4. Mārasaṃyuttaṃ · 4. 魔相应义注
3. Kosalasaṃyuttaṃ第三 国萨拉相应
1. Paṭhamavaggo
1. 第一品
1. Daharasuttavaṇṇanā一、《年少经》注释
§112
112. Kosalasaṃyuttassa paṭhame bhagavatā saddhiṃ sammodīti yathā khamanīyādīni pucchanto bhagavā tena, evaṃ sopi bhagavatā saddhiṃ samappavattamodo ahosi. Sītodakaṃ viya uṇhodakena sammoditaṃ ekībhāvaṃ agamāsi. Yāya ca – ‘‘kacci, bho gotama, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kacci bhoto ca gotamassa sāvakānañca appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāro’’tiādikāya kathāya sammodi, taṃ pītipāmojjasaṅkhātasammodajananato sammodituṃ yuttabhāvato ca sammodanīyaṃ, atthabyañjanamadhuratāya cirampi kālaṃ sāretuṃ nirantaraṃ pavattetuṃ araharūpato saritabbabhāvato ca sāraṇīyaṃ. Suyyamānasukhato ca sammodanīyaṃ, anussariyamānasukhato sāraṇīyaṃ. Tathā byañjanaparisuddhatāya sammodanīyaṃ, atthaparisuddhatāya sāraṇīyanti evaṃ anekehi pariyāyehi sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā pariyosāpetvā niṭṭhapetvā ito pubbe tathāgatassa adiṭṭhattā guṇāguṇavasena gambhīrabhāvaṃ vā uttānabhāvaṃ vā ajānanto ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho yaṃ ovaṭṭikasāraṃ katvā āgato lokanissaraṇabhavokkantipañhaṃ satthu sammāsambuddhataṃ pucchituṃ bhavampi notiādimāha.
第一品《迦萨罗相应》初品中，世尊与大众同在场合以赞叹语相应，犹如先前曾有人询问“可敬的”等词句时，世尊即以赞叹应答。此时，世尊与会者同发欢喜之心，犹如以温冷热水相对饮而感同身受，达致同一和合状态。由诸如“尊者果德玛，何者该敬？何者养育？您与弟子们之间何等无缺无恐，无轻薄无弱之力，安稳清净修行”等言，生起身心欢喜与欣悦等随念，故应生欢喜以维系其美妙义理与妙味甘甜，长时间安住，经久不断，并以阿拉汉相续体护其理趣，使之成为可依赖、可涤秽、可永恒持守的法路。欢喜应当存于正当安乐中，随念之乐不可或缺；须依清晰透彻之义理欢喜，具足其纯净、义理清净，乃至许多不同说法中皆须应欢喜，应赞叹，应依止其义理妙味而久持之。世尊当年无论善恶功能、相生相灭，均默不作声，端坐一侧，心无分别，唯一心安住；于是，诸童子中有人经过，质问世尊以关于顺世间超越解脱问题，便发出此语句。
Tattha bhavampīti pi-kāro sampiṇḍanatthe nipāto, tena ca cha satthāre sampiṇḍeti. Yathā pūraṇādayo ‘‘sammāsambuddhamhā’’ti paṭijānanti, evaṃ bhavampi nu paṭijānātīti attho. Idaṃ pana rājā na attano laddhiyā, loke mahājanena gahitapaṭiññāvasena pucchati. Atha bhagavā buddhasīhanādaṃ nadanto yaṃ hi taṃ mahārājātiādimāha. Tattha ahaṃ hi mahārājāti anuttaraṃ sabbaseṭṭhaṃ sabbaññutaññāṇasaṅkhātaṃ sammāsambodhiṃ ahaṃ abhisambuddhoti attho. Samaṇabrāhmaṇāti pabbajjūpagamanena samaṇā, jātivasena brāhmaṇā. Saṅghinotiādīsu pabbajitasamūhasaṅkhāto saṅgho etesaṃ atthīti saṅghino. Sveva gaṇo etesaṃ atthīti gaṇino. Ācārasikkhāpanavasena tassa gaṇassa ācariyāti gaṇācariyā. Ñātāti paññātā pākaṭā. ‘‘Appicchā santuṭṭhā appicchatāya vatthampi na nivāsentī’’ti evaṃ samuggato yaso etesaṃ atthīti yasassino. Titthakarāti laddhikarā. Sādhusammatāti ‘‘santo sappurisā’’ti evaṃ sammatā. Bahujanassāti assutavato andhabālaputhujjanassa. Pūraṇotiādīni tesaṃ nāmagottāni. Pūraṇoti hi nāmameva. Tathā, makkhalīti. So pana gosālāya jātattā gosāloti vutto. Nāṭaputtoti nāṭassa putto. Belaṭṭhaputtoti belaṭṭhassa putto. Kaccāyanoti pakudhassa gottaṃ. Kesakambalassa dhāraṇato ajito kesakambaloti vutto.
其中“bhavaṃ”一词，是以“pi-kāra”（作用词）合成一语属语，表示“存在、于此处”的意味，其意即如“信赖正觉释迦牟尼佛者”等应答语中所表明。此处意指“那位王”前来打听非因自己所得，乃以世间众人严肃之恭敬礼仪而问。又世尊以佛狮吼为其答话，此乃至尊王的教导。世尊对此称谓之义为“我是那至尊中之最无上、最具智慧圆满之正遍知觉悟者”。“出家人”、“婆罗门”二词，前者指投身出家者，后者为其世间种姓。又“僧团”意指出家集体，“自己集团”指自身团体，“大师”即该集团之导师。“亲属”指已认知的亲近者。“少欲知足之人”表达其名声之意，“乞丐者”为乞食者，“善良贤人”意所得到的皆为美好赞誉。若干称谓，称呼世间种姓、民族、家族名称，如“布勒纳”、“麦加拉”，均属此义，其中有对其具体来源、称呼由来之解释，例如“麦加拉”者源于犊牛舍，“斯塔普特”指村庄之子等。悉数辨明其名称由来。
Tepi mayāti kappakolāhalaṃ buddhakolāhalaṃ cakkavattikolāhalanti tīṇi kolāhalāni. Tattha ‘‘vassasatasahassamatthake kappuṭṭhānaṃ bhavissatī’’ti kappakolāhalaṃ nāma hoti – ‘‘ito vassasatasahassamatthake loko vinassissati, mettaṃ mārisā, bhāvetha, karuṇaṃ muditaṃ upekkha’’nti manussappathe devatā ghosentiyo vicaranti. ‘‘Vassasahassamatthake pana buddho uppajjissatī’’ti buddhakolāhalaṃ nāma hoti – ‘‘ito vassasahassamatthake buddho uppajjitvā dhammānudhammapaṭipadaṃ paṭipannena saṅgharatanena parivārito dhammaṃ desento vicarissatī’’ti devatā ugghosenti. ‘‘Vassasatamatthake pana cakkavattī uppajjissatī’’ti cakkavattikolāhalaṃ nāma hoti – ‘‘ito vassasatamatthake sattaratanasampanno catuddīpissaro sahassa puttaparivāro vehāsaṅgamo cakkavattirājā uppajjissatī’’ti devatā ugghosenti.
所谓三种“吵闹”，即指火坑般的业火、如佛光般的佛光火焰、和王者光耀般之盛大声势。其中文献云：“百千载后，世间必有堕落之事”，故“业火吵闹”为此意，即世间因无明、愚痴、贪爱等灾劫将发生破坏，诸天游走说：“应当生起慈爱、悲悯、欢喜和舍四无量心。”“百千载后，必有佛出世”，即“佛光吵闹”，诸天称赞将有正法盛行，教化众生，组织僧团，人间欢喜学法，循环修持正道。“百年后必有大帝出现”，即“世间吵闹”，诸天称颂此帝国富饶，财富充盈，子孙繁衍，国王王权昭彰。
Imesu tīsu kolāhalesu ime cha satthāro buddhakolāhalaṃ sutvā ācariye payirupāsitvā cintāmāṇivijjādīni uggaṇhitvā – ‘‘mayaṃ buddhamhā’’ti paṭiññaṃ katvā mahājanaparivutā janapadaṃ vicarantā anupubbena sāvatthiyaṃ pattā. Tesaṃ upaṭṭhākā rājānaṃ upasaṅkamitvā, ‘‘mahārāja, pūraṇo kassapo…pe… ajito kesakambalo buddho kira sabbaññū kirā’’ti ārocesuṃ. Rājā ‘‘tumheva ne nimantetvā ānethā’’ti āha . Te gantvā tehi, ‘‘rājā vo nimanteti. Rañño gehe bhikkhaṃ gaṇhathā’’ti vuttā gantuṃ na ussahanti, punappunaṃ vuccamānā upaṭṭhākānaṃ cittānurakkhaṇatthāya adhivāsetvā sabbe ekatova agamaṃsu. Rājā āsanāni paññāpetvā ‘‘nisīdantū’’ti āha. Nigguṇānaṃ attabhāve rājusmā nāma pharati, te mahārahesu āsanesu nisīdituṃ asakkontā phalakesu ceva bhūmiyaṃ ca nisīdiṃsu.
于此三种吵闹之中，这六位导师听闻佛光吵闹之际，层层敬重佛陀，观察真理、微妙法门等，便誓愿：“我们属于佛陀。”随后，群众踏足沙瓦提城。他们来到王前，称赞“伟大国王，有布勒纳·咖萨巴……阿耆多·迦萨坎波佛陀，确是全知”。国王回应曰：“请你们邀请他前来。”他们去请，回应道：“国王请你们，回王宫领取比库戒。”他们不甚欢喜再三催言，担心守护者施加心识监督，最终皆共同前来。国王安排座位，命其就坐。帝王美貌庄严，名为拉朱斯玛，他们无法在贵重宝座上安坐，便就地而坐。
Rājā ‘‘ettakeneva natthi tesaṃ anto sukkadhammo’’ti vatvā āhāraṃ adatvāva tālato patitaṃ muggarena pothento viya ‘‘tumhe buddhā, na buddhā’’ti pañhaṃ pucchi. Te cintayiṃsu – ‘‘sace ‘buddhamhā’ti vakkhāma, rājā buddhavisaye pañhaṃ pucchitvā kathetuṃ asakkonte ‘tumhe mayaṃ buddhāti mahājanaṃ vañcetvā āhiṇḍathā’ti jivhampi chindāpeyya, aññampi anatthaṃ kareyyā’’ti sakapaṭiññāya eva ‘na mayaṃ buddhā’ti vadiṃsu. Atha ne rājā gehato nikaḍḍhāpesi. Te rājagharato nikkhante upaṭṭhākā pucchiṃsu – ‘‘kiṃ ācariyā rājā tumhe pañhaṃ pucchitvā sakkārasammānaṃ akāsī’’ti? Rājā ‘‘buddhā tumhe’’ti pucchi, tato mayaṃ – ‘‘sace ayaṃ rājā buddhavisaye pañhaṃ kathiyamānaṃ ajānanto amhesu manaṃ padosessati, bahuṃ apuññaṃ pasavissatī’’ti rañño anukampāya ‘na mayaṃ buddhā’ti vadimhā, mayaṃ pana buddhā eva, amhākaṃ buddhabhāvo, udakena dhovitvāpi harituṃ na sakkāti. Iti bahiddhā ‘buddhamhā’ti āhaṃsu – rañño santike ‘na mayaṃ buddhā’ti vadiṃsūti, idaṃ gahetvā rājā evamāha. Tattha kiṃ pana bhavaṃ gotamo daharo ceva jātiyā, navo ca pabbajjāyāti idaṃ attano paṭiññaṃ gahetvā vadati. Tattha kinti paṭikkhepavacanaṃ. Ete jātimahallakā ca cirapabbajitā ca ‘‘buddhamhā’’ti na paṭijānanti, bhavaṃ gotamo jātiyā ca daharo pabbajjāya ca navo kiṃ paṭijānāti? Mā paṭijānāhīti attho.
国王曰：“难道他们毫无优雅庄重之性，仅有内里显露净法？”说罢，等待心绪，拿起椰子树上掉落的果核棍杖，反问曰：“你们是佛还是非佛？”比库们心中盘算：“若称‘我们是佛’，被王问及佛之事，他们会怒斥、阻止，我们舌头恐遭割断，且此言并无益处。”出于此种顾虑，便对王说非佛。国王则在家中逼问执礼比库侍者谁来提问并敬礼，遂问比库“你们是佛？”众比库答曰：“如若国王与大众言语时，心生猜疑，定将带来大量无功违过；国王出于慈悲绕过此，教我们说‘非佛’，而实则我们是佛，佛的本质如水洗涤后污迹难去。”于是，对外称“不是佛”，而在国王面前称“非佛”，即国王听闻此言。世尊年幼，刚出生、刚出家，遂以此誓约，言：“我是佛。”此乃他对自己立定之誓言。若幼子和尚初入道者，言“我是佛”，意为不肯否认之意。以上即年轻童子与久出家者皆不肯承认为佛，言“我是佛”者幼童初入出家者为何断言？即此意。
Na uññātabbāti na avajānitabbā. Na paribhotabbāti na paribhavitabbā. Katame cattāroti kathetukamyatāpucchā. Khattiyoti rājakumāro. Uragoti āsīviso. Aggīti aggiyeva. Bhikkhūti imasmiṃ pana pade desanākusalatāya attānaṃ abbhantaraṃ katvā sīlavantaṃ pabbajitaṃ dasseti. Ettha ca daharaṃ rājakumāraṃ disvā, ukkamitvā maggaṃ adento, pārupanaṃ anapanento, nisinnāsanato anuṭṭhahanto, hatthipiṭṭhādīhi anotaranto, heṭṭhā katvā maññanavasena aññampi evarūpaṃ anācāraṃ karonto khattiyaṃ avajānāti nāma. ‘‘Bhaddako vatāyaṃ rājakumāro, mahākaṇḍo mahodaro – kiṃ nāma yaṃkiñci corūpaddavaṃ vūpasametuṃ yattha katthaci ṭhāne rajjaṃ anusāsituṃ sakkhissatī’’tiādīni vadanto paribhoti nāma. Añjanisalākamattampi āsīvisapotakaṃ kaṇṇādīsu piḷandhanto aṅgulimpi jivhampi ḍaṃsāpento uragaṃ avajānāti nāma . ‘‘Bhaddako vatāyaṃ āsīviso udakadeḍḍubho viya kiṃ nāma kiñcideva ḍaṃsituṃ kassacideva kāye visaṃ pharituṃ sakkhissatī’’tiādīni vadanto paribhoti nāma. Khajjopanakamattampi aggiṃ gahetvā hatthena kīḷanto bhaṇḍukkhalikāya khipanto cūḷāya vā sayanapiṭṭhasāṭakapasibbakādīsu vā ṭhapento aggiṃ avajānāti nāma. ‘‘Bhaddako vatāyaṃ aggi kataraṃ nu kho yāgubhattaṃ pacissati, kataraṃ macchamaṃsaṃ, kassa sītaṃ vinodessatī’’tiādīni vadanto paribhoti nāma. Daharasāmaṇerampi pana disvā ukkamitvā maggaṃ adentoti rājakumāre vuttaṃ anācāraṃ karonto bhikkhuṃ avajānāti nāma. ‘‘Bhaddako vatāyaṃ sāmaṇero mahākaṇṭho mahodaro yaṃkiñci buddhavacanaṃ uggahetuṃ yaṃkiñci araññaṃ ajjhogāhetvā vasituṃ sakkhissati, saṅghattherakāle manāpo bhavissatī’’tiādīni vadanto paribhoti nāma. Taṃ sabbampi na kātabbanti dassento na uññātabbo na paribhotabboti āha.
不应当轻慢，不应当忽视。不应当藐视，也不应当轻视。什么是这四者呢？关于此可作如下提问。所谓贵族者，即王子；所谓毒蛇者，即有毒的蛇；所谓火者，即火本身。至于比库，在此处说法是指披戒修道，于戒律上自对己身清净，以具戒德出家之人。这里看到一个少年王子，起身行道，摄心调伏不放逸，坐卧时谨慎，屈指遮量，非常注意；他置身其下而为他人视若无礼，作此种不端行为，无视贵族身份，所谓轻慢贵族也。有人说：“这少年王子，身材高大威仪雄厚——何需担忧于小偷小摸之事？于何处能令国土安稳治理？”如此言论者，则为轻慢。即使仅一点点如烂朱笔点于耳等，也咬指舌刺于其上，轻视毒蛇。有人说：“这毒蛇好比在水草间传播毒素，谁能忍受其毒害伤身？”如此言论者即轻慢。即使仅以小块旧木取火，以手戏弄，将其投掷于微小木片、床垫、草席等之上，甚或燃点之，轻视火。有人说：“这火啊，谁将取用田中稻穗、谁将烹鱼肉，谁人来消解凉意？”如此言语，即轻慢。年轻沙玛内拉也见后起行道作，如此非礼之事，视为轻慢比库。有人说：“这沙玛内拉，身长体健，定能承领佛言，能迁居林野修止，成为僧团长老们所尊敬的青年弟子。”如此言论皆为轻慢。他对这一切皆不作，应告诫不应轻慢也。
Etadavocāti etaṃ gāthābandhaṃ avoca. Gāthā ca nāmetā tadatthadīpanāpi honti visesatthadīpanāpi, tatrimā tadatthampi visesatthampi dīpentiyeva. Tattha khattiyanti khettānaṃ adhipatiṃ. Vuttañhetaṃ ‘‘khettānaṃ adhipatīti kho, vāseṭṭha, ‘khattiyo khattiyo’tveva dutiyaṃ akkharaṃ upanibbatta’’nti (dī. ni. 3.131). Jātisampannanti tāyeva khattiyajātiyā jātisampannaṃ. Abhijātanti tīṇi kulāni atikkamitvā jātaṃ.
这句话说完之后，说这是一首诗句结合的节段。所谓诗是名字，其义亦是开示教义，或阐明特别教义，此处三者即为教义说明。所谓贵族，即田地诸主。经中亦说：“田地之主者，诸村落中，‘贵族贵族’第二字亦包含其义。”所谓名门贵族，指生于此贵族的种族。所谓超凡入圣，指超越三个家族而出世者。
Ṭhānaṃ hīti kāraṇaṃ vijjati. Manujindoti manussajeṭṭhako. Rājadaṇḍenāti rañño uddhaṭadaṇḍena, so appako nāma na hoti, dasasahassavīsatisahassappamāṇo hotiyeva. Tasmiṃ pakkamate bhusanti tasmiṃ puggale balavaupakkamaṃ upakkamati. Rakkhaṃ jīvitamattanoti attano jīvitaṃ rakkhamāno taṃ khattiyaṃ parivajjeyya na ghaṭṭeyya.
“場所”是理由存在。“世主”者，指人中最尊贵者。“王权之杖”即为王的权杖，表示威严之具，这非小事；若以此为数，约当二十二万之众也。因其盛大如山，世尊即处于其中。于其中之众生，力量强盛可胜出者，便能超越前行。保护其自身生命者，不应畏惧贵族作害。
Uccāvacehīti nānāvidhehi. Vaṇṇehīti saṇṭhānehi. Yena yena hi vaṇṇena caranto gocaraṃ labhati, yadi sappavaṇṇena, yadi deḍḍubhavaṇṇena, yadi dhamanivaṇṇena, antamaso kalandakavaṇṇenapi caratiyeva. Āsajjāti patvā. Bālanti yena bālena ghaṭṭito, taṃ bālaṃ naraṃ vā nāriṃ vā ḍaṃseyya.
“多音之处”指有多种不同的差别。“颜色”，指有多种集合。有何种色而行进，就能取得所行的境地，无论是袈裟色、枯黄色、土赭色甚至墨色如暗夜颜色，皆能行。所谓不能越过者，就是陷落沉沦之意。“愚人”者，即被愚痴所欺，是能伤害无论男女的愚者。
Pahūtabhakkhanti bahubhakkhaṃ. Aggissa hi abhakkhaṃ nāma natthi. Jālinanti jālavantaṃ. Pāvakanti aggiṃ. Pāvagantipi pāṭho. Kaṇhavattaninti vattanīti maggo, agginā gatamaggo kaṇho hoti kāḷako, tasmā ‘‘kaṇhavattanī’’ti vuccati.
“食多者”为吃得多。“火者”并无食物可吃。所谓“有网者”，即网状物。“火焰”，即火。所谓“火焰通”，乃发音。所谓“黑轮者”，即道路。因为火行之路黑色且深暗，故称“黑轮”。
Mahā hutvānāti mahanto hutvā. Aggi hi ekadā yāvabrahmalokappamāṇopi hoti. Jāyantitattha pārohāti tattha agginā daḍḍhavane pārohā jāyanti. Pārohāti tiṇarukkhādayo vuccanti. Te hi agginā daḍḍhaṭṭhāne mūlamattepi avasiṭṭhe pādato rohanti jāyanti vaḍḍhanti, tasmā ‘‘pārohā’’ti vuccanti. Puna rohanatthena vā pārohā. Ahorattānamaccayeti rattindivānaṃ atikkame. Nidāghepi deve vuṭṭhamatte jāyanti.
“大起火者”，表示火势广大。火曾一度达到梵天世界大小。所谓“生者、出现者”，指草木之类。因火爆燃，其上起尘埃失落，被称为“生者”。这些草木正因火焰燃烧而生长增长。故称“生者”。又因为燃烧不断，持续昼夜，焚灭周围，称“火焰”。天人中亦有火焰成长。
Bhikkhu ḍahati tejasāti ettha akkosantaṃ paccakkosanto bhaṇḍantaṃ paṭibhaṇḍanto paharantaṃ paṭipaharanto bhikkhu nāma kiñci bhikkhutejasā ḍahituṃ na sakkoti. Yo pana akkosantaṃ na paccakkosati, bhaṇḍantaṃ na paṭibhaṇḍati. Paharantaṃ na paṭipaharati, tasmiṃ vippaṭipanno tassa sīlatejena ḍayhati. Tenevetaṃ vuttaṃ. Na tassa puttā pasavoti tassa puttadhītaropi gomahiṃsakukkuṭasūkarādayo pasavopi na bhavanti, vinassantīti attho. Dāyādā vindare dhananti tassa dāyādāpi dhanaṃ na vindanti. Tālāvatthū bhavanti teti te bhikkhutejasā daḍḍhā vatthumattāvasiṭṭho matthakacchinnatālo viya bhavanti, puttadhītādivasena na vaḍḍhantīti attho.
比库以火焰为喻，虽怒不可遏，彼怒之者，反怒之者，毁坏之者，抵御毁坏之者，皆无力以怒火灼烧比库。若有比库不还击怒者，不辩驳毁坏者，不防护被打者，则其身之戒德之火燃烧于彼。故有言：彼无子嗣，此处子嗣指其徒属如牛马鸡猪等家畜亦无子嗣，谓其不增长而将灭亡。其所谓子嗣，今无所得亦无积累。比库之戒德坚固，如顶破瓦片，不生分裂，正如无子嗣之意，此即其义。
Tasmāti yasmā samaṇatejena daḍḍhā matthakacchinnatālo viya aviruḷhidhammā bhavanti, tasmā. Sammadeva samācareti sammā samācareyya. Sammā samācarantena pana kiṃ kātabbanti? Khattiyaṃ tāva nissāya laddhabbaṃ gāmanigamayānavāhanādiānisaṃsaṃ, uragaṃ nissāya tassa kīḷāpanena laddhabbaṃ vatthahiraññasuvaṇṇādiānisaṃsaṃ aggiṃ nissāya tassānubhāvena pattabbaṃ yāgubhattapacanasītavinodanādiānisaṃsaṃ, bhikkhuṃ nissāya tassa vasena pattabbaṃ asutasavanasutapariyodapana-saggamaggādhigamādiānisaṃsaṃ sampassamānena ‘‘ete nissāya pubbe vuttappakāro ādīnavo atthi. Kiṃ imehī’’ti? Na sabbaso pahātabbā. Issariyatthikena pana vuttappakāraṃ avajānanañca paribhavanañca akatvā pubbuṭṭhāyipacchānipātitādīhi upāyehi khattiyakumāro tosetabbo, evaṃ tato issariyaṃ adhigamissati. Ahituṇḍikena urage vissāsaṃ akatvā nāgavijjaṃ parivattetvā ajapadena daṇḍena gīvāya gahetvā visaharena mūlena dāṭhā dhovitvā peḷāyaṃ pakkhipitvā kīḷāpentena caritabbaṃ. Evaṃ taṃ nissāya ghāsacchādanādīni labhissati. Yāgupacanādīni kattukāmena aggiṃ vissāsena bhaṇḍukkhalikādīsu apakkhipitvā hatthehi anāmasantena gomayacuṇṇādīhi jāletvā yāgupacanādīni kattabbāni, evaṃ taṃ nissāya ānisaṃsaṃ labhissati. Asutasavanādīni patthayantenapi bhikkhuṃ ativissāsena vejjakammanavakammādīsu ayojetvā catūhi paccayehi sakkaccaṃ upaṭṭhātabbo, evaṃ taṃ nissāya asutapubbaṃ buddhavacanaṃ asutapubbaṃ pañhāvinicchayaṃ diṭṭhadhammikasamparāyikaṃ atthaṃ tisso kulasampattiyo cha kāmasaggāni nava ca brahmaloke patvā amatamahānibbānadassanampi labhissatīti imamatthaṃ sandhāya sammadeva samācareti āha.
因如此，比库戒德坚如破瓦，不生怨毒禅心，所以应当端正行持。端正行持者当如何为？以贵族资助得村落驿站等依止，以蛇戏耍得皮革黄金等依止，以火承载得贡品烹食及凉饮等依止；以比库居住得清净净饭饮等依止。应了解：此等依止，皆有先前教法戒律为障碍，有害不可全然舍弃。贵族少年勿轻视及侮慢前述依止者，由此得尊贵。于无凶险之蛇中不轻信，转伏蛇法，不用咒语，用鞭杖执喉咙，除根拔除，抛至废弃处，以戏耍之。以草覆盖为依止。以祭祀等事为火的依止，置炭灰于器皿，辅以掌中无名前绳，牛粪灰等包裹祭祀器具，依此取得利益。虽然听闻不善业等，但以无过失无疑虑态度尊重比库，应以四因缘细心照顾。由是端正行持，与如来教法不谐逆，不轻慢，即得三种家产，可轶九天上，无上涅槃之见。是义故，应当端正行持。
Etadavocāti dhammadesanaṃ sutvā pasanno pasādaṃ āvikaronto etaṃ ‘‘abhikkanta’’ntiādivacanaṃ avoca. Tattha abhikkantanti abhikantaṃ atiiṭṭhaṃ atimanāpaṃ, atisundaranti attho. Ettha ekena abhikkantasaddena desanaṃ thometi ‘‘abhikkantaṃ, bhante, yadidaṃ bhagavato dhammadesanā’’ti. Ekena attano pasādaṃ ‘‘abhikkantaṃ, bhante, yadidaṃ bhagavato dhammadesanaṃ āgamma mama pasādo’’ti.
听闻此法师说教后，心生欢喜，表露安心，语言称赞“极美妙”等词。此处“极美妙”即称其具极盛、卓越、极美之义。有人单用“极美妙”一词赞叹此佛法说。自身表示对此佛法说深感欢喜安心。
Tato paraṃ catūhi upamāhi desanaṃyeva thometi. Tattha nikkujjitanti adhomukhaṭhapitaṃ, heṭṭhāmukhajātaṃ vā. Ukkujjeyyāti uparimukhaṃ kareyya. Paṭicchannanti tiṇapaṇṇādichāditaṃ. Vivareyyāti ugghāṭeyya. Mūḷhassāti disāmūḷhassa. Maggaṃ ācikkheyyāti hatthe gahetvā ‘‘esa maggo’’ti vadeyya. Andhakāreti kāḷapakkhacātuddasī aḍḍharattaghanavanasaṇḍa meghapaṭalehi caturaṅge tame. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā koci nikkujjitaṃ ukkujjeyya, evaṃ saddhammavimukhaṃ asaddhamme patitaṃ maṃ asaddhammā vuṭṭhāpentena, yathā paṭicchannaṃ vivareyya, evaṃ kassapassa bhagavato sāsanantaradhānā pabhuti micchādiṭṭhigahanapaṭicchannaṃ sāsanaṃ vivarantena, yathā mūḷhassa maggaṃ ācikkheyya, evaṃ kummaggamicchāmaggapaṭipannassa me saggamokkhamaggaṃ āvikarontena, yathā andhakāre telapajjotaṃ dhāreyya, evaṃ mohandhakāre nimuggassa me buddhādiratanarūpāni apassato tappaṭicchādakamohandhakāraviddhaṃsakadesanāpajjotaṃ dhārentena mayhaṃ bhagavatā etehi pariyāyehi pakāsitattā anekapariyāyena dhammo pakāsitoti.
尔后以四种比喻赞叹说法：
所谓“倾倒”是指向下倒下，头朝下；“举起”是向上抬起。遮盖是用草叶等盖住；展开是揭露；“愚昧”是指人通晓道理的根基无明。示径即用手指示道路并言“此即道路”。黑暗是指午夜四更时分的极深黑暗，如云阴密布且四面漆黑。此中有言——如倾倒者应被举起，如不信正法者应被引起，如覆藏者应被揭露；如愚昧者应指示大道，如行歪斜邪道者应使其显明正道。如沉浸于无明黑暗者，以佛法之宝灯照明，使其通达，于是佛以这些多种譬喻启发教法。
Evaṃ desanaṃ thometvā imāya desanāya ratanattaye pasannacitto pasannākāraṃ karonto esāhantiādimāha. Tattha esāhanti eso ahaṃ. Bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañcāti bhagavantañca dhammañca bhikkhusaṅghañcāti imaṃ ratanattayaṃ saraṇaṃ gacchāmi. Upāsakaṃ maṃ, bhante, bhagavā dhāretūti maṃ bhagavā ‘upāsako aya’nti evaṃ dhāretu, jānātūti attho. Ajjataggeti ajjataṃ ādiṃ katvā. Ajjadaggeti vā pāṭho, da-kāro padasandhikaro, ajja aggaṃ katvāti attho. Pāṇupetanti pāṇehi upetaṃ yāva me jīvitaṃ pavattati, tāva upetaṃ anaññasatthukaṃ tīhi saraṇagamanehi saraṇaṃ gataṃ upāsakaṃ kappiyakārakaṃ maṃ bhagavā dhāretūti ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya sāmaññaphalasutte sabbākārena vuttoti. Paṭhamaṃ.
如此赞叹说法后，欢喜且安详地奉献此法宝。其言“esāhantiādimāha”意为指此宝法曰“我皈依世尊、法、僧”。这是誓言，文言云：“我皈依世尊、法与僧。”此为梵语及巴利语中的誓愿语。作为在家人，应当如是被佛所持守乃至证知。谓“今天已至”即今晚之始，以此为开头。受持此誓愿，维持终身直至命终。其义乃经中详述，此为净长经典首段。
2. Purisasuttavaṇṇanā二、《人经》注释
§113
113. Dutiye abhivādetvāti purimasutte saraṇagatattā idha abhivādesi. Ajjhattanti niyakajjhattaṃ, attano santāne uppajjantīti attho. Lobhādīsu lubbhanalakkhaṇo lobho, dussanalakkhaṇo doso, muyhanalakkhaṇo mohoti. Hiṃsantīti viheṭhenti nāsenti vināsenti. Attasambhūtāti attani sambhūtā. Tacasāraṃva samphalanti yathā tacasāraṃ veḷuṃ vā naḷaṃ vā attano phalaṃ hiṃsati vināseti, evaṃ hiṃsanti vināsentīti. Dutiyaṃ.
113．其次，关于敬礼。前经已述皈依义，此处言内心敬礼，即对自己所生之亲眷敬意。由贪等恶因所生的恶相为贪，由愤怒相为瞋，由愚痴相为痴。所谓“害”即为攻击、破坏、消灭。由自己而生，即自从身心生起，如皮筏草、芦苇等果实自伤毁灭，如此故，害即破坏及消灭。第二义。
3. Jarāmaraṇasuttavaṇṇanā三、《老死经》注释
§114
114. Tatiye aññatra jarāmaraṇāti jarāmaraṇato mutto nāma atthīti vuccati. Khattiyamahāsālāti khattiyamahāsālā nāma mahāsārappattā khattiyā. Yesaṃ hi khattiyānaṃ heṭṭhimantena koṭisataṃ nidhānagataṃ hoti, tayo kahāpaṇakumbhā valañjanatthāya gehamajjhe rāsiṃ katvā ṭhapitā honti, te khattiyamahāsālā nāma. Yesaṃ brāhmaṇānaṃ asītikoṭidhanaṃ nihitaṃ hoti, diyaḍḍho kahāpaṇakumbho valañjanatthāya gehamajjhe rāsiṃ katvā ṭhapito hoti, te brāhmaṇamahāsālā nāma. Yesaṃ gahapatīnaṃ cattālīsakoṭidhanaṃ nihitaṃ hoti, kahāpaṇakumbho valañjanatthāya gehamajjhe rāsiṃ katvā ṭhapito hoti, te gahapatimahāsālā nāma.
114. 「除了老死之外」称为「超出老死」之意。所谓「侍卫大库」，即侍卫的大库房。因为侍卫贵族中，若贵族拥有价值千万的财富，常用三只大钵盛装，用以涂抹膏脂，后置于宅院中呈堆积状，这样的就是称为侍卫大库。婆罗门若藏有七千万财富，以一只大钵盛膏脂，堆积置于宅中，这样的叫做婆罗门大库。居士若有四千一百万财富，以一只大钵盛膏脂，堆积置于宅中，这样的即称居士大库。
Aḍḍhāti issarā. Nidhānagatadhanassa mahantatāya mahaddhanā. Suvaṇṇarajatabhājanādīnaṃ upabhogabhaṇḍānaṃ mahantatāya mahābhogā. Anidhānagatassa jātarūparajatassa pahūtatāya, pahūtajātarūparajatā. Vittūpakaraṇassa tuṭṭhikaraṇassa pahūtatāya pahūtavittūpakaraṇā. Godhanādīnañca sattavidhadhaññānañca pahūtatāya pahūtadhanadhaññā. Tesampi jātānaṃ natthi aññatra jarāmaraṇāti tesampi evaṃ issarānaṃ jātānaṃ nibbattānaṃ natthi aññatra jarāmaraṇā, jātattāyeva jarāmaraṇato mokkho nāma natthi, antojarāmaraṇeyeva hoti.
「大」，意为主人所藏财富之巨大。包括金银宝物等的所有生活用品的丰盛，即说为「大财富物」。没有财富的主人及其金银宝物极多的人称为丰富的主人。财富的满足及货物的丰盛，称为丰富财富及丰盛财物。牛马等七种财物的丰盛，称为丰盛财富。这些出生的财富，除了老死之外，没有其他，只有在出生时和老死时才有界限，所谓「出生即由老死解脱」的含义，也就是无终止，唯有老死才是终结。
Arahantotiādīsu ārakā kilesehīti arahanto. Khīṇā etesaṃ cattāro āsavāti khīṇāsavā. Brahmacariyavāsaṃ vuṭṭhā pariniṭṭhitavāsāti vusitavanto. Catūhi maggehi karaṇīyaṃ etesaṃ katanti katakaraṇīyā. Khandhabhāro kilesabhāro abhisaṅkhārabhāro kāmaguṇabhāroti, ime ohitā bhārā etesanti ohitabhārā. Anuppatto arahattasaṅkhāto sako attho etesanti anuppattasadatthā. Dasavidhampi parikkhīṇaṃ bhavasaṃyojanaṃ etesanti parikkhīṇabhavasaṃyojanā. Sammā kāraṇehi jānitvā vimuttāti sammadaññāvimuttā. Maggapaññāya catusaccadhammaṃ ñatvā phalavimuttiyā vimuttāti attho. Bhedanadhammoti bhijjanasabhāvo. Nikkhepanadhammoti nikkhipitabbasabhāvo. Khīṇāsavassa hi ajīraṇadhammopi atthi, ārammaṇato paṭividdhaṃ nibbānaṃ, taṃ hi na jīrati. Idha panassa jīraṇadhammaṃ dassento evamāha. Atthuppattiko kirassa suttassa nikkhepo. Sivikasālāya nisīditvā kathitanti vadanti. Tattha bhagavā citrāni rathayānādīni disvā diṭṭhameva upamaṃ katvā, ‘‘jīranti ve rājarathā’’ti gāthamāha.
在如阿拉汉等称为障碍者者，谓障碍心垢。其中心垢有四种，称为净除之垢。持守梵行者已完成所修，即谓已完成修持。此四种根本之道，是必须修持做成者。障碍如负担、烦恼、造作、欲业，这些皆为烦恼的负担，即称为负担。虽未达到阿拉汉，但有障碍者称为与阿拉汉相反者。称为十种已断之生死缠结者，意指此缠结已断尽而无余。真正破除的障碍者，因真正断除烦恼，得无热的涅槃，此涅槃不坏恒久存在。此处显现老死之义故说此经文。正如涅槃的缘由与止息。众座与尼师子坐着说话讲论时，如来见色彩斑斓的各种车及坐具，以此作比喻说：“国王们的战车终将老化。”
Tattha jīrantīti jaraṃ pāpuṇanti. Rājarathāti rañño abhirūhanarathā. Sucittāti suvaṇṇarajatādīhi suṭṭhu cittitā. Atho sarīrampi jaraṃ upetīti evarūpesu anupādiṇṇakesu sāradārumayesu rathesu jīrantesu imasmiṃ ajjhattike upādiṇṇake maṃsalohitādimaye sarīre kiṃ vattabbaṃ? Sarīrampi jaraṃ upetiyevāti attho. Santo have sabbhi pavedayantīti santo sabbhīhi saddhiṃ sataṃ dhammo na jaraṃ upetīti evaṃ pavedayanti. ‘‘Sataṃ dhammo nāma nibbānaṃ, taṃ na jīrati, ajaraṃ amatanti evaṃ kathentī’’ti attho. Yasmā vā nibbānaṃ āgamma sīdanasabhāvā kilesā bhijjanti, tasmā taṃ sabbhīti vuccati. Iti purimapadassa kāraṇaṃ dassento ‘‘santo have sabbhi pavedayantī’’ti āha. Idaṃ hi vuttaṃ hoti – sataṃ dhammo na jaraṃ upeti, tasmā santo sabbhi pavedayanti. Ajaraṃ nibbānaṃ sataṃ dhammoti ācikkhantīti attho. Sundarādhivacanaṃ vā etaṃ sabbhīti. Yaṃ sabbhidhammabhūtaṃ nibbānaṃ santo pavedayanti kathayanti, so sataṃ dhammo na jaraṃ upetītipi attho. Tatiyaṃ.
「终老」意谓达到衰老状态。所谓王车，乃指王者骑乘的马车。苏知维等金银宝饰物俱全。此处说身体亦如衰老，譬如车为木材所构且未修饰之车会老朽，那么身体也会衰老。说明身体也会变老的意涵。圣人们说「都寂静」，谓与众生和合而成的法不老，此即所谓涅槃，故圣人们如是说：“涅槃即百法皆灭，故不老，称为不坏、不灭。”由于涅槃至处便灭除烦恼，因此称为「皆灭」。此处亦表明为何圣人皆称呼涅槃为「皆灭」。此言揭示说涅槃是不老之百法，是美好的称谓。以此说明涅槃为究竟净法，是不生不灭之法，故圣人称赞之。以上为第三义。
4. Piyasuttavaṇṇanā四、《亲爱经》注释
§115
115. Catutthe rahogatassāti rahasi gatassa. Paṭisallīnassāti nilīnassa ekībhūtassa. Evametaṃ, mahārājāti idha bhagavā imaṃ suttaṃ sabbaññubhāsitaṃ karonto āha. Antakenādhipannassāti maraṇena ajjhotthaṭassa. Catutthaṃ.
115. 「秘密者」意为隐秘之意。称「隐遁者」者，谓远离人群而隐匿一处者。如此就是说，世尊在此处为大王秘密地说法。此处“隐秘于死者”意指临近死亡之时闭目于密处。第四义。
5. Attarakkhitasuttavaṇṇanā五、《自护经》注释
§116
116. Pañcame hatthikāyoti hatthighaṭā. Sesesupi eseva nayo. Saṃvaroti pidahanaṃ. Sādhu sabbattha saṃvaroti iminā kammapathabhedaṃ apattassa kammassa saṃvaraṃ dasseti. Lajjīti hirimā. Lajjīgahaṇena cettha ottappampi gahitameva hoti. Pañcamaṃ.
116. 「象体」即指大象躯体。其余各句亦可同理解。制约即约束禁戒。此处善说全面之制约，是指依各业道的不同，表现出的制约行为。羞耻心，即害羞之心。此处以羞耻心为防止懈怠之戒，实质上亦包括忧惧心。第五义。
6. Appakasuttavaṇṇanā6. 《少经》注释
§117
117. Chaṭṭhe uḷāre uḷāreti paṇīte ca bahuke ca. Majjantīti mānamajjanena majjanti. Atisāranti atikkamaṃ. Kūṭanti pāsaṃ. Pacchāsanti pacchā tesaṃ. Chaṭṭhaṃ.
第一百一十七章。第六者，如同在潮湿处流动或淌，或许多处皆如此。『浸没』者，由于沉浸而被淹没。『过流』者，指越过或超越的意思。『结网』即网住。『随后』即跟随于先行者之后。此为第六。
7. Aḍḍakaraṇasuttavaṇṇanā7. 《半分经》注释
§118
118. Sattame kāmahetūti kāmamūlakaṃ. Kāmanidānanti kāmapaccayā. Kāmādhikaraṇanti kāmakāraṇā. Sabbāni hetāni aññamaññavevacanāneva. Bhadramukhoti sundaramukho. Ekadivasaṃ kira rājā aḍḍakaraṇe nisīdi. Tattha paṭhamataraṃ lañjaṃ gahetvā nisinnā amaccā assāmikepi sāmike kariṃsu. Rājā taṃ ñatvā – ‘‘mayhaṃ tāva pathavissarassa sammukhāpete evaṃ karonti, parammukhā kiṃ nāma na karissanti? Paññāyissati dāni viṭaṭūbho senāpati sakena rajjena, kiṃ mayhaṃ evarūpehi lañjakhādakehi musāvādīhi saddhiṃ ekaṭṭhāne nisajjāyā’’ti cintesi. Tasmā evamāha. Khippaṃva oḍḍitanti kuminaṃ viya oḍḍitaṃ. Yathā macchā oḍḍitaṃ kuminaṃ pavisantā na jānanti, evaṃ sattā kilesakāmena vatthukāmaṃ vītikkamantā na jānantīti attho. Sattamaṃ.
第一百一十八章。第七者，『欲根本』意指以欲为根本。『欲缘起』者，即欲为因缘。『欲依止』者，指欲为缘起的条件。诸种因由互相相应，如同美好之面容。传说有一天，国王坐在小厅中。有人先拿酒杯坐下，宫中侍者也同样侍候。国王闻知后思维：‘如果他们敢如此亵渎我面前的威严，那么我尊贵的君主们又将如何？如今智勇兼备的元帅将与我这些饮酒谤语者同席，这让我难堪。’因而如同快被压碎的块状物一般。正如鱼儿进入网中而不自觉，众生因贪欲染污不知脱离烦恼世间，意旨如此。此为第七。
8. Mallikāsuttavaṇṇanā8. 《玛丽嘉经》注释
§119
119. Aṭṭhame atthi nu kho te malliketi kasmā pucchati? Ayaṃ kira mallikā duggatamālākārassa dhītā, ekadivasaṃ āpaṇato pūvaṃ gahetvā ‘‘mālārāmaṃ gantvāva khādissāmī’’ti gacchantī paṭipathe bhikkhusaṅghaparivāraṃ bhagavantaṃ bhikkhācāraṃ pavisantaṃ disvā pasannacittā taṃ bhagavato adāsi. Satthā nisīdanākāraṃ dassesi. Ānandatthero cīvaraṃ paññāpetvā adāsi. Bhagavā tattha nisīditvā taṃ pūvaṃ paribhuñjitvā mukhaṃ vikkhāletvā sitaṃ pātvākāsi. Thero ‘‘imissā, bhante, ko vipāko bhavissatī’’ti pucchi. Ānanda, ajjesā tathāgatassa paṭhamabhojanaṃ adāsi, ajjeva kosalarañño aggamahesī bhavissatīti. Taṃdivasameva ca rājā kāsigāme bhāgineyyena yuddhena parājito palāyitvā nagaraṃ āgacchanto mālārāmaṃ pavisitvā balakāyassa āgamanaṃ āgamesi. Tassa sā vattaṃ akāsi. So tāya vatte pasīditvā taṃ antepūraṃ atihārāpetvā taṃ aggamahesiṭṭhāne ṭhapesi.
第一百一十九章。第八者，是否还有人问‘玛丽嘉为何？’传说此玛丽嘉是一个品行恶劣且爱饰华的女子。有一天她带着花环说‘我去花园里吃东西’，途中见佛及僧团衣钵供养者，心怀喜悦地送上花环。佛陀示现坐姿。长老阿难将袈裟整齐献上。佛陀坐下后，带着花环，面带喜色，饮水后说道。长老询问‘这位尊者会有何结果？’阿难答曰，今日佛陀初次用餐，今日迦尸国王将成为佛弟子。两天后，国王战败逃回城中，进入花园并来到孩童来访之处。国王对此感到欢欣，亲自将孩童安置于散居寓所中。
Athekadivasaṃ cintesi – ‘‘mayā imissā duggatakulassa dhītuyā mahantaṃ issariyaṃ dinnaṃ, yaṃnūnāhaṃ imaṃ puccheyyaṃ ‘ko te piyo’ti? Sā ‘tvaṃ me, mahārāja, piyo’ti vatvā puna maṃ pucchissati. Athassāhaṃ ‘mayhampi tvaṃyeva piyā’ti vakkhāmī’’ti. Iti so aññamaññaṃ vissāsajananatthaṃ sammodanīyaṃ kathaṃ kathento pucchati. Sā pana devī paṇḍitā buddhupaṭṭhāyikā dhammupaṭṭhāyikā saṅghupaṭṭhāyikā mahāpaññā , tasmā evaṃ cintesi – ‘‘nāyaṃ pañho rañño mukhaṃ oloketvā kathetabbo’’ti. Sā saraseneva kathetvā rājānaṃ pucchi. Rājā tāya sarasena kathitattā nivattituṃ alabhanto sayampi saraseneva kathetvā ‘‘sakāraṇaṃ idaṃ, tathāgatassa naṃ ārocessāmī’’ti gantvā bhagavato ārocesi. Nevajjhagāti nādhigacchati. Evaṃ piyo puthu attā paresanti yathā ekassa attā piyo, evaṃ paresaṃ puthusattānampi attā piyoti attho. Aṭṭhamaṃ.
同一天，国王思维：‘我因给予这不良女子巨大的财富，若有人问我“谁是你所爱？”，她会说“陛下是我所爱”，然后再问我是否也同样宠爱她，我会回答“你我相互爱护”。’如此彼此信赖相慰。此女子是智慧深厚的佛教护持者、法的护持者以及僧团的护持者，且具大慧故思维‘这问题不可向国王透露’。她如同莲花般美好，向国王提出问题。国王未能回避，只好亲自向佛陀描述此事。佛陀答曰‘不应涉入此事，我不会告诉你。’无所获知。如此所谓“己爱别人，别人亦对己爱”的意义。此为第八。
9. Yaññasuttavaṇṇanā9. 《祭祀经》注释
§120
120. Navame thūṇūpanītānīti thūṇaṃ upanītāni, thūṇāya baddhāni honti. Parikammāni karontīti ettāvatā tehi bhikkhūhi rañño āraddhayañño tathāgatassa ārocito. Kasmā pana raññā ayaṃ yañño āraddho? Dussupinapaṭighātāya. Ekadivasaṃ kira rājā sabbālaṅkārappaṭimaṇḍito hatthikkhandhavaragato nagaraṃ anusañcaranto vātapānaṃ vivaritvā olokayamānaṃ ekaṃ itthiṃ disvā tassā paṭibaddhacitto tatova paṭinivattitvā antepuraṃ pavisitvā ekassa purisassa tamatthaṃ ārocetvā ‘‘gaccha tassā sassāmikabhāvaṃ vā assāmikabhāvaṃ vā jānāhī’’ti pesesi. So gantvā pucchi. Sā ‘‘eso me sāmiko āpaṇe nisinno’’ti dassesi. Rājapuriso rañño tamatthaṃ ācikkhi. Rājā taṃ purisaṃ pakkosāpetvā ‘‘maṃ upaṭṭhahā’’ti āha. ‘‘Nāhaṃ, deva, upaṭṭhahituṃ jānāmī’’ti ca vutte ‘‘upaṭṭhānaṃ nāma na ācariyassa santike uggahetabba’’nti balakkārena āvudhaphalakaṃ gāhāpetvā upaṭṭhākaṃ akāsi. Upaṭṭhahitvā gehaṃ gatamattameva ca naṃ puna pakkosāpetvā ‘‘upaṭṭhākena nāma rañño vacanaṃ kattabbaṃ, gaccha ito yojanamatte amhākaṃ sīsadhovanapokkharaṇī atthi, tato aruṇamattikañca lohituppalamālañca gaṇhitvā ehi. Sace ajjeva nāgacchasi, rājadaṇḍaṃ karissāmī’’ti vatvā pesesi. So rājabhayena nikkhamitvā gato.
第一百二十章。第九者，『捆缚之束』意指被缚扎成的束状物。修行者用此束扎缚。为此，国王以僧众引荐之法向佛陀提出质询。问及为何此王后进行此仪式？答曰因不善睡眠而致愤怒。一日，国王身着华丽衣饰，手持拐杖，行走城市，吹散尘埃，见一妇女被束缚，见她心怀恐惧而回避，进入前室，其后吩咐随从去探询妇女是侍女还是妾室。随从赴问，妇女表示她正坐于掌管家务之人旁。国王命令那人告诉他真相。之后又叮嘱：“来侍奉我。”那人言：“大王，我不懂侍奉。”遂劝说他侍奉，不可对师长不敬，最终以武器为令，使该人侍奉国王。该人畏惧离去。
Rājāpi tasmiṃ gate dovārikaṃ pakkosāpetvā, ‘‘ajja sāyanheyeva dvāraṃ pidahitvā ‘ahaṃ rājadūto’ti vā ‘uparājadūto’ti vā bhaṇantānampi mā vivarī’’ti āha. So puriso mattikañca uppalāni ca gahetvā dvāre pihitamatte āgantvā bahuṃ vadantopi dvāraṃ alabhitvā parissayabhayena jetavanaṃ gato. Rājāpi rāgapariḷāhena abhibhūto kāle nisīdati, kāle tiṭṭhati, kāle nipajjati, sanniṭṭhānaṃ alabhanto yattha katthaci nisinnakova makkaṭaniddāya niddāyati.
国王派人守门，命令傍晚时关门，若有人声称‘我是国王使者’或‘侍卫使者’，不许放行。那人带着土砖与莲花，紧闭门户，多方说法无法得门，因恐惧而去至竹林。国王则因性爱不满而臣服其时，坐临、立止、坐卧，不能入定，至夜晚时却在某处如行围困之猿猴般鼾睡。
Pubbe ca tasmiṃyeva nagare cattāro seṭṭhiputtā paradārikakammaṃ katvā nandopanandāya nāma lohakumbhiyā nibbattiṃsu. Te pheṇuddehakaṃ paccamānā tiṃsavassasahassāni heṭṭhā gacchantā kumbhiyā talaṃ pāpuṇanti, tiṃsavassasahassāni upari gacchantā matthakaṃ pāpuṇanti. Te taṃ divasaṃ ālokaṃ oloketvā attano dukkaṭabhayena ekekaṃ gāthaṃ vattukāmā vattuṃ asakkontā ekekaṃ akkharameva āhaṃsu. Eko sa-kāraṃ, eko so-kāraṃ, eko na-kāraṃ, eko du-kāraṃ āha. Rājā tesaṃ nerayikasattānaṃ saddaṃ sutakālato paṭṭhāya sukhaṃ avindamānova taṃrattāvasesaṃ vītināmesi.
以前在那一座城中，有四位富商之子从事奴役劳作，名为南多波难陀，出生于名为铁罐城的地方。他们遇到满是泡沫的泉水，向下行走三万年后，达到了罐城之下；向上行走三万年后，达到了其顶。他们在这一天观察光明，因自身痛苦与恐惧，想各自作一首诗歌但不能成文，仅能说出各自的一句音节。一人说sa-kāra，一人说so-kāra，一人说na-kāra，一人说du-kāra。王听闻他们的声音，因聆听地狱众生的呼喊之声而获得安乐，如同消除苦痛一样彻底消散。
Aruṇe uṭṭhite purohito āgantvā taṃ sukhaseyyaṃ pucchi. So ‘‘kuto me, ācariya, sukha’’nti ? Vatvā, ‘‘supine evarūpe sadde assosi’’nti ācikkhi. Brāhmaṇo – ‘‘imassa rañño iminā supinena vuḍḍhi vā hāni vā natthi, apica kho pana yaṃ imassa gehe atthi, taṃ samaṇassa gotamassa hoti, gotamasāvakānaṃ hoti, brāhmaṇā kiñci na labhanti, brāhmaṇānaṃ bhikkhaṃ uppādessāmī’’ti, ‘‘bhāriyo ayaṃ, mahārāja, supino tīsu jānīsu ekā paññāyati, rajjantarāyo vā bhavissati jīvitantarāyo vā, devo vā na vassissatī’’ti āha. Kathaṃ sotthi bhaveyya ācariyāti? ‘‘Mantetvā ñātuṃ sakkā, mahārājāti. Gacchatha ācariyehi saddhiṃ mantetvā amhākaṃ sotthiṃ karothā’’ti.
黎明时，首席祭司前来问起这欢乐之声：“老师，您从何处得这快乐？”回答说：“躺卧时听见如此声音。”首席祭司说：“这位国王睡觉时既无增益亦无损失，但他家中之物属于沙门、果德玛和其弟子，婆罗门无法获得，我们应给婆罗门供养。”他又说：“王侯陛下，这位睡者传三人之智，若失去理智或生命，魔鬼也不敢近身。”问“怎样才能保全呢？”他答：“商讨是可行的，王奉行导师之策，必能保全我们。”
So sivikasālāyaṃ brāhmaṇe sannipātetvā tamatthaṃ ārocetvā, ‘‘visuṃ visuṃ gantvā evaṃ vadathā’’ti tayo vagge akāsi . Brāhmaṇā pavisitvā rājānaṃ sukhaseyyaṃ pucchiṃsu. Rājā purohitassa kathitaniyāmeneva kathetvā ‘‘kathaṃ sotthi bhaveyyā’’ti pucchi. Mahābrāhmaṇā – ‘‘sabbapañcasataṃ yaññaṃ yajitvā etassa kammassa sotthi bhaveyya, evaṃ, mahārāja, ācariyā kathentī’’ti āhaṃsu. Rājā tesaṃ sutvā anabhinanditvā appaṭikkositvā tuṇhī ahosi. Atha dutiyavaggabrāhmaṇāpi āgantvā tattheva kathesuṃ. Tathā tatiyavaggabrāhmaṇāpi. Atha rājā ‘‘yaññaṃ karontū’’ti āṇāpesi. Tato paṭṭhāya brāhmaṇā usabhādayo pāṇe āharāpesuṃ. Nagare mahāsaddo udapādi . Taṃ pavattiṃ ñatvā mallikā rājānaṃ tathāgatassa santikaṃ pesesi. So gantvā bhagavantaṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Atha naṃ bhagavā – ‘‘handa kuto nu tvaṃ, mahārāja, āgacchasi divādivassā’’ti āha. Rājā – ‘‘ajja me, bhante, supinake cattāro saddā sutā, sohaṃ brāhmaṇe pucchiṃ. Brāhmaṇā ‘bhāriyo, mahārāja, supino, sabbapañcasataṃ yaññaṃ yajitvā paṭikammaṃ karomāti āraddhā’’’ti āha. Kinti te, mahārāja, saddā sutāti. So yathāsutaṃ ārocesi. Atha naṃ bhagavā āha – pubbe, mahārāja, imasmiṃyeva nagare cattāro seṭṭhiputtā paradārikā hutvā nandopanandāya lohakumbhiyā nibbattā saṭṭhivassasahassamatthake uggacchiṃsu.
于是这三人和婆罗门在城中议说：“应一一前往，每人各自劝说。”婆罗门进入王寝，述说首席祭司之教诲，并问“怎样能保全？”大婆罗门答：“做这祭祀献上五百奉献，方能保全此业，老师们是这样说的。”王听后不悦，默然无语。于是第二组婆罗门和第三组婆罗门也来到王寝，重复同言。王说：“让他们开始祭祀吧！”于是婆罗门带来野牛与其他牲畜献祭。城中大声喧哗，马丽嘉通报王，于是王拜见世尊并静坐一旁。世尊问：“陛下，您从何处来？白天夜晚都在此处吗？”王答：“今天早上听到四声睡音，向婆罗门问起。婆罗门说：‘陛下大王，睡时开始做五百祭祀’。”世尊说：“以前那一城市有四位富商之子为奴役劳作，名南多波难陀，在铁罐城出生，达六万年后升起。”
Tattha eko –
其中一人说道——
‘‘Saṭṭhivassasahassāni, paripuṇṇāni sabbaso;
『六万年，满相全备，
Niraye paccamānānaṃ, kadā anto bhavissatī’’ti.(pe. va. 802; jā. 1.4.54) –
关于地狱中受苦者，何时其受苦终了？（引《业报经》和《长部》）
Imaṃ gāthaṃ vatthukāmo ahosi. Dutiyo –
这偈颂是因造物者的欲念而成。第二偈曰：
‘‘Sohaṃ nūna ito gantvā, yoniṃ laddhāna mānusiṃ;
『我确已从此处离去，获得了胎生的人类；
Vadaññū sīlasampanno, kāhāmi kusalaṃ bahu’’nti. (pe. va. 805; jā. 1.4.56) –
通达善行、具足戒德，行持广大善法。』（此句见于《经集注》805页；《长部》1.4.56）
Imaṃ gāthaṃ vatthukāmo ahosi. Tatiyo –
这偈颂是因造物者的欲念而成。第三偈曰：
‘‘Natthi anto kuto anto, na anto paṭidissati;
『无有终点，何处终止？终点未现现无终；
Tadā hi pakataṃ pāpaṃ, mama tuyhañca mārisā’’ti. (pe. va. 803; jā. 1.4.55) –
那时恶业已然明现，为我及尔之魔。』（此句见于《经集注》803页；《长部》1.4.55）
Imaṃ gāthaṃ vatthukāmo ahosi. Catuttho –
这偈颂是想讲述的题材。第四偈——
‘‘Dujjīvitamajīvimhā, ye sante na dadamhase;
『由不善的生活所生，众生未曾布施生命；
Vijjamānesu bhogesu, dīpaṃ nākamha attano’’ti. (pe. va. 804; jā. 1.4.53) –
在所享受的利益中，我不愿点燃自己之灯。』（引自《巴利小部》《卷第五》《偈804》；《起世经》1.4.53）——
Imaṃ . Te imā gāthā vattuṃ asakkontā ekekaṃ akkharaṃ vatvā tattheva nimuggā. Iti, mahārāja, te nerayikasattā yathākammena viraviṃsu. Tassa saddassa sutapaccayā tuyhaṃ hāni vā vuḍḍhi vā natthi. Ettakānaṃ pana pasūnaṃ ghātanakammaṃ nāma bhāriyanti nirayabhayena tajjetvā dhammakathaṃ kathesi. Rājā dasabale pasīditvā, ‘‘muñcāmi, nesaṃ jīvitaṃ dadāmi, haritāni ceva tiṇāni khādantu, sītalāni ca pānīyāni pivantu, sīto ca nesaṃ vāto upavāyatū’’ti vatvā, ‘‘gacchatha hārethā’’ti manusse āṇāpesi. Te gantvā brāhmaṇe palāpetvā taṃ pāṇasaṅghaṃ bandhanato mocetvā nagare dhammabheriṃ carāpesuṃ.
这偈。那些不能阐释此偈者，一字一句诵读后，便入灭度。如此，大王，那些地狱众生便依其业力分别兴衰。因闻此语，尔无增损。正如为众生之母者，心怀恐怖地狱，便转而说法。王达沙波罗深感悦服，则说：『我释放他们，给予他们生命，使他们食绿草、饮凉水，亦使凉风吹拂于他们。』言毕，便令众人护送他们。诸众往往向婆罗门乞求，救脱束缚之网，行义遍行城中。
Atha rājā dasabalassa santike nisinno āha – ‘‘bhante, ekaratti nāma tiyāmā hoti, mayhaṃ pana ajja dve rattiyo ekato ghaṭitā viya ahesu’’nti. Sopi puriso tattheva nisinno āha – ‘‘bhante, yojanaṃ nāma catugāvutaṃ hoti, mayhaṃ pana ajja dve yojanāni ekato katāni viya ahesu’’nti. Atha bhagavā – ‘‘jāgarassa tāva rattiyā dīghabhāvo pākaṭo, santassa yojanassa dīghabhāvo pākaṭo, vaṭṭapatitassa pana bālaputhujjanassa anamataggasaṃsāravaṭṭaṃ ekantadīghamevā’’ti rājānañca tañca purisaṃ nerayikasatte ca ārabbha dhammapade imaṃ gāthaṃ abhāsi –
时，达沙波罗王坐在侧近，说：『尊者，夜间时间本是一宵，而我今日觉得两夜已合一。』同席之男子亦言：『尊者，两地相距四十里，今日我以为已合二。』时，世尊告言：『觉者所感之夜虽长，安居者行程虽远，而堕落愚痴者在烦恼生死轮回之中，其时空却是极长久。』王及男子及地狱众生始受法语，世尊为其而说偈：
‘‘Dīghā jāgarato ratti, dīghaṃ santassa yojanaṃ;
『觉者之夜极长，安居者路亦长；
Dīgho bālānaṃ saṃsāro, saddhammaṃ avijānata’’nti. (dha. pa. 60);
生死轮回长久而愚痴者，不知正法。
Gāthāpariyosāne so itthisāmiko puriso sotāpattiphale patiṭṭhahi. Etamatthaṃ viditvāti etaṃ kāraṇaṃ jānitvā.
在此咏叹结束时，他说这话者为女性同体中之男子，已经坚立于须陀洹果位。此语意，因知此缘故而说。
Assamedhantiādīsu – porāṇarājakāle kira sassamedhaṃ purisamedhaṃ sammāpāsaṃ vācāpeyyanti cattāri saṅgahavatthūni ahesuṃ, yehi rājāno lokaṃ saṅgaṇhiṃsu. Tattha nipphannasassato dasamabhāgaggahaṇaṃ sassamedhaṃ nāma, sassasampādane medhāvitāti attho. Mahāyodhānaṃ chamāsikaṃ bhatta-vetanānuppadānaṃ purisamedhaṃ nāma, purisasaṅgaṇhane medhāvitāti attho. Daliddamanussānaṃ hatthato lekhaṃ gahetvā tīṇi vassāni vināva vaḍḍhiyā sahassadvisahassamattadhanānuppadānaṃ sammāpāsaṃ nāma. Tañhi sammā manusse pāseti, hadaye bandhitvā viya ṭhapeti, tasmā sammāpāsanti vuccati. ‘‘Tāta mātulā’’tiādinā nayena saṇhavācābhaṇanaṃ vācāpeyyaṃ nāma, piyavācāti attho. Evaṃ catūhi saṅgahavatthūhi saṅgahitaṃ raṭṭhaṃ iddhañceva hoti phītañca pahūtaannapānaṃ khemaṃ nirabbudaṃ. Manussā mudā modamānā ure putte naccentā apārutagharadvārā viharanti. Idaṃ gharadvāresu aggaḷānaṃ abhāvato niraggaḷanti vuccati. Ayaṃ porāṇikā paveṇī.
关于阿沙摩地等，古时诸国王据说设有“灯智”、“人智”、“正紧衣”三种集合物，这三者聚合以便于统御天下。所谓灯智，是指聚集灯火来的智慧；正紧衣是严密恰当的束缚，于心中如系缚般安置，故称“正紧”。所谓亲爱言辞，意指以软言细语劝导。如此四种集合物聚合，则国土强盛富足、安稳无难。人们欢喜快乐，子女舞蹈嬉戏，并自由往来于无关锁的门户。这门无锁之处即称“灯门”，此为古代的城门。
Aparabhāge pana okkākarājakāle brāhmaṇā imāni cattāri saṅgahavatthūni imañca raṭṭhasampattiṃ parivattetvā uddhaṃmūlakaṃ katvā assamedhaṃ purisamedhanti ādike pañca yaññe nāma akaṃsu. Tesu assamettha medhanti vadhantīti assamedho. Dvīhi pariyaññehi yajitabbassa ekavīsatiyūpassa ekasmiṃ majjhimadivaseyeva sattanavutipañcapasusataghātabhiṃsanassa ṭhapetvā bhūmiñca purise ca avasesasabbavibhavadakkhiṇassa yaññassetaṃ adhivacanaṃ. Purisamettha medhantīti purisamedho. Catūhi pariyaññehi yajitabbassa saddhiṃ bhūmiyā assamedhe vuttavibhavadakkhiṇassa yaññassetaṃ adhivacanaṃ. Sammamettha pāsentīti sammāpāso. Divase divase sammaṃ khipitvā tassa patitokāse vediṃ katvā saṃhārimehi yūpādīhi sarassatinadiyā nimuggokāsato pabhuti paṭilomaṃ gacchantena yajitabbassa satrayāgassetaṃ adhivacanaṃ. Vājamettha pivantīti vājapeyyo. Ekena pariyaññena sattarasahi pasūhi yajitabbassa beluvayūpassa sattarasakadakkhiṇassa yaññassetaṃ adhivacanaṃ. Natthi ettha aggaḷāti niraggaḷo. Navahi pariyaññehi yajitabbassa saddhiṃ bhūmiyā ca purisehi ca assamedhe vuttavibhavadakkhiṇassa sabbamedhapariyāyanāmassa assamedhavikappassevetaṃ adhivacanaṃ. Mahārambhāti mahākiccā mahākaraṇīyā. Sammaggatāti sammā paṭipannā buddhādayo. Nirārambhāti appatthā appakiccā. Yajanti anukulanti anukulesu yajanti, yaṃ niccabhattādi pubbapurisehi paṭṭhapitaṃ, taṃ aparāparaṃ anupacchinnattā manussā dadantīti attho. Navamaṃ.
另一方面，在后代昇迦王时，婆罗门设立了这四种集合物，统治国家并实行五种祭祀。灯智祭中，诸王于中午一天只设了二十一头七百七十五只牛的牺牲，是安置于土地及男子无剩余的右地祭祀。人智祭则是诸王与土地共设的祭祀与右地祭祀。正紧祭是每日准时地举办，设在祭祀处以杆子插河谷底，逆流而上者祭祀活动称为逆活动。饮祭是饮马饮牛的仪式。设二十七头牛的羊祭及右地祭祀。没有所谓的无锁。九次祭祀是诸王与土地及男子共设的全部祭祀总称。大事业意即重大任务。正行意谓佛陀等所正行者。无业谓无所做事。祭祀即是在顺应祭祀前辈所定而切实不断地传承，人们世代无间断地施与，名为第九祭。
10. Bandhanasuttavaṇṇanā10. 《系缚经》注释
§121
121. Dasame idha, bhante, raññāti idaṃ te bhikkhū tesu manussesu ānandattherassa sukatakāraṇaṃ ārocentā ārocesuṃ. Rañño kira sakkena kusarājassa dinno aṭṭhavaṅko maṇi paveṇiyā āgato. Rājā alaṅkaraṇakāle taṃ maṇiṃ āharathāti āha. Manussā ‘‘ṭhapitaṭṭhāne na passāmā’’ti ārocesuṃ. Rājā antogharacārino ‘‘maṇiṃ pariyesitvā dethā’’ti bandhāpesi. Ānandatthero te disvā maṇipaṭisāmakānaṃ ekaṃ upāyaṃ ācikkhi . Te rañño ārocesuṃ. Rājā ‘‘paṇḍito thero, therassa vacanaṃ karothā’’ti. Paṭisāmakamanussā rājaṅgaṇe udakacāṭiṃ ṭhapetvā sāṇiyā parikkhipāpetvā te manusse āhaṃsu – ‘‘sāṭakaṃ pārupitvā ettha gantvā hatthaṃ otārethā’’ti. Maṇicoro cintesi – ‘‘rājabhaṇḍaṃ vissajjetuṃ vā valañjetuṃ vā na sakkā’’ti. So gehaṃ gantvā maṇiṃ upakacchake ṭhapetvā sāṭakaṃ pārupitvā āgamma udakacāṭiyaṃ pakkhipitvā pakkāmi. Mahājane paṭikkante rājamanussā cāṭiyaṃ hatthaṃ otāretvā maṇiṃ disvā āharitvā rañño adaṃsu. ‘‘Ānandattherena kira dassitanayena maṇi diṭṭho’’ti mahājano kolāhalaṃ akāsi. Te bhikkhū taṃ kāraṇaṃ tathāgatassa ārocentā imaṃ pavattiṃ ārocesuṃ. Satthā – ‘‘anacchariyaṃ, bhikkhave, yaṃ ānando manussānaṃ hatthāruḷhamaṇiṃ āharāpeyya , yattha pubbe paṇḍitā attano ñāṇe ṭhatvā ahetukapaṭisandhiyaṃ nibbattānaṃ tiracchānagatānampi hatthāruḷhaṃ bhaṇḍaṃ āharāpetvā rañño adaṃsū’’ti vatvā –
121. 尊者，此时国王之事，彼诸比库对人们说了尊者安那达的善行。说萨咖王曾将一颗八弯转珠宝置于水中，国王让人在装饰时拿来使用。人们说：『我们未见被放置之处。』国王下令城中人“寻宝”。安那达尊者现出巧法，告知国王。国王说：“贤明尊者，请照尊者之言行事。”人们将水池清空，以篮子装水浇出，使放置宝珠之水逆流而上，称为献祭。盗贼思量“不能放弃或丢弃宫中财物”，入宅放置宝珠后以篮浇水逆流，便离开。众人大惊，国王之侍从拾得宝珠献上国王。众说是安那达尊者指示所现奇迹。比库们以此向如来报告此事。佛言：“贤哉，比库们，若尊者令盗贼捧起宝珠，昔贤智者以无因缘起，令恶道众亦持宝献王，亦无异耶？”
‘‘Ukkaṭṭhe sūramicchanti, mantīsu akutūhalaṃ;
“起骄傲心者难于勇士，聪慧之士不感好奇；
Piyañca annapānamhi, atthe jāte ca paṇḍita’’nti. (jā. 1.1.92) –
『在亲近饮食中，生于自身正智者』。
Mahāsārajātakaṃ kathesi.
说的是大沙罗本生。
Na taṃ daḷhanti taṃ bandhanaṃ thiranti na kathenti. Yadāyasanti yaṃ āyasā kataṃ. Sārattarattāti suṭṭhu rattarattā, sārattena vā rattā sārattarattā, sāraṃ idanti maññanāya rattāti attho. Apekkhāti ālayo nikanti. Āhūti kathenti. Ohārinanti catūsu apāyesu ākaḍḍhanakaṃ. Sithilanti na āyasādibandhanaṃ viya iriyāpathaṃ nivāretvā ṭhitaṃ. Tena hi bandhanena baddhā paradesampi gacchantiyeva. Duppamuñcanti aññatra lokuttarañāṇena muñcituṃ asakkuṇeyyanti. Dasamaṃ.
不是那种紧缚的束缚会坚固，也不会说那样。只要是钢铁所造之物，无论是整块的钢铁还是钢铁制的紧束，每夜如常坚固以为紧粹，认为其中之义即是坚固。依止者是寄居之所，称为供养。放弃处于四大恶趣中的加重者，虽受束缚，但就像不紧的铁链一样，不妨碍行路而稳立。由于那束缚，被束缚者亦可往他乡。唯有具足出世间智慧者方能难以解脱。第十。
Paṭhamo vaggo. · 第一品。
2. Dutiyavaggo
2. 第二品
1. Sattajaṭilasuttavaṇṇanā一、七结发者经注释
§122
122. Dutiyavaggassa paṭhame pubbārāme migāramātupāsādeti pubbārāmasaṅkhāte vihāre migāramātuyā pāsāde. Tatrāyaṃ anupubbikathā – atīte satasahassakappamatthake ekā upāsikā padumuttaraṃ bhagavantaṃ nimantetvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa satasahassadānaṃ datvā bhagavato pādamūle nipajjitvā – ‘‘anāgate tumhādisassa buddhassa aggupaṭṭhāyikā homī’’ti patthanaṃ akāsi. Sā kappasatasahassaṃ devesu ca manussesu ca saṃsaritvā amhākaṃ bhagavato kāle bhaddiyanagare meṇḍakaputtassa dhanañcayaseṭṭhino gehe sumanadeviyā kucchismiṃ paṭisandhiṃ gaṇhi . Jātakāle cassā visākhāti nāmaṃ akaṃsu. Sā yadā bhagavā bhaddiyanagaraṃ agamāsi, tadā pañcahi dārikāsatehi saddhiṃ bhagavato paccuggamanaṃ gatā paṭhamadassanamhiyeva sotāpannā ahosi. Aparabhāge sāvatthiyaṃ migāraseṭṭhiputtassa puṇṇavaḍḍhanakumārassa gehaṃ gatā. Tattha naṃ migāraseṭṭhi mātiṭṭhāne ṭhapesi, tasmā migāramātāti vuccati. Tāya kārite pāsāde.
第二品第一篇，名为前别墅。前别墅处称作鹿母别墅。于此处作业次第讲说：远离往昔百万劫以来，有一位婆罗门妇人名叫波度摩多罗，曾请佛住世时尊及僧团百万供养，屈膝顶礼于佛足下，立志为将来出世为佛之继承守护者。当时历经百万劫转生于天、人两界，至佛入灭时与我们同在鞞阇尼城密达卡富豪之家，住于富豪妻子苏摩那德维所建茅舍中。其前世名为毗娑迦。佛离开鞞阇尼城时，随佛同行与五十位处女同来，于初次见佛时已成斯陀含。后来往沙伐提，住在鹿舍长子文那伽那家中。长子设于鹿舍的家庭城中安置她，故称为鹿母别墅。此别墅即由她所建。
Bahi dvārakoṭṭhaketi pāsādadvārakoṭṭhakassa bahi, na vihāradvārakoṭṭhakassa. So kira pāsādo lohapāsādo viya samantā catudvārakoṭṭhakayuttena pākārena parikkhitto. Tesu pācīnadvārakoṭṭhakassa bahi pāsādacchāyāyaṃ pācīnalokadhātuṃ olokento paññatte varabuddhāsane nisinno hoti.
外门城墙即指别墅门外城墙，不是指林中别墅门墙。该别墅如同铁制别墅，周围有四门城墙围绕。在那之中，位于西门城墙外的别墅阴影中，观望西方世界，正好坐在佛的宝座上。
Parūḷhakacchanakhalomāti parūḷhakacchā parūḷhanakhā parūḷhalomā, kacchādīsu dīghalomā dīghanakhā cāti attho. Khārivividhanti vividhakhāriṃ nānappakārakaṃ pabbajitaparikkhārabhaṇḍakaṃ. Avidūre atikkamantīti avidūramaggena nagaraṃ pavisanti. Rājāhaṃ, bhanteti ahaṃ, bhante, rājā pasenadi kosalo, mayhaṃ nāmaṃ tumhe jānāthāti. Kasmā pana rājā loke aggapuggalassa santike nisinno evarūpānaṃ naggabhogganissirikānaṃ añjaliṃ paggaṇhātīti. Saṅgaṇhanatthāya. Evaṃ hissa ahosi – ‘‘sacāhaṃ ettakampi etesaṃ na karissāmi , ‘mayaṃ puttadāraṃ pahāya etassatthāya dubbhojanadukkhaseyyādīni anubhoma, ayaṃ amhākaṃ añjalimattampi na karotī’ti attanā diṭṭhaṃ sutaṃ paṭicchādetvā na katheyyuṃ. Evaṃ kate pana anigūhitvā kathessantī’’ti. Tasmā evamakāsi. Apica satthu ajjhāsayajānanatthaṃ evamakāsi.
『粗皮、壳、毛』者，粗皮、粗壳、粗爪、粗毛即此义。壳有硬多样，指多种硬器，乃出家者使用的各种器具。『不远而越』者，谓以不远之路进城。『我弟子，尊者』即「我，尊者，尊者，王为巴谢那帝王，曾识我名」之意。为何王坐于世上第一贵人身边，接受这种裸露暴露的合掌礼拜？乃为聚集之故。此乃其因——其人在心中思虑曰：「我绝不做此类之事，舍弃儿女、随其苦食苦卧等苦痛，此合掌礼拜我亦不行」，故虽见此义而隐秘不言，终将讲述。为此而为。并且为了增长师意，亦如是行之。
Kāsikacandananti saṇhacandanaṃ. Mālāgandhavilepananti vaṇṇagandhatthāya mālaṃ, sugandhabhāvatthāya gandhaṃ, vaṇṇagandhatthāya vilepanañca dhārentena.
『香木』者，即粘合用的檀香。『花冠香膏』者，谓为色香之用的花冠，及用于使香气持久的涂膏，涂抹以维持色泽与香气。
Saṃvāsenāti sahavāsena. Sīlaṃ veditabbanti ayaṃ susīlo vā dussīlo vāti saṃvasantena upasaṅkamantena jānitabbo. Tañca kho dīghena addhunā na ittaranti tañca sīlaṃ dīghena kālena veditabbaṃ, na ittarena. Dvīhatīhañhi saṃyatākāro ca saṃvutindriyākāro ca na sakkā dassetuṃ. Manasikarotāti sīlamassa pariggahessāmīti manasikarontena paccavekkhanteneva sakkā jānituṃ, na itarena. Paññavatāti tampi sappaññeneva paṇḍitena. Bālo hi manasikarontopi jānituṃ na sakkoti.
『共居』者，同住之义。『应知品行』者，此品行应当由同行者在接近而来者处知晓，不能由旁人知晓。品行应由长期以往察知，非一时能知。因对拘束形态及收摄根境之状，不可见而知。『注意』者，观察其品行，只有亲察者方能知其品行，不可由他人知之。『智慧者』者，即是聪慧者。愚者即使注意亦不能知。
Saṃvohārenāti kathanena.
『由言语』，谓说明、讲述。
‘‘Yo hi koci manussesu, vohāraṃ upajīvati;
『凡有于人间，以言语谋生者』；
Evaṃ vāseṭṭha jānāhi, vāṇijo so na brāhmaṇo’’ti. (ma. ni. 2.457) –
『由是智慧者当知，彼非婆罗门乃商人』。
Ettha hi byavahāro vohāro nāma. ‘‘Cattāro ariyavohārā cattāro anariyavohārā’’ti (dī. ni. 3.313) ettha cetanā. ‘‘Saṅkhā samaññā paññatti vohāro’’ti (dha. sa. 1313-1315) ettha paññatti. ‘‘Vohāramattena so vohareyyā’’ti (saṃ. ni. 1.25) ettha kathā vohāro. Idhāpi esova adhippeto. Ekaccassa hi sammukhā kathā parammukhāya kathāya na sameti, parammukhā kathā ca sammukhāya kathāya, tathā purimakathā ca pacchimakathāya, pacchimakathā ca purimakathāya. So kathenteneva sakkā jānituṃ ‘‘asuci eso puggalo’’ti. Sucisīlassa pana purimaṃ pacchimena, pacchimañca purimena sameti, sammukhākathitaṃ parammukhākathitena, parammukhākathitañca sammukhākathitena, tasmā kathentena sakkā sucibhāvo jānitunti pakāsento evamāha.
此处所谓『行为』即活动，称为『运作』。如文中说：『有四种圣者之运作以及四种非圣者之运作』（三藏法数3.313），此即指意志。意志者，是指观点、见解、观念，称为『运作』。又说『仅凭运作方可实行』（律藏部分1.25），此处言说即指运作。于此教法中，此为主导。部分间面对面之言语不相合，面对面之语亦不合，前者之语与后者之语相混合，后者之语与前者之语亦然。彼等对话虽如此，便能知晓『此人为不净』。但守持清净戒律者，前后相合，对面之语与背面之语相合，因此通过如此言说，便可认识其清净之性，故说如是。
Thāmoti ñāṇathāmo. Yassa hi ñāṇathāmo natthi, so uppannesu upaddavesu gahetabbaggahaṇaṃ katabbakiccaṃ apassanto advāragharaṃ paviṭṭho viya carati. Tenāha āpadāsu kho, mahārāja, thāmo veditabboti. Sākacchāyāti saṃkathāya. Duppaññassa hi kathā udake geṇḍu viya uppalavati, paññavato kathentassa paṭibhānaṃ anantaraṃ hoti. Udakavipphanditeneva hi maccho khuddako vā mahanto vāti ñāyati. Ocarakāti heṭṭhācarakā. Carā hi pabbatamatthakena carantāpi heṭṭhā – carakāva honti. Ocaritvāti avacaritvā vīmaṃsitvā, taṃ taṃ pavattiṃ ñatvāti attho. Rajojallanti rajañca jallañca. Vaṇṇarūpenāti vaṇṇasaṇṭhānena. Ittaradassanenāti lahukadassanena. Viyañjanenāti parikkhārabhaṇḍakena. Patirūpako mattikākuṇḍalovāti suvaṇṇakuṇḍalapatirūpako mattikākuṇḍalova. Lohaḍḍhamāsoti lohaḍḍhamāsako. Paṭhamaṃ.
所谓『惰怠』为智之障碍。无智者，于诸烦恼兴起时，不能确定应当取持、抓捉或应当致力，行为无序，如同进入无门之屋而行走。故于困苦时，应知惰怠存在。『交谈』即言语交集。愚人之言，犹如水中浮萍，摇摆不定；智者之语，一吐即发自如。水被搅浑时，鱼虽大或小皆乱游。『游走』即下游者也。游下山坡，仍在下游。『游走』亦指轻慢喻义，略微观察，能知世间种种之起因与变化。血水因血而流淌，色彩形状指色之积聚。由光线折射生异样观感。『相似』如陶泥之耳环似金耳环之比喻。『铁戒月』则指铁色之呈现。此为初义。
2. Pañcarājasuttavaṇṇanā二、五王经注释
§123
123. Dutiye rūpāti nīlapītādibhedaṃ rūpārammaṇaṃ. Kāmānaṃ agganti etaṃ kāmānaṃ uttamaṃ seṭṭhanti rūpagaruko āha. Sesesupi eseva nayo. Yatoti yadā. Manāpapariyantanti manāpanipphattikaṃ manāpakoṭikaṃ. Tattha dve manāpāni puggalamanāpaṃ sammutimanāpañca. Puggalamanāpaṃ nāma yaṃ ekassa puggalassa iṭṭhaṃ kantaṃ hoti, tadeva aññassa aniṭṭhaṃ akantaṃ. Paccantavāsīnañhi gaṇḍuppādāpi iṭṭhā honti kantā manāpā, majjhimadesavāsīnaṃ atijegucchā. Tesañca moramaṃsādīni iṭṭhāni honti, itaresaṃ tāni atijegucchāni. Idaṃ puggalamanāpaṃ. Itaraṃ sammutimanāpaṃ.
第123条。次条中，论形色之分别，蓝色、黄色等为形色触境。欲界诸色中，此最为重要，众色之长老。其他色亦如是。『犹如』者：当…时。意念状态称为心意转变、意念功能，分为个人所好与社会所共认可二种。个人所好即个人喜欢和爱好，某一人所喜则他人厌，不被喜欢。邻里居民对积聚物的喜恶亦不同。有中部地区居民不喜羊毛等物，有些地方则喜爱。此即个人所好的现象。社会认可者，指皆公认的喜欢或不喜欢。此乃社会共识的基础。
Iṭṭhāniṭṭhārammaṇaṃ nāma loke paṭivibhattaṃ natthi, vibhajitvā pana dassetabbaṃ. Vibhajantena ca na atiissarānaṃ mahāsammatamahāsudassanadhammāsokādīnaṃ vasena vibhajitabbaṃ. Tesañhi dippakappampi ārammaṇaṃ amanāpaṃ upaṭṭhāti. Atiduggatānaṃ dullabhannapānānaṃ vasenapi na vibhajitabbaṃ. Tesañhi kaṇājakabhattasitthānipi pūtimaṃsassa rasopi atimadhuro amatasadiso hoti. Majjhimānaṃ pana gaṇakamahāmattaseṭṭhi kuṭumbikavāṇijādīnaṃ kālena iṭṭhaṃ kālena aniṭṭhaṃ labhamānānaṃ vasena vibhajitabbaṃ. Tañca panetaṃ ārammaṇaṃ javanaṃ paricchindituṃ na sakkoti. Javanañhi iṭṭhepi rajjati aniṭṭhepi, iṭṭhepi dussati aniṭṭhepi. Ekantato pana vipākacittaṃ iṭṭhāniṭṭhaṃ paricchindati. Kiñcāpi hi micchādiṭṭhikā buddhaṃ vā saṅghaṃ vā mahācetiyādīni vā uḷārāni ārammaṇāni disvā akkhīni pidahanti domanassaṃ āpajjanti, dhammasaddaṃ sutvā kaṇṇe thakenti, cakkhuviññāṇasotaviññāṇāni pana tesaṃ kusalavipākāneva honti. Kiñcāpi gūthasūkarādayo gūthagandhaṃ ghāyitvā khādituṃ labhissāmāti somanassajātā honti, gūthadassane pana nesaṃ cakkhuviññāṇaṃ, tassa gandhaghāyane ghānaviññāṇaṃ, rasasāyane jivhāviññāṇañca akusalavipākameva hoti. Bhagavā pana puggalamanāpataṃ sandhāya te ca, mahārāja, rūpātiādimāha.
所谓『喜欢与不喜欢』，于世间无绝对分明，皆需区分而观。区分时，不应超越以往习惯，如以大量共识和经验为基础之社会规约、风俗、时令等。即便极难得之稀贵饮品、食物，也不可区分为极端。比如孩子们喜欢的脆肉和其他肉质不同，有些地区则不爱。此属个人所爱。中间地区如大城镇的富商、大家族、商贾，时而得利时而失利，不能彻底割舍爱恨。爱恨由心而生，喜好不一。究竟，错误见会因看到佛陀、僧团及大塔等，心生恼怒，毁坏法器，听闻佛语却闭耳不听。眼、识、耳识等感官虽受不良影响，却仍有业力续存。某些野猪闻味厌食，将视景为盲，嗅觉受误导，味觉也为不善果所染。世尊则以个人之喜恶为引，告诉帝王这些形色之理。
Candanaṅgalikoti idaṃ tassa upāsakassa nāmaṃ. Paṭibhāti maṃ bhagavāti bhagavā mayhaṃ ekaṃ kāraṇaṃ upaṭṭhāti paññāyati. Tassa te pañca rājāno āmuttamaṇikuṇḍale sajjitāya āpānabhūmiyā nisinnavaseneva mahatā rājānubhāvena paramena issariyavibhavena āgantvāpi dasabalassa santike ṭhitakālato paṭṭhāya divā padīpe viya udakābhisitte aṅgāre viya sūriyuṭṭhāne khajjopanake viya ca hatappabhe hatasobhe taṃ tathāgatañca tehi sataguṇena sahassaguṇena virocamānaṃ disvā, ‘‘mahantā vata bho buddhā nāmā’’ti paṭibhānaṃ udapādi. Tasmā evamāha.
『檀香花』是此位居士之名。称呼中含祈请意味：愿世尊以一因缘临在陪伴。五王曾佩戴『牛眼宝石耳环』，无论于饮水地坐卧，皆显示王者之尊荣与权威，即使亲临十万人所拥之战场亦然。世尊此时以千倍善根光明普照众生，被赞叹为『实乃伟大之佛陀』。因此讲说此义。
Kokanadanti padumassevetaṃ vevacanaṃ. Pātoti kālasseva. Siyāti bhaveyya. Avītagandhanti avigatagandhaṃ. Aṅgīrasanti sammāsambuddhaṃ. Bhagavato hi aṅgato rasmiyo nikkhamanti, tasmā aṅgīrasoti vuccati. Yathā kokanadasaṅkhātaṃ padumaṃ pātova phullaṃ avītagandhaṃ siyā, evameva bhagavantaṃ aṅgīrasaṃ tapantaṃ ādiccamiva antalikkhe virocamānaṃ passāti ayamettha saṅkhepattho. Bhagavantaṃ acchādesīti bhagavato adāsīti attho. Lokavohārato panettha īdisaṃ vacanaṃ hoti. So kira upāsako – ‘‘ete tathāgatassa guṇesu pasīditvā mayhaṃ pañca uttarāsaṅge denti, ahampi te bhagavatova dassāmī’’ti cintetvā adāsi. Dutiyaṃ.
『科迦纳达』是莲花庄严之意。『落下』如时间流逝。『显现』即成为可能。『无染香』是指无染污的香气。『安基拉』即正自觉者。佛陀时常显现光明，故称为『安基拉』。如莲花众多齐开无染香也落下，佛陀内在光明断然显现，此为其本义。『覆盖』指佛陀遮蔽遮护。这是世间常见之说。此居士据悉佛陀众多功德，产生愿将五种上衣布施献佛，心想若我能如佛般示现，便舍命捐献，遂予以奉献。此为第二条讲说。
3. Doṇapākasuttavaṇṇanā三、施食经注释
§124
124. Tatiye doṇapākakuranti doṇapākaṃ kuraṃ, doṇassa taṇḍulānaṃ pakkabhattaṃ tadūpiyañca sūpabyañjanaṃ bhuñjatīti attho. Bhuttāvīti pubbe bhattasammadaṃ vinodetvā muhuttaṃ vissamitvā buddhupaṭṭhānaṃ gacchati, taṃdivasaṃ pana bhuñjantova dasabalaṃ saritvā hatthe dhovitvā agamāsi. Mahassāsīti tassa gacchato balavā bhattaparīḷāho udapādi, tasmā mahantehi assāsehi assasati, gattatopissa sedabindūni muccanti, tamenaṃ ubhosu passesu ṭhatvā yamakatālavaṇṭehi bījanti, buddhagāravena pana nipajjituṃ na ussahatīti idaṃ sandhāya ‘‘mahassāsī’’ti vuttaṃ. Imaṃ gāthaṃ abhāsīti, rājā bhojane amattaññutāya kilamati, phāsu vihāraṃ dānissa karissāmīti cintetvā abhāsi. Manujassāti sattassa. Kahāpaṇasatanti pātarāse paṇṇāsaṃ sāyamāse paṇṇāsanti evaṃ kahāpaṇasataṃ. Pariyāpuṇitvāti raññā saddhiṃ thokaṃ gantvā ‘‘imaṃ maṅgalaasiṃ kassa dammi, mahārājā’’ti? Asukassa nāma dehīti so taṃ asiṃ datvā dasabalassa santikaṃ āgamma vanditvā ṭhitakova ‘‘gāthaṃ vadatha, bho gotamā’’ti vatvā bhagavatā vuttaṃ pariyāpuṇitvāti attho.
124.【第三 施饭准备】施饭准备之意谓作施饭，施饭者乃是先备色白如米之饭及汤饭之类佐食。吃饭之后，先饮水漱口，稍作休息，而后前往佛所。此期间虽食饭，但仍保持如十具力量般的心志，沐手后方离去。所谓大渴者，是指其行程中因强企饮食而生强烈食欲，是以因极大渴望而喘息不息，体内生寒凉水珠，滴落身体两侧，并在交错之林间如珍珠般散落，但因敬重佛陀，不敢贸然退下，因而被称为“大渴”。此事有如颂诗所显，意谓国王因饮食无节制而感困扰，心有所思如何设宴布施以安己心。所谓“人(Manujassa)”乃指百姓；“kahāpaṇasata”则为金银财宝币数，称共五十贯。所谓“圆满”是指与皇后同行，到庭院问：“我此吉祥物，谁人可收？至尊王者。”因异姓名为Asuka，故将剑赠于其人，该人带剑亲至大军处，拱手如立，命曰：“请言颂诗，哦果德玛”，依佛所言“圆满”之义斯为解。
Bhattābhihāresudaṃ bhāsatīti kathaṃ bhāsati? Bhagavatā anusiṭṭhiniyāmena. Bhagavā hi naṃ evaṃ anusāsi – ‘‘māṇava, imaṃ gāthaṃ naṭo viya pattapattaṭṭhāne mā avaca, rañño bhuñjanaṭṭhāne ṭhatvā paṭhamapiṇḍādīsupi avatvā vosānapiṇḍe gahite vadeyyāsi, rājā sutvāva bhattapiṇḍaṃ chaḍḍessati. Atha rañño hatthesu dhotesu pātiṃ apanetvā sitthāni gaṇetvā tadupiyaṃ byañjanaṃ ñatvā punadivase tāvatake taṇḍule hāreyyāsi, pātarāse ca vatvā sāyamāse mā vadeyyāsī’’ti. So sādhūti paṭissuṇitvā taṃdivasaṃ rañño pātarāsaṃ bhutvā gatattā sāyamāse bhagavato anusiṭṭhiniyāmena gāthaṃ abhāsi . Rājā dasabalassa vacanaṃ saritvā bhattapiṇḍaṃ pātiyaṃyeva chaḍḍesi. Rañño hatthesu dhotesu pātiṃ apanetvā sitthāni gaṇetvā tadupiyaṃ byañjanaṃ ñatvā punadivase tattake taṇḍule hariṃsu.
【饭食关系开导之言】所谓饭食关系如何解释？是说依佛所教导之律。佛告曰：“青年，此颂诗非在戏场表演，勿在国王用餐处高声喧哗。应于先行饭处下跪，以拾起第一粒饭，及口中之少许饭粒称赞。国王闻此饭粒后必放下。尔后国王手洗，数净指甲，知晓所饮汤糕佐食后，翌日将以此洁净米饭而为食，晚间时刻亦不可高声喧哗。”闻此善教，次日国王细数食前米粒，用汤洗手后数净指甲，晓知所饮佐食。翌日饮用新米，晚间静息遵教。
Nāḷikodanaparamatāya saṇṭhāsīti so kira māṇavo divase divase tathāgatassa santikaṃ gacchati, dasabalassa vissāsiko ahosi. Atha naṃ ekadivasaṃ pucchi ‘‘rājā kittakaṃ bhuñjatī’’ti? So ‘‘nāḷikodana’’nti āha. Vaṭṭissati ettāvatā purisabhāgo esa, ito paṭṭhāya gāthaṃ mā vadīti. Iti rājā tattheva saṇṭhāsi. Diṭṭhadhammikena ceva atthena samparāyikena cāti ettha sallikhitasarīratā diṭṭhadhammikattho nāma, sīlaṃ samparāyikattho. Bhojane mattaññutā hi sīlaṅgaṃ nāma hotīti. Tatiyaṃ.
【椰汁米饭极致庄严】所谓椰汁饭极致庄严，意谓此少年日日赴如来所，深得十具力量信任。有一日被问：“国王吃何种饭？”答曰：“椰汁米饭。”将命运继承者视作人之负责者，反复劝戒，不可噪扰。由是国王当时终止嘈杂。以见法实相与相续意思，称之为见法实“相”，戒律意解为宿习。节制饮食即为戒律之一。为此第三。
4. Paṭhamasaṅgāmasuttavaṇṇanā四、第一战斗经注释
§125
125. Catutthe vedehiputtoti vedehīti paṇḍitādhivacanametaṃ, paṇḍititthiyā puttoti attho. Caturaṅgininti hatthiassarathapattisaṅkhātehi catūhi aṅgehi samannāgataṃ. Sannayhitvāti cammapaṭimuñcanādīhi sannāhaṃ kāretvā. Saṅgāmesunti yujjhiṃsu. Kena kāraṇena? Mahākosalaraññā kira bimbisārassa dhītaraṃ dentena dvinnaṃ rajjānaṃ antare satasahassuṭṭhāno kāsigāmo nāma dhītu dinno. Ajātasattunā ca pitari mārite mātāpissa rañño viyogasokena nacirasseva matā. Tato rājā pasenadi kosalo – ‘‘ajātasattunā mātāpitaro māritā, mayhaṃ pitu santako gāmo’’ti tassatthāya aḍḍaṃ karoti. Ajātasattupi ‘‘mayhaṃ mātu santako’’ti tassa gāmassatthāya dvepi mātulabhāgineyyā yujjhiṃsu.
125.【第四 戴维之子】戴维（Vedehī）为智者称谓，女智者之子即是此义。四足具是指四肢具备，行走如大象马车之类交通具足。持牢缰绳、弃皮束等，预备战斗，对战缘起何故？因大摩揭陀王赠其女儿给宾毗沙拉王，使其与双索缰绳之间城镇居间相接，名曰迦尸之乡。未生怨王父母早亡，因丧亲之悲短命。随后波森那迪·拘沙罗王曰：“未生怨父母俱亡，吾有父故乡。”故为此事调解。未生怨谓“吾有母故乡”，因而在该村有两位岳父族人联姻。
Pāpā devadattādayo mittā assāti pāpamitto. Teyevassa sahāyāti pāpasahāyo. Tesvevassa cittaṃ ninnaṃ sampavaṅkanti pāpasampavaṅko. Pasenadissa sāriputtattherādīnaṃ vasena kalyāṇamittāditā veditabbā. Dukkhaṃ setīti jitāni hatthiādīni anusocanto dukkhaṃ sayissati. Idaṃ bhagavā puna tassa jayakāraṇaṃ disvā āha. Jayaṃ veraṃ pasavatīti jinanto veraṃ pasavati, veripuggalaṃ labhati. Catutthaṃ.
【恶劣之友】所谓恶劣之交是指恶友如天人团体。又恶伙伴亦相应称恶助伴。由于此，心智沉溺于谬误，心念昏乱。应以波森那迪奈长老及沙利呵多长老等人之良善交伴为鉴。忧苦者是指饱经战斗之象类等，因悼念而自忧，必致忧郁而卧息。此义甚重，佛陀见其得胜缘由而谓：“未胜者当胜敌。”胜敌而得胜，必得胜者。此即第四义。
5. Dutiyasaṅgāmasuttavaṇṇanā五、第二战斗经注释
§126
126. Pañcame abbhuyyāsīti parājaye garahappatto ‘‘ārāmaṃ gantvā bhikkhūnaṃ kathāsallāpaṃ suṇāthā’’ti rattibhāge buddharakkhitena nāma vuḍḍhapabbajitena dhammarakkhitassa vuḍḍhapabbajitassa ‘‘sace rājā imañca upāyaṃ katvā gaccheyya, puna jineyyā’’ti vuttajayakāraṇaṃ sutvā abhiuyyāsi.
126.【第五 困顿】所谓困顿乃失败、被辱之谓“被挑衅后所至”，谓“游园去听比库谈话”者是在夜半时分。佛教护卫者老年比库答曰：“若国王采取此法出行，必定再得胜利。”闻此获胜缘由语，遂获胜。
Yāvassa upakappatīti yāva tassa upakappati sayhaṃ hoti. Yadā caññeti yadā aññe. Vilumpantīti taṃ vilumpitvā ṭhitapuggalaṃ vilumpanti. Vilumpatīti vilumpiyati. Ṭhānaṃ hi maññatīti ‘‘kāraṇa’’nti hi maññati. Yadāti yasmiṃ kāle. Jetāraṃ labhate jayanti jayanto puggalo pacchā jetārampi labhati. Rosetāranti ghaṭṭetāraṃ. Rosakoti ghaṭṭako. Kammavivaṭṭenāti kammapariṇāmena, tassa vilumpanakammassa vipākadānena. So vilutto viluppatīti so vilumpako vilumpiyati. Pañcamaṃ.
“缘起”意为“依止、条件”，谓如某物依止另一，方能成就。所谓“就缘”是指依附于何物乃生其现象。若有人之存在依赖于条件而生，则称为“依止”。“灭尽”谓原有缘起因缘之灭绝。由此由彼缘起，现象生及灭之理，依旧起解释。所谓“生于某时”是说，以何时为基，生起现象。胜利者得胜时即得胜，胜利者之后获得胜利亦是。其如怒气者谓之恼心，其称怒意者即恼恨，以业变化果报为含义，是谓缘起变化之报应。此“缘起”即缘生、缘灭、缘果报之义。第五。
6. Mallikāsuttavaṇṇanā六、玛丽嘉经注释
§127
127. Chaṭṭhe upasaṅkamīti mallikāya deviyā gabbhavuṭṭhānakāle sūtigharaṃ paṭijaggāpetvā ārakkhaṃ datvā upasaṅkami. Anattamano ahosīti, ‘‘duggatakulassa me dhītu mahantaṃ issariyaṃ dinnaṃ, sace puttaṃ alabhissa, mahantaṃ sakkāraṃ adhigamissa, tato dāni parihīnā’’ti anattamano ahosi. Seyyāti dandhapaññasmā elamūgaputtato ekaccā itthīyeva seyyā. Posāti posehi. Janādhipāti janādhibhuṃ rājānaṃ ālapati. Sassudevāti sassusasuradevatā. Disampatīti disājeṭṭhakā. Tādisā subhagiyāti tādisāya subhariyāya. Chaṭṭhaṃ.
第127。谓于第六，当玛丽嘉夫人怀孕之时，曾策划安置舍利塔之室，供给予守护。内心无嗔恚，谓“恶道之家的媳妇敬受大恶王赐予，若得子则将得大尊敬，继而今世已无失”，此内心无嗔恚也。所谓“seyyāti”，谓因智慧成就，出自愚昧无知之子，其中特别是妇女具此智慧者而安卧。所谓“posāti”，谓施与施舍者。所谓“janādhipāti”，谓对国王君主讲话。所谓“Sassudevāti”，意谓沙尸神天。所谓“Disampatīti”，谓方位的尊长。谓“tādisā subhagiyāti”，谓如是幸运的妇女。第六。
7. Appamādasuttavaṇṇanā7.《不放逸经》注释
§128
128. Sattame samadhiggayhāti samadhiggaṇhitvā, ādiyitvāti attho. Appamādoti kārāpakaappamādo. Samodhānanti samavadhānaṃ upakkhepaṃ. Evameva khoti hatthipadaṃ viya hi kārāpakaappamādo, sesapadajātāni viya avasesā catubhūmakā kusaladhammā. Te hatthipade sesapadāni viya appamāde samodhānaṃ gacchanti, appamādassa anto parivattanti. Yathā ca hatthipadaṃ sesapadānaṃ aggaṃ seṭṭhaṃ, evaṃ appamādo sesadhammānanti dasseti. Mahaggatalokuttaradhammānampi hesa paṭilābhakaṭṭhena lokiyopi samāno aggova hoti.
第128。谓第七，“samadhiggayhāti”意为已坚定摄受而握住，此为言义。所谓“appamādoti”，谓谨慎周密。所谓“samodhānanti”，即全面关注，专注。正如持剑者护持剑的谨慎，及遗余的四种功德德行。意指持剑者如同关注遗余功德者，谨慎保持着各方面的专注。谨慎之终结如同护持剑柄之末端。正如持剑之柄乃最上，谨慎亦示众功德之最。包含宏大世界及超越世间者，均因此功德而如剑之锋利。
Appamādaṃ pasaṃsantīti ‘‘etāni āyuādīni patthayantena appamādova kātabbo’’ti appamādameva pasaṃsanti. Yasmā vā puññakiriyāsu paṇḍitā appamādaṃ pasaṃsanti, tasmā āyuādīni patthayantena appamādova kātabboti attho. Atthābhisamayāti atthapaṭilābhā. Sattamaṃ.
赞叹谨慎曰：“此乃寿命等诸多利益之因，应当以谨慎实行。”众德善巧者因行诸善，皆称赞谨慎，故明白寿命等利益皆应依赖谨慎而修行。此理为利益之成就。第七。
8. Kalyāṇamittasuttavaṇṇanā8.《善友经》注释
§129
129. Aṭṭhame so ca kho kalyāṇamittassāti so cāyaṃ dhammo kalyāṇamittasseva svākkhāto nāma hoti, na pāpamittassāti. Kiñcāpi hi dhammo sabbesampi svākkhātova, kalyāṇamittassa pana sussūsantassa saddahantassa atthaṃ pūreti bhesajjaṃ viya vaḷañjantassa na itarassāti. Tenetaṃ vuttaṃ. Dhammoti cettha desanādhammo veditabbo.
第129。谓第八。此法如良善友伴，此法即如良善友伴那样明确足可信赖，并非恶友。诸法俱已明了，然而法对良善友伴而言，如滋养之药膏，能充实其意义，非他法能及。因此经典称之为“法”。此文以“法”者，指教法之义。
Upaḍḍhamidanti thero kira rahogato cintesi – ‘‘ayaṃ samaṇadhammo nāma ovādake anusāsake kalyāṇamitte sati paccattapurisakāre ṭhitassa sampajjati, upaḍḍhaṃ kalyāṇamittato hoti, upaḍḍhaṃ paccattapurisakārato’’ti. Athassa etadahosi – ‘‘ahaṃ padesañāṇe ṭhito nippadesaṃ cintetuṃ na sakkomi, satthāraṃ pucchitvā nikkaṅkho bhavissāmī’’ti. Tasmā satthāraṃ upasaṅkamitvā evamāha. Brahmacariyassāti ariyamaggassa. Yadidaṃ kalyāṇamittatāti yā esā kalyāṇamittatā nāma, sā upaḍḍhaṃ, tato upaḍḍhaṃ āgacchatīti attho. Iti therena ‘‘upaḍḍhupaḍḍhā sammādiṭṭhiādayo kalyāṇamittato āgacchanti, upaḍḍhupaḍḍhā paccattapurisakārato’’ti vuttaṃ. Kiñcāpi therassa ayaṃ manoratho, yathā pana bahūhi silāthambhe ussāpite, ‘‘ettakaṃ ṭhānaṃ asukena ussāpitaṃ, ettakaṃ asukenā’’ti vinibbhogo natthi, yathā ca mātāpitaro nissāya uppannesu puttesu ‘‘ettakaṃ mātito nibbattaṃ, ettakaṃ pitito’’ti vinibbhogo natthi, evaṃ idhāpi avinibbhogadhammo hesa, ‘‘ettakaṃ sammādiṭṭhiādīnaṃ kalyāṇamittato nibbattaṃ, ettakaṃ paccattapurisakārato’’ti na sakkā laddhuṃ, kalyāṇamittatāya pana upaḍḍhaguṇo labbhatīti therassa ajjhāsayena upaḍḍhaṃ nāma jātaṃ, sakalaguṇo paṭilabbhatīti bhagavato ajjhāsayena sakalaṃ nāma jātaṃ. Kalyāṇamittatāti cetaṃ pubbabhāgapaṭilābhaṅgaṃ nāmāti gahitaṃ. Atthato kalyāṇamittaṃ nissāya laddhā sīlasamādhivipassanāvasena cattāro khandhā. Saṅkhārakkhandhotipi vadantiyeva.
所谓“upadḍhamidanti”，长老疑虑称：“此乃沙门法，即戒导者使良善友伴的正信在个人心中坚固不移，所谓‘坚固于良善友伴’与‘坚固于个人心’。故良善友伴以及个人心皆坚固。”于是他思考：“我驻足于一境界，然不能分析彼境，因而欲请教导师以无疑虑。”遂前往请问导师，导师告之“此即圣道”。所谓“brahmacariyassa”，即圣道。所谓“kalyāṇamittatā”，指此良善友伴之意，即此种良善友伴之坚固，因而前来坚固成长意涵。长老言：“坚固者诸如逐层坚固之正见等，皆由良善友伴得来。坚固者亦由个人亲近而得。”长老意欲如此。恰如许多石柱被坚固筑立，受疾病折磨则无妨；如父母依靠子女亦无妨，亦如持圣见善法者坚固臻成，不能轻易夺去。由此显明坚固之良善友伴之德。此乃前缘之利益。从利益而言，良善友伴立于四蕴慧，即持守戒、定、慧。此亦谓蕴之行聚。
Mā hevaṃ, ānandāti, ānanda, mā evaṃ abhaṇi, bahussuto tvaṃ sekhapaṭisambhidappatto aṭṭha vare gahetvā maṃ upaṭṭhahasi, catūhi acchariyabbhutadhammehi samannāgato, tādisassa evaṃ kathetuṃ na vaṭṭati. Sakalameva hidaṃ, ānanda, brahmacariyaṃ, yadidaṃ kalyāṇamittatāti idaṃ bhagavā – ‘‘cattāro maggā cattāri phalāni tisso vijjā cha abhiññā sabbaṃ kalyāṇamittamūlakameva hotī’’ti sandhāyāha. Idāni vacībhedeneva kāraṇaṃ dassento kalyāṇamittassetantiādimāha. Tattha pāṭikaṅkhanti pāṭikaṅkhitabbaṃ icchitabbaṃ, avassaṃbhāvīti attho.
“阿难啊，不要这样说，阿难啊，你不要如此言说。你虽多闻，已得学解，承受八种优胜，侍奉于我，却具足四种惊奇非常的法，不能对如此的人说这些话。阿难啊，整个出家生活便是善友，这就是世尊所说：‘四圣谛、四果、三明、六通全备者，实乃善友之根本。’世尊言此时以此为教导。现在要说明正言辞的原因，就是要示现善友的缘故，故启言。此处‘希望’者，意涵期待、所欲、必然之意。”
Idhāti imasmiṃ sāsane. Sammādiṭṭhiṃ bhāvetītiādīsu aṭṭhannaṃ ādipadānaṃyeva tāva ayaṃ saṅkhepavaṇṇanā – sammā dassanalakkhaṇā sammādiṭṭhi. Sammā abhiniropanalakkhaṇo sammāsaṅkappo. Sammā pariggahaṇalakkhaṇā sammāvācā. Sammā samuṭṭhāpanalakkhaṇo sammākammanto. Sammā vodāpanalakkhaṇā sammāājīvo. Sammā paggahalakkhaṇo sammāvāyāmo. Sammā upaṭṭhānalakkhaṇā sammāsati. Sammā samādhānalakkhaṇo sammāsamādhi.
“所谓‘在此教法中’，即修习正见等八正道各道之初步，现此乃简略记述——正见是正断见，正思惟是正断意，正语是正收摄言辞，正业是正身之行为，正命是正生计方式，正精进是正勤修，正念是正觉察，正定是正心安住。”
Tesu ekekassa tīṇi kiccāni honti. Seyyāthidaṃ – sammādiṭṭhi tāva aññehipi attano paccanīkakilesehi saddhiṃ micchādiṭṭhiṃ pajahati, nirodhaṃ ārammaṇaṃ karoti, sampayuttadhamme ca passati tappaṭicchādakamohavidhamanavasena asammohato. Sammāsaṅkappādayopi tatheva micchāsaṅkappādīni ca pajahanti, nirodhañca ārammaṇaṃ karonti. Visesato panettha sammādiṭṭhi sahajātadhamme sammā dasseti . Sammāsaṅkappo sahajātadhamme abhiniropeti, sammāvācā sammā pariggaṇhāti, sammākammanto sammā samuṭṭhāpeti, sammāājīvo sammā vodāpeti , sammāvāyāmo sammā paggaṇhāti, sammāsati sammā upaṭṭhāpeti, sammāsamādhi sammā dahati.
“于八正道各者，各有三务。例如正见：先超离自他等烦恼，与邪见分别断绝，发起对断尽苦集灭道的对象的熏修，无烦无痴，断一切错见，故称正见。正思惟亦如是，断恶意、恶念，生正意。正语正业正命正精进正念正定，分别为正确运用言辞、身业、生计、努力、念处、定力。尤以此处正见，因其本性天成，自然演现；正思惟生出于本性，正语取之正确，正业正命正精进正念正定皆能正确执行。”
Apicesā sammādiṭṭhi nāma pubbabhāge nānākhaṇā nānārammaṇā hoti, maggakāle ekakkhaṇā ekārammaṇā. Kiccato pana sammādiṭṭhi dukkhe ñāṇantiādīni cattāri nāmāni labhati. Sammāsaṅkappādayopi pubbabhāge nānākhaṇā nānārammaṇā honti, maggakāle ekakkhaṇā ekārammaṇā. Tesu sammāsaṅkappo kiccato nekkhammasaṅkappotiādīni tīṇi nāmāni labhati. Sammāvācādayo tayo viratiyopi honti cetanāyopi, maggakkhaṇe pana viratiyova. Sammāvāyāmo sammāsatīti idampi dvayaṃ kiccato sammappadhānasatipaṭṭhānavasena cattāri nāmāni labhati. Sammāsamādhi pana pubbabhāgepi maggakkhaṇepi sammāsamādhiyeva.
“但此正见在初果尚不恒常，时有断续，各有不同之观见，至道时则一刹那全现。依行所生知慧，有苦等四种名号。正思惟初时不恒常，后至道时悉现，有三种名号。正语等三业有断恶行戒静的义，意志亦然。至道之际则断除。正精进是精勤除懈怠，此亦因行勤修而得四名号。正定初期断续，至道一刹那恒常。”
Evaṃ tāva ‘‘sammādiṭṭhi’’ntiādinā nayena vuttānaṃ aṭṭhannaṃ ādipadānaṃyeva atthavaṇṇanaṃ ñatvā idāni bhāveti vivekanissitantiādīsu evaṃ ñātabbo. Bhāvetīti vaḍḍheti, attano cittasantāne punappunaṃ janeti, abhinibbattetīti attho. Vivekanissitanti vivekaṃ nissitaṃ, viveke vā nissitanti vivekanissitaṃ. Vivekoti vivittatā. Vivittatā cāyaṃ tadaṅgaviveko, vikkhambhana-samuccheda-paṭippassaddhi-nissaraṇavivekoti pañcavidho. Evametasmiṃ pañcavidhe viveke. Vivekanissitanti tadaṅgavivekanissitaṃ samucchedavivekanissitaṃ nissaraṇavivekanissitañca sammādiṭṭhiṃ bhāvetīti ayamattho veditabbo. Tathā hi ayaṃ ariyamaggabhāvanānuyutto yogī vipassanākkhaṇe kiccato tadaṅgavivekanissitaṃ, ajjhāsayato nissaraṇavivekanissitaṃ, maggakāle pana kiccato samucchedavivekanissitaṃ, ārammaṇato nissaraṇavivekanissitaṃ sammādiṭṭhiṃ bhāveti. Esa nayo virāganissitādīsu. Vivekatthā eva hi virāgādayo .
“如是，以‘正见’等语示八正道之初法义理，当了知内涵后，应修习之。‘修习’即增长，心流一再产生而终结。‘依止清净’意谓依止离群，‘离群’有五种：断截、放逸、内敛、安稳、舍弃烦扰。于此五重离群中，正见依止断截、根本断尽、离的明了，故修行正见。圣道修行者于观慧时依止断截，住处亦依止离群，至道时居于根本断尽与根本离群，此正见得以修成。此法归于离欲之理，离欲即依止此离群。”
Kevalañcettha vossaggo duvidho pariccāgavossaggo ca pakkhandanavossaggo cāti. Tattha pariccāgavossaggoti vipassanākkhaṇe ca tadaṅgavasena, maggakkhaṇe ca samucchedavasena kilesappahānaṃ. Pakkhandanavossaggoti vipassanākkhaṇe tanninnabhāvena, maggakkhaṇe pana ārammaṇakaraṇena nibbānapakkhandanaṃ, tadubhayampi imasmiṃ lokiyalokuttaramissake atthavaṇṇanānaye vaṭṭati. Tathā hi ayaṃ sammādiṭṭhi yathāvuttena pakārena kilese ca pariccajati, nibbānañca pakkhandati.
“这里提到‘离弃’有二种：周边离弃与抛弃离弃。周边离弃指于观慧时断除烦恼之起端，至道之时则断根本烦恼。抛弃离弃则于观慧时消弭烦恼偏差，至道时以起端断尽向涅槃靠近的烦恼。此二者于世间与出世间的利益义理同时显明。故此正见以适当方法舍弃烦恼，并舍弃涅槃之执着。”
Vossaggapariṇāminti iminā pana sakalena vacanena vossaggatthaṃ pariṇamantaṃ pariṇatañca, paripaccantaṃ paripakkañcāti idaṃ vuttaṃ hoti. Ayañhi ariyamaggabhāvanānuyutto bhikkhu yathā sammādiṭṭhi kilesapariccāgavossaggatthaṃ nibbānapakkhandanavossaggatthañca paripaccati, yathā ca paripakkā hoti, tathā naṃ bhāvetīti. Esa nayo sesamaggaṅgesu.
“放弃（Vossagga）之变化”者，指此处以全然言语所说的放弃之义，那变化、成熟、成就成熟、完备圆满之意。此言已为通用说法。盖缘此，修习圣道者的比库，依正见，对烦恼的放弃、断灭涅槃之放弃，悉皆成就圆满，修至成熟，故不加修习。此法理为后续章节甚要之义理。
Āgammāti ārabbha sandhāya paṭicca. Jātidhammāti jātisabhāvā jātipakatikā. Tasmāti yasmā sakalo ariyamaggopi kalyāṇamittaṃ nissāya labbhati, tasmā. Handāti vavassaggatthe nipāto. Appamādaṃ pasaṃsantīti appamādaṃ vaṇṇayanti, tasmā appamādo kātabbo. Atthābhisamayāti atthapaṭilābhā. Aṭṭhamaṃ.
“到来（Āgama）”谓起始、开始、依止。生灭法（Jāti-dhamma）分生之性与生之累类。由此因缘，缘起圣道皆赖善友所依故得。故“手”字为动词之终结。称赞精进者即赞精勤，故当精进修行。达致其义谓获得利益。为第八条。
9. Paṭhamaaputtakasuttavaṇṇanā9.《第一无子经》注释
§130
130. Navame divā divassāti divasassa divā, majjhanhikasamayeti attho. Sāpateyyanti dhanaṃ. Ko pana vādo rūpiyassāti suvaṇṇarajatatambalohakāḷalohaphālakacchapakādibhedassa ghanakatassa ceva paribhogabhājanādibhedassa ca rūpiyabhaṇḍassa pana ko vādo? ‘‘Ettakaṃ nāmā’’ti kā paricchedakathāti attho. Kaṇājakanti sakuṇḍakabhattaṃ. Bilaṅgadutiyanti kañjikadutiyaṃ. Sāṇanti sāṇavākamayaṃ . Tipakkhavasananti tīṇi khaṇḍāni dvīsu ṭhānesu sibbitvā katanivāsanaṃ.
第130章。第九日白昼所谓白昼者，即太阳当空之时；正午时分之意。所谓金银铜铁铅锡铁蓝铁朱红等各种贵金属器具及其厚重物品，谁主张它乃银器？“这是命名”的划分说明其意。谷子者乃小粒粮食。黑谷者谓谷子次第。麦秸者指麦秆麦壳。三部分粘连之东西在两处堆置成规定形状。
Asappurisoti lāmakapuriso. Uddhaggikantiādīsu uparūparibhūmīsu phaladānavasena uddhaṃ aggamassāti uddhaggikā. Saggassa hitā tatrupapattijananatoti sovaggikā. Nibbattaṭṭhānesu sukho vipāko assāti sukhavipākā. Suṭṭhu aggānaṃ dibbavaṇṇādīnaṃ visesānaṃ nibbattanato saggasaṃvattanikā. Evarūpaṃ dakkhiṇadānaṃ na patiṭṭhāpetīti.
“不善人”者，谓恶人。“地高低”者，指高低处之赐予人，当然能生功德之人。为利益天界故名“功德天人”。在寂止位有乐果，则称“乐果报”。善天诸天诸色诸相之显现因由其寂灭故归于天界。此类布施不可轻视。
Sātodakāti madhurodakā. Settodakāti vīcīnaṃ bhinnaṭṭhāne udakassa setatāya setodakā. Supatitthāti sundaratitthā. Taṃ janoti yena udakena sātodakā, taṃ udakaṃ jano bhājanāni pūretvā neva hareyya. Na yathāpaccayaṃ vā kareyyāti, yaṃ yaṃ udakena udakakiccaṃ kātabbaṃ, taṃ taṃ na kareyya. Tadapeyyamānanti taṃ apeyyamānaṃ. Kiccakaro ca hotīti attanā kattabbakiccakaro ceva kusalakiccakaro ca, bhuñjati ca, kammante ca payojeti, dānañca detīti attho. Navamaṃ.
“甜水”指甘甜水。白水谓水流断处之清水。美好水源者即美丽的水源。人们知道甜水，因饮用此水而不致受损害。不可无条件行此事，所用何水亦不可随意乱用。所谓“不可用”即不可任意使用。能作事者即自能为其本职工作且为善业，食饮其所施，施行布施之意。为第九条。
10. Dutiyaaputtakasuttavaṇṇanā10.《第二无子经》注释
§131
131. Dasame piṇḍapātena paṭipādesīti piṇḍapātena saddhiṃ saṃyojesi, piṇḍapātaṃ adāsīti attho. Pakkāmīti kenacideva rājupaṭṭhānādinā kiccena gato. Pacchā vippaṭisārī ahosīti so kira aññesupi divasesu taṃ paccekasambuddhaṃ passati, dātuṃ panassa cittaṃ na uppajjati. Tasmiṃ pana divase ayaṃ padumavatideviyā tatiyaputto taggarasikhī paccekabuddho gandhamādanapabbate phalasamāpattisukhena vītināmetvā pubbaṇhasamaye vuṭṭhāya anotattadahe mukhaṃ dhovitvā manosilātale nivāsetvā kāyabandhanaṃ bandhitvā pattacīvaramādāya abhiññāpādakaṃ catutthajjhānaṃ samāpajjitvā iddhiyā vehāsaṃ abbhuggantvā nagaradvāre oruyha cīvaraṃ pārupitvā pattamādāya nagaravāsīnaṃ gharadvāresu sahassabhaṇḍikaṃ ṭhapento viya pāsādikehi abhikkantādīhi anupubbena seṭṭhino gharadvāraṃ sampatto. Taṃdivasañca seṭṭhi pātova uṭṭhāya paṇītabhojanaṃ bhuñjitvā, gharadvārakoṭṭhake āsanaṃ paññāpetvā, dantantarāni sodhento nisinno hoti. So paccekabuddhaṃ disvā, taṃdivasaṃ pāto bhutvā nisinnattā dānacittaṃ uppādetvā, bhariyaṃ pakkosāpetvā, ‘‘imassa samaṇassa piṇḍapātaṃ dehī’’ti vatvā pakkāmi.
第131章。第十条。以施钵行为联系，以此为授受施钵之义。所谓“起程”指随某王室官吏等之事而动身。后日方成不反悔者，谓彼在某数日后观察那部达外道，心无布施之念。此日正值莲花神女及其第三子山峰者的菩萨，于晨时起身，以神变飞赴城门外，奉持缁衣，递送乞食，安坐门口恭候主人，洗净牙齿，盘坐心清净，着袈裟。一早开始入第四禅定，运用神通缓步行走，如置万宝宫殿之师常站门口。此主人起床享用丰盛饮食，坐于厅内洁齿，坐静。见菩萨后，生发施心，辞别妻子，说：“请供养此沙门乞食”，而去。
Seṭṭhibhariyā cintesi – ‘‘mayā ettakena kālena imassa ‘dethā’ti vacanaṃ na sutapubbaṃ, dāpentopi ca ajja na yassa vā tassa vā dāpeti, vītarāgadosamohassa vantakilesassa ohitabhārassa paccekabuddhassa dāpeti, yaṃ vā taṃ vā adatvā paṇītaṃ piṇḍapātaṃ dassāmī’’ti, gharā nikkhamma paccekabuddhaṃ pañcapatiṭṭhitena vanditvā pattaṃ ādāya antonivesane paññattāsane nisīdāpetvā suparisuddhehi sālitaṇḍulehi bhattaṃ sampādetvā tadanurūpaṃ khādanīyaṃ byañjanaṃ supeyyañca sallakkhetvā pattaṃ pūretvā bahi gandhehi samalaṅkaritvā paccekabuddhassa hatthesu patiṭṭhapetvā vandi. Paccekabuddho – ‘‘aññesampi paccekabuddhānaṃ saṅgahaṃ karissāmī’’ti aparibhuñjitvāva anumodanaṃ katvā pakkāmi. Sopi kho seṭṭhi bāhirato āgacchanto paccekabuddhaṃ disvā mayaṃ ‘‘tumhākaṃ piṇḍapātaṃ dethā’’ti vatvā pakkantā, api vo laddhoti? Āma, seṭṭhi laddhoti. ‘‘Passāmī’’ti gīvaṃ ukkhipitvā olokesi. Athassa piṇḍapātagandho uṭṭhahitvā nāsāpuṭaṃ pahari. So cittaṃ saṃyametuṃ asakkonto pacchā vippaṭisārī āhosīti.
商主妻子思惟——“我从未听闻过‘这里’有如‘给食’之语，今日即使施与，也无人真正施与，无论是施与他人，还是他人施与他人，那仅是给予远离贪嗔痴、解除染污负担的独觉佛；我将不接受其他，也不接受，就从此给予安稳之食饭。”于是她出门，行礼敬拜独觉佛，持净净布，入室安坐，备置洁净的席子及食物，按规制准备相宜的食物佐料、汤羹，将食物装满盘中，外以芬芳之物盛饰，端放佛前。独觉佛说：“我还将为其他独觉佛建立供献的聚集。”不多逗留便称赞默许后起身离去。那商主外出时见独觉佛，我等说：“这是你们的给食。”独觉佛即便如此，他是否得到呢？答曰：“是的，商主得到了。”他伸出舌头示意说：“我看见了。”独觉佛食物香味升起，触鼻孔。因无法制心，随后心念错乱，失语惊叫。
Varametantiādi vippaṭisārassa uppannākāradassanaṃ. Bhātu ca pana ekaputtakaṃ sāpateyyassa kāraṇā jīvitā voropesīti tadā kirassa avibhatteyeva kuṭumbe mātāpitaro ca jeṭṭhabhātā ca kālamakaṃsu. So bhātujāyāya saddhiṃyeva saṃvāsaṃ kappesi. Bhātu panassa eko putto hoti, taṃ vīthiyā kīḷantaṃ manussā vadanti – ‘‘ayaṃ dāso ayaṃ dāsī idaṃ yānaṃ idaṃ dhanaṃ tava santaka’’nti. So tesaṃ kathaṃ gahetvā – ‘‘ayaṃ dāso mayhaṃ santaka’’ntiādīni katheti.
关于瓦拉梅等人的失语症发病之因。一个兄弟因行为不端，其生命将趋终结。他家中父母和年长兄弟皆知时日将尽，他与兄弟姐妹同住。该兄弟独生一子，人们戏谑他游荡玩耍，说：“这奴仆、这奴婢，此车此财物全是你的赡养人。”他如何回应呢？他说：“这是我的奴仆，赡养我。”诸如此类。
Athassa cūḷapitā cintesi – ‘‘ayaṃ dārako idāneva evaṃ kathesi, mahallakakāle kuṭumbaṃ majjhe bhindāpeyya, idānevassa kattabbaṃ karissāmī’’ti ekadivasaṃ vāsiṃ ādāya – ‘‘ehi putta, araññaṃ gacchāmā’’ti taṃ araññaṃ netvā viravantaṃ viravantaṃ māretvā āvāṭe pakkhipitvā paṃsunā paṭicchādesi. Idaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Sattakkhattunti sattavāre. Pubbapacchimacetanāvasena cettha attho veditabbo. Ekapiṇḍapātadānasmiñhi ekāva cetanā dve paṭisandhiyo na deti, pubbapacchimacetanāhi panesa sattakkhattuṃ sagge, sattakkhattuṃ seṭṭhikule nibbatto. Purāṇanti paccekasambuddhassa dinnapiṇḍapātacetanākammaṃ.
随后该人少年父亲思惟——“这孩子如今如此言说，将来必破坏家业，今应采取措施。”某日他携山杖来说：“孩子，去森林吧。”领他入林，接连殴打，关押入笼，以沙掩埋。此事有记载。名为七十日，即七十日。前后意志不可混淆于此。有一次给食施舍中，正一心不可二用，前后之意均不能施与，而清晨和傍晚之意可施七十日，至于天界及商主家亦然。古时即有独觉佛所受施舍之意。
Pariggahanti pariggahitavatthu. Anujīvinoti ekaṃ mahākulaṃ nissāya paṇṇāsampi saṭṭhipi kulāni jīvanti, te manusse sandhāyetaṃ vuttaṃ. Sabbaṃ nādāya gantabbanti sabbametaṃ na ādiyitvā gantabbaṃ. Sabbaṃ nikkhippagāminanti sabbametaṃ nikkhippasabhāvaṃ, pariccajitabbasabhāvamevāti attho. Dasamaṃ.
“捉”指被捕收之事。“寄生”者，依附大族，数五十至六十族得以生存，此为人世所记。不可无声而行，意谓不可无视一切而去。不可放任而行，意即不可放任离弃，一切皆当弃绝。此为义。第十条。
Dutiyo vaggo. · 第二品。
3. Tatiyavaggo
3. 第三品
1. Puggalasuttavaṇṇanā1.《人经》注释
§132
132. Tatiyavaggassa paṭhame ‘‘nīce kule paccājāto’’tiādikena tamena yuttoti tamo. Kāyaduccaritādīhi puna nirayatamūpagamanato tamaparāyaṇo. Iti ubhayenapi khandhatamova kathito hoti. ‘‘Ucce kule paccājāto’’tiādikena jotinā yuttato joti, ālokībhūtoti vuttaṃ hoti. Kāyasucaritādīhi puna saggūpapattijotibhāvūpagamanato jotiparāyaṇo. Iminā nayena itarepi dve veditabbā.
132. 第三章第一节以“出身卑贱之家”者为暗示，代表与恶行身口之恶、地狱之苦相应之暗。由此从二重面相说，俱为恶劣暗沉。“生于高贵之家”者，代表光明亮丽之象，意指身口善行，登天受光之行。以上教导能明辨二义。
Venakuleti vilīvakārakule. Nesādakuleti migaluddakādīnaṃ kule. Rathakārakuleti cammakārakule. Pukkusakuleti pupphachaḍḍakakule. Kasiravuttiketi dukkhavuttike. Dubbaṇṇoti paṃsupisācako viya jhāmakhāṇuvaṇṇo. Duddasikoti vijātamātuyāpi amanāpadassano . Okoṭimakoti lakuṇḍako. Kāṇoti ekakkhikāṇo vā ubhayakkhikāṇo vā. Kuṇīti ekahatthakuṇī vā ubhayahatthakuṇī vā. Khañjoti ekapādakhañjo vā ubhayapādakhañjo vā. Pakkhahatoti hatapakkho pīṭhasappī. Padīpeyyassāti telakapallakādino padīpaupakaraṇassa. Evaṃ kho, mahārājāti ettha eko puggalo bahiddhā ālokaṃ adisvā mātukucchismiṃyeva kālaṃ katvā apāyesu nibbattanto sakalaṃ kappampi saṃsarati, sopi tamotamaparāyaṇova. So pana kuhakapuggalo bhaveyya. Kuhakassa hi evarūpā nibbatti hotīti vuttaṃ.
犊纳库利提犊内流涕之水所生者。非坐落村落者，如水鸟众生之家属。马车制造者之群。匠艺家族。优美花饰之族。苦痛住处之乡。糟粕色如恶鬼之状，体态痴钝不雅者。长相粗陋，连亲生父母亦不认得者。瘘烂疮瘤，凹陷畸形者。睁一只眼或者双目者。短臂或者双臂残缺者。跛一足或者双脚跛者。断翼之鸟。油灯叶片等器具者。如此，这位大王在此，一人于外部世界见光，时值乳房之中者，同时作业于诸不净事，终身流转于生死轮回，犹如沦于苦渊苦岸者。此人即为丑类。此类丑人之生现象如是已受宣说。
Ettha ca ‘‘nīce kule paccājāto hoti caṇḍālakule vā’’tiādīhi āgamanavipatti ceva pubbuppannapaccayavipatti ca dassitā. Daliddetiādīhi pavattapaccayavipatti. Kasiravuttiketiādīhi ājīvupāyavipatti. Dubbaṇṇotiādīhi attabhāvavipatti. Bavhābādhotiādīhi dukkhakāraṇasamāyogo. Na lābhītiādīhi sukhakāraṇavipatti ceva upabhogavipatti ca. Kāyena duccaritantiādīhi tamaparāyaṇabhāvassa kāraṇasamāyogo. Kāyassa bhedātiādīhi samparāyikatamūpagamo. Sukkapakkho vuttapaṭipakkhanayena veditabbo.
此处亦说“生于低贱之家，或者出于乞丐之家”等上下诞生之异变与前条件之果报已显现。以贫困等描写其因缘果报。苦痛之所聚集维持生活方式。糟粕色指个体异常体态。身体损坏等乃堕入恶趣的所由。不得利等为受苦之源及享乐受用之果报。行身不正则生恶习及最终堕落之因。身体残缺等表明严重堕落之趋向。恶趣者以此类恶缘恶迹之故而生，此理应由举止善恶可知。
Akkosatīti dasahi akkosavatthūhi akkosati. Paribhāsatīti, ‘‘kasmā tiṭṭhatha? Kiṃ tumhehi amhākaṃ kasikammādīni katānī’’tiādīhi? Paribhavavacanehi paribhāsati. Rosakoti ghaṭṭako. Abyaggamanasoti ekaggacitto. Paṭhamaṃ.
憎怒者，谓十种生起憎怒的缘起而发怒。解释者曰：“为何站立？你们为何于我们间为那些职业而行为？”以侮辱之言指责。愤怒即强烈不满。专心集中的一行为之念。初品。
2. Ayyikāsuttavaṇṇanā二、《祖母经》注释
§133
133. Dutiye jiṇṇāti jarājiṇṇā. Vuḍḍhāti vayovuḍḍhā. Mahallikāti jātimahallikā. Addhagatāti addhaṃ cirakālaṃ atikkantā. Vayoanuppattāti pacchimavayaṃ sampattā. Piyā manāpāti rañño kira mātari matāya ayyikā mātuṭṭhāne ṭhatvā paṭijaggi, tenassa ayyikāya balavapemaṃ uppajji. Tasmā evamāha. Hatthiratanenāti satasahassagghanako hatthī satasahassagghanakena alaṅkārena alaṅkato hatthiratanaṃ nāma. Assaratanepi eseva nayo. Gāmavaropi satasahassuṭṭhānakagāmova. Sabbāni tāni bhedanadhammānīti tesu hi kiñci kariyamānameva bhijjati, kiñci katapariyositaṃ cakkato anapanītameva, kiñci apanetvā bhūmiyaṃ ṭhapitamattaṃ, kiñci tato paraṃ, evameva sattesupi koci paṭisandhiṃ gahetvā marati, koci mūḷhagabbhāya mātari mātukucchito anikkhantova, koci nikkhantamatto, koci tato paranti. Tasmā evamāha. Dutiyaṃ.
133. 第二项「老」意指衰老。增长即年长。年长的意思。超越持续之时期。西边之年关系。宠爱之意，指国王对其母亲的喜爱及母亲所处的位置因此母亲生起强壮之感。故称。象宝即千头象，以千头象之繁复装饰为象宝名称。黄金戒指亦同理。村庄数量亦达数万。诸事皆依变灭，诸事无常。有人虽努力亦未必成功，有人虽未得果亦成就地位，有人持依止而步向他方。生灭流转，或留恋母腹，或已出胎，或刚出生，或超越。他此如是说。第二项。
§134
134. Tatiye sabbaṃ uttānameva. Tatiyaṃ.
134. 第三项，皆为高起状态。第三项。
4. Issattasuttavaṇṇanā四、《射术经》注释
§135
135. Catutthassa aṭṭhuppattiko nikkhepo. Bhagavato kira paṭhamabodhiyaṃ mahālābhasakkāro udapādi bhikkhusaṅghassa ca. Titthiyā hatalābhasakkārā hutvā kulesu evaṃ kanthentā vicaranti – ‘‘samaṇo gotamo evamāha, ‘mayhameva dānaṃ dātabbaṃ, na aññesaṃ dānaṃ dātabbaṃ. Mayhameva sāvakānaṃ dānaṃ dātabbaṃ, na aññesaṃ sāvakānaṃ dānaṃ dātabbaṃ. Mayhameva dinnaṃ mahapphalaṃ, na aññesaṃ dinnaṃ mahapphalaṃ. Mayhameva sāvakānaṃ dinnaṃ mahapphalaṃ, na aññesaṃ sāvakānaṃ dinnaṃ mahapphala’nti. Yuttaṃ nu kho sayampi bhikkhācāranissitena paresaṃ bhikkhācāranissitānaṃ catunnaṃ paccayānaṃ antarāyaṃ kātuṃ, ayuttaṃ karoti ananucchavika’’nti. Sā kathā pattharamānā rājakulaṃ sampattā. Rājā sutvā cintesi – ‘‘aṭṭhānametaṃ yaṃ tathāgato paresaṃ lābhantarāyaṃ kareyya. Ete tathāgatassa alābhāya ayasāya parisakkanti. Sacāhaṃ idheva ṭhatvā ‘mā evaṃ avocuttha, na satthā evaṃ kathetī’ti vadeyyaṃ, evaṃ sā kathā nijjhattiṃ na gaccheyya, imassa mahājanassa sannipatitakāleyeva naṃ nijjhāpessāmī’’ti ekaṃ chaṇadivasaṃ āgamento tuṇhī ahosi.
135. 第四项，八类起之列。佛陀于初次成道时为僧团生起大利益赞叹声。外道众生称此大利益势求于家中，散布“萨曼果德玛说：‘施舍应仅限于我，不能施舍他人。我的弟子应独享施舍，不能分他人。唯我所得为大果报，不应有他者。’”因此，他确实阻碍他僧众于四缘中相应施舍，妄图破坏而不容忍。此言经广传，王室诸人闻之思量：“如来自外道散布于此地，岂非使诸佛弟子得利受阻！”于是其言犹尚未平息。众多大德集于一处，继之清静无扰。
Aparena samayena mahāchaṇe sampatte ‘‘ayaṃ imassa kālo’’ti nagare bheriṃ carāpesi – ‘‘saddhā vā assaddhā vā sammādiṭṭhikā vā micchādiṭṭhikā vā geharakkhake dārake vā mātugāme vā ṭhapetvā avasesā ye vihāraṃ nāgacchanti, paññāsaṃ daṇḍo’’ti. Sayampi pātova nhatvā katapātarāso sabbābharaṇapaṭimaṇḍito mahatā balakāyena saddhiṃ vihāraṃ agamāsi. Gacchanto ca cintesi – ‘‘bhagavā tumhe kira evaṃ vadatha ‘mayhameva dānaṃ dātabbaṃ…pe… na aññesaṃ sāvakānaṃ dinnaṃ mahapphala’nti evaṃ pucchituṃ ayuttaṃ, pañhameva pucchissāmi, pañhaṃ kathento ca me bhagavā avasāne titthiyānaṃ vādaṃ bhañjissatī’’ti. So pañhaṃ pucchanto kattha nu kho, bhante, dānaṃ dātabbanti āha. Yatthāti yasmiṃ puggale cittaṃ pasīdati, tasmiṃ dātabbaṃ, tassa vā dātabbanti attho.
过了不久，到了农贸市场的时候，有人跳出说：“现在就是时候了。”于是他在城里敲起鼓来，宣布说：“无论是信者、不信者，是正见者、邪见者，或者是家庭保护者、孩童、女子村庄里的人，只要留下不离开寺院，就要受五十杖惩罚。”我自己虽然跌倒受伤，满身带着铁钉的铠甲，靠着强健的身体，同他们一同进入寺院。进去了以后又想：“世尊啊，你如果真这样说‘只有我才应受施与……并非其他弟子获得如此大利果’，我会对你提问，我提出的问题，世尊必然最后破解外道们的谬论。”于是我问：“尊者，究竟何处才应当施与？”世尊答说：“应该施与者，是令某人内心安乐的，正因为此人心生欢喜，故应施与；这即施与之所义。”
Evaṃ vutte rājā yehi manussehi titthiyānaṃ vacanaṃ ārocitaṃ, te olokesi. Te raññā olokitamattāva maṅkubhūtā adhomukhā pādaṅguṭṭhakena bhūmiṃ lekhamānā aṭṭhaṃsu. Rājā – ‘‘ekapadeneva, bhante, hatā titthiyā’’ti mahājanaṃ sāvento mahāsaddena abhāsi. Evañca pana bhāsitvā – ‘‘bhagavā cittaṃ nāma nigaṇṭhācelakaparibbājakādīsu yattha katthaci pasīdati , kattha pana, bhante, dinnaṃ mahapphala’’nti pucchi. Aññaṃ kho etanti, ‘‘mahārāja, aññaṃ tayā paṭhamaṃ pucchitaṃ, aññaṃ pacchā, sallakkhehi etaṃ, pañhākathanaṃ pana mayhaṃ bhāro’’ti vatvā sīlavato khotiādimāha. Tattha idha tyassāti idha te assa. Samupabyūḷhoti rāsibhūto. Asikkhitoti dhanusippe asikkhito. Akatahatthoti muṭṭhibandhādivasena asampāditahattho. Akatayoggoti tiṇapuñjamattikāpuñjādīsu akataparicayo. Akatūpāsanoti rājarājamahāmattānaṃ adassitasarakkhepo. Chambhīti pavedhitakāyo.
世尊讲说以后，国王将外道们所说的话告诉世人。众人看过后，感到忧愁，低头用脚趾在地上画了八字。国王说：“只有一只脚踢倒了这些外道。”群众听了纷纷赞叹且大声歌唱。世尊继续说：“尊者啊，在尼干陀阿遮罗行者等游方外道中，有些地方内心宁静安乐，那里的施与成果何在呢？”有人答：“陛下，这个问题之前已问过；另有其它点，稍后讲解。我将承担解释重任。”然后尊者又说：“这里有此者，那里有彼者。他们被称为聚众者、因未受训练者、未解脱者、未参与法会者、对国王大人等威仪不敬者、肌肤裸露、行为放逸者。”
Kāmacchando pahīnotiādīsu arahattamaggena kāmacchando pahīno hoti, anāgāmimaggena byāpādo , arahattamaggeneva thinamiddhaṃ, tathā uddhaccaṃ, tatiyeneva kukkuccaṃ, paṭhamamaggena vicikicchā pahīnā hoti. Asekkhenasīlakkhandhenāti asekkhassa sīlakkhandho asekkho sīlakkhandho nāma. Esa nayo sabbattha. Ettha ca purimehi catūhi padehi lokiyalokuttarasīlasamādhipaññāvimuttiyo kathitā. Vimuttiñāṇadassanaṃ paccavekkhaṇañāṇaṃ hoti, taṃ lokiyameva.
欲念被断灭等阿拉汉道上，便无欲念；不还果道上则有嗔恨；阿拉汉道上则无迟沉；第二道则无掉举；第三道则无后悔；第一道则无疑惑。所谓不能玷污的戒受，即为净戒；戒体纯净称为净戒。此教义普及于各处，古来论及世俗、出世间、戒律、定、慧与解脱。解脱诸智知、觉知，皆在此世间而非他处。
Issattanti ususippaṃ. Balavīriyanti ettha balaṃ nāma vāyodhātu, vīriyaṃ kāyikacetasikavīriyameva. Bhareti bhareyya. Nāsūraṃ jātipaccayāti, ‘‘ayaṃ jātisampanno’’ti evaṃ jātikāraṇā asūraṃ na bhareyya.
『嗔恚』指如疾病之苦。『力与精进』中，力者乃风之力量，精进为身心的动力。力应当充足，才能持续斗争。所谓『不满足于此生』，意即虽具生存条件，却未能满足欲求。
Khantisoraccanti ettha khantīti adhivāsanakhanti, soraccanti arahattaṃ. Dhammāti ete dve dhammā. Assameti āvasathe. Vivaneti araññaṭṭhāne, nirudake araññe caturassapokkharaṇiādīni kārayeti attho. Duggeti visamaṭṭhāne. Saṅkamanānīti paṇṇāsahatthasaṭṭhihatthāni samokiṇṇaparisuddhavālikāni saṅkamanāni kareyya.
『忍辱与解脱』中，忍辱指忍耐所居之处，解脱是指证得阿拉汉道。此处『法』二义：一为教法，一为功德。『聚居地』指人群所住处。『森林处』含意指的是荒野与带水的荒地，如池塘等。所谓『聚集法』是指五十、六十肘长且整洁的诱导道路。
Idāni etesu araññasenāsanesu vasantānaṃ bhikkhūnaṃ bhikkhācāravattaṃ ācikkhanto annaṃ pānantiādimāha. Tattha senāsanānīti mañcapīṭhādīni. Vippasannenāti khīṇāsavassa dentopi sakaṅkhena kilesamalinena cittena adatvā vippasanneneva cittena dadeyya. Thanayanti gajjanto. Satakkakūti satasikharo, anekakūṭoti attho. Abhisaṅkhaccāti abhisaṅkharitvā samodhānetvā rāsiṃ katvā.
现在讲戒律中僧侣的锻炼规范，包含饮食、起居等事。『僧座』是指床铺、坐垫等。‘和悦心’意指断尽烦恼与疑虑，以平静心交付供养。‘担负’是汇集、分配物资。‘七十百’、‘百聚’指数量多，多次聚集。'筹划'是指细致积累、整备与合成。
Āmodamānoti tuṭṭhamānaso hutvā. Pakiretīti dānagge vicirati, pakiranto viya vā dānaṃ deti. Puññadhārāti anekadānacetanāmayā puññadhārā. Dātāraṃ abhivassatīti yathā ākāse samuṭṭhitameghato nikkhantā udakadhārā pathaviṃ sinehayantī tementī kiledayantī abhivassati, evameva ayampi dāyakassa abbhantare uppannā puññadhārā tameva dātāraṃ anto sineheti pūreti abhisandeti. Tena vuttaṃ ‘‘dātāraṃ abhivassatī’’ti. Catutthaṃ.
内心欢喜满足之后欢悦感便生起。谓捐赠时慷慨施与，譬如水流从高处流出而给予大地滋润。所谓功德积聚，是由多种布施意愿组成的功德宝藏。布施者如天空中凝聚的云层散开，水流向大地流注，使土地滋生润泽、含养万物、修复污秽，布施的功德亦如斯在布施者内生起，包藏、满盈、融合并涵摄那个布施者。故说“布施者内涵功德”，此为第四。
5. Pabbatūpamasuttavaṇṇanā五、《山喻经》注释
§136
136. Pañcame muddhāvasittānanti khattiyābhisekena muddhani avasittānaṃ katābhisekānaṃ. Kāmagedhapariyuṭṭhitānanti kāmesu gedhena pariyuṭṭhitānaṃ abhibhūtānaṃ. Janapadatthāvariyappattānanti janapade thirabhāvappattānaṃ. Rājakaraṇīyānīti rājakammāni rājūhi kattabbakiccāni. Tesu khvāhanti tesu ahaṃ. Usukkamāpannoti byāpāraṃ āpanno. Esa kira rājā divasassa tikkhattuṃ bhagavato upaṭṭhānaṃ gacchati, antarāgamanāni bahūnipi honti. Tassa nibaddhaṃ gacchato balakāyo mahāpi hoti appopi. Athekadivasaṃ pañcasatā corā cintayiṃsu – ‘‘ayaṃ rājā avelāya appena balena samaṇassa gotamassa upaṭṭhānaṃ gacchati, antarāmagge naṃ gahetvā rajjaṃ gaṇhissāmā’’ti. Te andhavane nilīyiṃsu. Rājāno ca nāma mahāpuññā honti. Atha tesaṃyeva abbhantarato eko puriso nikkhamitvā rañño ārocesi. Rājā mahantaṃ balakāyaṃ ādāya andhavanaṃ parivāretvā te sabbe gahetvā andhavanato yāva nagaradvārā maggassa ubhosu passesu yathā aññamaññaṃ cakkhunā cakkhuṃ upanibandhitvā olokenti, evaṃ āsannāni sūlāni ropāpetvā sūlesu uttāsesi. Idaṃ sandhāya evamāha.
136. 所谓第五，如王族加冕者，被加冕者指行过加冕仪式。所谓情欲如驴般放荡，谓在欲界中被欲念如驴般驱使和控制。所谓游牧群体动荡，是指民族地域稳定状态遭破坏而变化。王家事务，关乎王王应行的职责事宜。众人常言“在这些方面我也参与、我也有所为”。商贾经营生意，此处特指有商贾来往之义。据说此皇王每天三次亲近世尊侍奉，每次进出间隔频繁。与其关联的随从兵士众多且强大。某日五百盗贼密谋说：“此王力弱却常常去侍奉那比库果德玛，我们趁其不备，夺回王国。”他们隐藏在树林里。众王皆积福深厚。其间一人偷偷告知国王，国王带领大军包围树林，将所有盗贼全部缚拿，从树林一路押送至城门，彼此以眼相视，像互相系住眼睛般，随后设置尖桩，令盗贼们攀上桩顶。这正是如是叙述。
Atha satthā cintesi – ‘‘sacāhaṃ vakkhāmi, ‘mahārāja, mādise nāma sammāsambuddhe dhuravihāre vasante tayā evarūpaṃ dāruṇaṃ kammaṃ kataṃ, ayuttaṃ te kata’nti, athāyaṃ rājā maṅku hutvā santhambhituṃ na sakkuṇeyya, pariyāyena dhammaṃ kathentasseva me sallakkhessatī’’ti dhammadesanaṃ ārabhanto taṃ kiṃ maññasītiādimāha. Tattha saddhāyikoti saddhātabbo, yassa tvaṃ vacanaṃ saddahasīti attho. Paccayikoti tasseva vevacanaṃ, yassa vacanaṃ pattiyāyasīti attho. Abbhasamanti ākāsasamaṃ. Nippothento āgacchatīti pathavitalato yāva akaniṭṭhabrahmalokā sabbe satte saṇhakaraṇīyaṃ tiṇacuṇṇaṃ viya karonto pisanto āgacchati.
于是世尊思惟道：“我将宣说此语：‘尊敬的王，请听闻，在名为正法寺的佛法道场，有如来在世，当地曾有如此严重恶业，量不可计。此恶业之深重，使你这王若软弱无能，便难以镇压乱事。然我将以法导正你，助你坚定无动摇。’开始说法时，世尊先以信服者为根基。所谓信者，即能够信解我言者也。所谓依止，即紧密依赖此言不舍。世尊如广大虚空般明净无垢，似从地下至最高天梵界各层诸众生般聚集般集大地细尘芒草，众生纷纷集会听闻其法音，如此情形。
Aññatra dhammacariyāyāti ṭhapetvā dhammacariyaṃ aññaṃ kātabbaṃ natthi, dasakusalakammapathasaṅkhātā dhammacariyāva kattabbā, bhanteti – samacariyādīni tasseva vevacanāni. Ārocemīti ācikkhāmi. Paṭivedayāmīti jānāpemi. Adhivattatīti ajjhottharati. Hatthiyuddhānīti nāḷāgirisadise hemakappane nāge abhiruyha yujjhitabbayuddhāni. Gatīti nipphatti. Visayoti okāso, samatthabhāvo vā. Na hi sakkā tehi jarāmaraṇaṃ paṭibāhituṃ . Mantino mahāmattāti mantasampannā mahosadhavidhurapaṇḍitādisadisā mahāamaccā. Bhūmigatanti mahālohakumbhiyo pūretvā bhūmiyaṃ ṭhapitaṃ. Vehāsaṭṭhanti cammapasibbake pūretvā tulāsaṅghāṭādīsu laggetvā ceva niyyuhādīsu ca pūretvā ṭhapitaṃ. Upalāpetunti aññamaññaṃ bhindituṃ. Yathā dve janā ekena maggena na gacchanti evaṃ kātuṃ.
除正法修行外别无所为，谓行十善业道集聚的正法行为。所谓教诲，即传授之意。所谓使人知晓，即教诲分明。所谓流传，即后人承继。所谓兵械战斗，是指本地山区内荷载黄金的船只遭遇巨蟒袭击，须进行殊死搏斗。所谓完成，即终结结局。所谓场所，即空间或环境。以此为由，人不能违抗老死。所谓谋士大臣者，即谋略睿智、善于治国、运用良方的贤人。所谓入地者，比喻填满大地者。准备皮革制品、天平、袈裟等充分供应妥当。所谓装碎，即互相弄破，譬如两人不同路而行，不可共行。
Nabhaṃ āhaccāti ākāsaṃ pūretvā. Evaṃ jarā ca maccu cāti idha dveyeva pabbatā gahitā, rājovāde pana ‘‘jarā āgacchati sabbayobbanaṃ vilumpamānā’’ti evaṃ jarā maraṇaṃ byādhi vipattīti cattāropete āgatāva. Tasmāti yasmā hatthiyuddhādīhi jarāmaraṇaṃ jinituṃ na sakkā, tasmā. Saddhaṃ nivesayeti saddhaṃ niveseyya, patiṭṭhāpeyyāti. Pañcamaṃ.
所谓击空，即充满天空。由此得无常老死含义。此处两山峦耸立，其间国王却作说：“老去之事降临，诸病痛枯萎倍增”，如此衰老、死亡、疾患的征兆俱至。由此看出，因无力克服以兵械战斗等老死难关，故当坚定信心，必须坚定信念，持守之意。此为第五。
Tatiyo vaggo. · 第三品。
Iti sāratthappakāsiniyā · 如是，在《显明要义》中，
Saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya
此为《相应部注疏》。
Kosalasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《国萨拉相应》注释完毕。