1. Gahapativaggo · 1. 居士品复注
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · 礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
Majjhimanikāye · 中部
Majjhimapaṇṇāsaṭīkā · 中五十篇复注
1. Gahapativaggo一、家主品
1. Kandarakasuttavaṇṇanā一、坎达拉咖经注释
§1
1.Ārāmapokkharaṇīādīsūti ārāmapokkharaṇīuyyānacetiyaṭṭhānādīsu. Ussannāti bahulā. Asokakaṇikārakoviḷārakumbhīrājarukkhehi sammissatāya taṃ campakavanaṃ nīlādipañcavaṇṇakusumapaṭimaṇḍitanti daṭṭhabbaṃ, na campakarukkhānaṃyeva nīlādipañcavaṇṇakusumatāyāti vadanti. Bhagavā kusumagandhasugandhe campakavane viharatīti iminā na māpanakāle eva tasmiṃ nagare campakarukkhā ussannā, atha kho aparabhāgepīti dasseti. ‘‘Pañcasatamattehi aḍḍhateḷasehī’’ti evaṃ adassitaparicchedena. Hatthino cāreti sikkhāpetīti hatthācariyo hatthīnaṃ sikkhāpako, tassa puttoti āha ‘‘hatthācariyassa putto’’ti. Tadā bhagavā tesaṃ pasādajananatthaṃ attano buddhānubhāvaṃ aniguhitvāva nisinnoti dassento ‘‘chabbaṇṇānaṃ ghanabuddharasmīna’’ntiādimāha. Bhagavato ceva gāravenāti bhagavato garubhāvena, bhagavati gāravenāti vā pāṭho.
第一，从静室、池塘等处，诸园林、池塘、园林及庙宇等场所。"厚盛"者，为众多之意。因多以苦木、大叶香果树、沉香、大树等众多繁盛时节所聚合，此园林称为栴檀林，有蓝等五色花装饰的花环。然而，这不可仅谓栴檀树具蓝等五色花之貌。世尊常在花香浓郁的栴檀林中住，于此显示非仅是计时上有栴檀树繁盛，而乃乃至次第浓盛也，显说为此。所观察者量约五百八十八。象类行走练习及调教，此象师即象的教导者，世尊称其子为“象师之子”。当时，为令其人心悦服，世尊毫无隐瞒地坐下示现自身佛之光辉，称为“六色浓密之佛光”等。对世尊之尊贵亦称作怀有尊严，世尊有尊贵威严，或称其尊贵者则是学问教义。
Niccaṃna hotīti abhiṇhaṃ na hoti, kadācideva hotīti attho. Abhiṇhaniccatā hi idha adhippetā, na kūṭaṭṭhaniccatā. Loke kiñci vimhayāvahaṃ disvā hatthavikārampi karonti, aṅguliṃ vā phoṭayanti, taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘accharaṃ paharituṃ yutta’’nti. Abhūtapubbaṃ bhūtanti ayaṃ niruttinayo yebhuyyena upādāya ruḷhīvasena vuttoti veditabbo. Tathā hi pāḷiyaṃ ‘‘yepi te, bho gotama, ahesuṃ atītamaddhāna’’ntiādi vuttaṃ, kiñci akattabbampi kariyamānaṃ dukkarabhāvena vimhayāvahaṃ hoti, tathā kiñci kattabbaṃ, purimaṃ garahacchariyaṃ, pacchimaṃ pasaṃsacchariyaṃ, tadubhayaṃ suttapadaso dassetuṃ ‘‘tatthā’’tiādi vuttaṃ.
“恒常不变”意为不是时常存在，乃偶尔出现。“常有”特指此处所规定，非伪设之常有。世间见闻诸苦，有时生起畸变之手部行为，甚至竖起指头，故说适合击打那无闇物。谓此现象早先不曾，有所本基，谓乃随着年龄长久演变。如巴利文所说：“昔时，Gotama，你曾于过去时得道”，此为表明前因而非现在因。若有所执着行动，遂成难受。如此某些当做者，于先嫌恶期，后是称赞期，此皆由经文文字所表示，当以“如是”明示。
Sammā paṭipāditoti sammāpaṭipadāyaṃ ṭhapito. Esā paṭipadā paramāti etaparamaṃ, bhāvanapuṃsakaniddesoyaṃ yathā ‘‘visamaṃ candimasūriyā parivattantī’’ti (a. ni. 4.70). Ayañhettha attho – bhagavā bhikkhusaṅgho paṭipadāya tumhehi paṭipādito, atītepi kāle buddhā etaparamaṃyeva bhikkhusaṅghaṃ sammā paṭipādesuṃ, anāgatepi kāle etaparamaṃyeva bhikkhusaṅghaṃ sammā paṭipādessantīti paribbājako nayaggāhena diṭṭhena adiṭṭhaṃ anuminanto sabbesampi buddhānaṃ sāsane saṅghasuppaṭipattiṃ majjhe bhinnasuvaṇṇaṃ viya samasamaṃ katvā dasseti, evaṃ dassento ca tesaṃ sudhammatañca tathā dasseti evāti veditabbo, buddhasubuddhatā pana nesaṃ sarūpeneva dassitāti. Na ito bhiyyoti iminā pāḷiyaṃ etaparamaṃyevāti avadhāraṇena nivattitaṃ dasseti sīlapadaṭṭhānattā samādhissa, samādhipadaṭṭhānattā ca paññāya sīlepi ca abhisamācārikapubbakattā ādibrahmacariyakassa vuttaṃ ‘‘ābhisamācārikavattaṃ ādiṃ katvā’’ti.
“正行”者，谓正当的修行之道。所谓正行为最高之道，此为修行人分派示意，如“月不均匀转动”喻示。本意是：世尊与比库僧团施以正道，既往和未来世亦如是，所引游方者以所见与未见承认此等教义，显示佛陀教法中僧团之纯正行为，如同贵金属之均匀分割一般，说明诸佛教义与僧众修持不二之真理，亦应理解为佛与佛之智慧显示均同。谓已涵盖戒律修行基础、定力基础及慧根基础，并于僧团行持中表明“为能持戒者，作其开始”等示范。
§2
2. Pucchānusandhiādīsu anantogadhattā ‘‘pāṭiekko anusandhī’’ti vatvā tamevatthaṃ pākaṭaṃ kātuṃ ‘‘bhagavā kirā’’tiādi vuttaṃ. Upasantakāraṇanti upasantabhāvakāraṇaṃ. Tañhi ariyānaṃyeva visayo, tatthāpi ca buddhānaṃ eva anavasesato visayoti imamatthaṃ byatirekato anvayato ca dassetuṃ na hi tvantiādi vuttaṃ. Tattha ñātatthacariyā kākajātakādivasena veditabbā, lokatthacariyā taṃtaṃpāramipūraṇavasena, buddhatthacariyā mahābodhijātakādivasena. Acchariyaṃ bho gotamātiādinā kandarakena kataṃ pasādapavedanaṃ dasseti.
第二，关于询问与应答，乃无边深奥之理。说“之一，独一对应”，以表明世尊之清净如实教法。所谓“清净使因”，指清净之因。此乃圣者所通之境界，且佛陀亦无余外所见之境界。此观点由推解时应遵循，即所谓附会释义。句中可见如鸦族传说等故事而知世间事理，世俗利益者则表现为具足圆满之意，佛法利益者则以大觉悟故事为优。以“奇妙，善知识Gotama”等词，通过比喻表现令人欢喜之意。
Yepi tetiādinā tena vuttamatthaṃ paccanubhāsantena bhagavatā sampaṭicchitanti caritattā āha – ‘‘santi hi kandarakāti ayampi pāṭiyekko anusandhī’’ti . Yo hi kandarakena bhikkhusaṅghassa upasantabhāvo kittito, taṃ vibhajitvā dassentopi tena apucchitoyeva attano ajjhāsayena bhagavā ‘‘santi hī’’tiādinā desanaṃ ārabhi. Tenāha ‘‘bhagavato kira etadahosī’’ tiādi. Kappetvāti aññathā santameva attānaṃ aññathā vidhāya. Pakappetvāti sanidassanavasena gahetvā. Tenāha ‘‘kuhakabhāvenā’’tiādi. Paṭipadaṃ pūrayamānāti kāmaṃ avisesena sekkhā vuccanti, te pana adhigatamaggavasena ‘‘pūrayamānā’’ti na vattabbā kiccassa niṭṭhitattā. Maggo hi ekacittakkhaṇikoti āha ‘‘uparimaggassa vipassanāya upasantā’’ti. Ito muttāti maggenāgatūpasamato muttā. Kalyāṇaputhujjane sandhāya vadati. Tenāha ‘‘catūhi satipaṭṭhānehi upasantā’’ti.
以“谁是”等问句反复，藉由世尊言说相应义理，以此确认世尊原则教导，谓“确实有此纯净之愿”，说明此乃独一对应清净法门。因世尊引用“善知识”之语，指涉僧众初心之净修，由此释义其教法。世尊以“诚然”开示教导，表明自行各执之所不同，即称“拟作”等意。谓授予之义乃亲证之意。谓“虚假之愿”等句，说明不应以非真理尽满愿望等见诸法。正道勇猛者以“四念处”为定点清净，道断烦恼，度生死苦海。谓以定心生慧故称为“入安于道者”，彼者脱离烦恼，得清净解脱。谓良善凡夫，意在说明其初学阶段之断疑明信。
Satatasīlāti avicchinnasīlā. Sātisayo hi etesaṃ sīlassa akhaṇḍādibhāvo. Suparisuddhasīlatāvasena santatā vutti etesanti santatavuttinoti āha ‘‘tasseva vevacana’’nti. Evaṃ sīlavuttivasena ‘‘santatavuttino’’ti padassa atthaṃ vatvā idāni jīvitavuttivasena dassento ‘‘santatajīvikāvāti attho’’ti āha. Sāsanassa jīvitavutti sīlasannissitā evāti āha ‘‘tasmi’’ntiādi.
“常行戒律”，即断续不断之戒之行为。这里所指戒律断续不断不破坏行为，谓能净持戒。因身行为清净故称“恒行”或“恒行者”。由此说“恒时之行为”意指随时守戒不废。如此生起“生活守持”的意义，谓戒是教法生活之根基，此则表明“戒为教法生命之所在”。故云“乃于教法生命所在”而称“戒恒行者”。
Nipayati visoseti rāgādisaṃkilesaṃ, tato vā attānaṃ nipātīti nipako, paññavā. Tenāha ‘‘paññavanto’’ti. Paññāya ṭhatvā jīvikākappanaṃ nāma buddhapaṭikuṭṭhamicchājīvaṃ pahāya sammājīvena jīvananti taṃ dassento ‘‘yathā ekacco’’tiādimāha. Tattha yaṃ vattabbaṃ, taṃ visuddhimagge (visuddhi. 1.14) taṃsaṃvaṇṇanāyañca (visuddhi. mahāṭī. 1.14) vuttanayeneva veditabbaṃ. Rathavinītapaṭipadādayo tesu tesu suttesu vuttanayena veditabbā. Ito aññattha mahāgopālakasuttādīsu (ma. ni. 1.346 ādayo) lokuttarasatipaṭṭhānā kathitāti āha – ‘‘idha pana lokiyalokuttaramissakā satipaṭṭhānā kathitā’’ti, satipaṭṭhānasuttepi (dī. ni. 2.373-374; ma. ni. 1.106 ādayo) vomissakāva kathitāti. Ettakenāti ettakāya desanāya.
断除瞋恚、贪欲等污染后，由此扑灭自身之烦恼者，谓之断除者，谓之智者。佛言「有智慧者」者也。以智慧为立足，断弃被佛陀所摈弃的恶劣生活，持守正当生活者，如经文所示「如某些人」等。其应行之法，当依净道经（《净道》1.14）以及对经文的阐释（《净道大注》1.14）而知。车驾井然行进等法门，于各经文中亦可据其说而了知。从此处别有他意，如《大牛王经》等经（《大念处经注》1.346起）论述世间及出世间之念处，言「此处说世间及出世间诸念处」，念处经文亦有利害论议（《中念处经注》2.373-374；《大念处经注》1.106起）表明此意。故曰「此数」者，多方教说之数目也。
§3
3.Kārakabhāvanti paṭipattiyaṃ paṭipajjanakabhāvaṃ. Mayampi nāma gihī bahukiccā samānā kālena kālaṃ satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittā viharāma, kimaṅgaṃ pana vivekavāsinoti attano kārakabhāvaṃ pavedento evaṃ bhikkhusaṅghañca ukkhipati. Tenāha ‘‘ayañhettha adhippāyo’’tiādi. Nānārammaṇesu aparāparaṃ uppajjamānānaṃ rāgādikilesānaṃ ghanajaṭitasaṅkhātākārena pavatti kilesagahanena gahanatā, tenāha ‘‘anto jaṭā bahi jaṭā, jaṭāya jaṭitā pajā’’ti (saṃ. ni. 1.23, 192). Manussānaṃ ajjhāsayagahaṇena sāṭheyyampīti dassento āha ‘‘kasaṭasāṭheyyesupi eseva nayo’’ti. Yathā sappimadhuphāṇitādīsu kacavarabhāvo, so kasaṭoti vuccati, evaṃ santāne aparisuddho saṃkilesabhāvo kasaṭanti āha ‘‘aparisuddhaṭṭhena kasaṭatā’’ti. Attani asantaguṇasambhāvanaṃ kerāṭiyaṭṭho. Jānātīti ‘‘idaṃ ahitaṃ na sevitabbaṃ, idaṃ hitaṃ sevitabba’’nti vicāreti deseti. Vicāraṇatthopi hi hoti jānāti-saddo yathā ‘‘āyasmā jānātī’’ti. Sabbāpi…pe… adhippetā ‘‘pasupālakā’’tiādīsu viya. Idha antara-saddo ‘‘vijjantarikāyā’’tiādīsu (ma. ni. 2.149) viya khaṇatthoti āha ‘‘yattakena khaṇenā’’ti. Tenāti hatthinā. Tānīti sāṭheyyādīni.
三者谓于修行中成为因缘者及修行者之性质。吾等在家人亦为多种事务所缠身，时时在念处修习上保持安立心，何况行于寂静之处乎？此处说明自己作为因缘之性质，故喻称「此即是此处统领」。对诸种各异色相依次生成之贪欲等污染，以错综交织、结缔凝重之聚集状表达其浑厚之实质，故言「内结外结，由结而结者皆结也」（参《杂阿毗达摩注》1.23,192）。以人心之执着、执取示现其糟粕，谓之「糟粕」。如蜂蜜咸奶等混合状即称为糟粕，于系谱中不净善法之污染状谓之「在不净之处即为糟粕」。自心生出不善性质故曰「惹人厌恶者」。识知若何曰「此为不应行之恶，此为应行之善」，此为思虑，展示其用意。又思虑亦即识得，正如谓「具识者具知」也。诸诸不被正命称「畜养人」等，如内言「知识中间者」等（《大念处经注》2.149）表示暂时者。此中谓「以手」者也。诸等谓「厌恶」等诸词。
Atthato kāyacittujukatāpaṭipakkhabhūtāva lobhasahagatacittuppādassa pavattiākāravisesāti tāni pavattiākārena dassetuṃ ‘‘tatthā’’tiādi vuttaṃ. Tattha yassāti pāṇabhūtassa assassa vā hatthino vā. Ṭhassāmīti tattheva sappaṭibhaye ṭhāne gantvā ṭhassāmīti na hoti. Imassa sāṭheyyatāya pākaṭakaraṇaṃ vañcanādhippāyabhāvato. Tathā hi catūsu ṭhānesu ‘‘vañcetvā’’ icceva vuttaṃ, niguhanto pana tattheva gantvā tiṭṭheyya. Esa nayo sesesupi. Paṭimaggaṃ ārohitukāmassāti āgatamaggameva nivattitvā gantukāmassa. Leṇḍavissajjanādīsu kālantarāpekkhābhāvaṃ ‘‘tathā’’ti iminā upasaṃharati.
从正面言之，身心调御作为而生起于贪欲相连心之独特起缘，名为起缘之特殊现象，谓之「在那里」等。此处指的是口、身或手。谓之立于处所，乃指真切从事害怕处所而不立于彼方。此乃糟粕者之显露，基于欺诳与谎妄之势。正如四处有所迷惑言「欺人」等语，暗藏中则应真确立于处所。此法理亦余波，无遗余。欲循正途者自来反复行进。因贷款与债务等时段无间断，「如是」以此结论。此乃因缘归结总结。
Antojātakāti attano dāsiyā kucchimhi jātā. Dhanakkītāti dhanaṃ datvā dāsabhāvena gahitā. Karamarānītāti dāsabhāvena karamaraggāhagahitā. Dāsabyanti dāsabhāvaṃ. Pessāti adāsā eva hutvā veyyāvaccakarā. Imaṃ vissajjetvāti imaṃ attano hatthagataṃ vissajjetvā. Imaṃgaṇhantāti imaṃ tassa hatthagataṃ gaṇhantā. Sammukhato aññathā parammukhakāle kāyavācāsamudācāradassaneneva cittassa nesaṃ aññathā ṭhitabhāvo niddiṭṭhoti veditabbo.
所谓“别人所生者”，即生于自家仆从妻妾之间。财产拾取者，自财而给，以仆人身份领受者。手工劳动者，亦乃为仆人之家业执行者。仆人即从属身份。谓之忽视者，实为失去自由者。将此放弃者，即放弃自家所有之物。接收此物者，谓受取其所有物。正面前者，略异时间心迹所显现的身语意不一统一状态，当据此知晓。
§4
4.Ayampi pāṭiyekko anusandhīti etthāpi anantare vuttanayeneva anusandhiyojanā veditabbā. Tenevāha ‘‘ayañhī’’tiādi. Catuttho hitapaṭipadaṃ paṭipannoti yojanā. Puggalasīsena puggalapaṭipattiṃ dassento ‘‘puggale pahāyā’’ti āha. Paṭipatti hi idha pahātabbā, na puggalā. Yathā assaddhādipuggalaparivajjanena saddhindriyādibhāvanā ijjhanti, evaṃ micchāpaṭipannapuggalaparivajjanena micchāpaṭipadā vajjitabbāti āha – ‘‘purime tayo puggale pahāyā’’ti. Catutthapuggalassāti imasmiṃ catukke vuttacatutthapuggalassa hitapaṭipattiyaṃyeva paṭipādemi pavattemīti dassento. Santāti samaṃ vināsaṃ nirodhaṃ pattāti ayamettha atthoti āha ‘‘niruddhā santāti vuttā’’ti. Puna santāti bhāvanāvasena kilesapariḷāhavigamato santāti ayamettha atthoti āha ‘‘nibbutā’’ti. Santāti ānetvā yojanā. Santo haveti ettha samabhāvakarena sādhubhāvassa visesapaccayabhūtena paṇḍiccena samannāgatā ariyā ‘‘santo’’ti vuttāti āha – ‘‘santo have…pe… paṇḍitā’’ti.
四者之一，谓单独修习的深入思惟；在此深入思惟与前说紧密相连，当以此连接须知。佛言「此处即是」等。此外，谓行第四法门，即利益之道。借助个人智慧显现个人修行，言「舍弃个人」者也。此处修行应舍弃个人而非舍弃法。譬如因信仰良好而敬避某等人，加强六根等心所，故言不当修行者之修行应当摈弃。昔时三人皆遭放弃，故言「舍弃前三人」者。述此第四人即在此四者中所论第四人利益之实修理义。三昧意为平等破灭，止息生灭，谓此意即言「熄灭已」者。复熄灭即经由修行消除烦恼之意，谓之涅槃。依此理义连接言意。圣者以智慧和安稳定性，谓之「清净已」。故言「清净者已有智慧也」者。
Āhito ahaṃmāno etthāti attā (a. ni. ṭī. 2.4.198) attabhāvo, idha pana yo paro na hoti, so attā, taṃ attānaṃ. Paranti attato aññaṃ. Chātaṃ vuccati taṇhā jighacchāhetutāya. Anto tāpanakilesānanti attano santāne attapariḷāhajananasantappanakilesānaṃ. Cittaṃ ārādhetīti cittaṃ pasādeti, sampahaṃsetīti attho. Yasmā pana tathābhūto cittaṃ sampādento ajjhāsayaṃ gaṇhanto nāma hoti, tasmā vuttaṃ ‘‘cittaṃ sampādetī’’tiādi.
此处谓恶意傲慢，是我见也（《小部律注》2.4.198）。此处，若彼此不分彼此，则彼者即自己；相对则异自他。谓欲此恨，为渴望破坏。谓自心中已生烦恼及苦恼所生烦恼。谓心所称作安住，谓令心欢喜，使之欢喜。因彼真如成就心所谓观念，故言「成就安住之心」者也。
§5
5. Dukkhaṃ paṭikkūlaṃ jegucchaṃ etassāti dukkhapaṭikkūlo taṃ dukkhapaṭikkūlaṃ. Visesanavisesitabbatā hi kāmacārā. Aṭṭhakathāyaṃ pana dukkhassa visesitabbataṃ sandhāya bāhiratthasamāsaṃ anādiyitvā ‘‘dukkhassa paṭikkūla’’nti attho vutto. Yena hi bhāgena purisassa dukkhaṃ paṭikkūlaṃ, tena dukkhassa purisopīti. Tenāha – ‘‘paccanīkasaṇṭhita’’nti.
五、痛苦是违逆、厌恶的。此苦为逆苦。特别来说欲行（欲望行为）存在分别与不分别之理。在此注疏中，为说明痛苦的分别性，未合并外在之义，而直接说“是逆于苦”的意。凡人痛苦所违之物，即此痛苦者。故说“邻近于苦”的意。
§6
6.Catūhikāraṇehīti dhātukusalatādīhi catūhi kāraṇehi. Kammaṃ karotīti yogakammaṃ karoti. Yasmā sambuddhā paresaṃ maggaphalādhigamāya ussāhajātā, tattha nirantaraṃ yuttappayuttā eva honti, te paṭicca tesaṃ antarāyo na hotiyevāti āha ‘‘na pana buddhe paṭiccā’’ti. Kiriyaparihāniyā desakassa tasseva vā puggalassa tajjapayogābhāvato. ‘‘Desakassa vā’’ti idaṃ sāvakānaṃ vasena daṭṭhabbaṃ. Mahatā atthenāti ettha attha-saddo ānisaṃsapariyāyoti āha ‘‘dvīhi ānisaṃsehī’’ti. Pasādaṃ paṭilabhati ‘‘arahanto’’tiādinā saṅghasuppaṭipattiyā sutattā. Abhinavo nayo udapādi santatasīlatādivasena anattantapatādivasena, sopi taṃ sutvā dāsādīsu savisesaṃ lajjī dayāpanno hitānukampī hutvā sekkhapaṭipadaṃ sīlaṃ sādhento anukkamena satipaṭṭhānabhāvanaṃ paribrūheti. Tenāha bhagavā ‘‘mahatā atthena saṃyutto’’ti.
六、所谓四因，是指依止四因如法功德而成。作业，是说从业行功用而言。因正觉者燃发勤奋，恒常而不间断地与道果相应，因此无彼此障碍，故言“非缘佛”。此意指行为教导者或维持其教法之人所无承担之障碍。此处“教导者或”是指比库僧团。“大义”者即义理之称谓，谓二种义理之证明。佛陀及阿拉汉等心得清净，受僧团供养，修习戒行，生起正思维，增长念处修习，如此以大义相应的真人而成。佛以“大义相应”而喻之。
§8
8. Paresaṃ hananaghātanādinā rodāpanato luddo, tathā vighātakabhāvena kāyacittānaṃ vidāraṇato dāruṇo, viruddhavādatāya kakkhaḷo, bandhanāgāre niyutto bandhanāgāriko.
八、因害他人身心，引发痛苦、生怨恨、争战，乃至残忍造成破坏者，其体心恶劣而残暴，好争论，拘拘于束缚处，乃为拘禁之人。
§9
9.Khattiyābhisekenāti khattiyānaṃ kattabbaabhisekena. Santhāgāranti santhāravasena kataṃ agāraṃ yaññāvāṭaṃ. Sappitelenāti sappimayena telena, yamakasnehena hi tadā kāyaṃ abbhañjati. Vacchabhāvaṃ taritvā ṭhito vacchataro. Parikkhepakaraṇatthāyāti vanamālāhi saddhiṃ dabbhehi vediyā parikkhepanatthāya. Yaññabhūmiyanti avasesayaññaṭṭhāne. Yaṃ panettha atthato avibhattaṃ taṃ suviññeyyameva.
九、“王族加冕”是指对王族行加冕仪式。“圣殿”者，即用以举行祭祀之房舍，称为“聖殿”。涂满油脂，因双重油润而体温不致寒冷。去皮立着，有之类状。为散布器具，置于林间池水中及器皿内，释迦牟尼先此详说。作为祭祀之地称为“礼拜地”。此处言未拆解分明者当细察理解。
Kandarakasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā. · 坎达拉咖经注释的隐义阐明完毕。
2. Aṭṭhakanāgarasuttavaṇṇanā二、《八城经》注释
§17
17.Avidūreti iminā pāḷiyaṃ ‘‘vesāliya’’nti idaṃ samīpe bhummavacananti dasseti. Sārappattakulagaṇanāyāti (a. ni. ṭī. 3.11.16) mahāsāramahappattakulagaṇanāya. Dasame ṭhāneti aññe aññeti dasagaṇanaṭṭhāne. Aṭṭhakanagare jāto bhavo aṭṭhakanāgaro. Kukkuṭārāmoti pāṭaliputte kukkuṭārāmo, na kosambiyaṃ.
十七、释此“阿毗陀”是巴利语“韦萨利亚”的音译，其指近地称名。“沙辣巴达族人之家族”，乃大阿素马哈巴达族计数。“第十处”为其他处等，谓十分类处。释此譬如“八城”者，生于八城之国口称“八城人”。“公鸡园”即巴塔利布城内之公鸡园，不是桑比。
§18
18. Pakatatthaniddeso ta-saddoti tassa ‘‘bhagavatā’’tiādīhi padehi samānādhikaraṇabhāvena vuttassa yena abhisambuddhabhāvena bhagavā pakato adhigato supākaṭo ca, taṃ abhisambuddhabhāvaṃ saddhiṃ āgamanīyapaṭipadāya atthabhāvena dassento ‘‘yo so…pe… abhisambuddho’’ti āha. Satipi ñāṇadassana-saddānaṃ idha paññāvevacanabhāve tena tena visesena tesaṃ visayavisese pavattidassanatthaṃ asādhāraṇañāṇavisesavasena vijjāttayavasena vijjāabhiññānāvaraṇañāṇavasena sabbaññutañāṇamaṃsacakkhuvasena paṭivedhadesanāñāṇavasena ca tadatthaṃ yojetvā dassento ‘‘tesaṃ tesa’’ntiādimāha. Tattha āsayānusayaṃ jānatā āsayānusayañāṇena sabbaṃ ñeyyadhammaṃ passatā sabbaññutānāvaraṇañāṇehi. Pubbenivāsādīhīti pubbenivāsāsavakkhayañāṇehi. Paṭivedhapaññāyāti ariyamaggapaññāya. Desanāpaññāya passatāti desetabbadhammānaṃ desetabbappakāraṃ bodhaneyyapuggalānañca āsayānusayacaritādhimuttiādibhedaṃ dhammadesanāpaññāya yāthāvato passatā. Arīnanti kilesārīnaṃ, pañcavidhamārānaṃ vā, sāsanassa vā paccatthikānaṃ aññatitthiyānaṃ tesaṃ pana hananaṃ pāṭihāriyehi abhibhavanaṃ appaṭibhānatākaraṇaṃ ajjhupekkhanameva vā, kesivinayasuttañcettha nidassanaṃ.
十八、“辅助说明”即“他之谓”，俗作“世尊”等词，该名句由世尊亲自阐释表明佛果深觉之意，谓此菩萨已得正觉及圆满明见。故依此殊胜智眼、悉知禅观、无上智辨、慧解断诸覆障、全知法境、觉知解脱、真实无误而告知此义意。所谓“诸习气所知”，即以知习气之智尽见一切应知法，结合断除前世习气之智及圣道慧眼，观照诸法相应，观察教理与修行种种属实。名义“观照智慧”，乃根据圣道之智慧。所谓“恶者”，即烦恼之恶根；五种魔障；佛法之中敌对此等难于胜服者，佛陀经以此句为典范。
Tathā ṭhānāṭṭhānādivibhāgaṃ jānatā yathākammūpagasatte passatā, savāsanānaṃ āsavānaṃ khīṇattā arahatā, abhiññeyyādibhede dhamme abhiññeyyādito aviparītāvabodhato sammāsambuddhena. Atha vā tīsu kālesu appaṭihatañāṇatāya jānatā, kāyakammādivasena tiṇṇaṃ kammānaṃ ñāṇānuparivattito nisammakāritāya passatā, davādīnaṃ abhāvasādhikāya pahānasampadāya arahatā, chandādīnaṃ ahānihetubhūtāya akkhayapaṭibhānasādhikāya sabbaññutāya sammāsambuddhenāti evaṃ dasabalaaṭṭhārasaāveṇikabuddhadhammavasenapi yojanā kātabbā.
在此教法中，对地点与非地点等的分别，虽知晓如实观察身业所缘之法，自知断尽所有结之阿拉汉，具有分辨殊胜神通等法之正觉无误之智。又或在三种时段中，知晓无未被破坏之智，观察身等三业之智周转，观察业已净除无过失，阿拉汉具有截断贪欲等之能力，不以欲等为起因，达到无尽不坏之智，及无上通达一切之智，正觉者亦当依此，以十力十八大善法及佛法为依归而加以结合解说。
§19
19.Abhisaṅkhatanti attano paccayehi abhisammukhabhāvena samecca sambhūyya kataṃ, svassa katabhāvo uppādanena veditabbo, na uppannassa paṭisaṅkharaṇenāti āha ‘‘uppādita’’nti. Te cassa paccayā cetanāpadhānāti dassetuṃ pāḷiyaṃ ‘‘abhisaṅkhataṃ abhisañcetayita’’nti vuttanti ‘‘cetayitaṃ pakappita’’nti atthamāha. Abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitanti ca jhānassa pātubhāvadassanamukhena viddhaṃsanabhāvaṃ ulliṅgeti yañhi ahutvā sambhavati, taṃ hutvā paṭiveti. Tenāha pāḷiyaṃ ‘abhisaṅkhata’ntiādi. Samathavipassanādhamme ṭhitoti samathadhamme ṭhitattā samāhito vipassanaṃ paṭṭhapetvā aniccānupassanādīhi niccasaññādayo pajahanto anukkamena taṃ anulomañāṇaṃ pāpetā hutvā vipassanādhamme ṭhito. Samathavipassanāsaṅkhātesu dhammesu rañjanaṭṭhena rāgo, nandanaṭṭhena nandīti. Tattha sukhumā apekkhā vuttā, yā ‘‘nikantī’’ti vuccati.
所谓“行所造业”，乃指依自身诸条件，合缘集成所造行为，依此因缘显现自身之造作状态，非为既成之业之再造。对于此，巴利语说“行所造业”即“行所起意”，亦即“有所意欲、掌控而生”的意涵。此行所造业指禅定之显现，此为灭除执著之现象。此显现一旦生起，即生灭转变。故巴利语称为“行所造”。修止观法中，禅定成立后新起观照诸无常相等时，弃断恒常我见，顺转得智，故此为修观之法。修止观所造诸法中，因喜悦而生贪爱，此为“染著”。在此称“微妙之平等”，谓此乐已罢，谓之“消散”。
Evaṃ santeti evaṃ yathārutavasena ca imassa suttapadassa atthe gahetabbe sati. Samathavipassanāsu chandarāgo kattabboti anāgāmiphalaṃ nibbattetvā tadatthāya samathavipassanāpi anibbattetvā kevalaṃ tattha chandarāgo kattabbo bhavissati. Kasmā? Tesu samathavipassanāsaṅkhātesu dhammesu chandarāgamattena anāgāminā laddhabbassa aladdhānāgāmiphalena laddhabbattā tathā sati tena anāgāmiphalampi laddhabbameva nāma hoti. Tenāha – ‘‘anāgāmiphalaṃ paṭividdhaṃ bhavissatī’’ti. Sabhāvato rasitabbattā aviparīto attho eva attharaso. Aññāpi kāci sugatiyoti vinipātike sandhāyāha. Aññāpi kāci duggatiyoti asurakāyamāha.
如此理解为宜，应依此义取其理。修止观中，应断除贪欲瞋恚。断除者，即使不获无余涅槃之果，止观仍不灭失，唯有断除贪瞋之执著，即可获无余果报。何以故？因于修止观所造之法，若因贪欲瞋恚等染著生起，得无余果者则果报现前；若未得无余果，则随其得果状态而有；故谓“无余果报必生”。此乃本性不可违背之理。又或谓善趣为乐，恶趣为苦。
Samathadhurameva dhuraṃ samathayānikassa vasena desanāya āgatattā. Mahāmālukyovāde ‘‘vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāra’’nti pādakajjhānaṃ katvā ‘‘so yadeva tattha hoti rūpagataṃ vedanāgata’’ntiādinā vipassanaṃ vitthāretvā ‘‘so tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇātī’’ti (ma. ni. 2.133) āgatattā ‘‘mahāmālukyovāde vipassanāva dhura’’nti āha. Mahāsatipaṭṭhānasutte (dī. ni. 2.373 ādayo; ma. ni. 1.106 ādayo) sabbatthakameva tikkhatarāya vipassanāya āgatattā vuttaṃ ‘‘vipassanuttaraṃ kathita’’nti. Kāyagatāsatisutte (ma. ni. 3.153-154) ānāpānajjhānādivasena savisesaṃ samathavipassanāya āgatattā vuttaṃ ‘‘samathuttaraṃ kathita’’nti.
《止法难处》中唯有登堂入室者方能承受佛法之说，乃因有强力之止也。大摩卢吉论中说：“离恶法而生善思善虑”，断守脚步禅定，以此发扬慧观察，曰“禅寺内依此色受感受处”，详述观法曰：“于此地而立，得断诸漏”，因此大摩卢吉论云观法为佳。大念处经中（中版释经）说，观法如利刃，普遍通达一切。身念处经中，于入出息禅中专讲殊胜止观说法曰“胜止法说”。
Appaṃ yācitena bahuṃ dentena uḷārapurisena viya ekaṃ dhammaṃ pucchitena ‘‘ayampi ekadhammo’’tikathitattā ekādasapi dhammā pucchāvasena ekadhammo nāma jāto paccekaṃ vākyaparisamāpanañāyena. Ekavīsati pabbāni tehi bodhiyamānāya paṭipadāya ekarūpattā paṭipadāvasena ekadhammo nāma jātoti. Idha imasmiṃ aṭṭhakanāgarasutte. Nevasaññānāsaññāyatanadhammānaṃ saṅkhārāvasesasukhumabhāvappattatāya tattha sāvakānaṃ dukkaranti na catutthāruppavasenettha desanā āgatāti catunnaṃ brahmavihārānaṃ, heṭṭhimānaṃ tiṇṇaṃ āruppānañca vasena ekādasa. Pucchāvasenāti ‘‘atthi nu kho, bhante ānanda, tena…pe… sammāsambuddhena ekadhammo akkhāto’’ti (ma. ni. 2.18) evaṃ pavattapucchāvasena. Amatuppattiyatthenāti amatabhāvassa uppattihetutāya, sabbānipi kammaṭṭhānāni ekarasampi amatādhigamapaṭipattiyāti attho, evamettha aggaphalabhūmi anāgāmiphalabhūmīti dveva bhūmiyo sarūpato āgatā, nānantariyatāya pana heṭṭhimāpi dve bhūmiyo atthato āgatā evāti daṭṭhabbā.
以少施求多，有如执热铁者，问一法而得十一法。载有二十一种品类，为觉者修道法门，渐入一法之境界。一八城庄严经中，因通达无色无想等微妙法，弟子难以修持，经中说四梵行，及十一种无色无想之禅。问答乃缘修习法门，问：“尊者阿难，是否世尊曾明说一法？”如此提问。涅槃得与无得之理乃因涅槃之因，诸修道诸法即唯一法之修习，故有觉地及无余涅槃之地，显于次第下降，后面基业亦如是，故文中当观之。
§21
21. Pañca satāni aggho etassāti pañcasataṃ. Sesaṃ uttānameva.
“二百五”中“五百”即五百，全名即为首称。
Aṭṭhakanāgarasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā. · 《八城经》注释的隐义阐明完毕。
3. Sekhasuttavaṇṇanā三、《有学经》注释
§22
22.Santhāgāranti atthānusāsanāgāraṃ. Tenāha – ‘‘uyyogakālādīsū’’tiādi. Ādi-saddena maṅgalamahādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Santhambhantīti vissamanti, parissamaṃ vinodentīti attho. Sahāti sannivesavasena ekajjhaṃ. Saha atthānusāsanaṃ agāranti etasmiṃ atthe ttha-kārassa ntha-kāraṃ katvā santhāgāranti vuttanti daṭṭhabbaṃ. Santharantīti sammantanavasena tiṭṭhanti.
『会堂』者，议事教导之堂也。故云『在出发时等』等。『等』字应理解为含摄吉祥大会等诸事。『休憩』者，休息也，谓消除疲劳之义。『共』者，依聚居之义而为一处。『共同议事教导之堂』——于此义中，将『tha』字转作『ntha』字，故称『会堂』，应如是知。『商议』者，依协商之义而住立也。
Tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ āgatameva bhavissatīti buddhavacanassa āgamanasīsena ariyaphaladhammānampi āgamanaṃ vuttameva, tiyāmarattiṃ tattha vasantānaṃ phalasamāpattivaḷañjanaṃ hotīti. Tasmiñca bhikkhusaṅghe kalyāṇaputhujjanā vipassanaṃ ussukkāpentā hontīti ce? Ariyamaggadhammānaṃ tattha āgamanaṃ hotiyeva.
三藏佛陀之所说，尚未来临时便已存在，此谓佛语来临之义。犹如圣果法亦被称为来临，是指三时（过去、现在、未来）中其存在及果位之实现。既然如此，于僧团内善男子及外道皆渴望慧观智慧，此亦有此来临之义。圣道法之来临，也当作此解。
Allagomayenāti acchena allagomayarasena. Opuñchāpetvāti vilimpitvā. Catujjātiyagandhehīti tagarakuṅkumayavanapupphatamālapattāni pisitvā katagandhehi nānāvaṇṇeti nīlādivasena nānāvaṇṇe, na bhittivisesavasena. Bhittivisesavasena pana nānāsaṇṭhānarūpameva. Mahāpiṭṭhikakojavaketi hatthipiṭṭhīsu attharitabbatāya mahāpiṭṭhikāti laddhasamaññe kojaveti vadanti. Kuttake pana sandhāyetaṃ vuttaṃ hatthattharaṇā hatthirūpavicittā. Assattharakasīhattharakādayopi assasīharūpādivicittā eva attharakā, cittattharakaṃ nānārūpehi ceva nānāvidhamālākammādīhi ca vicittaṃ attharakaṃ.
『以新鲜牛粪』者，以新鲜湿润的牛粪汁也。『涂抹』者，敷涂也。『四种香料』者，以多揭罗香、郁金香、野花及多摩罗叶捣制而成之诸香料也。『各种颜色』者，依青色等而呈各种颜色，并非依墙壁区别而言；若依墙壁区别，则唯是各种形状之图样而已。『大背垫坐垫』者，因应铺于象背之上，故得名『大背垫』，即所谓坐垫也。至于地毯，则此处所说乃指绣有象纹之象铺垫；马铺垫、狮铺垫等，亦同为绣有马纹、狮纹等图样之铺垫；图案铺垫，则是以各种图样及各种花鬘工艺等加以装饰之铺垫也。
Upadhānanti apassayanaṃ upadahitvāti apassayayoggabhāvena ṭhapetvā gandhehi katamālā gandhadāmaṃ, tamālapattādīhi kataṃ pattadāmaṃ. Ādi-saddena hiṅgulatakkolajātiphalajātipupphādīhi katadāmaṃ saṅgaṇhāti. Pallaṅkākārena katapīṭhaṃ pallaṅkapīṭhaṃ, tīsu passesu, ekapasse eva vā saupassayaṃ apassayapīṭhaṃ, anapassayaṃ muṇḍapīṭhaṃ yojanāvaṭṭeti yojanaparikkhepe.
Upadhāna者谓无瑕疵之缀饰，意为装饰安置。其安置之法基于缀饰结合香料而成香环、花环等装饰品。以“hiṅgulatakkolajātiphalajātipupphādīhi”众多品类，合制所成之饰环。一如床之用具，床台、床面诸处，三方面中之一面或多面皆有此装饰，且依照量度成多边形或圆形，分区于装饰台之上，从而作出有规则或无规则之形态区分。
Saṃvidhāyāti antaravāsakassa koṇapadesañca itarapadesañca samaṃ katvā vidhāya. Tenāha – ‘‘kattariyā padumaṃ kantanto viyā’’ti timaṇḍalaṃ paṭicchādentoti ettha ca yasmā buddhānaṃ rūpasampadā viya ākappasampadāpi paramukkaṃsagatā, tasmā tadā bhagavā evaṃ sobhatīti dassento ‘‘suvaṇṇapāmaṅgenā’’tiādimāha, tattha asamena buddhavesenātiādinā tadā bhagavā buddhānubhāvassa niguhaṇe kāraṇābhāvato tattha sannipatitadevamanussanāgayakkhagandhabbādīnaṃ pasādajananatthaṃ attano sabhāvapakatikiriyāyeva kapilavatthuṃ pāvisīti dasseti. Buddhānaṃ kāyappabhā nāma pakatiyā asītihatthamattameva padesaṃ pharatīti āha – ‘‘asītihatthaṭṭhānaṃ aggahesī’’ti nīlapītalohitodātamañjiṭṭhapabhassarānaṃ vasena chabbaṇṇā buddharasmiyo.
Saṃvidhāyāti谓为内衣之角部及各处均匀定位而成。形如“kattariyā padumaṃ kantanto viyā”，意谓以四瓣莲花环绕覆盖。佛之法身如同色相的自然成就及光辉散布，故释尊以“suvaṇṇapāmaṅgenā”及诸语赞叹，显其光明灿烂。此时因佛身光明加被，阻绝佛像之外观，亦造成天人及人类、鬼神及异香众生等众生的和悦之缘，由其真实本性作佛陀在迦毗罗卫城投入世间之现现。佛躯光明仅于正中掌大小限处最为显著，故称“asītihatthaṭṭhānaṃ aggahesī”，身披蓝、青、赤、黄、赤红、玛瑙、宝石等多色佛光。
Sabbapāliphulloti mūlato paṭṭhāya yāva aggā phullo vikasito. Paṭipāṭiyā ṭhapitānantiādi parikappūpamā. Yathā taṃ…pe… alaṅkataṃ añño virocati, evaṃ virocittha, samatiṃsāya pāramitāhi abhisaṅkhatattā evaṃ virocitthāti vuttaṃ hoti. Pañcavīsatiyā nadīnanti gaṅgādīnaṃ candabhāgāpariyosānānaṃ pañcavīsatiyā mahānadīnaṃ. Sambhijjāti sambhedaṃ missībhāvaṃ patvā mukhadvāreti samuddaṃ paviṭṭhaṭṭhāne.
Sabbapāliphulloti意谓根基及枝叶向上开花绽放。Paṭipāṭiyā ṭhapitānanti谓依序安置之意，如此修饰者。譬如此物装饰别样绚丽夺目，如是光辉遍现，由三十种波罗蜜多积集而成之光辉。Pañcavīsatiyā nadīnanti，是指恒河及其支流等二十五大江河。Sambhijjāti谓体系、断裂及混合之存在，自由张开之口处，是为海洋入海之口。
Devamanussanāgasupaṇṇagandhabbayakkhādīnaṃ akkhīnīti cetaṃ parikappanavasena vuttaṃ. Sahassenāti padasahassena, bhāṇavārappamāṇena ganthenāti attho.
『天人、人类、龙、优婆塞、香气诸神等的眼』者，谓心念观想的方式而说。『千』是指以千言为量，譬如说话之量，即此义。
Kampayanto vasundharanti attano guṇavisesehi pathavīkampaṃ uppādento, evaṃbhūtopi aheṭhayanto pāṇāni. Sabbadakkhiṇattā buddhānaṃ dakkhiṇaṃ paṭhamaṃ pādaṃ uddharanto. Samaṃ samphusate bhūmiṃ suppatiṭṭhitapādatāya. Yadipi bhūmiṃ samaṃ phusati, rajasānupalippati sukhumattā chaviyā. Ninnaṭṭhānaṃ unnamatītiādi buddhānaṃ suppatiṭṭhitapādasaṅkhātassa mahāpurisalakkhaṇapaṭilābhassa nissandaphalaṃ. Nātidūre uddharatīti atidūre ṭhapetuṃ na uddharati. Naccāsanne ca nikkhipanti accāsanne ca ṭhāne anikkhipanto niyyāti. Hāsayanto sadevake loke tosayanto. Catūhi pādehi caratīti catucārī.
摇动着令大地振动，以自身的特征产生地震，尽管如此，亦无伤害生命。『众生南向』一语，指诸佛向南抬举的脚。以抬起的脚与大地均匀接触。即便是触及地面，尘土也不会沾染，细微如脱壳。所谓诸佛抬起脚的庄严相，即坚实立脚的伟丈夫特征却又不着痕迹，故无着相。抬得太远，则非抬起，故难以放置于过远之处。又，舞蹈时有放下脚与不放下脚之时，故有进出场之性。诸佛以笑生喜乐，像伺候诸天众生。谓以四足行走者，称为四行者。
Buddhānubhāvassa pakāsanavasena gatattā vaṇṇakālo nāma kiresa. Sarīravaṇṇe vā guṇavaṇṇe vā kathiyamāne dukkathitanti na vattabbaṃ. Kasmā? Aparimāṇavaṇṇā hi buddhā bhagavanto, buddhaguṇasaṃvaṇṇanā jānantassa yathādhammasaṃvaṇṇanaṃyeva anupavisatīti.
诸佛功德显现之时，称作『如光的颜色时刻』。言不应说诸佛之身色或功德色有缺陷。为何？诸佛世尊的色相为无限广大，真正知晓佛功德描述之人，悉皆如实不中虚妄，因而不生误解。
Dukūlacumbaṭakenāti ganthitvā gahitadukūlavatthena, nāgavikkantacaraṇoti hatthināgasadisapadanikkhepo. Satapuññalakkhaṇoti anekasatapuññanimmitamahāpurisalakkhaṇo maṇiverocano yathāti ativiya virocamāno maṇi viya verocano nāma eko maṇivisesoti keci mahāsālovāti mahanto sālarukkho viya, koviḷārādimahārukkho viya vā padumo kokanado yathāti kokanadasaṅkhātaṃ mahāpadumaṃ viya, vikasamānapadumaṃ viya vā.
『持拂木』是指持着编织成拂子之木材，谓持为柔枝之类。『龙步采地』喻如大象踏步于坚实的地面。『百福相』谓具有许多百种福德标志的伟丈夫之相，如闪耀宝石，称为『一种宝石之特异』。若有称为『大沙罗树』者，谓其犹如大沙罗树；若称『大歌利亚树』，如大树；或称『莲花或彩莲』，譬如名为莲花的诸大花，或盛开的莲花。
Ākāsagaṅgaṃ otārento viyātiādi tassā pakiṇṇakakathāya aññesaṃ dukkarabhāvadassanañceva suṇantānaṃ accantasukhāvahabhāvadassanañca pathavījaṃ ākaḍḍhento viyāti nāḷiyantaṃ yojetvā mahāpathaviyā heṭṭhimatale pappaṭakojaṃ uddhaṃmukhaṃ katvā ākaḍḍhento viya yojanikanti yojanappamāṇaṃ madhubhaṇḍanti madhupaṭalaṃ.
天际天河自西向东流淌等，是对其杂说。聆听这些异说的人，既感异论难解，亦生极乐之感，譬如大地牢牢承载，流逝不息。如同将甘蔗连根绑紧，随大地广阔而扩展。『谷』指的是蜂巢状的蜜盘。
Mahantanti uḷāraṃ. Sabbadānaṃ dinnameva hotīti sabbameva paccayajātaṃ āvāsadāyakena dinnameva hoti. Tathāhi dve tayo gāme piṇḍāya caritvā kiñci aladdhā āgatassapi chāyūdakasampannaṃ ārāmaṃ pavisitvā nhāyitvā paṭissaye muhuttaṃ nipajjitvā uṭṭhāya nisinnassa kāye balaṃ āharitvā pakkhittaṃ viya hoti. Bahi vicarantassa ca kāye vaṇṇadhātu vātātapehi kilamati, paṭissayaṃ pavisitvā dvāraṃ pidhāya muhuttaṃ nisinnassa visabhāgasantati vūpasammati, sabhāgasantati patiṭṭhāti, vaṇṇadhātu āharitvā pakkhittā viya hoti, bahi vicarantassa ca pāde kaṇṭako vijjhati, khāṇu paharati, sarīsapādiparissayo ceva corabhayañca uppajjati, paṭissayaṃ pavisitvā dvāraṃ pidhāya nipannassa pana sabbe parissayā na honti, ajjhayantassa dhammapītisukhaṃ, kammaṭṭhānaṃ manasikarontassa upasamasukhaṃ uppajjati bahiddhā vikkhepābhāvato, bahi vicarantassa ca kāye sedā muccanti, akkhīni phandanti, senāsanaṃ pavisanakkhaṇe mañcapīṭhādīni na paññāyanti, muhuttaṃ nisinnassa pana akkhipasādo āharitvā pakkhitto viya hoti, dvāravātapānamañcapīṭhādīni paññāyanti, etasmimpi ca āvāse vasantaṃ disvā manussā catūhi paccayehi sakkaccaṃ upaṭṭhahanti. Tena vuttaṃ – ‘‘āvāsadānasmiṃ dinne sabbaṃ dānaṃ dinnameva hotī’’ti. Bhūmaṭṭhaka…pe… na sakkāti ayamattho mahāsudassanavatthunā (dī. ni. 2.241 ādayo) dīpetabbo.
『广大』意谓广阔。过去世一切众生皆以布施为根基，因布施故生命得以恆存。如彼去日常，在二三村庄乞食未获而回，虽临近有饮水林园，入内沐浴后，卧一会儿而起，因轻安刚健而复起，状若展翅。外出行走身体受风、热所困，返园闭门憩息，身心安详宁静，复出行走时足感荆棘刺与伤害，诸毒虫害与盗贼生畏惧，入园闭门卧时诸苦悉除，觉得法乐喜悦，专念功课之乐生起；外出时身心徐缓，眼不瞋怒，床榻器具入室时无觉，卧尽久坐时心安稳，觉察门扇受风摇动，目击床榻器具。此处住于世时，人子依四根具足悉得供养。故有言：『此处住所若常布施，一切布施悉源于布施』。关于自然土壤等之不及此义，宜依《大庄严经》和其他经文详明阐述。
Sītanti (sārattha. ṭī. cūḷavagga 3.295; saṃ. ni. ṭī. 2.4.243) ajjhattadhātukkhobhavasena vā bahiddhautuvipariṇāmavasena vā uppajjanakasītaṃ. Uṇhanti aggisantāpaṃ. Tassa pana davadāhādīsu sambhavo daṭṭhabbo. Paṭihantīti paṭibāhati. Yathā tadubhayavasena kāyacittānaṃ bādhanāni na honti, evaṃ karoti. Sītuṇhabbhāhate hi sarīre vikkhittacitto bhikkhu yoniso padahituṃ na sakkoti. Vāḷamigānīti sīhabyagghādivāḷamige. Guttasenāsanañhi pavisitvā dvāraṃ pidhāya nisinnassa te parissayā na honti . Sarīsapeti ye keci sarantā gacchante dīghajātike. Makaseti nidassanametaṃ, ḍaṃsādīnaṃ eteneva saṅgaho daṭṭhabbo. Sisireti sītakālavasena sattāhavaddalikādivasena ca uppanne sisirasamphasse. Vuṭṭhiyoti yadā tadā uppannā vassavuṭṭhiyo paṭihanatīti yojanā.
『寒』者（义同《注疏》《小部》三百零五、同名《中部》二点四二四三注）谓由内境蕴苦感或外境转变所生之寒。『热』者，谓火炽炎烈。此中于二火等处生起者应当观察。『抗』者，谓敌对。如其二者相对，身意不相碍，如是作。寒热俱熾，则身心分裂之比库不能正智制伏之。『瘤羊狮虎等』者，谓狮虎等瘤羊类野兽。入谷仓中闭门坐时，其等无侵扰。『尸体』者，谓某等尸体行走于长生者。『蚊子』者，示此乃叮咬等聚合物。当寒季，即冬季与七十日之炎热期间，寒气相应生。『起』者，谓当时季节之雨起，即雨季雨季降临之意，以长度测量。
Vātātapo ghoroti rukkhagacchādīnaṃ ummūlabhañjanavasena pavattiyā ghoro sarajaarajādibhedo vāto ceva gimhapariḷāhasamayesu uppattiyā ghoro sūriyātapo ca. Paṭihaññatīti paṭibāhīyati. Leṇatthanti nānārammaṇato cittaṃ nivattetvā paṭisallānārāmatthaṃ. Sukhatthanti vuttaparissayābhāvena phāsuvihāratthaṃ. Jhāyitunti aṭṭhatiṃsārammaṇesu yattha katthaci cittaṃ upanijjhāyituṃ. Vipassitunti aniccādito sabbasaṅkhāre sammasituṃ.
『风火酷烈』者，谓树木枝叶断裂之力而起之狂风或风沙旋风，或由沼泽骚动等产生之风，俱为剧烈，日照炽烈亦属此内。『被击』者，谓受袭击之意。『为避难处』者，谓由各异光景转念回转，以求隐蔽避难之处。『快乐处』者，谓因清净安详而得愉悦栖止之所。『禅定』者，谓三十七处禅境中某处能摄心安住。『观照』者，谓了知诸行无常等法昔时行为也。
Vihāreti paṭissaye. Kārayeti kārāpeyya. Rammeti manorame nivāsasukhe. Vāsayettha bahussuteti kāretvā pana ettha vihāresu bahussute sīlavante kalyāṇadhamme nivāseyya. Te nivāsento pana tesaṃ bahussutānaṃ yathā paccayehi kilamatho na hoti, evaṃ annañca pānañca vatthasenāsanāni ca dadeyya ujubhūtesu ajjhāsayasampannesu kammaphalānaṃ ratanattayaguṇānañca saddahanena vippasannena cetasā.
『住』者，应指依住之义。『作』者，应为使作，如使其发生、作出。『乐』者，谓喜悦、安适、居住之乐。『居住时』者，按多闻者言，虽作居住，各处居多闻者应住于持戒善法中。居住者，则其众多闻者与此众多闻者相应，不致懈怠，且应施予他们饮食、衣服、栖居处等。在有正念觉知，内心宁静，笃信因行已得果报功德宝之人。
Idāni gahaṭṭhapabbajitānaṃ aññamaññūpakārataṃ dassetuṃ ‘‘te tassā’’ti gāthamāha. Tattha teti bahussutā tassāti upāsakassa. Dhammaṃ desentīti sakalavaṭṭadukkhapanudanaṃ dhammaṃ desenti. Yaṃ so dhammaṃ idhaññāyāti so puggalo yaṃ saddhammaṃ imasmiṃ sāsane sammāpaṭipajjanena jānitvā aggamaggādhigamena anāsavo hutvā parinibbāyati.
今有家庭出家人相互辅助，称为『他们的那人』之句。此处『他』指多闻所依持之居士。彼等诵法者，广宣苦谛之一切法则。若有人能如实知悉此法，善行于此教法，获最高道果，成为无垢净者，乃至入涅槃。
Pūjāsakkāravaseneva paṭhamayāmo khepito, bhagavato desanāya appāvaseso majjhimayāmo gatoti pāḷiyaṃ ‘‘bahudeva ratti’’nti vuttanti āha ‘‘atirekataraṃ diyaḍḍhayāma’’nti. Sandassesīti ānisaṃsaṃ dassesi, āvāsadānapaṭisaṃyuttaṃ dhammiṃ kathaṃ sutvā tato paraṃ, ‘‘mahārāja, itipi sīlaṃ, itipi samādhi, itipi paññā’’ti sīlādiguṇe tesaṃ sammā dassesi, hatthena gahetvā viya paccakkhato pakāsesi. Samādapesīti ‘‘evaṃ sīlaṃ samādātabbaṃ, sīle patiṭṭhitena evaṃ samādhi, evaṃ paññā bhāvetabbā’’ti yathā te sīlādiguṇe ādiyanti, tathā gaṇhāpesi. Samuttejesīti yathā samādinnaṃ sīlaṃ suvisuddhaṃ hoti, samathavipassanā ca bhāviyamānā yathā suṭṭhu visodhitā uparivisesāvahā honti, evaṃ cittaṃ samuttejesi nisāmanavasena vodāpesi. Sampahaṃsesīti yathānusiṭṭhaṃ ṭhitasīlādiguṇehi sampati laddhaguṇānisaṃsehi ceva upari laddhabbaphalavisesehi ca uparicittaṃ sammā pahaṃsesi, laddhassāsavasena suṭṭhu tosesi. Evametesaṃ padānaṃ attho veditabbo.
如礼敬尊重之意，为第一努力；谓佛陀之教诲无间断，为中间努力。巴利言谓『群神多夜』，意指多勤多劳。若过多，则应限制与节制。『示现』者，显现因缘，闻法供宿等缘起之后，『尊严戒律禅定般若』者，宣说其德，犹如手持之物，现以明示。『禅定』者，“此戒应摄持，因戒而成禅，依禅应修智慧”，由此引领入三学之境，若依戒修禅，身心纯净，则定慧俱佳而心生欢喜，火熾热之心如熄灭。『断除』者，灭除烦恼，安立善根功德，心清净，乐于所得，如实知彼意者应了知此义。
Samudāyavacanopi asītimahāthera-saddo tadekadesepi niruḷhoti āha ‘‘asītimahātheresu vijjamānesū’’ti. Ānandattheropi hi antogadho evāti. Sākiyamaṇḍaleti sākiyarājasamūhe.
『起诸行语』者，谓长老大师称“起诸行言”之语句，其中有论述诸大长老分歧不同之处。曰『长老出家中存在异见』。其意如尊称长老阿难亦有内疏分歧之义。『萨迦族地』者，谓萨迦族诸王之都聚落之地境。
Paṭipadāya niyuttattā pāṭipado. Tenāha – ‘‘paṭipannako’’ti. Sikkhanasīlatādinā sekho, odhiso samitapāpatāya samaṇo. Sekho pāṭipado paṭipajjanapuggalādhiṭṭhānena paṭipadādesanaṃ niyamento paṭipadāya puggalaṃ niyameti nāmāti ‘‘paṭipadāya puggalaṃ niyametvā dassetī’’ti. Sekhappaṭipadā sāsane maṅgalapaṭipadā sammadeva asevitabbaparivajjanena sevitabbasamādānena ukkaṃsavatthūsu ca bhāvato asekhadhammapāripūriyā āvahattā ca vaḍḍhamānakapaṭipadā. Akilamantāva sallakkhessantīti idaṃ tadā tesaṃ asekhabhūmiadhigamāya ayogyatāya vuttaṃ. Akilamantāvāti iminā paṭisambhidāppattassapi anadhigatamaggasaññāpanā bhāriyāti dasseti. Osaṭāti anuppaviṭṭhā. Sakalaṃ vinayapiṭakaṃ kathitameva hoti tassa sīlakathābāhullato sesadvayepi eseva nayo. Tīhi piṭakehīti karaṇatthe karaṇavacanaṃ. Tena taṃtaṃpiṭakānaṃ tassā tassā sikkhāya sādhakatamabhāvaṃ dasseti.
依止修习称为修行；因此有“修行者”之说。受持具足戒律等训练者为学者；止息不善者称为沙门。学者谓修行之规范，以修学所成之人作为立足，依止教导修行，定其规范。所谓“依止修行而约束人，使之示现”者是也。学者之修行于教法中谓之吉祥修行，正当勤修戒行、总摄净心，令其增长无间断之修行。所谓“完全显现一切”，此乃因未得无学法地，不具资质之故。所谓完全显现者，亦表明修行实现之后，虽未通达真途，但尚有路证未获。未周遍者谓不完备。律藏诸事已广泛阐述，其戒学余涵义亦然。三藏通称者，为言其功能与内涵。此三藏各自之教义，体现其最为殊胜的功用。
Piṭṭhivātouppajjati upādinnakasarīrassa tathārūpattā saṅkhārānañca aniccatāya dukkhānubandhattā. Akāraṇaṃ vā etanti yenādhippāyena vuttaṃ, tameva adhippāyaṃ vivarituṃ ‘‘pahotī’’tiādi vuttaṃ. Catūhi iriyāpathehi paribhuñjitukāmo ahosi sakyarājūnaṃ ajjhāsayavasena. Tathā hi vakkhati ‘‘satthāpi tadeva sandhāya tattha saṅghāṭiṃ paññapetvā nipajjītī’’ti. Yadi evaṃ ‘‘piṭṭhi me āgilāyatī’’ti idaṃ kathanti āha ‘‘upādinnakasarīrañca nāmā’’tiādi.
由地、水、火、风四大所生，故依托物质身体。因身体之无常，以及诸行法（造作法）之无常，继有苦之相续。所谓无故者，乃说法便利之理，借由此理解释“最为适当”等语例。曾欲遣使统御四行四步之王，以意志相佐，如所谓“世尊专为依止，于处披缯之境入灭”等语。若谓“土地令我疮痍”，意指物质身体即为“名”之所依。
§23
23. ‘‘Iminā pātimokkhasaṃvarena…pe… sampanno’’tiādīsu (vibha. 511) samannāgatattho sampanna-saddo, idha pana pāripūriatthoti dassetuṃ ‘‘paripuṇṇasīloti attho’’ti vuttaṃ. Yo pana sampannasīloyeva, so paripuṇṇasīlo. Parisuddhañhi sīlaṃ ‘‘paripuṇṇa’’nti vuccati, na sabalaṃ kammāsaṃ vā. Sundaradhammehīti sobhanadhammehi. Yasmiṃ santāne uppannā tassa sobhanabhāvato. Tehi sappurisabhāvasādhanato sappurisānaṃ dhammehi.
二十三、“以此戒律禁戒……圆满”诸句，其义含“具足”之意。于此欲表明圆满之意，谓“圆满戒行”之义。然具足戒者即圆满戒也。善行圆成者称为完整，而非仅凭充满功德。所谓美善法者，指诸良好法相。于眷属中现起，因其美善性质。依诸贤人之品行诸德，以此诸德为善人之资。
§24
24.Imināettakena ṭhānenāti ‘‘idha, mahānāma, ariyasāvako’’ti ārabhitvā yāva ‘‘akasiralābhī’’ti padaṃ iminā ettakena uddesapadena mātikaṃ ṭhapetvā. Paṭipāṭiyāti uddesapaṭipāṭiyā. Evamāhāti ‘‘evaṃ kathañca, mahānāmā’’tiādinā idāni vuccamānena dassitākārena āha.
二十四、于此处，谓“在此，宏名，圣弟子”诸句始摄，以至“无尽利益”末句，依此示例，用标题置于首。所谓步调，即语义顺序也。故云“如是说，宏名”等语，现以陈述示现。
§25
25.Hirīyatīti lajjīyati pīḷīyati. Yasmā hirī pāpajigucchanalakkhaṇā, tasmā ‘‘jigucchatīti attho’’ti vuttaṃ. Ottappatīti uttappati. Pāputrāsalakkhaṇañhi ottappaṃ. Paggahitavīriyoti saṅkocaṃ anāpannavīriyo. Tenāha ‘‘anosakkitamānaso’’ti. Pahānatthāyāti samucchindanatthāya. Kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadā nāma adhigamo evāti āha ‘‘paṭilābhatthāyā’’ti. Satinepakkenāti satiyā nepakkena tikkhavisadasūrabhāvena. Aṭṭhakathāyaṃ pana nepakkaṃ nāma paññāti adhippāyena ‘‘satiyā ca nipakabhāvena cā’’ti attho vutto, evaṃ sati añño niddiṭṭho nāma hoti. Satimāti ca imināva visesā sati gahitā, parato ‘‘cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā’’ti satikiccameva niddiṭṭhaṃ, na paññākiccaṃ, tasmā satinepakkenāti satiyā nepakkabhāvenāti sakkā viññātuṃ. Teneva hi paccayavisesavasena aññadhammanirapekkho satiyā balavabhāvo. Tathā hi ñāṇavippayuttacittenapi ajjhayanasammasanāni sambhavanti.
二十五、羞耻谓害怕丑恶；因羞耻为恶业污秽之识别，故称为“嫌恶”。忿恚谓惧怕恶行。因孽子之法因忿恚也。所谓抑郁怠惰者，谓力不遂之困乏，即“无力之心”也。断除意欲，即断绝之意。善法之获成，名为证得，谓“已得之意”。“以正念为契机”，以正念之纯熟简洁之表现为义。在论中，不称智慧为成就，唯以正念表现，故虽教理有所不同，但对正念之把握仍可知。亦以此因缘具足，谓正念力量之强大。由是，虽于断慧未至心中，亦可发生净化与昇华之心志。
Cetiyaṅgaṇavattādīti ādi-saddena bodhiyaṅgaṇavattādīni saṅgaṇhāti. Asītimahāvattapaṭipattipūraṇanti ettha asītivattapaṭipattipūraṇaṃ mahāvattapaṭipattipūraṇanti vattapaṭipattipūraṇa-saddo paccekaṃ yojetabbo. Tattha mahāvattāni (vibha. mūlaṭī. 406) nāma vattakhandhake (cūḷava. 356 ādayo) vuttāni āgantukavattaṃ āvāsikaṃ gamikaṃ anumodanaṃ bhattaggaṃ piṇḍacārikaṃ āraññikaṃ senāsanaṃ jantāgharaṃ vaccakuṭi upajjhāyaṃ saddhivihārikaṃ ācariyaṃ antevāsikavattanti cuddasa. Tato aññāni pana kadāci tajjanīyakammakatādikāle pārivāsikādikāle ca caritabbāni asīti khuddakavattāni sabbāsu avatthāsu na caritabbāni, tasmā mahāvattesu, aggahitāni. Tattha ‘‘pārivāsikānaṃ bhikkhūnaṃ vattaṃ paññapessāmī’’ti ārabhitvā ‘‘na upasampādetabbaṃ…pe… na chamāyaṃ caṅkamante caṅkame caṅkamitabba’’nti (cūḷava. 81) vuttāni pakabhatte caritabbavattāvasānāni chasaṭṭhi, tato paraṃ ‘‘na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā pārivāsikavuḍḍhatarena bhikkhunā saddhiṃ mūlāyapaṭikassanārahena mānattārahena mānattacārikena abbhānārahena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne āvāse vattabba’’ntiādīni (cūḷava. 82) pakatatte caritabbehi anaññattā visuṃ visuṃ agaṇetvā pārivāsikavuḍḍhatarādīsu puggalantaresu caritabbattā tesaṃ vasena sampiṇḍetvā ekekaṃ katvā gaṇitabbāni pañcāti ekasattativattāni, ukkhepaniyakammakatavattesu vattapaññāpanavasena vuttaṃ – ‘‘na pakatattassa bhikkhuno abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ…pe… nhāne piṭṭhiparikammaṃ sāditabba’’nti (cūḷava. 51) idaṃ abhivādanādīnaṃ asādiyanaṃ ekaṃ, ‘‘na pakatatto bhikkhu sīlavipattiyā anuddhaṃsitabbo’’tiādīni ca dasāti evametāni dvāsīti. Etesveva pana kānici tajjanīyakammādivattāni kānici pārivāsikādivattānīti aggahitaggahaṇena dvāsīti, evaṃ appakaṃ pana ūnamadhikaṃ vā gaṇanupagaṃ na hotīti idha ‘‘asīti’’cceva vuttaṃ. Aññattha pana aṭṭhakathāpadese ‘‘dvāsīti khandhakavattānī’’ti vuccati.
二十六、谓以标记之初句谓菩提标记等相聚集。所谓遵守八十八大规章，含八十八生活守护、广大规章等，名曰大规章集合。于此，将八十八规章生活之总体归属，分为多项，如宾客规、停宿规、行路规、供养规、乞食规、林苑规、军营规、人宅规、车棚规、牧营规、信奉规、师示规、末住规之类，共十四项。其他略规章于特定季节、时段，如须行于来师日等，依教规不得随便修行，故不纳于大规章。于大规章中，以规矩示范之始，断言“不应受比库尼传戒……不应漫行闪步”等，乃从小律藏中所述法理开示。由此直至其末，详述诸戒对行为规范之终结，计有六十六法等。继而，“不应对无界二世比库尼对敬礼、进退……浴水淋洗应操作规……”等，乃律藏详述诸细节。此类敬礼事彼一一皆不可违犯，数虽为十，而分属两大类，含委婉行为规，称为“二十法”。又此外，少数受限行为及比库尼行为等法规，被归类为二十法之一。较少者或稍多，故此称为八十八。其它处，谓为“两十法则之规章”之事。
Sakkaccaṃuddisanaṃ sakkaccaṃ uddisāpananti paccekaṃ sakkaccaṃ-saddo yojetabbo. Uddisanaṃ uddesaggahaṇaṃ. Dhammosāraṇaṃ dhammassa uccāraṇaṃ. Dhammadesanā –
须专心明确地宣说，须专心地宣说这个道理，故各各须整合单一的声音。『明确地宣说』者，即为意思的把握。『法音』乃是法的宣说。『法说』——
‘‘Ādimhi sīlaṃ deseyya, majjhe jhānaṃ vipassanaṃ;
『最初宣说戒律，在其中间示现禅定与内观；
Pariyosāne ca nibbānaṃ, esā kathikasaṇṭhitī’’ti. (dī. ni. aṭṭha. 1.190; saṃ. ni. aṭṭha. 3.4.246) –
终结时则宣说涅槃，此为此法师所坚持的教说。』（长部·尼柯耶·注疏第一册190页；增支部·注疏第三册第四卷246页）——
Evaṃ kathitalakkhaṇā dhammakathā. Upagantvā nisinnassa yassa kassaci gahaṭṭhassa pabbajitassa vā taṅkhaṇānurūpā dhammī kathā upanisinnakathā. Bhattānumodanakathā anumodaniyā. Saritāti ettha na kevalaṃ cirakatacirabhāsitānaṃ saraṇamanussaraṇamattaṃ adhippetaṃ, atha kho tathāpavattarūpārūpadhammānaṃ pariggahamukhena pavattavipassanācāre satisambojjhaṅgasamuṭṭhāpananti dassetuṃ ‘‘tasmiṃ kāyena cirakate’’tiādi vuttaṃ. Sakimpi saraṇenāti ekavāraṃ saraṇena. Punappunaṃ saraṇenāti anu anu saraṇena. Satisambojjhaṅgampi vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vosaggapariṇāmiñca katvā saranto tattha tattha javanavāre saraṇajavanavāre parittajavanavasena anussaritāti veditabbā.
如此所说，即为法说的特征。念诵此法者，若临近坐处的某居士或出家人，依其根尘，须应遣说相应适合的法语，并为其坐下而作开示。此等为赞许约定之言。这里『聚集』不仅仅是指长久广传众说，而乃是依专擅了知身心诸法所发生的形形色色的缘起法，借由正观禅修行为，即由念觉支生起之法成就而推演，应显此理故说『在此身上长住』等语。『有聚集』者，即一时一次之聚集。『再三聚集』者，即亘续多次之聚集。『念觉支』则指具离显现寂灭而超脱之智慧，乃成就解脱果报之因，常起常念并频频重覆于诸处，诸念常具贤疾增长与防护守护之功能，如此自然应当了悟。
Gatiatthā dhātusaddā buddhiatthā hontīti āha – ‘‘udayañca vayañca paṭivijjhituṃ samatthāyā’’ti. Missakanayenāyaṃ desanā āgatāti āha – ‘‘vikkhambhanavasena ca samucchedavasena cā’’ti. Tenāha ‘‘vipassanāpaññāya cevā’’tiādi. Vipassanāpaññāya nibbedhikapariyāyato. Sā ca kho padesikāti nippadesikaṃ katvā dassetuṃ ‘‘maggapaññāya paṭilābhasaṃvattanato cā’’ti vuttaṃ. Dukkhakkhayagāminibhāvepi eseva nayo. Sammāti yāthāvato. Akuppadhammatāya hi maggapaññā khepitakhepanāya na puna kiccaṃ atthīti upāyena ñāyena yā pavatti sā evāti āha – ‘‘hetunā nayenā’’ti.
『行程目的、元素及其心识义理皆备』，故言：『能分别出生和亡灭也。』以此比喻宣说道理，意即『既有扩张，亦有终尽』。又说：『凭观照智慧等故。』此智慧因观照故，是断绝繁杂障碍之道。此为外方教法，即是断绝外国方法，乃显示彼岸道理，故言『应当不受彼岸法所束缚』，亦曾言『道理智慧得以回归』。于出离苦灭之行境中亦是同样道理。『实正』者，谓正如其所是。因不动摇之法，故智慧即使失散复印亦不重新作为。此谓以法理和善巧方能维持所行，即言『因缘之导引』。
§26
26. Adhikaṃ ceto abhiceto, mahaggatacittaṃ, tassa pana adhikatā kāmacchandādipaṭipakkhavigamena visiṭṭhabhāvappatti, tannissitāni ābhicetasikāni. Tenāha ‘‘abhicittaṃ seṭṭhacittaṃ sitāna’’nti. Diṭṭhadhammasukhavihārānanti imasmiṃyeva attabhāve phāsuvihārabhūtānaṃ. Tehi pana samaṅgitakkhaṇe yasmā vivekajaṃ pītisukhaṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ apītijaṃ satipārisuddhiñāṇasukhañca paṭilabhati vindati, tasmā āha – ‘‘appitappitakkhaṇe sukhapaṭilābhahetūna’’nti. Icchiticchitakkhaṇe samāpajjitāti iminā tesu jhānesu samāpajjanavasībhāvamāha, ‘‘nikāmalābhī’’ti pana vacanato āvajjanādhiṭṭhānā paccavekkhaṇavasiyo ca vuttā evāti veditabbā. Nidukkhalābhīti iminā tesaṃ jhānānaṃ sukhapaṭipadākhippābhiññataṃ dasseti, vipulalābhīti iminā paguṇataṃ tappamāṇadassitabhāvadīpanato. Tenāha ‘‘paguṇabhāvenā’’tiādi. Samāpajjituṃ sakkoti samāpajjanavasībhāvatāya sādhitattā. Samādhipāripanthikadhammeti vasībhāvassa paccanīkadhamme. Jhānādhigamassa pana paccanīkadhammā pageva vikkhambhitā, aññathā jhānādhigamo eva na siyā. Akilamanto vikkhambhetuṃ na sakkotīti kicchena vikkhambheti visodheti, kāmādīnavapaccavekkhaṇādīhi kāmacchandādīnaṃ aññesaṃ samādhipāripanthikānaṃ dūrasamussāraṇaṃ idha vikkhambhanaṃ visodhananti veditabbaṃ.
二十六、心意中有善心与不善心，意念宏大。对此心意，其较突出的表现为离欲等对治法的出生，属于恶心的显现。故言『不善心者，乃善心所优越之意』。所谓见法之乐住者，指诸有之自性中正趣乐行的表现者。诸乐相互协调，因由定生喜乐、因由觉正念生喜乐、因由清净慧智生乐而获得，故言『于苦乐交替之际，乐得之因故』。『若意自愿入于境界』，谓此等禅定中入定现身境界生起也。『若于成就时被称为利益的得体者』，谓此处说法涉及资粮与修习恒心等。苦乐获致之内涵，即昭示得禅之乐果。广大获益意指此获益甚深而显。故言『显于受损中益处』。成就禅定即为具备入定的品质。『禅定的因缘法』为具足实力之事物。禅定的成就依赖必须因缘条件。若习禅的因缘条件反倒松懈，则禅定成就不可能。若随意松懈，不易达到禅定。故言『虽有松懈，但仍可净除，因由复观欲之不足等对治，正统禅定因缘得以圆满，松懈即被净除』，此为应了知理。
§27
27. Vipassanāhitāya uparūparivisesāvahattā vaḍḍhamānāya pubbabhāgasīlādipaṭipadāya. Sā eva pubbabhāgapaṭipadā yathābhāvitatāya avassaṃ bhāvinaṃ visesaṃ pariggahitattā aṇḍaṃ viyāti aṇḍaṃ, kilesehi adūsitatāya apūti aṇḍaṃ etassāti apuccaṇḍo, vipassanaṃ ussukkāpetvā ṭhitapuggalo, tassa bhāvo apuccaṇḍatā. Vipassanādiñāṇappabhedāyāti pubbenivāsañāṇādiñāṇapabhedāya. Tatthāti cetokhilasutte (ma. ni. 1.185) ‘‘sa kho so, bhikkhave, evaṃ ussoḷhipannarasaṅgasamannāgato bhikkhu bhabbo abhinibbidāyā’’ti āgatattā ussoḷhipannarasehi aṅgehi samannāgatabhāvoti evaṃ yaṃ opammasaṃsandanaṃ āgataṃ, taṃ opammasaṃsandanaṃ idha imasmiṃ sekhasutte yojetvā veditabbanti sambandho.
27. 为了有益于内观修习，对上行下行各种差别不断增长的修习道，即对前行阶段的行为等修法，也是如此。前行阶段的修法因未能如实成立，因持有特别的执著而未断灭，如同蛋逐渐孵化，虽孵化未成丑陋之物，但未受染污，非玷污的蛋，如同此般不折不挠的修习者，内观使其保持警觉，修者具此不折挠的状态。所谓内观知识的不同类，是指前生住处之识与内观生起识等的不同。此说出自《意根恶友经》（中部尼含1.185）：“比库们啊，此比库乃具备十六支净行，能生厌离心”，因而具备十六支净行的状态。此乃引入对修行阶段的比喻，尤其于本修学经中，须结合此类比，方能了解其相应关系。
§28
28. Mahaggatādibhāvena heṭṭhimānaṃ jhānānaṃ anurūpampi attano visesena te uttaritvā atikkamitvāna ṭhitanti anuttaraṃ, tenāha – ‘‘paṭhamādijjhānehi asadisaṃ uttama’’nti. Dutiyādīsupi abhinibbhidāsu. Pubbenivāsañāṇaṃ uppajjamānaṃ yathā attano visayapaṭicchādakaṃ kilesandhakāraṃ vidhamantameva uppajjati, evaṃ attano visaye kañci visesaṃ karontameva uppajjatīti āha – ‘‘pubbenivāsañāṇena paṭhamaṃ jāyatī’’ti, sesañāṇadvayepi eseva nayo.
28. 以上提到的高级禅定境界，其修行者乃超越并胜过其自身特殊之禅定，已超越并越过其专属禅定，处于无上定境，因而说：“初禅等殊胜禅定不及此无上禅定”。第二禅及以后阶段亦生身心厌离。前生住处识出现时，其生起如同随顺它境进行遮蔽烦恼之法，故说：“由前生住处识先生起”。余下的两种识亦同此理。
§29
29.Caraṇasminti paccatte bhummavacananti āha ‘‘caraṇaṃ nāma hotīti attho’’ti. Tenāti karaṇatthe karaṇavacanaṃ agatapubbadisāgamane tesaṃ sādhakatamabhāvato.
29. 「脚」一词意即地面之称，故曰“脚”之意。就是说“脚”本是一个具作用意义的词汇，因先前相续之方向不同（或向前或向后），在表达时产生作用，故有该种用法的存在意义。
Aṭṭha ñāṇānīti idha āgatāni ca anāgatāni ca ambaṭṭhasuttādīsu (dī. ni. 1.254 ādayo) āgatāni gahetvā vadati. Vinivijjhitvāti pubbenivāsapaṭicchādakādikilesatamaṃ bhinditvā padāletvā.
八种智慧，指的是在《母法经》等经文中提到的已现和未来八种智慧，其中今现的智慧。所谓破坏，指的是破除前生住处追忆所引发的烦恼等主要负面因素，令其消断净除。
§30
30.Sanaṅkumārenāti sanantanakumārena. Tadeva hi tassa sanantanakumārataṃ dassetuṃ ‘‘cirakālato paṭṭhāyā’’ti vuttaṃ. So attabhāvoti yena attabhāvena manussapathe jhānaṃ nibbattesi, so kumārattabhāvo, tasmā brahmabhūtopi tādisena kumārattabhāvena carati.
「不动少年」，意指常住少年。此词出自为了显现其常住少年状态而说“长久以来常常存在”，所谓少年状态即指以自身存在为依据、在世间道路上修行入禅者，属于少年状态者，因此即便成佛亦持有这般少年状态而行。
Janitasmiṃ-saddo eva i-kārassa e-kāraṃ katvā ‘‘janetasmi’’nti vutto, janitasminti ca janasminti attho veditabbo. Janitasminti sāmaññaggahaṇepi yattha catuvaṇṇasamaññā, tattheva manussaloke. Khattiyo seṭṭhoti lokasamaññāpi manussalokeyeva, na devakāye brahmakāye vāti dassetuṃ ‘‘ye gottapaṭisārino’’ti vuttaṃ. Paṭisarantīti ‘‘ahaṃ gotamo, ahaṃ kassapo’’ti pati pati attano gottaṃ anusaranti paṭijānanti vāti attho.
「由生」一词，语音上以字母‘i’置于‘jaṇatasmi’首而构成‘janetasmi’。其意相当于‘janasminti’，须理解为包涵四类别的共通义，正是在人间界中。认为刹帝利为贵族，更是从世俗概念而来，仅限于人间界，并非用于天界或梵界。所谓“出自族姓”，指分别认知“我是果德玛，我是咖萨巴”，反复追忆自性族姓，谓之出自族姓。
Ettāvatāti ‘‘sādhu sādhu ānandā’’ti ettakena sādhukāradānena. Jinabhāsitaṃ nāma jātantiādito paṭṭhāya yāva pariyosānā therabhāsitaṃ buddhabhāsitameva nāma jātaṃ. ‘‘Kimpanidaṃ suttaṃ satthudesanānuvidhānato jinabhāsitaṃ, udāhu sādhukāradānamattenā’’ti evarūpā codanā idha anokāsā therassa desanāya bhagavato desanānuvidhānahetukattā sādhukāradānassāti. Yaṃ panettha atthato avibhattaṃ, taṃ suviññeyyameva.
此语『好哉好哉欢喜』者，缘此『令其更益称善』之义。所谓『胜者所说』乃指起于生死之始至终结，长老所说的如来所说而名之为『胜者所说』。所谓『这部经文因师教而说是胜者所说，譬如仅凭令其更益称善』，此等般的激励语，在此特别适用于尊者的开示及世尊宣说之因，是为『令其更益称善』。若此处本意未被破坏，则必须要善知清楚解说。
Sekhasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā. · 《有学经》注释的隐义阐明完毕。
4. Potaliyasuttavaṇṇanā四、《波达利耶经》注释
§31
31. Aṅgā nāma janapadino rājakumārā, tesaṃ nivāso ekopi janapado ruḷhivasena aṅgātveva vuccatīti āha ‘‘aṅgāyeva so janapado’’ti. Mahiyā panassa uttarena yā āpoti mahiyā nadiyā yā āpo tassa janapadassa uttarena honti. Tāsaṃ avidūrattā so janapado uttarāpoti vuccati. Sā pana mahī katthaci katthaci bhijjitvā gatāti āha ‘‘kataramahiyā uttarena yā āpo’’ti. Tatthāti tassā mahiyā āgamanato paṭṭhāya ayaṃ āvibhāvakathā. Yasmā (a. ni. ṭī. 3.8.19) lokiyā jambudīpo himavā tattha patiṭṭhitasamuddadahapabbatanadiyoti etesu yaṃ yaṃ na manussagocaraṃ, tattha sayaṃ sammūḷhā aññepi sammohayanti, tattha tattha sammohavidhamanatthaṃ ‘‘ayaṃ kira jambudīpo’’tiādimāraddhaṃ. Dasasahassayojanaparimāṇo āyāmato ca vitthārato cāti adhippāyo. Tenāha ‘‘tatthā’’tiādi. Udakena ajjhotthaṭo tadupabhogisattānaṃ puññakkhayena.
三十一、阿迦国乃一诸王子之所居国，其境唯一、国名以坚固著称，因之称为『阿迦国』。其土地北边有大河流，河水即为该国北方之界，故该国远方人称之为『北阿迦』。此土地有时时被水淹没流失之象，因之曰『何为该土地北方之大水？』。此言即因该土地之迁徙之故而有此说明。缘如律藏注疏所述，世间之坎坷乃似人间之大陆恒沙等，而喜马拉雅山、广阔海洋、河川诸天之所在，于其之外有诸不可入人间之处，此处众生亦被迷惑，如幻术师迷惑群生，故各处皆以说『此即是人间之大陆』等，以此为主张。该大陆约长一万由旬，广则无边，故称曰『那里』。由于水流之上方，此地众生用前世之功德享此福报。
Sundaradassanaṃ kūṭanti sudassanakūṭaṃ, yaṃ loke ‘‘hemakūṭa’’nti vuccati. Mūlagandho kāḷānusāriyādi. Sāragandho candanādi. Pheggugandho salalādi. Tacagandho lavaṅgādi. Papaṭikagandho kabitthādi. Rasagandho sajjādi, pattagandho tamālahiriverādi. Pupphagandho nāgakuṅkumādi. Phalagandho jātiphalādi. Gandhagandho sabbesaṃ gandhānaṃ gandho. Yassa hi rukkhassa sabbesampi mūlādīnaṃ gandho atthi, so idha gandho nāma. Tassa gandhassa gandho gandhagandho. Sabbāni puthulato paññāsayojanāni, āyāmato pana ubbedhato viya dviyojanasatānevāti vadanti.
美丽壮观之峰顶即『美峰』，即世人称为『金峰』者。其根基之香气为『黑根香』等。香质芳甘者如檀香等。辛香类如丁香等。刺香类如香蒲等。苦香类如苦蔗等。甘香者如蜂蜜等。烟香类如黑糖烟等。花香者如龙脑花等。果香为莲花果等。香气统称诸种香气之总称。树木之香，从根部至全树诸部分皆有香气，故取名此香。此香称为香气之香气。此诸香气层层堆积如五十由旬，长短相异，似二由旬百数之说。
Manoharasilātalānīti otaraṇatthāya manuññasopānasilātalāni. Supaṭiyattānīti tadupabhogisattānaṃ sādhāraṇakammānubhāvena suṭṭhu paṭiyattāni suppavattitāni honti. Macchakacchapādayo udakaṃ malinaṃ karonti, tadabhāvato phalikasadisanimmaludakāni. Tiriyato dīghaṃ uggatakūṭanti ‘‘tiracchānapabbata’’nti āha.
『曼陀沙叶榴』意指穿越用之步级叶榴。『平铺著地』者，指此处众生依常作业而安住，故称为顺畅生长。鱼及龟之足使水质浊浊，由此形成果实般洁净清澈之水。其后方有长而高耸之峰，称为『陡坡山』。
Āpaṇāni eva vohārassa mukhabhūtānīti āha ‘‘āpaṇamukhasahassānī’’ti. Vibhattānīti vavatthitāni aññamaññāsambhinnāni. Vasanaṭṭhānanti attano yathāphāsukaṃ vasitabbaṭṭhānaṃ. Āsati etthāti āsanaṃ, nisīditabbaṭṭhānāni.
『水池是口乃其根本』，故称『水池口之群』。『分裂者』，意谓彼此相异不相合。『所着处』，即诸众生住处，自乘坐法衣之处。『坐具』，即坐息之所。
Asāruppaṃ paṭicca uppajjanakassa chādanato channaṃ anucchavikaṃ, tadeva ajjhāsayasampattiṃ patirūpeti pakāsetīti patirūpaṃ. Tenāha ‘‘nappatirūpa’’nti. Kāraṇavevacanānīti ñāpakakāraṇavevacanāni. Ñāpakañhi kāraṇaṃ adhippetaṃ. Atthaṃ ākaroti pakāsetīti ākāro, tameva līnaṃ guḷhaṃ atthaṃ gametīti liṅgaṃ, so tena nimīyatīti nimittanti vuccati. Idāni tamevatthaṃ vivarituṃ ‘‘dīghadasavattha…pe… nimittāti vuttā’’ti āha. Teti ākārādayo. Tathā hi pana metiādinā potaliyo gahapati ‘‘paribbājakaniyāmena ahaṃ jīvāmi, tasmā gahapati na homīti vadati. Ovadantoti anusāsanto. Upavadantoti paribhāsanto.
依托无形而生者，如覆盖之敷物，名为『披盖』，又曰『心识之资糜』。故称为『貌之表象』。所以曰『无貌』。『因缘所说』，谓说明之因缘。说明者，揭示意义。此即符号，能引导潜藏之义，故名为符号。今释其义，曰『久树长叶……符号』之说。此类形象之类说，房主以贵族身份称曰『以行游方戒为生，故非居家』，为告诫与规诫之义也。
§32
32.Gedhabhūto lobhoti gijjhanasabhāvo lobho. Agijjhanalakkhaṇo na lobho, anindābhūtaṃ aghaṭṭananti nindāya paṭipakkhabhūtaṃ paresaṃ aghaṭṭanaṃ. Nindāghaṭṭanāti nindāvasena paresaṃ ghaṭṭanā akkosanā. Byavahāravohāropīti kayavikkayalakkhaṇo sabyohāropi dānaggahaṇaṃ vohāro. ‘‘Datto tisso’’ tiādinā voharaṇaṃ paññāpananti paññatti vohāro. Yathādhippetassa atthassa voharaṇaṃ kathanaṃ bodhananti vacanaṃ vohāro. Yāthāvato ayāthāvato ca voharati etenāti vohāro, cetanā. Ayamidhādhippetoti ayaṃ cetanālakkhaṇo vohāro idha imasmiṃ atthe adhippeto, so ca kho sāvajjova samucchedassa icchitattā. Idāni catubbidhassapi vohārassa idha sambhavaṃ dassetuṃ ‘‘yasmā vā’’tiādi vuttaṃ. Gihīti cetanā natthīti ahaṃ gihīti cetanāpavatti natthi. Gihīti vacanaṃ natthīti gihīti attano paresañca vacanappavatti natthi. Gihīti paṇṇatti natthīti gihīti samaññā natthi. Gihīti byavahāro natthīti samudācāro natthi.
32.因贪欲而生起的象是猕猴性，本质上贪欲。那些不具有猕猴相的并非贪欲。被非难者生起轻蔑，恶性谓之非难；被他人指摘则为反向非难。非难的反向乃是以非难之势功用于他人，即愤怒责难。所谓‘业行为的增上’者，是指身体变现之特征，且所有行为增加均为施舍的接受。以言语如‘给予三次’等来建立行为，称为约定行为。依照被指定事物的利益实行，谓之行为。行为分为恰当与不恰当，皆因意而行故。此处所说之行为专指有关于此义的意志行为，此行为确实具有根本的断灭之欲。现在亦可见四种行为的生起，故有‘因为……’等语而说。所谓‘执持’即心意；若无此意，则无执持。所谓‘执持’言语，若无言语承续，则无执持；若无约定，则无共识；若无行为，则无惯行。
§33
33.Pāṇātipātova saṃyojanaṃ. Kasmā? Bandhanabhāvena pavattanato nissarituṃ appadānato. Pāṇātipātassa atthitāya so puggalo ‘‘pāṇātipātī’’ti vuccatīti āha – ‘‘pāṇātipātassa…pe… hotī’’ti. Yañhi yassa atthi, tena so apadissatīti. Bahutāyāti acakkhukādibhedena bahubhāvato. Pāṇātipātassa paṭipakkho apāṇātipāto. So pana atthato kāyadvāriko sīlasaṃvaroti āha ‘‘kāyikasīlasaṃvarenā’’ti. Attāpi maṃ upavadeyyātiādi pāṇātipāte ādīnavadassanaṃ. Ādīnavadassino hi tato oramaṇaṃ. Desanāvasenāti aññattha sutte abhidhamme ca dasasu saṃyojanesu pañcasu nīvaraṇesu desanāvasena apariyāpannampi saṃyojanantipi nīvaraṇantipi idha vuttaṃ. Kasmā? Tadatthasambhavato. Tenāha – ‘‘vaṭṭabandhanaṭṭhena hitappaṭicchādanaṭṭhena cā’’ti, pāṇātipāto hi apāṇātipātapaccayaṃ hitaṃ paṭicchādentova uppajjatīti. Eko avijjāsavoti idaṃ sahajātavasena vuttaṃ, upanissayavasena pana itaresampi āsavānaṃ yathārahaṃ sambhavo veditabbo. Pāṇātipātī hi puggalo ‘‘tappaccayaṃ atthaṃ karissāmī’’ti kāme pattheti. Diṭṭhiṃ gaṇhāti, bhavavisesaṃ paccāsīsati. Tattha uppannaṃ vihanati bādhatīti vighāto, dukkhaṃ, pariḷāhanaṃ anatthuppādavasena upatāpanaṃ pariḷāho, ayametesaṃ viseso. Sabbatthāti sabbesu vāresu. Iminā upāyenāti atidesena pana pariggahito attho parato āgamissatīti.
33.杀生即是结缚。为何如此？因其具有束缚的性质，产生后难以离去，且容易执著。为说明杀生实质，称此人为‘杀生者’──意谓‘杀生’实有所依，有何即依彼而起身。‘多者’意指因色根等诸多因素差别而众多。杀生对立为非杀生。此非杀生实乃依止身门即戒律具足，谓之‘身戒具足’。至于‘愿令我受其累’等见解，谓杀生是苦恼之因。苦恼因故，产生烦恼。所谓‘通过教说质量’──经典中及阿毗达摩等教有十结中的五结、烦恼中之遮碍结，皆因讲说未尽而难消除结惑。缘何？由其根本所生。故说‘因轮转束缚因、因利益因等’意指杀生是因杀生之因而产生彼业果报之阻碍。这里说一重无明烦恼，是与生俱来的；因缘助生则与其他烦恼一样应当明知其真实生起。杀生者自言‘我将制造此因’并执于欲，量度见解，从而导致异常生存状态，有害、痛苦、烦恼、无益生起，称为障碍。‘所有时间’指各种法中。以此为根本，即时推究，必将获得诸结与障碍终止。
§34-40
34-40.Imasmiṃ padeti etena sattasupi vāresu tathā āgataṃ padaṃ sāmaññato gahitaṃ. Tenāha ‘‘iminā’’tiādi. Rosanaṃ kāyikaṃ vācasikañcāti tappaṭipakkho arosopi tathā duvidhoti āha ‘‘kāyikavācasikasaṃvarenā’’ti. Yathā abhijjhā lobho, anabhijjhā alobho, evaṃ akodhūpāyāso abyāpādo, saṃvare sukhanti saṃvaroti daṭṭhabbo, anatilobho pana satisaṃvare, anatimāno ñāṇasaṃvare saṅgahaṃ gacchatīti daṭṭhabbaṃ. Imesu pana padesu evaṃ sabbavāresu yojanā kātabbāti sambandho.
34-40.此处所说‘依此与七种诸法’及‘于诸时间相同而入’的法，均正式被把持。故说‘依此’等。对于身语之怒，另有对立者故分两种，故说‘身语戒制’。如同贪欲是嫉妒，而非贪则是无贪，如同无瞋无恚无恶意、于戒制中安住。在戒制之中，非贪以正念护持，非瞋以智慧护持，从而维系整体。于诸处境，诸戒制应全面履行，是彼间之关系要实践。
Evaṃ āsavuppatti veditabbāti ettha vuttassapi ekajjhaṃ vuccamānattā ‘‘puna ayaṃ saṅkhepavinicchayo’’ti vuttaṃ. Asammohatthaṃ ārammaṇassa. Purimesu tāva catūsu vāresu viramituṃ na sakkomīti vattabbaṃ. ‘‘Attāpi maṃ upavadeyyā’’ti etassa padassa atthavaṇṇanāyaṃ ‘‘na sakkomī’’ti, ‘‘anuvijjāpi maṃ viññū garaheyyu’’nti etassa padassa atthavaṇṇanāyaṃ ‘‘na sakkotī’’tivattabbaṃ, iminā nayena pacchimesupi catūsu yathārahaṃ yojanā veditabbā. Atimāne bhavāsavaavijjāsavāti vuttaṃ mānena saha diṭṭhiyā anuppajjanato, atimāno pana kāmarāgenapi uppajjatevāti ‘‘atimāne kāmāsavaavijjāsavā’’ti vattabbaṃ siyā, svāyaṃ nayo vuttanayattā suviññeyyoti na dassito. Pātimokkhasaṃvarasīlaṃ kathitaṃ ādito catūhi chaṭṭhena vāti pañcahi vārehi, sesehi tīhi pātimokkhasaṃvarasīle ṭhitassa bhikkhuno paṭisaṅkhāpahānaṃ, sabbehipi pana bhikkhubhāve ṭhitassa gihivohārasamucchedo kathito. Tattha sabbattha vattaṃ ‘‘idañcidañca mayhaṃ kātuṃ nappatirūpa’’nti paṭisaṅkhānavasena akaraṇaṃ pajahanañca paṭisaṅkhāpahānaṃ.
故应知道烦恼之生起，此处又说‘复此简略分解’，以达不迷惑之缘起。前文已明示乃禁止断绝四种烦恼之意。说‘我亦不堪受’为此语意的阐释；‘虽愚昧亦应明了’，意即‘不堪当’的含义。依此方针，后四种烦恼皆应如实践行。称‘过于傲慢之见与无明烦恼’乃因傲慢见故未生起；又称‘过傲之见乃生欲望与无明烦恼’显其详细，虽未明示，但此理自明。戒律守护圣人，因以五戒乃至六戒所摄持，其他三戒终身修持时，戒律遵守生起断除。于此皆以‘尚有某事不可行’为辨正，断除而弃弃即为忏悔。
Kāmādīnavakathāvaṇṇanā欲之过患论的注释
§42
42.Upasumbheyyāti ettha upa-saddo samīpattho, sumbhanaṃ vikkhepanaṃ. Teneva tamenanti bhummatthe upayogavacananti āha – ‘‘tassa samīpe khipeyyā’’ti, tassa kukkurassa samīpe aṭṭhikaṅkalaṃ khipeyyāti attho. Nimmaṃsattā kaṅkalanti vuccatīti iminā vigatamaṃsāya aṭṭhikaṅkalikāya uraṭṭhimhi vā piṭṭhikaṇṭake vā sīsaṭṭhimhi vā kaṅkala-saddo niruḷhoti dasseti. Sunikkantanti nillikhitaṃ katvāva nibbisesaṃ likhitaṃ.
42.‘Upasumbheyyā’此为由前缀‘upa’与词根‘sumbhana’构成，意为投掷。该词用以表示附近打击的行为，故说‘应当在其附近击破’，如同打碎犬骨之意。‘无肉之骨’称为‘尸骨’之义。所谓‘尸骨’即指无肉覆盖之骨头，岂论于脊背部、骨盆或头骨处发出骨声。‘晒干’指书写后的干燥。
Ekattupaṭṭhānassa ajjhupekkhanavasena pavattiyā ekattā. Tenāha ‘‘catutthajhānupekkhā’’ti. Yasmā panassa ārammaṇampi ekasabhāvameva, tasmā āha ‘‘sā hī’’tiādi. Lokāmisasaṅkhātāti apariññātavatthunā lokena āmasitabbato, loke vā āmisoti saṅkhaṃ gatāya vasena kāmaguṇānaṃ kāmabhāvo ca āmisabhāvo ca, so eva nippariyāyato āmisanti vattabbataṃ arahati. Kāmaguṇāmisāti kāmaguṇe chandarāgā. Gahaṇaṭṭhena bhusaṃ ādānaṭṭhena.
心一境性观法中，专注于此而产生专一，则为心的专注。故曰‘第四禅的观法’。因各种法境均有单一相，故曰‘此即是也’。所谓‘迦他阿米萨’，即以未知法所聚集的世间为依止，根据世间居住而起欲乐及其对欲的执着。因为此故，佛对于此境解脱即名为非依赖。欲乐及其依赖即为对欲执着。施行严密约束，依赖草及木棍固定身体。
§43
43. Ḍayanaṃ ākāsena gamananti āha ‘‘uppatitvā gaccheyyā’’ti. Gijjhādīnaṃ vāsipharasu na hotīti āha – ‘‘mukhatuṇḍakena ḍasantā taccheyyu’’nti. Vissajjeyyunti ettha ‘‘vissajjana’’nti ākaḍḍhanaṃ adhippetaṃ anekatthattā dhātūnaṃ, ākaḍḍhanañca anubandhitvā pātananti āha ‘‘maṃsapesiṃ nakhehi kaḍḍhitvā pāteyyu’’nti.
第四十三章 云空中行走者称说“既已出现，应当前行”。因如蜱虱等寄生物微弱不堪，故说“以口鼻钩牙咬去”。此处“放弃”是指放弃这一动作。若说“放弃”则是指用手指等抓挠许多部位，连带抓挠乃致跌落，故说“用指甲割破肉皮以便除去”。
§47
47. Purisassa ārohanayogyaṃ poriseyyaṃ.
第四十七章 适合人乘登者，应当适宜于乘人。
§48
48. Sampannaṃ sundaraṃ phalamassāti sampannaphalaṃ. Phalūpapannanti phalehi upetanti āha ‘‘bahuphala’’nti.
第四十八章 完备美妙之果报谓为“完备果报”。“果报附”谓以果报会合，是故说“多果报”。
§50
50.Suvidūravidūreti ariyassa vinaye vohārasamucchedato suṭṭhu vidūrabhūte eva vidūre ahaṃ ṭhito. Kassaci nāma atthassapi ajānanato na ājānantīti anājānīyāti kattusādhanamassa dassento ajānanaketi ajānantabhojanasīsena tesaṃ dātabbapaccaye vadati. Sesaṃ suviññeyyameva.
第五十章 “善解远近”是指圣者的戒律中断除习气已深者，善于觉知远近。我于此乃为通达。有时有人因不知义理而不理解，称之为“不知”，此即谓因觉知之工具显示不知之故而为不知。此是说在成就众生授与条件中，不知者仍须被指导。余义皆当详知。
Potaliyasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā. · 波德利亚经注释之隐义阐明已竟。
5. Jīvakasuttavaṇṇanā5. 基瓦咖经注释
§51
51. Kumārena bhato posāpitoti kumārabhato, kumārabhato eva komārabhacco yathā ‘‘bhisakkameva bhesajja’’nti.
第五十一章 因为是王子所养育，所以名为“王子子弟”。王子子弟即如王子幼子，正如“药亦为药”一样。
Ārabhantīti ettha ārabha-saddo kāmaṃ kāmāyūhanayaññuṭṭhāpanaāpattiāpajjanaviññāpanādīsupi āgato, idha pana hiṃsane icchitabboti āha – ‘‘ārabhantīti ghātentī’’ti. Uddisitvā katanti (a. ni. ṭī. 3.8.12; sārattha. ṭī. mahāvagga 3.294) attānaṃ uddisitvā māraṇavasena kataṃ nibbattitaṃ. Paṭiccakammanti ettha kamma-saddo kammasādhano atītakālikoti āha – ‘‘attānaṃ paṭicca kata’’nti. Nimittakammassetaṃ adhivacanaṃ ‘‘paṭicca kammaṃ phusatī’’tiādīsu (jā. 1.4.75) viya. Nimittakammassāti nimittabhāvena laddhabbakammassa, na karaṇakārāpanavasena. Paṭiccakammaṃ ettha atthīti maṃsaṃ paṭiccakammaṃ yathā ‘‘buddhaṃ etassa atthīti buddho’’ti. Tesanti nigaṇṭhānaṃ. Aññepi brāhmaṇādayo taṃladdhikā attheva.
“开始”之语，系指出发之义，包括欲望调伏、欲望生起、不正行为产生、内心显现等。此处说“开始”即杀害。所谓“杀害”，是指自己之行为被称为杀害。所谓“按所指向，是以谋杀行为闻名”。“依缘行为”是指行为工具乃过去时，故谓“依自己而作”。“因缘行为”一词，如“因缘甚密”等语义。此“因缘行为”意指因缘获得之业报果报，而非指行为之主体。此所谓“依缘行为”，如同“佛是为我之依缘，佛即是佛”。这些即是外道之语。婆罗门等他者亦以此为依止义。
Kāraṇanti ettha yutti adhippetā, sā eva ca dhammato anapetattā ‘‘dhammo’’ti vuttāti āha – ‘‘kāraṇaṃ nāma tikoṭiparisuddhamacchamaṃsaparibhogo’’ti. Anukāraṇaṃ nāma mahājanassa tathā byākaraṇaṃ yuttiyā dhammassa anurūpabhāvato maṃsaṃ paribhuñjitabbanti anuññātaṃ tatheva kathananti katvā. Tanti ‘‘jānaṃ uddissakataṃ maṃsaṃ paribhuñjatī’’ti evaṃ vuttaṃ paribhuñjanaṃ neva kāraṇaṃ hoti sabbena sabbaṃ abhāvato sati ca ayuttiyaṃ adhammoti katvā. Tathā byākaraṇanti ‘‘jānaṃ uddissakataṃ maṃsaṃ paribhuñjatī’’ti kathanaṃ yuttiyā dhammassa ananurūpabhāvato na anukāraṇaṃ hoti. Parehi vuttakāraṇena sakāraṇo hutvāti pare titthiyā ‘jāna’ntiādinā dhammaṃ kathenti vadanti, tena kāraṇabhūtena sakāraṇo hutvā. Tehi tathā vattabbo eva hutvā tumhākaṃ vādo vā anuvādo vā ‘‘maṃsaṃ paribhuñjitabba’’nti pavattā tumhākaṃ kathā vā parato parehi tathā pavattitā tassā anukathā vā. Viññūhi garahitabbakāraṇanti titthiyā tāva tiṭṭhantu, tato aññehi paṇḍitehi garahitabbakāraṇaṃ. Koci na āgacchatīti garahitabbataṃ na āpajjatīti attho. Abhibhavitvā ācikkhantīti abhibhuyya madditvā kathenti, abhibhūtena akkosantīti attho.
因果关系在此处被称为『约制』，并且它与法的无缠缚性质相符合，因此谓之“法”。所谓因果，即是极其清净无垢的肉身享用。因随顺众生分析，由于法的相应性，肉身当被享用，未加禁止者亦如是说明。然则有言“因果即以所知之肉体为享用”，此享用非因果，全然无此法，则是无约制之非法。又谓释义即“以所知之肉体为享用”的言说与法不相应，非因果。因他说因，当成因，与此异教徒以“所知”等词语表意，谓法成因。依此说，将你的观点或其传言“当享用肉体”，即别处之说及附会，即为该说之注释。明智者应先立足彼处，再由他智者处成注释因。若无人前来，则无成注释之义。通常所言“统摄并教导”，是说先控制而教育，控制即是训诫之义。此处说“胜解覆摄”，即以胜解之力使其驯服，谓以此义。
§52
52.Kāraṇehīti paribhogacittassa avisuddhatāhetūhi. Bhikkhū uddissakataṃ diṭṭhaṃ. Tādisamaṃsañhi paribhogānārahattā cittaavisuddhiyā kāraṇaṃ cittasaṃkilesāvahato. Idāni diṭṭhasutaparisaṅkitāni sarūpato dassetuṃ ‘‘diṭṭhādīsū’’tiādi vuttaṃ. Tattha tadubhayavimuttaparisaṅkitanti ‘‘diṭṭhaṃ suta’’nti imaṃ ubhayaṃ anissāya – ‘‘kiṃ nu kho imaṃ bhikkhuṃ uddissa vadhitvā sampādita’’nti kevalameva parisaṅkitaṃ. Sabbasaṅgāhakoti sabbesaṃ tiṇṇaṃ parisaṅkitānaṃ saṅgaṇhanako.
52.所谓因果，是指因享用不清净意念之故，比库因明见而欲。此类肉体因享用者，由不清净心故，心中杂染堕落取为因缘。今欲明示所见所闻之因果，即曰“见等”诸说。所谓二者解脱相联系者，言“见已闻”二者相依，不凭他故。复问：“岂会因杀此比库而成就乎？”唯此而已，乃疑。所谓诸结集者，谓集合诸见之总称。
Maṅgalādīnanti ādi-saddena āhunapāhunādikaṃ saṅgaṇhāti. Nibbematikā hontīti sabbena sabbaṃ parisaṅkitābhāvamāha. Itaresanti ajānantānaṃ vaṭṭati, jānato evettha āpatti hoti. Teyevāti ye uddissa kataṃ, teyeva.
所谓吉祥、始等，乃以始声综合说法，意在以起心停止等法总括。称统摄一切说法之无结集状态。所谓他者，意指无明之众，明知而行为此则生过业，意义即此。所谓‘那些’，即所有被指为对象者，即此。
Uddissakatamaṃsaparibhogato akappiyamaṃsaparibhogassa visesaṃ dassetuṃ ‘‘akappiyamaṃsaṃ panā’’tiādi vuttaṃ. Purimasmiṃ sacittakā āpatti, itarasmiṃ acittakā. Tenāha – ‘‘akappiyamaṃsaṃ ajānitvā bhuttassapi āpattiyevā’’ti. Paribhoganti paribhuñjitabbanti vadāmīti attho.
为示因享用不应食肉体之别，谓不应食之肉。先有心者生过业，另有无意者。故说：“无意而不知食者亦生过业。”所谓享用，意即当被享用之义述也。
§53
53.Tādisassāti tikoṭiparisuddhassa macchamaṃsassa paribhoge. Mettāvihārinopīti api-saddena amettāvihārinopi. Mettāvihārino paribhoge sikhāppattā anavajjatāti dassetuṃ ‘‘idha, jīvaka, bhikkhū’’tiādi vuttaṃ. Aniyametvāti avisesetvā sāmaññato. Yasmā bhagavatā – ‘‘yato kho, vaccha, bhikkhuno taṇhā pahīnā hotī’’tiādinā mahāvacchagottasutte (ma. ni. 2.194) attā aniyametvā vutto. Tathā hi vacchagotto – ‘‘tiṭṭhatu bhavaṃ gotamo, atthi pana bhoto gotamassa ekabhikkhupi sāvako āsavānaṃ khayā…pe… upasampajja viharatī’’ti āha, ‘‘idha, bhāradvāja, bhikkhu aññataraṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharatī’’tiādinā caṅkīsutte (ma. ni. 2.430) attā aniyametvā vutto. Tathā hi tattha parato – ‘‘yaṃ kho pana ayamāyasmā dhammaṃ deseti, gambhīro so dhammo duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo, na so dhammo sudesanīyo luddenā’’tiādinā desanā āgatā, tasmā vuttaṃ ‘‘bhagavatā hi mahāvacchagottasutte, caṅkīsutte imasmiṃ sutteti tīsu ṭhānesu attānaṃyeva sandhāya desanā katā’’ti. Maṃsūpasecanova adhippeto macchamaṃsasahitassa āhārassa paribhogabhāvato macchamaṃsassa ca idha adhippetattā.
53.谓如三净洁之肉享用，称此为如亲善之行为。以“亲善行者”名义说明“三净洁肉享用者之学处”名叫“亲善行为者”。言“不受约束”即未加特别限制，属通称。因世尊言：“欲断已尽”，记于大欲断经（大念处经2.194），故名不受约束。又欲断经中言“愿你长存，世尊，但有一比库听闻后烦恼灭……”等，及长乞食经（大念处经2.430）中说“此比库依赖一村或一邑而住”亦言不受约束。此处由他处经文引出：“此贤者所说法深远难入，平静珍贵，非为愚钝者所说”，故曰“此三处经文是世尊依自身所作之教法”。因以肉汤般如之主导，归于肉体享用故称肉享用之因。
Agathito appaṭibaddho. Taṇhāmucchanāyāti taṇhāyanavasena mucchāpattiyā. Anajjhopanno taṇhāya abhibhavitvā na ajjhotthaṭo, gilitvā pariniṭṭhapetvā na saṇṭhitoti attho. Tenāha – ‘‘sabbaṃ ālumpitvā’’tiādi. Idha ādīnavo āhārassa paṭikūlabhāvoti āha ‘‘ekarattivāsenā’’tiādi. Ayamattho āhāraparibhogoti atthasaṃyojanaparicchedikā ‘‘yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā’’tiādinā (dī. ni. 3.182; ma. ni. 1.23; 2.24; 3.75; saṃ. ni. 4.120) pavattā āhārapaṭibaddhachandarāganissaraṇabhūtā paññā assa atthīti nissaraṇapañño. Idamatthanti etamatthāya. Evaṃ santeti ‘‘brahmāti ca mettāvihārino samaññā’’ti avatvā ye dhammā mettāvihārassa paṭipakkhabhūtā, tattha sāvasesaṃ pahāsi brahmā, anavasesaṃ pahāsi bhagavāti sace te idaṃ sandhāya bhāsitaṃ, evaṃ sante tava idaṃ yathāvuttavacanaṃ anujānāmi, na mettāvihāritāsāmaññamattatoti attho.
“未得而不制”者，谓欲火未被熄灭，而因无明被惑，未能斩断，未临灭度，即无止息。故说“全敷布盖”即全被遮蔽。此处谓饮食之逆缘，称“一向迷惑”等。此即饮食因缘之义，由爱欲嗔恨等执着所绕故，智慧生灭乃成解脱智慧。此为解脱智慧之义。世尊及父教后说：“所谓梵者即亲善行为者。”谓若法为亲善者之对治，则彼梵神悉皆舍去，若言此乃世尊所说，则当如实见之，不视为仅是亲善行为者所说。
§55
55.‘‘Pāṭiyekkoanusandhī’’ti vatvā visuṃ anusandhibhāvaṃ dassetuṃ ‘‘imasmiṃ hī’’tiādi vuttaṃ. Dvāraṃ thaketīti macchamaṃsaparibhogānuññāya aññesaṃ vacanadvāraṃ pidahati, codanāpathaṃ nirundhati. Kathaṃ sattānuddayaṃ dasseti? Sattānuddayamukhena bāhirakānaṃ macchamaṃsaparibhogapaṭikkhepo tayidaṃ micchā, tikoṭiparisuddhasseva macchamaṃsassa paribhogo bhagavatā anuññāto. Tathā hi vuttaṃ – ‘tīhi kho ahaṃ, jīvaka, ṭhānehi maṃsaṃ paribhoganti vadāmī’tiādi (ma. ni. 2.52). Vinayepi (pārā. 409; cūḷava. 343) vuttaṃ – ‘‘tikoṭiparisuddhaṃ, devadatta, macchamaṃsaṃ mayā anuññāta’’nti. Tikoṭiparisuddhañca bhuñjantānaṃ sattesu anuddayā niccalā. ‘‘Sattānuddayaṃ dassetī’’ti saṅkhepato vuttamatthaṃ vivaranto ‘‘sace hī’’tiādimāha.
第五十五条。谓之「唯独深入思惟」者，是为了显明清净思惟的本质，说起『在此教法中』等词。此中设立门户，如同关闭其他门户的鱼肉食用禁门，阻断了刺激的途径。何以显现众生的兴起？众生兴起从外部戒除鱼肉食用而言，是错误的，如同严格清净的极净鱼肉食受用，世尊亦许可。正如经中所言：“吉德，基瓦咖，三处用肉”及诸经律中记载“迭瓦达德，我已许可极净的鱼肉”。吃极净鱼肉的众生兴起，是不动的。所谓“显现众生兴起”，简明阐述如“若确是如……”等言义。
Paṭhamena kāraṇenāti desanāvasenapi payogavasenapi paṭhamena parūpaghātahetunā. Kaḍḍhito so pāṇo. Galena pavedhentenāti yottagalena karaṇena asayhamānena. Bahupuññameva hoti āsādanāpekkhāya abhāvato, hitajjhāsayattā vāti adhippāyo. Esāhaṃ, bhantetiādi kasmā vuttaṃ, saraṇagamanavaseneva gahitasaraṇoti codanaṃ sandhāyāha ‘‘aya’’ntiādi. Ogāhantotiādito paṭṭhāya yāva pariyosānā suttaṃ anussaranto atthaṃ upadhārento. Sesaṃ suviññeyyameva.
首因，即说法的终结目的和实际运用中，首先因是除害。『割断手』者。谓用脖子绞断，表非难割。由于多获功德，缺乏贪图果报，心念善良，即为有力。此中『尊者』等语为何出？是因倡导皈依的动机而说“这个……”字样。所谓投入及其后续，乃至全文反复诵读，以凝神持义，留意所得。唯剩之意，自当清晰。
Jīvakasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā. · 基瓦咖经注释之隐义阐明已竟。
6. Upālisuttavaṇṇanā6. 伍巴离经注释
§56
56. Pāvāraṃ pārupatīti pāvāriko, idaṃ tassa kulasamudāgataṃ nāmaṃ, so pana mahaddhano mahābhogo nagare seṭṭhiṭṭhāne ṭhito. Tenāha ‘‘dussapāvārikaseṭṭhino’’ti. Dīghattā dīghatamattā. So kira pamāṇato upavacchayato diyaḍḍharatanaṃ atikkamma ṭhito. Evaṃladdhanāmoti ‘‘dīghatapassī’’ti laddhasamañño. Bāhirāyataneti titthiyasamaye piṇḍapātoti vohāro natthi, tasmā sāsanavohārena ‘‘piṇḍapātappaṭikkanto’’ti vuttanti adhippāyo.
第五十六条。「帕瓦拉依」、「帕鲁帕提」为「帕瓦利果」俗名。彼为巨大财富、富裕富翁，立于城市商店。故称“恶富翁老板”。长久久远。彼超越了约定的十五两黄金。故得名“长瞻”，与「帕瓦利果」同意。外境，即比库集会时的乞食处，非信徒交往处。因此称为“乞食违禁”乃主旨。
Dassetīti deseti. Ṭhapetīti aññamaññasaṅkarato vavatthapeti. Kiriyāyāti karaṇena. Pavattiyāti pavattanena. Daṇḍāni paññapetīti ettha kasmā bhagavatā āditova tathā na pucchitanti? Yasmā sā tasmiṃ atthe sabhāvanirutti na hoti, sāsane loke samayantaresu ca tādiso samudācāro natthi, kevalaṃ pana tasseva nigaṇṭhassāyaṃ koṭṭhālakasadiso samudācāroti imamatthaṃ dassetuṃ ‘‘kammāni paññapeti’’ iccevāha. Acittakanti cittarahitaṃ, cittena asamuṭṭhāpitanti attho. Kathaṃ pana tadubhayassa cittena vinā sambhavoti codanaṃ sandhāya tattha nidassanamāha ‘‘yathā kirā’’tiādi. Paṭivibhattānanti atthato bhinnānaṃ. Paṭivisiṭṭhānanti visesanapadavasena saddatopi bhinnānaṃ. Vacanaṃ patiṭṭhapetukāmoti dīghatapassino yathāvuttavacanaṃ patiṭṭhapetukāmo. Tasmiñhi patiṭṭhāpite tenappasaṅgena āgato, upāli gahapati tasmiṃ padese dhammaṃ disvā sāsane abhippasīdissati.
「显现」谓为传播。「安置」谓相互联系，彼此描述；「行为」是借助工具。「标示刑具」为何世尊初不发问？因为该事在禅修中无一说法，世间俗世亦无发生，唯有系出拘尸那迦门像的行为，此显明其义。所谓“表明业”的愿望。无念者谓无心，不由心生。何以无心二者能无心相生？问及此处，举例说明“如同如此”之意。分别之意谓涵义不同。区别之意即词性不同，言虽同而意异。要立言旨者乃长瞻，欲依世尊所言安置。如此安置，随之，富商伍波难德于彼处见法，欢喜受持。
Kathā eva upari vādāropanassa vatthubhāvato kathāvatthu. Kathāyaṃ patiṭṭhapesīti kathāvatthusmiṃ, tadatthe vā patiṭṭhapesi. Yathā taṃ vādāropanabhayena na avajānāti, evaṃ tassaṃ kathāyaṃ, tasmiṃ vā atthe dīghatapassiṃ yāvatatiyaṃ vāde patiṭṭhapesi. Vādanti dosaṃ.
此即对上文辩论提出的事理项故事理由。于故事中设故事事理，如设于其中。恐怖辩论不被轻视，乃于故事及其中的主题，对长瞻设有代表性辩论。辩论即罪责。
§57
57. Idāni cetanāsampayuttadhammampi gahetvā kāyakammādivasena saṅgahetvā dassetuṃ ‘‘apicā’’tiādi vuttaṃ. Tattha tividhaṃ kāyaduccaritaṃ kāyakammaṃ nāmātiādi ‘‘kammassa kiriyāyā’’ti pāḷiyaṃ akusalakammassa adhigatattā vuttaṃ, pubbe pana aṭṭhakāmāvacarakusalacetanātiādi sāvajjaṃ anavajjañca sāmaññato ekajjhaṃ katvā dassitaṃ. Kasmā panettha cetanā na gahitāti āha ‘‘imasmiṃ sutte kammaṃ dhura’’nti. Kāyakammādibhedaṃ kammameva dhuraṃ jeṭṭhakaṃ pubbaṅgamaṃ, na cetanāmattameva. Evamāgatepīti kammānīti evaṃ nāmena āgatepi cetanā dhuraṃ, tattha cetanaṃ jeṭṭhakaṃ pubbaṅgamaṃ katvā vuttanti adhippāyo. Kathaṃ pana tattha kammanti vā kammānīti vā āgate tesaṃ cetanāya dhurabhāvoti āha ‘‘yattha katthaci…pe… labhatī’’ti. Tattha yattha katthacīti yasmiṃ kismiñci dvāre. Sā vuttāvāti sā cetanā vuttāva, yā kāyasaṅkhārādipariyāyena (yassa kassaci kammassa kāyadvārādīsu pavattāpanacetanā) sampayuttadhammāpi tadaggena lokiyāpi lokuttarāpi kammameva, abhijjhādayo pana cetanāpakkhikāti daṭṭhabbaṃ.
第五十七条。今据意念相关的行为，如身体行为等类比，综合而示现“非贪”等归谬经文。三种身体恶行行为名由“行为的行为”而来，表明不善业所得义。此前言“八欲行不善行为意”等，是俗俗合一，善恶不可分割合一说明。何以此处意念不被采纳？言“此经中业为痼疾”。业的不同由行持本身，非单凭意念之轻重。如此定名为业，意念业为痼疾，业生于意念，但因意念为痼疾，所以说。如何论业意念的痼疾？言“无论何处……所得……”。何谓“无论何处”？即于何门。此意即意念已被陈述，即发起身体行为等相续行为的意念被提及，界于俗世与出世间，业即业；唯有欲界忧恼等意念为转机。
Mahantanti kaṭukaphalaṃ. Na kilamati sappāṭihāriyattā paṭiññāya. Idāni tesaṃ sappāṭihāriyataṃ dassetuṃ ‘‘tathā hī’’tiādi vuttaṃ. Yadi akusalaṃ patvā kāyakammaṃ vacīkammaṃ mahantanti vadanto na kilamati, atha kasmā bhagavā idha akusalaṃ manokammaṃ mahāsāvajjaṃ kathesīti āha ‘‘imasmiṃ pana ṭhāne’’tiādi. Yāvatatiyaṃ patiṭṭhāpanamattena gatamaggaṃ paṭipajjanto. Tenāha ‘‘kiñci atthanipphattiṃ apassantopī’’ti.
大为激烈者谓之苦果。因其毫不懈怠，断然无退转。如今欲显露其毫无退转，故言『确然如此』等。若坏秽作恶时，身体行为言语行为等皆激烈而言辞坚决而无退转，则世尊何以言此处意念行为恶大谤乱耶？答曰，于此处遵行至终止尽，持坚定立场者故说。故有‘当然不见有任何利益流失’之意。
§58
58. Nivāsaṭṭhānabhūto bālako etissā atthīti bālakinī. Satthupaṭiññātatāya nigaṇṭhānaṃ mahāti sambhāvitattā mahānigaṇṭho.
58. 依止处所在之愚者，谓此为有愚根之女子。因其对师长所言之坚信，及对外道之宏大之生起，故称为大外道。
§60
60. Āvaṭṭeti purimākārato nivatteti attano vase vatteti etāyāti āvaṭṭanī, māyā. Tenāha ‘‘āvaṭṭetvā gahaṇamāya’’nti. Satthupaṭiññānaṃ buddhadassane cittameva na uppajjati, ayamettha dhammatā. Sace pana so taṃ paṭiññaṃ appahāya buddhānaṃ sammukhībhāvaṃ upagaccheyya, sattadhā muddhā phaleyya, tasmā bhagavā ‘‘mā ayaṃ bālo vinassī’’tiāditova yathā sammukhībhāvaṃ na labhati, tathā karoti. Svāyamattho pāthikaputtasamāgamena dīpetabbo. Dassanasampattiniyāmamāha ‘‘tathāgataṃ hī’’tiādi. Āgamā nu kho idha tumhākaṃ santikaṃ.
60. 意谓由前向退转而回归自身，或留住，不出此外，即谓之缠绕，亦谓之妄执。故言“缠绕而来持住”。师长所言之坚信，于佛教法显现时，仅唯心不生，此乃法之本性。倘若彼去其坚信，远离诸佛之亲近，而谋远离佛接触，必当为六重失败，故世尊有言‘此愚不可失’等语，然实则未得亲近。彼所为如是，须以自身行而为喻。于见法成就时，言及‘如来确然’等。尔时，法会岂非在汝等前耶？
§61
61.Vacīsacce patiṭṭhahitvāti yathāpaṭiññātāya paṭiññāya ṭhatvā.
61. 诚言坚立者，即是以既定之坚信为根本，坚守于此。
§62
62. Sītodake amatā pāṇā pānakāle pana maranti, tepi tena sītodakaparibhogena māritā honti, tasmā tapassinā nāma sabbena sabbaṃ sītodakaṃ na paribhuñjitabbanti tesaṃ laddhi. Pākatikaṃ vā udakaṃ sattoti purātanānaṃ nigaṇṭhānaṃ laddhi. Tenāha ‘‘sattasaññāya sītodakaṃ paṭikkhipantī’’ti. Tesaṃ taṃ adhunātananigaṇṭhānaṃ vādena virujjhati. Te hi pathavīādinavapadatthato aññameva jīvitaṃ paṭijānanti. Cittena sītodakaṃ pātukāmo paribhuñjitukāmo hoti roge ṭhatvāpi sattānaṃ cittassa tathā na vitatatā. Tenāha – ‘‘tenassa manodaṇḍo tattheva bhijjatī’’ti. Tenāti sītodakaṃ pātuṃ paribhuñjituñca icchanena. Assāti yathāvuttassa nigaṇṭhassa. Tatthevāti tathācittuppādane eva. Bhijjati saṃvarassa vikopitattā. Tathābhūto so nigaṇṭho sītodakaṃ ce labheyya, katipayaṃ kālaṃ jīveyya, alābhena pana parisussamānakaṇṭhoṭṭhatālujivhāādiko sabbaso paridāhābhibhūto mareyya. Tenāha – ‘‘sītodakaṃ alabhamāno kālaṃ kareyyā’’ti. Kasmā? Yasmā sītodakaṃ pivāya sannissitacittassa maraṇaṃ hoti, tasmā vuttaṃ ‘‘manodaṇḍo pana bhinnopi cutimpi ākaḍḍhatī’’ti. Yasmā pana tathābhūtacittassa nigaṇṭhassa manosattesu nāma devesu upapatti hotīti titthiyānaṃ laddhi, tasmā vuttaṃ ‘‘manodaṇḍo pana bhinnopi paṭisandhimpi ākaḍḍhatī’’ti. Itīti evaṃ ‘‘idhāssa nigaṇṭho’’tiādiākārena. Nanti upāliṃ gahapatiṃ. Mahantoti vadāpesi ‘‘manopaṭibaddho kālaṅkarotī’’ti vadantoti adhippāyo.
62. 即使清凉之水，生命在饮用之时始终存活，然亦被称为由此清凉之水之饮用而致死。故曰名为塔布森者，不能毫无分别地饮用所有清凉之水，因其易招致死亡。是以古老外道称此清凉水为七者之名，故云‘七种认知断斥清凉水’也。彼等之今时外道学说，亦与此相违。彼谓地界神为源，以此为唯一生命。心欲饮用清凉水，病躯安住，众生之心亦未离开。故言‘其心鞭打者，正于此处而攻击’。此言即贪欲饮食清凉水之意。称Assa即相应外道也。所谓‘正于此处’，即指心之生起。鞭打即出于禁欲的激烈烦扰。该外道若得饮用清凉水，将得延寿数时，然而因其失去清凉水，因翻涌心火、水干舌裂等种种灾疾全面燃烧而死。故言‘失清凉水即寿命折断’也。何以故？因饮用清凉之水时心意隆盛，而由此生死遂断，故言‘心鞭虽断，临死苛刻仍存’。彼若为内心未散之外道，在诸神位心意中皆有所宣流，故外道有言‘心鞭断滞，亦能复合’。是以以‘此处外道’等起名。接着，叙述与赴上辈子Upāli户主有关。以‘大为激烈’言意，即谓其心被缚，时刻操劳而诠释。
Upāsakassāti upālissa gahapatissa. Mucchāvasenātiādinā anvayato byatirekato ca manodaṇḍassa mahantataṃ vibhāveti. Cittasantatippavattimattenevāti vinā kāyadaṇḍena vacīdaṇḍena ca kevalaṃ cittasantatippavattimattena. Bhijjitvāpīti ettha pi-saddena abhijjitvāpi. Aniyyānikāti appāṭihīrā, ayuttāti attho. Sallakkhesi upāsakoti vibhattiṃ vipariṇāmetvā yojanā. Pañhapaṭibhānānīti ñātuṃ icchite atthe uppajjanakapaṭibhānāni.
“近事男”谓Upāli户主。通过解说“Mucchāvasena”等词义，辨别此“激烈”乃指精神鞭策。纯粹因心之恒续运转，而非由身鞭或语鞭。谓“受鞭打”者，用彼语言“被鞭”亦可指精神被击打。谓“无怨嫉”乃谓其毫无妄疑，亦谓无短浅之意。将“近事男”词语以倒转词序并结合诠释。所谓“知识应答”，即基于欲知义理而生之理解应答。
‘‘Manopaṭibaddho kālaṃ karotī’’ti vadantena atthato manodaṇḍassa taduttarabhāvo paṭiññāto hotīti āha ‘‘idāni manodaṇḍo mahantoti idaṃ vacana’’nti. Tathā ceva vuttaṃ – ‘‘manodaṇḍova balavā mahantoti vadāpesī’’ti.
“心随见执时生起”者，谓此即心之杖意，其后义理明了即被说明。便说“现在此心杖甚大”，又说“正如所说，心杖确实强大亦甚广大”。
§63
63. Pāṇātipātādito yamanaṃ yāmo, catubbidho yāmo catuyāmo, catuyāmasaṅkhātena saṃvarena saṃvuto cātuyāmasaṃvarasaṃvuto. Aṭṭhakathāyaṃ pana yāma-saddo koṭṭhāsapariyāyoti ‘‘iminā catukoṭṭhāsenā’’ti vuttaṃ. Piyajātikaṃ rūpādiārammaṇaṃ rāgavasena bālehi bhāvanīyattā ‘‘bhāvita’’nti vuccatīti āha ‘‘bhāvitanti pañca kāmaguṇā’’ti.
63. 杀生等之节制，称为戒律的节制，有四种戒律，有四重节制。通过这四重节制的断绝，就为持守四重节制者。对此注疏谓戒律的节制为“分段的戒律断除”，云“由此分为四段”。因对所爱之形色等境愚顽诸人应以贪欲心为培养故称“培养”，又言“培养有五种欲性”。
Yo sabbaṃ pāpaṃ āsavañca vāretīti sabbavārī, tassa navasu padatthesu sattamo padattho, tena sabbavārinā pāpaṃ vāritvā ṭhitoti sabbavārivārito. Tenāha ‘‘sabbena pāpavāraṇena vāritapāpo’’ti. Tato eva sabbassa vāritabbassa āsavassa dhunanato sabbavāridhuto. Vāritabbassa nivāraṇavasena sabbavārino phuṭo phusitoti sabbavāriphuṭo. Saṅghātanti sahasā hananaṃ, asañcetanikavadhanti attho. Katarasmiṃ koṭṭhāseti tīsu daṇḍakoṭṭhāsesu katarakoṭṭhāse.
谓“能断除一切恶及烦恼者”即一切断除者，且于九新品中为第七品，依此断除一切恶而立名为一切断除者。称之“一切通过断恶而断除之恶”。继之由断除而由烦恼洗涤故称一切断除了者。因断除为排除障碍故称阻除者，用以暂止故称断除暂止者。『冲突』者意谓骤然伤害及非意杀害之义。所谓何种戒律断除，即指三大杖戒段中之所在的杖戒段。
§64
64. Khaliyati samādiyatīti khalaṃ, rāsīti āha – ‘‘ekaṃ maṃsakhalanti ekaṃ maṃsarāsi’’nti. Vijjādharaiddhiyā iddhimā. Sā pana iddhi yasmā ānubhāvasampannasseva ijjhati, na yassa kassaci. Tasmā āha ‘‘ānubhāvasampanno’’ti. Vijjānubhāvavaseneva ānubhāvasampanno. Citte vasībhāvappatto ānubhāvāya eva vijjāya paguṇabhāvāpādanena. Etena vasībhāvaṃ lokiyasamaññāvasena bhagavā upāliṃ gahapatiṃ paññapetukāmo evamāha. Lokikā hi ‘‘bhāvanāmayaiddhiyā iddhimā cetovasībhāvappatto parūpaghātaṃ karotī’’ti maññanti. Tathā hi te isayo paresaṃ saṃvaṇṇenti, isīnaṃ ānubhāvaṃ kittenti. Yaṃ panettha vattabbaṃ, taṃ parato āgamissatīti.
64. “腐坏即感知”谓腐坏，“群即如堆即数量”云“一块肉为腐坏，一堆肉为群”。以知者与神通者为有神通。所谓神通，是因具有直接印证故，非任何人皆有。故称“直接印证者”。即凭知觉之直接印证说为直接印证。心受制化而得直接印证，乃凭智慧之德得成。由此制心者，即俗称为具有普通知识者，世尊意欲为户主伍波难德传授此义而如是说。世间人则云“由修习所生神通为智慧制心之成就作恶业之障碍”。因如此，诸边主论他者而讲述，以示其神通。然此处所述，终将远离彼说。
§65
65.Araññameva hutvāti sabbaso araññameva hutvā. Araññabhāvena araññaṃ jātaṃ, na nāmamattena. Isīnaṃ atthāyāti isīnaṃ āsādanatthāya.
65. 谓“唯身处于林中”，意谓全然身处林内。以林之性质而成林，不以名义成林。其诸边主之意为期及其所至。
Godhāvarītīrato nātidūre. Usūyamānoti ‘‘na maṃ esa jano parivāretī’’ti usūyaṃ karonto. Kiliṭṭho vatāti paṅkadantarajasiratādīhi kiliṭṭhasarīro. Anañjitamaṇḍitoti anañjitakkhiko sabbena, sabbaṃ amaṇḍito ca. Tasmiṃ kāle ‘‘kālasseva akkhīnaṃ añjanaṃ maṅgala’’nti manussānaṃ laddhi, tasmā anañjanaṃ visuṃ gahitaṃ.
谓戈达伐利河岸不甚遥远。谓嫉妒意即“此人不故意困扰我”，妒恨作意。如俗谚“身体污秽由泥渣牙齿舌头等污秽而成”。谓“无损无染”即无损之眼、不败坏。尔时“黑色即为眼睛的吉祥之颜料”是人类所得，故称无染色料为纯净。
Rājā tassa vacanaṃ gahetvāti ‘‘vedesu īdisaṃ āgataṃ bhavissatīti evaṃ, bhante’’ti rājā tassa purohitassa vacanaṃ gahetvā. Usumajātahadayoti uttattahadayo. Nāsikānaṃ appahonte mukhena assasanto.
国王接受了那番话，于是说：“这正如所示，尊者，必将在感官上产生此种现象。”国王此言传达给他的祭司。所谓“冬季发心”，是指内心高尚上升。鼻孔微微张开，口中呼吸畅通。
Vijitajayehi āgantvā nakkhattayuttaṃ āgamentehi nisīditabbaṭṭhānaṃ jayakhandhāvāraṭṭhānaṃ. Udakavuṭṭhipātanādi tasmiṃ pāpakamme asamaṅgibhūtānampi samanuññatāya antokaraṇatthaṃ kataṃ. Katabhaṇḍavuṭṭhīti ābharaṇavassaṃ. Mahājano samanuñño jātoti yojanā. Mātuposakarāmoti mātari sammāpaṭipanno rāmo nāma eko puriso. Asamaṅgibhūtānanti asamanuññānaṃ.
征服胜利之人来到，携带星辰而来，应当就座之处是胜利聚集地。此地因水池倒塌等恶业而使不善业的众生受难，以便使他们生起反思。所谓器皿破损，是指饰物和衣服破损。大群众皆普遍同意此事，于是用长度单位“哩”为之计量。所谓“父族成员”，是指真正遵守母亲戒的一个男子。所谓“不善业众生”，即无所觉知者。
Avakiriyāti asussūsataṃ paṭicca. Phuliṅgānīti aggikaṇāni. Patanti kāyeti kāye ito cito nipatanti. Ete kira nirayaṃ vivaritvā mahājanassa dassenti.
“非礼”，是指因疏忽懈怠而产生。所谓“火焰”，乃指火苗之类的。所谓“落下于身”，是指从身上自此处至彼处坠落。这些都象征地狱的揭示，向大众显现。
Yathāphāsukaṭṭhānanti mayaṃ kañcipi desaṃ uddissa na gacchāma, yattha pana vasantassa pabbajitassa phāsu hoti, taṃ yathāphāsukaṭṭhānaṃ gacchāmāti adhippāyo. Saṅghāti saṃhatā. Gaṇāti taṃtaṃseṇibhāvena gaṇitabbatāya gaṇā. Gaṇībhūtāti ekajjhāsayā hutvā rāsibhūtā. Adinnādānantiādīsupi niraye paccitvā manussalokaṃ āgatassa vipākāvasesenāti ānetvā yojetabbaṃ.
“如同布片覆盖之处”，意思是我们不去任何地方，唯独前往大沙弥所在之处。所谓“如同布片覆盖之处”，乃比喻。所谓“僧团”，是指集结在一起的僧侣。所谓“众”，因聚合成团体而称之。成为领导者，是从一众中居于首位且成为领袖。诸如“不偷盗”等戒律，是告诫要远离地狱，守护这人间界的善业果报，须加以引导和结合。
Paggaṇhissāmīti sambhāvanaṃ uppādessāmi. Nesaṃ kattabbanti cintesīti yojanā. Kiṃ cintesi? Āghātaṃ uppādetvā anatthakaraṇūpāyaṃ. Tenāha ‘‘so dhammakathāpariyosāne’’tiādi. Nāgabalapicchillādīnanti nāgabalasāsapaaṅkolatelakaṇikāraniyyāsādīnaṃ cikkhallānaṃ. Viheṭhayiṃsu nirayādikathāhi ghaṭṭentā. Chadvārārammaṇeti cakkhādīnaṃ channaṃ dvārānaṃ ārammaṇabhūte rūpādivisaye.
“我将接纳”，是指将发生期待之事。关于“此非我所作”，是有意思考所说者，应当结盟。何以思考？因制造伤害而导致无益后果。于是说“于法义讲述结束时”等。所谓“龙蛇毒虫等”，是指龙族以及蛇类、蝎毒、蛆虫、蚊虫等昆虫。它们因纷扰被灭苦界诅咒之人，憎恨地狱等苦难境至。所谓“六门之所依”，是指眼及诸根感官所对应的感知境界。
Nava vuṭṭhiyoti udakavuṭṭhi sumanapupphavuṭṭhi māsakavuṭṭhi kahāpaṇavuṭṭhi ābharaṇavuṭṭhi āvudhavuṭṭhi aṅgāravuṭṭhi pāsāṇavuṭṭhi vālikāvuṭṭhīti imā nava vuṭṭhiyo. Avañcayīti sakkāraṃ karonto viya hutvā asakkāraṃ karonto anatthacaraṇena vañcayi. Adūsaketi anaparādhe.
所谓“九种护卫”，是指水焰、花焰、月焰、蜡烛焰、饰物焰、兵器焰、炭火焰、石火焰和锁链火焰，共九种。所谓“欺骗”，是指似行恭敬实则不敬，以无益之事欺凌对方。所谓“不污秽”，是指无过犯无罪责。
‘‘Diṭṭhamaṅgalikā brāhmaṇakaññā’’ti jātakaṭṭhakathādīsu (jā. aṭṭha. 4.15.mātaṅgajātakavaṇṇanā) āgataṃ, idha pana ‘‘seṭṭhidhītā’’ti. Vāreyyatthāyāti āvāhatthāya, assāti pesitapuggalassa. Tādisena nīcakulasaṃvattaniyena kammunā laddhokāsena caṇḍālayoniyaṃ nibbatto.
“视为吉祥女婆罗门女”是出自《本生经注释》等处（如《本生经注》第八分卷第十五篇 妈唐本生的解说）。然而这里称为“贤女”，“贤女”意为能够托付之女性，“托付”指被寄托、寄养。此处说，因行为出身卑贱而获得此名，终生乃因出身班底卑贱而沾染贱民种族之迹。
Cammageheti cammena chādite gehe. Mātaṅgotvevassa nāmaṃ ahosi jātisamudāgataṃ. Tanti ghaṇṭaṃ. Vādento tālanena saddaṃ karonto. Mahāpathaṃ paṭipajji diṭṭhamaṅgalikāya gehadvārasamīpena.
名为“皮革屋”，即住在用皮革覆盖的屋内。出生地名为“妈唐”，是出生地的称谓。织成线索之物称为“细绳”，像铃铛一样。以手掌击打发出声音，在大路上经过，看见被称为视为吉祥女的女子的家门口。
Tassā veyyāvaccakarā ceva upaṭṭhākamanussā paṭibaddhā ca surāsoṇḍādayo jāṇukapparādīhi sukoṭṭitaṃ koṭṭitabhāvena mucchaṃ āpannattā matoti saññāya chaḍḍesuṃ.
她的纺织工人以及陪侍者都十分拘束，醉酒的男子经常犯错，伴随以嘈杂且没有规矩的行为，似乎陷入迷乱状态，观照此情形便应舍弃。
Atha bodhisatto āyuavasesassa atthitāya mandamande vāte vāyante cirena saññaṃ paṭilabhati. Tenāha ‘‘mahāpuriso’’tiādi. Gehaṅgaṇeti gehassa mahādvārato bahi vivaṭaṅgaṇe. Patitoti pātaṃ katvā icchitatthanipphattiṃ antaraṃ katvā anuppavesena nipanno. Diṭṭhamaṅgalikāyāti diṭṭhamaṅgalikākāraṇena.
然后，佛陀在年老时的身体疼痛和虚弱中，渐渐获得睡眠。因此称为“伟大人”等。家门口意为宅邸的大门外的空地。堕落意味着掉入，没有进入。称为“视为吉祥女”，就是因被称为吉祥女之因。
Yasanti vibhavaṃ kittisaddañca. Candanti candamaṇḍalaṃ, candavimānanti attho. Ucchiṭṭhageheti parehi paribhuttagehe. Maṇḍapeti nagaramajjhe mahāmaṇḍape.
享受财富声誉。月亮代表月亮光环，月宫代表月宫殿堂。被抗议的宅邸意味被他人谴责的宅居。广场即是城镇中的大型广场。
Khīramaṇimūlanti khīramūlaṃ, pādesu baddhamaṇimūlañca. Yāvatā vācuggatā pariyattīti yattako manussavacīdvārato uggato nikkhanto pavatto, yaṃkiñci vacīmayanti attho. Ākāsaṅgaṇeti vivaṭaṅgaṇe.
甜菜根即甜根，在脚上束有珍珠装饰。所谓被传诵者，即从人言口中广泛出，任何所表达皆为意义。天空场地即空旷之地。
Dummavāsīti dhūmo dhūsaro, anañjitāmaṇḍitoti adhippāyo. Otallakoti nihīnajjhāsayo, appānubhāvoti attho. Paṭimuñca kaṇṭheti yāva galavāṭakā pārupitvā. Ko re tuvanti are ko nāma tvaṃ.
愚痴者谓之烟雾昏浊，指无善根、无装饰为主要标志。Otalla（贪还俗心）谓之无高尚心念，片刻不安之意。Paṭimuñca kaṇṭhe 比喻如解开喉咙般，洗净口中污秽。『你是谁？你叫什么名号？』为问询之语。
Pakatanti paṭiyattaṃ nānappakārato abhisaṅkhataṃ. Uttiṭṭhapiṇḍanti antaragharaṃ upagamma ṭhatvā laddhabbapiṇḍaṃ, bhikkhāhāranti attho. Labhatanti lacchatu. Sapākoti mahāsatto jātivasena yathābhūtaṃ attānaṃ āvikaroti.
『备好的』者，以各种方式预先准备、精心制作者也。『站立所得之食』者，进入民居之间站立而应得之食，即乞食之义也。『将得』者，让其得也。『旃陀罗』者，大士依生而如实显示自身也。
Atthatthitaṃ saddahatoti samparāyikassa atthassa atthibhāvaṃ saddahantassa. Apehīti apagaccha. Ettoti imasmā ṭhānā. Jammāti lāmaka.
『信受来世有实利』者，信受后世之利益确实存在者也。『离去』者，离开也。『此处』者，从此地也。『卑贱之人』者，低劣者也。
Anūpakhetteti ajaṅgale udakasampanne khette phalavisesaṃ paccāsīsantā. Etāya saddhāya dadāhi dānanti ninnaṃ thalañca pūrento megho viya guṇavante nigguṇe ca dānaṃ dehi, evaṃ dento ca appeva ārādhaye dakkhiṇeyyeti. Dakkhiṇeyyeti sīlādiguṇasamannāgate.
Anūpakhetteti 指不宜耕种、荒芜之地；ajaṅgale 水质优良、果实特异之田地可供回报。以此意乐心施与布施者。以无染如云为喻，赠与德行具足、未具足者之布施。如此给予，即可获受赞叹。Dakkhiṇeyyeti 指具戒律等资质之施养。
Tānīti te brāhmaṇā. Veṇupadarenāti veḷuvilīvena.
『彼等』者，那些婆罗门也。『以竹片』者，以竹劈成之薄片也。
Giriṃ nakhenakhaṇasīti pabbataṃ attano nakhena khaṇanto viya ahosi. Ayoti kālalohaṃ. Padahasīti abhibhavasi, attano sarīrena abhibhavanto viya ahosi.
『以指甲刮山』者，如同以自己的指甲刮挖山岳一般也。『铁』者，黑铁也。『超越』者，胜过也，如同以自身之体魄胜过他者一般也。
Āvedhitanti calitaṃ viparivattetvā ṭhitaṃ. Piṭṭhitoti piṭṭhipassena. Bāhuṃ pasāreti akammaneyyanti akammakkhamaṃ bāhudvayaṃ thaddhaṃ sukkhadaṇḍakaṃ viya kevalaṃ pasāreti, na samiñjeti, setāni akkhīni parivattanena kaṇhamaṇḍalassa adissanato.
『Āvedhitanti』者，谓运动、旋转后至停立不动。『Piṭṭhitoti』指用眼目注视着。肢臂舒展而不可作恶，谓两臂并举如挺直坚硬之木棍，虽只是单纯舒展，却不内收。白眼球因旋转，显现出红眶的黑环圈。
Jīvitanti jīvanaṃ.
『命』者，生命也。
Vehāyasanti ākāse. Pathaddhunoti pathabhūtaddhuno viya.
『在空中』者，于虚空中也。『抖落尘土』者，犹如抖落道路上积尘之状。
Saññampi na karotīti ‘‘ime kulappasutā’’ti saññāmattampi na karoti. Dantakaṭṭhakucchiṭṭhakanti khāditadantakaṭṭhattā vuttaṃ. Etasseva upari patissati appaduṭṭhapadosabhāvato, mahāsattassa tadā ukkaṃsagatakhettabhāvato. Iddhivisayo nāma acinteyyo, tasmā kathaṃ sūriyassa uggantuṃ nādāsīti na cintetabbaṃ. Aruṇuggaṃ na paññāyatīti tasmiṃ padese aruṇapabhā na paññāyati, andhakāro eva hoti.
虽有『Saññampi na karoti』，意谓“不生此等分别”，则谓“这些是普通村舍之民”，即连此种心念分别都不发生。『Dantakaṭṭhakucchiṭṭhakanti』，谓已被咬坏牙齿之意。此后因言语不善，乃生大怒，犹如大者移开耕田之土地。所谓神通之事不可妄想，因此亦无需思议太阳升起与否。因彼处无红光明，故不识彼处明亮，只见黑暗遮蔽。
Yakkhāvaṭṭo nu kho ayaṃ kālavipariyāyo. Mahāpaññanti mahantānaṃ paññānaṃ adhiṭṭhānabhūtaṃ. Janapadassa mukhaṃ passathāti imassa janapadavāsino janassa upaddavena maṅkubhūtaṃ mukhaṃ passatha.
『此乃亚卡之旋涡耶』——此谓时令颠倒异常。『大慧』者，乃诸大慧之所依止处也。『见此地方之面』者，谓见此居住于该地方之民众，因灾难逼迫而面容愁苦沮丧之状。
Etassa kathā etasseva upari patissatīti yāhi tena pāramitāparibhāvanasamiddhāhi nānāsamāpattivihāraparipūritāhi sīladiṭṭhisampadāhi susaṅkhatasantāne mahākaruṇādhivāse mahāsatte ariyūpavādakammaabhisapasaṅkhātā pharusavācā pavattitā, sā abhisapi tassa khettavisesabhāvato tassa ca ajjhāsayapharusatāya diṭṭhadhammavedaniyakammaṃ hutvā sace so mahāsattaṃ na khamāpeti, sattame divase vipaccanasabhāvaṃ jātaṃ, khamāpite pana mahāsatte payogasampatti paṭibāhitattā avipākadhammataṃ āpajjati ahosikammabhāvato. Ayañhi ariyūpavādapāpassa diṭṭhadhammavedaniyassa dhammatā, tena vuttaṃ ‘etassa kathā etasseva upari patissatī’tiādi. Mahāsatto pana taṃ tassa upari patituṃ na adāsi, upāyena mocesi. Tena vuttaṃ cariyāpiṭake (cariyā. 2.64) –
此语意指此事上，诸有德行功德圆满，常具闻慧、清净信解及众多修行度仪，并居于大悲覆盖之下。而恶口恶言被产生，这乃因此田土特殊性及恶意的根植。即便如此，若此大人不宽恕，则于第七日出现恶性报应；然若宽恕，则其效果将带来安乐，不果报恶果。此乃圣人恶口恶言报应之道理，故谓‘此话乃落于其上’。但大人并未容许其落于身，于是以智慧且巧妙之法令其得释。依此而说于《行为藏》章节（行为二点六四）中。
‘‘Yaṃ so tadā maṃ abhisapi, kupito duṭṭhamānaso;
『那时他向我涌现怒气，心念恶劣，』
Tasseva matthake nipati, yogena taṃ pamocayi’’nti.
『立刻便跌倒于我之头侧，我以禅定将其解放』。
Yañhi tattha sattame divase bodhisattena sūriyuggamananivāraṇaṃ kataṃ, ayamettha yogoti adhippeto. Yogena hi ubbaḷhā sarājikā parisā nagaravāsino negamā ceva jānapadā ca bodhisattassa santikaṃ tāpasaṃ ānetvā khamāpesuṃ. So ca bodhisattassa guṇe jānitvā tasmiṃ cittaṃ pasādesi. Yaṃ panassa matthake mattikāpiṇḍassa ṭhapanaṃ, tassa ca sattadhā phālanaṃ kataṃ, taṃ manussānaṃ cittānurakkhaṇatthaṃ. Aññathā hi – ‘‘ime pabbajitā samānā cittassa vase vattanti, na pana cittaṃ attano vase vattāpentī’’ti mahāsattampi tena sadisaṃ katvā gaṇheyyuṃ, tadassa tesaṃ dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti. Tenāha ‘‘athassā’’tiādi.
『即是当第七日，菩萨以日轮升起为界障碍，称此为禅定。因为禅定使得坚固威严的国王众会、城市居民、乡镇与人民，将苦行者带到菩萨所，恳求宽恕。又因了解菩萨的德行，安慰其心。此处头顶置土团，并设七重稻谷，以此护持众生心念。若不如此，即起大人等诤言：“这些出家人心念相似，却非心自住故”，引致长久之害痛。故说“此即其因”。』
Lohakūṭavassanti ayaguḷavassaṃ. Tadā hi ratanamattāni diyaḍḍharatanamattānipi tikhiṇaṃsāni ayaguḷamaṇḍalāni ito cito ca nipatantā manussānaṃ sarīrāni khaṇḍakhaṇḍakāni akaṃsu. Kalalavassanti tanukakaddamapaṭalakaddamaṃ. Upahaccāti āghāṭetvā. Tadeva majjhāraññaṃ.
如同铁锤雨击打铁块雨，彼时，宝物如半宝之类以及铁珠环，散落无定地，人身被击碎得支离破碎。又如细雨洒落木板与平板上，谓之摧击。此即于密林中发生之事。
§67
67.Anuviccakāranti anuviccakaraṇaṃ. Kāraṇehi dvīhi aniyyānikasāsane ṭhitānaṃ attano sāvakattaṃ upagate paggahaniggahāni dassetuṃ ‘‘kasmā’’tiādi vuttaṃ.
『续解者』即续解事。因二因缘在非依赖他者教法中，现出自修比库行者已达之所及相关把持，故有“为何如此”之问而论述。
§69
69.Anupubbiṃ kathanti (dī. ni. ṭī. 2.75-76; a. ni. ṭī. 3.8.12) anupubbiyā anupubbaṃ kathetabbakathaṃ, kā pana sā? Dānādikathā. Dānakathā tāva pacurajanesupi pavattiyā sabbasādhāraṇattā sukarattā sīle patiṭṭhānassa upāyabhāvato ca āditova kathitā . Pariccāgasīlo hi puggalo pariggahavatthūsu nissaṅgabhāvato sukheneva sīlāni samādiyati, tattha ca suppatiṭṭhito hoti. Sīlena dāyakapaṭiggahaṇavisuddhito parānuggahaṃ vatvā parapīḷānivattivacanato, kiriyadhammaṃ vatvā akiriyadhammavacanato, bhogayasasampattihetuṃ vatvā bhavasampattihetuvacanato ca dānakathānantaraṃ sīlakathā kathitā. Tañca sīlaṃ vaṭṭanissitaṃ, ayaṃ bhavasampatti tassa phalanti dassanatthaṃ, imehi ca dānasīlamayehi paṇītacariyabhedabhinnehi puññakiriyavatthūhi etā cātumahārājikādīsu paṇītatarādibhedabhinnā aparimeyyā bhogabhavasampattiyoti dassanatthaṃ tadanantaraṃ saggakathā. Svāyaṃ saggo rāgādīhi upakkiliṭṭho sabbadā anupakkiliṭṭho ariyamaggoti dassanatthaṃ saggānantaraṃ maggo, maggañca kathentena tadadhigamūpāyasandassanatthaṃ saggapariyāpannāpi pageva itare sabbepi kāmā nāma bahvādīnavā aniccā addhuvā vipariṇāmadhammāti kāmānaṃ ādīnavo. Hīnā gammā pothujjanikā anariyā anatthasañhitāti tesaṃ okāro lāmakabhāvo, sabbepi bhavā kilesānaṃ vatthubhūtāti tattha saṃkileso. Sabbaso kilesavippamuttaṃ nibbānanti nekkhamme ānisaṃso ca kathetabboti ayamattho maggantīti ettha iti-saddena dassitoti veditabbaṃ.
『逐步说』意谓逐渐说明(详见《增支释》2章75-76、《阿毗达磨注》3章8节12款)。所谓逐步，是说应以方便、渐进的方式开示。其所说为何？为布施等。布施之说尚属浅显普及，但因布施为持戒善根所得且相续之故，故入为初学之门径。具布施为德行者，因离执著所有，利乐戒法，故持戒安稳且恒定。于戒律中，布施与接受布施相净化，关照他人利益，免除伤害与不作为之语，彼中有为行法与无为行法之言，有为之言促成名利财富，有助于世间福资之因，布施说之后隨著说戒戒律。戒为所依，解释此即说明世间福德，此世间福德与布施戒相成，俱为善行功德之资，一同呈现于四大王法等正行。然后阐述天界，天界虽有贪爱等染污，然圣道却常净不染，为了显示涅槃，说明圣者宁静自在之道。此法门说出的即是圣道及其获得之法。此后即说彼间接引导显示，以尽灭一切欲乐盛行，是烦恼本质无常变化。欲乐为下等地，人俗众生，非圣者中，无益之所聚集，其因乃烦恼支配。全然无染烦恼之解脱，即涅槃，亦是出家缘起。故此即是魔境解脱之意。』
Sukhānaṃ nidānanti diṭṭhadhammikānaṃ samparāyikānaṃ nibbānasañhitānañcāti sabbesampi sukhānaṃ kāraṇaṃ. Yañhi kiñci loke bhogasukhaṃ nāma, taṃ sabbaṃ dānanidānanti pākaṭo ayamattho. Yaṃ pana jhānavipassanāmaggaphalanibbānapaṭisaṃyuttaṃ sukhaṃ, tassapi dānaṃ upanissayapaccayo hotiyeva. Sampattīnaṃ mūlanti yā imā loke padesarajjasirissariyasattaratanasamujjalacakkavattisampadāti evaṃpabhedā mānusikā sampattiyo, yā ca cātumahārājādigatā dibbā sampattiyo, yā vā panaññāpi sampattiyo, tāsaṃ sabbāsaṃ idaṃ mūlakāraṇaṃ. Bhogānanti bhuñjitabbaṭṭhena ‘‘bhogo’’nti laddhanāmānaṃ manāpiyarūpādīnaṃ, tannissayānaṃ vā upabhogasukhānaṃ, patiṭṭhā niccalādhiṭṭhānatāya. Visamagatassāti byasanappattassa. Tāṇanti rakkhā tato paripālanato. Leṇanti byasanehi paripātiyamānassa olīyanapadeso. Gatīti gantabbaṭṭhānaṃ. Parāyaṇanti paṭisaraṇaṃ. Avassayoti vinipatituṃ adento nissayo. Ārammaṇanti olubbhārammaṇaṃ.
安乐之因，是基于见解纯正且有世俗归依者所证得之涅槃境界。这是所有安乐之缘起。世间一切所谓的享乐安乐，皆显然属于施舍施与的范畴。至于禅与观的正道及其果位所联结的涅槃安乐，也同样以施与为根本依止。世间诸成就的根本，即为来自于他国、种姓、亲族、贤士、珍宝、辉煌光明以及四方诸王权势等多种不同的世俗成就；又有天界成就，及智慧之成就，诸如此类，皆以此为根本原因。所谓“享乐”，即以得以享用为处所的名义，意指带给人愉悦之感、满足等形态，依赖此而生起享用的安乐，为稳定长久之所在。“不正”即堕落、恶趣事故，守护即维护保护，压制即用坚固防护之地带禁锢约束。所谓“去”，是应当前往之所，“归宿”是终极的归依之地。堕落意指依赖而堕落、沉沦。起点是可执着的对象。本节中，“堕落”之意为恶趣、沉沦。所说“去处、归宿、堕落、起始”，皆为此意。“所缘者”即缘起之对象。
Ratanamayasīhāsanasadisanti sabbaratanamayasattaṅgamahāsīhāsanasadisaṃ, mahagghaṃ hutvā sabbaso vinipatituṃ appadānato. Mahāpathavisadisaṃ gatagataṭṭhāne patiṭṭhāsambhavato. Yathā dubbalassa purisassa ālambanarajju uttiṭṭhato tiṭṭhato ca upatthambho, evaṃ dānaṃ sattānaṃ sampattibhave upapattiyā ṭhitiyā ca paccayo hotīti āha ‘‘ālambanaṭṭhena ālambanarajjusadisa’’nti. Dukkhanittharaṇaṭṭhenāti duggatidukkhanittharaṇaṭṭhena. Samassāsanaṭṭhenāti lobhamacchariyādipaṭisattupaddavato sammadeva assāsanaṭṭhena. Bhayaparittāṇaṭṭhenāti dāliddiyabhayato paripālanaṭṭhena. Maccheramalādīhīti maccheralobhadosaissāmicchādiṭṭhivicikicchādi cittamalehi. Anupalittaṭṭhenāti anupakkiliṭṭhatāya. Tesanti maccheramalādīnaṃ. Etesaṃ eva durāsadaṭṭhena. Asantāsanaṭṭhenāti asantāsahetubhāvena. Yo hi dāyako dānapati, so sampatipi na kutoci santasati, pageva āyatiṃ. Balavantaṭṭhenāti mahābalavatāya. Dāyako hi dānapati sampati pakkhabalena balavā hoti, āyatiṃ pana kāyabalādīhi. Abhimaṅgalasammataṭṭhenāti ‘‘vuḍḍhikāraṇa’’nti abhisammatabhāvena. Vipattito sampattiyā nayanaṃ khemantabhūmisampāpanaṃ.
所谓宝座如狮宝座，是诸宝具满庄严之大狮宝座，比喻所有宝物具足庄严之意。经重重考验，沉沦下降已然少有。此如大路清晰，可安住于变迁往返之处。如弱者倚靠之绳索，站立时可支撑与扶持，如此施与成就众生所需，得以生起、安住和依止，故谓“依赖有形的依靠绳索”。所谓离苦之地，是逃离恶道之苦的所在。整体教义是断除贪恋、诽谤等障碍，从而真实地得以遵守戒律。所谓护卫，是出离贫困、防范危险。所谓染污，是由贪欲、瞋恚和错误见解等心灵污垢所致。所谓未污染，是指未玷污之意。上述所指即是指一切烦恼和污染。因其极难离断故谓“陡峭难行”。所谓非安心，是因非安稳因缘而致。布施者为施主，是所施之人，因其财富而强大，有世代身强力壮。所谓荣华富贵，是因增益财富而被认可。因观照财富引发安心乐土。
Idāni mahābodhicariyabhāvenapi dānaguṇaṃ dassetuṃ dānaṃ nāmetantiādi vuttaṃ. Tattha attānaṃ niyyādentenāti etena dānaphalaṃ sammadeva passantā mahāpurisā attano jīvitampi pariccajanti, tasmā ko nāma viññujātiko bāhire vatthumhi saṅgaṃ kareyyāti ovādaṃ deti. Idāni yā lokiyā lokuttarā ca ukkaṃsagatā sampattiyo, tā sabbā dānatoyeva pavattantīti dassento ‘‘dānañhī’’tiādimāha. Tattha sakkamārabrahmasampattiyo attahitāya eva, cakkavattisampatti pana attahitāya ca parahitāya cāti dassetuṃ sā tāsaṃ parato vuttā. Etā lokiyā, imā pana lokuttarāti dassetuṃ ‘‘sāvakapāramīñāṇa’’ntiādi vuttaṃ. Tāsupi ukkaṭṭhukkaṭṭhatarukkaṭṭhatamameva dassetuṃ kamena ñāṇattayaṃ vuttaṃ. Tesaṃ pana dānassa paccayabhāvo heṭṭhā vuttoyeva. Eteneva tassa brahmasampattiyāpi paccayabhāvo dīpitoti veditabbo.
此处即使在大菩提行修持当中，也表现施施之功德，称为“施”。谓修行者正知正见观察施行殊胜之果，以此明了而舍弃生命，故劝诫众生：“何以不于外世实行聚合助缘？”现世及出世间业果皆由此施行而生起，故谓其为“施之母”。此中诸天、梵天之财富皆为自利而为，世王之财富则不仅为己亦为利他以示现。此为世间境界，出世间则称为“弟子波罗蜜多智慧”等。又以此为方便，表达对修习法的不同层级之识。诸施之影响作用已于前说，且此亦为梵天财富作用缘起。
Dānañca nāma hitajjhāsayena, pūjāvasena vā attano santakassa paresaṃ pariccajanaṃ, tasmā dāyako purisapuggalo paresaṃ santakaṃ harissatīti aṭṭhānametanti āha – ‘‘dānaṃ dadanto sīlaṃ samādātuṃ sakkotī’’ti. Sīlālaṅkārasadiso alaṅkāro natthi sobhāvisesāvahattā sīlassa. Sīlapupphasadisaṃ pupphaṃ natthīti etthāpi eseva nayo. Sīlagandhasadiso gandho natthīti ettha ‘‘candanaṃ tagaraṃ vāpī’’tiādikā (dha. pa. 55; mi. pa. 4.1.1) gāthā – ‘‘gandho isīnaṃ ciradikkhitānaṃ, kāyā cuto gacchati mālutenā’’tiādikā (jā. 2.17.55) jātakagāthāyo ca āharitvā vattabbā, sīlañhi sattānaṃ ābharaṇañceva alaṅkāro ca gandhavilepanañca dassanīyabhāvāvahañca. Tenāha ‘‘sīlālaṅkārena hī’’tiādi.
施之意乐乃由慈心敬意所致，自身安乐即能及于他人。故为施主乃成人也，可夺他人所乐之物。故谓“施者是能奉持善法之人”。戒律之饰非是外在装饰，无有美妙特质，无如鲜花之饰，无如香气之芬芳。犹如《法句经》中所述，香气是持戒者久之所得，灭后犹衣香附体，犹如莲花之饰、香味，皆如是。故有“以戒为饰”等说。
Ayaṃ saggo labbhatīti idaṃ majjhimehi chandādīhi samādānasīlaṃ sandhāyāha. Tenāha sakko devarājā –
“此即天堂可得”，指此乃适于中等人及有欲心者。萨咖天帝如是赞说——
‘‘Hīnena brahmacariyena, khattiye upapajjati;
“因低劣出家行，贵族乃诞生。”
Majjhimena ca devattaṃ, uttamena visujjhatī’’ti. (jā. 1.8.75; 2.22.429; dī. ni. ṭī. 2.75-76);
『Majjhimena ca devattaṃ, uttamena visujjhatī』者，意谓「中间为祛除其秽染，最高为清净」。这是根据《经集》第一章第八节第七十五行及第二十二章第四百二十九行，以及《长部》、《尼柯耶》注释卷二第七十五至七十六页所释。
Iṭṭhoti sukho. Kantoti kamanīyo. Manāpoti manavaḍḍhanako. Taṃ pana tassa iṭṭhādibhāvaṃ dassetuṃ ‘‘niccamettha kīḷā’’tiādi vuttaṃ.
『Iṭṭho』意为快乐，『Kanto』意为可爱宜人，『Manāpo』意为令人悦心。这些是以快乐等为基础而显现的『喜乐本性』，有言『此处恒常有戏乐』之说。
Dosoti aniccatādinā appassādādinā ca dūsitabhāvo, yato te viññūnaṃ cittaṃ nārādhenti . Atha vā ādīnaṃ vāti pavattetīti ādīnavo, paramakapaṇatā. Tathā ca kāmā yathābhūtaṃ paccavekkhantānaṃ paccupatiṭṭhanti. Lāmakabhāvoti aseṭṭhehi sevitabbo, seṭṭhehi na sevitabbo nihīnabhāvo. Saṃkilissananti vibādhakatā upatāpatā ca.
『Doso』指无常等导致的不满足以及愤恨等污秽之性，因其使智者之心不生怨恨。所谓『厌恶』为烦恼，乃极大苦恼。由此，如实观视诸欲，则欲应当放弃。所谓『病态』，应与无德者相应，应远离低劣者，是为无益之性。『纠缠』意指纷乱阻碍之事。
Nekkhamme ānisaṃsanti ettha yattakā kāmesu ādīnavā, tappaṭipakkhato tattakā nekkhamme ānisaṃsā. Apica – ‘‘nekkhammaṃ nāmetaṃ asambādhaṃ asaṃkiliṭṭhaṃ nikkhantaṃ kāmehi, nikkhantaṃ kāmasaññāya, nikkhantaṃ kāmavitakkehi, nikkhantaṃ kāmapariḷāhehi, nikkhantaṃ byāpādasaññāyā’’tiādinā (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.26; dī. ni. ṭī. 2.75-76) nayena nekkhamme ānisaṃse pakāsesi, pabbajjāya jhānādīsu ca guṇe vibhāvesi vaṇṇesi. Kallacittanti heṭṭhā pavattitadesanāya assaddhiyādīnaṃ cittadosānaṃ vigatattā uparidesanāya bhājanabhāvūpagamanena kammakkhamacittaṃ. Aṭṭhakathāyaṃ pana yasmā assaddhiyādayo cittassa rogabhūtā , tadā te vigatā, tasmā āha ‘‘arogacitta’’nti. Diṭṭhimānādikilesavigamena muducittaṃ. Kāmacchandādivigamena vinīvaraṇacittaṃ. Sammāpaṭipattiyaṃ uḷārapītipāmojjayogena udaggacittaṃ. Tattha saddhāsampattiyā pasannacittaṃ. Yadā bhagavā aññāsīti sambandho. Atha vā kallacittanti kāmacchandavigamena arogacittaṃ. Muducittanti byāpādavigamena mettāvasena akathinacittaṃ. Vinīvaraṇacittanti uddhaccakukkuccavigamena vikkhepassa vigatattā tena apihitacittaṃ. Udaggacittanti thinamiddhavigamena sampaggahitavasena alīnacittaṃ. Pasannacittanti vicikicchāvigamena sammāpaṭipattiyaṃ adhimuttacittanti evamettha sesapadānaṃ attho veditabbo.
关于出离之因，应在于当前凡欲为困扰之患，是故应反观出离之因。又说：『出离即非苟且非染污之安隐，乃由离欲欲念、离贪欲思维、离欲热病痛苦、离恼慢烦恼想』等（此义精要见大部注释第3章26节及《长部》尼柯耶注释卷2第75至76页）。因此以此说法阐明出离之因，批判引入如疑心等妨碍而导致心劣者，因其行为力、身心力不足，故称为恶心。注释中指示信心等为心之病源，除却病源，则谓之「无病之心」。由去除见解等烦恼所得之柔顺心，去除欲望等烦恼所得之离欲心，去除邪见等以欢喜愉悦为伴而得之坚固心，其中以信力具足得之心为清净心。如世尊所说此属智慧根本。又恶心者因欲作怪故心不洁，柔顺之心因去除恼慢故而亲近慈心，离欲心因驱除掉举等烦恼而内心安定，坚固之心为去除昏沉怠惰而具勤精进，清净之心因断除疑惑而得正行，此处应理解为以上余义。
Seyyathāpītiādinā upamāvasena upālissa saṃkilesappahānaṃ ariyamagganipphādanañca dasseti. Apagatakāḷakanti vigatakāḷakaṃ. Sammadevāti suṭṭhu eva. Rajananti nīlapītādiraṅgajātaṃ. Paṭiggaṇheyyāti gaṇheyya pabhassaraṃ bhaveyya. Tasmiṃyeva āsaneti tissaṃ eva nisajjāyaṃ. Etenassa lahuvipassakatā tikkhapaññatā sukhapaṭipadākhippābhiññatā ca dassitā hoti. Virajanti apāyagamanīyarāgarajādīnaṃ vigamena virajaṃ. Anavasesadiṭṭhivicikicchāmalāpagamena vītamalaṃ. Tiṇṇaṃ maggānanti heṭṭhimānaṃ tiṇṇaṃ maggānaṃ. Tassa uppattiākāradassananti kasmā vuttaṃ? Nanu maggañāṇaṃ asaṅkhatadhammārammaṇanti codanaṃ sandhāyāha ‘‘taṃ hī’’tiādi. Tattha paṭivijjhantanti asammohapaṭivedhavasena paṭivijjhantaṃ. Tenāha ‘‘kiccavasenā’’ti.
此处以譬喻手法，由『如是』等作比，显现出净除烦恼、完成圣道之义。所谓『已去之污秽』为除尽晦滞。『清净』者无疑。『黄变』表示由恼怒等生之不善。应当接受，显现光明。即在此处坐定禅定。由此显现清净内视力、锐慧、安乐之行。『净』者为断灭下贱之爱欲等火焰之净。『不余』意谓断除以后无余疑之浊。所谓三道，即下位三道。其生起缘由之显现为何如？如教导，因无数法缘起谓之道识，无疑为义。由断除迷惑而得通达，故曰『此必然』。
Tatridaṃ upamāsaṃsandanaṃ – vatthaṃ viya cittaṃ, vatthassa āgantukamalehi kiliṭṭhabhāvo viya cittassa rāgādimalehi saṃkiliṭṭhabhāvo, dhovanasilā viya anupubbīkathā, udakaṃ viya saddhā, udake temetvā ūsagomayachārikābharehi kāḷakapadese sammadditvā vatthassa dhovanapayogo viya saddhāsinehena temetvā satisamādhipaññāhi dose sithile katvā sutādividhinā cittassa sodhane vīriyārambho. Tena payogena vatthe kāḷakāpagamo viya vīriyārambhena kilesavikkhambhanaṃ, raṅgajātaṃ viya ariyamaggo, tena suddhassa vatthassa pabhassarabhāvo viya vikkhambhitakilesassa cittassa maggena pariyodapananti.
此处以比喻说明：心如布或织物，外来的污秽，如同染色。洗涤之水比喻信心，水中注入象征涂药的牛粪的泥泞草叶等污物，使水变浑，此比喻心理染污。以觉知与禅定慧的力量清洗，驱除烦恼，展现勇猛努力的起发。如此，污浊如阴云般消退，成为通达圣道的明净布匹，以净化之心经由道理清除烦恼，带领心身通达到彻底清净境界。
Diṭṭhadhammoti vatvā dassanaṃ nāma ñāṇadassanato aññampi atthīti tannivattanatthaṃ ‘‘pattadhammo’’ti vuttaṃ. Patti ca ñāṇasampattito aññāpi vijjatīti tato visesanatthaṃ ‘‘viditadhammo’’ti vuttaṃ. Sā panesā viditadhammatā dhammesu ekadesanāpi hotīti nippadesato viditabhāvaṃ dassetuṃ ‘‘pariyogāḷhadhammo’’ti vuttaṃ. Tenassa saccābhisambodhaṃyeva dīpeti. Maggañāṇañhi ekābhisamayavasena pariññādikiccaṃ sādhentaṃ nippadesena catusaccadhammaṃ samantato ogāhantaṃ nāma hoti. Tenāha – ‘‘diṭṭho ariyasaccadhammo etenāti diṭṭhadhammo’’ti. Tiṇṇā vicikicchāti sappaṭibhayakantārasadisā soḷasavatthukā aṭṭhavatthukā ca tiṇṇā vicikicchā tiṇṇavicikicchā. Vigatakathaṃkathoti pavattiādīsu ‘‘evaṃ nu kho, kiṃ nu kho’’ti evaṃ pavattikā vigatā samucchinnā kathaṃkathā. Sārajjakarānaṃ pāpadhammānaṃ pahīnattā tappaṭipakkhesu sīlādiguṇesu suppatiṭṭhitattā vesārajjaṃ visāradabhāvaṃ veyyattiyaṃ patto. Attanā eva paccakkhato diṭṭhattā na tassa paro paccetabbo atthīti aparappaccayo.
所谓『所见法』，是指出现的现象，其意即是来自智慧见解的显现，并且另外还有它的含义，故称其为「现得法」。而『得』是指出现于智慧的成就，故又有其他含义，于是被称为「知得法」。此外，因已经了知法的实相，即便只有一义的宣说，便能够显现已了知的状态，故称为「结语法」。这种结语法指向的乃是真谛的证悟。正如妙道的智慧，以一种通达成就的方式，清楚描述证得的四圣谛真谛，周遍深入无余，以此故言：『以此已见悉地之圣谛法，即是所见法』。所谓三种疑惑涵盖了恐惧险恶之地，大约有十六至十八个小节，经文称之为三种疑团。所谓无争论，指的是在起伏变动等方面没有争执之处，即皆断绝、毁灭诸争。因远离恶行人众，且在戒律等善行中坚定不动，故具备清净身份，得成精进稳定。自心清明观察而为所见，彼此无相互对立，是无他因果所生。
§71
71.Paṇḍitoti paññavā.
71.『博学者』即智慧通达者。
§72
72.Tena hi sammāti dovārikena saddhiṃ sallapatiyeva, ‘‘etthevā’’ti tena vuttavacanaṃ sutvāpi tassa atthaṃ asallakkhento. Kasmā? Paridevatāya. Tenāha ‘‘balavasokena abhibhūto’’ti.
72.因此，称为正见，是因与守门人言说时共鸣，虽然听闻了所说之语，却无深入理解其义。何故？因恐惧所致。故言『受强力惧怖所制』。
§73
73.Tenevāti yena uttarāsaṅgena āsanaṃ sammajjati, teneva udare parikkhipanto ‘‘māhaṃ satthāraṃ mama sarīrena phusi’’nti antaraṃ karonto uttarāsaṅgena taṃ udare parikkhipanto pariggahetvā. ‘‘Dattapaññatta’’ntiādīsu (dī. ni. 1.171) viya datta-saddo ettha bālapariyāyoti āha ‘‘jaḷosi jāto’’ti. Upaṭṭhākassa aññathābhāvenāti pubbe attano upaṭṭhākassa idāni anupaṭṭhākabhāvena.
73.『以此而起』，谓正确搭配上衣为座，因而将其投于腹部时说：『愿师长勿触我身』，此为中间语句。将上衣投于腹上，即收持该衣。类似于『给付物』等词中使用的『给付』一词，此处指幼稚用语。前称其扶持者的不存在，为现在称此人不扶持状态。
§75
75.Aviññāṇakaṃ dārusākhādimayaṃ. Bahalabahalaṃ pītāvalepanaṃ raṅgajātanti ativiya bahalaṃ pītavaṇṇamañjiṭṭhaādiavalepanarajanaṃ. Ghaṭṭetvā uppāditacchaviṃ, yā raṅgaṃ pivati. Nillomatanti punappunaṃ anulimpanena. Khaṇḍakhaṇḍitanti khaṇḍakhaṇḍitabhāvaṃ. Raṅgakkhamo rajaniyo. Tenāha ‘‘rāgamattaṃ janetī’’ti. Anuyoganti codanaṃ. Vīmaṃsanti vicāraṇaṃ. Thuse koṭṭetvā taṇḍulapariyesanaṃ viya kadaliyaṃ sārapariyesanaṃ viya ca nigaṇṭhavāde sāravīmaṃsanaṃ. Tato eva ca taṃ vīmaṃsanto rittako tucchakova hotīti. Sabbampi buddhavacanaṃ catusaccavinimuttaṃ natthi, tañca vīmaṃsiyamānaṃ viññūnaṃ pītisomanassameva janeti, atappakañca asecanābhāvenāti āha ‘‘catusaccakathā hī’’tiādi. Yathā yathāti yadi khandhamukhena yadi dhātāyatanādīsu aññataramukhena buddhavacanaṃ ogāhissati, tathā tathā gambhīrañāṇānaṃyeva gocarabhāvato gambhīrameva hoti. Yo cettha paṇḍito nipuṇo kataparappavādo paṇidhāya sabbathāmena codanaṃ ārambhati tassa codanā kesaggamattampi cāletuṃ na sakkoti. Puna sucirampi kālaṃ vicārentesupi vimaddakkhamato, evaṃ tathāgatavādo svākhyātabhāvatoti āha ‘‘anuyogakkhamo vimajjanakkhamo cā’’ti.
75.无知之木枝等极多。大量涂抹黄色颜料，称为颜料。极为频繁涂饰黄色颜料、绞脂等。陶土形成的色泽，类似喝色。经过反复涂抹称为『附着』。所谓『碎裂』即具碎裂状态。颜料褪色且光泽消失。因此言『色令生贪着』。『劝告』即指督促。『审察』意为思索。将芦苇束缚如同寻找米粒，或如同寻找枣子，又如拿ガラ僧教派进行细察。继而审察者空虚如秸秆。全部佛语皆乃解脱四圣谛言教，然而审察之际智者生欢喜喜悦，并因无热心及不流涕而曰『四谛之说衰微』等。若从蕴门、界处等某一门彻底深入佛语，由此可见其乃深奥智慧之所缘，因而深刻无比。此智慧者熟稔精通，若生起种种劝发，无论何时皆能振奋劝发言说。即使长久思诸法亦无失误故言『劝发有效、不迷入』。
§76
76. Visayapariññāṇena dahati paṭipakkhe sodhetīti dhīro, svāyamassa dhīrabhāvo sabbaso sammohaviddhaṃsanatāyāti āha – ‘‘yā paññā…pe… tena samannāgatassā’’ti. Pabhinnakhīlassāti samucchinnasabbacetokhīlassa, kilesamaccumāravijayeneva abhisaṅkhārakhandhamārā jitāva hontīti tesaṃ dvinnaṃ idha aggahaṇaṃ. Īgha-saddo dukkhapariyāyoti āha ‘‘niddukkhassā’’ti. Tattha saupādisesanibbānappattiyā kilesena niddukkhatā, anupādisesanibbānappattiyā vipākadukkhena niddukkhatā. Rajjanadussanamuyhanādivasena vividhaṃ īsanato vīsaṃ, vīsameva vesaṃ, rāgādīti āha – ‘‘vesantarassāti rāgādivīsaṃ taritvā vitaritvā ṭhitassā’’ti.
76.通过内涵之了知而燃烧，消除其对立，是智慧者。自性坚固，乃彻底驱除诸惑业障，故曰『此智慧……依此完全具足』。所谓『破除束缚』意谓彻底斩断一切心念烦恼障碍，如同征服贪欲、嗔恨、愚痴之魔障。此处两者为主要持戒功德。长辞表示苦之遍及，称之为『苦之无常』。乃因具未断绝烦恼故致苦。当得无余灭果时，则因果报苦之故而生不快。由于排斥污垢、恶臭等污秽，故生多种愤怒毒气，亦以欲贪为毒，即说『为毒坏灭』。
Tusitassāti karuṇāyanavasena tusiyā itassa saṃvattassa. Evaṃ sati ‘‘muditassā’’ti idaṃ punaruttameva hoti. Manujassāti paṭhamāya jātiyā bhagavā manussajātiyo hutvā vuttānaṃ vakkhamānānañca vasena sadevakaṃ abhibhavitvā ṭhito acchariyo bhagavāti dasseti. Sadevakaṃ lokaṃ saṃsārato nibbānasukhaṃ narati neti pāpetīti naro, nāyakoti attho, tassa narassa, tenāha ‘‘punarutta’’nti. ‘‘Manujassā’’ti vatvā ‘‘narassā’’ti punaruttaṃ padaṃ. Atthavasena aññathā vuccamāne ekekagāthāya dasaguṇā nappahonti, na pūrentīti attho.
关于“天界樂”（Tusitassa），这里以慈悲作为缘故而使用“天界乐”一词。依此，“天界乐”与“喜乐”相同。所谓“人间的”，是指世尊初次人身出生时，作为人类界成员，周围的诸位护卫神拥护护持，身处其中，显示其神奇庄严，故称为“世尊”。这里“护卫神”意指人间世俗中烦恼轮回之众生不会享受涅槃的快乐，如今佛陀作为人的领导者故称“人间指引者（Nāyaka）”，故云“天界乐”与“人间的”是重复义。称“人间的”，重申“人的”这个词。义理上虽有差异，分别以不同偈颂表现，十倍增益有所不足，故谓不够完整。
Vinetīti vinayo, vinayo eva veneyikoti āha ‘‘sattānaṃ vināyakassā’’ti. Viññūnaṃ ruciṃ rāti, īretīti vā ruciro, svāyamassa rucirabhāvo kusalatāyāti āha ‘‘sucidhammassā’’ti. Pabhāsakassāti ñāṇālokena pabhassarabhāvakarassa. Nissaṅgassāti aṭṭhasupi parisāsu, sadeve vā sabbasmiṃ loke aggaṇhāpanapariccāgena nissaṭassa. Gambhīraguṇassāti paresaṃ ñāṇena appatiṭṭhabhāvā gambhīraguṇassa. Tenāha bhagavā – ‘‘atthi, bhikkhave, aññeva dhammā gambhīrā’’tiādi (dī. ni. 1.28). Ariyāya vā tuṇhībhāvena monappattassa. Dhamme ṭhitassāti dhammakāye suppatiṭṭhitassa. Saṃvutattassāti arakkhiyakāyasamācārāditāya saṃvutasabhāvassa.
“教化”指的是戒律。“戒”就是戒律，因此称他为“众生的引导者”。“智慧者喜悦”指喜乐本身或喜乐的性质，也就是对自己善法的喜欢，故云“善法所有者”。“光明者”的意思，是指以智慧之光辉显现。“无缚者”指在八众会中，或在护卫神及世间一切处，因无夺取与拒绝之缘而解脱。“深广德性”意味着他人的智慧难以动摇其深厚品质，故称世尊曰：“比库们，还有别的法如此深厚。”（见《中部·第一章》）出于圣者的清净寂静而获得的证得。立于法中，指坚定于法体，受守法规的自持与约束，表其具备守护自律的特质。
Āguṃ na karotītiādīhi catūhi kāraṇehi, pantasenāsanassāti vivittasenāsanassa. Paṭimantanapaññāyāti sabbaparappavādānaṃ viparāvattamantanapaññāya. Monaṃ vuccati ñāṇaṃ sabbato kilesānaṃ nidhunanato.
“不招致”或“不起”的种种因缘，包括远离恶劣居所，隐退清净住所。所谓“回心转意的智识”，即对一切异端邪说持反对立场的智慧。所谓静地（Mona），是指全然远离烦恼的智慧与清净归宿。
Isisattamassāti sabbaisīsu jeṭṭhassa sādhutamassa. Seṭṭhappattassāti seṭṭhaṃ uttamaṃ sammāsambodhiṃ pattassa. Akkharādīnīti akkharapadabyañjanākāra-niruttiniddesa-saṃkāsanapakāsana-vivaraṇa-vibhajanuttānīkaraṇānīti byañjanatthapadāni. Samodhānetvā vineyyajjhāsayānurūpaṃ pakāsanato kathanato padakassa. Puri-saddo ‘‘pubbe’’ti iminā samānatthoti āha – ‘‘purindadassāti sabbapaṭhamaṃ dhammadānadāyakassā’’ti. Bhagavā asayhaṃ sahituṃ samatthoti āha ‘‘samatthassā’’ti. Tenāha – ‘‘tathāgataṃ buddhamasayhasāhina’’nti (itivu. 38). Te pattassāti te guṇe anavasesato pattassa. Vitthāretvā saṃkilesavodānadhammaṃ byākarotīti byākaraṇo, byākaraṇo eva veyyākaraṇo. Tantipadanti tantiṃ āropetvā ṭhapitaṃ padaṃ.
“第一”意谓诸凡夫中最尊贵者。“成正觉最高果位”者，指达成最高完全觉悟之正觉。同时，对字音、字母、韵律、解释等分解说明，包含音义解释、构成词意分析。纯正发音如“pubbe”（先前、从前）同义，故称“初次授法之人”。世尊胜众生，能静心守法，故称“有能力者”。称谓得佛者皆在其德行中毫无缺漏。将释义细分，排除杂污妄言的作法称为“语法”，其中“语法”本身即说明语言、语词的清净展现。
Taṇhābandhanena sabbena vā kilesabandhanena abaddhassa. Mahāpaññāyāti mahānubhāvāya paññāya, mahāvisayāya vā paññāya. Sabbā hi bhagavato paññā mahānubhāvā, yathāsakaṃ visaye mahāvisayā ca ekādivasena anavasesato mahāvisayā nāma sabbaññutāva. Ānubhāvadassanaṭṭhenāti acchariyācinteyyāparimeyyassa attano ānubhāvassa lokassa dassanaṭṭhena . Yakkhassāti vā lokena pūjanīyassa . Ayaṃ upāsako khujjuttarā viya upāsikā sekhapaṭisambhidāppattoti āha ‘‘sotāpattimaggeneva paṭisambhidā āgatā’’ti. Kilesappahānavaṇṇaṃ kathentoti kilesappahānaṃ visayaṃ nimittaṃ katvā vaṇṇaṃ kathento.
“未受到烦恼束缚”，指未被烦恼缠缚，如渴爱诸结缚解脱者。所谓大智慧者，是指具有大觉受者或广大的认识领域，众生对世尊智慧无有分别，分别各领域广泛且无遗漏，即名为“大智慧”。“知见自证最高无量义”是指自觉现证自身广大的智慧与境界。“夜叉”是指被世人敬仰之神祗。此在近事女中含有修习的捷径，故称“初果道者所证智慧”。科判所说以断除烦恼为题，针对具体主题加以阐释。
§77
77.Sampiṇḍitāti sannicitā, ganthitāti attho. Ime sattāti yaṃ yadeva paribbhamantā sattā. Attanova cintayantīti avītataṇhatāya sakaṃyeva payojanaṃ cintenti. Tathā hi mate ñātake anusocantāpi tehi sādhetabbassa attano payojanasseva vasena anusocanti. Uṇhaṃ ahosīti balavatā cittassa santāpena santattaṃ abbhantaraṃ hadayaṭṭhānaṃ khadiraṅgārasantāpitaṃ viya uṇhaṃ ahosi. Tenāha ‘‘lohitaṃ vilīyitthā’’ti. Pattamattanti ekapattapūramattaṃ. Abhisamayasādhikāya catusaccadesanāya saṅkhepeneva desitattā āha – ‘ugghaṭitaññupuggalassa vasena dhammadesanā pariniṭṭhitā’’ti.
“聚合”意味着缠结、纠集。所谓“众生”，指所有流转于轮回中的有情。所谓“非生疑虑”，指断除了烦恼渴爱，只有自己的目的在意。亲族中哀悼者，也以同样方式通过此自我缘故悲叹。心中愤怒如炽热燃烧灼伤心腑，故称“热红液体渠溢”。“阶梯状”，意指初入某阶段的微小量。粗略解说四圣谛传授，简要地引出其内容，即对开悟者的觉观理路展开说明。
Upālisuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā. · 伍巴离经注释之隐义阐明已竟。
7. Kukkuravatikasuttavaṇṇanā7. 狗行者经注释
§78
78.Koliyesūti bahuvacanavasenāyaṃ pāḷi āgatā. Evaṃnāmake janapadeti atthavacanaṃ kasmā vuttanti āha ‘‘so hī’’tiādi. Na niyamitoti ‘‘asukamhi nāma vihāre’’ti na niyametvā vutto. Senāsaneyevāti āvāseyeva, na rukkhamūlādike. Vesakiriyā ghāsaggahaṇādinā samādātabbaṭṭhena govataṃ, tasmiṃ niyutto govatiko. Tenāha ‘‘samādinnagovato’’ti. Yaṃ sandhāyāhu vedavedino – ‘‘gacchaṃ bhakkheti, tiṭṭhaṃ mutteti, upāhā udakaṃ dhūpeti, tiṇāni chindatī’’tiādi. Ayaṃ aceloti acelakapabbajjāvasena acelo, purimo pana govatiko kukkuravatikoti ettha vuttanayānusārena attho vattabbo. Palikuṇṭhitvāti ubho hatthe ubho pāde ca samiñjitvā. ‘‘Ukkuṭiko hutvā’’tipi vadanti. Gamanaṃ nipphajjanaṃ gatīti āha – ‘‘kāgatīti kā nipphattī’’ti. Nipphattipariyosānā hi vipākadhammappavatti. Katūpacitakammavasena abhisampareti etthāti abhisamparāyo, paraloko. Tatthassa ca nipphattiṃ pucchatīti āha – ‘‘abhisamparāyamhi kattha nibbattī’’ti. Kukkuravatasamādānanti kukkurabhāvasamādānaṃ, ‘‘ajja paṭṭhāya ahaṃ kukkuro’’ti kukkurabhāvādhiṭṭhānaṃ.
78.“Koliyesu”是多用复数形式的巴利语词汇。关于此词的名称为何称作“这样名称的国土”，有人问及其含义，回答说“so hī”等。此处“不拘泥”意谓“非因某处名为‘屋舍’而加以拘泥”，而非“未按规矩约束”。“Senāsaneyevāti”指的是住所本身，而非树根等。这里讲述的是牧牛（注意：巴利“vesakiriyā”依次指采集青草、拾取牧草等操作）之行为，是以牛群聚集的场所为对象，所以用“受约束的牧牛群”，称为“samādinnagovato”（受约束的牛群）。古代世界学者以“采集青草、放牧、饲水、采割牧草”等行为举例说明这些牛的活动。这里用“aceloti”形容禁欲者般的放逸，即主体“acela”本义为未拘束之意。但前述牧牛群相当于“狗群”形象，所以应根据该教法的阐释，解释其意义。“palikuṇṭhitvā”是指双手双脚齐着地的姿态。“ukkuṭiko hutvā”等则是形容其谦逊的行为。往来行动称为“nipphajjana”，解释为“gāgatīti”即为“行走、步履”等义。这里“nibbhatti”的终结则为果报现象，因不善业的业力所致，所谓“abhisamparāyo”即他世，也就是指因果轮转。“kukkuravatasamādānanti”意即“狗性心态的接受”，是“以狗性心态而自我立定”，正如“今日请看我是一条狗”之此心坚定的表现。
§79
79.Paripuṇṇanti yattakā kukkuravikārā, tehi paripuṇṇaṃ. Tenāha ‘‘anūna’’nti. Abbokiṇṇanti tehi avomissaṃ. Kukkurācāranti kukkurānaṃ gamanākārotiādiācārena kukkurabhāvādhiṭṭhānacittamāha. Tathā tathā ākappetabbato ākappo, pavattiākāro. So panettha gamanādikoti āha ‘‘kukkurānaṃ gamanākāro’’tiādi. Ācārenāti kukkurasīlācārena. Vatasamādānenāti kukkuravatādhiṭṭhānena. Kukkuracariyādiyeva dukkaratapacaraṇaṃ. Tena gativipariyesākārena pavattā laddhi. Assa kukkuravatikassa aññā gati natthīti itaragatiṃ paṭikkhipati, itarāsaṃ pana sambhavo eva natthīti. Nipajjamānanti vatasīlādīnaṃ saṃgopanavasena sijjhamānaṃ. Yathā sakammakadhātusaddā atthavisesavasena akammakā honti ‘‘vibuddho puriso vibuddho kamalasaṇḍo’’ti, evaṃ atthavisesavasena akammakāpi sakammakā hontīti dassento ‘‘na paridevāmi na anutthunāmī’’tiādimāha. Anutthunasaddo ca sakammakavasena payujjati ‘‘purāṇāni anutthuna’’ntiādīsu. Ayañcettha payogoti iminā gāthāyañca anutthunanarodanaṃ adhippetanti dasseti.
79.“Paripuṇṇa”指某些形态完全成就，如狗性行为全面具足，因此称为“anūna”“最低限度”之义。“abbokiṇṇa”表示在这些行为中流露的“厌恶”。“kukkurācāra”意指狗的行动体态等，由此种种表现，体现出“狗性心态”的确立。由此继续谈及“应当或不应当”等行为习惯的产生，正如上文所述的“狗的行走、动作形式”。“ācārena”即狗性之性格习气。“vatasamādānenāti”是指确立了狗性之观念。“kukkuracariyādiyeva”是指这种狗类行为的怠惰难行正业，因为其相对而言属于恶行，所以因果逆转而产生恶果报。其他的命运不存在，因即使有其他果报，亦为无实质可能。正在堕落落入狗类习性之嫌疑的状态称为“nipajjamannti”，这是由狗性习气的细微维持产生。“sakammakadhātusaddā”等错误依附念头是表达行为习气之误解的比喻。这里说明即使无所作为者，若相应的心态与行为模式产生，依然被视作有行为果实存在。对此说法，解释无恼无惧的心态认识。亦提及“旧事永存”一词，在此为过去未消的行为与果报担保，称此为“payogā”，即是对往昔果报中止的申请与说明。
§80
80.Vuttanayenevāti iminā govatanti govatasamādānaṃ. Gosīlanti gavācāraṃ. Gocittanti ‘‘ajja paṭṭhāya gohi kātabbaṃ karissāmī’’ti uppannacittanti imamatthaṃ atidisati. Gvākappe pana vattabbaṃ avasiṭṭhaṃ ‘‘kukkurākappe vuttasadisamevā’’ti imināva atidiṭṭhaṃ, visiṭṭhañca yathā pana tatthātiādinā vuttameva. Yaṃ panettha vattabbaṃ, taṃ kukkuravatādīsu vuttanayameva.
80.『如前所述之方式』者——以此指涉：所谓『牛禁戒』，即受持牛戒；『牛行仪』，即仿效牛之行为举止；『牛心』，即生起『从今日起，我将效仿牛所应为之事而行』之心念——此乃所指涉之义。然于牛戒之情形中，其余应说之事，以『与狗戒情形所述者相同』一语已概括指涉完毕；而其殊胜之处，则如彼处以『然彼处』等语所述者。至于此中应说之其余内容，则与狗禁戒等处所述之方式相同。
§81
81.Ekaccakammakiriyāvasenāti ekaccassa akusalakammassa kusalakammassa karaṇappasaṅgena. Imesanti govatikakukkuravatikānaṃ. Kiriyāti govatabhāvanādivasena pavattā kiriyā. Pākaṭā bhavissatīti ‘‘imasmiṃ kammacatukke idaṃ nāma kammaṃ bhajatī’’ti pākaṭā bhavissati.
81.“Ekaccakammakiriyāvasenāti”指某一具体善恶业的关系行为，这里特指狗性与牧牛性行为之因果关系。“Kiriyāti”即由养牛或持狗习性而产生的行为。将来该业将显现，称之“pākaṭā bhavissati”，说明“此行为在四业基础中属一定之业”。
Kāḷakanti (a. ni. ṭī. 2.4.232) malīnaṃ, cittassa apabhassarabhāvakaraṇanti attho. Taṃ panettha kammapathasampattameva adhippetanti āha ‘‘dasaakusalakammapatha’’nti. Kaṇhanti kaṇhābhijātihetuto vā kaṇhaṃ. Tenāha ‘‘kaṇhavipāka’’nti. Apāyūpapatti manussesu ca dobhaggiyaṃ kaṇhavipāko, yathā tamabhāvo vutto, ekattaniddesena pana ‘‘apāye nibbattanato’’ti vuttaṃ, nibbattāpanatoti attho. Sukkanti odātaṃ, cittassa pabhassarabhāvakaraṇanti attho, sukkābhijātihetuto vā sukkaṃ. Tenāha ‘‘sukkavipāka’’nti. Saggūpapatti manussaloke sobhaggiyañca sukkavipāko, yathā ca jotibhāvo vutto, ekattaniddesena pana ‘‘sagge nibbattanato’’ti vuttaṃ, nibbattāpanatoti attho, vomissakakammanti kālena kaṇhaṃ, kālena sukkanti evaṃ missakavasena katakammaṃ. ‘‘Sukhadukkhavipāka’’nti vatvā sukhadukkhānaṃ pavattiākāraṃ dassetuṃ ‘‘missakakammañhī’’tiādi vuttaṃ. Kammassa kaṇhasukkasamaññā kaṇhasukkābhijātihetutāyāti, apaccayagāmitāya tadubhayavinimuttassa kammakkhayakarakammassa idha sukkapariyāyopi na icchitoti āha – ‘‘ubhaya…pe… asukkanti vutta’’nti. Tattha ubhayavipākassāti yathādhigatassa vipākassa. Sampattibhavapariyāpanno hi vipāko idha ‘‘sukkavipāko’’ti adhippeto, na accantaparisuddho.
“Kāḷakanti”依《增支部》义，指浑浊、不清净状态，即心意不明朗之意。此处即指业道的成熟状态。《增支部》中称“十善业道”为此义。“Kaṇhanti”意指黑暗的因缘状态，“kaṇhavipāka”则指暗黑的果报。恶趣道人中有此黑暗果报状态，即所谓“黑暗之果报”。相反，“Sukkanti”意指亮丽、清明之意，称为“sukkavipāka”，是天趣中的亮光果报。这里说明轮回地方中，因业报呈现的两种不同光明或暗黑性质果报。《missakakamma》是指在时间与空间中均有黑暗与光明变化之业，如此称为“sukhadukkhavipāka”，即指同时具足苦乐因果果报的现象。《kammassa kaṇhasukkasamaññā》意为“业中黑白相等”，都是生成相应果报的因缘，且因果无烦扰，故仍称“不纯正”（不彻底清净）之果报。
Sadukkhanti attanā uppādetabbena dukkhena sadukkhaṃ, dukkhasaṃvattanikanti attho. ‘‘Imasmiṃ sutte cetanā dhuraṃ, upālisutte (ma. ni. 2.56) kamma’’nti heṭṭhā vuttampi atthaṃ idha sādhayati vijānanatthaṃ. Abhisaṅkharitvāti āyūhitvā. Taṃ pana paccayasamavāyasiddhito saṃkaḍḍhanaṃ piṇḍanaṃ viya hotīti āha – ‘‘saṅkaḍḍhitvā, piṇḍaṃ katvāti attho’’ti, sadukkhaṃ lokanti apāyalokamāha. Vipākaphassāti phassasīsena tattha vipākapavattamāha. Bhūtakammatoti nibbattakammato attanā katūpacitakammato. Yathābhūtanti yādisaṃ. Kammasabhāgavasenāti kammasarikkhakavasena. Upapatti hotīti apadādibhedā upapatti. Kammena viya vuttāti yaṃ karoti, tena upapajjatīti ekakammeneva jāyamānā viya vuttā apadādibhedā. Upapatti ca nāma vipākena hoti vipāke sambhavante ekaṃsena te upapattivisesā sambhavanti. Yadi evaṃ kasmā ‘‘tena upapajjatī’’ti upapattikammahetukā vuttāti āha ‘‘yasmā panā’’tiādi. Yena kammavipākena nibbattoti yena kammavipākena vipaccamānena ayaṃ satto nibbattoti vuccati. Taṃkammavipākaphassāti tassa tassa kammassa vipākabhūtā phassā. Kammena dātabbaṃ dāyaṃ tabbipākaṃ ādiyantīti kammadāyādā, phassā. Kammassa dāyajjatā kammaphalassa dāyajjaṃ, tasmā vuttaṃ ‘‘kammadāyajjā’’ti. Tenāha ‘‘kammameva nesaṃ dāyajjaṃ santaka’’nti.
“Sadukkhanti”解释为受自身所行恶业之苦，称为“真苦”及“苦现行”。此处指《长部》中所说之“恶业”，并说明善恶果报由行为产生。“Abhisaṅkharitvā”指业力成熟增长。而“saṅkaḍḍhitvā piṇḍaṃ katvā”是比喻其紧密聚集、形成立体状况，即果报缠缚象征。此为诸恶道苦难之真实体现，称之“sadukkhaṃ lokanti”，谓之“三恶道”。“Vipākaphassa”指果报感受，表明业力果报之显现。“Bhūtakammatoti”意指果报由自身之前所作恶业转化而成。“Yathābhūtanti”指如实呈现之义。此段阐释业果分别依生死轮回分别而产生之联系及其内部机制。这里详述杀、生、行为等之业果关系。“Upapatti”谓业果之产生，本段详述产生缘由与内在关系。“Yadi evaṃ kasmā”问答，说明由于此果报之业果产生所以存在轮回转生。此为因果连结与主体轮回之解释。故云“kammavipākaphassāti”，即各个业之业报感受，分别由业之因缘促成，谓业果不可离开业力。又称“kammadāyajjā”是业果归属，说明构成“业果成就者”之含义。
Tisso ca heṭṭhimajjhānacetanāti idaṃ abyābajjhavedanaṃ vediyanaekantasukhuppattiyā hetubhāvasādhanaṃ. Yadi evaṃ yathāvuttā jhānacetanā tāva hotu ekantasukhuppattihetubhāvato. Kāmāvacarā kintīti kāmāvacarā pana kusalacetanā taṃsabhāvābhāvato kinti kena pakārena abyābajjhamanosaṅkhāro nāma jātoti codeti, itaro pana na sabbā kāmāvacarakusalacetanā tathā gahitā, atha kho ekaccā jhānacetanānukūlāti dassento ‘‘kasiṇasajjanakāle kasiṇāsevanakāle labbhantī’’ti āha. Tattha kasiṇāsevanacetanā gahetabbā, sā upacārajjhānassa sādhikā. Tena kāmāvacaracetanā paṭhamajjhānacetanāya ghaṭitāti kasiṇasajjanacetanāpi kadāci tādisā hotīti gahitā. Parikammādivasena hi pavattā bhāvanāmayā kāmāvacarakusalacetanā paṭhamajjhānassa āsannatāya vuttā. Catutthajjhānacetanā tatiyajjhānacetanāya ghaṭitāti idaṃ ekattakāyaekattasaññīsattāvāsavatāya taṃsarikkhakā upekkhāpi īdisesu ṭhānesu sukhasarikkhatā, evaṃ santasabhāvatā ñāṇasahitatā ca. Keci pana catutthajjhānacetanānuguṇāti nidassentā kasiṇasajjanakāle kasiṇajjhānakāle kasiṇāsevanakāle labbhatīti tatiyajjhānacetanāya āsannaghaṭitatā vuttāti vadanti, taṃ tesaṃ matimattaṃ, vuttanayeneva tāsaṃ ghaṭitatā veditabbā. Ubhayamissakavasenāti ubhayesaṃ kusalākusalasaṅkhārānaṃ sukhadukkhānañca missakabhāvavasena. Vemānikapetānanti idaṃ bāhullato vuttaṃ, itaresampi vinipātikānaṃ kālena dukkhaṃ hotiyeva.
前三禅心意者，是指无间断的感受，凭借对感受专一之乐的缘起所成因。若如实说，禅那之心意应是缘于单纯生起之乐的因缘。欲界行为者为何？欲界行为者实为善心意，是基于其心的有无状态而分别认知。何以无间断？是指称此心相续不散，即称为心法行，是心意之连贯。其他并非所有欲界行为都是善心意，如亦有人说有些禅那心意相应者，亦表现为「于修习好缘时，于禅定修习时获得」。此处所指好缘心意，应当理解为禅修之近行功用。由此可知，欲界行为心意乃最初禅那心意之一类，好缘心意亦偶尔出现类似状态。因为修行如法运行，所以善欲界行为心意，被说为临近初禅。第四禅心意生于第三禅心意，是同而不异、互相贯通的状态，具备色界情趣以及由空界即无色界所生起的捨所带来的乐，此乃安乐之空界体验，以此状态及智慧共存。有人说第四禅心意之相称者，于修习好缘时、禅定时、修禅时能获得此缘，故说其近似第三禅心意。此义属于其偏见，依其说法当体认其实皆由相应之缘所生。所谓两者混为一体，是指两者善恶行使以及乐苦受，以混淆无分之义。所谓鬼神俗谛者，是广泛言之，因不同众生随时有苦恼之应现。
Tassapahānāyāti tassa yathāvuttassa kammassa anuppattidhammatāpādanāya. Yā cetanāti yā apacayagāminicetanā. Kammaṃ patvāti sukhakammanti vuccamāne maggacetanāya añño paṇḍarataro dhammo nāma natthi accantapārisuddhibhāvato. Akaṇhā asukkāti āgatāti ettha sukkabhāvapaṭikkhepakāraṇaṃ heṭṭhā vuttanayameva. Tenāha ‘‘idaṃ pana kammacatukkaṃ patvā’’tiādi.
『放弃彼者』者，是指断除由其所作业之不生缘。所谓心意，即通向身心堕落之心意。业既成者，即所谓乐行，谓缘道心意时无更为高妙之法，因其具有绝对之清净。所谓不痛苦即苦尽者，指此处以苦之解脱为对立而言。故有言「已履业四诸」。
§82
82.Aniyyānikapakkheti aceḷakapabbajjāya kukkuravate ca. Yogeti ñāyadhammapaṭipattiyanti attho. Yonenāti yo titthiyaparivāso tena bhagavatā paññatto. Yaṃ titthiyaparivāsaṃ samādiyitvāti ayamettha yojanā. Ghaṃsitvā suvaṇṇaṃ viya nighaṃsoppale. Koṭṭetvā hatthena viya kulālabhājanaṃ.
第八十二条。『非挣扎那之面』者，为割发出家及饲犬之义。『瑜伽』意谓理智慧之修行。『由那』者，指彼世尊所承认之派别。所谓受派，乃此处之固定用语。比喻如捆缚金子入囊，攥紧手中食物为例，意指依止此学派及行为。
Vūpakaṭṭhoti vivitto ekībhūto. Pesitattoti nibbānaṃ pati pesitatto. Kāmaṃ tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ…pe… vihāsīti imināva arahattanikūṭena desanā niṭṭhāpitā hoti, āyasmato pana seniyassa paṭipattikittanaparametaṃ ujukaṃ āpannaarahattabhāvadīpanaṃ, yadidaṃ ‘‘aññataro kho panā’’tiādivacananti āha ‘‘arahattanikūṭenevā’’ti. Arahattādhigamoyeva tassa tesaṃ abbhantaratā. Sesaṃ sabbaṃ suviññeyyameva.
『互差及剥离』指分离及合并统一。『遣送』意味着度脱涅槃。『欲』即超越欲界而达梵行究竟。以此阿拉汉集对应佛陀教法，言语已成就完备演说。长老森尼于修持中特别显扬此法，称为“唯有阿拉汉集”的发言。阿拉汉之获得即是其内在特质。其余一切均当悉知明白。
Kukkuravatikasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā. · 《狗行者经注释》的隐义阐明已竟。
8. Abhayarājakumārasuttavaṇṇanā八、《无畏王子经注释》
§83
83. Jātiyā asamāno nihīnācariyo paradattūpajīvikāya mātuyā kucchiyaṃ jāto pādasikaputto. Nindāvasena vadati etenāti vādo aguṇoti āha – ‘‘vādaṃ āropehīti dosaṃ āropehī’’ti. Nibbattavasena nirayaṃ arahati, nirayasaṃvattaniyena vā kammena niraye niyutto nerayiko. Āpāyikoti etthāpi eseva nayo. Avīcimhi uppajjitvā tattha āyukappasaññitaṃ antarakappaṃ tiṭṭhatīti kappaṭṭho. Nirayūpapattipariharaṇavasena tikicchituṃ sakkuṇeyyoti tekiccho, na tekiccho atekiccho. Dve ante mocetvāti pharusaṃ vā appiyaṃ vā kappeyyāti dve koṭṭhāse muñcitvā te anāmasitvā pucchitaṃ atthaṃ tato bahi karonto uggilati nāma. Taṃ pana evaṃ kātuṃ na sakkotīti āha – ‘‘uggilituṃ bahi nīharituṃ na sakkhitī’’ti. Evamevāyaṃ pucchā na gahetabbā, ayamettha dosoti taṃ apucchaṃ karonto apanayanto ogilati nāma, tathā pana asakkonto patiṭṭhāpento na ogilati nāma, bhagavā pana tamatthaṃ okāsampi akaronto ubhayathāpi asakkhīti veditabbo. Kathaṃ? Bhagavā hi ‘‘na khvettha rājakumāra ekaṃsenā’’ti vadanto nigaṇṭhassa adhippāyaṃ viparivatteti, ubho ante mocetvā pañhaṃ vissajjesi, evaṃ tāva uggilituṃ asakkhi. ‘‘Na tatra rājakumāra ekaṃsenā’’ti vadanto eva ca ‘‘nāyaṃ pucchā evaṃ avibhāgena pucchitabbā, vibhajitvā pana pucchitabbā’’ti pucchāya dosaṃ dīpento taṃ hārento ogilitumpi sakkhatīti.
第八十三条。生于俗家，出身不高微，母死时生于乞讨者家中，乃足步行者儿。以责难之声论述此义，谓之无德。指责即是加罪。因业力所致称为地狱，因业力驱使必入地狱，故属地狱业者。所谓下狱，即指生起于无间地狱，寿命极长至中间时代。就地狱生存难以医治，故称能医与不能医之分。释迦牟尼未令其为恶之人能医治，是谓不可医治者。分两种终结，或残酷或不喜于业中。将两种闭锁，舍弃不问其理，称为“陷落”，此人无此能耐。如此质询者不可受，视为有罪者生嗔恨心焚烧之。此种人无力亦难平息怒恚。世尊则不同，谓“非彼太子独行”，乃反转执政者，获问答且释疑，故难陷落。言“非在此太子一人”，且谓“不可如此不分辨质询，应分辨后质询”，此质询引生恼怒欲焚烧者，则能强制其烧之。
Uṭṭhātuṃ na sakkhissati cittassa aññathā pavattiyā. Abhayo dve magge kataparicayo cheko nipuṇo vādasīlo ca hutvā vicarati. Tenāha – ‘‘so vādajjhāsayatāya tassa vacanaṃ sampaṭicchanto ‘evaṃ, bhante’ti āhā’’ti.
心意不自动愿起，乃由心之他向流动。无畏者以二种道著名，或继承或弃绝，熟练辩士且守戒行。故有言“彼以正确明见赞同其语曰：‘是如是，尊者’”。
§85
85.Evarūpanti yā paresaṃ appiyā amanāpā duruttavācā, evarūpā vācā, na pana pharusavācā. Pharusavācāya hi setughāto tathāgatānaṃ. Cetanāpharusatāya hi pharusavācā icchitā, na paresaṃ appiyatāmattena. Naṭṭhā nigaṇṭhā ogilikādisammatassa pañhassa ekavacanena viddhaṃsitattā.
85. 与此相同的是他人所说的令人不悦、难以忍受、违犯正语的恶语，即这样的言语，但并非粗恶语。粗恶语者乃如如来的诋毁桥梁。由心意的粗恶产生的恶语是主动的，而非因他人不悦而发。已灭的尼迦含及奥吉迦等学派，用简短一词就驳斥伪见的论问，表现了其锐利穿透力。
§86
86. Dārakassa aṅke nisīdanassa kāraṇaṃ dassetuṃ ‘‘lesavādino’’tiādi vuttaṃ. Tattha lesavādinoti chalavādino, vādamagge vā aparipuṇṇatāya lesamatteneva vādasīlā. Osaṭasaṅgāmoti anekavāraṃ paravādamaddanavasena otiṇṇavādasaṅgāmo. Vijjhitvāti nakhena vijjhitvā. Imamevāti yvāyaṃ dārako attano vādabhaṅgapariharaṇatthaṃ iminā aṅke nisīdāpito, imameva assa dārakaṃ upamaṃ nissayaṃ katvā vādaṃ bhindissāmi. ‘‘Assa vādaṃ appaṭitatāya upamāya bhañjissāmī’’ti cintetvā.
86. 为说明坐在少年的膝上原因，曾说‘轻佻辩论者’等词。所谓轻佻辩论者即诡辩者，其说法因不圆熟而带轻佻之意。所谓医药之争，多次通过辩论击败对方，称为辩论交战。所谓‘用指甲戳破’意指用利指尖击破。此少年坐于自己膝上以避免辩败，心想以此姿势比喻将击破对方的辩论，思惟“以对方论未站得稳的比喻击破其论”。
Apaneyyaṃassa ahanti assa dārakassa mukhato ahaṃ taṃ apaneyyaṃ. Abhūtatthova abhūtaṃ uttarapadalopenāti āha ‘‘abhūtanti abhūtattha’’nti. Atacchanti tasseva vevacananti āha ‘‘atacchanti na taccha’’nti. Abhūtanti vā asantaṃ avijjamānaṃ. Atacchanti atathākāraṃ. Anatthasaṃhitanti diṭṭhadhammikena, samparāyikena vā anatthena saṃhitaṃ, anatthe vā saṃhitaṃ, na atthoti vā anattho, atthassa paṭipakkho sabhāvo, tena saṃhitanti anatthasaṃhitaṃ, pisuṇavācaṃ samphappalāpañcāti attho. Evamettha catubbidhassapi vacīduccaritassa gahitatā daṭṭhabbā.
对此少年出言‘让他闭嘴’，自己也从其口中说‘我让他闭嘴’。对‘非存在’语，反说成‘非存在的事’。对‘不对’言，反说‘不是真的’。‘非存在’即不存在，‘不对’则是非真实。‘无义’是指与正法或常理相违的，有时是无益，也有时是相反之义。以此，恶语如两舌、杂秽语，皆属于无益之言。在此可见恶言行为的四种主要类别之密集体现。
Duppayuttoti duppaṭipanno. Na taṃ tathāgato bhāsati abhūtatādidosaduṭṭhattā. Tampi tathāgato na bhāsati bhūtatthepi anatthasaṃhitatādidosaduṭṭhattā.
‘恶行缠身’者意为行为不善。世尊不会因观念中非真实之事或恶意者而妄言。同样，世尊也不以事实之中，掺杂无益之语而口出不实。
Ṭhānaṃ kāraṇaṃ etissā atthīti ṭhāniyā ka-kārassa ya-kāraṃ katvā, na ṭhāniyāti aṭṭhāniyā, nikkāraṇā ayuttiyuttā, sā eva kathāti aṭṭhāniyakathā. Attapaccakkhakathaṃ kathemāti attanā eva paccakkhaṃ katvā pavattiyamānaṃ chalakathaṃ kathema.
‘理由所在’即因缘，分为八类：于八处起因故，非固定处，非因缘集聚者，附属条件配合者，即八因论。谓自己如何推演相应缘起，怎样加以运作，将形成辩论过程，称为致因说理。
Gāmikamahallako ‘‘ime maṃ vañcetukāmā, ahameva dāni ime vañcessāmī’’ti cintetvā ‘‘evaṃ bhavissatī’’tiādimāha. ‘‘Na mayaṃ dāsā’’tipi vattuṃ nāsakkhiṃsu pubbe tathākatikāya katattā.
地主长者思惟“这些人想欺骗我，现在我将去欺骗他们”，于是说“事情必然如此”等等。此前有人说“我们不是奴隶”，但没有证据证明能反驳如来的说法。
Tatiyaṃ tatiyamevāti dvīsupi pakkhesu tatiyaṃ tatiyameva vācaṃ. Bhāsitabbakālaṃ anatikkamitvāti yassa yadā yathā bhāsitabbaṃ, tassa tadā tatheva ca bhāsanato bhāsitabbaṃ kāraṇaṃ bhāsitabbakālañca anatikkamitvāva bhāsati.
「第三即是第三」，这是针对两个选项而言，意指在二者中选择第三。所谓「应当言说之时未超越」是指某个内容应当如何何时被阐述，讲说者当于适当时机，不逾越那个时机，将应该言说的内容依当时应有的方式进行言说。就是说，对于某事当于当时、依当法讲说时，必须视为合适的原因，且不逾越应讲之时的限度，而恰如其分地加以说明。
§87
87.Ṭhānuppattikañāṇenāti ṭhāne eva uppajjanakañāṇena. Tasmiṃ tasmiṃ kāraṇe tassa taṃ taṃ avatthāya uppajjanakañāṇena, dhammānaṃ yathāsabhāvato avabujjhanasabhāvoti dhammasabhāvo. Dhamme sabhāvadhamme anavasese vā yāthāvato upadhāretīti dhammadhātu, sabbaññutā. Tenāha ‘‘sabbaññutaññāṇassetaṃ adhivacana’’nti. Suppaṭividdhanti sabbaṃ ñeyyadhammaṃ suṭṭhu paṭivijjhanavasena, suṭṭhu paṭividdhanti attho. Tenāha ‘‘hatthagataṃ bhagavato’’ti. Neyyapuggalavasena pariniṭṭhitāti kathāparivibhāgena ayameva desanā cattāri ariyasaccāni dassento arahattaṃ paccakkhāsīti.
「由处起知」者即称为「由该处起的知见」。在各个缘由（因缘）上，凭借分别针对该缘由而生起的知见，认识诸法依其本性实相而存在，即是法性。法与法性并非割裂二者，而是实相圆满地无缺漏地流转运作，正如法界。这里所说「法界」即是称为一切悉知的知识范畴。故有云：「这就是所谓一切悉知。」诸法的缘起被周密彻底了解，正因为充分洞察，义理被称为「法义」。故云：「已成就世尊足迹之义。」以可证得之对象出发说法，此谓分类说明，其目的乃是揭示四圣谛，证得阿拉汉位不可仅止于言语，而为真诚安住之实证。
Abhayarājakumārasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā. · 《无畏王子经注释》的隐义阐明已竟。
9. Bahuvedaniyasuttavaṇṇanā九、《多种受经注释》
§88
88.Pañcakaṅgoti vaḍḍhakīkiccasādhane vāsiādipañcakaṃ aṅgaṃ saṃdhanaṃ etasminti pañcakaṅgo. Thambhādivatthūnaṃ thapanaṭṭhena thapati. Paṇḍitaudāyitthero, na kāḷudāyī thero.
所谓五支，是指增益修行之具备五法或五种部分，诸如薪火、炉灶等作为生火之连结体，合称为五支。此如桩木等材因堆放于炉火旁，薪炭加之即燃烧发热。此处称智者长老为「潘迪达·乌达伊长老」，非指「黑暗乌达伊长老」。
§89
89. Pariyāyati attano phalaṃ vattetīti pariyāyo, kāraṇaṃ. Vedanāsannissito ca kāyikacetasikabhāvo kāraṇaṃ. Tenāha – ‘‘kāyikacetasikavasena dve veditabbā’’ti. Tattha pasādakāyasannissitā kāyikā, cetosannissitā cetasikā. Sukhādivasena tissoti ettha sukhanadukkhanupekkhanāni sukhādivedanāya kāraṇaṃ. Tāni hi pavattinimittāni katvā tattha sukhādisaddappavatti, iminā nayena sesesupi yathārahaṃ kāraṇaṃ niddhāretvā vattabbaṃ. Upavicāravasenāti ārammaṇaṃ upecca savisesapavattivasena. Yasmiñhi ārammaṇe somanassavedanā pavattati, ārammaṇatāya taṃ upagantvā itaravedanāhi visiṭṭhatāya savisesaṃ tattha pavatti. Tenāha ‘‘somanassaṭṭhāniyaṃ rūpaṃ upavicaratī’’ti. Esa nayo sesavedanāsu gehassitānīti gehanissitāni.
「周转自身果报」称作周转，意即因缘。因由是依止苦乐感受而生身心状态。故云：「二者应观，身心所依。」其中，安心感受依赖身，心识感受依赖心。以诸苦乐感受的分别为由，称为三种苦乐感受。因缘生起的现象属于意识的缘起状态。由此能够依序分别说明其中缘由，于其后续所生诸因缘现象，依此因缘生起，维持其秩序。所谓「细察缘起」，是指依次递进因缘而明了分别是起因、支因等类别。举例而言，愉悦感受于起点因处生起，继而缘起其他感受事件。故云：「愉悦聚处，借缘执住。」此即说明僻义的缘起概念，即身处依托诸感受生起的现象状态。
§90
90.Pariyāyenāti ‘‘idamettha dukkhasminti vadāmī’’ti vuttaṭṭhānaṃ sandhāya vadati. Taṃ dassentoti kāmañcettha sutte – ‘‘dvepānanda, vedanā vuttā’’ti dve ādiṃ katvā vedanā dassitā, ekāpi pana dassitā evāti dassento. Upatthambhetunti ekāpi vedanā vuttā mayā pariyāyena, evaṃ sati dvepi vattabbāti evaṃ tassa vādaṃ upatthambhetuṃ. Kathaṃ pana ekā vedanā vuttāti? Yaṃ kiñci vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, idamettha dukkhasminti vadāmīti. Yaṃ panettha vattabbaṃ, taṃ itivuttakavaṇṇanāyaṃ (itivu. aṭṭha. 52 ādayo) paramatthadīpaniyaṃ vuttanayena veditabbaṃ.
「周转者」即说：「此处谓苦。」此语住地为谈义所在。由于此处为显现之处，故举诸经中语例：「有二受之说。」先分二受为起点以示感受，虽只有一受亦被包含，语与义相承。进一步，共存二受亦应为说，于是议论支撑此说法。问：「如何仅一受能成说？」即为何某些受感虽愉悦、苦楚或中性，仍归于所谓苦？此即属于经文节选处的最高义理说明，应循此描述详察其含义。
Kathaṃ panettha rūpāvacaracatutthe arūpesu saññāvedayitanirodhe sukhaṃ uddhatanti āha ‘‘ettha cā’’tiādi. Santaṭṭhenāti paṭipakkhadhammānaṃ vūpasantabhāvena. Paṇītaṭṭhenāti bhāvanāvisesavisiṭṭhena atappakabhāveneva seṭṭhabhāvena ca, paccayavisesena padhānabhāvaṃ nītantipi paṇītaṃ. Vedayitasukhaṃ nāma vedanābhūtaṃ sukhanti katvā. Avedayitasukhaṃ nāma yāvatā niddukkhatā, tāvatā sukhanti vuccatīti.Atha vā nirodho suṭṭhu khādati khanati kāyikacetasikābādhanti vattabbataṃ arahati sattāhampi tattha dukkhassa nirujjhanato. Tenāha ‘‘niddukkhabhāvasaṅkhātena sukhaṭṭhenā’’ti.
为何在诸非色界的识别中所说的快乐生起？经文云：「此处亦然。」此言「安定处」即对立法产生调伏状态；「成熟处」指的是修习之特色优胜、专注焚除烦恼的境界，兼具紧迫热诚及依因指导之所在，从而成就成熟的生活状态。受识之乐即非受感所生之乐，谓未被苦恼所扰动的快乐。未觉受乐指的是苦尚未断除、且未达完全离苦之乐状态。或云，止已善尽，内心的身心痛苦已被消解，乃至七日尚可称为阿拉汉，于苦止息期间。故有云：「以灭苦之所成之乐。」
§91
91.Yasmiṃ yasmiṃ bhave, cittuppāde, avatthāya vā niddukkhabhāvo, dukkhassa paṭipakkhatā anupalabbhanena dukkhavivittaṃ, taṃ sukhasmiṃyeva paññapeti. Sesaṃ suviññeyyameva.
第九十一品。因心所现生起或消退而生苦之反面不存在的心境，如此以不能觉察苦之对立而生离苦之心境，即称为于此乐境中现前。余法亦当如是善知。
Bahuvedanīyasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā. · 《多种受经注释》的隐义阐明已竟。
10. Apaṇṇakasuttavaṇṇanā十、《无误经注释》
§93
93.Nānāvidhāti nānāvidhadiṭṭhikā samaṇabrāhmaṇāti pabbajjāmattena samaṇā, jātimattena brāhmaṇā ca. Dassananti diṭṭhi. Gahitanti abhinivissa gahitaṃ. Iti te attano dassanaṃ gahetukāmā pucchanti. Vinā dassanena loko na niyyātīti vimokkhabhāvanāya ekena dassanena vinā loko saṃsāradukkhato na nigacchati. Ekadiṭṭhiyampi patiṭṭhātuṃ nāsakkhiṃsu saddhākārābhāvato. Tathā hi te imāya desanāya saraṇesu patiṭṭhahiṃsu. Yasmā aviparīte saddheyyavatthusmiṃ uppannasaddhā ‘‘ākāravatī’’ti adhippetā, tasmā yo loke aviparītadhammadesanā, ayamevesāti pavattā maggasādhanagatāya saddhāya kāraṇabhāvato tannissayā saddhā, sā ākāravatīti vuttā. Avatthusmiñhi saddhā ayuttakāraṇatāya na ākāravatī. Ākāravatīti ettha vatī-saddo na kevalaṃ atthitāmattadīpako, atha kho atisayatthadīpako pāsaṃsatthadīpako vā daṭṭhabbo. Tena ākāravatīti saddheyyavatthuvasena atisayakāraṇavatīti vā pāsaṃsakāraṇavatīti vā ayamettha attho. Apaṇṇakoti ettha yathā kañci atthaṃ sādhetuṃ āraddhassa payogo viraddho, tattha akārako viya hoti punapi ārabhitabbatāya. Aviraddho pana atthassa sādhanato apaṇṇako, evaṃ ayampi dhammo abhibhavitvā pavattanato ekaṃsato ‘‘apaṇṇako’’ti vutto. Tenāha ‘‘aviraddho advejjhagāmī ekaṃsagāhiko’’ti.
第九十三品。诸异见乃谓各异见解：沙门谓出家本身，婆罗门谓出生身份。见解谓见。执著谓迷恋所执。如此，这些欲执自身之见的人即向他人问询其自我见解。如不具此见，则世人不易出离，此乃出离之因。唯有一见，无此见者，因信仰之不足，不能立根。然则他们于此教法安立于皈依中，因其信恒具正法，称为具皈依者。此信非无缘由者，非信之实体，故称皈依。这里“皈依”一词，不仅指明义引导者，且可视为最上义导者或持戒导者。故皈依可作为有缘的最高依止或断除羁绊的依止。所谓未成者，如人努力达成某义失败，若再鼓起努力，则又如未成之状。若不退损于成义，则称为不退转。此理亦可适用于佛法，自一处发起的佛法现前而复称未成，故名为不退转，克服敌对而通达的一面。由此谓其为"不退转、无恨、一次入的"。
§94
94.Tabbipaccanīkabhūtāti tassā micchādiṭṭhiyā paccanīkabhūtā.
第九十四品。所言逆缘者，即是由其错误见解而具逆缘之义。
§95
95.Nesanti kusalānaṃ dhammānaṃ. Akusalato nikkhantabhāveti asaṃkiliṭṭhabhāve. Ānisaṃsoti suddhavipākatā. Visuddhipakkhoti visuddhibhāvo pariyodātatā. Abhūtadhammassa diṭṭhibhāvassa saññāpanā ācikkhanā abhūtadhammasaññāpanā. Sāvajjesu paramavajje micchādassane paggahaṇanti kuto susīlyassa paggahoti āha – ‘‘micchādassanaṃ gaṇhantasseva susīlyaṃ pahīnaṃ hotī’’ti. Micchādiṭṭhiādayoti ettha micchāsaṅkappo paralokābhāvacintā, micchāvācā paralokābhāvavādabhūto musāvādo, ariyānaṃ paccanīkatādayo. Aparāparaṃ uppajjanavasenāti punappunaṃ citte uppajjanavasena. Pāpakā akusalā dhammāti paccavekkhaṇasaññāpanādikāle uppajjanakā tathāpavattā akusalakhandhā.
第九十五品。不具忧患者谓善法，具忧患者谓不善法，有杂污之相。缘象称为清净之果报，净法相即清净状态。非实法之见相称为见断，是为断法之观照。恶人恶见即断见乃至恶学历之总称。有关邪见的论述说，若有人持邪见，则身口恶行皆生，故以恶见为邪见根本；而善行根源在乎善见。称邪见等时，专指邪恶念头、对彼世无主宰及死人之错误见解、谬妄言论及此类堕落致使不佛法之等。彼等轮回及痛苦不断生起于彼世，故生起堕落及不善心。谓之复燃者，是谓频频生起。此义即称恶行、不善之业。
Kaliggahoti anatthapariggaho. So pana yasmā diṭṭheva dhamme abhisamparāyañca parājayo hotīti āha ‘‘parājayaggāho’’ti. Dussamattoti ettha du-saddo ‘‘samādinno’’ti etthāpi ānetvā yojetabboti āha ‘‘dupparāmaṭṭho’’ti. Yathā dupparāmaṭṭho hoti, evaṃ samādinno dussamatto dusamādinno vutto. Sakavādameva pharitvāti attano natthikavādameva ‘‘idameva saccaṃ moghamañña’’nti (ma. ni. 2.187; 3.27-28) avadhārento aññassa okāsaadānavasena pharitvā. Tenāha ‘‘adhimuccitvā’’ti. ‘‘Sambuddho’’tiādi adhimuccanākāradassanaṃ. Riñcatīti viveceti apaneti. Tenāha ‘‘vajjetī’’ti.
愚劣者谓无益之聚摄。言于所见正法中谬误及侵犯，名为“败败取”，谓败坏之聚摄也。恶名为“破坏之家”，以含恶意不净之意。譬如堕落极恶，称为败坏；同样“破坏之家”亦称极恶。彼等仅传不义之说，常执此说，视作真理，藉以害他。此谓“盗取放逸之恶”。又谓“断绝之意”，即断绝相关之意。谓“弃舍”即弃离之意。
§96
96.Kaṭaggahoti kataṃ sabbaso siddhimeva katvā gahaṇaṃ. So pana jayalābho hotīti vuttaṃ ‘‘jayaggāho’’ti. Suggahitoti suṭṭhukaraṇavasena gahito. Suparāmaṭṭhoti suṭṭhu parāparaṃ āsevanavasena āmaṭṭho . Ubhayenapi tassa kammassa katūpacitabhāvaṃ dasseti, sotthibhāvāvahattañca saggupapattisaṃvattanato pāpasabhāvapahānato ca.
尽受者谓完全完成之造作及受摄。谓此取获为胜利之获，名为“获胜者”。善摄谓善行之取得。善顺畅者谓善顺真行程。两者之行为之功德与不善之离离皆彰显，一面显示安乐，一面离恶。
§97
97.Sahatthā karontassāti (dī. ni. ṭī. 1.166; saṃ. ni. ṭī. 2.3.211) sahattheneva karontassa. Nissaggiyathāvarādayopi idha sahatthakaraṇeneva saṅgahitā. Pacanaṃ dahanaṃ vibādhananti āha ‘‘daṇḍena pīḷentassā’’ti. Sokaṃ sayaṃ karontassāti parassa sokakāraṇaṃ sayaṃ karontassa, sokaṃ vā uppādentassa. Parehi attano vacanakarehi. Sayampi phandatoti parassa vibādhanapayogena sayampi phandato. Atipātayatoti padaṃ suddhakattuatthe hetukattuatthe ca vattatīti āha ‘‘hanantassapi hanāpentassāpī’’ti.
所谓“同一时间做”，即同时进行之意（详见《律藏释义》1.166；《俱舍释义》2.3.211），即所谓确实是同时进行。连不随身使用或暂时持有的事物，也都是在此处以“同时作用”而收摄。火炉是指燃烧之物，火焰是燃烧，烟尘称为“以杖打击者”。所谓“亲自悲伤”者，是指为他人之忧愁而自生悲伤，或为悲伤之缘起而自生悲伤。是以以他人之言语动作表现自己。所谓“连累自己”是说因损害他人而使自己也受到牵连。所谓“过度杀害”是指为了净化脚步和令道理确立之由，故说“杀人者也应被杀”。
Gharassa bhitti anto bahi ca sandhitā hutvā ṭhitā gharasandhi. Kiñcipi asesetvā niravasesameva lopoti nillopo. Ekāgāre niyutto vilopo ekāgāriko. Parito sabbaso panthe hananaṃ paripantho. Pāpaṃ na karīyati pubbe asato uppādetuṃ asakkuṇeyyattā, tasmā natthi pāpaṃ. Yadi evaṃ kathaṃ sattā pāpaṃ paṭipajjantīti āha – ‘‘sattā pana karomāti evaṃsaññino hontī’’ti. Evaṃ kirassa hoti ‘‘imesañhi sattānaṃ hiṃsādikiriyā na attānaṃ phusati tassa niccatāya nibbikārattā, sarīraṃ pana acetanaṃ kaṭṭhakaliṅgarūpamaṃ, tasmiṃ vikopitepi na kiñci pāpa’’nti. Khuranemināti nisitakhuramayaneminā. Gaṅgāya dakkhiṇadisā appatirūpadeso, uttaradisā patirūpadesoti adhippāyena ‘‘dakkhiṇañce’’tiādi vuttanti ‘‘dakkhiṇatīre manussā kakkhaḷā’’tiādimāha.
房屋的墙壁、内墙以及外墙互相连接，从而成一体，称为“房屋交界”。即使部分缺损也会整体脱落，缺损之处称为断墙。拘住一间房而破坏的，称为独居者。彻底破坏走道者，称为破坏走道者。恶业不会因先前无实质而产生，故无恶业。若如此，何以众生会造恶业？对此说：“众生确实会造恶，具有如此认知。”如此者乃谓：“众生之伤害行为无法及及其自性。由于肉体无意识，如同树木木屑，因此即使遭破坏也无恶也。”“Khuranemina”是指内置钉状利器的刺剑。“于恒河南方一带有异常之地，北方有阻碍之地”，由主管者命名为“南地”等，亦云“南方人性格刚强”等。
Mahāyāganti mahāvijitayaññasadisaṃ mahāyāgaṃ. Sīlasaṃyamenāti kāyikavācasikasaṃvarena. Saccavacanenāti saccavācāya. Tassa visuṃ vacanaṃ loke garutarapuññasammatabhāvato. Yathā hi pāpadhammesu musāvādo garu, evaṃ puññadhammesu saccavācā. Tenāha bhagavā – ‘‘ekaṃ dhammamatītassā’’tiādi (dha. pa. 176). Vuttanayenevāti kaṇhapakkhe vuttanayena. Tattha hi – ‘‘natthi pāpaṃ, natthi pāpassa āgamo’’ti āgataṃ, idha ‘‘atthi puññaṃ, atthi puññassa āgamo’’ti āgataṃ, ayameva viseso. Sesaṃ vuttasadisamevāti ‘‘tesametaṃ pāṭikaṅkha’’nti evamādiṃ sandhāya vadati, taṃ heṭṭhā purimavārasadisaṃ.
“大牺牲”指“大胜利及他相似的巨大牺牲”。“戒律约束”是指身语的不放逸约制。“真实言辞”是指正语。此真实言语因其在世间具有尊重且功德殊胜之特质。譬如于恶行中谎言为恶，真实言语于功德中亦同样殊胜。因此世尊语：“唯一不违法之义。”（《法句经》176偈）“以此方式说”者，意谓在黑夜说道。此中有曰“无恶，恶无由来”，也有曰“有功德，功德由来”，此为殊胜。余言与前述相似，亦有云“这名为不期望”的说法，以下段为前例。
§100
100.Ubhayenāti hetupaccayapaṭisedhavacanena. Saṃkilesapaccayanti saṃsāre paribbhamanena kilinnassa malinabhāvassa kāraṇaṃ. Vuttavipariyāyena visuddhipaccayanti saddattho veditabbo. Balantiādīsu sattānaṃ saṃkilesāvahaṃ vodānāvahañca ussāhasaṅkhātaṃ balaṃ vā, sūravīrabhāvasaṅkhātaṃ vīriyaṃ vā, purisena kattabbo purisathāmo vā, so eva paraṃ paraṃ ṭhānaṃ akkamanappattiyā purisaparakkamo vā natthi na upalabbhati.
“双方”是因缘对立之言。所谓“混杂因”，指轮回中浑浊烦恼之因。反说：“纯净因”，是应从文字义揭示。所谓“力量”等，是指众生由混浊所起的烦恼、贪瞋等所成之力和勇气，以及应以人为本、以人坚定之力量，即所谓逐步前行、不断前进的勇猛力，且无俗人所能企及之所谓超凡力量。
Satvayogato, rūpādīsu sattavisattatāya ca sattā. Pāṇanato assāsapassāsavasena pavattiyā pāṇā. Te pana so ekindriyādivasena vibhajitvā vadatīti āha ‘‘ekindriyo’’tiādi. Aṇḍakosādīsu bhavanato bhūtāti vuccantīti āha ‘‘aṇḍakosa…pe… vadantī’’ti. Jīvanato pāṇaṃ dhārento viya vaḍḍhanato jīvāti evaṃ sattapāṇabhūtajīvesu saddattho veditabbo. Natthi etesaṃ saṃkilesavisuddhīsu vasoti avasā. Natthi nesaṃ balaṃ vīriyañcāti abalā avīriyā. Niyatatāti acchejjasuttāvutābhejjamaṇi viya niyatapavattanatāya gatijātibandhapajahavasena niyāmo. Tattha tattha gamananti channaṃ abhijātīnaṃ tāsu tāsu gatīsu upagamanaṃ samavāyena samāgamo. Sabhāvoyevāti yathā kaṇṭakassa tikkhatā, kabiṭṭhaphalānaṃ parimaṇḍalatā, migapakkhīnaṃ vicittākāratā, evaṃ sabbassapi lokassa hetupaccayena vinā tathā tathā pariṇāmo, ayaṃ sabhāvoyeva akittimoyeva. Tenāha ‘‘yena hī’’tiādi.
因受合于色等五十一处而生存之众生。手透过呼吸生灭而运作。众生则分为单一根等多种类，故说“单一根”等。蛋壳等因自然且终结，即谓“蛋壳……如是说”。生存之气如同持气、养气而生长，故于此类有生命的众生中应知意。无此混浊纯净状态即无停留。无其力量及勇气谓无力无勇。所谓常定，是指如钢珠不停旋转、无因无果依止的律动。回转往复则是混合种族逐次往返的伴随而聚集。所谓聚会，即如荆棘之尖锐，椰子果子之错综密布，飞禽之彩色多样者，众生均依因缘随所处境无常变化，此即本性与无记性。世尊云：“因……如是。”
Sakuṇe hanatīti sākuṇiko, tathā sūkariko. Luddoti aññopi yo koci māgaviko nesādo. Pāpakammapasutatāya kaṇhābhijāti nāma. Bhikkhūti sākiyā bhikkhū, macchamaṃsakhādanato nīlābhijātīti vadanti. Ñāyaladdhepi paccaye bhuñjamānā ājīvakasamayassa vilomagāhitāya ‘‘paccayesu kaṇṭake pakkhipitvā khādantī’’ti vadanti. Eke pabbajitā, ye savisesaṃ attakilamathānuyogamanuyuttā. Tathā hi te kaṇṭake vattentā viya hontīti kaṇṭakavuttikāti vuttā. Ṭhatvā bhuñjanadānapaṭikkhepādivatasamāyogena paṇḍaratarā. Acelakasāvakāti ājīvakasāvake vadati. Te kira ājīvakaladdhiyā visuddhacittatāya nigaṇṭhehipi paṇḍaratarā. Nandādayo hi tathārūpāya paṭipattiyā pattabbā, tasmā nandādayo nigaṇṭhehi ājīvakasāvakehi ca paṇḍaratarāti vuttā ‘‘sukkābhijātī’’ti.
“杀鸟”谓杀家禽，“杀猪”谓杀猪。所谓“虚妄”，指某些魔鬼派别。因恶业轮回而生的黑暗血脉。所谓“比库”，是指萨咖族比库，因食鱼肉而成青色血脉之意。经书上亦有言道：“于因缘如钉刺而反行违规时，即是被因缘所刺而损害。”有些出家人专注自我痛苦之业。因故如同受荆棘扎刺一般，称为“得荆棘之果”。所谓“无根随从”，即说是雅利安教信徒之弟子。因其因戒律清净而于外道中被视为更明智。难陀一类人因此行为而应当修习，故曰“难陀等较智”，意谓“洁净血统”。
Ayametesaṃ laddhīti sākuṇikādibhāvūpagamanena kaṇhābhijātiādīsu dukkhaṃ sukhañca paṭisaṃvedentā anukkamena mahākappānaṃ cullāsītisahassāni khepetvā ājīvakabhāvūpagamanena paramasukkābhijātiyaṃ ṭhatvā saṃsārato sujjhantīti ayaṃ tesaṃ niyati ājīvakānaṃ laddhi.
此处所谓“成就”，是因如鸦鸟类等诸生命的出没，而在黑暗烦恼等诸处经历苦与乐的感受，借由此感受历经大劫三十八万余千，舍弃为生之身，转而经历阿阇世之果，安住于真正乐境而得安稳，如此出离轮回。此即这一类众生的宿命，称为阿阇世果报之成就。
‘‘Natthi dinna’’nti vadanto natthiko dānassa phalaṃ paṭikkhipatīti āha – ‘‘natthikadiṭṭhi vipākaṃ paṭibāhatī’’ti. Tathā ceva heṭṭhā saṃvaṇṇitaṃ ‘‘natthikadiṭṭhi hi natthitamāhā’’ti. Ahetukadiṭṭhi ubhayanti kammaṃ vipākañca ubhayaṃ. So hi ‘‘ahetū apaccayā sattā saṃkilissanti visujjhantī’’ti vadanto kammassa viya vipākassapi saṃkilesavisuddhīnaṃ paccayattābhāvavacanato tadubhayaṃ paṭibāhati nāma. Vipāko paṭibāhito hoti asati kamme vipākābhāvato. Kammaṃ paṭibāhitaṃ hoti asati vipāke kammassa niratthakabhāvāpattito. Atthatoti sarūpena. Ubhayapaṭibāhakāti visuṃ visuṃ taṃtaṃdiṭṭhitā vuttāpi sabbe te natthikādayo natthikadiṭṭhiādivasena paccekaṃ tividhadiṭṭhikā eva ubhayapaṭibāhakattā. ‘‘Ubhayapaṭibāhakā’’ti hi hetuvacanaṃ. Ahetukavādā cātiādi paṭiññāvacanaṃ. Yo hi vipākapaṭibāhanena natthikadiṭṭhiko, so atthato kammapaṭibāhanena akiriyadiṭṭhiko, ubhayapaṭibāhanena ahetukadiṭṭhiko ca hoti. Sesadvayepi eseva nayo.
谓“无所者无果”，言不应承认无所得的果报，故曰“无所得见障碍果报显现”。经中亦有言“无所得见即无之说”。无因见则否定因果，双方否定业与果。曰“无因则条件，众生称染污，净除二者并无故，此二者皆被否定”，因而果亦不能断除，则缘于业果不彰故果被否认。业果被否认，是因果无用，如同无果业般无意义。此义适用于正理。言二者同否定，即分别仅见此道理者虽言二者皆无，实则为无因见等三种见解中二者并存者。所谓二者并否，是因指言业缘果，无因说等皆为否认之辞。若因果被承认而无所得见者，实为无行为见；两者皆承认则为无因见。此理亦包含二见间相互关系。
Sajjhāyantīti taṃ diṭṭhidīpakaṃ ganthaṃ uggahetvā paṭhanti. Vīmaṃsantīti tassa atthaṃ vicārenti. Tesantiādi vīmaṃsanākāradassanaṃ. Tasmiṃ ārammaṇeti yathāparikappitakammaphalābhāvadīpake ‘‘natthi dinna’’ntiādinayappavattāya laddhiyā ārammaṇe. Micchāsati santiṭṭhatīti ‘‘natthi dinna’’ntiādivasena anussavūpaladdhe atthe tadākāraparivitakkanehi saviggahe viya sarūpato cittassa paccupaṭṭhite cirakālaparicayena ‘‘evameta’’nti nijjhānakkhamabhāvūpagamanena nijjhānakkhantiyā tathā gahite punappunaṃ tatheva āsevantassa bahulīkarontassa micchāvitakkena samādiyamānā micchāvāyāmupatthambhitā ataṃsabhāvaṃ ‘‘taṃsabhāva’’nti gaṇhantī micchāsatīti laddhanāmā taṃladdhisahagatā taṇhā santiṭṭhati . Cittaṃ ekaggaṃ hotīti yathāvuttavitakkādipaccayalābhena tasmiṃ ārammaṇe avaṭṭhitatāya anekaggaṃ pahāya ekaggaṃ appitaṃ viya hoti. Micchāsamādhipi hi paccayavisesehi laddhabhāvanābalehi kadāci samādhānapatirūpakiccakaro hotiyeva vālavijjhanādīsu viyāti daṭṭhabbaṃ. Javanāni javantīti anekakkhattuṃ tenākārena pubbabhāgiyesu javanavāresu pavattesu sabbapacchime javanavāre satta javanāni javanti. Paṭhamajavane pana satekicchā honti, tathā dutiyādīsūti dhammasabhāvadassanametaṃ, na pana tasmiṃ khaṇe tesaṃ satekicchabhāvāpādanaṃ kenaci sakkā kātuṃ.
所谓“诵读”，即持起教义彰显之书卷细读。所谓“思维”，即对义理深入考虑。“思维”等为思考种类。在此依途中业果不显之论述的起点“无所得”等说中，观照由误念缠绕而形成之假见。心灵专一，因连贯思虑等因得以生起，对所依正法产生深刻明了，因熟习而得恒久之认识。所谓“速起”，乃因前次多次集聚的联结再起，是后续连锁之动力。初速起时虽多，但若依达见，则此中诸多多次起已不可在某一刻重新生起。
Tatthāti tesu tīsu micchādassanesu. Koci ekaṃ dassanaṃ okkamatīti yassa ekasmiṃyeva abhiniveso āsevanā ca pavattā, so ekaṃyeva dassanaṃ okkamati. Yassa pana dvīsu, tīsupi vā abhinivesanā pavattā, so dve tīṇi okkamati. Etena yā pubbe ubhayapaṭibāhanatāmukhena vuttā atthasiddhā sabbadiṭṭhikatā, sā pubbabhāgiyā. Yā pana micchattaniyāmokkanti bhūtā, sā yathāsakaṃ paccayasamudāgamasiddhito bhinnārammaṇānaṃ viya visesādhigamānaṃ aññamaññaṃ ekajjhaṃ anuppattiyā asaṃkiṇṇā evāti dasseti. Ekasmiṃ okkantepītiādinā tissannampi diṭṭhīnaṃ samānabalataṃ samānaphalatañca dasseti, tasmā tissopi cetā ekassa uppannā aññamaññaṃ abbokiṇṇā eva, ekāya vipāke dinne itarā anubalappadāyikā honti. Vaṭṭakhāṇu nāmāti idaṃ vacanaṃ neyyatthaṃ, na nītatthanti taṃ vivaritvā dassetuṃ kiṃ panesātiādi vuttaṃ, akusalaṃ nāmetaṃ abalaṃ dubbalaṃ, na kusalaṃ viya mahābalanti āha – ‘‘ekasmiṃyeva attabhāve niyato’’ti. Aññathā sammattaniyāmo viya micchattaniyāmopi accantiko siyā. Yadi evaṃ vaṭṭakhāṇukajotanā kathanti āha ‘‘āsevanavasena panā’’tiādi, tasmā yathā ‘‘sakiṃ nimuggo nimuggova hotī’’ti (a. ni. 7.15) vuttaṃ, evaṃ vaṭṭakhāṇukajotanā. Yādise hi paccaye paṭicca ayaṃ taṃtaṃdassanaṃ okkanto puna kadāci tappaṭipakkhe paccaye paṭicca tato sīsukkhipanamassa na hotīti na vattabbaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘yebhuyyenā’’ti.
“其处”乃指三种错误见中某一。若仅到一处执着，谓于一处有专断的执着与跟随，则唯执该见。若于两处或三处生执着，则依次执两处或三处。由此观前述二种否认之理均具充分证显，为先听者基础。所谓对三种坏见的规范乃各自基于各自的因缘感受差别，如同差异原因产生差异现象。言一执者显示三见力量、成效相当，故三见意志殊异，彼此排斥。所谓“轮穴不可说”指此义非滥义，亦非空义，谓恶见虽强但不可绝对施教控制。若按照此说而对废恶见者谓以执著之因，则如《初入灭门如入水底》所示，不能始终成立。是故说“以缘故”，乃断恶见之根时机有别，故不应断言恶见固着必断一切。此言以《增支部》第七十七经为证。
Tasmāti yasmā evaṃ saṃsārakhāṇubhāvassapi paccayo akalyāṇajano, tasmā. Bhūtikāmoti diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthānaṃ vasena attano guṇehi vaḍḍhikāmo. Yaṃ panettha keci vadanti ‘‘yathā cirakālabhāvanāya paripākūpagamaladdhabalattā upanissayakusalā akusale sabbaso samucchindanti, evaṃ akusaladhammā tatopi cirakālabhāvanāsambhavato laddhabalā hutvā kadāci kusaladhammepi samucchindanti. Evañca katvā daḷhamicchābhinivesassa micchādiṭṭhikassa vaṭṭakhāṇukabhāvajotanāpi samatthitā hotī’’ti yathā taṃ ‘‘vassabhaññānaṃ diṭṭhī’’ti, taṃ na, micchattaniyatadhammānaṃ cirakālabhāvanāmattena na paṭipakkhassa pajahanasamatthatā, atha kho dhammatāsiddhena paccayavisesāhitasāmatthiyena attano pahāyakasabhāvena pahāyakabhāvo bhāvanākusalānaṃyeva vutto, akusalānaṃyeva ca pahātabbabhāvo ‘‘dassanena pahātabbā’’tiādinā nayena, akusalānaṃyeva dubbalabhāvo ‘‘abalānaṃ balīyantī’’tiādinā (su. ni. 776; mahāni. 5) (yuttināpi nāmato vā adhigamaniyo āloko ālokabhāvato bāhirāraṇekā viya na cettha paṭiññatte bhāvesatā sotuno āsaṃkitabbā visesavassa sādhetabbato sāmaññassa ca sotubhāvena adhippetattā veda-saddassa lopo dīpe sabhāve sādhane yathā taṃ saddayabhāvassa nāpi visuddhakaanumānādivirodhasambhāvato. Na hi sakkā antarālokassa bāhirālokassa viya rūpakāyaṃ upādāya rūpatā cakkhuviññeyyattādike patiṭṭhāpetuṃ sakkāti vuttaṃ, nanupi antarāloko aviggahattā vedanā viyāti saddheva ñāṇālokassa avijjandhakārā viya vidhamaniyabhāve sabbesampi kusaladhammānaṃ kenacipi akusaladhammena samucchindaniyatā siddhāva hoti). Vaṭṭakhāṇukacodanāya yaṃ vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā vuttamevāti tiṭṭhatesā bālajanavikatthanā.
因此，因轮回与不善根本存在恶缘故。所谓贪生者，是贪恋外境依止，嗜好外境积累自性增长。有人说：“因长养恶见，对善恶皆断灭”，也有人说因恶见无长养故不能断尽。故对这种长时邪见之断除，非单凭对立弃取之法能成就，理法相应，彼此助成，成了自身度脱恶见的顺缘。故此，恶见之断除乃由度众断位之善缘引发，述及如师说“以见为光”，非单断知恶见。此从教理、修证角度考察，不可以外境光明和内心光明混淆论证。古德云：不能以外体光明维持内心识识解，非者见障破灭，是故重申轮穴谬论。
§103
103.Jhānacittamayāti rūpāvacarajjhānacittena nibbattā. Tathā hi tesaṃ visesena jhānamanasā nibbattattā ‘‘manomayā’’ti vuttā, avisesena pana abhisaṅkhāramanasā sabbepi sattā manomayā eva. Saññāmayāti etthāpi eseva nayo. Tenāha ‘‘arūpajjhānasaññāyā’’ti. Ayanti rūpitābhāvapaṭipajjanakapuggalo. Appaṭiladdhajjhānoti anadhigatarūpajjhāno. Tassapīti takkinopi. Rūpajjhāne kaṅkhā natthi anussavavasena laddhavinicchayattā.
所谓“禅心所现”，是指色根界中禅定心所显现。由此禅心特别因所缘色境而称“心为色成”者。未专修禅定者，一切众生心皆为“心所显”。识所摄受之境。所缘特定色境之禅心，谓色禅心。色禅定修得不疑，以口传止，故色禅定无疑。
§104
104.Sārāgāyāti sarāgabhāvāya. Santiketi samīpe, na thāmagatā diṭṭhinātidūrattā sarāgā, na sampayuttattā. Sā hi na thāmagatā vaṭṭapariyāpannesu dhammesu rajjatīti viññāyatīti āha – ‘‘rāgavasena vaṭṭe rajjanassā’’ti. Sabbepi saṃyojanā taṇhāvaseneva sambhavantīti āha – ‘‘taṇhāvasena saṃyojanatthāyā’’ti. Āruppe panassa kaṅkhā natthīti anussavavasena laddhanicchayaṃ sandhāya vuttaṃ. Kāmaṃ duggatidukkhānaṃ ekantasaṃvattanena natthikadiṭṭhiādīnaṃ apaṇṇakatā pākaṭā eva, nippariyāyena pana anavajjassa atthassa ekantasādhakaṃ apaṇṇakanti katvā codanā, sāvajjassapi atthassa sādhane ekaṃsikabhāvaṃ gahetvā parihāro. Tenāha ‘‘gahaṇavasenā’’tiādi. Tena ruḷhīvasena ‘‘natthi dinna’’ntiādīni apaṇṇakaṅgāni jātānīti dasseti.
104.「Sārāgā」者，为「有欲性」之义。其义示为「接近」之意，即在贴近、亲近中，不为远离执着之见所转，亦非迷乱缠绕。此处意指此性非远离执的离别，亦非与缠绕相合。故知所谓欲生之缠，非因离执见，而在于轮转所染污之因。是故说：『如同欲染之轮内生污』。又说，诸缠皆因渴爱如缠，故曰：『渴爱缠系者』。若无色无相者，则无忧虑之疑，故经由习学之说法，得其确证必然。欲者，为堕落与苦之根源，专向无常与无我等正见未果者的贪著显现，虽为必然，却非绝对。此为唤起正觉，无过正道之警示，属一种单边性之应舍择，乃修正之方法。由此故称之为「深入隐微之」等。以此比喻，如磨石般之磨灭，谓之「无所得」，即欲界中贪欲产生后尚未得利，而其恶此生已生，表明情志之缠缚已生。
§105
105.Heṭṭhātayo puggalāva hontīti attantapo parantapoti imasmiṃ catukke heṭṭhā tayo puggalā honti. Yathāvuttā pañcapi puggalā duppaṭipannāva, tato atthikavādādayo pañcapuggalā sammāpaṭipannatāya imasmiṃ catukke eko catutthapuggalova hoti. Etamatthaṃ dassetunti idha heṭṭhā vuttapuggalapañcakadvayaṃ imasmiṃ catukke eva saṅgahaṃ gacchatīti vibhāgena duppaṭipattisuppaṭipattiyo dassetuṃ bhagavā imaṃ desanaṃ ārabhīti. Yaṃ panettha atthato avibhattaṃ, taṃ suviññeyyameva.
105.所谓三下品众生，谓此四类中共有三种众生，此即心火如自焚自烧者。在先前已有五种众生堕落错误之见，后又分出正确之五种众生。在这四种分类中，合乎义理者，唯正确之第四众生为一。此意旨在说明，前三众生为堕入错误类别中，应分别了解为何其错误及如何修正之道，故世尊发起此说。此处下品众生与后续五种众生及其对立，均涵盖于此四分类之汇总，欲透析其错误与正法之修习。若此中有干扰不清之处，应当深入了解以明其义。
Apaṇṇakasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā. · 《无疑经》注释中的隐义阐明已完成。
Niṭṭhitā ca gahapativaggavaṇṇanā. · 居士品注释已完成。