困惑、不昏钝。法军总帅所言常遭嗔怒之声响，言辞清晰明了，犹如鞭梢敲击之音响彻清扬。『无怒声』指无怒恨、无瞋怒，以纯净词句表达。长老讲说中词或音未被省略，意欲明确其义。『说明』意为表明意义清晰。『比库』指比库众。
Saṃkhittenapīti ‘‘cattārimāni, āvuso, ariyasaccāni. Katamāni cattāri? Dukkhaṃ ariyasaccaṃ…pe… imāni kho, āvuso, cattāri ariyasaccāni, tasmātiha, āvuso, idaṃ dukkhaṃ ariyasaccanti yogo karaṇīyo’’ti (saṃ. ni. 5.1096-1098) evaṃ saṃkhittenapi deseti. Vitthārenapīti ‘‘katamaṃ, āvuso, dukkhaṃ ariyasacca’’ntiādinā (ma. ni. 3.373) nayena tāneva vibhajanto vitthārenapi bhāsati. Khandhādidesanāsupi eseva nayo. Sāḷikāyiva nigghosoti yathā madhuraṃ ambapakkaṃ sāyitvā pakkhehi vātaṃ datvā madhurassaraṃ nicchārentiyā sāḷikasakuṇiyā nigghoso, evaṃ therassa dhammaṃ kathentassa madhuro nigghoso hoti. Paṭibhānaṃ udīrayīti samuddato ūmiyo viya anantaṃ paṭibhānaṃ uṭṭhahati. Odhentīti odahanti. Chaṭṭhaṃ.
简略之意即“四圣谛，善友。何为四？苦、集、灭、道，称为四圣谛。因名苦为圣谛，故当合成。</br>此由那烂陀论中简述，如『何为苦圣谛』等，精细分解论述亦同。犹如喜鹊饮甘露，感受其甜，因伴风清凉而释放心意，个体之喜鹊鸣声悦耳甘美。同理，长老论法讲话清柔悦耳。发蒙起伏似波涛浩荡，声响动人。第六。
7. Pavāraṇāsuttavaṇṇanā第七《自恣经》注释
§215
215. Sattame tadahūti tasmiṃ ahu, tasmiṃ divaseti attho. Upavasanti etthāti uposatho. Upavasantīti ca sīlena vā anasanena vā upetā hutvā vasantīti attho. So panesa uposathadivaso aṭṭhamīcātuddasīpannarasībhedena tividho, tasmā sesadvayanivāraṇatthaṃ pannaraseti vuttaṃ. Pavāraṇāyāti vassaṃ-vuṭṭha-pavāraṇāya. Visuddhipavāraṇātipi etissāva nāmaṃ. Nisinno hotīti sāyanhasamaye sampattaparisāya kālayuttaṃ dhammaṃ desetvā udakakoṭṭhake gattāni parisiñcitvā nivatthanivāsano ekaṃsaṃ sugatamahācīvaraṃ katvā majjhimatthambhaṃ nissāya paññatte varabuddhāsane puratthimadisāya uṭṭhahato candamaṇḍalassa siriṃ siriyā abhibhavamāno nisinno hoti. Tuṇhībhūtaṃ tuṇhībhūtanti yato yato anuviloketi, tato tato tuṇhībhūtameva. Tattha hi ekabhikkhussāpi hatthakukkuccaṃ vā pādakukkuccaṃ vā natthi, sabbe niravā santena iriyāpathena nisīdiṃsu. Anuviloketvāti dissamānapañcapasādehi nettehi anuviloketvā. Handāti vossaggatthe nipāto. Na ca me kiñci garahathāti ettha na ca kiñcīti pucchanatthe na-kāro. Kiṃ me kiñci garahatha? Yadi garahatha, vadatha, icchāpemi vo vattunti attho. Kāyikaṃ vā vācasikaṃ vāti iminā kāyavacīdvārāneva pavāreti, na manodvāraṃ. Kasmā? Apākaṭattā. Kāyavacīdvāresu hi doso pākaṭo hoti, na manodvāre. ‘‘Ekamañce sayatopi hi kiṃ cintesī’’ti? Pucchitvā cittācāraṃ jānāti. Iti manodvāraṃ apākaṭattā na pavāreti, no aparisuddhattā. Bodhisattabhūtassāpi hi tassa bhūridattachaddantasaṅkhapāladhammapālādikāle manodvāraṃ parisuddhaṃ, idānettha vattabbameva natthi.
第215节。『第七』指其时发生。『其时』亦为日义。『在此头』意为僧团戒律日。此日修持戒律，或守斋戒而修，是日义。上座三昧期间分为三等八、十四、十五种，有十五种专为断恶等故。『报告』指禅修期结束时禀告修学成果。『纯净报告』亦名清净报告。夕时坐禅，会集众僧听法，净水已备，禅修就座，披好袈裟，依靠中柱坐，以胜正法座朝向东方，凝望月轮光辉。静虑即由细察现起之境界而寂静。静虑从观察产生，由观察起静虑即称为寂静。观察即外观之意。『垂下』指下垂。
Etadavocāti dhammasenāpatiṭṭhāne ṭhitattā bhikkhusaṅghassa bhāraṃ vahanto etaṃ avoca. Na kho mayaṃ, bhanteti, bhante, mayaṃ bhagavato na kiñci garahāma. Kāyikaṃ vā vācasikaṃ vāti idaṃ catunnaṃ arakkhiyataṃ sandhāya thero āha. Bhagavato hi cattāri arakkhiyāni. Yathāha –
这话出自法军总帅在供养于僧团时说：我们不拒绝世尊一切法。所谓身语守护，正是佛所四种守护范畴。长老如此说。这四种守护：
‘‘Cattārimāni , bhikkhave, tathāgatassa arakkhiyāni. Katamāni cattāri? Parisuddhakāyasamācāro, bhikkhave, tathāgato, natthi tathāgatassa kāyaduccaritaṃ, yaṃ tathāgato rakkheyya ‘mā me idaṃ paro aññāsī’ti. Parisuddhavacīsamācāro, bhikkhave, tathāgato, natthi tathāgatassa vacīduccaritaṃ, yaṃ tathāgato rakkheyya, ‘mā me idaṃ paro aññāsī’ti. Parisuddhamanosamācāro, bhikkhave, tathāgato, natthi tathāgatassa manoduccaritaṃ, yaṃ tathāgato rakkheyya, ‘mā me idaṃ paro aññāsī’ti. Parisuddhājīvo, bhikkhave, tathāgato, natthi tathāgatassa micchāājīvo, yaṃ tathāgato rakkheyya ‘‘mā me idaṃ paro aññāsī’’ti (a. ni. 7.58).
「比库们，世尊如来的四种护卫是什么？比库们，清净身行是如来的护卫，如来不存在身行不善之处，若有此身之不善动作，如来必加护卫，令『不可令此他人知悉』。清净语行是如来的护卫，如来不存在语行不善之处，若有此语行不善，如来必守护，令『不可为他人所知』。清净心行是如来的护卫，如来不存在心行不善之处，若有此心行不善，如来必加护卫，令『不可令他人知悉』。清净生命是如来的护卫，如来不存在邪命，若有此邪命，如来必加护卫，令『不可令他人知悉』。」（阿含尼柯经7.58）
Idāni bhagavato yathābhūtaguṇe kathento bhagavā hi, bhantetiādimāha. Tattha anuppannassāti kassapasammāsambuddhato paṭṭhāya aññena samaṇena vā brāhmaṇena vā anuppāditapubbassa. Asañjātassāti idaṃ anuppannavevacanameva. Anakkhātassāti aññena adesitassa. Pacchā samannāgatāti paṭhamagatassa bhagavato pacchā samanuāgatā. Iti thero yasmā sabbepi bhagavato sīlādayo guṇā arahattamaggameva nissāya āgatā, tasmā arahattamaggameva nissāya guṇaṃ kathesi. Tena sabbaguṇā kathitāva honti. Ahañca kho, bhanteti idaṃ thero sadevake loke aggapuggalassa attano ceva saṅghassa ca kāyikavācasikaṃ pavārento āha.
如现在世尊因所具真实功德而说法时，必正言"世尊如是说"等称谓。其中所谓"未曾生起"，是指以咖萨巴正觉者为依据，未由他沙门或婆罗门所启示者。所谓"未曾称说"，是指未由他人言说。所谓"后来随顺"，是指先来世尊之后继起的。如是，长老说此法乃是完全基于世尊道德等善品，且以阿拉汉境界为依托，故称道德圆满。因其德具圆满，所以全面说法。又说"如是说"，乃此长老于同侪及世间第一圣人自己和僧团，以身语宣扬故如此称述。
Pitarāpavattitanti cakkavattimhi kālaṅkate vā pabbajite vā sattāhaccayena cakkaṃ antaradhāyati, tato dasavidhaṃ dvādasavidhaṃ cakkavattivattaṃ pūretvā nisinnassa puttassa aññaṃ pātubhavati, taṃ so pavatteti. Ratanamayattā pana sadisaṭṭhena tadeva vattaṃ katvā ‘‘pitarā pavattita’’nti vuttaṃ. Yasmā vā so ‘‘appossukko tvaṃ, deva, hohi, ahamanusāsissāmī’’ti āha, tasmā pitarā pavattitaṃ āṇācakkaṃ anuppavatteti nāma. Sammadeva anuppavattesīti sammā nayena hetunā kāraṇeneva anuppavattesi. Bhagavā hi catusaccadhammaṃ katheti, thero tameva anukatheti, tasmā evamāha. Ubhatobhāgavimuttāti dvīhi bhāgehi vimuttā , arūpāvacarasamāpattiyā rūpakāyato vimuttā, aggamaggena nāmakāyatoti. Paññāvimuttāti paññāya vimuttā tevijjādibhāvaṃ appattā khīṇāsavā.
所谓轮回传承，是指世尊在轮回灭亡时，天子或出家者寿命尽时，眼识消失。此后，轮回者满十种或十二种天子世系，世尊的儿子现世而生，此即轮回之传承。以宝石为喻，类似第六世宝石继承此轮回。称呼诸父为传承者，是因其子称“你穷困呀，天人，我必统治你”而故未能现传父业。善正确地不现传，意即依正缘由因缘而未现传。世尊宣说四圣谛，长老亦作般若诠释，故言如是。所谓二处解脱者，谓从无色界禅定超脱及有色界身脱，前者为无色快乐处解脱，后者为名色业轮回之解脱。所谓智慧解脱者，谓以智慧超脱，断恶趣三明等，证已寂灭者。
Visuddhiyāti visuddhatthāya. Saṃyojanabandhanacchidāti saṃyojanasaṅkhāte ceva bandhanasaṅkhāte ca kilese chinditvā ṭhitā. Vijitasaṅgāmanti vijitarāgadosamohasaṅgāmaṃ, mārabalassa vijitattāpi vijitasaṅgāmaṃ. Satthavāhanti aṭṭhaṅgikamaggarathe āropetvā veneyyasatthaṃ vāheti saṃsārakantāraṃ uttāretīti bhagavā satthavāho, taṃ satthavāhaṃ. Palāpoti antotuccho dussīlo. Ādiccabandhunanti ādiccabandhuṃ satthāraṃ dasabalaṃ vandāmīti vadati. Sattamaṃ.
所谓清净，是指为达成清净之义。断除结缚，是指断除由结所成的烦恼纠缠而立。所谓胜利斗争，是指破胜贪嗔痴的战斗，称为胜于魔的斗争。导师承载，是指将八正道加于导师之上，承载导师犹如背负拯救众生之重担，故称导师承载。所谓粗恶，是指缺德贫劣恶劣行为。所谓先天亲属，是指世尊为导师，具备十力，故谓之。第七为此义。
8. Parosahassasuttavaṇṇanā第八《千余经》注释
§216
216. Aṭṭhame parosahassanti atirekasahassaṃ. Akutobhayanti nibbāne kutoci bhayaṃ natthi, nibbānappattassa vā kutoci bhayaṃ natthīti nibbānaṃ akutobhayaṃ nāma. Isīnaṃ isisattamoti vipassito paṭṭhāya isīnaṃ sattamako isi.
第216条。称第八为附加的一千。无惧者，是指涅槃中无任何畏惧，无妄恐怖，即是无惧涅槃。所谓第七，是说观察者之观察者，观者乃观察众生。
Kiṃ nu te vaṅgīsāti idaṃ bhagavā atthuppattivasena āha. Saṅghamajjhe kira kathā udapādi ‘‘vaṅgīsatthero vissaṭṭhavatto , neva uddese, na paripucchāya, na yonisomanasikāre kammaṃ karoti, gāthā bandhanto cuṇṇiyapadāni karonto vicaratī’’ti. Atha bhagavā cintesi – ‘‘ime bhikkhū vaṅgīsassa paṭibhānasampattiṃ na jānanti, cintetvā cintetvā vadatīti maññanti, paṭibhānasampattimassa jānāpessāmī’’ti cintetvā, ‘‘kiṃ nu te vaṅgīsā’’tiādimāha.
“你们的瓦吉沙”此言，世尊乃因意趣而说。众僧中曾有言语产生：“瓦吉沙长老行为散乱，不正行，不询问，不以正念修行，为他人作歌谣，诵唱颂句而行。”后世尊思惟：“这些比库不知晓瓦吉沙之能言之慧，彼思量复思量而宣说，意图明此能言如实。”世尊因此说：“你们的瓦吉沙……”
Ummaggapathanti anekāni kilesummujjanasatāni, vaṭṭapathattā pana pathanti vuttaṃ. Pabhijja khilānīti rāgakhilādīni pañca bhinditvā carasi. Taṃ passathāti taṃ evaṃ abhibhuyya bhinditvā carantaṃ buddhaṃ passatha. Bandhapamuñcakaranti bandhanamocanakaraṃ. Asitanti anissitaṃ. Bhāgaso pavibhajanti satipaṭṭhānādikoṭṭhāsavasena dhammaṃ vibhajantaṃ. Pavibhajjāti vā pāṭho, aṅgapaccaṅgakoṭṭhāsavasena vibhajitvā vibhajitvā passathāti attho.
汝等迷于诸多烦恼缠绕如行于入迷之路，但亦据说有回转之路。意谓：观察身心之五种染污——贪染等诸不净，分而离行。观此即是观世尊于断尽诸漏后超然行持者。所谓破除束缚者，是成就解脱者。所谓无所依止也。世尊以止念处等八正见烦恼断除者，为分别法也。分解者，或释为断除；以身心诸蕴、处、漏，分解分解而观，是其义也。
Oghassāti caturoghassa. Anekavihitanti satipaṭṭhānādivasena anekavidhaṃ. Tasmiṃ ca amate akkhāteti tasmiṃ tena akkhāte amate. Dhammaddasāti dhammassa passitāro. Ṭhitā asaṃhīrāti asaṃhāriyā hutvā patiṭṭhitā.
所谓『愚浊』者，乃指四种浊恶。所谓『多为』者，谓念处等法种类繁多。『已说之法』者，即以此多法为说出之义。『法见者』，谓法之观察者。『坚立而不散』者，谓已不再散乱而坚定住。
Ativijjhāti ativijjhitvā. Sabbaṭṭhitīnanti sabbesaṃ diṭṭhiṭṭhānānaṃ viññāṇaṭṭhitīnaṃ vā . Atikkamamaddasāti atikkamabhūtaṃ nibbānamaddasa. Agganti uttamadhammaṃ. Aggeti vā pāṭho, paṭhamataranti attho. Dasaddhānanti pañcannaṃ, aggadhammaṃ pañcavaggiyānaṃ, agge vā pañcavaggiyānaṃ dhammaṃ desesīti attho. Tasmāti yasmā esa dhammo sudesitoti jānantena ca pamādo na kātabbo, tasmā. Anusikkheti tisso sikkhā sikkheyya. Aṭṭhamaṃ.
所谓『重见』者，即已深入见解。所谓『所住』者，谓一切见法意识所依止之处。所谓『超越见』者，即超越见法所显之涅槃境界。所谓『第一』者，谓第一义之法。所谓『十众』者，谓五类及首之五法。故此法难能轻慢，谨守学习三种修行法。其为第八法。
9. Koṇḍaññasuttavaṇṇanā第九《憍陈如经》注释
§217
217. Navame aññāsikoṇḍaññoti paṭhamaṃ dhammassa aññātattā evaṃ gahitanāmo thero. Sucirassevāti kīvacirassa? Dvādasannaṃ saṃvaccharānaṃ. Ettakaṃ kālaṃ kattha vihāsīti. Chaddantabhavane mandākinipokkharaṇiyā tīre paccekabuddhānaṃ vasanaṭṭhāne. Kasmā? Vihāragarutāya. So hi paññavā mahāsāvako. Yatheva bhagavato, evamassa dasasahassacakkavāḷe devamanussānaṃ abbhantare guṇā patthaṭāva. Devamanussā tathāgatassa santikaṃ gantvā gandhamālādīhi pūjaṃ katvā ‘‘aggadhammaṃ paṭividdhasāvako’’ti anantaraṃ theraṃ upasaṅkamitvā pūjenti. Santikaṃ āgatānañca nāma tathārūpā dhammakathā vā paṭisanthāro vā kātabbo hoti. Thero ca vihāragaruko, tenassa so papañco viya upaṭṭhāti. Iti vihāragarutāya tattha gantvā vihāsi.
第217条。第九条『尊者多闻』，谓第一法已知之尊者名也。『久时』谓十二年。『何处修习』？答：于遮断屋、曼荼罗池畔，专修辟支佛宿处。何故？为修止静之地。该尊者智慧丰富，乃世尊重要弟子。譬如世尊在十万天界间，天人与人相往来，纷纷呈现其美德光辉。天人亦复尊敬如来，暂往舍处献香花供养，称此为『第一法明理弟子』，随即恭敬尊者。来临之人亦当吟诵法言或讲解法义。尊者乃舍中主人，如其良友周护。于此修止而住。
Aparampi kāraṇaṃ – bhikkhācāravelāyaṃ tāva sabbasāvakā vassaggena gacchanti. Dhammadesanākāle pana majjhaṭṭhāne alaṅkatabuddhāsanamhi satthari nisinne dakkhiṇahatthapasse dhammasenāpati, vāmahatthapasse mahāmoggallānatthero nisīdati, tesaṃ piṭṭhibhāge aññāsikoṇḍaññattherassa āsanaṃ paññāpenti. Sesā bhikkhū taṃ parivāretvā nisīdanti. Dve aggasāvakā aggadhammapaṭividdhattā ca mahallakattā ca there sagāravā theraṃ mahābrahmaṃ viya aggikkhandhaṃ viya āsīvisaṃ viya ca maññamānā dhurāsane nisīdantā ottappanti harāyanti. Thero cintesi – ‘‘imehi dhurāsanatthāya kappasatasahassādhikaṃ asaṅkhyeyyaṃ pāramiyo pūritā, te idāni dhurāsane nisīdantā mama ottappanti harāyanti, phāsuvihāraṃ nesaṃ karissāmī’’ti. So patirūpe kāle tathāgataṃ upasaṅkamitvā ‘‘icchāmahaṃ, bhante, janapade vasitu’’nti āha, satthā anujāni.
又一因缘——比库行持时间，诸弟子持守雨安居。讲法时，于静处舍内，教法军司坐右手，伟大摩嘎剌那长老坐左手。地位尊者座位为另一尊者预备。众弟子环绕而坐。有二大弟子，皆第一法明理弟子，乃才智优胜，如大梵天、火之主般自尊坐于尊者座位，心生恐惧羞愧。尊者思惟：‘彼等曾历无数阿僧祇劫，圆满无数波罗蜜；今彼等坐于此位而令我生羞惧，我当作清净正行。’适时尊者向世尊请愿曰：‘唯愿世尊允我于民间居住。’世尊允诺。
Thero senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya chaddantabhavane mandākinitīraṃ gato. Pubbe paccekabuddhānaṃ pāricariyāya kataparicayā aṭṭhasahassā hatthināgā theraṃ disvāva ‘‘amhākaṃ puññakkhettaṃ āgata’’nti nakhehi caṅkamanaṃ nittiṇaṃ katvā āvaraṇasākhā haritvā therassa vasanaṭṭhānaṃ paṭijaggitvā vattaṃ katvā sabbe sannipatitvā mantayiṃsu – ‘‘sace hi mayaṃ ‘ayaṃ therassa kattabbaṃ karissati, ayaṃ karissatī’ti paṭipajjissāma, thero bahuñātikagāmaṃ gato viya yathādhoteneva pattena gamissati, vārena naṃ paṭijaggissāma, ekassa pana vāre patte sesehipi nappamajjitabba’’nti vāraṃ ṭhapayiṃsu. Vārikanāgo pātova therassa mukhodakañca dantakaṭṭhañca ṭhapeti, vattaṃ karoti.
尊者收拾座位，带上比库衣，往曼荼罗池畔。曾见八千辟支佛侍从，一尊老人行步如入福地。众同行人言：‘我等若遵此尊者所当行者，其必顺利至目标。’诸比库立下誓言，若尊者犯戒不悔，即不可受度，尊者能如法行持。誓约立下，设立誓告细节，守卫尊者。
Mandākinipokkharaṇī nāma cesā paṇṇāsayojanā hoti. Tassā pañcavīsatiyojanamatte ṭhāne sevālo vā paṇakaṃ vā natthi, phalikavaṇṇaṃ udakameva hoti. Tato paraṃ pana kaṭippamāṇe udake aḍḍhayojanavitthataṃ sesapadumavanaṃ paṇṇāsayojanaṃ saraṃ parikkhipitvā ṭhitaṃ. Tadanantaraṃ tāva mahantameva rattapadumavanaṃ, tadanantaraṃ rattakumudavanaṃ, tadanantaraṃ setakumudavanaṃ, tadanantaraṃ nīluppalavanaṃ, tadanantaraṃ rattuppalavanaṃ, tadanantaraṃ sugandharattasālivanaṃ, tadanantaraṃ eḷālukalābukumbhaṇḍādīni madhurarasāni valliphalāni, tadanantaraṃ aḍḍhayojanavitthārameva ucchuvanaṃ, tattha pūgarukkhakkhandhappamāṇā ucchū, tadanantaraṃ kadalivanaṃ, yato duve pakkāni khādantā kilamanti, tadanantaraṃ cāṭippamāṇaphalaṃ panasavanaṃ, tadanantaraṃ jambuvanaṃ, tadanantaraṃ ambavanaṃ, tadanantaraṃ kapitthavananti. Saṅkhepato tasmiṃ dahe khāditabbayuttakaṃ phalaṃ nāma natthīti na vattabbaṃ. Kusumānaṃ pupphanasamaye vāto reṇuvaṭṭiṃ uṭṭhāpetvā paduminipattesu ṭhapeti, tattha udakaphusitāni patanti. Tato ādiccapākena paccitvā pakkapayoghanikā viya tiṭṭhati, etaṃ pokkharamadhu nāma , taṃ therassa āharitvā denti. Muḷālaṃ naṅgalasīsamattaṃ hoti, tampi āharitvā denti. Bhisaṃ mahābheripokkharappamāṇaṃ hoti, tassa ekasmiṃ pabbe pādaghaṭakappamāṇaṃ khīraṃ hoti, taṃ āharitvā denti. Pokkharaṭṭhīni madhusakkharāya yojetvā denti. Ucchuṃ pāsāṇapiṭṭhe ṭhapetvā pādena akkamanti. Tato raso paggharitvā soṇḍiāvāṭe pūretvā, ādiccapākena paccitvā khīrapāsāṇapiṇḍo viya tiṭṭhati, taṃ āharitvā denti. Panasakadaliambapakkādīsu kathāva natthi.
名为曼陀石池者，长约五十由旬。于其中二十五由旬之处，无庄稼无树木，唯如槟榔色之水。然彼水之后，池中半余由旬，残莲之林广五十由旬，池水遍布。其次即有大红莲林，然后红光莲林，再次白光莲林，复次青光莲林，继次红叶莲林，继次芳香红叶树林；继次有椰树、棕树等青藤果实丛生。再次池宽半由旬处，有高树林，且树多挺拔；继次为棕榈林，双鸟相食；又次有厚叶果林及番荔枝林，继后为番荔枝树。简言之，池中无可食果实，故不需谈论。花开时，风起尘土，吹拂莲花，花瓣落水涟漪泛起。然后以炭火煮沸，翻动搅拌，池蜜得名，取给长老们食用。根须仅能携带，亦供长老食用。池大如巨蜂巢，其一角有米罐般大小之乳液，取以供给。池水盛蜜并加入甘蔗汁馈赠。放置盐石于池岸，用脚搅拌。继以汁液涂足腋下，煮炭火，盐与乳凝固如石球，长老取用食用。棕叶、番荔枝栽种处无果实。
Kelāsapabbate nāgadatto nāma devaputto vasati. Thero kālena kālaṃ tassa vimānadvāraṃ gacchati. So navasappipokkharamadhucuṇṇayuttassa nirudakapāyāsassa pattaṃ pūretvā deti. So kira kassapabuddhakāle vīsativassasahassāni sugandhasappinā khīrasalākaṃ adāsi. Tenassetaṃ bhojanaṃ uppajjati. Evaṃ thero dvādasa vassāni vasitvā attano āyusaṅkhāraṃ olokento parikkhīṇabhāvaṃ ñatvā ‘‘kattha parinibbāyissāmī’’ti cintetvā – ‘‘hatthināgehi maṃ dvādasa vassāni upaṭṭhahantehi dukkaraṃ kataṃ, satthāraṃ anujānāpetvā etesaṃyeva santike parinibbāyissāmī’’ti ākāsena bhagavato santikaṃ agamāsi. Tena vuttaṃ ‘‘sucirasseva yena bhagavā tenupasaṅkamī’’ti.
魔山上有名为那迦达多之天子子。长老时常往访其宫门。该处新鲜莲池中央，有加盐之干乳汁盛满盘中。传说其为咖萨巴佛时代，二万年间盛产香甜乳固。故长老得此食用。如此，长老住处十二年，观自寿命将尽，知灭已近，心念“我将安宁涅槃”。忆起十二年侍佛诸长老艰难，遂祈请世尊许可，于彼诸长老中涅槃。世尊从空中来临，告诫道：“如实而速，世尊将来至”。
Nāmañcāti kasmā nāmaṃ sāveti? Therañhi keci sañjānanti, keci na sañjānanti. Tattha thero cintesi – ‘‘ye maṃ ajānantā ‘ko esa paṇḍarasīso obhaggo gopānasivaṅko mahallako satthārā saddhiṃ paṭisanthāraṃ karotī’ti cittaṃ padūsessanti, te apāyapūrakā bhavissanti. Ye pana maṃ jānantā – ‘dasasahassacakkavāḷe satthā viya paññāto pākaṭo mahāsāvako’ti cittaṃ pasādessanti, te saggūpagā bhavissantī’’ti, sattānaṃ apāyamaggaṃ pidahitvā saggamaggaṃ vivaranto nāmaṃ sāveti.
为何名号保留？长老寺中有人知，有人不知。长老思维“若无知者以‘此胖白者富有如牧人长者，师长与众集会’污秽我心，彼则堕恶道。若知我者心悦‘显照十千世界，智慧普达，众多弟子如师’者，彼得生天上。”故以破坏众生之恶道，陈述往生天道之正道，如是留名。
Buddhānubuddhoti paṭhamaṃ satthā cattāri saccāni bujjhi, pacchā thero, tasmā buddhānubuddhoti, vuccati. Tibbanikkamoti bāḷhavīriyo. Vivekānanti tiṇṇaṃ vivekānaṃ. Tevijjo, cetopariyāyakovidoti chasu abhiññāsu catasso vadati. Itarā dve kiñcāpi na vuttā, thero pana chaḷabhiññova. Imissā ca gāthāya pariyosāne parisā sannisīdi. Parisāya sannisinnabhāvaṃ ñatvā thero satthārā saddhiṃ paṭisanthāraṃ katvā ‘‘parikkhīṇā me, bhante, āyusaṅkhārā, parinibbāyissāmī’’ti, parinibbānakālaṃ anujānāpesi . Kattha parinibbāyissasi koṇḍaññāti? Upaṭṭhākehi me, bhante, hatthināgehi dukkaraṃ kataṃ, tesaṃ santiketi. Satthā anujāni.
称‘佛与觉者’，意谓诸佛初证四圣谛。其后称‘长老’，故名“佛与觉者”。‘三出离’意指大勇断惑。‘独处’意三种寂静。‘三明’指六通加四解脱，长老皆具六通。其余未讲，长老胜有六通。此偈终结，众会皆坐。见众集会，长老与师俱会，知寿命将尽，思涅槃。问：“我当何处涅槃？”答：“十二年辛劳侍护诸长老之处”，“师允诺”。
Thero dasabalaṃ padakkhiṇaṃ katvā – ‘‘pubbaṃ taṃ me, bhante, paṭhamadassanaṃ, idaṃ pacchimadassana’’nti paridevante mahājane satthāraṃ vanditvā nikkhamitvā, dvārakoṭṭhake ṭhito – ‘‘mā socittha, mā paridevittha, buddhā vā hontu buddhasāvakā vā, uppannā saṅkhārā abhijjanakā nāma natthī’’ti mahājanaṃ ovaditvā passantasseva mahājanassa vehāsaṃ abbhuggamma mandākinitīre otaritvā pokkharaṇiyaṃ nhatvā nivatthanivāsano katuttarāsaṅgo senāsanaṃ saṃsāmetvā phalasamāpattiyā tayo yāme vītināmetvā balavapaccūsasamaye parinibbāyi. Therassa sahaparinibbānā himavati sabbarukkhā pupphehi ca phalehi ca onatavinatā ahesuṃ. Vārikanāgo therassa parinibbutabhāvaṃ ajānanto pātova mukhodakadantakaṭṭhāni upaṭṭhapetvā vattaṃ katvā khādanīyaphalāni āharitvā caṅkamanakoṭiyaṃ aṭṭhāsi. So yāva sūriyuggamanā therassa nikkhamanaṃ apassanto ‘‘kiṃ nu kho etaṃ? Pubbe ayyo pātova caṅkamati, mukhaṃ dhovati. Ajja pana paṇṇasālatopi na nikkhamatī’’ti kuṭidvāraṃ kampetvā olokento theraṃ nisinnakameva disvā hatthaṃ pasāretvā parāmasitvā assāsapassāse pariyesanto tesaṃ appavattibhāvaṃ ñatvā – ‘‘parinibbuto thero’’ti soṇḍaṃ mukhe pakkhipitvā mahāravaṃ viravi. Sakalahimavanto ekaninnādo ahosi. Aṭṭhanāgasahassāni sannipatitvā theraṃ jeṭṭhakanāgassa kumbhe nisīdāpetvā supupphitarukkhasākhā gahetvā parivāretvā sakalahimavantaṃ anuvicaritvā sakaṭṭhānameva āgatā.
长老行十重布施——先是初见，后复最后之见；悲悯离别，向诸众敬礼，出门立于门户上，大声慰忧：“勿悲勿忧，即使佛或弟子，诸行生灭，终无所有。”劝解众生，笑声忽起，至池岸洗浴，住凉亭中，三时修果广施，于强盛时涅槃。涅槃后，喜雨季节树木花果不凋，水龙未识涅槃故，吐水洗牙游移不止。至其离世之日，龙王等召集众龙，抱树枝花，护送弟子至林中丛林。
Sakko vissakammaṃ āmantesi – ‘‘tāta, amhākaṃ jeṭṭhabhātā parinibbuto, sakkāraṃ karissāma, navayojanikaṃ sabbaratanamayaṃ kūṭāgāraṃ māpehī’’ti. So tathā katvā theraṃ tattha nipajjāpetvā hatthināgānaṃ adāsi. Te kūṭāgāraṃ ukkhipitvā tiyojanasahassaṃ himavantaṃ punappunaṃ āvijjhiṃsu . Tesaṃ hatthato ākāsaṭṭhakā devā gahetvā sādhukīḷitaṃ kīḷiṃsu. Tato vassavalāhakā sītavalāhakā uṇhavalāhakā cātumahārājikā tāvatiṃsāti etenupāyena yāva brahmalokā kūṭāgāraṃ agamāsi, puna brahmāno devānanti anupubbena hatthināgānaṃyeva kūṭāgāraṃ adaṃsu. Ekekā devatā caturaṅgulamattaṃ candanaghaṭikaṃ āhari, citako navayojaniko ahosi. Kūṭāgāraṃ citakaṃ āropayiṃsu. Pañca bhikkhusatāni ākāsenāgantvā sabbarattiṃ sajjhāyamakaṃsu. Anuruddhatthero dhammaṃ kathesi, bahūnaṃ devatānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Punadivase aruṇuggamanavelāyameva citakaṃ nibbāpetvā sumanamakuḷavaṇṇānaṃ dhātūnaṃ parisāvanaṃ pūretvā bhagavati nikkhamitvā veḷuvanavihārakoṭṭhakaṃ sampatte āharitvā satthu hatthe ṭhapayiṃsu. Satthā dhātuparisāvanaṃ gahetvā pathaviyā hatthaṃ pasāresi, mahāpathaviṃ bhinditvā rajatabubbuḷasadisaṃ cetiyaṃ nikkhami. Satthā sahatthena cetiye dhātuyo nidhesi. Ajjāpi kira taṃ cetiyaṃ dharatiyevāti. Navamaṃ.
萨咖天帝称：“父，我等长兄涅槃，应敬礼建宫殿，宫满九由旬，珍宝遍布。”遂成宫，安置长老，象族长恒来来往往，三千由旬雪山常绕。诸象欢喜舞蹈，风雨季节节令轮转，众天秉守宫殿至梵天界。天众频繁建造象之居民宫，献上四指大小檀香珠。纷纷悬挂珍珠宫殿，五百比库齐集空中，彻夜唱诵。安如阿奴睹长老宣讲法义，众天欢喜受法。次日辰时，熄灭檀香，洒净华粉，长老临世尊前，立法宝塔，伸手触地，地裂出银泡。诸舍利置塔中。至今此塔尚存。
10. Moggallānasuttavaṇṇanā第十《摩嘎剌那经》注释
§218
218. Dasame samannesatīti pariyesati paccavekkhati. Nagassāti pabbatassa. Muninti buddhamuniṃ. Dukkhassa pāragunti dukkhapāraṃ gataṃ. Samannesanti samannesanto. Evaṃ sabbaṅgasampannanti evaṃ sabbaguṇasampannaṃ. Anekākārasampannanti anekehi guṇehi samannāgataṃ. Dasamaṃ.
第二百一十八条 「第十具备」者，意指遍寻研察。所谓「城池」是指山峦，「圣者」是指佛陀圣者。谓苦难的彼岸，也就是已至苦难的彼岸。具足者，乃指完全具备。如此谓之「具有一切身形」，亦谓之「具备一切优良品德」。谓形态多样，拥有多种优良德相。此为第十。
11. Gaggarāsuttavaṇṇanā第十一《嘎嘎拉经》注释
§219
219. Ekādasame tyāssudanti te assudaṃ. Assudanti nipātamattaṃ. Vaṇṇenāti sarīravaṇṇena. Yasasāti parivārena. Vigatamalova bhāṇumāti vigatamalo ādicco viya. Ekādasamaṃ.
第二百一十九条 「第十一洁净」者，指『除秽』，『洁净』即指坚固不染。『色泽』是指身体的色身。『名望』则指声誉或周围的威望。『无暇如光明』，意指不染污秽，像初生时的火焰般明亮清净。此为第十一。
12. Vaṅgīsasuttavaṇṇanā12. 旺基萨经注释
§220
220. Dvādasame āyasmāti piyavacanaṃ. Vaṅgīsoti tassa therassa nāmaṃ. So kira pubbe padumuttarakāle paṭibhānasampannaṃ sāvakaṃ disvā dānaṃ datvā patthanaṃ katvā kappasatasahassaṃ pāramiyo pūretvā amhākaṃ bhagavato kāle sakalajambudīpe vādakāmatāya jambusākhaṃ pariharitvā ekena paribbājakena saddhiṃ vādaṃ katvā vāde jayaparājayānubhāvena teneva paribbājakena saddhiṃ saṃvāsaṃ kappetvā vasamānāya ekissā paribbājikāya kucchimhi nibbatto vayaṃ āgamma mātito pañcavādasatāni, pitito pañcavādasatānīti vādasahassaṃ uggaṇhitvā vicarati. Ekañca vijjaṃ jānāti, yaṃ vijjaṃ parijappitvā matānaṃ sīsaṃ aṅguliyā paharitvā – ‘‘asukaṭṭhāne nibbatto’’ti jānāti. So anupubbena gāmanigamādīsu vicaranto pañcahi māṇavakasatehi saddhiṃ sāvatthiṃ anuppatto nagaradvāre sālāya nisīdati.
第二百二十条 「第十二」者，谓「尊者」是对一位长老的尊称。所谓「瓦吉莎」是该长老的名字。传闻其在昔昔年间，曾见过莲华时代的佛陀，眼见信众行施，修成振奋之心，度过亿兆的波旬劫，圆满多种修行资粮。于世尊时代，为了保护整广大珍珠岛辩论生起的愿望，与一位独行修行者一同论辩，经历胜败交替。并于此人共处时，定居于一名寡妇处，历经十五年生活，生育十五个儿子，统计子孙达一千辈。此人唯知一项法门，即凭念头专注默诵，击指心头称『定居于无痛之处』。他初次于乡邑集市游行，与五百少年同行，共同抵达萨伐提城入口，在集会场所坐下。那时，城中居民先供施第一餐，后供施干净上衣、项圈、香环，以供聆法，诸人遂入僧舍。少年们见状问『往何处去？』答曰『往十力菩萨所听法』。他与随从同行，议毕相会后，有一处立足。世尊告之：『瓦吉莎，你确实懂得殊胜的技艺。』他说『啊，果德玛，我精通多种技艺，你欲问哪一种？』答曰『辩论技艺。』他说『正是，世尊。』世尊即现其身为地狱受苦者，示其头部，问『瓦吉莎，此为何处所？』答曰念诵击指『地狱』。世尊谓之『善哉，瓦吉莎！说得好。』并示现天界受苦者头部，他亦如实解说。又示现断尽烦恼者头部，虽反复念诵击指，仍未能见定坐之处。
Tadā ca nagaravāsino purebhattaṃ dānaṃ datvā pacchābhattaṃ suddhuttarāsaṅgā gandhamālādihatthā dhammassavanāya vihāraṃ gacchanti. Māṇavo disvā, ‘‘kahaṃ gacchathā’’ti? Pucchi. Te ‘‘dasabalassa santikaṃ dhammassavanāyā’’ti āhaṃsu. Sopi saparivāro tehi saddhiṃ gantvā paṭisanthāraṃ katvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Atha naṃ bhagavā āha – ‘‘vaṅgīsa, bhaddakaṃ kira sippaṃ jānāsī’’ti. ‘‘Bho gotama, ahaṃ bahusippaṃ jānāmi. Tumhe kataraṃ sandhāya vadathā’’ti? Chavadūsakasippanti. Āma, bho gotamāti. Athassa bhagavā attano ānubhāvena niraye nibbattassa sīsaṃ dassetvā, ‘‘vaṅgīsa, ayaṃ kahaṃ nibbatto’’ti pucchi. So mantaṃ jappitvā aṅguliyā paharitvā ‘‘niraye’’ti āha. ‘‘Sādhu, vaṅgīsa, sukathita’’nti devaloke nibbattassa sīsaṃ dassesi. Tampi so tatheva byākāsi. Athassa khīṇāsavassa sīsaṃ dassesi. So punappunaṃ mantaṃ parivattetvāpi aṅguliyā paharitvāpi nibbattaṭṭhānaṃ na passati.
当时世尊问他『你造恶否，瓦吉莎？』答曰『有，世尊。』世尊再三催促，他仍坚持如是。世尊言『你们，果德玛，请真知。』他说『正是，瓦吉莎，我因信靠你，知晓我去向何处。』世尊问『你以何念知？』他说『唯凭此意念知，世尊。请将此念授予我。』他说『此念对我如药石。接受吧，世尊。』我不允许在你近前乞求布施。后来他受记『那婆罗树处，尊者世尊已示范修行。长老撷衣发愿出家。出家后，至世尊近前顶礼，立定并请教：“请授我技艺。”瓦吉莎，你们应当遵守技艺，弃除非净饮食、垢秽席垫等杂务，相应修持此技艺。』世尊开示三十二种业境修行法。他随顺此法，逆行正行，增长内观，循序渐进，终成阿拉汉。
Atha naṃ bhagavā ‘‘kilamasi, vaṅgīsā’’ti āha? Āma bho, gotamāti. Punappunaṃ upadhārehīti. Tathā karontopi adisvā, ‘‘tumhe, bho gotama, jānāthā’’ti āha. Āma, vaṅgīsa, maṃ nissāya cesa gato, ahamassa gatiṃ jānāmīti. Mantena jānāsi, bho gotamāti? Āma, vaṅgīsa, ekena manteneva jānāmīti. Bho gotama, mayhaṃ mantena imaṃ mantaṃ dethāti. Amūliko, vaṅgīsa, mayhaṃ mantoti. Detha, bho gotamāti. Na sakkā mayhaṃ santike apabbajitassa dātunti. So antevāsike āmantesi – ‘‘tātā samaṇo gotamo atirekasippaṃ jānāti, ahaṃ imassa santike pabbajitvā sippaṃ gaṇhāmi, tato sakalajambudīpe amhehi bahutaraṃ jānanto nāma na bhavissati. Tumhe yāva ahaṃ āgacchāmi, tāva anukkaṇṭhitvā vicarathā’’ti te uyyojetvā ‘‘pabbājetha ma’’nti āha. Satthā nigrodhakappassa paṭipādesi. Thero taṃ attano vasanaṭṭhānaṃ netvā pabbājesi. So pabbajitvā satthu santikaṃ āgamma vanditvā ṭhito ‘‘sippaṃ dethā’’ti yāci. Vaṅgīsa, tumhe sippaṃ gaṇhantā aloṇabhojanathaṇḍilaseyyādīhi parikammaṃ katvā gaṇhatha, imassāpi sippassa parikammaṃ atthi, taṃ tāva karohīti. Sādhu, bhanteti. Athassa satthā dvattiṃsākārakammaṭṭhānaṃ ācikkhi. So taṃ anulomapaṭilomaṃ manasikaronto vipassanaṃ vaḍḍhetvā anukkamena arahattaṃ pāpuṇi.
「解脱的喜悦知觉」意即成就阿拉汉后，体证解脱之乐。所谓「卡维骤狂」是指被卡维（卡巴卡）之物所陶醉。所谓「五蕴、六入、十八界」即指把这些蕴界诸法等次第阐明讲说。所谓「制约现象」指内在业力及因缘所制约的现象。所谓「欢迎」意指善意到来。所谓「意力支配」就是通过此法得握持意念之识。此三十二种神通能力由此获得。即便未成就天眼通等，也能察知此法。如此，当知他为著名大弟子。此即第十二。
Vimuttisukhaṃ paṭisaṃvedīti evaṃ arahattaṃ patvā vimuttisukhaṃ paṭisaṃvedento. Kāveyyamattāti kāveyyena kabbakaraṇena mattā. Khandhāyatanadhātuyoti imāni khandhādīni pakāsento dhammaṃ desesi. Ye niyāmagataddasāti ye niyāmagatā ceva niyāmadassāti ca. Svāgatanti suāgamanaṃ. Iddhipattomhīti iminā iddhividhañāṇaṃ gahitaṃ. Cetopariyāyakovidoti iminā cetopariyañāṇaṃ. Dibbasotaṃ pana avuttampi gahitameva hoti. Evaṃ cha abhiññāpatto eso mahāsāvakoti veditabbo. Dvādasamaṃ.
「体验解脱的快乐」者，谓成就阿拉汉果后，亲身体悟此解脱之乐。所谓『陶醉欢悦』，是指由陶醉所生之畅快。由五蕴、六入、十八界显现诸法，说法者即是阐明此义。所谓『受制之见』，谓见于受制之境，乃见制限使者。『自来』者，谓自身之来到。『意力修』，是借此得持心力四种智。『心境通』，是以此得心之全面洞察。至于天耳通，虽未通达，然已先取得之。如此具足六种神通的此大弟子，应当如此认识。此为第十二章。
Iti sāratthappakāsiniyā · 如是，于《显扬真义》中
Saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya
《相应部注疏》
Vaṅgīsasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 旺基萨相应注释完毕。