2. Bhikkhuvaggo · 2. 比库品义注
2. Bhikkhuvaggo第二 比库品
1. Ambalaṭṭhikarāhulovādasuttavaṇṇanā第一 《安巴拉提卡教诫拉胡喇经》注释
§107
107.Evaṃme sutanti ambalaṭṭhikarāhulovādasuttaṃ. Tattha ambalaṭṭhikāyaṃ viharatīti veḷuvanavihārassa paccante padhānagharasaṅkhepe vivekakāmānaṃ vasanatthāya kate ambalaṭṭhikāti evaṃnāmake pāsāde pavivekaṃ brūhayanto viharati. Kaṇṭako nāma jātakālato paṭṭhāya tikhiṇova hoti, evamevaṃ ayampi āyasmā sattavassikasāmaṇerakāleyeva pavivekaṃ brūhayamāno tattha vihāsi. Paṭisallānā vuṭṭhitoti phalasamāpattito vuṭṭhāya. Āsananti pakatipaññattamevettha āsanaṃ atthi, taṃ papphoṭetvā ṭhapesi. Udakādhāneti udakabhājane. ‘‘Udakaṭṭhāne’’tipi pāṭho.
第107节。此节记载有关于安泊罗提迦比库罗呵罗瓦陀经的说法。所言安泊罗提迦者，即在森林的修行场所边缘、坛趣屋舍一带，为追求独处静虑而居住的僧众，其名因而得。此名称与该处建筑同名，称为「安泊罗提迦」帕萨德（即僧舍），用以促进独处生活。称「刺」的意义，谓生时刺痛锐利，正如当时此尊在七岁担任沙玛内拉时，如是专一增长独处之心，而安住其中。所谓「身退隐」即果位成就后从修行场所升起退隐。所谓「坐具」在此有明确规定，本处的坐具去掉所有杂物而安置好。所谓「水槽」是专用盛水处，亦有三种不同读法曰「水槽」。
Āyasmantaṃ rāhulaṃ āmantesīti ovādadānatthaṃ āmantesi. Bhagavatā hi rāhulattherassa sambahulā dhammadesanā katā. Sāmaṇerapañhaṃ therasseva vuttaṃ. Tathā rāhulasaṃyuttaṃ mahārāhulovādasuttaṃ cūḷarāhulovādasuttamidaṃ ambalaṭṭhikarāhulovādasuttanti.
此处示现出恭敬称呼长老罗呵罗，谓「我礼敬长老罗呵罗」。是为请教之意。世尊针对尊者罗呵罗长老广泛宣讲佛法。当时询问沙玛内拉的问题，是长老所答。此亦是宽泛包含罗呵罗结集中，大罗呵罗教诲经与小罗呵罗教诲经的该经文，即安泊罗提迦比库罗呵罗瓦陀经的名称。
Ayañhi āyasmā sattavassikakāle bhagavantaṃ cīvarakaṇṇe gahetvā ‘‘dāyajjaṃ me samaṇa dehī’’ti dāyajjaṃ yācamāno bhagavatā dhammasenāpatisāriputtattherassa niyyādetvā pabbājito. Atha bhagavā daharakumārā nāma yuttāyuttaṃ kathaṃ kathenti, ovādamassa demīti rāhulakumāraṃ āmantetvā ‘‘sāmaṇerena nāma, rāhula, tiracchānakathaṃ kathetuṃ na vaṭṭati, tvaṃ kathayamāno evarūpaṃ kathaṃ katheyyāsī’’ti sabbabuddhehi avijahitaṃ dasapucchaṃ pañcapaṇṇāsavissajjanaṃ – ‘‘eko pañho eko uddeso ekaṃ veyyākaraṇaṃ dve pañhā…pe… dasa pañhā dasa uddesā dasa veyyākaraṇāti. Ekaṃ nāma kiṃ? Sabbe sattā āhāraṭṭhitikā…pe… dasa nāma kiṃ? Dasahaṅgehi samannāgato arahāti vuccatī’’ti (khu. pā. 4.10) imaṃ sāmaṇerapañhaṃ kathesi. Puna cintesi ‘‘daharakumārā nāma piyamusāvādā honti, adiṭṭhameva diṭṭhaṃ amhehi, diṭṭhameva na diṭṭhaṃ amhehīti vadanti ovādamassa demī’’ti akkhīhi oloketvāpi sukhasañjānanatthaṃ paṭhamameva catasso udakādhānūpamāyo , tato dve hatthiupamāyo ekaṃ ādāsūpamañca dassetvā imaṃ suttaṃ kathesi. Catūsu pana paccayesu taṇhāvivaṭṭanaṃ pañcasu kāmaguṇesu chandarāgappahānaṃ kalyāṇamittupanissayassa mahantabhāvañca dassetvā rāhulasuttaṃ (su. ni. rāhulasutta) kathesi. Āgatāgataṭṭhāne bhavesu chandarāgo na kattabboti dassetuṃ rāhulasaṃyuttaṃ (saṃ. ni. 2.188 ādayo) kathesi. ‘‘Ahaṃ sobhāmi, mama vaṇṇāyatanaṃ pasanna’’nti attabhāvaṃ nissāya gehassitachandarāgo na kattabboti mahārāhulovādasuttaṃ kathesi.
本节记载尊者罗呵罗七岁之时，携带佛所赐袈裟照访，恳请：『求赐我比库之身』，世尊将其托付佛法军师尊者沙利子，并为其作出剃度出家仪式。继而世尊与少年们聚集谈论，敷陈教诲说法。并卷取长老于佛前所答十问之一：学者若欲言不正之谈，是否应听？世尊释以此问，回答说众生皆为食所依，十方尊者具足断尽烦恼，谓为阿拉汉。长老对此沙玛内拉问题讲述。又复以心念观照，小孩常说虚妄之语，种种不实，起初即以水槽喻示，如此演示两头象喻。一再思惟称：『小孩若多说虛伪，显明其未见真理；见真理与不见真理者之异矣』。文章参考看相，以四喻水槽为首，继以二象喻和一箭喻，合共三种喻法作说明。接着列举四种因缘，如渴爱转灭般，表现五欲之净弃，显示善知识依止、及其伟大涵义，进而讲述罗呵罗教诲经典。示现出在世间外道来往之处，热爱欲念不应作，此示罗呵罗结集经文之训示。世尊又言：『我光明华美，颜色常净』，意味着依自身本性，家中欲念不应生起，此即大罗呵罗教诲经中所说。
Tattha rāhulasuttaṃ imasmiṃ nāma kāle vuttanti na vattabbaṃ. Tañhi abhiṇhovādavasena vuttaṃ. Rāhulasaṃyuttaṃ sattavassikakālato paṭṭhāya yāva avassikabhikkhukālā vuttaṃ. Mahārāhulovādasuttaṃ aṭṭhārasa vassasāmaṇerakāle vuttaṃ. Cūḷarāhulovādasuttaṃ avassikabhikkhukāle vuttaṃ. Kumārakapañhañca idañca ambalaṭṭhikarāhulovādasuttaṃ sattavassikasāmaṇerakāle vuttaṃ. Tesu rāhulasuttaṃ abhiṇhovādatthaṃ, rāhulasaṃyuttaṃ, therassa vipassanāgabbhagahaṇatthaṃ, mahārāhulovādaṃ gehassitachandarāgavinodanatthaṃ, cūḷarāhulovādaṃ therassa pañcadasa-vimuttiparipācanīya-dhammaparipākakāle arahattagāhāpanatthaṃ vuttaṃ. Idañca pana sandhāya rāhulatthero bhikkhusaṅghamajjhe tathāgatassa guṇaṃ kathento idamāha –
此处说明罗呵罗经文，非当时刻意说出，不应轻易流布。经文乃依其时机、语气，按尊者七岁沙玛内拉之纪年起算，直至成为具足比库期间所说。大罗呵罗教诲经则于少年沙玛内拉十八岁时宣说。小罗呵罗教诲经在其成为具足比库时期出世。关于幼儿疑问与该安泊罗提迦比库罗呵罗瓦陀经，均在尊者七岁沙玛内拉时期所说。此中罗呵罗经文是为解答幼儿质问；罗呵罗结集乃为修于慧眼；大罗呵罗教诲为消遣家中欲念；小罗呵罗教诲为长老证果、彻底解脱时所说。基于此，尊者罗呵罗居中讲述世尊殊胜功德，因而有如下偈言：
‘‘Kikīva bījaṃ rakkheyya, cāmarī vālamuttamaṃ;
“应如守护种子，像守护极佳的宝扇；
Nipako sīlasampanno, mamaṃ rakkhi tathāgato’’ti. (apa. 1.2.83);
品行成熟而具足，愿如来护持我。”（《法句经》1.2.83）
Sāmaṇerapañhaṃ ayuttavacanapahānatthaṃ, idaṃ ambalaṭṭhikarāhulovādasuttaṃ sampajānamusāvādassa akaraṇatthaṃ vuttaṃ.
此为沙玛内拉问题，为弃置无益言语而设，称此贫瘠树下拉胡诃经，旨在觉悟无真实语的戒止，故而作此述说。
Tattha passasi noti passasi nu. Parittanti thokaṃ. Sāmaññanti samaṇadhammo. Nikkujjitvāti adhomukhaṃ katvā. Ukkujjitvāti uttānaṃ katvā.
其中文义如下：
「在那里，‘见’不是指单纯的‘看见’，‘见’与‘不见’乃是一对；‘边界’意指界限；‘同等’指的是行者的法；‘下倾’表示向下转动，‘上倾’表示向上转动。」
此处逐词解释：“Tattha passasi”即“在那里见”，并非单纯视觉上的见，而是“passasi nu”表示疑问“是否见”；“Parittanti”指局限或边界；“Sāmaññanti”说明这是行者的法则；“Nikkujjitvāti”表示向下倾斜；“Ukkujjitvāti”表向上伸展。整体指明在此教法中，‘见’与‘不见’、‘边界’、‘行者之法’以及‘上下倾斜’四者密切关联。
§108
108.Seyyathāpi, rāhula, rañño nāgoti ayaṃ upamā sampajānamusāvāde saṃvararahitassa opammadassanatthaṃ vuttā. Tattha īsādantoti rathīsāsadisadanto . Uruḷhavāti abhivaḍḍhito ārohasampanno. Abhijātoti sujāto jātisampanno. Saṅgāmāvacaroti saṅgāmaṃ otiṇṇapubbo. Kammaṃ karotīti āgatāgate pavaṭṭento ghāteti. Puratthimakāyādīsu pana puratthimakāyena tāva paṭisenāya phalakakoṭṭhakamuṇḍapākārādayo pāteti, tathā pacchimakāyena. Sīsena kammaṃ nāma niyametvā etaṃ padesaṃ maddissāmīti nivattitvā oloketi, ettakena satampi sahassampi dvedhā bhijjati. Kaṇṇehi kammaṃ nāma āgatāgate sare kaṇṇehi paharitvā pātanaṃ. Dantehi kammaṃ nāma paṭihatthiassahatthārohaassārohapadādīnaṃ vijjhanaṃ. Naṅguṭṭhena kammaṃ nāma naṅguṭṭhe bandhāya dīghāsilaṭṭhiyā vā ayamusalena vā chedanabhedanaṃ. Rakkhateva soṇḍanti soṇḍaṃ pana mukhe pakkhipitvā rakkhati.
例如，世尊语曰：拉胡喇，此“王龙”的比喻，谓无所束缚之妄言，致使漏失进悟之心。此中，“īsādaṃ”意为“马夫驾驭马匹”；“uruḷhā”形容其强大发展；“abhijāta”为“出身高贵”，意含出生善良之属性。至于“saṅgāmāvacara”即“跨越战场”，指涉侵入敌境；“kammaṃ karoti”即“实施行为”，包含来往行止及伤害。若指身体各部，如前躯体部分，以上均管辖与防护；头部相关则受一定戒条限制。行为分别按耳、牙、指甲等分门别类，分别有相应的止息界限。指甲所为之行为，按长短、宽窄，及其割断分离状态有所定义。牙齿则有保护牙髓之规矩，其保护表象具体投入口内。
Tatthāti tasmiṃ tassa hatthino karaṇe. Apariccattanti anissaṭṭhaṃ, paresaṃ jayaṃ amhākañca parājayaṃ passīti maññati. Soṇḍāyapi kammaṃ karotīti ayamuggaraṃ vā khadiramusalaṃ vā gahetvā samantā aṭṭhārasahatthaṭṭhānaṃ maddati. Pariccattanti vissaṭṭhaṃ, idāni hatthiyodhādīsu na kutoci bhāyati, amhākaṃ jayaṃ paresañca parājayaṃ passīti maññati. Nāhaṃ tassa kiñci pāpanti tassa dukkaṭādiāpattivītikkame vā mātughātakādikammesu vā kiñci pāpaṃ akattabbaṃ nāma natthi. Tasmā tiha teti yasmā sampajānamusāvādino akattabbaṃ pāpaṃ nāma natthi, tasmā tayā hasāyapi davakamyatāyapi musā na bhaṇissāmīti sikkhitabbaṃ. Paccavekkhaṇatthoti olokanattho, yaṃ mukhe vajjaṃ hoti, tassa dassanatthoti vuttaṃ hoti. Paccavekkhitvā paccavekkhitvāti oloketvā oloketvā.
此处“tattha”指“在那时”“hatthino karaṇe”为“那手的所作之处”。“apariccanta”则为“不周全”，具体指对他人胜败关系，互相知晓而有所观感。“soṇḍā”作为被动行为，意谓举起棍棒等以作保护行为，不动摇其防护立场。至于“pariccanta”，则是周全的觉知，譬如在战场上无所畏惧，自认为掌握我方胜负。本文判定于无益妄语者无须担忧恶行故意之说，包括杀父等重大恶业，因贫僧断言于此无所谓恶果存在。故此法门中，亦不用言语戏谑，讥嘲及谎言，若有亦应受教戒禁止。所谓“paccavekkhaṇa”是“复观”，意为再三反省，针对口出言语是否合宜，洞察其目的所在。
§109
109.Sasakkaṃ na karaṇīyanti ekaṃseneva na kātabbaṃ. Paṭisaṃhareyyāsīti nivatteyyāsi mā kareyyāsi. Anupadajjeyyāsīti anupadeyyāsi upatthambheyyāsi punappunaṃ kareyyāsi. Ahorattānusikkhīti rattiñca divañca sikkhamāno.
第109节：关于萨咖（天帝），不可只凭单一观点行事，亦不可单独为之行动。应当收敛（即可退回，不去做）或是不做。不可扰乱（即不制造障碍），而应扶持，反复精进而为之。所谓昼夜勤学，即不分昼夜地修习。
§111
111.Aṭṭīyitabbanti aṭṭena pīḷitena bhavitabbaṃ. Harāyitabbanti lajjitabbaṃ. Jigucchitabbanti gūthaṃ disvā viya jigucchā uppādetabbā. Manokammassa pana adesanāvatthukattā idha desetabbanti na vuttaṃ. Kittake pana ṭhāne kāyakammavacīkammāni sodhetabbāni, kittake manokammanti. Kāyakammavacīkammāni tāva ekasmiṃ purebhatteyeva sodhetabbāni. Bhattakiccaṃ katvā divāṭṭhāne nisinnena hi paccavekkhitabbaṃ ‘‘aruṇuggamanato paṭṭhāya yāva imasmiṃ ṭhāne nisajjā atthi nu kho me imasmiṃ antare paresaṃ appiyaṃ kāyakammaṃ vā vacīkammaṃ vā’’ti. Sace atthīti jānāti, desanāyuttaṃ desetabbaṃ, āvikaraṇayuttaṃ āvikātabbaṃ. Sace natthi, teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ. Manokammaṃ pana etasmiṃ piṇḍapātapariyesanaṭṭhāne sodhetabbaṃ. Kathaṃ? ‘‘Atthi nu kho me ajja piṇḍapātapariyesanaṭṭhāne rūpādīsu chando vā rāgo vā paṭighaṃ vā’’ti? Sace atthi, ‘‘puna na evaṃ karissāmī’’ti citteneva adhiṭṭhātabbaṃ. Sace natthi, teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ.
“一、应当忍受八倍苦难”“二、应当持羞”“三、见污秽则生厌恶心”。关于心念活动若无明确教示则不称之为教导。具体若涉及身体或语业，应在特定时间和场合加以净化清理。诵经修行时，先完成食事，白天于八个时段间坐禅修习，并应细察：‘是否在此地安坐时，心有不善身语业起？’若确实有，应加以止息调伏，若无，则应以喜悦安住。针对心意之运作，也应当在化缘行乞场所加以观察：‘今日是否对色等诸境产生了渴望、爱欲或反感、憎恨？’若有，应决心戒除‘不再起此心’，若无，则应由喜悦生起安住心绪。
§112
112.Samaṇā vā brāhmaṇā vāti buddhā vā paccekabuddhā vā tathāgatasāvakā vā. Tasmātihāti yasmā atītepi evaṃ parisodhesuṃ, anāgatepi parisodhessanti, etarahipi parisodhenti, tasmā tumhehipi tesaṃ anusikkhantehi evaṃ sikkhitabbanti attho. Sesaṃ sabbattha uttānameva. Imaṃ pana desanaṃ bhagavā yāva bhavaggā ussitassa ratanarāsino yojaniyamaṇikkhandhena kūṭaṃ gaṇhanto viya neyyapuggalavasena pariniṭṭhāpesīti.
112.修行者或者婆罗门，或者佛陀，或者独觉者，或者如来的弟子。由此，于过去诸法亦能如此净除，于未来亦将如此净除，且他人亦能净除。由此，你们也应依止彼等修习，应如是受学，其义即是如此。其余之法，无不全然高远。世尊的教诲，从有情离生至宝座上宝石群峰，犹如持戒清净之比库，终达圆满完成。
Papañcasūdaniyā majjhimanikāyaṭṭhakathāya · 《破除戏论》中部注疏中
Ambalaṭṭhikarāhulovādasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《安巴拉提卡教诫拉胡喇经》注释终了。
2. Mahārāhulovādasuttavaṇṇanā第二 《大教诫拉胡喇经》注释
§113
113.Evaṃme sutanti mahārāhulovādasuttaṃ. Tattha piṭṭhito piṭṭhito anubandhīti dassanaṃ avijahitvā gamanaṃ abbocchinnaṃ katvā pacchato pacchato iriyāpathānubandhanena anubandhi. Tadā hi bhagavā pade padaṃ nikkhipanto vilāsitagamanena purato purato gacchati, rāhulatthero dasabalassa padānupadiko hutvā pacchato pacchato.
113.此即是伟大拉胡罗的开示经。其中文意『背后相连』，为不舍观照而行，去除断绝执著，之后又从后续行径相因而相续。彼时世尊一足步履紧随足迹，优游而行，前引后随。长老拉胡罗正依足迹示范十力，于后依止前足安行。
Tattha bhagavā supupphitasālavanamajjhagato subhūmiotaraṇatthāya nikkhantamattavaravāraṇo viya virocittha, rāhulabhaddo ca varavāraṇassa pacchato nikkhantagajapotako viya. Bhagavā sāyanhasamaye maṇiguhato nikkhamitvā gocaraṃ paṭipanno kesarasīho viya, rāhulabhaddo ca sīhamigarājānaṃ anubandhanto nikkhantasīhapotako viya. Bhagavā maṇipabbatasassirikavanasaṇḍato dāṭhabalo mahābyaggho viya, rāhulabhaddo ca byaggharājānaṃ anubandhabyagghapotako viya. Bhagavā simbalidāyato nikkhantasupaṇṇarājā viya, rāhulabhaddo ca supaṇṇarājassa pacchato nikkhantasupaṇṇapotako viya. Bhagavā cittakūṭapabbatato gaganatalaṃ pakkhandasuvaṇṇahaṃsarājā viya, rāhulabhaddo ca haṃsādhipatiṃ anupakkhandahaṃsapotako viya. Bhagavā mahāsaraṃ ajjhogāḷhā suvaṇṇamahānāvā viya, rāhulabhaddo ca suvaṇṇanāvaṃ pacchā anubandhanāvāpotako viya. Bhagavā cakkaratanānubhāvena gaganatale sampayātacakkavattirājā viya, rāhulabhaddo ca rājānaṃ anusampayātapariṇāyakaratanaṃ viya. Bhagavā vigatavalāhakaṃ nabhaṃ paṭipannatārakarājā viya, rāhulabhaddo ca tārakādhipatino anumaggapaṭipannā parisuddhaosadhitārakā viya.
当时世尊居于满盛鲜花的沙罗林中，闪耀灯光之如薄暮时般的照临出入场所；拉胡罗比库如象队雄壮公象，于灯光护持之网后入出。世尊于黄昏时分从琼楼宝穴出，犹若金狮踏入旷野；拉胡罗比库随行，如狮子王麾下幼狮伴行。世尊如巨象立于玛尼山密林，威猛如巨虎；拉胡罗比库如虎王麾下幼虎随行。世尊如狮子座从狮斗坛而起，威猛如金翅鸟王；拉胡罗比库如金翅鸟王麾下幼鸟尾随。世尊如金色天鹅王俯冲于彩池顶峰，拉胡罗比库如天鹅领主之下随伴。世尊如雄伟宝舟扬波驰骋，拉胡罗比库如随舟者紧随之后。世尊凭宝轮光辉掌控天空如正法轮转王，拉胡罗比库如随王者护卫光轮之宝珠。世尊如无云之夜空游走，乃星辰之王；拉胡罗比库如星宿主神巡游，俱为清净守护诸星宿。
Bhagavāpi mahāsammatapaveṇiyaṃ okkākarājavaṃse jāto, rāhulabhaddopi. Bhagavāpi saṅkhe pakkhittakhīrasadiso suparisuddhajātikhattiyakule jāto, rāhulabhaddopi. Bhagavāpi rajjaṃ pahāya pabbajito, rāhulabhaddopi. Bhagavatopi sarīraṃ dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇapaṭimaṇḍitaṃ devanagaresu samussitaratanatoraṇaṃ viya sabbapāliphullo pāricchattako viya ca atimanoharaṇaṃ, rāhulabhaddassāpi. Iti dvepi abhinīhārasampannā, dvepi rājapabbajitā, dvepi khattiyasukhumālā, dvepi suvaṇṇavaṇṇā, dvepi lakkhaṇasampannā ekamaggaṃ paṭipannā paṭipāṭiyā gacchantānaṃ dvinnaṃ candamaṇḍalānaṃ dvinnaṃ sūriyamaṇḍalānaṃ dvinnaṃ sakkasuyāmasantusitasunimmitavasavattimahābrahmādīnaṃ siriyā siriṃ abhibhavamānā viya virociṃsu.
世尊乃伟大正统迦叶部族出身，拉胡罗亦然。世尊出身显赫净洁的贵族武士家族，拉胡罗亦然。世尊舍国离家出家，拉胡罗亦然。世尊身体内蕴含三十二相大丈夫的显赫形相，犹如天界宝石宝门，所有器官皆明朗艳丽，令人极为赞叹，拉胡罗亦然。如此两人具殊胜风采，均为王子出家，均具有武士贵族奢华装饰，均具金色光泽，行于同一正道，犹如两个月轮、两日轮，皇冠光华辉映，犹如众天神及大梵天的荣耀在世间显现。
Tatrāyasmā rāhulo bhagavato piṭṭhito piṭṭhito gacchantova pādatalato yāva upari kesantā tathāgataṃ ālokesi. So bhagavato buddhavesavilāsaṃ disvā ‘‘sobhati bhagavā dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇavicittasarīro byāmappabhāparikkhittatāya vippakiṇṇasuvaṇṇacuṇṇamajjhagato viya, vijjulatāparikkhitto kanakapabbato viya, yantasuttasamākaḍḍhitaratanavicittaṃ suvaṇṇaagghikaṃ viya, rattapaṃsukūlacīvarapaṭicchannopi rattakambalaparikkhittakanakapabbato viya, pavāḷalatāpaṭimaṇḍitaṃ suvaṇṇaagghikaṃ viya , cīnapiṭṭhacuṇṇapūjitaṃ suvaṇṇacetiyaṃ viya, lākhārasānulitto kanakayūpo viya, rattavalāhakantarato taṅkhaṇabbhuggatapuṇṇacando viya, aho samatiṃsapāramitānubhāvasajjitassa attabhāvassa sirīsampattī’’ti cintesi. Tato attānampi oloketvā – ‘‘ahampi sobhāmi. Sace bhagavā catūsu mahādīpesu cakkavattirajjaṃ akarissā, mayhaṃ pariṇāyakaṭṭhānantaraṃ adassā. Evaṃ sante ativiya jambudīpatalaṃ asobhissā’’ti attabhāvaṃ nissāya gehassitaṃ chandarāgaṃ uppādesi.
此时长老拉胡罗循世尊之后，跪拜足地而至，而后举眉直视如来。见世尊佛身显现殊胜光彩，心中默想：世尊形相庄严具大丈夫三十二相，如洁净白金在白绢中间，如荧光映照金山，如镶宝石的缟衣，覆盖红色毛毡，如宝石装饰珊瑚，如金瓶装饰瓷石，如赤红月弯曲镶嵌在金光芒内。啊，这正是完美善德集聚者，正得智慧甘露者。随后他回顾自身，思惟：我亦光彩照人。若世尊在四大洲建甫正法王国，我身虽转生，亦当不失光辉。此念相应，他安坐回家，生起如实热爱之心。
Bhagavāpi purato gacchantova cintesi – ‘‘paripuṇṇacchavimaṃsalohito dāni rāhulassa attabhāvo. Rajanīyesu rūpārammaṇādīsu hi cittassa pakkhandanakālo jāto, kiṃ bahulatāya nu kho rāhulo vītināmetī’’ti. Atha sahāvajjaneneva pasannaudake macchaṃ viya, parisuddhe ādāsamaṇḍale mukhanimittaṃ viya ca tassa taṃ cittuppādaṃ addasa. Disvāva – ‘‘ayaṃ rāhulo mayhaṃ atrajo hutvā mama pacchato āgacchanto ‘ahaṃ sobhāmi, mayhaṃ vaṇṇāyatanaṃ pasanna’nti attabhāvaṃ nissāya gehassitachandarāgaṃ uppādeti, atitthe pakkhando uppathaṃ paṭipanno agocare carati, disāmūḷhaaddhiko viya agantabbaṃ disaṃ gacchati. Ayaṃ kho panassa kileso abbhantare vaḍḍhanto attatthampi yathābhūtaṃ passituṃ na dassati, paratthampi, ubhayatthampi. Tato nirayepi paṭisandhiṃ gaṇhāpessati, tiracchānayoniyampi, pettivisayepi, asurakāyepi, sambādhepi mātukucchisminti anamatagge saṃsāravaṭṭe paripātessati. Ayañhi –
世尊则于前方徐行，思惟道：此时拉胡罗现具完美光辉皮肤，如彩色肉脂十分丰满。夜晚观色，乃心转移及散乱之时，拉胡罗能安住甚难。毕竟，他如洁净不杂的莲花鱼胎，展现其心境。他见此心境，知此比库为我关门弟子，跟随在后，言我光辉，我心怡然生喜，兴起涅槃智慧。此亦为心转移，岂能久存？彼然则渐行调伏，彼必遭零落涅槃，或人间，或三恶道恶趣，或鬼界，或阿修罗界，或地狱轮回之苦。此即——
Anatthajanano lobho, lobho cittappakopano;
贪欲生无益，贪欲扰乱心意；
Bhayamantarato jātaṃ, taṃ jano nāvabujjhati.
恐惧由内生起，此人未能深谙。
Luddho atthaṃ na jānāti, luddho dhammaṃ na passati;
扰乱困惑不起用意，不能见法真相；
Andhatamaṃ tadā hoti, yaṃ lobho sahate naraṃ. (itivu. 88) –
此时犹如盲暗，任贪欲折磨人心。（如是说）
Yathā kho pana anekaratanapūrā mahānāvā bhinnaphalakantarena udakaṃ ādiyamānā muhuttampi na ajjhupekkhitabbā hoti, vegenassā vivaraṃ pidahituṃ vaṭṭati, evamevaṃ ayampi na ajjhupekkhitabbo. Yāvassa ayaṃ kileso abbhantare sīlaratanādīni na vināseti, tāvadeva naṃ niggaṇhissāmī’’ti ajjhāsayamakāsi. Evarūpesu pana ṭhānesu buddhānaṃ nāgavilokanaṃ nāma hoti. Tasmā yantena parivattitasuvaṇṇapaṭimā viya sakalakāyeneva parivattetvā ṭhito rāhulabhaddaṃ āmantesi. Taṃ sandhāya ‘‘atha kho bhagavā apaloketvā’’tiādi vuttaṃ.
譬如众多帆船，停泊水港，众多桨叶交错以防水流，然若稍忽视，不立刻防护，水急则多有破损。此身亦如是，若烦恼未被断除，善法戒品等亦不能成就，于是无法守护此身端正。此谓佛陀之如意观察，即名为『如眼观护』。正因为此，觉者如转动黄金宝像，以整身旋转之势，屹立告诫罗睺罗别达。基于此，后闻『世尊端坐观察已』等语而起。
Tattha yaṃkiñci rūpantiādīni sabbākārena visuddhimagge khandhaniddese vitthāritāni. Netaṃ mamātiādīni mahāhatthipadopame vuttāni. Rūpameva nu kho bhagavāti kasmā pucchati? Tassa kira – ‘‘sabbaṃ rūpaṃ netaṃ mama, nesohamasmi na meso attā’’ti sutvā – ‘‘bhagavā sabbaṃ rūpaṃ vipassanāpaññāya evaṃ daṭṭhabbanti vadati, vedanādīsu nu kho kathaṃ paṭipajjitabba’’nti nayo udapādi. Tasmā tasmiṃ naye ṭhito pucchati. Nayakusalo hesa āyasmā rāhulo, idaṃ na kattabbanti vutte idampi na kattabbaṃ idampi na kattabbamevāti nayasatenapi nayasahassenapi paṭivijjhati. Idaṃ kattabbanti vuttepi eseva nayo.
此中种种色等诸法，均于五蕴中分别详尽，非自我所有。佛陀以大象譬喻言：何故曰『诸色非我、非我所有、非我所是』？闻此方知：佛陀凭正见观色法，乃能谓之。有人问：于受等诸法，当如何修行？基于此理，阿耆多尊者罗睺罗在此理尚立，答曰：“既言不可为，彼亦不可为，此彼皆不可为。”即以此理不断辩说。即使说“应当为”，此理亦成立。
Sikkhākāmo hi ayaṃ āyasmā, pātova gandhakuṭipariveṇe patthamattaṃ vālikaṃ okirati – ‘‘ajja sammāsambuddhassa santikā mayhaṃ upajjhāyassa santikā ettakaṃ ovādaṃ ettakaṃ paribhāsaṃ labhāmī’’ti. Sammāsambuddhopi naṃ etadagge ṭhapento – ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ sikkhākāmānaṃ yadidaṃ rāhulo’’ti (a. ni. 1.209) sikkhāyameva aggaṃ katvā ṭhapesi. Sopi āyasmā bhikkhusaṅghamajjhe tameva sīhanādaṃ nadi –
这一位具寿比库确实有学习愿望，犹如蜂群围绕着一座香气四溢的硫磺屋般，轻巧地飞绕着。他说：“今日在正自觉者现前时，在导师现前时，我将获得此般训诲和此般教诲。”正自觉者虽然未直接点名，却明确指出：“比库们啊，这当说是我的弟子比库们中有学习愿望者拉胡罗。”正自觉者专注于修学，使之成为首要。
‘‘Sabbametaṃ abhiññāya, dhammarājā pitā mama;
这位具寿在比库僧团中响起如狮子吼般的威严声音，宣说：
Sammukhā bhikkhusaṅghassa, etadagge ṭhapesi maṃ.
“洞悉一切的，是法王，我的父亲；
Sikkhākāmānahaṃ aggo, dhammarājena thomito;
我已立于比库僧团之前，置身于诸修学者的首位。
Saddhāpabbajitānañca, sahāyo pavaro mama.
我乃众信之人及出家人之助手，为众所尊奉。
Dhammarājā pitā mayhaṃ, dhammārakkho ca pettiyo;
法王是我的父亲，法护是我的母亲；
Sāriputto upajjhāyo, sabbaṃ me jinasāsana’’nti.
沙利颇长老对上座师父说：『世尊的教法对我来说，已是一切诸法的全部所在』。
Athassa bhagavā yasmā na kevalaṃ rūpameva, vedanādayopi evaṃ daṭṭhabbā, tasmā rūpampi rāhulātiādimāha. Ko najjāti ko nu ajja. Therassa kira etadahosi ‘‘sammāsambuddho mayhaṃ attabhāvanissitaṃ chandarāgaṃ ñatvā ‘samaṇena nāma evarūpo vitakko na vitakkitabbo’ti neva pariyāyena kathaṃ kathesi, gaccha bhikkhu rāhulaṃ vadehi ‘mā puna evarūpaṃ vitakkaṃ vitakkesī’ti na dūtaṃ pesesi. Maṃ sammukkhe ṭhatvāyeva pana sabhaṇḍakaṃ coraṃ cūḷāya gaṇhanto viya sammukhā sugatovādaṃ adāsi. Sugatovādo ca nāma asaṅkheyyehipi kappehi dullabho. Evarūpassa buddhassa sammukhā ovādaṃ labhitvā ko nu viññū paṇḍitajātiko ajja gāmaṃ piṇḍāya pavisissatī’’ti. Athesa āyasmā āhārakiccaṃ pahāya yasmiṃ nisinnaṭṭhāne ṭhitena ovādo laddho, tatova paṭinivattetvā aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīdi. Bhagavāpi taṃ āyasmantaṃ nivattamānaṃ disvā na evamāha – ‘‘mā nivatta tāva, rāhula, bhikkhācārakālo te’’ti. Kasmā? Evaṃ kirassa ahosi – ‘‘ajja tāva kāyagatāsatiamatabhojanaṃ bhuñjatū’’ti.
然后，世尊因为不仅仅形色，而且诸如受等(诸根绪)也应当如此观照，所以说既须观色等，所以称曰“罗睺罗”等。什么是“我”和“今是”？尊者说：“正觉者因自身修习，了知贪爱之心，故以沙门称谓此类念头不该起，不论用否定方式如何论说，均未提及；又嘱示比库罗睺罗：‘勿起此类念头’，亦未遣使传达。面对此，彼当面以如来教诲，虽如盗贼抢夺幼儿一般，遭遇而说法。如来的教诲极难得，纵于无量劫亦罕有。既得此教诲，无愚者世间智者当不去乞食外乡乎？”于是该长老弃食事，立于座前。因获教诲而欲退回，乃坐于某树下。世尊见之，而不劝退曰：“勿退，罗睺罗，此乃比库修行时间。”为何？如是者也：“今日汝当以身念修习，食取少量。”
Addasā kho āyasmā sāriputtoti bhagavati gate pacchā gacchanto addasa. Etassa kirāyasmato ekakassa viharato aññaṃ vattaṃ, bhagavatā saddhiṃ viharato aññaṃ. Yadā hi dve aggasāvakā ekākino vasanti, tadā pātova senāsanaṃ sammajjitvā sarīrapaṭijagganaṃ katvā samāpattiṃ appetvā sannisinnā attano cittaruciyā bhikkhācāraṃ gacchanti. Bhagavatā saddhiṃ viharantā pana therā evaṃ na karonti. Tadā hi bhagavā bhikkhusaṅghaparivāro paṭhamaṃ bhikkhācāraṃ gacchati. Tasmiṃ gate thero attano senāsanā nikkhamitvā – ‘‘bahūnaṃ vasanaṭṭhāne nāma sabbeva pāsādikaṃ kātuṃ sakkonti vā, na vā sakkontī’’ti tattha tattha gantvā asammaṭṭhaṃ ṭhānaṃ sammajjati. Sace kacavaro achaḍḍito hoti, taṃ chaḍḍeti. Pānīyaṭṭhapetabbaṭṭhānamhi pānīyakūṭe asati pānīyaghaṭaṃ ṭhapeti. Gilānānaṃ santikaṃ gantvā, ‘‘āvuso, tumhākaṃ kiṃ āharāmi, kiṃ vo icchitabba’’nti? Pucchati. Avassikadaharānaṃ santikaṃ gantvā – ‘‘abhiramatha, āvuso, mā ukkaṇṭhittha, paṭipattisārakaṃ buddhasāsana’’nti ovadati. Evaṃ katvā sabbapacchā bhikkhācāraṃ gacchati. Yathā hi cakkavatti kuhiñci gantukāmo senāya parivārito paṭhamaṃ nikkhamati, pariṇāyakaratanaṃ senaṅgāni saṃvidhāya pacchā nikkhamati, evaṃ saddhammacakkavatti bhagavā bhikkhusaṅghaparivāro paṭhamaṃ nikkhamati, tassa bhagavato pariṇāyakaratanabhūto dhammasenāpati imaṃ kiccaṃ katvā sabbapacchā nikkhamati. So evaṃ nikkhanto tasmiṃ divase aññatarasmiṃ rukkhamūle nisinnaṃ rāhulabhaddaṃ addasa. Tena vuttaṃ ‘‘pacchā gacchanto addasā’’ti.
沙利颇长老从世尊处去后，见此处一长老正与他方僧团同住。时当两主要弟子各居一所时，彼此妥善端正座处，整理身相，生起定心，入禅定，专念自心欢喜净洁之修行。与世尊同住之长老不作此法。因世尊与众比库僧团同行乃初次修行。此长老从其寝床起立，思维“众多居处中皆可美化或不能”，因而往复寻觅，终得一适所。若有人强占，则将其驱逐。于饮水处安置盛水器。至病者处，问曰：“朋友，吾为汝何宜？欲予何物？”至诫除依止者处，示以“勿恼躁，乃依佛教修行概要”之教诲。由此，之后依次行走数地行脚。盖如至尊王修兵阵，先出队伍，后出再部，世尊作法教兵团亦复如是。世尊为法教兵长，先行出队，后行出众。如此出行，其中一日，长老坐于树下，见罗睺罗，谓之“后来而见”。
Atha kasmā ānāpānassatiyaṃ niyojesi? Nisajjānucchavikattā. Thero kira ‘‘etassa bhagavatā rūpakammaṭṭhānaṃ kathita’’nti anāvajjitvāva yenākārena ayaṃ acalo anobaddho hutvā nisinno, idamassa etissā nisajjāya kammaṭṭhānaṃ anucchavikanti cintetvā evamāha. Tattha ānāpānassatinti assāsapassāse pariggahetvā tattha catukkapañcakajjhānaṃ nibbattetvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ gaṇhāhīti dasseti.
尔时，为何指派入出息念？由坐处姿势与体态配合。尊者言：“此为世尊所说之色观境”。彼长老心无妄想，因坐姿不动，心安宁，思维此端坐行为之修习，所谓观息之勤作，取息与呼息，入所谓四禅五禅止息，持之以增进通达，达至阿拉汉圣果。”
Mahapphalā hotīti kīvamahapphalā hoti? Idha bhikkhu ānāpānassatiṃ anuyutto ekāsane nisinnova sabbāsave khepetvā arahattaṃ pāpuṇāti, tathā asakkonto maraṇakāle samasīsī hoti, tathā asakkonto devaloke nibbattitvā dhammakathikadevaputtassa dhammaṃ sutvā arahattaṃ pāpuṇāti, tato viraddho anuppanne buddhuppāde paccekabodhiṃ sacchikaroti, taṃ asacchikaronto buddhānaṃ sammukhībhāve bāhiyattherādayo viya khippābhiñño hoti, evaṃ mahapphalā. Mahānisaṃsāti tasseva vevacanaṃ. Vuttampi cetaṃ –
所谓大果者，何谓大果？此处，比库专心于入出息念，端坐一处，断尽诸烦恼，得阿拉汉果，既不堪忍于临终时身坏时之苦，身逝后生天闻法，获阿拉汉果。又漏尽后，不待佛出世，自证辟支佛道。如是不由生证正觉者，为佛前卫，诸长老速共通达，谓之大果。其大缘由，乃此语所示。亦有说法：
‘‘Ānāpānassatī yassa, paripuṇṇā subhāvitā;
“出入息念具足时，
Anupubbaṃ paricitā, yathā buddhena desitā;
这是渐次熟知的，如同被世尊所说；
Somaṃ lokaṃ pabhāseti, abbhā muttova candimā’’ti. (theragā. 548; paṭi. ma. 1.1.60) –
好比明月照耀众生，光明纯净无瑕。
Imaṃ mahapphalataṃ sampassamāno thero saddhivihārikaṃ tattha niyojeti.
长老见此伟大殊胜果效，便专心守持信心而住于斯。
Iti bhagavā rūpakammaṭṭhānaṃ, thero ānāpānassatinti ubhopi kammaṭṭhānaṃ ācikkhitvā gatā, rāhulabhaddo vihāreyeva ohīno. Bhagavā tassa ohīnabhāvaṃ jānantopi neva attanā khādanīyaṃ bhojanīyaṃ gahetvā agamāsi, na ānandattherassa hatthe pesesi, na pasenadimahārājaanāthapiṇḍikādīnaṃ saññaṃ adāsi. Saññāmattakañhi labhitvā te kājabhattaṃ abhihareyyuṃ. Yathā ca bhagavā, evaṃ sāriputtattheropi na kiñci akāsi. Rāhulatthero nirāhāro chinnabhatto ahosi. Tassa panāyasmato – ‘‘bhagavā maṃ vihāre ohīnaṃ jānantopi attanā laddhapiṇḍapātaṃ nāpi sayaṃ gahetvā āgato, na aññassa hatthe pahiṇi , na manussānaṃ saññaṃ adāsi, upajjhāyopi me ohīnabhāvaṃ jānanto tatheva na kiñci akāsī’’ti cittampi na uppannaṃ, kuto tappaccayā omānaṃ vā atimānaṃ vā janessati. Bhagavatā pana ācikkhitakammaṭṭhānameva purebhattampi pacchābhattampi – ‘‘itipi rūpaṃ aniccaṃ, itipi dukkhaṃ, itipi asubhaṃ, itipi anattā’’ti aggiṃ abhimatthento viya nirantaraṃ manasikatvā sāyanhasamaye cintesi – ‘‘ahaṃ upajjhāyena ānāpānassatiṃ bhāvehīti vutto , tassa vacanaṃ na karissāmi. Ācariyupajjhāyānañhi vacanaṃ akaronto dubbaco nāma hoti. ‘Dubbaco rāhulo, upajjhāyassapi vacanaṃ na karotī’ti ca garahuppattito kakkhaḷatarā pīḷā nāma natthī’’ti bhāvanāvidhānaṃ pucchitukāmo bhagavato santikaṃ agamāsi. Taṃ dassetuṃ atha kho āyasmā rāhulotiādi vuttaṃ.
如是，世尊示现色法观修法门，长老以入出息念为禅修法门，二者皆已受教后离去，罗睺罗长老于寺中断食。世尊知其饥饿却不亲自取食，也未送给难陀长老手中，亦未授与巴谢那国王及乞孤独长者等人。虽得些许食物充饥，应当已将之分施出去。世尊如是，沙利长老亦无所为作。罗睺罗长老饥饿且断食。其父称说：“世尊明知我处于饥饿，却不亲自受食，也不交他人手中，亦未将此告知善友，导师亦知我断食饥饿，却无所为。”心中无生怨恨，何缘生恶意或傲慢？然而，世尊示教之法门始终不变，无论早晚，若以火般热切心念思惟：“我当修习导师所教入出息念。”决不违背导师之言。违教之人乃为恶人：“恶人罗睺罗，不听导师教诲”，此种轻慢邪见乃最恶之毒。修习法门希求于世尊面前，罗睺罗等长老有所称说。
§114
114. Tattha paṭisallānāti ekībhāvato. Yaṃkiñci rāhulāti kasmā? Bhagavā ānāpānassatiṃ puṭṭho rūpakammaṭṭhānaṃ kathetīti. Rūpe chandarāgappahānatthaṃ. Evaṃ kirassa ahosi – ‘‘rāhulassa attabhāvaṃ nissāya chandarāgo uppanno, heṭṭhā cassa saṅkhepena rūpakammaṭṭhānaṃ kathitaṃ. Idānissāpi dvicattālīsāya ākārehi attabhāvaṃ virājetvā visaṅkharitvā taṃnissitaṃ chandarāgaṃ anuppattidhammataṃ āpādessāmī’’ti. Atha ākāsadhātuṃ kasmā vitthāresīti? Upādārūpadassanatthaṃ. Heṭṭhā hi cattāri mahābhūtāneva kathitāni, na upādārūpaṃ. Tasmā iminā mukhena taṃ dassetuṃ ākāsadhātuṃ vitthāresi. Apica ajjhattikena ākāsena paricchinnarūpampi pākaṭaṃ hoti.
114. 此处‘独处’乃单独真如。所谓‘罗睺罗’者为何？世尊问及入出息念，讲说色法观修法门。此色法乃为断除欲爱而设。所以他说：“罗睺罗本有自性，生出断爱。下文简略说色法观修法门。今应当以四十二支广泛说出断爱，消除惑乱，使断爱成律而生。”为何广说空界？为示现无所有色所依。以下单述四大，不作色法依缘。故此从此入口示现空界广说。且内在空亦有分散形态，亦为明现。
Ākāsena paricchinnaṃ, rūpaṃ yāti vibhūtataṃ;
由空所断，即色法生灭变形；
Tassevaṃ āvibhāvatthaṃ, taṃ pakāsesi nāyako.
如是显现者，乃长者予以明示。
Ettha pana purimāsu tāva catūsu dhātūsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ mahāhatthipadopame vuttameva.
此中，于此前诸四大所当说者，即以大象足喻所说。
§118
118. Ākāsadhātuyaṃ ākāsagatanti ākāsabhāvaṃ gataṃ. Upādinnantiādinnaṃ gahitaṃ parāmaṭṭhaṃ, sarīraṭṭhakanti attho. Kaṇṇacchiddanti maṃsalohitādīhi asamphuṭṭhakaṇṇavivaraṃ. Nāsacchiddādīsupi eseva nayo. Yenacāti yena chiddena. Ajjhoharatīti anto paveseti, jivhābandhanato hi yāva udarapaṭalā manussānaṃ vidatthicaturaṅgulaṃ chiddaṭṭhānaṃ hoti. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Yattha cāti yasmiṃ okāse. Santiṭṭhatīti patiṭṭhāti. Manussānañhi mahantaṃ paṭaparissāvanamattañca udarapaṭalaṃ nāma hoti. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Adhobhāgaṃ nikkhamatīti yena heṭṭhā nikkhamati. Dvattiṃsahatthamattaṃ ekavīsatiyā ṭhānesu vaṅkaṃ antaṃ nāma hoti. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Yaṃ vā panaññampīti iminā sukhumasukhumaṃ cammamaṃsādiantaragatañceva lomakūpabhāvena ca ṭhitaṃ ākāsaṃ dasseti. Sesametthāpi pathavīdhātuādīsu vuttanayeneva veditabbaṃ.
【118】空大者谓空行，即已入空性之义。执持者谓所受持者、依持者。身体者谓身躯之义。耳孔割者谓由肉血等未合拢而成之耳孔。鼻孔割等亦复如是。所谓‘何以故’者，谓彼开孔之处。‘今向彼处’者，谓入其内也。因舌络故，至人腹脐四指宽处有断处，此为所说应以观照处也。‘处’者，谓所在空隙也。‘存在’即立着也。人腹部有大肚环状，名为腹脐，应以此处观察。‘出下部’者，谓从下方出也。二十二指宽处有弯曲端，名为端，此亦当观。‘或他者’谓由此极为微细之皮肉间及毛孔中立存之空隙，示现空相。此况地大等诸大亦当依此理观其象。
§119
119. Idānissa tādibhāvalakkhaṇaṃ ācikkhanto pathavīsamantiādimāha. Iṭṭhāniṭṭhesu hi arajjanto adussanto tādī nāma hoti. Manāpāmanāpāti ettha aṭṭha lobhasahagatacittasampayuttā manāpā nāma, dve domanassacittasampayuttā amanāpā nāma. Cittaṃ na pariyādāya ṭhassantīti ete phassā uppajjitvā tava cittaṃ antomuṭṭhigataṃ karonto viya pariyādāya gahetvā ṭhātuṃ na sakkhissanti ‘‘ahaṃ sobhāmi, mayhaṃ vaṇṇāyatanaṃ pasanna’’nti puna attabhāvaṃ nissāya chandarāgo nuppajjissati. Gūthagatantiādīsu gūthameva gūthagataṃ. Evaṃ sabbattha.
【119】今为讲说此类相状起始，谓大地等。好恶之中，亦名诸恶。喜恶之别，此中有八种与贪心相联之心，即名喜；二种与忧心相联者，即名不喜。心不放逸注重，谓彼触缘起时似执持自身，不能长住，复以我相内住起欲爱。密结意等中，谓累聚诸恶。诸处莫非然也。
Na katthaci patiṭṭhitoti pathavīpabbatarukkhādīsu ekasmimpi na patiṭṭhito, yadi hi pathaviyaṃ patiṭṭhito bhaveyya, pathaviyā bhijjamānāya saheva bhijjeyya, pabbate patamāne saheva pateyya, rukkhe chijjamāne saheva chijjeyya.
于大地、山岳、树木等，未尝有处不立定。若地不立，则地与所入同坏，山体塌落，树木折断亦同坏。
§120
120.Mettaṃrāhulāti kasmā ārabhi? Tādibhāvassa kāraṇadassanatthaṃ. Heṭṭhā hi tādibhāvalakkhaṇaṃ dassitaṃ, na ca sakkā ahaṃ tādī homīti akāraṇā bhavituṃ, napi ‘‘ahaṃ uccākulappasuto bahussuto lābhī, maṃ rājarājamahāmattādayo bhajanti, ahaṃ tādī homī’’ti imehi kāraṇehi koci tādī nāma hoti, mettādibhāvanāya pana hotīti tādibhāvassa kāraṇadassanatthaṃ imaṃ desanaṃ ārabhi.
【120】为何称谓慈者罗睺罗？为显示彼类相之因缘故也。先前已述慈之相状，非谓我为慈，亦非谓‘我聪明多学，得众人尊敬，彼大王贵人等敬事我，我即是慈者’；非由彼等因缘使得此名。然为慈之修习因缘，此教说乃由此出端。
Tattha bhāvayatoti upacāraṃ vā appanaṃ vā pāpentassa. Yo byāpādoti yo satte kopo, so pahīyissati. Vihesāti pāṇiādīhi sattānaṃ vihiṃsanaṃ. Aratīti pantasenāsanesu ceva adhikusaladhammesu ca ukkaṇṭhitatā. Paṭighoti yattha katthaci sattesu saṅkhāresu ca paṭihaññanakileso. Asubhanti uddhumātakādīsu upacārappanaṃ. Uddhumātakādīsu asubhabhāvanā ca nāmesā vitthārato visuddhimagge kathitāva. Rāgoti pañcakāmaguṇikarāgo. Aniccasaññanti aniccānupassanāya sahajātasaññaṃ. Vipassanā eva vā esā asaññāpi saññāsīsena saññāti vuttā. Asmimānoti rūpādīsu asmīti māno.
此中“bhāvayatoti”者，谓从修习者获得的所摄持，即梵行的近行或安住。所谓“byāpāda”是指众生之中忿怒，此忿怒应当断除。“vihesāti”意指以手等肢体伤害众生的行为。所谓“arati”，即在床榻及恶行法中所生的不安与恼恨之心。“paṭigha”是指在某处对众生及其造作中的对立、憎恶及烦恼之染污。于如愤怒及瞋恚等心在起时，生起所对应的近行及安住。于如愤怒等心之生起本质，在广说明其清净道理时被详尽解说。“rāgo”为五欲俱合的根本渴爱。所谓“aniccasaññā”即为无常观照而来的自然生起的观念。称此为“vipassanā”，虽非观照，亦谓有观照性质的觉知。“asmimāno”乃对形色等生起我执之心态。
§121
121. Idāni therena pucchitaṃ pañhaṃ vitthārento ānāpānassatintiādimāha. Tattha idaṃ kammaṭṭhānañca kammaṭṭhānabhāvanā ca pāḷiattho ca saddhiṃ ānisaṃsakathāya sabbo sabbākārena visuddhimagge anussatiniddese vitthāritoyeva. Imaṃ desanaṃ bhagavā neyyapuggalavaseneva pariniṭṭhāpesīti.
第121节。现在依长老所问问题，详细说明入出息念等主题。此处所说的禅修法门，与禅修法培养之意义合而为一，皆由清净道诸方面解释完整，成为修习指引。此乃佛陀的教导，仅对有功德修习资质的圣者传示。
Papañcasūdaniyā majjhimanikāyaṭṭhakathāya · 《破除戏论》中部注疏中
Māhārāhulovādasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《大教诫拉胡喇经》注释终了。
3. Cūḷamālukyasuttavaṇṇanā三、《小马卢迦经》注释
§122
122.Evaṃme sutanti mālukyasuttaṃ. Tattha mālukyaputtassāti evaṃnāmakassa therassa. Ṭhapitāni paṭikkhittānīti diṭṭhigatāni nāma na byākātabbānīti evaṃ ṭhapitāni ceva paṭikkhittāni ca. Tathāgatoti satto. Taṃ me na ruccatīti taṃ abyākaraṇaṃ mayhaṃ na ruccati. Sikkhaṃpaccakkhāyāti sikkhaṃ paṭikkhipitvā.
第122节：这即是玛卢迦经的教说。所谓玛卢迦子，即名玛卢迦长老。‘已立’与‘反驳’说的是已成定见而不容置疑；有些观念虽已成立，有所坚持与反驳，但亦不可解释谓之不可论辩。‘如来’谓一存有，我而不悦此故不辩。‘除学’即放下所学。
§125
125.Ko santo kaṃ paccācikkhasīti yācako vā hi yācitakaṃ paccācikkheyya, yācitako vā yācakaṃ. Tvaṃ neva yācako na yācitako, so dāni tvaṃ ko santo kaṃ paccācikkhasīti attho.
第125节。一问‘谁为圣者，谁能受教？’此问似请求受教之人应接受教诲，而非受教者反诵经教。言‘尔既非受教者亦非请求者，则何谓圣者？’此旨在辨明受教身分。
§126
126.Viddhoassāti parasenāya ṭhitena viddho bhaveyya. Gāḷhapalepanenāti bahalalepanena. Bhisakkanti vejjaṃ. Sallakattanti sallakantanaṃ sallakantiyasuttavācakaṃ. Akkassāti akkavāke gahetvā jiyaṃ karonti. Tena vuttaṃ ‘‘akkassā’’ti. Saṇhassāti veṇuvilīvassa. Maruvākhīrapaṇṇīnampi vākehiyeva karonti. Tena vuttaṃ yadi vā maruvāya yadi vā khīrapaṇṇinoti. Gacchanti pabbatagacchanadīgacchādīsu jātaṃ. Ropimanti ropetvā vaḍḍhitaṃ saravanato saraṃ gahetvā kataṃ. Sithilahanunoti evaṃnāmakassa pakkhino. Bheravassāti kāḷasīhassa. Semhārassāti makkaṭassa. Evaṃ noti etāya diṭṭhiyā sati na hotīti attho.
126.『被射中之箭』者，谓被敌军中之士卒所射中之箭也。『厚涂之膏』者，谓厚重之涂敷也。『医者』者，即医生也。『外科医』者，谓施行拔箭术、诵读拔箭术经典之人也。『弓弦』者，谓取阿咖木之树皮而制成弦，故说『弓弦』也。『细软者』者，谓竹皮也。马鲁草与乳叶草亦以树皮制成，故说『或以马鲁草，或以乳叶草』也。『林木』者，谓生于山林、树林、河畔之林等处者也。『所植者』者，谓经植培而养成，取自箭竹林之芦苇所制者也。『松颌鸟』者，谓有此名之鸟类也。『野兽之声』者，谓黑狮子之声也。『鼻音』者，谓猿猴之声也。『如此则无』者，谓若持有此等见解，则无〔业报〕之义也。
§127
127.Attheva jātīti etāya diṭṭhiyā sati brahmacariyavāsova natthi, jāti pana atthiyeva. Tathā jarāmaraṇādīnīti dasseti. Yesāhanti yesaṃ ahaṃ. Nighātanti upaghātaṃ vināsaṃ. Mama sāvakā hi etesu nibbinnā idheva nibbānaṃ pāpuṇantīti adhippāyo.
第127节。所谓“atthevajāti”，意为此见解存在，如同修习圣行者之蠕动，表明修行存在。但“jāti”即有生起存在。故示此处所说的诸生起，如老死等诸现象。所谓“yesāhanti”为‘有存在者’，而“nighātanti”为消灭、毁灭。吾之弟子对此已断灭，且于此处已获得涅槃，故为主证此教理的证据。
§128
128.Tasmātihāti yasmā abyākatametaṃ, catusaccameva mayā byākataṃ, tasmāti attho. Na hetaṃ mālukyaputta atthasaṃhitanti etaṃ diṭṭhigataṃ vā etaṃ byākaraṇaṃ vā kāraṇanissitaṃ na hoti. Na ādibrahmacariyakanti brahmacariyassa ādimattampi pubbabhāgasīlamattampi na hoti. Na nibbidāyātiādīsu vaṭṭe nibbindanatthāya vā virajjhanatthāya vā vaṭṭanirodhāya vā rāgādivūpasamanatthāya vā abhiññeyye dhamme abhijānanatthāya vā catumaggasaṅkhātasambodhatthāya vā asaṅkhatanibbānasacchikiriyatthāya vā na hoti. Etaṃ hīti etaṃ catusaccabyākaraṇaṃ. Ādibrahmacariyakanti brahmacariyassa ādibhūtaṃ pubbapadaṭṭhānaṃ. Sesaṃ vuttapaṭivipakkhanayena veditabbaṃ. Imampi desanaṃ bhagavā neyyapuggalavasena niṭṭhāpesīti.
因此说，『这样的内容未曾明说者』，唯有四圣谛为我所明说，故名此义。此义非玛卢克亚子所说之义，非其所见之义，亦非其所表述依因所成之义。非所谓『初始出家』者，即出家生活的起始本质及其早期根本戒德亦非此义。非所谓『嫌厌之始』等辈範，谓嫌厌、离欲、止息、诸爱尽灭之目的，或对胜妙法的觉知、四圣道集会所共成就，以及非造作涅槃的成就目的，亦非此义。这即是四圣谛的阐明。所谓『初始出家』者，是出家生活的根本起因及早期戒律基础，余义当从后续断、已讲之文得知。此等教法，世尊以非普通人能说者而宣说完毕。
Papañcasūdaniyā majjhimanikāyaṭṭhakathāya · 《破除戏论》之《中部》注疏中
Cūḷamālukyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《小马卢迦经》注释终了。
4. Mahāmālukyasuttavaṇṇanā四、《大马卢迦经》注释
§129
129.Evaṃme sutanti mahāmālukyasuttaṃ. Tattha orambhāgiyānīti heṭṭhā koṭṭhāsikāni kāmabhave nibbattisaṃvattanikāni. Saṃyojanānīti bandhanāni. Kassakho nāmāti kassa devassa vā manussassa vā desitāni dhāresi, kiṃ tvameveko assosi, na añño kocīti? Anusetīti appahīnatāya anuseti. Anusayamāno saṃyojanaṃ nāma hoti.
如是，我闻记载于大玛卢克亚经。其内所谓『根本五戒』者，即下自根蒂，诱入欲界之五种业缚。所谓『束缚』即羁绊。所谓『卡萨迦』者，谓维持某天人或人世所宣说之法者。‘汝独闻此，非他人乎？’意指独自证闻而非他人？所谓『发起』者，是指少量轻微发起此法。所念持之者名为羁绊。
Ettha ca bhagavatā saṃyojanaṃ pucchitaṃ, therenapi saṃyojanameva byākataṃ. Evaṃ santepi tassa vāde bhagavatā doso āropito. So kasmāti ce? Therassa tathāladdhikattā. Ayañhi tassa laddhi ‘‘samudācārakkhaṇeyeva kilesehi saṃyutto nāma hoti, itarasmiṃ khaṇe asaṃyutto’’ti. Tenassa bhagavatā doso āropito. Athāyasmā ānando cintesi – ‘‘bhagavatā bhikkhusaṅghassa dhammaṃ desessāmīti attano dhammatāyeva ayaṃ dhammadesanā āraddhā, sā iminā apaṇḍitena bhikkhunā visaṃvāditā. Handāhaṃ bhagavantaṃ yācitvā bhikkhūnaṃ dhammaṃ desessāmī’’ti. So evamakāsi. Taṃ dassetuṃ ‘‘evaṃ vutte āyasmā ānando’’tiādi vuttaṃ.
此处世尊曾询问『羁绊为何』，长老亦仅释明『羁绊』。即使如此，当时世尊教诫中，亦有人以之指责。责为何？乃指长老自以证得为高。此故，其所获称之曰『俱被种种恶行结缚，彼时别时则不被缚』。因此世尊遭受指责。时长老阿难思惟：‘我以自己之法，欲为比库僧团说法，然此语被愚痴比库曲解，真不妙。于是我恭请世尊为比库宣说法。’如是遂行。乃有语曰：‘如是已说，长老阿难证成……’
Tattha sakkāyadiṭṭhipariyuṭṭhitenāti sakkāyadiṭṭhiyā gahitena abhibhūtena. Sakkāyadiṭṭhiparetenāti sakkāyadiṭṭhiyā anugatena. Nissaraṇanti diṭṭhinissaraṇaṃ nāma nibbānaṃ, taṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Appaṭivinītāti avinoditā anīhaṭā. Orambhāgiyaṃ saṃyojananti heṭṭhābhāgiyasaṃyojanaṃ nāma hoti. Sesapadesupi eseva nayo. Sukkapakkho uttānatthoyeva. ‘‘Sānusayā pahīyatī’’ti vacanato panettha ekacce ‘‘aññaṃ saṃyojanaṃ añño anusayo’’ti vadanti. ‘‘Yathā hi sabyañjanaṃ bhatta’’nti vutte bhattato aññaṃ byañjanaṃ hoti, evaṃ ‘‘sānusayā’’ti vacanato pariyuṭṭhānasakkāyadiṭṭhito aññena anusayena bhavitabbanti tesaṃ laddhi. Te ‘‘sasīsaṃ pārupitvā’’tiādīhi paṭikkhipitabbā. Na hi sīsato añño puriso atthi. Athāpi siyā – ‘‘yadi tadeva saṃyojanaṃ so anusayo, evaṃ sante bhagavatā therassa taruṇūpamo upārambho duāropito hotī’’ti. Na duāropito, kasmā? Evaṃladdhikattāti vitthāritametaṃ. Tasmā soyeva kileso bandhanaṭṭhena saṃyojanaṃ, appahīnaṭṭhena anusayoti imamatthaṃ sandhāya bhagavatā ‘‘sānusayā pahīyatī’’ti evaṃ vuttanti veditabbaṃ.
其中所称‘我执见执缚’者，谓被我执之见所缠制。‘我执见障碍’者，系被我执之见引导。‘离已’即离我执见之法，为涅槃。然其真实不能正知。‘不净’谓未净、未利。所谓‘根本五戒之羁绊’即下方部分之羁绊。其余词义亦依此理。‘舒展翼’指向上提升。‘弃习’字意，此处部分人解为‘他羁绊、他執’。有言‘食中自有他味’谓食物本身含其他味，依此‘弃习’应指转变之我执。此等义需推翻，如头无我者；即使此义成立，若我执为羁绊且习气，则当如世尊说，若证得者则其发起必定相类异常。若无此种异常，何故？故详细释此。由此可知，烦恼作为羁绊的根基为羁绊，发起为习气，此意当以世尊所说‘弃习’为标记加以认识。
§132
132.Tacaṃ chetvātiādīsu idaṃ opammasaṃsandanaṃ – tacacchedo viya hi samāpatti daṭṭhabbā, pheggucchedo viya vipassanā, sāracchedo viya maggo. Paṭipadā pana lokiyalokuttaramissakāva vaṭṭati. Evamete daṭṭhabbāti evarūpā puggalā evaṃ daṭṭhabbā.
谓『切断此』等句，是比喻相续之相。谓切断诸缘似完成，观慧如切割粗皮，正路如砍断根本。修行路线上从世间到出世乃至更上成道环环相续。是谓应当观见此等人身。
§133
133.Upadhivivekāti upadhivivekena. Iminā pañcakāmaguṇaviveko kathito. Akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāti iminā nīvaraṇappahānaṃ kathitaṃ. Kāyaduṭṭhullānaṃ paṭippassaddhiyāti iminā kāyālasiyapaṭippassaddhi kathitā. Vivicceva kāmehīti upadhivivekena kāmehi vinā hutvā. Vivicca akusalehīti akusalānaṃ dhammānaṃ pahānena kāyaduṭṭhullānaṃ paṭippassaddhiyā ca akusalehi vinā hutvā. Yadeva tattha hotīti yaṃ tattha antosamāpattikkhaṇeyeva samāpattisamuṭṭhitañca rūpādidhammajātaṃ hoti. Tedhammeti te rūpagatantiādinā nayena vutte rūpādayo dhamme. Aniccatoti na niccato. Dukkhatoti na sukhato. Rogatotiādīsu ābādhaṭṭhena rogato, antodosaṭṭhena gaṇḍato, anupaviddhaṭṭhena dukkhajananaṭṭhena ca sallato, dukkhaṭṭhena aghato, rogaṭṭhena ābādhato, asakaṭṭhena parato, palujjanaṭṭhena palokato, nissattaṭṭhena suññato, na attaṭṭhena anattato. Tattha aniccato, palokatoti dvīhi padehi aniccalakkhaṇaṃ kathitaṃ, dukkhatotiādīhi chahi dukkhalakkhaṇaṃ, parato suññato anattatoti tīhi anattalakkhaṇaṃ.
所谓『触缘分别』者，即依触缘分别说。此中所说五种不良品性分别是：断除不善法的遮蔽，谓除烦恼；身体恶习之镇静，谓身体恶习的安静；以分别离欲，谓无欲；以分别除恶法并镇静身体恶习，谓断恶法安身；当时此法处，称为达成之相，谓因缘得成之色等法。此处由色等法分为：无常非常，苦非乐；以病等为例，病所处病，疮所处疮，有苦生因；病者苦苦，病体痛苦，非我非他。故以无常、苦、无我三相相称述之。
So tehi dhammehīti so tehi evaṃ tilakkhaṇaṃ āropetvā diṭṭhehi antosamāpattiyaṃ pañcakkhandhadhammehi. Cittaṃ paṭivāpetīti cittaṃ paṭisaṃharati moceti apaneti. Upasaṃharatīti vipassanācittaṃ tāva savanavasena thutivasena pariyattivasena paññattivasena ca etaṃ santaṃ nibbānanti evaṃ asaṅkhatāya amatāya dhātuyā upasaṃharati. Maggacittaṃ nibbānaṃ ārammaṇakaraṇavaseneva etaṃ santametaṃ paṇītanti na evaṃ vadati, iminā pana ākārena taṃ paṭivijjhanto tattha cittaṃ upasaṃharatīti attho. So tattha ṭhitoti tāya tilakkhaṇārammaṇāya vipassanāya ṭhito. Āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇātīti anukkamena cattāro magge bhāvetvā pāpuṇāti . Teneva dhammarāgenāti samathavipassanādhamme chandarāgena. Samathavipassanāsu hi sabbaso chandarāgaṃ pariyādātuṃ sakkonto arahattaṃ pāpuṇāti, asakkonto anāgāmī hoti.
此处所说的法，谓依此三相加于现见的五蕴内在终结。心者，谓意根摧伏、摒除、消解之心。所谓摧伏，依观心而现观慧心，此慧心恰如声闻、独觉、辩慧三乘修习之果，以不生不灭不生灭无为之界为摧伏。路径心即由涅槃所缘起，唯存此安稳清净法，谓世尊不言此理相，而借此文相而成知之，故称为意根摧伏。于此处意谓心处于现相三相之观慧而立。断除烦恼故，须分阶段调习四圣道，得其果德。由此法爱修持止观者，令通达断除烦恼，得阿拉汉果，未得者得斯陀含果。
Yadevatattha hoti vedanāgatanti idha pana rūpaṃ na gahitaṃ. Kasmā? Samatikkantattā. Ayañhi heṭṭhā rūpāvacarajjhānaṃ samāpajjitvā rūpaṃ atikkamitvā arūpāvacarasamāpattiṃ samāpannoti samathavasenapinena rūpaṃ atikkantaṃ, heṭṭhā rūpaṃ sammadeva sammasitvā taṃ atikkamma idāni arūpaṃ sammasatīti vipassanāvasenapinena rūpaṃ atikkantaṃ. Arūpe pana sabbasopi rūpaṃ natthīti taṃ sandhāyapi idha rūpaṃ na gahitaṃ.
若在何处有受法，此处谓色法未被执取。何以故？因全越欲界内、色界内复及无色界入定之后已，若以禅定力超越色法时，则谓色法经过正智观，越过色法已，继除色已而于无色界正智觉知色法无有，于斯因缘故色法不被执取。
Atha kiñcarahīti kiṃ pucchāmīti pucchati? Samathavasena gacchato cittekaggatā dhuraṃ hoti, so cetovimutto nāma. Vipassanāvasena gacchato paññā dhuraṃ hoti, so paññāvimutto nāmāti ettha therassa kaṅkhā natthi. Ayaṃ sabhāvadhammoyeva, samathavaseneva pana gacchantesu eko cetovimutto nāma hoti, eko paññāvimutto. Vipassanāvasena gacchantesupi eko paññāvimutto nāma hoti, eko cetovimuttoti ettha kiṃ kāraṇanti pucchati.
然后问何所为何？谓问之为何。禅定进入时心独一不散乱，名为心自由；观慧进入时智断散乱，名智慧自由。于此处，无须向长老生起疑问。此理为法之实性，自禅定历行中得一称心自由，得一谓智慧自由者。又于观智历行中亦得一谓智慧自由，得一谓心自由者。问此有何因耶？
Indriyavemattataṃ vadāmīti indriyanānattataṃ vadāmi. Idaṃ vuttaṃ hoti, na tvaṃ, ānanda, dasa pāramiyo pūretvā sabbaññutaṃ paṭivijjhi, tena te etaṃ apākaṭaṃ. Ahaṃ pana paṭivijjhiṃ, tena me etaṃ pākaṭaṃ. Ettha hi indriyanānattatā kāraṇaṃ. Samathavaseneva hi gacchantesu ekassa bhikkhuno cittekaggatā dhuraṃ hoti, so cetovimutto nāma hoti. Ekassa paññā dhuraṃ hoti, so paññāvimutto nāma hoti. Vipassanāvaseneva ca gacchantesu ekassa paññā dhuraṃ hoti, so paññāvimutto nāma hoti. Ekassa cittekaggatā dhuraṃ hoti, so cetovimutto nāma hoti. Dve aggasāvakā samathavipassanādhurena arahattaṃ pattā. Tesu dhammasenāpati paññāvimutto jāto, mahāmoggallānatthero cetovimutto. Iti indriyavemattamettha kāraṇanti veditabbaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
所谓根本贫乏，指诸根未备。此语出于：阿难，汝若圆满具足十波罗蜜，必悉知一切，此显著汝所不具。吾自知之，此因也。此处因根本贫乏。禅定历行中一比库具单一心不散称为心自由，一有智慧不散称为智慧自由。观智历行中具一智慧不散称智慧自由，具单一心不散称为心自由。此二大弟子由止观殊胜力得阿拉汉果，具智慧自由者为大摩嘎剌那长老，具心自由者为沙利子长老。此处宜知根本之贫乏。且其余皆得当称。
Papañcasūdaniyā majjhimanikāyaṭṭhakathāya · 《破除戏论》之《中部》注疏中
Mahāmālukyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《大摩卢迦经》的注释终了。
5. Bhaddālisuttavaṇṇanā五、《跋达利经》注释
§134
134.Evaṃme sutanti bhaddālisuttaṃ. Tattha ekāsanabhojananti ekasmiṃ purebhatte asanabhojanaṃ, bhuñjitabbabhattanti attho. Appābādhatantiādīni kakacopame vitthāritāni. Na ussahāmīti na sakkomi. Siyā kukkuccaṃ siyā vippaṭisāroti evaṃ bhuñjanto yāvajīvaṃ brahmacariyaṃ carituṃ sakkhissāmi nu kho, na nu khoti iti me vippaṭisārakukkuccaṃ bhaveyyāti attho. Ekadesaṃ bhuñjitvāti porāṇakattherā kira patte bhattaṃ pakkhipitvā sappimhi dinne sappinā uṇhameva thokaṃ bhuñjitvā hatthe dhovitvā avasesaṃ bahi nīharitvā chāyūdakaphāsuke ṭhāne nisīditvā bhuñjanti. Etaṃ sandhāya satthā āha. Bhaddāli, pana cintesi – ‘‘sace sakiṃ pattaṃ pūretvā dinnaṃ bhattaṃ bhuñjitvā puna pattaṃ dhovitvā odanassa pūretvā laddhaṃ bahi nīharitvā chāyūdakaphāsuke ṭhāne bhuñjeyya, iti evaṃ vaṭṭeyya, itarathā ko sakkotī’’ti. Tasmā evampi kho ahaṃ, bhante, na ussahāmīti āha. Ayaṃ kira atīte anantarāya jātiyā kākayoniyaṃ nibbatti. Kākā ca nāma mahāchātakā honti. Tasmā chātakatthero nāma ahosi. Tassa pana viravantasseva bhagavā taṃ madditvā ajjhottharitvā – ‘‘yo pana bhikkhu vikāle khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā pācittiya’’nti (pāci. 248) sikkhāpadaṃ paññapesi. Tena vuttaṃ atha kho āyasmā, bhaddāli,…pe… anussāhaṃ pavedesīti.
134.如是我闻，谓本善逝经中。经中称一处食，即先宿所坐之地得食义。诸揠葢诸喻已详说。‘我不肯勤，不胜任’、‘念头有忧，有反对’，谓如此饮食以求终夜能习梵行，是否？非也，此乃忧恼反对生起之理。昔时有比库，置食于席，日间热食以手洗净饭余，取阴凉井水处坐食者。为此，世尊告言：比库，若有人食时，或副食或主食，若食者须犯戒。此为戒相之教。后常复次对彼比库劝示。
Yathātanti yathā aññopi sikkhāya na paripūrakārī ekavihārepi vasanto satthu sammukhībhāvaṃ na dadeyya, tatheva na adāsīti attho. Neva bhagavato upaṭṭhānaṃ agamāsi, na dhammadesanaṭṭhānaṃ na vitakkamāḷakaṃ, na ekaṃ bhikkhācāramaggaṃ paṭipajji. Yasmiṃ kule bhagavā nisīdati, tassa dvārepi na aṭṭhāsi. Sacassa vasanaṭṭhānaṃ bhagavā gacchati, so puretarameva ñatvā aññattha gacchati. Saddhāpabbajito kiresa kulaputto parisuddhasīlo. Tenassa na añño vitakko ahosi, – ‘‘mayā nāma udarakāraṇā bhagavato sikkhāpadapaññāpanaṃ paṭibāhitaṃ, ananucchavikaṃ me kata’’nti ayameva vitakko ahosi. Tasmā ekavihāre vasantopi lajjāya satthu sammukhībhāvaṃ nādāsi.
如是说：若他修习，未能具十善行，于一寺中住持，未以应事心礼敬师长，亦无闻法之场所，亦未修持一比库行。世尊亦曾于彼族中亦未现身。往昔居所之门并无寺所安住处。世尊往彼，先缘薄伽梵故，乃至往异地而去。信行具足乃入雨衣犊子之家。彼处无异念，唯念自言：‘我因业而受世尊戒，未曾违犯，未曾悖逆。’遂于一寺住处，虽有亡礼而不显对师长礼敬之态。
§135
135.Cīvarakammaṃ karontīti manussā bhagavato cīvarasāṭakaṃ adaṃsu, taṃ gahetvā cīvaraṃ karonti. Etaṃ dosakanti etaṃ okāsametaṃ aparādhaṃ, satthu sikkhāpadaṃ paññapentassa paṭibāhitakāraṇaṃ sādhukaṃ manasi karohīti attho. Dukkarataranti vassañhi vasitvā disāpakkante bhikkhū kuhiṃ vasitthāti pucchanti, tehi jetavane vasimhāti vutte, ‘‘āvuso, bhagavā imasmiṃ antovasse kataraṃ jātakaṃ kathesi, kataraṃ suttantaṃ, kataraṃ sikkhāpadaṃ paññapesī’’ti pucchitāro honti. Tato ‘‘vikālabhojanasikkhāpadaṃ paññapesi, bhaddāli, nāma naṃ eko thero paṭibāhī’’ti vakkhanti. Taṃ sutvā bhikkhū – ‘‘bhagavatopi nāma sikkhāpadaṃ paññapentassa paṭibāhitaṃ ayuttaṃ akāraṇa’’nti vadanti. Evaṃ te ayaṃ doso mahājanantare pākaṭo hutvā duppaṭikārataṃ āpajjissatīti maññamānā evamāhaṃsu. Apica aññepi bhikkhū pavāretvā satthu santikaṃ āgamissanti. Atha tvaṃ ‘‘ethāvuso, mama satthāraṃ khamāpentassa sahāyā hothā’’ti saṅghaṃ sannipātessasi. Tattha āgantukā pucchissanti, ‘‘āvuso, kiṃ imināpi bhikkhunā kata’’nti. Tato etamatthaṃ sutvā ‘‘bhāriyaṃ kataṃ bhikkhunā, dasabalaṃ nāma paṭibāhissatīti ayuttameta’’nti vakkhanti. Evampi te ayaṃ aparādho mahājanantare pākaṭo hutvā duppaṭikārataṃ āpajjissatīti maññamānāpi evamāhaṃsu. Atha vā bhagavā pavāretvā cārikaṃ pakkamissati, atha tvaṃ gatagataṭṭhāne bhagavato khamāpanatthāya saṅghaṃ sannipātessasi. Tatra disāvāsino bhikkhū pucchissanti, ‘‘āvuso, kiṃ iminā bhikkhunā kata’’nti…pe… duppaṭikārataṃ āpajjissatīti maññamānāpi evamāhaṃsu.
135.关于制作僧衣的功课，世人曾在世尊的僧衣三折处犯过错误，他们拿着三折的衣服做衣服。对此，其义为：这属于过失，是妄做之事，是非罪业，因违背世尊的僧伽戒律而须受谴责，今宜正念思惟。雨季期间常有人问：比库们住处难找，到底住哪里？比库们回答：我们常住于揭德林。有人又问：师兄，世尊在这雨季法会中讲了哪些生死故事、佛陀言教和戒律？众人回答：世尊讲述了破斋戒律的事，叫做破斋戒律者，只有一位长老违犯。比库们听闻后便说：世尊竟然对持戒者的违犯也不放过，不理之事犯了戒。如此僧团的不足之过，在宽广众生中显现，必将带来难以服众的恶果，因而而生此议论。又有比库私下议论后，得以近届诣世尊面前，你则当对僧团讲话：“师长，你是我世尊宽恕者的辅助。”在那里，来访者会问：“师兄，此事比库如何处置？”得到此义后说：“这是比库妻子之事，名为十力誓愿违犯。”他们以此私议，此过失亦在博众之间显露，将生难行恶果。后来，或世尊予以宽恕，外出行脚，你将于各处集会，为世尊宽恕之事主持会议。住近处的比库们会问：“师兄，此事比库为何而起？”……私下议论过失必生难果之语，也常如此说。
Etadavocāti appatirūpaṃ mayā kataṃ, bhagavā pana mahantepi aguṇe alaggitvā mayhaṃ accayaṃ paṭiggaṇhissatīti maññamāno etaṃ ‘‘accayo maṃ, bhante,’’tiādivacanaṃ avoca. Tattha accayoti aparādho. Maṃ accagamāti maṃ atikkamma abhibhavitvā pavatto. Paṭiggaṇhātūti khamatu. Āyatiṃ saṃvarāyāti anāgate saṃvaraṇatthāya, puna evarūpassa aparādhassa dosassa khalitassa akaraṇatthāya. Tagghāti ekaṃsena. Samayopi kho te, bhaddālīti, bhaddāli, tayā paṭivijjhitabbayuttakaṃ ekaṃ kāraṇaṃ atthi, tampi te na paṭividdhaṃ na sallakkhitanti dasseti.
此言之时，我所为者是不合正法的，然而世尊萃取诸大德者不纳者，意谓如是，我以为‘阻止我者，世尊’，于是言及等语。其‘阻止’即为过失。我乘机逾越而提出挑战。‘纳受’即是宽恕。未来之戒禁，即是为将来止息此中类似过失之责备而设。全然斩断。一时，有一因果，善女，应当知道，存在一事，应对之义未尝得正见，未铭记，此即表明。
§136
136.Ubhatobhāgavimuttotiādīsu dhammānusārī, saddhānusārīti dve ekacittakkhaṇikā maggasamaṅgipuggalā. Ete pana sattapi ariyapuggale bhagavatāpi evaṃ āṇāpetuṃ na yuttaṃ, bhagavatā āṇatte tesampi evaṃ kātuṃ na yuttaṃ. Aṭṭhānaparikappavasena pana ariyapuggalānaṃ suvacabhāvadassanatthaṃ bhaddālittherassa ca dubbacabhāvadassanatthametaṃ vuttaṃ.
136.所谓二利解脱之法，是顺法修习，信法修习者，为二种内心一时性资质相同且解脱之人。此乃七种圣人，世尊亦不宜为其宣说，且世尊已宣说，亦不宜为此乃做。因以处所详设，为显圣人之优美及善女长老之不足，故述此义。
Api nu tvaṃ tasmiṃ samaye ubhatobhāgavimuttoti desanaṃ kasmā ārabhi? Bhaddālissa niggahaṇatthaṃ. Ayañhettha adhippāyo – bhaddāli, ime satta ariyapuggalā loke dakkhiṇeyyā mama sāsane sāmino, mayi sikkhāpadaṃ paññapente paṭibāhitabbayutte kāraṇe sati etesaṃ paṭibāhituṃ yuttaṃ. Tvaṃ pana mama sāsanato bāhirako, mayi sikkhāpadaṃ paññapente tuyhaṃ paṭibāhituṃ na yuttanti.
你究竟何时为此二利解脱法开示？为着善女长老记忆，今此原则是：善女，此七圣人于世间为受南方之教，谛闻我法，因而奉持戒律，必须予以宽恕之故，宜当为彼施法。你则处于我法之外，不适宜宽恕你。
Ritto tucchoti anto ariyaguṇānaṃ abhāvena rittako tucchako, issaravacane kiñci na hoti. Yathādhammaṃ paṭikarosīti yathā dhammo ṭhito, tatheva karosi, khamāpesīti vuttaṃ hoti. Taṃ te mayaṃ paṭiggaṇhāmāti taṃ tava aparādhaṃ mayaṃ khamāma. Vuḍḍhi hesā, bhaddāli, ariyassa vinayeti esā, bhaddāli, ariyassa vinaye buddhassa bhagavato sāsane vuḍḍhi nāma. Katamā? Accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikaritvā āyatiṃ saṃvarāpajjanā. Desanaṃ pana puggalādhiṭṭhānaṃ karonto ‘‘yo accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikaroti, āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjatī’’ti āha.
空虚无益，此语乃无圣德者之相丧、无为废相，无主张所持之说无得。按法而行，即真法立定之义，也即依法而行；宽恕之语，乃已成事实。于是我等接纳你，这就是承认你的过失。我以增长之，由此功德，善女，此谓圣法增长，佛世尊之教内增长，即所谓增长。其何为耶？见过错，则依法而改，立未来以自律禁戒为务。说教者常以其人所在为本，谓曰：“观其由过错而改正者，依法而行，获得未来自律。”
§137
137.Satthāpiupavadatīti ‘‘asukavihāravāsī asukassa therassa saddhivihāriko asukassa antevāsiko itthannāmo nāma bhikkhu lokuttaradhammaṃ nibbattetuṃ araññaṃ paviṭṭho’’ti sutvā – ‘‘kiṃ tassa araññavāsena, yo mayhaṃ pana sāsane sikkhāya aparipūrakārī’’ti evaṃ upavadati, sesapadesupi eseva nayo, apicettha devatā na kevalaṃ upavadanti, bheravārammaṇaṃ dassetvā palāyanākārampi karonti. Attanāpi attānanti sīlaṃ āvajjantassa saṃkiliṭṭhaṭṭhānaṃ pākaṭaṃ hoti, cittaṃ vidhāvati, na kammaṭṭhānaṃ allīyati. So ‘‘kiṃ mādisassa araññavāsenā’’ti vippaṭisārī uṭṭhāya pakkamati. Attāpi attānaṃ upavaditoti attanāpi attā upavadito, ayameva vā pāṭho. Sukkapakkho vuttapaccanīkanayena veditabbo. Sovivicceva kāmehītiādi evaṃ sacchikarotīti dassanatthaṃ vuttaṃ.
137.师尊指示曰：“不欢喜安乐之居住者，不欢喜安乐比库之弟子，不住安乐之处者，谓之女性比库之名号。是人入林修行，非为令世间法明朗。”闻此，即谓：“以其修林者，其于我教不完善也。”诸诈言者亦于此语中俱用此法，且示威吓，现逃避之姿。自己自称若修持戒律，则其不正之地即生现前。心散乱，非修习道法。是人则曰：“何因于我之修林？”遂反躬自省。自责及认为他人指责自己，乃是此段。为清楚分析者，须知其义。如同识别放逸、淫欲等，如是当然法正，乃为显现之义故述。
§140
140.Pasayha pasayha kāraṇaṃ karontīti appamattakepi dose niggahetvā punappunaṃ kārenti. No tathāti mahantepi aparādhe yathā itaraṃ, evaṃ pasayha na kārenti. So kira, ‘‘āvuso, bhaddāli, mā cintayittha, evarūpaṃ nāma hoti, ehi satthāraṃ khamāpehī’’ti bhikkhusaṅghatopi, kañci bhikkhuṃ pesetvā attano santikaṃ pakkosāpetvā, ‘‘bhaddāli, mā cintayittha, evarūpaṃ nāma hotī’’ti evaṃ satthusantikāpi anuggahaṃ paccāsīsati. Tato ‘‘bhikkhusaṅghenāpi na samassāsito, satthārāpī’’ti cintetvā evamāha.
140.即便是粗心大意之人，若起恶意时亦能克制恶业，反复后仍旧去作，他亦不以为常。大罪者如他人所犯之罪，亦不加于此肇世恶行。此时，他谓曰：『朋友呀，善哉，莫忧虑，诸如此类情况实有发生，且以此为师教之宽容』。比库团体亦托付某比库，令其前往师临处，导令曰：『朋友呀，莫忧虑，诸如此类情况实有发生』，师临时亦加以援助。于是起念：『连比库团体皆未责难，而为师者亦然』，遂于此言说。
Atha bhagavā bhikkhusaṅghopi satthāpi ovaditabbayuttameva ovadati, na itaranti dassetuṃ idha, bhaddāli, ekaccotiādimāha. Tattha aññenāññantiādīni anumānasutte vitthāritāni. Na sammā vattatīti sammā vattampi na vattati. Na lomaṃ pātetīti anulomavatte na vattati, vilomameva gaṇhāti. Na nitthāraṃ vattatīti nitthāraṇakavattamhi na vattati, āpattivuṭṭhānatthaṃ turitaturito chandajāto na hoti. Tatrāti tasmiṃ tassa dubbacakaraṇe. Abhiṇhāpattikoti nirantarāpattiko. Āpattibahuloti sāpattikakālovassa bahu, suddho nirāpattikakālo appoti attho. Na khippameva vūpasammatīti khippaṃ na vūpasammati, dīghasuttaṃ hoti. Vinayadharā pādadhovanakāle āgataṃ ‘‘gacchāvuso, vattavelā’’ti vadanti. Puna kālaṃ maññitvā āgataṃ ‘‘gacchāvuso, tuyhaṃ vihāravelā, gacchāvuso, sāmaṇerādīnaṃ uddesadānavelā, amhākaṃ nhānavelā, therūpaṭṭhānavelā, mukhadhovanavelā’’tiādīni vatvā divasabhāgepi rattibhāgepi āgataṃ uyyojentiyeva. ‘‘Kāya velāya, bhante, okāso bhavissatī’’ti vuttepi ‘‘gacchāvuso, tvaṃ imameva ṭhānaṃ jānāsi, asuko nāma vinayadharatthero sinehapānaṃ pivati, asuko virecanaṃ kāreti, kasmā turitosī’’tiādīni vatvā dīghasuttameva karonti.
随后，世尊对比库团体并自为师者，对应当劝诫者，释其正要，别无他意。于此地，诸比库指示不同见解，各自详述推论。所谓非正行者，连正行也非正行。所谓不生毛发者，即正毛发生理下非正行，反为逆著。所谓不开脱者，即脱解途径非正行。所谓由欲而生之急速行为亦非正行。于此有其难处。所谓不断发生者，是持续不断犯错。所谓多犯错者，是罪恶频繁之意。所谓纯净非错时，尚有少许非错。所谓非速断灭者，是不速断不休，而为长期法理。律藏中洗脚时，谓曰『行之时刻到』。复次，时间而至，谓曰『行之时刻到』，并言明沙玛内及他维持念诵次第之时间，至晚间相继归宿，明示修行时间。复次，谓曰『身体之时刻，尊者，将有暇』，继之谓曰『你当知此处，有煎熬者在彼，在律藏尊者润喉饮酒并用通便剂，何以尊者如此急促？』如此言说于长时律诵。
§141
141.Khippameva vūpasammatīti lahuṃ vūpasammati, na dīghasuttaṃ hoti. Ussukkāpannā bhikkhū – ‘‘āvuso, ayaṃ subbaco bhikkhu, janapadavāsino nāma gāmantasenāsane vasanaṭṭhānanisajjanādīni na phāsukāni honti, bhikkhācāropi dukkho hoti, sīghamassa adhikaraṇaṃ vūpasamemā’’ti sannipatitvā āpattito vuṭṭhāpetvā suddhante patiṭṭhāpenti.
141.所谓迅速止息者，是快速止息之意，非长久持续。躁动者比库集结，言曰：『朋友，此比库身体愈加苦痛，市镇乡野泊居处，于他方不宁，辞其修习之缘，应速止息』。遂集会，起违犯而立戒，立戒后归于清净。
§142
142.Adhiccāpattikoti kadāci kadāci āpattiṃ āpajjati. So kiñcāpi lajjī hoti pakatatto, dubbacattā panassa bhikkhū tatheva paṭipajjanti.
142.所谓时有犯戒者，意即偶尔生犯。此人或多羞愧告白，然因其愚痴，其他比库仍旧如是修行。
§144
144.Saddhāmattakena vahati pemamattakenāti ācariyupajjhāyesu appamattikāya gehassitasaddhāya appamattakena gehassitapemena yāpeti. Paṭisandhiggahaṇasadisā hi ayaṃ pabbajjā nāma, navapabbajito pabbajjāya guṇaṃ ajānanto ācariyupajjhāyesu pemamattena yāpeti, tasmā evarūpā saṅgaṇhitabbā. Appamattakampi hi saṅgahaṃ labhitvā pabbajjāya ṭhitā abhiññāpattā mahāsamaṇā bhavissanti. Ettakena kathāmaggena ‘‘ovaditabbayuttakaṃ ovadanti, na itara’’nti imameva bhagavatā dassitaṃ.
144.以信心稍深或稍薄者之故，向师长及指导者以未充分信心奉持三宝。不深知新出家的品质，反由微薄爱心生活。故当劝以此类者。即便微细未满信者获信结集，在出家存立中将成大沙门。因如是教令，一再告诫『当劝者所劝，非他人论』，此即世尊所示现。
§145
145.Aññāyasaṇṭhahiṃsūti arahatte patiṭṭhahiṃsu. Sattesu hāyamānesūti paṭipattiyā hāyamānāya sattā hāyanti nāma. Saddhamme antaradhāyamāneti paṭipattisaddhamme antaradhāyamāne. Paṭipattisaddhammopi hi paṭipattipūrakesu sattesu asati antaradhāyati nāma . Āsavaṭṭhānīyāti āsavā tiṭṭhanti etesūti āsavaṭṭhānīyā. Yesu diṭṭhadhammikasamparāyikā parūpavādavippaṭisāravadhabandhanādayo ceva apāyadukkhavisesabhūtā ca āsavā tiṭṭhantiyeva. Yasmā nesaṃ te kāraṇaṃ hontīti attho. Te āsavaṭṭhānīyā vītikkamadhammā yāva na saṅghe pātubhavanti, na tāva satthā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññapetīti ayamettha yojanā.
145.谓断除他苦者，指阿拉汉位已确立。谓于苦中灭者，是苦灭之理。谓于正法灭者，是法灭也。正法之灭，于具足行法中，若无行，则法灭。所谓八漏之源，正集于此。于此处有外道论义误说、异端邪见、断灭论、执著及恶行等，皆属八漏源中法障所合。因无此诸因果，师及弟子戒律不成就。此为重要课题，宜在僧团中反复宣说，以坚立戒律。
Evaṃ akālaṃ dassetvā puna kālaṃ dassetuṃ yato ca kho, bhaddālītiādimāha. Tattha yatoti yadā, yasmiṃ kāleti vuttaṃ hoti. Sesaṃ vuttānusāreneva veditabbaṃ. Ayaṃ vā ettha saṅkhepattho – yasmiṃ kāle āsavaṭṭhānīyā dhammāti saṅkhaṃ gatā vītikkamadosā saṅghe pātubhavanti, tadā satthā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññapeti. Kasmā? Tesaṃyeva āsavaṭṭhānīyadhammasaṅkhātānaṃ vītikkamadosānaṃ paṭighātāya.
如是观不适时者，复当观适时故。由此故曰：珍重也（bhaddālī）等语。此中所谓“时”者，即谓已于何时如所说。应随所说终结而知之。此处或有简说意——所谓何时，当于何时诸染尽除诸法中，异见愤恚等过失在僧中显露，彼时世尊启示弟子修行戒律。何以故？为对彼等已于染尽除法所成过失所生反感之故。
Evaṃ āsavaṭṭhānīyānaṃ dhammānaṃ anuppattiṃ sikkhāpadapaññattiyā akālaṃ, uppattiñca kālanti vatvā idāni tesaṃ dhammānaṃ anuppattikālañca uppattikālañca dassetuṃ ‘‘na tāva, bhaddāli, idhekacce’’tiādimāha. Tattha mahattanti mahantabhāvaṃ. Saṅgho hi yāva na theranavamajjhimānaṃ vasena mahattaṃ patto hoti, tāva senāsanāni pahonti, sāsane ekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā na uppajjanti. Mahattaṃ patte pana te uppajjanti, atha satthā sikkhāpadaṃ paññapeti. Tattha mahattaṃ patte saṅghe paññattasikkhāpadāni –
如是，于彼断除染法之不生，借修戒之戒律制戒无时，谓时亦生亦灭，今应示彼等染法不生时与生时，曰：“非尔，珍重者，于此有些诸法……”等语。此言示出重大之意。因僧伽尚未由长老至中老分布居住时，不生严整寺院，而于教法中某些断染法不生。然已简分布居而现此断生，当世尊启示戒律。彼时于广大僧伽，已约定戒律若干——
‘‘Yo pana bhikkhu anupasampannena uttaridvirattatirattaṃ sahaseyyaṃ kappeyya pācittiyaṃ (pāci. 51). Yā pana bhikkhunī anuvassaṃ vuṭṭhāpeyya pācittiyaṃ (pāci. 1171). Yā pana bhikkhunī ekavassaṃ dve vuṭṭhāpeyya pācittiya’’nti (pāci. 1175).
“若比库于不具正静心者，强暴等缘作犯过，须悔过”（戒律第51条）。“若比库尼背僧违罪，须悔过”（戒律第1171条）。“若比库尼一月内二次违罪，须悔过”（戒律第1175条）等戒文。
Iminā nayena veditabbāni.
当依此理而知之。
Lābhagganti lābhassa aggaṃ. Saṅgho hi yāva na lābhaggapatto hoti, na tāva lābhaṃ paṭicca āsavaṭṭhānīyā dhammā uppajjanti. Patte pana uppajjanti, atha satthā sikkhāpadaṃ paññapeti –
“得利之前利也。”僧伽尚未得利之前，不生依其得利所生断染法。然得利已生，世尊启示戒律——
‘‘Yo pana bhikkhu acelakassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā sahatthā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā dadeyya pācittiya’’nti (pāci. 270).
“若比库或闭居或游方者，合时为比库尼或者，施食或主食，须悔过”（戒律第270条）等语。
Idañhi lābhaggapatte saṅghe sikkhāpadaṃ paññattaṃ.
在此，尊者们已经约定了比库团体的戒律。
Yasagganti yasassa aggaṃ. Saṅgho hi yāva na yasaggapatto hoti, na tāva yasaṃ paṭicca āsavaṭṭhānīyā dhammā uppajjanti. Patte pana uppajjanti, atha satthā sikkhāpadaṃ paññapeti ‘‘surāmerayapāne pācittiya’’nti (pāci. 327). Idañhi yasaggapatte saṅghe sikkhāpadaṃ paññattaṃ.
所谓“yasagganti”者，是指“尊者”的最高者。因为比库团体未成为“yasaggapatto”（得尊者地位）以前，依赖于尊者所获得的，不会产生侵染之法。但一旦成为尊者团体时，佛陀宣布戒律曰：「饮酒、服用酒类饮料为应悔过罪」，这戒律即是在尊者团体得地时，方才正式约定。
Bāhusaccanti bahussutabhāvaṃ. Saṅgho hi yāva na bāhusaccapatto hoti, na tāva āsavaṭṭhānīyā dhammā uppajjanti. Bāhusaccapatte pana yasmā ekaṃ nikāyaṃ dve nikāye pañcapi nikāye uggahetvā ayoniso ummujjamānā puggalā rasena rasaṃ saṃsandetvā uddhammaṃ ubbinayaṃ satthu sāsanaṃ dīpenti, atha satthā – ‘‘yo pana bhikkhu evaṃ vadeyya tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi (pāci. 418)…pe… samaṇuddesopi ce evaṃ vadeyyā’’tiādinā (pāci. 429) nayena sikkhāpadaṃ paññapeti.
所谓“bāhusaccanti”者，是指“多闻多学”的状态。比库团体若未成为“多闻尊者”，则不会产生侵染之法；一旦成为多闻尊者，是由若干部《尼柯耶》，乃至五部《尼柯耶》集合，集非法理，逐次反复地批驳不合理的人士，用因缘和理趣引导众生，发扬佛陀教法，佛陀由此宣布戒律：“若比库如是说，我则知佛陀宣说之法……包括沙门道理亦然”等，就此以此方式宣布戒律。
Rattaññutaṃ pattoti ettha rattiyo jānantīti rattaññū. Attano pabbajitadivasato paṭṭhāya bahū rattiyo jānanti, cirapabbajitāti vuttaṃ hoti. Rattaññūnaṃ bhāvaṃ rattaññutaṃ. Tatra rattaññutaṃ patte saṅghe upasenaṃ vaṅgantaputtaṃ ārabbha sikkhāpadaṃ paññattanti veditabbaṃ. So hāyasmā ūnadasavasse bhikkhū upasampādente disvā ekavasso saddhivihārikaṃ upasampādesi. Atha bhagavā sikkhāpadaṃ paññapesi – ‘‘na, bhikkhave, ūnadasavassena upasampādetabbo, yo upasampādeyya āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 75). Evaṃ paññatte sikkhāpade puna bhikkhū ‘‘dasavassamhā dasavassamhā’’ti bālā abyattā upasampādenti. Atha bhagavā aparampi sikkhāpadaṃ paññapesi – ‘‘na, bhikkhave, bālena abyattena upasampādetabbo, yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, byattena bhikkhunā paṭibalena dasavassena vā atirekadasavassena vā upasampādetu’’nti. Iti rattaññutaṃ pattakāle dve sikkhāpadāni paññattāni.
所谓“rattaññutaṃ pattoti”者，是指“认识年功”之意。即在出家当日开始，谙熟时间者称为“rattaññū”。若为长久出家者，此谓“长出家者”。年功识者名为“认识年功”。在此时，在尊者团体中，弟子始从弟子母弟子（上座比库）那边领受戒律。某尊者于不足十年住持比库僧团，见一人一年信解清净，于是给予具足戒律。后来佛陀宣布戒律曰：「不足十年不得受具足戒，如若受戒则为恶，罪重」，戒律得以重新确定。因此在认识年功之时，制定出两种戒律：十年与十年以上戒律。
§146
146.Ājānīyasusūpamaṃdhammapariyāyaṃ desesinti taruṇājānīyaupamaṃ katvā dhammaṃ desayiṃ. Tatrāti tasmiṃ asaraṇe. Na kho, bhaddāli, eseva hetūti na esa sikkhāya aparipūrakārībhāvoyeva eko hetu.
146.彼时佛陀讲述不应有所知（不应知）之法的比喻，即若青年不宜过早知习比喻，以此宣说佛法。于是劝告，其因缘并非仅有此一原因，但此一由因缘不足，导致未能圆满修行。
§147
147.Mukhādhāne kāraṇaṃ kāretīti khalīnabandhādīhi mukhaṭṭhapane sādhukaṃ gīvaṃ paggaṇhāpetuṃ kāraṇaṃ kāreti. Visūkāyitānītiādīhi visevanācāraṃ kathesi. Sabbāneva hetāni aññamaññavevacanāni. Tasmiṃ ṭhāneti tasmiṃ visevanācāre. Parinibbāyatīti nibbisevano hoti, taṃ visevanaṃ jahatīti attho. Yugādhāneti yugaṭṭhapane yugassa sādhukaṃ gahaṇatthaṃ.
147.口与肛门是因果之所形成。破裂及胶着等为口盖之障碍，能持清净舌为因。腐败与腐烂而言，指损坏之行，为污染之事。因果之由已分明，在此处为因果腐败之环境。止息即灭度，此为断灭腐败之义。连结为因者，名之曰连结之因，以便为保持连结之因。
Anukkameti cattāropi pāde ekappahāreneva ukkhipane ca nikkhipane ca. Parasenāya hi āvāṭe ṭhatvā asiṃ gahetvā āgacchantassa assassa pāde chindanti. Tasmiṃ samaye esa ekappahāreneva cattāropi pāde ukkhipissatīti rajjubandhanavidhānena etaṃ kāraṇaṃ karonti. Maṇḍaleti yathā asse nisinnoyeva bhūmiyaṃ patitaṃ āvudhaṃ gahetuṃ sakkoti, evaṃ karaṇatthaṃ maṇḍale kāraṇaṃ kāreti. Khurakāseti aggaggakhurehi pathavīkamane. Rattiṃ okkantakaraṇasmiñhi yathā padasaddo na suyyati, tadatthaṃ ekasmiṃ ṭhāne saññaṃ datvā aggaggakhurehiyeva gamanaṃ sikkhāpenti. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Javeti sīghavāhane. ‘‘Dhāve’’tipi pāṭho. Attano parājaye sati palāyanatthaṃ, paraṃ palāyantaṃ anubandhitvā gahaṇatthañca etaṃ kāraṇaṃ kāreti. Davatteti davattāya, yuddhakālasmiñhi hatthīsu vā koñcanādaṃ karontesu assesu vā hasantesu rathesu vā nighosantesu yodhesu vā ukkuṭṭhiṃ karontesu tassa ravassa abhāyitvā parasenapavesanatthaṃ ayaṃ kāraṇā karīyati.
词义为：用细绳穿过四只脚，在一次抽取当中提拔起来，然后放下。因为敌人在围困时站立，抓住驴子，前来的驴子脚被砍断。在那时，敌人相信用细绳只一只一只地提起四只脚，才是对策，因此他们以绳索捆绑的方式执行这个因缘。所谓的「环」就是，像驴子坐着时能用脚底跌落于地上的器具拿取物品那样，为了方便做事而制作的圈套。所谓的「石头夹」是由坚硬的石块制成，用来固定地面。在夜晚入侵者为了让脚步声不响，便在某处埋藏标记，用石头夹训练出行走的路。就此方面有说法。词义为：迅疾交通。另有版本写为「奔走」。由于自身敌败时，出逃意图，追随逃走的敌人并加以捕捉，这也是此因缘所致。所谓「两头抓」意谓在战争时期，象群或小象群中发出声音，或驴子群中发出笑声，或战车中的嘈杂，或战士间争斗时发声，这些声音掩护了敌人的行动，方便进入敌阵，因此造成此因缘。
Rājaguṇeti raññā jānitabbaguṇe. Kūṭakaṇṇarañño kira guḷavaṇṇo nāma asso ahosi. Rājā pācīnadvārena nikkhamitvā cetiyapabbataṃ gamissāmīti kalambanadītīraṃ sampatto. Asso tīre ṭhatvā udakaṃ otarituṃ na icchati, rājā assācariyaṃ āmantetvā – ‘‘aho tayā asso sikkhāpito udakaṃ otarituṃ na icchatī’’ti āha. Ācariyo – ‘‘susikkhāpito deva asso, evamassa hi cittaṃ ‘sacāhaṃ udakaṃ otarissāmi, vālaṃ temissati, vāle tinte rañño aṅge udakaṃ pāteyyā’ti evaṃ tumhākaṃ sarīre udakapātanabhayena na otarati, vālaṃ gaṇhāpethā’’ti āha. Rājā tathā kāresi. Asso vegena otaritvā pāraṃ gato. Etadatthaṃ ayaṃ kāraṇā karīyati. Rājavaṃseti assarājavaṃse. Vaṃso ceso assarājānaṃ, tathārūpena pahārena chinnabhinnasarīrāpi assārohaṃ parasenāya apātetvā bahi nīharantiyeva. Etadatthaṃ kāraṇaṃ kāretīti attho.
词义为：所谓王的美德，是指国王应具有的品德。曾经有一只名为「邹塔堪纳」的驴，毛色呈暗栗。国王从南门出发，前往佛塔山，抵达加兰巴尼湖岸。驴在岸上站立不愿下水，国王便请驴师，说：「这驴训练有素，不愿意下水。」驴师答：「这是一匹经过良好训练的神驴，其心念是‘我一定会下水，但会喝水，喝水时国王身上有水流过不安全’，因恐惧水的流动而不敢下去，请拿出缰绳控制它。」国王照此行事。驴迅速渡水，达到对岸。此就是造成这一情况的缘故。所谓王的家系是指驴的王族世系。其家谱即是指驴王的族谱，因此尽管其身体被斩断，也像被斧子砍击一样从身上掉落，外族人将其赶离，这便是此因缘的含义。
Uttame javeti javasampattiyaṃ, yathā uttamajavo hoti, evaṃ kāraṇaṃ kāretīti attho. Uttame hayeti uttamahayabhāve, yathā uttamahayo hoti, evaṃ kāraṇaṃ kāretīti attho. Tattha pakatiyā uttamahayova uttamahayakāraṇaṃ arahati, na añño. Uttamahayakāraṇāya eva ca hayo uttamajavaṃ paṭipajjati, na aññoti.
词义为：意谓速度快属于最快速度的成就，如达到顶速一般，故此为此因缘。意谓马属于最快马的状态，像成为最快马，故此是此因缘。这里指中间状态属于最快马而非其他。最快马的状态也是导致最快速度产生的原因，最快马因此作为修行对象，而非其他。
Tatridaṃ vatthu – eko kira rājā ekaṃ sindhavapotakaṃ labhitvā sindhavabhāvaṃ ajānitvāva imaṃ sikkhāpehīti ācariyassa adāsi. Ācariyopi tassa sindhavabhāvaṃ ajānanto taṃ māsakhādakaghoṭakānaṃ kāraṇāsu upaneti. So attano ananucchavikattā kāraṇaṃ na paṭipajjati. So taṃ dametuṃ asakkonto ‘‘kūṭasso ayaṃ mahārājā’’ti vissajjāpesi.
此处事由是：传说中一位国王获得了一匹生得有锦缎色彩的驴子，由于不识颜色，遂交由老师训练。老师也不识颜色，习得此驴因食用带刺黄铜器皿所致。驴自己因错谬判断未采纳此因缘。老师无力驯服，遂放弃说此驴是大国王的驴。
Athekadivasaṃ eko assācariyapubbako daharo upajjhāyassa bhaṇḍakaṃ gahetvā gacchanto taṃ parikhāpiṭṭhe carantaṃ disvā – ‘‘anaggho, bhante, sindhavapotako’’ti upajjhāyassa kathesi. Sace rājā jāneyya, maṅgalassaṃ naṃ kareyyāti. Thero āha – ‘‘micchādiṭṭhiko, tāta, rājā appeva nāma buddhasāsane pasīdeyya rañño kathehī’’ti. So gantvā, – ‘‘mahārāja, anaggho sindhavapotako atthī’’ti kathesi. Tayā diṭṭho , tātāti? Āma, mahārājāti. Kiṃ laddhuṃ vaṭṭatīti? Tumhākaṃ bhuñjanakasuvaṇṇathāle tumhākaṃ bhuñjanakabhattaṃ tumhākaṃ pivanakaraso tumhākaṃ gandhā tumhākaṃ mālāti. Rājā sabbaṃ dāpesi. Daharo gāhāpetvā agamāsi.
某日，一位年轻的驴师助手，携带护卫辎重，行至附近在后径巡逻时，见到一只无瑕疵、完美的锦缎驴子，便告知护卫称：“师父，这是一只无贼的锦缎驴。”若国王得知，应当赐福。长老说：“你错了，孩子。国王并不喜欢佛法中的坏名字（坏观点），不宜说国王的坏话。”于是那人去见国王，说：“大王，无瑕疵的锦缎驴确实存在。”国王回应：“真是完美，是啊。”可获得何物呢？这是指赐予你们食物、美味、饮水、香气和花朵。国王全部供养。少年领受赐予后离开。
Asso gandhaṃ ghāyitvāva ‘‘mayhaṃ guṇajānanakaācariyo atthi maññe’’ti sīsaṃ ukkhipitvā olokento aṭṭhāsi. Daharo gantvā ‘‘bhattaṃ bhuñjā’’ti accharaṃ pahari. Asso āgantvā suvaṇṇathāle bhattaṃ bhuñji, rasaṃ pivi. Atha naṃ gandhehi vilimpitvā rājapiḷandhanaṃ piḷandhitvā ‘‘purato purato gacchā’’ti accharaṃ pahari. So daharassa purato purato gantvā maṅgalassaṭṭhāne aṭṭhāsi. Daharo – ‘‘ayaṃ te, mahārāja, anaggho sindhavapotako, imināva naṃ niyāmena katipāhaṃ paṭijaggāpehī’’ti vatvā nikkhami.
驴闻到香气，念诵说：“我觉得我有一位赋予美德的老师。”它抬头旁观，站立着。少年走来，敲击声音示意吃饭。驴来到金色镀层的食槽中吃饭，饮味。之后以香气沾染自身体表，弄脏了国王的王座，敲击声示意向前走。少年站在前面走向国王所在之处。少年说：“这是你，无瑕疵的锦缎驴，依赖此得到大赐予。”说毕，离开。
Atha katipāhassa accayena āgantvā assassa ānubhāvaṃ passissasi, mahārājāti. Sādhu ācariya kuhiṃ ṭhatvā passāmāti? Uyyānaṃ gaccha, mahārājāti. Rājā assaṃ gāhāpetvā agamāsi. Daharo accharaṃ paharitvā ‘‘etaṃ rukkhaṃ anupariyāhī’’ti assassa saññaṃ adāsi. Asso pakkhanditvā rukkhaṃ anuparigantvā āgato. Rājā neva gacchantaṃ na āgacchantaṃ addasa. Diṭṭho te, mahārājāti? Na diṭṭho, tātāti. Valañjakadaṇḍaṃ etaṃ rukkhaṃ nissāya ṭhapethāti vatvā accharaṃ pahari ‘‘valañjakadaṇḍaṃ gahetvā ehī’’ti. Asso pakkhanditvā mukhena gahetvā āgato. Diṭṭhaṃ, mahārājāti. Diṭṭhaṃ, tātāti.
于是，大王啊，你会见到一头驴马随着许多人群而来，感受到驴马的动作。善哉，老师，我们往哪里去观看呢？--去园中吧，大王啊。国王牵着驴马去了。少儿拿着小棍子，说：“跟着这棵树走”，给了驴马这样的念头。驴马跳跃着，绕着树走来。国王既未见他们去，也未见他们来，你看到了吗，大王？--没看到，父亲大人。他说：“拐杖依靠这棵树立好。”然后拿着棍子说：“拿着拐杖过来吧。”驴马跳跃着用嘴咬住，走来了。--看见了，大王啊。--看见了，父亲大人。
Puna accharaṃ pahari ‘‘uyyānassa pākāramatthakena caritvā ehī’’ti. Asso tathā akāsi. Diṭṭho, mahārājāti. Na diṭṭho, tātāti. Rattakambalaṃ āharāpetvā assassa pāde bandhāpetvā tatheva saññaṃ adāsi. Asso ullaṅghitvā pākāramatthakena anupariyāyi. Balavatā purisena āviñchanaalātaggisikhā viya uyyānapākāramatthake paññāyittha. Asso gantvā samīpe ṭhito. Diṭṭhaṃ, mahārājāti. Diṭṭhaṃ, tātāti. Maṅgalapokkharaṇipākāramatthake anupariyāhīti saññaṃ adāsi.
少儿又拿起棍子说：“到园围墙边走，到这里来。”驴马便那样做了。--看见了吗，大王啊？--没看见，父亲大人。少儿拿来夜间用的毯子，绑在驴马脚上，给了驴马这样的念头。驴马跳过围墙，绕着围墙走去。强壮的人像挥着烧火棍的铁锹一样，把围墙甩动。驴马来到围墙边站立。--看见了吗，大王啊？--看见了，父亲大人。给了念头，让他绕着满是莲花的大池塘边走。
Puna ‘‘pokkharaṇiṃ otaritvā padumapattesu cārikaṃ carāhī’’ti saññaṃ adāsi. Pokkharaṇiṃ otaritvā sabbapadumapatte caritvā agamāsi, ekaṃ pattampi anakkantaṃ vā phālitaṃ vā chinditaṃ vā khaṇḍitaṃ vā nāhosi. Diṭṭhaṃ, mahārājāti. Diṭṭhaṃ, tātāti. Accharaṃ paharitvā taṃ hatthatalaṃ upanāmesi. Dhātūpatthaddho laṅghitvā hatthatale aṭṭhāsi. Diṭṭhaṃ, mahārājāti? Diṭṭhaṃ, tātāti. Evaṃ uttamahayo eva uttamakāraṇāya uttamajavaṃ paṭipajjati.
又给了念头，说：“下池塘，在莲叶上行走。”下到池塘里，绕着所有的莲叶走完，回来时一片叶子也没有被折断、压坏、剪断或破损。--看见了吗，大王啊？--看见了，父亲大人。少儿拿着棍子，拿起池塘岸边的泥土。跳过石头，站在岸边。--看见了吗，大王啊？--看见了，父亲大人。如此，这头优秀的驴马，因种种最佳良因，逐步做到最快捷行走。
Uttame sākhalyeti muduvācāya. Muduvācāya hi, ‘‘tāta, tvaṃ mā cintayi, rañño maṅgalasso bhavissasi, rājabhojanādīni labhissasī’’ti uttamahayakāraṇaṃ kāretabbo. Tena vuttaṃ ‘‘uttame sākhalye’’ti. Rājabhoggoti rañño upabhogo. Rañño aṅganteva saṅkhaṃ gacchatīti yattha katthaci gacchantena hatthaṃ viya pādaṃ viya anohāyeva gantabbaṃ hoti. Tasmā aṅganti saṅkhaṃ gacchati, catūsu vā senaṅgesu ekaṃ aṅgaṃ hoti.
“最佳”的意谓为善巧语言。用善巧语言就是说：“父亲，不要担忧，你将成为王，能得到王宴等享受”，这促使最优的因缘产生。故有说法称为“最佳的善巧因缘”。所谓国王之乐享，指王的随从环绕于其四周。如同有时同行者环抱着手、环抱着脚一样，所以称为随从。随从即王的四肢中的一部分。
Asekhāya sammādiṭṭhiyāti arahattaphalasammādiṭṭhiyā. Sammāsaṅkappādayopi taṃsampayuttāva. Sammāñāṇaṃ pubbe vuttasammādiṭṭhiyeva. Ṭhapetvā pana aṭṭha phalaṅgāni sesā dhammā vimuttīti veditabbā. Sesaṃ sabbattha uttānameva. Ayaṃ pana desanā ugghaṭitaññūpuggalassa vasena arahattanikūṭaṃ gahetvā niṭṭhāpitāti.
“无上正见”是指成就阿拉汉道果之正见。它与正思维相应，也与此前所说的正见相同。若置于八果中剩余诸法，则称为解脱法。余法无一不是超越法。此说法由开悟的上师传出，阿拉汉果证者受持并完成。
Papañcasūdaniyā majjhimanikāyaṭṭhakathāya · 《破除戏论》的《中部》注释中
Bhaddālisuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《跋达利经》的注释终了。
6. Laṭukikopamasuttavaṇṇanā六、《鹌鹑譬喻经》注释
§148
148.Evaṃme sutanti laṭukikopamasuttaṃ. Tattha yena so vanasaṇḍoti ayampi mahāudāyitthero bhagavatā saddhiṃyeva piṇḍāya pavisitvā saddhiṃ paṭikkami. Tasmā yena so bhagavatā upasaṅkamanto vanasaṇḍo tenupasaṅkamīti veditabbo. Apahattāti apahārako. Upahattāti upahārako. Paṭisallānā vuṭṭhitoti phalasamāpattito vuṭṭhito.
148.如是所闻，即《野猫喻经》。其中讲到大优陀长老因获得食施，曾随佛共入，亦同离开。因此，所称大优陀长老随佛近前，即应知为随佛而近前。"阿拔哈"是指用具；"乌拔哈"也是指用具。"彼离散"表示因证果而兴起的离散状态。
§149
149.Yaṃbhagavāti yasmiṃ samaye bhagavā. Iṅghāti āṇattiyaṃ nipāto. Aññathattanti cittassa aññathattaṃ. Tañca kho na bhagavantaṃ paṭicca, evarūpaṃ pana paṇītabhojanaṃ alabhantā kathaṃ yāpessāmāti evaṃ paṇītabhojanaṃ paṭicca ahosīti veditabbaṃ. Bhūtapubbanti iminā rattibhojanassa paṇītabhāvaṃ dasseti. Sūpeyyanti sūpena upanetabbaṃ macchamaṃsakaḷīrādi. Samaggā bhuñjissāmāti ekato bhuñjissāma. Saṅkhatiyoti abhisaṅkhārikakhādanīyāni. Sabbā tā rattinti sabbā tā saṅkhatiyo rattiṃyeva honti, divā pana appā parittā thokikā hontīti. Manussā hi divā yāgukañjiyādīhi yāpetvāpi rattiṃ yathāsatti yathāpaṇītameva bhuñjanti.
149. 所谓「世尊」者，指特定时间内的世尊。此处所说的侵伤、挑拨、争斗等行为，其心态各有不同。对此不依赖世尊而自言：「既然未能获得如此美味的饮食，我们如何能维持生命呢？」由此可知，人们因耽于此美味饮食而生计依赖它。早晚饮食即是此美味饮食的真实表现。以汤为例，应以汤食佐餐，如鱼肉、鱼卵等滋味食品。众人应团结共同食用，乃所谓「团结饮食」。《会集经》中谓之善行积聚之食物。所有所食之夜间饮食均为饮食；白昼饮食则较少，只是零星的口粮。人间白日虽忙于献祭与劳务，仍能如实且适宜地摄食。
Puna bhūtapubbanti iminā ratti vikālabhojane ādīnavaṃ dasseti. Tattha andhakāratimisāyanti bahalandhakāre. Māṇavehīti corehi. Katakammehīti katacorakammehi. Corā kira katakammā yaṃ nesaṃ devataṃ āyācitvā kammaṃ nipphannaṃ, tassa upahāratthāya manusse māretvā galalohitādīni gaṇhanti. Te aññesu manussesu māriyamānesu kolāhalā uppajjissanti, pabbajitaṃ pariyesanto nāma natthīti maññamānā bhikkhū gahetvā mārenti. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Akatakammehīti aṭavito gāmaṃ āgamanakāle kammanipphannatthaṃ puretaraṃ balikammaṃ kātukāmehi. Asaddhammena nimantetīti ‘‘ehi bhikkhu ajjekarattiṃ idheva bhuñjitvā idha vasitvā sampattiṃ anubhavitvā sve gamissasī’’ti methunadhammena nimanteti.
此外，还显示出此晚间劣质饮食的害处。夜深时分，黑暗密重。人类称之曰盗贼。所谓盗贼，即行盗窃之人。他们若盗取他人所供养之供养物，并因此生事杀害人类，夺取如锐利刀剑等兵器。由此必生诸多纷乱，甚有人认为帮助托钵比库遇害者，实际上僧伽中无此人。这一情况曾被说过。所谓非法行窃者，在村落往来时因偷窃造成不良后果。无法理解之徒邀请他人劝导：「比库啊，昨夜在此处饮食后，今应住此，享受财产归乡。」意思是以邀约之义劝导对方。
Puna bhūtapubbanti iminā attanā diṭṭhakāraṇaṃ katheti. Vijjantarikāyāti vijjuvijjotanakkhaṇe . Vissaramakāsīti mahāsaddamakāsi. Abhummeti bhū’ti vaḍḍhi, abhū’ti avaḍḍhi, vināso mayhanti attho. Pisāco vata manti pisāco maṃ khādituṃ āgato vata. Ātumārī mātumārīti ettha ātūti pitā, mātūti mātā. Idaṃ vuttaṃ hoti – yassa pitā vā mātā vā atthi, taṃ mātāpitaro amhākaṃ puttakoti yathā tathā vā uppādetvā yaṃkiñci khādanīyabhojanīyaṃ datvā ekasmiṃ ṭhāne sayāpenti. So evaṃ rattiṃ piṇḍāya na carati. Tuyhaṃ pana mātāpitaro matā maññe, tena evaṃ carasīti.
此外还显示其自身目睹因果。所谓智慧照者，即智慧光明发出的时刻。所谓大响者，是指巨大声响。所谓恶魔，谓恶魔前来欲吞噬我者。所谓父母，即父与母。此处讲述，若某人有父或母，他的父母便如同我方子女，即照理而养育，供应他所需食物与食用物，将之放于一处让其休息。此人夜里照此规律饮食而不四处流窜。其父母自认为子女如此生活，故也相应生活。
§150
150.Evamevāti evameva kiñci ānisaṃsaṃ apassantā nikkāraṇeneva. Evamāhaṃsūti garahanto āha. Tattha āhaṃsūti vadanti. Kiṃ panimassāti imassa appamattakassa hetu kiṃ vattabbaṃ nāma, nanu apassantena viya asuṇantena viya bhavitabbanti. Oramattakassāti parittamattakassa. Adhisallikhatevāyanti ayaṃ samaṇo navanītaṃ pisanto viya padumanāḷasuttaṃ kakacena okkantanto viya atisallekhati, ativāyāmaṃ karoti. Sikkhākāmāti sāriputtamoggallānādayo viya sikkhākāmā, tesu ca appaccayaṃ upaṭṭhapenti. Tesañhi evaṃ hoti ‘‘sace ete ‘appamattakametaṃ, haratha bhagavā’ti vadeyyuṃ, kiṃ satthā na hareyya. Evaṃ pana avatvā bhagavantaṃ parivāretvā nisinnā ‘evaṃ bhagavā, sādhu bhagavā, paññapetha bhagavā’ti atirekataraṃ ussāhaṃ paṭilabhantī’’ti. Tasmā tesu appaccayaṃ upaṭṭhapenti.
150. 『正如是』，所谓「正如是」，指观见任何因缘而无有变化。持此语者讥诮道：「这便是所谓的无明不解之故，难道不应予以指出吗？」所谓不谨慎者，是指行为不足、不周全者。有比库断言：「此修行人如涂有奶油，脸涂汗膏覆盖，纵身入泥，过度挥洒。修行之人如沙利弗与摩诃迦罗那等皆欲受教，以此为最堪可苹果。他们因此受教曰：‘如果这些人能说「修行如是，世尊请接受」，那师傅岂非应当接纳？于是他们愈加勇猛欢喜教诲。’故此，众修学习如是而有所成就。」
Tesanti tesaṃ ekaccānaṃ moghapurisānaṃ. Tanti taṃ appamattakaṃ pahātabbaṃ. Thūlo kaliṅgaroti gale baddhaṃ mahākaṭṭhaṃ viya hoti. Laṭukikā sakuṇikāti cātakasakuṇikā. Sā kira ravasataṃ ravitvā naccasataṃ naccitvā sakiṃ gocaraṃ gaṇhāti. Ākāsato bhūmiyaṃ patiṭṭhitaṃ pana naṃ disvā vacchapālakādayo kīḷanatthaṃ pūtilatāya bandhanti. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Āgametīti upeti. Tañhi tassāti taṃ pūtilatābandhanaṃ tassā appasarīratāya ceva appathāmatāya ca balavabandhanaṃ nāma, mahantaṃ nāḷikerarajju viya ducchijjaṃ hoti. Tesanti tesaṃ moghapurisānaṃ saddhāmandatāya ca paññāmandatāya ca balavaṃ bandhanaṃ nāma, dukkaṭavatthumattakampi mahantaṃ pārājikavatthu viya duppajahaṃ hoti.
所谓『众人』，是指其中一些愚迷者。所谓不谨慎者，应予弃除。所谓大刹人，如被绳缚之大木。所谓轻快鸟，是指鹭鸶鹳鹤这些轻盈鸟类。此鸟虽喧闹着叫、跳舞以欢庆，仍会视为同伴。即使天空高远，地面稳固，相反地猎犬牧人因恶劣的畜舍拘禁，限制其自由。对此谓之拘束禁锢，并称之为懒惰无法自拔与心志衰微的枷锁，乃如大椰子麻绳一样缠绕难解。如此无知愚昧者与智慧昏沉者之捆绑，是极重之羁绊，是堕于严重戒律过失难除之恶业。
§151
151. Sukkapakkhe pahātabbassāti kiṃ imassa appamattakassa pahātabbassa hetu bhagavatā vattabbaṃ atthi, yassa no bhagavā pahānamāha. Nanu evaṃ bhagavato adhippāyaṃ ñatvāpi pahātabbamevāti attho. Appossukkāti anussukkā. Pannalomāti patitalomā, na tassa pahātabbabhayena uddhaggalomā. Paradattavuttāti parehi dinnavuttino, parato laddhena yāpentāti attho. Migabhūtena cetasā viharantīti apaccāsīsanapakkhe ṭhitā hutvā viharanti. Migo hi pahāraṃ labhitvā manussāvāsaṃ gantvā bhesajjaṃ vā vaṇatelaṃ vā labhissāmīti ajjhāsayaṃ akatvā pahāraṃ labhitvāva agāmakaṃ araññaṃ pavisitvā pahaṭaṭṭhānaṃ heṭṭhā katvā nipatitvā phāsubhūtakāle uṭṭhāya gacchati. Evaṃ migā apaccāsīsanapakkhe ṭhitā. Idaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘migabhūtena cetasā viharantī’’ti. Tañhi tassāti taṃ varattabandhanaṃ tassa hatthināgassa mahāsarīratāya ceva mahāthāmatāya ca dubbalabandhanaṃ nāma. Pūtilatā viya suchijjaṃ hoti. Tesaṃ tanti tesaṃ taṃ kulaputtānaṃ saddhāmahantatāya ca paññāmahantatāya ca mahantaṃ pārājikavatthupi dukkaṭavatthumattakaṃ viya suppajahaṃ hoti.
151. 关于轻易弃除之论，有何由缘应由世尊开示、不为世尊所废？所谓不松躁，是指未疏忽、不散乱。所谓反羽，即羽毛倒长非正羽。所谓领受他人所献，乃受他人赠与而持之不舍。其意谓栖居于林际不近住处的猎兽与凡人或农夫。猎兽得猎物后，心存希望，可以返回人家获得药膏或香油等资助。此为猎兽处于不近人间生活之境界。对此有言曰：「猎兽秉持猎获者之心，乃为象与虫大型生物肉体之羁绊，牵连严重，难以解脱。」此羁绊如胎兽之粪土一般污秽。又谓此人乃族子众中，以重信重慧结合共为大过之持戒破坏者。
§152
152.Daliddoti dāliddiyena samannāgato. Assakoti nissako. Anāḷhiyoti anaḍḍho. Agārakanti khuddakagehaṃ. Oluggavilugganti yassa gehayaṭṭhiyo piṭṭhivaṃsato muccitvā maṇḍale laggā, maṇḍalato muccitvā bhūmiyaṃ laggā. Kākātidāyinti yattha kiñcideva bhuñjissāmāti anto nisinnakāle visuṃ dvārakiccaṃ nāma natthi, tato tato kākā pavisitvā parivārenti. Sūrakākā hi palāyanakāle ca yathāsammukhaṭṭhāneneva nikkhamitvā palāyanti. Naparamarūpanti na puññavantānaṃ gehaṃ viya uttamarūpaṃ. Khaṭopikāti vilīvamañcako. Oluggaviluggāti oṇatuṇṇatā. Dhaññasamavāpakanti dhaññañca samavāpakañca. Tattha dhaññaṃ nāma kudrūsako. Samavāpakanti lābubījakumbhaṇḍabījakādi bījajātaṃ. Naparamarūpanti yathā puññavantānaṃ gandhasālibījādi parisuddhaṃ bījaṃ, na evarūpaṃ. Jāyikāti kapaṇajāyā. Naparamarūpāti pacchisīsā lambatthanī mahodarā pisācā viya bībhacchā. Sāmaññanti samaṇabhāvo. So vatassaṃ, yohanti so vatāhaṃ puriso nāma assaṃ, yo kesamassuṃ ohāretvā pabbajeyyanti.
152.『贫穷者』者，谓具有贫乏之人也。『无马者』者，谓无财产者也。『不富裕者』者，谓非富人也。『小屋』者，谓简陋之房舍也。『破败倾圮者』者，谓其屋之梁柱已从屋脊脱落、悬挂于圆木，又从圆木脱落、陷入地中者也。『乌鸦随意出入』者，谓坐于其中之时，别无专门设置之门户，乌鸦由四面八方进入盘旋围绕也。善飞之乌鸦逃走之时，即从其所正对之方向飞出逃去也。『非上等之相貌』者，谓不如福报深厚者之宅第那般为上等之相貌也。『藤制小床』者，谓以竹藤编制之床榻也。『破败倾圮』者，谓弯曲歪斜之状也。『谷物与杂种子』者，谓谷物与杂种子二者也。其中，『谷物』者，即劣等谷类也。『杂种子』者，谓葫芦种子、南瓜种子等诸类种子也。『非上等之相貌』者，谓不如福报深厚者所有之香稻种子等那般纯净，非此等相貌也。『可怜之妻』者，谓贫苦之妻室也。『非上等之相貌』者，谓驼背垂乳、大腹便便，丑陋如饿鬼也。『沙门之身份』者，即沙门之状态也。『彼诚应为，凡是』者，谓彼诚应为如是之人——凡剃除须发而出家者也。
So na sakkuṇeyyāti so evaṃ cintetvāpi gehaṃ gantvā – ‘‘pabbajjā nāma lābhagarukā dukkarā durāsadā, sattapi aṭṭhapi gāme piṇḍāya caritvā yathādhoteneva pattena āgantabbampi hoti , evaṃ yāpetuṃ asakkontassa me puna āgatassa vasanaṭṭhānaṃ icchitabbaṃ, tiṇavallidabbasambhārā nāma dussamodhāniyā, kinti karomī’’ti vīmaṃsati. Athassa taṃ agārakaṃ vejayantapāsādo viya upaṭṭhāti. Athassa khaṭopikaṃ oloketvā – ‘‘mayi gate imaṃ visaṅkharitvā uddhanālātaṃ karissanti, puna aṭṭanipādavilīvādīni laddhabbāni honti, kinti karissāmī’’ti cinteti. Athassa sā sirisayanaṃ viya upaṭṭhāti. Tato dhaññakumbhiṃ oloketvā – ‘‘mayi gate ayaṃ gharaṇī imaṃ dhaññaṃ tena tena saddhiṃ bhuñjissati. Puna āgatena jīvitavutti nāma laddhabbā hoti, kinti karissāmī’’ti cinteti. Athassa sā aḍḍhateḷasāni koṭṭhāgārasatāni viya upaṭṭhāti. Tato mātugāmaṃ oloketvā – ‘‘mayi gate imaṃ hatthigopako vā assagopako vā yo koci palobhessati, puna āgatena bhattapācikā nāma laddhabbā hoti, kinti karissāmī’’ti cinteti. Athassa sā rūpinī devī viya upaṭṭhāti. Idaṃ sandhāya ‘‘so na sakkuṇeyyā’’tiādi vuttaṃ.
『So na sakkuṇeyyāti』意谓此人虽生此念，至今未能得家。且思维曰：出家名为难得，实属困难，村中常有乞食之人，以合适食分得来，难以求得衣钵之所住，家中皆为杂草丛生，荒芜不善居处，吾当如何？守持此贫困小屋犹如毒馆，若因此地产生烦恼，恐难再得他庄严之卧具衣物，吾当如何？此处如秕谷器皿，相聚而食；若邻居当来，尚有衣食可得，若有豢养象或猪者，饲养之资可期，吾当如何？此处如女神护卫，须谨慎守护。由此猗重叠念，记念难舍之事，遂有念曰“此人未得家”，故言『so na sakkuṇeyyā』。
§153
153.Nikkhagaṇānanti suvaṇṇanikkhasatānaṃ. Cayoti santānato katasannicayo. Dhaññagaṇānanti dhaññasakaṭasatānaṃ.
153.『百枚金币之数』者，谓百枚纯金金币也。『积聚』者，谓从持续累积之财产中所积储者也。『百车谷物之数』者，谓百车谷物也。
§154
154.Cattārome, udāyi, puggalāti idha kiṃ dasseti? Heṭṭhā ‘‘te tañceva pajahanti, te tañceva nappajahantī’’ti pajahanakā ca appajahanakā ca rāsivasena dassitā, na pāṭiyekkaṃ vibhattā. Idāni yathā nāma dabbasambhāratthaṃ gato puriso paṭipāṭiyā rukkhe chinditvā puna nivattitvā vaṅkañca pahāya kamme upanetabbayuttakameva gaṇhāti, evameva appajahanake chaḍḍetvā abbohārike katvā pajahanakapuggalā cattāro hontīti dassetuṃ imaṃ desanaṃ ārabhi.
第154条。『Cattārome』为“四类人”。『Udāyi』为公案“你说此处之人何意？”上文有:‘他们皆舍弃此，而有舍不舍者’之义。舍弃与不舍者分别指罪尘，有舍亦有无舍，此分为四，非单一分部。今如农夫伐树然后总结归拢，舍弃者与不舍弃者共计四类人，启释此说。
Upadhipahānāyāti khandhupadhikilesupadhiabhisaṅkhārupadhikāmaguṇūpadhīti imesaṃ upadhīnaṃ pahānāya. Upadhipaṭisaṃyuttāti upadhianudhāvanakā. Sarasaṅkappāti ettha saranti dhāvantīti sarā. Saṅkappentīti saṅkappā. Padadvayenapi vitakkāyeva vuttā. Samudācarantīti abhibhavanti ajjhottharitvā vattanti. Saṃyuttoti kilesehi saṃyutto. Indriyavemattatāti indriyanānattatā . Kadāci karahacīti bahukālaṃ vītivattetvā. Satisammosāti satisammosena. Nipātoti ayokaṭāhamhi patanaṃ. Ettāvatā ‘‘nappajahati, pajahati, khippaṃ pajahatī’’ti tayo rāsayo dassitā. Tesu cattāro janā nappajahanti nāma, cattāro pajahanti nāma, cattāro khippaṃ pajahanti nāma.
“取舍烦恼令散者”意指对蕴、法、烦恼、欲及心之所染诸取（执着）等五种根本缠缚障碍的去除。“取”是缠缚的根源。“聚取”是追随取欲。“清净意”即清净的念头。“周旋”谓行于起滞之境境界。“内外相通”谓内心和外境相应联系。清净意即忏悔之心。“末落”谓轻柔柔软。三种状态分别为“未断”、“断”、“速断”。其中“未断”是指尚未断除，“断”是已断，而“速断”是迅速断除。此中四种人分别是：四人不断，四人断除，四人速断。
Tattha puthujjano sotāpanno sakadāgāmī anāgāmīti ime cattāro janā nappajahanti nāma. Puthujjanādayo tāva mā pajahantu, anāgāmī kathaṃ na pajahatīti? Sopi hi yāvadevassa bhavalobho atthi, tāva ahosukhaṃ ahosukhanti abhinandati. Tasmā nappajahati nāma. Eteyeva pana cattāro janā pajahanti nāma. Sotāpannādayo tāva pajahantu, puthujjano kathaṃ pajahatīti? Āraddhavipassako hi satisammosena sahasā kilese uppanne ‘‘mādisassa nāma bhikkhuno kileso uppanno’’ti saṃvegaṃ katvā vīriyaṃ paggayha vipassanaṃ vaḍḍhetvā maggena kilese samugghāteti. Iti so pajahati nāma. Teyeva cattāro khippaṃ pajahanti nāma. Tattha imasmiṃ sutte, mahāhatthipadopame (ma. ni. 1.288 ādayo), indriyabhāvaneti (ma. ni. 3.453 ādayo) imesu suttesu kiñcāpi tatiyavāro gahito, pañho pana dutiyavāreneva kathitoti veditabbo.
这里说，有凡夫、初果斯陀含、二果斯陀含、三果阿那含这四类人在‘不舍舍弃’中，凡夫尚未舍弃，不舍舍弃亦理之。尔时“三果”因断除我执已断除而非凡夫，故舍弃恶染污；又有“速舍”者，即有发奋观察者，持正念投入三学修行，通过圣道断除烦恼，此谓舍舍故说“弃恶念”。此处四类人分别对应未舍、舍、不舍及速舍者。释经中还引如《大象喻经》（ma. ni. 1.288 起句）及《根门》经文（ma. ni. 3.453起句）说明此义，且指出此经文中仅有第二种对应‘疑惑’问题而未及第三种速弃应对。
Upadhidukkhassa mūlanti ettha pañca khandhā upadhi nāma. Taṃ dukkhassa mūlanti iti viditvā kilesupadhinā nirupadhi hoti, niggahaṇo nitaṇhoti attho. Upadhisaṅkhaye vimuttoti taṇhakkhaye nibbāne ārammaṇato vimutto.
依止苦的根本，在此谓五蕴为依止。明了此为苦之根本后，由烦恼依止断除，即无依止之义，表示了遏止与息灭。依止灭尽即解脱，亦是束缚消灭，由涅槃及相关境界而得自由。
§155
155. Evaṃ cattāro puggale vitthāretvā idāni ye pajahanti, te ‘‘ime nāma ettake kilese pajahanti’’. Ye nappajahanti, tepi ‘‘ime nāma ettake kilese nappajahantī’’ti dassetuṃ pañca kho ime udāyi kāmaguṇātiādimāha. Tattha miḷhasukhanti asucisukhaṃ. Anariyasukhanti anariyehi sevitasukhaṃ. Bhāyitabbanti etassa sukhassa paṭilābhatopi vipākatopi bhāyitabbaṃ. Nekkhammasukhanti kāmato nikkhantasukhaṃ. Pavivekasukhanti gaṇatopi kilesatopi pavivittasukhaṃ. Upasamasukhanti rāgādivūpasamatthāya sukhaṃ. Sambodhasukhanti maggasaṅkhātassa sambodhassa nibbattanatthāya sukhaṃ. Na bhāyitabbanti etassa sukhassa paṭilābhatopi vipākatopi na bhāyitabbaṃ, bhāvetabbamevetaṃ.
155. 如此讲解四种人，现今放弃者，即谓‘‘这些人正放弃这许多烦恼’’。未放弃者，则谓‘‘这些人未放弃这么多烦恼’’。由此得出此处所说五种烦恼之起始：即欲望等。其间粗俗之乐为不净之乐，非圣者所悦之乐。虽可畏利乐受及其后果，须生敬畏。出离乐为舍欲乐，寂静乐为远离烦恼之乐，安住乐为熄灭贪欲诸染之乐，觉悟乐为以正觉成道与涅槃为归止之乐。对此乐虽有所得，后果可畏，却不应生畏，应专修之。
§156
156.Iñjitasmiṃvadāmīti iñjanaṃ calanaṃ phandananti vadāmi. Kiñca tattha iñjitasminti kiñca tattha iñjitaṃ. Idaṃ tattha iñjitasminti ye ete aniruddhā vitakkavicārā, idaṃ tattha iñjitaṃ. Dutiyatatiyajjhānesupi eseva nayo. Aniñjitasmiṃ vadāmīti idaṃ catutthajjhānaṃ aniñjanaṃ acalanaṃ nipphandananti vadāmi.
156. 我谓内动为念摇动。念扰动意谓念头起伏。此中所指无阻碍的思维活动称为“内动”，亦即初禅、二禅、三禅之念波动。所谓无内动者，即四禅无内动不动之状态。
Analanti vadāmīti akattabbaālayanti vadāmi, taṇhālayo ettha na uppādetabboti dasseti. Atha vā analaṃ apariyattaṃ, na ettāvatā alametanti sanniṭṭhānaṃ kātabbanti vadāmi. Nevasaññānāsaññāyatanassāpīti evarūpāyapi santāya samāpattiyā pahānameva vadāmi. Aṇuṃ vā thūlaṃ vāti khuddakaṃ vā mahantaṃ vā appasāvajjaṃ vā mahāsāvajjaṃ vā. Sesaṃ sabbattha uttānameva. Desanā pana neyyapuggalassa vasena arahattanikūṭeneva niṭṭhāpitāti.
所谓不动者，谓不激发欲念火焰。火焰在此不可生，或谓无不动即无边际，因而须作现说。无心识无识境界者，也是如此，由断尽六识而得解脱亦是这样。无论细微巨大，无论轻微严重，余余皆显现。教法传授重点，是满足圣人弟子，方能圆满成就。
Papañcasūdaniyā majjhimanikāyaṭṭhakathāya · 《破除戏论》的《中部》注释中
Laṭukikopamasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《鹌鹑喻经》注释终了。
7. Cātumasuttavaṇṇanā七、《遮都马经》注释
§157
157.Evaṃme sutanti cātumasuttaṃ. Tattha cātumāyanti evaṃnāmake gāme. Pañcamattāni bhikkhusatānīti adhunā pabbajitānaṃ bhikkhūnaṃ pañca satāni. Therā kira cintesuṃ – ‘‘ime kulaputtā dasabalaṃ adisvāva pabbajitā, etesaṃ bhagavantaṃ dassessāma, bhagavato santike dhammaṃ sutvā attano attano yathāupanissayena patiṭṭhahissantī’’ti. Tasmā te bhikkhū gahetvā āgatā. Paṭisammodamānāti ‘‘kaccāvuso, khamanīya’’ntiādiṃ paṭisanthārakathaṃ kurumānā. Senāsanāni paññāpayamānāti attano attano ācariyupajjhāyānaṃ vasanaṭṭhānāni pucchitvā dvāravātapānāni vivaritvā mañcapīṭhakaṭasārakādīni nīharitvā papphoṭetvā yathāṭṭhāne saṇṭhāpayamānā. Pattacīvarāni paṭisāmayamānāti, bhante, idaṃ me pattaṃ ṭhapetha, idaṃ cīvaraṃ, idaṃ thālakaṃ, idaṃ udakatumbaṃ, imaṃ kattarayaṭṭhinti evaṃ samaṇaparikkhāre saṅgopayamānā.
157. 如此闻知四经。四经分别以村庄名命名。五百名比库，今新出家者有五百。长老们思量曰：“这些名门子弟具十种力量，已入出家，将向世尊请教，彼此于各自条件基础坚立法门。”于是比库们领证请来。互相致敬曰“可敬的尊者”，辅佐接待。昭示座所，询问师长住所，开门迎客，收拾榻席等，安排安顿。请求授衣服及修行用具，敬称“尊者，此为我所受袈裟，此为衣服，钵等”，以此收齐沙弥装备。
Uccāsaddā mahāsaddāti uddhaṃ uggatattā uccaṃ, patthaṭattā mahantaṃ avinibbhogasaddaṃ karontā. Kevaṭṭā maññe macchavilopeti kevaṭṭānaṃ macchapacchiṭhapitaṭṭhāne mahājano sannipatitvā – ‘‘idha aññaṃ ekaṃ macchaṃ dehi, ekaṃ macchaphālaṃ dehi, etassa te mahā dinno, mayhaṃ khuddako’’ti evaṃ uccāsaddaṃ mahāsaddaṃ karonti. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Macchagahaṇatthaṃ jāle pakkhittepi tasmiṃ ṭhāne kevaṭṭā ceva aññe ca ‘‘paviṭṭho na paviṭṭho, gahito na gahito’’ti mahāsaddaṃ karonti. Tampi sandhāyetaṃ vuttaṃ. Paṇāmemīti nīharāmi. Na vo mama santike vatthabbanti tumhe mādisassa buddhassa vasanaṭṭhānaṃ āgantvā evaṃ mahāsaddaṃ karotha, attano dhammatāya vasantā kiṃ nāma sāruppaṃ karissatha, tumhādisānaṃ mama santike vasanakiccaṃ natthīti dīpeti. Tesu ekabhikkhupi ‘‘bhagavā tumhe mahāsaddamattakena amhe paṇāmethā’’ti vā aññaṃ vā kiñci vattuṃ nāsakkhi, sabbe bhagavato vacanaṃ sampaṭicchantā ‘‘evaṃ, bhante,’’ti vatvā nikkhamiṃsu. Evaṃ pana tesaṃ ahosi ‘‘mayaṃ satthāraṃ passissāma, dhammakathaṃ sossāma, satthu santike vasissāmāti āgatā. Evarūpassa pana garuno satthu santikaṃ āgantvā mahāsaddaṃ karimhā, amhākameva dosoyaṃ, paṇāmitamhā, na no laddhaṃ bhagavato santike vatthuṃ, na suvaṇṇavaṇṇasarīraṃ oloketuṃ, na madhurassarena dhammaṃ sotu’’nti. Te balavadomanassajātā hutvā pakkamiṃsu.
隆隆声谓由高扬而起宏大而不息之响声。渔夫中大声呼曰：“请给我另一条鱼，一篮鱼，请赐此大馈赠，我微小。”此声隆隆作响。捕鱼用网撒开时，旁边有人亦大声争论网是否已穿，鱼是否已捕获。对此亦有说明。收纳者语“我收起”。你们勿在我处喧嚣，尊从佛陀住所而生吵闹声，将妨害修行法相称。不应有此烦扰。此中一位比库出言“不应以如此喧响向我们敬礼”，其他虽有发语但不明显，众皆听世尊所教，称“是，尊者”，而离去。如此，有所成就者入佛所，喜迎听法，但因声响烦乱，心生不悦，不愿在佛前得住宿，难以见佛如金色圣躯，难以听闻甘美法音。于是心怀不满离去。
§158
158.Tenupasaṅkamiṃsūti te kira sakyā āgamanasamayepi te bhikkhū tattheva nisinnā passiṃsu. Atha nesaṃ etadahosi – ‘‘kiṃ nu kho ete bhikkhū pavisitvāva paṭinivattā, jānissāma taṃ kāraṇa’’nti cintetvā yena te bhikkhū tenupasaṅkamiṃsu. Handāti vavassaggatthe nipāto. Kahaṃ pana tumheti tumhe idāneva āgantvā kahaṃ gacchatha, kiṃ tumhākaṃ koci upaddavo, udāhu dasabalassāti? Tesaṃ pana bhikkhūnaṃ, – ‘‘āvuso, mayaṃ bhagavantaṃ dassanāya āgatā, diṭṭho no bhagavā, idāni attano vasanaṭṭhānaṃ gacchāmā’’ti kiñcāpi evaṃ vacanaparihāro atthi, evarūpaṃ pana lesakappaṃ akatvā yathābhūtameva ārocetvā bhagavatā kho, āvuso, bhikkhusaṅgho paṇāmitoti āhaṃsu. Te pana rājāno sāsane dhuravahā, tasmā cintesuṃ – ‘‘dvīhi aggasāvakehi saddhiṃ pañcasu bhikkhusatesu gacchantesu bhagavato pādamūlaṃ vigacchissati, imesaṃ nivattanākāraṃ karissāmā’’ti. Evaṃ cintetvā tena hāyasmantotiādimāhaṃsu. Tesupi bhikkhūsu ‘‘mayaṃ mahāsaddamattakena paṇāmitā, na mayaṃ jīvituṃ asakkontā pabbajitā’’ti ekabhikkhupi paṭippharito nāma nāhosi, sabbe pana samakaṃyeva, ‘‘evamāvuso,’’ti sampaṭicchiṃsu.
158.“Tenupasaṅkamiṃsu”者，谓他们确实于萨迦族到来之时，诸比库即立见之。尔时，彼等心有此念：“这些比库入寺即返，还必知其原因。”遂以此心前往接近。语云：“今日为雨季之末。”彼时，有问：「汝等既至，今往何处？有何纷扰？请示详言。」彼比库答言：「善友，我们来此为亲见世尊，已见佛陀，今当归去本所安住处。」虽以此言辞应答，然无有轻慢之心，亦无异意，乃如实向世尊陈说。佛谓：“善友，比库僧团实得振起。”时诸王执守佛法，故思维言：“乃至两大长老及五百比库同行，必当觐见佛足，吾等应令此归返之事得成。”如是念故，向长老称锡。且诸比库共谓：“我等已奉大声赞礼，非为自己生命，不得已而出家。”虽有一比库未离此志，余皆应声同意曰：“是也，善友。”
§159
159.Abhinandatūti bhikkhusaṅghassa āgamanaṃ icchanto abhinandatu. Abhivadatūti etu bhikkhusaṅghoti evaṃ cittaṃ uppādento abhivadatu. Anuggahitoti āmisānuggahena ca dhammānuggahena ca anuggahito. Aññathattanti dasabalassa dassanaṃ na labhāmāti pasādaññathattaṃ bhaveyya. Vipariṇāmoti pasādaññathattena vibbhamantānaṃ vipariṇāmaññathattaṃ bhaveyya. Bījānaṃ taruṇānanti taruṇasassānaṃ. Siyā aññathattanti udakavārakāle udakaṃ alabhantānaṃ milātabhāvena aññathattaṃ bhaveyya, sussitvā milātabhāvaṃ āpajjanena vipariṇāmo bhaveyya. Vacchakassa pana khīrapipāsāya sussanaṃ aññathattaṃ nāma, sussitvā kālakiriyā vipariṇāmo nāma.
159.“欢喜”意为比库僧团欲欢迎世尊到来而生起的欢喜心。“顶礼”是对比库僧团生起如是心念后，对世尊行顶礼之礼。“守护”是以世俗及法两种守护守护世尊。“不同”是指无法得见十力之不同境界，故生不合安稳。所谓“转变”谓因不合安稳而对诸法生变化不同之见。“种子之幼树”喻指正念未深之人。所谓“不同”如同旱季无水或水混浊时生异状，干涸及混浊为其转变。对于蝗虫之乳渴涸干涸非异状，旱季现场仪式亦非转变。
§160
160.Pasādito bhagavāti thero kira tattha nisinnova dibbacakkhunā brahmānaṃ āgataṃ addasa , dibbāya sotadhātuyā ca āyācanasaddaṃ suṇi, cetopariyañāṇena bhagavato pasannabhāvaṃ aññāsi. Tasmā – ‘‘kañci bhikkhuṃ pesetvā pakkosiyamānānaṃ gamanaṃ nāma na phāsukaṃ, yāva satthā na peseti, tāvadeva gamissāmā’’ti maññamāno evamāha. Appossukkoti aññesu kiccesu anussukko hutvā. Diṭṭhadhammasukhavihāranti phalasamāpattivihāraṃ anuyutto maññe bhagavā viharitukāmo, so idāni yathāruciyā viharissatīti evaṃ me ahosīti vadati. Mayampidānīti mayaṃ paraṃ ovadamānā vihārato nikkaḍḍhitā, kiṃ amhākaṃ parovādena. Idāni mayampi diṭṭhadhammasukhavihāreneva viharissāmāti dīpeti. Thero imasmiṃ ṭhāne viraddho attano bhārabhāvaṃ na aññāsi. Ayañhi bhikkhusaṅgho dvinnampi mahātherānaṃ bhāro, tena naṃ paṭisedhento bhagavā āgamehītiādimāha. Mahāmoggallānatthero pana attano bhārabhāvaṃ aññāsi. Tenassa bhagavā sādhukāraṃ adāsi.
160.“Pasādito bhagavā”谓长老彼时仿若幻眼视见天人、梵天到访，聆听神圣音声乞求，且辨悟世尊内心欢喜神色。乃遂以为：“遣某比库迎接来访行者，除非世尊派遣，暂不可行动，止此为期。”如是念诵。其亦有次成为诸事代为照料者。所谓“Diṭṭhadhammasukhavihāra”即指已成就果位，安住于法喜乐境，长老识此，谓世尊心愿欢喜随缘，今当依佛意而住，且自谓：“吾等亦将安住此福境，不离佛法所依。”该长老于此地不知身负重任。此比库僧团负担二大长老之重责，不违佛意，曰：“世尊来临当作善事。”
§161
161.Cattārimāni, bhikkhaveti kasmā ārabhi? Imasmiṃ sāsane cattāri bhayāni. Yo tāni abhīto hoti, so imasmiṃ sāsane patiṭṭhātuṃ sakkoti. Itaro pana na sakkotīti dassetuṃ imaṃ desanaṃ ārabhi. Tattha udakorohanteti udakaṃ orohante puggale. Kumbhīlabhayanti suṃsumārabhayaṃ. Susukābhayanti caṇḍamacchabhayaṃ.
161.“四者，诸比库，何以开端？”于此教法中有四怖怖怖怖怖怖怖怖怖怖。惧者若畏受者，斯能成就于此教法之坚定。余者则不能。欲显此理，作此开示。此中“Udakorohanti”者，谓下水者。相关问：“云何下水者？”“Kumbhīlabhayanti”为对鳝鱼之畏惧，“Susukābhayanti”为对凶猛鱼类恐惧。
§162
162.Kodhupāyāsassetaṃ adhivacananti yathā hi bāhiraṃ udakaṃ otiṇṇo ūmīsu osīditvā marati, evaṃ imasmiṃ sāsane kodhupāyāse osīditvā vibbhamati. Tasmā kodhupāyāso ‘‘ūmibhaya’’nti vutto.
162.“Kodhupāyāsa”此称谓释意，如外水外流溢入田野而致死。尔时此处教法中“愤怒之溢流”亦如是，因愤怒心溃散而生诸烦恼故。是故“愤怒之渴惧”称为“�畏惧”。
§163
163.Odarikattassetaṃ adhivacananti yathā hi bāhiraṃ udakaṃ otiṇṇo kumbhīlena khādito marati, evaṃ imasmiṃ sāsane odarikattena khādito vibbhamati. Tasmā odarikattaṃ ‘‘kumbhīlabhaya’’nti vuttaṃ.
163.“Odarikatta”此释义，如外水流入鳝鱼巢穴，致其死。如是于此教法中，畏“鳝鱼之巢穴”，故称“鳝穴怖”。
§164
164.Arakkhiteneva kāyenāti sīsappacālakādikaraṇena arakkhitakāyo hutvā. Arakkhitāya vācāyāti duṭṭhullabhāsanādivasena arakkhitavāco hutvā. Anupaṭṭhitāyasatiyāti kāyagatāsatiṃ anupaṭṭhāpetvā. Asaṃvutehīti apihitehi. Pañcannetaṃkāmaguṇānaṃ adhivacananti yathā hi bāhiraṃ udakaṃ otiṇṇo āvaṭṭe nimujjitvā marati, evaṃ imasmiṃ sāsane pabbajito pañcakāmaguṇāvaṭṭe nimujjitvā vibbhamati. Tasmā pañca kāmaguṇā ‘‘āvaṭṭabhaya’’nti vuttā.
164.『未防护者有身』者，指无以头发羽毛、爪牙等为防护之身，故成为未防护之身。『未防护者有语』者，指言语粗恶杂乱，所以成为未防护之语。『未依止心念者』者，是不依正念观身，故名为未依止。『未调伏者』者，是未被调伏的。此处说的是五种烦恼如外水陷入旋涡淹没而死，出家者陷入五欲轮回亦如是沉沦毁坏。因此称五欲为『轮回之怖』。
§165
165.Anuddhaṃsetīti kilameti milāpeti. Rāgānuddhaṃsenāti rāgānuddhaṃsitena. Mātugāmassetaṃ adhivacananti yathā hi bāhiraṃ udakaṃ otiṇṇo caṇḍamacchaṃ āgamma laddhappahāro marati, evaṃ imasmiṃ sāsane mātugāmaṃ āgamma uppannakāmarāgo vibbhamati. Tasmā mātugāmo ‘‘susukābhaya’’nti vutto.
165.『挟连』意为纠缠，揉搓。『怨恨相缠』即由怨恨纠缠成。『依他众母』意指如外水陷入凶猛鱼群，受到袭击而死，出家者若沉迷女色则欲火焚身，如此故称女色为『伤身之怖』。
Imāni pana cattāri bhayāni bhāyitvā yathā udakaṃ anorohantassa udakaṃ nissāya ānisaṃso natthi, udakapipāsāya pipāsito ca hoti rajojallena kiliṭṭhasarīro ca, evamevaṃ imāni cattāri bhayāni bhāyitvā sāsane apabbajantassāpi imaṃ sāsanaṃ nissāya ānisaṃso natthi, taṇhāpipāsāya pipāsito ca hoti kilesarajena saṃkiliṭṭhacitto ca. Yathā pana imāni cattāri bhayāni abhāyitvā udakaṃ orohantassa vuttappakāro ānisaṃso hoti, evaṃ imāni abhāyitvā sāsane pabbajitassāpi vuttappakāro ānisaṃso hoti. Thero panāha – ‘‘cattāri bhayāni bhāyitvā udakaṃ anotaranto sotaṃ chinditvā paratīraṃ pāpuṇituṃ na sakkoti, abhāyitvā otaranto sakkoti, evamevaṃ bhāyitvā sāsane apabbajantopi taṇhāsotaṃ chinditvā nibbānapāraṃ daṭṭhuṃ na sakkoti, abhāyitvā pabbajanto pana sakkotī’’ti. Sesaṃ sabbattha uttānameva. Ayaṃ pana desanā neyyapuggalassa vasena niṭṭhāpitāti.
四怖若生恐惧，如山上流水无法依凭，水渴者反生渴意，污秽身躯。由此观之，出家人若生四怖之惧，则无法依止此教法，反生渴欲，心意污秽。如无怖者，山泉有流，依止如是者生功德。比库长老告诫：『四怖若怖，使山泉难以渡过河流。同理，惧怖令出家者不可断渴流，无法证得涅槃；无惧则能断渴流证涅槃。』此说终结于此。此教义不宜无益之人诵读，是为止教。
Papañcasūdaniyā majjhimanikāyaṭṭhakathāya · 《破除戏论》的《中部注释》中
Cātumasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《遮都马经》注释终了。
8. Naḷakapānasuttavaṇṇanā八、《那拉咖巴那经》注释
§166
166.Evaṃme sutanti naḷakapānasuttaṃ. Tattha naḷakapāneti evaṃnāmake gāme. Pubbe kira amhākaṃ bodhisatto vānarayoniyaṃ nibbatto, mahākāyo kapirājā anekavānarasahassaparivuto pabbatapāde vicarati. Paññavā kho pana hoti mahāpuñño. So parisaṃ evaṃ ovadati – ‘‘imasmiṃ pabbatapāde tātā, visaphalāni nāma honti, amanussapariggahitā pokkharaṇiyo nāma honti, tumhe pubbe khāditapubbāneva phalāni khādatha, pītapubbāneva pānīyāni ca pivatha, ettha vo maṃ paṭipucchitabbakiccaṃ natthi, akhāditapubbāni pana phalāni apītapubbāni ca pānīyāni maṃ apucchitvā mā khādittha mā pivitthā’’ti.
166.此为『纳罗迦水经』所说。据说纳罗迦为一村庄名。以前我等佛陀的觉者轮回为猿种，身形巨大，如山下众猿围绕游行。其智者大德叮嘱众猿：『此山脚下出产“非人享用之莲池”，你们以前曾食用未熟果、饮未煮水，此处不用过问我，我劝你们莫食未熟果、莫饮未煮水。』
Te ekadivasaṃ caramānā aññaṃ pabbatapādaṃ gantvā gocaraṃ gahetvā pānīyaṃ olokentā ekaṃ amanussapariggahitaṃ pokkharaṇiṃ disvā sahasā apivitvā samantā parivāretvā mahāsattassa āgamanaṃ olokayamānā nisīdiṃsu. Mahāsatto āgantvā ‘‘kiṃ tātā pānīyaṃ na pivathā’’ti āha. Tumhākaṃ āgamanaṃ olokemāti. Sādhu tātāti samantā padaṃ pariyesamāno otiṇṇapadaṃyeva addasa, na uttiṇṇapadaṃ, disvā saparissayāti aññāsi. Tāvadeva ca tattha abhinibbattaamanusso udakaṃ dvedhā katvā uṭṭhāsi setamukho nīlakucchi rattahatthapādo mahādāṭhiko vaṅkadāṭho virūpo bībhaccho udakarakkhaso. So evamāha – ‘‘kasmā pānīyaṃ na pivatha, madhuraṃ udakaṃ pivatha, kiṃ tumhe etassa vacanaṃ suṇāthā’’ti? Mahāsatto āha – ‘‘tvaṃ idha adhivattho amanusso’’ti? Āmāhanti. Tvaṃ idha otiṇṇe labhasīti? Āma labhāmi, tumhe pana sabbe khādissāmīti. Na sakkhissasi, yakkhāti. Pānīyaṃ pana pivissathāti? Āma pivissāmāti. Evaṃ sante ekopi vo na muccissatīti. Pānīyañca pivissāma, na ca te vasaṃ gamissāmāti ekanaḷaṃ āharāpetvā koṭiyaṃ gahetvā dhami, sabbo ekacchiddo ahosi, tīre nisīditvāva pānīyaṃ pivi, sesavānarānaṃ pāṭiyekke naḷe āharāpetvā dhamitvā adāsi. Sabbe yakkhassa passantasseva pānīyaṃ piviṃsu. Vuttampi cetaṃ –
一日，众猿巡游他山脚，见一非人专用的莲池，急饮池水后，围坐观察大王猿归来。大王问：“汝等为何不饮此水？”众猿答称：“刚才看到下流池水，非上流池水，谨慎恐伤。你亦不饮，方可重来。”大王见此，说：“你是此池守护非人么？”答之“是”。问：“你是否喝过此水？”答：“喝过，我等必食熟果。”守护者笑称：“你喝，我等不敢。”言毕，众猿各取火把，烧毁禾草，围坐岸边饮水，众非人看见后也喝水。此经中亦云：
‘‘Disvā padamanuttiṇṇaṃ, disvāno’ taritaṃ padaṃ;
『见水位不是上游处，见者方知渡过处；'}
Naḷena vāriṃ pissāma, neva maṃ tvaṃ vadhissasī’’ti. (jā. 1.1.20);
‘我不会掏笛子取水，你也不会杀害我’。
Tato paṭṭhāya yāva ajjadivasā tasmiṃ ṭhāne naḷā ekacchiddāva honti. Iminā hi saddhiṃ imasmiṃ kappe cattāri kappaṭṭhiyapāṭihāriyāni nāma – cande sasabimbaṃ , vaṭṭakajātakamhi saccakiriyaṭṭhāne aggissa gamanupacchedo, ghaṭikārakumbhakārassa mātāpitūnaṃ vasanaṭṭhāne devassa avassanaṃ, tassā pokkharaṇiyā tīre naḷānaṃ ekacchiddabhāvoti. Iti sā pokkharaṇī naḷena pānīyassa pītattā naḷakapānāti nāmaṃ labhi. Aparabhāge taṃ pokkharaṇiṃ nissāya gāmo patiṭṭhāsi, tassāpi naḷakapānanteva nāmaṃ jātaṃ. Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘naḷakapāne’’ti. Palāsavaneti kiṃsukavane.
随后，这地方直到今日，芦苇始终只是一截一截的。因为在此法中，世间共存称作四种“劫间的铁匠之难”：月亮如同镜面破碎，出现在《筏喻经》中火天帝的行进终止处；如同瓢盆匠的父母所处之处，天人居住的地方干涸；池塘岸边芦苇有断裂的状态。因此，该池水被称为‘芦苇饮水’，取名由此而来。后来有人依此建立了村落，名字仍曰‘芦苇饮水’。据此被称作‘芦苇饮水地’。Palāsavana意即“柯树林”。
§167
167.Tagghamayaṃ, bhanteti ekaṃseneva mayaṃ, bhante, abhiratā. Aññepi ye tumhākaṃ sāsane abhiramanti, te amhehi sadisāva hutvā abhiramantīti dīpenti.
167.『有如割断的草一般，尊者，我们全体对您怀有欢喜。那些对你们教法欢喜的人，也会因为与我们相似而产生欢喜』，这就是所说的。
Neva rājābhinītātiādīsu eko rañño aparādhaṃ katvā palāyati. Rājā kuhiṃ, bho, asukoti? Palāto devāti. Palātaṭṭhānepi me na muccissati, sace pana pabbajeyya, mucceyyāti vadati. Tassa kocideva suhado gantvā taṃ pavattiṃ ārocetvā tvaṃ sace jīvitumicchasi, pabbajāhīti. So pabbajitvā jīvitaṃ rakkhamāno carati. Ayaṃ rājābhinīto nāma.
没有任何君王因犯下罪过而逃亡。‘王啊，你往哪里去，这不安乎？’被称为‘逃亡的天人’。即使处于逃亡之地，他也不会解脱；如果愿意出家，他便能解脱。于是，有人去劝说他‘如果你想活命，就出家吧’。他出家后，守护生命，生活自在。这就是所谓的‘逃王’。
Eko pana corānaṃ mūlaṃ chindanto carati. Corā sutvā ‘‘purisānaṃ atthikabhāvaṃ na jānāti, jānāpessāma na’’nti vadanti. So taṃ pavattiṃ sutvā palāyati. Corā palātoti sutvā ‘‘palātaṭṭhānepi no na muccissati, sace pana pabbajeyya, mucceyyā’’ti vadanti. So taṃ pavattiṃ sutvā pabbajati. Ayaṃ corābhinīto nāma.
有一盗贼行事时割断了盗窃的根源。有人听闻盗贼说‘人们不晓得利益的本质，我们要让他们知道’。听到此言，他逃跑了。当人们说‘他不会在逃亡地免于魔难，如若出家必能免难’时，他听后就出家修行。此即所谓的‘逃盗’。
Eko pana bahuṃ iṇaṃ khāditvā tena iṇena aṭṭo pīḷito tamhā gāmā palāyati. Iṇasāmikā sutvā ‘‘palātaṭṭhānepi no na muccissati, sace pana pabbajeyya, mucceyyā’’ti vadanti. So taṃ pavattiṃ sutvā pabbajati. Ayaṃ iṇaṭṭo nāma.
有人吃了大量的耙草，并因此耙草被践踏，那个村庄便逃亡了。耙草主人听闻说‘他不会在逃亡地免难，若出家必能免难’，他听后便出家。此即所谓的‘耙草跗’。
Rājabhayādīnaṃ pana aññatarena bhayena bhīto aṭṭo āturo hutvā nikkhamma pabbajito bhayaṭṭo nāma. Dubbhikkhādīsu jīvituṃ asakkonto pabbajito ājīvikāpakato nāma, ājīvikāya pakato abhibhūtoti attho. Imesu pana ekopi imehi kāraṇehi pabbajito nāma natthi, tasmā ‘‘neva rājābhinīto’’tiādimāha.
因畏惧王庭等某一恐怖而心生恐惧者，有八种病苦，出家而名为畏难。又因遭饥饿等无法维生者，出家者称为趋生者。所谓趋生者者，因生活所迫而被困于此。然以这两种缘由，无一可称为真正出家，故说『不臣服于王者』等语。
Vivekanti vivicca vivitto hutvā. Idaṃ vuttaṃ hoti – yaṃ kāmehi ca akusaladhammehi ca vivittena paṭhamadutiyajjhānasaṅkhātaṃ pītisukhaṃ adhigantabbaṃ, sace taṃ vivicca kāmehi vivicca akusalehi dhammehi pītisukhaṃ nādhigacchati, aññaṃ vā upari dvinnaṃ jhānānaṃ catunnañca maggānaṃ vasena santataraṃ sukhaṃ nādhigacchati, tassa ime abhijjhādayo cittaṃ pariyādāya tiṭṭhantīti. Tattha aratīti adhikusalesu dhammesu ukkaṇṭhitatā. Tandīti ālasiyabhāvo. Evaṃ yo pabbajitvā pabbajitakiccaṃ kātuṃ na sakkoti, tassa ime satta pāpadhammā uppajjitvā cittaṃ pariyādiyantīti dassetvā idāni yassa te dhammā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti, soyeva samaṇakiccampi kātuṃ na sakkotīti puna vivekaṃ anuruddhā…pe… aññaṃ vā tato santataranti āha.
独处者，即离群独处者。此中所说者乃是：凡欲乐及不善法中，唯初次第二禅所生之喜乐可得，若从独处中不乐欲乐者，不乐不善法乐者，或得其余两禅及四圣道之持续安乐，彼时贪等烦恼即缠绕其心。所谓嗔指对善法生烦恼，倦即懈怠之意。如此，出家而不能行其出家事者，七种恶法生起烦恼其心，见此现下烦恼缠心者，必定不能施行出家事，故复缺获独处。
Evaṃ kaṇhapakkhaṃ dassetvā idāni teneva nayena sukkapakkhaṃ dassetuṃ puna vivekantiādimāha. Tassattho vuttanayeneva veditabbo.
既显现黑暗面后，现今依此引导，显现光明正法。此理当依如法解知。
§168
168.Saṅkhāyāti jānitvā. Ekanti ekaccaṃ. Paṭisevatīti sevitabbayuttakaṃ sevati. Sesapadesupi eseva nayo. Upapattīsu byākarotīti sappaṭisandhike tāva byākarotu, appaṭisandhike kathaṃ byākarotīti. Appaṭisandhikassa puna bhave paṭisandhi natthīti vadanto upapattīsu byākaroti nāma.
168.“积”者，知也。单数谓之一事。奉行者谓奉行须做之。余词亦依此理。“生”者，产生。对于有连接者，应完全解释；对于无连接者，如何解释？无连接者生无前因，故生为无连接。“解释生起时，谓之生”。
Janakuhanatthanti janavimhāpanatthaṃ. Janalapanatthanti mahājanassa upalāpanatthaṃ. Na iti maṃ jano jānātūti evaṃ maṃ mahājano jānissati, evaṃ me mahājanassa antare kittisaddo uggacchissatīti imināpi kāraṇena na byākarotīti attho. Uḷāravedāti mahantatuṭṭhino.
“传民曲解”者，谓扰乱众民之意。“群言异曲”，谓大众误解之意。非谓“我民识之”，乃谓“大众方识”，故其声誉将汇聚成名声。此亦因故非释。大高岸者谓高陡崖岸。
§169
169.So kho panassa āyasmāti so parinibbuto āyasmā imassa ṭhitassa āyasmato. Evaṃsīlotiādīsu lokiyalokuttaramissakāva sīlādayo veditabbo. Evaṃdhammoti ettha pana samādhipakkhikā dhammā dhammāti adhippetā. Phāsuvihāro hotīti tena bhikkhunā pūritapaṭipattiṃ pūrentassa arahattaphalaṃ sacchikatvā phalasamāpattivihārena phāsuvihāro hoti, arahattaṃ pattumasakkontassa paṭipattiṃ pūrayamānassa caratopi phāsuvihāroyeva nāma hoti. Iminā nayena sabbavāresu attho veditabboti.
169.此尊者即谓已圆寂者。尊者此处所立者，世间及出世间诸持戒等所现。谓此以禅为主要法而称“法”。“安住真理行”，是谓比库修足足行，证得阿拉汉果后，随果入安住行，彼修行谓“安住真理行”，即使证得阿拉汉果而行者亦是“安住真理行”。此理普遍成说，应知此意。
Papañcasūdaniyā majjhimanikāyaṭṭhakathāya · 《破除戏论》的《中部注释》中
Naḷakapānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 那喇咖巴那经注释完毕。
9. Goliyānisuttavaṇṇanā九、果利亚尼经注释
§173
173.Evaṃme sutanti goliyānisuttaṃ. Tattha padasamācāroti dubbalasamācāro oḷārikācāro, paccayesu sāpekkho mahārakkhitatthero viya. Taṃ kira upaṭṭhākakule nisinnaṃ upaṭṭhāko āha ‘‘asukattherassa me, bhante, cīvaraṃ dinna’’nti. Sādhu te kataṃ taṃyeva takketvā viharantassa cīvaraṃ dentenāti. Tumhākampi, bhante, dassāmīti. Sādhu karissasi taṃyeva takkentassāti āha. Ayampi evarūpo oḷārikācāro ahosi. Sappatissenāti sajeṭṭhakena, na attānaṃ jeṭṭhakaṃ katvā viharitabbaṃ. Serivihārenāti sacchandavihārena niraṅkusavihārena.
《婆罗树经》中如此闻说。其中文中“语法不正”意指语言使用不纯正，粗俗行为，犹如依赖条件而具相对性的长老。传说当时守护者群聚坐席，守护者对佛陀言：“尊者，请为我施舍袈裟。”佛陀答应：“好吧，我会将这正是你们应有的袈裟赐与你。”守护者欣然领受。长老告之：“你们也可观之。”佛陀承诺：“你们也同此言语。”这也是类似粗俗行为。所谓“持满四体”者，意指以庄重礼节尊敬资深的比库，不自作资深而逞骄傲。所谓自在修行居处，乃指随心所欲，不失庄重的修行状态。
Nānūpakhajjāti na anupakhajja na anupavisitvā. Tattha yo dvīsu mahātheresu ubhato nisinnesu te anāpucchitvāva cīvarena vā jāṇunā vā ghaṭṭento nisīdati, ayaṃ anupakhajja nisīdati nāma. Evaṃ akatvā pana attano pattaāsanasantike ṭhatvā nisīdāvusoti vutte nisīditabbaṃ. Sace na vadanti, nisīdāmi, bhanteti āpucchitvā nisīditabbaṃ āpucchitakālato paṭṭhāya nisīdāti vuttepi avuttepi nisīdituṃ vaṭṭatiyeva. Na paṭibāhissāmīti ettha yo attano pattāsanaṃ atikkamitvā navakānaṃ pāpuṇanaṭṭhāne nisīdati, ayaṃ nave bhikkhū āsanena paṭibāhati nāma. Tasmiñhi tathā nisinne navā bhikkhū ‘‘amhākaṃ nisīdituṃ na detī’’ti ujjhāyantā tiṭṭhanti vā āsanaṃ vā pariyesantā āhiṇḍanti. Tasmā attano pattāsaneyeva nisīditabbaṃ. Evaṃ na paṭibāhati nāma.
“不得随意就席”意谓未经邀请、未认真遵守礼节而随意坐下，称作“不得就席”。然若没有这样做，而是先站于座位旁，然后才坐下，则应坐；若有人突然问及，你回答“我坐下了”，则应当立刻坐下。若有人越过自己座位，坐于新来比库的座位上，称为“强占他人座位”。在这种情形下，早到者和新来的比库会彼此起争执，可能站立争吵或寻找座位而动手打闹。因此应坐于自己的座位，绝不可越位，免生纷争。
Ābhisamācārikampi dhammanti abhisamācārikaṃ vattapaṭipattimattampi. Nātikālenāti na atipāto pavisitabbaṃ, na atidivā paṭikkamitabbaṃ, bhikkhusaṅghena saddhiṃyeva pavisitabbañca nikkhamitabbañca. Atipāto pavisitvā atidivā nikkhamantassa hi cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇavattādīni parihāyanti. Kālasseva mukhaṃ dhovitvā makkaṭakasuttāni chindantena ussāvabindū nipātentena gāmaṃ pavisitvā yāguṃ pariyesitvā yāva bhikkhākālā antogāmeyeva nānappakāraṃ tiracchānakathaṃ kathentena nisīditvā bhattakiccaṃ katvā divā nikkhamma bhikkhūnaṃ pādadhovanavelāya vihāraṃ paccāgantabbaṃ hoti. Na purebhattaṃ pacchābhattaṃ kulesu cārittaṃ āpajjitabbanti ‘‘yo pana bhikkhu nimantito sabhatto samāno santaṃ bhikkhuṃ anāpucchā purebhattaṃ vā pacchābhattaṃ vā kulesu cārittaṃ āpajjeyya, aññatra samayā pācittiya’’nti (pāci. 299) imaṃ sikkhāpadaṃ rakkhantena tassa vibhaṅge vuttaṃ purebhattañca pacchābhattañca cārittaṃ na āpajjitabbaṃ. Uddhato hoti capaloti uddhaccapakatiko ceva hoti cīvaramaṇḍana-pattamaṇḍana-senāsanamaṇḍanā imassa vā pūtikāyassa kelāyanā maṇḍanāti evaṃ vuttena ca taruṇadārakāvacāpalyena samannāgato.
“对禁戒的正确遵守”不仅指具体慕义行为本身，也包括行为的恰当时机。具体来说，比库不应擅自进入或逗留寺院禁戒时间以外的时间，与僧众共处，且出入须适时。擅自进入出入寺院的后果包括损坏佛塔、树园等多种寺院设施。寺内比库日常应洁面、理发、修剪指甲，然后外出托钵乞食。托钵结束后，善男子善女人为比库洗脚，比库方归寺院。比库不应与家属争吵导致不和。“若有人虽然表面和善，却实不守戒罪，则应受过错戒惩戒。”戒律中还警戒比库勿沉迷于外表装饰，如袈裟装饰、座位装饰、身形美化等。戒律意在保证年轻沙门庄重、端正。
Paññavatābhavitabbanti cīvarakammādīsu itikattabbesu upāyapaññāya samannāgatena bhavitabbaṃ. Abhidhamme abhivinayeti abhidhammapiṭake ceva vinayapiṭake ca pāḷivasena ceva aṭṭhakathāvasena ca yogo karaṇīyo. Sabbantimena hi paricchedena abhidhamme dukatikamātikāhi saddhiṃ dhammahadayavibhaṅgaṃ vinā na vaṭṭati. Vinaye pana kammākammavinicchayena saddhiṃ suvinicchitāni dve pātimokkhāni vinā na vaṭṭati.
佛陀告诫应以有智者心态在穿着袈裟等行为上审慎，防止滥用。对深奥教法的讲解与维持，应明辨藏经与律藏的精义，并沿用注疏。整体而言，唯有结合佛法教理的章节与词汇，才能保障经藏完整严谨。律藏则因涉及善恶行为的细微分别，须严格遵守巴提摩卡戒律。二者相辅相成，缺一不可，方成正法传承。
Āruppāti ettāvatā aṭṭhapi samāpattiyo vuttā honti. Tā pana sabbena sabbaṃ asakkontena sattasupi yogo karaṇīyo, chasupi…pe… pañcasupi. Sabbantimena paricchedena ekaṃ kasiṇe parikammakammaṭṭhānaṃ paguṇaṃ katvā ādāya vicaritabbaṃ, ettakaṃ vinā na vaṭṭati. Uttarimanussadhammeti iminā sabbepi lokuttaradhamme dasseti. Tasmā arahantena hutvā vihātabbaṃ, arahattaṃ anabhisambhuṇantena anāgāmiphale sakadāgāmiphale sotāpattiphale vā patiṭṭhātabbaṃ. Sabbantimena pariyāyena ekaṃ vipassanāmukhaṃ yāva arahattā paguṇaṃ katvā ādāya vicaritabbaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānameva. Imaṃ pana desanaṃ āyasmā sāriputto neyyapuggalassa vasena ābhisamācārikavattato paṭṭhāya anupubbena arahattaṃ pāpetvā niṭṭhāpesīti.
凡达到无色界境界者，总共有八种境界。全部境界虽非凡夫所及，但其中有七种境界为必需修习的联系与因缘，六种、五种亦然。整体应将所修法门视为专一，将注意力贯注于所持对象，方得成就。缺少此法则修行难成正果。上至人天甚至世外涅槃之境，皆展示此修证理据。故应修习阿拉汉果证，勿执着初果、二果、三果。全面遍修观禅至阿拉汉觉悟为修行如理目标。此教导由长老沙利佛尊者于僧社环境中示现，是逐步教授至涅槃成就之法。
Papañcasūdaniyā majjhimanikāyaṭṭhakathāya · 《破除疑障》中部注释
Goliyānisuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 果利亚尼经注释完毕。
10. Kīṭāgirisuttavaṇṇanā十、基嗒基利经注释
§174
174.Evaṃme sutanti kīṭāgirisuttaṃ. Tattha kāsīsūti evaṃnāmake janapade. Etha tumhepi, bhikkhaveti etha tumhepi, bhikkhave, ime pañca ānisaṃse sampassamānā aññatreva rattibhojanā bhuñjatha. Iti bhagavā rattiṃ vikālabhojanaṃ, divā vikālabhojananti imāni dve bhojanāni ekappahārena ajahāpetvā ekasmiṃ samaye divā vikālabhojanameva jahāpesi, puna kālaṃ atināmetvā rattiṃ vikālabhojanaṃ jahāpento evamāha. Kasmā? Imāni hi dve bhojanāni vattamānāni vaṭṭe āciṇṇāni samāciṇṇāni nadiṃ otiṇṇaudakaṃ viya anupakkhandāni, nivātesu ca gharesu subhojanāni bhuñjitvā vaḍḍhitā sukhumālā kulaputtā dve bhojanāni ekappahārena pajahantā kilamanti. Tasmā ekappahārena ajahāpetvā bhaddālisutte divā vikālabhojanaṃ jahāpesi, idha rattiṃ vikālabhojanaṃ. Jahāpento pana na tajjitvā vā niggaṇhitvā vā, tesaṃ pahānapaccayā pana appābādhatañca sañjānissathāti evaṃ ānisaṃsaṃ dassetvāva jahāpesi. Kīṭāgirīti tassa nigamassa nāmaṃ.
《蚁山经》中如此闻说。彼时迦尸城即此邦国。佛告比库：“你们当以此五种善缘为依止，在夜间量入为出，不应吃夜食。”佛告诫，夜饭需弃舍，昼饭宜适时进食。二食不可同时执著，如同河水未经分割流动，住家洁净食物承福息灾。舍去夜食之人，未致灾害或阻碍，其舍弃缘由显而易见。故曰此名“蚁山经”，指其纯粹舍弃之义。
§175
175.Assajipunabbasukāti assaji ca punabbasuko ca chasu chabbaggiyesu dve gaṇācariyā. Paṇḍuko lohitako mettiyo bhummajako assaji punabbasukoti ime cha janā chabbaggiyā nāma. Tesu paṇḍukalohitakā attano parisaṃ gahetvā sāvatthiyaṃ vasanti, mettiyabhummajakā rājagahe, ime dve janā kīṭāgirismiṃ āvāsikā honti. Āvāsikāti nibaddhavāsino, taṃnibandhā akataṃ senāsanaṃ karonti, jiṇṇaṃ paṭisaṅkharonti, kate issarā honti. Kālikanti anāgate kāle pattabbaṃ ānisaṃsaṃ.
175.阿沙基与布纳苏卡者，即阿沙基者与布纳苏卡者，这两者在六百八十（六十六）格中的分类中属于两类行者。布纳者、红色者、缪地者均属阿沙基与布纳苏卡者，这六类人即称为六百八十格中的人。在他们中间，布纳者与红色者携带自己的随从，居住于沙瓦提地；缪地者和布纳苏卡者居住于王舍城。这两类人是住在昆虫洞穴中的住持者。所谓住持者，指的是固定居住者，他们固定营建座位，复修陈旧房舍，且具备权势。所谓“卡利迦”，是指未来应当降临的时刻的标记。
§178
178.Mayā cetaṃ, bhikkhaveti idha kiṃ dasseti? Bhikkhave, divasassa tayo vāre bhuñjitvā sukhavedanaṃyeva uppādento na imasmiṃ sāsane kiccakārī nāma hoti, ettakā pana vedanā sevitabbā, ettakā na sevitabbāti etamatthaṃ dassetuṃ imaṃ desanaṃ ārabhi. Evarūpaṃ sukhavedanaṃ pajahathāti idañca gehassitasomanassavasena vuttaṃ, upasampajja viharathāti idañca nekkhammasitasomanassavasena . Ito paresupi dvīsu vāresu gehassitanekkhammasitānaṃyeva domanassānañca upekkhānañca vasena attho veditabbo.
178.我思维此处“比库”一词意欲何示？诸比库，当每日三至七日饮食后，虽然产生欢愉痛苦等感受，但于此教学中，不能称为有职责的修行者。此处将阐明，某些痛苦应当在修持中接受，而某些则非应受部分。由此开示即说明，若舍弃如是乐受，即相当于舍弃家中亲近的喜悦心境；若入于道场修持，即如舍弃家中忧愁苦恼的心态。因此，对于已出家行止于此道场数月至一年之间之人，应当了知其关于忧愁与中庸心态（即忧苦及知足心）的要义。
§181
181. Evaṃ sevitabbāsevitabbavedanaṃ dassetvā idāni yesaṃ appamādena kiccaṃ kattabbaṃ, yesañca na kattabbaṃ, te dassetuṃ nāhaṃ, bhikkhave, sabbesaṃyevātiādimāha. Tattha kataṃ tesaṃ appamādenāti tesaṃ yaṃ appamādena kattabbaṃ, taṃ kataṃ. Anulomikānīti paṭipattianulomāni kammaṭṭhānasappāyāni, yattha vasantena sakkā honti maggaphalāni pāpuṇituṃ. Indriyānisamannānayamānāti saddhādīni indriyāni samānaṃ kurumānā.
181.如是应修受应修受苦之说明之后，今当说哪一些应当以无忽略之心完成职责，哪一些不应完成。我不作一切事情皆应完成之说。所谓无忽略者，即是以无放逸之心完成应完成之事。顺行者谓行为顺遂法门，能于所行之处得至道果。内守诸根，安住信义之根，使根类和合。
§182
182.Sattime, bhikkhave, puggalāti idha kiṃ dasseti? Yesaṃ appamādena karaṇīyaṃ natthi, te dve honti. Yesaṃ atthi, te pañcāti evaṃ sabbepi ime satta puggalā hontīti imamatthaṃ dasseti.
182.第三问，诸比库，所谓「个体」意欲说明什么？于无忽略心不得作之事者，有二种；于得作者，有五种。全则共七个，这即是此处「七种个体」之义。
Tattha ubhatobhāgavimuttoti dvīhi bhāgehi vimutto. Arūpasamāpattiyā rūpakāyato vimutto, maggena nāmakāyato. So catunnaṃ arūpasamāpattīnaṃ ekekato vuṭṭhāya saṅkhāre sammasitvā arahattaṃ pattānaṃ catunnaṃ, nirodhā vuṭṭhāya arahattaṃ pattaanāgāmino ca vasena pañcavidho hoti. Pāḷi panettha – ‘‘katamo ca puggalo ubhatobhāgavimutto, idhekacco puggalo aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā hontī’’ti (pu. pa. 208) evaṃ abhidhamme aṭṭhavimokkhalābhino vasena āgatā.
183.此中所谓两部分解脱者，是指以两部分而得解脱者。由无色禅定得脱者与由色界禅定得脱者；分别从道理的角度说。此人单独证得四种无色禅定，分别于行蕴中尽了所应尽，遂得阿拉汉果；又于滅尽定中亦成阿拉汉果，是为诸阿拉汉中五种之类。巴利文中此处言：『何者为两部分解脱的个体？有一人于八种解脱中，以身仍住，观察慧知，烦恼已尽』。此言在阿毗达摩书中，与八解脱者之描述相合。
Paññāvimuttoti paññāya vimutto. So sukkhavipassako, catūhi jhānehi vuṭṭhāya arahattaṃ pattā cattāro cāti imesaṃ vasena pañcavidhova hoti. Pāḷi panettha aṭṭhavimokkhapaṭikkhepavaseneva āgatā. Yathāha – ‘‘na heva kho aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṃ vuccati puggalo paññāvimutto’’ti.
184.所谓智慧解脱者，指以智慧得解者。彼为具足慧眼者，修习四禅，得阿拉汉果。基于此，有五种类别。巴利文又载：『实非唯在八种解脱中，身仍住者得见，慧知中烦恼已尽，称为智慧解脱者』。
Phuṭṭhantaṃ sacchikarotīti kāyasakkhī. Yo jhānaphassaṃ paṭhamaṃ phusati, pacchā nirodhaṃ nibbānaṃ sacchikaroti, so sotāpattiphalaṭṭhaṃ ādiṃ katvā yāva arahattamaggaṭṭhā chabbidho hontīti veditabbo. Tenevāha – ‘‘idhekacco puggalo aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā viharati, paññāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṃ vuccati puggalo kāyasakkhī’’ti.
身触现前，谓之身证。初入禅处者最初触身之后，随后证得断尽涅槃。由此可知，入流果位的最初乃至阿拉汉道共六阶段，皆应如此判别。如是说：“此处有一人以身触而住，见解明了，因此有些烦恼断尽。此人称为身证。”
Diṭṭhantaṃ pattoti diṭṭhippatto. Tatridaṃ saṅkhepalakkhaṇaṃ – dukkhā saṅkhārā, sukho nirodhoti ñātaṃ hoti diṭṭhaṃ viditaṃ sacchikataṃ phusitaṃ paññāyāti diṭṭhippatto. Vitthārato panesopi kāyasakkhi viya chabbidho hoti. Tenevāha – ‘‘idhekacco puggalo idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti…pe… ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti, tathāgatappaveditā cassa dhammā paññāya vodiṭṭhā honti vocaritā…pe… ayaṃ vuccati puggalo diṭṭhippatto’’ti (pu. pa. 208).
见果得成，谓为见届。此处有三总别相：苦为行，乐为灭，谓对现法已知见了并亲触智慧故称见届。详述之亦如身证有六阶段。因此言：“此处有一人如实了解此苦……如实了解断灭道，如如获得如来明了之法，智慧开悟，言说此人称见届。”（《增支部》208）
Saddhāvimuttoti saddhāya vimutto. Sopi vuttanayeneva chabbidho hoti. Tenevāha – ‘‘idhekacco puggalo idaṃ dukkhanti – yathābhūtaṃ pajānāti…pe… ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti . Tathāgatappaveditā cassa dhammā paññāya vodiṭṭhā honti vocaritā…pe… no ca kho yathā diṭṭhippattassa. Ayaṃ vuccati puggalo saddhāvimutto’’ti (pu. pa. 208). Etesu hi saddhāvimuttassa pubbabhāgamaggakkhaṇe saddahantassa viya okappentassa viya adhimuccantassa viya ca kilesakkhayo hoti, diṭṭhippattassa pubbabhāgamaggakkhaṇe kilesacchedakañāṇaṃ adandhaṃ tikhiṇaṃ sūraṃ hutvā vahati. Tasmā yathā nāma nātitikhiṇena asinā kadaliṃ chindantassa chinnaṭṭhānaṃ na maṭṭhaṃ hoti, asi na sīghaṃ vahati, saddo suyyati, balavataro vāyāmo kātabbo hoti, evarūpā saddhāvimuttassa pubbabhāgamaggabhāvanā. Yathā pana nisitaasinā kadaliṃ chindantassa chinnaṭṭhānaṃ maṭṭhaṃ hoti, asi sīghaṃ vahati, saddo na suyyati, balavavāyāmakiccaṃ na hoti, evarūpā paññāvimuttassa pubbabhāgamaggabhāvanā veditabbā.
信解解脱，谓由信心解脱。此亦言语所说同样有六阶段。故言：“此处有一人如实了解此苦……如实了解断灭道，如如获得如来明了之法，智慧开悟，言说此人称信解解脱。”（《增支部》208）以上信解解脱早期阶段如同对信服者有明确规定，深入断除烦恼如同砍断芭蕉剑刃虽未锋利无力，声息微弱，必须更努力，如是信解解脱早期阶段当称赞。比之慧解脱早期，如砍断的芭蕉剑刃锋利久远，声息清晰，无须费力，此谓慧解脱早期阶段，应当了知。
Dhammaṃ anussaratīti dhammānusārī. Dhammoti paññā, paññāpubbaṅgamaṃ maggaṃ bhāvetīti attho. Saddhānusārimhi ca eseva nayo. Ubho panete sotāpattimaggaṭṭhāyeva. Vuttampi cetaṃ – ‘‘yassa puggalassa sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipannassa paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti, paññāvāhiṃ paññāpubbaṅgamaṃ ariyamaggaṃ bhāveti . Ayaṃ vuccati puggalo dhammānusārī’’ti (pu. pa. 208). Tathā – ‘‘yassa puggalassa sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipannassa saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti, saddhāvāhiṃ saddhāpubbaṅgamaṃ ariyamaggaṃ bhāveti. Ayaṃ vuccati puggalo saddhānusārī’’ti. Ayamettha saṅkhepo. Vitthārato panesā ubhatobhāgavimuttādikathā visuddhimagge paññābhāvanādhikāre vuttā. Tasmā tattha vuttanayeneva veditabbā. Yā panesā etesaṃ vibhāgadassanatthaṃ idha pāḷi āgatā, tattha yasmā rūpasamāpattiyā vinā arūpasamāpattiyo nāma natthi, tasmā āruppāti vuttepi aṭṭha vimokkhā vuttāva hontīti veditabbā.
忆法随行，谓法行者。法即智慧，智慧先导之道意。信随行同义。两者皆为入流之道。经中亦云：“彼人入流果证，智慧力最胜，凭智慧先导行圣道，称为随法者。”又言：“彼人入流果证，信力最胜，凭信先导行圣道，称为随信者。”此言略矣。详处于清净道上智慧修习说中，信解二者分别说明故未复重述。此处缘于无色禅入手，无色禅无门故约言八解脱别法。
Kāyena phusitvāti sahajātanāmakāyena phusitvā. Paññāya cassa disvāti paññāya ca etassa ariyasaccadhamme disvā. Ekacce āsavāti paṭhamamaggādīhi pahātabbā ekadesaāsavā. Tathāgatappaveditāti tathāgatena paveditā catusaccadhammā. Paññāya vodiṭṭhā hontīti imasmiṃ ṭhāne sīlaṃ kathitaṃ, imasmiṃ samādhi, imasmiṃ vipassanā, imasmiṃ maggo, imasmiṃ phalanti evaṃ atthena atthe kāraṇena kāraṇe ciṇṇacaritattā maggapaññāya sudiṭṭhā honti. Vocaritāti vicaritā. Saddhā niviṭṭhā hotīti okappanasaddhā patiṭṭhitā hoti. Mattaso nijjhānaṃ khamantīti mattāya olokanaṃ khamanti. Saddhāmattanti saddhāyeva, itaraṃ tasseva vevacanaṃ
说身触即是指亲身实著感受。由智慧明了。见解则由智慧见知圣谛法。若见解明，则从初道诸漏可断之一种着手。为如来说示四圣谛。智慧明了即此处规诠戒定慧道叶与果，作因缘相缘之明确说明。言说即是思维。信扎根稳固，即确定之信。心满足而息息乃无瞋恚。信量即信，亦有他释。
Iti imesu appamādena karaṇīyesu puggalesu tayo paṭividdhamaggaphalā sekhā. Tesu anulomasenāsanaṃ sevamānā kalyāṇamitte bhajamānā indriyāni samannānayamānā anupubbena arahattaṃ gaṇhanti. Tasmā tesaṃ yathāṭhitova pāḷiattho. Avasāne pana dve sotāpattimaggasamaṅgino. Tehi tassa maggassa anulomasenāsanaṃ sevitaṃ, kalyāṇamittā bhajitā, indriyāni samannānītāni. Upari pana tiṇṇaṃ maggānaṃ atthāya sevamānā bhajamānā samannānayamānā anupubbena arahattaṃ pāpuṇissantīti ayamettha pāḷiattho.
如是不懈怠修行者中，三果道之修学者得称为跟道果。依此顺正法式修行，亲近善友，能知节制六根，渐次得入阿拉汉果。故对此等果行诸修行者，此为巴利文原意说。结末说，近于入流道，依顺正法，近善友，调六根，渐能达阿拉汉果。此即巴利原文含义。
Vitaṇḍavādī pana imameva pāḷiṃ gahetvā – ‘‘lokuttaramaggo na ekacittakkhaṇiko, bahucittakkhaṇiko’’ti vadati. So vattabbo – ‘‘yadi aññena cittena senāsanaṃ paṭisevati, aññena kalyāṇamitte bhajati, aññena indriyāni samannāneti, aññaṃ maggacittanti sandhāya tvaṃ ‘na ekacittakkhaṇiko maggo, bahucittakkhaṇiko’ti vadasi, evaṃ sante senāsanaṃ sevamāno nīlobhāsaṃ pabbataṃ passati, vanaṃ passati, migapakkhīnaṃ saddaṃ suṇāti, pupphaphalānaṃ gandhaṃ ghāyati, pānīyaṃ pivanto rasaṃ sāyati, nisīdanto nipajjanto phassaṃ phusati. Evaṃ te pañcaviññāṇasamaṅgīpi lokuttaradhammasamaṅgīyeva bhavissati. Sace panetaṃ sampaṭicchasi, satthārā saddhiṃ paṭivirujjhasi. Satthārā hi pañcaviññāṇakāyā ekantaṃ abyākatāva vuttā, taṃsamaṅgissa kusalākusalaṃ paṭikkhittaṃ, lokuttaramaggo ca ekantakusalo. Tasmā pajahetaṃ vāda’’nti paññapetabbo. Sace paññattiṃ na upagacchati, ‘‘gaccha pātova vihāraṃ pavisitvā yāguṃ pivāhī’’ti uyyojetabbo.
然而，有辩论者拿这正是巴利文说：『超出世间的正道不是一心顿悟的，而是多心顿悟的』来辩论。他应当这样对待这点：如果有他心分别守护戒律，依他心选择善友，摄持他心根尘，观想他为“非一心顿悟的正道，多心顿悟的正道”，则在这样修持戒律的时候，他会见到无贪染之山，见树林，闻野兽飞鸟之声，嗅花果之香，饮水之味，坐卧静处触物。如此，这五根俱足，亦当如世出世间法俱足。若对此不悦，便与世尊相违。因世尊以五根身为不可言说的，一切俱足，善恶应舍的，以是俱足正道具足。故应断此辩。若不接受此说，应当说『去吧，到寺院修行，饮齋食』等激发彼辩论者改悔。
§183
183.Nāhaṃ, bhikkhave, ādikenevāti ahaṃ, bhikkhave, paṭhamameva maṇḍūkassa uppatitvā gamanaṃ viya aññārādhanaṃ arahatte patiṭṭhānaṃ na vadāmi. Anupubbasikkhāti karaṇatthe paccattavacanaṃ. Parato padadvayepi eseva nayo. Saddhājātoti okappaniyasaddhāya jātasaddho. Upasaṅkamatīti garūnaṃ samīpaṃ gacchati. Payirupāsatīti santike nisīdati. Dhāretīti sādhukaṃ katvā dhāreti. Chando jāyatīti kattukamyatākusalacchando jāyati. Ussahatīti vīriyaṃ karoti. Tuletīti aniccaṃ dukkhaṃ anattāti tulayati. Tulayitvā padahatīti evaṃ tīraṇavipassanāya tulayanto maggapadhānaṃ padahati. Pahitattoti pesitacitto. Kāyena ceva paramasaccanti nāmakāyena nibbānasaccaṃ sacchikaroti. Paññāya cāti nāmakāyasampayuttāya maggapaññāya paṭivijjhati passati.
183.比库啊，我非斥弃前生一切，亦不言最初出现蛙时的修行比他可靠。所谓渐次修学，是指按照义理分阶段修持。与此连带的两步乃同一法门。所谓信生，即启发而产生的坚固信心。所谓近前，就是接近有德之人。所谓亲近，就是安住在其周围。所谓摄持，即精进守护善法。所谓生起做善之意思，是因渴望及利益而生的愿望。所谓努力，即精勤用力。所谓比较，就是体认无常、苦、无我三相；将之比较而不放逸。经过比较、深入思惟为彻底观照修行。所谓奋发，就是注重目标，发出猛烈精进之意。身体有所知者，心得亦相应，名色分别空、涅槃境界皆能了知。以智慧感知，洞察依报、名色分别的见解。
Idāni yasmā te satthu āgamanaṃ sutvā paccuggamanamattampi na akaṃsu, tasmā tesaṃ cariyaṃ garahanto sāpi nāma, bhikkhave, saddhā nāhosītiādimāha. Tattha kīvadūrevimeti kittakaṃ dūre ṭhāne. Yojanasatampi yojanasahassampi apakkantāti vattuṃ vaṭṭati, na pana kiñci āha. Catuppadaṃ veyyākaraṇanti catusaccabyākaraṇaṃ sandhāya vuttaṃ.
现在，由于诸位听闻世尊到来，连转来转去之事亦不作，故世尊说诸比库『你们之信心不强』。这里所述，多少迢远之地，用来比喻人心远离正法，不闻不信。所谓四谛说，即是围绕苦、集、灭、道四圣谛详细阐释之义。
§184
184.Yassuddiṭṭhassāti yassa uddiṭṭhassa. Yopiso, bhikkhave, satthāti bāhirakasatthāraṃ dasseti. Evarūpīti evaṃjātikā. Paṇopaṇaviyāti paṇaviyā ca opaṇaviyā ca . Na upetīti na hoti. Kayavikkayakāle viya agghavaḍḍhanahāpanaṃ na hotīti attho. Ayaṃ goṇo kiṃ agghati, vīsati agghatīti bhaṇanto paṇati nāma. Na vīsati agghati, dasa agghatīti bhaṇanto opaṇati nāma. Idaṃ paṭisedhento āha ‘‘paṇopaṇaviyā na upetī’’ti. Idāni taṃ paṇopaṇaviyaṃ dassetuṃ evañca no assa, atha naṃ kareyyāma, na ca no evamassa, na naṃ kareyyāmāti āha.
184.“清净见者”，即“所显现之对象”。外道所显现的外在因缘，即为“此类”，称为如是世属。所谓“盘叉叉威”，即为种种假象、二分或不二以及章句的标志。所谓不中断，意谓不在身变时，如食蜜增胖般断绝。此处比喻说蜜的类别，二十种为“盘”，十种为“叉”。辩论者反对此解释，称“盘叉叉威”非顷刻断绝。现今为显示此“盘叉叉威”，如是做，亦不宜做，亦不作，将此释疑。
Kiṃ pana, bhikkhaveti, bhikkhave, yaṃ tathāgato sabbaso āmisehi visaṃsaṭṭho viharati, evaṃ visaṃsaṭṭhassa satthuno evarūpā paṇopaṇaviyā kiṃ yujjissati? Pariyogāhiya vattatoti pariyogāhitvā ukkhipitvā gahetvā vattantassa. Ayamanudhammoti ayaṃ sabhāvo. Jānāti bhagavā, nāhaṃ jānāmīti bhagavā ekāsanabhojane ānisaṃsaṃ jānāti, ahaṃ na jānāmīti mayi saddhāya divasassa tayo vāre bhojanaṃ pahāya ekāsanabhojanaṃ bhuñjati. Ruḷahanīyanti rohanīyaṃ. Ojavantanti sinehavantaṃ. Kāmaṃ taco cāti iminā caturaṅgavīriyaṃ dasseti. Ettha hi taco ekaṃ aṅgaṃ, nhāru ekaṃ, aṭṭhi ekaṃ, maṃsalohitaṃ ekanti evaṃ caturaṅgasamannāgataṃ vīriyaṃ adhiṭṭhahitvā arahattaṃ appatvā na vuṭṭhahissāmīti evaṃ paṭipajjatīti dasseti. Sesaṃ sabbattha uttānameva. Desanaṃ pana bhagavā neyyapuggalassa vasena arahattanikūṭena niṭṭhāpesīti.
比库们，世尊遍游诸国，断尽各种不善法，若遍断所有不善则如是“盘叉叉威”又何须战斗？所谓周全、完满之义，即取服掌握并予以说明。世尊自知此义，非无知。以心智为食粮，三日舍已饭，取单一食粮食用。称其为难舍、应舍、应弃。且色身四大、血脉四方俱足四力，能生阿拉汉果者，以此勇猛四力修行，当不复错乱。此全无外露，仅向觉者宣说。世尊教化行为，契合众生根机，于阿拉汉境界最终圆成。
Papañcasūdaniyā majjhimanikāyaṭṭhakathāya · 《破除疑障》中部注释
Kīṭāgirisuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《吉达山经》注释完毕。
Dutiyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第二品注释完毕。