7. Brāhmaṇasaṃyuttaṃ · 7. 婆罗门相应义注
6. Brahmasaṃyuttaṃ6. 梵天相应
1. Paṭhamavaggo
1. 第一品
1. Brahmāyācanasuttavaṇṇanā1. 梵天劝请经注释
§172
172. Brahmasaṃyuttassa paṭhame parivitakko udapādīti sabbabuddhānaṃ āciṇṇasamāciṇṇo ayaṃ cetaso vitakko udapādi. Kadā udapādīti? Buddhabhūtassa aṭṭhame sattāhe rājāyatanamūle sakkena devānamindena ābhataṃ dantakaṭṭhañca osadhaharītakañca khāditvā mukhaṃ dhovitvā catūhi lokapālehi upanīte paccagghe selamayapatte tapussabhallikānaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā puna paccāgantvā ajapālanigrodhe nisinnamattassa.
第172经 在梵行相应部首经中开头即发出观念意念，谓诸佛所入之心非分别非不分别，此心念起。何时生起？谓佛陀在成道第八周岁，萨咖天帝于王舍城宫殿根基，曾以天兵天将加护，食用牙齿、药草、绿叶后清洁其口，及四天王围护之下，承暮夜苦行鞭栗之苦，并于牡鹿树下坐禅时，此等念头顿生。
Adhigatoti paṭividdho. Dhammoti catusaccadhammo. Gambhīroti uttānapaṭikkhepavacanametaṃ. Duddasoti gambhīrattāva duddaso dukkhena daṭṭhabbo, na sakkā sukhena daṭṭhuṃ. Duddasattāva duranubodho dukkhena avabujjhitabbo, na sakkā sukhena avabujjhituṃ. Santoti nibbuto. Paṇītoti atappako. Idaṃ dvayaṃ lokuttarameva sandhāya vuttaṃ. Atakkāvacaroti takkena avacaritabbo ogāhitabbo na hoti, ñāṇeneva avacaritabbo. Nipuṇoti saṇho. Paṇḍitavedanīyoti sammāpaṭipadaṃ paṭipannehi paṇḍitehi veditabbo. Ālayarāmāti sattā pañcasu kāmaguṇesu allīyanti, tasmā te ālayāti vuccanti. Aṭṭhasatataṇhāvicaritāni vā allīyanti, tasmāpi ālayāti vuccanti. Tehi ālayehi ramantīti ālayarāmā. Ālayesu ratāti ālayaratā. Ālayesu suṭṭhu muditāti ālayasammuditā. Yatheva hi susajjitaṃ pupphaphalabharitarukkhādisampannaṃ uyyānaṃ paviṭṭho rājā tāya tāya sampattiyā ramati, sammudito āmoditapamodito hoti, na ukkaṇṭhati, sāyampi nikkhamituṃ na icchati, evamimehipi kāmālayataṇhālayehi sattā ramanti, saṃsāravaṭṭe sammuditā anukkaṇṭhitā vasanti. Tena tesaṃ bhagavā duvidhaṃ ālayaṃ uyyānabhūmiṃ viya dassento ‘‘ālayarāmā’’tiādimāha.
所谓得道者即是此心念被觉察。所谓法即四圣谛之法。所谓深者，指直断掉转说法之意。所谓苦难，因其深不可见快乐。所谓难见者，因其苦而难明，非以乐而可见。所谓难了知者，应由苦而了解，不可由乐知。所谓安然，即涅槃。所谓清净，意指清凉热散。此两法唯为出世法说。所谓无念行为者，指非以无智按常理行，应以智慧洞察方能行。所谓纯熟，意指坚固。所谓贤智可觉者，是善修行智者能觉察。所谓住处园林意指众生因五欲而忧烦，故称其为住处。称为园林者，意指内心住处如园林，因常生烦恼忧苦。众生乐于此内心园林，即称内心园林者。乐于住处，称为住处乐欲者。欢喜于此住处，称为住处欢喜者。如同安设盛花果丰茂树木之园，王者因财宝乐居其中，欣喜欢喜无忧无欲，亦不愿出离。如是众生亦乐于此欲之住处烦恼之家，轮回中欢喜而住，欢喜而不厌。故世尊示现此两种住处，如园林之地，称为内心园林等语。
Tattha yadidanti nipāto, tassa ṭhānaṃ sandhāya ‘‘yaṃ ida’’nti, paṭiccasamuppādaṃ sandhāya ‘‘yo aya’’nti evamattho daṭṭhabbo. Idappaccayatāpaṭiccasamuppādoti imesaṃ paccayā idappaccayā, idappaccayā eva idappaccayatā, idappaccayatā ca sā paṭiccasamuppādo cāti idappaccayatāpaṭiccasamuppādo. Saṅkhārādipaccayānaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Sabbasaṅkhārasamathotiādi sabbaṃ nibbānameva. Yasmā hi taṃ āgamma sabbasaṅkhāravipphanditāni samanti, vūpasammanti, tasmā sabbasaṅkhārasamathoti vuccati. Yasmā ca taṃ āgamma sabbe upadhayo paṭinissaṭṭhā honti, sabbā taṇhā khīyanti, sabbe kilesarāgā virajjanti, sabbaṃ dukkhaṃ nirujjhati, tasmā sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodhoti vuccati. Yā panesā taṇhā bhavena bhavaṃ, phalena vā saddhiṃ kammaṃ vinati saṃsibbatīti katvā vānanti vuccati, tato nikkhantaṃ vānatoti nibbānaṃ. So mamassa kilamathoti yā ajānantānaṃ desanā nāma, so mama kilamatho assa, sā mama vihesā assāti attho. Kāyakilamatho ceva kāyavihesā ca assāti vuttaṃ hoti. Citte pana ubhayampetaṃ buddhānaṃ natthi. Apissūti anubrūhanatthe nipāto. So ‘‘na kevalaṃ ayaṃ parivitakko udapādi, imāpi gāthā paṭibhaṃsū’’ti dīpeti. Anacchariyāti anuacchariyā. Paṭibhaṃsūti paṭibhānasaṅkhātassa ñāṇassa gocarā ahesuṃ, parivitakkayitabbataṃ pāpuṇiṃsu.
此处所说之“此地”，当以所依处观，谓依缘起法观之“彼者”，详解其意。所谓现时缘者，即此等缘，乃现时缘起。现时缘于现时起，此现时缘即现时缘起。此现时缘称缘起。谓由诸行等之条件为缘故而成者是也。所谓诸行等条件之总名为缘起。亦称诸行尽灭曰涅槃。以此观诸行悉被灭已，安住寂静，是名诸行安住。诸行尽灭，生起之缘等皆断、欲望消灭、烦恼熄除、苦难止息，故名一切障碍离、烦恼灭、离欲、涅槃。以凡愚观此，谓涅槃即无生死、生死即轮回，故称无生灭，是彼等的见解。言其身心过患、烦恼亦增也。若二者有，是谓烦恼之有，彼等亦有。身心困苦烦恼也。惟两者俱无，佛虽亦无此身心之意矣。落句“再说”乃指续述。所谓示现，谓字句明白而为宣说。称“无奇怪”谓毫无不可思议。谓“付囊”是称赞之词。所谓所付即此心念起也。谓言此非唯心念起，亦见诗文应证，故称应证之语。谓“无奇怪”者，谓无异乎预料，故谓无奇怪。谓应证者，即应和证明。
Kicchenāti dukkhena, na dukkhāya paṭipadāya. Buddhānaṃ hi cattāropi maggā sukhapaṭipadāva honti. Pāramīpūraṇakāle pana sarāgasadosasamohasseva sato āgatāgatānaṃ yācakānaṃ alaṅkatapaṭiyattaṃ sīsaṃ kantitvā galalohitaṃ nīharitvā suañjitāni akkhīni uppāṭetvā kulavaṃsappadīpaṃ puttaṃ manāpacāriniṃ bhariyanti evamādīni dentassa aññāni ca khantivādisadisesu attabhāvesu chejjabhejjādīni pāpuṇantassa āgamanīyapaṭipadaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Halanti ettha ha-kāro nipātamatto, alanti attho. Pakāsitunti desituṃ, evaṃ kicchena adhigatassa alaṃ desituṃ pariyattaṃ desituṃ. Ko attho desitenāti vuttaṃ hoti? Rāgadosaparetehīti rāgadosaphuṭṭhehi rāgadosānugatehi vā.
所谓“稍差”，意指以苦而非以乐为修行之道。谓诸佛之四果皆为苦修成之乐道。在充满对世俗情欲愤恚无明等染垢之人中，以热诚正念持戒，忍受各种断，饮食粗劣，削发剃度，泣涕伤心，奉供养身内食外诸财，信使富足，持戒不懈，恬静忍辱，皆为修习成就之道。此处“诉说”，谓“哈”为名词，谓“阿”字含意也。谓明白、阐明，详说之意。所谓“示现”，谓宣示演说也。问“示现何义”者，即释担当情欲恼恨愤懑之教令。
Paṭisotagāminti niccādīnaṃ paṭisotaṃ, ‘‘aniccaṃ dukkhamanattā asubha’’nti evaṃ gataṃ catusaccadhammaṃ. Rāgarattāti kāmarāgena bhavarāgena diṭṭhirāgena ca rattā. Na dakkhantīti aniccaṃ dukkhamanattā asubhanti iminā sabhāvena na passissanti , te apassante ko sakkhissati evaṃ gāhāpetuṃ. Tamokhandhena āvuṭāti avijjārāsinā ajjhotthaṭā.
所谓“重听入心”，即每日反复多次倾听，所闻即为无常、苦、无我、不净之四圣谛。所谓情见睡者，因贪欲、嗔恨、我见等爱染者生心。所谓“不能见者”，谓不能辨见无常、苦、无我、不净之理法。此等不见，则无证人。此为妄念之趣。谓“黑暗为被覆”，即由无明重负之故，今被遮蔽也。
Appossukkatāyāti nirussukkabhāvena, adesetukāmatāyāti attho. Kasmā panassa evaṃ cittaṃ nami? Nanu esa mutto mocessāmi, tiṇṇo tāressāmi –
“Appossukkatāyāti”义为消除不安、达到安宁；“nirussukkabhāvena”指由不安的反面性质；“adesetukāmatāyāti”意指不愿教学的心态。因此，句中意为不安已除而不愿宣说之意。至于“为什么心会如此低伏？难道不是因为我已获得解脱、已得超越，而深切希望这样吗？”
‘‘Kiṃ me aññātavesena, dhammaṃ sacchikatenidha;
“‘何为我人，能亲证法理真谛？'”
Sabbaññutaṃ pāpuṇitvā, tārayissaṃ sadevaka’’nti. (bu. vaṃ. 2.56) –
“‘以遍达诸法之智慧，必能超出苦境，永断烦恼。’”以上语，见经文布薮逸文第2卷第56节。
Patthanaṃ katvā pāramiyo pūretvā sabbaññutaṃ pattoti? Saccametaṃ, tadevaṃ paccavekkhaṇānubhāvena panassa evaṃ cittaṃ nami. Tassa hi sabbaññutaṃ patvā sattānaṃ kilesagahanataṃ, dhammassa ca gambhīrataṃ paccavekkhantassa sattānaṃ kilesagahanatā ca dhammagambhīratā ca sabbākārena pākaṭā jātā. Athassa – ‘‘ime sattā kañjiyapuṇṇā lābu viya, takkabharitā cāṭi viya, vasātelapītapilotikā viya, añjanamakkhitahattho viya ca kilesabharitā atisaṃkiliṭṭhā rāgarattā dosaduṭṭhā mohamūḷhā, te kiṃ nāma paṭivijjhissantī’’ti? Cintayato kilesagahanapaccavekkhaṇānubhāvenāpi evaṃ cittaṃ nami.
问已行勤精进，已满诸波罗蜜，已成智慧圆满，此观点可成立乎？答案是确然。此由于观照审察蕴含真理之故，故我心随之谦恭。盖已成智慧圆满者，必能洞察诸有情烦恼之深重与法之幽深也。故烦恼之深重与法之幽深，皆完全明了显现。又从此而生疑问：“这些生命如同荆棘荆条，负载重物之袋，似被蒸蒸日上之汗水浸濡，污秽弄脏之手，烦恼为重极所缠染，爱恨易怒蒙昧痴愚者，彼等岂能不为证悟所刺破乎？”思维此烦恼深重之观察体验，心亦谦恭敬伏。
‘‘Ayañca dhammo pathavīsandhārakaudakakkhandho viya gambhīro, pabbatena paṭicchādetvā ṭhapito sāsapo viya duddaso, satadhā bhinnassa vālassa koṭiyā koṭipaṭipādanaṃ viya duranubodho. Nanu mayā hi imaṃ dhammaṃ paṭivijjhituṃ vāyamantena adinnaṃ dānaṃ nāma natthi, arakkhitaṃ sīlaṃ nāma natthi, aparipūritā kāci pāramī nāma natthi, tassa me nirussāhaṃ viya mārabalaṃ vidhamantassāpi pathavī na kampittha, paṭhamayāme pubbenivāsaṃ anussarantassāpi na kampittha, majjhimayāme dibbacakkhuṃ visodhentassāpi na kampittha, pacchimayāme pana paṭiccasamuppādaṃ paṭivijjhantasseva me dasasahassilokadhātu kampittha. Iti mādisenāpi tikkhañāṇena kicchenevāyaṃ dhammo paṭividdho. Taṃ lokiyamahājanā kathaṃ paṭivijjhissantī’’ti? Dhammagambhīrapaccavekkhaṇānubhāvenāpi evaṃ cittaṃ namīti veditabbaṃ.
“此法亦如大地之广大，沉重积水之团块，大山遮蔽而立，如腐朽泥沙，剑断劈百重草丛，难以理解洞察苦果。岂非我尝欲破此法而无所得？无守护之戒，未成满之波罗蜜。因此虽如断绝魔力，魔力虽攻害我，然地不动摇；初次努力忆念前世未动心；中期以天眼纯净目力观之未动心；末期以缘起深入观照时，感十方世界法界为震悸。诸智慧微妙之见，颇难知晓。世间大众焉能洞察此理？”以此觉悟法理之深幽而心谦伏。
Apica brahmunā yācite desetukāmatāyapissa evaṃ cittaṃ nami. Jānāti hi bhagavā – ‘‘mama appossukkatāya citte namamāne maṃ mahābrahmā dhammadesanaṃ yācissati, ime ca sattā brahmagarukā. Te ‘satthā kira dhammaṃ na desetukāmo ahosi. Atha naṃ mahābrahmā yācitvā desāpesi. Santo vata bho dhammo, paṇīto vata bho dhammo’ti maññamānā sussūsissantī’’ti. Idampissa kāraṇaṃ paṭicca appossukkatāya cittaṃ nami, no dhammadesanāyāti veditabbaṃ.
即使是婆罗门受请亦是为不愿示教之意而心谦伏。盖世尊知曰：“我心若不谦伏，大梵天必当乞求我说法，于是众生尊奉大梵天，如其师重；彼等误认为‘师不欲布教法’，待大梵天请说后，方得佛法。众生彼时必然喜悦安乐而心向法。”因此基于此不欲教诲意故心谦伏，而非对法说产生愧疚，此理应当了知。
Sahampatissāti so kira kassapassa bhagavato sāsane sahako nāma thero paṭhamajjhānaṃ nibbattetvā paṭhamajjhānabhūmiyaṃ kappāyukabrahmā hutvā nibbatto. Tatra naṃ ‘‘sahampatibrahmā’’ti paṭisañjānanti. Taṃ sandhāyāha ‘‘brahmuno sahampatissā’’ti. Nassati vata bhoti so kira imaṃ saddaṃ tathā nicchāresi, yathā dasasahassilokadhātubrahmāno sutvā sabbe sannipatiṃsu. Yatra hi nāmāti yasmiṃ nāma loke. Purato pāturahosīti tehi dasahi brahmasahassehi saddhiṃ pāturahosi. Apparajakkhajātikāti paññāmaye akkhimhi appaṃ parittaṃ rāgadosamoharajaṃ etesaṃ evaṃsabhāvāti apparajakkhajātikā. Assavanatāti assavanatāya. Bhavissantīti purimabuddhesu dasapuññakiriyavasena katādhikārā paripākagatā padumāni viya sūriyarasmisamphassaṃ, dhammadesanaṃyeva ākaṅkhamānā catuppadikagāthāvasāne ariyabhūmiṃ okkamanārahā na eko, na dve, anekasatasahassā dhammassa aññātāro bhavissantīti dasseti.
所谓共住者，是指在咖萨巴世尊的教法中称为共住者的长老。他于第一次禅那证得涅槃，成为了第一次禅那境界的禅天梵天，于是入灭。世人称呼他为“共住梵天”，对此称谓的由来说是“梵的同伴”。据说他以此名号终止这个音声，如同十万梵天听闻后都集会。所谓名称，即是众生所共有的名称。假如你们在他前面持戒，就与这十万梵天一同齐持戒。“无所畏惧生起”者，意指智慧丰富，在眼目如同护持、守卫、驱除贪嗔痴三毒的猛虎。这种本性称为无所畏惧生起者。所谓湦洒纳者，意指被湦洒纳（烦恼流）所缠之义。所谓将生者，是指过去诸佛依据十种善业成就，并如晒莲花般圆满顶门之太阳光芒，期望开示法义，证得四谛资粮境界者，非一二而是数以万计者，将来必定成为法的传知者，这是显现的义理。
Pāturahosīti pātubhavi. Samalehi cintitoti samalehi chahi satthārehi cintito. Te hi puretaraṃ uppajjitvā sakalajambudīpe kaṇṭake pattharamānā viya, visaṃ siñcamānā viya ca samalaṃ micchādiṭṭhidhammaṃ desayiṃsu. Apāpuretanti vivaraṃ etaṃ. Amatassa dvāranti amatassa nibbānassa dvārabhūtaṃ ariyamaggaṃ. Suṇantu dhammaṃ vimalenānubuddhanti ime sattā rāgādimalānaṃ abhāvato vimalena sammāsambuddhena anubuddhaṃ catusaccadhammaṃ suṇantu tāva bhagavāti yācati.
所谓持戒者，就是能持戒成就者。谓六位师长所周密思惟。彼等早期于整个恒河以东大陆出生后，像熊熊烈火般燃烧错误见法，宣说邪见之法。所谓破漏者，这是指这道门是无生无灭之门，是通往阿拉汉涅槃之无上圣道。诸位善男子清净明了并觉知此法，因无染污与贪嗔痴，觉悟四圣谛之真理守于正法者，请聆听世尊宣说。
Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhitoti selamaye ekagghane pabbatamuddhani yathāṭhitova. Na hi tassa ṭhitassa dassanatthaṃ gīvukkhipanapasāraṇādikiccaṃ atthi. Tathūpamanti tappaṭibhāgaṃ selapabbatūpamaṃ. Ayaṃ panettha saṅkhepattho – yathā selapabbatamuddhani ṭhitova cakkhumā puriso samantato janataṃ passeyya , tathā tvampi sumedha sundarapañña sabbaññutañāṇena samantacakkhu bhagavā dhammamayaṃ pāsādamāruyha sayaṃ apetasoko sokāvatiṇṇaṃ jātijarābhibhūtaṃ janataṃ avekkhassu upadhāraya upaparikkha. Ayaṃ panettha adhippāyo – yathā hi pabbatapāde samantā mahantaṃ khettaṃ katvā, tattha kedārapāḷīsu kuṭikāyo katvā rattiṃ aggiṃ jāleyyuṃ, caturaṅgasamannāgatañca andhakāraṃ assa, atha tassa pabbatassa matthake ṭhatvā cakkhumato purisassa bhūmiṃ olokayato neva khettaṃ na kedārapāḷiyo na kuṭiyo na tattha sayitamanussā paññāyeyyuṃ. Kuṭikāsu pana aggijālāmattakameva paññāyeyya, evaṃ dhammapāsādaṃ āruyha sattanikāyaṃ olokayato tathāgatassa ye te akatakalyāṇā sattā, te ekavihāre dakkhiṇajāṇupasse nisinnāpi buddhacakkhussa āpāthaṃ nāgacchanti, rattiṃ khittā sarā viya honti. Ye pana katakalyāṇā veneyyapuggalā, te evassa dūrepi ṭhitā āpāthaṃ āgacchanti so aggi viya himavantapabbato viya ca. Vuttampi cetaṃ –
如同岩石巅峰坚稳屹立，即使岂有砍断杉木藤条、伸展枝叶，为其显示状况之必要。此类象征是岩石山岳状。比库具此节义，譬如如眼明慧之人端立山峰顶端，观察四方群生。智慧宽广，具通达圆满之知，观察师世尊所建造之法殿，亲自远离忧苦，超越愁怨，察视世间生死老病之苦。此又如敌方整备巨大田野，筑攒稻草棚及竹屋，夜间陷入黑暗，独有明眼男子栖于高峰，俯视大地，无见大田、棚屋及卧人。棚屋间仅能辨知火光、火堆。如此观照法殿，诸众生观察如来及其善行，心无疑惑，即使斜坐南侧观望，亦不远离佛眼之方向。那些心行不善者，虽身处远方，亦不能观察佛陀之法殿，犹如喜马拉雅山一般难以逾越。经中说：
‘‘Dūre santo pakāsenti, himavantova pabbato;
“远方皎洁光明，如同喜马拉雅山；
Asantettha na dissanti, rattiṃ khittā yathā sarā’’ti. (dha. pa. 304);
未皎洁者不见，如夜间中的萤火虫。”（节要篇 304）
Ajjhesananti yācanaṃ. Buddhacakkhunāti indriyaparopariyattañāṇena ca āsayānusayañāṇena ca. Imesaṃ hi dvinnaṃ ñāṇānaṃ ‘‘buddhacakkhū’’ti nāmaṃ, sabbaññutaññāṇassa ‘‘samantacakkhū’’ti, tiṇṇaṃ maggañāṇānaṃ ‘‘dhammacakkhū’’ti. Apparajakkhetiādīsu yesaṃ vuttanayeneva paññācakkhumhi rāgādirajaṃ appaṃ, te apparajakkhā. Yesaṃ taṃ mahantaṃ, te mahārajakkhā. Yesaṃ saddhādīni indriyāni tikkhāni, te tikkhindriyā. Yesaṃ tāni mudūni, te mudindriyā. Yesaṃ teyeva saddhādayo ākārā sundarā, te svākārā. Ye kathitakāraṇaṃ sallakkhenti, sukhena sakkā honti viññāpetuṃ, te suviññāpayā. Ye paralokañceva vajjañca bhayato passanti, te paralokavajjabhayadassāvino nāma.
所谓乞请，是指请求观照乃至智慧识通达心根及心习。这里的两种智，称为“佛眼”：完备全知称“周遍明眼”，三道知识称“法眼”。所谓无所畏惧等，是指能减少贪嗔痴之智慧眼；智慧极高者为大无畏；信心及根具锐利者为锐利根智；性质柔和者为柔软根智；信心等诸根具美好形态者为本质美好者；生起因缘表露者为虚妄虚伪者；乐观地宣说者为善说者；害怕恶道及天界者名为畏惧恶道及天界者。
Ayaṃ panettha pāḷi – ‘‘saddho puggalo apparajakkho, assaddho puggalo mahārajakkho. Āraddhavīriyo, kusīto. Upaṭṭhitassati, muṭṭhassati. Samāhito , asamāhito. Paññavā, duppañño puggalo mahārajakkho. Tathā saddho puggalo tikkhindriyo…pe… paññavā puggalo paralokavajjabhayadassāvī, duppañño puggalo na paralokavajjabhayadassāvī. Lokoti khandhaloko, āyatanaloko, dhātuloko, sampattibhavaloko, sampattisambhavaloko, vipattibhavaloko, vipattisambhavaloko. Eko loko sabbe sattā āhāraṭṭhitikā. Dve lokā nāmañca rūpañca. Tayo lokā tisso vedanā. Cattāro lokā cattāro āhārā. Pañca lokā pañcupādānakkhandhā. Cha lokā cha ajjhattikāni āyatanāni. Satta lokā satta viññāṇaṭṭhitiyo. Aṭṭha lokā aṭṭha lokadhammā. Nava lokā nava sattāvāsā. Dasa lokā dasāyatanāni. Dvādasa lokā dvādasāyatanāni. Aṭṭhārasa lokā aṭṭhārasa dhātuyo. Vajjanti sabbe kilesā vajjā, sabbe duccaritā vajjā, sabbe abhisaṅkhārā vajjā, sabbe bhavagāmikammā vajjā, iti imasmiñca loke imasmiñca vajje tibbā bhayasaññā paccupaṭṭhitā hoti, seyyathāpi ukkhittāsike vadhake. Imehi paññāsāya ākārehi imāni pañcindriyāni jānāti passati aññāsi paṭivijjhi. Idaṃ tathāgatassa indriyaparopariyatte ñāṇa’’nti (paṭi. ma. 1.112).
此处巴利文云：“信解坚定者为小守护者，不信解者为大守护者。精进已起，堕落者。现住者与解脱者。专注者与不专注者。有智慧者，愚昧者则为大守护者。如是，信解坚定者三根全具……有智慧者为能见他世之人，愚昧者则不见他世。世界者，即蕴界，以入处为界，以法界为界，包含产生与灭亡，吉祥与祸患之界。唯有一界，众生皆依食而存。两界为名色二界。三界为三受。四界为四食。五界为五取蕴。六界为六内入处。七界为七识存处。八界为八界法。九界为九众生所住界。十界为十入处。十二界为十二入处。十八界为十八界界。所有烦恼皆如锁链，自惭自责，自作恶行，自作业因等，皆为枷锁。因此在此界中对此枷锁有剧烈而强烈的恐怖感，犹如被砍刀砍杀者。凭借这五种智慧形态，此等五种根能知晓、见闻、理解他事。这即是如来三根以上根身所成的知觉。”（巴利文节录出处）
Uppaliniyanti uppalavane. Itaresupi eseva nayo. Antonimuggaposīnīti yāni anto nimuggāneva posiyanti. Udakaṃ accuggamma ṭhitānī ti udakaṃ atikkamitvā ṭhitāni. Tattha yāni accuggamma ṭhitāni, tāni sūriyarasmisamphassaṃ āgamayamānāni ṭhitāni ajja pupphanakāni. Yāni pana samodakaṃ ṭhitāni, tāni sve pupphanakāni. Yāni udakānuggatāni antonimuggaposīni, tāni tatiyadivase pupphanakāni. Udakā pana anuggatāni aññānipi sarogauppalādīni nāma atthi, yāni neva pupphissanti, macchakacchapabhakkhāneva bhavissanti, tāni pāḷiṃ nāruḷhāni. Āharitvā pana dīpetabbānīti dīpitāni. Yatheva hi tāni catubbidhāni pupphāni, evamevaṃ ugghaṭitaññū vipañcitaññū neyyo padaparamoti cattāro puggalā.
如曼陀罗莲（Uppalini）生长于莲花池中，其他莲亦同。所谓‘边缘滋养水’，即池缘润泽着此花。水越过边缘处则静止。在此，直接流过的水即是太阳光芒般挤压着的现花；而池塘水中所存的则是本地的花苞。那些依附于水流边缘的“边缘滋养”莲花，是第三日开放的花朵。水流附着处另有无数种莲花，虽不能开花，却成为鱼龟等水中生物的栖息地。这些莲花在巴利语中称为“浑浊者”。经采集后再予以点灯照明。正如这四类莲花，本经论中分别隐喻地称这四类人：“现知识者”“分别知识者”“可教导者”“无过者”。
Tattha ‘‘yassa puggalassa saha udāhaṭavelāya dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo ugghaṭitaññū. Yassa puggalassa saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthe vibhajiyamāne dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo vipañcitaññū. Yassa puggalassa uddesato paripucchato yoniso manasikaroto kalyāṇamitte sevato bhajato payirupāsato anupubbena dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo neyyo. Yassa puggalassa bahumpi suṇato bahumpi bhaṇato bahumpi dhārayato bahumpi vācayato na tāya jātiyā dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo padaparamo (pu. pa. 148-151). Tattha bhagavā uppalavanādisadisaṃ dasasahassilokadhātuṃ olokento – ‘‘ajja pupphanakāni viya ugghaṭitaññū, sve pupphanakāni viya vipañcitaññū, tatiyadivase pupphanakāni viya neyyo, macchakacchapabhakkhāni pupphāni viya padaparamo’’ti addassa. Passanto ca ‘‘ettakā apparajakkhā, ettakā mahārajakkhā, tatrāpi ettakā ugghaṭitaññū’’ti evaṃ sabbākāratova addasa.
此中，“若有人与教法直契，即谓此人为‘现知识者’。若能简明陈述义理并详解，即为‘分别知识者’。若善思惟深问，尊敬善友，渐进修持，即称‘可教导者’。若多闻多说，多持多宣，但未能证得诸法，即为‘无过者’。”世尊观望莲花池，见成千上万个莲花：有的如现知识者般已经开放，有的如分别知识者般仍在花苞阶段，有的如可教导者般正方盛开，有的如无过者，虽无花开但为水中生灵栖息地。以此比喻诸根性质。
Tattha tiṇṇaṃ puggalānaṃ imasmiṃyeva attabhāve bhagavato dhammadesanā atthaṃ sādheti. Padaparamānaṃ anāgatatthāya vāsanā hoti. Atha bhagavā imesaṃ catunnaṃ puggalānaṃ atthāvahaṃ dhammadesanaṃ viditvā desetukamyataṃ uppādetvā puna sabbepi tīsu bhavesu satte bhabbābhabbavasena dve koṭṭhāse akāsi. Ye sandhāya vuttaṃ – ‘‘katame sattā abhabbā? Ye te sattā kammāvaraṇena samannāgatā kilesāvaraṇena samannāgatā vipākāvaraṇena samannāgatā assaddhā acchandikā duppaññā abhabbā niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ, ime te sattā abhabbā. Katame sattā bhabbā? Ye te sattā na kammāvaraṇena…pe… ime te sattā bhabbā’’ti (vibha. 827; paṭi. ma. 1.115). Tattha sabbepi abhabbapuggale pahāya bhabbapuggaleyeva ñāṇena pariggahetvā, ‘‘ettakā rāgacaritā ettakā dosa-mohacaritā vitakka-saddhā-buddhicaritā’’ti cha koṭṭhāse akāsi. Evaṃ katvā dhammaṃ desessāmīti cintesi.
在此，三类人于自身现体现象内，受世尊法教的意义启发。无过者意存未来。世尊对四类人的法义已了然，愿为其开示，乃划分诸生为有生死之境界上下两群。据经中所言：“何等众生为无过者？即是受制业障、烦恼障、果报障所缠者，且生起不信、欲、愚痴、愚昧，难以进入善法，谓为无过者。何等众生为有过者？即是不为业障、烦恼障、果报障制者，具信欲慧者，谓为有过者。”以此分别无过与有过者，一切无过者舍去，而持有过者的智慧知识，分成色欲、嗔恨、愚痴、思惟、信解五类。志愿如是分类而说法
Paccabhāsīti patiabhāsi. Apārutāti vivaṭā. Amatassa dvārāti ariyamaggo. So hi amatasaṅkhātassa nibbānassa dvāraṃ, so mayā vivaritvā ṭhapitoti dasseti. Pamuñcantu saddhanti sabbe attano saddhaṃ pamuñcantu vissajjentu. Pacchimapadadvaye ayamattho – ahañhi attano paguṇaṃ suppavattitampi imaṃ paṇītaṃ uttamaṃ dhammaṃ kāyavācākilamathasaññī hutvā na bhāsiṃ. Idāni pana sabbo jano saddhābhājanaṃ upanetu, pūressāmi tesaṃ saṅkappanti.
巴利文中“paccabhāsi”解为“反照”、“照耀”，指明亮清晰之意。“apāru”谓“敞开”，犹如通达无碍。谓之“永生之门”，即圣道之门。此门由我开启并坚立。愿一切众生放开对己之信，断弃之。末两句言及我虽甘露芬芳品质完满无比，但且不言说。今则承众生之此意愿，满其心愿而教化。
Antaradhāyīti satthāraṃ gandhamālādīhi pūjetvā antarahito, sakaṭṭhānameva gatoti attho. Gate ca pana tasmiṃ bhagavā ‘‘kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyya’’nti? Āḷārudakānaṃ kālaṅkatabhāvaṃ, pañcavaggiyānañca bahūpakārabhāvaṃ ñatvā tesaṃ dhammaṃ desetukāmo bārāṇasiyaṃ isipatanaṃ gantvā dhammacakkaṃ pavattesīti. Paṭhamaṃ.
“antaradhāyi”指门徒被香环等供养而世尊隐退一处，乃为车站隐居之意。昔日世尊离去时，曾有“谁当为我先说法？”之问。世尊洞知阿拉汉阿拉渥达、五部众多助益，欣然起意赴巴拉那西仙人堕处转法轮，乃初次宣说法义。此为首次开示。
2. Gāravasuttavaṇṇanā2. 恭敬经注释
§173
173. Dutiye udapādīti ayaṃ vitakko pañcame sattāhe udapādi. Agāravoti aññasmiṃ gāravarahito, kañci garuṭṭhāne aṭṭhapetvāti attho. Appatissoti patissayarahito, kañci jeṭṭhakaṭṭhāne aṭṭhapetvāti attho.
173. 第二种起念，是指此思维在第五个七日修行期间生起。所谓无重，就是在另一处无有重著；意思是若将其比作重物所在之处，则此念轻稳无缠累。所谓无缘，是指无依赖之意；意思是若比喻为最坚硬的木材所在之处，则此念无所依着可动摇。
Sadevaketiādīsu saddhiṃ devehi sadevake. Devaggahaṇena cettha mārabrahmesu gahitesupi māro nāma vasavattī sabbesaṃ upari vasaṃ vatteti, brahmā nāma mahānubhāvo ekaṅguliyā ekasmiṃ cakkavāḷasahasse ālokaṃ pharati. Dvīhi dvīsu…pe… dasahi aṅgulīhi dasasupi cakkavāḷasahassesu ālokaṃ pharati, so iminā sīlasampannataroti vattuṃ mā labhatūti samārake sabrahmaketi visuṃ vuttaṃ. Tathā samaṇā nāma ekanikāyādivasena bahussutā sīlavanto paṇḍitā, brāhmaṇāpi vatthuvijjādivasena bahussutā paṇḍitā, te iminā sīlasampannatarāti vattuṃ mā labhantūti sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāyāti vuttaṃ. Sadevamanussāyāti idaṃ pana nippadesato dassanatthaṃ gahitameva gahetvā vuttaṃ. Apicettha purimāni tīṇi padāni lokavasena vuttāni, pacchimāni dve pajāvasena. Sīlasampannataranti sīlena sampannataraṃ, adhikataranti attho. Sesesupi eseva nayo. Ettha ca sīlādayo cattāro dhammā lokiyalokuttarā kathitā, vimuttiñāṇadassanaṃ lokiyameva. Paccavekkhaṇañāṇaṃ hetaṃ.
“众天众神”是指与天众神合一。虽然众天又藏于魔王及梵天之下，魔者名为毗沙门，是诸天的主宰，统御诸世界之上；梵是大威德者，独掌从一千世界中以一指光明照耀。以二指、三指……至十指照耀十千世界，由此显扬其具备更具德行的称誉，因此对魔王被称为正法护持者、梵众。然后，称为沙门的是同一教团中许多博学多闻且持戒严谨的智者，婆罗门则是以世间知识广博而称智者，这些都被共称为更具清净戒行者，因而有法句“勿诽谤清净持戒之沙门婆罗门”，称为“沙门婆罗门众”。“众天人”一词，乃是为使理解清楚，取为说明对象而被采纳。此处，“更具清净戒行”意，即更为广博持戒之义，“更具”为更多、更胜，诸词亦同理。四法（戒、定、慧、解脱）于世间与出世间皆有所涵，解脱见则仅限于世间内。这里尤其检视此知识。
Pāturahosīti – ‘‘ayaṃ satthā avīcito yāva bhavaggā sīlādīhi attanā adhikataraṃ apassanto ‘mayā paṭividdhaṃ navalokuttaradhammameva sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharissāmī’ti cinteti, kāraṇaṃ bhagavā cinteti, atthaṃ vuḍḍhivisesaṃ cinteti, gacchāmissa ussāhaṃ janessāmī’’ti cintetvā purato pākaṭo ahosi, abhimukhe aṭṭhāsīti attho.
所谓“当自警勉”，即“此师长，虽未圆满觉悟至涅槃，然至生命终止前，执持修习诸戒法，并觉察未曾降伏的更高出世法，将依此教法精进，必定生起勇猛勤奋”，此为世尊所思量，计度其义，因而令前方显现明朗，面对此念而心生安稳。
Viharanti cāti ettha yo vadeyya ‘‘viharantīti vacanato paccuppannepi bahū buddhā’’ti, so ‘‘bhagavāpi, bhante, etarahi arahaṃ sammāsambuddho’’ti iminā vacanena paṭibāhitabbo.
关于“居住”之义，若有说法“持法修习者恒多，众多佛陀亦常存现”，则对此应答道：“尊敬的世尊，目前此处即有无上正觉阿拉汉佛住世”。
‘‘Na me ācariyo atthi, sadiso me na vijjati;
“我无师长，亦无相似之人存在；
Sadevakasmiṃ lokasmiṃ, natthi me paṭipuggalo’’ti. (mahāva. 11; ma. ni. 1.285) –
在众天众生中，无一人可与我比肩”，此语出自《大威达罗尼经》第11节、《中部念诵》1.285经文。
Ādīhi cassa suttehi aññesaṃ buddhānaṃ abhāvo dīpetabbo. Tasmāti yasmā sabbepi buddhā saddhammagaruno, tasmā. Mahattamabhikaṅkhatāti mahantabhāvaṃ patthayamānena. Saraṃ buddhāna-sāsananti buddhānaṃ sāsanaṃ sarantena. Dutiyaṃ.
应以初期诸经为准，宣说他佛之无有。故言因诸佛及正法庄严，谓此理当求高大。由称佛陀教法，谓一切佛教法皆摄摄于其中。此为第二义。
3. Brahmadevasuttavaṇṇanā3. 梵天天经注释
§174
174. Tatiye ekoti ṭhānādīsu iriyāpathesu ekako, ekavihārīti attho. Vūpakaṭṭhoti kāyena vūpakaṭṭho nissaṭo. Appamattoti satiyā avippavāse ṭhito. Ātāpīti vīriyātāpena samannāgato. Pahitattoti pesitatto. Kulaputtāti ācārakulaputtā. Sammadevāti na iṇaṭṭā na bhayaṭṭā na jīvitapakatā hutvā, yathā vā tathā vā pabbajitāpi ye anulomapaṭipadaṃ pūrenti, te sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti nāma. Brahmacariyapariyosānanti maggabrahmacariyassa pariyosānabhūtaṃ ariyaphalaṃ. Diṭṭheva dhammeti imasmiṃyeva attabhāve. Sayaṃ abhiññā sacchikatvāti sāmaṃ jānitvā paccakkhaṃ katvā. Upasampajjāti paṭilabhitvā sampādetvā vihāsi. Evaṃ viharanto ca khīṇā jāti…pe… abbhaññāsīti. Etenassa paccavekkhaṇabhūmi dassitā.
一七四。第三者：谓处所及行路等为一，亦即一者、一处、一行止之义。『身体安住』者，谓以身安住而不动。『谨慎』者，谓正念不失、不间断而立。『奋发』者，谓具热勤及精进。『专注』者，谓勤勉用功。『世家子』者，谓出身正统世家子弟。『正真实』者，谓未愚昧、未怖畏、未丧命者，如同依佛教正行，即逐步追随而行者，实为正真实出家者，名为从家离俗。『梵行究竟』者，谓道梵行之究竟，已达圣果。所谓目见法实，即为自知悉见，现证现知。『得受具足』者，谓受持、成就，行住坐卧安然自在。如此生活者已断生死……以无余漏般涅槃为盼得。此乃对此事之反观所示。
Katamā panassa jāti khīṇā, kathañca naṃ abbhaññāsīti? Vuccate, na tāvassa atītā jāti khīṇā pubbeva khīṇattā, na anāgatā tattha vāyāmābhāvato, na paccuppannā vijjamānattā. Maggassa pana abhāvitattā yā uppajjeyya ekacatupañcavokārabhavesu ekacatupañcakkhandhappabhedā jāti. Sā maggassa bhāvitattā anuppādadhammataṃ āpajjanena khīṇā. Taṃ so maggabhāvanāya pahīnakilese paccavekkhitvā – ‘‘kilesābhāve vijjamānampi kammaṃ āyatiṃ appaṭisandhikaṃ hotī’’ti jānanto jānāti.
何谓已断生死？何以称为断无余漏？答曰：断者，非仅是过去生断绝，非未来生尚未生起，亦非现在生不存在。但因道之所培养，已成不生不灭，即无生灭之分别。道之成就，乃以断尽烦恼、无生法而生灭终止。此因缘成熟，烦恼已灭既知，若无烦恼则现行业难延续，故了知此理。
Vusitanti vutthaṃ parivutthaṃ, kataṃ caritaṃ niṭṭhāpitanti attho. Brahmacariyanti maggabrahmacariyaṃ . Kataṃ karaṇīyanti catūsu saccesu catūhi maggehi pariññāpahānasacchikiriyabhāvanāvasena soḷasavidhampi kiccaṃ niṭṭhāpitanti attho. Nāparaṃ itthattāyāti idāni puna itthabhāvāya, evaṃ soḷasakiccabhāvāya, kilesakkhayāya vā katamaggabhāvanā natthīti. Atha vā itthattāyāti itthattabhāvato, imasmā evaṃpakārā idāni vattamānakkhandhasantānā aparaṃ khandhasantānaṃ natthi, ime pana pañcakkhandhā pariññātā tiṭṭhanti chinnamūlako rukkho viyāti abbhaññāsi. Aññataroti eko. Arahatanti arahantānaṃ, bhagavato sāvakānaṃ arahataṃ abbhantaro ahosi.
『生活』者，谓终其行法，究竟其所为。『梵行』者，谓道之梵行。『所当为』者，依四正断及四圣谛，明了断除之功德，以求达彻。此谓十六种任务皆毕，终其所为。又有『非此』者，谓今时今体，则无他时他体，今时所当作之功用亦无，亦无烦恼灭除之道。又言『如是』者，依今在五蕴合和之理，别无其次一蕴，五蕴悉已尽断，隐喻如断根之树。又云『有一』者，谓阿拉汉者，乃诸佛弟子中断灭相续者。
Sapadānanti sapadānacāraṃ, sampattagharaṃ anukkamma paṭipāṭiyā caranto. Upasaṅkamīti upasaṅkamanto. Mātā panassa puttaṃ disvāva gharā nikkhamma pattaṃ gahetvā antonivesanaṃ pavesetvā paññattāsane nisīdāpesi.
『同行』者，谓共行之人，共乐住之所，依正行法。如同父母见其子，出门携持，入住房中，安坐于规定座位上。
Āhutiṃ niccaṃ paggaṇhātīti niccakāle āhutipiṇḍaṃ paggaṇhāti. Taṃ divasaṃ pana tasmiṃ ghare bhūtabalikammaṃ hoti. Sabbagehaṃ haritupalittaṃ vippakiṇṇalājaṃ vanamālaparikkhittaṃ ussitaddhajapaṭākaṃ tattha tattha puṇṇaghare ṭhapetvā daṇḍadīpikā jāletvā gandhacuṇṇamālādīhi alaṅkataṃ, samantato sañchādiyamānā dhūmakaṭacchu ahosi. Sāpi brāhmaṇī kālasseva vuṭṭhāya soḷasahi gandhodakaghaṭehi nhāyitvā sabbālaṅkārena attabhāvaṃ alaṅkari. Sā tasmiṃ samaye mahākhīṇāsavaṃ nisīdāpetvā, yāguuḷuṅkamattampi adatvā, ‘‘mahābrahmaṃ bhojessāmī’’ti suvaṇṇapātiyaṃ pāyāsaṃ pūretvā sappimadhusakkharādīhi yojetvā nivesanassa pacchābhāge haritupalittabhāvādīhi alaṅkatā bhūtapīṭhikā atthi. Sā taṃ pātiṃ ādāya, tattha gantvā, catūsu koṇesu majjhe ca ekekaṃ pāyāsapiṇḍaṃ ṭhapetvā, ekaṃ piṇḍaṃ hatthena gahetvā, yāva kapparā sappinā paggharantena pathaviyaṃ jāṇumaṇḍalaṃ patiṭṭhāpetvā ‘‘bhuñjatu bhavaṃ mahābrahmā, sāyatu bhavaṃ mahābrahmā, tappetu bhavaṃ mahābrahmā’’ti vadamānā brahmānaṃ bhojeti.
『常献供』者，谓于定时持供品。当天内宅中有土事发生，宅舍遍满青草、各处铺放落叶，四周装饰着森林花环、树枝、燃烧旗帜。各处放置完满坛台点燃香炉、香粉及花饰，周围弥漫烟火。婆罗门女士清晨沐浴，用十六坛香水沐浴，装饰全身，安住状态并已于彼时证得无上涅槃。舍弃糊涂之见，称曰将供奉伟大梵天。黄金碗内盛满甜美米浆、蜂蜜、糖，安置在寝室后方，容器装饰青草。携供入室，在四方中心，每处置一碗米浆，手持一供，一环包围以金线，立于地上，将佛菩萨请入座，称请大梵天享用，愿梵天享用、保护、消除苦恼。
Etadahosīti mahākhīṇāsavassa sīlagandhaṃ chadevaloke ajjhottharitvā brahmalokaṃ upagataṃ ghāyamānassa etaṃ ahosi. Saṃvejeyyanti codeyyaṃ, sammāpaṭipattiyaṃ yojeyyaṃ. ‘Ayaṃ hi evarūpaṃ aggadakkhiṇeyyaṃ mahākhīṇāsavaṃ nisīdāpetvā yāguuḷuṅkamattampi adatvā, ‘‘mahābrahmaṃ bhojessāmī’’ti tulaṃ pahāya hatthena tulayantī viya, bheriṃ pahāya kucchiṃ vādentī viya, aggiṃ pahāya khajjopanakaṃ dhamamānā viya bhūtabaliṃ kurumānā āhiṇḍati. Gacchāmissā micchādassanaṃ bhinditvā apāyamaggato uddharitvā yathā asītikoṭidhanaṃ buddhasāsane vippakiritvā saggamaggaṃ ārohati, tathā karomīti vuttaṃ hoti.
这是说：对于具大根本烦恼已尽的具足品行者，他现身于世间，散发出如清香般的品行气息。因其无染污，得以现升至梵天界，受到众生的赞叹。众生因其感应而清净感召，应当赞叹恭敬，依教奉行。谓曰：这般具大根本烦恼已息的品行者，虽弃掉戒律中只余一丝一毫的执着，却有如持杖秤量，弃锣棒打鼓，弃火炬烧炼束缚般，以无漏神力护持三界，施加威力驱逐邪恶。此人如打破邪见，断绝恶趣，出离堕落者之路，犹如以十亿财富布施佛法，得善果报，依教升入天道，实则如是而为！
Dūre itoti imamhā ṭhānā dūre brahmaloko. Tato hi kūṭāgāramattā silā pātitā ekena ahorattena aṭṭhacattālīsayojanasahassāni khepayamānā catūhi māsehi pathaviyaṃ patiṭṭhaheyya, sabbaheṭṭhimopi brahmaloko evaṃ dūre. Yassāhutinti yassa brahmuno āhutiṃ paggaṇhāsi, tassa brahmaloko dūreti attho. Brahmapathanti ettha brahmapatho nāma cattāri kusalajjhānāni, vipākajjhānāni pana nesaṃ jīvitapatho nāma, taṃ brahmapathaṃ ajānantī tvaṃ kiṃ jappasi vippalapasi? Brahmāno hi sappītikajjhānena yāpenti, na etaṃ tiṇabījāni pakkhipitvā randhaṃ goyūsaṃ khādanti, mā akāraṇā kilamasīti.
此处所谓遥远者，即指梵天界自此地而言甚远。梵天界以空中宝石构成宫殿，高达八十四由旬，由数月时光跌落至大地。梵天界虽远，若有人接受梵天供养，表明此梵天界远离世间真谛。所谓“梵路”，即四种善禅定，自识断后达果定，于此无生命之道，非谓梵天果报之路。若不理解梵路真义，你复何必闲言闲语？梵天辈以善禅养生，不似庸俗唾弃草籽，饮牛奶污秽，盖无无端罪业也。
Evaṃ vatvā puna so mahābrahmā añjaliṃ paggayha avakujjo hutvā theraṃ upadisanto eso hi te brāhmaṇi brahmadevotiādimāha. Tattha nirūpadhikoti kilesābhisaṅkhārakāmaguṇopadhīhi virahito. Atidevapattoti devānaṃ atidevabhāvaṃ brahmānaṃ atibrahmabhāvaṃ patto. Anaññaposīti ṭhapetvā imaṃ attabhāvaṃ aññassa attabhāvassa vā puttadārassa vā aposanatāya anaññaposī.
如此说毕，大梵天合掌起身，俯伏长老前，恭敬称曰：「这位尊者是婆罗门、梵天神明等之中最为殊胜者。」梵天意谓其舍离烦恼及有关染污习气，已超越天上天梵身之所成之境界。谓称“非他像”，是断除与他人、父母子女等相对不同自我执念，彻底摒弃差别。
Āhuneyyoti āhunapiṇḍaṃ paṭiggahetuṃ yutto. Vedagūti catumaggasaṅkhātehi vedehi dukkhassantaṃ gato. Bhāvitattoti attānaṃ bhāvetvā vaḍḍhetvā ṭhito. Anūpalittoti taṇhādīhi lepehi ālitto. Ghāsesanaṃ iriyatīti āhārapariyesanaṃ carati.
所谓可供奉者，是指适于接受供养之物。所谓感知通，是以四种耶舍地所证得之知识，现已离苦尽苦。所谓修行者，即修持自身，增长不退。所谓不被污染，是指沾染贪嗔等烦恼之垢。所谓厌弃饮食，是指四念住中对饮食的禅思修习。
Na tassa pacchā na puratthamatthīti pacchā vuccati atītaṃ, puratthaṃ vuccati anāgataṃ, atītānāgatesu khandhesu chandarāgavirahitassa pacchā vā puratthaṃ vā natthīti vadati. Santotiādīsu rāgādisantatāya santo. Kodhadhūmavigamā vidhūmo, dukkhābhāvā anīgho, kattaradaṇḍādīni gahetvā vicarantopi vadhakacetanāya abhāvā nikkhittadaṇḍo. Tasathāvaresūti ettha pana puthujjanā tasā nāma, khīṇāsavā thāvarā nāma. Satta pana sekhā tasāti vattuṃ na sakkā, thāvarā na honti, bhajamānā pana thāvarapakkhameva bhajanti. So tyāhutinti so te āhutiṃ.
所谓无后无前，是指此“后”为过去，“前”为未来。过去未来诸色蕴无贪欲无爱恋，即谓过去未来俱无，无法在其中产生染污。所谓“常乐我净”等诸烦恼，乃是贪嗔痴烟尘熄灭，无苦无忧，解除束缚及诸苦害，无杀害意，无杀害差遣。此境仅有外道凡夫称为“死灭”，而对于已断烦恼之圣者，谓之“住法”，所谓“七圣弟子”不可能获此境界，因为彼等虽修习此法，却仍属有染法。所谓“彼死境”，即此断根本烦恼的伏火之境。
Visenibhūtoti kilesasenāya viseno jāto. Anejoti nittaṇho. Susīloti khīṇāsavasīlena susīlo. Suvimuttacittoti phalavimuttiyā suṭṭhu vimuttacitto. Oghatiṇṇanti cattāro oghe tiṇṇaṃ. Ettakena kathāmaggena brahmā therassa vaṇṇaṃ kathento āyatane brāhmaṇiṃ niyojesi. Avasānagāthā pana saṅgītikārehi ṭhapitā. Patiṭṭhapesi dakkhiṇanti catupaccayadakkhiṇaṃ patiṭṭhapesi. Sukhamāyatikanti sukhāyatikaṃ āyatiṃ sukhavipākaṃ, sukhāvahanti attho. Tatiyaṃ.
所谓“敌众现身”，谓因烦恼大军袭扰而生烦恼；“不死”，谓灭尽烦恼不死不灭；“善戒”，谓品行纯净无染；“心解脱”，谓果位成熟，心具自在解脱；“涌越”，谓越过世间五浊火焰。以此种种话语描述梵天长老，如此将其境界比拟，乃于院中置设，引导婆罗门入法。其结语乃歌咏诗句，以四种条件之报答为基础，设立正果礼敬，谓此为乐果通达之终境。
4. Bakabrahmasuttavaṇṇanā4. 巴咖梵天经注释
§175
175. Catutthe pāpakaṃ diṭṭhigatanti lāmikā sassatadiṭṭhi. Idaṃ niccanti idaṃ saha kāyena brahmaṭṭhānaṃ aniccaṃ ‘‘nicca’’nti vadati. Dhuvādīni tasseva vevacanāni. Tattha dhuvanti thiraṃ. Sassatanti sadā vijjamānaṃ. Kevalanti akhaṇḍaṃ sakalaṃ. Acavanadhammanti acavanasabhāvaṃ. Idaṃ hi na jāyatītiādīsu imasmiṃ ṭhāne koci jāyanako vā jīyanako vā mīyanako vā cavanako vā upapajjanako vā natthi, taṃ sandhāya vadati. Ito ca panaññanti ito sahakāyā brahmaṭṭhānā uttari aññaṃ nissaraṇaṃ nāma natthīti. Evamassa thāmagatā sassatadiṭṭhi uppannā hoti. Evaṃvādī ca pana so upari tisso jhānabhūmiyo cattāro magge cattāri phalāni nibbānanti sabbaṃ paṭibāhati. Kadā panassa sā diṭṭhi uppannāti? Paṭhamajjhānabhūmiyaṃ nibbattakāle. Dutiyajjhānabhūmiyanti eke.
第四，恶见谓常见。此谓恒常不变、与身同住的梵处为常而语“常”。“恒久”即是那稳定不变之意。“常”者，谓永恒不灭。“不变”者，谓无变化无转变。所谓“此不生”，即在此境地无任何生起、存有、衰灭、变化、现起等，此说即是指向此理。又说“此处不生故无出离”，即此处梵处不可得解脱。由此故生起常见。又言，上述诸境地，即三禅地、四圣谛、八正道、四果等悉皆反对此见。何时此见生？乃第一禅地得成时，有人于第二禅地起此见。
Tatrāyaṃ anupubbikathā – heṭṭhupapattiko kiresa brahmā anuppanne buddhuppāde isipabbajjaṃ pabbajitvā kasiṇaparikammaṃ katvā samāpattiyo nibbattetvā aparihīnajjhāno kālaṃ katvā catutthajjhānabhūmiyaṃ vehapphalabrahmaloke pañcakappasatikaṃ āyuṃ gahetvā nibbatti. Tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā heṭṭhupapattikaṃ katvā tatiyajjhānaṃ paṇītaṃ bhāvetvā subhakiṇhabrahmaloke catusaṭṭhikappaṃ āyuṃ gahetvā nibbatti. Tattha dutiyajjhānaṃ bhāvetvā ābhassare aṭṭha kappe āyuṃ gahetvā nibbatti. Tattha paṭhamajjhānaṃ bhāvetvā, paṭhamajjhānabhūmiyaṃ kappāyuko hutvā nibbatti . So paṭhamakāle attanā katakammañca nibbattaṭṭhānañca aññāsi, kāle pana gacchante gacchante ubhayaṃ pamussitvā sassatadiṭṭhiṃ uppādesi.
此中有渐次说：最下所成者，如迷贼梵，在未得佛出世前，出家修行，修所行遍，成就而入灭，久居第四禅境天，受五百劫寿命。居寿终止后，转次天，修成第三禅，入净梵天受六十四劫寿。之后修第二禅，得光明梵天，受八劫寿命。又修第一禅，度过第一禅寿命终止而灭。彼于第一时，自知所作业所起异处。然行时，经行时，忽而二者俱迷，遂生常见。
Avijjāgatoti avijjāya gato samannāgato aññāṇī andhībhūto. Yatra hi nāmāti yo nāma. Vakkhatīti bhaṇati. ‘‘Yatrā’’ti nipātayogena pana anāgatavacanaṃ kataṃ.
所谓无明者，即已入无明所故。无明者，惑者也、愚者也。所谓“在哪里”为名，所谓“开口”为语。此“哪里”为连词，用以构造未来时语句。
Evaṃ vutte so brahmā yathā nāma maggacoro dve tayo pahāre adhivāsento sahāye anācikkhitvāpi uttariṃ pahāraṃ pahariyamāno ‘‘asuko ca asuko ca mayhaṃ sahāyo’’ti ācikkhati, evameva bhagavatā santajjiyamāno satiṃ labhitvā, ‘‘bhagavā mayhaṃ padānupadaṃ pekkhanto maṃ nippīḷitukāmo’’ti bhīto attano sahāye ācikkhanto dvāsattatītiādimāha. Tassattho – bho gotama, mayaṃ dvāsattati janā puññakammā tena puññakammena idha nibbattā. Vasavattino sayaṃ aññesaṃ vase avattitvā pare attano vase vattema, jātiñca jarañca atītā, ayaṃ no vedehi gatattā ‘‘vedagū’’ti saṅkhaṃ gatā bhagavā antimā brahmupapatti. Asmābhijappanti janā anekāti anekajanā amhe abhijappanti. ‘‘Ayaṃ kho bhavaṃ brahmā, mahābrahmā, abhibhū, anabhibhūto, aññadatthudaso, vasavattī, issaro, kattā, nimmātā, seṭṭho, sajitā, vasī, pitā bhūtabhabyāna’’nti evaṃ patthenti pihentīti.
如此述说，梵如盗贼，三次击打，隐蔽于伙伴，虽非显露，却击打最上之击，呼喊“我有伙伴，我之伙伴也是病苦”，如是。世尊觉知后亦如是，得念住，恐惧中呼自助者曰“世尊正视我，欲迫我”，遂出此语。佛言：“我等三十二人，皆因善业而生者。诸天主转属他所，诸生死已尽。你等视我如‘知苦者’号，抗契如此者终为最后梵生。众生皆谓我等为诸多生命，多众生敬我为梵，尊我为至尊、王主、创造者、主宰、师长、最胜、得果者、诸有生死先后之父。”诸如此类信仰而侍奉之。
Atha naṃ bhagavā appaṃ hi etantiādimāha. Tattha etanti yaṃ tvaṃ idha tava āyuṃ ‘‘dīgha’’nti maññasi, etaṃ appaṃ parittakaṃ. Sataṃ sahassānaṃ nirabbudānanti nirabbudagaṇanāya satasahassanirabbudānaṃ. Āyuṃ pajānāmīti, ‘‘idāni tava avasiṭṭhaṃ ettakaṃ āyū’’ti ahaṃ jānāmi. Anantadassī bhagavā hamasmīti, bhagavā, tumhe ‘‘ahaṃ anantadassī jātiādīni upātivatto’’ti vadatha. Kiṃ me purāṇanti, yadi tvaṃ anantadassī, evaṃ sante idaṃ me ācikkha, kiṃ mayhaṃ purāṇaṃ? Vatasīlavattanti sīlameva vuccati. Yamahaṃ vijaññāti yaṃ ahaṃ tayā kathitaṃ jāneyyaṃ, taṃ me ācikkhāti vadati.
尔时世尊告：“尔等谓此寿为长者，实为短少不足数也。百千无量之寿，计数者云百万亿。尔当知寿之始至今。我为无量之见者，常见生起者。汝当称我为无量见者，生死初起已久，何谈我此旧缘？行持戒律者故谓我为旧事者。尔所当知、尔所当闻，我已为汝陈说。”
Idānissa ācikkhanto bhagavā yaṃ tvaṃ apāyesītiādimāha. Tatrāyaṃ adhippāyo – pubbe kiresa kulaghare nibbattitvā kāmesu ādīnavaṃ disvā – ‘‘jātijarāmaraṇassa antaṃ karissāmī’’ti nikkhamma isipabbajjaṃ pabbajitvā samāpattiyo nibbattetvā abhiññāpādakajjhānassa lābhī hutvā gaṅgātīre paṇṇasālaṃ kāretvā jhānaratiyā vītināmeti. Tadā ca kālenakālaṃ satthavāhā pañcahi sakaṭasatehi marukantāraṃ paṭipajjanti. Marukantāre pana divā na sakkā gantuṃ, rattiṃ gamanaṃ hoti. Atha purimasakaṭassa aggayuge yuttabalibaddā gacchantā gacchantā nivattitvā āgatamaggābhimukhā ahesuṃ, sabbasakaṭāni tatheva nivattitvā aruṇe uggate nivattitabhāvaṃ jāniṃsu. Tesañca tadā kantāraṃ atikkamanadivaso ahosi. Sabbaṃ dārudakaṃ parikkhīṇaṃ – tasmā ‘‘natthi dāni amhākaṃ jīvita’’nti cintetvā, goṇe cakkesu bandhitvā, manussā sakaṭacchāyaṃ pavisitvā nipajjiṃsu.
于是世尊告：“尔将灭时。”之前言者乃指曾在某贵族家出生，见欲之不善，故出家，修成正定，得通神通，乐住禅定。彼时商旅，车夫众多，白天虽不可行，夜间往来如常。先之车夫结成行列，行至半路即返，后来者紧随其后亦复如是，于天边晓时皆知返还之事。其时返还车队无误，度过险谷。谷内木水尽绝，众人忧悲，束眼而入，入人影中卧息。
Tāpasopi kālasseva paṇṇasālato nikkhamitvā paṇṇasāladvāre nisinno gaṅgaṃ olokayamāno addasa gaṅgaṃ mahatā udakoghena pūriyamānaṃ pavattitamaṇikkhandhaṃ viya āgacchantaṃ, disvā cintesi – ‘‘atthi nu kho imasmiṃ loke evarūpassa madhurodakassa alābhena kilissamānā sattā’’ti? So evaṃ āvajjento marukantāre taṃ satthaṃ disvā ‘ime sattā mā nassantū’ti ‘‘ito cito ca mahāudakakkhandho chijjitvā marukantāre satthābhimukho gacchatū’’ti abhiññācittena adhiṭṭhāsi. Saha cittuppādena mātikāruḷhaṃ viya udakaṃ tattha agamāsi. Manussā udakasaddena vuṭṭhāya udakaṃ disvā haṭṭhatuṭṭhā nhāyitvā pivitvā goṇepi pāyetvā sotthinā icchitaṭṭhānaṃ agamaṃsu. Satthā taṃ brahmuno pubbakammaṃ dassento paṭhamaṃ gāthamāha. Tattha apāyesīti pāyesi. A-kāro nipātamattaṃ. Gammanīti gimhe. Sampareteti gimhātapena phuṭṭhe anugate.
这位苦行者在某一时刻，离开了树庙，坐于树庙的门户处，眺望恒河。他见到恒河如同巨大的水浪波涛汹涌奔腾般翻滚涌动，思惟道：『这个世界上，是否真的有众生因获得如此甘甜之水而被玷污呢？』他这样思虑之际，见到那位导师在荒凉旷野之中，便心怀慈悲地说：『这些众生不要灭亡。』他以神通心念立誓：『巨大的水浪已被斩断，导师请往荒凉旷野前去。』随其心念发动，伴随心念产生的状态如同搅拌的水流一样，他前往那里。人们凭借流水的声响起来，看到了水源，便纷纷起身洗浴、饮用，大小牲畜亦得以沐浴，众生皆得安乐之所。导师显现自己前世的业缘，吟唱了第一首偈颂。其中「不净」是指污染，「下去」指涉水流经过乡村的过程，而「完全浸润」则指水流布满地方，随风传播。
Aparasmimpi samaye tāpaso gaṅgātīre paṇṇasālaṃ māpetvā araññagāmakaṃ nissāya vasati. Tena ca samayena corā taṃ gāmaṃ paharitvā hatthasāraṃ gahetvā gāviyo ca karamare ca gahetvā gacchanti. Gāvopi sunakhāpi manussāpi mahāviravaṃ viravanti. Tāpaso taṃ saddaṃ sutvā ‘‘kinnu kho eta’’nti? Āvajjento ‘‘manussānaṃ bhayaṃ uppanna’’nti ñatvā ‘‘mayi passante ime sattā mā nassantū’’ti abhiññāpādakajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya abhiññācittena corānaṃ paṭipathe caturaṅginiṃ senaṃ māpesi. Kammasajjā āgacchantā corā disvā, ‘‘rājā maññe āgato’’ti vilopaṃ chaḍḍetvā pakkamiṃsu. Tāpaso ‘‘yaṃ yassa santakaṃ, taṃ tasseva hotū’’ti adhiṭṭhāsi, taṃ tatheva ahosi. Mahājano sotthibhāvaṃ pāpuṇi. Satthā idampi tassa pubbakammaṃ dassento dutiyaṃ gāthamāha. Tattha eṇikūlasminti gaṅgātīre. Gayhakaṃ nīyamānanti gahetvā nīyamānaṃ, karamaraṃ nīyamānantipi attho.
又在另一个时候，这位苦行者在恒河岸边搭建树庙，依傍森林村落而生活。此时，盗贼攻打该村，携带象牙及各种牲畜并行劫掠。牛和骡子以及人们都在大声呼喊逃散。苦行者听闻此声，惊问：“这究竟是什么？”心生悲悯地想：“众生因惊恐而现如此，愿他们不要灭亡。”遂进入入定，发起神通，以智慧观照盗贼的行迹，察知其路线。行劫者临近时，见状自以为国王驾临，立即弃去伪装逃离。苦行者立誓：“任何属于谁的，必归于他。”事实果然如此，众多善男信众因此获得平安。导师显示其前世业缘，唱出第二首偈颂。其中“eṇikūla”指的是河岸树林，意为树木成排，“kunḍala”指项链，象征束缚或装饰。
Puna ekasmiṃ samaye uparigaṅgāvāsikaṃ ekaṃ kulaṃ heṭṭhāgaṅgāvāsikena kulena saddhiṃ mittasanthavaṃ katvā, nāvāsaṅghāṭaṃ bandhitvā, bahuṃ khādanīyañceva bhojanīyañca gandhamālādīni ca āropetvā gaṅgāsotena āgacchati. Manussā khādamānā bhuñjamānā naccantā gāyantā devavimānena gacchantā viya balavasomanassā ahesuṃ. Gaṅgeyyako nāgo disvā kupito ‘‘ime mayi saññampi na karonti. Idāni ne samuddameva pāpessāmī’’ti mahantaṃ attabhāvaṃ māpetvā udakaṃ dvidhā bhinditvā uṭṭhāya phaṇaṃ katvā, susukāraṃ karonto aṭṭhāsi. Mahājano disvā bhīto vissaramakāsi. Tāpaso paṇṇasālāyaṃ nisinno sutvā, ‘‘ime gāyantā naccantā somanassajātā āgacchanti. Idāni pana bhayaravaṃ raviṃsu, kinnu kho’’ti? Āvajjento nāgarājaṃ disvā, ‘‘mayi passante sattā mā nassantū’’ti abhiññāpādakajjhānaṃ samāpajjitvā attabhāvaṃ pajahitvā supaṇṇavaṇṇaṃ māpetvā nāgarājassa dassesi. Nāgarājā bhīto phaṇaṃ saṃharitvā udakaṃ paviṭṭho, mahājano sotthibhāvaṃ pāpuṇi. Satthā idampi tassa pubbakammaṃ dassento tatiyaṃ gāthamāha. Tattha luddenāti dāruṇena. Manussakamyāti manussakāmatāya, manusse viheṭhetukāmatāyāti attho.
又有一时，居住在恒河上游的一个大家族，与下游的一个家族结为朋友盟约，绑好船只，搭载大量干粮和食物，香水及花环等物，乘船顺水而下。人们进食时，跳舞歌唱，宛如仙界众天人般欢喜畅快。看到此景的龙王怒火中烧，认为他们不尊敬自己，便展现威严，将水流劈开，将大蛇抬起，发出嘶鸣，显现强大威力。众生见状惊恐，纷纷避让。苦行者坐于树庙中，见到人们欢喜歌舞，问：“这些歌舞欢愉的众生来了，但他们为何又惊恐害怕？”修道者显现龙王形象，心念立誓愿众生勿灭，变现华丽神鸟之形出现给龙王。龙王恐惧收回大蛇，水流澄净，众生再度获安宁。导师显示其前世业缘，唱出第三首偈颂。偈中“luddena”意为严酷、残忍，“manussakamyā”则指对人欲的渴望，以及针对人的憎恨之意。
Aparasmimpi samaye esa isipabbajjaṃ pabbajitvā kesavo nāma tāpaso ahosi. Tena samayena amhākaṃ bodhisatto kappo nāma māṇavo kesavassa baddhacaro antevāsiko hutvā ācariyassa kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī buddhisampanno atthacaro ahosi. Kesavo tena vinā vasituṃ na sakkoti, taṃ nissāyeva jīvikaṃ kappesi. Satthā idampi tassa pubbakammaṃ dassento catutthaṃ gāthamāha.
又在另一个时候，这位苦行者出家做沙弥，名叫Kesava（迦萨婆）。此时，我等未来佛陀时为学童Kappo（迦波）在迦萨婆家里居住学习。Kappo因老师的严厉对待而心怀不敬，虽具佛慧而品德不端。迦萨婆因无法与他同住，遂离开而自谋生计。导师显现其前世业缘，吟唱了第四首偈颂。
Tattha baddhacaroti antevāsiko, so pana jeṭṭhantevāsiko ahosi. Sambuddhimantaṃ vatinaṃ amaññīti, ‘‘sammā buddhimā vatasampanno aya’’nti evaṃ maññamāno kappo tava antevāsiko ahosiṃ ahaṃ so tena samayenāti dasseti. Aññepi jānāsīti na kevalaṃ mayhaṃ āyumeva, aññepi tvaṃ jānāsiyeva. Tathā hi buddhoti tathā hi tvaṃ buddho, yasmā buddho, tasmā jānāsīti attho. Tathā hi tyāyaṃ jalitānubhāvoti yasmā ca tvaṃ buddho, tasmā te ayaṃ jalito ānubhāvo. Obhāsayaṃ tiṭṭhatīti sabbaṃ brahmalokaṃ obhāsayanto tiṭṭhati. Catutthaṃ.
“baddhacaro”是指住在贵族家中的仆人，“antevāsika”则意指寄居者；而“jeṭṭhantevāsika”为年长的寄居者。Kappo不敬钦佩觉者，自以为清高，自称为智慧赋足者。即便如此，他也有其同时代的同伴。并非仅有我生如此，尔亦知晓诸多过去世。就如佛是佛，所以你也能认识佛。佛陀果位与顿悟如烈火体验。你身为佛，此火体验属于你。显现即是显现，遍照一切三界。第四首偈颂。
5. Aññatarabrahmasuttavaṇṇanā5. 某梵天经注释
§176
176. Pañcame tejodhātuṃ samāpajjitvāti tejokasiṇaparikammaṃ katvā pādakajjhānato vuṭṭhāya, ‘‘sarīrato jālā nikkhamantū’’ti adhiṭṭhahanto adhiṭṭhānacittānubhāvena sakalasarīrato jālā nikkhamanti, evaṃ tejodhātuṃ samāpanno nāma hoti, tathā samāpajjitvā. Tasmiṃ brahmaloketi kasmā thero tattha agamāsi? Therassa kira tejodhātuṃ samāpajjitvā tassa brahmuno upari nisinnaṃ tathāgataṃ disvā ‘‘aṭṭhivedhī ayaṃ puggalo, mayāpettha gantabba’’nti ahosi, tasmā agamāsi. Sesānaṃ gamanepi eseva nayo. So hi brahmā tathāgatassa ceva tathāgatasāvakānañca ānubhāvaṃ adisvā abhabbo vinayaṃ upagantuṃ, tena so sannipāto ahosi. Tattha tathāgatassa sarīrato uggatajālā sakalabrahmalokaṃ atikkamitvā ajaṭākāse pakkhandā, tā ca pana chabbaṇṇā ahesuṃ, tathāgatassa sāvakānaṃ ābhā pakativaṇṇāva.
176. 在完成第五层光元素的入定后，进行了光芒发射的修习，从冥想脚部观入站起，志心祈愿：“愿光网自此身散发。”以坚定心意显现遍布全身，因此称为完成了光元素的修习。那位长老为何赴往梵天界？原来该长老完成此光元素入定后，见梵天端坐其上，梵天言：“此人具八种能力，理应由我来接引。”因而前去。其他众生亦随之而行。梵天见到如此光明法身及如来与其弟子之光辉，无法接近律藏，引发天界大冲突。此时，从如来的净身散发出如丝光网，越过诸天世间，飞腾虚空，而这些光辉呈现六种颜色，这也是如来弟子之辐射光泽。
Passasi vītivattantanti imasmiṃ brahmaloke aññabrahmasarīravimānālaṅkārādīnaṃ pabhā atikkamamānaṃ buddhassa bhagavato pabhassaraṃ pabhaṃ passasīti pucchati. Na me, mārisa, sā diṭṭhīti yā mesā, ‘‘idhāgantuṃ samattho añño samaṇo vā brāhmaṇo vā natthī’’ti pure diṭṭhi, natthi me sā. Kathaṃ vajjanti kena kāraṇena vadeyyaṃ. Niccomhi sassatoti imassa kira brahmuno laddhidiṭṭhi sassatadiṭṭhi cāti dve diṭṭhiyo. Tatrāssa tathāgatañceva tathāgatasāvake ca passato laddhidiṭṭhi pahīnā. Bhagavā panettha mahantaṃ dhammadesanaṃ desesi. Brahmā desanāpariyosāne sotāpattiphale patiṭṭhahi. Itissa maggena sassatadiṭṭhi pahīnā, tasmā evamāha.
有人问世尊：“世尊，您是否看见，超越了此梵天界中其他诸梵天、诸身、梵宫宝饰等等的光辉明亮？”世尊答曰：“魔子，我对此没有见解。那些说‘此处无人能来，既非沙门亦非婆罗门’的见解，昔日我没有持有。如何能允当，凭何因缘说此呢？所谓永恒常存，就是认为有一种梵天存在且永恒不灭的见解，这种见解被称为永恒见。有两种见解：永恒见与常存见。在此得见此等见解者，诸如如来及其弟子，皆已抛弃此见。世尊在此为我们宣说伟大的法义。在梵天宣说终尽后，圣者得入初果。由此道破坏了永恒见，因此称如是。”
Brahmapārisajjanti brahmapāricārikaṃ. Therānañhi bhaṇḍagāhakadaharā viya brahmānampi pārisajjā brahmāno nāma honti. Tenupasaṅkamāti kasmā therasseva santikaṃ pesesi? There kirassa tattakeneva kathāsallāpena vissāso udapādi, tasmā tasseva santikaṃ pesesi aññepīti yathā tumhe cattāro janā, kinnu kho evarūpā aññepi atthi, udāhu tumhe cattāro eva mahiddhikāti? Tevijjāti pubbenivāsadibbacakkhuāsavakkhayasaṅkhātāhi tīhi vijjāhi samannāgatā. Iddhipattāti iddhividhañāṇaṃ pattā. Cetopariyāyakovidāti paresaṃ cittācāre kusalā. Evamettha pañca abhiññāpi sarūpena vuttā. Dibbasotaṃ pana tāsaṃ vasena āgatameva hoti. Bahūti evarūpā chaḷabhiññā buddhasāvakā bahū gaṇanapathaṃ atikkantā, sakalaṃ jambudīpaṃ kāsāvapajjotaṃ katvā vicarantīti. Pañcamaṃ.
“梵世”者是指服务梵天的侍从。长老们像管理仓库的管事一样梵天世间的侍从者就称为梵天。何以近侍长老？正因长老的言辞确如实言引发信受，所以才派遣他前往他处。你们问是否还有四人之外的人吗？譬如你们四人，但难道还有其他像你们这般伟大的吗？“三明”者，乃由前世等生所有之天眼通、漏尽通、神足通等三种智慧具足。“神足通”是指获得神变化的智慧力。“心意转化善巧”指能善巧地改变他人心意。如此所说的五种神通全现于此。天眼通是以在他天作为其居所而得。很多佛弟子都具有这样六通超越之智慧，周遍遍行整个须弥山及其下方，黄袍紫衣相续光耀漫行天下。第五者是……
6. Brahmalokasuttavaṇṇanā六、《梵天界经》注释
§177
177. Chaṭṭhe paccekaṃ dvārabāhanti ekeko ekekaṃ dvārabāhaṃ nissāya dvārapālā viya aṭṭhaṃsu. Iddhoti jhānasukhena samiddho. Phītoti abhiññāpupphehi supupphito. Anadhivāsentoti asahanto. Etadavocāti etesaṃ nimmitabrahmānaṃ majjhe nisinno etaṃ ‘‘passasi me’’tiādivacanaṃ avoca.
第177：第六，个别守门者各自依靠护门者守护，而共有八人。所谓神通即由禅定安乐而证得。所谓情趣即由诸神通花而盛开。所谓忍耐即不能承受。言此乃各自依止的梵天神，坐中而说“你看见了吗？”等言语。
Tayo supaṇṇāti gāthāya pañcasatāti satapadaṃ rūpavasena vā pantivasena vā yojetabbaṃ. Rūpavasena tāva tayo supaṇṇāti tīṇi supaṇṇarūpasatāni. Caturo ca haṃsāti cattārihaṃsarūpasatāni. Bugghīnisā pañcasatāti byagghasadisā ekacce migā byagghīnisā nāma, tesaṃ byagghīnisārūpakānaṃ pañcasatāni, pantivasena tayo supaṇṇāti tīṇi supaṇṇapantisatāni, caturo haṃsāti cattāri haṃsapantisatāni. Byagghīnisā pañcasatāti pañca byagghīnisā pantisatāni. Jhāyinoti jhāyissa mayhaṃ vimāne ayaṃ vibhūtīti dasseti. Obhāsayanti obhāsayamānaṃ. Uttarassaṃ disāyanti taṃ kira kanakavimānaṃ tesaṃ mahābrahmānaṃ ṭhitaṭṭhānato uttaradisāyaṃ hoti. Tasmā evamāha. Ayaṃ panassa adhippāyo – evarūpe kanakavimāne vasanto ahaṃ kassa aññassa upaṭṭhānaṃ gamissāmīti. Rūpe raṇaṃ disvāti rūpamhi jātijarābhaṅgasaṅkhātaṃ dosaṃ disvā. Sadā pavedhitanti sītādīhi ca niccaṃ pavedhitaṃ calitaṃ ghaṭṭitaṃ rūpaṃ disvā. Tasmā na rūpe ramati sumedhoti yasmā rūpe raṇaṃ passati, sadā pavedhitañca rūpaṃ passati, tasmā sumedho sundarapañño so satthā rūpe na ramatīti. Chaṭṭhaṃ.
三只金翅鸟的偈语共五百句，应当用句数或章节合成。若按章节，此三金翅鸟即三百金翅鸟章句。四只天鹅，共有四百天鹅章句。说“虫母”即指虎状的，有些像猛虎的飞虫称为“虫母”，其形有五种。若按章节，此种虫母五百章为三百金翅鸟章节，四只天鹅四百天鹅章节。虫母五百，为五个章节。说“禅修者即此将修行者飞于天宫”以显明之。发光照耀，照向北方，即诸大梵天驻足之北边，故曰：“我是此君王，居于如此金阁，谁人敢作我的侍奉？”见色即见生死老病鬼魅所聚之恶，常被寒热所扰，常被动变之色所缠，故不乐色，不乐色故具慧之师不乐色。第六。
7. Kokālikasuttavaṇṇanā七、《果迦利咖经》注释
§178
178. Sattame appameyyaṃ paminantoti appameyyaṃ khīṇāsavapuggalaṃ ‘‘ettakaṃ sīlaṃ, ettako samādhi, ettakā paññā’’ti evaṃ minanto. Kodhavidvā vikappayeti ko idha vidvā medhāvī vikappeyya, khīṇāsavova khīṇāsavaṃ minanto kappeyyāti dīpeti. Nivutaṃ taṃ maññeti yo pana puthujjano taṃ pametuṃ ārabhati, taṃ nivutaṃ avakujjapaññaṃ maññāmīti. Sattamaṃ.
178. 第七称为无量无边而常量减少者，指已断烦恼者：“此为此量戒，此量定，此量慧，如此思量”。谓愤怒者扰乱搅乱，谁有智慧人令其搅乱？只有已断烦恼者，思量如是，乃开示此理。误认为已断烦恼者，实为将断烦恼者，则称为未断废慧。是为第七。
8. Katamodakatissasuttavaṇṇanā八、《咖达摩达咖帝沙经》注释
§179
179. Aṭṭhame akissavanti kissavā vuccati paññā, nippaññoti attho. Aṭṭhamaṃ.
179. 第八称为无愚痴，谓智慧，去除愚痴之意。第八。
9. Turūbrahmasuttavaṇṇanā九、《都卢梵天经》注释
§180
180. Navame ābādhikoti ‘‘sāsapamattīhi pīḷakāhī’’tiādinā nayena anantarasutte āgatena ābādhena ābādhiko. Bāḷhagilānoti adhimattagilāno. Turūti kokālikassa upajjhāyo turutthero nāma anāgāmiphalaṃ patvā brahmaloke nibbatto. So bhūmaṭṭhakadevatā ādiṃ katvā, ‘‘ayuttaṃ kokālikena kataṃ aggasāvake antimavatthunā abbhācikkhantenā’’ti paramparāya brahmalokasampattaṃ kokālikassa pāpakammaṃ sutvā – ‘‘mā mayhaṃ passantasseva varāko nassi, ovadissāmi naṃ theresu cittapasādatthāyā’’ti āgantvā tassa purato aṭṭhāsi. Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘turū paccekabrahmā’’ti. Pesalāti piyasīlā. Kosi tvaṃ, āvusoti nipannakova kabarakkhīni ummīletvā evamāha. Passa yāvañca teti passa yattakaṃ tayā aparaddhaṃ, attano nalāṭe mahāgaṇḍaṃ apassanto sāsapamattāya pīḷakāya maṃ codetabbaṃ maññasīti āha.
第180条。『Navame ābādhikoti』意为“遭受烦恼者”，此处用以指随之教法出现的烦恼，称为「ābādhiko」。『Bāḷhagilānoti』指过患较重的烦恼。故事说，长老Turū（涂楼）为某位住持Kokāliko（阔逝利）的上座，其名为Turutthero（涂露长老）。他未得无余涅槃果，死后趣梵天界。后来梵天界诸神将诸如地神等塑成偶像崇拜时，得知阔逝利在世所作恶业，便告诫：“不要让我看到他，否则我会劝诫长老们以安其心。”此神于是现身于阔逝利之前。关于此事有说是“涂楼为独觉梵天”的传说。Pesa是“爱好善行”的意，Kosi则是似乎由意图解除病痛者比喻而来。阔逝利因其恶行被惩诫，且因头部肿大奇疾，他被认为是被嗔恨等烦恼所苦。
Atha naṃ ‘‘adiṭṭhippatto ayaṃ varāko, gilaviso viya kassaci vacanaṃ na karissatī’’ti ñatvā purisassa hītiādimāha. Tattha kuṭhārīti kuṭhārisadisā pharusā vācā. Chindatīti kusalamūlasaṅkhāte mūleyeva nikantati. Nindiyanti ninditabbaṃ dussīlapuggalaṃ. Pasaṃsatīti uttamatthe sambhāvetvā khīṇāsavoti vadati. Taṃ vā nindati yo pasaṃsiyoti , yo vā pasaṃsitabbo khīṇāsavo, taṃ antimavatthunā codento ‘‘dussīlo aya’’nti vadati. Vacināti mukhena so kalinti, so taṃ aparādhaṃ mukhena vicināti nāma. Kalinā tenāti tena aparādhena sukhaṃ na vindati. Nindiyapasaṃsāya hi pasaṃsiyanindāya ca samakova vipāko.
接着有言：“此善行者已无所见，故他虽善巧，不会伤害他人之言。”其中『kuṭhāri』指利斧，喻指粗暴恶言。『chindati』意味着如良木之根被切，指恶语可破坏善根。恶行者受人诽谤，应当被指为恶劣。『pasaṃsatīti』指依正境而生起的称赞，此处形容心已断尽烦恼的人。诽谤与称赞相互影响，通过正反行为的因果，结局显现某人是恶劣者。『vacināti』即口头上指责他人，因其口业恶重而不能得乐果。此段阐明言语恶业与其果报的关系。
Sabbassāpisahāpi attanāti sabbena sakenapi attanāpi saddhiṃ yo akkhesu dhanaparājayo nāma, ayaṃ appamattako aparādho. Yosugatesūti yo pana sammaggatesu puggalesu cittaṃ padusseyya, ayaṃ cittapadosova tato kalito mahantataro kali.
即便最微小的自身过失，也会导致严重的内心缺陷。『dhanaparājayo』指损失财富，如业果中意为损失善根及内在财富。此恶行称为『appamattako aparādho』，意即不审慎之罪。若某人内心被懈怠而失信念，即形成了堕落、杂乱的心态，是更大之烦恼渊薮。据此指出即便微小的过犯若不警觉，也会带来严重的恶果。
Idāni tassa mahantatarabhāvaṃ dassento sataṃ sahassānantiādimāha. Tattha sataṃ sahassānanti nirabbudagaṇanāya satasahassaṃ. Chattiṃsatīti aparāni chattiṃsati nirabbudāni. Pañca cāti abbudagaṇanāya pañca abbudāni. Yamariyagarahīti yaṃ ariye garahanto nirayaṃ upapajjati, tattha ettakaṃ āyuppamāṇanti. Navamaṃ.
之后论及此更大烦恼之状态。『sataṃ sahassānanti』意为“一百千计”，此为无法精确计数之意。『nirabbudagaṇanāya』指无法觉察数目。『chattiṃsatīti』指三十六，且此后三五等数字均为无定数示例。『yamariyagarahīti』意谓“称为圣者而堕地狱者”，表示依恶业果报堕入地狱。此处以年龄长短作为寿命的例子，说明罪恶随寿命长短而果报各异。
10. Kokālikasuttavaṇṇanā十、《果迦利咖经》注释
§181
181. Dasame kokāliko bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkamīti, ko ayaṃ kokāliko, kasmā ca upasaṅkami? Ayaṃ kira kokālikaraṭṭhe kokālikanagare kokālikaseṭṭhissa putto pabbajitvā pitarā kārāpite vihāre paṭivasati cūḷakokālikoti nāmena, na devadattassa sisso. So hi brāhmaṇaputto mahākokāliko nāma. Bhagavati pana sāvatthiyaṃ viharante dve aggasāvakā pañcamattehi bhikkhusatehi saddhiṃ janapadacārikaṃ caramānā upakaṭṭhāya vassūpanāyikāya vivekāvāsaṃ vasitukāmā te bhikkhū uyyojetvā attano pattacīvaramādāya tasmiṃ janapade taṃ nagaraṃ patvā taṃ vihāraṃ agamaṃsu. Tattha nesaṃ kokāliko vattaṃ dassesi. Te tena saddhiṃ sammoditvā, ‘‘āvuso, mayaṃ idha temāsaṃ vasissāma, mā kassaci ārocehī’’ti paṭiññaṃ gahetvā vasiṃsu. Vasitvā pavāraṇādivase pavāretvā, ‘‘gacchāma mayaṃ, āvuso’’ti kokālikaṃ āpucchiṃsu. Kokāliko ‘‘ajjekadivasaṃ, āvuso, vasitvā sve gamissathā’’ti vatvā dutiyadivase nagaraṃ pavisitvā manusse āmantesi – ‘‘āvuso, tumhe aggasāvake idhāgantvā vasamānepi na jānātha, na ne koci paccayenāpi nimantetī’’ti. Nagaravāsino, ‘‘kahaṃ, bhante, therā, kasmā no na ārocayitthā’’ti? Kiṃ āvuso ārocitena, kiṃ na passatha dve bhikkhū therāsane nisīdante, ete aggasāvakāti. Te khippaṃ sannipatitvā sappiphāṇitādīni ceva cīvaradussāni ca saṃhariṃsu.
第181条。讲述名僧Kokāliko与世尊的相遇缘起。Kokāliko是阔逝利国阔逝利城阔逝利家族世尊之子，出家后称“小阔逝利”，非Devadatta之侄子。他出身婆罗门家族，名为大阔逝利。在世尊于舍卫国时，两位主要弟子，携五百比库，在村里巡行托钵，受女居士瓦萨乌潘尼卡接待，欲幽居清静。比库们被劝留，住了一季后欲离去，托比库Kokāliko告知世尊说：「你们虽是主要弟子，却不相互劝告，也无他人邀请。」城中居民闻讯向二比库询问，得知为主要弟子，遂前来，大家清理破损袈裟，共同侍奉，欢聚一堂。
Kokāliko cintesi – ‘‘paramappicchā aggasāvakā payuttavācāya uppannaṃ lābhaṃ na sādiyissanti , asādiyantā ‘āvāsikassa dethā’ti vakkhantī’’ti. Taṃ taṃ lābhaṃ gāhāpetvā therānaṃ santikaṃ agamāsi. Therā disvāva ‘‘ime paccayā neva amhākaṃ, na kokālikassa kappantī’’ti paṭikkhipitvā pakkamiṃsu. Kokāliko ‘‘kathaṃ hi nāma attanā agaṇhantā mayhampi adāpetvā pakkamissantī’’ti? Āghātaṃ uppādesi. Tepi bhagavato santikaṃ gantvā bhagavantaṃ vanditvā puna attano parisaṃ ādāya janapadacārikaṃ carantā anupubbena tasmiṃ raṭṭhe tameva nagaraṃ paccāgamiṃsu. Nāgarā there sañjānitvā saha parikkhārehi dānaṃ sajjitvā nagaramajjhe maṇḍapaṃ katvā dānaṃ adaṃsu, therānañca parikkhāre upanāmesuṃ. Therā bhikkhusaṅghassa niyyādayiṃsu. Taṃ disvā kokāliko cintesi – ‘‘ime pubbe appicchā ahesuṃ, idāni pāpicchā jātā, pubbepi appicchasantuṭṭhapavivittasadisā maññe’’ti there upasaṅkamitvā, ‘‘āvuso, tumhe pubbe appicchā viya, idāni pana pāpabhikkhū jātā’’ti vatvā ‘‘mūlaṭṭhāneyeva nesaṃ patiṭṭhaṃ bhindissāmī’’ti taramānarūpo nikkhamitvā sāvatthiṃ gantvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Ayameva kokāliko iminā ca kāraṇena upasaṅkamīti veditabbo.
阔逝利思忖：「主要弟子若因温和言辞而受益，则不受益者必多。」他了解此益后，前往长老处，但长老们认为：「此非我们的责任，也非阔逝利能够强求。」阔逝利闻言甚感震惊，于是前往世尊面前，礼拜顶礼，然后领众比库，从其居住地步行回阔逝利城。城市居民闻知长老到来，备设供养殿堂施舍，供养长老。长老分配僧团职务。阔逝利察觉：“过去大家对我未有强烈企求，现在已然生起怨恨，过去大家满足于平淡生活，而今却不悦我，初为贪求者，现为恶求者。”于舍卫返见世尊，世尊亦因此由阔逝利而接见由是可知。
Bhagavā taṃ turitaturitaṃ āgacchantaṃ disvāva āvajjento aññāsi – ‘‘ayaṃ aggasāvake akkositukāmo āgato’’ti. ‘‘Sakkā nu kho paṭisedhetu’’nti ca āvajjento, ‘‘na sakkā paṭisedhetuṃ, theresu aparajjhitvā kālaṅkato ekaṃsena padumaniraye nibbattissatī’’ti disvā, ‘‘sāriputtamoggallānepi nāma garahantaṃ sutvā na nisedhetī’’ti vādamocanatthaṃ ariyūpavādassa ca mahāsāvajjabhāvadassanatthaṃ mā hevanti tikkhattuṃ paṭisedhesi. Tattha mā hevanti mā evaṃ abhaṇi. Saddhāyikoti saddhāya ākaro pasādāvaho saddhātabbavacano vā. Paccayikoti pattiyāyitabbavacano.
世尊见彼速疾来至者，即起轻责之意，心知内中意欲责骂者，即谓：『此乃上首弟子，前来需被责骂者。』责者答曰：『岂能障止之乎？』又言：『不可障止。于长老中彼不犯戒者，虽染污者亦必趋堕极刑，单独受最恶狱报。』见此，谓：『即便是沙利佛及摩诃迦旃延闻之，不令反对也。』以此说法，开示圣门上士不可轻慢之理，意在戒止责难。阻止者曰：『莫要轻责。』劝止者莫言若是。信者者，以信成器，信可引导安乐，是谓应信之言。关系于此者，为所应止之语。
Pakkāmīti kammānubhāvena codiyamāno pakkāmi. Okāsakataṃ hi kammaṃ na sakkā paṭibāhituṃ, taṃ tassa tattha ṭhātuṃ na adāsi. Acirapakkantassāti pakkantassa sato na cireneva. Sabbo kāyo phuṭoahosīti kesaggamattampi okāsaṃ āvajjetvā sakalasarīraṃ aṭṭhīni bhinditvā uggatāhi pīḷakāhi ajjhotthaṭaṃ ahosi. Yasmā pana buddhānubhāvena tathārūpaṃ kammaṃ buddhānaṃ sammukhībhāve vipākaṃ na deti, dassanūpacāre vijahitamatte deti, tasmā tassa acirapakkantassa pīḷakā uṭṭhahiṃsu. Kalāyamattiyoti caṇakamattiyo. Beluvasalāṭukamattiyoti taruṇabeluvamattiyo. (Billamattiyoti mahābeluvamattiyo.) Pabhijjiṃsūti bhijjiṃsu. Tāsu bhinnāsu sakalasarīraṃ panasapakkaṃ viya ahosi. So pakkena gattena jetavanadvārakoṭṭhake visagilito maccho viya kadalipattesu sayi. Atha dhammasavanatthaṃ āgatāgatā manussā – ‘‘dhi kokālika, dhi kokālika, ayuttamakāsi, attanoyeva mukhaṃ nissāya anayabyasanaṃ patto’’ti āhaṃsu. Tesaṃ sutvā ārakkhadevatā dhi-kāraṃ akaṃsu. Ārakkhakadevatānaṃ ākāsadevatāti iminā upāyena yāva akaniṭṭhabhavanā ekadhikāro udapādi. Athassa upajjhāyo āgantvā ovādaṃ agaṇhantaṃ ñatvā garahitvā pakkāmi.
所谓“迅速者”，谓业力感报速至。无法承受大量恶业，故不予停留。迅速者非长久，乃即刻之意。全身皆裂，犹如断发之微裂而产生空隙；全身骨断，饱受剧痛，犹如被热铁灼烧。然以佛力加持，彼处报业不显于佛前，唯于所见法中微显，故诸迅速报之者所受之苦如同热灼破碎之微粒。所谓“谷粒大小”“芥子大小”等喻，犹如嫩谷或嫩芥。破碎之苦遍及全身，如鱼在叶上，或寝于水草间，难以自安。时有来往人见听法音，劝称：“勤修正念，勿于此止息，须依自身以离散染污。”诸护法天闻之，即施护持。护持天以此方便，令无堕入最下地狱之境。是时其导师来至，知其行状而不收禁，且默许其业，便遣其速往。
Kālamakāsīti upajjhāye pakkante kālamakāsi. Padumaṃ nirayanti pāṭiyekko padumanirayo nāma natthi, avīcimahānirayamhiyeva pana padumagaṇanāya paccitabbe ekasmiṃ ṭhāne nibbatti.
所谓“粗大谷粒”，谓导师速遣者为粗谷之意。其实惟有单独极恶之莲华狱，无善僧堕入其中。唯应计较莲华狱众之生处及宿业，惟于无限地狱中，能得幸为莲华狱中有生处而生。
Vīsatikhārikoti māgadhakena patthena cattāro patthā kosalaraṭṭhe ekapattho hoti, tena patthena cattāro patthā āḷhakaṃ, cattāri āḷhakāni doṇaṃ, catudoṇā mānikā, catumānikā khārī, tāya khāriyā vīsatikhāriko. Tilavāhoti māgadhakānaṃ sukhumatilānaṃ tilasakaṭaṃ. Abbudo nirayoti abbudo nāma pāṭiyekko nirayo natthi. Avīcimhiyeva pana abbudagaṇanāya paccitabbaṭṭhānassetaṃ nāmaṃ. Nirabbudādīsupi eseva nayo.
所谓“二十谷壳”，是玛嘎达方言，意指有四叶之壳，即四叶草。住萨拉国处，有四壳为一叶。四叶为一束草。四束称链子，四链为一匣。以此壳名为“二十链匣”。“糠穗”乃指玛嘎达语中细柔稻苞。“极恶狱”无单狱，唯于无限地狱中有极恶数目。其名为极恶狱，乃依其宿业及所造业计数。与极恶狱等，其他狱亦是如此。
Vassagaṇanāpi panettha evaṃ veditabbā – yatheva hi sataṃ satasahassāni koṭi hoti, evaṃ sataṃ satasahassakoṭiyo pakoṭi nāma hoti, sataṃ satasahassapakoṭiyo koṭipakoṭi nāma, sataṃ satasahassakoṭipakoṭiyo nahutaṃ, sataṃ satasahassanahutāni ninnahutaṃ, sataṃ satasahassaninnahutāni ekaṃ abbudaṃ, tato vīsatiguṇaṃ nirabbudaṃ. Eseva nayo sabbatthāti. Dasamaṃ.
关于雨数计，也应如是理解。譬如百加十万译为千万，百加十万千万译为千亿，百加十万千亿译为万亿，百加十万万亿译为那由多，百加十万那由多为不可思议数，百加十万不可思议数为不可思议之上数，继此增至二十倍极大数，此类计数遍行于一切宇宙。此即第十种计数法。
Paṭhamo vaggo. · 第一品。
2. Dutiyavaggo
二、第二品
1. Sanaṅkumārasuttavaṇṇanā1. 萨囊咖玛拉经注释
§182
182. Dutiyavaggassa paṭhame sappinītīreti sappinīnāmikāya nadiyā tīre. Sanaṅkumāroti so kira pañcasikhakumārakakāle jhānaṃ bhāvetvā brahmaloke nibbatto kumārakavaṇṇeneva vicarati. Tena naṃ ‘‘kumāro’’ti sañjānanti, porāṇakattā pana ‘‘sanaṅkumāro’’ti vuccati. Janetasminti janitasmiṃ, pajāyāti attho. Ye gottapaṭisārinoti ye janetasmiṃ gottaṃ paṭisaranti tesu loke gottapaṭisārīsu khattiyo seṭṭho. Vijjācaraṇasampannoti bhayabheravasuttapariyāyena (ma. ni. 1.34 ādayo) pubbenivāsādīhi vā tīhi, ambaṭṭhasuttapariyāyena (dī. ni. 1.278 ādayo) vipassanāñāṇaṃ manomayiddhi cha abhiññāyoti imāhi vā aṭṭhahi vijjāhi, sīlesu paripūrakāritā indriyesu guttadvāratā bhojane mattaññutā jāgariyānuyogo satta saddhammā cattāri rūpāvacarajjhānānīti evaṃ pannarasadhammabhedena caraṇena ca samannāgato. So seṭṭho devamānuseti so khīṇāsavabrāhmaṇo devesu ca manussesu ca seṭṭho uttamoti. Paṭhamaṃ.
182. 第二品第一段中，说「河岸边的Sappinī」。所谓Sappinī一词，名字源于河流之滨。又称「Sanaṅkumāro」，此人曾在五冠小童时期修习禅定，达到梵天界涅槃，形若童子。因此人们称其为“童子”，以前则称为“Sanaṅkumāro”。“Janeta”是“生”的含义，与“出生”相关。所谓“gottapaṭisārin”指那些继承血脉者，在这些继承血脉者中，贵族是最尊贵的。所具备的是知识与行为的完善，能破除恐惧、恐怖之类的束缚（参见小尼柯耶1.34起文），以往生之类的三种根本规约（大尼柯耶1.278起文）上具足内观智慧与心念的超越，此处列举了八种知识，行为上遵守戒律、五根守护、饮食有节制、勤于觉醒、具足七觉支以及四禅的各种修持。依此十五种法而修行，因而成为最上位的天人或人中之上者，是断尽烦恼的婆罗门，胜于众于天及人中。此为第一段。
2. Devadattasuttavaṇṇanā2. 迭瓦达德经注释
§183
183. Dutiye acirapakkanteti saṅghaṃ bhinditvā nacirasseva veḷuvanato gayāsīsaṃ gate. Assatarinti gadrabhassa vaḷavāya jātaṃ. Dutiyaṃ.
183. 第二段中记载，称「不久即离开」。出家团体分散后不久，立刻前往竹林，途中至Gaya（迦耶）之树下。称“Assatarī”即产生于野驴谷口。此为第二段。
3. Andhakavindasuttavaṇṇanā3. 安达咖文德经注释
§184
184. Tatiye andhakavindanti evaṃnāmakaṃ gāmaṃ. Upasaṅkamīti ‘‘satthā idānipi vīriyaṃ karoti padhānamanuyuñjati, gacchāmissa santike ṭhatvā sāsanānucchavikaṃ vīriyapaṭisaṃyuttaṃ gāthaṃ vakkhāmī’’ti upasaṅkami.
184. 第三段，称「盲风泉村」。对其近前说：“世尊此时仍精进用力，依止正道，我等前往其侧，当为宣说与法相应的精进经句。”此谓“Upasaṅkami”。
Pantānīti janataṃ atikkamitvā manussānaṃ anupacāre ṭhitāni. Saṃyojanavippamokkhāti tāni ca senāsanāni sevamāno na cīvarādīnaṃ atthāya seveyya, atha kho dasasaṃyojanavippamokkhatthāya careyya. Saṅghe vaseti tesu senāsanesu ratiṃ alabhanto upaṭṭhākādīnaṃ cittānurakkhaṇatthaṃ gadrabhapiṭṭhe rajaṃ viya uppatanto araññe acaritvā saṅghamajjhe vaseyya. Rakkhitatto satīmāti tattha ca vasanto sagavacaṇḍo goṇo viya sabrahmacārino avijjhanto aghaṭṭento rakkhitatto satipaṭṭhānaparāyaṇo hutvā vaseyya.
“Pantā”意为超过众人，指不肖人中保持不敬的行为。所谓解脱诸缚，即破断诸结。所谓“senāsana”意为修行场所，非为衣物等所用而进行修行。故应在修行场所专修断结，共住于出家团体中，保持心意安护，若退到野外如泥沙灰尘般修行，仍应居于僧中。已得到保护智慧者，生于修行场地，应如牛羊守护群牧般守护正念，心不嫉妒，不妄言谤，不违护持戒律，以正念坚持而居。
Idāni saṅghe vasamānassa bhikkhuno bhikkhācāravattaṃ ācikkhanto kulākulantiādimāha. Tattha piṇḍikāya carantoti piṇḍatthāya caramāno. Sevetha pantāni senāsanānīti saṅghamajjhaṃ otaritvā vasamānopi dhurapariveṇe tālanāḷikeraādīni ropetvā upaṭṭhākādisaṃsaṭṭho na vaseyya, cittakallataṃ pana janetvā cittaṃ hāsetvā tosetvā puna pantasenāsane vaseyyāti araññasseva vaṇṇaṃ katheti. Bhayāti vaṭṭabhayato. Abhayeti nibbāne. Vimuttoti adhimutto hutvā vaseyya.
此时，住于僧团中的比库宣说比库行为规则，提及“贵贱”等。还有托钵乞食的行脚者。在此修行场所休息、住持僧团时，应种植椰枣竹等以供僧聚居。应远离躁乱、荒弃之地，欢喜纯净修行者应在此安住。众比库因怖畏无常而去害怕，但因知涅槃无畏，住于已得自由的生命中。
Yattha bheravāti yasmiṃ ṭhāne bhayajanakā saviññāṇakā sīhabyagghādayo, aviññāṇakā rattibhāge khāṇuvalliādayo bahū atthi. Sarīsapāti dīghajātikādisarīsapā. Nisīdi tattha bhikkhūti tādise ṭhāne bhikkhu nisinno. Iminā idaṃ dīpeti – bhagavā yathā tumhe etarahi tatraṭṭhakabheravārammaṇāni ceva sarīsape ca vijjunicchāraṇādīni ca amanasikatvā nisinnā, evamevaṃ padhānamanuyuttā bhikkhū nisīdantīti.
所谓恐怖之地，乃在那些生起心识的处所，有狮虎等猛兽，是知有意识的恐怖之根源；无意识的恐怖，则是鬼怪、蛇虫等。此处有长有毒的蛇蝎。比库在此处应如彼处般从容端坐，世尊以此示意：诸比库应如彼时于恐怖环绕的处所中，仍不为恐怖所动，专心致力保持正行，安坐修行。
Jātu me diṭṭhanti ekaṃsena mayā diṭṭhaṃ. Na yidaṃ itihītihanti idaṃ itiha itihāti na takkahetu vā nayahetu vā piṭakasampadānena vā ahaṃ vadāmi. Ekasmiṃ brahmacariyasminti ekāya dhammadesanāya. Dhammadesanā hi idha brahmacariyanti adhippetā. Maccuhāyinanti maraṇapariccāginaṃ khīṇāsavānaṃ.
世尊所说者，唯有一法乃我所见。非以『此即过去』称之，亦非谓『此为过去』，非因理智缘故，亦非因教义传统所传，我如是说也。于一比库行者中，于一法教中，法说为比库行之主导。死亡者即断尽所有烦恼者，乃死亡之后的解脱者。
Dasā ca dasadhā dasāti ettha dasāti daseva, dasadhā dasāti sataṃ, aññe ca dasuttaraṃ sekhasataṃ passāmīti vadati. Sotasamāpannāti maggasotaṃ samāpannā. Atiracchānagāminoti desanāmattametaṃ, avinipātadhammāti attho. Saṅkhātuṃ nopi sakkomīti musāvādabhayena ettakā nāma puññabhāgino sattāti gaṇetuṃ na sakkomīti bahuṃ brahmadhammadesanaṃ sandhāya evamāha. Tatiyaṃ.
所谓十，乃十种义；所谓十种义，乃百种义；另有超越百种义之师子吼者。得道者谓之『已证道味』。言『超越通达者』即谓此教义之意，无误差。说不可说明，不容怀疑，因真言诽谤之苦，不可名状真善之人，故不能计数。述多梵法义，为第三。
4. Aruṇavatīsuttavaṇṇanā4. 阿儒纳瓦帝经注释
§185
185. Catutthe abhibhūsambhavanti abhibhū ca sambhavo ca. Tesu abhibhūthero sāriputtatthero viya paññāya aggo, sambhavatthero mahāmoggallāno viya samādhinā aggo. Ujjhāyantīti avajjhāyanti, lāmakato vā cintenti. Khiyyantīti, kinnāmetaṃ kinnāmetanti? Aññamaññaṃ kathenti. Vipācentīti vitthārayantā punappunaṃ kathenti. Heṭṭhimena upaḍḍhakāyenāti nābhito paṭṭhāya heṭṭhimakāyena. Pāḷiyaṃ ettakameva āgataṃ. Thero pana ‘‘pakativaṇṇaṃ vijahitvā nāgavaṇṇaṃ gahetvā dasseti, supaṇṇavaṇṇaṃ gahetvā vā dassetī’’tiādinā (paṭi. ma. 3.13) nayena āgataṃ anekappakāraṃ iddhivikubbanaṃ dassesi. Imā gāthāyo abhāsīti thero kira cintesi – ‘‘kathaṃ desitā nu kho dhammadesanā sabbesaṃ piyā assa manāpā’’ti. Tato āvajjento – ‘‘sabbepi pāsaṇḍā sabbe devamanussā attano attano samaye purisakāraṃ vaṇṇayanti, vīriyassa avaṇṇavādī nāma natthi, vīriyapaṭisaṃyuttaṃ katvā desessāmi, evaṃ ayaṃ dhammadesanā sabbesaṃ piyā bhavissati manāpā’’ti ñatvā tīsu piṭakesu vicinitvā imā gāthā abhāsi.
185. 第四述为统治之生，统治者与生俱起。智慧为统治者之首，如沙利长老；生起者以禅定为首，如大摩嘎剌那。『思虑』谓深思或沉思。『消释』何谓消释？彼此语论。『转述』谓详说反复言。以低躯体者为底，非背面而为前面。巴利语此句仅此一句。长老以譬喻说：“断瘤像蛇皮披示，传送如凤凰披示”等，彰显神通妙力。此偈可视为长老沉思：“法说如何能令众乐受欢喜？”随即苦求解答：“一切邪见众尽，诸天人各按时评说善法，无懈精进无匮乏，我将宣说精进法，如是此法普为众乐安。”三藏探讨后，诵此偈明说。
Tattha ārambhathāti ārambhavīriyaṃ karotha. Nikkamathāti nikkamavīriyaṃ karotha. Yuñjathāti payogaṃ karotha parakkamatha. Maccuno senanti maccuno senā nāma kilesasenā, taṃ dhunātha. Jātisaṃsāranti jātiñca saṃsārañca, jātisaṅkhātaṃ vā saṃsāraṃ. Dukkhassantaṃ karissatīti vaṭṭadukkhassa paricchedaṃ karissati. Kiṃ pana katvā thero sahassilokadhātuṃ viññāpesīti? Nīlakasiṇaṃ tāva samāpajjitvā sabbattha ālokaṭṭhāne andhakāraṃ phari, odātakasiṇaṃ samāpajjitvā andhakāraṭṭhāne obhāsaṃ. Tato ‘‘kimidaṃ andhakāra’’nti? Sattānaṃ ābhoge uppanne ālokaṃ dassesi. Ālokaṭṭhāne ālokakiccaṃ natthi, ‘‘kiṃ āloko aya’’nti? Vicinantānaṃ attānaṃ dassesi. Atha tesaṃ theroti vadantānaṃ imā gāthāyo abhāsi, sabbe osaṭāya parisāya majjhe nisīditvā dhammaṃ desentassa viya saddaṃ suṇiṃsu. Atthopi nesaṃ pākaṭo ahosi. Catutthaṃ.
此中『起始』者，谓起始勤精进。『出离』者，谓出离勤精进。『修行』者，谓努力作业精进。『死亡军』者为烦恼之军，应以智慧击破之。『生死轮回』者，生与死循环无休，包括生属于轮回。『断苦』将斩断轮回之苦轮。长老行此，令见世间所有界土。先入蓝色准提之定，视四方皆黑暗；次入风色准提之定，黑暗中见光明。问何为黑暗？乃众生不见光明也。光明所在无光明之事存在，为观照自性。于此长老等论者诵偈，并以密集众集之众坐听法，无可疑义。乃第四。
5. Parinibbānasuttavaṇṇanā5. 般涅槃经注释
§186
186. Pañcame upavattane mallānaṃ sālavaneti yatheva hi kadambanadītīrato rājamātuvihāradvārena thūpārāmaṃ gantabbaṃ hoti, evaṃ hiraññavatikāya nāma nadiyā pārimatīrato sālavanaṃ uyyānaṃ. Yathā anurādhapurassa thūpārāmo, evaṃ taṃ kusinārāya hoti. Yathā thūpārāmato dakkhiṇadvārena nagaraṃ pavisanamaggo pācīnamukho gantvā uttarena nivattati, evaṃ uyyānato sālapanti pācīnamukhā gantvā uttarena nivattā. Tasmā taṃ ‘‘upavattana’’nti vuccati. Tasmiṃ upavattane mallānaṃ sālavane. Antarenayamakasālānanti mūlakkhandhaviṭapapattehi aññamaññaṃ saṃsibbitvā ṭhitasālānaṃ antarikāya. Appamādena sampādethāti satiavippavāsena kattabbakiccāni sampādayatha. Iti bhagavā yathā nāma maraṇamañce nipanno mahaddhano kuṭumbiko puttānaṃ dhanasāraṃ ācikkheyya, evamevaṃ parinibbānamañce nipanno pañcacattālīsa vassāni dinnaṃ ovādaṃ sabbaṃ ekasmiṃ appamādapadeyeva pakkhipitvā abhāsi. Ayaṃ tathāgatassa pacchimā vācāti idaṃ pana saṅgītikārānaṃ vacanaṃ.
186. 第五说为摩揭罗国之沙林。犹如迦耶渡河岸边国王母之寺院，前方有塔林公园；也如阿阇世国城之塔林；塔林南门为城入口，北门为出门；同样公园南方有沙林，北门进南门出。故称为“转回林”。摩揭罗国沙林于其中，有相互依靠生长、枝繁叶茂的沙林。应以正念勤修，圆满诸行。佛陀于临终前，乃大富翁家人嘱托财物，临命终时授受世间训诫，历时四十五年，法语无数，一切皆以一念护持，叙说如是。此谓如来的最后语，于乐师众中之言。
Ito paraṃ yaṃ parinibbānaparikammaṃ katvā bhagavā parinibbuto, taṃ dassetuṃ, atha kho bhagavā paṭhamaṃ jhānantiādi vuttaṃ. Tattha saññāvedayitanirodhaṃ samāpanne bhagavati assāsapassāsānaṃ appavattiṃ disvā, ‘‘parinibbuto satthā’’ti saññāya devamanussā ekappahārena viraviṃsu, ānandattheropi – ‘‘parinibbuto nu kho, bhante, anuruddha bhagavā’’ti theraṃ pucchi. Thero ‘‘na kho, āvuso ānanda, tathāgato parinibbuto, apica saññāvedayitanirodhaṃ samāpanno’’ti āha. Kathaṃ pana so aññāsi? Thero kira satthārā saddhiṃyeva taṃ taṃ samāpattiṃ samāpajjanto yāva nevasaññānāsaññāyatanavuṭṭhānaṃ, tāva gantvā, ‘‘idāni bhagavā nirodhaṃ samāpanno, antonirodhe ca kālaṃkiriyā nāma natthī’’ti aññāsi.
之后世尊完成涅槃大业证得涅槃，欲显示此理，复说初禅等法。其中示现受想灭尽已至，见世尊呼吸微细，意欲排遣，诸天人见涅槃，皆一时闻法散去；阿难长老问曰：“世尊涅槃否？”答曰：“世尊涅槃矣，且已证受想灭尽。”何以知之？长老谓：“如来诸佛同时修得各证等开始，入灭而生，直至诸色界无色界消散，乃知世尊已证涅槃，身心无世间时间，超越死。”
Atha kho bhagavā saññāvedayitanirodhasamāpattito vuṭṭhahitvā nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpajji…pe… tatiyajjhānā vuṭṭhahitvā catutthaṃ jhānaṃ samāpajjīti ettha pana bhagavā catuvīsatiyā ṭhānesu paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajji, terasasu ṭhānesu dutiyaṃ jhānaṃ… tathā tatiyaṃ… pannarasasu ṭhānesu catutthaṃ jhānaṃ samāpajji. Kathaṃ? Dasasu asubhesu dvattiṃsākāre aṭṭhasu kasiṇesu mettākaruṇāmuditesu ānāpāne paricchedākāseti imesu tāva catuvīsatiyā ṭhānesu paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajji. Ṭhapetvā pana dvattiṃsākārañca dasa ca asubhāni sesesu terasasu dutiyaṃ jhānaṃ… tesuyeva tatiyaṃ jhānaṃ samāpajji. Aṭṭhasu pana kasiṇesu upekkhābrahmavihāre ānāpāne paricchedākāse catūsu arūpesūti imesu pannarasasu ṭhānesu catutthaṃ jhānaṃ samāpajji. Ayampi ca saṅkhepakathāva. Nibbānapuraṃ pavisanto pana bhagavā dhammassāmi sabbāpi catuvīsatikoṭisatasahassasaṅkhā samāpattiyo pavisitvā videsaṃ gacchanto ñātijanaṃ āliṅgetvā viya sabbasamāpattisukhaṃ anubhavitvā paviṭṭho.
于是世尊，于观心受等灭尽入定后起身，随即进入无心无想处……及第三禅起，遂入第四禅。此处世尊在二十四处中，于第一处入初禅，于十三处入二禅……依此第三禅……于十五处入第四禅。如何解说？在二十三处中，十处为不净观，二十八相之八处，八处分别以执持金刚等，三处以慈、悲、喜、舍四无量心念住调息，这即是在这二十四处中得入初禅。除去二十八相中八处及十处不净观，余下十三处入二禅，正于此处入第三禅。在八处金刚观中，于无色界四梵住处调息，故于此十五处入第四禅。此即总括之说。世尊入涅槃前，遍于诸法主人经历二千四百万种入定，辞世后往他方，如拥抱亲族般，体验诸般入定之安乐而涅槃而去。
Catutthajjhānā vuṭṭhahitvā samanantarā bhagavā parinibbāyīti ettha ca jhānasamanantaraṃ paccavekkhaṇasamanantaranti, dve samanantarāni. Catutthajjhānā vuṭṭhāya bhavaṅgaṃ otiṇṇassa tattheva parinibbānaṃ jhānasamanantaraṃ nāma, catutthajjhānā vuṭṭhahitvā puna jhānaṅgāni paccavekkhitvā bhavaṅgaṃ otiṇṇassa tattheva parinibbānaṃ paccavekkhaṇasamanantaraṃ nāma. Imāni dvepi samanantarāneva. Bhagavā pana jhānaṃ samāpajjitvā jhānā vuṭṭhāya jhānaṅgāni paccavekkhitvā bhavaṅgacittena abyākatena dukkhasaccena parinibbāyi. Ye hi keci buddhā vā paccekabuddhā vā ariyasāvakā vā antamaso kunthakipillikaṃ upādāya sabbe bhavaṅgacitteneva abyākatena dukkhasaccena kālaṃ karonti.
第四禅起后，世尊随即入般涅槃。此处言禅定及般涅槃俱是接连同时，即有二种同时：于第四禅起后，身念断灭，即是禅定同时般涅槃；第四禅起后复观察禅构成，身念断灭，即是观察同时般涅槃。此二为同一时间。世尊入禅后，起时细察禅的诸构成，以身念断灭，证得无说处的苦谛般涅槃。众佛、缘觉及圣弟子等，终时抓取末端杂染如芥草之苦执着，皆随身念断灭而成无说处苦谛之时间。
Bhūtāti sattā. Appaṭipuggaloti paṭibhāgapuggalavirahito. Balappattoti dasavidhaṃ ñāṇabalaṃ patto. Uppādavayadhamminoti uppādavayasabhāvā. Tesaṃ vūpasamoti tesaṃ saṅkhārānaṃ vūpasamo. Sukhoti asaṅkhataṃ nibbānameva sukhanti attho. Tadāsīti ‘‘saha parinibbānā mahābhūmicālo ahosī’’ti evaṃ mahāparinibbāne (dī. ni. 2.220) vuttaṃ bhūmicālaṃ sandhāyāha. So hi lomahaṃsanako ca bhiṃsanako ca āsi. Sabbākāravarūpeteti sabbākāravaraguṇūpete. Nāhu assāsapassāsoti na jāto assāsapassāso. Anejoti taṇhāsaṅkhātāya ejāya abhāvena anejo. Santimārabbhāti anupādisesaṃ nibbānaṃ ārabbha paṭicca sandhāya. Cakkhumāti pañcahi cakkhūhi cakkhumā. Parinibbutoti khandhaparinibbānena parinibbuto. Asallīnenāti anallīnena asaṅkuṭitena suvikasiteneva cittena. Vedanaṃ ajjhavāsayīti vedanaṃ adhivāsesi, na vedanānuvattī hutvā ito cito samparivatti. Vimokkhoti kenaci dhammena anāvaraṇavimokkho sabbaso apaññattibhāvūpagamo pajjotanibbānasadiso jātoti. Pañcamaṃ.
众生谓之有。无我之意谓别离差别个体。得力谓得十种智慧力量。生灭法者，谓本质为生起、毁坏。本质平静谓诸行（色心法行）之止息平静。苦谓非造作的般涅槃即是快乐之真义。所谓大地颠动，意味着大般涅槃时（据《中部尼》二二零经说）大地震动。此为震怖大恐怖者。诸法具形态及诸性质。非呼吸谓非生非灭的呼吸。无生者，是指因渴爱所造诸法失去生起本能，而无有生。由此发起无缘无着之际入无后行涅槃。明者者谓以五眼清明洞察一切。究竟灭者谓五蕴尽灭而得究竟灭。无疑无碍者谓不染污、无拘束且明净之心。此处说受正住者，谓承载住受心而非随转于他处。解脱谓随法而无障碍解脱，普遍无所不摄，离盖除惑生光明般涅槃。此为第五义。
Dutiyo vaggo. · 第二品。
Iti sāratthappakāsiniyā · 如是，于《显扬真义》中
Saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya
《相应部》注疏
Brahmasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《梵天相应注》已完结。