5. Brāhmaṇavaggo · 5. 婆罗门品义注
5. Brāhmaṇavaggo五、婆罗门品
1. Brahmāyusuttavaṇṇanā一、梵寿经注释
§383
383.Evaṃme sutanti brahmāyusuttaṃ. Tattha mahatā bhikkhusaṅghena saddhinti mahatāti guṇamahattenapi mahatā, saṅkhyāmahattenapi. So hi bhikkhusaṅghe guṇehipi mahā ahosi appicchatādiguṇasamannāgatattā, saṅkhyāyapi mahā pañcasatasaṅkhyattā. Bhikkhūnaṃ saṅghena bhikkhusaṅghena, diṭṭhisīlasāmaññasaṅghātasaṅkhātena samaṇagaṇenāti attho. Saddhinti ekato. Pañcamattehi bhikkhusatehīti pañca mattā etesanti pañcamattāni. Mattāti pamāṇaṃ vuccati, tasmā yathā bhojane mattaññūti vutte bhojane mattaṃ jānāti pamāṇaṃ jānātīti attho hoti, evamidhāpi tesaṃ bhikkhusatānaṃ pañcamattā pañcapamāṇanti evamattho daṭṭhabbo. Bhikkhūnaṃ satāni bhikkhusatāni. Tehi pañcamattehi bhikkhusatehi.
如是我闻，诸天寿经如是说。其中谓由广大比库僧团而生信心，谓其大者非唯品德广大，亦有众数广大。此比库僧团品德方面亦广大，由于不含贪欲等不善品德，人数亦多达五百余。所谓比库僧团，是由比库之社群，因见解、戒律、出家群体所组成。信心自一处而言，由五个量度，称为五量，是此五量被称为五量。此量即标准，故如食量所言，食量知者即知标准。比库团体之五量即五标准，分量应如是理解。比库之百数即指比库数目，皆以此五量、五数量而言也。
Vīsavassasatikoti vīsādhikavassasatiko. Tiṇṇaṃ vedānanti iruvedayajuvedasāmavedānaṃ. Oṭṭhapahatakaraṇavasena pāraṃ gatoti pāragū. Saha nighaṇḍunā ca keṭubhena ca sanighaṇḍukeṭubhānaṃ, nighaṇḍūti nāmanighaṇṭurukkhādīnaṃ vevacanappakāsakaṃ satthaṃ. Keṭubhanti kiriyākappavikappo kavīnaṃ upakārāya satthaṃ. Saha akkharappabhedena sakkharappabhedānaṃ. Akkharappabhedoti sikkhā ca nirutti ca. Itihāsapañcamānanti āthabbaṇavedaṃ catutthaṃ katvā ‘‘itiha āsa itiha āsā’’ti īdisavacanappaṭisaṃyutto purāṇakathāsaṅkhāto itihāso pañcamo etesanti itihāsapañcamā, tesaṃ itihāsapañcamānaṃ. Padañca tadavasesañca byākaraṇaṃ adhīyati pavedeti cāti padako veyyākaraṇo. Lokāyataṃ vuccati vitaṇḍavādasatthaṃ. Mahāpurisalakkhaṇanti mahāpurisānaṃ buddhādīnaṃ lakkhaṇadīpakaṃ dvādasasahassaganthappamāṇaṃ satthaṃ, yattha soḷasasahassagāthāparimāṇāya buddhamantā nāma ahesuṃ, yesaṃ vasena ‘‘iminā lakkhaṇena samannāgatā buddhā nāma honti, iminā paccekabuddhā nāma honti, iminā dve aggasāvakā, asītimahāsāvakā, buddhamātā, buddhapitā, aggupaṭṭhāko, aggupaṭṭhāyikā, rājā cakkavattī’’ti ayaṃ viseso ñāyati. Anavayoti imesu lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anūno paripūrakārī, avayo na hotīti vuttaṃ hoti. Avayo nāma yo tāni atthato ca ganthato ca sandhāretuṃ na sakkoti. Assosi khotiādīsu yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ sāleyyakasutte (ma. ni. 1.439 ādayo) vuttameva.
二十岁一百年，即二十又一百岁之意。三种吠陀即梨俱吠陀、夜柔吠陀和萨摩吠陀。断舍制是断绝烦恼和过失之行为者，谓其到达彼岸即得解脱。连同词典与试篇、诗歌亦称为作业工具。因诗歌是诗人所用之手段，辅佐说法之用。连同音节法之分类称为音节分类。音节分类者即学术与释义。史诗第五则，即完成四则后称“如此即是，大概如此”含意之古代故事第五，称为史诗第五。其中旧语第五，与语义及语法相关，授学语法者。俗世论者即诽谤争论之义。大人印记者为诸大人如佛陀等印记之概要，十二万卷之说法，因其含有十六万颂讴而名佛陀颂，谓有此印记者即为佛，谓依此印记称为佛，或称为辟支佛，依此分类有头领弟子、大多数弟子、佛母、佛父、第一保护者、第一护持者、王及转轮王，此特征亦有所称。所谓无联系，即于此俗世论大人印记中，谓不完全符合或不具足部分者，谓不能真正根据意义或体系涵摄相关，且不合。此等言论诠释多见经论，如《沙利子经》注中所述即有此语。
§384
384.Ayaṃ tātāti ayaṃ mahallakatāya gantuṃ asakkonto māṇavaṃ āmantetvā evamāha. Apica esa brāhmaṇo cintesi ‘‘imasmiṃ loke ‘ahaṃ buddho ahaṃ buddho’ti uggatassa nāmaṃ gahetvā bahū janā vicaranti, tasmā na me anussavamatteneva upasaṅkamituṃ yuttaṃ. Ekaccañhi upasaṅkamantassa apakkamanampi garu hoti, anatthopi uppajjati. Yaṃnūnāhaṃ mama antevāsikaṃ pesetvā ‘buddho vā no vā’ti jānitvā upasaṅkameyya’’nti tasmā māṇavaṃ āmantetvā ‘‘ayaṃ tātā’’tiādimāha. Taṃ bhavantanti tassa bhavato. Tathā santaṃyevāti tathā satoyeva. Idañhi itthambhūtākhyānatthe upayogavacanaṃ. Yathākathaṃ panāhaṃ, bhoti ettha kathaṃ panāhaṃ, bho, taṃ bhavantaṃ gotamaṃ jānissāmi, yathā sakkā so ñātuṃ, tathā me ācikkhāti attho. Yathāti vā nipātamattamevetaṃ. Kathanti ayaṃ ākārapucchā, kenākārenāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ jānissāmīti attho.
此即父亲言论，谓年迈之人无法前往年少者处而召唤之，便如此告之。且此婆罗门曾思，世间许多人自称『我是佛陀』而游行，因故不便亲自造访；即使有人前来亦生厌恶且无益。若他愿意于自己晚年派遣仆役以辨真假，不论佛或非佛，方可前来。由是便召唤此年少者称『此乃父亲』等语。此说者即谓此人即是。谓其如是平静无躁者，即诚如实语。此为得以称为构成叙述之用语。‘如是’为独立副辞，‘言’谓即此为对话语气，表示以什么方式得知我将认识尊者果德玛之意。
Evaṃ vutte kira naṃ upajjhāyo – ‘‘kiṃ tvaṃ, tāta, pathaviyaṃ ṭhito pathaviṃ na passāmīti viya candimasūriyānaṃ obhāse ṭhito candimasūriye na passāmīti viya vadasī’’tiādīni vatvā jānanākāraṃ dassento āgatāni kho tātātiādimāha. Tattha mantesūti vedesu. Tathāgato kira uppajjissatīti paṭikacceva suddhāvāsā devā vedesu lakkhaṇāni pakkhipitvā ‘‘buddhamantā nāma ete’’ti brāhmaṇavesena vede vācenti ‘‘tadanusārena mahesakkhā sattā tathāgataṃ jānissantī’’ti. Tena pubbe vedesu mahāpurisalakkhaṇāni āgacchanti. Parinibbute pana tathāgate anukkamena antaradhāyanti, tena etarahi natthi. Mahāpurisassāti paṇidhisamādānañāṇakaruṇādiguṇamahato purisassa. Dveyeva gatiyoti dve eva niṭṭhā . Kāmañcāyaṃ gatisaddo – ‘‘pañca kho imā , sāriputta, gatiyo’’tiādīsu (ma. ni. 1.153) bhavabhede vattati, ‘‘gati migānaṃ pavana’’ntiādīsu (pari. 339) nivāsaṭṭhāne, ‘‘evaṃ adhimattagatimanto’’tiādīsu (ma. ni. 1.161) paññāya, ‘‘gatigata’’ntiādīsu visaṭabhāve, idha pana niṭṭhāyaṃ vattatīti veditabbo. Tattha kiñcāpi yehi samannāgato rājā hoti, na teheva buddho hoti, jātisāmaññato pana tāniyeva tānīti vuccanti. Tena vuttaṃ – ‘‘yehi samannāgatassā’’ti. Sace agāraṃ ajjhāvasatīti yadi agāre vasati, rājā hoti cakkavattī. Catūhi acchariyadhammehi saṅgahavatthūhi ca lokaṃ rañjanato rājā. Cakkaratanaṃ vatteti, catūhi sampatticakkehi vatteti, tehi ca paraṃ vatteti, parahitāya ca iriyāpathacakkānaṃ vatto etasmiṃ atthīti cakkavattī. Ettha ca rājāti sāmaññaṃ, cakkavattīti visesanaṃ. Dhammena caratīti dhammiko, ñāyena samena vattatīti attho. Dhammena rajjaṃ labhitvā rājā jātoti dhammarājā. Parahitadhammakaraṇena vā dhammiko, attahitadhammakaraṇena dhammarājā. Caturantāya issaroti cāturanto, catusamuddantāya catubbidhadīpabhūsitāya ca pathaviyā issaroti attho. Ajjhattaṃ kopādipaccatthike bahiddhā ca sabbarājāno vijesīti vijitāvī. Janapadatthāvariyappattoti janapade thāvarabhāvaṃ dhuvabhāvaṃ patto, na sakkā kenaci cāletuṃ, janapado vā tamhi thāvariyappatto anussukko sakammanirato acalo asampavedhīti janapadatthāvariyappatto. Seyyathidanti nipāto, tassa tāni katamānīti attho. Cakkaratanantiādīsu cakkañca taṃ ratijananatthena ratanañcāti cakkaratanaṃ. Eseva nayo sabbattha.
如此宣说时，师父曰：『汝父啊！譬如立于地者不见大地，立于月者不见月日光，月日光亦不可见。』如是种种比喻而现之，称为父亲等。这里‘言’为谕语。世尊谓将出现，故印度婆罗门以婆罗门文向天传示，称『此等即是佛陀颂』，谓其北方将有世尊知达如来。此前于婆罗门吠陀已有大人印记出现。世尊涅槃后，法随时消逝，故今不现。大人者乃指具大愿求、智慧、慈悲等德之人。谓只有两种归途，即两种终结。所谓归途言，即在“复有五种归途”中（如《中部》），于众生所归相不同而论以归依处，谓“归途如鸽、风”等譬。应知此处所谓终结之义。彼处有为具备某种条件方为王者，非即是佛。所谓“以彼者具足”，“彼者”指以此具足之处，虽为君王但通常不称佛。此故有言“以彼具足者”。若于住处安住，则为王与转轮王。转轮王以四殊胜法具足并以集聚安稳诸国土而称之。王字这里含普遍意义；转轮王更为殊胜。以法治理谓为法王，慧正等谓为王。以护持利他戒行为法王，以护持自他戒行为法王。四天王者，四海岛屿悉在其辖，故谓是。内心若有诸如嗔恚，则外界诸王亦不敌之。定国者谓于其地安定常守，恒住不易，可称定国。此处“语”意谓词语之意。转轮王与王字中转轮即代表转轮之珠，即为宝珠，具众王人民之乐用，故有此称呼。如此解释皆当知之。
Imesu pana ratanesu ayaṃ cakkavattirājā cakkaratanena ajitaṃ jināti, hatthiassaratanehi vijite yathāsukhaṃ anuvicarati, pariṇāyakaratanena vijitamanurakkhati, sesehi upabhogasukhamanubhavati. Paṭhamena cassa ussāhasattiyogo, hatthiassagahapatiratanehi pabhusattiyogo, pacchimena mantasattiyogo suparipuṇṇo hoti, itthimaṇiratanehi tividhasattiyogaphalaṃ. So itthimaṇiratanehi bhogasukhamanubhavati, sesehi issariyasukhaṃ. Visesato cassa purimāni tīṇi adosakusalamūlajanitakammānubhāvena sampajjanti, majjhimāni alobhakusalamūlajanitakammānubhāvena, pacchimamekaṃ amohakusalamūlajanitakammānubhāvenāti veditabbaṃ. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana bojjhaṅgasaṃyutte ratanasuttassa (saṃ. ni. 5.222-223) upadesato gahetabbo. Apica bālapaṇḍitasuttepi (ma. ni. 3.255) imesaṃ ratanānaṃ uppattikkamena saddhiṃ vaṇṇanā āgamissati.
在此诸宝中，此转轮王凭转轮宝觉胜战胜，乘象宝获胜，随意巡行，如意宝守护，所余他宝得以享乐。首为其努力聚合力量，乘象宝则为权力之聚合，后者为智慧之聚合，女性宝为三种力量相续之果。以女性宝而享世乐，余宝则享王者乐。特别是其前三种乃由三恶善根所生业感，应分别理解：中品为无贪善根业感，后品则为无痴善根业感。此言虽简略，详说已于觉支集一处经义中（《三藏释义》卷五）有所讲述。且于愚智经（《三藏释义》卷三）亦有诸宝来源一说，后当引述述之。
Parosahassanti atirekasahassaṃ. Sūrāti abhīrukajātikā. Vīraṅgarūpāti devaputtasadisakāyā, evaṃ tāva eke vaṇṇayanti, ayaṃ panettha sabhāvo – vīrāti uttamasūrā vuccanti. Vīrānaṃ aṅgaṃ vīraṅgaṃ, vīrakāraṇaṃ vīriyanti vuttaṃ hoti. Vīraṅgaṃ rūpaṃ etesanti vīraṅgarūpā, vīriyamayasarīrā viyāti vuttaṃ hoti. Parasenappamaddanāti sace paṭimukhaṃ tiṭṭheyya parasenā, taṃ maddituṃ samatthāti adhippāyo. Dhammenāti ‘‘pāṇo na hantabbo’’tiādinā pañcasīladhammena.
“一千余”即多于一千。苏罗者，为勇猛出生者。英勇体貌谓如天子之子，故遂如此称，有人撮述此义，此即本义。英勇者体即勇猛体，谓其形象充满英勇，谓较多勇力之形相。当曰“对他人施加强制”，即对敌立于前方，能以其权势制服之。道义谓“不应杀生”等五戒法则。
Arahaṃ hoti sammāsambuddho loke vivaṭṭacchadoti ettha rāgadosamohamānadiṭṭhiavijjāduccaritachadanehi sattahi paṭicchanne kilesandhakāraloke taṃ chadanaṃ vivaṭṭetvā samantato sañjātāloko hutvā ṭhitoti vivaṭṭacchado. Tattha paṭhamena padena pūjārahatā, dutiyena tassā hetu yasmā sammāsambuddhoti, tatiyena buddhattahetubhūtā vivaṭṭacchadatā vuttāti veditabbā. Atha vā vivaṭṭo ca vicchado cāti vivaṭṭacchado, vaṭṭarahito chadanarahito cāti vuttaṃ hoti. Tena arahaṃ vaṭṭābhāvena, sammāsambuddho chadanābhāvenāti evaṃ purimapadadvayasseva hetudvayaṃ vuttaṃ hoti. Dutiyavesārajjena cettha purimasiddhi, paṭhamena dutiyasiddhi, tatiyacatutthehi tatiyasiddhi hoti. Purimañca dhammacakkhuṃ, dutiyaṃ buddhacakkhuṃ, tatiyaṃ samantacakkhuṃ sādhetītipi veditabbaṃ. Tvaṃ mantānaṃ paṭiggahetāti imināssa sūrabhāvaṃ janeti.
阿拉汉者，以正自觉者而言，在世间有遮盖与去除之意。此处所谓遮盖，即从贪、怒、痴、慢见及愚痴等恶行恶业受到隐蔽或覆盖，众多的烦恼潜藏之世间称为遮盖。揭示此遮盖，成为遍一切处显现之光而恒久住立，即称为去除（解除）遮盖。第一义分为供养阿拉汉；第二义分为因阿拉汉故称之为正自觉者；第三义分为因具足佛陀身份而被称为去除遮盖。又或言遮盖即去除，去除即遮盖；或言以无遮覆故为去除遮盖。由此以阿拉汉为遮盖覆盖之因，以正自觉者为遮盖消除之因，此二因如前所述。以第二义为核心，此处第一重大成就为第一义，第二重大成就为第二义，第三及第四重大成就为第三义。第一为法眼，第二为佛眼，第三为遍照慧眼，依此理应了知。你受持此意便能产生此清净芬芳之德。
§385
385. Sopi tāya ācariyakathāya lakkhaṇesu vigatasammoho ekobhāsajāto viya buddhamante sampassamāno evaṃ, bhoti āha. Tassattho – yathā, bho, maṃ tvaṃ vadasi, evaṃ karissāmīti. Samannesīti gavesi, ekaṃ dveti vā gaṇayanto samānayi. Addasā khoti kathaṃ addasa? Buddhānañhi nisinnānaṃ vā nipannānaṃ vā koci lakkhaṇaṃ pariyesituṃ na sakkoti, ṭhitānaṃ pana caṅkamantānaṃ vā sakkoti. Tasmā lakkhaṇapariyesanatthaṃ āgataṃ disvā buddhā uṭṭhāyāsanā tiṭṭhanti vā caṅkamaṃ vā adhiṭṭhahanti. Iti lakkhaṇadassanānurūpe iriyāpathe vattamānassa addasa. Yebhuyyenāti pāyena, bahukāni addasa, appāni na addasāti attho. Tato yāni na addasa, tesaṃ dīpanatthaṃ vuttaṃ ṭhapetvā dveti. Kaṅkhatīti ‘‘aho vata passeyya’’nti patthanaṃ uppādeti. Vicikicchatīti tato tato tāni vicinanto kicchati na sakkoti daṭṭhuṃ. Nādhimuccatīti tāya vicikicchāya sanniṭṭhānaṃ na gacchati. Na sampasīdatīti tato ‘‘paripuṇṇalakkhaṇo aya’’nti bhagavati pasādaṃ nāpajjati. Kaṅkhāya vā dubbalā vimati vuttā, vicikicchāya majjhimā, anadhimuccanatāya balavatī, asampasādena tehi tīhi dhammehi cittassa kālussiyabhāvo. Kosohiteti vatthikosena paṭicchanne. Vatthaguyheti aṅgajāte. Bhagavato hi vāraṇasseva kosohitavatthaguyhaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ padumagabbhasamānaṃ, taṃ so vatthapaṭicchannattā, antomukhagatāya ca jivhāya pahūtabhāvaṃ asallakkhento tesu dvīsu lakkhaṇesu kaṅkhī ahosi vicikicchī.
385. 因师训之缘，除去偏见迷惑，如同只有一语而生起的理解，佛陀名号面前现起如此理解，因而说道：“善哉，汝言之，我等当作是。”复言“搜寻、考察一或二而整理。”问曰：“如何观看？”因佛陀虽坐亦或卧无力搜寻，惟行走者方能寻之，故为观相，而已。于是观相之行进路上见。谓多处谓水，多见处谓少见，谓未见以便使显现，于是设二。谓疑惑为“啊当能见”，即产生质疑。谓怀疑于此处彼处审视，而不能见。谓不能消除疑惑因未至彼处。谓不满足，谓“此乃具足相者”，于世尊生起欢喜信心。由疑惑为弱者而迷乱，怀疑为中者，不能消除疑惑为强者，心因三法而受烦恼。谓覆地中隐匿，出地者谓地生。佛如障障地，色如莲花，因覆蔽而未显其美，故于两相即疑惑、怀疑而心不安，生忧虑与疑惑之心也。
Atha kho bhagavāti atha bhagavā cintesi – ‘‘sacāhaṃ imassa etāni dve lakkhaṇāni na dassessāmi, nikkaṅkho na bhavissati. Etassa kaṅkhāya sati ācariyopissa nikkaṅkho na bhavissati, atha maṃ dassanāya na āgamissati, anāgato dhammaṃ na sossati, dhammaṃ asuṇanto tīṇi sāmaññaphalāni na sacchikarissati. Etasmiṃ pana nikkaṅkhe ācariyopissa nikkaṅkho maṃ upasaṅkamitvā dhammaṃ sutvā tīṇi sāmaññaphalāni sacchikarissati. Etadatthaṃyeva ca mayā pāramiyo pūritā. Dassessāmissa tāni lakkhaṇānī’’ti.
又彼世尊心生思维云：“我于此两相不为显现，不生怀疑疑心。因彼怀疑，师弟子必不生怀疑，未来亦不至我说法之处，不能领受法者不会证得三圣果实。然我于怀疑之中，师徒若无疑惑而亲近我，闻法而证三果者，我之波罗蜜已然圆满，因而当为显现此二相。”
Tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāramakāsi. Kathaṃrūpaṃ? Kimettha aññena vattabbaṃ? Vuttametaṃ nāgasenatthereneva milindaraññā puṭṭhena –
于是行起神通变化。如何形象？该处是否当以他种道理为义？传闻此事乃因奈迦尊者所问弥林王之答所说──
Āha ca dukkaraṃ, bhante nāgasena, bhagavatā katanti. Kiṃ mahārājāti? Mahājanena hirikaraṇokāsaṃ brahmāyubrāhmaṇassa ca antevāsiuttarassa ca bāvariyassa antevāsīnaṃ soḷasabrāhmaṇānañca selassa ca brāhmaṇassa antevāsīnaṃ tisatamāṇavānañca dassesi, bhanteti. Na, mahārāja, bhagavā guyhaṃ dasseti, chāyaṃ bhagavā dasseti, iddhiyā abhisaṅkharitvā nivāsananivatthaṃ kāyabandhanabaddhaṃ cīvarapārutaṃ chāyārūpakamattaṃ dassesi mahārājāti. Chāyaṃ diṭṭhe sati diṭṭhoyeva. Nanu, bhanteti? Tiṭṭhatetaṃ, mahārāja, hadayarūpaṃ disvā bujjhanakasatto bhaveyya, hadayamaṃsaṃ nīharitvā dasseyya sammāsambuddhoti. Kallosi, bhante nāgasenāti.
尊者便答曰：“尊敬的奈迦弟子，请问世尊作何喻谕？”答曰：“王者，世尊显现如同暗影、幻影、神变，以神通相应，穿衣缠身、全身包覆，仅为幻影遮蔽之相。既见影时当即现形，‘非也’何当？”答曰：“王者，见此乃心为佛之形象而生，显心肉体隐蔽，现于目者谓正觉。”奈迦尊者答：“善哉！”
Ninnāmetvāti nīharitvā. Anumasīti kathinasūciṃ viya katvā anumajji. Tathā karaṇena cettha mudubhāvo, kaṇṇasotānumasanena dīghabhāvo, nāsikasotānumasanena tanubhāvo, nalāṭacchādanena puthulabhāvo pakāsitoti veditabbo. Ubhopi kaṇṇasotānītiādīsu cettha buddhānaṃ kaṇṇasotesu malaṃ vā jallikā vā natthi, dhovitvā ṭhapitarajatapanāḷikā viya honti, tathā nāsikasotesu, tānipi hi suparikammakatakañcanapanāḷikā viya ca maṇipanāḷikā viya ca honti. Tasmā jivhaṃ nīharitvā kathinasūciṃ viya katvā mukhapariyante upasaṃharanto dakkhiṇakaṇṇasotaṃ pavesetvā tato nīharitvā vāmakaṇṇasotaṃ pavesesi, tato nīharitvā dakkhiṇanāsikasotaṃ pavesetvā tato nīharitvā vāmanāsikasotaṃ pavesesi, tato nīharitvā puthulabhāvaṃ dassento rattavalāhakena aḍḍhacandaṃ viya ca suvaṇṇapattaṃ viya ca rattakambalapaṭalena vijjujotasadisāya jivhāya kevalakappaṃ nalāṭamaṇḍalaṃ paṭicchādesi.
“下置”即为隐蔽，似以坚硬针刺穿之而隐蔽，故称。此处以头体动作比喻，耳朵听力点头表长久，鼻子听力点头表体之感受，额头遮盖亦显露应知。两耳无尘垢污秽犹如佛陀耳无瑕，洗净后如涂白灰覆雪竹，鼻孔亦如制净金管、宝管般洁净。故舌头隐入如坚针穿刺，环绕口周经由右耳进入，再由左耳进入，再由右鼻孔进入，再由左鼻孔进入，最后隐蔽额头，犹如星夜圆月、黄金板、红棉被铺盖中光辉遍布，完全遮盖额头宝珠，显现如此。
Yaṃnūnāhanti kasmā cintesi? Ahañhi mahāpurisalakkhaṇāni samannesitvā gato ‘‘diṭṭhāni te, tāta, mahāpurisalakkhaṇānī’’ti ācariyena pucchito ‘‘āma, ācariyā’’ti vattuṃ sakkhissāmi. Sace pana maṃ ‘‘kiriyākaraṇamassa kīdisa’’nti pucchissati , taṃ vattuṃ na sakkhissāmi, na jānāmīti vutte pana ācariyo kujjhissati ‘‘nanu tvaṃ mayā sabbampetaṃ jānanatthāya pesito, kasmā ajānitvā āgatosī’’ti, tasmā yannūnāhanti cintetvā anubandhi. Bhagavā nhānaṭṭhānaṃ mukhadhovanaṭṭhānaṃ sarīrapaṭijagganaṭṭhānaṃ rājarājamahāmattādīnaṃ orodhehi saddhiṃ parivāretvā nisinnaṭṭhānanti imāni cattāri ṭhānāni ṭhapetvā sesaṭṭhānesu antamaso ekagandhakuṭiyampi okāsamakāsi.
“既然你们不了解，为何思虑呢？我过去曾以具足伟人相的人为对象，当时被称为“那些是伟人相，孩子啊”，当老师问我时，我答曰“是的，老师”，我能应对讲解。若问“你的行为如何”，我则无法答知。既然无知，老师必然恼怒，言：“你被我派遣了解一切，为何不知呢？”于是，你们既然不知，当思虑此义。世尊沐浴处、洗面处、身体擦拭处、王侯大臣等诸上座之间，围绕而坐，设立四处场所，并在剩余处，最后还设有一处有香气的屋舍。”
Gacchante gacchante kāle – ‘‘ayaṃ kira brahmāyubrāhmaṇassa māṇavo uttaro nāma ‘buddho vā no vā’ti tathāgatassa buddhabhāvaṃ vīmaṃsanto carati, buddhavīmaṃsako nāmāya’’nti pākaṭo jāto. Yamhi yamhi ṭhāne buddhā vasanti, pañca kiccāni katāneva honti, tāni heṭṭhā dassitāneva . Tattha pacchābhattaṃ alaṅkatadhammāsane nisīditvā dantakhacitaṃ cittabījaniṃ gahetvā mahājanassa dhammaṃ desente bhagavati uttaropi avidūre nisīdati. Dhammassavanapariyosāne saddhā manussā svātanāya bhagavantaṃ nimantetvā māṇavampi upasaṅkamitvā evaṃ vadanti – ‘‘tāta, amhehi bhagavā nimantito, tvampi bhagavatā saddhiṃ āgantvā amhākaṃ gehe bhattaṃ gaṇheyyāsī’’ti. Punadivase tathāgato bhikkhusaṅghaparivuto gāmaṃ pavisati, uttaropi padavāre padavāre pariggaṇhanto padānupadiko anubandhati. Kulagehaṃ paviṭṭhakāle dakkhiṇodakaggahaṇaṃ ādiṃ katvā sabbaṃ olokento nisīdati. Bhattakiccāvasāne tathāgatassa pattaṃ bhūmiyaṃ ṭhapetvā nisinnakāle māṇavakassa pātarāsabhattaṃ sajjenti. So ekamante nisinno bhuñjitvā puna āgantvā satthu santike ṭhatvā bhattānumodanaṃ sutvā bhagavatā saddhiṃyeva vihāraṃ gacchati.
“在人们来往时，时间经过——‘这位乃婆罗门寿命之子，名为乌多罗，正思考“如来是否觉悟”的佛之本质，称为佛之探究者’，此事显明。有佛所居处，常完成五种供养，以下已示现。之后，世尊坐于华丽讲堂，口含牙庄严心植，向大众宣说法义，且不远处也坐着。听闻法末尾，对佛生信的人自便邀约佛祖，学童亦来，言：“父亲，世尊已被我辈所邀，你亦来，与世尊同往，受我等家食。”次日，如来及比库僧团入村，至路口一一察看，同行侍从跟随。入家后先取南方净水，环观四方后坐定。供养完毕，立地为世尊铺席，准备学童饭食，于一旁坐食，饭毕复来，立于佛前，听受佛赞食后，与世尊同行离去。”
Tattha bhagavā bhikkhūnaṃ bhattakiccapariyosānaṃ āgamento gandhamaṇḍalamāḷe nisīdati. Bhikkhūhi bhattakiccaṃ katvā pattacīvaraṃ paṭisāmetvā āgamma vanditvā kāle ārocite bhagavā gandhakuṭiṃ pavisati, māṇavopi bhagavatā saddhiṃyeva gacchati. Bhagavā parivāretvā āgataṃ bhikkhusaṅghaṃ gandhakuṭippamukhe ṭhito ovaditvā uyyojetvā gandhakuṭiṃ pavisati, māṇavopi pavisati. Bhagavā khuddakamañce appamattakaṃ kālaṃ nisīdati, māṇavopi avidūre olokento nisīdati. Bhagavā muhuttaṃ nisīditvā sīsokkamanaṃ dasseti, – ‘‘bhoto gotamassa vihāravelā bhavissatī’’ti māṇavo gandhakuṭidvāraṃ pidahanto nikkhamitvā ekamantaṃ nisīdati. Manussā purebhattaṃ dānaṃ datvā bhuttapātarāsā samādinnauposathaṅgā suddhuttarāsaṅgā mālāgandhādihatthā dhammaṃ suṇissāmāti vihāraṃ āgacchanti, cakkavattino khandhāvāraṭṭhānaṃ viya hoti.
“此时，世尊聚集比库，坐于散发香花环之处。比库供养已毕，取恩袈裟，还礼后，时刻到，世尊入香舍，学童亦随行。世尊安置比库后，教诲众僧，炽盛起香，入香舍。世尊坐于小席，安详少时，学童不远旁观。世尊坐而少时，示足指，言：“你们该于果德玛居处。”学童推开香舍门，出外，独处一隅。众人先前已施舍，饮食具备，自净清洁，佩戴花环，闻香听法前来就坐，如同诸侯围坐坛场一般。”
Bhagavā muhuttaṃ sīhaseyyaṃ kappetvā vuṭṭhāya pubbabhāgena paricchinditvā samāpattiṃ samāpajjati. Samāpattito vuṭṭhāya mahājanassa āgatabhāvaṃ ñatvā gandhakuṭito nikkhamma mahājanaparivuto gandhamaṇḍalamāḷaṃ gantvā paññattavarabuddhāsanagato parisāya dhammaṃ deseti. Māṇavopi avidūre nisīditvā – ‘‘kiṃ nu kho samaṇo gotamo gehassitavasena parisaṃ ussādento vā apasādento vā dhammaṃ deseti, udāhu no’’ti akkharakkharaṃ padaṃ padaṃ pariggaṇhāti. Bhagavā tathāvidhaṃ kathaṃ akathetvāva kālaṃ ñatvā desanaṃ niṭṭhāpesi. Māṇavo iminā niyāmena pariggaṇhanto satta māse ekato vicaritvā bhagavato kāyadvārādīsu aṇumattampi avakkhalitaṃ na addasa. Anacchariyañcetaṃ, yaṃ buddhabhūtassa manussabhūto māṇavo na passeyya, yassa bodhisattabhūtassa chabbassāni padhānabhūmiyaṃ amanussabhūto māro devaputto gehassitavitakkamattampi adisvā buddhabhūtaṃ ekasaṃvaccharaṃ anubandhitvā kiñci apassanto –
“世尊少时卧于狮子卧具，起身，理前部头发后入定。定中起身，知大众到来，自香舍出，环绕香花广场，立于具座，向众今已就座，宣说法义。学童不远旁坐，默默思惟：“此沙门果德玛，与居家人不同，或喜或忧，何以如此说法？”世尊如是考虑，因缘了知，结束说法。学童依此约定，七个月一体巡行佛左右门户，未见丝毫动摇。此不可思议者，成佛人为人形之学童未能见，觉悟前六十年出生于他界，无人看见，魔神天子虽多居家思虑，故对佛成一词默契，未曾有所见。”
‘‘Satta vassāni bhagavantaṃ, anubandhiṃ padāpadaṃ;
“七年间我日日随侍世尊。”
Otāraṃ nādhigacchissaṃ, sambuddhassa satīmato’’ti. (su. ni. 448) –
“永不远离具足正觉智慧的佛陀。”（《相应部·尼柯耶》448）
Ādigāthāyo vatvā pakkāmi. Tato māṇavo cintesi – ‘‘ahaṃ bhavantaṃ gotamaṃ satta māse anubandhamāno kiñci vajjaṃ na passāmi. Sace panāhaṃ aññepi satta māse satta vā vassāni vassasataṃ vā vassasahassaṃ vā anubandheyyaṃ, nevassa vajjaṃ passeyyaṃ. Ācariyo kho panassa me mahallako, yogakkhemaṃ nāma na sakkā jānituṃ. Samaṇassa gotamassa sabhāvaguṇeneva buddhabhāvaṃ vatvā mayhaṃ ācariyassa ārocessāmī’’ti bhagavantaṃ āpucchitvā bhikkhusaṅghaṃ vanditvā nikkhami.
我诵说起初偈。然后，有位学童思惟：“我跟随果德玛世尊已七个月，未见任何可责难之处。倘若我即使跟随他另七个月，七年，百年，甚至千年，依然不会见有不善之处。我的老师确实年长，但名为瑜伽止于安稳之道，并非能广知世间。比库世尊果德玛凭其本性和品德，已经具足佛境界，我当尊重这位老师。”于是向世尊询问，礼敬比库僧团后，出外离去。
Ācariyassa santikañca pana gantvā – ‘‘kacci, tāta uttara, taṃ bhavantaṃ gotamaṃ tathāsantaṃyeva saddo abbhuggato’’ti pucchito, ‘‘ācariya, kiṃ vadesi? Cakkavāḷaṃ atisambādhaṃ, bhavaggaṃ atinīcaṃ, tassa hi, bhoto gotamassa ākāsaṃ viya apariyanto guṇagaṇo. Tathāsantaṃyeva, bho, taṃ bhavantaṃ gotama’’ntiādīni vatvā yathādiṭṭhāni dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇāni paṭipāṭiyā ācikkhitvā kiriyasamācāraṃ ācikkhi. Tena vuttaṃ – ‘‘atha kho uttaro māṇavo…pe… ediso ca ediso ca bhavaṃ gotamo tato ca bhiyyo’’ti.
接近老师后，被问曰：“孩子，回答你：果德玛世尊的真言确实证得如是。”又说：“老师，您有何见解？”遂宣说：“此人所处之大千世界，福德绵长，世尊果德玛之德乃极为广大美妙。如同彼人已证无上正觉。”接着详说三十二大人相，由始至终依次说明其行为举止。并宣说：“由此可知， 世尊果德玛是真实存在，且胜出于先前所有世尊。”
§386
386. Tattha suppatiṭṭhitapādoti yathā hi aññesaṃ bhūmiyaṃ pādaṃ ṭhapentānaṃ aggatalaṃ vā paṇhi vā passaṃ vā paṭhamaṃ phusati, vemajjhaṃ vā pana chiddaṃ hoti, ukkhipantānampi aggatalādīsu ekakoṭṭhāsova paṭhamaṃ uṭṭhahati, na evaṃ tassa. Tassa pana suvaṇṇapādukatalaṃ viya ekappahāreneva sakalaṃ pādatalaṃ bhūmiṃ phusati, bhūmito uṭṭhahati. Tasmā ‘‘suppatiṭṭhitapādo kho pana so bhavaṃ gotamo’’ti vadati.
“稳健立足之足”意谓：众生若将足置于他处之地面，如山峰峭壁、岩石石块上，足趾先接触，足底即有裂痕，跳跃者足亦跳起，非安稳不动之象。但佛之足犹如镀金足底，整体足底均触地，且地面坚实，故称佛足为稳健立足。
Tatridaṃ bhagavato suppatiṭṭhitapādatāya – sacepi hi bhagavā anekasataporisaṃ narakaṃ akkamissāmīti pādaṃ nīharati, tāvadeva ninnaṭṭhānaṃ vātapūritaṃ viya kammārabhastaṃ unnamitvā pathavīsamaṃ hoti, unnataṭṭhānampi anto pavisati. Dūre akkamissāmīti abhinīharantassa sineruppamāṇopi pabbato seditavettaṅkuro viya namitvā pādasamīpaṃ āgacchati. Tathā hissa yamakapāṭihāriyaṃ katvā yugandharapabbataṃ akkamissāmīti pāde abhinīharato pabbato namitvā pādasamīpaṃ āgato, so taṃ akkamitvā dutiyapādena tāvatiṃsabhavanaṃ akkami. Na hi cakkalakkhaṇena patiṭṭhātabbaṭṭhānaṃ visamaṃ bhavituṃ sakkoti. Khāṇu vā kaṇḍako vā sakkharakathalā vā uccārapassāvo vā kheḷasiṅghāṇikādīni vā purimatarāva apagacchanti, tattha tattheva ca pathaviṃ pavisanti. Tathāgatassa hi sīlatejena paññātejena dhammatejena dasannaṃ pāramīnaṃ ānubhāvena ayaṃ mahāpathavī samā mudu pupphābhikiṇṇā hoti. Tatra tathāgato samaṃ pādaṃ nikkhipati, samaṃ uddharati, sabbāvantehi pādatalehi bhūmiṃ phusati.
论及世尊稳健立足之由：若佛足踏地以致击折众多恶人之根基，彼地犹如被风侵毁，凹凸不平且倾斜。已折之恶根如倒伏枯萎的树干，其处显现劣色，如同山脚的枯槁树根。但若恶根尚远未折，犹如山藤蔓延，伸展于足边。佛曾展现摧毁魔王双重障碍之大神通，使彼之恶根摇落，使其足下净土安稳。此净土非凭幻觉建立，亦非能受破坏。无论是刀刃、石块、锋利刃口，或动物爪牙之类锐利侵害皆不得入此净土。依佛之戒德、智慧、法德及十种波罗蜜的力量，佛足底净土如丘陵柔软，遍满鲜花。因此如来足踏地，足底平坦，接触地面。
Cakkānīti dvīsu pādesu dve cakkāni. Tesaṃ arā ca nemi ca nābhi ca pāḷiyaṃ vuttāva. Sabbākāraparipūrānīti iminā pana ayaṃ viseso veditabbo – tesaṃ kira cakkānaṃ pādatalassa majjhe nābhi dissati, nābhiparicchinnā vaṭṭalekhā dissati, nābhimukhaparikkhepapaṭṭo dissati, panāḷimukhaṃ dissati, arā dissanti, aresu vaṭṭalekhā dissanti, nemī dissanti, nemimaṇikā dissanti. Idaṃ tāva pāḷiāgatameva.
“轮”指两足各有两个轮形。其轮缘、轮辐、轮毂于巴利文以“阿拉”和“尼米”称呼。因其形态完备圆满，特可辨识为足轮：轮中心有“轮毂”，为脐状凸起；轮缘为环状血脉纹路；向外伸展之脐面呈抛物线形；轮边有槽纹称为“阿拉”，而槽中有轮珠称为“尼米”。此足轮之名及形状，皆传自巴利古语，承袭古代释义说。
Sambahulavāro pana anāgato, so evaṃ daṭṭhabbo – satti siri vaccho nandi sovattiko vaṭaṃsako vaḍḍhamānakaṃ macchayugalaṃ bhaddapīṭhaṃ aṅkusaṃ tomaro pāsādo toraṇaṃ setacchattaṃ khaggo tālavaṇṭaṃ morahatthako vāḷabījanī uṇhīsaṃ patto maṇi kusumadāmaṃ nīluppalaṃ rattuppalaṃ setuppalaṃ padumaṃ puṇḍarīkaṃ puṇṇaghaṭo puṇṇapāti samuddo cakkavāḷo himavā sineru candimasūriyā nakkhattāni cattāro mahādīpā dveparittadīpasahassāni, antamaso cakkavattirañño parisaṃ upādāya sabbo cakkalakkhaṇasseva parivāro.
未来向来多闻者当细察此文：宝珠、金轮、闪光音声、宝座、钩索、装饰门廊、莲花伞盖、仙鹤、宝带、孔雀象、莲种子、太阳、蓝莲花、红莲花、白莲花、荷花、白色莲花、满盈莲碗、满盈盘子、海洋、世界、雪山、山峰、太阳月亮、星辰、四方大陆、两侧边界、千座灯火等，乃至主佛境界周围的众多轮象，这全部如同轮转特征之具足护卫。
Āyatapaṇhīti dīghapaṇhi, paripuṇṇapaṇhīti attho. Yathā hi aññesaṃ aggapādo dīgho hoti, paṇhimatthake jaṅghā patiṭṭhāti, paṇhi tacchetvā ṭhapitā viya hoti, na evaṃ tathāgatassa . Tathāgatassa pana catūsu koṭṭhāsesu dve koṭṭhāsā aggapādo hoti, tatiye koṭṭhāse jaṅghā patiṭṭhāti, catutthe koṭṭhāse āraggena vaṭṭetvā ṭhapitā viya rattakambale geṇḍukasadisā paṇhi hoti.
所谓长胫者，是指长度较长的胫；所谓充满胫者，是指存在实质。正如某些物体的前足较长，其胫骨便稳立于地面，宛如破坏了支柱后仍可独立一样，然而如来的情形则非如此。如来的四大部位中有两部前足较长，第三部分胫骨稳立，第四部分则如用铁针缠裹着红染的毯子般，被加固而稳固存在，有如青蛙膝状的胫骨。
Dīghaṅgulīti yathā aññesaṃ kāci aṅguli dīghā hoti, kāci rassā, na evaṃ tathāgatassa. Tathāgatassa pana makkaṭasseva dīghahatthapādaṅguliyo mūle thūlā anupubbena gantvā agge tanukā niyyāsatelena madditvā vaṭṭitaharitālavaṭṭisadisā honti. Tena vuttaṃ ‘‘dīghaṅgulī’’ti.
所谓长指者，如他物某些指头较长，有的细长柔软，但如来的手足指却不同。如来的手如猴手般，手足指根部粗大，依次向前变细，有类似拉紧过的弯曲圆环的形状，故称为“长指”。
Mudutalunahatthapādoti sappimaṇḍe osādetvā ṭhapitaṃ satavāravihatakappāsapaṭalaṃ viya mudū, jātamattakumārassa viya ca niccakālaṃ talunā ca hatthapādā assāti mudutalunahatthapādo.
所谓柔软棕色手足者，形如涂在白玉盘上的百花蜜盐层，被置放于盘中的软物，或如刚出世婴儿，始终柔软，有如带有嫩皮的手足，这即为柔软棕色手足。
Jālahatthapādoti na cammena paṭibaddhaaṅgulantaro. Ediso hi phaṇahatthako purisadosena upahato pabbajjampi na labhati. Tathāgatassa pana catasso hatthaṅguliyo pañcapi pādaṅguliyo ekappamāṇā honti, tāsaṃ ekappamāṇattāya yavalakkhaṇaṃ aññamaññaṃ paṭivijjhitvā tiṭṭhati. Athassa hatthapādā kusalena vaḍḍhakinā yojitajālavātapānasadisā honti. Tena vuttaṃ ‘‘jālahatthapādo’’ti.
所谓网纹手足，即指指间不相连的手足。先前如兽手般被男人殴打而不能出家者则不具此相。而如来的四指与五指手足，大小相当，各指间分明地各自伫立互不侵犯，且其手足有智慧地生长培育，形状如网虹风之水痕，故被称为“网纹手足”。
Uddhaṃ patiṭṭhitagopphakattā ussaṅkhā pādā assāti ussaṅkhapādo. Aññesañhi piṭṭhipāde gopphakā honti. Tena tesaṃ pādā āṇibaddhā viya thaddhā honti, na yathāsukhaṃ parivattanti, gacchantānaṃ pādatalāni na dissanti . Tathāgatassa pana abhiruhitvā upari gopphakā patiṭṭhahanti. Tenassa nābhito paṭṭhāya uparimakāyo nāvāya ṭhapitasuvaṇṇapaṭimā viya niccalo hoti, adhokāyova iñjati. Sukhena pādā parivattanti. Puratopi pacchatopi ubhayapassesupi ṭhatvā passantānaṃ pādatalāni paññāyanti, na hatthīnaṃ viya pacchatoyeva.
所谓上立脚跟，即是稳立时高高翘起脚跟的脚。其他人的脚跟通常下垂，好似绑着钉子，脚脚跟稳固，但不能随意转动，行走时也看不到脚底。但如来则相反，登高处其脚跟稳固。其背部则似持着一尊镀金船像，固定不动，只能向下伸展。行走时脚能自在转动。向前和向后都能灵活站立，能看到其脚底，区别于普通人脚后跟只在后面。
Eṇijaṅghoti eṇimigasadisajaṅgho maṃsussadena paripuṇṇajaṅgho, na ekato baddhapiṇḍikamaṃso , samantato samasaṇṭhitena maṃsena parikkhittāhi suvaṭṭitāhi sāligabbhasadisāhi jaṅghāhi samannāgatoti attho.
所谓象胫者，是指象腿或象腿所生的胫骨，因肉体厚实饱满，非单一绑附的肉块，而是四周均匀围绕包裹，如稻谷麸皮覆盖的厚密胫骨，形如胫骼。
Anonamantoti anamanto. Etenassa akhujjaavāmanabhāvo dīpito. Avasesajanā hi khujjā vā honti vāmanā vā, khujjānaṃ uparimakāyo aparipuṇṇo hoti, vāmanānaṃ heṭṭhimakāyo. Te aparipuṇṇakāyattā na sakkonti anonamantā jaṇṇukāni parimajjituṃ. Tathāgato pana paripuṇṇaubhayakāyattā sakkoti.
Anonamanta者，是指无呕吐物者。由此表现出无腹泻无呕吐的状态。临终者中，或有腹泻，或有呕吐。腹泻者上体不完整，呕吐者下体不完整。由于身体不完整，他们不能吐出无呕吐物。然如来则因身体上下皆完整，能够做到此点。
Usabhavāraṇādīnaṃ viya suvaṇṇapadumakaṇṇikasadise kose ohitaṃ paṭicchannaṃ vatthaguyhaṃ assāti kosohitavatthaguyho. Vatthaguyhanti vatthena gūhitabbaṃ aṅgajātaṃ vuccati.
此处譬如牛角包等物，如以黄金制成莲花耳环般，内里空洞被布料隐藏而被包覆，即称为被布覆盖的包裹。包裹意指以布料所包藏者，称之为包裹。
Suvaṇṇavaṇṇoti jātihiṅgulakena majjitvā dīpidāṭhāya ghaṃsitvā gerukaparikammaṃ katvā ṭhapitaghanasuvaṇṇarūpakasadisoti attho. Etenassa ghanasiniddhasaṇhasarīrataṃ dassetvā chavivaṇṇadassanatthaṃ kañcanasannibhattacoti vuttaṃ, purimassa vā vevacanameva etaṃ.
黄金色者，意指以拇指蘸染，擦拭发光，做成黑褐色处理，形成类似密实的黄金之像。如此显示布满密实发亮的体魄，意图使其显示出宛如黄金般的色相，这即是意涵。前人释义亦是如此。
Rajojallanti rajo vā malaṃ vā. Na upalimpatīti na laggati, padumapalāsato udakabindu viya vivaṭṭati. Hatthadhovanapādadhovanādīni pana utuggahaṇatthāya ceva dāyakānaṃ puññaphalatthāya ca buddhā karonti, vattasīsenāpi ca karontiyeva. Senāsanaṃ pavisantena hi bhikkhunā pāde dhovitvā pavisitabbanti vuttametaṃ.
“Rajojalla”指血或污秽。既非尘埃所染，亦非附着物，而如荷花瓣上的水珠般洁净展开。对于手、头、脚、脚掌等部位，为了安稳持护及利益施主功德，佛陀与弟子队伍均会清洁抹拭。佛教徒进入宿营地时，应先洗脚后入内，此亦有此意。
Uddhaggalomoti āvaṭṭapariyosāne uddhaggāni hutvā mukhasobhaṃ ullokayamānāni viya ṭhitāni lomāni assāti uddhaggalomo.
“Uddhaggalomo”即卷起环绕于身之末端部位的毛发，若似在观察外部而竖立的发毛，即是卷毛之状。
Brahmujugattoti brahmā viya ujugatto, ujumeva uggatadīghasarīro. Yebhuyyena hi sattā khandhe kaṭiyaṃ jāṇūsūti tīsu ṭhānesu namanti. Te kaṭiyaṃ namantā pacchato namanti, itaresu dvīsu ṭhānesu purato. Dīghasarīrā paneke passavaṅkā honti, eke mukhaṃ unnāmetvā nakkhattāni gaṇayantā viya caranti, eke appamaṃsalohitā sūlasadisā honti, pavedhamānā gacchanti. Tathāgato pana ujumeva uggantvā dīghappamāṇo devanagare ussitasuvaṇṇatoraṇaṃ viya hoti.
“Brahmujugatta”意指如梵天一般挺拔高大，身形又长又直。若众生得知此身乃因三处骨节所成，故其三处骨节忤逆，即三处恭敬。因此骨节恭敬者，后行时向后恭敬；另两处则向前。许多身形修长者，有的昂首行走，似在数星辰，有的面色鲜红如剑状，痛苦前行。如来身形高大挺拔，长身形如天界灿烂金门般辉煌。
Sattussadoti dve hatthapiṭṭhiyo dve pādapiṭṭhiyo dve aṃsakūṭāni khandhoti imesu sattasu ṭhānesu paripuṇṇamaṃsussado assāti sattussado. Aññesaṃ pana hatthapādapiṭṭhīsu nhārujālā paññāyanti, aṃsakūṭakhandhesu aṭṭhikoṭiyo, te manussapetā viya khāyanti, na tathāgato. Tathāgato pana sattasu ṭhānesu paripuṇṇamaṃsussadattā nigūḷhanhārujālehi hatthapiṭṭhādīhi vaṭṭetvā ṭhapitasuvaṇṇavaṇṇāliṅgasadisena khandhena silārūpakaṃ viya cittakammarūpakaṃ viya ca khāyati.
所谓七肉尊者者，是指两手掌处、两脚掌处及两肩胛骨处共计七处肉体聚合部位。于这七处，肉盛满者名为肉尊者。其他处手脚掌皮肤之下多浮肿成网，肩胛骨处骨节多如八十颗般，人类如此被吞噬般腐坏，但如来不同。如来在这七处肉聚处满肉之地，以隐秘细密柔软之网络，护覆手掌等处，显现似金光普照之色彩，犹如石质形象，如心识所感之业相而被吞噬。
Sīhassa pubbaddhaṃ viya kāyo assāti sīhapubbaddhakāyo. Sīhassa hi puratthimakāyova paripuṇṇo hoti, pacchimakāyo aparipuṇṇo. Tathāgatassa pana sīhassa pubbaddhakāyova sabbo kāyo paripuṇṇo. Sopi sīhasseva na tattha tattha vinatunnatādivasena dussaṇṭhitavisaṇṭhito, dīghayuttaṭhāne pana dīgho, rassakisathūlaanuvaṭṭitayuttaṭṭhānesu tathāvidhova hoti. Vuttañhetaṃ –
如同狮子猎物之躯体，称为狮猎物体。狮子猎物前躯丰满，后躯不丰满。而如来的身体全体如狮子猎物前躯般丰满。且如狮子一般，其身体处并无凹陷隆起种种不美之状，却于长骨相连之处，以及筋肉粗细相称之点，依旧如狮子之体。经中有言──
‘‘Manāpiye ca kho, bhikkhave, kammavipāke paccupaṭṭhite yehi aṅgehi dīghehi sobhati, tāni aṅgāni dīghāni saṇṭhahanti. Yehi aṅgehi rassehi sobhati, tāni aṅgāni rassāni saṇṭhahanti. Yehi aṅgehi thūlehi sobhati, tāni aṅgāni thūlāni saṇṭhahanti. Yehi aṅgehi kisehi sobhati, tāni aṅgāni kisāni saṇṭhahanti. Yehi aṅgehi vaṭṭehi sobhati, tāni aṅgāni vaṭṭāni saṇṭhahantī’’ti.
『诸比库，当业果报现前时，若诸肢体长大光明，如此肢体即为长肢。若诸肢体强劲者，此肢体强劲。若诸肢体粗厚，名为粗厚肢体。若诸肢体瘦弱，则名瘦弱肢体。若诸肢体圆润者，即为圆润肢体。』
Iti nānācittena puññacittena cittito dasahi pāramīhi sajjito tathāgatassa attabhāvo, tassa loke sabbasippino vā iddhimanto vā paṭirūpakampi kātuṃ na sakkonti.
如此，以各种善根心行、以十波罗蜜调御心意，成就如来自身光明，其於世间无论手艺殷勤者或神通变化者，皆不能作其反状假形。
Citantaraṃsoti antaraṃsaṃ vuccati dvinnaṃ koṭṭānamantaraṃ, taṃ citaṃ paripuṇṇamassāti citantaraṃso. Aññesañhi taṃ ṭhānaṃ ninnaṃ hoti, dve piṭṭhikoṭṭā pāṭiyekkaṃ paññāyanti. Tathāgatassa pana kaṭito paṭṭhāya maṃsapaṭalaṃ yāva khandhā uggamma samussitasuvaṇṇaphalakaṃ viya piṭṭhiṃ chādetvā patiṭṭhitaṃ.
所谓中间肉块者，是指两骨架万千连接处之间聚合之肉层，此肉层丰满即为中间肉块。其他处肉块未丰满，两个骨架中各具一层而已。如来则有坚固根基，护持肌肉皮肉，覆盖如宝金板般，周遍圆满捆缚于诸肢骨之上。
Nigrodhaparimaṇḍaloti nigrodho viya parimaṇḍalo. Yathā paṇṇāsahatthatāya vā satahatthatāya vā samakkhandhasākho nigrodho dīghatopi vitthāratopi ekappamāṇova hoti, evaṃ kāyatopi byāmatopi ekappamāṇo. Yathā aññesaṃ kāyo vā dīgho hoti byāmo vā, na evaṃ visamappamāṇoti attho. Teneva ‘‘yāvatakvassa kāyo’’tiādi vuttaṃ. Tattha yāvatako assāti yāvatakvassa.
所谓榕树环状者，是指如榕树枝干盘绕的环形结构。如树枝叶层层叠叠纵横分布，榕树干亦有长度宽度一体之象，如是身体之长度与广度也近同一体。若他人形体虽长虽广，体型无如此均衡统一之特征。因此经文中说“如长如阔者”，即所说身体长阔之状。此处“如阔”即如阔大、宽广之义。
Samavaṭṭakkhandhoti samavaṭṭitakkhandho. Yathā eke koñcā viya bakā viya varāhā viya ca dīghagalā vaṅkagalā puthulagalā ca honti, kathanakāle sirājālaṃ paññāyati, mando saro nikkhamati, na evaṃ tassa. Tathāgatassa pana suvaṭṭitasuvaṇṇāliṅgasadiso khandho hoti, kathanakāle sirājālaṃ na paññāyati, meghassa viya gajjato saro mahā hoti.
同覆盖蕴者，谓同覆盖着的蕴。譬如某些鹮、鹳、野猪等鸟类，它们或长脚、或弯脚、或直脚都有，有时羽翅蓬乱不整，羽毛零落掉落，但并非如此世尊如来的蕴。世尊如来的蕴则如同妥善覆盖、光彩灿烂的金属标记一样，其时羽翅不乱，不蓬乱，如凝结的云彩，闪电似的翅膀强健宽大。
Rasaggasaggīti ettha rasaṃ gasantīti rasaggasā , rasaharaṇīnametaṃ adhivacanaṃ, tā aggā assāti rasaggasaggī. Tathāgatassa hi satta rasaharaṇisahassāni uddhaggāni hutvā gīvāyameva paṭimukkāni. Tilaphalamattopi āhāro jivhagge ṭhapito sabbaṃ kāyaṃ anupharati, teneva mahāpadhānaṃ padahantassa ekataṇḍulādīhipi kāḷāyayūsapasatenāpi kāyassa yāpanaṃ ahosi. Aññesaṃ pana tathā abhāvā na sakalakāyaṃ ojā pharati, tena te bahvābādhā honti. Idaṃ lakkhaṇaṃ appābādhatāsaṅkhātassa nissandaphalassa vasena pākaṭaṃ hoti.
所谓嗜味者，指嗜味之人；此处以嗜味者为称谓，譬喻为嗜味者。世尊的七千嗜味的痼疾已被根除，只剩下有如糯果的饮食留存在喉咙，遍布全身，因之即便是极微小的稻谷等微粒，也能以坚实如黑琉璃般的胆力而滋养身体。其他众生则不然，不能遍布全身发旺精血，故常有诸多障碍。此乃慈悲的标志，显现无损害且无烦恼的果效。
Sīhasseva hanu assāti sīhahanu. Tattha sīhassa heṭṭhimahanumeva paripuṇṇaṃ hoti, na uparimaṃ. Tathāgatassa pana sīhassa heṭṭhimaṃ viya dvepi paripuṇṇāni dvādasiyaṃ pakkhassa candasadisāni honti.
狮口者，即狮子的口。狮口特点是下颔宽大，覆盖完整，非上颚也如是。世尊的狮子口则如同下颚一样，且两者皆完整，六月鸟羽状的十二翼像月亮一样光辉。
Cattālīsadantotiādīsu uparimahanuke patiṭṭhitā vīsati, heṭṭhime vīsatīti cattālīsa dantā assāti cattālīsadanto. Aññesañhi paripuṇṇadantānampi dvattiṃsa dantā honti, tathāgatassa cattālīsaṃ.
四十四牙者，谓上颚有二十颗，底颚有二十四颗，即共有四十四颗牙。其他狮子也有二十二颗完整的牙齿，世尊有四十四颗。
Aññesañca keci dantā uccā keci nīcāti visamā honti, tathāgatassa pana ayapaṭṭachinnasaṅkhapaṭalaṃ viya samā.
其他狮子的某些牙齿高，某些低，形状不平，世尊的牙齿则整齐如同破片粘合的叶片一般均匀。
Aññesaṃ kumbhīlānaṃ viya dantā viraḷā honti, macchamaṃsādīni khādantānaṃ dantantaraṃ pūrati. Tathāgatassa pana kanakalatāya samussāpitavajirapanti viya aviraḷā tulikāya dassitaparicchedā viya dantā honti.
其他狮齿如同罐罐裂纹一般稀疏，有啃食鱼肉等的牙齿拼合错乱。世尊的牙齿如镶嵌金藤铁索，坚固不稀疏，如笔触分明的墨线一般，牙齿紧密整齐。
Susukkadāṭhoti aññesañca pūtidantā uṭṭhahanti, tena kāci dāṭhā kāḷāpi vivaṇṇāpi honti. Tathāgato susukkadāṭho osadhitārakampi atikkamma virocamānāya pabhāya samannāgatadāṭho, tena vuttaṃ ‘‘susukkadāṭho’’ti.
所谓浅褐牙者，是指有些牙齿既不洁净又微微升起，因此有的牙齿呈现深黑色或脱色状态。如来具有浅褐牙，超越了药草之星，其牙齿光彩夺目，因此称为“浅褐牙”。
Pahūtajivhoti aññesaṃ jivhā thūlāpi hoti kisāpi rassāpi thaddhāpi visamāpi, tathāgatassa pana mudu dīghā puthulā vaṇṇasampannā hoti. So taṃ lakkhaṇaṃ pariyesituṃ āgatānaṃ kaṅkhāvinodanatthaṃ mudukattā taṃ jivhaṃ kathinasūciṃ viya vaṭṭetvā ubho nāsikasotāni parāmasati, dīghattā ubho kaṇṇasotāni parāmasati, puthulattā kesantapariyosānaṃ kevalampi nalāṭaṃ paṭicchādeti. Evaṃ tassā mududīghaputhulabhāvaṃ pakāsento kaṅkhaṃ vinodeti. Evaṃ tilakkhaṇasampannaṃ jivhaṃ sandhāya ‘‘pahūtajivho’’ti vuttaṃ.
所谓宽大舌头，是指有些人舌头又厚又大，色泽不均且有液体黏稠状。如来的舌头柔软而长，形态宽大且色泽鲜明。他以舌头轻柔宽大为标志，为解除众生疑惑，将舌头比作坚硬针线，绕着鼻孔和耳朵予以摩擦，以其长度覆盖两耳，宽大覆盖头顶满发，昭示其柔软长宽之相，因此称为“宽大舌头”。
Brahmassaroti aññe chinnassarāpi bhinnassarāpi kākassarāpi honti, tathāgato pana mahābrahmuno sarasadisena sarena samannāgato. Mahābrahmuno hi pittasemhehi apalibuddhattā saro visuddho hoti. Tathāgatenāpi katakammaṃ vatthuṃ sodheti, vatthussa suddhattā nābhito paṭṭhāya samuṭṭhahanto saro visuddho aṭṭhaṅgasamannāgatova samuṭṭhāti. Karaviko viya bhaṇatīti karavikabhāṇī, mattakaravikarutamañjughosoti attho.
所谓洁白舌者，是指有些人舌头有斩断或断裂处，有黑斑或麻点。如来是伟大的梵天，具有如梵天般清净齐整的舌头。由于梵天舌头未染染污，水清澈澈。如来也通过修行净化自己，舌头清净且具八支和合如法的特征。所谓“梵鸟之声”，指用梵鸟之声言语，至于“梵鸟正语”之意。
Tatridaṃ karavikarutassa mañjutāya – karavikasakuṇe kira madhurarasaṃ ambapakkaṃ mukhatuṇḍakena paharitvā paggharitaṃ rasaṃ sāyitvā pakkhena tālaṃ datvā vikūjamāne catuppadādīni mattāni viya laḷituṃ ārabhanti. Gocarappasutāpi catuppadā mukhagatānipi tiṇāni chaḍḍetvā taṃ saddaṃ suṇanti, vāḷamigā khuddakamige anubandhamānā ukkhittapādaṃ anukkhipitvāva tiṭṭhanti, anubaddhamigāpi maraṇabhayaṃ hitvāpi tiṭṭhanti, ākāse pakkhandapakkhinopi pakkhe pasāretvā tiṭṭhanti, udake macchāpi kaṇṇapaṭalaṃ apphoṭentā taṃ saddaṃ suṇamānāva tiṭṭhanti. Evaṃ mañjurutā karavikā.
这里说梵鸟之声清澈，是指梵鸟在受伤后被熟透的水果击打，果汁流出，梵鸟喝汁后展开翅翼像发疯一样轻舞。邻近声音受束者，即使是草人听了声音也放下草，像小兽一样跳跃，带着同伴即使恐惧死亡也站立。空中飞翔的鸟也展开翅膀静立，水中鱼儿翻动鳃盖听声音也停住。此即“清澈纯正的梵鸟之声”。
Asandhimittāpi dhammāsokassa devī – ‘‘atthi nu kho, bhante, buddhasaddena sadiso kassaci saddo’’ti saṅghaṃ pucchi. Atthi karavikasakuṇassāti. Kuhiṃ, bhante, sakuṇāti? Himavanteti. Sā rājānaṃ āha, – ‘‘deva, karavikasakuṇaṃ daṭṭhukāmā’’ti. Rājā ‘‘imasmiṃ pañjare nisīditvā karaviko āgacchatū’’ti suvaṇṇapañjaraṃ vissajjesi. Pañjaro gantvā ekassa karavikassa purato aṭṭhāsi. So ‘‘rājāṇāya āgato pañjaro, na sakkā agantu’’nti tattha nisīdi. Pañjaro āgantvā rañño puratova aṭṭhāsi. Karavikaṃ saddaṃ kārāpetuṃ na sakkonti. Atha rājā ‘‘kathaṃ bhaṇe ime saddaṃ karontī’’ti āha? Ñātake disvā devāti. Atha naṃ rājā ādāsehi parikkhipāpesi. So attanova chāyaṃ disvā ‘‘ñātakā me āgatā’’ti maññamāno pakkhena tāḷaṃ datvā mañjussarena maṇivaṃsaṃ dhamamāno viya viravi. Sakalanagare manussā mattā viya laḷiṃsu. Asandhimittā cintesi – ‘‘imassa tāva tiracchānassa evaṃ madhuro saddo, kīdiso nu kho sabbaññutaññāṇasirippattassa bhagavato ahosī’’ti pītiṃ uppādetvā taṃ pītiṃ avijahitvā sattahi jaṅghasatehi saddhiṃ sotāpattiphale patiṭṭhāsi. Evaṃ madhuro karavikasaddo. Tato satabhāgena sahassabhāgena ca madhurataro tathāgatassa saddo, loke pana karavikato aññassa madhurarassa abhāvato ‘‘karavikabhāṇī’’ti vuttaṃ.
此处提及有一位名叫阿散迪米塔的天女，询问是否真有与佛陀声音相似的声音。此声音即梵鸟之声。天女问梵鸟居所，答曰喜马拉雅山。后来国王为了看梵鸟拆除金笼，梵鸟无法飞出也未发声。国王困惑其声如何发出，见天女命令以手掌打梵鸟，梵鸟似乎借助天女手势发声，令人间如醉如痴，天女思忖此三界间无上佛陀声何其甘美。她由此生起欢喜，净信坚定，修行三七七十二行，到达初果果位。故此梵鸟声香甜甘美。此后据说佛陀声音更甜美，世间由于无其他音声及此甜，称佛声为“梵鸟正语”。
Abhinīlanettoti na sakalanīlanettova, nīlayuttaṭṭhāne panassa umāpupphasadisena ativisuddhena nīlavaṇṇena samannāgatāni akkhīni honti. Pītayuttaṭṭhāne kaṇikārapupphasadisena pītavaṇṇena, lohitayuttaṭṭhāne bandhujīvakapupphasadisena lohitavaṇṇena, setayuttaṭṭhāne osadhitārakasadisena setavaṇṇena, kāḷayuttaṭṭhāne addāriṭṭhakasadisena kāḷavaṇṇena samannāgatāni suvaṇṇavimāne ugghāṭitamaṇisīhapañjarasadisāni khāyanti.
所谓青眸者，不是指全黑瞳孔，而是指眼睛周围有青色，这似乎像少女花朵一样的极净青色。有黄色区如小菊花色，红色区如斑叶色，白色区如药草星色，黑色区如杀目星色，此色彩在佛陀眼睛周围聚集，如同金色宫殿打开了宝石狮子笼，光彩夺目。
Gopakhumoti ettha pakhumanti sakalaṃ cakkhubhaṇḍaṃ adhippetaṃ. Taṃ kāḷavacchakassa bahaladhātukaṃ hoti, rattavacchakassa vippasannaṃ, taṃmuhuttajātarattavacchasadisacakkhubhaṇḍoti attho. Aññesañhi akkhibhaṇḍā aparipuṇṇā honti, hatthimūsikakākādīnaṃ akkhisadisehi viniggatehi gambhīrehipi akkhīhi samannāgatā honti. Tathāgatassa pana dhovitvā majjitvā ṭhapitamaṇiguḷikā viya mudusiniddhanīlasukhumapakhumācitāni akkhīni.
于此，“羽翳”（pakhuma）指的是覆盖眼睛整部器官的全部膜状构造。此膜即为黑色的色膜，其质地坚硬厚实；夜间色膜则清明透明，因此称之为“此时产生的夜间色膜之眼膜”。另有部分眼膜未臻圆满，如大象、鼠、乌鸦等动物眼膜虽未完备，但因被带有眼膜特性的深层膜片覆盖，仍具有眼膜之形。惟如来则于此膜上洗净、浸润、稳固无瑕的宝玉般，涂覆了细腻柔滑、洗净而无尘的眼膜。
Uṇṇāti uṇṇalomaṃ. Bhamukantareti dvinnaṃ bhamukānaṃ vemajjhe nāsikamatthakeyeva jātā. Uggantvā pana nalāṭamajjhajātā. Odātāti parisuddhā osadhitārakavaṇṇā. Mudūti sappimaṇḍe osādetvā ṭhapitasatavāravihatakappāsapaṭalasadisā. Tūlasannibhāti simbalitūlalatātūlasamānā, ayamassā odātatāya upamā. Sā panesā koṭiyaṃ gahetvā ākaḍḍhiyamānā upaḍḍhabāhuppamāṇā hoti, vissaṭṭhā dakkhiṇāvaṭṭavasena āvaṭṭitvā uddhaggā hutvā santiṭṭhati, suvaṇṇaphalakamajjhe ṭhapitarajatapupphuḷakā viya suvaṇṇaghaṭato nikkhamamānā khīradhārā viya aruṇappabhārañjite gamanatale osadhitārakā viya ca atimanoharāya siriyā virocati.
“毛”是指毛发，特别是面部毛发。“眉毛”指两侧眉毛，中间位于鼻梁上部中央部分；头发则起自前额中心。色泽洁净，泛有药材草叶的青绿色光泽。“柔软”谓其质地如优质金刚石般坚硬光泽，附着如百叶薄片般薄而层叠。其细密如同刺桐毛聚合成柔软之质，此即比喻其纯净色泽。皱眉时眉毛紧蹙聚合如弯钩之手臂，牢牢收束，右侧呈半圆卷曲，向上翘起，位于金叶中部，似金器中流出液体般泛着黄色，展现如日出般光辉，散发药材般卓绝艳丽的光彩，荣耀闪耀。
Uṇhīsasīsoti idaṃ paripuṇṇanalāṭatañceva paripuṇṇasīsatañcāti dve atthavase paṭicca vuttaṃ. Tathāgatassa hi dakkhiṇakaṇṇacūḷikato paṭṭhāya maṃsapaṭalaṃ uṭṭhahitvā sakalaṃ nalāṭaṃ chādayamānaṃ pūrayamānaṃ gantvā vāmakaṇṇacūḷikāya patiṭṭhitaṃ, rañño baddhauṇhīsapaṭṭo viya virocati. Pacchimabhavikabodhisattānaṃ kira imaṃ lakkhaṇaṃ viditvā rājūnaṃ uṇhīsapaṭṭaṃ akaṃsu, ayaṃ tāva eko attho. Aññe pana janā aparipuṇṇasīsā honti, keci kappasīsā, keci phalasīsā, keci aṭṭhisīsā, keci tumbasīsā, keci pabbhārasīsā. Tathāgatassa pana āraggena vaṭṭetvā ṭhapitaṃ viya suparipuṇṇaṃ udakapupphuḷasadisaṃ sīsaṃ hoti. Tattha purimanayena uṇhīsaveṭhitasīso viyāti uṇhīsasīso. Dutiyanayena uṇhīsaṃ viya sabbattha parimaṇḍalasīsoti uṇhīsasīso.
所谓‘发鬓’，乃指额头宽满的头发和鬓毛；‘鬓须’指茂密的鬓发，此二义合而述说。于如来，右边耳轮旁的额部皮肤隆起，将整个额头覆满、充盈，绕至左边耳轮处，如国王绑头巾束发时装饰的贵重头饰一般，闪耀光辉。质感丰厚。据说过往大乘菩萨见此特征，显露王者头饰之形，此为一义。其他人则鬓发未满，有的如瓦片质，有的如果壳质，有的为骨质，有的如芦苇质，有的如白色绒毛质。然而如来鬓发隆起密布，宛若浸润水中的华丽莲花般光泽丰满。其前端边缘处呈现隆起的‘发鬓须’（unhīsa），边缘浑圆，如同满圆的发鬓须与鬓角一般。
Imāni pana mahāpurisalakkhaṇāni kammaṃ kammasarikkhakaṃ lakkhaṇaṃ lakkhaṇānisaṃsanti ime cattāro koṭṭhāse ekekasmiṃ lakkhaṇe dassetvā kathitāni sukathitāni honti. Tasmā bhagavatā lakkhaṇasutte (dī. ni. 3.200-202) vuttāni imāni kammādīni dassetvā kathetabbāni . Suttavasena vinicchituṃ asakkontena sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya tasseva suttassa vaṇṇanāya vuttanayena gahetabbāni.
这些皆为伟人之相，应验行为及行为的质证，数相相续而显。此四类伟人相，依次展示每一种并详细论述，讴扬其妙。故世尊于《相经》中显现这些行为等相，并当以之说明。若难以据经断定者，当从《长部大论》之注释《殊胜光明》中有关本经的注解中加以了解。
Imehi kho, bho, so bhavaṃ gotamoti, bho ācariya, imehi dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇehi so bhavaṃ gotamo samannāgato devanagare samussitaratanavicittaṃ suvaṇṇatoraṇaṃ viya yojanasatubbedho sabbapāliphullo pāricchattako viya selantaramhi supupphitasālarukkho viya tārāgaṇapaṭimaṇḍitagaganatalamiva ca attano sirivibhavena lokaṃ ālokaṃ kurumāno viya caratīti imatthampi dīpetvā kiriyācāraṃ ācikkhituṃ gacchanto kho panātiādimāha.
由此可见，尊者果德摩即为此二十三重大人相之具足者。尊者果德摩居于天城，心中系念珍宝，仿如金门七十由旬，布满金箔的华盖，覆蔽全身，他如盛开华美的沙罗树，宛如以星辰镶嵌的天空，以自己威德与财富照耀世间，周游其中，即传扬行持，行迹有如所言。这即是对其义理的诠示，并欲教导行为。
§387
387.Dakkhiṇenāti buddhānañhi ṭhatvā vā nisīditvā vā nipajjitvā vā gamanaṃ abhinīharantānaṃ dakkhiṇapādova purato hoti. Satatapāṭihāriyaṃ kiretaṃ. Nātidūrepādaṃ uddharatīti taṃ dakkhiṇapādaṃ na atidūre ṭhapessāmīti uddharati. Atidūrañhi abhihariyamāne dakkhiṇapādena vāmapādo ākaḍḍhiyamāno gaccheyya, dakkhiṇapādopi dūraṃ gantuṃ na sakkuṇeyya, āsanneyeva patiṭṭhaheyya, evaṃ sati padavicchedo nāma hoti. Dakkhiṇapāde pana pamāṇeneva uddhate vāmapādopi pamāṇeneva uddhariyati, pamāṇena uddhato patiṭṭhahantopi pamāṇeyeva patiṭṭhāti. Evamanena tathāgatassa dakkhiṇapādakiccaṃ vāmapādena niyamitaṃ, vāmapādakiccaṃ dakkhiṇapādena niyamitanti veditabbaṃ.
“右侧”谓佛陀圣者无论立、坐、卧时，行走皆以右脚为前端，如同施展法力之人所启右足一般。所谓“不过远提起足”，意指右脚不会抬得过高远，只提升至一定范围，允许左脚抬高而右脚不得过远离开，以便右脚仍稳立近旁，故此谓之“足分辨”。右脚以特定度量提起，左脚亦按度量提起。由此右足虽提起，落地时亦依同度量落下。佛陀之右足事务受左足调节、左足事务受右足调节，彼此相互制约，如是应知。
Nātisīghanti divā vihārabhattatthāya gacchanto bhikkhu viya na atisīghaṃ gacchati. Nātisaṇikanti yathā pacchato āgacchanto okāsaṃ na labhati, evaṃ na atisaṇikaṃ gacchati. Adduvena adduvanti jaṇṇukena jaṇṇukaṃ, nasatthiṃ unnāmetīti gambhīre udake gacchanto viya na ūruṃ unnāmeti. Na onāmetīti rukkhasākhāchedanadaṇḍaṅkusapādo viya na pacchato osakkāpeti. Na sannāmetīti obaddhānābaddhaṭṭhānehi pādaṃ koṭṭento viya na thaddhaṃ karoti. Navināmetīti yantarūpakaṃ kīḷāpento viya na ito cito ca cāleti. Adharakāyovāti heṭṭhimakāyova iñjati, uparimakāyo nāvāya ṭhapitasuvaṇṇapaṭimā viya niccalo hoti. Dūre ṭhatvā olokento hi buddhānaṃ ṭhitabhāvaṃ vā gamanabhāvaṃ vā na jānāti . Kāyabalenāti bāhā khipanto sarīrato sedehi muccantehi na kāyabalena gacchati. Sabbakāyenevāti gīvaṃ aparivattetvā rāhulovāde vuttanāgāpalokitavaseneva apaloketi.
白昼行走如同比库离开住宿地踏入食处而行，不轻快过度。回头而来若过于匆忙，则难得空闲，故也不后顾过急。犹如鱼群与鱼群游动相随，在深水中游行却不随波起伏。树枝砍伐修枝之棒不随行者后面挥舞。缚缚处无须踢踏，跺脚踩踏之事不作。新式玩具不会在此处前后翻动摇摆。下体如下身委顿沉重，上身如置于船上的金铸像般不动。远远望去，不能了解诸佛立定不动或行进的状态。身体之力非从外力推动而行，不因离体动作而行。以整体身体观之，如同未转动舌头，正如拉胡罗教诲对犁头观照，纯以眼观止而已。
Na uddhantiādīsu nakkhattāni gaṇento viya na uddhaṃ ulloketi, naṭṭhaṃ kākaṇikaṃ vā māsakaṃ vā pariyesanto viya na adho oloketi, na hatthiassādayo passanto viya ito cito ca vipekkhamāno gacchati. Yugamattanti navavidatthimatte cakkhūni ṭhapetvā gacchanto yugamattaṃ pekkhati nāma, bhagavāpi yuge yutto sudantaājānīyo viya ettakaṃ passanto gacchati. Tato cassa uttarīti yugamattato paraṃ na passatīti na vattabbo. Na hi kuṭṭaṃ vā kavāṭaṃ vā gaccho vā latā vā āvarituṃ sakkoti, atha khvassa anāvaraṇañāṇassa anekāni cakkavāḷasahassāni ekaṅgaṇāneva honti. Antaragharanti heṭṭhā mahāsakuludāyisutte indakhīlato paṭṭhāya antaragharaṃ, idha gharaummārato paṭṭhāya veditabbaṃ. Nakāyantiādi pakatiiriyapatheneva pavisatīti dassanatthaṃ vuttaṃ. Daliddamanussānaṃ nīcagharakaṃ pavisantepi hi tathāgate chadanaṃ vā uggacchati, pathavī vā ogacchati, bhagavā pana pakatigamaneneva gacchati. Nātidūreti atidūre parivattantena hi ekaṃ dve padavāre piṭṭhibhāgena gantvā nisīditabbaṃ hoti. Nāccāsanneti accāsanne parivattantena ekaṃ dve padavāre purato gantvā nisīditabbaṃ hoti. Tasmā yasmiṃ padavāre ṭhitena purato vā pacchato vā agantvā nisīditabbaṃ hoti, tattha parivattati.
不如数星斗般不向上仰视，也不如寻找落地的鸟粪或蚂蚁巢穴而向下看。观看象等生物时，来回转头而保持淡然行走。目力审视眼界如将四只眼睛安置一般，所以佛陀亦以高度协调目力，观察众生。因彼从此处不再向后看，应知不可再观。不能以树枝、门闩、藤蔓等阻挡，且以其不被阻挡之识力，成千上万个视野如一岛屿般存在。家中通道如下端大树根处紧靠，用以识别此处为内室。鼻孔等处如同介入进入小径，故此有此说。贫穷人进入简陋小屋，佛陀如同穿过遮盖或穿越土地而行，只依其平常步伐。但非过远转身，因为过远转身须以一两脚步绕地而坐。非极近亦须以一两脚步绕行于前后方位而坐。所以于站立的位置上，前后绕行后乃坐下。
Pāṇināti kaṭivātābādhiko viya na āsanaṃ hatthehi gahetvā nisīdati. Pakkhipatīti yo kiñci kammaṃ katvā kīḷanto ṭhitakova patati, yopi orimaṃ aṅgaṃ nissāya nisinno ghaṃsanto yāva pārimaṅgā gacchati, pārimaṅgaṃ vā nissāya nisinno tatheva yāva orimaṅgā āgacchati, sabbo so āsane kāyaṃ pakkhipati nāma. Bhagavā pana evaṃ akatvā āsanassa majjhe olambakaṃ dhārento viya tūlapicuṃ ṭhapento viya saṇikaṃ nisīdati. Hatthakukkuccanti pattamukhavaṭṭiyaṃ udakabinduṭhapanaṃ makkhikabījaniyā paṇṇacchedanaphālanādi hatthena asaṃyatakaraṇaṃ. Pādakukkuccanti pādena bhūmighaṃsanādi asaṃyatakaraṇaṃ.
手掌如同风吹之痛苦者，不以手持坐。肢体投掷如起立时跌倒，抑或依附彼岸身体碰擦，至另一岸而去；如是全身放置于坐具。佛陀则不同，端坐于席中，仿佛悬挂支点，放置天平上般端正不动。手腕之动如扇动水滴、涂膏、涂树胶等，手为微妙动作；足腕之动如泥土拍击等，亦是细微动作。
Na chambhatīti na bhāyati. Na kampatīti na osīdati. Na vedhatīti na calati. Naparitassatīti bhayaparitassanāyapi taṇhāparitassanāyapi na paritassati. Ekacco hi dhammakathādīnaṃ atthāya āgantvā manussesu vanditvā ṭhitesu ‘‘sakkhissāmi nu kho tesaṃ cittaṃ gaṇhanto dhammaṃ vā kathetuṃ, pañhaṃ vā pucchito vissajjetuṃ, bhattānumodanaṃ vā kātu’’nti bhayaparitassanāya paritassati. Ekacco ‘‘manāpā nu kho me yāgu āgacchissati, manāpaṃ antarakhajjaka’’nti vā taṇhāparitassanāya paritassati. Tadubhayampi tassa natthīti na paritassati. Vivekāvaṭṭoti viveke nibbāne āvaṭṭamānaso hutvā. Vivekavattotipi pāṭho, vivekavattayutto hutvāti attho. Vivekavattaṃ nāma katabhattakiccassa bhikkhuno divāvihāre samathavipassanāvasena mūlakammaṭṭhānaṃ gahetvā pallaṅkaṃ ābhujitvā nisīdanaṃ. Evaṃ nisinnassa hi iriyāpatho upasanto hoti.
不恐惧不畏惧。不颤抖无颤动。不刺痛不摇动。即使惧恐及渴爱烦恼亦不能扰乱。有人入诸法义理，受敬于人，站立时说：“可否容我执心而演讲法义，或答问释疑，或以供养赞叹？”因恐惧而动摇。有人说：“欲火当降临，欲火正显现”等因渴爱而惊惧。虽因恐惧渴爱生忧虑，皆不扰乱。称“离相境”，即心绕离寂灭。又称“离相境”，意谓清净涅槃。离相境即不食之人白昼安坐修止观之用处。如此坐者诸根路径全安。
Na pattaṃ unnāmetītiādīsu ekacco pattamukhavaṭṭiyā udakadānaṃ āharanto viya pattaṃ unnāmeti, eko pādapiṭṭhiyaṃ ṭhapento viya onāmeti, eko baddhaṃ katvā gaṇhāti, eko ito cito ca phandāpeti, evaṃ akatvā ubhohi hatthehi gahetvā īsakaṃ nāmetvā udakaṃ paṭiggaṇhātīti attho. Na samparivattakanti parivattetvā paṭhamameva pattapiṭṭhiṃ na dhovati. Nātidūreti yathā nisinnāsanato dūre patati, na evaṃ chaḍḍeti. Nāccāsanneti pādamūleyeva na chaḍḍeti. Vicchaḍḍayamānoti vikiranto, yathā paṭiggāhako temati, na evaṃ chaḍḍeti.
手掌如水盘盛水般，伸手如托水、扶持一角，或束缚后方而提起。如是用两手托举水盆，取水时意念恭敬。非反转而清洗水盆底部。非过远掉置如坐在高处物品滑落，不至丢弃法器。也不弃置足根处。也不是翻转舞动取物，如接物者递交般，不丢弃。
Nātithokanti yathā ekacco pāpiccho appicchataṃ dassento muṭṭhimattameva gaṇhāti, na evaṃ. Atibahunti yāpanamattato atirekaṃ. Byañjanamattāyāti byañjanassa mattā nāma odanato catuttho bhāgo. Ekacco hi bhatte manāpe bhattaṃ bahuṃ gaṇhāti, byañjane manāpe byañjanaṃ bahuṃ. Satthā pana tathā na gaṇhāti. Na ca byañjanenāti amanāpañhi byañjanaṃ ṭhapetvā bhattameva bhuñjanto, bhattaṃ vā ṭhapetvā byañjanameva khādanto byañjanena ālopaṃ atināmeti nāma. Satthā ekantarikaṃ byañjanaṃ gaṇhāti, bhattampi byañjanampi ekatova niṭṭhanti. Dvattikkhattunti tathāgatassa hi puthujivhāya dantānaṃ upanītabhojanaṃ dvattikkhattuṃ dantehi phuṭṭhamattameva saṇhakaraṇīyapiṭṭhavilepanaṃ viya hoti, tasmā evamāha. Na mukhe avasiṭṭhāti pokkharapatte patitaudakabindu viya vinivattitvā paragalameva yāti, tasmā avasiṭṭhā na hoti. Rasapaṭisaṃvedīti madhuratittakadukādirasaṃ jānāti. Buddhānañhi antamaso pānīyepi dibbojā pakkhittāva hoti, tena nesaṃ sabbattheva raso pākaṭo hoti, rasagedho pana natthi.
不如持硬物仅用一指点握，不如此。握持太紧则超出适度。音节之度为第四分，音节度意即音节清净程度。有一人吃饭或饮食时食量多，或音节多。佛陀却不计较。非因为音节故将食物分开吃，而是食物与音节同时自然结束。二指之数，意谓如世人以牙咬食物两次，牙齿压破食物涂抹上味，故佛告如此。食物不留于口中，如落水珠滴而回溯水面后流逝，故不可停留。能觉味即知诸甘苦酸辣等味，诸佛水亦生天才，无形无味，但味觉显露遍一切处。
Aṭṭhaṅgasamannāgatanti ‘‘neva davāyā’’ti vuttehi aṭṭhahi aṅgehi samannāgataṃ. Visuddhimagge panassa vinicchayo āgatoti sabbāsavasutte vuttametaṃ. Hatthesu dhotesūti satthā kiṃ karoti? Paṭhamaṃ pattassa gahaṇaṭṭhānaṃ dhovati. Tattha pattaṃ gahetvā sukhumajālahatthaṃ pesetvā dve vāre sañcāreti. Ettāvatā pokkharapatte patitaudakaṃ viya vinivattitvā gacchati. Na ca anatthikoti yathā ekacco pattaṃ ādhārake ṭhapetvā patte udakaṃ na puñchati, raje patante ajjhupekkhati, na evaṃ karoti. Na ca ativelānurakkhīti yathā ekacco pamāṇātikkantaṃ ārakkhaṃ ṭhapeti, bhuñjitvā vā patte udakaṃ puñchitvā cīvarabhogantaraṃ pavesetvā pattaṃ udarena akkamitvā gaṇhāti, na evaṃ karoti.
所谓八支具足，是指“非仅两者”的教导中所具备的八支。至于清净之道究竟终结为何，全部烦恼断尽即为终结，这是在诸烦恼经中所宣说。关于为什么称为“手上的洗濯”，师长所指为何？初者是洗净荷叶所依附的泥土部分。取叶后，用细软清洁的手轻轻擦拭，左右往返两次。如此就像莲叶上落下的水珠被卷回一样地滚动行走。这样不是徒劳无益的，就如有人将叶子置于支点上，叶子上的水并非被擦去，落泥保持平衡，不是如此。也不是过度珍爱，像有人护持超过限度的物品，吃饭后用叶子蘸水，并将叶子用腹部遮盖衣物的空隙，将叶子从腹部滑出拿取，师长亦不如此行。
Na ca anumodanassāti yo hi bhuttamattova dārakesu bhattatthāya rodantesu chātajjhattesu manussesu bhuñjitvā anāgatesveva anumodanaṃ ārabhati, tato sabbakammāni chaḍḍetvā ekacce āgacchanti, ekacce anāgatāva honti, ayaṃ kālaṃ atināmeti. Yopi manussesu āgantvā anumodanatthāya vanditvā nisinnesu anumodanaṃ akatvāva ‘‘kathaṃ tissa, kathaṃ phussa, kathaṃ sumana, kathaṃ tisse, kathaṃ phusse, kathaṃ sumane, kaccittha arogā, sassaṃ sampanna’’ntiādiṃ pāṭiyekkaṃ kathaṃ samuṭṭhāpeti, ayaṃ anumodanassa kālaṃ atināmeti, manussānaṃ pana okāsaṃ ñatvā āyācitakāle karonto nātināmeti nāma, satthā tathā karoti.
所谓“非称赞”，指的是像那些只因吃食而哭泣的儿童、家人、亲戚、世间众生，吃完后便开始称赞，但未到来者对此也称赞，有些人来了，有些人未来，此时便算过分。哪怕是世人来到，为称赞而行礼，坐下却不称赞，却开始一一询问“你怎么样？那个怎么样？”等问题，也算是过度称赞了。由于了解人们的时机，在邀请时鼓励他们，才不算过分，师长正是如此行。
Na taṃ bhattanti kiṃ bhattaṃ nāmetaṃ uttaṇḍulaṃ atikilinnantiādīni vatvā na garahati. Naaññaṃ bhattanti svātanāya vā punadivasāya vā bhattaṃ uppādessāmīti hi anumodanaṃ karonto aññaṃ bhattaṃ paṭikaṅkhati. Yo vā – ‘‘yāva mātugāmānaṃ bhattaṃ paccati, tāva anumodanaṃ karissāmi, atha me anumodanāvasāne attano pakkabhattatopi thokaṃ dassantī’’ti anumodanaṃ vaḍḍheti, ayampi paṭikaṅkhati nāma. Satthā na evaṃ karoti. Na ca muccitukāmoti ekacco hi paṭisaṃmuñcitvā gacchati, vegena anubandhitabbo hoti. Satthā pana na evaṃ gacchati, parisāya majjhe ṭhitova gacchati. Accukkaṭṭhanti yo hi yāva hanukaṭṭhito ukkhipitvā pārupati, tassa accukkaṭṭhaṃ nāma hoti. Yo yāva gopphakā otāretvāva pārupati, tassa accukkaṭṭhaṃ hoti. Yopi ubhato ukkhipitvā udaraṃ vivaritvā yāti, tassapi accukkaṭṭhaṃ hoti. Yo ekaṃsaṃ katvā thanaṃ vivaritvā yāti, tassapi accukkaṭṭhaṃ. Satthā taṃ sabbaṃ na karoti.
不称为吃食的，是指那些按照名称鼻孔肿胀等所说的人，师长不介意。别人吃的，或者自作主张天天吃新饭时，吃别人的饭便被称为背叛。或者有人说“我会赞同直到女乡亲们吃到饭，然后我的补助饭才渐露端倪”，这也是不忠。师长不如此。所谓“不愿放走”，指有些人固执地行事，应当迅速跟进，师长却不如此，乃是在僧团中间行住。所谓“粗木”，是指直到用棍子将粗木挑起擦拭成棉帕般的细软木材；或者将牛角刮擦成棉帕。还有人用两者擦拭开腹穿过的办法，这也称为粗木。师长不会如此做。
Allīnanti yathā aññesaṃ sedena tintaṃ allīyati, na evaṃ satthu. Apakaṭṭhanti khalisāṭako viya kāyato muccitvāpi na tiṭṭhati. Vātoti verambhavātopi uṭṭhahitvā cāletuṃ na sakkoti. Pādamaṇḍanānuyoganti iṭṭhakāya ghaṃsanādīhi pādasobhānuyogaṃ. Pakkhāletvāti pādeneva pādaṃ dhovitvā. So neva attabyābādhāyātiādīni na pubbenivāsacetopariyañāṇānaṃ atthitāya vadati, iriyāpathasantataṃ pana disvā anumānena vadati. Dhammanti pariyattidhammaṃ. Na ussādetīti kiṃ mahāraṭṭhika, kiṃ mahākuṭumbikātiādīni vatvā gehassitavasena na ussādeti. Na apasādetīti ‘‘kiṃ, upāsaka, kathaṃ te vihāramaggo ñāto? Kiṃ bhayena nāgacchasi? Na hi bhikkhū kiñci acchinditvā gaṇhanti, mā bhāyī’’ti vā ‘‘kiṃ tuyhaṃ evaṃ macchariyajīvitaṃ nāmā’’ti vā ādīni vatvā gehassitapemena na apasādeti.
所谓“沾污”，如他人带粪便般三番五次沾染，他却非如此。所谓“不站立”，好比真正的毒蛇即使挣脱身体也不站立。所谓“风”，风能起风却不能搅动。所谓“足部装饰”，指用荆棘等刺破皮肤装饰足部。所谓“洗翅”，便是专门洗净足部。师长不说“不会有先世意识”等以无记意识为基础的理论，而是观察行为轨迹，依推测言之。所谓“法”，就是流通的教法。所谓“不侮辱”，即不说诸如大国豪门、大家族之类的词汇，作为教益训导指导，师长并不侮辱。所谓“不轻视”，即不说“居士啊，你怎知修行道路？何以恐惧？比库们不会放逸，勿惧”或“你的生活不该像渔夫那样”等言语，师长亦不轻视。
Vissaṭṭhoti siniddho apalibuddho. Viññeyyoti viññāpanīyo pākaṭo, vissaṭṭhattāyeva cesa viññeyyo hoti. Mañjūti madhuro. Savanīyoti sotasukho, madhurattāyeva cesa savanīyo hoti. Bindūti sampiṇḍito. Avisārīti avisaṭo, binduttāyeva cesa avisārī hoti. Gambhīroti gambhīrasamuṭṭhito. Ninnādīti ninnādavā, gambhīrattāyeva cesa ninnādī hoti. Yathāparisanti cakkavāḷapariyantampi ekābaddhaparisaṃ viññāpeti. Bahiddhāti aṅgulimattampi parisato bahiddhā na gacchati. Tasmā? So evarūpo madhurassaro akāraṇā mā nassīti. Iti bhagavato ghoso parisāya matthakeneva carati.
所谓“详细”，是指深入而不轻浅。所谓“可知”，是显明而可理解，因细节完整而可知。所谓“甜美”，是指柔和甜润，因甜润特质而显得悦耳。所谓“珠子”，是指成团的形态。所谓“不散”，是指未分散，因珠成团而不散。所谓“深厚”，意为深远。所谓“含啸”，是含蓄的啸声，因深厚而含啸。在阐述时，如同环绕整个轮盘，形成一体圈子。所谓“外在”，即使只有指头之量，群体也不会离开外面的区域。为何如此？因为正是这种类型的甜美波动，故而不会消失。因此，世尊的教法乃以此为依据，令僧众沿此而行。
Avalokayamānāti sirasmiṃ añjaliṃ ṭhapetvā bhagavantaṃ olokentāva paccosakkitvā dassanavijahanaṭṭhāne vanditvā gacchanti. Avijahitattāti yo hi kathaṃ sutvā vuṭṭhito aññaṃ diṭṭhasutādikaṃ kathaṃ kathento gacchati, esa sabhāvena vijahati nāma. Yo pana sutadhammakathāya vaṇṇaṃ kathentova gacchati, ayaṃ na vijahati nāma, evaṃ avijahantabhāvena pakkamanti. Gacchantanti rajjuyantavasena ratanasattubbedhaṃ suvaṇṇagghikaṃ viya gacchantaṃ. Addasāma ṭhitanti samussitakañcanapabbataṃ viya ṭhitaṃ addasāma. Tato ca bhiyyoti vitthāretvā guṇe kathetuṃ asakkonto avasese guṇe saṃkhipitvā kalāpaṃ viya suttakabaddhaṃ viya ca katvā vissajjento evamāha. Ayamettha adhippāyo – mayā kathitaguṇehi akathitāva bahutarā. Mahāpathavimahāsamuddādayo viya hi tassa bhoto anantā appameyyā guṇā ākāsamiva vitthāritāti.
所谓“注视”，指顶礼奉献于头部，注视世尊，同时回首看，适于观瞻的时刻，行礼后离去。所谓“击退”，是指听闻后起意争执，与他人讲述见闻等时，而在大会当中被击退。若只是随和地讲述听闻的佛法，则不属于击退，以此态度离开。所谓“离去”，如同穿金镶玉的宝珠串列般整齐，举止不凡。所见之处，站立如堆积的黄金山般坚固。随后详细分说功德，但当无法更加详细时，则将功德简要汇总成束，并轻放下去。谓此为重要教诲，即我所述的功德虽多，但未尽其详。“广大土地与无垠大海”等，如此功德无量广大，如天际般无边展开。
§390
390.Appaṭisaṃviditoti aviññātaāgamano. Pabbajite upasaṅkamantena hi cīvaraparikammādisamaye vā ekaṃ nivāsetvā sarīrabhañjanasamaye vā upasaṅkamitvā tatova paṭinivattitabbaṃ hoti, paṭisanthāramattampi na jāyati. Puretaraṃ pana okāse kārite divāṭṭhānaṃ sammajjitvā cīvaraṃ pārupitvā bhikkhu vivitte ṭhāne nisīdati, taṃ āgantvā passantā dassanenapi pasīdanti, paṭisanthāro jāyati, pañhabyākaraṇaṃ vā dhammakathā vā labbhati. Tasmā paṇḍitā okāsaṃ kārenti. So ca nesaṃ aññataro, tenassa etadahosi. Jiṇṇo vuḍḍhoti attano uggatabhāvaṃ akathetvā kasmā evamāha? Buddhā nāma anuddayasampannā honti, mahallakabhāvaṃ ñatvā sīghaṃ okāsaṃ karissatīti evamāha.
所谓未觉知者，是指未曾认识的到来。比库接受出家请求时，于持衣清洁整理时或于身体衰败时，仅一人前来探访，则应当回避，并不产生相聚；只是简单应对，尚无欢聚的缘起。然而，以往在合适时机，修习整洁衣物，披衣，单独坐于静处，比库来访者亦见之能忍耐观望，心生欢喜，欢聚遂生，问题答疑或法义阐发得以实现。因此，智者乃于是时机施为。此中他人不合宜，则不为其所成就。昔者有长者，未起本性，而言为何如此？谓佛皆具增长之能，知大方广，必速行适当时机，即作此说。
§391
391.Oramiya okāsamakāsīti vegena uṭṭhāya dvidhā bhijjitvā okāsamakāsi.
所谓迅速时机者，即迅速起身，分作二，分别而行，称之为迅速时机现。
Ye meti ye mayā. Nārīsamānasavhayāti nārīsamānanāmaṃ itthiliṅgaṃ, tena avhātabbāti nārīsamānasavhayā, itthiliṅgena vattabbāti vohārakusalatāya evaṃ vadati. Pahūtajivhoti puthulajivho. Ninnāmayetanti nīhara etaṃ.
此句「所来者，我所来者」之意。所谓“妇人俗染去除”即指女性性别，以此为标志，谓女性须除去俗染。因以女性性别而当有此行为，尤指善行。所谓“舌多”即多舌，故意延长舌体。所谓“下骂”即使被邪言缠扰，如肺疾般被阻塞，意味着誓言放弃此染污。
§393
393.Kevalīti sakalaguṇasampanno.
所谓纯净者，意为具足一切善法俱全。
§394
394.Paccabhāsīti ekappahārena pucchite aṭṭha pañhe byākaronto patiabhāsi. Yo vedīti yo vidati jānāti, yassa pubbenivāso pākaṭo. Saggāpāyañca passatīti dibbacakkhuñāṇaṃ kathitaṃ. Jātikkhayaṃpattoti arahattaṃ patto. Abhiññā vositoti taṃ arahattaṃ abhijānitvā vosito vosānappatto. Munīti arahattañāṇamoneyyena samannāgato.
所谓随答者，即在问八个问题时以一句轻巧回答。所谓知者，即知晓，具明了，乃前世因缘所显现者。所谓观察天道，即以天眼知识所证明。所谓出生灭尽，即已到达阿拉汉果位。所谓知了境界者即了解此阿拉汉果，故得获通达。所谓圣者，即具足阿拉汉智慧之人。
Visuddhanti paṇḍaraṃ. Muttaṃ rāgehīti kilesarāgehi muttaṃ. Pahīnajātimaraṇoti jātikkhayappattattā pahīnajātiko, jātipahāneneva pahīnamaraṇo. Brahmacariyassa kevalīti yaṃ brahmacariyassa kevalī sakalabhāvo, tena samannāgato, sakalacatumaggabrahmacariyavāsoti attho. Pāragū sabbadhammānanti sabbesaṃ lokiyalokuttaradhammānaṃ abhiññāya pāraṃ gato, sabbadhamme abhijānitvā ṭhitoti attho. Pāragūti vā ettāvatā pariññāpāragū pañcannaṃ khandhānaṃ, pahānapāragū sabbakilesānaṃ , bhāvanāpāragū catunnaṃ maggānaṃ, sacchikiriyāpāragū nirodhassa, samāpattipāragū sabbasamāpattīnanti ayamattho vutto. Puna sabbadhammānanti iminā abhiññāpāragū vuttoti. Buddho tādī pavuccatīti tādiso chahi ākārehi pāraṃ gato sabbākārena catunnaṃ saccānaṃ buddhattā buddhoti pavuccatīti.
所谓净洁者，泛指洁白。所谓无碍贪染者，即远离烦恼贪欲之相。所谓断尽生死，即因出生消灭而离生死。所谓出离比库行，即具足清净出离之相，含盖四种圣道。所谓到彼岸者，即凭达彼岸通达五阴的断除、烦恼的消除、道的修持与断尽，以及涅槃的实现。所谓知了诸行，即以此境界彻悟世间世出世法。所谓佛者，即以此六种表现到达彼岸，于一切谛理中具足佛陀果位，因此称为佛。
Kiṃ pana ettāvatā sabbe pañhā vissajjitā hontīti? Āma vissajjitā, cittaṃ visuddhaṃ jānāti, muttaṃ rāgehīti iminā tāva bāhitapāpattā brāhmaṇoti paṭhamapañho vissajjito hoti. Pāragūti iminā vedehi gatattā vedagūti dutiyapañho vissajjito hoti. Pubbenivāsantiādīhi imāsaṃ tissannaṃ vijjānaṃ atthitāya tevijjoti tatiyapañho vissajjito hoti. Muttaṃ rāgehi sabbasoti imināva nissaṭattā pāpadhammānaṃ sottiyoti catutthapañho vissajjito hoti. Jātikkhayaṃ pattoti iminā pana arahattasseva vuttattā pañcamapañho vissajjito hoti. Vositoti ca brahmacariyassa kevalīti ca imehi chaṭṭhapañho vissajjito hoti. Abhiññā vosito munīti iminā sattamapañho vissajjito hoti. Pāragū sabbadhammānaṃ, buddho tādī pavuccatīti iminā aṭṭhamapañho vissajjito hoti.
那么，所有这些问题都已解尽了吗？确实都已解尽，心知清净且解脱于贪爱，正因如此称为‘‘外道罪业已摒弃的婆罗门’’，这是第一个问题得以解答。又因通达彼岸，以此称之为通达者，这是第二个问题得解答。以此三种知识——对前世、现世和来世的认知——为基础，称之为三知者，这是第三个问题得解答。因解脱于贪爱，称为一切皆尽，这是第四个问题得解答。以所言五法已达灭尽生死，这即是阿拉汉的教导，这是第五个问题得解答。以修持正法为名，这即是第六个问题得解答。以证得神通者为名，这是第七个问题得解答。以通晓一切法，佛即是如此教化，这便是第八个问题得解答。
§395
395.Dānakathantiādīni heṭṭhā sutte vitthāritāneva. Paccapādīti paṭipajji. Dhammassānudhammanti imasmiṃ sutte dhammo nāma arahattamaggo, anudhammo nāma heṭṭhimā tayo maggā tīṇi ca sāmaññaphalāni, tāni paṭipāṭiyā paṭilabhīti attho. Na ca maṃ dhammādhikaraṇaṃ vihesesīti mañca dhammakāraṇā na kilamesi, na punappunaṃ kathāpesīti vuttaṃ hoti. Sesaṃ sabbattha uttānameva. Tattha parinibbāyīti pana padena desanāya arahatteneva kūṭaṃ gahitanti.
《施与经》等内容已在下方诸经中详细展开。所谓因缘，即实践。所谓以法为顺，以此经中之法指向证得阿拉汉果位。这三法道与三种圣果也由依正之法得以受持践行。并非说本僧团的法门有何特别，而非有造作之处，更非反复阐述言说。此诸法皆以赞叹为终，则以『涅槃』一词，表现如来阿拉汉教法的崇高与巅峰。
Papañcasūdaniyā majjhimanikāyaṭṭhakathāya · 《破除戏论》中部注释中
Brahmāyusuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 梵寿经注释终了。
2. Selasuttavaṇṇanā二、谢拉经注释
§396
396.Evaṃme sutanti selasuttaṃ. Tattha aṅguttarāpesūtiādi potaliyasutte vitthāritameva. Aḍḍhateḷasehīti aḍḍhena teḷasehi, dvādasahi satehi paññāsāya ca bhikkhūhi saddhinti vuttaṃ hoti. Te pana sāvakasannipāte sannipatitā bhikkhūyeva sabbe ehibhikkhupabbajjāya pabbajitā khīṇāsavā. Keṇiyoti tassa nāmaṃ, jaṭiloti tāpaso. So kira brāhmaṇamahāsālo, dhanarakkhaṇatthāya pana tāpasapabbajjaṃ samādāya rañño paṇṇākāraṃ datvā bhūmibhāgaṃ gahetvā tattha assamaṃ kāretvā vasati pañcahi sakaṭasatehi vaṇijjaṃ payojetvā kulasahassassa nissayo hutvā, assamepi cassa eko tālarukkho divase divase ekaṃ sovaṇṇamayaṃ tālaphalaṃ muñcatīti vadanti. So divā kāsāyāni dhāreti, jaṭā ca bandhati, rattiṃ kāmasampattiṃ anubhavati. Dhammiyā kathāyāti pānakānisaṃsapaṭisaṃyuttāya dhammiyā kathāya. Ayañhi keṇiyo tucchahattho bhagavato dassanāya gantuṃ lajjāyamāno – ‘‘vikālabhojanā viratānampi pānakaṃ kappatī’’ti cintetvā susaṅkhatabadarapānaṃ pañcahi kājasatehi gāhāpetvā agamāsi. Evaṃ gatabhāvo cassa – ‘‘atha kho keṇiyassa jaṭilassa etadahosi kiṃ nu kho ahaṃ samaṇassa gotamassa harāpeyya’’nti bhesajjakkhandhake (mahāva. 300) pāḷiāruḷhoyeva.
此为《铁经》之经文。此处称《增一部经》等为所引之细节。《八十四人》者，指八十四位、十二乘、百余诸比库，俱以信心闻法修行。此群聚中诸弟子皆已出家，证得净除污垢。所谓贪蔽，乃指苦行之热忱。彼乃大婆罗门富豪，为护财产而出家苦修，向国王献出五十金罗与一处土地，并于此地建寺。常以五百牛车从事商贾，依赖千名家众，树影下每日放置一枚金橘果实，传言亦奉献果实。白昼着袈裟，束发入定，夜晚享乐欲乐。以佛法之教义为饮酒因缘。此贪蔽者羞于亲近世尊，怀疑自己饮酒不当，思量应断酒，携带酒具且好整以暇地离去。其云此事出于《药藏》中经文之意，维持原巴利文序列以示明白。
Dutiyampi kho bhagavāti kasmā punappunaṃ paṭikkhipi? Titthiyānaṃ paṭikkhepapasannatāya, akāraṇametaṃ, natthi buddhānaṃ paccayahetu evarūpaṃ kohaññaṃ. Ayaṃ pana aḍḍhateḷasāni bhikkhusatāni disvā ettakānaṃyeva bhikkhaṃ paṭiyādessati, sveva selo tīhi purisasatehi saddhiṃ pabbajissati. Ayuttaṃ kho pana navake aññato pesetvā imeheva saddhiṃ gantuṃ, ime vā aññato pesetvā navakehi saddhiṃ gantuṃ. Athāpi sabbe gahetvā gamissāmi, bhikkhāhāro nappahossati. Tato bhikkhūsu piṇḍāya carantesu manussā ujjhāyissanti – ‘‘cirassāpi keṇiyo samaṇaṃ gotamaṃ nimantetvā yāpanamattaṃ dātuṃ nāsakkhī’’ti, sayampi vippaṭisārī bhavissati. Paṭikkhepe pana kate ‘‘samaṇo gotamo punappunaṃ ‘tvañca brāhmaṇesu abhippasanno’ti brāhmaṇānaṃ nāmaṃ gaṇhātī’’ti cintetvā brāhmaṇepi nimantetukāmo bhavissati, tato brāhmaṇe pāṭiyekkaṃ nimantessati , te tena nimantitā bhikkhū hutvā bhuñjissanti. Evamassa saddhā anurakkhitā bhavissatīti punappunaṃ paṭikkhipi. Kiñcāpi kho, bhoti iminā idaṃ dīpeti, – ‘‘bho gotama, kiṃ jātaṃ yadi ahaṃ brāhmaṇesu abhippasanno, adhivāsetu bhavaṃ gotamo, ahaṃ brāhmaṇānampi dātuṃ sakkomi tumhākampī’’ti.
尊者为何屡屡反对佛陀？此乃斥责师徒相应，以驳斥师公对异端异派的亲近。非因诸佛所致，此犹如内集八十四名比库打算出家，秉信三人众联合同修。无论分别遣派九人与荒僻九人，皆同赴一处修行。即便承接诸众，亦不乏食物。然传至外人，或恐生妒恨，生疑苍白，恐怕长久后有人请请教沙利子，想给付饮食皆舍不能。故反对论言曰，‘‘佛陀反复声明，‘汝当亲近婆罗门’，因婆罗门众众多，必遭邀约，故由一逐一邀之，彼即为此被邀僧众而食之。’’依此满足的信心将持续，故屡次反对。尊者曰：“世尊！若我愿在婆罗门中受用恩泽，愿受教法，愿以一切供养布施汝。”
Kāyaveyyāvaṭikanti kāyaveyyāvaccaṃ. Maṇḍalamāḷanti dussamaṇḍapaṃ.
身体疮疤之名称‘身体疮疤’。‘环状花冠’指花的环状装饰。
§397
397.Āvāhoti kaññāgahaṇaṃ. Vivāhoti kaññādānaṃ. So me nimantitoti so mayā nimantito. Atha brāhmaṇo paripakkopanissayattā buddhasaddaṃ sutvāva amatenevābhisitto pasādaṃ āvikaronto buddhoti, bho keṇiya, vadesīti āha. Keṇiyo yathābhūtaṃ ācikkhanto buddhoti, bho sela, vadāmīti āha. Tato naṃ punapi daḷhīkaraṇatthaṃ pucchi, itaropi tatheva ārocesi.
召唤乃应召未婚女。娶妻即为女嫁。‘我被邀请’即“我被召请”。随后，一位婆罗门因局势熟熟，闻佛语音如甘露般动心，便以诚挚心情称呼佛为“尊敬的贪欲者”，说：“尊敬的修行者，我将命名您为佛，愿我言语成真。”尊者如实示现回答：“尊敬的修行者，我愿如此称呼您。”之后为使信心坚定，再三询问，并他人亦如是称呼。
§398
398. Athassa kappasatasahassehipi buddhasaddasseva dullabhabhāvaṃ sampassato. Etadahosīti. Etaṃ ‘‘ghosopi kho’’tiādi ahosi. Nīlavanarājīti nīlavaṇṇarukkhapanti. Pade padanti padappamāṇe padaṃ. Accāsanne hi atidūre vā pāde nikkhipamāne saddo uṭṭhāti, taṃ paṭisedhento evamāha. Sīhāva ekacarāti gaṇavāsī sīho sīhapotakādīhi saddhiṃ pamādaṃ āpajjati, ekacaro appamatto hoti. Iti appamādavihāraṃ dassento ekacarasīhena opammaṃ karoti. Mā me bhontoti ācāraṃ sikkhāpento āha. Ayañhettha adhippāyo – sace tumhe kathāvāraṃ alabhitvā mama kathāya antare kathaṃ pavesessatha, ‘‘antevāsike sikkhāpetuṃ nāsakkhī’’ti mayhaṃ garahā uppajjissati, tasmā okāsaṃ passitvā manteyyāthāti. No ca kho naṃ jānāmīti vipassīpi bodhisatto caturāsītisahassattherapabbajitaparivāro satta māsāni bodhisattacārikaṃ cari, buddhuppādakālo viya ahosi. Amhākampi bodhisatto chabbassāni bodhisattacārikaṃ cari. Evaṃ paripuṇṇasarīralakkhaṇehi samannāgatāpi buddhā na honti. Tasmā brāhmaṇo ‘‘no ca kho naṃ jānāmī’’ti āha.
398. 此人于数以万计的劫数之中，犹能见到佛声难得出现的殊胜现象。此谓之“因其声故。”此声即是“报迹声音”等。所谓“蓝猿王”，是指蓝色叶子的树，各词分别在一足距离或更远处发声。反对者说，狮子群中同伴狮子因疏忽对狮子幼崽等造成损害，幼崽反而警觉。故以幼狮为比喻，示现不疏忽的行持。修行者劝请说：“莫瞋恨我。”彼人有此主张：“若你们获不到反覆辩论的机会，怎么能进入我法中？‘无法修习内入般涅槃’这话我会讨厌的。因此应等待时机再议。”争辩者说：“我也不知。”作为一名觉者，年逾八十四，持戒出家七个月，以行者身份生活，正如佛陀初发心起道时期。我亦为行者，生活于六十载。虽具完备身相，成佛者仍未诞生。因此婆罗门说：“他我也不知。”
§399
399.Paripuṇṇakāyoti lakkhaṇehi paripuṇṇatāya ahīnaṅgatāya ca paripuṇṇasarīro. Surucīti sundarasarīrappabho. Sujātoti ārohapariṇāhasampattiyā saṇṭhānasampattiyā ca sunibbatto. Cārudassanoti sucirampi passantānaṃ atittijanako manoharadassano. Suvaṇṇavaṇṇoti suvaṇṇasadisavaṇṇo. Susukkadāṭhoti suṭṭhu sukkadāṭho. Mahāpurisalakkhaṇāti paṭhamaṃ vuttabyañjanāneva vacanantarena nigamento āha.
399.“完备身”是指具足十种身相，身心圆满无缺。意指无一缺漏、身躯圆满。所谓“神妙”，是美妙身相之光辉。“良好出身”指出身良好、家境富贵，并且品行周全。“端庄美丽”表明外貌端正，令人喜爱以致目光难移开。“金色相”是类似黄金的色泽。“牙齿洁白”是指牙齿坚固而洁白。所谓“大丈夫相”，乃之前已言之种种身体征象与声调，归纳而言。
Idāni tesu lakkhaṇesu attano cittarucitāni gahetvā thomento pasannanettotiādimāha. Bhagavā hi pañcavaṇṇapasādasampattiyā pasannanetto, puṇṇacandasadisamukhatāya sumukho, ārohapariṇāhasampattiyā brahā, brahmujugattatāya uju, jutimantatāya patāpavā. Yampi cettha pubbe vuttaṃ, taṃ ‘‘majjhe samaṇasaṅghassā’’ti iminā pariyāyena thomayatā puna vuttaṃ. Ediso hi evaṃ virocati. Uttaragāthāyapi eseva nayo. Uttamavaṇṇīnoti uttamavaṇṇasampannassa. Rathesabhoti uttamasārathi. Jambusaṇḍassāti jambudīpassa. Pākaṭena issariyaṃ issaro hoti.
此时他引述这些相好，赞叹其悦心，称之为目光慈和等。世尊因具足五种色彩华丽福德，面容美好，目光炯炯发光，身形端直，具足梵音，光明照耀。与前文所说谓“中间修行众”之说关联，谓其光彩照人。此乃开头与结尾都明示之。类似的解释见于末句。所谓“优美色”，是指色彩绚丽。“御车师”乃最优秀驾车者的称谓。“爪哇洲”即人间世界之称。以此说明其为至尊主宰。
Khattiyāti jātikhattiyā. Bhogīti bhogiyā. Rājānoti ye keci rajjaṃ kārentā. Rājābhirājāti rājūnaṃ pūjanīyo, adhirājā hutvā, cakkavattīti adhippāyo. Manujindoti manussādhipati paramissaro hutvā.
“刹帝利”是指出生于刹帝利家族。“富有者”称为富裕拥有者。“国王”指统治国土者。“诸王之王”，是尊贵的王者，因王者而尊贵，即为大王。称为“轮王转法”，是诸国之主。所谓“人间至尊”，是人类的最高统治者。
Evaṃ vutte bhagavā – ‘‘ye te bhavanti arahanto sammāsambuddhā, te sakavaṇṇe bhaññamāne attānaṃ pātukarontī’’ti imaṃ selassa manorathaṃ pūrento rājāhamasmītiādimāha. Tatrāyamadhippāyo – yaṃ maṃ tvaṃ sela ‘‘rājā arahasi bhavitu’’nti yācasi, ettha appossukko hoti rājāhamasmi. Sati ca rājatte yathā añño rājā yojanasataṃ vā anusāsati yojanasahassaṃ vā, cakkavattī hutvāpi catudīpapariyantamattaṃ vā, nāhamevaṃ paricchinnavisayo, ahañhi dhammarājā anuttaro bhavaggato avīcipariyantaṃ katvā tiriyaṃ appamāṇalokadhātuyo anusāsāmi. Yāvatā hi apadadvipadādibhedā sattā, ahaṃ tesaṃ aggo. Na hi me koci sīlena vā…pe… vimuttiñāṇadassanena vā paṭibhāgo atthi, svāhaṃ evaṃ dhammarājā anuttaro anuttareneva catusatipaṭṭhānādibhedena dhammena cakkaṃ vattemi. Idaṃ pajahatha, idaṃ upasampajja viharathāti āṇācakkaṃ, idaṃ kho pana, bhikkhave, dukkhaṃ ariyasaccantiādinā pariyattidhammena dhammacakkameva vā. Cakkaṃ appaṭivattiyanti yaṃ cakkaṃ appaṭivattiyaṃ hoti samaṇena vā…pe… kenaci vā lokasminti.
世尊说：“尔等若成阿拉汉、正觉者，则于三界中自显本性。”世尊满足此愿，宣言自称为最尊王。此王权力无边，虽非属短暂的小国，乃控制四方诸国。即使为轮王，亦非有限领域，乃临终无量无边世界之主，统领所有有情。因我无戒行或智慧与解脱知识，非属我，确乎如此，佛陀为无上圣者，以四念处等法转法轮。不必怀疑，应放下怀疑，受学佛法。此法轮即四圣谛，若四圣谛无法转动，即无修道人能转。
Evaṃ attānaṃ āvikarontaṃ bhagavantaṃ disvā pītisomanassajāto selo puna daḷhīkaraṇatthaṃ sambuddho paṭijānāsīti gāthādvayamāha. Tattha ko nu senāpatīti rañño bhoto dhammena pavattitassa cakkassa anupavattako senāpati ko nūti pucchi.
我等见世尊于苦集灭道中转法轮，心生欢喜，坚定信心。世尊复而诵双句偈。然后来谁为军帅者？即问：尊王有此法轮传行，何人为其军帅？
Tena ca samayena bhagavato dakkhiṇapasse āyasmā sāriputto nisinno hoti suvaṇṇapuñjo viya siriyā sobhamāno, taṃ dassento bhagavā mayā pavattitanti gāthamāha. Tattha anujāto tathāgatanti tathāgataṃ hetuṃ anujāto, tathāgatena hetunā jātoti attho. Apica avajāto anujāto atijātoti tayo vuttā. Tesu avajāto dussīlo, so tathāgatassa putto nāma na hoti. Atijāto nāma pitarā uttaritaro, tādisopi tathāgatassa putto natthi. Tathāgatassa pana eko anujātova putto hoti, taṃ dassento evamāha.
当时世尊坐于南方，长老沙利多端坐如同金峰般光明灿烂，世尊观看此相说偈言：其中所说“受教者”为“如来”意，意谓“如来”是缘起因素。又谓“不受教者”“受教者”“超出受教者”为三类。所谓“不受教者”即品行恶劣者，此类不足称为如来的子弟；所谓“超出受教者”乃指父辈更胜者，同样也没有属于如来的子弟。但如来的确有一类子弟，即“受教者”之子弟，世尊观看此便如是说。
Evaṃ ‘‘ko nu senāpatī’’ti pañhaṃ byākaritvā yaṃ selo āha ‘‘sambuddho paṭijānāsī’’ti, tatra naṃ nikkaṅkhaṃ kātukāmo ‘‘nāhaṃ paṭiññāmatteneva paṭijānāmi, apicāhaṃ iminā kāraṇena buddho’’ti ñāpetuṃ abhiññeyyanti gāthamāha. Tatra abhiññeyyanti vijjā ca vimutti ca. Bhāvetabbaṃ maggasaccaṃ. Pahātabbaṃ samudayasaccaṃ. Hetuvacanena pana phalasiddhito tesaṃ phalāni nirodhasaccadukkhasaccānipi vuttāneva honti. Evaṃ sacchikātabbaṃ sacchikataṃ pariññātabbaṃ pariññātanti idampettha saṅgahitanti catusaccabhāvanāphalañca vimuttiñca dassento ‘‘bujjhitabbaṃ bujjhitvā buddho jātosmī’’ti yuttahetunā buddhabhāvaṃ sādheti.
如此回答“谁为将军”之问，西罗作答“正觉者悉能识知”，示意世尊不愿明言“唯我自知”，却以此因缘令众能认识佛陀。此中示现神通与解脱，须修习四圣谛：放弃集谛、修习灭谛与道谛。缘起阐述必然成就果报，述及苦谛及灭谛皆有成立之意。此理应得真实观证、悟知报告，故聚合于此，论述四圣谛及其果—解脱；因其正当因缘成就佛陀果位。
Evaṃ nippariyāyena attānaṃ āvikatvā attani kaṅkhāvitaraṇatthaṃ brāhmaṇaṃ aticāriyamāno vinayassūti gāthattayamāha. Tattha sallakattoti rāgādisallakantano. Anuttaroti yathā bāhiravejjena vūpasamitarogo imasmiññevattabhāve kuppati, na evaṃ. Mayā vūpasamitassa pana rogassa bhavantarepi uppatti natthi, tasmā ahaṃ anuttaroti attho. Brahmabhūtoti seṭṭhabhūto. Atituloti tulaṃ atīto, nirupamoti attho. Mārasenappamaddanoti kāmā te paṭhamā senāti evaṃ āgatāya mārasenāya pamaddano. Sabbāmitteti khandhakilesābhisaṅkhāramaccudevaputtamārasaṅkhāte sabbapaccatthike. Vasīkatvāti attano vase vattetvā. Akutobhayoti kutoci abhayo.
如此终结自我展开，为消除内疑超越婆罗门超凡道理作说明。所谓烦恼即贪欲等烦恼苦扰。所谓无上，非外道世俗之烦恼可比，实指无上的自在涅槃。所谓达梵者，为至高之存在；所谓超越，比同类之上；所谓无双，无可匹敌。所谓魔意散逸，指魔王失势烦恼减弱。所谓诸因，即五蕴烦恼净除，分别为诸苦之根本因。所谓节制，指自身掌控。所谓无畏，心无所惧无所惮。
Evaṃ vutte selo brāhmaṇo tāvadeva bhagavati sañjātapasādo pabbajjāpekkho hutvā imaṃ bhontoti gāthattayamāha. Tattha kaṇhābhijātikoti caṇḍālādinīcakule jāto. Tato tepi māṇavakā pabbajjāpekkhā hutvā evañce ruccati, bhototi gāthamāhaṃsu. Atha selo tesu māṇavakesu tuṭṭhacitto te ca dassento pabbajjaṃ yācanto ‘‘brāhmaṇā’’ti gāthamāha.
如是述说时，婆罗门西罗持守所生净信，期待出家，发愿入道，以此称谓。彼生于贱民畜生之下贱之家，童子等亦期待出家，语称“婆罗门”。西罗面对童子等起欢喜心，随即呼唤童子们出家，称其为“婆罗门”。
Tato bhagavā yasmā selo atīte padumuttarassa bhagavato sāsane tesaṃyeva tiṇṇaṃ purisasatānaṃ gaṇaseṭṭho hutvā tehi saddhiṃ pariveṇaṃ kāretvā dānādīni puññāni katvā tena kammena devamanussasampattiṃ anubhavamāno pacchime bhave tesaṃyeva ācariyo hutvā nibbatto, tañca tesaṃ kammaṃ vimuttiparipākāya paripakkaṃ ehibhikkhubhāvassa ca upanissayabhūtaṃ, tasmā te sabbeva ehibhikkhupabbajjaṃ pabbājento svākkhātanti gāthamāha. Tattha sandiṭṭhikanti sayameva daṭṭhabbaṃ paccakkhaṃ. Akālikanti maggānantaraphaluppattiyā na kālantaraṃ pattabbaphalaṃ. Yattha amoghāti yasmiṃ maggabrahmacariye appamattassa sikkhattayapūraṇena sikkhato pabbajjā amoghā hoti, saphalāti attho. Evañca vatvā ‘‘etha bhikkhavo’’ti bhagavā avoca. Te sabbe pattacīvaradharā hutvā ākāsenāgantvā vassasatikattherā viya suvinītā bhagavantaṃ abhivādayiṃsu. Evamimaṃ tesaṃ ehibhikkhubhāvaṃ sandhāya ‘‘alattha kho selo’’tiādi vuttaṃ.
后来世尊观察西罗以往曾在胜佛帕度摩多佛法中为三个众多男众之领袖，与彼等共同生活施行布施功德，因彼善业享受天人享乐，于后世亦为教团导师证得静止，故众皆出家听闻其法，称其名誉。有此因缘故，世尊称其传授荣誉为善业永续不灭。所谓见此当面为修行，道果速现不延期。所谓不误，谓于道业用功精勤不断入道即获圆满。世尊言“比库们诸君”，彼等皆着衣、包袍，随风乞食，度百余年，尊敬世尊。基于此西罗之比库身份成立，世尊称“此即西罗”，如是而说。
§400
400.Imāhīti imāhi keṇiyassa cittānukūlāhi gāthāhi. Tattha aggiparicariyaṃ vinā brāhmaṇānaṃ yaññābhāvato ‘‘aggihuttamukhā yaññā’’ti vuttaṃ. Aggihuttaseṭṭhā aggijuhanappadhānāti attho. Vede sajjhāyantehi paṭhamaṃ sajjhāyitabbato, sāvittī, ‘‘chandaso mukha’’nti vutto. Manussānaṃ seṭṭhato rājā ‘‘mukha’’nti vutto. Nadīnaṃ ādhārato paṭisaraṇato ca sāgaro ‘‘mukha’’nti vutto. Candayogavasena ‘‘ajja kattikā ajja rohiṇī’’ti saññāṇato ālokakaraṇato sommabhāvato ca ‘‘nakkhattānaṃ mukhaṃ cando’’ti vuttaṃ. Tapantānaṃ aggattā ādicco ‘‘tapataṃ mukha’’nti vutto. Dakkhiṇeyyānaṃ pana aggattā visesena tasmiṃ samaye buddhappamukhaṃ saṅghaṃ sandhāya ‘‘puññaṃ ākaṅkhamānānaṃ, saṅgho eva yajataṃ mukha’’nti vuttaṃ. Tena saṅgho puññassa āyamukhanti dasseti.
400.称为“此说”为因缘顺心之偈。其间指出火祭无范，婆罗门诸仪式因火而名为“火祭之首”。所谓火祭之首即最上火供与火种供奉。毗陀教团初修时，有“熾盛意愿”之称。此亦是人中上首者、国王所言“口”之义。诸江之汇集及海洋彼岸皆称“口”。月亮相续行转曰“今是魁北”，因光明推摄称为“诸宿口月”。烈焰诸火称为“火口”。南方火中，佛前僧众聚集故称“积功德者祭台”。此僧即功德之根，所谓“祭口”者也。
Yaṃ taṃ saraṇanti aññaṃ byākaraṇagāthamāha. Tassattho – pañcahi cakkhūhi cakkhumā bhagavā yasmā mayaṃ ito aṭṭhame divase taṃ saraṇaṃ āgatamhā, tasmā attanā tava sāsane anuttarena damathena dantāmhā, aho te saraṇassa ānubhāvoti.
有人作如是说：『他们投靠他人』这是误说。其实世尊是以五眼观察者，自从我们来到这八天以前，世尊在此教法中观察到他们投靠，所以你自己要以此教法中无上威力的调伏，调伏他们。啊！你已亲自体验到投靠的感应了。
Tato paraṃ bhagavantaṃ dvīhi gāthāhi thometvā tatiyāya vandanaṃ yācanto bhikkhavo tisatā imetiādimāhāti.
后来比库们以两句偈颂赞叹世尊，向第三句敬礼，称念祈请说：『三百比库等如是说。』
Papañcasūdaniyā majjhimanikāyaṭṭhakathāya · 《破除戏论》中部注释中
Selasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《谢拉经》注释终了。
3. Assalāyanasuttavaṇṇanā三、《阿萨拉亚那经》注释
§401
401.Evaṃme sutanti assalāyanasuttaṃ. Tattha nānāverajjakānanti aṅgamagadhādīhi nānappakārehi verajjehi āgatānaṃ, tesu vā raṭṭhesu jātasaṃvaḍḍhānantipi attho. Kenacidevāti yaññupāsanādinā aniyamitakiccena. Cātuvaṇṇinti catuvaṇṇasādhāraṇaṃ. Mayaṃ pana nhānasuddhiyā bhāvanāsuddhiyāpi brāhmaṇāva sujjhantīti vadāma, ayuttampi samaṇo gotamo karotīti maññamānā evaṃ cintayiṃsu. Vuttasiroti vāpitasiro.
如是听说，这便是无垢林经。其中文有『不同戒法』者，指的是由鞞阇释国等诸地种种不同的戒律而来。这其中包括国界内增加人口的意义。所谓『某一方面』，是指因供养等而生之不规则行为。所谓『四色』者，是四色普通之义。我们说：婆罗门经由洗浴清净与修习清净而觉悟，甚至有千千万万，他自称作萨摩那果德玛的弟子，人们也都这样思虑。或说为阐明之义。
Dhammavādīti sabhāvavādī. Duppaṭimantiyāti amhādisehi adhammavādīhi dukkhena paṭimantitabbā honti. Dhammavādino nāma parājayo na sakkā kātunti dasseti. Paribbājakanti pabbajjāvidhānaṃ, tayo vede uggahetvā sabbapacchā pabbajantā yehi mantehi pabbajanti, pabbajitā ca ye mante pariharanti, yaṃ vā ācāraṃ ācaranti, taṃ sabbaṃ bhotā caritaṃ sikkhitaṃ. Tasmā tuyhaṃ parājayo natthi, jayova bhavissatīti maññantā evamāhaṃsu.
所谓『法师』是本质论者。所谓难以抗拒者，是指我们最初的恶法论者应当遭受痛苦和责难。所谓法师，是指他们不能战胜的失败表现。游方者者，指出家之仪式，依三知识受持所有戒律，入出三门接受皈依者。出家者即依仪轨生活并受教导。因此他们说：你的失败不存在，反而你必获胜。如此说之。
§402
402.Dissanti kho panātiādi tesaṃ laddhibhindanatthaṃ vuttaṃ. Tattha brāhmaṇiyoti brāhmaṇānaṃ puttapaṭilābhatthāya āvāhavivāhavasena kulā ānītā brāhmaṇiyo dissanti . Tā kho panetā aparena samayena utuniyopi honti, sañjātapupphāti attho. Gabbhiniyoti sañjātagabbhā. Vijāyamānāti puttadhītaro janayamānā. Pāyamānāti dārake thaññaṃ pāyantiyo. Yonijāva samānāti brāhmaṇīnaṃ passāvamaggena jātā samānā. Evamāhaṃsūti evaṃ vadanti. Kathaṃ? Brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo…pe… brahmadāyādāti. Yadi pana nesaṃ saccavacanaṃ siyā, brāhmaṇīnaṃ kucchi mahābrahmuno uro bhaveyya, brāhmaṇīnaṃ passāvamaggo mahābrahmuno mukhaṃ bhaveyya, ettāvatā ‘‘mayaṃ mahābrahmuno ure vasitvā mukhato nikkhantā’’ti vattuṃ mā labhantūti ayaṃ mukhato jātacchedakavādo vutto.
曾说：『他们显现、明了诸义，讲解割断法。』其中，婆罗门女是指以娶妻为目的邀请为女儿之婆罗门所生女人。此女亦有冬季称谓『出身花』。孕妇谓已怀胎。『生育』是指子女繁衍。『哺育』是指照顾孩子。『同母胎』是指婆罗门女子在子宫内胎生同胞。如此说，因为婆罗门被称为上等姓族，故称为婆罗门施主之子。若此为真，则应立说婆罗门女子为伟大婆罗门之躯干，婆罗门女子之子宫为伟大婆罗门之口，于是称妇女从口中出生的说法无由成立。
§403
403.Ayyo hutvā dāso hoti, dāso hutvā ayyo hotīti brāhmaṇo sabhariyo vaṇijjaṃ payojento yonakaraṭṭhaṃ vā kambojaraṭṭhaṃ vā gantvā kālaṃ karoti, tassa gehe vayappatte putte asati brāhmaṇī dāsena vā kammakarena vā saddhiṃ saṃvāsaṃ kappeti. Ekasmiṃ dārake jāte so puriso dāsova hoti, tassa jātadārako pana dāyajjasāmiko hoti. Mātito suddho pitito asuddho so vaṇijjaṃ payojento majjhimapadesaṃ gantvā brāhmaṇadārikaṃ gahetvā tassā kucchismiṃ puttaṃ paṭilabhati, sopi mātitova suddho hoti pitito asuddho. Evaṃ brāhmaṇasamayasmiññeva jātisambhedo hotīti dassanatthametaṃ vuttaṃ. Kiṃbalaṃ, ko assāsoti yattha tumhe dāsā hontā sabbeva dāsā hotha, ayyā hontā sabbeva ayyā hotha, ettha vo ko thāmo, ko avassayo, yaṃ brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇoti vadathāti dīpeti.
成为主人即成奴隶，成为奴隶即成主人，这是说婆罗门作为统治者，从事商贾，进入游猎国或康莫国经营贸易，而其家年老子女尚在时，无论婆罗门妻子是奴隶或佣人，都与之同住。生有一个孩子是奴隶，该奴隶子成为丈夫的配偶。母亲纯净父亲不纯，这位部商贩到中心地区迎娶婆罗门女子，孩子则继承其母种姓，此子如同母亲为纯净，父亲则为不纯。如此婆罗门时期就出现了种姓混合。这说明：你们说什么，奴隶为主人，主人为奴隶，难道你们都为奴隶，或都为主人，那谁为统治者，谁为依附者？何以称婆罗门为上等种姓？此乃昭示之义。
§404
404.Khattiyova nu khotiādayo suttacchedakavādā nāma honti.
关于种姓中的刽子手等人，并不属于正统经典所说的教诫范围。
§408
408. Idāni cātuvaṇṇisuddhiṃ dassento idha rājātiādimāha. Sāpānadoṇiyāti sunakhānaṃ pivanadoṇiyā. Aggikaraṇīyanti sītavinodanaandhakāravidhamanabhattapacanādi aggikiccaṃ. Ettha assalāyanāti ettha sabbasmiṃ aggikiccaṃ karonte.
现在说明四种纯净的种姓时，称其中的君主等为“王族等”。“萨帕那多尼”是指饮用优质马奶的族人。“火作业者”则是指从事火的激发、火的照明与熄灭、烹调食物等火相关作业的职业者。在这里，“阿萨拉亚纳”指的是所有进行火作业的人员。
§409
409. Idāni yadetaṃ brāhmaṇā cātuvaṇṇisuddhīti vadanti, ettha cātuvaṇṇāti niyamo natthi. Pañcamo hi pādasikavaṇṇopi atthīti saṃkhittena tesaṃ vāde dosadassanatthaṃ idha khattiyakumārotiādimāha. Tatra amutra ca panesānanti amusmiñca pana purimanaye etesaṃ māṇavakānaṃ kiñci nānākaraṇaṃ na passāmīti vadati. Nānākaraṇaṃ pana tesampi atthiyeva. Khattiyakumārassa hi brāhmaṇakaññāya uppanno khattiyapādasiko nāma, itaro brāhmaṇapādasiko nāma, ete hīnajātimāṇavakā.
现在所说四种纯净种姓，是婆罗门所称；但这里对于四种纯净种姓并无严格限制。因为第五种即脚部颜色之类，也有其意义，所以这里为指出婆罗门所说的缺失，称之为“王族子弟”等。婆罗门中称呼“潘内萨”者，指的是那些在此地所说的种姓之中，没有任何其他种族的人。但实际上他们也有其他种族的成分。所谓王族子弟，是指王族女儿所生的王族脚部成员；其他的则称为婆罗门脚部成员，他们是低贱种姓之学童。
Evaṃ pañcamassa vaṇṇassa atthitāya cātuvaṇṇisuddhīti etesaṃ vāde dosaṃ dassetvā idāni puna cātuvaṇṇisuddhiyaṃ ovadanto taṃ kiṃ maññasītiādimāha. Tattha saddheti matakabhatte. Thālipāketi paṇṇākārabhatte. Yaññeti yaññabhatte. Pāhuneti āgantukānaṃ katabhatte. Kiṃ hīti kiṃ mahapphalaṃ bhavissati, no bhavissatīti dīpeti.
如此，关于第五种肤色的意义已经阐明，指出婆罗门观点的缺陷后，现在劝诫以达到四种纯净种姓的观点时，便应如何看待？所谓“忠实者”为米食者，“托利巴凯”指叶状形米食者，“盐餐”为用盐烹制的米食者，“饭人”为客人所做的米食者。所谓“什么？”是指什么将会是极大的果报或不会发生，这就是点明的内容。
§410
410.Bhūtapubbanti assalāyana pubbe mayi jātiyā hīnatare tumhe seṭṭhatarā samānāpi mayā jātivāde pañhaṃ puṭṭhā sampādetuṃ na sakkhittha, idāni tumhe hīnatarā hutvā mayā seṭṭhatarena buddhānaṃ sake jātivādapañhaṃ puṭṭhā kiṃ sampādessatha? Na ettha cintā kātabbāti māṇavaṃ upatthambhento imaṃ desanaṃ ārabhi. Tattha asitoti kāḷako. Devaloti tassa nāmaṃ, ayameva bhagavā tena samayena. Paṭaliyoti gaṇaṅgaṇupāhanā. Patthaṇḍileti paṇṇasālapariveṇe. Ko nu khoti kahaṃ nu kho. Gāmaṇḍalarūpo viyāti gāmadārakarūpo viya. So khvāhaṃ, bho, homīti so ahaṃ, bho, asitadevalo homīti vadati. Tadā kira mahāsatto koṇḍadamako hutvā vicarati. Abhivādetuṃ upakkamiṃsūti vandituṃ upakkamaṃ akaṃsu. Tato paṭṭhāya ca vassasatikatāpasopi tadahujātaṃ brāhmaṇakumāraṃ avandanto koṇḍito hoti.
修昔以前，阿萨拉亚纳曾与我同属低贱种姓，诸君虽属于更高等级，即使地位相等，相较之下我却因出生种族受阻，无法解答有关种姓的问题。现在你们成了低贱者，而我获得了诸佛之中更高地位时，你们若询问种姓问题，我如何回应该？不用忧虑，专心听受，说到“阿西多”即指黑色，“德瓦罗”是他名，即当时的世尊，“帕提略”即族名。“帕坦提勒”指在大片树林中。“为何是？在哪里？”即同乡等近邻之类。那时，有一名伟大者，化身为坐禅行者，前来拜访他们，向他们行礼，那时，经过数百年降雨之苦所生的王族子弟，恭敬地向他行礼，这位伟大者便是“坐禅者”。
§411
411.Janikā mātāti yāya tumhe janitā, sā vo janikā mātā. Janikāmātūti janikāya mātu. Yo janakoti yo janako pitā. ‘‘Yo janiko pitāteva’’ vā pāṭho.
“母亲”即你们称作的亲生母亲，是你们的生母。所谓“母亲”即指亲生母亲。所谓“父亲”即所称的生父，此处有“父亲即为生父”的诵读本。
Asitenāti pañcābhiññena asitena devalena isinā imaṃ gandhabbapañhaṃ puṭṭhā na sampāyissanti. Yesanti yesaṃ sattannaṃ isīnaṃ. Na puṇṇo dabbigāhoti tesaṃ sattannaṃ isīnaṃ dabbiṃ gahetvā paṇṇaṃ pacitvā dāyako puṇṇo nāma eko ahosi, so dabbigahaṇasippaṃ jānāti. Tvaṃ sācariyako tesaṃ puṇṇopi na hoti, tena ñātaṃ dabbigahaṇasippamattampi na jānāsīti. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
所谓无术者，即凭五种神通的净洁天人和修行者，无法解决此香界的疑问。因为能够解决的是那具有七种神通的修行者。他们不完全捕捉香味众生，那些拥有七种神通的修行者，在捕捉香味众生后，经过五百次煮熟并施与的修行者中，唯有一人称为圆满者，他通晓捕香的技艺。你这俗人在此圆满中也不能成立，因此你便不知晓捕香技艺的边际。总体来看，此事处处都是卓著非凡的。
Ayaṃ pana assalāyano saddho ahosi pasanno, attano antonivesaneyeva cetiyaṃ kāresi. Yāvajjadivasā assalāyanavaṃse jātā nivesanaṃ kāretvā antonivesane cetiyaṃ karontevāti.
这位阿萨拉延始终坚信如来教法，心清净且欢喜，便在自己的宅邸内建造了舍利塔。只要阿萨拉延家族世代相传，终究会修建该宅邸并于宅邸中建立舍利塔。
Papañcasūdaniyā majjhimanikāyaṭṭhakathāya · 在《中部》注释《破除戏论》中。
Assalāyanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《阿萨拉亚那经》注释终了。
4. Ghoṭamukhasuttavaṇṇanā四、《戈吒穆咖经》注释
§412
412.Evaṃme sutanti ghoṭamukhasuttaṃ. Tattha khemiyambavaneti evaṃnāmake ambavane. Dhammiko paribbajoti dhammikā pabbajjā. Adassanāti tumhādisānaṃ vā paṇḍitānaṃ adassanena. Yo vā panettha dhammoti yo vā pana ettha dhammo sabhāvo, tasseva vā adassanena. Iminā ‘‘amhākaṃ kathā appamāṇaṃ, dhammova pamāṇa’’nti dasseti. Tato thero ‘‘navauposathāgāre viya bahunā kammena idha bhavitabba’’nti cintetvā caṅkamā oruyha paṇṇasālaṃ pavisitvā nisīdi. Taṃ dassetuṃ evaṃ vuttetiādi vuttaṃ.
412. 如是我闻，以下即是《挑钵面经》。其中所称的‘吉米亚果园’，乃是此名果园。所谓‘法教出家’，即是按照法义的出家。所谓‘不显露’，是指像你们这些贤人不显露的样态。或者指此地的‘法’、或者指此地的性质，皆是‘不显露’。由此而示现‘我等之言无量无边，法乃最长远而广大’。当时一位长老思惟：“这里像新月满屋，众多劝行律仪的方法都应当实践。”遂踱步而去，进入药师堂坐下。为应现前者的说明，遂产生此说法。
§413
413.Cattārome brāhmaṇāti therassa kira etadahosi – ‘‘ayaṃ brāhmaṇo ‘dhammikaṃ pabbajjaṃ upagato samaṇo vā brāhmaṇo vā natthī’ti vadati. Imassa cattāro puggale dve ca parisā dassetvā ‘catutthaṃ puggalaṃ katarāya parisāya bahulaṃ passasī’ti pucchissāmi, jānamāno ‘anāgāriyaparisāya’nti vakkhati. Evametaṃ sakamukheneva ‘dhammiko paribbajo atthī’ti vadāpessāmī’’ti imaṃ desanaṃ ārabhi.
413. 即有四位婆罗门，传闻这位长老说：‘这位婆罗门称“依教义的出家者”，不论是沙门还是婆罗门都不存在。对于这四个人，若披露其中两人所属的僧团，并询问“第四人属何僧团人数最多”，对方回答“非在家僧团”。如此，我将同意说“法教出家者确实存在”。’然后开始宣讲此法。
§414
414. Tattha sārattarattāti suṭṭhu rattarattā. Sānuggahā vācā bhāsitā sakāraṇā vācā bhāsitā. Vuttañhetaṃ mayā ‘‘amhākaṃ kathā appamāṇaṃ, dhammova pamāṇa’’nti.
414. 此中所谓‘快速如风’，即专注于每时每刻。所谓‘辅佐之语’，即有因有缘之语。以上所述即为我所宣演的“我等之言无量无边，法乃最长远而广大”。
§421
421.Kiṃ pana teti gihi nāma kappiyampi akappiyampi vadeyyāti vivecanatthaṃ pucchi. Kārāpesīti māpesi. Kārāpetvā ca pana kālaṃ katvā sagge nibbatto. Etassa kira jānanasippe mātarampi pitarampi ghātetvā attāva ghātetabboti āgacchati. Etaṃ sippaṃ jānanto ṭhapetvā etaṃ añño sagge nibbatto nāma natthi, esa pana theraṃ upanissāya puññaṃ katvā tattha nibbattitvā ca pana ‘‘kenāhaṃ kammena idha nibbatto’’ti āvajjetvā yathābhūtaṃ ñatvā ekadivasaṃ jiṇṇāya bhojanasālāya paṭisaṅkharaṇatthaṃ saṅghe sannipatite manussavesena āgantvā pucchi – ‘‘kimatthaṃ, bhante, saṅgho sannipatito’’ti? Bhojanasālāya paṭisaṅkharaṇatthanti. Kenesā kāritāti? Ghoṭamukhenāti. Idāni so kuhinti? Kālaṅkatoti. Atthi panassa koci ñātakoti? Atthi ekā bhaginīti. Pakkosāpetha nanti. Bhikkhū pakkosāpesuṃ. So taṃ upasaṅkamitvā – ‘‘ahaṃ, tava bhātā, ghoṭamukho nāma imaṃ sālaṃ kāretvā sagge nibbatto, asuke ca asuke ca ṭhāne mayā ṭhapitaṃ dhanaṃ atthi, taṃ gahetvā imañca bhojanasālaṃ kārehi, dārake ca posehī’’ti vatvā bhikkhusaṅghaṃ vanditvā vehāsaṃ uppatitvā devalokameva agamāsi. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
421. 又问“何谓家姓？何谓可行与不可行？”以辨析之故。所谓“度量”，即测量。经过度量定时后，便能往生天上。掌握了这种识别技巧后，发出念头‘应杀父母，亦须自杀’，此技巧随之而来。通晓此技法并实践他法者，往生天上不会有别的结果。然而一位长老倚靠此缘，创造善业在此地生起。于是他怀疑问：“我因何业于此生？”怀着实情，某日他年迈，在供养堂为僧众供养，询问众僧：“尊者们，众僧集会有何因缘？”答曰：“为供养堂集会。”问曰：“是谁所建造？”答曰：“名叫吉米亚。”又曰：“现在他在何处？”答曰：“名曰迦兰迦。”又曰：“必有亲属否？”答曰：“有一女亲属。”因同行僧人的怂恿，僧人归依其面前，对他说：“我是你的兄弟，名叫吉米亚，建造此堂以往生天上。世间忧苦之地我已具财力，今请取用并建此供养堂，亦请抚育婴儿。”说罢，他向僧众顶礼，起身而去，如同天界一般归去。综观全篇，此事无处不为卓著。
Papañcasūdaniyā majjhimanikāyaṭṭhakathāya · 在《中部》注释《破除戏论》中。
Ghoṭamukhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 果塔木卡经注释完毕。
5. Caṅkīsuttavaṇṇanā五、章基经注释
§422
422.Evaṃme sutanti caṅkīsuttaṃ. Tattha devavane sālavaneti tasmiṃ kira devatānaṃ balikammaṃ karīyati, tena taṃ devavanantipi sālavanantipi vuccati. Opāsādaṃ ajjhāvasatīti opāsādanāmake brāhmaṇagāme vasati, abhibhavitvā vā āvasati, tassa sāmī hutvā yāya mariyādāya tattha vasitabbaṃ, tāya mariyādāya vasati. Upasaggavasena panettha bhummatthe upayogavacanaṃ veditabbaṃ, tathassa anuppayogattāva sesapadesu. Tattha lakkhaṇaṃ saddasatthato pariyesitabbaṃ. Sattussadanti sattehi ussadaṃ ussannaṃ, bahujanaṃ ākiṇṇamanussaṃ posāvaniyahatthiassamoramigādianekasattasamākiṇṇañcāti attho. Yasmā pana so gāmo bahi āvijjhitvā jātena hatthiassādīnaṃ ghāsatiṇena ceva gehacchadanatiṇena ca sampanno, tathā dārukaṭṭhehi ceva gehasambhārakaṭṭhehi ca, yasmā cassa abbhantare vaṭṭacaturassādisaṇṭhānā bahū pokkharaṇiyo, jalajakusumavicittāni ca bahi anekāni taḷākāni vā udakassa niccabharitāneva honti, tasmā satiṇakaṭṭhodakanti vuttaṃ.
关于『苍鹭经』，经中说此处名为天神林、沙罗林，因该处为天众所作回归之地，故称为天神林及沙罗林。所谓宫殿，名为“宫殿”，乃婆罗门聚落之地，或居住于此，或领有人家，其主人应尊敬此地，而凭此尊敬而居住。此处以土地为缘，须了解词义之用法，若不能通达则其他余词亦难理解。此处应从声音义理作标志推求。所谓“聚众”，指众多聚集，包含人类、象、马、驴、野兽等众多种类，同此义。因该村落外界所知悉，乃以象马等有草料、茅草为屋盖且家俱齐备。村内各种围墙似圆形所在，众多池塘水边布莲花，泠泠水响，故称“池塘盈水”。
Saha dhaññena sadhaññaṃ, pubbaṇṇāparaṇṇādibhedaṃ bahudhaññasannicayanti attho. Ettāvatā yasmiṃ gāme brāhmaṇo setacchattaṃ ussāpetvā rājalīlāya vasati. Tassa samiddhisampatti dīpitā hoti. Rājato laddhaṃ bhoggaṃ rājabhoggaṃ. Kena dinnanti ce, raññā pasenadinā kosalena dinnaṃ. Rājadāyanti rañño dāyabhūtaṃ, dāyajjanti attho. Brahmadeyyanti seṭṭhadeyyaṃ, chattaṃ ussāpetvā rājasaṅkhepena bhuñjitabbanti attho. Atha vā rājabhogganti sabbaṃ chejjabhejjaṃ anusāsantena titthapabbatādīsu suṅkaṃ gaṇhantena setacchattaṃ ussāpetvā raññā hutvā bhuñjitabbaṃ. Tattha raññā pasenadinā kosalena dinnaṃ rājadāyanti. Ettha raññā dinnattā rājadāyaṃ, dāyakarājadīpanatthaṃ panassa ‘‘raññā pasenadinā kosalena dinna’’nti idaṃ vuttaṃ. Brahmadeyyanti seṭṭhadeyyaṃ, yathā dinnaṃ na puna gahetabbaṃ hoti nissaṭṭhapariccattaṃ, evaṃ dinnanti attho.
“与穀伴随”者，指各种早晚季节相继成就的多样谷物集合。此谓繁多庄稼多样汇集之意。至于此村，有婆罗门燃起白伞，作为皇室娱乐之用。此举意味其因燃伞而荣耀光明，乃皇室所有财富。若问施予者何人，曰由婆罗门国王巴谢那帝之配偶所赐。此施与皇室，名为皇室施与，是施亦是馈赠。所谓婆罗门赐赠，乃最高礼赠，燃伞即施。必须由皇族中非常叛逆者，依照规则燃白伞后领受，受领后方能享用该皇室物资。此物由国王巴谢那帝配偶所赠，因其是皇室馈赠。呼为婆罗门最高馈赠，如赐赠后再不能取回，即为命名由来。
§423
423. Bahū bahū hutvā saṃhatāti saṅghā. Ekekissā disāya saṅgho tesaṃ atthīti saṅghī. Pubbe gāmassa anto agaṇā bahi nikkhamitvā gaṇā sampannāti gaṇībhūtā. Uttarenamukhāti uttaradisābhimukhā. Khattaṃ āmantesīti khattā vuccati pucchitapañhabyākaraṇasamattho mahāmatto, taṃ āmantesi. Āgamentūti muhuttaṃ paṭimānentu, acchantūti vuttaṃ hoti.
称为僧团者，意为众多众聚之集体，单数时称为僧侣。以前村落边缘散舶而出之众为团体成员，称为团体化。名“向北”，意谓面向北方。所谓“召请贵族”，即称贵士，是指能够对问答施教的高级官员称呼，召请即是请示勘询。说到“来访者”，指暂时抵达以作拜访者。曰“离去者”，则是指离开之意。
§424
424.Nānāverajjakānanti nānāvidhesu rajjesu aññesu kāsikosalādīsu jātā vā nivasanti vā, tato vā āgatāti nānāverajjakā, tesaṃ nānāverajjakānaṃ. Kenacidevāti aniyamitena yaññupāsanādinā kenaci kiccena. Te tassa gamanaṃ sutvā cintesuṃ – ‘‘ayaṃ, caṅkī, uggatabrāhmaṇo, yebhuyyena ca aññe brāhmaṇā samaṇaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gatā, ayameva na gato. Svāyaṃ sace tattha gamissati, addhā samaṇassa gotamassa āvaṭṭaniyā māyāya āvaṭṭito saraṇaṃ gamissati. Tato etassāpi gehadvāre brāhmaṇānaṃ asannipāto bhavissati. Handassa gamanantarāyaṃ karomā’’ti sammantayitvā tattha agamaṃsu. Taṃ sandhāya ‘‘atha kho te brāhmaṇā’’tiādi vuttaṃ.
“各族”指诸多部落中的不同种姓，乃在其他不同国家如迦斯国、萨拉国等地诞生或定居的人们，故名“各族”。某些人以随意修行祭祀或服从某种职责。此等于听闻村落之动向后，众生思虑曰：“此处苍鹭乃高贵婆罗门，较其他婆罗门更敬仰比库果德玛归依者。若自行前往，则必被比库果德玛的护法所迷惑，陷于死地。于是我们将在家门口聚合婆罗门人众。待至明日启程。”如此共识后，遂至此处。关于此事起了说法曰“当时之婆罗门”等。
Tattha ubhatoti dvīhi pakkhehi. Mātitoca pitito cāti, bhoto mātā brāhmaṇī, mātumātā brāhmaṇī, tassāpi mātā brāhmaṇī. Pitā brāhmaṇo, pitupitā brāhmaṇo, tassapi pitā brāhmaṇoti. Evaṃ bhavaṃ ubhato sujāto, mātito ca pitito ca. Saṃsuddhagahaṇikoti saṃsuddhā te mātu gahaṇī, saṃsuddhā te mātu kucchīti attho. Yāva sattamā pitāmahayugāti ettha pitu pitā pitāmaho, pitāmahassa yugaṃ pitāmahayugaṃ. Yuganti āyuppamāṇaṃ vuccati. Abhilāpamattameva cetaṃ, atthato pana pitāmahova pitāmahayugaṃ. Tato uddhaṃ sabbepi pubbapurisā pitāmahaggahaṇeneva gahitā. Evaṃ yāva sattamo puriso, tāva saṃsuddhagahaṇiko. Atha vā akkhitto anupakuṭṭho jātivādenāti dasseti. Akkhittoti apanetha etaṃ, kiṃ imināti evaṃ akkhitto anavakkhitto. Anupakkuṭṭhoti na upakuṭṭho, na akkosaṃ vā nindaṃ vā pattapubbo. Kena kāraṇenāti. Jātivādena, itipi hīnajātiko esoti evarūpena vacanenāti attho. Imināpaṅgenāti imināpi kāraṇena.
“双亲”指父母。丈夫称呼妻为母亲，妻称母也为婆罗门，妻之母亦称婆罗门母亲。父亲称婆罗门父，父之父亦称婆罗门父。如此生起父母关系，由纯正良善之家门产生。在此意谓称纯正先祖，祖辈直至第七代，称为祖辈之代，代以年寿为量度。心志归于其名，是所谓祖辈业障。精通此者为纯祖孙子。未受指摘不迁怒，非褒贬之意。缘由此，是指种族论断，含有低贱种姓之意，言语如此而成。此谓言论之根源及涵义。
Aḍḍhoti issaro. Mahaddhanoti mahatā dhanena samannāgato. Bhoto hi gehe pathaviyaṃ paṃsuvālikā viya bahu dhanaṃ, samaṇo pana gotamo adhano bhikkhāya udaraṃ pūretvā yāpetīti dassenti . Mahābhogoti pañcakāmaguṇavasena mahāupabhogo. Evaṃ yaṃ yaṃ guṇaṃ vadanti, tassa tassa paṭipakkhavasena bhagavato aguṇaṃyeva dassemāti maññamānā vadanti.
“支配者”意为权威。巨富者谓富有财富甚厚。虽家中积累大地如瓦砾之财富最多，但比库果德玛无财产，仅靠托钵供养以活命。所谓豪华享用者，是指具备五种优良属性而享有之人。众说纷纭，彼等辩论以证世尊不具特定属性的观点。
Abhirūpoti aññehi manussehi adhikarūpo. Dassanīyoti divasampi passantānaṃ atittikaraṇato dassanayoggo, dassaneneva cittapasādajananato pāsādiko. Pokkharatā vuccati sundarabhāvo, vaṇṇassa pokkharatā vaṇṇapokkharatā, tāya vaṇṇapokkharatāya, vaṇṇasampattiyāti attho. Porāṇā pana pokkharanti sarīraṃ vadanti, vaṇṇaṃ vaṇṇameva. Tesaṃ matena vaṇṇo ca pokkharañca vaṇṇapokkharāni, tesaṃ bhāvo vaṇṇapokkharatā. Iti paramāya vaṇṇapokkharatāyāti uttamaparisuddhena vaṇṇena ceva sarīrasaṇṭhānasampattiyā cāti attho. Brahmavaṇṇīti seṭṭhavaṇṇī, parisuddhavaṇṇesupi seṭṭhena suvaṇṇavaṇṇeneva samannāgatoti attho. Brahmavacchasīti mahābrahmuno sarīrasadisena sarīrena samannāgato. Akhuddāvakāso dassanāyāti bhoto sarīre dassanassa okāso na khuddako mahā. Sabbāneva te aṅgapaccaṅgāni dassanīyāneva, tāni cāpi mahantānevāti dīpeti.
「美好」是指相较于其他人而言，更为适合、相称、美丽。所谓「可见」是指即使在日间内，因超越他人的缘故而值得观看，以观看者的心生起安乐而令人安住。所谓「芙蓉」是美好之相，色泽鲜明美丽，芙蓉之名正表示色泽鲜明，即美丽色泽之义。古时所称的芙蓉乃指身体，色即色相。依此见解，色亦是芙蓉，芙蓉就是色泽美艳之相。由此来说，芙蓉即是圆满洁净的优美色相及身体之圆满具足。所谓「梵色」指最上乘的色相，最为清净优美的金色。所谓「梵身」是指与大梵相似的身体。所谓「不小的观看之机」是说你的身体观看的机缘并不小，也不是大之类的。身体各部分都可以被观看，且这些部分皆为宏大之相，令灯明亮者乃此意。
Sīlamassa atthīti sīlavā. Vuddhaṃ vaḍḍhitaṃ sīlamassāti vuddhasīlī. Vuddhasīlenāti vuddhena vaḍḍhitena sīlena. Samannāgatoti yutto, idaṃ vuddhasīlīpadasseva vevacanaṃ. Sabbametaṃ pañcasīlamattameva sandhāya vadanti.
「戒的意义」是善有戒。所谓增长、增长的戒，意指戒法逐渐坚固成熟。所谓「具足」即联合，是指这增长而坚固的戒具足的性质。此言即是指具足成熟戒的名称。对此总括，皆是指五戒的范畴而已。
Kālyāṇavācotiādīsu kalyāṇā sundarā parimaṇḍalapadabyañjanā vācā assāti kalyāṇavāco. Kalyāṇaṃ madhuraṃ vākkaraṇaṃ assāti kalyāṇavākkaraṇo. Vākkaraṇanti udāharaṇaghoso. Guṇaparipuṇṇabhāvena pure bhavāti porī. Pure vā bhavattā porī. Nāgarikitthiyā sukhumālattanena sadisātipi porī. Tāya poriyā. Vissaṭṭhāyāti apalibuddhāya, sandiṭṭhavilambitādidosarahitāya. Anelagalāyāti elagalena virahitāya. Ekaccassa hi kathentassa elaṃ galati, lālā vā paggharati, kheḷaphusitāni vā nikkhamanti, tassa vācā elagalā nāma hoti. Tabbiparitāyāti attho. Atthassa viññāpaniyātiādimajjhapariyosānaṃ pākaṭaṃ katvā bhāsitatthassa viññāpanasamatthāya. Sesamettha brāhmaṇavaṇṇe uttānameva.
「善言」等诸词中，指善美、优雅、配处完备的语词，谓之善言。所谓「善言」是甘美悦耳的言辞。所谓「言辞」就是言说举例的声响。因饱含美德而先前变为清晰。先前即已清晰。相若城堡、轻细柔软也等同清晰。因此谓之清晰。所谓「清楚」是未受污染、无遮盖、无污点。所谓「去芒刺」是去除荆棘。有人说话时一句话中有刺痛的杂音，或发出咂舌声、啧啧声、轻轻的气响，这种说话谓之去芒刺。所谓「正义表达」是指明确表达意义，为说出真义的善用。至此为止，婆罗门种姓的出类拔萃者即是此意。
§425
425.Evaṃvutteti evaṃ tehi brāhmaṇehi vutte, caṅkī, ‘‘ime brāhmaṇā attano vaṇṇe vuccamāne atussanakasatto nāma natthi, vaṇṇamassa bhaṇitvā nivāressāmāti jātiādīhi mama vaṇṇaṃ vadanti, na kho pana me yuttaṃ attano vaṇṇe rajjituṃ. Handāhaṃ etesaṃ vādaṃ bhinditvā samaṇassa gotamassa mahantabhāvaṃ ñāpetvā etesaṃ tattha gamanaṃ karomī’’ti cintetvā tena hi, bho, mamāpi suṇāthātiādimāha. Tattha yepi ‘‘ubhato sujāto’’tiādayo attano guṇehi sadisā guṇā, tepi ‘‘ko cāhaṃ, ke ca samaṇassa gotamassa jātisampattiādayo guṇā’’ti attano guṇehi uttaritareyeva maññamāno, itare pana ekanteneva bhagavato mahantabhāvadīpanatthaṃ pakāseti. Mayameva arahāmāti evaṃ niyamento cettha idaṃ dīpeti – yadi guṇamahantatāya upasaṅkamitabbo nāma hoti, yathā sineruṃ upanidhāya sāsapo, mahāsamuddaṃ upanidhāya gopadakaṃ, sattasu mahāsaresu udakaṃ upanidhāya ussāvabindu paritto lāmako, evamevaṃ samaṇassa gotamassa jātisampattiādayo guṇe upanidhāya amhākaṃ guṇā parittā lāmakā, tasmā mayameva arahāma taṃ bhavantaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamitunti.
425.如此说完以后，婆罗门中有贤者名叫才智者，心想：「这些自称有出身的婆罗门，没有一个如实称号为才智者的。既然谈论颜色，我不如先让我诠释出身之说罢，凭着我的出生等宣称自己的出身，我不认为自己能与他们争论出身。待我以此辩驳他们的言论，彰显沙门果德玛的巨大威德，于是我便前往见他们。」如此思惟，于是对他说：「我也请你倾听。」随即这些人以自我先天优越的德行自夸，且称：「谁是我，谁是沙门果德玛，出身及德行更高。」他们着实认为自身德高一筹。然而对佛陀的伟大威德仅是些许明示。我们这群阿拉汉以此念想，认为：「倘若因他们伟大的德行而应当接近，犹如燕子依附枝干，梁王依附大海，蝎子依附七丈长的大水，翠鸟环绕池塘，阿努那·果德玛的出身和众德犹如被水环绕的翠鸟，我们这些阿拉汉本当前来亲近，为了观见彼果德玛。」
Bhūmigatañca vehāsaṭṭhañcāti ettha rājaṅgaṇe ceva uyyāne ca sudhāmaṭṭhā pokkharaṇiyo sattaratanapūriṃ katvā bhūmiyaṃ ṭhapitaṃ dhanaṃ bhūmigataṃ nāma, pāsādaniyūhādayo pana pūretvā ṭhapitaṃ vehāsaṭṭhaṃ nāma. Evaṃ tāva kulapariyāyena āgataṃ. Tathāgatassa pana jātadivaseyeva saṅkho elo uppalo puṇḍarīkoti cattāro nidhayo upagatā. Tesu saṅkho gāvutiko, elo aḍḍhayojaniko, uppalo tigāvutiko puṇḍarīko yojanikoti. Tesupi gahitagahitaṭṭhānaṃ pūratiyeva. Iti bhagavā pahūtaṃ hiraññasuvaṇṇaṃ ohāya pabbajitoti veditabbo. Daharo vātiādīni heṭṭhā vitthāritāneva.
「地置与大花园」是指王宫庭院中及园林中有清凉宽广的池子，筑成七宝宫殿，土地夯实，名为地置；有供众居住的建筑，称为车马馆等，因此被称为大花园。以此家族传统代代相传。如来诞生之日，四宝现于世间：钟、扬琴、莲花、白象，四宝皆有尺寸。钟长六十二步，扬琴达十二由旬，莲花三十二由旬，白象亦有度量。这些都建有架设的底座。佛陀舍弃大量黄金财物，出家修行。孩童如风所吹散一般微小。
Akhuddāvakāsoti ettha bhagavati aparimāṇoyeva dassanāvakāsoti veditabbo. Tatridaṃ vatthuṃ – rājagahe kira aññataro brāhmaṇo ‘‘samaṇassa kira gotamassa pamāṇaṃ gahetuṃ na sakkā’’ti sutvā bhagavato piṇḍāya pavisanakāle saṭṭhihatthaṃ veḷuṃ gahetvā nagaradvārassa bahi ṭhatvā sampatte bhagavati veḷuṃ gahetvā samīpe aṭṭhāsi, veḷu bhagavato jāṇumattaṃ pāpuṇi. Punadivase dve veḷū ghaṭetvā samīpe aṭṭhāsi , bhagavā dvinnaṃ veḷūnaṃ upari dviveṇumattameva paññāyamāno, ‘‘brāhmaṇa, kiṃ karosī’’ti āha? Tumhākaṃ pamāṇaṃ gaṇhāmīti. ‘‘Brāhmaṇa, sacepi tvaṃ sakalacakkavāḷagabbhaṃ pūretvā ṭhitaveḷuṃ ghaṭetvā āgamissasi, neva me pamāṇaṃ gahetuṃ sakkhissasi. Na hi mayā cattāri asaṅkhyeyyāni kappasatasahassañca tathā pāramiyo pūritā, yathā me paro pamāṇaṃ gaṇheyya, atulo brāhmaṇa, tathāgato appameyyo’’ti vatvā dhammapade gāthamāha. Gāthāpariyosāne caturāsītipāṇasahassāni amataṃ piviṃsu.
「不小的观看之机」指世尊拥有无限的观察之机缘。此事有一典故：传说在王舍城，一位婆罗门听闻佛陀果德玛无法承受其巨大名望，于是手持六十肘长的杆子站在城门外，佛陀行乞时手恰好碰到杆子。次日，婆罗门压两根杆子站在附近，佛陀观察两杆的长度，对婆罗门说：「婆罗门，你为何如此？」答曰：「丈量你的身长。」佛陀告诫：「就算你能满载全天下，盛满其杆，距我而言你也无法量度我的广袤。我历经无数无数世，所积殊胜功德无比无际，因此如来无法被度量。」说完，临终之际四十八万圣众归入无上涅槃。
Aparampi vatthu – rāhu kira asurindo cattāri yojanasahassāni aṭṭha ca yojanasatāni ucco, bāhantaramassa dvādasayojanasatāni, hatthatalapādatalānaṃ puthulatā tīṇi yojanasatāni, aṅgulipabbāni paṇṇāsayojanāni , bhamukantaraṃ paṇṇāsayojanaṃ, nalāṭaṃ tiyojanasataṃ, sīsaṃ navayojanasataṃ. So – ‘‘ahaṃ uccosmi, satthāraṃ onamitvā oloketuṃ na sakkhissāmī’’ti na gacchati. So ekadivasaṃ bhagavato vaṇṇaṃ sutvā ‘‘yathā kathañca olokessāmī’’ti āgato. Bhagavā tassa ajjhāsayaṃ viditvā ‘‘catūsu iriyāpathesu katarena dassemī’’ti cintetvā ‘‘ṭhitako nāma nīcopi ucco viya paññāyati, nipannovassa attānaṃ dassessāmī’’ti, ‘‘ānanda, gandhakuṭipariveṇe mañcakaṃ paññāpehī’’ti vatvā tattha sīhaseyyaṃ kappesi. Rāhu āgantvā nipannaṃ bhagavantaṃ gīvaṃ unnāmetvā nabhamajjhe puṇṇacandaṃ viya ulloketi. Kimidaṃ asurindāti ca vutte, bhagavā onamitvā oloketuṃ na sakkhissāmīti na gacchinti. Na mayā asurinda adhomukhena pāramiyo pūritā, uddhaggaṃ me katvā dānaṃ dinnanti. Taṃdivasaṃ rāhu saraṇaṃ agamāsi. Evaṃ bhagavā akhuddāvakāso dassanāya.
此外，关于如来天王罗睺，位于四万由旬处，以上据云其顶端高达八百由旬，肩部宽达一千二百由旬，手掌和足掌宽各达三百由旬，指节宽五十由旬，眉间宽五十由旬，鼻梁长三百由旬，头顶长九百由旬。如来曾言：「我在高处，无法俯视我的导师。」于是他一天听闻世尊的容貌，想：「我该如何远望呢？」世尊洞察其心，思惟道：「在四种路途上，何处能够显现给他看呢？」又思：「直立的人，如同山峰般高耸，我将以俯视之势示现于他。」随后对阿难说：「请在香舍附近准备一张床。」世尊便在那里铺设了狮子皮床。罗睺来到，将伸出的舌头向上扬起，仰望如满月般的天空。曾有人问：「此乃如来神王罗睺乎？」世尊言：「我无法俯视，因此不去观看。」我未作如来罗睺的下方，反而向上行走供养施予。罗睺随后转向皈依。世尊由此露出了狭小的空隙给予显现。
Catupārisuddhisīlena sīlavā. Taṃ pana sīlaṃ ariyaṃ uttamaṃ parisuddhaṃ, tenāha ariyasīlīti. Tadeva anavajjaṭṭhena kusalaṃ, tenāha kusalasīlīti. Kusalena sīlenāti idamassa vevacanaṃ. Bahūnaṃ ācariyapācariyoti bhagavato ekekāya dhammadesanāya caturāsītipāṇasahassāni aparimāṇāpi devamanussā maggaphalāmataṃ pivanti. Tasmā bahūnaṃ ācariyo, sāvakavineyyānaṃ pācariyoti.
具足四净戒的比库即为具戒德者。此戒乃圣洁至善，因此称为圣戒。该戒无瑕疵，令行善者，故称善戒。『善戒』一词即指此义。许多长老和老师，为佛陀单独说法，人数达八十四万之多，规模无量，天人和人众皆饮受其正道果报。因此诸多教师为弟子们的修学之师、生活之师。
Khīṇakāmarāgoti ettha kāmaṃ bhagavato sabbepi kilesā khīṇā, brāhmaṇo pana te na jānāti, attano jānanaṭṭhāneyeva guṇaṃ katheti. Vigatacāpalloti ‘‘pattamaṇḍanā cīvaramaṇḍanā senāsanamaṇḍanā imassa vā pūtikāyassa…pe… kelanā paṭikelanā’’ti evaṃ vuttacāpalyavirahito.
所谓断尽贪欲，即是世尊身上的所有烦恼皆已断除；但那些婆罗门对此不知，只在自己能知范围内赞扬己德。所谓无愧羞，即无妄语、无两舌、无恶口、无杂秽语等烦恼缠身，故而称为不愧之人。
Apāpapurekkhāroti apāpe navalokuttaradhamme purato katvā vicarati. Brahmaññāya pajāyāti sāriputtamoggallānamahākassapādibhedāya brāhmaṇapajāya. (Aviruddho hi so) etissāya pajāya purekkhāro. Ayañhi pajā samaṇaṃ gotamaṃ purato katvā caratīti attho. Apica apāpapurekkhāroti na pāpupurekkhāro, na pāpaṃ purato katvā carati, pāpaṃ na icchatīti attho. Kassa? Brahmaññāya pajāya attanā saddhiṃ paṭiviruddhāyapi brāhmaṇapajāya aviruddho hitasukhatthikoyevāti vuttaṃ hoti.
所谓不做恶事观察者，指不做恶行却观察世间事务者。由婆罗门智慧生起，如因沙利佛、摩诃迦叶等阿拉汉示现婆罗门众。此观察者虽不违背婆罗门众，实则心怀利益及安乐之念。此义言者，其观察即是无恶观察者，非恶人观察；不做恶故不违背婆罗门众。
Tiroraṭṭhāti pararaṭṭhato. Tirojanapadāti parajanapadato. Saṃpucchituṃ āgacchantīti khattiyapaṇḍitādayo ceva brāhmaṇagandhabbādayo ca pañhe abhisaṅkharitvā pucchissāmāti āgacchanti. Tattha keci pucchāya vā dosaṃ vissajjanasampaṭicchane vā asamatthataṃ sallakkhetvā apucchitvāva tuṇhī nisīdanti, keci pucchanti, kesañci bhagavā pucchāya ussāhaṃ janetvā vissajjeti. Evaṃ sabbesampi tesaṃ vimatiyo tīraṃ patvā mahāsamuddassa ūmiyo viya bhagavantaṃ patvāva bhijjanti. Sesamettha tathāgatassa vaṇṇe uttānameva.
‘他国’谓他国之境域，‘他族’谓他族之土地。武士、学者及婆罗门、商贾等前来问讯。他们当中有些因不堪回答疑问或宽恕嗔恨，而沉默不语，或有问者。世尊闻问则生起热心后予以回答。如此一来，他们所有的疑惑终得解决，如同大海上高浪落下般，皆为世尊降伏。此等描述高度称颂了如来的伟大容貌。
Atithī no te hontīti te amhākaṃ āgantukā navakā pāhunakā hontīti attho. Pariyāpuṇāmīti jānāmi. Aparimāṇavaṇṇoti tathārūpeneva sabbaññunāpi appameyyavaṇṇo, pageva mādisenāti dasseti. Vuttampi cetaṃ –
‘非宾客也’者，即非我众的来客或使者之意。‘尽其周到’谓充分照顾关怀。‘无限美丽’亦如是说，世尊广大且无与伦比的美，令智慧者亦难以称述。此处说明如下：
‘‘Buddhopi buddhassa bhaṇeyya vaṇṇaṃ,
“佛陀亦应称赞佛陀的美好名声，
Kappampi ce aññamabhāsamāno;
即便轮回再现另有一人同样宣说佛法；
Khīyetha kappo ciradīghamantare,
轮回虽会在漫长岁月中消逝，
Vaṇṇo na khīyetha tathāgatassā’’ti.
如来的声誉却永不消失。”
Imaṃ pana guṇakathaṃ sutvā te brāhmaṇā cintayiṃsu ‘‘yathā, caṅkī, samaṇassa gotamassa vaṇṇaṃ bhāsati, anomaguṇo so bhavaṃ gotamo, evaṃ tassa guṇe jānamānena kho pana iminā aticiraṃ adhivāsitaṃ, handa naṃ anuvattāmā’’ti anuvattamānā ‘‘tena hi, bho’’tiādimāhaṃsu.
闻此美德赞叹，诸婆罗门深思道：“正如尊贵的沙门果德玛称扬他的声誉，他是至高无上的圣者，虽以此美德而闻名，他却长期住于世间，实在令人敬佩，愿我们也依循他行。”
§426
426.Opātetīti paveseti. Saṃpurekkharontīti puttamattanattamattampi samānaṃ purato katvā vicaranti.
“opāteti”意为进入、进入门槛。若纯粹以此解释，意指父子之间彼此相似且往前移动行进。
§427
427.Mantapadanti mantāyeva mantapadaṃ, vedoti attho. Itihitiha paramparāyāti evaṃ kira evaṃ kirāti paramparabhāvena āgatanti dīpeti. Piṭakasampadāyāti pāvacanasaṅkhātasampattiyā. Sāvittiādīhi chandabandhehi ca vaggabandhehi ca sampādetvā āgatanti dasseti. Tattha cāti tasmiṃ mantapade. Pavattāroti pavattayitāro. Yesanti yesaṃ santakaṃ. Mantapadanti vedasaṅkhātaṃ mantameva. Gītanti aṭṭhakādīhi dasahi porāṇakabrāhmaṇehi padasampattivasena sajjhāyitaṃ. Pavuttanti aññesaṃ vuttaṃ, vācitanti attho. Samihitanti samupabyūḷhaṃ rāsikataṃ, piṇḍaṃ katvā ṭhapitanti attho. Tadanugāyantīti etarahi brāhmaṇā taṃ tehi pubbe gītaṃ anugāyanti anusajjhāyanti vādenti. Tadanubhāsantīti taṃ anubhāsanti, idaṃ purimasseva vevacanaṃ. Bhāsitamanubhāsantīti tehi bhāsitaṃ sajjhāyitaṃ anusajjhāyanti. Vācitamanuvācentīti tehi aññesaṃ vācitaṃ anuvācenti. Seyyathidanti te katameti attho. Aṭṭhakotiādīni tesaṃ nāmāni, te kira dibbena cakkhunā oloketvā parūpaghātaṃ akatvā kassapasammāsambuddhassa bhagavato pāvacanena saha saṃsandetvā mante ganthesuṃ, aparāpare pana brāhmaṇā pāṇātipātādīni pakkhipitvā tayo vede bhinditvā buddhavacanena saddhiṃ viruddhe akaṃsu.
427.“智慧言语”即为智慧之语，意谓知见。所谓“如是如是，依传承而至”，指这样说，依照传承世代流传而来。所谓“三藏具备”，是指戒律正典等经文的集成。用“沙维堤”等韵律诗句、篇章序列整体成文，象征着来至。此处“此”指这智慧之语。“传播者”即是推行者。所称“是者”，谓其所有之智慧。智慧言语，是谓由认知所成之智慧。赞歌用八句、十句的古老婆罗门诗句形式编纂，用以展示词义。所谓“传播”，即为他人所言，言者意谓含义。所谓“密布”，意为周密包围，打成团块，此义。所谓“随之唱和”，乃今婆罗门对古老诗歌依次唱和、记忆、论议。所谓“同声相应”，意为他们相互阅读、传记，这如往昔之传言也。所谓“言传相继”，是谓由他们传承上述文学，唱和与传述。所谓“含义”指“例如”之义。以“八”和“十”为名，是指他们凭神眼察见，未受干扰地与咖萨巴正自觉者及佛陀之戒律共存于论书中。然而另有婆罗门违反佛教教义，弃绝杀生等戒，分裂三藏，且与佛语相违。
§428
428.Andhaveṇīti andhapaveṇī. Ekena hi cakkhumatā gahitayaṭṭhiyā koṭiṃ eko andho gaṇhāti, taṃ andhaṃ añño, taṃ aññoti evaṃ paṇṇāsa saṭṭhi andhā paṭipāṭiyā ghaṭitā andhaveṇīti vuccati. Paramparāsaṃsattāti aññamaññaṃ laggā, yaṭṭhiggāhakenapi cakkhumatā virahitāti attho. Eko kira dhutto andhagaṇaṃ disvā ‘‘asukasmiṃ nāma gāme khajjabhojjaṃ sulabha’’nti ussāhetvā tehi ‘‘tattha no sāmi nehi, idaṃ nāma te demā’’ti vutte lañjaṃ gahetvā antarāmagge maggā okkamma mahantaṃ gacchaṃ anuparigantvā purimassa hatthena pacchimassa kacchaṃ gaṇhāpetvā ‘‘kiñci kammaṃ atthi, gacchatha tāva tumhe’’ti vatvā palāyi. Te divasampi gantvā maggaṃ avindamānā ‘‘kahaṃ, bho, cakkhumā kahaṃ maggo’’ti paridevitvā maggaṃ avindamānā tattheva mariṃsu. Te sandhāya vuttaṃ ‘‘paramparāsaṃsattā’’ti. Purimopīti purimesu dasasu brāhmaṇesu ekopi. Majjhimopīti majjhe ācariyapācariyesu ekopi. Pacchimopīti idāni brāhmaṇesu ekopi.
428.“盲竹”即盲人竹篾。因一端被眼睛所把持，实际由一盲人一端握住，一端由另一盲人握住，彼此分别，即如此这般，共有五十六盲人与之实践，称为盲竹。所谓“依传承赞许”，谓彼此依附，甚至以眼力拒绝接触。故事谓一人见一盲人群，劝以“阿苏村食粗粮易得”，又跟随乞求“主人，请给些食物”，随即被拒。其率从大路进入，远离，劝言无妨，可去也。盲人二日间行走无路，痛苦之末死去。于是论及“依传承赞许”。“昔时”指昔日众多婆罗门中无一如此者。“中时”指中等师徒中亦无一如此者。“今时”指今婆罗门中亦无。
Pañcakhoti pāḷiāgatesu dvīsu aññepi evarūpe tayo pakkhipitvā vadati. Dvedhāvipākāti bhūtavipākā vā abhūtavipākā vā. Nālametthāti, bhāradvāja, saccaṃ anurakkhissāmīti paṭipannena viññunā ‘‘yaṃ mayā gahitaṃ, idameva saccaṃ moghamañña’’nti ettha ekaṃseneva niṭṭhaṃ gantuṃ nālaṃ na yuttanti upari pucchāya maggaṃ vivaritvā ṭhapesi.
五种说法指巴利语借语中二者，且有三种亦依如此例分为三种。所谓“双重果报”，是指成就的果报或未成的果报。“不适合此义”，即巴拉德瓦迦，言“我应当守护真实”。听闻后觉知，谓“我所携者，而此后来为虚妄”，此处不宜仅止一部分了结，且对此提问后明示修行之道。
§430
430.Idha, bhāradvāja, bhikkhūti jīvakasutte (ma. ni. 2.51 ādayo) viya mahāvacchasutte (ma. ni. 2.193 ādayo) viya ca attānaññeva sandhāya vadati. Lobhanīyesu dhammesūti lobhadhammesu. Sesapadadvayepi eseva nayo.
430.“如是，巴拉德瓦迦，谓比库”，如《基瓦咖经》中所说，亦如《大经》中所载，言及同时同处之意。所谓“贪惑法”，是贪欲之法。连同残存的两句，皆归纳为此典范。
§432
432.Saddhaṃ nivesetīti okappaniyasaddhaṃ niveseti. Upasaṅkamatīti upagacchati. Payirupāsatīti santike nisīdati. Sotanti pasādasotaṃ odahati. Dhammanti desanādhammaṃ suṇāti. Dhāretīti paguṇaṃ katvā dhāreti. Upaparikkhatīti atthato ca kāraṇato ca vīmaṃsati. Nijjhānaṃ khamantīti olokanaṃ khamanti, idha sīlaṃ kathitaṃ, idha samādhīti evaṃ upaṭṭhahantīti attho. Chandoti kattukamyatā chando. Ussahatīti vāyamati. Tuletīti aniccādivasena tīreti. Padahatīti maggapadhānaṃ padahati. Kāyena ceva paramasaccanti sahajātanāmakāyena ca nibbānaṃ sacchikaroti, paññāya ca kilese nibbijjhitvā tadeva vibhūtaṃ pākaṭaṃ karonto passati.
432.“安立信心”即坚立合宜的信心。“近进”，意指靠近而至。“亲近坐”、“听闻庄严屋宇音声”，意谓闻法。“法”乃说法之义。“保持”，即称赞其德、守护。“彻察”，乃依义理与因缘推敲。所谓“至极寂灭”，乃是洞察实践的果位，此处有律已说戒，具足禅定，体认寂灭之义。“欲望”，谓欲念。“努力”为尽心精进。“渡过”则指凭无常等法超越束缚。“发扬”，即持守道幅。“身与他法”和“本生法体”，即涅槃的真谛，智慧灭除烦恼，显现证果。
§433
433.Saccānubodhoti maggānubodho. Saccānuppattīti phalasacchikiriyā. Tesaṃyevāti heṭṭhā vuttānaṃ dvādasannaṃ, evaṃ dīghaṃ maggavādaṃ anulometi, tasmā nāyamattho. Ayaṃ panettha attho – tesaṃyevāti tesaṃ maggasampayuttadhammānaṃ. Padhānanti maggapadhānaṃ. Tañhi phalasacchikiriyasaṅkhātāya saccānuppattiyā bahukāraṃ, magge asati phalābhāvatoti. Iminā nayena sabbapadesu attho veditabbo. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
433.“谛悟”即是对道的认识。“谛生”指果报的真实显现。下面列举的十二条，指的是长篇《道论》的概要，称为“无差别之要义”。此义指对诸谛悟与道之高度内涵，也称“道基”，此中果报呈现的谛生，有时因无道则无果。由此见证，凡处皆当了知此义。残余之意均为显要之义。
Papañcasūdaniyā majjhimanikāyaṭṭhakathāya · 破除疑障中部注疏
Caṅkīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 章基经注释完毕。
6. Esukārīsuttavaṇṇanā六、伊苏咖利经注释
§437
437.Evaṃme sutanti esukārīsuttaṃ. Tattha bilaṃ olaggeyyunti koṭṭhāsaṃ laggāpeyyuṃ, iminā satthadhammaṃ nāma dasseti. Satthavāho kira mahākantārapaṭipanno antarāmagge goṇe mate maṃsaṃ gahetvā sabbesaṃ satthikānaṃ ‘‘idaṃ khāditvā ettakaṃ mūlaṃ dātabba’’nti koṭṭhāsaṃ olaggeti, goṇamaṃsaṃ nāma khādantāpi atthi akhādantāpi, mūlaṃ dātuṃ sakkontāpi asakkontāpi. Satthavāho yena mūlena goṇo gahito, tassa nikkhamanatthaṃ sabbesaṃ balakkārena koṭṭhāsaṃ datvā mūlaṃ gaṇhāti, ayaṃ satthadhammo. Evamevaṃ brāhmaṇāpi lokassa paṭiññaṃ aggahetvā attanova dhammatāya catasso pāricariyā paññapentīti dassetuṃ evameva khotiādimāha. Pāpiyo assāti pāpaṃ assa. Seyyo assāti hitaṃ assa. Atha vā pāpiyoti pāpako lāmako attabhāvo assa. Seyyoti seṭṭho uttamo. Seyyaṃsoti seyyo. Uccākulīnatāti uccākulīnattena seyyo. Pāpiyaṃsoti pāpiyo. Uccākulīnatā ca dvīsu kulesu vaḍḍheti khattiyakule brāhmaṇakule ca, uḷāravaṇṇatā tīsu. Vessopi hi uḷāravaṇṇo hoti. Uḷārabhogatā catūsupi. Suddopi hi antamaso caṇḍālopi uḷārabhogo hotiyeva.
如是我闻，此为恶业经。在此经中，须知洞穴可以攀爬进入，石块可被抱持，借此宣说此佛法。佛法的传播者如同行走于广大密林之间，农夫在田间采割肉食，向诸佛教众说：“食此肉食，当以这些根茎布施。”洞穴被攀登穿越，田间肉食有被食者，也有未被食者，能布施根茎者亦有，不能者亦有。佛法传者靠此根茎被农夫抱持，其离去之时，佛法传播者以全部力量送出石块取其根茎，斯即佛法之义理。正如婆罗门亦以此对世间自用，示现四种根本正法的善行，欲以此表明。其言谓恶者为恶，善者为善。又谓恶为不善之本性，善为至善与最胜。所谓最善者为极致之善。高贵者即高贵品行之人。所谓恶者即恶行之人。至于高贵之意，谓高贵者生于贵族两姓，即刹帝利与婆罗门姓，色泽鲜明者有三种，迦叶族亦属其一。色泽鲜明者有四种。净洁者最后一类，刚毅者亦属色泽鲜明，皆为高贵之义。
§440
440.Bhikkhācariyanti koṭidhanenapi hi brāhmaṇena bhikkhā caritabbāva, porāṇakabrāhmaṇā asītikoṭidhanāpi ekavelaṃ bhikkhaṃ caranti. Kasmā? Duggatakāle carantānaṃ idāni bhikkhaṃ carituṃ āraddhāti garahā na bhavissatīti. Atimaññamānoti yo bhikkhācariyavaṃsaṃ haritvā sattajīvakasikammavaṇijjādīhi jīvikaṃ kappeti, ayaṃ atimaññati nāma. Gopo vāti yathā gopako attanā rakkhitabbaṃ bhaṇḍaṃ thenento akiccakārī hoti, evanti attho. Iminā nayena sabbavāresu attho veditabbo. Asitabyābhaṅginti tiṇalāyanaasitañceva kājañca. Anussaratoti yattha jāto, tasmiṃ porāṇe mātāpettike kulavaṃse anussariyamāneti attho. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
持比库行者即便是富有千万的婆罗门亦应行乞食，古时婆罗门即使财富千万，一次也只行一次乞食。何故？因过去恶劣之时持比库行者虽欲乞食，如今不必强求，故不应为难。因贪求世间利益与七日生计等谋生之事，放弃持比库行之法者谓之过分轻蔑。譬如牧人须亲自守护所托宝宝物，担当守护者角色，则方称牧人。由此推知，应了解诸事中此理最为重要。所谓彻底清除穷凶极恶之物，如草舍禾秸与杂质。所谓纪念者，谓新生年代在母系家族中追忆往昔之意。总体而言，所有处所皆为兴盛之地。
Papañcasūdaniyā majjhimanikāyaṭṭhakathāya · 破除疑障中部注疏
Esukārīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《伊苏咖利经》注释终了。
7. Dhanañjānisuttavaṇṇanā七、《达南佳尼经》注释
§445
445.Evaṃme sutanti dhanañjānisuttaṃ. Tattha dakkhiṇāgirisminti girīti pabbato, rājagahaṃ parikkhipitvā ṭhitapabbatassa dakkhiṇadisābhāge janapadassetaṃ nāmaṃ. Taṇḍulapālidvārāyāti rājagahassa kira dvattiṃsamahādvārāni catusaṭṭhikhuddakadvārāni, tesu ekaṃ taṇḍulapālidvāraṃ nāma, taṃ sandhāyevamāha. Rājānaṃ nissāyāti ‘‘gaccha manusse apīḷetvā sassabhāgaṃ gaṇhāhī’’ti raññā pesito gantvā sabbameva sassaṃ gaṇhāti, ‘‘mā no, bhante, nāsehī’’ti ca vutte – ‘‘rājakule vuttaṃ mandaṃ, ahaṃ raññā āgamanakāleyeva evaṃ āṇatto, mā kanditthā’’ti evaṃ rājānaṃ nissāya brāhmaṇagahapatike vilumpati. Dhaññaṃ yebhuyyena attano gharaṃ pavesetvā appakaṃ rājakule paveseti. Kiṃ brāhmaṇagahapatikānaṃ na pīḷaṃ akāsīti ca vutto – ‘‘āma, mahārāja, imasmiṃ vāre khettāni mandasassāni ahesuṃ, tasmā apīḷentassa me gaṇhato na bahuṃ jāta’’nti evaṃ brāhmaṇagahapatike nissāya rājānaṃ vilumpati.
如是我闻，此为财富知者经。所云南山者，即为山岳，地处王舍城外围南侧，乃当地一地名。所谓稻谷城门者，王舍城共有二十二个主要城门与六十四个小城门，其中一门名为稻谷门，为此称谓。所述故事谓王后命令人前往收割稻谷，取收割全部谷物。求免除者言：“愿王勿除之。”君王告知其臣曰：“王族中传出劝退之辞，吾于王后抵达期间已如此通知，勿令其悲伤。”此即君王命令婆罗门乡人之因由。君王自身收获大量谷物，随即进城入宅。婆罗门商人与之争论曰：“是，尊王，近来本城稻谷歉收，因此吾等所有收割之物未能众多。”以此解释君王与婆罗门乡人之争执。
§446
446.Payo pīyatanti taruṇakhīraṃ pivatu. Tāva bhattassāti yāva khīraṃ pivitvā nisīdissatha, tāvadeva bhattassa kālo bhavissati. Idheva hi no pātarāsabhattaṃ āharissantīti dasseti. Mātāpitarotiādīsu mahallakā mātāpitaro mudukāni attharaṇapāvuraṇāni sukhumāni vatthāni madhurabhojanaṃ sugandhagandhamālādīni ca pariyesitvā posetabbā. Puttadhītānaṃ nāmakaraṇamaṅgalādīni sabbakiccāni karontena puttadāro posetabbo. Evañhi akariyamāne garahā uppajjatīti iminā nayena attho veditabbo.
所谓“应饮奶者，应饮新鲜之嫩牛奶。”用餐时宜饮奶，直至饮足方可坐下，饮奶之时即是用餐时。此乃示意不应携带不洁饮食入内。诸如父母等年长者，应备柔软洁净之衣物，装满生活所需之物，包括香花、芳香饰品等，以便养护。子女乃家中根本，应予命名、赐福与所有必要之事俱办理，方得妥善养育。若不如此，则会生起厌恶心。以此可知此处所述之理义。
§447
447.Adhammacārīti pañca dussīlyakammāni vā dasa dussīlyakammāni vā idha adhammo nāma. Upakaḍḍheyyunti pañcavidhabandhanādikammakaraṇatthaṃ taṃ taṃ nirayaṃ kaḍḍheyyuṃ.
所谓不正当行为者，五种恶行或十种恶行之事为此中恶法。欲致令地狱者，应行五类束缚行为，以招致相应地狱惩罚。
§448
448.Dhammacārīti dhammikasivavijjādikammakārī. Paṭikkamantīti osaranti parihāyanti. Abhikkamantīti abhisaranti vaḍḍhanti. Seyyoti varataraṃ. Hīneti nihīne lāmake. Kālaṅkato ca sāriputtāti idaṃ bhagavā ‘‘tatrassa gantvā desehī’’ti adhippāyena theramāha. Theropi taṃkhaṇaṃyeva gantvā mahābrahmuno dhammaṃ desesi, tato paṭṭhāya cātuppadikaṃ gāthaṃ kathentopi catusaccavimuttaṃ nāma na kathesīti.
所谓正当行为者，即行持正见、正确智慧等者。所谓攻击者者，谓退舍、放弃之意。所谓侵犯者者，谓侵入、增益之意。最胜者即至善。低劣者即可鄙之人。所谓染污者者，谓被玷污者。世尊在经中告诫沙利子曰：“应当亲自前往，宣扬正法。”长老当即启程，随即至处，即使弘扬四圣谛道亦不懈怠。
Papañcasūdaniyā majjhimanikāyaṭṭhakathāya · 《破除戏论》，《中部》注疏。
Dhanañjānisuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《达南佳尼经》注释终了。
8. Vāseṭṭhasuttavaṇṇanā八、《瓦谢塔经》注释
§454
454.Evaṃme sutanti vāseṭṭhasuttaṃ. Tattha icchānaṅgalavanasaṇḍeti icchānaṅgalagāmassa avidūre vanasaṇḍe. Caṅkīti ādayo pañcapi janā rañño pasenadissa kosalassa purohitā eva. Aññe ca abhiññātāti aññe ca bahū abhiññātā brāhmaṇā. Te kira chaṭṭhe chaṭṭhe māse dvīsu ṭhānesu sannipatanti. Yadā jātiṃ sodhetukāmā honti, tadā pokkharasātissa santike jātisodhanatthaṃ ukkaṭṭhāya sannipatanti. Yadā mante sodhetukāmā honti, tadā icchānaṅgale sannipatanti. Imasmiṃ kāle mantasodhanatthaṃ sannipatiṃsu. Ayamantarā kathāti yaṃ attano sahāyakabhāvānurūpaṃ kathaṃ kathentā anuvicariṃsu, tassā kathāya antarā ayamaññā kathā udapādi. Sīlavāti guṇavā. Vattasampannoti ācārasampanno.
454.如此闻之，即为瓦塞特哈经。文中“欲根入林之地”指的即在欲根入村子附近不远的林间。称‘盏基’者，是五人在王巴谢那帝的国土中担任祭司者之一。此外，所谓“诸多通达者”者，指的是众多世间具有高级神通的婆罗门。他们每隔六个月，在两个不同的场所集聚。若为净除生死轮回之故，则于池塘角落处聚集，坐于讲坛之上。若为除疑虑，乃聚于欲根入村庄。此时便为共聚以由智慧净除疑虑。所谓“内中之语”，即指为契合自身助手身份而依序详述的辩说，在这些辩说之间，夹杂着彼此辩说的间隙。所谓“戒律”，谓具德者；“行仪齐备”，即行为圆满者。
§455
455.Anuññātapaṭiññātāti sikkhitā tumheti evaṃ ācariyehi anuññātā, āma ācariya sikkhitamhāti evaṃ sayañca paṭiññātā. Asmāti bhavāma. Ahaṃ pokkharasātissa, tārukkhassāyaṃ māṇavoti ahaṃ pokkharasātissa jeṭṭhantevāsī aggasisso, ayaṃ tārukkhassāti dīpeti.
455.“未授记与已授记者”，指的是受教与知训的区别。向老师称未获授记者，即你们被教导而尚未被授记者；而老师则是已获授记者，此位老师为自称曰：“我位于池塘之中，属于长老堂势力之上，他被称为堂势力。”此“堂势力”乃明示其权威与地位。
Tevijjānanti tivedānaṃ brāhmaṇānaṃ. Yadakkhātanti yaṃ atthato ca byañjanato ca ekaṃ padampi akkhātaṃ. Tatra kevalinosmaseti taṃ sakalaṃ jānanato tattha niṭṭhāgatamhāti attho. Idāni taṃ kevalibhāvaṃ āvikaronto padakasmātiādimāha. Tattha jappe ācariyasādisāti kathanaṭṭhāne mayaṃ ācariyasadisāyeva.
“持三明者”是指精通三种神通的婆罗门。所谓“已名者”，乃指就其本义与含义而言连单个字亦被知晓。此处“纯意者”意为整体已通达之义，故谓“已彻知”。现在因要表现其纯粹状态，故称“字义纯粹”，此处所谈论的，正是诵经伙伴等场所，我们就在此处论说。
Kammunāti dasakusalakammapathakammunā. Ayañhi pubbe sattavidhaṃ kāyavacīkammaṃ sandhāya ‘‘yato kho, bho, sīlavā hotī’’ti āha, tividhaṃ manokammaṃ sandhāya ‘‘vattasampanno’’ti. Tena samannāgato hi ācārasampanno hoti. Cakkhumāti pañcahi cakkhūhi cakkhumantabhāvena bhagavantaṃ ālapati.
“业行者”是指十种善业之所造作。此前以七种身体语业为基础，说：“彼者具戒”，意指身口意三业皆净的称谓。进一步以意业为依据，说：“行仪齐备”，故此称之为行为圆满者。所谓“有慧者”，是以佛陀五种眼力之慧光，谓之“慧眼施语”，指以觉者的智慧开示诸法。
Khayātītanti ūnabhāvaṃ atītaṃ, paripuṇṇanti attho. Peccāti upagantvā. Namassantīti namo karonti.
“无灭者”，指经历贫乏而往昔经典所述之圆满义理。所谓“至彼者”，即亲近之义。“礼拜者”，指行礼致敬者。
Cakkhuṃ loke samuppannanti avijjandhakāre loke taṃ andhakāraṃ vidhamitvā lokassa diṭṭhadhammikādiatthadassanena cakkhu hutvā samuppannaṃ.
“眼”于世间乃现起，指由无明所生诸暗，于世间除彼暗而由对世间现象真相阐明而生慧眼，故谓慧眼于世出世间得生。
§456
456. Evaṃ vāseṭṭhena thometvā yācito bhagavā dvepi jane saṅgaṇhanto tesaṃ vo ahaṃ byakkhissantiādimāha. Tattha byakkhissanti byākarissāmi. Anupubbanti tiṭṭhatu tāva brāhmaṇacintā, tiṇarukkhakīṭapaṭaṅgato paṭṭhāya anupaṭipāṭiyā ācikkhissāmīti attho. Jātivibhaṅganti jātivitthāraṃ. Aññamaññā hi jātiyoti tesaṃ tesañhi pāṇānaṃ jātiyo aññamaññā nānappakārāti attho.
456. 诸如这位大长老瓦塞塔所承受后，世尊被祈求时，双双聚集于彼者，关于他们，世尊说：『我将为汝等说法』。于此，我当解释，详细说明。所谓渐次，是说依序停驻，正如婆罗门思虑，观察草木、树木、昆虫、蝴蝶等，以此着眼观察而不越轨，进行循序渐进的教导之义。所谓生类之别，即生类的细分。生类之间确有差别，因其诸众生各类之生具别，因体色、形态诸异而显不同。
Tiṇarukkheti anupādinnakajātiṃ katvā pacchā upādinnakajātiṃ kathessāmi, evaṃ tassa jātibhedo pākaṭo bhavissatīti imaṃ desanaṃ ārabhi. Mahāsīvatthero pana ‘‘kiṃ, bhante, anupādinnakaṃ bījanānatāya nānaṃ, upādinnaṃ kammanānatāyāti? Evaṃ vattuṃ na vaṭṭatī’’ti pucchito āma na vaṭṭati. Kammañhi yoniyaṃ khipati. Yonisiddhā ime sattā nānāvaṇṇā hontīti. Tiṇarukkheti ettha antopheggū bahisārā antamaso tālanāḷikerādayopi tiṇāneva, antosārā pana bahipheggū sabbe rukkhā nāma. Na cāpi paṭijānareti mayaṃ tiṇā mayaṃ rukkhāti vā, ahaṃ tiṇaṃ, ahaṃ rukkhoti vā evaṃ na jānanti. Liṅgaṃ jātimayanti ajānantānampi ca tesaṃ jātimayameva saṇṭhānaṃ attano mūlabhūtatiṇādisadisameva hoti. Kiṃ kāraṇā? Aññamaññā hi jātiyo. Yasmā aññā tiṇajāti, aññā rukkhajāti. Tiṇesupi aññā tālajāti, aññā nāḷikerajāti, evaṃ vitthāretabbaṃ. Iminā idaṃ dasseti – yaṃ jātivasena nānā hoti, taṃ attano paṭiññaṃ paresaṃ vā upadesaṃ vināpi aññajātito visesena gayhati. Yadi ca jātiyā brāhmaṇo bhaveyya, sopi attano paṭiññaṃ paresaṃ vā upadesaṃ vinā khattiyato vessato suddato vā visesena gayheyya, na ca gayhati. Tasmā na jātiyā brāhmaṇoti. Parato pana ‘‘yathā etāsu jātīsū’’ti gāthāya etamatthaṃ vacībhedeneva āvikarissati.
所谓草木，就是先说非依他生的生类；随后讲依他生的生类。如此方能揭示生类的区分，故此开示。惟有大长老摩诃斯旃陀问：「尊者，何以非依他生的种子知有众多，依他生的业知亦然？」如是之言不可成理。因业能催生，业成熟故。正因业之生力，这些众生呈现多样色相。这里所说草木，指内凋坏、外叶落，包括棕榈和椰子等，均为草木；内含俱坏者，外表粗壮者，如树木皆名之。我们不分称草还树，不说我为草或树，仅因无知者亦不知草木的差别。其标志即生类特征，是无知者的认知基础。何以如此？因为生类互异。既有草类生、树类生、棕榈类生、椰子类生等细微区分。此义旨在说明，虽为生种类有别，但不因自身、非他之分别，而特别执著。若以种族为婆罗门，则其亦不因自身、非他而特别执著为刹帝利、吠舍等，故称非以种族为婆罗门。并且他方谓：「如是诸生类中……」依此诗句将解明显言。
Evaṃ anupādinnakesu jātiṃ dassetvā upādinnakesu dassento tato kīṭetiādimāha. Yāva kunthakipilliketi kunthakipillikaṃ pariyantaṃ katvāti attho. Ettha ca ye uppatitvā gacchanti, te paṭaṅgā nāma. Aññamaññā hi jātiyoti tesampi nīlarattādivaṇṇavasena jātiyo nānappakārāva honti.
如此先说非依他生的生类，而后说依他生的生类，然后论及虫类等名称。所谓从蚂蚁至白蚁之广泛范围，皆属于虫类之意。这里诸自出生成后而行走的众生，称为蝴蝶等飞虫。生类互异，因其色彩各有差异，如青黑等诸色，显示其生类各种差别。
Khuddaketi kāḷakādayo. Mahallaketi sasabiḷārādayo.
所谓小者，是指如黑蚂蚁等小类；所谓大者，是指苍蝇等较大类的飞虫。
Pādūdareti udarapāde, udaraṃyeva nesaṃ pādāti vuttaṃ hoti. Dīghapiṭṭhiketi sappānañhi sīsato yāva naṅguṭṭhā piṭṭhiyeva hoti, tena te ‘‘dīghapiṭṭhikā’’ti vuccanti.
所谓足腹，指腹与脚，腹部之下即为足。所谓长背，指从头至脚趾之间的背皮，以此名之为「长背」。
Udaketi odake, udakamhi jāte.
所谓水，是指水域，在水中出生者。
Pakkhīti sakuṇe. Te hi pattehi yantīti pattayānā, vehāsaṃ gacchantīti vihaṅgamā.
翼者谓鸟翼。因其有羽翅而得名“翼”，又以羽毛像帆，鸟类因此得以飞行。
Evaṃ thalajalākāsagocarānaṃ pāṇānaṃ jātibhedaṃ dassetvā idāni yenādhippāyena taṃ dasseti, taṃ āvikaronto yathā etāsūti gāthamāha. Tassattho saṅkhepena vuttova. Vitthārato panettha yaṃ vattabbaṃ, taṃ sayameva dassento na kesehītiādimāha. Tatrāyaṃ yojanā – yaṃ vuttaṃ ‘‘natthi manussesu liṅgajātimayaṃ puthū’’ti, taṃ evaṃ natthīti veditabbaṃ. Seyyathidaṃ? Na kesehīti. Na hi – ‘‘brāhmaṇānaṃ edisā kesā honti, khattiyānaṃ edisā’’ti niyamo atthi yathā hatthiassamigādīnanti iminā nayena sabbaṃ yojetabbaṃ.
就如陆地与天空之间往来生存的众生，种类不同，现在以统摄规律说明其差别，演说者讲述此理道理，依此韵文言说。经略大意已述，此处详细说明所当言义而非随意随心解释。其间所言“人中无以羽毛为种差”者，应理解为不存在此类差别。如“婆罗门之类以发为标记，刹帝利之类以发为标记”有一定规则，譬如象大象一类有相应区别，故此理应整体兼顾结合。
Liṅgaṃ jātimayaṃ neva, yathā aññāsu jātisūti idaṃ pana vuttassevatthassa nigamananti veditabbaṃ. Tassāyaṃ yojanā – evaṃ yasmā imehi kesādīhi natthi manussesu liṅgaṃ jātimayaṃ puthu, tasmā veditabbametaṃ ‘‘brāhmaṇādibhedesu manussesu liṅgaṃ jātimayaṃ neva, yathā aññāsu jātisū’’ti.
种差并非以发毛作为判断标准，如其他种族区分，此处所说应视为经文所表义的结论。又复言，由于人中并无以发毛为特征的种类差异，故应知婆罗门等种族与他人之间以发毛为种差是不成立的。
§457
457. Idāni evaṃ jātibhede asatipi ‘‘brāhmaṇo khattiyo’’ti idaṃ nānattaṃ yathā jātaṃ , taṃ dassetuṃ paccattanti gāthamāha. Tattha vokāranti nānattaṃ. Ayaṃ panettha saṅkhepattho – yathā hi tiracchānānaṃ yonisiddhameva kesādisaṇṭhānena nānattaṃ, tathā brāhmaṇādīnaṃ attano attano sarīre taṃ natthi. Evaṃ santepi yadetaṃ ‘‘brāhmaṇo khattiyo’’ti vokāraṃ, taṃ vokārañca manussesu samaññāya pavuccati, vohāramatteneva pavuccatīti.
现今对种姓差别，谓婆罗门、刹帝利等各有不同，这种差别是各种体质的不同而产生。此处说差别，是有归纳说法。如野兽因其体表毛色等特征不同而有种类区分，婆罗门等以各自身体差异为分别。虽如是，此所谓“婆罗门”“刹帝利”称谓，是世人共同认可的称谓，纯为语言表述之便，仅是俗称。
Ettāvatā bhagavā bhāradvājassa vādaṃ niggaṇhitvā idāni yadi jātiyā brāhmaṇo bhaveyya, ājīvasīlācāravipannopi brāhmaṇo bhaveyya. Yasmā pana porāṇā brāhmaṇā tassa brāhmaṇabhāvaṃ na icchanti, loke ca aññepi paṇḍitamanussā, tasmā vāseṭṭhassa vādaṃ paggaṇhanto yo hi koci manussesūti aṭṭha gāthā āha. Tattha gorakkhanti khettarakkhaṃ, kasikammanti vuttaṃ hoti. Goti hi pathaviyā nāmaṃ, tasmā evamāha. Puthusippenāti tantavāyakammādinānāsippena. Vohāranti vaṇijjaṃ. Parapessenāti paresaṃ veyyāvaccakammena. Issatthanti āvudhajīvikaṃ, usuñca sattiṃ cāti vuttaṃ hoti. Porohiccenāti purohitakammena.
至此，世尊止住对婆罗门争执的论辩，指出若以出身为婆罗门，则连品行恶劣者亦属婆罗门。因古婆罗门不乐称其种姓，世中有智慧人亦然，故承认此理后如实宣说世间真相。释者以八句颂歌说明人间诸种职业名称，如护卫牛羊者称牛场管事，耕种者称农夫，纺织者称织工，商人称商贩，权势者称军人，灰布披者为修道者，毒药贩者为草药商，祭祀者称祭师。
Evaṃ brāhmaṇasamayena ca lokavohārena ca ājīvasīlācāravipannassa abrāhmaṇabhāvaṃ sādhetvā evaṃ sante na jātiyā brāhmaṇo, guṇehi pana brāhmaṇo hoti. Tasmā yattha katthaci kule jāto yo guṇavā, so brāhmaṇo, ayamettha ñāyoti evametaṃ ñāyaṃ atthato āpādetvā idāni naṃ vacībhedena pakāsento na cāhaṃ brāhmaṇantiādimāha. Tassattho – ahañhi yvāyaṃ catunnaṃ yonīnaṃ yattha katthaci jāto, tatrāpi visesena yo brāhmaṇassa saṃvaṇṇitāya mātari sambhūto, taṃ yonijaṃ mattisambhavaṃ, yā cāyaṃ ubhato sujātotiādinā nayena brāhmaṇehi brāhmaṇassa parisuddhauppattimaggasaṅkhātā yoni vuttā, saṃsuddhagahaṇikoti iminā ca mātisampatti, tatopi jātasambhūtattā yonijo mattisambhavoti vuccati, taṃ yonijaṃ mattisambhavaṃ iminā ca yonijamattisambhavamattena na brāhmaṇaṃ brūmi. Kasmā? Yasmā, bho bhoti, vacanamattena aññehi sakiñcanehi visiṭṭhattā bhovādi nāma so hoti, sace hoti sakiñcano sapalibodho. Yo panāyaṃ yattha katthaci jātopi rāgādikiñcanābhāvena akiñcano, sabbagahaṇapaṭinissaggena anādāno, akiñcanaṃ anādānaṃ, tamahaṃ brūmibrāhmaṇaṃ. Kasmā? Yasmā bāhitapāpoti.
因此，依古婆罗门时代传统与世俗行业，品行恶劣不具婆罗门德者，不得为婆罗门。种姓非凭出生，而以德行为准。若有于某家族出生者品行高尚，即为婆罗门，此理为真实之知。故此教义不以言辞争辩婆罗门等字眼。其理由来说，即使于四生中出生，特别因母亲所出之别而被称为婆罗门，该出生虽称为由生，但不由心念生起而成，此谓“由生且心生”，非同一般由生。虽如此出生者不算婆罗门，何故？因其为他人眼中无功德之人，若是有功德者则有区分。惟有心无染污、无贪欲、舍弃所有者方称为婆罗门。何以故？因外在恶行所生杂染不除，故不称婆罗门。
§458
458. Kiñcabhiyyo sabbasaṃyojanaṃ chetvātiādi sattavīsati gāthā. Tattha sabbasaṃyojananti dasavidhasaṃyojanaṃ. Na paritassatīti taṇhāparitassanāya na paritassati. Saṅgātiganti rāgasaṅgādayo atikkantaṃ. Visaṃyuttanti catūhi yonīhi sabbakilesehi vā visaṃyuttaṃ.
458. 又有二十七偈言，‘斩断一切束缚’等。此处一切束缚者，即指十种束缚。所谓不退转者，是对于渴爱不退转。越过结缚者，是超越贪着等束缚。解脱者，谓依四种根源，断尽一切结使，或称解脱。
Naddhinti upanāhaṃ. Varattanti taṇhaṃ. Sandānanti yuttapāsaṃ, diṭṭhipariyuṭṭhānassetaṃ adhivacanaṃ. Sahanukkamanti anukkamo vuccati pāse pavesanagaṇṭhi, diṭṭhānusayassetaṃ nāmaṃ. Ukkhittapalighanti ettha palighoti avijjā. Buddhanti catusaccabuddhaṃ. Titikkhatīti khamati.
断绝者为断结。转变者为渴爱之转。结合者指结合紧缚，即对见解执着的名称。忍受者谓忍受，谓入口系索，意为住持执见。扑灭者中“扑灭”谓无明。“佛”者，指四谛之佛。能忍者谓能够包容容纳。
Khantibalanti adhivāsanakhantibalaṃ. Sā pana sakiṃ uppannā balānīkaṃ nāma na hoti, punappunaṃ uppannā pana hoti. Tassā atthitāya balānīkaṃ.
忍力者，意为具有忍耐根力。此忍力非一时出现者，乃多次反复生起之力。为那种能依止此忍力而存在。
Vatavantanti dhutaṅgavantaṃ. Sīlavantanti guṇavantaṃ. Anussadanti rāgādiussadavirahitaṃ. ‘‘Anussuta’’ntipi pāṭho, anavassutanti attho. Dantanti nibbisevanaṃ.
“有说者”谓持清净行为者。“有德者”谓具足功德者。“思念”则非染着贪等烦恼者。『尽闻』此读，意为未受所闻影响者。制伏谓约束不放逸。
Na limpatīti na allīyati. Kāmesūti kilesakāmavatthukāmesu.
不染着者谓不与染污相缠连。“欲”指烦恼欲求之欲根与欲境。
Dukkhassapajānāti, idheva khayanti ettha arahattaphalaṃ dukkhakkhayoti adhippetaṃ. Pajānātīti adhigamavasena jānāti. Pannabhāranti ohitabhāraṃ, khandhakilesaabhisaṅkhārakāmaguṇabhāre otāretvā ṭhitaṃ. Visaṃyuttapadaṃ vuttatthameva.
知苦者谓因知苦故。当下即获阿拉汉果，是谓苦灭。知者，意指以获得之能知。“负担智慧”谓去除烦恼执着与烦恼之累，坚立于不染污之道上。所说即是解脱之道。
Gambhīrapaññanti gambhīresu ārammaṇesu pavattapaññaṃ. Medhāvinti pakatipaññāya paññavantaṃ.
深慧者，谓在深妙法境中生起的智慧。智者，谓以明显的智慧显现出内在的智慧者。
Anāgārehicūbhayanti anāgārehi ca visaṃsaṭṭhaṃ ubhayañca, dvīhipi cetehi visaṃsaṭṭhamevāti attho. Anokasārinti okaṃ vuccati pañcakāmaguṇālayo, taṃ anallīyamānanti attho. Appicchanti anicchaṃ.
无余住者，谓不住于有余者及无余者，合计两者共六。二心亦谓六之一义。独一有漏者，谓五欲之根所盛集者，此谓难忍。若欲小者，谓厌恶不乐者。
Tasesūti sataṇhesu. Thāvaresūti nittaṇhesu.
在此谓为百聚处。定此谓为极聚处。
Attadaṇḍesūti gahitadaṇḍesu. Nibbutanti kilesanibbānena nibbutaṃ. Sādānesūti saupādānesu.
自罚者，谓在严厉自制中者。寂灭者，谓以烦恼寂灭而达到寂灭。受法者，谓在手段方法中。
Ohitoti patito.
堕落者，谓已陷入堕落处。
§459
459.Akakkasanti niddosaṃ. Sadoso hi rukkhopi sakakkasoti vuccati. Viññāpaninti atthaviññāpanikaṃ. Saccanti avisaṃvādikaṃ. Udīrayeti bhaṇati. Yāyanābhisajjeti yāya girāya parassa sajjanaṃ vā lagganaṃ vā na karoti, tādisaṃ apharusaṃ giraṃ bhāsatīti attho.
无缝者，谓无过失。过失者，谓树木亦谓无过失。表示者，谓说明解说之者。真实者，谓无争议之意。拒绝者，谓不发表、阻止。因走失安慰等不为人所从，谓不畅悦之语，此义也。
Dīghanti suttāruḷhabhaṇḍaṃ. Rassanti vippakiṇṇabhaṇḍaṃ. Aṇunti khuddakaṃ. Thūlanti mahantaṃ. Subhāsubhanti sundarāsundaraṃ. Dīghabhaṇḍañhi appagghampi hoti mahagghampi. Rassādīsupi eseva nayo. Iti ettāvatā na sabbaṃ pariyādiṇṇaṃ, ‘‘subhāsubha’’nti iminā pana pariyādiṇṇaṃ hoti.
长者众多者谓之长者教法部。散乱分散者谓之散乱杂部。短小者谓之小部。重厚广大者谓之大部。美恶对立者谓之美恶部。长教法部虽不多，但数量可大可小。散乱杂部亦复如是。至此并非皆尽说完，而仅以此略述美恶部而已。
Nirāsayanti nittaṇhaṃ.
断灭根绝，无可复续。
Ālayāti taṇhālayā. Aññāyāti jānitvā. Amatogadhanti amatabbhantaraṃ. Anuppattanti anupaviṭṭhaṃ.
称为『住处』者，即烦恼之所住。称为『知』者，了知此理。谓『无死境界』者，即无死之场所。谓『未生境界』者，未生已显。
Ubho saṅganti ubhayampetaṃ saṅgaṃ. Puññañhi sagge laggāpeti, apuññaṃ apāye, tasmā ubhayampetaṃ saṅganti āha. Upaccagāti atīto.
二者俱集，谓善恶二集。善者引导升天，恶者堕地狱。故说二者皆是集。谓『过去』者，已然过去。
Anāvilanti āvilakaraṇakilesavirahitaṃ. Nandībhavaparikkhīṇanti parikkhīṇanandiṃ parikkhīṇabhavaṃ.
不缚者，谓无缠缚之染污。无欢乐生者，谓所生欢乐已尽；无生死流转者，谓生死已断。
‘‘Yo ima’’nti gāthāya avijjāyeva visaṃvādakaṭṭhena palipatho, mahāviduggatāya duggaṃ, saṃsaraṇaṭṭhena saṃsāro, mohanaṭṭhena mohoti vutto. Tiṇṇoti caturoghatiṇṇo. Pāraṅgatoti nibbānaṃ gato. Jhāyīti ārammaṇalakkhaṇūpanijjhānavasena jhāyī. Anejoti nittaṇho. Anupādāyanibbutoti kiñci gahaṇaṃ aggahetvā sabbakilesanibbānena nibbuto.
“是者……”此偈以无明为毒牙口，以恶趣为恶道，以轮回为囚牢，以迷惑为拘束。谓四种病已过除者。谓到彼岸，谓已入涅槃。谓禅者，以入定之境界专注称名。谓断灭者，谓已根绝。谓无取无着者，谓舍断一切执著，以一切烦恼灭故已涅槃。
Kāmeti duvidhepi kāme. Anāgāroti anāgāro hutvā. Paribbajeti paribbajati. Kāmabhavaparikkhīṇanti khīṇakāmaṃ khīṇabhavaṃ.
欲爱分为两种。谓无家者，谓成无家者。游行者即为游行。谓欲、界绝尽，即欲绝尽，界灭绝。
Mānusakaṃ yoganti mānusakaṃ pañcakāmaguṇayogaṃ. Dibbaṃ yoganti dibbaṃ pañcakāmaguṇayogaṃ. Sabbayogavisaṃyuttanti sabbakilesayogavisaṃyuttaṃ.
与人间五欲善法相应者名为人间相应；与天界五欲善法相应者名为天界相应。与诸结缠相应者，谓与诸烦恼相缠相应。
Ratinti pañcakāmaguṇaratiṃ. Aratinti kusalabhāvanāya ukkaṇṭhitaṃ. Vīranti vīriyavantaṃ.
欢喜于五欲善法欢喜。厌弃则谓为为善修习而生起的厌弃。精进则谓具足精进。
Sugatanti sundaraṃ ṭhānaṃ gataṃ, sundarāya vā paṭipattiyā gataṃ.
往至贤觉所，谓往至美妙之处，或以美妙的修行方法而往至。
Gatinti nibbattiṃ. Pureti atīte. Pacchāti anāgate. Majjheti paccuppanne. Kiñcananti kiñcanakārako kileso.
往至即生起。谓往至涅槃。往至过去谓过去，往至未来谓未来，往至现在谓现在。谓某种行为者，即为烦恼。
Mahesinti mahante guṇe pariyesanaṭṭhena mahesiṃ. Vijitāvinanti vijitavijayaṃ.
谓大神者，谓以光明品质而称大神。谓已胜者，谓已取胜之意。
§460
460. Evaṃ bhagavā guṇato khīṇāsavaṃyeva brāhmaṇaṃ dassetvā ye jātito brāhmaṇoti abhinivesaṃ karonti, te idaṃ ajānantā, sāva nesaṃ diṭṭhi duddiṭṭhīti dassento samaññā hesāti gāthādvayamāha. Tassattho – yadidaṃ brāhmaṇo khattiyo bhāradvājo vāseṭṭhoti nāmagottaṃ pakappitaṃ kataṃ abhisaṅkhataṃ, samaññā hesā lokasmiṃ, vohāramattanti attho. Kasmā? Yasmā samuccā samudāgataṃ samaññāya āgataṃ. Etañhi tattha tattha jātakāleyevassa ñātisālohitehi pakappitaṃ kataṃ. No ce naṃ evaṃ pakappeyyuṃ, na koci kiñci disvā ayaṃ brāhmaṇoti vā bhāradvājoti vā jāneyya. Evaṃ pakappitaṃ petaṃ dīgharattānusayitaṃ, diṭṭhigatamajānataṃ, taṃ pakappitaṃ nāmagottaṃ ‘‘nāmagottamattametaṃ, vohāratthaṃ pakappita’’nti, ajānantānaṃ sattānaṃ hadaye dīgharattaṃ diṭṭhigatamanusayitaṃ. Tassa anusayitattā taṃ nāmagottaṃ ajānantā no pabrunti, ‘‘jātiyā hoti brāhmaṇo’’ti ajānantāva evaṃ vadantīti vuttaṃ hoti.
460. 如是，世尊观察到那些以天灭尽的贪染浊者之身展示婆罗门者，以为他们是婆罗门而执着，如此者无知，观点与其流毒相违，故而其见难正。这在经典中以两句偈颂表明。其义缘起于：所谓婆罗门、刹帝利或平等家族之名号，并非天生固有，乃后人为世间交往而构造的名称。何以故？因为此平等名号，是由普遍广布之成见所生成。在各自的出生时因家族血亲受造而确立。若非如此确立，众人观之不识其为婆罗门或平等家族。此已确立的亡者名号，因长期遗习与错误见重压，已深植无知者心中。正因为此长期遗习，无知者不称该族曰「有家族相」，而执著谓「出于某族婆罗门」。这正是无知者所言之由。
Evaṃ ‘‘ye ‘jātito brāhmaṇo’ti abhinivesaṃ karonti, te idaṃ vohāramattaṃ ajānantā, sāva nesaṃ diṭṭhi duddiṭṭhī’’ti dassetvā idāni nippariyāyameva jātivādaṃ paṭikkhipanto kammavādañca patiṭṭhapento na jaccātiādimāha. Tattha ‘‘kammunā’’ti upaḍḍhagāthāya vitthāraṇatthaṃ kassako kammunātiādi vuttaṃ. Tattha kammunāti paccuppannena kasikammādinibbattakacetanākammunā.
如此，那些执著于“出身即是婆罗门”者，不过是以名号为界的无知存在，并以此污浊的见解显露。因此，此处宣说今已彻底否定种姓论，而建立业论，即行为之果报说。关于“何以为业”，于随附的偈颂中有详释，说明“业”指现行的意图及由意图所导致的行为。
Paṭiccasamuppādadassāti iminā paccayena evaṃ hotīti evaṃ paṭiccasamuppādadassāvino. Kammavipākakovidāti sammānāvamānārahakule kammavasena uppatti hoti, aññāpi hīnapaṇītatā hīnapaṇīte kamme vipaccamāne hotīti. Evaṃ kammavipākakusalā.
「依缘生起之见」者，谓由特定条件，事物由此而生，缘起之理由此而显。所谓业果专家，理解如是：生于卑贱或尊贵家庭，皆因业业之相应果报所致。故此，业果之说不改正谬误的出生观，而实谓业果既成因，是故其果相应。
Kammunā vattatīti gāthāya pana lokoti vā pajāti vā sattoti vā ekoyevattho, vacanamattabhedo. Purimapadena cettha ‘‘atthi brahmā mahābrahmā seṭṭho sajitā’’ti diṭṭhiyā paṭisedho veditabbo. Kammunā hi tāsu tāsu gatīsu vattati loko, tassa ko sajitāti. Dutiyapadena ‘‘evaṃ kammunā nibbattopi ca pavattepi atītapaccuppannabhedena kammunā vattati, sukhadukkhāni paccanubhonto hīnapaṇītādibhedañca āpajjanto pavattatī’’ti dasseti. Tatiyena tamevatthaṃ nigameti ‘‘evaṃ sabbathāpi kammanibandhanā sattā kammeneva baddhā hutvā pavattanti, na aññathā’’ti. Catutthena tametthaṃ upamāya vibhāveti. Yathā hi rathassa yāyato āṇi nibandhanaṃ hoti, na tāya anibaddho yāti, evaṃ lokassa nibbattato ca pavattato ca kammaṃ nibandhanaṃ, na tena anibaddho nibbattati na pavattati.
以业论中有云：「行于世间、种姓、众生者，实只有一义」，不同言辞仅是语义差异。前句中反对曰：「有梵天、大梵天、最胜者已生」，此异执见显现。业行于各行各道，即世间多样。那何为最胜？次句说明：业生于过去、现在之差别，令受苦受乐，因卑贱与贤达之异生，集合现行。三者如是证辞所示：「行皆被业所拘束，众生唯业束缚而起灭，不以他故」。第四句以喻明之：犹如车轮被车辐拘束，不拘则不行。世间之行、业亦如是相续束缚，不由己而行。
Idāni yasmā evaṃ kammanibandhano loko, tasmā seṭṭhena kammunā seṭṭhabhāvaṃ dassento tapenāti gāthādvayamāha. Tattha tapenāti dhutaṅgatapena. Brahmacariyenāti methunaviratiyā. Saṃyamenāti sīlena . Damenāti indriyadamena. Etenāti etena seṭṭhena parisuddhena brahmabhūtena kammunā brāhmaṇo hoti. Kasmā? Yasmā etaṃ brāhmaṇamuttamaṃ, yasmā etaṃ kammaṃ uttamo brāhmaṇaguṇoti vuttaṃ hoti. ‘‘Brahmāna’’ntipi pāṭho. Ayaṃ panettha vacanattho – brahmaṃ ānetīti brahmānaṃ, brāhmaṇabhāvaṃ āvahatīti vuttaṃ hoti.
既然世界乃由业所缚，故世尊以最胜业示现最胜本性，故于偈颂中称赞热诚者。所谓热诚，是指苦行精励。梵行者，即断绝男女通好。自制者，以戒律节制内心。征服者，驯服根之贪欲。由此以此最纯正、具足梵行之业，方得为婆罗门。何以故？此最高婆罗门者，即以最高业及婆罗门德而称。
Dutiyagāthāya santoti santakileso. Brahmā sakkoti brahmā ca sakko ca, yo evarūpo, so na kevalaṃ brāhmaṇo, atha kho brahmā ca sakko ca so vijānataṃ paṇḍitānaṃ, evaṃ vāseṭṭha, jānāhīti vuttaṃ hoti. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
次偈云：清净无染者谓之圣洁。梵天与萨咖天，即是梵及萨咖，意指与世间人不同者。非仅为婆罗门，乃为智者所知晓之极致。故此处亦谓“平等名号，但在最上者名声最显著”。
Papañcasūdaniyā majjhimanikāyaṭṭhakathāya · 《破除戏论》，《中部》注疏。
Vāseṭṭhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《瓦谢塔经》注释终了。
9. Subhasuttavaṇṇanā九、《须婆经》注释
§462
462.Evaṃme sutanti subhasuttaṃ. Tattha todeyyaputtoti tudigāmavāsino todeyyabrāhmaṇassa putto. Ārādhako hotīti sampādako hoti paripūrako. Ñāyaṃ dhammanti kāraṇadhammaṃ. Kusalanti anavajjaṃ.
462. 如是我闻，此为美妙经文。其中文意曰：托德佚子者，居于托第迦村落之托德婆罗门之子。所谓浇礼者，即成就者、圆满者。此谓法为原因之法。善者者，无过失者也。
§463
463.Micchāpaṭipattinti aniyyānikaṃ akusalapaṭipadaṃ. Sammāpaṭipattinti niyyānikaṃ kusalapaṭipadaṃ.
463. 妄行者，谓非有益之恶行。正行者，谓有益之善行。
Mahaṭṭhantiādīsu mahantehi veyyāvaccakarehi vā upakaraṇehi vā bahūhi attho etthāti mahaṭṭhaṃ. Mahantāni nāmaggahaṇamaṅgalādīni kiccāni etthāti mahākiccaṃ. Idaṃ ajja kattabbaṃ, idaṃ sveti evaṃ mahantāni adhikārasaṅkhātāni adhikaraṇāni etthāti mahādhikaraṇaṃ. Bahūnaṃ kamme yuttappayuttatāvasena pīḷāsaṅkhāto mahāsamārambho etthāti mahāsamārambhaṃ. Gharāvāsakammaṭṭhānanti gharāvāsakammaṃ. Evaṃ sabbavāresu attho veditabbo. Kasikamme cettha naṅgalakoṭiṃ ādiṃ katvā upakaraṇānaṃ pariyesanavasena mahaṭṭhatā, vaṇijjāya yathāṭhitaṃyeva bhaṇḍaṃ gahetvā parivattanavasena appaṭṭhatā veditabbā. Vipajjamānanti avuṭṭhiativuṭṭhiādīhi kasikammaṃ, maṇisuvaṇṇādīsu acchekatādīhi ca vaṇijjakammaṃ appaphalaṃ hoti, mūlacchedampi pāpuṇāti. Vipariyāyena sampajjamānaṃ mahapphalaṃ cūḷantevāsikassa viya.
关于“大”字以上者，谓众多之上位法师或辩才师所作，或作为辅佐工具而成，此谓“大”。“广大”者，谓名称、聚集、吉祥等诸事，是谓“大事”。今所当为者，谓如是之众多尊长称名、称为法理之所，谓为“大主事”。以众多行为紧密相连为业，因此烦恼而称大始业者，是谓“大始业”。“居家业处”即家中业事。诸处意当如是解：如稼作业处，先割耙之类辅具，然后选择货物适当搬运，乃至围绕串通，业方成完整。以坏损者而言，如簸扬产生伤害，交易于金银宝物等分割不均，业报就减少，亦致根本断灭。反之逆转增长者，则如未成年者所获得之大利益。
§464
464.Evameva khoti yathā kasikammaṭṭhānaṃ vipajjamānaṃ appaphalaṃ hoti, evaṃ gharāvāsakammaṭṭhānampi. Akatakalyāṇo hi kālaṃ katvā niraye nibbattati. Mahādattasenāpati nāma kireko brāhmaṇabhatto ahosi, tassa maraṇasamaye nirayo upaṭṭhāsi. So brāhmaṇehi ‘‘kiṃ passasī’’ti vutto? Lohitagharanti āha. Brahmaloko bho esoti. Brahmaloko nāma bho kahanti? Uparīti. Mayhaṃ heṭṭhā upaṭṭhātīti. Kiñcāpi heṭṭhā upaṭṭhāti , tathāpi uparīti kālaṃ katvā niraye nibbatto. ‘‘Iminā amhākaṃ yaññe doso dinno’’ti sahassaṃ gahetvā nīharituṃ adaṃsu. Sampajjamānaṃ pana mahapphalaṃ hoti. Katakalyāṇo hi kālaṃ katvā sagge nibbattati. Sakalāya guttilavimānakathāya dīpetabbaṃ. Yathā pana taṃ vaṇijjakammaṭṭhānaṃ vipajjamānaṃ appaphalaṃ hoti, evaṃ sīlesu aparipūrakārino anesanāya yuttassa pabbajjākammaṭṭhānampi. Evarūpā hi neva jhānādisukhaṃ na saggamokkhaṃ labhati. Sampajjamānaṃ pana mahapphalaṃ hoti. Sīlāni hi pūretvā vipassanaṃ vaḍḍhento arahattampi pāpuṇāti.
464. 如是也，股份业处若生坏果，即为小利益，居家业处亦然。恶劣者，作恶之时生于地狱。大达陀将军者，为一婆罗门裔，临终时地狱复现。问婆罗门曰：「尔观何事？」答曰：「熔炉。」谓是梵天界。复问：「何谓梵天界？」答曰：「上方也，我在其中下方守护。」虽在下方守护，仍为上方。作恶终生于地狱者如是。又语：「此恶缘吾等牺牲祭祀所犯。」食大把时揉香祛除之，利益甚大。善恶业果果报鲜明。作恶者终于地狱，行善者生于天界。此理当详述。犹如交易业处坏果显然，品行不具善根，及逃避应修出家的正行业处，皆不得禅那等乐，亦不获天上涅槃。惟有具足品行，增长观修，方能得阿拉汉。
Brāhmaṇā, bho gotamoti idha kiṃ pucchāmīti pucchati? Brāhmaṇā vadanti – ‘‘pabbajito ime pañca dhamme pūretuṃ samattho nāma natthi, gahaṭṭhova pūretī’’ti. Samaṇo pana gotamo – ‘‘gihissa vā ahaṃ māṇava pabbajitassa vā’’ti punappunaṃ vadati, neva pabbajitaṃ muñcati, mayhameva pucchaṃ maññe na sallakkhetīti cāgasīsena pañca dhamme pucchāmīti pucchati. Sace te agarūti sace tuyhaṃ yathā brāhmaṇā paññapenti, tathā idha bhāsituṃ bhāriyaṃ na hoti, yadi na koci aphāsukabhāvo hoti, bhāsassūti attho. Na kho me, bhoti kiṃ sandhāyāha? Paṇḍitapaṭirūpakānañhi santike kathetuṃ dukkhaṃ hoti, te pade pade akkhare akkhare dosameva vadanti. Ekantapaṇḍitā pana kathaṃ sutvā sukathitaṃ pasaṃsanti, dukkathite pāḷipadaatthabyañjanesu yaṃ yaṃ virujjhati, taṃ taṃ ujuṃ katvā denti. Bhagavatā ca sadiso ekantapaṇḍito nāma natthi, tenāha ‘‘na kho me, bho gotama, garu, yatthassu bhavanto vā nisinno bhavantarūpo vā’’ti. Saccanti vacīsaccaṃ. Tapanti tapacariyaṃ. Brahmacariyanti methunaviratiṃ. Ajjhenanti mantagahaṇaṃ. Cāganti āmisapariccāgaṃ.
婆罗门啊！“婆罗门，果德玛”诸语何意，今当问之？婆罗门答曰：“出家者虽能修持五法，却未能完全成就，仍如在家皈依者修持。”游方者果德玛反复言道：“无论在家或出家，我皆是学童。”不肯放弃，谓“我视之为汝等之问，若缘婆罗门所言，不宜应答。贤者同伴难以共谈此义，因每字每句俱有诸恶反对。唯有独一贤者能听闻即能正言赞叹，除却恶谛与巴利文义相悖者，悉依正直释义。世尊无独贤者，当云：‘不是我，婆罗门，尊敬者，尔等或坐或在形，为正我不作答。’真语不虚。行苦行。持戒行为禁欲。深入禅定。施舍净财。”
§466
466.Pāpito bhavissatīti. Ajānanabhāvaṃ pāpito bhavissati. Etadavocāti bhagavatā andhaveṇūpamāya niggahito taṃ paccāharituṃ asakkonto yathā nāma dubbalasunakho migaṃ uṭṭhapetvā sāmikassa abhimukhaṃ katvā sayaṃ apasakkati, evamevaṃ ācariyaṃ apadisanto evaṃ ‘‘brāhmaṇo’’tiādivacanaṃ avoca. Tattha pokkharasātīti idaṃ tassa nāmaṃ, ‘‘pokkharasāyī’’tipi vuccati. Tassa kira kāyo setapokkharasadiso devanagare ussāpitarajatatoraṇaṃ viya sobhati, sīsaṃ panassa kāḷavaṇṇaindanīlamayaṃ viya, massupi candamaṇḍale kāḷamegharāji viya khāyati, akkhīni nīluppalasadisāni, nāsā rajatapanāḷikā viya suvaṭṭitā suparisuddhā, hatthapādatalāni ceva mukhañca katalākhārasaparikammaṃ viya sobhati. Ativiya sobhaggappatto brāhmaṇassa attabhāvo. Arājake ṭhāne rājānaṃ kātuṃ yuttamimaṃ brāhmaṇaṃ, evamesa sassiriko, iti naṃ pokkharasadisattā ‘‘pokkharasātī’’ti sañjānanti, pokkhare pana so nibbatto, na mātukucchiyanti iti naṃ pokkhare sayitattā ‘‘pokkharasāyī’’tipi sañjānanti. Opamaññoti upamaññagotto. Subhagavanikoti ukkaṭṭhāya subhagavanassa issaro. Hassakaṃyevāti hasitabbakaññeva. Nāmakaṃyevāti lāmakaṃyeva. Tadeva taṃ atthābhāvena rittakaṃ. Rittakattā ca tucchakaṃ. Idāni naṃ bhagavā sācariyakaṃ niggaṇhituṃ kiṃ pana māṇavātiādimāha.
466. 凶恶者必为恶者。无知状态即为凶恶者。世尊以盲竹喻不可依，且难以掌握对应之义。如同弱羊起立，面向主人后又逃离之义，亦如师恭敬之时逆转言“婆罗门”等词。彼名池中莲者，亦称池中莲者。其身如白池中莲花，身色辉昂如天城中金顶塔。头色如乌铁，面色似染蓝瘟，肩如月轮，云暗霓光，眼似蓝莲，鼻如银管，足掌手掌洁净似白玉，面如鞠鹤羽毛。极其美丽者即为婆罗门自性。在无王之地，此婆罗门适合为王。此莲花名“池中莲”，虽莲出水面，未生母污，故名池中莲。譬喻者谓“譬喻者”，善音者谓“苏博嘎瓦尼”。笑者即为欢笑美少女。名者仅是名称。无内容之义。空无即无用处。今世尊以此比喻，即谓学童等之类。
§467
467. Tattha katamā nesaṃ seyyoti katamā vācā tesaṃ seyyo, pāsaṃsataroti attho. Sammuccāti sammutiyā lokavohārena. Mantāti tulayitvā pariggaṇhitvā. Paṭisaṅkhāyāti jānitvā. Atthasaṃhitanti kāraṇanissitaṃ. Evaṃ santeti lokavohāraṃ amuñcitvā tulayitvā jānitvā kāraṇanissitaṃ katvā kathitāya seyyabhāve sati. Āvutoti āvarito. Nivutoti nivārito. Ophuṭoti onaddho. Pariyonaddhoti paliveṭhito.
467. 是时，何谓他们受卧？何谓他们所优？何谓对他们称赞？此处所说“受卧”者，乃指依约合、共识以及世人通用之语。所谓“合意”乃是因彼此赞同而达成的世俗用语；“思量”则是比较衡量后加以考虑；“知觉”是了知了达；“含义”则是因缘所系的依赖义理。如此，这世俗用语乃不离于共识、衡量、了知且因缘所系，故言于受卧之义时，即在此教法中极尽详察、知悉且依因缘说明书写。 “厢闭”意谓被包覆，“禁止”即被阻止；“紧闭”是封闭不出， “围束”则是被包围绞缠也是此意。
§468
468.Gadhitotiādīni vuttatthāneva. Sace taṃ, bho gotama, ṭhānanti sace etaṃ kāraṇamatthi. Svāssāti dhūmachārikādīnaṃ abhāvena so assa aggi accimā ca vaṇṇimā ca pabhassaro cāti. Tathūpamāhaṃ māṇavāti tappaṭibhāgaṃ ahaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – yatheva hi tiṇakaṭṭhupādānaṃ paṭicca jalamāno aggi dhūmachārikaṅgārānaṃ atthitāya sadoso hoti , evamevaṃ pañca kāmaguṇe paṭicca uppannā pīti jātijarābyādhimaraṇasokādīnaṃ atthitāya sadosā. Yathā pana pariccattatiṇakaṭṭhupādāno dhūmādīnaṃ abhāvena parisuddho, evamevaṃ lokuttarajjhānadvayasampayuttā pīti jātiādīnaṃ abhāvena parisuddhāti attho.
468. “握持”等词，皆依前述说理。若尔，尊者果德玛！何谓立基之所，何谓事之因？“呼吸”者，因为无烟尘等障碍，故其火光明亮清净。我曾比喻为心，谓之心之部分。这乃如所言：犹如三叉木料被水浸湿，火难生烟尘，纷扰减少；同理，五欲之乐因缘和合而生，如喜悦、出生、老病、疾病及死亡忧伤等都因此而起相应烦恼。若如同湿润三叉木料因无烟尘而纯净，亦复如是，超世间二禅定和合之乐因缘谛清净。
§469
469. Idāni ye te brāhmaṇehi cāgasīsena pañca dhammā paññattā, tepi yasmā pañceva hutvā na niccalā tiṭṭhanti, anukampājātikena saddhiṃ cha āpajjanti. Tasmā taṃ dosaṃ dassetuṃ ye te māṇavātiādimāha. Tattha anukampājātikanti anukampāsabhāvaṃ.
469. 如今诸婆罗门以施财为引，定义五法：彼等虽属五法，却因五缘合而不常恒住，且因慈悲之生互相结缘增益。故此，谓之心之缺憾，谓之「有情缘生慈心」之义。
Kattha bahulaṃ samanupassasīti idaṃ bhagavā yasmā – ‘‘esa ime pañca dhamme pabbajito paripūretuṃ samattho nāma natthi, gahaṭṭho paripūretī’’ti āha, tasmā – ‘‘pabbajitova ime pūreti, gahaṭṭho pūretuṃ samattho nāma natthī’’ti teneva mukhena bhaṇāpetuṃ pucchati.
何处多起共观？世尊告言：以此五法，出家人虽能充满，但在家人不能充满，故问曰：既然出家人能充满，何以家人不能充满？以此言由其口而问。
Na satataṃ samitaṃ saccavādītiādīsu gahaṭṭho aññasmiṃ asati vaḷañjanakamusāvādampi karotiyeva, pabbajitā asinā sīse chijjantepi dve kathā na kathenti. Gahaṭṭho ca antotemāsamattampi sikkhāpadaṃ rakkhituṃ na sakkoti, pabbajito niccameva tapassī sīlavā tapanissitako hoti. Gahaṭṭho māsassa aṭṭhadivasamattampi uposathakammaṃ kātuṃ na sakkoti, pabbajitā yāvajīvaṃ brahmacārino honti. Gahaṭṭho ratanasuttamaṅgalasuttamattampi potthake likhitvā ṭhapeti, pabbajitā niccaṃ sajjhāyanti. Gahaṭṭho salākabhattampi akhaṇḍaṃ katvā dātuṃ na sakkoti, pabbajitā aññasmiṃ asati kākasunakhādīnampi piṇḍaṃ denti, bhaṇḍaggāhakadaharassapi patte pakkhipantevāti evamattho daṭṭhabbo. Cittassāhametenti ahaṃ ete pañca dhamme mettacittassa parivāre vadāmīti attho.
不常持守真实言语等，家人尚且存在谤讟，甚至施主头颈也能被斩，即使出家人以之为切割论题而不发言。家人甚至一个月之内亦难守持戒律，出家人乃至终其一生均为苦行持戒之人。家人即使仅记载宝经吉祥经篇章，也难持之；出家人则常读诵。家人难于断发供养，出家人面对他人若不实还施持供养，用财物封锁门户亦属此义。我谓此五法，能生起慈心之家属之中所行。
§470
470.Jātavaddhoti jāto ca vaḍḍhito ca. Yo hi kevalaṃ tattha jātova hoti, aññattha vaḍḍhito, tassa samantā gāmamaggā na sabbaso paccakkhā honti, tasmā jātavaddhoti āha. Jātavaddhopi hi yo ciraṃ nikkhanto, tassa na sabbaso paccakkhā honti, tasmā tāvadeva avasaṭanti āha, taṃkhaṇameva nikkhantanti attho. Dandhāyitattanti ‘‘ayaṃ nu kho maggo ayaṃ na nu kho’’ti kaṅkhāvasena cirāyitattaṃ. Vitthāyitattanti yathā sukhumaṃ atthajātaṃ sahasā pucchitassa kassaci sarīraṃ thaddhabhāvaṃ gaṇhāti, evaṃ thaddhabhāvagahaṇaṃ. Natvevāti iminā sabbaññutaññāṇassa appaṭihatabhāvaṃ dasseti. Tassa hi purisassa mārāvaṭṭanādīnaṃ vasena siyā ñāṇassa paṭighāto, tena so dandhāyeyya vā vitthāyeyya vā, sabbaññutaññāṇaṃ pana appaṭihataṃ, na sakkā tassa kenaci antarāyo kātunti dīpeti.
470.“出生增长”之谓生起增长。盖唯有“出生”则无成长，故不得表全，故称出生增长。更者，若长者久缺出世间，即缺少所有接触，故称“暂止”也。或迟迟停滞，疑惑疑难，犹疑问“此真路否”。“扩散”则如细微之义未显，忽问他人躯体停滞状况，便感体质未动，此即“停滞取相”。“无”者示意所有智慧、通达均不障碍无碍者。盖以诸人受魔障等，故智慧受阻，若疑惑或扩散，终则智慧无碍，故能无碍正行，不起阻碍，此理彰显。
Seyyathāpi māṇava balavā saṅkhadhamoti ettha balavāti balasampanno. Saṅkhadhamoti saṅkhadhamako. Appakasirenāti akicchena adukkhena. Dubbalo hi saṅkhadhamako saṅkhaṃ dhamantopi na sakkoti catasso disā sarena viññāpetuṃ, nāssa saṅkhasaddo sabbaso phari. Balavato pana vipphāriko hoti, tasmā balavāti āha. Mettāya cetovimuttiyāti ettha mettāyāti vutte upacāropi appanāpi vaṭṭati, cetovimuttiyāti vutte pana appanāva vaṭṭati. Yaṃ pamāṇakataṃ kammanti pamāṇakataṃ kammaṃ nāma kāmāvacaraṃ vuccati, appamāṇakataṃ kammaṃ nāma rūpārūpāvacaraṃ. Tesupi idha brahmavihārakammaññeva adhippetaṃ. Tañhi pamāṇaṃ atikkamitvā odhisakaanodhisaka disāpharaṇavasena vaḍḍhetvā katattā appamāṇakatanti vuccati. Na taṃ tatrāvasissati, na taṃ tatrāvatiṭṭhatīti taṃ kāmāvacarakammaṃ tasmiṃ rūpārūpāvacarakamme na ohīyati na tiṭṭhati. Kiṃ vuttaṃ hoti? Kāmāvacarakammaṃ tassa rūpārūpāvacarakammassa antarā laggituṃ vā ṭhātuṃ vā rūpārūpāvacarakammaṃ pharitvā pariyādiyitvā attano okāsaṃ gahetvā patiṭṭhātuṃ vā na sakkoti, atha kho rūpārūpāvacarakammameva kāmāvacaraṃ mahogho viya parittaudakaṃ pharitvā pariyādiyitvā attano okāsaṃ gahetvā tiṭṭhati, tassa vipākaṃ paṭibāhitvā sayameva brahmasahabyataṃ upanetīti. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
譬如有力的学童称呼某事为坚固，在此称为有力者。坚固者，即坚固者也。所谓轻微而坚固者，是指凭微弱、非痛苦的状态。虚弱的坚固者即坚固者则不能周知四方状况，也不能完整发出坚固之声。然而有力者则具有变化多端之力，故称为有力者。所谓以慈心释放心念者，在此称为慈心，既有使心安稳之用；释放心念者则为使心安稳之用。所谓有量业，是指具量限制的业，谓欲界行为；无量业者，是指色界及无色界行为。于色界及无色界行为亦同于梵行所说，超越其量，增长其对各种方向的影响力，故称为无量。此量不得久留，亦不得恒存；欲界行为于该无量行为中既不灭亦不住。所说者为何？欲界业不能插入或立于无色界业间，无色界业遍布并环绕欲界业，自取其所而住。于无色界业，欲界业如沾水之隔离沉没其外，故报应显现时，即证得梵天同伴之境界。余皆普遍时，故皆为上呈者。
Papañcasūdaniyā majjhimanikāyaṭṭhakathāya · 《破除戏论》之《中部》注释
Subhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《须婆经》注释终了。
10. Saṅgāravasuttavaṇṇanā十、《桑伽拉瓦经》注释
§473
473.Evaṃme sutanti saṅgāravasuttaṃ. Tattha cañcalikappeti evaṃnāmake gāme. Abhippasannāti aveccappasādavasena pasannā. Sā kira sotāpannā ariyasāvikā bhāradvājagottassa brāhmaṇassa bhariyā. So brāhmaṇo pubbe kālena kālaṃ brāhmaṇe nimantetvā tesaṃ sakkāraṃ karoti. Imaṃ pana brāhmaṇiṃ gharaṃ ānetvā abhirūpāya mahākulāya brāhmaṇiyā cittaṃ kopetuṃ asakkonto brāhmaṇānaṃ sakkāraṃ kātuṃ nāsakkhi. Atha naṃ brāhmaṇā diṭṭhadiṭṭhaṭṭhāne – ‘‘nayidāni tvaṃ brāhmaṇaladdhiko, ekāhampi brāhmaṇānaṃ sakkāraṃ na karosī’’ti nippīḷenti. So gharaṃ āgantvā brāhmaṇiyā tamatthaṃ ārocetvā – ‘‘sace, bhoti ekadivasaṃ mukhaṃ rakkhituṃ sakkuṇeyyāsi, brāhmaṇānaṃ ekadivasaṃ bhikkhaṃ dadeyya’’nti āha. Tuyhaṃ deyyadhammaṃ ruccanakaṭṭhāne dehi, kiṃ mayhaṃ etthāti. So brāhmaṇe nimantetvā appodakaṃ pāyāsaṃ pacāpetvā gharañca sujjhāpetvā āsanāni paññāpetvā brāhmaṇe nisīdāpesi. Brāhmaṇī mahāsāṭakaṃ nivāsetvā kaṭacchuṃ gahetvā parivisantī dussakaṇṇake pakkhalitvā ‘‘brāhmaṇe parivisāmī’’ti saññampi akatvā āsevanavasena sahasā satthārameva anussaritvā udānaṃ udānesi.
473.如此所闻，即是《爱集经》。于名为恰恰里村中，有一称为“欢喜”的城镇。彼处某女净行静慕，即是净行清净而欢喜者，是尊者菩萨贝拉伽部族婆罗门之妻。彼婆罗门早时以时令礼敬婆罗门。该婆罗门带此女贤妻归家，彼女因家姓显赫，不得胜其心，不能以礼敬婆罗门众。时婆罗门众见其所作，谓：“今你已非婆罗门所得者，甚至一天亦不称敬婆罗门。”遂怨叹之。彼女还至家中，语曰：“若能一日护此面貌，令婆罗门一日供养比库。”彼题曰：“汝于如意木处施予我，我何所值？”彼即奉遣，备水乳粥，整治家室，设座而坐于婆罗门众中。妻住大屋，持棍守护，轮番驱逐不善者，做如天子保护，有如龙王之力，迅速守护主人，因师忆起誓愿而作此歌讴。
Brāhmaṇā udānaṃ sutvā ‘‘ubhatopakkhiko esa samaṇassa gotamassa sahāyo, nāssa deyyadhammaṃ gaṇhissāmā’’ti kupitā bhojanāni chaḍḍetvā nikkhamiṃsu. Brāhmaṇo – ‘‘nanu paṭhamaṃyeva taṃ avacaṃ ‘ajjekadivasaṃ mukhaṃ rakkheyyāsī’ti, ettakaṃ te khīrañca taṇḍulādīni ca nāsitānī’’ti ativiya kopavasaṃ upagato – ‘‘evameva panāyaṃ vasalī yasmiṃ vā tasmiṃ vā tassa muṇḍakassa samaṇassa vaṇṇaṃ bhāsati, idāni tyāhaṃ vasali tassa satthuno vādaṃ āropessāmī’’ti āha. Atha naṃ brāhmaṇī ‘‘gaccha tvaṃ, brāhmaṇa, gantvā vijānissasī’’ti vatvā ‘‘na khvāhaṃ taṃ, brāhmaṇa, passāmi sadevake loke…pe… vādaṃ āropeyyā’’tiādimāha. So satthāraṃ upasaṅkamitvā –
婆罗门闻歌曰：“此二派之助伴，即为尊者拘萨摩之随侍，不能取其施。”怒中放筵席，弃座而去。婆罗门曰：“初言你今日护面，今你置若罔闻，诸乳米亦未食。”极愤起立，言:“如某婆罗门在此群中传唱，今日我将申诽其师。”此妻曰：“去吧婆罗门，去明所闻境。”又曰：“我不见彼境界众生，……彼师为真理。”遂向师而去。
‘‘Kiṃsu chetvā sukhaṃ seti, kiṃsu chetvā na socati;
“何事而安住快乐，何事而不忧惧；
Kissassu ekadhammassa, vadhaṃ rocesi gotamā’’ti. (saṃ. ni. 1.187) –
何人因一法而愤怒，何人为尊者拘萨摩执狠。”(增支部1.187)
Pañhaṃ pucchi. Satthā āha –
问答既毕，师告曰——
‘‘Kodhaṃ chetvā sukhaṃ seti, kodhaṃ chetvā na socati;
「断除愤怒则得安乐，断除愤怒则不生忧愁；
Kodhassa visamūlassa, madhuraggassa brāhmaṇa;
愤怒为其苦根，为苦相的婆罗门；
Vadhaṃ ariyā pasaṃsanti, tañhi chetvā na socatī’’ti. (saṃ. ni. 1.187) –
有德者赞叹杀生，断除此则无所忧惧。」（增支部·尼含篇1.187）——
Pañhaṃ kathesi. So pabbajitvā arahattaṃ patto. Tasseva kaniṭṭhabhātā akkosakabhāradvājo nāma ‘‘bhātā me pabbajito’’ti sutvā bhagavantaṃ upasaṅkamitvā akkositvā bhagavatā vinīto pabbajitvā arahattaṃ patto. Aparo tassa kaniṭṭho sundarikabhāradvājo nāma. Sopi bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchitvā vissajjanaṃ sutvā pabbajitvā arahattaṃ patto. Aparo tassa kaniṭṭho piṅgalabhāradvājo nāma. So pañhaṃ pucchitvā pañhabyākaraṇapariyosāne pabbajitvā arahattaṃ patto. Saṅgāravomāṇavoti ayaṃ tesaṃ sabbakaniṭṭho tasmiṃ divase brāhmaṇehi saddhiṃ ekabhattagge nisinno. Avabhūtāvāti avaḍḍhibhūtā avamaṅgalabhūtāyeva. Parabhūtāvāti vināsaṃ pattāyeva. Vijjamānānanti vijjamānesu. Sīlapaññāṇanti sīlañca ñāṇañca na jānāsi.
此譬喻有人提出疑问。其人出家后证得阿拉汉果。其幼弟名叫骂者巴拉德瓦迦，闻说「吾兄已出家」后，前往世尊处质问，愤怒却被佛恭敬度化，出家证阿拉汉果。又一幼弟名为美丽巴拉德瓦迦，亦前来礼拜问法，听闻释然出家证果。再一幼弟名赤巴拉德瓦迦，亦来请问终了证阿拉汉。所谓「聚于欲爱」，即此三幼弟乃诸弟中最小者，于当日与婆罗门共坐于饭处。所谓「已灭」是指其已生长成熟，造恶者之意；「他灭」指灭尽；「正在灭」指正在消解中；「戒慧」意指不知戒与智。
§474
474.Diṭṭhadhammābhiññāvosānapāramippattāti diṭṭhadhamme abhiññāte imasmiññeva attabhāve abhijānitvā vositavosānā hutvā pāramīsaṅkhātaṃ sabbadhammānaṃ pārabhūtaṃ nibbānaṃ pattā mayanti vatvā ādibrahmacariyaṃ paṭijānantīti attho. Ādibrahmacariyanti brahmacariyassa ādibhūtā uppādakā janakāti evaṃ paṭijānantīti vuttaṃ hoti. Takkīti takkagāhī. Vīmaṃsīti vīmaṃsako, paññācāraṃ carāpetvā evaṃvādī. Tesāhamasmīti tesaṃ sammāsambuddhānaṃ ahamasmi aññataro.
474.【所讫所成】谓见法通达、得三明智的终境，谓于现法中已觉、了知本身真如，达此境界后心愿遂满，已证完备诸波罗蜜，得涅槃究竟，有所证悟的色身苦想行识皆灭尽，生死轮回了断，故称为「始习圣行」。所谓「始习圣行」即圣行起初之根本者、所生所因也。故如此解释。所谓「才慧」为悟了正理者；「思维」为思量推究，持之以恒者。所言『我是他们』，乃指诸正觉者中自觉者之一。
§485
485.Aṭṭhitavatanti aṭṭhitatapaṃ, assa padhānapadena saddhiṃ sambandho, tathā sappurisapadassa. Idañhi vuttaṃ hoti – bhoto gotamassa aṭṭhitapadhānavataṃ ahosi, sappurisapadhānavataṃ ahosīti. Atthidevātipuṭṭho samānoti idaṃ māṇavo ‘‘sammāsambuddho ajānantova pakāsesī’’ti saññāya āha. Evaṃ santeti tumhākaṃ ajānanabhāve sante. Tucchaṃ musā hotīti tumhākaṃ kathā aphalā nipphalā hoti. Evaṃ māṇavo bhagavantaṃ musāvādena niggaṇhāti nāma. Viññunā purisenāti paṇḍitena manussena. Tvaṃ pana aviññutāya mayā byākatampi na jānāsīti dīpeti. Uccena sammatanti uccena saddena sammataṃ pākaṭaṃ lokasmiṃ. Adhidevāti susudārakāpi hi devā nāma honti, deviyo nāma honti devā pana adhidevā nāma, loke devo devīti laddhanāmehi manussehi adhikāti attho. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
485.【坚定】谓坚固不动，乃以关键用语合摄的关联，又如贤者通用之语。此云：「汝是世尊关键所在，亦是贤者关键所在。」意谓贤者立足当坚固如佛陀。此时少向者生起疑念，谓正觉者似无所知而托付其事如此，这种念头本身即为无知。因而对世尊斥为谎言，无益无成。此乃贤者以慧眼所见，谓「你因无知，故不晓我所说。」以正音节誉以明昭于世间。所谓天神有梵天众，天人中有帝释天，普遍以「上帝」称，世间众生敬称之，故名上天。所谓「总称一切」即指整体全貌。
Papañcasūdaniyā majjhimanikāyaṭṭhakathāya · 《破除戏论》之《中部》注释
Saṅgāravasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《桑伽罗婆经》注释完毕。
Pañcamavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第五品注释完毕。
Majjhimapaṇṇāsa-aṭṭhakathā niṭṭhitā. · 中五十篇义注完毕。