3. Suññatavaggo · 3. 空品复注
3. Suññatavaggo三、空品
1. Cūḷasuññatasuttavaṇṇanā一、小空经注释
§176
176.Kālaparicchedaṃkatvāti samāpajjantehi nāma kālaparicchedo kātabbo. Thero pana bhagavato vattakaraṇatthaṃ kālaparicchedaṃ karoti, ‘‘ettake kāle vītivatte idaṃ nāma bhagavato kātabba’’nti. So tatthakaṃyeva samāpattiṃ samāpajjitvā vuṭṭhāti, taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘kālaparicchedaṃ katvā’’ti. Suññatāphalasamāpattiṃ appetvāti etena itare, ‘‘na sotāpannasakadāgāmī phalasamāpattiṃ samāpajjantī’’ti vadanti, taṃ vādaṃ paṭisedheti. Suññatoti attasuññato ca niccasuññato ca saṅkhārā upaṭṭhahiṃsu. Sekkhānañhi suññatāpaṭivedho pādesiko subhasukhasaññānaṃ appahīnattā, tasmā so thero suññatākathaṃ sotukāmo jāto. Dhurena dhuraṃ paharantena viyāti rathadhurena rathadhuraṃ paharantena viya katvā ujukameva suññatā…pe… vatthuṃ na sakkāti yojanā. Ekaṃ padanti ekaṃ suññatāpadaṃ.
关于“划分时节”的说法是指，应当由行为人进行时节划分。长老则是为了世尊的教导而作时节划分，他说：“此时应当断除此事，这就是世尊所应行的。”他完成了该处的止息至断尽之相后起行，因此有“划分时节”的说法。说此者是因他完成了空果的止息相，因此其他人说“无论是初果圣者或不还果圣者皆不具止息相”，是反对这个说法。空指的是本体的空，常寂的空，是存在法的空。受学者所证的空，能断除脚足等诸根，是正善乐境的别相，因此该长老因希求阐述空的义理而生发这种说法。如耕地者以犁犁土，如车轴以轮轴推动，划分之义正如是，故不能以华里数计度空境。一字即一空字。
Pubbepāhantiādinā bhagavā paṭhamabodhiyampi attano suññatāvihārabāhullaṃ pakāsetīti dassento ‘‘paṭhamabodhiyampī’’ti āha. Ekotiādi therassa suññatākathāya bhājanabhāvadassanatthaṃ. Sotunti aṭṭhiṃ katvā manasi katvā sabbacetasā samannāharitvā sotumpi. Uggahetumpiti yathābhūtaṃ dhammaṃ dhāraṇaparipucchāparicayavasena hadayena uggahitaṃ suvaṇṇabhājane pakkhittasīhavasā viya avinaṭṭhe kātumpi. Kathetumpīti vitthārena paresaṃ dassetumpi sakkā. Tatthāti migāramātupāsāde. Kaṭṭharūpapotthakarūpacittarūpavasena katāti thambhādīsu uttiritvā katānaṃ kaṭṭharūpānaṃ, niyyūhādīsu paṭimāvasena racitānaṃ potthakarūpānaṃ, sittipasse cittakammavasena viracitānaṃ cittarūpānañca katā niṭṭhapitā. Vessavaṇamandhātādīnanti paṭimārūpena katānaṃ vessavaṇamandhātusakkādīnaṃ. Cittakammavasenāti ārāmādicittakammavasena. Saṇṭhitampīti avayavabhāvena saṇṭhitaṃ hutvā ṭhitampi. Jiṇṇapaṭisaṅkharaṇatthanti jiṇṇānaṃ niyyūhakūṭāgārapāsādāvayavānaṃ abhisaṅkharaṇatthāya tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne rahassasaññāṇena ṭhapitaṃ. ‘‘Paribhuñjissāmī’’ti tasmiṃ tasmiṃ kicce viniyuñjanavasena paribhuñjitabbassa. Etaṃ vuttanti, ‘‘ayaṃ migāramātupāsādo suñño’’tiādikaṃ vuttaṃ.
世尊以“初得觉悟处”等开示，善明示其深邃的空处修持，称为“初得觉悟处”等。此内涵是说此空乃长老等修学善法之显现。所谓“断”即思惟断尽，心中彻底清净具足一切善根，也就是断除。所谓“举起”，是心身正遍持而彻知法义，譬如金色的佛像庄严，狮子披毛，保持未坏损之完美。所谓“阐明”，是以广博言辞示现他人。此处所说即是郁单母母所建安处。利器之形、器皿之形、心之形，依木材等作器皿、雕塑，抹饰、心意作工等因素皆成完整之造作。提及贝萨瓦那山与旃蹉多等，是作塔之仿制品。心力造作之义指园林等心力作物建成。所谓“维持”，是指依部分而成立且永恒堪立。所谓“陈列陈设”，是指古时用来安放供品的房舍与台阶等结构，安置于各处且隐秘用来供养。此谓“应当供养”，在各事中以适宜机用加以供养。此即所谓“此郁单母母建安处为空”。
Niccanti sabbakālaṃ rattiñca divā ca. Ekabhāvaṃ ekaṃ asuññatanti paccatte upayogavacanaṃ, ekattaṃ eko asuññatoti attho. Gāmoti pavattanavasenāti gehasannivesavīthicaccarasiṅghāṭakādike upādāya gāmoti lokuppattivasena. Kilesavasenāti tattha anunayapaṭighavasena. Eseva nayoti iminā ‘‘pavattavasena vā kilesavasena vā uppannaṃ manussasañña’’nti imamatthaṃ atidisati. Ettha ca yathā gāmaggahaṇena gharādisaññā saṅgahitā, evaṃ manussaggahaṇena itthipurisādisaññā saṅgahitā. Yasmā rukkhādike paṭicca araññasaññā tattha pabbatavanasaṇḍādayo antogadhā, tasmā tattha vijjamānampi taṃ vibhāgaṃ aggahetvā ekaṃ araññaṃyeva paṭicca araññasaññaṃ manasi karoti. Otaratīti anuppavisati. Adhimuccatīti nicchinoti. Pavattadarathāti tathārūpāya passaddhiyā abhāvato oḷārikadhammappavattisiddhā darathā. Kilesadarathāti anunayapaṭighasambhavā kilesadarathā. Dutiyapadeti ‘‘ye assu darathā manussasaññaṃ paṭiccā’’ti imasmiṃ pade. Manasikārasantatāya, – ‘‘nāyaṃ pubbe viya oḷārikā, dhammappavattī’’ti saṅkhāradassanadarathānaṃ sukhumatā sallahukatā ca caritatthāti āha ‘‘pavattadarathamattā atthī’’ti.
恒常指昼夜无异。统一或称整体之义，即一即无空。村落指居住宅舍及所围绕街巷及市场等地域的总称，属于世法中人口集聚之义。所谓烦恼，是指由非礼有漏之心境所产生的恼与瞋恨等。引申说法谓由世间烦恼与流转而生的“人我见”，泛指世人所执的人身我相等。又如树木等引发对森林的认知，森林包含山林树木，因此即便尚未进入该部分，也能由旁及的认知汇聚而生起对森林的概念，故此处被称为“不进入”。所谓断绝是指内心停止。所谓流转速度，是指由烦恼或非烦恼的身心流转动态而生之速度。什么是烦恼速度，则为由不善心根造成。第二之义为：“那些无流转速度尚有人见者。”耐心粗细以连续心念作说，谓“流转速度说义有其意义”。
Yaṃ kilesadarathajātaṃ, taṃ imissā darathasaññāya na hotīti yojanā. Pavattadarathamattaṃ avasiṭṭhaṃ hoti, vijjamānameva atthi idanti pajānātīti yojanā. Suññatā nibbattīti suññatanti pavatti. Suññatā sahacaritañhi suññaṃ, idha suññatāti vuttā.
由烦恼速度所生之法，绝非称为“见此存在于他方”的我执的话语。专指流转速度，即显现但尚未灭绝之存在，这就是所谓认识。空法之发生，即为流转之相。空法与伴随相互对应，在此处就称为空。
§177
177.Assāti bhagavato evaṃ idāni vuccamānākārena cittappavatti ahosi. Accantasuññatanti ‘‘paramānuttara’’nti vuttaṃ arahattaṃ desessāmīti. Araññasaññāya visesānadhigamanatoti, ‘‘araññaṃ arañña’’nti manasikārena jhānādivisesassa adhigamābhāvato, ‘‘pathavī’’ti manasikārena visesādhigamanato. Idāni tamevatthaṃ upamāya vibhāvetuṃ ‘‘yathā hī’’tiādi vuttaṃ. Evaṃ santeti evaṃ vapite sāliādayo sampajjanti. Dhuvasevananti niyatasevanaṃ pārihāriyakammaṭṭhānaṃ. Paṭiccāti ettha ‘‘sambhūta’’nti vacanaseso icchitoti āha ‘‘paṭicca sambhūta’’nti. Pathaviṃ paṭicca sambhūtā hi saññāti.
“到来”意指世尊此时意思状态如是现起。所谓至高寂灭，即称极致之无上法，显示为阿拉汉果的德相。林中相忆起，究竟了知林相无常，则以“森林如森林”喻，庄严无缺。如米粒等实物散布明显。所谓“常往”，指固定习惯性进出，利于禅修的固定场所。所谓“缘起”，即指依缘所生，而非自体生起，称为“缘生”。正所谓“依缘生”即“缘起”，土壤为其缘所生的记忆。
Pathavīkasiṇeso pathavīsaññī hoti, na pakatipathaviyaṃ. Tassāti pathavīkasiṇassa. Tehīti gaṇḍādīhi. Suṭṭhu vihatanti yathā valīnaṃ lesopi na hoti, evaṃ sammadeva ākoṭitaṃ. Nadītaḷākādīnaṃ tīrappadeso udakassa ākaraṭṭhena kūlaṃ, unnatabhāvato uggataṃ kūlaṃ viyāti ukkūlaṃ, bhūmiyā uccaṭṭhānaṃ. Vigataṃ kūlanti vikkūlaṃ, nīcaṭṭhānaṃ. Tenāha ‘‘uccanīca’’nti. Ekaṃ saññanti ekaṃ pathavītisaññaṃyeva.
因随土色的不同，识土的种类也异，并非一律同土。土色不同即区分不同土识。其差别乃由土地地貌所生。如山冈等，称“丘陵与平地”，水边岸边分别为岸边、崖边与山坡，山地隆起又称高地或低地。故称“高处与低处”。此即对土地识的分别识别。
§182
182. Satipi saṅkhāranimittavirahe yādisānaṃ nimittānaṃ abhāvena ‘‘animitta’’nti vuccati, tāni dassetuṃ, ‘‘niccanimittādivirahito’’ti vuttaṃ. Catumahābhūtikaṃ catumahābhūtanissitaṃ. Saḷāyatanapaṭisaṃyuttaṃ cakkhāyatanādisaḷāyatanasahitaṃ.
182. 由念处缘行所生起的诸缘相缘散离等各种缘相的缺失，被称为“无相”。为了表明此义，说是“离常有诸相等”。此处缘起于四大，以四大为依止。与六根相应，特别依止于眼根及其他六根。
§183
183.Vipassanāya paṭivipassananti dhammānañca puna vipassanaṃ. Idhāti attano paccakkhabhūtayathādhigatamaggaphalaṃ vadatīti āha – ‘‘ariyamagge ceva ariyaphale cā’’ti. Upādisesadarathadassanatthanti sabbaso kilesupadhiyā pahīnāya khandhopadhi avisiṭṭhā, tappaccayā darathā upādisesadarathā, taṃ dassanatthaṃ. Yasmā visayato gāmasaññā oḷārikā, manussasaññā sukhumā, tasmā manussasaññāya gāmasaññaṃ nivattetvā. Yasmā pana manussasaññāpi sabhāgavatthupariggahato oḷārikā, sabhāgavatthuto araññasaññā sukhumā, tasmā araññasaññāya manussasaññaṃ nivattetvā. Pathavīsaññādinivattane kāraṇaṃ heṭṭhā suttantaresu ca vuttameva. Anupubbenāti maggappaṭipāṭiyā. Niccasārādīnaṃ sabbaso avatthutāya accantameva suññattā accantasuññatā.
183. 对于内观，即反观诸法，称为观察。这里所谓自身亲证之道果，谓“四圣谛及圣果”。所谓欲断尽烦恼根本，止息形色蕴依，显示烦恼根本灭除之义。由於外境有乡村感、柏叶感，内境有人间感细微，故以人间感而却转回乡村感。又以人间感虽有所属物，此所属物却为林中感细微，故以林中感复却转回人间感。土地感等复还之因，於诸下三经文亦有相似说。所谓分阶段，此即修行道理。对常住境界等，完全证明其虚空实性况，谓极致空无，极致虚无。
§184
184.Suññataphalasamāpattinti suññatavimokkhassa phalabhūtattā, suññatānupassanāya vasena samāpajjitabbattā ca suññataphalasamāpattinti laddhanāmaṃ arahattaphalasamāpattiṃ. Yasmā atīte paccekasambuddhā ahesuṃ, anāgate bhavissanti, idāni pana buddhasāsanassa dharamānattā paccekabuddhā na vattanti, tasmā paccekabuddhaggahaṇaṃ akatvā, ‘‘etarahipi buddhabuddhasāvakasaṅkhātā’’icceva vuttaṃ. Na hi buddhasāsane dharante paccekabuddhā bhavanti. Sesaṃ suviññeyyameva.
184. 空果的成就者，谓由空解脱所得之果，及由空的观照而自在进入者。此成就谓阿拉汉成就。过去曾有辟支佛，未来还会有，但当前佛法弘扬时，则无辟支佛出现，故不将辟支佛列入佛弟子中，故称为“此间尚有佛佛弟子名分者”。在现行佛法中，不有辟支佛存在，剩说深明了。
Cūḷasuññatasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā. · 《小空经注释》的隐义阐明完毕。
2. Mahāsuññatasuttavaṇṇanā二、大空经注释
§185
185.Chavivaṇṇenaso kāḷo, na nāmena. Palālasanthāroti ādīnīti ādi-saddena kocchacimilikākaṭasārādīnaṃ gahaṇaṃ. Gaṇabhikkhūnanti gaṇabandhanavasena bhikkhūnaṃ.
185. 比喻时间以颜色暗淡而言黑，也非名称。所谓枯枝聚集等用“始”字，表示包括破碎枯枝等聚集。所谓众比库，谓比库依众结合成群。
Yadi saṃsayo nāma natthi, ‘‘sambahulā nu kho’’ti idaṃ kathanti āha ‘‘vitakkapubbabhāgā’’tiādi. Tattha vitakko pubbabhāgo etissāti vitakkapubbabhāgā, pucchā. Sā ‘‘sambahulā no ettha bhikkhūviharantī’’ti vacanaṃ, vitakko pana ‘‘sambahulā nu kho idha bhikkhū viharantī’’ti iminā ākārena tadā bhagavato uppanno cittasaṅkappo, tassa parivitakkassa tabbhāvajotanoyaṃ nu-kāro vuttoti dassento āha – ‘‘vitakkapubbabhāge cāyaṃ nu-kāro nipātamatto’’ti. Kiñcāpi gacchanto disvā, ‘‘sambahulā no ettha bhikkhū viharantī’’ti pucchāvasena bhagavatā vutto, atha kho ‘‘na kho, ānanda, bhikkhu sobhati saṅgaṇikārāmo’’tiādi (ma. ni. 3.185) uparidesanāvasena matthakaṃ gacchante avinicchito nāma na hoti, atha kho visuṃ vinicchito eva hoti, disvā nicchinitvāva kathāsamuṭṭhāpanatthaṃ tathā pucchati. Tathā hi vuttaṃ – ‘‘jānantāpi tathāgatā pucchantī’’ti (pārā. 16). Tenāha ‘‘ito kirā’’tiādi.
若问是否有疑惑，人们说“是否众多？”即问“先行念头部分”。此处“念头”谓开始部分，询问意思。回答曰“无此众多既逗留比库中之念头”。念头则说“是否真有众多比库逗留？”由此引发当时世尊生起思惟，意为对此念头反思，表明此念头的否定行为。也说“此念头之开始是否因否？”希冀指出祛疑之义。且当时观察看到“无此众多比库逗留”故说道。世尊所问，是为启发了解，故言“安那答，非也，比库应当谦和”。此类启示令染污未清之心得净，观察后决断，发起对话，知晓即使如来亦发问。世尊言辞所示，亦为教化众生。
Yathā nadīotiṇṇaṃ udakaṃ yathāninnaṃ pakkhandati, evaṃ sattā dhātuso saṃsandanti, tasmā ‘‘gaṇavāso nadīotiṇṇaudakasadiso’’ti vuttaṃ. Idāni tamatthaṃ vitthārato dassetuṃ – ‘‘nirayatiracchānayonī’’tiādi vuttaṃ. Kuruvindādinhānīyacuṇṇāni saṇhasukhumabhāvato nāḷiyaṃ pakkhittāni nirantarāneva tiṭṭhantīti āha – ‘‘cuṇṇabharitā nāḷi viyā’’ti. Sattapaṇṇāsa kulasatasahassānīti sattasatasahassādhikāni paññāsa kulānaṃyeva satasahassāni, manussānaṃ pana vasena satta koṭiyo tadā tattha vasiṃsu.
比喻人渡过河水，水如饮料般流动，众生亦因缘聚合。故说“众居如水过河”。现在为深入说明本义，又说“无差别蔽产”。如鹤群饮水与细盐沙聚集，白银成片聚集，细竹叶常立不动，据说“沙满竹筒生细沙”。七十五万个家族之数，于五十姓族中之百千亦如是，人类历时曾达七千万，居此处。
Tato cintesi, kathaṃ? Kāmañcāyaṃ lokapakati, mayhaṃ pana sāsane ayuttova soti āha – ‘‘mayā’’tiādi. Dhammanti sabhāvasiddhaṃ. Saṃvegoti sahottappañāṇaṃ vuccati. Na kho panetaṃ sakkā gilānupaṭṭhānaovādānusāsaniādivasena samāgamassa icchitabbattā. Gaṇabhedananti gaṇasaṅgaṇikāya vivecanaṃ.
于是思惟：如何是也？凡欲界众生，按照世间惯例，但在我所教之法中，则不适合使用“我有”等说，谓之“我”等。所谓“法”，是指诸法皆由因缘而成。“受愤”一词，则称为惭愧智慧。然此处并非因疫患病而施教诫劝导、吩咐聚会之缘。所谓“会众之别”，乃指对团体成员名称的辨别区别。
§186
186.Kataparibhaṇḍanti pubbe katasaṃvidhānassa cīvarassa vuttākārena paṭisaṅkharaṇaṃ. Noti amhākaṃ. Anattamanoti anārādhitacitto.
“以何分别恶意”者，谓先前所穿着的僧衣因喻故而贬损回忆之事。说“非为我等”者，指心无讨厌之意。
Sakagaṇena sahabhāvato saṅgaṇikāti āha ‘‘sakaparisasamodhāna’’nti. Gaṇoti pana idha janasamūhoti vuttaṃ ‘‘nānājanasamodhāna’’nti. Sobhati yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamānato. Kāmato nikkhamatīti nikkhamo, evaṃ nikkhamavasena uppannaṃ sukhaṃ. Gaṇasaṅgaṇikākilesasaṅgaṇikāhi pavivitti paviveko. Pavivekavasena uppannaṃ sukhaṃ. Rāgādīnaṃ upasamāvahaṃ sukhaṃ upasamasukhaṃ. Maggasambodhāvahaṃ sukhaṃ sambodhisukhaṃ. Nikāmetabbassa, nikāmaṃ vā lābhī nikāmalābhī. Nidukkhaṃ sukheneva labhatīti adukkhalābhī. Kasiraṃ vuccati appakanti āha – ‘‘akasiralābhīti vipulalābhī’’ti.
与“诸众”共存共处者，称为“同会集聚”者。所谓会众，指人群集合，谓之多种人群之结合。其举措合乎往昔所习之法于是适当。谓“欲出”则是离去，“出离”于出离境界而由此生起之安乐。会众之别与心念污秽之别相对。因隔绝杂染所以与同会有别。由隔离而生之乐。此乐可使欲望等烦恼得以平息，此平息之乐为安和乐。由对此道之证悟，可获得觉悟乐。是已应舍得，而有所得与所得之所舍。以无苦得善乐者谓为非苦乐得。谓少者称为少得，谓无边者称为广大得。
Sāmāyikanti samaye kilesavimuccanaṃ accantamevāti sāmāyikaṃ ma-kāre a-kārassa dīghaṃ katvā. Tenāha – ‘‘appitappitasamaye kilesehi vimutta’’nti. Kantanti aṅgasantatāya ārammaṇasantatāya ca kamanīyaṃ manorammaṃ. Asāmāyikaṃ accantavimuttaṃ.
所谓“常有”，指在正法中修行者除覆蔽烦恼外已获自在解脱者，为极上解脱。以长作相，故称为常有。由此方言：“于苦乐时常得解脱”。所谓痛苦者，指由于身心丛聚和爱念而起之分别好恶。非常有者，谓得于非正法境界中解脱为极上解脱。
Ettāvatātiādinā saṅgaṇikārāmassa visesādhigamassa antarāyikabhāvaṃ anvayato byatirekato ca saha nidassanena dasseti. Tattha sā duvidhā antarāyikatā vodānadhammānaṃ anuppattihetukā, saṃkilesadhammānaṃ uppattihetukā ca.
以上及其他者，皆示会众修行场所特征中间障碍之差别，兼有对立且举例说明。此中障碍分两类：其一为无障碍行，不得成就法；其二为染污障碍，令法难生起之障碍。
Te paṭhamaṃ ‘‘saṅgaṇikārāmo’’tiādinā vibhāvetvā itaraṃ vibhāvetuṃ, ‘‘idāni dosuppattiṃ dassento’’tiādi vuttaṃ. ‘‘Aṭṭhiñca paṭicca nhāruñca paṭicca cammañca paṭicca maṃsañca paṭicca ākāso parivārito rūpantveva saṅkhaṃ gacchatī’’tiādīsu (ma. ni. 1.306) viya idha rūpasaddo karajakāyapariyāyoti ‘‘rūpanti sarīra’’nti āha. ‘‘Nāhaṃ, ānanda…pe… domanassupāyāsā’’ti kasmā vuttaṃ? Nanu kāye ca jīvite ca anapekkhacittānaṃ āraddhavipassakānampi asappāyavajjanasappāyasevanavasena kāyassa pariharaṇaṃ hotīti? Saccaṃ, taṃ pana yo kallasarīraṃ nissāya dhammasādhanāya anuyuñjitukāmo hoti, tasseva dhammasādhanatāvasena. Dhammasādhanabhāvañhi apekkhitvā asappāyaṃ vajjetvā sappāyavasena posetvā suṭṭhutaraṃ hutvā anuyuñjanato kāyassa pariharaṇaṃ, na so kāye abhirato nāma hoti paccavekkhaṇāyattattā apekkhāya vinoditabbo tādisoti. Upāligahapatinoti etthāpi ‘‘dasabalasāvakattupagamanasaṅkhātenā’’ti ānetvā yojetabbaṃ.
他们先析明“会众修行场所”等，进而分别他事，谓：“如今难产生恶”，等语已陈。有言：“以骨及肉、血、毛及空气合围之处，如同钟形体，谓此形体即身体”，世尊语：“我阿难……对心生忧闷苦恼乏力”等，缘何言此？岂非于身与命并不忧虑之根本修习者，由于对身心废弃难为者，亦当以正念修习修持身体之护，于真如修习无难而安养以善法，则能守护身躯也。身躯得以护持，乃因其深念修学善法，经持善行所致。非为嗜好身躯，反当令其于观照时得清净无染，遣散杂念。谓此理当受观照者是也。此称“比库舍利迦波提那”，又言“得具十力的弟子身份”者，乃需依此而调御之。
§187
187. Mahākaruṇāvasena parivutāya parisāya majjhe nisinnopi ekantavivekajjhāsayattā ekakova. Etena satthuno pavivittassa pavivekattena vivittataṃ dasseti. Rūpārūpapaṭibhāganimittehi nivattanatthaṃ ‘‘rūpādīnaṃ saṅkhatanimittāna’’nti vuttaṃ. Ativiya santatarapaṇītatamabhāvena visesato sinoti bandhatīti visayo, so eva sasantatipariyāpannatāya ajjhattaṃ. Kiṃ pana tanti āha – ‘‘suññatanti suññataphalasamāpatti’’nti. Upadhivivekatāya asaṅkhatā dhātu idha vivekoti adhippetoti āha – ‘‘vivekaninnenā’’tiādi. Bhaṅgamattampi asesetvā āsavaṭṭhāniyānañca dhammānaṃ tattha vigatattā tesaṃ vasena vigatantena, evaṃbhūtaṃ tesaṃ byantibhāvaṃ pattanti pāḷiyaṃ ‘‘byantibhūtenā’’ti vuttaṃ. Uyyojanaṃ vissajjanaṃ, taṃ etassa atthi, uyyojeti vissajjetīti vā uyyojanikaṃ. Yasmā na sabbakathā uyyojanavaseneva pavattati, tasmā vuttaṃ ‘‘uyyojanikapaṭisaṃyutta’’nti.
187. 世尊以广大慈悲心环绕的僧团之中，即使坐在其中，专注于单一的独处观念，也如独自一人。由此，示现出世尊隐居孤立的孤独特质。因缘归于形色的相对性与缘起关系中回转，故云「形等聚合之缘起」者。尤因其恒常的清净纯洁性，特别对缚的概念起拘束作用，所涉范畴正是从内心彻底贯通而生的恒常性。至于所谓“空”，即是「空果之究竟入灭」的境界。因缘离别的独处性尚未具足恒量状态时谓之此独处。乃言「因缘之空」，谓此处特指缘起要素的空。放弃无明与烦恼、断绝烦恼根本的法，故谓之「无净灭」；由此灭除烦恼的相状及法的境界，称为「灭尽者」之生起状态。所谓「放下与断绝」，谓此具备此状态。因非一切说法皆以此放下断绝为起点，故谓之「与放下相应」者。
Telapākaṃ gaṇhanto viyāti yathā telapāko nāma paricchinnakālo na atikkamitabbo, evaṃ attano samāpattikālaṃ anatikkamitvā. Yathā hi kusalo vejjo telaṃ pacanto taṃ taṃ telakiccaṃ cintetvā yadi vā patthinnapāko, yadi vā majjhimapāko, yadi vā kharapāko icchitabbo, tassa kālaṃ upadhāretvā pacati, evaṃ bhagavā dhammaṃ desento veneyyānaṃ ñāṇaparipākaṃ upadhāretvā taṃ taṃ kālaṃ anatikkamitvā dhammaṃ desetvā parisaṃ uyyojento ca vivekaninneneva cittena uyyojeti. Dve pañcaviññāṇānipi tadabhinīhatamanoviññāṇavasena nibbānaninnāneva. Buddhānañhi saṅkhārānaṃ suṭṭhu pariññātatāya paṇītānampi rūpādīnaṃ āpāthagamane pageva itaresaṃ paṭikūlatāva supākaṭā hutvā upaṭṭhāti, tasmā ghammābhitattassa viya sītajalaṭṭhānaninnatā nibbānaninnameva cittaṃ hoti, tassa ativiya santapaṇītabhāvato.
取油熟炼以为例，如油的熬炼注重不过火候，正如世尊演说佛法深入细致，依据弟子根机授时授量，不超越其领悟的成熟时机。正如巧医生熬炼油时，先思虑所需之色相与程度、是否生熟或半熟、是否微苦，依时按部就班地熬炼一样。世尊根据听法者的智慧圆熟、理解成熟之时，讲授觉悟法，先示方法，后续引导教化，以觉察断除五蕴依他起的烦恼。佛陀观察法门深刻圆熟，对诸色因缘分别了然，故其心似寒冷水洗净般安住涅槃入灭境界。此境极其安乐与清净。
§188
188.Ajjhattamevāti idha jhānārammaṇaṃ adhippetanti āha ‘‘gocarajjhattamevā’’ti. Idha niyakajjhattaṃ suññataṃ. Apaguṇapādakajjhānañhi ettha ‘‘niyakajjhatta’’nti adhippetaṃ vipassanāvisesassa adhippetattā, niyakajjhattaṃ nijjīvanissattataṃ, anattatanti attho. Asampajjanabhāvajānanenāti idāni me kammaṭṭhānaṃ vīthipaṭipannaṃ na hoti, uppathameva pavattatīti jānanena.
188. 云“内缘自在”，指这里之禅定所依的境界，此称为“境界自在”。所依之净空禅被称为“境界自在”，意指顺其自然、本性不中断、非我。因无觉知而无知是此时的禅修行处，意指念修行阵地尚未展开，刚开始起作用。
Kasmā panettha bhagavatā vipassanāya eva pādake jhāne avatvā pādakajjhānaṃ gahitanti āha – ‘‘appaguṇapādakajjhānato’’tiādi. Na pakkhandati sammā na samāhitattā. So pana ‘‘ajjhattadhammā mayhaṃ nijjaṭā nigumbā hutvā na upaṭṭhahanti, handāhaṃ bahiddhādhamme manasi kareyyaṃ ekaccesu saṅkhāresu upaṭṭhitesu itarepi upaṭṭhaheyyumevā’’ti parassa…pe… manasi karoti. Pādakajjhānavasena viya sammasitajjhānavasenapi ubhatobhāgavimutto hotiyevāti āha – ‘‘arūpasamāpattiyaṃ nu kho kathanti āneñjaṃ manasi karotī’’ti. Na me cittaṃ pakkhandatīti mayhaṃ vipassanācittaṃ vīthipaṭipannaṃ hutvā na vahatīti. Pādakajjhānamevāti vipassanāya pādakabhūtameva jhānaṃ. Punappunaṃ manasi kātabbanti punappunaṃ samāpajjitabbaṃ vipassanāya tikkhavisadatāpādanāya. Avahante nipuṇābhāvena chedanakiriyāya appavattante. Samāpajjitvā vipassanāya tikkhakammakaraṇaṃ samathavipassanāvihārenāti āha – ‘‘kammaṭṭhāne manasikāro vahatī’’ti.
为何世尊在禅定中专以观慧禅定为根本，而称其为“非不善根禅定者”等？非随意断捨，而是理智安稳。于世尊而言，内境诸法未成束缚，无须外境取念，仅智慧禅念自能遍观诸根本造作。诸禅定虽非色相之一部分，然以禅定为本质，除断内观习气，心渐净，无欲障碍。如是禅定便获得二种解脱，即离五蕴识别后超越成无余涅槃。禅定是修习与实证正见的重要根本。再次思维、反复进入修习状态，是对观慧禅修年轻菁华的锤炼过程。善巧护持法门时，内心专注不散，修慧禅定与止禅辅相成。
§189
189.Sampajjati meti vīthipaṭipattiyā pubbenāparaṃ visesābhāvato sampajjati me kammaṭṭhānanti jānanena. Iriyāpathaṃ ahāpetvāti yathā parissamo nāgacchati, evaṃ attano balānurūpaṃ tassa kālaṃ netvā pamāṇameva pavattanena iriyāpathaṃ ahopetvā. Sabbavāresūti ṭhānanisajjāsayanavāresu. Kathāvāresu pana visesaṃ tattha tattha vadanti. Idaṃ vuttanti idaṃ, ‘‘iminā vihārenā’’tiādivacanaṃ vuttaṃ.
189. 认识修习途径的阶段变化，称之“我路径具足”。如行者因力量相称，在适当之时自愿进退体验修行之法门。不同场合有不同方式修习善法，或坐卧，或行止。不同的言说法门在不同的时地各有其适用处。此即所传，谓「由此居所」等语句所表。
§190
190. Kāmavitakkādayo oḷārikakāmarāgabyāpādasabhāgāti āha – ‘‘vitakkapahānena dve magge kathetvā’’ti. Kāmaguṇesūti niddhāraṇe bhummaṃ. Kismiñcideva kilesuppattikāraṇeti tassa puggalassa kilesuppattikāraṇaṃ sandhāya vuttaṃ, aññathā sabbepi pañca kāmaguṇā kilesuppattikāraṇameva. Samudācaratīti samudācāroti āha ‘‘samudācaraṇato’’ti. So pana yasmā cittassa, na sattassa, tasmā vuttaṃ pāḷiyaṃ ‘‘cetaso’’ti. Ma-kāro padasandhikaro e-kārassa ca akāro katoti āha ‘‘evaṃ sante etanti.
190. 欲念等心伪的除灭均属情绪烦恼范畴。谓以「断除念更行此二途」，意指依止二种正道。顺欲色中之不善因缘而起烦恼者，皆是某一人执著烦恼之因。从而发起恶业。因心乃主体而非外物，故经文作「心」而非「众生」。依字义先后连接因和果，故作「以此存在乃……」字面结构。
§191
191.Anusayoti mānānusayo bhavarāgānusayo avijjānusayoti tividhopi anusayo pahīyati arahattamaggena. Vuttanayenevāti, ‘‘tato maggānantaraṃ phalaṃ, phalato vuṭṭhāya paccavekkhamāno pahīnabhāvaṃ jānāti, tassa jānanena sampajāno hotī’’ti vuttanayena.
「习气」谓意念习气，「身习气」谓存在贪欲的习气，「无明习气」谓无明的习气。此三种习气皆由阿拉汉果得灭。由经典中所说：『由此之后，证得圣道者便生起阿拉汉果，果得以后，寂灭生起、回观往昔，以了知已断，了知故而觉悟如实。』
Kusalato āyātīti āyato, so etesanti kusalāyatikā. Tenāha ‘‘kusalato āgatā’’ti. Taṃ pana nesaṃ kusalāyatikattaṃ upanissayavasena hoti sahajātavasenapīti tadubhayaṃ dassetuṃ, ‘‘seyyathida’’ntiādi vuttaṃ.
「善到」意为善法所至，因此此处称为「善到执」(善法所依的执着)。此处所说「善到」即为这些善到执的现象。此善到执有二种，一为依他生起，二为自性本有。此义以经典语句「善到已至」等得以明示。
Yasmā pana yathāvuttadhammesu keci lokiyā, keci lokuttarā; atha kasmā visesena ‘‘lokuttarā’’ti vuttanti āha – ‘‘loke uttarā visiṭṭhā’’ti. Tena lokiyadhammesu uttamabhāvena jhānādayo lokuttarā vuttā, na lokassa uttaraṇatoti dasseti. Yaṃ kiñci mahaggatacittaṃ mārassa avisayo akāmāvacarattā, pageva taṃ vipassanāya pādakabhūtaṃ suvikkhālitamalanti āha – ‘‘jānituṃ na sakkotī’’ti. Eko ānisaṃso atthi bhāvanānuyogassa sappāyadhammakathāpaṭilābho.
有些法，按经典说法，有分别属于世间法，有些属于出世法。为何特别说「出世法」？因说「世间法中最胜者即出世法」。这意谓在世间法中，禅那等因其优越品质而谓之为出世法，并非意思为在世间之外。所有大心离魔之念头所缘境，即该处的观智，对观智来说是极为清净而周密，故说「未能知晓」。此亦是修习法得利益之一因缘。
§192
192.Etadatthanti kevalassa sutassa atthāya. Sappāyāsappāyavasenāti kasmā vuttaṃ? Nanu sappāyavasena dasakathāvatthūni āgatānīti? Saccametaṃ, asappāyakathāvajjanapubbikāya sappāya kathāya vasena āgatattā ‘‘sappāyāsappāyavasena āgatānī’’ti vuttaṃ. Sutapariyattivasenāti sarūpena tattha anāgatānipi dasakathāvatthūni suttageyyādiantogadhattā, ‘‘sutapariyattivasena āgatānī’’ti vuttaṃ. Paripūraṇavasena sarūpato āgatattā imasmiṃ ṭhāne ṭhatvā kathetabbāni. Atthoti sāmaññattho.
此段解释称，此为仅依闻经教典义也。所谓利益与不利益何意？即凭利益之分类，有十种义项现前。确实如此，因利益之义先于无利益诠说而发出。因教典流转，未来时亦有十种义项及相关经文义理，故此称为「依教义周遍流转」。完备者，则依于此处所立之义而说。此“义”乃一般意义而已。
§193
193.Anuāvattantīti anuanu abhimukhā hutvā vattanti, payirupāsanādivasena anukūlayanti. Mucchanataṇhanti paccayesu mucchanākāraṃ. Taṇhāya patthanā nāma tenākārena pavattīti āha – ‘‘pattheti pavattetī’’ti. Kilesūpaddavenāti kilesasaṅkhātena upaddavena. Kilesā hi sattānaṃ mahānatthakaraṇato ‘‘upaddavo’’ti vuccanti. Attano abbhantare uppannena kilesūpaddavena antevāsino, upaddavo antevāsūpaddavo, brahmacariyassa upaddavo brahmacārupaddavoti imamatthaṃ ‘‘sesupaddavesupi eseva nayo’’ti iminā atidisati. Guṇamaraṇaṃ kathitaṃ, na jīvitamaraṇaṃ.
「随顺」意依顺，彼此转动、适应如从事礼敬等法。「灭尽渴」于此谓灭除的条件形成灭尽，此灭尽名为灭尽渴。谓「熄灭」即生起，故说「生起」。称「染污破坏」即为由烦恼所显现的破坏。因烦恼为众生大造恶因，故名为「破坏」。自身内生的污染破坏者称为「内部破坏」，或「梵行破坏」。此义承下文说「须当分别此类破坏，广述其理」。谓说的是品德上死灭，不是生命死灭。
Appalābhāti appamattakalābhī visesānaṃ. Evaṃ vuttoti yathāvuttabrahmacārupaddavo dukkhavipākataro ceva kaṭukavipākataro cāti evaṃ vutto. Ācariyantevāsikūpaddavo hi bāhirakasamayavasena vutto, brahmacārupaddavo pana sāsanavasena. Durakkhāte hi dhammavinaye duppaṭipatti na mahāsāvajjā micchābhinivesassa sithilavāyāmabhāvato; svākhyāte pana dhammavinaye duppaṭipatti mahāsāvajjā mahato atthassa bāhirabhāvakaraṇato. Tenāha ‘‘sāsane panā’’tiādi.
「获利少」谓得利稍微不足，因而分为多种类别。如是说，指出梵行破坏既为苦果、苦变果之因。而生活中老师不守戒律之伴随现象称为外在时机破坏，梵行破坏则依教法而有别。因教法与律法受破坏导致误入邪道，且难以严整修行；相反，戒律严明则可坚定正信力量。故说「在教法中」等词。
§196
196.Tasmāti idaṃ pubbaparāpekkhaṃ purimassa ca atthassa kāraṇabhāvena paccāmasananti āha ‘‘yasmā’’tiādi. Mittaṃ etassa atthīti mittavā, tassa bhāvo mittavatā, tāya. Mittavasena paṭipajjananti āha ‘‘mittapaṭipattiyā’’ti. Sapattavatāyāti etthāpi eseva nayo.
因此，这个前后承接关系，是以前边的内容和前述的意义作为原因而称为后续，故言「由‘yasmā’起之语」等。此『朋友』是此义中的朋友，是称之为朋友者，故称“朋友的状态”。他们以朋友的状态作为修行，故云『以朋友的修行』。所谓成对相应的意思，此处亦复如是。
Dukkaṭadubbhāsitamattampīti iminā pageva itaraṃ vītikkamantoti dasseti. Sāvakesu hitaparakkamanaṃ ovādānusāsanīhi paṭipajjananti āha – ‘‘tathā na paṭipajjissāmī’’ti. Āmakamattanti kulālabhājanaṃ vuccati. Nāhaṃ tumhesu tathā paṭipajjissāmīti kumbhakāro viya āmakabhājanesu ahaṃ tumhesu kevalaṃ jānāpento na paṭipajjissāmi. Niggaṇhitvāti nīharitvā. Lokiyaguṇāpi idha sārotveva adhippetā lokuttaraguṇānaṃ adhiṭṭhānabhāvato. Sesaṃ suviññeyyameva.
这里仅以恶业和恶言为例，借此显示他处的轻罪过失。他们依止于弟子们利益向前行善的劝诫训诲，故言『我等亦当如是行』。所谓『呕恶』是比喻为亲族中的令人不悦的食物。若说‘我不如此行’，则如埋伏匠人之言于不悦的食物间，我只是心知其非而不愿行。所谓『压藏』是指隐藏、收敛。这里世间的德性虽然显露，但因具备超世间品德的坚固决心而强化之。余下的部分，则应细心体会。
Mahāsuññatasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā. · 《大空经注释》的隐义阐明完毕。
3. Acchariyabbhutasuttavaṇṇanā三、希有未曾有经注释
§197
197. Vibhattipatirūpakā ca nipātā hontīti yathārahaṃ taṃtaṃvibhattiatthadīpakā, idha paccattavacano yatrasaddo, hisaddo hetuattho, nāmasaddo acchariyattho, padattayassa pana acchariyatthaniddiṭṭhatāya ‘‘acchariyatthe nipāto’’ti vuttaṃ. Ekaṃsato panetaṃ padattayaṃ. Tathā hi vakkhati, ‘‘yatrāti nipātavasena anāgatavacana’’nti. Papañcasaddo heṭṭhā vutto. Chinnavaṭumeti iminā sabbakilesavaṭṭassa akusalakammavaṭṭassa ca chinnattā vipākavaṭṭassa ca upari vakkhamānattā āha – ‘‘vaṭumanti kusalākusalakammavaṭṭaṃ vuccatī’’ti. Nipātavasena yatrasaddayogena. Anāgatavacananti idaṃ anāgatavacanasadisattā vuttaṃ. Anāgatatthavācī hi anāgatavacanaṃ, attho cettha atītoti. Anussarīti idaṃ anussaritabhāvaṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘na anussarissatī’’ti saddapayogassa atītavisayattā. Yadā pana tehi bhikkhūhi yā kathā pavattitā, tato pacchāpi bhagavato tesaṃ buddhānaṃ anussaraṇaṃ hotiyeva.
所谓分解词助词，也称作助词，是有正当和充分说明本词义的。这一点，比喻为朝传暮报，拆解解释语义之妙。此处的指称语，是关键语，表原因或称谓，名词号称词时的惊异义称谓为『惊异助词』。此对的两个词，是一个助词组合。这里说“yatrā”作为助词，是指未来语气。次一行提出，“混乱词”作为下位语出现。所谓断除轮回，借此断除一切烦恼、造作、果报的轮回说法。称为“轮”，是善恶造作轮回与果报轮回上面的通称。借助助词，因和未来语气作用。所谓“未来语”，谓有未来意义的词语。因为未来意义词汇本质是未来意义，故言未来之意。所谓“回忆”，即回忆意境，说明“不复忆念”，是一种辞句的过去主题。若它是比库所论述已发生的事，则世尊仍是该等佛陀的回忆源泉。
Khattiyajaccātiādikālato paṭṭhāya asambhinnāya khattiyajātiyā uditoditāya. Brahmajaccāti brāhmaṇajaccā. Evaṃgottepi eseva nayo. Lokiyalokuttarasīlenāti pāramitāsambhūtena buddhāveṇikattā anaññasādhāraṇena lokiyena lokuttarena ca sīlena. Evaṃsīlāti anavasesasīlānaṃ visuṃ paccavekkhaṇakaraṇena evaṃsīlāti anussarissati. Esa nayo sesesu. Yathā vijjābhāgiyā vijjāsampayuttadhammā, evaṃ samādhipakkhā samādhisampayuttadhammāpi sativīriyādayoti āha – ‘‘heṭṭhā samādhipakkhānaṃ dhammānaṃ gahitattā vihāro gahitovā’’ti. Tasmā samādhipakkhadhammavinimutto eva idha vihāro adhippetoti vuttaṃ ‘‘idaṃ hī’’tiādi.
所谓贵族血统等类别，乃由未经混乱的贵族家族剖析而来。婆罗门血统即为婆罗门家族。对于品类，同样分析。所谓世间及超世间的美德，是借由波罗蜜德具足而成佛者的特质；以世间亦超世间的美德为 标志。故称这种美德为完全无遗的美德，借由明净洞察而成。就如同具备智慧分支、由智慧结合而成的法一样，具备禅定支属法和念、精进等者，故说『禅定支属诸法者，由禅定支护而生存』。因此，禅定支属诸法解脱后，此处谓之行持，是具足安立的。
Yathā vā aṭṭhasamāpattivipassanāmaggaphalasaṅgahitā lokiyalokuttarā samādhipaññā ‘‘evaṃdhammā evaṃpaññā’’ti padehi heṭṭhā gahitāpi yathāsakaṃ paṭipakkhato muccanassa pavattivisesaṃ upādāya ‘‘evaṃvimuttā’’ti ettha puna gahitā, tathā ‘‘evaṃdhammā’’ti ettha gahitāpi samādhipakkhadhammā dibbabrahmaāneñjaariyavihārasaṅkhātaṃ attano pavattivisesaṃ upādāya, ‘‘evaṃvihārī’’ti ettha puna gahitāti vuccamāne na koci virodho. Phaladhammānaṃ pavattikālepi kilesānaṃ paṭippassaddhi na taṃānubhāvajātā, atha kho ariyamaggena kilesānaṃ samucchinnattāti āha – ‘‘maggānubhāvena kilesānaṃ paṭipassaddhante uppannattā’’ti. Yo yaṃ pajahati, so pahāyako pahātabbato vimuttoti vuccati visaṃsaṭṭhabhāvatoti pahānavibhāgena vuccamāne apahāyakassa nibbānassa kathaṃ vimuttatā? Visaṃsaṭṭhābhāvato eva. Tañhi pakatiyāva sabbaso kilesehi visaṃsaṭṭhaṃ vinissaṭaṃ suvidūravidūre ṭhitaṃ, tasmāssa tato nissaṭattā nissaraṇavimutti nissaraṇapahānanti vuccatīti āha ‘‘nibbāna’’ntiādi.
如若八种禅定生成之观慧果实，既具备世间及超世间的禅定与智慧，故其名谓『如是法，如是慧』。因此此处禅定支属诸法虽为世间所掌握，却亦因对解脱之影响而出现解脱状态，故说“有禅定支属诸法存在”。在此复见解脱，是因禅定支属诸法之缘故，故谓“如此行持”。解脱后果实中，纤细烦恼未生，不同于修道之时烦恼颇多之境界。复次，圣道中烦恼的断除，是因道的影响，故言‘于道的影响下烦恼被断尽’。彼断除者，即弃除者，应当弃除者，云为解脱者。所谓六十余法，是以分解递弃烦恼层级为数。由此处六十余法根除，故谓无余灭度，故名涅槃。
§199
199. Ime tathāgatassa acchariyaabbhutadhammā, na sāvakavisayā, mama pana desanā tayā sutā evāti te therasseva bhāraṃ karonto, ‘‘taṃ bhiyyosomattāya paṭibhantū’’ti āha. Sato sampajānoti ettha kālabhedavasena labbhamānampi sampajānabhāvaṃ anāmasitvā gativibhāgena taṃ dassetuṃ, ‘‘dve sampajaññānī’’tiādi vuttaṃ – aṭṭha vare gaṇhantoti ettha kathaṃ varaṃ devatā deti, parassa dīyamānañca taṃ kathaṃ parassa samijjhatīti? Kammabaleneva. Yadi hi taṃ kammaṃ katokāsaṃ yassa tadapadesena phalaṃ vipaccati, evaṃ devatāya tassa varaṃ dinnaṃ, itarena ca laddhanti vohāro hotīti. Apica parassa patthitavarāni nāma vipaccamānassa kammassa paccayabhūto payogavisesoti daṭṭhabbaṃ. Tāni vipaccane ekantikānipi appesakkhā devatā – ‘‘ayamassa patthanā samijjhissati, no’’ti na jānanti, sakko pana paññavā tāni ekaccaṃ jānātiyeva. Tena vuttaṃ – ‘‘sakkena pasīditvā dinne aṭṭha vare gaṇhanto’’tiādi.
这些殊胜的、奇妙而不可思议的法，是如来的，非弟子所有。唯我所说，是以诸长老负担起此说教，故称‘当更努力昭示彼法’。所谓正念与正知，是分时而得，其不带名字，透过现象的变化显现。关于‘两者皆具正知’，有言八种类别摄取其优胜者。云：天神如何给予优胜，及如何令其对他人生起信服？此皆基于业力。若某业产生了反果，天神所赐福德则更显殊胜，亦可生财富。且他业因果不同，其特异业所成果亦不同，故须观察。对果报只有有限与短暂预期的天神信者，便不知‘其业将相应引起何果’，唯智慧深邃的萨咖天帝知晓少数，即此极言——曰‘以萨咖天帝之知识得施八种成功’。
Paṭhamajavanavāreti uppannassa sabbapaṭhamajavanavāre. So hi paṭisandhiyā āsannabhāvato avisado hoti, devabhāve nikantivasena uppajjanato na jānāti. Aññāhi devatāhi asādhāraṇajānanaṃ hoti dutiyajavanavārato paṭṭhāya pavattanato.
初禅的阻碍是由所有初禅的阻碍而生。因为由于回向果报的接近心境而不生烦恼，故天界的出生顺利而生，故天界的众生对此不知晓。由于第二次禅的阻碍，其他天众具有特殊的觉知，认识初禅的阻碍的现起与转变。
Aññepi devātiādinā bodhisattassa tattha sampajaññeneva ṭhitabhāvaṃ byatirekamukhena vibhāveti. Āhārūpacchedena kālaṅkarontīti idaṃ khiḍḍāpadosikavasena vuttaṃ. Itaresampi dibbabhogehi mucchitataṃ ajjhāpannānaṃ tiṭṭhantānaṃ sampajaññābhāvo hotiyeva. Kiṃ tathārūpaṃ ārammaṇaṃnatthīti yathārūpaṃ uḷāraṃ paṇītañca ārammaṇaṃ paṭicca te devā saṃmucchitā āhārūpacchedampi karonti, kiṃ tathārūpaṃ uḷāraṃ paṇītañca ārammaṇaṃ bodhisattassa natthīti bodhisattassa sampajaññānubhāvaṃ vibhāvetuṃ codanaṃ samuṭṭhāpeti? Bodhisatto hi yattha yattha nibbattati, tattha tattha aññe satte dasahi visesehi adhiggaṇhāti, pageva tattha devabhūto, tathāpi ‘‘sato sampajāno’’ti ayamettha acchariyadhammo vutto.
此外，他以其他天众的身份来观察菩萨在此处具足正念的状态，并以相反的方式作差别解释。此处有人以断食断色为恶戏谑语来说。其他天界的享受被熏迷遮蔽而不明白的众生，处于停滞状态，故缺乏正念。若言如是的境界无所依止，那么依赖真正圆满清净的境界，天众便聚集起来断食断色。若言菩萨无此真正清净圆满的正念境界，则应以菩萨正念的体验来加以阐明。菩萨所行之处，见他处众生获得十种殊胜利益，则自己虽为天境，犹守正念，此乃殊胜妙义。
§200
200. Sampattibhave dīghāyukatā nāma paññābalena hoti, bodhisatto ca mahāpañño, tasmā tattha tattha bhave tena dīghāyukena bhavitabbanti adhippāyena, ‘‘sesattabhāvesu kiṃ yāvatāyukaṃ na tiṭṭhatī’’ti codeti. Itaro ‘‘āma na tiṭṭhatī’’ti paṭijānitvā, ‘‘aññadā hī’’tiādinā tattha kāraṇamāha. ‘‘Idha na bhavissāmī’’ti adhimuccanavasena kālakiriyā adhimuttikālakiriyā. Pāramidhammānañhi ukkaṃsappattiyā tasmiṃ tasmiṃ attabhāve abhiññāsamāpattīhi santānassa visesitattā attasinehassa tanubhāvena sattesu ca mahākaruṇāya uḷārabhāvena adhiṭṭhānassa tikkhavisadabhāvāpattiyā bodhisattānaṃ adhippāyā samijjhanti, citte viya kammesu ca tesaṃ vasibhāvo, tasmā yatthupapannānaṃ pāramiyo sammadeva paribrūhenti, vuttanayena kālaṃ katvā tattha upapajjanti. Tathā hi ayaṃ mahāsatto imasmiṃyeva kappe nānājātīsu aparihīnajjhāno kālaṃ katvā brahmaloke nibbatto appakameva kālaṃ tattha ṭhatvā tato cavitvā idha nibbatto. Tenāha – ‘‘ayaṃ kālakiriyā aññesaṃ na hotī’’ti. Sabbapāramīnaṃ pūritattāti iminā payojanābhāvato tattha ṭhatvā adhimuttikālakiriyā nāma na hotīti dasseti. Apica carimabhave catumahānidhisamuṭṭhānapubbikāya dibbasampattisadisāya mahāsampattiyā nibbatti viya buddhabhūtassa asadisadānādivasena anaññasādhāraṇalābhuppatti viya ca ito paraṃ mahāpurisassa dibbasampattianubhavanaṃ nāma natthīti yāvatāyukaṭṭhānaṃ ussāhajātassa puññasambhārassa vasenāti daṭṭhabbaṃ. Ayañhettha dhammatā.
关于成就境界，长寿乃由智慧力而生，菩萨亦为大智者，故当在每一有所得生中，修持以此长寿作为主干树立法门，即在诸剩余生中询问“寿命长短何至此？”他人则知“是不会长久”，于是以“其他因缘”为因说：“此处不可生。”此以加持释放之契机行时亦称时间契机之机。对彼彼自性成就的广大法门，以特殊之证悟、本人之慈悲，以强烈之决志和明晰之见，菩萨们专心推持，自心如依教法而行，故由彼处已得波罗蜜者得以圆满，故时日到来时，彼处再现诞生。诚如此，伟大觉者于本劫之中，于诸不同种族，经长时间不散的禅修圆满，入住梵天界而仍居止短暂时间，继而出世回返此处入灭。于是说“此时间契机非他人所有”。由此示现诸波罗蜜圆满故，不应于此处停滞故，称此非时间契机。乃以最后一生中四大宝藏聚集之前天成就的神变与殊胜成就之示现，称谓菩萨未现他方更胜的天品神通及诸天羡慕之殊胜福报，此均归于由过去资粮所成，于波罗蜜力之故。此理不得不明。
Manussagaṇanāvasena, na devagaṇanāvasena. Pubbanimittānīti cutiyā pubbanimittāni. Amilāyitvāti ettha amilātaggahaṇeneva tāsaṃ mālānaṃ vaṇṇasampadāpi gandhasampadāpi sobhāsampadāpi dassitāti daṭṭhabbaṃ. Bāhirabbhantarānaṃ rajojallānaṃ lesassapi abhāvato devānaṃ sarīragatāni vatthāni sabbakālaṃ parisuddhapabhassarāneva hutvā tiṭṭhantīti āha ‘‘vatthesupi eseva nayo’’ti. Neva sītaṃ na uṇhanti yassa sītassa patīkāravasena adhikaṃ seviyamānaṃ uṇhaṃ, sayameva vā kharataraṃ hutvā adhibhavantaṃ sarīre sedaṃ uppādeyya, tādisaṃ neva sītaṃ na uṇhaṃ hoti. Tasmiṃ kāleti yathāvutte maraṇāsannakāle. Bindubinduvasenāti muttaguḷikā viya bindu bindu hutvā sedā muccanti. Dantānaṃ khaṇḍitabhāvo khaṇḍiccaṃ. Kesānaṃ palitabhāvo pāliccaṃ. Ādi-saddena valittacataṃ saṅgaṇhāti. Kilantarūpo attabhāvo hoti, na pana khaṇḍiccapāliccādīhīti adhippāyo. Ukkaṇṭhitāti anabhirati, sā natthi uparūpari uḷāruḷārānameva bhogānaṃ visesato rucijanakānaṃ upatiṭṭhanato.
此处说“人类计数”而非“天界计数”，先前因缘谓之“第二种先行因缘”。至于不坏，指此处因不被恶劣收集而使花环的色彩、香气、光辉显现出来的缘故。说天体上具有体内体外之尘垢水迹痕迹则因天体具净洁光明，身体诸布帛常洁净光明，故称“衣服亦如是”。既不寒冷，亦不酷热，实因被寒冷所制约，若为寒热其他异常，身体必出异常，因此此物既非寒冷亦非酷热。此时即为临终时。因体液一滴一滴聚合，如颗粒破裂而洒落。牙齿非断缺之状，而为缺碎、毛发为腐烂脱落状。其体集诸杂声于一处，故称为“糅合”。其状态为残破破碎，但并非断缺毛发等。所谓急躁，指情绪不喜，此无上位的奢华享受所产生的悦乐，因此不同情形之中体现出来。
Paṇḍitā evāti buddhisampannā eva devatā. Yathā devatā ‘‘sampati jātā kīdisena puññakammena idha nibbattā’’ti cintetvā, ‘‘iminā nāma puññakammena idha nibbattā’’ti jānanti, evaṃ atītabhave attanā kataṃ ekaccaṃ aññampi puññaṃ jānantiyeva mahāpuññāti āha – ‘‘ye mahāpuññā’’tiādi.
谓智慧充足即为有智慧的天众。正如诸天思惟“成就境界乃由何等功德业所生？”而知晓“这确由此功德业得成”，亦知过去生中自己曾作某些殊胜功德，谓之“大功德”，有所谓“诸大功德者”等。
Na paññāyanti ciratarakālattā paramāyuno. Aniyyānikanti na niyyānāvahaṃ sattānaṃ abhājanabhāvato. Sattā na paramāyuno honti nāma pāpussannatāyāti āha – ‘‘tadā hi sattā ussannakilesā hontī’’ti. Etthāha – ‘‘kasmā sambuddhā manussaloke eva uppajjanti, na devabrahmalokesū’’ti. Devaloke tāva nuppajjanti brahmacariyavāsassa anokāsabhāvato tathā anacchariyabhāvato. Acchariyadhammā hi buddhā bhagavanto, tesaṃ sā acchariyadhammatā devattabhāve ṭhitānaṃ na pākaṭā hoti yathā manussabhūtānaṃ. Devabhūte hi sammāsambuddhe dissamānaṃ buddhānubhāvaṃ devānubhāvatova loko dahati, na buddhānubhāvato, tathā sati sammāsambuddhe nādhimuccati na sampasīdati issarakuttaggāhaṃ na vissajjeti, devattabhāvassa ca cirakālapavattanato ekaccasassatavādato na parimuccati. ‘‘Brahmaloke nuppajjantī’’ti etthāpi eseva nayo. Sattānaṃ tādisagāhavimocanatthañhi buddhā bhagavanto manussasugatiyaṃyeva uppajjanti; na devasugatiyaṃ, manussasugatiyaṃ uppajjantāpi opapātikā na honti, sati ca opapātikūpapattiyaṃ vuttadosānativattanato. Dhammaveneyyānaṃ atthāya dhammatantiyā ṭhapanassa viya dhātuveneyyānaṃ atthāya dhātūnaṃ ṭhapanassa icchitabbattā ca. Na hi opapātikānaṃ parinibbānato uddhaṃ sarīradhātuyo tiṭṭhanti, tasmā na opapātikā honti, carimabhave ca mahābodhisattā, manussabhāvassa pākaṭakaraṇāya dārapariggahampi karontā yāva puttamukhadassanā agāramajjhe tiṭṭhanti. Paripākagatasīlanekkhammapaññādipāramikāpi na abhinikkhamanti, kiṃ vā etāya kāraṇacintāya? Sabbabuddhehi āciṇṇasamāciṇṇā, yadidaṃ manussabhūtānaṃyeva abhisambujjhanā, na devabhūtānanti ayamettha dhammatā. Tathā hi tadattho mahābhinīhāropi manussabhūtānaṃyeva ijjhati, na itaresaṃ.
诸众生非因慧解便永寿无量，而因不被其他欲染而灭除之故。众生非亿万寿命者，实因业染污秽，如言“彼时众生多有烦恼”。此文言“何以圣者应于人界出世，而非生于天与梵？”因天界众生因修行不足及无奇异故而不生出奇。佛者为奇异所生，故其奇异特质于天界中生不显，如生命人间。于天身受佛之影响，因未得佛教，故其身心不清净，无法解脱。佛之奇异加持于人界，故应于人处生，非天界。且佛出世为引导众生入妙善道，非天界之乐境。虽生人间，亦非邪品外道，因其智见能引众生断错，戒教成实。乃佛所保护之法土也。故此，非天界出生而生人间，非次等而为最上。此理天人不解，惟人界生众生能知甚深义故。
Kasmā pana sammāsambuddhā jambudīpeyeva uppajjanti, na sesadīpesūti? Keci tāva āhu – ‘‘yasmā pathaviyā nābhibhūtā buddhānubhāvasahitā acalaṭṭhānabhūtā bodhimaṇḍabhūmi jambudīpeyeva uppajjati, tasmā jambudīpeyeva uppajjantī’’ti; ‘‘tathā itaresampi avijahitaṭṭhānānaṃ tattheva labbhamānato’’ti. Ayaṃ panettha amhākaṃ khanti – yasmā purimabuddhānaṃ mahābodhisattānaṃ paccekabuddhānañca nibbattiyā sāvakabodhisattānaṃ sāvakabodhiyā abhinīhāro sāvakapāramīnaṃ sambharaṇaṃ paripācanañca buddhakhettabhūte imasmiṃ cakkavāḷe jambudīpeyeva ijjhati, na aññattha. Veneyyānaṃ vinayanattho ca buddhuppādoti aggasāvakādiveneyyavisesāpekkhāya ekasmiṃ jambudīpeyeva buddhā nibbattanti, na sesadīpesu. Ayañca nayo sabbabuddhānaṃ āciṇṇasamāciṇṇoti tesaṃ uttamapurisānaṃ tattheva uppatti sampatticakkānaṃ viya aññamaññupanissayato aparāparaṃ vattatīti daṭṭhabbaṃ. Tenāha – ‘‘tīsu dīpesu buddhā na nibbattanti, jambudīpeyeva nibbattantīti dīpaṃ passatī’’ti. Iminā nayena desaniyamepi kāraṇaṃ vattabbaṃ.
何故正自觉者仅仅在南赡部洲出现，而不在其他洲呢？有些人说：因为佛陀所在之地，即在地面没有被淹没、随佛陀光辉常住不动的觉场所在地，就像南赡部洲一样，所以佛陀就在南赡部洲出现；又说：其他地方亦有未被淹没的地处，因此亦可见佛陀出现。对此我们的解释是：由于过去佛、伟大的菩萨、独觉佛和弟子菩萨们以修习弟子波罗蜜等为依止，成熟菩提资粮，都是作为佛法领域的行持，都产生于此世界圈的南赡部洲，而非他处。别处若出现佛教兴起，因特殊因缘，是以众多佛中只有一尊佛在南赡部洲成道，不于其他洲成道。此说是基于所有佛或有或无地，从优秀圣者于此处出生、成就等循环因缘而相互依存而起。因此说，三洲没有佛出现，唯南赡部洲出现佛陀，这现象可见为法界真理。以此理路，因缘条件成立时应当如实宣说。
Idāni ca khattiyakulaṃ lokasammataṃ brāhmaṇānampi pūjanīyabhāvato. Rājā me pitā bhavissatīti kulaṃ passi pituvasena kulassa niddisitabbato . Dasannaṃ māsānaṃ upari satta divasānīti passi tena attano antarāyābhāvaṃ aññāsi, tassā ca tusitabhave dibbasampattipaccanubhavanaṃ.
如今王族之姓是世俗所接受，婆罗门等亦敬重之。若视我父为王者，则应视其族为父系之家。经过十个月七日，见其无障碍，于兹天界享有乐果报。
Tā devatāti dasasahassicakkavāḷadevatā. Kathaṃ pana tā bodhisattassa pūritapāramibhāvaṃ bhāvinañca sambuddhabhāvaṃ jānantīti? Mahesakkhānaṃ devatānaṃ vasena, yebhuyyena ca tā devatā abhisamayabhāgino. Tathā hi bhagavato ca dhammadānasaṃvibhāge anekavāraṃ dasasahassacakkavāḷavāsidevatāsannipāto ahosi.
所谓天神，是十千轮回天的天众。如何知其具足菩萨波罗蜜之功德，且能成佛境呢？这是通过大主宰众神之庇佑，因缘和合谋成。正如世尊多次布施法利，且在十千轮回天各层天会聚，是故证其菩萨住世之相。
Cavāmīti pajānāti cutiāsannajavanehi ñāṇasahitehi cutiyā upaṭṭhitabhāvassa paṭisaṃviditattā. Cuticittaṃ na jānāti cuticittakkhaṇassa ittarabhāvato. Tathā hi taṃ cutūpapātañāṇassapi avisayo eva. Paṭisandhicittepi eseva nayo. Āvajjanapariyāyoti āvajjanakkamo. Yasmā ekavāraṃ āvajjitamattena ārammaṇaṃ nicchinituṃ na sakkā, tasmā tamevārammaṇaṃ dutiyaṃ tatiyañca āvajjitvā nicchīyati, āvajjanasīsena cettha javanavāro gahito. Tenāha – ‘‘dutiyatatiyacittavāreyeva jānissatī’’ti. Cutiyā puretaraṃ katipayacittavārato paṭṭhāya maraṇaṃ me āsannanti jānanato, ‘‘cutikkhaṇepi cavāmīti pajānātī’’ti vuttaṃ. Paṭisandhiyā pana apubbabhāvato paṭisandhicittaṃ na jānāti. Nikantiyā uppattito parato asukasmiṃ ṭhāne mayā paṭisandhi gahitāti pajānāti, dutiyajavanato paṭṭhāya jānātīti vuttovāyamattho. Tasmiṃ kāleti paṭisandhiggahaṇakāle. Dasasahassī kampatīti ettha kampanakāraṇaṃ heṭṭhā vuttameva. Mahākāruṇikā buddhā bhagavanto sattānaṃ hitasukhavidhānatapparatāya bahulaṃ somanassikāva hontīti tesaṃ paṭhamamahāvipākacittena paṭisandhiggahaṇaṃ aṭṭhakathāyaṃ (dī. ni. aṭṭha. 2.17; dha. sa. 498; ma. ni. aṭṭha. 3.199) vuttaṃ. Mahāsīvatthero pana yadipi mahākāruṇikā buddhā bhagavanto sattānaṃ hitasukhavidhānatapparā, vivekajjhāsayā pana visaṅkhāraninnā sabbasaṅkhāresu ajjhupekkhaṇabahulāti pañcamena mahāvipākacittena paṭisandhiggahaṇamāha.
“消逝”意味着于诸知见随理解而达觉知断灭之时。消逝心未能自知自己消逝。消逝心无分别地依赖消逝觉知而生。如复会心亦然。所谓再来之过程。由于一次消逝了心所未能了知的感触，故第二、第三次消逝心得以断灭，因消逝残余遮断其复现。故说“第二第三心复会时知之”。生死前用若干次心复会已觉知临死，将于消逝之际达此觉察。生死复会于先时分未觉知。知道生于后时阶段，自觉自己生存于不同苦处位，故知复会。此时说“生死复会为将来生接续”。“一万颤动”是此处搅动之因。广大悲悯之佛，常勤利乐众生，是故受乐多故，以初大果报心接续，此解说在论疏中多所记载。长老大湿维婆尊者说，佛虽慈悲利益众生，却以出离及舍离心念执持诸行，常极平等心接续，因此以第五大果报心接续。
Pure puṇṇamāya sattamadivasato paṭṭhāyāti puṇṇamāya pure sattamadivasato paṭṭhāya, sukkapakkhe navamito paṭṭhāyāti attho. Sattame divaseti āsāḷhīpuṇṇamāya. Idaṃ supinanti idāni vuccamānākāraṃ supinaṃ. Nesaṃ deviyoti mahārājūnaṃ deviyo.
早前在满月日第七天即开始，意即于满月之前七天开始；九日方尽，意指在良辰中第九天结束。第七天乃阿萨梨满月。此为蘇皮那（苏品那）意，即梦也。诸天女即众王诸天。
So ca kho purisagabbho, na itthigabbho, putto te bhavissatīti ettakameva te brāhmaṇā attano supinasatthanayena kathesuṃ. Sace agāraṃ ajjhāvasissatītiādi pana devatāviggahena bhāvinamatthaṃ yāthāvato pavedesuṃ.
他说：“此乃男人之胎，不是女人之胎，儿子将生。”唯有如此，婆罗门们以其梦相解释。若将居所设为正处，则意即天神加被，依理宣说之。
Gabbhāvakkantiyoti ettha gabbho vuccati mātukucchi, tattha uppatti avakkanti, tāva gabbhāvakkanti, yāva na nikkhamati. Ṭhitakāva nikkhamanti dhammāsanato otaranto dhammakathiko viya.
所谓「胎中发展」者，此处「胎」指母腹中的子宫，所谓「发生发展」即从受孕开始直到胎儿未出生之前这段期间。只有在胎儿未出生时，才能称之为「胎中发展」。出生后即使尚站立，也称为「出生」，好比对此有所了解的讲法者，着手开示佛法时的情形。
§201
201. Vattamānasamīpe vattamāne viya voharīyatīti okkamatīti vuttanti āha – ‘‘okkanto hotīti attho’’ti. Evaṃ hotīti evaṃ vuttappakārenassa sampajānanā hoti. Na okkamamāne paṭisandhikkhaṇassa duviññeyyattā. Tathā ca vuttaṃ – ‘‘paṭisandhicittaṃ na jānātī’’ti. Dasasahassacakkavāḷapattharaṇena vā appamāṇo. Ativiya samujjalabhāvena uḷāro. Devānubhāvanti devānaṃ pabhānubhāvaṃ. Devānañhi pabhaṃso obhāso adhibhavati, na tesaṃ ādhipaccaṃ. Tenāha ‘‘devāna’’ntiādi.
「当现在发生或现近发生时，如有所表现」称为「迁入」。从语义来说，「迁入」即为「进入某境」之义。如此便能了解该表达的含义。此处尚无移入现象之特殊性，故有言『不识迁入之心』。此心如以万千世界之宝石为量，极其光芒四射，天人能感受天光之现象。天人中光明普遍显现，而非天人所制。故始称为「天人」等名。
Rukkhagacchādinā kenaci na haññatīti aghā, abādhā. Tenāha ‘‘niccavivaṭā’’ti. Asaṃvutāti heṭṭhā upari ca kena ci na pihitā. Tenāha ‘‘heṭṭhāpi appatiṭṭhā’’ti. Tattha pi-saddena yathā heṭṭhā udakassa pidhāyikā pathavī natthīti asaṃvutā lokantarikā, evaṃ uparipi cakkavāḷesu viya devavimānānaṃ abhāvato asaṃvutā appatiṭṭhāti dasseti. Andhakāro ettha atthīti andhakārā. Cakkhuviññāṇaṃ na jāyati ālokassābhāvato, na cakkhuno. Tathā hi ‘‘tena obhāsena aññamaññaṃ sañjānantī’’ti vuttaṃ. Jambudīpe ṭhitamajjhanhikavelāyaṃ pubbavidehavāsīnaṃ atthaṅgamanavasena upaḍḍhaṃ sūriyamaṇḍalaṃ paññāyati, aparagoyānavāsīnaṃ uggamanavasena, evaṃ sesadīpesupīti āha – ‘‘ekappahāreneva tīsu dīpesu paññāyantī’’ti. Ito aññathā pana dvīsu eva dīpesu ekappahāreneva paññāyatīti. Ekekāya disāya nava nava yojanasatasahassāni andhakāravidhamanampi iminā nayena daṭṭhabbaṃ. Pabhāya nappahontīti attano pabhāya obhāsituṃ na abhisambhuṇanti. Yugandharapabbatamatthakappamāṇe ākāse vicaraṇato, ‘‘cakkavāḷapabbatassa vemajjhena carantī’’ti vuttaṃ.
因树木及枝叶等被他物未被毁坏，即称「未害」，亦谓未受障碍；故称「常茂密」。所谓「不束缚」意指上下无拘束；故称「上下无固定」。此处「被动词 pi」用在音节「pi」如水上浮萍无根不住地，谓「不束缚穷极」之义。天界宫殿因无存在故亦为无束缚和无固定。此意「黑暗」意指「无明」，即色眼识未生因无光明，眼所不可见。经中所称「彼明以其相互照应灭明」义。曾言：「占据中土昼夜交替时期，前生住者因藏暗趣而被遮蔽，于日出时太阳显现。后生者则因现显而现于日出三处，故言『单一日照聚光而普照三方』。然而在其他二方光虽呈现，为同时出现不同情形。每方方位虽有无数千里辐射黑暗波动之物，故应视之。其行如围绕宇宙山峰中峰顶空中时，谓之『宇宙山峰之中央移动』。
Vāvaṭāti khādanatthaṃ gaṇhituṃ upakkamantā. Viparivattitvāti vivaṭṭitvā. Chijjitvāti mucchāpattiyā ṭhitaṭṭhānato muccitvā, aṅgapaccaṅgacchedanavasena vā chijjitvā. Accantakhāreti ātapasantāpābhāvena atisītabhāvaṃ sandhāya accantakhāratā vuttā siyā. Na hi taṃ kappasaṇṭhānaudakaṃ sampattikaramahāmeghavuṭṭhaṃ pathavīsandhārakaṃ kappavināsakaudakaṃ viya khāraṃ bhavitumarahati. Tathā hi sati pathavīpi vilīyeyya. Tesaṃ vā pāpakammabalena petānaṃ pakatiudakassa pubbakheḷabhāvāpatti viya tassa udakassa tadā khārabhāvāpatti hotīti vuttaṃ ‘‘accantakhāre udake’’ti. Samantatoti sabbabhāgato chappakārampi.
「剥离」指采取食物用力去取。转动意指绕转、旋转。拆解即因破坏断绝而释放，如切断身体部位。极度剥离由炎热与苦痛受迫使极度破裂，谓极度剥离。因为这非像棉絮积聚、落雨、助养大地那样的水质积聚，也非毁坏土地的盐性液体，故此谓之盐性难忍。由此大地难以腐败。由过去之恶业，故有人类忽视呑食泠水，像饿鬼饮水时引起的早期剧烈搅动，如同造成使水盐碱难忍。故称作「极度剥离之水」。「全方位」指于四面八方皆占有存在之地。
§202
202.Catunnaṃ mahārājūnaṃ vasenāti vessavaṇādicatumahārājabhāvasāmaññena.
「四大王权统治」者，谓桀萨王及毗舍婆罗及沃萨瓦那等四大王共同的统治权。
§203
203.Sabhāvenevāti parassa santike gahaṇena vinā attano sabhāveneva sayameva adhiṭṭhahitvā sīlasampannā.
「仅凭会众」谓未进入他处，未经他人服务，凭借自己的会众住持且具戒行。
Manussesūti idaṃ pakaticārittavasena vuttaṃ – ‘‘manussitthiyā nāma manussapurisesu purisādhippāyacittaṃ uppajjeyyā’’ti, bodhisattamātu pana devesūpi tādisaṃ cittaṃ nuppajjateva. Yathā bodhisattassa ānubhāvena bodhisattassa mātu purisādhippāyacittaṃ nuppajjati, evaṃ tassa ānubhāveneva sā kenaci purisena anatikkamanīyāti āha – ‘‘pādā na vahanti, dibbasaṅkhalikā viya bajjhantī’’ti.
谓人为众生者，依其通俗风俗言说——“所谓人间女子，于人类当中，生起男子专有的心念”，然而，菩萨母即使在诸天中也不会生起如此的心念。犹如菩萨之所感而生的菩萨母，不生起男子专有的心念；亦如是，由于此感，某些男子虽非男子专有之念所及，故谓之“脚不行走，如天界虫如蚁而死”。
Pubbe ‘‘kāmaguṇūpasaṃhitaṃ cittaṃ nuppajjatī’’ti vuttaṃ, puna ‘‘pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricāretī’’ti vuttaṃ, kathamidaṃ aññamaññaṃ na virujjhatīti āha ‘‘pubbe’’tiādi. Vatthupaṭikkhepoti abrahmacariyavatthupaṭisedho. Tenāha ‘‘purisādhippāyavasenā’’ti. Ārammaṇapaṭilābhoti rūpādipañcakāmaguṇārammaṇasseva paṭilābho.
先前曾说“生起带有欲望性质的心”；又说“由五种欲望功德齐备，和合而成熟，得以修行”。于是说因何彼此不相违背，云“先前所说”等。关于布施戒律之阻止，谓有畜生行持戒律的相违，是为“男子专有心”之因。所谓“所缘得”，即以色等五种欲望功德为所缘而生。
§204
204.Kilamathoti khedo. Kāyassa hi garubhāvakaṭhinabhāvādayopi tassā tadā na honti eva. ‘‘Tirokucchigataṃ passatī’’ti vuttaṃ, kadā paṭṭhāya passatīti āha – ‘‘kalalādikālaṃ atikkamitvā’’tiādi. Dassane payojanaṃ sayameva vadati, tassa abhāvato kalalādikāle na passati. Puttenāti daharena mandena uttānaseyyakena. Yaṃ taṃ mātūtiādi pakaticārittavasena vuttaṃ. Cakkavattigabbhatopi hi savisesaṃ bodhisattagabbho parihāraṃ labhati puññasambhārassa sātisayattā, tasmā bodhisattamātā ativiya sappāyāhārācārā ca hutvā sakkaccaṃ pariharati. Puratthābhimukhoti mātu puratthābhimukho. Idāni tirokucchigatassa dissamānatāya abbhantaraṃ bāhirañca kāraṇaṃ dassetuṃ, ‘‘pubbe katakamma’’ntiādi vuttaṃ. Assāti deviyā. Vatthunti kucchiṃ. Phalikaabbhapaṭalādino viya bodhisattamātukucchitacassa paṭalabhāvena ālokassa vibandhābhāvato yathā bodhisattamātā kucchigataṃ bodhisattaṃ passati, kimevaṃ bodhisattopi mātaraṃ aññañca purato rūpagataṃ passati, noti āha, ‘‘bodhisatto panā’’tiādi. Kasmā pana sati cakkhumhi āloke ca na passatīti āha – ‘‘na hi antokucchiyaṃ cakkhuviññāṇaṃ uppajjatī’’ti. Assāsapassāsā viya hi tattha cakkhuviññāṇampi na uppajjati tajjāsamannāhārassābhāvato.
“苦恼”意指忧苦。身体之沉重、坚硬等之有为，此时无此特性。谓“视有头顶”者，问何时观视？答曰“超越泥泞时期”等。此观之用更在当下，因其无形于泥泞时不现。称之为子者，用慢火及软铺床比喻。论及母亲之俗世情状。即使是在如转轮圣王胎中，菩萨胎亦以其福德纯熟具足而获护持，故菩萨母能悉心照顾。所谓“面朝东方”，即母亲正面朝东方。此时因“头顶所见”之缘故，内外有因缘须显现，如前所说“曾有工作”。此“阿色”指女神。“俗”指膝盖。依果德玛母膝面之表层，因光之不阻断，故母见胎之膝行，谓菩萨未见他人之先进入母体之色形。故不见，因无内膝识之生起故。如呼吸一般，是处无眼识生起，因无相合之缘故。
§205
205. Yathā aññā itthiyo vijātapaccayā tādisena rogena abhibhūtāpi hutvā maranti, bodhisattamātu pana bodhisatte kucchigate na koci rogo uppajjati; kevalaṃ āyuparikkhayeneva kālaṃ karoti, svāyamattho heṭṭhā vuttoyeva. Bodhisattena vasitaṭṭhānaṃ hītiādinā tattha kāraṇamāha. Apanetvāti aggamahesiṭṭhānato nīharitvā. Anurakkhituṃ na sakkotīti sammā gabbhaparihāraṃ nānuyuñjati, tena gabbho bahvābādho hoti. Vatthuvisadaṃ hotīti gabbhāsayo parisuddho hoti. Mātu majjhimavayassa tatiyakoṭṭhāse bodhisattassa gabbhokkamanampi tassā āyuparimāṇavilokaneneva saṅgahitaṃ vayovasena uppajjanakavikārassa parivajjanato, itthisabhāvena uppajjanakavikāro pana bodhisattassa ānubhāveneva vūpasammati.
比若他女因亲缘病而死，菩萨母在胎中无疾病生起，只因寿命终止而死，自动出胎。谓菩萨在此处住宿因素。谓“遭遇”，意为从最高安置之处将胎引出。因不能保护胎儿而苦，故胎内有多种苦痛。所谓“清净事”，谓胎腹洁净。菩萨母于妊娠中期第三阶段时，因观察寿命长短而了解胎之成熟质变。依妍妤类别，胎内之变化由菩萨感受而安定。
Sattamāsajātoti paṭisandhiggahaṇato sattame māse jāto. So sītuṇhakkhamo na hoti ativiya sukhumālatāya. Aṭṭhamāsajāto kāmaṃ sattamāsajātato buddhiavayavo, ekacce pana cammapadesā buddhiṃ pāpuṇantā ghaṭṭanaṃ na sahanti, tena so na jīvati. Sattamāsajātassa pana na tāva te jātāti vadanti.
所谓“七月生”，即由结合接着，七个月出生。虽未具足寒热适应，亦未极柔软细腻。八月生者，因七月生故具欲乐及智慧之元素，但有些在某些部位智慧不成熟，无法忍受挤压，故不长命者。谓七月生者非此数，因未成熟之故。
Ṭhitāva hutvāti niddukkhatāya ṭhitā eva hutvā. Dukkhassa hi balavabhāvato taṃ dukkhaṃ asahamānā aññā itthiyo nisinnā vā nipannā vā vijāyanti. Upavijaññāti upagatavijāyanakālā. Sakalanagaravāsinoti kapilavatthuṃ parivāretvā ṭhitesu devadahādīsu chasu nagaresu vasantā.
谓成住者即为止于苦。因苦之强大，难以忍受，他女则坐卧而产生痛苦。谓“遇见”即遭遇痛苦之时。所谓“遍住诸城居民”，即包围咖毕拉瓦图者，在六座天城中栖居。
Devā naṃ paṭhamaṃ paṭiggaṇhantīti lokanāthaṃ mahāpurisaṃ mayameva paṭhamaṃ paṭiggaṇhāmāti sañjātagāravabahumānā attano pītiṃ pavedentā khīṇāsavā suddhāvāsabrahmāno ādito paṭiggaṇhanti. Sūtivesanti sūtijagganadhātivesaṃ. Eketi uttaravihāravāsino. Macchakkhisadisaṃ chavivasena.
天众首先接受他，称他为世主、大丈夫，我们自己也首先接受他，因已生起敬重敬仰，欢喜自心，断尽烦恼，圣洁持戒如梵天一般，最先接受他。诸闻者称他为光明之主、所知诸界之主。他们住于北方修行，犹如清澈的水池。
§206
206.Ajinappaveṇiyāti ajinacammehi sibbetvā katapaveṇiyā. Mahātejoti mahānubhāvo. Mahāyasoti mahāparivāro vipulakittighoso ca.
206.『以鹿皮编成之褥垫』者，乃以鹿皮缝制而成之褥垫也。『大威』者，大神力也。『大名』者，眷属众多、名声广播也。
Bhaggavibhaggāti sambādhaṭṭhānato nikkhamanena vibhāvitattā bhaggā vibhaggā viya ca hutvā. Tena nesaṃ avisadabhāvameva dasseti. Alaggo hutvāti gabbhāsaye yonipadese ca katthaci alaggo asatto hutvā. Udakenāti gabbhāsayagatena udakena amakkhito nikkhamati sammakkhitassa tādisassa udakasemhādikasseva tattha abhāvato. Bodhisattassa hi puññānubhāvena paṭisandhiggahaṇato paṭṭhāya taṃ ṭhānaṃ visuddhaṃ paramasugandhagandhakuṭi viya candanagandhaṃ vāyantaṃ tiṭṭhati. Udakavaṭṭiyoti udakakkhandhā.
“Bhaggavibhagga”依经文所述，意指分别出生，形成区分，像被一分为二一般。此处显示他们非混杂者。所谓“不宜”指有时不在胎内母体或生殖部位，有时虽有存在，却非真正存在。由于修行者以福报和成就再度结合，此地宛如净化清净之地，如极妙香气四溢的香舍或檀香阵列。所谓“Udakavaṭṭiya”是水环，意指水元素。
§207
207.Muhuttajātoti muhuttena jāto hutvā muhuttamattova. Anudhāriyamāneti anukūlavasena nīyamāne. Āgatānevāti taṃ ṭhānaṃ upagatāni eva.
207.『须臾而生』者，生起仅须臾之顷，亦仅存须臾而已。『随顺引导中』者，依随顺之方式而导引也。『已然到来』者，已抵达彼处也。
Anekasākhanti ratanamayānekasatapatiṭṭhānahīrakaṃ. Sahassamaṇḍalanti tesaṃ upari patiṭṭhitaṃ anekasahassamaṇḍalahīrakaṃ. Marūti devā.
『多枝』者，乃以众多宝石为基座之多百支节金刚宝也。『千轮』者，安置于其上之具千重轮环之金刚宝也。『魔儒』者，天人也。
Nakho panevaṃ daṭṭhabbanti sattapadavītihārato pageva disāvilokanassa katattā. Tenāha ‘‘mahāsatto hī’’tiādi. Ekaṅgaṇānīti vivaṭabhāvena vihāraṅgaṇapariveṇaṅgaṇāni viya ekaṅgaṇasadisāni ahesuṃ. Sadisopi natthīti tumhākaṃ idaṃ vilokanaṃ visiṭṭhe passituṃ idha tumhehi sadisopi natthi, kuto uttaritaroti āhaṃsu. Sabbapaṭhamoti sabbappadhāno. Padhānapariyāyo hi idha paṭhamasaddo. Tenāha ‘‘itarānī’’tiādi. Ettha ca mahesakkhā tāva devā tathā vadanti, itare pana kathanti? Mahāsattassa ānubhāvadassaneneva. Mahesakkhānañhi devānaṃ mahāsattassa ānubhāvo viya tena sadisānampi ānubhāvo paccakkho ahosi. Itare pana tesaṃ vacanaṃ sutvā saddahantā anuminantā tathā āhaṃsu.
爪甲是此类七步步伐的特征，这由方向观察可知。故言“大有生灵”等。所谓“一房间”指因地面积较广而显得通透，如僧院四周一片通敞的平台。其处无相似者，因你等不能辨识那里有相似者，故他人问：“那里怎会更好？”答曰：“最初之处是首要。”“首要”的词序即在此处首现。故言“它者”等。此处诸大神证言如是，另有些人听此语后信受赞同而说。诸大神之中，即有此大神为大生灵之证，这大神对其他相似者也有影响力，而其他人则听其言而信服赞同，如是而说。
Jātamattasseva bodhisattassa ṭhānādīni yesaṃ visesādhigamānaṃ pubbanimittabhūtānīti te niddhāretvā dassento, ‘‘ettha cā’’tiādimāha. Tattha patiṭṭhānaṃ catuiddhipādapaṭilābhassa pubbanimittaṃ iddhipādavasena lokuttaradhammesu suppatiṭṭhitabhāvasamijjhanato. Uttarābhimukhabhāvo lokassa uttaraṇavasena gamanassa pubbanimittaṃ. Sattapadagamanaṃ sattabojjhaṅgādigamanassa pubbanimittaṃ, visuddhachattadhāraṇaṃ suvisuddhavimuttichattadhāraṇassa pubbanimittaṃ, pañcarājakakudhabhaṇḍāni pañcavidhavimuttiguṇaparivāratāya pubbanimittaṃ, anāvaṭadisānuvilokanaṃ anāvaṭañāṇatāya pubbanimittaṃ, ‘‘aggohamasmī’’tiādivacanaṃ appaṭivattiyadhammacakkapavattanassa pubbanimittaṃ; ayamantimā jātīti āyatiṃ jātiyā abhāvakittanā anupādi…pe… pubbanimittanti veditabbaṃ; tassa tassa anāgate laddhabbavisesassa taṃ taṃ nimittaṃ abyabhicārīnimittanti daṭṭhabbaṃ. Na āgatoti imasmiṃ sutte aññattha ca vakkhamānāya anupubbiyā anāgatataṃ sandhāya vuttaṃ. Āharitvāti tasmiṃ tasmiṃ sutte aṭṭhakathāsu ca āgatanayena āharitvā dīpetabbo.
所谓出生者如菩萨在其生处等处所具有的诸特殊相状，乃是诸前行相所现现的迹象。释者观察后说：“此处亦是如此”等语。这里的根本，乃是指四念处的修得，观其所依前行为根本，是作为三昧法，超世间法中稳固不变状态的表达。面向更高的是世间向上趋舍的根本相。行七步为供养七觉支等由根本相所显；持净盖（净盖持者）乃是极净离解遮障者之根本相；五王冠宝器，乃为五种解脱功德的庄严之根本相；无碍观的观察无碍，作为无碍知的根本相；“我是现首”之类语言，是不逆转的法轮初转之根本相；此乃终极诞生，即无未来生死的无诞生灭律的表征，即为前行相。各各应观察未来各得之特殊根本相，是不变根本相。文中“不来”指此经中另有说明未来不来的渐次因缘。所谓“带来”，即此经及注疏中由“来”而引出的义理应说明明示。
Dasasahassilokadhātu kampīti pana idaṃ satipi idha pāḷiyaṃ āgatatte vakkhamānānamacchariyānaṃ mūlabhūtaṃ dassetuṃ vuttaṃ, evaṃ aññampīdisaṃ daṭṭhabbaṃ. Tanti baddhā vīṇā, cammabaddhā bheriyoti pañcaṅgikatūriyassa nidassanamattaṃ, ca-saddena vā itaresampi saṅgaho daṭṭhabbo. Bhijjiṃsūti pādesu baddhaṭṭhānesuyeva bhijjiṃsu. Vigacchiṃsūti vūpasamiṃsu. Sakatejobhāsitānīti ativiya samujjalāya attano pabhāya obhāsitāni ahesuṃ. Na pavattīti na sandī. Vāto na vāyīti kharo vāto na vāyi, mudusukho pana sattānaṃ sukhāvaho vāyi. Pathavīgatā ahesuṃ uccaṭṭhāne ṭhātuṃ avisahantā. Utusampannoti anuṇhāsītatāsaṅkhātena utunā sampanno. Vāmahatthaṃ ure ṭhapetvā dakkhiṇena puthupāṇinā hatthatāḷanena saddakaraṇaṃ apphoṭanaṃ. Mukhena usseḷanaṃ saddamuñcanaṃ seḷanaṃ. Ekaddhajamālā ahosīti ettha iti-saddo ādiattho. Tena vicittapupphasugandhapupphavassadevā vassiṃsu, sūriye dibbamāne eva tārakā obhāsiṃsu, acchaṃ vippasannaṃ udakaṃ pathavito ubbhijji, bilāsayā darisayā tiracchānā āsayato nikkhamiṃsu; rāgadosamohāpi tanu bhaviṃsu, pathaviyaṃ rajo vūpasami, aniṭṭhagandho vigacchi, dibbagandho vāyi, rūpino devā sarūpeneva manussānaṃ āpāthamagamaṃsu , sattānaṃ cutupapātā nāhesunti imesaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Yāni mahābhinīhārasamaye uppannāni dvattiṃsa pubbanimittāni, tāni anavasesāni tadā ahesunti.
世间十万象界之震动，虽在此处谈及为巴利语中未来相的示现，目的在于显示超常之由来，并以此可见他处亦然。称琴为弦缚，鼓为衣缚，示五音律的四度标准，音声上也有其他著名集成。所谓“被咬”是指足部所缚之地也被咬，“消除”指平息安稳。扬扬光耀，如同自身光明极为莹亮显现。无转动无离合，风虽有气流，然风性质温和柔和，令众生感得舒适。大地所立处坚稳稳固无损，夏季气候温暖。右手放于胸前，左手以击掌作响，口中发声吠叫，然后发声唱诵。头上插以一串，为“这里”之意。因而纷繁花香、花味遍布天界，阳光明媚，星辰熠熠耀目，清澈明亮之水面，大地出现斜向遮盖、树木隐现；即使有恼怒、瞋恨、无明之心，亦变薄弱，大地之尘埃缓息，恶臭消散，天界芬芳之风吹拂，天人显现与人类容貌相同，众生无复死去之苦。以上种种乃是大苦难之时曾出现过之三十二种前行相，当时全部遍现无余。
Tatrāpīti tesupi pathavikampādīsu evaṃ pubbanimittabhāvo veditabbo, na kevalaṃ sampatijātassa ṭhānādīsu evāti adhippāyo. Sabbaññutaññāṇapaṭilābhassa pubbanimittaṃ sabbassa ñeyyassa titthakaramatassa ca cālanato. Kenaci anussāhitānaṃyeva imasmiṃyeva ekacakkavāḷe sannipāto, kenaci anussāhitānaṃyeva ekappahāreneva sannipatitvā dhammapaṭiggaṇhanassa pubbanimittaṃ, paṭhamaṃ devatānaṃ paṭiggahaṇaṃ dibbavihārapaṭilābhassa, pacchā manussānaṃ paṭiggahaṇaṃ tattheva ṭhānassa niccalasabhāvato āneñjavihārapaṭilābhassa pubbanimittaṃ. Vīṇānaṃ sayaṃ vajjanaṃ parūpadesena vinā sayameva anupubbavihārapaṭilābhassa pubbanimittaṃ. Bherīnaṃ vajjanaṃ cakkavāḷapariyantāya parisāya pavedanasamatthassa dhammabheriyā anusāvanassa amatadundubhighosanassa pubbanimittaṃ. Andubandhanādīnaṃ chedo mānavinibandhachedanassa pubbanimittaṃ; supaṭṭanasampāpuṇanaṃ atthādi anurūpaṃ atthādīsu ñāṇassa bhedādhigamassa pubbanimittaṃ.
由是知此等大地震动等诸前行相应当了知，无独仅于由此生处等显现，乃诸通达遍知智慧广大者根本相。某些为持守者薄弱集结，某些为持守者一时离舍结合，成为持法契约的根本相。初为天神接受修行及出世安住果德之根本相，后为人间接受法契合及住世安稳之根本相。琴架本身之振动为外所击发之先行，不如自行振音之初行现象的根本相。鼓振动包围转轮示现，法鼓共鸣声普及为觉受道理的根本相。绳索等断裂为断除束缚的根本相；深入了解善法获得法益之分别为根本相。
Nibbānarasenāti kilesānaṃ nibbāyanarasena. Ekarasabhāvassāti sāsanassa sabbattha ekarasabhāvassa. Vātassa avāyanaṃ kissa pubbanimittanti āha ‘‘dvāsaṭṭhidiṭṭhigatabhindanassā’’ti. Ākāsādiappatiṭṭhavisamacañcalaṭṭhānaṃ pahāya sakuṇānaṃ pathavīgamanaṃ tādisaṃ micchāgāhaṃ pahāya sattānaṃ pāṇehi ratanattayasaraṇagamanassa pubbanimittaṃ. Devatānaṃ apphoṭanādīhi kīḷanaṃ pamodanuppattiudānassa bhavavantagamanena dhammasabhāvabodhanena ca pamodavibhāvanassa pubbanimittaṃ. Dhammavegavassanassāti desanāñāṇavegena dhammāmatassa vassanassa pubbanimittaṃ. Kāyagatāsativasena laddhajjhānaṃ pādakaṃ katvā uppāditamaggaphalasukhānubhavo kāyagatāsatiamatapaṭilābho, tassa pana kāyassapi atappakasukhāvahattā khudāpipāsāpīḷanābhāvo pubbanimittaṃ vutto. Ariyaddhajamālāmālitāyāti sadevakassa lokassa ariyamaggabojjhaṅgadhajamālāhi mālitabhāvassa pubbanimittaṃ. Yaṃ panettha anuddhaṭaṃ, taṃ suviññeyyameva.
涅槃之味，即指烦恼消灭之味；“一众一体”指教法之普遍庄严一体。风息消退为何为根本相，因其意味着“六十二处所见证纷飞”之义。舍诸空虚动荡不安之所，鸟鸣震动大地如行差踏过，乃捨弃不正见，众生前往善法所依宝藏之行径根本相。天界因抑止而不发声的戏乐之发生，众生因闻法而欣喜，此为欢喜散布之根本相。以教理速达之能力增长为根本相。身念觉知时所得入定体验之感乐，且无饥渴之害，乃为根本相。圣战士带宝之花冠装饰华丽，为如来觉悟道之花冠，亦构成根本相。此等不略详述之，唯当深明。
Etthāti ‘‘sampatijāto’’tiādinā āgate imasmiṃ ṭhāne. Vissajjitova, tasmā amhehi idha apubbaṃ vattabbaṃ natthīti adhippāyo. Tadā pathaviyaṃ gacchantopi mahāsatto ākāsena gacchanto viya mahājanassa upaṭṭhāsīti ayamettha niyati dhammaniyāmo bodhisattānaṃ dhammatāti idaṃ niyativādavasena kathanaṃ. ‘‘Pubbe purimajātīsu tādisassa puññasambhārakammassa katattā upacitattā mahājanassa tathā upaṭṭhāsī’’ti idaṃ pubbekatakammavādavasena kathanaṃ. Imesaṃ sattānaṃ upari īsanasīlatāya yathāsakaṃ kammameva issaro nāma, tassa nimmānaṃ attano phalassa nibbattanaṃ, mahāpurisopi sadevakaṃ lokaṃ abhibhavituṃ samatthena uḷārena puññakammunā nibbattito tena issarena nimmito nāma, tassa cāyaṃ nimmānaviseso, yadidaṃ mahānubhāvatā. Yāya mahājanassa tathā upaṭṭhāsīti idaṃ issaranimmānavādavasena kathanaṃ. Evaṃ taṃ taṃ bahuṃ vatvā kiṃ imāya pariyāyakathāyāti avasāne ujukameva evaṃ byākāsi. Sampatijāto pathaviyaṃ kathaṃ padasā gacchati, evaṃmahānubhāvo ākāsena maññe gacchatīti parikappanassa vasena ākāsena gacchanto viya ahosi. Sīghataraṃ pana sattapadavītihārena gatattā dissamānarūpopi mahājanassa adissamāno viya ahosi. Acelakabhāvo khuddakasarīratā ca tādisassa iriyāpathassa ananucchavikāti kammānubhāvasañjanitapāṭihāriyavasena alaṅkārapaṭiyatto viya; soḷasavassuddesiko viya ca mahājanassa upaṭṭhāsīti veditabbaṃ; buddhabhāvānucchavikassa bodhisattānubhāvassa yāthāvato paveditattā buddhena viya…pe… attamanā ahosi.
“此处”说“已生处”等，取于未来诸处所在。释者意见认为此处不宜提及复返先行。譬如大地之行如走于空中，诸众生伴随而至，谓此乃菩萨之法则，是命运之论。亦谓前生行缘，因果诸功德成就，故于大众前复现。其因由，如众生因自利心依其业所造，故能控制诸世界，因彼业缘而现法身。此即造化之特异，称为“大威德”。以众生随时侍奉为法则，谓此乃造化威仪。讲明种种后，结语问道：“此等故事何所从起？”说明“已生处”如行走于大地，乃以虚空行走比喻，显有形象，虽行快逝，亦得大德眷属之拥护。其无边无际小身，自他行道，是业果奇妙饰饰与显现。譬如发达大德设有为众生侍奉者，功用显著，如佛示现真身证悟般，发自内心坚固不废。
Pākaṭā hutvāti vibhūtā hutvā. Buddhānaṃ ye ye saṅkhāre vavatthapetukāmā, te te uppādakkhaṇepi sabbaso suppaṭividitā supākaṭā hatthatale āmalakaṃ viya suṭṭhu vibhūtā eva hutvā upaṭṭhahanti. Tenāha ‘‘yathā hī’’tiādi. Anokāsagateti pariggahassa anokāsakāle pavatte. Nippadeseti niravasese. Okāsappatteti ṭhānagamanādikāle uppanne, te hi sammasanassa yogyakāle uppattiyā okāsappattāti adhippāyo. Sattadivasabbhantareti idaṃ buddhānaṃ pākatikasammasanavasena vuttaṃ, ākaṅkhantā pana te yadā kadāci uppannasaṅkhāre sammasantiyeva. Sesaṃ suviññeyyameva.
“已显著”意为成就显著。诸佛于诸造作中，皆在法之成就际显得圆融完满，如同树上酸橙成熟，自然成就以完善于世间显现。谓“此前地时”意此契合成就始生。谓无间断之辞，谓生时即起异相，谓“十二日相隔”为所有佛成就的一致规范，彼时应现异变。将来诸佛成就，虽不定何日而生，但其成就未来之迹象详所示，所剩无疑应明了。
Acchariyabbhutasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā. · 《希有未曾有经》注释的隐义阐明完毕。
4. Bākulasuttavaṇṇanā四、《薄拘罗经》注释
§209
209. Yathā ‘‘dvattiṃsā’’ti vattabbe dvi-saddassa bā-ādesaṃ katvā bāttiṃsāti vuccati, evaṃ ettha bā-kārādesaṃ katvā bākuloti samaññā ahosi, sāyaṃ tassa anvatthasaññāti dassetuṃ, ‘‘tassa hī’’tiādi vuttaṃ. Sīsaṃ nhāpetvāti maṅgalatthaṃ mahāgaṅgāya sīsaṃ nhāpetvā. Nimujjanavasenāti jaṇṇupamāṇe udake thokaṃyeva nimujjanavasena. Chaḍḍetvā palātā maraṇabhayatajjitā. Pahariyamānā maranti, na jālena bandhitamattena. Dārakassa tejenāti dārakassa puññatejena. Nīhaṭamattova mato, tassa maraṇatthaṃ upakkamo na kato, yena upakkamena dārakassa bādho siyā. Tanti macchaṃ. Sakalamevāti paripuṇṇāvayavameva.
如‘二十三’一词，原本由‘二’与‘三个’二音节合成，作‘二十三’而称，依此例本处以‘巴’音节作命令，遂成‘巴库罗’，意同。晚间为显示此意，有言‘他之尸体’等。以吉祥为意，在大恒河中为其洗头。谓像深水中沉没一般，谓髻发如童水中细雨般浸没。弃去发髻，是因恐怖死亡。在守护时死去，不系缚网，而是被力量所驱。‘幼子的力’因幼子功德之力。谓如被射杀，未成赴死之实，仅为导致幼子受累之因。绳索如鱼。谓整体完备而无缺。
Na kelāyatīti na mamāyati kismiñci na maññati. Dārakassa puññatejena piṭṭhito phālentī. Dārakaṃ labhatīti ugghosanavasena bheriṃ carāpetvā. Pavattiṃ ācikkhi, attano puttabhāvaṃ kathesi. Kucchiyā dhāritattā amātā kātuṃ na sakkā jananībhāvato. Macchaṃ gaṇhantāpīti macchaṃ kiṇitvā gaṇhantāpi. Tathā gaṇhantā ca tappariyāpannaṃ sabbaṃ gaṇhāti nāmāti āha – ‘‘vakkayakanādīni bahi katvā gaṇhantā nāma natthī’’ti. Ayampi amātā kātuṃ na sakkā sāmikabhāvato. Dārako ubhinnampi kulānaṃ dāyādo hotu dvinnaṃ puttabhāvato.
谓‘非惹恼’，即不为任何事物所扰乱、不自以为是。又依幼子功德作后盾而自得。以呐喊之声击鼓示意。宣说所在，述说己子之德。因带束带母体不得仿效母性。谓‘卖鱼者’亦携鱼贩卖。以及‘携带者’皆扫除杂乱，统称‘携带者’无别名；言‘弃除缚带之外，无携带者’。此亦不得作母性。幼子可为二家之继承人，系两方子承血脉。
Asītimeti jātiyā asītime vasse. Pabbajjāmattena kilesānaṃ asamucchijjanato vītikkamituṃ kāmasaññā uppannapubbāti pucchā pana pucchitabbā. Tenāha – ‘‘evañca kho maṃ, āvuso kassapa, pucchitabba’’nti.
谓‘八十’，即寿命八十年。戒断出家者，因未契断烦恼，若起欲境念头，先当询问。以此言曰：‘如此者，我当问事，善士咖萨巴。’
§210
210.Niyametvāti taṃ taṃvāre sesavārena niyametvā. Kammapathabhedakoti kammapathavisesakaro. Tattha kāmavitakko yathā kāyavacīdvāresu copanappatto kammapathappatto nāma hoti; manodvāre parabhaṇḍassa attano pariṇāmanavasena pavattaabhijjhāsahagato; evaṃ kāmasaññāti, tathā byāpādavihiṃsāvitakkasaññāti thero, ‘‘ubhayampetaṃ kammapathabhedakamevā’’ti āha. Kammapathaṃ appattaṃ saññaṃ sandhāya, ‘‘saññā uppannamattāvā’’ti vuccamāne vitakkitampi samānaṃ kammapathaṃ appattameva, ubhayassa pana vasena suttapadaṃ pavattanti therassa adhippāyo.
谓‘约束’，意为在相应门中以残余障碍加以约束。谓‘业道别’，即业道分别者。譬如欲界之念，进入身语意三门而产生业道，名之为业道现起；因心门贮藏他物，依本身变化而起；此即欲界念，如是嗔恚、非伤害念乃是长老说‘皆为二者业道别’。依起念多少见业道有无，谓念起已则业道现行，则两者共行，谓有所依境理下，长老主张该义。
§211
211.Āyūhanakammanti attanā āyūhitabbakammaṃ. Lomakiliṭṭhānīti kiliṭṭhalomāni, kiliṭṭhaṃsūnīti attho. Kimevaṃ bhogesu paranimmitabhave vasavattidevānaṃ viya sabbaso āyūhanakammena vinā aññassapi pabbajitassa paccayalābho diṭṭhapubbo sutapubboti āha ‘‘anacchariyañceta’’nti. Kulūpakatherānametaṃ kammaṃ, thero pana kadācipi kulūpako nāhosi.
谓‘施命业’，即自行所应受命业。谓‘毛发污秽’，即肮脏毛发。谓‘毛发污秽’，意。为何等享乐如同天帝笼罩下一切般全赖施命业，故如经闻昔时谓‘并非奇异’。谓‘户主老者’此为所作业，但长老从无户主老者。
Gadduhanamattanti goduhanamattakālaṃ. Idha pana sakalo goduhano adhippetoti dassento, ‘‘gāviṃ…pe… kālamattampī’’ti āha. Nibandhīti nibaddhadātabbaṃ katvā ṭhapesi.
谓‘收割稻麦时节’，即割麦收割时。此指所有割麦者为首领，谓其时间限度，有言‘牛群…至…时刻’。谓‘限制’，意为缚住给予而置于位。
Sakilesapuggalassa aseribhāvakaraṇena raṇena sadisatāya raṇo, saṃkileso. Aññā udapādīti panāha, tasmā arahattaṃ na paṭiññātanti dasseti. Nanu tathā vacanaṃ paṭijānanaṃ viya hotīti āha ‘‘apicā’’tiādi.
萨咖雷沙人以不善状态为起因，称为战斗，难以排除之战，即名为混乱。又谓为水起，故不承认阿拉汉果，表现为否认之意。岂非如同言辞承认一般，故云‘亦然’等语。
§212
212. Avāpurati dvāraṃ etenāti avāpuraṇaṃ. Paṭhamasaṅgahato pacchā desitattā dutiyasaṅgahe saṅgitaṃ. Sesaṃ suviññeyyameva.
第212章。‘Avāpurati dvaraṃ’意为‘关闭的门’。初次集合而后说法即为第二集合即合诵。剩余者应当明了无疑。
Bākulasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā. · 《薄拘罗经》注释的隐义阐明完毕。
5. Dantabhūmisuttavaṇṇanā五、《驯伏地经》注释
§213
213.Phuseyyāti ñāṇaphusanā nāma adhippetā, tasmā labheyyāti adhigaccheyya. Evaṃ paṭipannoti, ‘‘appamatto ātāpī pahitatto’’ti vuttappakārena paṭipanno. Ajānanakoṭṭhāseyevāti avadhāraṇena attani kataṃ dosāropanaṃ nivatteti.
213.『触及』者，此处所意指乃以智触及也，故『得』者，即证得也。『如是修行』者，即依『不放逸、热诚、奋励自身』所述之方式而修行也。『唯属不知之分』者，以简别之语，遮止归咎自身之过失也。
§214
214.Appanāupacāranti appanañceva upacārañca pāpetvā kathesīti atthaṃ vadanti, appanāsahito pana upacāro appanāupacāro, taṃ pāpetvā kathesīti attho.
第214章。“Appanāupacāranti”指不作安止及近行，若违背二者则名为‘不安止’。安止伴随者即名‘安止近行’，违背者则指‘不安止’。此为其义。
Nikkhamatīti nikkhamo, avaggāhakāmato nikkhamanaṃ nikkhamo eva nekkhammo, paṭhamajjhānādi. Sati kilesakāme attano upahāraṃ upacāretvā assādetvā paribhuñjati nāmāti āha – ‘‘duvidhepi kāme paribhuñjamāno’’ti. Duvidhepīti hīnapaṇītādivasena duvidhe.
『出离』者，即出离也；从沉溺欲乐中出离，此出离即是出离，亦即初禅等也。当染污之欲乐现前时，奉献于自身、亲近品味、受用之，故说『受用两种欲乐』。『两种』者，以下劣与殊胜等方式而分为两种也。
§215
215.Kūṭākāranti gāḷhasāṭheyyaṃ appatirūpe ṭhāne khandhagatapātanādi. Dantagamananti dantehi nibbisevanehi gandhabbagatiṃ. Pattabbaṃ bhūminti sammākiriyāya laddhabbasampattiṃ.
215.『屋脊之相』者，在不适当之处深藏奸诈，以蕴聚之方式使人倾覆等也。『以牙行走』者，以牙齿无碍通行，达到乾达婆之境界也。『应达之地』者，依正当行为所能获得之圆满也。
§216
216. Byatiharaṇavasena laṅghakaṃ vilaṅghakaṃ, aññamaññahatthaggahaṇaṃ. Tenāha – ‘‘hatthena hatthaṃ gahetvā’’ti.
以夺取手法者，则为越过者、非越过者，以及彼此手相握住。故说『手握手』者。
§217
217.Gahetuṃ samatthoti gaṇikārahatthinīhi upalāpetvā araññahatthiṃ vacanavasena gahetuṃ samattho. Atipassitvā atiṭṭhānavasena passitvā. Etthagedhāti etasmiṃ araññe nāgavane pavattagedhā. Sukhāyatīti sukhaṃ ayati pavatteti, ‘‘sukhaṃ haratī’’ti vā pāṭho. Ḍiṇḍimo ānako. Nihitasabbavaṅkadosoti apagatasabbasāṭheyyadoso. Apanītakasāvoti apetasārambhakasāvo.
能握取者，是谓以妓女之手比附，以林中之手（象征）言语方式握持。以过度观察、过度立定如实观察之。此处“握取”者，指在此林中之蛇林中所行握取。‘安稳去来’即安乐行走，或释义为‘轻松携带’。牙齿称为牙根。‘已除一切曲折之毛病’者，谓去除了一切恶习及杂染之过患。‘不带有嗔恨’者，谓除去了贪嗔等烦恼之习气。
§219
219.Pañcakāmaguṇanissitasīlānanti akusalānaṃ. Gehassitasīlānanti vā vaṭṭasannissitasīlānaṃ.
所谓五欲之属性所依止之戒律，指不善法之戒行。所谓宅舍所依止之戒律，或谓依护之戒律。
§222
222.Esanayo sabbatthāti, ‘‘majjhimo, daharo’’ti āgatesu upamāvāresu, ‘‘thero’’tiādinā āgatesu upameyyavāresūti pañcasu saṃkilesapakkhiyesu vāresu esa yathāvuttova nayoti veditabbo. Sesaṃ suviññeyyameva.
众缘皆悉之引导者，在所有之中、中间、幼者等出入处比喻引导，长老等出入处守护，在五种业染戒律的守护中应用，应当觉知其引导如实。其余皆宜十分了知。
Dantabhūmisuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā. · 《驯伏地经》注释的隐义阐明完毕。
6. Bhūmijasuttavaṇṇanā六、《布弥迦经》注释
§223
223.Āsañcepikaritvāti, ‘‘imināhaṃ brahmacariyena devo vā bhaveyyaṃ devaññataro vā, dukkhato vā mucceyya’’nti patthanaṃ katvā cepi caranti, abhabbā phalassa adhigamāya taṇhāya brahmacariyassa vidūsitattāti adhippāyo. Anāsañcepi karitvāti vuttanayena patthanaṃ akatvā. Abhabbā phalassa adhigamāya aniyamitabhāvato. Paṇidhānavasena hi puññaphalaṃ niyataṃ nāma hoti, tadabhāvato kataṃ puññaṃ na labhatīti adhippāyo. Tatiyapakkhe ubhayaṭṭhānehi vuttaṃ, catutthapakkho sammāvatāro iti catukoṭiko pañho jālavasena āhaṭo, tattha āsā nāma patthanā, micchāgāhasmiṃ sati na vipaccati, sammāgāhasmiṃ sati vipaccati, ubhayathāpi ubhayāpekkhānāma, yo micchattadhamme purakkhatvā brahmacariyaṃ carati, tassa yathādhippāyaphalaṃ samijjhatīti na vattabbaṃ ayoniso brahmacariyassa ciṇṇattā; yo pana sammattaṃ purakkhatvā brahmacariyaṃ carati, tassa yathādhippāyaṃ brahmacariyaphalaṃ na samijjhatīti na vattabbaṃ yoniso brahmacariyassa ciṇṇattā. Tena vuttaṃ – ‘‘āsañcepi karitvā ayoniso brahmacariyaṃ carantī’’tiādi. Sesaṃ suviññeyyameva.
所谓燃起执着者，谓以此修持梵行，若成天人或他天之身，或苦难中得解脱，据此动机持守修行，谓为执着。所说不燃起执着者，谓不以动机起执着，因不确定而修行。福德果报以志愿为基，因无此故虽修福行也不得果报，此谓执着。第三方面，二者皆立说，第四方面正当降伏，此四问题以罗网比喻，其谓执着为志愿，若有错误见欲修行梵行者，必生执着果，非理智梵行之断除。若正理行梵行者，则不生如是果，非理智断除不可言。于是说，‘燃起执着而非理智修梵行’，其余应知此理。
Bhūmijasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā. · 普弥经注释之隐义阐明已竟。
7. Anuruddhasuttavaṇṇanā七、阿努儒达经注释
§230
230.Upasaṅkamitvāevamāhaṃsūti vuttaṃ upasaṅkamanakāraṇaṃ dassento, ‘‘tassa upāsakassa aphāsukakālo ahosī’’ti āha. Avirādhitanti avirajjhanakaṃ. Yadi vā te dhammā nānatthā, yadi vā ekatthā, yaṃ tattha avirajjhanakaṃ, taṃ taṃyeva paṭibhātūti yojanā. Jhānamevāti appamāṇajjhānameva, ‘‘cetovimuttī’’ti pana vuttattā cittekaggatāyeva evaṃ vuccatīti upāsakassa adhippāyo.
彼乃接近后如此称谓，以示接近之故，说“彼居士未至护戒时间。”说不违犯者即不生染污。若有诸法异同，亦即独自不染污，各有现相称之。所谓禅定，仅无量禅定，因称“心之自在”，居士由此而得正见。
§231
231. Yāvatā majjhanhike kāle chāyā pharati, nivāte paṇṇāni patanti, ettāvatā ‘‘rukkhamūla’’nti vuccatīti evaṃ vuttaṃ ekarukkhamūlappamāṇaṭṭhānaṃ. Kasiṇanimittena ottharitvāti kasiṇārammaṇaṃ jhānaṃ samāpajjanto tasmiṃ kasiṇa…pe… viharatīti vutto. Ābhogo natthi jhānakkhaṇe. Kāmaṃ samāpattikkhaṇe ābhogo natthi tato pana pubbe vā siyā so ābhogo, tampi sandhāya mahaggatanti keci. Idāni tāsaṃ cetovimuttīnaṃ satipi kenaci visesena abhede visayādito labbhamānabhedaṃ dassetuṃ, ‘‘etthā’’tiādi vuttaṃ. Nimittaṃ na vaḍḍhati vaḍḍhetabbassa nimittasseva abhāvato. Pathavīkasiṇādīnaṃ viya ākāsabhāvanāya ugghāṭanaṃ na jāyati. Tāni jhānānīti brahmavihārajjhānāni. Cuddasavidhena paridamanābhāvato abhiññānaṃ pādakāni na honti. Nimittugghāṭasseva abhāvato arūpajjhānānaṃ anadhiṭṭhānatāya nirodhassa pādakāni na hontīti. Kammavaṭṭabhāvena kilesavaṭṭavipākavaṭṭānaṃ tiṇṇaṃ vaṭṭānaṃ paccayabhāvo vaṭṭapādakatā. Upapajjanavaseneva taṃ taṃ bhavaṃ okkamati etehīti bhavokkamanāni. Dutiyanayassa vuttavipariyāyena attho veditabbo. Ugghāṭanassa labbhanato arūpajjhānopari samatikkamo hotīti ayameva viseso. Evanti yathāvuttena nimittāvaḍḍhananimittavaḍḍhanādippakārena. Nānatthāti nānāsabhāvā. Evanti appamāṇamahaggatasaddavacanīyatāya nānābyañjanā. Kāmañcettha appamāṇasamāpattitopi nīharitvā vakkhamānabhavūpapattikāraṇaṃ dassetuṃ sakkā, aṭṭhakathāyaṃ pana kasiṇajhānatova nīharitvā yojanā katāti tathā vuttaṃ. Atha vā mahaggatagahaṇenettha appamāṇāti vuttabrahmavihārānampi saṅgaho veditabbo tassā samaññāya ubhayesampi sādhāraṇabhāvato.
231. 当中午时分，树荫渐渐舒展，风中树叶飘落。如此状况即称为『树根』，此即据所量之大小一树根处所而说。因起于法相(业处)，故称为『以法相为观入，而入禅定』。于那禅定中安住如是。禅中无障碍。欲界禅处境中无障碍，则或许先前有障碍，故某些论者称之为大障碍。如今诸心解脱者，其有无分别类似或特异境界等所现境地，所谓『是此处』等言亦是为了显示此异。标相无增长，由于无须增长分，故无增长。犹如地界禅等无啼破现象。此即诸禅之别。四梵行禅也。由以断灭无除法，故无通达般若能力之根基。由于无标相启显，非色界禅的专注无著，故无断灭的根基。业循环故，烦恼循环与果报循环三循环相具，是三循环的缘起。生起时如此渗透各有其生存，称为生起之生存。此为第二意义的反说。由啼破的得故，得超越色界禅。正如所说，此即标相增长、业成熟增长等顺序所成。其不相同者为多种法性。如此广大且包含多重意义，为不同的言说。此处甚至欲界无量禅的境界亦可涵盖无所遗失的生成因缘，故于注疏中以仅指禅境界而连带涵盖。又言大障碍涵盖四梵行禅，作泛指涵摄两者共通义。
§232
232.Evaṃvuttoti asatipi tathārūpe ābhoge ‘‘parittābhāti pharitvā adhimuccitvā viharatī’’ti vutto. Appamāṇaṃ katvā kasiṇaṃ vaḍḍhentassa kasiṇavaḍḍhanavasena bahulīkārasambhavato siyā jhānassa balavataratā, tadabhāve ca dubbalatā, āciṇṇavasitāya pana paccanīkadhammānaṃ sammā aparisodhane vattabbameva natthīti pañcahākārehi jhānassa appaguṇataṃ dassento, ‘‘suppamatte vā’’tiādimāha. Jhānassa appānubhāvatāya eva tannimittā pabhāpi appatarā aparisuddhāva hotīti āha – ‘‘vaṇṇo…pe… saṃkiliṭṭho cā’’ti. Dutiyanayo vuttavipariyāyena veditabbo. Tatthāpi kasiṇassa parittabhāvena vaṇṇassa parittatā, parittārammaṇāya anurūpatāya vā nimittaṃ pabhāmaṇḍalakampi parittameva siyāti adhippāyo. Vipulaparikammanti vipulabhāvena parikammaṃ. Sesaṃ tatiyacatutthanayesu vattabbaṃ paṭhamadutiyanayesu vuttasadisameva.
232. 如此所说，若有非实质乃状况性的障碍，谓其广泛笼罩而将其获释，称为『障碍被覆盖，且抛弃而安住』。以无量功夫使法相增长者，因法相增长而得大量之广行，禅定自然增力；若无此则显其无力，故以五障形象显其禅之不全，称为『极不纯熟』等。禅之不具感受，由此法相之光辉亦不如所需亮度，因不纯净而言「色相污浊」等。此为第二意义的反说。由此障碍逆转，障碍之初与色相初就法相遮蔽之义，其障碍对应法相光环，即为障碍原初。所谓审慎演习即善巧行，余见于第三及第四意义中，均如第一、第二意义所说。
Vaṇṇanānattanti yadi pītaṃ yadi lohitaṃ yadi vā odātanti sarīravaṇṇanānattaṃ. Ābhānānattanti parittavipulatāvasena pabhāya nānattaṃ. Accinānattanti tejodhātussa dīghādivasena vemattatā. Abhinivisantīti abhirativasena nivisanti nisīdanti tiṭṭhanti. Tenāha ‘‘vasantī’’ti.
谓色相不同者，如黄色、红色、灰白等，指体色差异。谓光明不同者，指光的强弱及色彩区别。谓火之不同，是指光元素的强度、长远等差异。谓依止者，是指依附及流动，意为坐卧立行依顺。故称春，即春天。
§234
234. Ābhanti dibbantīti ābhāti āha ‘‘ābhāsampannā’’ti. Tadaṅgenāti vā tassā parittatāya appamāṇatāya ca ābhākāraṇaṃ, taṃ pana atthato bhavūpapattikāraṇamevāti āha – ‘‘tassā bhavūpapattiyā aṅgenā’’ti. Kāyālasiyabhāvo tandīādīnaṃ hetubhūtā kāyassa vitthāyitatā.
234. 『光辉』乃指天光，言其『有光明』。『肢体』是因其狭窄而产生障碍，且其无法增大之实义，谓其乃生存之因缘，是故谓『其生存因缘乃此肢体』。身体之阴影为筋膜等构成，故谓身体伸展。
§235
235.Pāramiyoti mahāsāvakasaṃvattanikā sāvakapāramiyo pūrento. Brahmaloketi brahmattabhāve, brahmaloke vā uppattiṃ paṭilabhi, vuttampi cetaṃ theragāthāsu. Avokiṇṇanti aññehi asammissanti attho. Pubbe sañcaritanti atītabhavesu jātivasena sañcaraṇaṃ mama, sañcaritanti taṃ mamassāti attho. Sesaṃ suviññeyyameva.
235. 『波罗蜜』指大弟子所承系之波罗蜜。谓波罗蜜者，以成就波罗蜜者之涵义。谓梵天界者，即梵之原处，亦得生于梵天界。此亦可于长老之诗偈中见记载。谓折服即他者无法胜服之义。谓从前流转者，谓前世众生于过去诸世中无常流转之意。『其余者』谓其余可知之义，谓此余者当悉知。
Anuruddhasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā. · 阿努儒达经注释之隐义阐明已竟。
8. Upakkilesasuttavaṇṇanā八、随烦恼经注释
§236
236.Tasmāti atthakāmattā evamāha, na bhagavato vacanaṃ anādiyanto. Ye pana tadā satthuvacanaṃ na gaṇhiṃsu, te kiñci avatvā tuṇhībhūtā maṅkubhūtā aṭṭhaṃsu, tasmā ubhayesampi satthari agāravapaṭipatti nāhosi.
236. 因此，为求利益如此谓，谓世尊语不畏敬厌弃者。然当时有些不受世尊语者，彼等或有堕落或嗣后寂灭而消散，故二者皆无对师者之敬。
Yenapi janena na diṭṭhoti yena ubhayajanena aññavihitatāya kuḍḍakavāṭādiantarikatāya vā na diṭṭho. Damanatthanti tehi upāsakehi nimmadabhāvaṃ āpāditānaṃ tesaṃ bhikkhūnaṃ damanatthaṃ. Ṭhapayiṃsūti yo imesaṃ bhikkhūnaṃ deti, tassa sataṃ daṇḍoti, sahassanti ca vadanti.
无论凡夫人不见的，或者被彼此中间的不同路线等阻隔不见的，这些近事男因已调伏其躁威恣恣之相，为调伏诸比库故。谓此者饶施予以无畏，其受罚当获百倍，其余众谓受千倍。
§237
237. Vaggabhāveneva (sārattha. ṭī. mahāvaggo 3.464) nānāsaddo assāti puthusaddo. Samajanoti bhaṇḍane samajjhāsayo jano. Bālalakkhaṇe ṭhitopi ‘‘ahaṃ bālo’’ti na maññati. Bhiyyo cāti attano bālabhāvassa ajānanatopi bhiyyo ca bhaṇḍanassa upari phoṭo viya saṅghabhedassa attano kāraṇabhāvampi uppajjamānaṃ na maññi naññāsi.
第237章。以义理展开（意译，见注疏·大章第3.464节）多种声音称为众声。众生因错乱而相杂扰。即使处愚痴标记也自不认为是愚痴。况且对自己愚痴无知，且更甚于混乱，由此导致僧团破坏而不自知。
Kalahavasena pavattavācāyeva gocaro etesanti vācāgocarā hutvā. Mukhāyāmanti vivādavasena mukhaṃ āyametvā bhāṇino. Na taṃ jānantīti taṃ kalahaṃ na jānanti. Kalahaṃ karonto ca taṃ na jānanto nāma natthi. Yathā pana na jānanti, taṃ dassetuṃ āha – ‘‘evaṃ sādīnavo aya’’nti. Ayaṃ kalaho nāma attano paresañca atthajāpanato anatthuppādanato diṭṭheva dhamme samparāye ca sādīnavo, sadosoti attho.
言语常如纷争旋涡所转动。众生以口舌为所依，彼此相争故。争端口出，如以口请求战言。因为不知此理故不晓纷争实质。虽造纷争者亦不知其理。既然不晓，为示现彼此的愚痴，言“此即彼愚也”。所谓争端，实由自己及他人利益之争、制造无益之故，在显法及后世中皆为烦恼，意即覆耳哀鸣。
Upanayhantīti upanāhavasena anubandhanti. Porāṇoti purimehi buddhādīhi āciṇṇasamāciṇṇatāya purātano.
「伴随」者，谓由伴随品种（助缘）相续生起。过去者，是指与古佛诸圣无异的古远时代。
Na jānantīti aniccasaññaṃ na paccupaṭṭhāpenti.
「不知」者，谓不依无常的认识而不皈依无常观。
Tathā pavattaverānanti aṭṭhichinnādibhāvaṃ nissāya upanayavasena cirakālaṃ pavattaverānaṃ.
如是谓争端者，是依八断等特性，以伴随品种长期生起之争端。
Bālasahāyatāya ime bhikkhū kalahapasutā, paṇḍitasahāyānaṃ pana idaṃ na siyāti paṇḍitasahāyassa bālasahāyassa ca vaṇṇāvaṇṇadīpanatthaṃ vuttā. Sīhabyagghādike pākaṭaparissaye rāgadosādike paṭicchannaparissaye ca abhibhavitvā.
为了辅助初学者，这些比库起了争执，但是对于精研者来说，这种争执的形式与色彩则无须发生。那些如狮子般、猛虎般明显的外在争执，以及隐蔽的愤怒斗争，都已被超越。
Mātaṅgo araññe mātaṅgaraññeti saralopena sandhi. Mātaṅgasaddeneva hatthibhāvassa vuttattā nāgavacanaṃ tassa mahattavibhāvanatthanti āha – ‘‘nāgoti mahantādhivacanameta’’nti. Mahantapariyāyopi hi nāga-saddo hoti ‘‘evaṃ nāgassa nāgena, īsādantassa hatthino’’tiādīsu (udā. 25; mahāva. 467).
大象在林中被称为“象林”，用简明表达。因以象声寓意象形，故用‘那伽’一词，表其广大威严——言‘那伽’即是广大称谓。‘那伽’此广义同‘象’及‘长牙’的含义，如经中所云“如那伽以那伽、象之称呼”。
§238
238.Kirasaddo anussavasūcanattho nipāto. Tena ayamettha sutiparamparāti dasseti. Bhagavatā hi so ādīnavo pageva pariññāto, na tena satthā nibbiṇṇo hoti; tasmiṃ pana antovasse keci buddhaveneyyā nāhesuṃ; tena aññattha gamanaṃ tesaṃ bhikkhūnaṃ damanupāyoti pālileyyakaṃ uddissa gacchanto ekavihāriṃ āyasmantaṃ bhaguṃ, samaggavāsaṃ vasante ca anuruddhattherādike sampahaṃsetuṃ anuruddhattherassa ca. Imaṃ upakkilesovādaṃ dātuṃ tattha gato, tasmā kalahakārake kirassāti etthāpi kirasaddaggahaṇe eseva nayo. Vuttanayameva gosiṅgasālasutte (ma. ni. 1.325 ādayo).
238. “基拉”一词为传闻标志。此处以此表明“闻法传承”。世尊虽已摒除烦恼，但教团中还有未达圆满的弟子。为此，有人前往帕利地区，住于单寮，调伏争执，比库长老阿努鲁达等相和合住。去此提供了对习气的教诲。由此“基拉”一词亦用以意味争执之声。此义在附录《牟尼长老经》中有记载。
§241
241. ‘‘Yathā kathaṃ panā’’ti vuttapucchānaṃ pacchimabhāvato ‘‘atthi pana voti pacchimapucchāyā’’ti vuttaṃ, na puna ‘‘atthi pana vo’’ti pavattanassa pucchanassa atthibhāvato. So pana lokuttaradhammo. Therānanti anuruddhattherādīnaṃ natthi. Parikammobhāsaṃ pucchatīti dibbacakkhuñāṇe katādhikārattā tassa uppādanatthaṃ parikammobhāsaṃ pucchati. Parikammobhāsanti parikammasamādhinibbattaṃ obhāsaṃ, upacārajjhānasañjanitaṃ obhāsanti attho. Catutthajjhānalābhī hi dibbacakkhuparikammatthaṃ obhāsakasiṇaṃ bhāvetvā upacāre ṭhapito samādhi parikammasamādhi, tattha obhāso parikammobhāsoti vutto. Taṃ sandhāyāha – ‘‘obhāsañceva sañjānāmāti parikammobhāsaṃ sañjānāmā’’ti. Yattake hi ṭhāne dibbacakkhunā rūpagataṃ daṭṭhukāmo, tattakaṃ ṭhānaṃ obhāsakasiṇaṃ pharitvā ṭhito. Taṃ obhāsaṃ tattha ca rūpagataṃ dibbacakkhuñāṇena passati, therā ca tathā paṭipajjiṃsu. Tena vuttaṃ – ‘‘obhāsañceva sañjānāma dassanañca rūpāna’’nti. Yasmā pana tesaṃ rūpagataṃ passantānaṃ parikammavāro atikkami, tato obhāso antaradhāyi, tasmiṃ antarahite rūpagatampi na paññāyati. Parikammanti hi yathāvuttakasiṇārammaṇaṃ upacārajjhānaṃ, rūpagataṃ passantānaṃ kasiṇobhāsavasena rūpagatadassanaṃ, kasiṇobhāso ca parikammavasenāti tadubhayampi parikammassa appavattiyā nāhosi, tayidaṃ kāraṇaṃ ādikammikabhāvato therā na maññiṃsu, tasmā vuttaṃ ‘‘nappaṭivijjhāmā’’ti.
241.“怎样呢？”——此类反问在后半部分是“确有此理”，而非前半部分的“是否如是”。此乃超世间的法理。不存所谓“长老”之类的称谓。因佛眼智于观察诸法之起因，即发问并回答所称“行为显相”。“行为显相”意指由行为修习而得的现象显现，亦即禅那中所见的光及所生定慧分别。第四禅得者，通过观想具象征之光熠熠，于是光与所观之色相相应。故称“现象光辉即是分别”。若得者已能超越此光的分别，则光隐没，焦点色相亦不能被证得。行为，即指依禅观所生的光相与禅定的合成现象。此缘故，最初修道者长老们不认为此光定必为全知定，故称“并非清彻明了”。
Nimittaṃ paṭivijjhitabbanti kāraṇaṃ paccakkhato dassetvā suvisuddhadibbacakkhuñāṇe theraṃ patiṭṭhāpetukāmo satthā vadati. Kiṃ na āḷulessantīti kiṃ na byāmohessanti, byāmohessanti evāti attho. Vicikicchā udapādīti dibbacakkhuno yathāupaṭṭhitesu rūpagatesu apubbatāya, ‘‘idaṃ nu kho rūpagataṃ kiṃ, idaṃ nu kho ki’’nti maggena asamucchinnattā vicikicchā saṃsayo uppajji. Samādhi cavīti vicikicchāya uppannattā parikammasamādhi vigacchi. Tato eva hi parikammobhāsopi antaradhāyi, dibbacakkhunāpi rūpaṃ na passi. Na manasi karissāmīti manasikāravasena me rūpāni upaṭṭhahiṃsu, rūpāni passato vicikicchā uppajjati, tasmā idāni kiñci na manasi karissāmīti tuṇhī ahosi taṃ pana tuṇhībhāvappattiṃ sandhāyāha ‘‘amanasikāro udapādī’’ti.
应明其缘由，且先暂记之：世尊为建立清净的佛眼智长老而说此。意在告知长老们，如何防止疑惑生出；疑惑即如佛眼所照物中产生未断的混淆疑问。疑生则禅定散乱。因而“行为显相”随之消隐，佛眼也不见色相。若仍存心不理会，则形色等虽见，内心无疑惑。此谓“无心生起”。
Tathābhūtassa amanasikārassa abhāvaṃ āgamma uppilaṃ udapādi. Vīriyaṃ gāḷhaṃ paggahitanti thinamiddhachambhitattānaṃ vūpasamanatthaṃ accāraddhavīriyaṃ ahosi, tena citte samādhidūsikā gehassitā balavapīti uppannā. Tenāha ‘‘uppilaṃ uppanna’’nti. Tatoti sithilavīriyattā. Patameyyāti ativiya khinnaṃ bhaveyya. Taṃ mamāti patthanāabhibhavanīyamanasīsena jappetīti abhijappā, taṇhā. Nānattā nānāsabhāvā saññā nānattasaññā. Ativiya upari katvā nijjhānaṃ pekkhanaṃ atinijjhāyitattaṃ.
对无心生起者而言，烦恼忽然产生。振奋精神，驱除昏沉和懈怠，定力增强，便能抵御心中扰乱。故称为“烦恼生起”。“烦恼”即懈怠之意。过度懈怠，身心困顿。以信念持誦正法，断除渴爱。诸见各种不一，所见之异相不同。因过度专注，乃至通达寂静境界。
§243
243.Parikammobhāsamevāti parikammasamuṭṭhitaṃ obhāsameva. Na ca rūpāni passāmīti obhāsamanasikārapasutatāya dibbacakkhunā rūpāni na passāmi. Visayarūpamevāti tena pharitvā ṭhitaṭṭhāneva dibbacakkhuno visayabhūtaṃ rūpagatameva manasi karomi.
243.「如业受显」者，谓业已生起而显现。如来教法中，非谓眼识我等能见色身形像，而是以殊胜天眼观察。以此天眼所见之色相遍及之处，即是在此固定之处，心中现出该色相如实之显现。
Kasiṇarūpānaṃ vasenettha obhāsassa parittatāti āha ‘‘parittaṭṭhāne obhāsa’’nti. Parittāni rūpānīti katipayāni, sā ca nesaṃ parittatā ṭhānavasenevāti āha ‘‘parittakaṭṭhāne rūpānī’’ti. ‘‘Appamāṇañcevā’’tiādinā vutto dutiyavāro. Obhāsaparittataṃ sandhāya parikammasamādhi ‘‘paritto’’ti vutto tasseva obhāsassa appamāṇatāya appamāṇasamādhīti vacanato. Tasmiṃ samayeti tasmiṃ parittasamādhino uppannasamaye. Dibbacakkhupi parittakaṃ hoti parittarūpagatadassanato.
此处称色相为「遮障光」，取其环绕覆盖之义。所遮障之一境即当前固定之处，称为「遮障之处」。色相有若干遮障，此处谓其空间覆满之状态为遮障。意含无量无边之光明，故有无量覆盖。此处「遮障」之意，与三摩地中之「围绕」相应，谓光明无量覆盖境界，于其同时生起。故天眼亦显无边覆盖及所见之色相。
§245
245.Dukatikajjhānasamādhinti catukkanaye dukajjhānasamādhiṃ, pañcakanaye tikajjhānasamādhinti yojanā. Dukajjhānasamādhinti catukkanaye tatiyacatutthavasena dukajjhānasamādhiṃ, pañcakanaye catutthapañcamavasena dukajjhānasamādhiṃ. Tikacatukkajjhānasamādhinti catukkanaye tikajjhānasamādhiṃ, pañcakanaye catukkajjhānasamādhinti yojanā.
245.关于三种苦作禅定，一是一境苦作禅定，数为四；二是二境苦作禅定，数为三；三是三境苦作禅定，数为五。四境苦作禅定者，依第三及第四禅的次第说；三境苦作禅定是依第四及第五禅说法。四与三境苦作禅定，所说数量依序排列。
Tividhanti sappītikavasena tippakāraṃ samādhiṃ. Tadantogadhāti sappītikādisabhāvā. Kāmaṃ bhagavā purimayāme pubbenivāsānussatiñāṇaṃ, pacchimayāme dibbacakkhuñāṇaṃ nibbattentopi imāni ñāṇāni bhāvesiyeva. Vipassanāpādakāni pana ñāṇāni sandhāya, ‘‘pacchimayāme’’ti vuttaṃ, tenāha ‘‘bhagavato hī’’tiādi. Pañcamajjhānassāti pañcamajjhānikassa vasena paṭhamajjhāniko maggo natthi. Soti pañcakanayo bhagavato lokiyo ahosi. Etanti etaṃ, ‘‘savitakkampi savicāraṃ samādhiṃ bhāvemī’’tiādivacanaṃ. Lokiyalokuttaramissakaṃ sandhāya vuttaṃ, na ‘‘lokiyaṃ vā lokuttarameva vā’’ti. Sesaṃ suviññeyyamevāti.
苦受类禅定分三种，是以正行对应三种禅定。所谓正行者包括苦受等本质。世尊此前时光中，修习前生记忆之智慧；后来则生起天眼智慧。此智慧皆值得修持。观慧相关的智慧，则说其是后期者，故称「世尊慧」等。所谓第五禅，实际是指第五禅者修行者，并无通往第五禅之道。世尊的五禅，仅存四禅。此乃解释“我当修习思维与思惟的禅定。”等语。关于世俗与出世间相续的论述，谓非「仅世俗」，亦非「仅出世间」，而是二者皆当究察。
Upakkilesasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā. · 随烦恼经注释之隐义阐明已竟。
9. Bālapaṇḍitasuttavaṇṇanā九、愚者智者经注释
§246
246.Etehīti ducintitādīhi. Etena lakkhaṇasaddassa karaṇatthatamāha. Tānevāti lakkhaṇāni eva. Tassāti bālassa. ‘‘Ayaṃ bālo’’ti nimīyati sañcānīyati etehīti bālanimittāni. Apadānaṃ vuccati vikhyātaṃ kammaṃ. Ducintitādīni ca bāle vikhyātāni, avadhāraṇabhāve vā, tasmā bālassa apadānānīti bālāpadānāni. Abhijjhādīhi duṭṭhaṃ dūsitaṃ cintetīti ducintitacintī. Lobhādīhi duṭṭhaṃ bhāsitaṃ musāvādādiṃ bhāsatīti dubbhāsitabhāsī. Tesaṃ tesaṃyeva vasena kattabbato dukkaṭakammaṃ pāṇātipātādiṃ karotīti dukkaṭakammakārī. Tenāha ‘‘cintayanto’’tiādi. Tāni upanissāya jātanti tajjaṃ. Tato eva tesaṃ sāruppaṃ anurūpanti tassāruppaṃ. Tenāha ‘‘tajjātika’’ntiādi. Kacchamānāyāti kathiyamānāya.
246.「此」涵盖诸恶缘如恶思等。此乃对特征词的定取说明。所谓「此」仅指这些特征。谓此之为愚人，即圣者未胜之人。所谓愚人因贪等烦恼而生此。其福报称为恶果。恶思类为愚人之恶念，因染污心智故；贪欲等亦相似表现恶口恶行。因依此类行为，于业理上作恶，如杀生等故，称作恶业作意。所以说「思惟」等亦生于此恶缘。由此，恶缘相似故，讲为「同类缘」等。谓未出生时，或对应事相互联系。
§248
248. Yasmā sattānaṃ yathūpacitāni kammāni katokāsāni tadupaṭṭhāpitāni kammanimittagatinimittāni maraṇassa āsannakāle cittassa āpāthaṃ āgacchantāni, tadā olambantāni viya abhibhavantāni viya ajjhottharantāni viya upaṭṭhahanti, tasmā vuttaṃ – ‘‘olambanādiākārena hi tāni upaṭṭhahantī’’ti. Upaṭṭhānākāro eva tadā cittassa gocarabhāvaṃ gacchatīti āha – ‘‘tasmiṃ upaṭṭhānākāre āpāthagate’’ti.
248.因众生诸种适当业因于临终时，乃生心中痛苦烦扰。此时如抱持缒挂之物，扰乱当下心念，若依攀缘之因缘，则说是攀缘之状态。因此说：“彼时因攀缘缘故，心中生起痛苦。”意谓此攀缘之因，令心识横生障碍。故记作：此刻处于攀缘为缘之痛苦中。
§249
249.Na sakkāti na vadatīti etena dvepi paṭisedhā pakatiatthāti ayamattho vutto hoti. Na sukarāti pana iminā dukkarabhāvo dīpito, dukkarañca tāva upāyena sakkā kātunti dassento āha – ‘‘na sukaraṃ panā’’tiādi. Tenāti vinivijjhitvā gamanena aññamaññaṃ saṃvijjhanena. Assāti corassa. Ito uttaripīti majjhanhikasamayaṃ sāyanhasamayañca sattisatena.
『不可能』与『不言』，此由此二者相违背故说，为何意也。非谓用此说显示此事难为，亦非难事不能以此法成就，而是以此说明：『非困难也』。由此故，彼等互相推敲而后动作，此谓囚徒。自此而上者为中午时分与黄昏时分三十七法。
§250
250.Saṅkhampi na upetīti iminā saṅkhātabbamattaṃ natthīti dīpitaṃ hotīti āha – ‘‘gaṇanāmattampi na gacchatī’’ti. Upanikkhepanamattampīti etthāpi eseva nayo. Kalabhāganti kalānaṃ saṅgaṇanakoṭṭhāsaṃ. Tenāha ‘‘satimaṃ kala’’ntiādi. Olokitamattampīti upanikkhepanavasena olokanamattakampi. Taṃ kammakāraṇanti taṃ pañcavidhabandhanakammakāraṇaṃ catunnampi passānaṃ vasena samparivattetvā karontiyeva, pāḷiyaṃ pana ekapassavasena āgatā. Gehassāti mahato gehassa. Sabbatoti sabbāvayavato. Sampajjalite ekajālībhūte. Supakkuthitāyāti suṭṭhu nipakkāya.
『数量亦不至』，以此说明无须达到应有的数目故，言『不达到应有数目』。所谓『时间分』，即诸时间段集合。故称『三十法时段』。所谓『目视分』，即观察量度之意。此为业因，实为五种依止业因，四种根本之业以相互转变而行，巴利文则以一目视而通达。所谓『大屋』者，喻示广大屋宇。『总计』者，指一切部分总和。『清凉明彻』，谓为净化。如『圆熟』，即圆满成熟。
Vibhattoti tattha nibbattakasattānaṃ sādhāraṇakammunā vibhatto viya nibbatto. Ayopākārena parito atto gahitoti ayopākārapariyatto parikkhitto.
『分开』者，喻似来自于分离者由普通业力分离而成。如『无障碍』者，则纯净环绕而无障碍。
Yamakagoḷakāti dārakānaṃ kīḷanayugaḷā. Evampi dukkhoti yathāvuttaussadanirayavasenapi sota-ghāna-jivhā-kāya-mano-gocaratāvasenapi iminā ākārena dukkhoti.
『双圈陀螺』，喻指诸孩童成双成对的玩耍状态。此亦说明苦的本质，依如上述的耳目舌身意的六根作意，故以此形象示苦。
§251
251.Dantehi ullehitvāti uttaradantehi añchitvā. Rasavasena atitto assādo rasādo. Tenāha ‘‘rasagedhena paribhuttaraso’’ti.
『以牙齿咬』，谓以上牙咬住下牙。『味觉之感』，谓非适当滋味引发的恶感。故称为『以腐味所玷污的味觉』。
§252
252.Durūpoti virūpo. Duddasoti teneva virūpabhāvena aniṭṭhadassano. Lakuṇṭhakoti rasso. Paviṭṭhagīvoti khandhantaraṃ anupaviṭṭhagīvo. Mahodaroti vipulakucchi. Yebhuyyena hi lakuṇṭakā sattā rassagīvā puthulakucchikāva hontīti tathā vuttaṃ. Kāṇo nāma cakkhuvikaloti vuttaṃ – ‘‘ekakkhikāṇo vā ubhayakkhikāṇo vā’’ti. Kuṇīti hatthavikalo vuccatīti āha – ‘‘ekahatthakuṇī vā ubhayahatthakuṇī vā’’ti. Vātādinā upahatakāyapakkho idha pakkhahatoti adhippeto, na pakkhihatoti āha – ‘‘pakkhahatoti pīṭhasappī’’ti. Dukkhānupabandhadassanatthanti aparāparajātīsu vipākadukkhassa anupabandhavasena pavattidassanatthaṃ.
『难美』谓丑陋。『难看』谓因其丑陋而不悦之感。『粗糙』谓涩。『无毛』谓肩胛间无毛。『大腹』谓腹部膨大。因粗糙无毛之众生多被认为膨腹，故如是说。『眼』谓视觉障碍，有云：『单眼或双眼俱障』。『肘』谓臂伤残，言『单肘或双肘伤残』。『风等所伤的体侧翼』此谓翅膀损伤，不是侧翼，故称『翼伤，即背翼』。此乃藉苦乐相续示意，旨在说明不同种类的因果苦果之流转演现。
Kalīyati khalīyati appahīyati sāsanaṃ etenāti kali, jutaparājayo. So eva gahasadisatāya ‘‘kaliggaho’’ti vutto. Adhibandhanti kuṭumbassa adhivutthassa mūlabhūtassa attano bandhitabbataṃ. Tenāha ‘‘attanāpi bandhaṃ nigaccheyyā’’ti. Bālabhūmiyā bālabhāvassa matthakappatti nirayagāmikammakāritāti ‘‘niraye nibbattati’’cceva vuttaṃ. Taggahaṇeneva pana tato mudumudutarādikammavasena sesāpāyesu aparāparanibbattādibālabhūmi vibhāvitā hotīti.
劣劣堕落，消减灭绝，教法由此退失，故称为劣败，乃破败败绩。此谓束缚家属之根本由己所缚故。故说：“应当自身断除束缚”。因愚痴根性，与愚痴性质相应，所造入地狱之业，故称“堕于地狱”。然而诸由亲疏别异之恶业报应，乃由该地愚痴根性而分别清揭明证。
§253
253.Vuttānusārenāti ‘‘bālo aya’’ntiādinā vuttassa atthavacanassa ‘‘paṇḍito aya’’nti etehi lakkhīyatītiādinā anusārena. Manosucaritādīnaṃ vasenāti cintento anabhijjhā-abyāpāda-sammādassanaṃ sucintitameva cintetītiādinā manosucaritānaṃ tiṇṇaṃ sucaritānaṃ vasena yojetabbāni.
依所说者，即‘愚者是’，意即论说之语句含义为‘智者是’等，应视其用以表示之意义而了知依此类者。至于心正行等三种正行，即不贪不嗔无疑之正见，乃心正行之所依理，故应以此三种正行的存在为基础来绾结。
Cakkaratanavaṇṇanā轮宝之释
§256
256. Uposathaṃ (dī. ni. ṭī. 2.243) vuccati aṭṭhaṅgasamannāgataṃ sabbadivasesu gahaṭṭhehi rakkhitabbasīlaṃ, samādānavasena taṃ etassa atthīti uposathiko, tassa. Tenāha ‘‘samādinnauposathaṅgassā’’ti. Tadāti tasmiṃ kāle, yasmiṃ pana kāle cakkavattibhāvasaṃvattaniya-dāna-sīlādi-puññasambhārasamudāgamasampanno pūritacakkavattivatto kādīpadesavisesapaccājātiyā ceva kularūpabhogādhipateyyādiguṇavisesasampattiyā ca tadanurūpe attabhāve ṭhito hoti, tasmiṃ kāle. Tādise hi kāle cakkavattibhāvī purisuttamo yathāvuttaguṇasamannāgato rājā khattiyo hutvā muddhāvasitto visuddhasīlo anuposathaṃ satasahassavissajjanādinā sammāpaṭipattiṃ paṭipajjati, na yadā cakkaratanaṃ uppajjati, tadā eva. Tenāha – ‘‘pāto…pe… dhammatā’’ti. (Tattha damo indriyasaṃvaro, saṃyamo sīlasaṃvaro.)
守八关戒称谓优婆塞，谓包含八支正行，在诸日中，于家内应当护持清净戒行。此以戒守聚集之义谓之优婆塞戒。谓言：“于守持的八支戒法中”，此指于当时，于有世界主宰、布施、戒律等功德增益具足，如王者地位特殊家门庄严等诸功德相应，自身所立于当时之地即为彼时。此时世界主宰，具备至尊美德者，以王族身份，庄严清净，百千众生放逸不犯戒律而正当修习，不是于宝轮初现时，正处于此地。因此谓言：“此时……戒法具足”等语。（其中节制感官，戒摄约束。）
Vuttappakārapuññakammapaccayanti cakkavattibhāvāvahadānadamasaṃyamādipuññakammahetukaṃ. Nīlamaṇisaṅghāṭasadisanti indanīlamaṇisañcayasamānaṃ. Dibbānubhāvayuttattāti dassanīyatā manuññaghosatā ākāsagāmitā obhāsavissajjanā appaṭighātatā rañño icchitatthanipphattikāraṇatāti evamādīhi dibbasadisehi ānubhāvehi samannāgatattā. Sabbehi ākārehīti sabbehi sundarehi ākārehi. Paripūranti paripuṇṇaṃ. Sā cassa pāripūri idāneva vitthārīyati.
正依所闻行善之因缘，即世界主宰产生之功德布施与节制感官等功德善业所因。所谓蓝宝石之宝衣，意指蓝宝石宝物之聚合。由于神变感受之缘故，世人所见现象，穿越虚空，发光明，非对立性，因王欲成就故等，如此诸等神异现象，皆以各种华美形态丰满圆满。此为此时之充满现象。
Panāḷīti chiddaṃ. Suddhasiniddhadantapantiyā nibbivarāyāti adhippāyo. Nābhipanāḷi parikkhepapaṭṭesūti nābhiparikkhepapaṭṭe ceva nābhiyā panāḷiparikkhepapaṭṭe ca. Suvibhattāvāti aññamaññaṃ asaṃkiṇṇattā suṭṭhu vibhattā. Paricchedalekhantaresu maṇikā suvibhattā hutvā paññāyantīti vadanti.
所谓缕状者，即断裂。称为纯净光澈之珊瑚列，谓威权。谓非缕状之分割断面而言，即不是分割、断裂之处，而是缕线被分割排列整齐，相互区别清晰，称为良好分割。于章节文句处，宝石排列整齐，称为智慧化现象。
Paricchedalekhādīnīti ādi-saddena mālākammādiṃ saṅgaṇhāti. Surattātiādīsu surattaggahaṇena mahānāmavaṇṇataṃ paṭikkhipati, suddhaggahaṇena saṃkiliṭṭhataṃ, siniddhaggahaṇena lūkhataṃ. Kāmaṃ tassa cakkaratanassa nemimaṇḍalaṃ asandhikaṃva nibbattaṃ, sabbatthakameva pana kevalaṃ pavāḷavaṇṇova na sobhatīti pakaticakkassa sandhiyuttesu ṭhānesu rattajambunadaparikkhataṃ ahosi, taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘sandhīsu panassā’’tiādi.
章节文书等者，谓以‘初’字为首，继而汇集串珠等。所谓经过巧妙取得首位大名之处，谓抛弃浑浊，庶得纯净。其称心所向者，谓宝轮所系之宝冠如纽带缘结，非牢固不可破裂，普遍皆然，惟以呈宝红色之处幽暗不明亮。于宝轮接合处成于夜间艳红之花叶所围之处，故曰“于接合处”等语。
Nemimaṇḍalapiṭṭhiyanti nemimaṇḍalassa piṭṭhipadese. Dasannaṃ dasannaṃ arānamantareti dasannaṃ dasannaṃ arānaṃ antarasamīpe padese. Chiddamaṇḍalacittoti maṇḍalasaṇṭhānachiddavicitto. Sukusalasamannāhatassāti suṭṭhu kusalena sippinā pahatassa, vāditassāti attho. Vaggūti manoramo rajanīyoti suṇantānaṃ rāguppādako. Kamanīyoti kanto. Samosaritakusumadāmāti olambitasugandhakusumadāmā. Nemiparikkhepassāti nemipariyantaparikkhepassa. Nābhipanāḷiyā dvinnaṃ passānaṃ vasena ‘‘dvinnampi nābhipanāḷīna’’nti vuttaṃ. Ekā eva hi sā panāḷi. Yehīti yehi dvīhi sīhamukhehi. Puna yehīti muttākalāpehi.
『轮缘圆背』者，即轮缘圆周之背面处也。『十辐十辐之间』者，即每十辐与每十辐之间的近处地带也。『空隙圆饰庄严』者，即以圆形孔隙图案加以点缀装饰也。『善巧工匠所打造』者，即由极为精巧熟练的工匠所敲打、所演奏——此为其义。『悦耳』者，令人心旷神怡、令人生起爱慕之心——即对听者能引发贪情也。『可爱』者，即令人欢喜也。『垂挂花鬘』者，即悬挂着芬芳馥郁的花鬘也。『轮缘周围围绕』者，即轮缘边际四周环绕也。关于轮毂管道，因其两侧之故，故说『两轮毂管道』，然实则彼管道只有一根。『由彼』者，即由彼两个狮面也。再说『由彼』者，即由珍珠串也。
Odhāpayamānanti sotuṃ avahitāni kurumānaṃ. Cando purato, cakkaratanaṃ pacchāti evaṃ pubbāpariyena pubbāparabhāgena.
『使之专注』者，即令人将耳朵竖起来聆听也。『月轮在前，轮宝在后』者，即如此依前后之顺序，分前后两部分也。
Ante purassāti anurādhapure rañño antepurassa uttarasīhapañjaraāsanne tadā rañño pāsāde tādisassa uttaradisāya sīhapañjarassa labbhamānattā vuttaṃ. Sukhena sakkāti kiñci anāruhitvā sarīrañca anullaṅghitvā yathāṭhiteneva hatthena pupphamuṭṭhiyo khipitvā sukhena sakkā hoti pūjetuṃ.
『王宫内苑之前』者，因彼时在阿努拉达补拉城，王宫内苑的北方狮格窗附近，于该国王之宫殿中，北方向之狮格窗可得而见，故如此说也。『轻易即能』者，即无需攀登任何东西、无需跨越身体，只须以原本伸展的手抛出花束，便能轻易地加以供养也。
Nānāvirāgaratanappabhāsamujjalanti nānāvidhacittavaṇṇaratanobhāsapabhassaraṃ. Ākāsaṃ abbhuggantvā pavatteti. Āgantvā ṭhitaṭṭhānato upari ākāsaṃ abbhuggantvā pavatte.
『各种色彩宝石光明灿烂』者，即以种种不同绘色的宝石光辉而光芒四射也。腾升于虚空中而转动。即从到来后所站之处向上腾升于虚空，于其中转动也。
Sannivesakkhamoti khandhavārasannivesayogyo. Sulabhāhārūpakaraṇoti sukheneva laddhabbadhaññagorasadārutiṇādibhojanasādhano. Paracakkanti parassa rañño senā, āṇā vā.
『适宜安营扎寨』者，即适合建立军营驻扎也。『易于取得食物资具』者，即能轻易获得谷物、乳制品、木材、草料等饮食所需物资也。『敌军』者，即他国国王的军队，或其命令也。
Āgatanandanoti āgato hutvā nandijanano. Āgataṃ vā āgamanaṃ, tena nandatīti āgatanandano. Gamanena socetīti gamanasocano. Upakappethāti uparūpari kappetha saṃvidahatha, upanethāti attho. Upaparikkhitvāti hetutopi sabhāvatopi phalatopi diṭṭhadhammikasamparāyikaādīnavatopi vīmaṃsitvā.
『来而令人欢喜』者，即来到之后令人生喜也；或『来到』即其到来，因其到来而欢喜，故称『来而令欢喜』也。『因离去而令人悲愁』者，即离去使人忧愁也。『不断筹备』者，即一再地筹划安排，意即提供也。『详加审察』者，即从原因、从自性、从果报、从现世与来世等过患等各方面加以思量考察也。
Vibhāventi paññāya atthaṃ vibhūtaṃ karontīti vibhāvino, paññavanto. Anuyantāti anuvattakā. Ogacchamānanti osīdantaṃ. Yojanamattanti vitthārato yojanamattaṃ padesaṃ. Gambhīrabhāvena pana yathā bhūmi dissati, evaṃ ogacchati. Tenāha ‘‘mahāsamuddatala’’ntiādi. Ante cakkaratanaṃ udakena senāya anajjhottharaṇatthaṃ.
『分解者』者，以智慧分辨事物并将其详细分析者，称为分解者、有智慧者。『随顺者』者，追随而行者也。『流动者』者，谓下移之意。『约丈量者』者，从广展中测量地段至丈量之地也。由深沉之相观地，亦如所见地表，故名为流动。于是有言曰：“广大海底”等词。最后，以诸水、宝轮和军队，为了起上升作用而共同努力也。
§257
257. Puratthimo samuddo pariyanto assāti puratthimasamuddapariyanto, puratthimasamuddaṃ pariyantaṃ katvā. Cāturantāyāti cātusamuddantāya pubbavidehādicatukoṭṭhāsantāya.
257.『东方海周围』即东方海四周环绕之意，此为东方海之环绕。《四海四方》者，谓四海所在世界四方区域之意，是前生身上四方所在之地。
Hatthiratanavaṇṇanā象宝之释
§258
258.Haricandanādīhīti ādi-saddena catujjātiyagandhādiṃ saṅgaṇhāti. Āgamanaṃ cintethāti vadanti cakkavattivattassa pūritatāya paricitattā. Bhūmiphusanakehi vāladhi, varaṅgaṃ hatthoti imehi ca tīhi, catūhi pādehi cāti sattahi avayavehi ṭhitattā sattapatiṭṭho. Itaresaṃ amaccādīnaṃ cintayantānaṃ na āgacchati. Apanetvāti attano ānubhāvena apanetvā. Gandhameva hi tassa itare hatthino na sahanti.
258.『檀香等』者，取其前缀『等』以涵盖檀香等四类香味。《来临思虑》者，指王者制世的满愿与行在之熟悉感也。『触地稳固者』以四肢跪触大地，即以三手及四足七肢稳健站立之义。对于他人未生之念，不会来临。『送至』者，以自身禀受送达之意。香气不容他手触犯，是故如此。
Assaratanavaṇṇanā马宝之释
Sindhavakulatoti sindhavassājānīyakulato.
『信德之家族』者，指属于信德�姓氏的族群。
Maṇiratanavaṇṇanā珠宝之释
Sakaṭanābhisamappamāṇanti pariṇāhato mahāsakaṭassa nābhiyā samappamāṇaṃ. Ubhosu antesūti heṭṭhā upari cāti dvīsu antesu. Kaṇṇikapariyantatoti dvinnaṃ kañcanapadumānaṃ kaṇṇikāya pariyantato. Muttājālake ṭhapetvāti suvisuddhe muttāmaye jālake patiṭṭhapetvā.
『车轴接合』者，谓大车车轴之连接。『前后两端』者，谓车轴上下二端。『围绕耳朵』者，谓由两边金莲花簇绕耳之广大范围。『设立净网』者，将纯净网安置具足体内之意。
Itthiratanavaṇṇanā女宝之释
‘‘Itthiratanaṃpātubhavatī’’ti vatvā assa pātubhavanākāraṃ dassetuṃ, ‘‘maddarājakulato vā’’tiādi vuttaṃ. Maddaraṭṭhaṃ kira abhirūpānaṃ itthīnaṃ uppattiṭṭhānaṃ. Saṇṭhānapāripūriyāti hatthapādādisarīrāvayavānaṃ susaṇṭhitatāya. Avayavapāripūriyā hi samudāyapāripūrisiddhi. Rūpanti sarīraṃ. Dassanīyāti surūpabhāvena passitabbayuttā. Somanassavasena cittaṃ pasādeti yoniso cintentānaṃ kammaphalasaddhāya vasena. Pasādāvahattāti kāraṇavacanena yathā pāsādikatāya vaṇṇapokkharatāsiddhi vuttā, evaṃ dassanīyatāya pāsādikatāsiddhi, abhirūpatāya ca dassanīyatāsiddhi vattabbāti nayaṃ dasseti. Paṭilomato vā vaṇṇapokkharatāya pāsādikatāsiddhi, pāsādikatāya dassanīyatāsiddhi, dassanīyatāya abhirūpatāsiddhi yojetabbā. Evaṃ sarīrasampattivasena abhirūpatādike dassetvā idāni sarīre dosābhāvavasenapi te dassetuṃ, ‘‘abhirūpā vā’’tiādi vuttaṃ. Tattha yathā pamāṇayuttā, evaṃ ārohapariṇāhayogato ca pāsādikā nātidīghatādayo. Evaṃ manussānaṃ dibbarūpatāsampattipīti ‘‘appattā dibbavaṇṇa’’nti vuttaṃ. Kāyavipattiyāti sarīradosassa. Abhāvoti accantameva dūrībhāvo.
谓说“此为女性宝居之地”，以示其宝居形状。又说“因马达罗王族”者，谓指马达罗国族，为美丽女性起源。『完善整体』者，以手足等身体部位之完整稳固也。『整体完善』即众集合之整体完善。『形体』是身体也。『可见者』者，应以美好形态观察之。欢喜心以愉悦心令心满意，善思者因信得此果。『引起欢喜』者，依因缘如颂所唱形态清净，其状如美丽堤坝和叶莲花形成之工巧完成，故称引起欢喜。此亦示意以美玉叶莲层叠而成之美好达成之状，令人观者应连系此因果。连环般，形体圆满则引起美好；美好则为观感，可见可喜，可亲和且赏心。由此可见，应令身体现具圆满美好及适合观感，而今应显示身无患病状态，故言“亦美好”等。其所在大小相应，且经由升降变化也与美好相关。人们因具有人间及天界美好相成，被称为“非凡天色”。此谓身体缺陷之苦。『不存在』指极为远离之状态。
Satavihatassāti satakkhattuṃ vihatassa. Satavihatassāti ca idaṃ kappāsapicuvasena vuttaṃ, tūlapicuno pana vihananameva natthi. Kuṅkumatagaraturukkhayavanapupphāni catujjāti. Tamālatagaraturukkhayavanapupphānīti apare.
『百杵捣者』，即经百次捶打者。此『百杵捣』之语，乃就棉花而言；至于木棉绒毛，则根本无需捶打。番红花、沉香、乳香、大麦之花，此为四类。另有说法则作：檀香、沉香、乳香、大麦之花。
Aggidaḍḍhā viyāti āsanagatena agginā daḍḍhā viya. Paṭhamamevāti aññakiccato paṭhamameva, dassanasamakālamevāti attho. Taṃ taṃ attanā rañño kātabbakiccaṃ kiṃ karomīti pucchitabbatāya kiṃ karaṇanti paṭissāvetīti kiṅkārapaṭissāvinī.
「Aggidaḍḍhā viyāti」意指如同被火烧着一般，形同座上之物被火烧之义。「Paṭhamamevāti」则为指其他事物中之第一，亦即与所见同时之义。此处质问：国王所委托之职务应作何事？此问当为责问其责之考察，即「kiṅkārapaṭissāvinī」之意。
Mātugāmo nāma yebhuyyena saṭhajātiko, itthiratanassa pana taṃ natthīti dassetuṃ, ‘‘svāssā’’tiādi vuttaṃ. Guṇāti rūpaguṇā ceva ācāraguṇā ca. Purimakammānubhāvenāti tassā purimakammānubhāvena. Itthiratanassa tabbhāvasaṃvattaniyapurimakammassa ānubhāvena, cakkavattinopi parivārasaṃvattaniyaṃ puññakammaṃ tādisassa phalavisesassa upanissayo hotiyeva. Tenāha ‘‘cakkavattino puññaṃ upanissāyā’’ti. Etena sesaratanesupi tesaṃ visesānaṃ tadupanissayatā vibhāvitā evāti daṭṭhabbaṃ. Pubbe ekadesavasena labbhamānapāripūrī rañño cakkavattibhāvūpagamanato paṭṭhāya sabbākārapāripūrā jātā.
名为「Mātugāmo」者，原属种姓地位为战士之类型，女眷财富却不显著，为示此称有『svāssā』之语。『Guṇā』指相貌品质与品行品德。『Purimakammānubhāvena』谓之前业所感之果报。因女眷财富之功德相承，自他国王之附属领地恰成善业凭籍，故称『cakkavattino puññaṃ upanissāyā』。由此得以揭示诸多王妃财富之各异，及其凭籍之理。据此，应知昔日国王通达实现充满全盛之地位，至于一切方面俱臻完美。
Gahapatiratanavaṇṇanā居士宝之释
Pakatiyāvāti sabhāveneva, cakkaratanapātubhāvato pubbepi.
「Pakatiyāvāti」义指在集会之场，预示帝王造化之谕示，且有先兆之意。
Pariṇāyakaratanavaṇṇanā主兵臣宝的解说
Nissāyāti upanissāya.
『依止』者，即近依也。
§260
260.Kaṭaggaho vuccati jayaggaho sakānaṃ paṇānaṃ kaṭabhāvena atthasiddhivasena saṅgaṇhananti katvā. Tenāha ‘‘jayaggāhenā’’ti. Ekappahārenevāti ekappayogeneva satasahassāni adhigaccheyyāti yojanā. Sesaṃ vuttanayattā suviññeyyameva.
260．「Kaṭaggaho」称为「jayaggaho」，谓彼众同盟之众，犹如使用分支之多数蜂巢而能成其功用故称。故云「jayaggāhenā」。而「Ekappahārenevāti」意谓一次性遣使能征服千万行军单位之旅程。其余言语，依照教内正见教义而明白体现。
Bālapaṇḍitasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā. · 《愚者与智者经》注释的隐义阐明完成。
10. Devadūtasuttavaṇṇanā十、《天使经》注释
§261
261.Dveagārātiādīti ādi-saddena ‘‘sadvārā…pe… anuvicarantepī’’ti etamatthaṃ saṅgaṇhāti. Ettakameva hi assapurasutte (ma. ni. 1.432; ma. ni. aṭṭha. 1.432) vitthāritaṃ veditabbaṃ. ‘‘Dibbena cakkhunā’’tiādi pana visuddhimagge (visuddhi. 2.397) tathā vitthāritampi suttasaṃvaṇṇanā hotīti katvā, ‘‘assapurasutte vitthāritamevā’’ti vuttaṃ.
261.“两扇门的等起”等，凭借开头的词句“由此门……之中徘徊”等，来把握此意。仅依此法，便应于“白马经”（马尼长部第1卷432页及其注解1卷432页）中详尽阐述处，作此了解。至于“天眼通”等词，则于《净道论》（第2卷397页）中亦有详尽说明，乃是经文释义。于是说：“已于白马经中详尽阐述”而已。
§262
262.Nirayato paṭṭhāya desanaṃ devalokena osāpetīti saṃkilesadhammehi saṃvejetvā vodānadhammehi niṭṭhāpento. Dutiyaṃ pana vuttavipariyāyena veditabbaṃ, tadidaṃ veneyyajjhāsayavisiṭṭhanti daṭṭhabbaṃ. Idāni saṅkhipitvā vuttamatthaṃ vivarituṃ, ‘‘sace’’tiādi vuttaṃ. Soti bhagavā.
262.以出离受苦观念为基础，向天界说法后销卷，这表示虽被染污法所搅扰，终能灭除贪嗔等痛苦法。此为第二义，且须借由对立所证知，这是表述观点的关键所在。现将其简明陈述释意：“若是……”等而为说明。世尊言了。
Ekaccetherāti (kathā. anuṭī. 866-868; a. ni. ṭī. 2.3.36) andhakādike, viññāṇavādino ca sandhāya vadati. Nerayike niraye pālenti tato niggantumappadānavasena rakkhantīti nirayapālā. Nerayikānaṃ narakadukkhena pariyonaddhāya alaṃ samatthāti vā nirayapālā. Tanti ‘‘natthi nirayapālā’’tivacanaṃ. Paṭisedhitamevāti ‘‘atthi niraye nirayapālā, atthi ca kāraṇikā’’tiādinā nayena abhidhamme (kathā. 866) paṭisedhitameva. Yadi nirayapālā nāma na siyuṃ, kammakāraṇāpi na bhaveyya. Sati hi kāraṇike kammakāraṇāya bhavitabbanti adhippāyo. Tenāha ‘‘yathā hī’’tiādi. Etthāha – ‘‘kiṃ panete nirayapālā nerayikā, udāhu anerayikā’’ti. Kiñcettha – yadi tāva nerayikā, ime nirayasaṃvattaniyena kammunā nibbattāti sayampi nirayadukkhaṃ anubhaveyyuṃ, tathā sati aññesaṃ nerayikānaṃ yātanāya asamatthā siyuṃ, ‘‘ime nerayikā, ime nirayapālā’’ti vavatthānañca na siyā, ye ca ye yātenti, tehi samānarūpabalappamāṇehi itaresaṃ bhayasantāsā na siyuṃ. Atha anerayikā, nesaṃ tattha kathaṃ sambhavoti vuccate – anerayikā nirayapālā anirayagatisaṃvattaniyakammanibbattito. Nirayūpapattisaṃvattaniyakammato hi aññeneva kammunā te nibbattanti rakkhasajātikattā. Tathā hi vadanti sabbatthivādino –
经云某处（《经论提要续注》第866至868页，及《增支部论注》第2卷3.36节）则说关于暗黑天界等及识论者的观点。所谓地狱众生定入地狱，因业缘蔽护而受守护，即地狱护卫。地狱众生因 驱使地狱苦痛而被困住，故此苦难足以镇压，称为地狱护卫。有人说“无地狱护卫”之说。事实上是否定了此点，《论注》第866页中以“地狱中确有护卫，且有因缘者”之说反驳此见解。若无所谓地狱护卫，则作恶因果也不会存在。业因当依因缘而生起，故有文字说“譬如……”诸法。于是问：“那地狱护卫与地狱众生何如？比如非地狱众生者。”大意为假如有那么些地狱众生，由于受苦因业所致，则同样会感受地狱痛苦；而若无人能忍受他种地狱众生之刑罚，则不能称为“这些地狱众生、这些地狱护卫”。相对地，非地狱众生为何缘生？谓非地狱护卫者由其他因业导致出生，类似恶鬼出生。是以普遍说法为准——
‘‘Kodhanā kurūrakammantā, pāpābhirucino sadā;
“因嗔恚而作恶行，常行恶趣；
Dukkhitesu ca nandanti, jāyanti yamarakkhasā’’ti. (kathā. anuṭī. 866-868; a. ni. ṭī. 2.3.36);
对受苦者生欢喜，乃至产生地狱护卫。”（《经论提要续注》第866至868页；《增支部论注》第2卷3.36节）
Tattha yadeke vadanti ‘‘yātanādukkhaṃ paṭisaṃvedeyyuṃ, atha vā aññamaññaṃ yāteyyu’’ntiādi, tayidaṃ asāraṃ nirayapālānaṃ nerayikabhāvasseva abhāvato. Yadipi anerayikā nirayapālā, ayomayāya pana ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya nirayabhūmiyā parikkamamānā kathaṃ dāhadukkhaṃ nānubhavantīti? Kammānubhāvato. Yathā hi iddhimanto cetovasippattā mahāmoggallānādayo nerayike anukampantā iddhibalena nirayabhūmiṃ upagatā dāhadukkhena na bādhīyanti, evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ.
其中有些说“能感受痛苦者，将互相体验彼此之苦”等语，是毫无根据的，纯属地狱护卫及地狱众生不存在的见解。既然非地狱护卫者，却由火焰熊熊燃烧伴随烈焰的地狱界缠绕，怎么不感受烧灼之苦呢？这是业感作用。譬如具有神通力者，如大神目连等，因大悲而不受地狱燃烧苦害，依此类推，此理当明。
Iddhivisayassa acinteyyabhāvatoti ce? Idampi taṃsamānaṃ kammavipākassa acinteyyabhāvato. Tathārūpena hi kammunā te nibbattā. Yathā nirayadukkhena abādhitā eva hutvā nerayike yātenti, na cettakena bāhiravisayābhāvo yujjati iṭṭhāniṭṭhatāya paccekaṃ dvārapurisesu vibhattasabhāvattā. Tathā hi ekaccassa dvārassa purisassa ca iṭṭhaṃ ekaccassa aniṭṭhaṃ, ekaccassa ca aniṭṭhaṃ ekaccassa iṭṭhaṃ hoti. Evañca katvā yadeke vadanti – ‘‘natthi kammavasena tejasā parūpatāpana’’ntiādi, tadapāhataṃ hoti. Yaṃ pana vadanti – ‘‘anerayikānaṃ nesaṃ kathaṃ tattha sambhavo’’ti niraye nerayikānaṃ yātanāsabbhāvato. Nerayikasattayātanāyogyañhi attabhāvaṃ nibbattentaṃ kammaṃ tādisanikantivināmitaṃ nirayaṭṭhāneyeva nibbatteti. Te ca nerayikehi adhikatarabalārohapariṇāhā ativiya bhayānakadassanā kurūratarapayogā ca honti. Eteneva tattha nerayikānaṃ vibādhakakākasunakhādīnampi nibbatti saṃvaṇṇitāti daṭṭhabbaṃ.
所谓念力境界的不思议存在，是指什么？这也同样适用于相似的业报不思议存在。确实，由业所生起的状态正是如此。就像被地狱痛苦所苦恼之人，虽受苦而未失去感知能力，前往地狱之中，心识并非因外境的缺失而不存在，个别境界中因门户人物的区分而有不同状态。譬如某一门中的某一人满意而安乐，另一人则不安乐，另一门中的某些人则相反。因此有的人说“他们因业力没有威力去受他身之苦”等等，这种说法被否定。又有人说“非地狱众生，论其存在则无”，因为地狱众生是因地狱痛苦性质而生。地狱众生因其身心性质不适合受苦，故依其个性以业力所生，便在地狱处地悉皆生起。更何况地狱众生因力强烈，身躯巨壮，极为恐怖凶恶，具有严酷的折磨手段。正因如此，甚至地狱中的恶鬼、呆乌鹫等也能生起及受其支配，此为当观察之理。
Kathaṃ aññagatikehi aññagatikabādhananti ca na vattabbaṃ aññatthāpi tathā dassanato. Yaṃ paneke vadanti – ‘‘asattasabhāvā eva nirayapālā nirayasunakhādayo cā’’ti tampi tesaṃ matimattaṃ aññattha tathā adassanato. Na hi kāci atthi tādisī dhammappavatti, yā asattasabhāvā, sampatisattehi appayojitā ca sattakiccaṃ sādhentī diṭṭhapubbā. Petānaṃ pānīyanivārakānaṃ daṇḍādihatthapurisānampi sabbhāve, asattabhāve ca visesakāraṇaṃ natthi. Supinopaghātopi atthi, kiccasamatthatā pana appamāṇaṃ dassanādimattenapi tadatthasiddhito. Tathā hi supine āhārūpabhogādinā na atthasiddhi, iddhinimmānarūpaṃ panettha laddhaparihāraṃ iddhivisayassa acinteyyabhāvato. Idhāpi kammavipākassa acinteyyabhāvatoti ce? Taṃ na, asiddhattā. Nerayikānaṃ kammavipākato nirayapālāti asiddhametaṃ, vuttanayena pana pāḷito ca tesaṃ sattabhāvo eva siddhoti. Sakkā hi vattuṃ, ‘‘sattasaṅkhātā nirayapālasaññitā dhammappavatti sābhisandhikaparūpaghātī atthi kiccasabbhāvato ojāhārādirakkhasasantati viyā’’ti. Abhisandhipubbakatā cettha na sakkā paṭikkhipituṃ tathā tathā abhisandhiyā yātanato, tato eva na saṅghātapabbatādīhi anekantikatā. Ye pana vadanti – ‘‘bhūtavisesā eva ete vaṇṇasaṇṭhānādivisesavanto bheravākārā ‘narakapālā’ti samaññaṃ labhantī’’ti. Tadasiddhaṃ ujukameva pāḷiyaṃ, – ‘‘atthi nirayesu nirayapālā’’ti (kathā. 866) vādassa patiṭṭhāpitattā.
对于其他类型的其他障碍，虽不应在此详细论述，但亦可断见其意。有的人说“诸恶鬼及地狱恶鬼皆非实体”，此说亦是它人单一见解所致，无法达成他义。确无任何此类法成就，谓实体缺乏、众生无用，无法成就任何使命。众鬼的殷勤守护者及此界惩罚者亦在正常法则中，非实体者无特殊原因。即便在梦境中受扰亦有之，尽管完成使命的程度极有限，只是表象而已。因为梦中饮食享受无真实成就，诸神制造的神通亦因念力境界的不思议存在而无法证实。是否说在此处也不存在业报不思议存在？此说不成立，因不真实。而以地狱众生的业报果报为例，所谓地狱守护者之存在，是成立的，由于其实体性质而为事实。如萨咖天帝所言：“由守护者众生数目确定，地狱守护者教法得以成就，其具有破坏重罪之能力，并以威猛势力保护诸业。”此事不可否认。故有争论者说：“这些因特定存在物质而形成特别相状，被称为‘地狱守护者’等名称。”此说正确，巴利经所记载：“地狱中确有地狱守护者。”此为其教义的依据。
Apica yathā ariyavinaye narakapālānaṃ bhūtamattatā asiddhā, tathā paññattimattavādinopi tesaṃ bhūtamattatā asiddhāva sabbaso rūpadhammānaṃ atthi bhāvasseva appaṭijānanato. Na hi tassa bhūtāni nāma paramatthato santi. Yadi paramatthaṃ gahetvā voharati, atha kasmā cakkhurūpādīni paṭikkhipatīti? Tiṭṭhatesā anavaṭṭhitatakkānaṃ appahīnasammohavipallāsānaṃ vādavīmaṃsā, evaṃ, ‘‘attheva niraye nirayapālā’’ti niṭṭhamettha gantabbaṃ. Sati ca nesaṃ sabbhāve, asatipi bāhire visaye narake viya desādiniyamo hotīti vādo na sijjhati, sati eva pana bāhire visaye desādiniyamoti daṭṭhabbaṃ.
况且如同圣戒律中论证地狱守护者非实体说无效，片面讲法者主张其由于是名相存在，则没有实体却无法认知诸色法的真实存在。实则凡所有色法，皆无究竟实体。若执取究竟实体而修行，则何以对诸眼及色等现象加以否认？对停滞不前之人愚痴妄想单一学说之辨惑，唯当了知“其于地狱中即是地狱守护者之理”，此处止则是了结。此中真实之理在于：在任何存在中，非实体者也在外境如地狱一般有制约和定律，此说不可舍弃。认真观察即知外境中具有制约定律。
Devadūtasarāpanavasena satte yathūpacite puññakamme yameti niyametīti yamo, tassa yamassa vemānikapetānaṃ rājabhāvato rañño. Tenāha – ‘‘yamarājā nāma vemānikapetarājā’’ti. Kammavipākanti akusalakammavipākaṃ. Vemānikapetāti kaṇhasukkavasena missakakammaṃ katvā vinipātikadevatā viya sukkena kammunā paṭisandhiṃ gaṇhanti. Tathā hi te maggaphalabhāginopi honti, pavattiyaṃ pana kammānurūpaṃ kadāci puññaphalaṃ, kadāci apuññaphalaṃ paccanubhavanti. Yesaṃ pana ariyamaggo uppajjati, tesaṃ maggādhigamato paṭṭhāya puññaphalameva uppajjatīti daṭṭhabbaṃ. Apuññaphalaṃ pubbe viya kaṭukaṃ na hoti. Manussattabhāve ṭhitānaṃ mudukameva hotīti apare. Dhammiko rājāti ettha tassa dhammikabhāvo dhammadevaputtassa viya uppattiniyamitadhammavaseneva veditabbo. Dvāresūti avīcimahānarakassa catūsu dvāresu.
关于诸天使者的引导，有如理所当依善业而往，是由阎王主宰，是黑真喻宠邪恶者国王。故云：“阎王名为宠邪王。”业报之果，指不善业之果报。所谓宠邪者，是用苦欲之乐所作败坏业，经业事神所接受，犹如凭依花朵之蜜而生。如此者，他们得道者苦乐之份有时有，有时无。诸圣道徒者，因得道故，必能经历纯善果报。无善果报如先所说绝不苦涩。居于人间之中者，处境如澄亮者，有别种说法。佛法义理，此处显示如佛法天子之道义和法成就法令之性质。所谓门户，是大苦狱中四门的意义。
Jātidhammoti kammakilesavasena jātipakatiko. Tenāha ‘‘jātisabhāvo’’ti. Sabhāvo ca nāma tejodhātuyā uṇhatā viya na kadācipi vigacchatīti āha ‘‘aparimutto jātiyā’’tiādi.
“生死业”是由于烦恼之业故有生死流转。故言“生死性质”。性质者，谓热如火焰的性相，永不熄灭，故言“无限生死”。
§263
263. Idāni jātiyā devadūtabhāvaṃ niddhāretvā dassetuṃ, ‘‘daharakumāro’’tiādi vuttaṃ. Atthato evaṃ vadati nāmāti vācāya avadantopi atthāpattito evaṃ vadanto viya hoti viññūnanti attho. Evaṃ tumhākampi jāti āgamissatīti evaṃ saṃkiliṭṭhajegucchaasamatthadaharāvatthā jāti tumhākaṃ āgamissati. Kāmañcāyaṃ āgatā eva, sā pana atītānāgatāya uparipi āgamanāya payogo icchitabbo, anāgatāya na icchitabboti āha ‘‘jāti āgamissatī’’ti. Tenevāha – ‘‘iti tassā…pe… karothā’’ti. Tenāti tena kāraṇena viññūnaṃ vedavatthubhāvenāti attho.
第263节。此时讲述“出生者”的天使者义相，示现如“幼童”等说。义理上讲，即使语中如是说，实则含有义理，明知是如此而说此，谓有智慧之意。故言：“你们的出生将来必至。”如乱炕杂乱之言，但包含真实意涵。仅以某一欲言说，现今既已来到过去之所，也必努力为将来之所。故云“将来必来”，以是意即：“因此为其……作。”“因此”是指出缘故，谓觉者以智慧见解知义理之缘由。
Ūrubalanti ūrubalī. Tena dūrepi gamanāgamanalaṅghanādisamatthataṃ dasseti, bāhubalanti pana iminā hatthehi kātabbakiccasamatthataṃ, javaggahaṇena vegassa pavattisamatthataṃ. Antarahitā naṭṭhā. Sesaṃ paṭhamadevadūte vuttanayameva.
『ūru』谓为『腿力』，『ūrubalī』则为『具腿力者』。因此，即使在远距离行走中，也显示出能够跨越障碍的强健，『bāhubala』者谓为『臂力』，凭借此臂力能够完成持杖之役事，凭借迅疾的攀握则表现出迅猛的行动能力。两者之间不相间断亦不消失。以上内容乃出自第一天使经文。
Vividhaṃ dukkhaṃ ādahatīti byādhi, visesena vā ādhīyati etenāti byādhi, tena byādhinā. Abhihatoti bādhito, upaddutoti attho.
『各种痛苦』谓为『疾病』，特指『加重之病』，故称为『疾病』，此即为由疾病所起。『Abhihata』意谓被折损，『upadduta』意旨阻碍。
§265
265. Kāraṇā nāma ‘‘hatthacchedādibhedā adhikapīḷā karīyati etāyā’’ti katvā yātanā, sā eva kāraṇikehi kātabbaṭṭhena kammanti kammakāraṇā yātanākammanti attho.
第265条规定：“以斩断手臂等行为为由，施以严厉鞭笞。”由此，『痛苦』乃由因缘致使，行为者便是进行此等行为的施为者，故『因缘的行动』即是『承受痛苦的行为』之义。
§266
266.Bahuṃ pāpaṃ katanti bahuso pāpaṃ kataṃ. Tena pāpassa bahulīkaraṇamāha. Bahūti vā mahantaṃ. Mahatthopi hi bahusaddo dissati, ‘‘bahu vata kataṃ assā’’tiādīsu, garukanti vuttaṃ hoti. Soti garukaṃ bahulaṃ vā pāpaṃ katvā ṭhito niraye nibbattatiyeva, na yamapurisehi yamassa santikaṃ nīyati. Parittanti pamāṇaparittatāya kālaparittatāya ca parittaṃ, purimasmiṃ pakkhe agarunti attho, dutiyasmiṃ abahulanti. Yathāvuttamatthaṃ upamāya vibhāvetuṃ, ‘‘yathā hī’’tiādi vuttaṃ. Kattabbamevāti daṇḍameva. Anuvijjitvā vīmaṃsitvā. Vinicchayaṭṭhānanti aṭṭakaraṇaṭṭhānaṃ. Parittapāpakammāti dubbalapāpakammā. Te hi pāpakammassa dubbalabhāvato katūpacitassa ca okāsārahakusalakammassa balavabhāvato attano dhammatāyapi saranti.
第266条云：『多行恶者』『多人作恶』。因此，将多作恶名为『多』。『多』亦含有巨大之意，如“大”字在“多行者”语境中亦显著，意谓“众多所作”。故谓其行重恶业，常因多作重恶而堕无间地狱，非他人可牵连连及。『Paritta』意谓少量、有限；『pamāṇa-paritta』意指范围有限；『kāla-paritta』则为时间有限。前者称为『有限』之义，后者则不多。依上述义理，以“如同非”予以喻示。所谓应行即是赋予的刑罚。经过与否、检验与否，即为选择之所在。『Vinicchayaṭṭhāna』即八时辰处。『Paritta-pāpakamma』意为微弱之恶业。由于恶业的微弱特性以及不相称的时机，仍有自身法性得以存留。
Ākāsacetiyanti girisikhare vivaṭaṅgaṇe katacetiyaṃ. Aggijālasaddanti ‘‘paṭapaṭā’’ti pavattamānaṃ aggijālāya saddaṃ sutvā, ‘‘mayā tadā ākāsacetiye pūjitarattapaṭā viyā’’ti attano pūjitapaṭaṃ anussari. Pañcahipi na saratīti balavatā pāpakammena byāmohito pañca saññāṇāni na gaṇhāti. Tuṇhī hoti kammāraho ayanti tattha patīkāraṃ apassanto.
『Ākāsacetiyā』谓为紧邻山顶峭壁处之一处。『Aggijāla』意谓火网之声。闻得火网连续之声，回忆因自身供养而被供养之空灵佛塔。由于由恶业强烈蒙蔽，虽见五种色彩，五识未能摄受。由此心境清寂无动，无感业之障碍，遂得来也未见报应，故谓『行业清净』。
§267
267. Avīcimahānirayo ubbedhenapi yojanasatamevāti vadanti. Navanavayojanikā hoti puthulato. Mahānirayassa mahantattā tathāpi bhittisataṃ yojanasahassaṃ hotīti ussadassa sabbassa parikkhepato ‘‘dasayojanasahassaṃ hotī’’ti vuttaṃ.
第267条云：『地狱名为无间大地狱』，狭长延绵数百由旬。谓为每一由旬实有九百由旬，故曰『九百新由旬』，表其长广。无间地狱虽广博广大，却仍有破损，广袤达千由旬，因整体凹陷故称“十由旬”。
§268
268.Jhāyatīti paṭipākatikaṃ hoti. Tādisamevāti purimasadisattā ‘‘ubbhataṃ sadisameva hotī’’ti evaṃ vuttaṃ. Bahusampattoti vā bahuṭṭhānaṃ atikkamitvā puratthimadvāraṃ sampatto hoti.
禅定者，即是修行的重要阶段。早前诸圣者曾说过：“禅定恰如净明无垢的水面一样。”所谓多力成就，即超越种种障碍，达到前门境地的成就。
Channaṃ jālānanti catūhi disāhi heṭṭhā upari ca ubbhatānaṃ channaṃ jālānaṃ. Sattānaṃ nirantaratā nirayasaṃvattaniyakammakatānañca bahubhāvato jālānaṃ tāva sattānañca nirantarattā avīci hotu; dukkhassa pana kathaṃ nirantaratāti taṃ dassento, ‘‘kāyadvāre…pe… ekaṃ dukkhasahagata’’ntiādimāha. Tattha āvajjanaṃ sampaṭicchanaṃ santīraṇaṃ voṭṭhabbanaṃ dve tadārammaṇacittānīti cha upekkhāsahagatāni. Evaṃ santepīti yadipi tattha upekkhāsahagatacittānipi pavattanti upekkhāvedanāpi laddhāvasarā; dukkhavedanā pana balavatarā nisitanisitena tikhiṇena satthena nirantaraṃ sarīraṃ chindantī viya dukkhaṃ upanentī viya tā vedanā abhibhavantī ajjhottharantī uppajjantī nirantarā viya hoti. Tenāha ‘‘anudahanabalavatāyā’’tiādi. Upekkhāvedanāti vā tattha ativiya aniṭṭhaphalatāya aniṭṭhārammaṇā upekkhāvedanā dukkhāti vuccati, yathā iṭṭhaphalabahutāya iṭṭhārammaṇā jhānādipariyāpanne ca sugatibhave ca upekkhāvedanā sukhāti vuccati, evaṃ dukkhassa nirantaratāya avīcīti veditabbaṃ.
所谓遮蔽的网，即指在上下四方构成遮蔽之状的网。众生因长期习气，不断堕入地狱受苦，故如同被诸网网住。为显明苦为什么长期存在，经典中说：“于身门中……一句苦伴随云云”。此处讲受苦、触、忍等两种心境状态：所谓遭受、舍弃、忍受、观照四种，乃为带有平等心的心态。即使如是，在这平等心中，苦感虽有所缓和，然苦感力尤甚，因受苦如有大力之主，持续割断身心之苦，令苦感不断生灭而无绝止。这故称其为“以火力燎焚”等。所谓平等心的受感，是因其极不善果之所成，非善果故，故称为苦受。譬如因善果增多，善果相应的禅定等境界之平等心受，称为乐受；同理苦久不灭，则应了知为苦之恒常不绝。
§269
269.Ekopādo mahāniraye hoti, eko gūthaniraye nipatati, kammavegukkhitto antarā padamāvahati sesārambhatāya. Hatthigīvappamāṇā pariṇāhena. Ekadoṇikanāvāppamāṇā āyāmena.
一根即是大地狱，独一根会堕入密闭地狱，因业力猛烈推引着，从中间产生留滞。其大小如象鼻变化多端，如一根指骨大小而长。
Pokkharapattānīti khuradhārāsadisāni tikhiṇaggāni ayosūlamayāneva padumapattāni. Heṭṭhā khuradhārāti heṭṭhābhūmiyaṃ nikkhittā, vettalatāyo ca tikhiṇadhārakaṇṭakā ayomayā eva. Tenāha – ‘‘so tattha dukkhā’’tiādi. Kusatiṇānīti kusatiṇajātitāya tathā vuttāni. Kharavālikāti kharā tikhiṇakoṭikā siṅghāṭakasaṇṭhānā vālikā.
磐石扇叶，犹如锋利的刀锋。下方为锋刃，地面长满锋锐的荆棘如铁制之刺。故称“彼处多苦”。“苦荆果”指由苦荆生出之物。“锋枝”指锋利而成荆刺或刺网之枝条。
§270
270.Dante samphusetīti heṭṭhimadante yathā kiñci mukhe pakkhipituṃ na sakkā, evaṃ suphusite karoti. Tambalohapānato paṭṭhāyāti vuttakāraṇato paṭilomatopi evaṃ kammakāraṇānaṃ kāraṇamāha. Dutiyenāti kuṭhārīhi tacchanena. Tatiyenāti vāsīhi tacchanena. Avijahitameva saṃvegahetutāya lokassa mahato atthassa saṃvattanato.
牙齿相碰，指下颌牙齿紧闭，无法放入任何物体，表现挤压之状。如同被铅板压迫。因铅板之压迫，让作恶之因果俱现于眼前。次者，如用矛逐刺。其三，如用刺竹穿刺。此因缘俱足，世间因巨大痛苦而产生震惊。
§271
271.Hīnakāyaṃ hīnaṃ vā attabhāvaṃ upagatā. Upādāneti catubbidhepi upādāne. Taṃ atthato taṇhādiṭṭhiggāhoti āha ‘‘taṇhādiṭṭhigahaṇe’’ti. Sambhavati jarāmaraṇaṃ etenāti sambhavo, upādānanti āha – ‘‘jātiyā maraṇassa ca kāraṇabhūte’’ti. Anupādāti anupādāya. Tenāha ‘‘anupādiyitvā’’ti.
小身或微细身得了其生命现象。所谓取，即指四种取法。实指贪欲等取见，此名为“贪欲等取”，是指以贪欲根本执持。因此而生老死。生即是老死的起因，故说“以生为老死因”。不取者，即不执取。故说“已不再执取”。
Sabbadukkhātikkantā nāmāti sakalampi vaṭṭadukkhaṃ atikkantā eva honti carimacittanirodhena vaṭṭadukkhalesassapi asambhavato.
名为超越一切苦者，实则是超越诸般轮回苦者。唯有依止心意断灭，方能超越轮回苦中之难得解脱。
Devadūtasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā. · 《天使经》注释的隐义阐明完成。
Niṭṭhitā ca suññatavaggavaṇṇanā. · 空品注释亦已结束。