5. Cūḷayamakavaggo
5. Cūḷayamakavaggo5. 小双品
1. Sāleyyakasuttavaṇṇanā1. 沙雷亚咖经注释
§439
439.Evaṃme sutanti sāleyyakasuttaṃ. Tattha kosalesūti kosalā nāma jānapadino rājakumārā. Tesaṃ nivāso ekopi janapado ruḷhīsaddena kosalāti vuccati, tasmiṃ kosalesu janapade. Porāṇā panāhu – yasmā pubbe mahāpanādaṃ rājakumāraṃ nānānāṭakāni disvā sitamattampi akarontaṃ sutvā rājā āha – ‘‘yo mama puttaṃ hasāpeti, sabbālaṅkārena naṃ alaṅkaromī’’ti. Tato naṅgalānipi chaḍḍetvā mahājanakāye sannipatite manussā sātirekāni sattavassāni nānākīḷikāyo dassetvā naṃ hasāpetuṃ nāsakkhiṃsu. Tato sakko devanaṭaṃ pesesi. So dibbanāṭakaṃ dassetvā hasāpesi. Atha te manussā attano attano vasanokāsābhimukhā pakkamiṃsu. Te paṭipathe mittasuhajjādayo disvā paṭisanthāraṃ karontā, ‘‘kacci, bho, kusalaṃ, kacci, bho, kusala’’nti āhaṃsu. Tasmā taṃ ‘‘kusalaṃ kusala’’nti vacanaṃ upādāya so padeso kosalāti vuccatīti.
世尊如是而说此萨利耶卡经。谓此处所谓迦萨国者，所谓迦萨乃国中诸部落之名，君王子弟众聚之地。其居所唯有一国，言之为迦萨，国以其声著称，此谓迦萨国境。昔者大迦嗟怛多王子，目睹诸种不同戏剧，虽少许亦不观，听闻后王言：『若有人使我子发笑，我将用诸般装饰饰之。』于是弃去宦官，聚集众生于大集会上，人工跋涉众多七年，展现多种技艺，然众人不能使其发笑。乃遣萨咖天帝。天帝显现天剧而使其笑。于是人众各自归处，察见彼此服装，相互会合言：「此乃善，彼亦善。」因此谓此地为『善』，即迦萨之名由此起。
Cārikaṃ caramānoti aturitacārikaṃ caramāno. Mahatā bhikkhusaṅghena saddhinti sataṃ vā sahassaṃ vā satasahassaṃ vāti evaṃ aparicchinnena mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ. Brāhmaṇagāmoti brāhmaṇānaṃ samosaraṇagāmopi brāhmaṇagāmoti vuccati brāhmaṇānaṃ bhogagāmopi. Idha samosaraṇagāmo adhippeto. Tadavasarīti taṃ avasari, sampattoti attho. Vihāro panettha aniyāmito; tasmā tassa avidūre buddhānaṃ anucchaviko eko vanasaṇḍo bhavissati, satthā taṃ vanasaṇḍaṃ gatoti veditabbo. Assosunti suṇiṃsu upalabhiṃsu. Sotadvārasampattavacananigghosānusārena jāniṃsu. Khoti avadhāraṇatthe padapūraṇamatte vā nipāto. Tattha avadhāraṇatthena assosuṃyeva , na nesaṃ koci savanantarāyo ahosīti ayamattho veditabbo. Padapūraṇena byañjanasiliṭṭhatāmattameva.
『行脚』谓不停息而行。因有广大比库僧团，信奉者或百或千，乃至数十万，故结伴同行。所谓婆罗门村，婆罗门之家亦称为婆罗门村，含意乃婆罗门众居住之处。于此婆罗门村之统治者，所谓统治之时机与能力之义。此处之修行所无拘无束，无所束缚，因此非远即近，乃佛陀弟子中之隐居者，乃林中独行者，当知其名；或闻其声，或见其迹，皆可知晓。谓听闻处或以断句停顿或以足音响声等方式，尚无隔阂，专注其义。以足音遮盖之，唯为语意连贯之提示，不致阻碍听闻，此义当知。所谓以足声为暗示乃言语连贯之象征也。
Idāni yamatthaṃ assosuṃ, taṃ pakāsetuṃ samaṇo khalu, bho, gotamotiādi vuttaṃ. Tattha samitapāpattā samaṇoti veditabbo. Khalūti anussavanatthe nipāto. Bhoti tesaṃ aññamaññaṃ ālapanamattaṃ. Gotamoti bhagavato gottavasena paridīpanaṃ. Tasmā samaṇo khalu, bho, gotamoti ettha samaṇo kira, bho, gotamagottoti evamattho daṭṭhabbo. Sakyaputtoti idaṃ pana bhagavato uccākulaparidīpanaṃ. Sakyakulā pabbajitoti saddhāpabbajitabhāvadīpanaṃ. Kenaci pārijuññena anabhibhūto aparikkhīṇaṃyeva taṃ kulaṃ pahāya saddhāpabbajitoti vuttaṃ hoti. Tato paraṃ vuttatthameva. Taṃ kho panāti itthambhūtākhyānatthe upayogavacanaṃ, tassa kho pana bhoto gotamassāti attho. Kalyāṇoti kalyāṇaguṇasamannāgato, seṭṭhoti vuttaṃ hoti. Kittisaddoti kittiyeva, thutighoso vā. Abbhuggatoti sadevakaṃ lokaṃ ajjhottharitvā uggato. Kinti? ‘‘Itipi so bhagavā…pe… buddho bhagavā’’ti.
今所听此意，乃表达沙门之意，如世尊果德玛等所言。所谓沙门者，自可知为有罪恶过失者。『可也』者，证听语，谓；彼此相谈不断。世尊果德玛之姓氏启示。沙门之意当如是以沙门姓氏示知。谓释迦子者，世尊果德玛之显扬氏族名也。释迦氏族即皈依出家之信根示现。某甲曾以嫉妒心肆虐，然其氏族仍被称为皈依出家者。后所说昭示之义。此句「谓之」乃指示女子出离出世之意义，而此处取名为世尊果德玛也。善者谓美德圆满者，最胜者所称。声名谓名声，亦含称赞声。升高者谓超升诸天人界。此乃诸尊贵人集会之意。何以故？此中尊者即世尊佛陀也。
Tatrāyaṃ padasambandho – so bhagavā itipi arahaṃ, itipi sammāsambuddho…pe… itipi bhagavāti. Iminā ca iminā ca kāraṇenāti vuttaṃ hoti. Tattha ārakattā, arīnaṃ arānañca hatattā, paccayādīnaṃ arahattā, pāpakaraṇe rahābhāvāti imehi tāva kāraṇehi so bhagavā arahanti veditabbotiādinā nayena mātikaṃ nikkhipitvā sabbāneva etāni padāni visuddhimagge buddhānussatiniddese vitthāritānīti tato tesaṃ vitthāro gahetabbo.
此中语句连系谓世尊、阿拉汉、正觉者等。由此若干因缘所致。谓护持者、阴害他者之灭、因缘等阿拉汉之因，及恶业藏匿不能现前等，皆以此因缘示现。因此以此为基础，编纂文表，综合各语，详尽阐释诸词，乃是为佛恩感中传述之轨迹。
Sādhu kho panāti sundaraṃ kho pana; atthāvahaṃ sukhāvahanti vuttaṃ hoti. Tathārūpānaṃ arahatanti yathārūpo so bhavaṃ gotamo, evarūpānaṃ anekehipi kappakoṭisatasahassehi dullabhadassanānaṃ byāmappabhāparikkhittehi asītianubyañjanaratanapaṭimaṇḍitehi dvattiṃsmahāpurisalakkhaṇavarehi samākiṇṇamanoramasarīrānaṃ atappakadassanānaṃ atimadhuradhammanigghosānaṃ, yathābhūtaguṇādhigamena loke arahantoti laddhasaddānaṃ arahataṃ. Dassanaṃ hotīti pasādasommāni akkhīni ummīletvā dassanamattampi sādhu hoti. Sace pana aṭṭhaṅgasamannāgatena brahmassarena dhammaṃ desentassa ekaṃ padampi sotuṃ labhissāma, sādhutaraṃyeva bhavissatīti evaṃ ajjhāsayaṃ katvā.
称赞谓美好，谓令人快乐者。以此示行为世尊果德玛所具戒净之阿拉汉如实相。诸此清净阿拉汉，历多劫稀有见者，胜妙光辉遍耀苍穹，俱集五十二大丈夫之特征，光彩夺目，体态欢悦，语声甜美，具真如法慧眼，世间称其为阿拉汉。观见胜义，令身心欢喜。若有人以具足八支梵行者，听一词语，更胜于听闻诸法，因而生起喜悦故。
Yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsūti sabbakiccāni pahāya tuṭṭhamānasā āgamaṃsu. Etadavocunti duvidhā hi pucchā agārikapucchā anagārikapucchā ca. Tattha ‘‘kiṃ, bhante, kusalaṃ, kiṃ akusala’’nti iminā nayena agārikapucchā āgatā. ‘‘Ime kho, bhante, pañcupādānakkhandhā’’ti iminā nayena anagārikapucchā. Ime pana attano anurūpaṃ agārikapucchaṃ pucchantā etaṃ, ‘‘ko nu kho, bho gotama, hetu ko paccayo’’tiādivacanaṃ avocuṃ. Tesaṃ bhagavā yathā na sakkonti sallakkhetuṃ, evaṃ saṃkhitteneva tāva pañhaṃ vissajjento, adhammacariyāvisamacariyāhetu kho gahapatayotiādimāha. Kasmā pana bhagavā yathā na sallakkhenti, evaṃ vissajjesīti? Paṇḍitamānikā hi te; āditova mātikaṃ aṭṭhapetvā yathā sallakkhenti, evaṃ atthe vitthārite, desanaṃ uttānikāti maññantā avajānanti, mayampi kathentā evameva katheyyāmāti vattāro bhavanti. Tena nesaṃ bhagavā yathā na sakkonti sallakkhetuṃ, evaṃ saṃkhitteneva tāva pañhaṃ vissajjesi. Tato sallakkhetuṃ asakkontehi vitthāradesanaṃ yācito vitthārena desetuṃ, tena hi gahapatayotiādimāha. Tattha tena hīti kāraṇatthe nipāto. Yasmā maṃ tumhe yācatha, tasmāti attho.
彼时世尊入城诸事悉舍，心意满足而降临。此有二问，一问居士问，一问非居士问。居士问曰：「何为善，何为不善？」非居士问曰：「此五取蕴何如？」彼等以自身方式，问此居士问曰：「诸尊果德玛，何因何缘？」世尊为不可详尽论，乃略而答曰：「恶行善行二辩，由于居士故。」何故世尊如此简略而不详说？因其聪慧如宝，细心筹画誊录；详释若行，既恐误解，故乃简约而答。若对不通者详说，则必具明晰解释，并应请求而广说。因彼故，谓居士亦应求之，故有此因。
§440
440.Tividhanti tīhi koṭṭhāsehi. Kāyenāti kāyadvārena. Adhammacariyāvisamacariyāti adhammacariyasaṅkhātā visamacariyā. Ayaṃ panettha padattho, adhammassa cariyā adhammacariyā, adhammakaraṇanti attho. Visamā cariyā, visamassa vā kammassa cariyāti visamacariyā. Adhammacariyā ca sā visamacariyā cāti adhammacariyāvisamacariyā. Etenupāyena sabbesu kaṇhasukkapadesu attho veditabbo. Luddoti kakkhaḷo. Dāruṇoti sāhasiko. Lohitapāṇīti paraṃ jīvitā voropentassa pāṇī lohitena lippanti. Sacepi na lippanti, tathāvidho lohitapāṇītveva vuccati. Hatappahate niviṭṭhoti hate ca parassa pahāradāne , pahate ca paramāraṇe niviṭṭho. Adayāpannoti nikkaruṇataṃ āpanno.
有三种不同的词缀，称为三种词尾。所谓『身』，即是身体工具；所谓不正法行（adhammacariya）与违正法行（visamacariya），是指不正法行为和违正法行为合称。此处用此词，是指不正法的行为，即不正行和不正做之义。违正行，是指行为不正当，业不正的行为，也就是违正行。不正行又称为不正行为或违正行为。因此，凡黑、恶劣之词义，应以此义理解。“Luddo”是指坚硬的；“Dāruṇa”是指残暴的；“Lohitapāṇi”意指因害命而手上沾染血迹之人。即使未染血，但因其行为亦被称为“红手”，意即带血之手。关于“Hatappa-hate niviṭṭho”，意指杀害他人，致其死者及自己安住于杀害之道。“Adayāpanno”则是指无情无义，残酷无慈的行为。
Yaṃ taṃ parassāti yaṃ taṃ parassa santakaṃ. Paravittūpakaraṇanti tasseva parassa vittūpakaraṇaṃ tuṭṭhijananaṃ parikkhārabhaṇḍakaṃ. Gāmagataṃ vāti antogāme vā ṭhapitaṃ. Araññagataṃ vāti araññe rukkhaggapabbatamatthakādīsu vā ṭhapitaṃ. Adinnanti tehi parehi kāyena vā vācāya vā adinnaṃ. Theyyasaṅkhātanti ettha thenoti coro. Thenassa bhāvo theyyaṃ, avaharaṇacittassetaṃ adhivacanaṃ. Saṅkhā saṅkhātanti atthato ekaṃ, koṭṭhāsassetaṃ adhivacanaṃ, ‘‘saññānidānā hi papañcasaṅkhā’’tiādīsu viya. Theyyañca taṃ saṅkhātañcāti theyyasaṅkhātaṃ, theyyacittasaṅkhāto eko cittakoṭṭhāsoti attho . Karaṇatthe cetaṃ paccattavacanaṃ, tasmā theyyasaṅkhātenāti atthato daṭṭhabbaṃ.
所谓“他所有者”（parassa），即指属于他人的财物。“Paravittūpakaraṇa”即是取得他人财物、引起满足及保管之行为。所谓乡村所有者，是指置于村中或村庄边界；所谓森林所有者，是指置于森林、树丛、山林等处。所谓“非法取用”，指通过身体或语言从他人那里取得未被允许的物品。“Theyyasaṅkhāta”是指盗贼，即从他人处带走财物者。盗贼的本质就是偷窃，因此此处“theyya”指代盗贼心念，且“saṅkhā”本义为“一”，此处作“聚合之意”，故“theyyasaṅkhāta”意为盗贼的集合心理，也就是盗贼的心念整体。因其为“行为”，故此名盗贼之行为。
Māturakkhitātiādīsu yaṃ pitari naṭṭhe vā mate vā ghāsacchādanādīhi paṭijaggamānā, vayapattaṃ kulaghare dassāmīti mātā rakkhati, ayaṃ māturakkhitā nāma. Etenupāyena piturakkhitādayopi veditabbā. Sabhāgakulāni pana kucchigatesupi gabbhesu katikaṃ karonti – ‘‘sace mayhaṃ putto hoti, tuyhaṃ dhītā, aññattha gantuṃ na labhissati, mayhaṃ puttasseva hotū’’ti. Evaṃ gabbhepi pariggahitā sassāmikā nāma. ‘‘Yo itthannāmaṃ itthiṃ gacchati, tassa ettako daṇḍo’’ti evaṃ gāmaṃ vā gehaṃ vā vīthiṃ vā uddissa ṭhapitadaṇḍā, pana saparidaṇḍā nāma. Antamaso mālāguṇaparikkhittāpīti yā sabbantimena paricchedena, ‘‘esā me bhariyā bhavissatī’’ti saññāya tassā upari kenaci mālāguṇaṃ khipantena mālāguṇamattenāpi parikkhittā hoti. Tathārūpāsu cārittaṃ āpajjitā hotīti evarūpāsu itthīsu sammādiṭṭhisutte vuttamicchācāralakkhaṇavasena vītikkamaṃ kattā hoti.
所谓保护母亲者，是指未在父亲或母亲面前引入外来的青草或树叶盖物，即使已成人仍然侍奉其母者，此谓“保护母亲”。依此类推，也应了解保护父亲等意义。怀孕的女性若在孕内做出杀戮行为或伤害，是称为“sassāmikā”（意为持戒或守法者）。对于有妇女常说“若我有儿子，汝之女儿不能去他处，我愿儿子归我所”，则此妇被视为守法妇女。所谓“对女子有惩罚的刑杖”，是指施置于村落、房屋、街道者亦称惩罚杖，但不包括持杖同行之类。所谓“末段受辱”，是指因女人傲慢自负，认为“这是我的妻子”，对其施以恶语或行为，就被认为受辱。此类女性，被视为竟失正见所述的不善行为的表现。
Sabhāgatoti sabhāyaṃ ṭhito. Parisāgatoti parisāyaṃ ṭhito. Ñātimajjhagatoti dāyādānaṃ majjhe ṭhito. Pūgamajjhagatoti senīnaṃ majjhe ṭhito. Rājakulamajjhagatoti rājakulassa majjhe mahāvinicchaye ṭhito . Abhinītoti pucchanatthāya nīto. Sakkhipuṭṭhoti sakkhiṃ katvā pucchito. Ehambho purisāti ālapanametaṃ. Attahetu vā parahetu vāti attano vā parassa vā hatthapādādihetu vā dhanahetu vā. Āmisakiñcikkhahetu vāti ettha āmisanti lābho adhippeto. Kiñcikkhanti yaṃ vā taṃ vā appamattakaṃ. Antamaso tittiravaṭṭakasappipiṇḍanavanītapiṇḍādimattakassapi lañjassa hetūti attho. Sampajānamusā bhāsitā hotīti jānantoyeva musāvādaṃ kattā hoti.
所谓置于集会中者，是指置于会众前；置于聚会中者，是指置于会众之中；置于亲族之间者，是指置于施舍中间；置于军队当中者，是置于军队中间；置于王族之间者，是置于王家当中于大致裁判时。所谓“带领行者”，是指带到询问之处。所谓“作证并询问”，是带领证人到场进行质询。所谓“我人”，是在谈话中指自我。一切因自己或他人手足等原因，或因财物等因缘而生起者称之。“布施得利之因”，即施舍的受益或结果。所谓“微小之货”，是指或多或少之财物。所谓“末段羞辱”，是指在宗族中因罪过、秽辱或其它原因而招致的羞辱。所言“说谎故”，是指明知真实而故意说谎为恶。
Imesaṃbhedāyāti yesaṃ itoti vuttānaṃ santike sutaṃ hoti, tesaṃ bhedāya. Amūsaṃ bhedāyāti yesaṃ amutrāti vuttānaṃ santike sutaṃ hoti, tesaṃ bhedāya. Iti samaggānaṃ vā bhedakāti evaṃ samaggānaṃ vā dvinnaṃ sahāyakānaṃ bhedaṃ kattā. Bhinnānaṃ vā anuppadātāti suṭṭhu kataṃ tayā, taṃ pajahantena katipāheneva te mahantaṃ anatthaṃ kareyyāti evaṃ bhinnānaṃ puna asaṃsandanāya anuppadātā upatthambhetā kāraṇaṃ dassetāti attho. Vaggo ārāmo abhiratiṭṭhānamassāti vaggārāmo. Vaggaratoti vaggesu rato. Vagge disvā vā sutvā vā nandatīti vagganandī. Vaggakaraṇiṃ vācanti yā vācā samaggepi satte vagge karoti bhindati, taṃ kalahakāraṇaṃ vācaṃ bhāsitā hoti.
所谓“事物差异”，是指那些言教之处；所谓“真实差别”，是指那些言教过程中确实听闻之事。如此对比二者，有合意之处即为关联；若分离，则不生效用。意即两者分别不配合时，其结果便是不连贯，且会带来大害，故不会产生结合。所谓“篇章”、亦称“舍所”，指的是一部经文或聚集之地。“篇章喜好者”，是指喜爱经文或细听经文者。见闻篇章而欢喜者，称为“篇章爱好者”。所谓“篇章作业”，是指在集合中有秩序地从事经文讲授与解说的行为，若因争议而使篇章分裂，则是引起争端之语。
Aṇḍakāti yathā sadose rukkhe aṇḍakāni uṭṭhahanti, evaṃ sadosatāya khuṃsanāvambhanādivacanehi aṇḍakā jātā. Kakkasāti pūtikā. Yathā nāma pūtikarukkho kakkaso hoti paggharitacuṇṇo, evaṃ kakkasā hoti, sotaṃ ghaṃsamānā viya pavisati. Tena vuttaṃ ‘‘kakkasā’’ti. Parakaṭukāti paresaṃ kaṭukā amanāpā dosajananī. Parābhisajjanīti kuṭilakaṇṭakasākhā viya mammesu vijjhitvā paresaṃ abhisajjanī gantukāmānampi gantuṃ adatvā lagganakārī. Kodhasāmantāti kodhassa āsannā. Asamādhisaṃvattanikāti appanāsamādhissa vā upacārasamādhissa vā asaṃvattanikā. Iti sabbāneva tāni sadosavācāya vevacanāni.
所谓“蛋”，犹如怒号树上产生之果，即以怒气、呼喊等言语为子，产生了“蛋”。所谓“kakkasa”，是指腐臭物。犹如腐烂的树干上生长的腐臭物，它附着于粉尘，如同腐臭物入耳，如此称之为“kakkasa”。所谓“他人苦味”，是指令他人感到苦难、痛苦、不悦的行为。所谓“他人污秽”，是如同枯朽的树枝一样，若抱有恶念而留连他人内心，故称为他人污秽。所谓近愤状态，是指接近愤怒之意。所谓不静顺、禅定不和，是指禅定不纯净的状态。以上全是由怒号言语构成的种种分类。
Akālavādīti akālena vattā. Abhūtavādīti yaṃ natthi, tassa vattā. Anatthavādīti akāraṇanissitaṃ vattā. Adhammavādīti asabhāvaṃ vattā . Avinayavādīti asaṃvaravinayapaṭisaṃyuttassa vattā. Anidhānavati vācanti hadayamañjūsāyaṃ nidhetuṃ ayuttaṃ vācaṃ bhāsitā hoti. Akālenāti vattabbakālassa pubbe vā pacchā vā ayuttakāle vattā hoti. Anapadesanti suttāpadesavirahitaṃ. Apariyantavatinti aparicchedaṃ, suttaṃ vā jātakaṃ vā nikkhipitvā tassa upalabbhaṃ vā upamaṃ vā vatthuṃ vā āharitvā bāhirakathaṃyeva katheti. Nikkhittaṃ nikkhittameva hoti. ‘‘Suttaṃ nu kho katheti jātakaṃ nu kho, nassa antaṃ vā koṭiṃ vā passāmā’’ti vattabbataṃ āpajjati. Yathā vaṭarukkhasākhānaṃ gatagataṭṭhāne pārohā otaranti, otiṇṇotiṇṇaṭṭhāne sampajjitvā puna vaḍḍhantiyeva . Evaṃ aḍḍhayojanampi yojanampi gacchantiyeva, gacchante gacchante pana mūlarukkho vinassati, paveṇijātakāva tiṭṭhanti. Evamayampi nigrodhadhammakathiko nāma hoti; nikkhittaṃ nikkhittamattameva katvā passeneva pariharanto gacchati. Yo pana bahumpi bhaṇanto etadatthamidaṃ vuttanti āharitvā jānāpetuṃ sakkoti, tassa kathetuṃ vaṭṭati. Anatthasaṃhitanti na atthanissitaṃ.
不及时论者谓之不及时，即谓不合时运而行。不存在论者谓之不存在，即谓本无之事而说。无益论者谓之无因缘依止而生，即谓无根本之所产生。非法论者谓之不善法成立，即谓言说不合正法之法理。无律论者谓之无有节制与律仪相应，即谓言说无节制与戒律相联。所谓无根之语，即是心中未净清洁之语，无所依止之言所说也。不及时者，谓在应说之时之前或之后不合时而起之言。无教令者，谓无经典教诲之言。无限义者，谓无止境，谓抛弃经典或本生故事，或证得与比喻事理而外传说之语。已敷设者，亦即已确立无疑之事。若言“经文或本生故事果真所说，吾等难望其终尽”者，实是应说之意。如同棕榈树枝，因地而异，有时折断，有时渡过障碍，复生繁茂。复如长短不同多里，往来如常，却终有根枝亡失；而恒存不坏者，如风水果经树性常住。本如疏果树说法者，仅表述已弃事，仍防护经义而述。若多论者引述此理加以知说，斯乃说法之义。无益所集者，即不依正义而生之言。
Abhijjhātā hotīti abhijjhāya oloketā hoti. Aho vatāti patthanatthe nipāto. Abhijjhāya olokitamattakena cettha kammapathabhedo na hoti. Yadā pana, ‘‘aho vatidaṃ mama santakaṃ assa, ahamettha vasaṃ vatteyya’’nti attano pariṇāmeti, tadā kammapathabhedo hoti, ayamidha adhippeto.
贪恋者谓之为贪恋，即于贪欲中观察知见。『阿呵』语助词，表叹息起念。以贪恋观察之时，此处无因果不同之分。然若心中念“阿呵，此物我所当有，实当居于此处”时，是行为路径不同，此即所谓统摄者也。
Byāpannacittoti vipannacitto pūtibhūtacitto. Paduṭṭhamanasaṅkappoti dosena duṭṭhacittasaṅkappo. Haññantūti ghātiyantū. Vajjhantūti vadhaṃ pāpuṇantu. Mā vā ahesunti kiñcipi mā ahesuṃ. Idhāpi kopamattakena kammapathabhedo na hoti. Haññantūtiādicintaneneva hoti, tasmā evaṃ vuttaṃ.
心烦恼者谓为心意受污染。意恶念者谓因嗔恨起之恶心意念。损害者谓杀害之人。拒止者谓当致死之者。『勿使其有』者，祈愿其不发生。此地以嗔恨为限，行为路径无别。若欲杀害，即生观念因思量，故有此说。
Micchādiṭṭhikoti akusaladassano. Viparītadassanoti vipallatthadassano. Natthi dinnanti dinnassa phalābhāvaṃ sandhāya vadati. Yiṭṭhaṃ vuccati mahāyāgo. Hutanti paheṇakasakkāro adhippeto, tampi ubhayaṃ phalābhāvameva sandhāya paṭikkhipati. Sukatadukkaṭānanti sukatadukkaṭānaṃ, kusalākusalānanti attho. Phalaṃ vipākoti yaṃ phalanti vā vipākoti vā vuccati, taṃ natthīti vadati. Natthi ayaṃ lokoti paraloke ṭhitassa ayaṃ loko natthi. Natthi paro lokoti idha loke ṭhitassapi paraloko natthi, sabbe tattha tattheva ucchijjantīti dasseti. Natthi mātā natthi pitāti tesu sammāpaṭipattimicchāpaṭipattīnaṃ phalābhāvavasena vadati. Natthi sattā opapātikāti cavitvā upapajjanakasattā nāma natthīti vadati. Sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentīti ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ abhivisiṭṭhāya paññāya sayaṃ paccakkhaṃ katvā pavedenti, te natthīti sabbaññubuddhānaṃ abhāvaṃ dīpeti, ettāvatā dasavatthukā micchādiṭṭhi kathitā hoti.
邪见者谓不善之见解。颠倒见者谓理解反转颠倒。谓无所有者无所有果报存在。所谓大放弃者，谓舍弃所有。此乃两种果报皆废之义。善恶有为者，即有善恶之义。果报与果报现象者，谓此果果位。谓无他世者，言此世无他方异世。谓无他方异世者，即此世如彼世皆无。谓无母亲者无父亲者者，谓不正行正行为人无此果报理。谓无生者，谓离死灭转生者名无。自亲证者，谓以自觉智慧而现见证明。其证异世与此世，乃诸智慧圆满佛陀所显示。至此，十大邪见说已成。
§441
441.Pāṇātipātaṃpahāyātiādayo satta kammapathā cūḷahatthipade vitthāritā. Anabhijjhādayo uttānatthāyeva.
放弃杀生等七业道，乃如幼象足迹般详尽宽广。无贪等七法者皆为清净之法。
§442
442.Sahabyataṃ upapajjeyyanti sahabhāvaṃ upagaccheyyaṃ. Brahmakāyikānaṃ devānanti paṭhamajjhānabhūmidevānaṃ. Ābhānaṃ devānanti ābhā nāma visuṃ natthi, parittābhaappamāṇābhaābhassarānametaṃ adhivacanaṃ. Parittābhānantiādi pana ekato aggahetvā tesaṃyeva bhedato gahaṇaṃ. Parittasubhānantiādīsupi eseva nayo. Iti bhagavā āsavakkhayaṃ dassetvā arahattanikūṭena desanaṃ niṭṭhapesi.
同趣者必共出，同性者当共现。所谓梵身者，乃初禅境界诸天。光明天者，名为光明之天，无瘴气，具净明光。普通光明类名意云此辈光明虽近似，却又有其差别。保护光明等名虽各异义，然其旨趣相同。如是世尊示现断除烦恼教诲，圆满于阿拉汉相续之境界而终结其说。
Idha ṭhatvā pana devalokā samānetabbā. Tissannaṃ tāva jhānabhūmīnaṃ vasena nava brahmalokā, pañca suddhāvāsā catūhi ārūpehi saddhiṃ navāti aṭṭhārasa, vehapphalehi saddhiṃ ekūnavīsati, te asaññaṃ pakkhipitvā vīsati brahmalokā honti, evaṃ chahi kāmāvacarehi saddhiṃ chabbīsati devalokā nāma. Tesaṃ sabbesampi bhagavatā dasakusalakammapathehi nibbatti dassitā.
在此，若欲往生天界，应当随时立定。三昧的境地共有九重，为梵天界的住处；纯净所住的天界共有五种，与四空天并合共十八；有色界三十三天中与此相应者十八；无色界则有二十。合计起来，共有五十六梵天与二十六欲界天，合成八十二天。以上诸天皆因世尊所示现的十善业道而得生。
Tattha chasu tāva kāmāvacaresu tiṇṇaṃ sucaritānaṃ vipākeneva nibbatti hoti. Uparidevalokānaṃ pana ime kammapathā upanissayavasena kathitā . Dasa kusalakammapathā hi sīlaṃ, sīlavato ca kasiṇaparikammaṃ ijjhatīti. Sīle patiṭṭhāya kasiṇaparikammaṃ katvā paṭhamajjhānaṃ nibbattetvā paṭhamajjhānabhūmiyaṃ nibbattati; dutiyādīni bhāvetvā dutiyajjhānabhūmiādīsu nibbattati; rūpāvacarajjhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā anāgāmiphale patiṭṭhito pañcasu suddhāvāsesu nibbattati; rūpāvacarajjhānaṃ pādakaṃ katvā arūpāvacarasamāpattiṃ nibbattetvā catūsu arūpesu nibbattati; rūpārūpajjhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇāti. Asaññabhavo pana bāhirakānaṃ tāpasaparibbājakānaṃ āciṇṇoti idha na niddiṭṭho. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
此中六种欲界天中，有三种因三种善行的成熟果报而生。上天诸天之因，因十善业道之根本善因所依。此十善由戒为基，具足戒行，修业净心之相。牢固戒行后行业之功课，先得初禅之果，得初禅境地；继而修第二禅及后禅等地；于有色禅净净果位基础上，修习观行，得无余涅槃果位，于五净处住；从有色禅果进修，转而入无色禅四空，这些空界亦由无色禅境地得生；修习有色无色禅果，增长观行，最终成就阿拉汉果。至于无色禅境界之外的外境苦行游方者等，无对应状态，此处未明说。其余天界作用皆显现安乐。
Papañcasūdaniyā majjhimanikāyaṭṭhakathāya · 破除疑障中部注疏
Sāleyyakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 沙雷亚咖经注释完毕。
2. Verañjakasuttavaṇṇanā2. 韦兰迦咖经注释
§444
444.Evaṃme sutanti verañjakasuttaṃ. Tattha verañjakāti verañjavāsino. Kenacideva karaṇīyenāti kenacideva aniyamitakiccena. Sesaṃ sabbaṃ purimasutte vuttanayeneva veditabbaṃ. Kevalañhi idha adhammacārī visamacārīti evaṃ puggalādhiṭṭhānā desanā katā. Purimasutte dhammādhiṭṭhānāti ayaṃ viseso. Sesaṃ tādisamevāti.
444. 此为『缠缚者经』的经文。其缠缚者，即居于缠缚处之人。所谓业因，即因某种不规矩的行为。其余诸义当依先经所说理解。此处专述非法行为者乱善法之人之见解。惟于先经中所谓法见，即此处特指。其余也同此理。
Papañcasūdaniyā majjhimanikāyaṭṭhakathāya · 破除疑障中部注疏
Verañjakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《韦兰若人经》注释已毕。
3. Mahāvedallasuttavaṇṇanā三、《大问答经》注释
§449
449.Evaṃme sutanti mahāvedallasuttaṃ. Tattha āyasmāti sagāravasappatissavacanametaṃ. Mahākoṭṭhikoti tassa therassa nāmaṃ. Paṭisallānā vuṭṭhitoti phalasamāpattito vuṭṭhito. Duppañño duppaññoti ettha paññāya duṭṭhaṃ nāma natthi, appañño nippaññoti attho. Kittāvatā nu khoti kāraṇaparicchedapucchā, kittakena nu kho evaṃ vuccatīti attho. Pucchā ca nāmesā adiṭṭhajotanāpucchā, diṭṭhasaṃsandanāpucchā, vimaticchedanāpucchā, anumatipucchā, kathetukamyatāpucchāti pañcavidhā hoti. Tāsamidaṃ nānākaraṇaṃ –
449. 此为『大疑惑经』的记载。『长老』指具庄严威德之语，此指长老玛哈果提德。退隐，意谓因得果位而退隐。『愚者』非所谓有智慧，实是无智慧者。『无智慧』即词义，谓智慧不彰。问：何谓『分类』之问？何谓『分类』？此意也。问必包括五种，即：『所见之依据问』、『所见证据问』、『断疑问』、『同意问』及『理论动机问』。以上为诸问之别称。
Katamā adiṭṭhajotanāpucchā? Pakatiyā lakkhaṇaṃ aññātaṃ hoti adiṭṭhaṃ atulitaṃ atīritaṃ avibhūtaṃ avibhāvitaṃ, tassa ñāṇāya dassanāya tulanāya tīraṇāya vibhūtāya vibhāvanatthāya pañhaṃ pucchati. Ayaṃ adiṭṭhajotanāpucchā.
何谓『所见之依据问』？即问所见征象不知其准则，所见尚未衡量、越过、不完全而未定义，因证知、观察、比较、区别而生问，此即『所见之依据问』。
Katamā diṭṭhasaṃsandanāpucchā? Pakatiyā lakkhaṇaṃ ñātaṃ hoti diṭṭhaṃ tulitaṃ tīritaṃ vibhūtaṃ vibhāvitaṃ, aññehi paṇḍitehi saddhiṃ saṃsandanatthāya pañhaṃ pucchati. Ayaṃ diṭṭhasaṃsandanāpucchā.
何谓『所见证据问』？问所见证据之具体准则，所见已知、衡量、越过、被定义、被区分，为与其他学者共同证知而发问，此即『所见证据问』。
Katamā vimaticchedanāpucchā? Pakatiyā saṃsayapakkhando hoti vimatipakkhando, dveḷhakajāto, ‘‘evaṃ nu kho, na nu kho, kiṃ nu kho, kathaṃ nu kho’’ti, so vimaticchedanatthāya pañhaṃ pucchati. Ayaṃ vimaticchedanāpucchā (mahāni. 150; cūḷani. puṇṇakamāṇavapucchāniddesa 12).
何谓断疑问？因疑惑而烦恼、因分别而烦恼，生起双重痛苦，心念反复踌躇：“如此果真吗？岂非果真吗？究竟如何？该怎样？”以此心意，请问问题，即为断疑问。这便是所谓断疑问（大部第150经文，小部全文第12卷“满男人之疑问释”）。
‘‘Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ, bhante’’ti (mahāva. 21) evarūpā anumatiṃ gahetvā dhammadesanākāle pucchā anumatipucchā nāma.
「你们当作何想？色法是常还是无常？」——「无常，尊者。」以此类同之问，怀抱此见，于说法时提问，此类问题称为见解询问。
‘‘Cattārome , bhikkhave, satipaṭṭhānā, katame cattāro’’ti (saṃ. ni. 5.390) evarūpā bhikkhusaṅghaṃ sayameva pucchitvā sayameva vissajjetukāmassa pucchā kathetukamyatāpucchā nāma. Tāsu idha diṭṭhasaṃsandanāpucchā adhippetā.
「比库们，念处有四，哪四呢？」——依此形式，比库僧团自问自答，为了安住自心，欲问明确之问，此称呼作为安住之问。在这些问中，又以探求见解为主。
Thero hi attano divāṭṭhāne nisīditvā sayameva pañhaṃ samuṭṭhapetvā sayaṃ vinicchinanto idaṃ suttaṃ ādito paṭṭhāya matthakaṃ pāpesi. Ekacco hi pañhaṃ samuṭṭhāpetuṃyeva sakkoti na nicchetuṃ; ekacco nicchetuṃ sakkoti na samuṭṭhāpetuṃ; ekacco ubhayampi na sakkoti; ekacco ubhayampi sakkoti. Tesu thero ubhayampi sakkotiyeva. Kasmā? Mahāpaññatāya. Mahāpaññaṃ nissāya hi imasmiṃ sāsane sāriputtatthero, mahākaccānatthero, puṇṇatthero, kumārakassapatthero, ānandatthero, ayameva āyasmāti sambahulā therā visesaṭṭhānaṃ adhigatā. Na hi sakkā yāya vā tāya vā appamattikāya paññāya samannāgatena bhikkhunā sāvakapāramīñāṇassa matthakaṃ pāpuṇituṃ, mahāpaññena pana sakkāti mahāpaññatāya sāriputtatthero taṃ ṭhānaṃ adhigato. Paññāya hi therena sadiso natthi. Teneva naṃ bhagavā etadagge ṭhapesi – ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ mahāpaññānaṃ yadidaṃ sāriputto’’ti (a. ni. 1.189).
长老们白昼坐于自己的住处，自身提出问题，自行深思熟虑，领会经文义理。长老中，有些能提出问题却不能解决；有些能解决不能提出；有些既不能提出也不能解决；有些则二者皆能。其中长老属于二者皆能者，为何如此？因其具大智慧。依此大智慧教法，沙利子长老、大咖吒那长老、满长老、少年咖萨巴长老、阿难长老等诸多具寿长老，共得此尤为殊胜之处。未达此最深智慧者，难以靠稀薄智慧入于阿拉汉境界之根本，而依赖大智慧者沙利子长老得此殊胜智慧地位。谓长老间无有智慧可比，此乃佛陀所定，佛言：「比库们，我弟子中大智慧者，此乃沙利子」。（增支部1.189）
Tathā na sakkā yāya vā tāya vā appamattikāya paññāya samannāgatena bhikkhunā bhagavatā saṃkhittena bhāsitassa sabbaññutaññāṇena saddhiṃ saṃsanditvā samānetvā vitthārena atthaṃ vibhajetuṃ, mahāpaññena pana sakkāti mahāpaññatāya mahākaccānatthero tattha paṭibalo jāto, teneva naṃ bhagavā etadagge ṭhapesi – ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ vibhajantānaṃ yadidaṃ mahākaccāno’’ti (a. ni. 1.197).
同理，依赖粗浅分明智慧而具羽翼的比库，难以与佛所说简略而包含所有涵义的教法之广义相合。然依赖大智慧者如大咖吒那长老，即使其不足者亦能成就。此亦佛所言：「比库们，我弟子中简略而又详尽分讲法义者，此乃大咖吒那」。（增支部1.197）
Tathā na sakkā yāya vā tāya vā appamattikāya paññāya samannāgatena bhikkhunā dhammakathaṃ kathentena dasa kathāvatthūni āharitvā satta visuddhiyo vibhajantena dhammakathaṃ kathetuṃ, mahāpaññena pana sakkāti mahāpaññatāya puṇṇatthero catuparisamajjhe alaṅkatadhammāsane cittabījaniṃ gahetvā nisinno līḷāyanto puṇṇacando viya dhammaṃ kathesi. Teneva naṃ bhagavā etadagge ṭhapesi – ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ dhammakathikānaṃ yadidaṃ puṇṇo mantāṇiputto’’ti (a. ni. 1.196).
又依粗浅智慧，难以摄取十种法义、分七净土、传授法义而正确说法。唯具大智慧者如满长老，在四众中众多法师之中，能以恰当修饰的教法，因缘于内心游艺般娴熟说法。如同满月一般。此亦佛所言：「比库们，我弟子中法师中最圆满者，此乃满满辩者」。（增支部1.196）
Tathā yāya vā tāya vā appamattikāya paññāya samannāgato bhikkhu dhammaṃ kathento ito vā etto vā anukkamitvā yaṭṭhikoṭiṃ gahetvā andho viya, ekapadikaṃ daṇḍakasetuṃ āruḷho viya ca gacchati. Mahāpañño pana catuppadikaṃ gāthaṃ nikkhipitvā upamā ca kāraṇāni ca āharitvā tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ gahetvā heṭṭhupariyaṃ karonto kathesi. Mahāpaññatāya pana kumārakassapatthero catuppadikaṃ gāthaṃ nikkhipitvā upamā ca kāraṇāni ca āharitvā tehi saddhiṃ yojento jātassare pañcavaṇṇāni kusumāni phullāpento viya sinerumatthake vaṭṭisahassaṃ telapadīpaṃ jālento viya tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ heṭṭhupariyaṃ karonto kathesi. Teneva naṃ bhagavā etadagge ṭhapesi – ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ cittakathikānaṃ yadidaṃ kumārakassapo’’ti (a. ni. 1.217).
譬如有一名比库，具足精进智慧，演说佛法时，不论从此处至彼处，行如盲人攀藤，徒步攀登独木桥般，可谓执着执迷。然则大智慧者能以四句偈作歌，举出喻体与因缘，持三藏佛言，逐条说明。以大智慧者为例，长老俱摩罗迦萨巴呈现四句偈，举出譬喻及因缘，彼等同时连结起来，犹如花朵绽放，灯油满溢千层灯座燃烧般，持三藏佛言，于逐条之上讲解说明。世尊曾特置此为首，引言道：『此乃吾比库弟子中，心念辞说最胜者，即俱摩罗迦萨巴也。』（小部相应部1.217）
Tathā yāya vā tāya vā appamattikāya paññāya samannāgato bhikkhu catūhi māsehi catuppadikampi gāthaṃ gahetuṃ na sakkoti. Mahāpañño pana ekapade ṭhatvā padasatampi padasahassampi gaṇhāti. Ānandatthero pana mahāpaññatāya ekapaduddhāre ṭhatvā sakiṃyeva sutvā puna apucchanto saṭṭhi padasahassāni pannarasa gāthāsahassāni valliyā pupphāni ākaḍḍhitvā gaṇhanto viya ekappahāreneva gaṇhāti. Gahitagahitaṃ pāsāṇe khatalekhā viya, suvaṇṇaghaṭe pakkhittasīhavasā viya ca gahitākāreneva tiṭṭhati. Teneva naṃ bhagavā etadagge ṭhapesi – ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ gatimantānaṃ yadidaṃ ānando , satimantānaṃ, dhitimantānaṃ, bahussutānaṃ, upaṭṭhākānaṃ yadidaṃ ānando’’ti (a. ni. 1.219-223).
如是，具足清明智慧者，由于精进智慧，即便历经四个月时光，也无法拥有如偈四句的能力。但大智慧者却能一字一句，不论百句、千句皆能领会。长老阿难乃具大智慧者，能仅举一字，犹如复听，追问后，宛如拾集花环，数十万首偈文数千首如摘花朵般，一次便悉数采集。其精妙恰如牢石刻字，金器上刻狮身纹饰，构造严谨稳固。世尊亦置此为首，谓言：『此乃吾比库弟子中，进步之士，具念、稳重、广学、善护持者，乃阿难也。』（小部相应部1.219-223）
Na hi sakkā yāya vā tāya vā appamattikāya paññāya samannāgatena bhikkhunā catupaṭisambhidāpabhedassa matthakaṃ pāpuṇituṃ. Mahāpaññena pana sakkāti mahāpaññatāya mahākoṭṭhitatthero adhigamaparipucchāsavanapubbayogānaṃ vasena anantanayussadaṃ paṭisambhidāpabhedaṃ patto. Teneva naṃ bhagavā etadagge ṭhapesi – ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ paṭisambhidāpattānaṃ yadidaṃ mahākoṭṭhito’’ti (a. ni. 1.218).
实不可为任何具足精进智慧比库，获得四种洞达之母法。然大智慧者能，长老大果提陀以广博学问、勤问精研，遂得无尽层级的洞达功德。世尊于此亦赋予殊胜称号，谕言：『此乃吾比库弟子中，具足洞达者首，乃大果提陀也。』（小部相应部1.218）
Iti thero mahāpaññatāya pañhaṃ samuṭṭhāpetumpi nicchetumpīti ubhayampi sakkoti. So divāṭṭhāne nisīditvā sayameva sabbapañhe samuṭṭhapetvā sayaṃ vinicchinanto idaṃ suttaṃ ādito paṭṭhāya matthakaṃ pāpetvā, ‘‘sobhanā vata ayaṃ dhammadesanā, jeṭṭhabhātikena naṃ dhammasenāpatinā saddhiṃ saṃsandissāmi, tato ayaṃ dvinnampi amhākaṃ ekamatiyā ekajjhāsayena ca ṭhapitā atigarukā bhavissati pāsāṇacchattasadisā, caturoghanittharaṇatthikānaṃ titthe ṭhapitanāvā viya, maggagamanatthikānaṃ sahassayuttaājaññaratho viya bahupakārā bhavissatī’’ti diṭṭhasaṃsandanatthaṃ pañhaṃ pucchi. Tena vuttaṃ – ‘‘tāsu idha diṭṭhasaṃsandanāpucchā adhippetā’’ti.
于是该长老以大智慧提出问题，亦能解答。昼夜静处，亲自详慎思考，以此经文逐条诵读理解，谓言：「此法说极美，愿与年长世尊法军，共享此法。于是两人共识心得严肃，正如置于石伞，四河进水之处，搭设木桥般，具足引导众生行正道之功德。」以此作为验观，问答彼商。答曰：「此乃验观之所问。」
Nappajānātīti ettha yasmā nappajānāti, tasmā duppaññoti vuccatīti ayamattho. Esa nayo sabbattha. Idaṃ dukkhanti nappajānātīti idaṃ dukkhaṃ, ettakaṃ dukkhaṃ, ito uddhaṃ natthīti dukkhasaccaṃ yāthāvasarasalakkhaṇato na pajānāti. Ayaṃ dukkhasamudayoti ito dukkhaṃ samudetīti pavattidukkhapabhāvikā taṇhā samudayasaccanti yāthāvasarasalakkhaṇato na pajānāti. Ayaṃ dukkhanirodhoti idaṃ dukkhaṃ ayaṃ dukkhasamudayo ca idaṃ nāma ṭhānaṃ patvā nirujjhatīti ubhinnaṃ appavatti nibbānaṃ nirodhasaccanti yāthāvasarasalakkhaṇato na pajānāti. Ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti ayaṃ paṭipadā dukkhanirodhaṃ gacchatīti maggasaccaṃ yāthāvasarasalakkhaṇato na pajānātīti. Anantaravārepi imināva nayena attho veditabbo. Saṅkhepato panettha catusaccakammaṭṭhāniko puggalo kathitoti veditabbo.
“不知”之意，此处因“不知”故谓为“愚钝”，此旨明了。此理举诸处：谓“苦”名为“不知”，即不能真实了知苦之真实特征；又谓“苦集”为苦之因，因无知而无法认识苦之开端；谓“苦灭”为离苦境界，亦因无明而不能觉知；谓“苦灭道”为能灭苦之修行道路，亦因愚昧未解悟。依此次第当能知晓诸理。简而言之，此处表达四圣谛之完整修行者也当名之。
Ayañhi ācariyasantike cattāri saccāni savanato uggaṇhāti. Ṭhapetvā taṇhaṃ tebhūmakā dhammā dukkhasaccaṃ, taṇhā samudayasaccaṃ, ubhinnaṃ appavatti nibbānaṃ nirodhasaccaṃ, dukkhasaccaṃ parijānanto samudayasaccaṃ pajahanto nirodhapāpano maggo maggasaccanti evaṃ uggahetvā abhinivisati. Tattha purimāni dve saccāni vaṭṭaṃ, pacchimāni vivaṭṭaṃ, vaṭṭe abhiniveso hoti, no vivaṭṭe, tasmā ayaṃ abhinivisamāno dukkhasacce abhinivisati.
彼即于师前听闻四圣谛，确立了见解。断除渴爱“三界世间有为法”即苦谛，舍弃渴爱乃集谛，证得离欲苦灭谛，同时知苦谛、灭谛、道谛，断除贪瞋痴之相续。且前二谛如轮行绕转，后二谛如轮破转。迷恋于轮转勿使出轮，故彼执迷苦谛。
Dukkhasaccaṃ nāma rūpādayo pañcakkhandhāti vavatthapetvā dhātukammaṭṭhānavasena otaritvā, ‘‘cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpaṃ rūpa’’nti vavatthapeti. Tadārammaṇā vedanā saññā saṅkhārā viññāṇaṃ nāmanti evaṃ yamakatālakkhandhaṃ bhindanto viya ‘‘dveva ime dhammā nāmarūpa’’nti vavatthapeti. Taṃ panetaṃ na ahetukaṃ sahetukaṃ sappaccayaṃ, ko cassa paccayo avijjādayo dhammāti evaṃ paccaye ceva paccayuppannadhamme ca vavatthapetvā ‘‘sabbepi dhammā hutvā abhāvaṭṭhena aniccā’’ti aniccalakkhaṇaṃ āropeti, tato udayavayappaṭipīḷanākārena dukkhā, avasavattanākārena anattāti tilakkhaṇaṃ āropetvā vipassanāpaṭipāṭiyā sammasanto lokuttaramaggaṃ pāpuṇāti.
苦谛者，名为由色及其余四蕴五支组成，逐一详解其义后，视为界、行、处之所在，遂引出教法故曰：「四大及凭借四大之色为色」。依此而立，称受、想、行、识为别类，分别破析之后，谓此二种法为名色。此名色非无因而生，亦非凭空自有，却有善因缘为因，总结因缘现象，指出「诸法成住灭坏无常」，赋予无常相；由生灭摇动故，施以苦相；由无我不自主性，施加无我相。经由观行，洞察三相，证得正道，超越世俗，入于胜法。
Maggakkhaṇe cattāri saccāni ekapaṭivedhena paṭivijjhati, ekābhisamayena abhisameti. Dukkhaṃ pariññāpaṭivedhena paṭivijjhati. Samudayaṃ pahānapaṭivedhena, nirodhaṃ sacchikiriyāpaṭivedhena, maggaṃ bhāvanāpaṭivedhena paṭivijjhati. Dukkhaṃ pariññābhisamayena abhisameti, samudayaṃ pahānābhisamayena, nirodhaṃ sacchikiriyābhisamayena, maggaṃ bhāvanābhisamayena abhisameti. So tīṇi saccāni kiccato paṭivijjhati, nirodhaṃ ārammaṇato. Tasmiñcassa khaṇe ahaṃ dukkhaṃ parijānāmi, samudayaṃ pajahāmi, nirodhaṃ sacchikaromi, maggaṃ bhāvemīti ābhogasamannāhāramanasikārapaccavekkhaṇā natthi. Etassa pana pariggaṇhantasseva maggo tīsu saccesu pariññādikiccaṃ sādhentova nirodhaṃ ārammaṇato paṭivijjhatīti.
在修行正道时，识别四谛需单一入证而彻悟，顿入八圣道。即以了知苦，作为识别之始；断除集，为舍弃之识；确证灭，为实践断灭之识；修习道，为培植修行之识。以识苦而全悟苦谛，以舍灭集而全悟集谛，以证实灭谛而全悟灭谛，以修持道谛而全悟道谛。四谛三事皆当努力识别，自起缘灭中起修断灭。于此当下，诸识显现：我识苦，我断除集，我证灭，我修道，无有心神散乱、没有念失、没有不痴、不迷逸的妨碍。佛法修胜 输入四谛识别、顿悟从断灭开始为中枢。
Tasmā paññavāti vuccatīti ettha heṭṭhimakoṭiyā sotāpanno, uparimakoṭiyā khīṇāsavo paññavāti niddiṭṭho. Yo pana tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ pāḷito ca atthato ca anusandhito ca pubbāparato ca uggahetvā heṭṭhupariyaṃ karonto vicarati, aniccadukkhānattavasena pariggahamattampi natthi, ayaṃ paññavā nāma, duppañño nāmāti? Viññāṇacarito nāmesa, paññavāti na vattabbo. Atha yo tilakkhaṇaṃ āropetvā vipassanāpaṭipāṭiyā sammasanto ajja ajjeva arahattanti carati, ayaṃ paññavā nāma, duppañño nāmāti? Bhajāpiyamāno paññavāpakkhaṃ bhajati. Sutte pana paṭivedhova kathito.
因此有智慧称谓。这里，声闻之初果称为智慧；上果已断尽烦恼，亦称智慧。若有人研精巴利三藏，既对佛语明了义理，通晓教义先后，并精审考察讨论，然后实践禅修三解脱，“对无常苦无我一切法的彻悟”不足称智慧，便名为愚者。反之，能以三相观照禅修，证得阿拉汉而行者，称为智慧，非愚。此亦传播智慧者，善护正见一方。经中亦以观察入手，用以说明。
Viññāṇaṃ viññāṇanti idha kiṃ pucchati? Yena viññāṇena saṅkhāre sammasitvā esa paññavā nāma jāto, tassa āgamanavipassanā viññāṇaṃ kammakārakacittaṃ pucchāmīti pucchati. Sukhantipi vijānātīti sukhavedanampi vijānāti. Uparipadadvayepi eseva nayo. Iminā thero ‘‘sukhaṃ vedanaṃ vedayamāno sukhaṃ vedanaṃ vedayāmīti pajānātī’’tiādinā (ma. ni. 1.113; dī. ni. 2.380) nayena āgatavedanāvasena arūpakammaṭṭhānaṃ kathesi. Tassattho satipaṭṭhāne vuttanayeneva veditabbo.
问识为何物？此指何种识？乃指凭此识所作之行色所生智慧。问其因缘，运用入出观照。依先圣长老教诲：感受爽快即为知乐，即此识也。若视两种上识，以此观察释经。对此须根据念处法门课徒，因其标准智慧而应审视。
Saṃsaṭṭhāti ekuppādādilakkhaṇena saṃyogaṭṭhena saṃsaṭṭhā, udāhu visaṃsaṭṭhāti pucchati. Ettha ca thero maggapaññañca vipassanāviññāṇañcāti ime dve lokiyalokuttaradhamme missetvā bhūmantaraṃ bhinditvā samayaṃ ajānanto viya pucchatīti na veditabbo. Maggapaññāya pana maggaviññāṇena, vipassanāpaññāya ca vipassanāviññāṇeneva saddhiṃ saṃsaṭṭhabhāvaṃ pucchatīti veditabbo. Theropissa tamevatthaṃ vissajjento ime dhammā saṃsaṭṭhātiādimāha. Tattha na ca labbhā imesaṃ dhammānanti imesaṃ lokiyamaggakkhaṇepi lokuttaramaggakkhaṇepi ekato uppannānaṃ dvinnaṃ dhammānaṃ. Vinibbhujitvā vinibbhujitvāti visuṃ visuṃ katvā vinivaṭṭetvā, ārammaṇato vā vatthuto vā uppādato vā nirodhato vā nānākaraṇaṃ dassetuṃ na sakkāti attho. Tesaṃ tesaṃ pana dhammānaṃ visayo nāma atthi. Lokiyadhammaṃ patvā hi cittaṃ jeṭṭhakaṃ hoti pubbaṅgamaṃ, lokuttaraṃ patvā paññā.
涵义合成一体者，以生灭变化等缘起标记为缔合，一切连接，即称合成。在此欲询“合成”何义。此中长老观因结合智慧与观见正识，合并内在世间与出世间法称。悟证之间隔断轮转，无时知离。此处不可理解为合成如非慧、非观识相继连接。此合体意指诸法无常紧密缔合。各法境界有其所依之境界也。若堕世间，则心昏迟愚蒙前后继存失；若入出世间，则有智慧生发成就。
Sammāsambuddhopi hi lokiyadhammaṃ pucchanto, ‘‘bhikkhu, tvaṃ katamaṃ paññaṃ adhigato, kiṃ paṭhamamaggapaññaṃ, udāhu dutiya tatiya catuttha maggapañña’’nti na evaṃ pucchati. Kiṃ phasso tvaṃ, bhikkhu, kiṃ vedano, kiṃ sañño, kiṃ cetanoti na ca pucchati, cittavasena pana, ‘‘kiñcitto tvaṃ, bhikkhū’’ti (pārā. 135) pucchati. Kusalākusalaṃ paññapentopi ‘‘manopubbaṅgamā dhammā, manoseṭṭhā manomayā’’ti (dha. pa. 1, 2) ca, ‘‘katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hotī’’ti (dha. sa. 1) ca evaṃ cittavaseneva paññāpeti. Lokuttaraṃ pucchanto pana kiṃ phasso tvaṃ bhikkhu, kiṃ vedano, kiṃ sañño, kiṃ cetanoti na pucchati. Katamā te, bhikkhu, paññā adhigatā, kiṃ paṭhamamaggapaññā, udāhu dutiyatatiyacatutthamaggapaññāti evaṃ paññāvaseneva pucchati.
即使正觉如来于世也不问究竟智慧为何、道理为何、第二第三第四道理为何，不问诸根、触受、想、意等具足何物，但以心意为问曰：「心识、汝为何所念？」亦问善恶之心所先行，善意最尊最获幸福之事。此乃世俗善行解释智慧之方略。而若问出世间相关诸根、触、想、意，则不问其如何感受知觉，而问其所得智慧如何、得何道理，思此智慧乃正觉寻究之径。
Indriyasaṃyuttepi ‘‘pañcimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ. Kattha ca, bhikkhave, saddhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ? Catūsu sotāpattiyaṅgesu ettha saddhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ. Kattha ca, bhikkhave, vīriyindriyaṃ daṭṭhabbaṃ? Catūsu sammappadhānesu ettha vīriyindriyaṃ daṭṭhabbaṃ. Kattha ca, bhikkhave, satindriyaṃ daṭṭhabbaṃ? Catūsu satipaṭṭhānesu ettha satindriyaṃ daṭṭhabbaṃ. Kattha ca, bhikkhave, samādhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ? Catūsu jhānesu ettha samādhindriyaṃ daṭṭhabbaṃ. Kattha ca, bhikkhave, paññindriyaṃ daṭṭhabbaṃ? Catūsu ariyasaccesu ettha paññindriyaṃ daṭṭhabba’’nti (saṃ. ni. 5.478). Evaṃ savisayasmiṃyeva lokiyalokuttarā dhammā kathitā.
与根所缠烦者说：「诸比库啊，五根即是五种根。何谓五？信根、精进根、念根、定根、慧根。那里，诸比库，应当见信根？在四果契入的标志中应当见信根。那里，诸比库，应当见精进根？在四正勤处中应当见精进根。那里，诸比库，应当见念根？在四念处中应当见念根。那里，诸比库，应当见定根？在四禅那中应当见定根。那里，诸比库，应当见慧根？在四圣谛中应当见慧根。」（三藏五分律传5.478）如此，在此教法中世俗与出世法皆已论述。
Yathā hi cattāro seṭṭhiputtā rājāti rājapañcamesu sahāyesu nakkhattaṃ kīḷissāmāti vīthiṃ otiṇṇesu ekassa seṭṭhiputtassa gehaṃ gatakāle itare cattāro tuṇhī nisīdanti, gehasāmikova, ‘‘imesaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ detha, gandhamālālaṅkārādīni dethā’’ti gehe vicāreti. Dutiyassa tatiyassa catutthassa gehaṃ gatakāle itare cattāro tuṇhī nisīdanti, gehasāmikova, ‘‘imesaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ detha, gandhamālālaṅkārādīni dethā’’ti gehe vicāreti. Atha sabbapacchā rañño gehaṃ gatakāle kiñcāpi rājā sabbattha issarova, imasmiṃ pana kāle attano geheyeva, ‘‘imesaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ detha, gandhamālālaṅkārādīni dethā’’ti vicāreti. Evamevaṃ kho saddhāpañcamakesu indriyesu tesu sahāyesu ekato vīthiṃ otarantesu viya ekārammaṇe uppajjamānesupi yathā paṭhamassa gehe itare cattāro tuṇhī nisīdanti, gehasāmikova vicāreti, evaṃ sotāpattiyaṅgāni patvā adhimokkhalakkhaṇaṃ saddhindriyameva jeṭṭhakaṃ hoti pubbaṅgamaṃ, sesāni tadanvayāni honti. Yathā dutiyassa gehe itare cattāro tuṇhī nisīdanti, gehasāmikova vicāreti, evaṃ sammappadhānāni patvā paggahaṇalakkhaṇaṃ vīriyindriyameva jeṭṭhakaṃ hoti pubbaṅgamaṃ, sesāni tadanvayāni honti. Yathā tatiyassa gehe itare cattāro tuṇhī nisīdanti, gehasāmikova vicāreti, evaṃ satipaṭṭhānāni patvā upaṭṭhānalakkhaṇaṃ satindriyameva jeṭṭhakaṃ hoti pubbaṅgamaṃ, sesāni tadanvayāni honti. Yathā catutthassa gehe itare cattāro tuṇhī nisīdanti, gehasāmikova vicāreti, evaṃ jhānavimokkhe patvā avikkhepalakkhaṇaṃ samādhindriyameva jeṭṭhakaṃ hoti pubbaṅgamaṃ, sesāni tadanvayāni honti. Sabbapacchā rañño gehaṃ gatakāle pana yathā itare cattāro tuṇhī nisīdanti, rājāva gehe vicāreti, evameva ariyasaccāni patvā pajānanalakkhaṇaṃ paññindriyameva jeṭṭhakaṃ hoti pubbaṅgamaṃ, sesāni tadanvayāni honti.
正如四位商人之子与国王及王子们作伴穿越街道时，一位商人之子回家时，其余三人在家闲坐，宛如家主，思量说：「给他们吃食和饮食，给他们香花、香饰等。」当第二、第三、第四人回家，其余三人亦如此闲坐，仿佛家主人思虑赠食品及香饰。后来任意时间，国王好像普遍掌控者，在自己宫宅中亦如此思量。正因如此，信根于五根之中，于这些同伴一同行走街道如进入第一个家中，其他三人则闲坐、思量，信根成为最先及主导之根，其余属随顺。又如当第二人回家，其余三人闲坐、思虑，精进根于四正勤取得把持特征，成为主导、先行，其余属随顺。又如第三人回家，其他三人闲坐思量，念根于四念处取得守护标志，为主导、先行，其余依次从属。又如第四人回家，其余三人闲坐思虑，定根于禅那解脱定取得不动标志，成为主导、先行，其余依次从属。及后来国王回家，其余闲坐思虑，慧根于四圣谛取得知见标志，成为最上首、先行，其余随从。
Iti paṭisambhidāpattānaṃ agge ṭhapito mahākoṭṭhitatthero lokiyadhammaṃ pucchanto cittaṃ jeṭṭhakaṃ cittaṃ pubbaṅgamaṃ katvā pucchi; lokuttaradhammaṃ pucchanto paññaṃ jeṭṭhakaṃ paññaṃ pubbaṅgamaṃ katvā pucchi. Dhammasenāpatisāriputtattheropi tatheva vissajjesīti.
如是，断派领袖长老玛哈果提陀设立规范，探问世俗法时观心为主导、先行；探究出世法时慧为主导、先行。觉行军长老沙利弗陀亦同样许可。
Yaṃ hāvuso, pajānātīti yaṃ catusaccadhammamidaṃ dukkhantiādinā nayena maggapaññā pajānāti. Taṃ vijānātīti maggaviññāṇampi tatheva taṃ vijānāti. Yaṃ vijānātīti yaṃ saṅkhāragataṃ aniccantiādinā nayena vipassanāviññāṇaṃ vijānāti. Taṃ pajānātīti vipassanāpaññāpi tatheva taṃ pajānāti. Tasmā ime dhammāti tena kāraṇena ime dhammā. Saṃsaṭṭhāti ekuppādaekanirodhaekavatthukaekārammaṇatāya saṃsaṭṭhā.
尊者啊，所谓知者即透彻解知此四圣谛法，即苦圣谛等的苦因由缘成道灭的智慧。所谓识知，即依此道识解知也。所谓识有，即以此为缘境瞥见诸行无常等的观智。所谓知晓，即依此观智慧得知。故以此诸法，依其根本，是因缘一合、一所缘、一唯一目标法聚合而成。
Paññā bhāvetabbāti idaṃ maggapaññaṃ sandhāya vuttaṃ. Taṃsampayuttaṃ pana viññāṇaṃ tāya saddhiṃ bhāvetabbameva hoti. Viññāṇaṃ pariññeyyanti idaṃ vipassanāviññāṇaṃ sandhāya vuttaṃ. Taṃsampayuttā pana paññā tena saddhiṃ parijānitabbāva hoti.
所谓慧当修习者，是指此道慧。与此相应者是识，应修习与慧相应之识。所谓识当了知者，是指此观慧。与此相应者是慧，应以此慧识相应来认识。
§450
450.Vedanā vedanāti idaṃ kasmā pucchati? Vedanālakkhaṇaṃ pucchissāmīti pucchati. Evaṃ santepi tebhūmikasammasanacāravedanāva adhippetāti sallakkhetabbā. Sukhampi vedetīti sukhaṃ ārammaṇaṃ vedeti anubhavati. Parato padadvayepi eseva nayo. ‘‘Rūpañca hidaṃ, mahāli, ekantadukkhaṃ abhavissa, dukkhānupatitaṃ dukkhāvakkantaṃ anavakkantaṃ sukhena, nayidaṃ sattā rūpasmiṃ sārajjeyyuṃ. Yasmā ca kho, mahāli, rūpaṃ sukhaṃ sukhānupatitaṃ sukhāvakkantaṃ anavakkantaṃ dukkhena, tasmā sattā rūpasmiṃ sārajjanti, sārāgā saṃyujjanti, saṃyogā saṃkilissanti. Vedanā ca hidaṃ… saññā… saṅkhārā… viññāṇañca hidaṃ, mahāli, ekantadukkhaṃ abhavissa…pe… saṃkilissantī’’ti (saṃ. ni. 3.70) iminā hi mahālisuttapariyāyena idha ārammaṇaṃ sukhaṃ dukkhaṃ adukkhamasukhanti kathitaṃ. Apica purimaṃ sukhaṃ vedanaṃ ārammaṇaṃ katvā aparā sukhā vedanā vedeti; purimaṃ dukkhaṃ vedanaṃ ārammaṇaṃ katvā aparā dukkhā vedanā vedeti; purimaṃ adukkhamasukhaṃ vedanaṃ ārammaṇaṃ katvā aparā adukkhamasukhā vedanā vedetīti evamettha attho daṭṭhabbo. Vedanāyeva hi vedeti, na añño koci veditā nāma atthīti vuttametaṃ.
450．“受”谓受如何？问者曰：应问受的法相。因如此，受被定义为三点基础的正确现行受。若能正确理解，即表明受具有主宰性。受分为苦受、乐受、不苦不乐受。善说：‘色必苦，众大臣啊，必生苦，苦随苦生，苦无间断，无乐可得，此即众生心结于色。盖众生因乐色得乐而系于色，心执着而染着，染着生缚。受、想、行、识亦复如是，指此皆苦受，众大臣啊。……’（三藏尼迦耶3.70）此即依据大自在王经义解说“相缘受”的乐、苦、不苦不乐。且以前乐受为缘而后受为乐；以前苦受为缘而后受为苦；以前不苦不乐受为缘而后受为不苦不乐，释义亦当如是。因为唯有受为受，别无他受称为受者，故说如此。
Saññāsaññāti idha kiṃ pucchati? Sabbasaññāya lakkhaṇaṃ. Kiṃ sabbatthakasaññāyāti? Sabbasaññāya lakkhaṇantipi sabbatthakasaññāya lakkhaṇantipi ekamevetaṃ, evaṃ santepi tebhūmikasammasanacārasaññāva adhippetāti sallakkhetabbā. Nīlakampi sañjānātīti nīlapupphe vā vatthe vā parikammaṃ katvā upacāraṃ vā appanaṃ vā pāpento sañjānāti. Imasmiñhi atthe parikammasaññāpi upacārasaññāpi appanāsaññāpi vaṭṭati. Nīle nīlanti uppajjanakasaññāpi vaṭṭatiyeva. Pītakādīsupi eseva nayo.
此处所问的“识想的本质(识想相互)”为何？就是俱足一切识想的特征。所谓“普遍的识想的特征”是什么？即一切识想的特征，普遍识想的特征，不过是同一回事。即使说是普遍识想的特征，或说是普遍识想的标志，这两者完全相同。即便如此，也因三种境地（修习阶段）对识想的观照分别不同，故应给予适当之名称。至于蓝色，也被认识为蓝色，即见蓝色花或蓝色叶，经相或止息的用功过程中，所得的认识即称为「认识」。在此意义上，行为识想、用功识想、止息识想皆生起。所谓“蓝色的蓝”也属于生起识想的范畴。在黄色、红色等诸相中亦然，理当以此类推。
Yā cāvuso, vedanāti ettha vedanā, saññā, viññāṇanti imāni tīṇi gahetvā paññā kasmā na gahitāti? Asabbasaṅgāhikattā. Paññāya hi gahitāya paññāya sampayuttāva vedanādayo labbhanti, no vippayuttā. Taṃ pana aggahetvā imesu gahitesu paññāya sampayuttā ca vippayuttā ca antamaso dve pañcaviññāṇadhammāpi labbhanti. Yathā hi tayo purisā suttaṃ suttanti vadeyyuṃ, catuttho ratanāvutasuttanti. Tesu purimā tayo takkagatampi paṭṭivaṭṭakādigatampi yaṃkiñci bahuṃ suttaṃ labhanti antamaso makkaṭakasuttampi. Ratanāvutasuttaṃ pariyesanto mandaṃ labhati, evaṃsampadamidaṃ veditabbaṃ. Heṭṭhato vā paññā viññāṇena saddhiṃ sampayogaṃ labhāpitā vissaṭṭhattāva idha na gahitāti vadanti. Yaṃ hāvuso, vedetīti yaṃ ārammaṇaṃ vedanā vedeti, saññāpi tadeva sañjānāti. Yaṃ sañjānātīti yaṃ ārammaṇaṃ saññā sañjānāti, viññāṇampi tadeva vijānātīti attho.
尊者们，关于“受”的内容，此处即指受、识想、识三者联合起来的这样一组要素，为什么智慧不能直接把握它们呢？这是因为它们并非总是相连而起的。若通过智慧之观察而连结一致，则能得到受等法；若不连结则得不到。因此，舍弃其中一种时，这些与所舍弃法相联或不联的五识法均能现起。例如三个人若说“这是经文”，第四人却说“这是金刚经”，在他们之中前面三人对经文的分辨甚为智能准确，反复掌握经文的内容，而第四人却对“金刚经”只知其名，辨识不详，得到的知识唯有二种涉及五识中的觉识法。对于智慧来讲，它已通过识法与五识获得了广泛联系，并能认识详尽，但这里说智慧未能抓取到，这正体现了对智慧认识的区别。尊者啊，所谓“知”就是对感受对象“受”之感知；“识想”则是对该感受对象的认知；而“识”则是对此认知对象本身的认知，这就是它们的意义所在。
Idāni sañjānāti vijānāti pajānātīti ettha viseso veditabbo. Tattha upasaggamattameva viseso. Jānātīti padaṃ pana aviseso. Tassāpi jānanatthe viseso veditabbo. Saññā hi nīlādivasena ārammaṇaṃ sañjānanamattameva, aniccaṃ dukkhaṃ anattāti lakkhaṇapaṭivedhaṃ pāpetuṃ na sakkoti. Viññāṇaṃ nīlādivasena ārammaṇañceva sañjānāti, aniccādilakkhaṇapaṭivedhañca pāpeti, ussakkitvā pana maggapātubhāvaṃ pāpetuṃ na sakkoti. Paññā nīlādivasena ārammaṇampi sañjānāti, aniccādivasena lakkhaṇapaṭivedhampi pāpeti, ussakkitvā maggapātubhāvaṃ pāpetumpi sakkoti.
现在须辨明“认知”、“认识”、“了解”三者之间的区别，其区别仅在于附加成分多少。所谓“认识”是对单一字词的泛指，无特别限定。然而，即便是“认识”，也应辨别其细节差别。识想如蓝色系列等，只是一种单纯对境的认识，尚不能够介入无常、苦、无我特征的实际体证。识则是对识想的认知，它能够显现无常等三相的义理，但却不够成熟，尚不能达成道果达成。智慧则不同，它既能认知识想，还能真正通达无常等法的相貌特征，并且能够推动清净道果的实现。
Yathā hi heraññikaphalake kahāpaṇarāsimhi kate ajātabuddhi dārako gāmikapuriso mahāheraññikoti tīsu janesu oloketvā ṭhitesu ajātabuddhi dārako kahāpaṇānaṃ cittavicittacaturassamaṇḍalabhāvameva jānāti, idaṃ manussānaṃ upabhogaparibhogaṃ ratanasammatanti na jānāti. Gāmikapuriso cittādibhāvañceva jānāti, manussānaṃ upabhogaparibhogaratanasammatabhāvañca. ‘‘Ayaṃ kūṭo ayaṃ cheko ayaṃ karato ayaṃ saṇho’’ti pana na jānāti. Mahāheraññiko cittādibhāvampi ratanasammatabhāvampi kūṭādibhāvampi jānāti, jānanto ca pana naṃ rūpaṃ disvāpi jānāti, ākoṭitassa saddaṃ sutvāpi, gandhaṃ ghāyitvāpi, rasaṃ sāyitvāpi, hatthena garukalahukabhāvaṃ upadhāretvāpi asukagāme katotipi jānāti, asukanigame asukanagare asukapabbatacchāyāya asukanadītīre katotipi, asukācariyena katotipi jānāti. Evamevaṃ saññā ajātabuddhidārakassa kahāpaṇadassanaṃ viya nīlādivasena ārammaṇamattameva sañjānāti. Viññāṇaṃ gāmikapurisassa kahāpaṇadassanaṃ viya nīlādivasena ārammaṇampi sañjānāti, aniccādivasena lakkhaṇapaṭivedhampi pāpeti. Paññā mahāheraññikassa kahāpaṇadassanaṃ viya nīlādivasena ārammaṇampi sañjānāti, aniccādivasena lakkhaṇapaṭivedhampi pāpeti, ussakkitvā maggapātubhāvampi pāpeti. So pana nesaṃ viseso duppaṭivijjho.
举例来说，如农夫在谷仓中掂量铜钱数目，虽常与人对视并交谈，但他仅仅知道铜钱数多寡，如“一捆”、“一包”、“一谷”般的总量情况，却不懂得铜钱的具体名称、面额，钱币的细节都不了解；那农夫知道的是铜钱的状态及数量，是人们对物品使用价值等的一般认知，但他并不懂“钱币”具体是什么，也不知纸张、文字、发音、气味、味道、轻重软硬等各种细节。由此看来，识想如同农夫认识铜钱的数量，识则如村庄人知道铜钱的外貌及使用之状况，并能识别其无常苦等法相；而智慧如同铸钱工匠，能对铜钱的性质详尽体认，懂得铜钱及其相关的法相特质，达成道果的理解。但对这些分别而言，普通人难以辨清其中的差异，因而此为难识的分类。
Tenāha āyasmā nāgaseno – ‘‘dukkaraṃ, mahārāja, bhagavatā katanti. Kiṃ, bhante, nāgasena bhagavatā dukkaraṃ katanti? Dukkaraṃ, mahārāja, bhagavatā kataṃ, imesaṃ arūpīnaṃ cittacetasikānaṃ dhammānaṃ ekārammaṇe pavattamānānaṃ vavatthānaṃ akkhātaṃ, ayaṃ phasso, ayaṃ vedanā, ayaṃ saññā, ayaṃ cetanā, idaṃ citta’’nti (mi. pa. 2.7.16). Yathā hi tilatelaṃ, sāsapatelaṃ, madhukatelaṃ, eraṇḍakatelaṃ, vasātelanti imāni pañca telāni ekacāṭiyaṃ pakkhipitvā divasaṃ yamakamanthehi manthetvā tato idaṃ tilatelaṃ, idaṃ sāsapatelanti ekekassa pāṭiyekkaṃ uddharaṇaṃ nāma dukkaraṃ, idaṃ tato dukkarataraṃ. Bhagavā pana sabbaññutaññāṇassa suppaṭividdhattā dhammissaro dhammarājā imesaṃ arūpīnaṃ dhammānaṃ ekārammaṇe pavattamānānaṃ vavatthānaṃ akkhāsi. Pañcannaṃ mahānadīnaṃ samuddaṃ paviṭṭhaṭṭhāne, ‘‘idaṃ gaṅgāya udakaṃ, idaṃ yamunāyā’’ti evaṃ pāṭiyekkaṃ udakauddharaṇenāpi ayamattho veditabbo.
尊者龙军曾言：“陛下，世尊所说之『难处』为何？为何世尊称其为难处？所谓难处，即是指出在这无色界中，心与心所诸法单一对象连续出现的苦难，诸如触、受、识想、意念，此即为心；故称难处。”如同用芝麻油、蒜子油、蜂蜜油、蓖麻油、桂皮油五种油，在同一碗中掺搅摇动，一日两次反复研磨，最终成为芝麻油或蒜子油的某一部分。每种油均有其独特名称，难以混淆；这就是此“难处”的比喻。世尊因洞晓一切智慧之真谛，被尊为法之主、法王，所说此无色界心法诸法的单一对象之苦难，亦当如这五大江河入口分明，名称各异的水般明了。
§451
451.Nissaṭṭhenāti nissaṭena pariccattena vā. Tattha nissaṭenāti atthe sati pañcahi indriyehīti nissakkavacanaṃ. Pariccattenāti atthe sati karaṇavacanaṃ veditabbaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – pañcahi indriyehi nissaritvā manodvāre pavattena pañcahi vā indriyehi tassa vatthubhāvaṃ anupagamanatāya pariccattenāti. Parisuddhenāti nirupakkilesena. Manoviññāṇenāti rūpāvacaracatutthajjhānacittena. Kiṃ neyyanti kiṃ jānitabbaṃ. ‘‘Yaṃkiñci neyyaṃ nāma atthi dhamma’’ntiādīsu (mahāni. 69) hi jānitabbaṃ neyyanti vuttaṃ. Ākāsānañcāyatanaṃ neyyanti kathaṃ rūpāvacaracatutthajjhānacittena arūpāvacarasamāpatti neyyāti? Rūpāvacaracatutthajjhāne ṭhitena arūpāvacarasamāpattiṃ nibbattetuṃ sakkā hoti. Ettha ṭhitassa hi sā ijjhati. Tasmā ‘‘ākāsānañcāyatanaṃ neyya’’ntiādimāha. Atha nevasaññānāsaññāyatanaṃ kasmā na vuttanti? Pāṭiyekkaṃ abhinivesābhāvato. Tattha hi kalāpato nayato sammasanaṃ labbhati, dhammasenāpatisadisassāpi hi bhikkhuno pāṭiyekkaṃ abhiniveso na jāyati. Tasmā theropi, ‘‘evaṃ kirame dhammā ahutvā sambhonti, hutvā paṭiventī’’ti (ma. ni. 3.94) kalāpato nayato sammasitvā vissajjesīti. Bhagavā pana sabbaññutaññāṇassa hatthagatattā nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyampi paropaññāsa dhamme pāṭiyekkaṃ aṃguddhāreneva uddharitvā, ‘‘yāvatā saññāsamāpattiyo, tāvatā aññāpaṭivedho’’ti āha.
“寄托”即用依靠或扶持的意思；所谓依靠，即指此境中包含五根，而言依赖之词；“扶持”则指此境中包含五种因缘的关系。此言所谓授依赖五根，并由心门开启，而五根无法接近相应条件的限制，即为“扶持”。“清净”指无染无垢。所谓心识，即指包含色境及非色境四禅禅定境界的心识。所谓当摄，即指应当了知、应当了知之理智。经中云：“万法中当舍弃之法”，此话说明应舍弃何法实为当知当行之事，所谓空无颜色非色禅境不应于色境心识中产生？因四禅内住者可转生非色禅境。于此时内住者生起此心。故有“空无色界不可获得”等语。而不色识想界为何说不可得？仅因无贪著故。于此执着断灭而释然，佛经中长老亦言：“如此因缘法现行，因缘灭伏，即断灭也。”世尊则因具足一切智慧，亲手开启非色识想界的秘密，断开世间的障碍，并以其缘起法门阐明：“只要有识想界，智慧觉知必随之而至。”
Paññācakkhunā pajānātīti dassanapariṇāyakaṭṭhena cakkhubhūtāya paññāya pajānāti. Tattha dve paññā samādhipaññā vipassanāpaññā ca. Samādhipaññāya kiccato asammohato ca pajānāti. Vipassanāpaññāya lakkhaṇapaṭivedhena ārammaṇato jānanaṃ kathitaṃ. Kimatthiyāti ko etissā attho. Abhiññatthātiādīsu abhiññeyye dhamme abhijānātīti abhiññatthā. Pariññeyye dhamme parijānātīti pariññatthā. Pahātabbe dhamme pajahatīti pahānatthā. Sā panesā lokiyāpi abhiññatthā ca pariññatthā ca vikkhambhanato pahānatthā. Lokuttarāpi abhiññatthā ca pariññatthā ca samucchedato pahānatthā. Tattha lokiyā kiccato asammohato ca pajānāti, lokuttarā asammohato.
以慧眼观察而得知，所谓见解的成熟者乃由成为慧眼而来的智慧所知。此处所说的智慧分为二：一为定慧，二为观慧。借由定慧，所作之事清明无惑而能知晓；借由观慧，则通过洞察现象的本质而达成对知见的说明。所谓『甚义』者，指的是此义旨在何处。『神通义』则指在诸神通等迹象上所认知的含义。『究竟义』即对究竟法的了然。『舍弃义』表明舍弃应舍弃法的含义。此三义在世间亦有，分别为神通义、究竟义、舍弃义，因其产生、增长又因扰乱而需舍弃；在出世间亦有，分别为神通义、究竟义、舍弃义，因为切断而舍弃。其中国世间者，因务事崇行，故称为无惑智慧；出世间者亦称无惑智慧。
§452
452.Sammādiṭṭhiyā uppādāyāti vipassanāsammādiṭṭhiyā ca maggasammādiṭṭhiyā ca. Parato ca ghosoti sappāyadhammassavanaṃ. Yoniso ca manasikāroti attano upāyamanasikāro. Tattha sāvakesu api dhammasenāpatino dve paccayā laddhuṃ vaṭṭantiyeva. Thero hi kappasatasahassādhikaṃ ekaṃ asaṅkhyeyyaṃ pāramiyo pūretvāpi attano dhammatāya aṇumattampi kilesaṃ pajahituṃ nāsakkhi. ‘‘Ye dhammā hetuppabhavā’’ti (mahāva. 60) assajittherato imaṃ gāthaṃ sutvāvassa paṭivedho jāto. Paccekabuddhānaṃ pana sabbaññubuddhānañca paratoghosakammaṃ natthi, yonisomanasikārasmiṃyeva ṭhatvā paccekabodhiñca sabbaññutaññāṇañca nibbattenti.
452.所谓正见之生起，是指南针正见、观正见、行正见三正见。『外来』指的是善法之闻法。『善思维』指的正自我思维。此处说，在弟子中，以及法军领袖，二因缘得以相续转行。长老虽经历千万不可计数劫之修行，虽满己之道德，犹不能彻底断除一丝烦恼。『诸法因缘生』此偈由阿萨吉长老听闻之后，于雨季中萌发感悟。然于辟支佛及诸多全知佛之间，不存『外来声响行为』，唯有洽当思维而立，辟支佛及全知佛乃因智慧觉悟而成。
Anuggahitāti laddhūpakārā. Sammādiṭṭhīti arahattamaggasammādiṭṭhi. Phalakkhaṇe nibbattā cetovimutti phalaṃ assāti cetovimuttiphalā. Tadeva cetovimuttisaṅkhātaṃ phalaṃ ānisaṃso assāti cetovimuttiphalānisaṃsā. Dutiyapadepi eseva nayo. Ettha ca catutthaphalapaññā paññāvimutti nāma, avasesā dhammā cetovimuttīti veditabbā. Sīlānuggahitātiādīsu sīlanti catupārisuddhisīlaṃ. Sutanti sappāyadhammassavanaṃ. Sākacchāti kammaṭṭhāne khalanapakkhalanacchedanakathā. Samathoti vipassanāpādikā aṭṭha samāpattiyo. Vipassanāti sattavidhā anupassanā. Catupārisuddhisīlañhi pūrentassa, sappāyadhammassavanaṃ suṇantassa, kammaṭṭhāne khalanapakkhalanaṃ chindantassa, vipassanāpādikāsu aṭṭhasamāpattīsu kammaṃ karontassa, sattavidhaṃ anupassanaṃ bhāventassa arahattamaggo uppajjitvā phalaṃ deti.
所谓被引导者，指已获得辅助手段者。正见者，即阿拉汉道之正见。此果标志为心之解脱，谓心获得解脱的果报名为心解脱之果。此果亦是心得到解脱所名之果报证因。第二句同义。这里第四果智慧即谓智慧解脱，余法应从此心解脱中分别。所谓持戒被引导者，即持戒五净戒。闻者指善法闻闻。对话者指断恶法有关于业处断除之论述。止者为观之助缘之八种定。观者为七种观察。诸五净戒已圆满，常闻善法，观断恶法处勤作业，在观止八定中行勤，修持七种观察，阿拉汉道因此生起，现出果报。
Yathā hi madhuraṃ ambapakkaṃ paribhuñjitukāmo ambapotakassa samantā udakakoṭṭhakaṃ thiraṃ katvā bandhati. Ghaṭaṃ gahetvā kālena kālaṃ udakaṃ āsiñcati. Udakassa anikkhamanatthaṃ mariyādaṃ thiraṃ karoti. Yā hoti samīpe valli vā sukkhadaṇḍako vā kipillikapuṭo vā makkaṭakajālaṃ vā, taṃ apaneti. Khaṇittiṃ gahetvā kālena kālaṃ mūlāni parikhaṇati. Evamassa appamattassa imāni pañca kāraṇāni karoto so ambo vaḍḍhitvā phalaṃ deti. Evaṃsampadamidaṃ veditabbaṃ. Rukkhassa samantato koṭṭhakabandhanaṃ viya hi sīlaṃ daṭṭhabbaṃ, kālena kālaṃ udakasiñcanaṃ viya dhammassavanaṃ, mariyādāya thirabhāvakaraṇaṃ viya samatho, samīpe valliādīnaṃ haraṇaṃ viya kammaṭṭhāne khalanapakkhalanacchedanaṃ, kālena kālaṃ khaṇittiṃ gahetvā mūlakhaṇanaṃ viya sattannaṃ anupassanānaṃ bhāvanā. Tehi pañcahi kāraṇehi anuggahitassa ambarukkhassa madhuraphaladānakālo viya imassa bhikkhuno imehi pañcahi dhammehi anuggahitāya sammādiṭṭhiyā arahattaphaladānaṃ veditabbaṃ.
譬如甘甜的成熟果实，欲食者为果农，常于其周围环绕着水渠，久时流水淋灌其根。执取水壶，依时节浇水，滋养水以达到效果。水若不能流通，守护便稳固其势。倘若附近有藤蔓、干枝、果枝、猴网，则将之除去。用锄头历时细心锄草，不懈勤作，使水渠畅通而水得增长，终致果实丰饶。此喻应当明了：树木四周缠绕水渠犹如持戒应观；时常浇水恰似闻法；正守恒常稳固意念则为止；除去藤蔓等障碍如勤断恶法处；以锄锄草连续观照犹如培养七种观察。凭借上述五因缘，他如同果树成长成甘美果实，这比库以此五法修持正见而得阿拉汉果报，值得知晓。
§453
453.Katipanāvuso, bhavāti idha kiṃ pucchati? Mūlameva gato anusandhi, duppañño yehi bhavehi na uṭṭhāti, te pucchissāmīti pucchati. Tattha kāmabhavoti kāmabhavūpagaṃ kammaṃ kammābhinibbattā upādinnakkhandhāpīti ubhayamekato katvā kāmabhavoti āha. Rūpārūpabhavesupi eseva nayo. Āyatinti anāgate. Punabbhavassa abhinibbattīti punabbhavābhinibbatti. Idha vaṭṭaṃ pucchissāmīti pucchati. Tatrātatrābhinandanāti rūpābhinandanā saddābhinandanāti evaṃ tahiṃ tahiṃ abhinandanā, karaṇavacane cetaṃ paccattaṃ. Tatratatrābhinandanāya punabbhavābhinibbatti hotīti attho. Ettāvatā hi gamanaṃ hoti, āgamanaṃ hoti, gamanāgamanaṃ hoti, vaṭṭaṃ vattatīti vaṭṭaṃ matthakaṃ pāpetvā dassesi. Idāni vivaṭṭaṃ pucchanto ‘‘kathaṃ panāvuso’’tiādimāha. Tassa vissajjane avijjāvirāgāti avijjāya khayanirodhena. Vijjuppādāti arahattamaggavijjāya uppādena. Kiṃ avijjā pubbe niruddhā, atha vijjā pubbe uppannāti? Ubhayametaṃ na vattabbaṃ. Padīpujjalanena andhakāravigamo viya vijjuppādena avijjā niruddhāva hoti. Taṇhānirodhāti taṇhāya khayanirodhena. Punabbhavābhinibbatti na hotīti evaṃ āyatiṃ punabbhavassa abhinibbatti na hoti, gamanaṃ āgamanaṃ gamanāgamanaṃ upacchijjati, vaṭṭaṃ na vattatīti vivaṭṭaṃ matthakaṃ pāpetvā dassesi.
453.善友啊，有人问：『生有为何？』即指根本所趋处，愚痴众生所居而不起者，欲问此处。谓欲生者是由欲生因业，所起五阴所摄，此双方合成名欲生。又谓色生非色生者同理。所谓『来世』是未来；『再生的发生』是指再生的产生。此欲问轮回。所谓『轮转』者，循环之义，即来去、往返之意。现在翻开这个轮回，问曰：『善友，这如何？』其答案为：『断除无明即无明的灭，觉者道智的生。』为何先断无明才生道智，未回答此问。生死如灯火，驱散黑暗，见觉智产生、无明断。欲灭即欲断灭。未来再生不复生，即来去往返都中断，轮转消失。
§454
454.Katamaṃ panāvusoti idha kiṃ pucchati? Ubhatobhāgavimutto bhikkhu kālena kālaṃ nirodhaṃ samāpajjati. Tassa nirodhapādakaṃ paṭhamajjhānaṃ pucchissāmīti pucchati. Paṭhamaṃ jhānanti idha kiṃ pucchati? Nirodhaṃ samāpajjanakena bhikkhunā aṅgavavatthānaṃ koṭṭhāsaparicchedo nāma jānitabbo, idaṃ jhānaṃ pañcaṅgikaṃ caturaṅgikaṃ tivaṅgikaṃ duvaṅgikanti aṅgavavatthānaṃ koṭṭhāsaparicchedaṃ pucchissāmīti pucchati. Vitakkotiādīsu pana abhiniropanalakkhaṇo vitakko, anumajjanalakkhaṇo vicāro, pharaṇalakkhaṇā pīti, sātalakkhaṇaṃ sukhaṃ, avikkhepalakkhaṇā cittekaggatāti ime pañca dhammā vattanti. Kataṅgavippahīnanti idha pana kiṃ pucchati? Nirodhaṃ samāpajjanakena bhikkhunā upakārānupakārāni aṅgāni jānitabbāni, tāni pucchissāmīti pucchati, vissajjanaṃ panettha pākaṭameva. Iti heṭṭhā nirodhapādakaṃ paṭhamajjhānaṃ gahitaṃ, upari tassa anantarapaccayaṃ nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiṃ pucchissati. Antarā pana cha samāpattiyo saṃkhittā, nayaṃ vā dassetvā vissaṭṭhāti veditabbā.
454.善友啊，此处有人问：『什么是呢？』即指解脱了两边的比库，时常证入止灭。故问其灭因的初禅。『何谓初禅？』即止灭相续比库的心所分段所称为四肢、四向、三种分段。又问念、初念等心所特征。念是心有简入标；观念是细入标；喜是于心贴近标；乐是心安适标；一心不动标，五心所并立。何谓截断杂染？即问止灭起时诸助缘段。此灭因禅已得，随后紧接而生无想无觉定等六定，此六定缩略讲明，示以标识。
§455
455. Idāni viññāṇanissaye pañca pasāde pucchanto pañcimāni, āvusotiādimāha. Tattha gocaravisayanti gocarabhūtaṃ visayaṃ. Aññamaññassāti cakkhu sotassa sotaṃ vā cakkhussāti evaṃ ekekassa gocaravisayaṃ na paccanubhoti. Sace hi nīlādibhedaṃ rūpārammaṇaṃ samodhānetvā sotindriyassa upaneyya, ‘‘iṅgha tāva naṃ vavatthapehi vibhāvehi, kiṃ nāmetaṃ ārammaṇa’’nti. Cakkhuviññāṇañhi vināpi mukhena attano dhammatāya evaṃ vadeyya – ‘‘are andhabāla , vassasatampi vassasahassampi paridhāvamāno aññatra mayā kuhiṃ etassa jānanakaṃ labhissasi, āhara naṃ cakkhupasāde upanehi, ahametaṃ ārammaṇaṃ jānissāmi, yadi vā nīlaṃ yadi vā pītakaṃ, na hi eso aññassa visayo, mayheveso visayo’’ti. Sesadvāresupi eseva nayo. Evametāni aññamaññassa gocaraṃ visayaṃ na paccanubhonti nāma. Kiṃ paṭisaraṇanti etesaṃ kiṃ paṭisaraṇaṃ, kiṃ etāni paṭisarantīti pucchati. Mano paṭisaraṇanti javanamano paṭisaraṇaṃ. Mano ca nesanti manodvārikajavanamano vā pañcadvārikajavanamano vā etesaṃ gocaravisayaṃ rajjanādivasena anubhoti. Cakkhuviññāṇañhi rūpadassanamattameva, ettha rajjanaṃ vā dussanaṃ vā muyhanaṃ vā natthi. Etasmiṃ pana dvāre javanaṃ rajjati vā dussati vā muyhati vā. Sotaviññāṇādīsupi eseva nayo.
现在依赖识（即意识）而问五净处者，称为五种清净。所谓境界者，是诸识所缘的所缘境。彼此不共者，譬如眼识不觉耳识之声，亦耳识不觉眼识之色等，各各识所缘境界不同故。若以声音入耳，辨别音色种种，问内观自心‘此缘境为何？’眼识亦当自言：‘瞧这盲犊子，纵使百年千年周游四方，若离我无眼识缘，彼处如何得见此所缘境？眼应带之，我知此所缘境，或者是蓝色，或者是黄色，这绝非他者之所缘境，唯我之所缘境。’诸余门亦同理。由此故，诸识各不觉彼此所缘境也。问何为退转？何为此退转？又问心何为退转？所谓心之退转者，是心之速疾波动也。此心则速疾，或为诸识触缘诸境时，似五门眼耳等之门枢般波动起。于是眼识仅以色相为缘境，无速疾波动、妨碍及迷乱。此门内速疾波动或妨碍迷乱具足。而耳识等亦同此理。
Tatrāyaṃ upamā – pañca kira dubbalabhojakā rājānaṃ sevitvā kicchena kasirena ekasmiṃ pañcakulike gāme parittakaṃ āyaṃ labhiṃsu. Tesaṃ tattha macchabhāgo maṃsabhāgo yuttikahāpaṇo vā, bandhakahāpaṇo vā, māpahārakahāpaṇo vā, aṭṭhakahāpaṇo vā, soḷasakahāpaṇo vā, bāttiṃsakahāpaṇo vā, catusaṭṭhikahāpaṇo vā, daṇḍoti ettakamattameva pāpuṇāti. Satavatthukaṃ pañcasatavatthukaṃ sahassavatthukaṃ mahābaliṃ rājāva gaṇhāti. Tattha pañcakulikagāmo viya pañca pasādā daṭṭhabbā; pañca dubbalabhojakā viya pañca viññāṇāni; rājā viya javanaṃ; dubbalabhojakānaṃ parittakaṃ āyapāpuṇanaṃ viya cakkhuviññāṇādīnaṃ rūpadassanādimattaṃ. Rajjanādīni pana etesu natthi. Rañño mahābaliggahaṇaṃ viya tesu dvāresu javanassa rajjanādīni veditabbāni.
譬如有五个贫弱食客，侍奉王者，勉力用少许米在一村五家合居中，勉强获得可供养命的食物。彼五人中，有吃鱼的，有吃肉的，有吃谷物的，有吃八种不同食物者，有吃十六种者，有吃三十二种者，以此类推。王者乃持有百斗、五百斗、一千斗粮食的巨富。于是，如五家合居之村，见五庄严之处；如五个贫弱食客，有五种识；如王者，有速疾心；诸贫弱食客所获仅足养命，故眼识等性之色声等感知微弱。诸心之妨碍则不存在于贫弱食客中。但如王者财宝堆积之门中，可察觉心速疾与妨碍。
§456
456.Pañcimāni, āvusoti idha kiṃ pucchati? Antonirodhasmiṃ pañca pasāde. Kiriyamayapavattasmiñhi vattamāne arūpadhammā pasādānaṃ balavapaccayā honti. Yo pana taṃ pavattaṃ nirodhetvā nirodhasamāpattiṃ samāpanno, tassa antonirodhe pañca pasādā kiṃ paṭicca tiṭṭhantīti idaṃ pucchissāmīti pucchati. Āyuṃ paṭiccāti jīvitindriyaṃ paṭicca tiṭṭhanti . Usmaṃ paṭiccāti jīvitindriyaṃ kammajatejaṃ paṭicca tiṭṭhati. Yasmā pana kammajatejopi jīvitindriyena vinā na tiṭṭhati, tasmā ‘‘usmā āyuṃ paṭicca tiṭṭhatī’’ti āha. Jhāyatoti jalato. Acciṃ paṭiccāti jālasikhaṃ paṭicca. Ābhā paññāyatīti āloko nāma paññāyati. Ābhaṃ paṭicca accīti taṃ ālokaṃ paṭicca jālasikhā paññāyati.
第五者，所谓‘听声识’，此处问于内止（内断）中五净处。当行为起伏中无色法为净的根基。若有人断除此行为起伏，得于内断际定，问此内止中五净处因缘为何。此即询问寿命缘生，寿命意识赖以存在。问热因缘，答为行为能量赖以存在。若无行为能量，寿命识亦不存，故言‘热者缘寿命而生’。问禅定者，譬如流水。问火光者，火苗。问光明者，谓可知之光明。依光而判火苗。
Evameva kho, āvuso, āyu usmaṃ paṭicca tiṭṭhatīti ettha jālasikhā viya kammajatejo. Āloko viya jīvitindriyaṃ. Jālasikhā hi uppajjamānā ālokaṃ gahetvāva uppajjati. Sā tena attanā janitaālokeneva sayampi aṇu thūlā dīghā rassāti pākaṭā hoti. Tattha jālapavattiyā janitaālokena tassāyeva jālapavattiyā pākaṭabhāvo viya usmaṃ paṭicca nibbattena kammajamahābhūtasambhavena jīvitindriyena usmāya anupālanaṃ. Jīvitindriyañhi dasapi vassāni…pe… vassasatampi kammajatejapavattaṃ pāleti. Iti mahābhūtāni upādārūpānaṃ nissayapaccayādivasena paccayāni hontīti āyu usmaṃ paṭicca tiṭṭhati. Jīvitindriyaṃ mahābhūtāni pāletīti usmā āyuṃ paṭicca tiṭṭhatīti veditabbā.
如是，友！寿命因缘热，犹如行为能量之火苗，光明犹如寿命意识之生命之根。火苗自光而生，亦为光的显现。此光由自身所生，且虽小虽微，却能清晰可见。由火苗持续燃烧，火热不断，生灭相继成变化。火苗如光之动摇现象，生灭不停。亦如寿命意识之生命之根，因不断行为能量存在，产生热，维持寿命。寿命意识因物质根基行为能量及其大元素基础等而生存。如是寿命赖热缘而存。寿命意识以大元素维持，故谓热依寿命而生。
§457
457.Āyusaṅkhārāti āyumeva. Vedaniyā dhammāti vedanā dhammāva. Vuṭṭhānaṃ paññāyatīti samāpattito vuṭṭhānaṃ paññāyati. Yo hi bhikkhu arūpapavatte ukkaṇṭhitvā saññañca vedanañca nirodhetvā nirodhaṃ samāpanno, tassa yathāparicchinnakālavasena rūpajīvitindriyapaccayā arūpadhammā uppajjanti. Evaṃ pana rūpārūpapavattaṃ pavattati. Yathā kiṃ? Yathā eko puriso jālāpavatte ukkhaṇṭhito udakena paharitvā jālaṃ appavattaṃ katvā chārikāya aṅgāre pidhāya tuṇhī nisīdati. Yadā panassa puna jālāya attho hoti, chārikaṃ apanetvā aṅgāre parivattetvā upādānaṃ datvā mukhavātaṃ vā tālavaṇṭavātaṃ vā dadāti. Atha jālāpavattaṃ puna pavattati. Evameva jālāpavattaṃ viya arūpadhammā. Purisassa jālāpavatte ukkaṇṭhitvā udakappahārena jālaṃ appavattaṃ katvā chārikāya aṅgāre pidhāya tuṇhībhūtassa nisajjā viya bhikkhuno arūpapavatte ukkaṇṭhitvā saññañca vedanañca nirodhetvā nirodhasamāpajjanaṃ. Chārikāya pihitaaṅgārā viya rūpajīvitindriyaṃ. Purisassa puna jālāya atthe sati chārikāpanayanādīni viya bhikkhuno yathāparicchinnakālāpagamanaṃ. Aggijālāya pavatti viya puna arūpadhammesu uppannesu rūpārūpapavatti veditabbā.
寿命造作即为寿命；不舒服诸法即为苦；起立言知即为生起状态。譬如比库，断除无色界颠倒虑及记受，证得内断之定。彼处无想无受之时，依赖色界之寿命意识因缘，无色界法则现起。此情形所谓色界及无色界交互起伏。譬喻如一男子于渔网起伏中烦躁，用水击打破网，将破网罩于炭火上，静坐不动。当网复原来时，他拿出破网并以炭火熄其牢固。于是网重新起伏，如此反复。此亦如无色法起伏。男子于网起伏烦扰烦恼时断除记受，证得内断境界。炭火如色界寿命意识。男子见网复生时，如比库随时间往返。火网相续起伏即是色与无色间之起伏。
Āyu usmā ca viññāṇanti rūpajīvitindriyaṃ, kammajatejodhātu, cittanti ime tayo dhammā yadā imaṃ rūpakāyaṃ jahanti, athāyaṃ acetanaṃ kaṭṭhaṃ viya pathaviyaṃ chaḍḍito setīti attho. Vuttañcetaṃ –
寿命、热及识三者为形色寿命之生命根本，行为能量元素及心法。当此三法舍离此色身时，即如无情无识之木被抛弃于地之义。文中复有如下说法—
‘‘Āyu usmā ca viññāṇaṃ, yadā kāyaṃ jahantimaṃ;
“寿命与意识，当身躯离去之时——
Apaviddho tadā seti, parabhattaṃ acetana’’nti. (saṃ. ni. 3.95);
届时其中断灭，就称为晚后的无觉”是也。（《三藏释义》卷三第九十五页）
Kāyasaṅkhārāti assāsapassāsā. Vacīsaṅkhārāti vitakkavicārā. Cittasaṅkhārāti saññāvedanā. Āyūti rūpajīvitindriyaṃ. Paribhinnānīti upahatāni, vinaṭṭhānīti attho. Tattha keci ‘‘nirodhasamāpannassa cittasaṅkhārāva niruddhā’’ti vacanato cittaṃ aniruddhaṃ hoti, tasmā sacittakā ayaṃ samāpattīti vadanti. Te vattabbā – ‘‘vacīsaṅkhārāpissa niruddhā’’ti vacanato vācā aniruddhā hoti, tasmā nirodhaṃ samāpannena dhammampi kathentena sajjhāyampi karontena nisīditabbaṃ siyā. ‘‘Yo cāyaṃ mato kālaṅkato, tassāpi cittasaṅkhārā niruddhā’’ti vacanato cittaṃ aniruddhaṃ bhaveyya, tasmā kālaṅkate mātāpitaro vā arahante vā jhāpayantena anantariyakammaṃ kataṃ bhaveyya. Iti byañjane abhinivesaṃ akatvā ācariyānaṃ naye ṭhatvā attho upaparikkhitabbo. Attho hi paṭisaraṇaṃ, na byañjanaṃ.
身体行为者，为呼吸的进出；言语行者，为思维及盘算；心意行者，为知觉与感受。寿命为色与生命根的综合。被破坏者谓破坏，失去者谓失去。此中有言“及于止息集起之心意行者皆被止息”，此句论心意不被阻碍，故称为含心意之止息。应解为“言语行者虽被止息”，言语不被遮断，故止息已至时，应为法的说示与解释而坐。又有言“及于此我所断之时，心意行亦被止息”，心意未被阻碍，故在断灭时，父母或阿拉汉供养者当行诸不间断之事。由此可知，应以老师教化为主，不应执着言词之义。此义为回避，不为言辞之义。
Indriyāni vippasannānīti kiriyamayapavattasmiñhi vattamāne bahiddhā ārammaṇesu pasāde ghaṭṭentesu indriyāni kilamantāni upahatāni makkhitāni viya honti, vātādīhi uṭṭhitena rajena catumahāpathe ṭhapitaādāso viya. Yathā pana thavikāyaṃ pakkhipitvā mañjūsādīsu ṭhapito ādāso antoyeva virocati, evaṃ nirodhaṃ samāpannassa bhikkhuno antonirodhe pañca pasādā ativirocanti. Tena vuttaṃ ‘‘indriyāni vippasannānī’’ti.
五根清净者，谓于作用所生现行中，于外所缘的对象中如入罐中水般澄净清凉，虽受外风雪雨之摧残而不混浊，如同桑树果实被下种子种植于洁净土中，果实之种子于内光明焕发。断灭已至之比库，如此断灭的内处五净根光辉夺目。故称“五根清净”者。
§458
458.Katipanāvuso, paccayāti idha kiṃ pucchati? Nirodhassa anantarapaccayaṃ nevasaññānāsaññāyatanaṃ pucchissāmīti pucchati. Vissajjane panassa sukhassa ca pahānāti cattāro apagamanapaccayā kathitā. Animittāyāti idha kiṃ pucchati? Nirodhato vuṭṭhānakaphalasamāpattiṃ pucchissāmīti pucchati. Avasesasamāpattivuṭṭhānañhi bhavaṅgena hoti, nirodhā vuṭṭhānaṃ pana vipassanānissandāya phalasamāpattiyāti tameva pucchati. Sabbanimittānanti rūpādīnaṃ sabbārammaṇānaṃ. Animittāya ca dhātuyā manasikāroti sabbanimittāpagatāya nibbānadhātuyā manasikāro. Phalasamāpattisahajātaṃ manasikāraṃ sandhāyāha. Iti heṭṭhā nirodhapādakaṃ paṭhamajjhānaṃ gahitaṃ, nirodhassa anantarapaccayaṃ nevasaññānāsaññāyatanaṃ gahitaṃ, idha nirodhato vuṭṭhānakaphalasamāpatti gahitāti.
458.尊者，何意谓缘？此问为辨析何者为断灭之立即因缘。即因断灭所以引起无识间的无意识界。有关舍离和安乐已述四种出离因。何谓无相？此问为辨析因断灭引起生起果实之成就。先末成就因缘即有漏生起，断灭之生起因缘乃依观照见道成就。诸缘即诸色等外境。无相则为无所缘念，指无相所缘之涅槃界。果实成就为自然生起之心意活动。如此下文中，断灭因缘所依即初禅，断灭之立即因缘乃无识间的无意识界，断灭所引起之生起果实成就成就亦云云。
Imasmiṃ ṭhāne nirodhakathā kathetabbā hoti. Sā, ‘‘dvīhi balehi samannāgatattā tayo ca saṅkhārānaṃ paṭippassaddhiyā soḷasahi ñāṇacariyāhi navahi samādhicariyāhi vasībhāvatāpaññā nirodhasamāpattiyā ñāṇa’’nti evaṃ paṭisambhidāmagge (paṭi. ma. 1.83) āgatā. Visuddhimagge panassā sabbākārena vinicchayakathā kathitā.
此处应说断灭义。谓曰：“因双重力量具足三者行住，及六根安静，十六智慧引导，九禅行持，智慧所成，断灭得见。”此语出自《辨义经典》（《辨释录》卷一第八十三页）。而《清净道论》中已悉述断灭详法。
Idāni valañjanasamāpattiṃ pucchanto kati panāvuso, paccayātiādimāha. Nirodhato hi vuṭṭhānakaphalasamāpattiyā ṭhiti nāma na hoti, ekaṃ dve cittavārameva pavattitvā bhavaṅgaṃ otarati. Ayañhi bhikkhu satta divase arūpapavattaṃ nirodhetvā nisinno nirodhavuṭṭhānakaphalasamāpattiyaṃ na ciraṃ tiṭṭhati. Valañjanasamāpattiyaṃ pana addhānaparicchedova pamāṇaṃ. Tasmā sā ṭhiti nāma hoti. Tenāha – ‘‘animittāya cetovimuttiyā ṭhitiyā’’ti. Tassā ciraṭṭhitatthaṃ kati paccayāti attho. Vissajjane panassā pubbe ca abhisaṅkhāroti addhānaparicchedo vutto. Vuṭṭhānāyāti idha bhavaṅgavuṭṭhānaṃ pucchati. Vissajjanepissā sabbanimittānañcamanasikāroti rūpādinimittavasena bhavaṅgasahajātamanasikāro vutto.
现在问及遮断定的成就时，向尊者请教：‘条件’等义如何？因止息而起的成就，名为停住（ṭhiti），实则不存在。唯有一两个心念之间起动，即卸下生法（bhavaṅga）。此时比库七日内止息无色界起，久坐不起至止息及起之成就。遮断定如同把握分段之数量，故称之为停住。故曰：‘因无相入定名为停住’。其久住之义即因缘之理。所谓离弃即之前之习气，此中称为把握分段。起（vuṭṭhāna）此处指生法起起。离弃时，诸因缘不起，谓生法的共生无意识。诸色等现象的因缘不再作用，即生法固有的共生无意识不起。
§459
459.Yā cāyaṃ, āvusoti idha kiṃ pucchati? Idha aññaṃ abhinavaṃ nāma natthi. Heṭṭhā kathitadhammeyeva ekato samodhānetvā pucchāmīti pucchati. Kattha pana te kathitā? ‘‘Nīlampi sañjānāti pītakampi, lohitakampi, odātakampi sañjānātī’’ti (ma. ni. 1.450) etasmiñhi ṭhāne appamāṇā cetovimutti kathitā. ‘‘Natthi kiñcīti ākiñcaññāyatananti neyya’’nti (ma. ni. 1.451) ettha ākiñcaññaṃ. ‘‘Paññācakkhunā pajānātī’’ti (ma. ni. 1.451) ettha suññatā. ‘‘Kati panāvuso, paccayā animittāya cetovimuttiyā ṭhitiyā vuṭṭhānāyā’’ti ettha animittā. Evaṃ heṭṭhā kathitāva imasmiṃ ṭhāne ekato samodhānetvā pucchati. Taṃ pana paṭikkhipitvā etā tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne niddiṭṭhāvāti vatvā aññe cattāro dhammā ekanāmakā atthi. Eko dhammo catunāmako atthi, etaṃ pākaṭaṃ katvā kathāpetuṃ idha pucchatīti aṭṭhakathāyaṃ sanniṭṭhānaṃ kataṃ. Tassā vissajjane ayaṃ vuccatāvuso, appamāṇā cetovimuttīti ayaṃ pharaṇaappamāṇatāya appamāṇā nāma. Ayañhi appamāṇe vā satte pharati, ekasmimpi vā satte asesetvā pharati.
459.此处所问尊者，是何义？此无别的新义。以下已说诸法，从一处集中汇集后询问。何处被说？有云：‘蓝色、黄色、红色、白色乃知’（ma.ni.1.450），此处讲的是极广大的心解脱。又云：‘没有什么，如无所有处，需舍’（ma.ni.1.451），此为无所有。‘以慧眼见知’（ma.ni.1.451），此为空。‘多少，尊者，因无相心解脱停住时起’云，此为无相。以上诸法皆在此一处集中而问。除外，此问被排除，并言此处此处阐明，则有另外四种法同名而存。一法有四名，此明显后须讲明，故于此处问，故经典中作此安排。关于离弃，此处称为‘极广大解脱’，称为‘无边’之解脱。此所谓‘无边’者，谓无边量极广大。此无量或七量内发扬，有一量内亦能发扬。
Ayaṃ vuccatāvuso, ākiñcaññāti ārammaṇakiñcanassa abhāvato ākiñcaññā. Attena vāti atta bhāvaposapuggalādisaṅkhātena attena suññaṃ. Attaniyena vāti cīvarādiparikkhārasaṅkhātena attaniyena suññaṃ. Animittāti rāganimittādīnaṃ abhāveneva animittā, arahattaphalasamāpattiṃ sandhāyāha. Nānatthā ceva nānābyañjanā cāti byañjanampi nesaṃ nānā atthopi. Tattha byañjanassa nānatā pākaṭāva. Attho pana, appamāṇā cetovimutti bhūmantarato mahaggatā eva hoti rūpāvacarā; ārammaṇato satta paññattiārammaṇā. Ākiñcaññā bhummantarato mahaggatā arūpāvacarā; ārammaṇato na vattabbārammaṇā. Suññatā bhummantarato kāmāvacarā; ārammaṇato saṅkhārārammaṇā. Vipassanā hi ettha suññatāti adhippetā. Animittā bhummantarato lokuttarā; ārammaṇato nibbanārammaṇā.
此所谓无所有者，为无所依赖之无所有。所谓无我者，是由我见等惑执缠绕之假人身无我。所谓无我所者，是由衣服等外缘覆持故无我所。无相者，谓诸贪著相诸因缘之无存在，即阿拉汉果报成就境界。分别则为不同义，有诸分别者。此处分别的多样性显然。其中义是极广大解脱在实体上属于色界；在所依缘上有七种概念缘。无所有在实体上非常广大故属无色界；在所依缘上不可说为缘。空在实体上属于欲界；在所依缘上为行缘。内观于此处，空为主导。无相于实体上超越世间；在所依缘上为涅槃缘。
Rāgokho, āvuso, pamāṇakaraṇotiādīsu yathā pabbatapāde pūtipaṇṇarasaudakaṃ nāma hoti kāḷavaṇṇaṃ; olokentānaṃ byāmasatagambhīraṃ viya khāyati. Yaṭṭhiṃ vā rajjuṃ vā gahetvā minantassa piṭṭhipādottharaṇamattampi na hoti. Evamevaṃ yāva rāgādayo nuppajjanti, tāva puggalaṃ sañjānituṃ na sakkā honti, sotāpanno viya, sakadāgāmī viya, anāgāmī viya ca khāyati. Yadā panassa rāgādayo uppajjanti, tadā ratto duṭṭho mūḷhoti paññāyati. Iti ete ‘‘ettako aya’’nti puggalassa pamāṇaṃ dassento viya uppajjantīti pamāṇakaraṇā nāma vuttā. Yāvatā kho, āvuso, appamāṇā cetovimuttiyoti yattakā appamāṇā cetovimuttiyo. Kittakā pana tā? Cattāro brahmavihārā, cattāro maggā, cattāri ca phalānīti dvādasa. Tattha brahmavihārā pharaṇaappamāṇatāya appamāṇā. Sesā pamāṇakaraṇānaṃ kilesānaṃ abhāvena appamāṇā. Nibbānampi appamāṇameva, cetovimutti pana na hoti, tasmā na gahitaṃ. Akuppāti arahattaphalacetovimutti; sā hi tāsaṃ sabbajeṭṭhikā, tasmā aggamakkhāyatīti vuttā. Rāgo kho, āvuso, kiñcanoti rāgo uppajjitvā puggalaṃ kiñcati maddati palibundhati. Tasmā kiñcanoti vutto. Manussā kira goṇehi khalaṃ maddāpento kiñcehi kapila, kiñcehi kāḷakāti vadanti. Evaṃ maddanattho kiñcanatthoti veditabbo. Dosamohesupi eseva nayo. Ākiñcaññā cetovimuttiyo nāma nava dhammā ākiñcaññāyatanañca maggaphalāni ca. Tattha ākiñcaññāyatanaṃ kiñcanaṃ ārammaṇaṃ assa natthīti ākiñcaññaṃ. Maggaphalāni kiñcanānaṃ maddanānaṃ palibundhanakilesānaṃ natthitāya ākiñcaññāni. Nibbānampi ākiñcaññaṃ, cetovimutti pana na hoti, tasmā na gahitaṃ.
尊者，如同山脚下之树叶、树芽，被虫咬食，被腐蚀，变黑。即使给虫缠绕纠缠，也不能令之脱落、失去。若持绳缚之，甚至轻微挪动亦难。如此，贪等诸烦恼若未生时，人不可得见如同须陀洹、斯陀含、阿那含果。贪生起时，人则被贪怒痴等所迷惑痛苦，这是诸‘此者如彼者’者，显示人的量度即烦恼之量。所谓无边心解脱，即极广大心解脱。何者？十二种：四梵行、四正道、四果位。其中四梵行因无量故称无边。余量分别则缘诸烦恼无则为无边。涅槃亦无边，但心解脱未得遍及故未记。阿拉汉果位所显心解脱，乃其中之最高，故世尊称为极胜名号。贪欲者，起时使人牵缠腐坏。故称‘牵缠之义’。人间已知牛马毒蛇被牵缠污秽之理。此即‘牵缠义’所意。恼、痴亦同理。无所有解脱心名为九种无所有境及此道果。其中无所有境者实无依赖故名无所有。道果因无牵缠烦恼故成无所有。涅槃亦属无所有，但心解脱尚不能名为无所有，故未记。
Rāgo kho, āvuso, nimittakaraṇotiādīsu yathā nāma dvinnaṃ kulānaṃ sadisā dve vacchakā honti. Yāva tesaṃ lakkhaṇaṃ na kataṃ hoti, tāva ‘‘ayaṃ asukakulassa vacchako, ayaṃ asukakulassā’’ti na sakkā honti jānituṃ. Yadā pana tesaṃ sattisūlādīsu aññataraṃ lakkhaṇaṃ kataṃ hoti, tadā sakkā honti jānituṃ. Evameva yāva puggalassa rāgo nuppajjati, tāva na sakkā hoti jānituṃ ariyo vā puthujjano vāti. Rāgo panassa uppajjamānova sarāgo nāma ayaṃ puggaloti sañjānananimittaṃ karonto viya uppajjati, tasmā ‘‘nimittakaraṇo’’ti vutto. Dosamohesupi eseva nayo.
贪欲者，尊者，被称为因缘者，如有两族群的两只幼牛。未见其特征时，不能识别‘此属甲族幼牛，此属乙族幼牛’。但其后三十七种特征若现，则能辨认。犹如此，人贪欲初生时，阿拉汉与非阿拉汉未能分辨。贪者生起时，如同自生的贪污烦恼，此为认知的缘故，故称为‘因缘缘起’。恚及痴亦同理。
Animittā cetovimutti nāma terasa dhammā – vipassanā, cattāro āruppā, cattāro maggā, cattāri ca phalānīti. Tattha vipassanā niccanimittaṃ sukhanimittaṃ attanimittaṃ ugghāṭetīti animittā nāma. Cattāro āruppā rūpanimittassa abhāvena animittā nāma. Maggaphalāni nimittakaraṇānaṃ kilesānaṃ abhāvena animittāni. Nibbānampi animittameva, taṃ pana cetovimutti na hoti, tasmā na gahitaṃ. Atha kasmā suññatā cetovimutti na gahitāti? Sā, ‘‘suññā rāgenā’’tiādivacanato sabbattha anupaviṭṭhāva, tasmā visuṃ na gahitā . Ekatthāti ārammaṇavasena ekatthā. Appamāṇaṃ ākiñcaññaṃ suññataṃ animittanti hi sabbānetāni nibbānasseva nāmāni. Iti iminā pariyāyena ekatthā. Aññasmiṃ pana ṭhāne appamāṇā honti, aññasmiṃ ākiñcaññā aññasmiṃ suññatā aññasmiṃ animittāti iminā pariyāyena nānābyañjanā. Iti thero yathānusandhināva desanaṃ niṭṭhapesīti.
无相心解脱有三种法，谓内观、四无色禅、四圣道、四果位。内观破除常乐我地，实为无相。四无色禅谓因无色相故名无相。道果者因烦恼无故名无相。涅槃亦属无相，但心解脱未得故未记。为何空门心解脱未记？因“空”随“无贪”等词不常显现，故未记。单义者，以对象为一。无边、无所有、空、无相等系诸法皆指涅槃名义。如是而已，于他处则有无边、无所有、空、无相之不同含义。故古德循此义理而讲述圆满。
Papañcasūdaniyā majjhimanikāyaṭṭhakathāya · 于《破除戏论》——《中部》注释中
Mahāvedallasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《大问答经》注释已毕。
4. Cūḷavedallasuttavaṇṇanā四、《小问答经》注释
§460
460.Evaṃme sutanti cūḷavedallasuttaṃ. Tattha visākho upāsakoti visākhoti evaṃnāmako upāsako. Yena dhammadinnāti yena dhammadinnā nāma bhikkhunī tenupasaṅkami. Ko panāyaṃ visākho? Kā dhammadinnā? Kasmā upasaṅkamīti? Visākho nāma dhammadinnāya gihikāle gharasāmiko. So yadā bhagavā sammāsambodhiṃ abhisambujjhitvā pavattavaradhammacakko yasādayo kulaputte vinetvā uruvelaṃ patvā tattha jaṭilasahassaṃ vinetvā purāṇajaṭilehi khīṇāsavabhikkhūhi saddhiṃ rājagahaṃ gantvā buddhadassanatthaṃ dvādasanahutāya parisāya saddhiṃ āgatassa bimbisāramahārājassa dhammaṃ desesi. Tadā raññā saddhiṃ āgatesu dvādasanahutesu ekaṃ nahutaṃ upāsakattaṃ paṭivedesi, ekādasa nahutāni sotāpattiphale patiṭṭhahiṃsu saddhiṃ raññā bimbisārena. Ayaṃ upāsako tesaṃ aññataro, tehi saddhiṃ paṭhamadassaneva sotāpattiphale patiṭṭhāya, puna ekadivasaṃ dhammaṃ sutvā sakadāgāmiphalaṃ patvā, tato aparabhāgepi ekadivasaṃ dhammaṃ sutvā anāgāmiphale patiṭṭhito. So anāgāmī hutvā gehaṃ āgacchanto yathā aññesu divasesu ito cito ca olokento sitaṃ kurumāno āgacchati, evaṃ anāgantvā santindriyo santamānaso hutvā agamāsi.
如是我闻，即下说小经中的《小维达拉经》。其中有名为维萨迦的在家居士，维萨迦是一位居士的名字。有一名彼此称为法受者的比库尼前来亲近他。问曰：“这位维萨迦为何人？法受者为何人？因何而来亲近？”维萨迦乃为法受者的丈夫，时居家中。当时世尊证得正觉，展开转法轮，调伏出家之子与贵族子弟，至乌鲁维罗那住处，那里有诸多丛林隐逸之阿拉汉比库同住。他遂从那里携众阿拉汉比库，前往王舍城，为应十二月集合之众，向大王必毗尸罗及其宾客宣说法义。彼时王舍城来者云集，为期十二个月中一个月期间，维萨迦厥为居士以第一转法音之缘，得近一人于初现法会处成须陀洹果，继而一日诵法，获一次来果位，后半月一日再听法，证阿那含果。是时彼已为阿那含，日归家时，与平时归家一般，目光观察周围，心意安宁，秉持威仪，安然回入 abode。
Dhammadinnā sīhapañjaraṃ ugghāṭetvā vīthiṃ olokayamānā tassa āgamanākāraṃ disvā, ‘‘kiṃ nu kho eta’’nti cintetvā tassa paccuggamanaṃ kurumānā sopānasīse ṭhatvā olambanatthaṃ hatthaṃ pasāresi. Upāsako attano hatthaṃ samiñjesi. Sā ‘‘pātarāsabhojanakāle jānissāmī’’ti cintesi. Upāsako pubbe tāya saddhiṃ ekato bhuñjati. Taṃ divasaṃ pana taṃ anapaloketvā yogāvacarabhikkhu viya ekakova bhuñji. Sā, ‘‘sāyanhakāle jānissāmī’’ti cintesi. Upāsako taṃdivasaṃ sirigabbhaṃ na pāvisi, aññaṃ gabbhaṃ paṭijaggāpetvā kappiyamañcakaṃ paññapāpetvā nipajji. Upāsikā, ‘‘kiṃ nu khvassa bahiddhā patthanā atthi, udāhu kenacideva paribhedakena bhinno, udāhu mayheva koci doso atthī’’ti balavadomanassā hutvā, ‘‘ekaṃ dve divase vasitakāle sakkā ñātu’’nti tassa upaṭṭhānaṃ gantvā vanditvā aṭṭhāsi.
法受者破狮笼，观看其路，见维萨迦来时模样，心生疑虑思忖“这为何故？”遂伫立阶梯侧，伸手作垂挂状。维萨迦手自握紧。女众思“正当用饭时，我知其所在。”维萨迦先与她同食，但彼日未与她目相接，如行世间僧人单独进食。女思“午后知道其情况。”维萨迦当天不归入亲生腹中，而是往他处孕藏更换安置合适寝所。女心疑“外面是否有他因？是否有人恶意？是否有过失？”于是出于强烈妒嫉心意，探视维萨迦，说：“你既居家二日，亲属亦可知。”诸亲族闻其话来礼拜，伫立。
Upāsako, ‘‘kiṃ dhammadinne akāle āgatāsī’’ti pucchi. Āma ayyaputta, āgatāmhi, na tvaṃ yathā purāṇo, kiṃ nu te bahiddhā patthanā atthīti? Natthi dhammadinneti. Añño koci paribhedako atthīti? Ayampi natthīti. Evaṃ sante mayheva koci doso bhavissatīti. Tuyhampi doso natthīti. Atha kasmā mayā saddhiṃ yathā pakatiyā ālāpasallāpamattampi na karothāti? So cintesi – ‘‘ayaṃ lokuttaradhammo nāma garu bhāriyo na pakāsetatabbo, sace kho panāhaṃ na kathessāmi, ayaṃ hadayaṃ phāletvā ettheva kālaṃ kareyyā’’ti tassānuggahatthāya kathesi – ‘‘dhammadinne ahaṃ satthu dhammadesanaṃ sutvā lokuttaradhammaṃ nāma adhigato, taṃ adhigatassa evarūpā lokiyakiriyā na vaṭṭati. Yadi tvaṃ icchasi, tava cattālīsa koṭiyo mama cattālīsa koṭiyoti asītikoṭidhanaṃ atthi, ettha issarā hutvā mama mātiṭṭhāne vā bhaginiṭṭhāne vā ṭhatvā vasa. Tayā dinnena bhattapiṇḍamattakena ahaṃ yāpessāmi. Athevaṃ na karosi, ime bhoge gahetvā kulagehaṃ gaccha, athāpi te bahiddhā patthanā natthi, ahaṃ taṃ bhaginiṭṭhāne vā dhituṭṭhāne vā ṭhapetvā posessāmī’’ti.
维萨迦问曰：“法受者，为何你不适时来？”女答：“夫婿，我已来，但你不如从前，外边应无他因。”维萨迦曰：“无法受者？无他分解者么？”女答：“无。”维萨迦因以此故思：“若有过失，必于我作对。”却念：“此为出世法，重如巨石，不可轻泄。倘我不为宣说，将害我心。法受者听尽我所闻出世教法，得此教法，出世业不曾行。若你欲行，我有四亿藏财，坐席屋舍一应俱全，供养你生活。若不肯，我便携此财居亲族之家，仍令无分解。”
Sā cintesi – ‘‘pakatipuriso evaṃ vattā nāma natthi. Addhā etena lokuttaravaradhammo paṭividdho. So pana dhammo kiṃ puriseheva paṭibujjhitabbo, udāhu mātugāmopi paṭivijjhituṃ sakkotī’’ti visākhaṃ etadavoca – ‘‘kiṃ nu kho eso dhammo puriseheva labhitabbo, mātugāmenapi sakkā laddhu’’nti? Kiṃ vadesi dhammadinne, ye paṭipannakā, te etassa dāyādā, yassa yassa upanissayo atthi, so so etaṃ paṭilabhatīti. Evaṃ sante mayhaṃ pabbajjaṃ anujānāthāti. Sādhu bhadde, ahampi taṃ etasmiṃyeva magge yojetukāmo, manaṃ pana te ajānamāno na kathemīti tāvadeva bimbisārassa rañño santikaṃ gantvā vanditvā aṭṭhāsi.
女思：“世人行事果真如此？此出世法故，尚可辩驳。此法对人应如实理解，譬如母乡，亦可探求。”于是对维萨迦言：“为何此法仅得于男人，母乡妇女亦可得？”维萨迦答：“你言何事？得法者，依其所因，彼得何者即得何法。故我盼许你出家。”语毕，至如来朝见大王，礼拜后退下。
Rājā , ‘‘kiṃ, gahapati, akāle āgatosī’’ti pucchi. Dhammadinnā, ‘‘mahārāja, pabbajissāmī’’ti vadatīti. Kiṃ panassa laddhuṃ vaṭṭatīti? Aññaṃ kiñci natthi, sovaṇṇasivikaṃ deva, laddhuṃ vaṭṭati nagarañca paṭijaggāpetunti. Rājā sovaṇṇasivikaṃ datvā nagaraṃ paṭijaggāpesi. Visākho dhammadinnaṃ gandhodakena nahāpetvā sabbālaṅkārehi alaṅkārāpetvā sovaṇṇasivikāya nisīdāpetvā ñātigaṇena parivārāpetvā gandhapupphādīhi pūjayamāno nagaravāsanaṃ karonto viya bhikkhuniupassayaṃ gantvā, ‘‘dhammadinnaṃ pabbājethāyye’’ti āha. Bhikkhuniyo ‘‘ekaṃ vā dve vā dose sahituṃ vaṭṭati gahapatī’’ti āhaṃsu. Natthayye koci doso, saddhāya pabbajatīti. Athekā byattā therī tacapañcakakammaṭṭhānaṃ ācikkhitvā kese ohāretvā pabbājesi. Visākho, ‘‘abhiramayye, svākkhāto dhammo’’ti vanditvā pakkāmi.
王问曰：“贤居士，为何不适时来？”维萨迦答：“陛下，我要出家。”王问：“何得利益？”答曰：“无他，但为得如金穗天衣，财富与城池。”王赐金穗天衣，交还城池。维萨迦用甘露水浴净法受者，装饰华服，端坐金穗天衣，带亲族赞礼，赠花香果实，似城中居士前往比库尼道场，告之“宜令法受者出家”。比库尼们曰：“一二过失尚可忍，贤吝主。”无失彼因，坚信出家。于是其中一位长老女，指示五百禅法处，剪发出家。维萨迦敬礼称：“乐矣，正法已广传。”
Tassā pabbajitadivasato paṭṭhāya lābhasakkāro uppajji. Teneva palibuddhā samaṇadhammaṃ kātuṃ okāsaṃ na labhati. Athācariya-upajjhāyatheriyo gahetvā janapadaṃ gantvā aṭṭhatiṃsāya ārammaṇesu cittarucitaṃ kammaṭṭhānaṃ kathāpetvā samaṇadhammaṃ kātuṃ āraddhā, abhinīhārasampannattā pana nāticiraṃ kilamittha.
法受者出家翌日，得众敬重与利益，可惜觉悟者难以借机随俗行法。后来被导师、住持接引，适往三十三处静处，启发殊胜禅法志趣，起愿修行出家。然具足的受持渐臻圆满尚需时日，不久遂转变。
Ito paṭṭhāya hi satasahassakappamatthake padumuttaro nāma satthā loke udapādi. Tadā esā ekasmiṃ kule dāsī hutvā attano kese vikkiṇitvā sujātattherassa nāma aggasāvakassa dānaṃ datvā patthanamakāsi. Sā tāya patthanābhinīhārasampattiyā nāticiraṃ kilamittha, katipāheneva arahattaṃ patvā cintesi – ‘‘ahaṃ yenatthena sāsane pabbajitā, so matthakaṃ patto, kiṃ me janapadavāsena, mayhaṃ ñātakāpi puññāni karissanti, bhikkhunisaṅghopi paccayehi na kilamissati, rājagahaṃ gacchāmī’’ti bhikkhunisaṅghaṃ gahetvā rājagahameva agamāsi. Visākho, ‘‘dhammadinnā kira āgatā’’ti sutvā, ‘‘pabbajitvā nacirasseva janapadaṃ gatā, gantvāpi nacirasseva paccāgatā, kiṃ nu kho bhavissati, gantvā jānissāmī’’ti dutiyagamanena bhikkhuniupassayaṃ agamāsi. Tena vuttaṃ – ‘‘atha kho visākho upāsako yena dhammadinnā bhikkhunī tenupasaṅkamī’’ti.
由此为依，历史如斯，世间生起有一名为波底摩多罗的师长。那时有一女仆属于某一族姓，她剪下自身头发，献与名为苏迦长老的最高弟子，供养其僧团，并发起了供养事业。她因这一供养事业所得的功德，不久即得很大成果，数年之后即获得阿拉汉果，心中思惟：“我是为了何法出家的？已获果报，倘若留于世间乡里，我的亲族还有福报可得吗？比库僧团也因缘不会受到损害。我将前往王舍城。”于是她带领比库僧团，径自前往王舍城。维萨迦听闻有人说“据闻法施者已到”，便说“她出家不久即往乡里，且出入频繁，我们应该随访，了知其去向。”于是第二次往访比库尼团。像此说：“当维萨迦居士向法施比库尼前去时。”
Etadavocāti etaṃ sakkāyotiādivacanaṃ avoca. Kasmā avocāti? Evaṃ kirassa ahosi – ‘‘abhiramasi nābhiramasi, ayye’’ti evaṃ pucchanaṃ nāma na paṇḍitakiccaṃ, pañcupādānakkhandhe upanetvā pañhaṃ pucchissāmi, pañhabyākaraṇena tassā abhiratiṃ vā anabhiratiṃ vā jānissāmīti, tasmā avoca. Taṃ sutvāva dhammadinnā ahaṃ, āvuso visākha, acirapabbajitā sakāyaṃ vā parakāyaṃ vā kuto jānissāmīti vā, aññattheriyo upasaṅkamitvā pucchāti vā avatvā upanikkhittaṃ sampaṭicchamānā viya, ekapāsakagaṇṭhiṃ mocentī viya gahanaṭṭhāne hatthimaggaṃ nīharamānā viya khaggamukhena samuggaṃ vivaramānā viya ca paṭisambhidāvisaye ṭhatvā pañhaṃ vissajjamānā, pañca kho ime, āvuso visākha, upādānakkhandhātiādimāha. Tattha pañcāti gaṇanaparicchedo. Upādānakkhandhāti upādānānaṃ paccayabhūtā khandhāti evamādinā nayenettha upādānakkhandhakathā vitthāretvā kathetabbā. Sā panesā visuddhimagge vitthāritā evāti tattha vittāritanayeneva veditabbā. Sakkāyasamudayādīsupi yaṃ vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā tattha tattha vuttameva.
他说道，这是指称身体我见等词语发言。为何说？就是他那样的情形 - “尊者，你高兴或不高兴”，这样发问非学者所为，我将持五蕴执着，提出疑问，借以阐明她喜不喜欢，所以才这么说。听后，法施女比库尼，我的尊友维萨迦，才刚出家，不知其属己身或他身，尚未通晓。另一长老前来询问，好似解答疑问后退坐，好似松开紧握他人的手绳，好似弯身取入手途径，好似带刀锋进入开裂之处，站立于辩解场所，供给回答。此乃五蕴之意。五者为数目分别。所谓五蕴者，即指执著之因蕴。如此引导应将执著蕴之说详述展开讲解。此皆出自《净道》书所阐，因其说法应当如此了解。身体我见因缘等理在下文中各处皆有论定。
Idaṃ pana catusaccabyākaraṇaṃ sutvā visākho theriyā abhiratabhāvaṃ aññāsi. Yo hi buddhasāsane ukkaṇṭhito hoti anabhirato, so evaṃ pucchitapucchitapañhaṃ saṇḍāsena ekekaṃ palitaṃ gaṇhanto viya, sinerupādato vālukaṃ uddharanto viya vissajjetuṃ na sakkoti. Yasmā pana imāni cattāri saccāni loke candimasūriyā viya buddhasāsane pākaṭāni, parisamajjhe gato hi bhagavāpi mahātherāpi saccāneva pakāsenti; bhikkhusaṅghopi pabbajitadivasato paṭṭhāya kulaputte cattāri nāma kiṃ, cattāri ariyasaccānīti pañhaṃ uggaṇhāpeti. Ayañca dhammadinnā upāyakosalle ṭhitā paṇḍitā byattā nayaṃ gahetvā sutenapi kathetuṃ samatthā, tasmā ‘‘na sakkā etissā ettāvatā saccānaṃ paṭividdhabhāvo ñātuṃ, saccavinibbhogapañhabyākaraṇena sakkā ñātu’’nti cintetvā heṭṭhā kathitāni dve saccāni paṭinivattetvā guḷhaṃ katvā gaṇṭhipañhaṃ pucchissāmīti pucchanto taññeva nu kho, ayyetiādimāha.
听闻此四圣谛之阐述后，维萨迦长老领悟法施女比库尼对身体我见的兴趣。本来对佛法产生疑惑而不欢喜者，其受问难问者，如以筛筛麦谷者，将一粒粒筛去，如从沙中捡拾鲤鱼骨头，无法丢弃。因这四谛如日月般昭彰于世间，诸佛大长老亦当中明示；比库僧团自初出家日始，视其族姓，常启问“四圣谛为何？”，以启发疑问。法施女能灵巧方便，持释疑法，能以口授讲述足字故，不忧难解。遂想：“此圣谛不能仅靠片言只语了知，凭深入论义及诠释，方能理解。”思量后弃二谛，部分隐匿，准备提出难解疑问。由此，她即问：“难道是这样吗，尊者……”
Tassa vissajjane na kho, āvuso visākha, taññeva upādānanti upādānassa saṅkhārakkhandhekadesabhāvato na taṃyeva upādānaṃ te pañcupādānakkhandhā, nāpi aññatra pañcahi upādānakkhandhehi upādānaṃ. Yadi hi taññeva siyā, rūpādisabhāvampi upādānaṃ siyā. Yadi aññatra siyā, parasamaye cittavippayutto anusayo viya paṇṇatti viya nibbānaṃ viya ca khandhavinimuttaṃ vā siyā, chaṭṭho vā khandho paññapetabbo bhaveyya, tasmā evaṃ byākāsi. Tassā byākaraṇaṃ sutvā ‘‘adhigatapatiṭṭhā aya’’nti visākho niṭṭhamagamāsi. Na hi sakkā akhīṇāsavena asambaddhena avitthāyantena padīpasahassaṃ jālentena viya evarūpo guḷho paṭicchanno tilakkhaṇāhato gambhīro pañho vissajjetuṃ. Niṭṭhaṃ gantvā pana, ‘‘ayaṃ dhammadinnā sāsane laddhapatiṭṭhā adhigatapaṭisambhidā vesārajjappattā bhavamatthake ṭhitā mahākhīṇāsavā, samatthā mayhaṃ pucchitapañhaṃ kathetuṃ, idāni pana naṃ ovattikasāraṃ pañhaṃ pucchissāmī’’ti cintetvā taṃ pucchanto, kathaṃ panāyyetiādimāha.
对此答说：“维萨迦居士，非也，此执著仅为五种执著蕴中一蕴之性质，非单就某一执著而言，亦非五埵执著之外有他执著。若若有之，亦应是诸色等蕴的执著。若非，则在彼他世间应似无心附着习气，其状态犹如炉中熄火，涅槃般解脱，或称蕴解脱。如此表示。”听其解释后，维萨迦说：“已获得坚定果位。”因未能如无余染污般，似千灯照耀般除尽迷障，如此机巧隐匿难解问题。至此思绪稳定，想：“此法施乃已在教法中得以确立，已获深究定解，乃大灭余染者，能够为我答疑，今可问其要义。”遂再次提问：“难道是这样吗，尊者……”
§461
461. Tassa vissajjane assutavātiādi mūlapariyāye vitthāritameva. Rūpaṃ attato samanupassatīti, ‘‘idhekacco rūpaṃ attato samanupassati. Yaṃ rūpaṃ so ahaṃ, yo ahaṃ taṃ rūpanti rūpañca attañca advayaṃ samanupassati. Seyyathāpi nāma telappadīpassa jhāyato yā acci so vaṇṇo, yo vaṇṇo sā accīti acciñca vaṇṇañca advayaṃ samanupassati. Evameva idhekacco rūpaṃ attato samanupassati…pe… advayaṃ samanupassatī’’ti (paṭi. ma. 1.131) evaṃ rūpaṃ attāti diṭṭhipassanāya passati. Rūpavantaṃ vā attānanti arūpaṃ attāti gahetvā chāyāvantaṃ rukkhaṃ viya taṃ attānaṃ rūpavantaṃ samanupassati. Attani vā rūpanti arūpameva attāti gahetvā pupphasmiṃ gandhaṃ viya attani rūpaṃ samanupassati. Rūpasmiṃ vā attānanti arūpameva attāti gahetvā karaṇḍāya maṇiṃ viya attānaṃ rūpasmiṃ samanupassati. Vedanaṃ attatotiādīsupi eseva nayo.
461. 关于“已答复”的说法等根本讲义，已详细展开。所谓“色于自身观察”，意味着“此有一人，于自身观察色。彼所观察色即我，所谓我即色，与色不可分，观照不二。如同观火焰之色，火焰即有色，如同色即火焰，火色与火焰不二。”同理，有一人于自身观察色，此即观“我色”、眼前色。再有“我色”即非色，如阴影树木，以树之形相观照我之色身。所谓“色于我”即非色，取花香观自我色。色与我同理。再取瓶中宝石视作身体色。对受、想、行、识亦依此理阐释。
Tattha, rūpaṃ attato samanupassatīti suddharūpameva attāti kathitaṃ. Rūpavantaṃ vā attānaṃ, attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ. Vedanaṃ attato… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ attato samanupassatīti imesu sattasu ṭhānesu arūpaṃ attāti kathitaṃ. Vedanāvantaṃ vā attānaṃ, attani vā vedanaṃ, vedanāya vā attānanti evaṃ catūsu khandhesu tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ vasena dvādasasu ṭhānesu rūpārūpamissako attā kathito. Tattha rūpaṃ attato samanupassati… vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ attato samanupassatīti imesu pañcasu ṭhānesu ucchedadiṭṭhi kathitā, avasesesu sassatadiṭṭhīti. Evamettha pannarasa bhavadiṭṭhiyo, pañca vibhavadiṭṭhiyo honti. Na rūpaṃ attatoti ettha rūpaṃ attāti na samanupassati. Aniccaṃ dukkhaṃ anattāti pana samanupassati. Na rūpavantaṃ attānaṃ…pe… na viññāṇasmiṃ attānanti ime pañcakkhandhe kenaci pariyāyena attato na samanupassati, sabbākārena pana aniccā dukkhā anattāti samanupassati.
此处“色于自身观察”被认为是纯净色身。所谓色有我，或我有色，色中有我。对受、想、行、识亦然，五处不应为色见，即非色我观。对受有我，想、行、识也复如是。在这四蕴十二处中，色与非色共存，视我为有色与无色。对受色有我等，如此观故遂成断灭见。其余如常存见。由此归纳十五种有见分类，又为五种显现见。此处非谓色等自有我，视为“有我”；三法印之无常、苦、无我乃观照真理。色身我等五蕴中，依某些条件，绝无真实我，反由诸因缘观见无常、苦、无我理。
Ettāvatā theriyā, ‘‘evaṃ kho, āvuso visākha, sakkāyadiṭṭhi hotī’’ti evaṃ purimapañhaṃ vissajjentiyā ettakena gamanaṃ hoti, āgamanaṃ hoti, gamanāgamanaṃ hoti, vaṭṭaṃ vattatīti vaṭṭaṃ matthakaṃ pāpetvā dassitaṃ. Evaṃ kho, āvuso visākha, sakkāyadiṭṭhi na hotīti pacchimaṃ pañhaṃ vissajjentiyā ettakena gamanaṃ na hoti, āgamanaṃ na hoti, gamanāgamanaṃ na hoti, vaṭṭaṃ nāma na vattatīti vivaṭṭaṃ matthakaṃ pāpetvā dassitaṃ.
比库们曾如是说：『尊者维萨迦，人的身见从何而起？』为解答这个旧问题，以此作为进步与返回，即来来往往之理，画出一轮循环，予以说明。于是说：维萨迦，身见并不成立。后来放弃那个问题，就无此进步、返回、来往，也无轮回，其理由已说明。
§462
462.Katamo panāyye, ariyo aṭṭhaṅgiko maggoti ayaṃ pañho theriyā paṭipucchitvā vissajjetabbo bhaveyya – ‘‘upāsaka, tayā heṭṭhā maggo pucchito, idha kasmā maggameva pucchasī’’ti. Sā pana attano byattatāya paṇḍiccena tassa adhippāyaṃ sallakkhesi – ‘‘iminā upāsakena heṭṭhā paṭipattivasena maggo pucchito bhavissati, idha pana taṃ saṅkhatāsaṅkhatalokiyalokuttarasaṅgahitāsaṅgahitavasena pucchitukāmo bhavissatī’’ti. Tasmā appaṭipucchitvāva yaṃ yaṃ pucchi, taṃ taṃ vissajjesi. Tattha saṅkhatoti cetito kappito pakappito āyūhito kato nibbattito samāpajjantena samāpajjitabbo. Tīhi ca kho, āvuso visākha, khandhehi ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saṅgahitoti ettha yasmā maggo sappadeso, tayo khandhā nippadesā, tasmā ayaṃ sappadesattā nagaraṃ viya rajjena nippadesehi tīhi khandhehi saṅgahito. Tattha sammāvācādayo tayo sīlameva, tasmā te sajātito sīlakkhandhena saṅgahitāti. Kiñcāpi hi pāḷiyaṃ sīlakkhandheti bhummena viya niddeso kato, attho pana karaṇavasena veditabbo. Sammāvāyāmādīsu pana tīsu samādhi attano dhammatāya ārammaṇe ekaggabhāvena appetuṃ na sakkoti. Vīriye pana paggahakiccaṃ sādhente satiyā ca apilāpanakiccaṃ sādhentiyā laddhūpakāro hutvā sakkoti.
该如何询问尊者关于圣八正道的问题？应如是询问：『居士啊，下面有通路可询问，请问为何要问正道本身呢？』尊者凭自己的智慧给予主旨这样的答复：『居士啊，下方问道的方法是根据修行法理，因而可以询问，但在这里，因缘、非缘、世间、出世间之关联甚为缜密，问道者亦会产生疑惑，不宜多问。』因此，对于未问到的问题，就直接释疑答惑。这里所谓因缘，指的是有意、动机、起因、接续、完成、发生之意。正所谓三法即八正道集于五蕴，因正道是条线，五蕴是三段，便如王城以三重城墙合成，因而正道合于三蕴。此处以正语为例，其本质是戒，因此属于同类戒蕴结合。因为巴利语「戒蕴」就如土地所做比喻，其实质当从方法体察。正精进、正念等三定，依自身法性而不能集中；相反，精进的加强在勤奋，念的加持在除污，这二者形成良因故而能够成就。
Tatrāyaṃ upamā – yathā hi ‘‘nakkhattaṃ kīḷissāmā’’ti uyyānaṃ paviṭṭhesu tīsu sahāyesu eko supupphitaṃ campakarukkhaṃ disvā hatthaṃ ukkhipitvāpi gahetuṃ na sakkuṇeyya. Athassa dutiyo onamitvā piṭṭhiṃ dadeyya, so tassa piṭṭhiyaṃ ṭhatvāpi kampamāno gahetuṃ na sakkuṇeyya . Athassa itaro aṃsakūṭaṃ upanāmeyya, so ekassa piṭṭhiyaṃ ṭhatvā ekassa aṃsakūṭaṃ olubbha yathāruci pupphāni ocinitvā piḷandhitvā nakkhattaṃ kīḷeyya. Evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ. Ekato uyyānaṃ paviṭṭhā tayo sahāyakā viya hi ekato jātā sammāvāyāmādayo tayo dhammā. Supupphitacampako viya ārammaṇaṃ. Hatthaṃ ukkhipitvāpi gahetuṃ asakkonto viya attano dhammatāya ārammaṇe ekaggabhāvena appetuṃ asakkonto samādhi. Piṭṭhiṃ datvā onatasahāyo viya vāyāmo. Aṃsakūṭaṃ datvā ṭhitasahāyo viya sati. Yathā tesu ekassa piṭṭhiyaṃ ṭhatvā ekassa aṃsakūṭaṃ olubbha itaro yathāruci pupphaṃ gahetuṃ sakkoti, evamevaṃ vīriye paggahakiccaṃ sādhente, satiyā ca apilāpanakiccaṃ sādhentiyā laddhupakāro samādhi sakkoti ārammaṇe ekaggabhāvena appetuṃ. Tasmā samādhiyevettha sajātito samādhikkhandhena saṅgahito. Vāyāmasatiyo pana kiriyato saṅgahitā honti.
这里有一个比喻：如同说“我们要玩弄星星”，在园林里三个丫鬟看到一株盛开的冠军兰花，举手虽想采摘，却无法得手。第二丫鬟递上一片叶子，虽然被叶子支撑，颤颤巍巍依然摘不到花。第三丫鬟端来另一束花朵，支撑着叶子，将花朵按下采摘，开始玩弄星星。此示意需明了：如园中三个丫鬟对应三种正定，冠军兰为修行法门。虽举手未能得，但心定不牢；依叶承托为辅助努力；依花为定力。正如三丫鬟协作取花，正精进、念力、定力三者相资成就。因而定由同类定蕴所集成。精进念力等乃彼此协调之作用力。
Sammādiṭṭhisammāsaṅkappesupi paññā attano dhammatāya aniccaṃ dukkhaṃ anattāti ārammaṇaṃ nicchetuṃ na sakkoti, vitakke pana ākoṭetvā ākoṭetvā dente sakkoti. Kathaṃ? Yathā hi heraññiko kahāpaṇaṃ hatthe ṭhapetvā sabbabhāgesu oloketukāmo samānopi na cakkhudaleneva parivattetuṃ sakkoti, aṅgulipabbehi pana parivattetvā ito cito ca oloketuṃ sakkoti. Evameva na paññā attano dhammatāya aniccādivasena ārammaṇaṃ nicchetuṃ sakkoti, abhiniropanalakkhaṇena pana āhananapariyāhananarasena vitakkena ākoṭentena viya parivattentena viya ca ādāyā dinnameva vinicchetuṃ sakkoti. Tasmā idhāpi sammādiṭṭhiyeva sajātito paññākkhandhena saṅgahitā. Sammāsaṅkappo pana kiriyato saṅgahito hoti. Iti imehi tīhi khandhehi maggo saṅgahaṃ gacchati. Tena vuttaṃ – ‘‘tīhi ca kho, āvuso visākha, khandhehi ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saṅgahito’’ti.
正见、正思维所伴随的智慧，其性不能跻身无常、苦、无我之境界，但能借思考反复锻炼，得以灵活通达为何？譬如农夫欲抓蝎子，虽目光不能360度转动，旋转手指仍可观察。智慧亦然，不能侦破自身法的无常等性质，却能通过思考锻炼来回反复辨析并加以审察。由此缘故，正见蕴与智慧蕴乃同类精神所会合。正思维则为活动力而协助汇聚。以上以三法蕴说出八正道合一。故有言：「正见、正思维由三蕴而集」。
Idāni ekacittakkhaṇikaṃ maggasamādhiṃ sanimittaṃ saparikkhāraṃ pucchanto, katamo panāyyetiādimāha. Tassa vissajjane cattāro satipaṭṭhānā maggakkhaṇe catukiccasādhanavasena uppannā sati, sā samādhissa paccayatthena nimittaṃ. Cattāro sammappadhānā catukiccasādhanavaseneva uppannaṃ vīriyaṃ, taṃ parivāraṭṭhena parikkhāro hoti. Tesaṃyeva dhammānanti tesaṃ maggasampayuttadhammānaṃ. Āsevanātiādīsu ekacittakkhaṇikāyeva āsevanādayo vuttāti.
今问：如何得以察知一念定的显现及其辅具？对此回答已言：四念处、四正勤一齐具足时，则生出念的一个刹那，其为定的因缘。四正勤亦复如是，其生一刹那的勤，是定的辅具。这些便是与正道相应的法门，所谓「正道之法」，在此即是指这些随其显现而起的辅助用具。
Vitaṇḍavādī pana, ‘‘ekacittakkhaṇiko nāma maggo natthi, ‘evaṃ bhāveyya satta vassānī’ti hi vacanato sattapi vassāni maggabhāvanā hoti, kilesā pana lahu chijjantā sattahi ñāṇehi chijjantī’’ti vadati. So ‘‘suttaṃ āharā’’ti vattabbo. Addhā aññaṃ apassanto, ‘‘yā tesaṃyeva dhammānaṃ āsevanā bhāvanā bahulīkamma’’nti idameva suttaṃ āharitvā, ‘‘aññena cittena āsevati, aññena bhāveti, aññena bahulīkarotī’’ti vakkhati. Tato vattabbo – ‘‘kiṃ panidaṃ, suttaṃ neyyatthaṃ nītattha’’nti. Tato vakkhati – ‘‘nītatthaṃ yathā suttaṃ tatheva attho’’ti. Tassa idaṃ uttaraṃ – evaṃ sante ekaṃ cittaṃ āsevamānaṃ uppannaṃ, aparampi āsevamānaṃ, aparampi āsevamānanti evaṃ divasampi āsevanāva bhavissati, kuto bhāvanā, kuto bahulīkammaṃ? Ekaṃ vā bhāvayamānaṃ uppannaṃ aparampi bhāvayamānaṃ aparampi bhāvayamānanti evaṃ divasampi bhāvanāva bhavissati, kuto āsevanā kuto bahulīkammaṃ? Ekaṃ vā bahulīkarontaṃ uppannaṃ, aparampi bahulīkarontaṃ, aparampi bahulīkarontanti evaṃ divasampi bahulīkammameva bhavissati kuto āsevanā, kuto bhāvanāti.
有人诤辩说：「一念定不存『一念即成』，有人断言需七年修行，炼除烦恼七年才得智慧。」应以经典为据。有人误解说：「他们中有人用这念心修，有人用那念心修，还有人多加修习。」对此应答：「此说错误，经典明确说得清楚。」答曰：「依经典之义，乃是一心起修生，另一心起修生，反复数日而生修行，何来培养、何来增益？当一念修之时，便生生不息。何来栽培，何来增益？有人一并多修，生起多念，反复工作，何来培栽、何来增益？」由此可见，修习是一念心轮番不断，而非区分多念或渐增。所以说，修行的增长不在于多念或多心的分配，而在于一念心持续与轮回。
Atha vā evaṃ vadeyya – ‘‘ekena cittena āsevati, dvīhi bhāveti, tīhi bahulīkaroti. Dvīhi vā āsevati, tīhi bhāveti, ekena bahulīkaroti . Tīhi vā āsevati, ekena bhāveti, dvīhi bahulīkarotī’’ti. So vattabbo – ‘‘mā suttaṃ me laddhanti yaṃ vā taṃ vā avaca. Pañhaṃ vissajjentena nāma ācariyassa santike vasitvā buddhavacanaṃ uggaṇhitvā attharasaṃ viditvā vattabbaṃ hoti. Ekacittakkhaṇikāva ayaṃ āsevanā, ekacittakkhaṇikā bhāvanā, ekacittakkhaṇikaṃ bahulīkammaṃ. Khayagāmilokuttaramaggo bahulacittakkhaṇiko nāma natthi, ‘ekacittakkhaṇikoyevā’ti saññāpetabbo. Sace sañjānāti, sañjānātu, no ce sañjānāti, gaccha pātova vihāraṃ pavisitvā yāguṃ pivāhī’’ti uyyojetabbo.
或者可以这样说：用一心专注于修习，以两种法相互培养，以三种法多方运用。或者专注于两种法，培养三种法，用一种法多方运用。亦或专注于三种法，用一种法培养，两种法多方运用。对此应当阐明：‘我未曾获得任何定法或非定法。身处老师座下，于佛法前放下怀疑，彻悟义理之后，依此称述。修习时一心专注即为专注，一心修习即为修习，一心多方运用即为多方运用。离苦之路超越世间，称为多方一心，没有‘专注一心’这一名称。若能了达，即应了达；若不能了达，即应起身退至房中，饮食终夜’。这是应当推动的。
§463
463.Kati panāyye saṅkhārāti idha kiṃ pucchati? Ye saṅkhāre nirodhetvā nirodhaṃ samāpajjati, te pucchissāmīti pucchati. Tenevassa adhippāyaṃ ñatvā therī, puññābhisaṅkhārādīsu anekesu saṅkhāresu vijjamānesupi, kāyasaṅkhārādayova ācikkhantī, tayome, āvusotiādimāha. Tattha kāyapaṭibaddhattā kāyena saṅkharīyati karīyati nibbattīyatīti kāyasaṅkhāro. Vācaṃ saṅkharoti karoti nibbattetīti vacīsaṅkhāro. Cittapaṭibaddhattā cittena saṅkharīyati karīyati nibbattīyatīti cittasaṅkhāro. Katamo panāyyeti idha kiṃ pucchati? Ime saṅkhārā aññamaññamissā āluḷitā avibhūtā duddīpanā. Tathā hi, kāyadvāre ādānagahaṇamuñcanacopanāni pāpetvā uppannā aṭṭha kāmāvacarakusalacetanā dvādasa akusalacetanāti evaṃ kusalākusalā vīsati cetanāpi assāsapassāsāpi kāyasaṅkhārātveva vuccanti. Vacīdvāre hanusaṃcopanaṃ vacībhedaṃ pāpetvā uppannā vuttappakārāva vīsati cetanāpi vitakkavicārāpi vacīsaṅkhārotveva vuccanti. Kāyavacīdvāresu copanaṃ apattā raho nisinnassa cintayato uppannā kusalākusalā ekūnatiṃsa cetanāpi saññā ca vedanā cāti ime dve dhammāpi cittasaṅkhārotveva vuccanti. Evaṃ ime saṅkhārā aññamaññamissā āluḷitā avibhūtā duddīpanā. Te pākaṭe vibhūte katvā kathāpessāmīti pucchati.
463.此处‘诸行’之问是何所问？因问及那等诸行断灭而得证灭者，是故问之。懂得此义的长老与长老尼，在众多善业诸行之中，尤其以身行诸行为代表，称“三种”：身行、语行、意行。所谓身行者，系由身体所执持行为、制造发生；语行者，是口语有所造作、制造发生；意行者，是心所执持造作、制造发生。此处‘何所问’即问何义？谓诸行互相污染、不纯、不净、难醒。譬如从身门出入位置而起的八种欲界善业意愿，以及十二种不善意愿，和由此生起的呼吸等，称为身行诸行。口门产生的吵架争执、不和义语等，及由思虑等生起的意行诸行。两个法（识与非识）生起的意行诸行中，更有正念不正念，禅定不禅定，是种种纷杂、不净难觉的诸行。由此可见，这些诸行彼此纷杂混合，难以显现、难以感知。长老尼观察澄明后，将对此展开详述。
Kasmā panāyyeti idha kāyasaṅkhārādināmassa padatthaṃ pucchati. Tassa vissajjane kāyappaṭibaddhāti kāyanissitā, kāye sati honti, asati na honti. Cittappaṭibaddhāti cittanissitā, citte sati honti, asati na honti.
为何问‘何所问’？这里所询问的是身行诸行等名义之义。‘释怀身行’是指依身体为所缘，身体有存在和非存在；‘释怀意行’是指依心为所缘，心有存在和非存在。
§464
464. Idāni kiṃ nu kho esā saññāvedayitanirodhaṃ valañjeti, na valañjeti. Ciṇṇavasī vā tattha no ciṇṇavasīti jānanatthaṃ pucchanto, kathaṃ panāyye, saññāvedayitanirodhasamāpatti hotītiādimāha. Tassa vissajjane samāpajjissanti vā samāpajjāmīti vā padadvayena nevasaññānāsaññāyatanasamāpattikālo kathito. Samāpannoti padena antonirodho. Tathā purimehi dvīhi padehi sacittakakālo kathito, pacchimena acittakakālo. Pubbeva tathā cittaṃ bhāvitaṃ hotīti nirodhasamāpattito pubbe addhānaparicchedakāleyeva, ettakaṃ kālaṃ acittako bhavissāmīti addhānaparicchedacittaṃ bhāvitaṃ hoti. Yaṃ taṃ tathattāya upanetīti yaṃ evaṃ bhāvitaṃ cittaṃ, taṃ puggalaṃ tathattāya acittakabhāvāya upaneti.
464.现在问这识与受相断灭，是否消失。询问者假若未曾消失，则为何消失？此为探知其义。问者如是说：为何以‘识受断灭’得成？对此说明承接时间；有人说是非识时间，有人说是识时间。前修证为识，待迭次观察后即证非识；之前有“识修习”，似被称作灭的成就；在断灭期间，修习觉知之心，即将成为非识心。所谓带来此法真实现前者，是因身心俱通觉，所谓“真实称此证得此心，谓即此修习心乃此人所作”。
Paṭhamaṃ nirujjhati vacīsaṅkhāroti sesasaṅkhārehi paṭhamaṃ dutiyajjhāneyeva nirujjhati. Tato kāyasaṅkhāroti tato paraṃ kāyasaṅkhāro catutthajjhāne nirujjhati. Tato cittasaṅkhāroti tato paraṃ cittasaṅkhāro antonirodhe nirujjhati. Vuṭṭhahissanti vā vuṭṭhahāmīti vā padadvayena antonirodhakālo kathito. Vuṭṭhitoti padena phalasamāpattikālo. Tathā purimehi dvīhi padehi acittakakālo kathito, pacchimena sacittakakālo. Pubbeva tathā cittaṃ bhāvitaṃ hotīti nirodhasamāpattito pubbe addhānaparicchedakāleyeva ettakaṃ kālaṃ acittako hutvā tato paraṃ sacittako bhavissāmīti addhānaparicchedacittaṃ bhāvitaṃ hoti. Yaṃ taṃ tathattāya upanetīti yaṃ evaṃ bhāvitaṃ cittaṃ, taṃ puggalaṃ tathattāya sacittakabhāvāya upaneti. Iti heṭṭhā nirodhasamāpajjanakālo gahito, idha nirodhato vuṭṭhānakālo.
首先语行诸行断灭，随余行而断灭，犹如第二禅的断灭一般。然后身行诸行灭，次第于第四禅中断灭。继而意行诸行灭，最终于断灭中断灭。所谓‘断灭时间’，指的是断灭的实证时刻；‘断灭’指证得果报之时。先前将‘识修习时间’划分为二段，后将之划分为‘非识’与‘识’时间。早先如是修习心，为断灭已得；在观照分段之时，先临非识期，尔后转入识期。盖因所缘心实证，故称此人实证带有识之法义。以上即断灭得成之时机详尽阐述。此处断灭中现起之时为升起时间。
Idāni nirodhakathaṃ kathetuṃ vāroti nirodhakathā kathetabbā siyā, sā panesā, ‘‘dvīhi balehi samannāgatattā tayo ca saṅkhārānaṃ paṭippassaddhiyā soḷasahi ñāṇacariyāhi navahi samādhicariyāhi vasībhāvatāpaññā nirodhasamāpattiyā ñāṇa’’nti mātikaṃ ṭhapetvā sabbākārena visuddhimagge kathitā. Tasmā tattha kathitanayeneva gahetabbā . Ko panāyaṃ nirodho nāma? Catunnaṃ khandhānaṃ paṭisaṅkhā appavatti. Atha kimatthametaṃ samāpajjantīti. Saṅkhārānaṃ pavatte ukkaṇṭhitā sattāhaṃ acittakā hutvā sukhaṃ viharissāma, diṭṭhadhammanibbānaṃ nāmetaṃ, yadidaṃ nirodhoti etadatthaṃ samāpajjanti.
现在如何叙述断灭？叙述断灭宜行，此乃所应。由此起初，‘具两根源之断灭’得成；三种诸行具断灭力，十六种智道九个禅那俱足，因正慧通达得以断灭。遂立定表，详尽于净道所讲。故断灭应依该说述。何为此所谓断灭？谓四蕴之分离终止。意谓得证断灭者追求何义？谓断灭欲令诸行果报消除，延续七周处于非识状态，安乐而住，即所谓见法涅槃，此为断灭求证之意。
Paṭhamaṃ uppajjati cittasaṅkhāroti nirodhā vuṭṭhahantassa hi phalasamāpatticittaṃ paṭhamaṃ uppajjati. Taṃsampayuttaṃ saññañca vedanañca sandhāya, ‘‘paṭhamaṃ uppajjati cittasaṅkhāro’’ti āha. Tato kāyasaṅkhāroti tato paraṃ bhavaṅgasamaye kāyasaṅkhāro uppajjati. Kiṃ pana phalasamāpatti assāsapassāse na samuṭṭhāpetīti? Samuṭṭhāpeti. Imassa pana catutthajjhānikā phalasamāpatti, sā na samuṭṭhāpeti. Kiṃ vā etena phalasamāpatti paṭhamajjhānikā vā hotu, dutiyatatiyacatutthajjhānikā vā, santāya samāpattiyā vuṭṭhitassa bhikkhuno assāsapassāsā abbohārikā honti. Tesaṃ abbohārikabhāvo sañjīvattheravatthunā veditabbo. Sañjīvattherassa hi samāpattito vuṭṭhāya kiṃsukapupphasadise vītaccitaṅgāre maddamānassa gacchato cīvare aṃsumattampi na jhāyi, usumākāramattampi nāhosi, samāpattiphalaṃ nāmetanti vadanti. Evamevaṃ santāya samāpattiyā vuṭṭhitassa bhikkhuno assāsapassāsā abbohārikā hontīti bhavaṅgasamayenevetaṃ kathitanti veditabbaṃ.
第一起者名为心行，即断灭时刻的果证心首先起。与之相应的有受和识，因而说“第一起者名心行”。继之则为色行，于后续此生时刻起色行。然果证时呼吸是否生起？生起。唯有此第四禅定的果证时，呼吸不生起。或者第一、第二、第三、第四禅定的果证时起，证得寂灭的比库则无呼吸往来，呼吸无相表现。此呼吸无相之状态，须由有觉长老为明证。有觉长老断灭时起，恰似枝叶花香般缓缓熄灭之火，着袈裟时不生丝毫湿气，亦无寒气，故言不生起果证。由此观之，断灭时起的寂静比库呼吸无相，便是此生续时之状，此当予以认知。
Tato vacīsaṅkhāroti tato paraṃ kiriyamayapavattavaḷañjanakāle vacīsaṅkhāro uppajjati. Kiṃ bhavaṅgaṃ vitakkavicāre na samuṭṭhāpetīti? Samuṭṭhāpeti. Taṃsamuṭṭhānā pana vitakkavicārā vācaṃ abhisaṅkhātuṃ na sakkontīti kiriyamayapavattavaḷañjanakālenevataṃ kathitaṃ. Suññato phassotiādayo saguṇenāpi ārammaṇenāpi kathetabbā. Saguṇena tāva suññatā nāma phalasamāpatti, tāya sahajātaṃ phassaṃ sandhāya suññato phassoti vuttaṃ. Animittāpaṇihitesupieseva nayo. Ārammaṇena pana nibbānaṃ rāgādīhi suññattā suññaṃ nāma, rāganimittādīnaṃ abhāvā animittaṃ, rāgadosamohappaṇidhīnaṃ abhāvā appaṇihitaṃ. Suññataṃ nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā uppannaphalasamāpattiyaṃ phasso suññato nāma. Animittāpaṇihitesupi eseva nayo.
继之为语行，亦即行动阶段之语行，于意念作思维行为之际起。呼吸岂能不生起？亦必生起。但因成立语行故意念思维无法完全令语行生起，此为行动阶段之开端与终止所注解。须辩明空无触（suññato phasso）等虽带性质，且当视作有缘所生。此空无乃果证之空无，即生起时所依触觉空无，比方无缘无障之理：无所趣向、无染因缘、不带执著等。此空无正表涅槃，即无爱等缺之空，故名空无。因而，生起果证的空无之触，称为空无触，如此无缘无碍。
Aparā āgamaniyakathā nāma hoti, suññatā, animittā, appaṇihitāti hi vipassanāpi vuccati. Tattha yo bhikkhu saṅkhāre aniccato pariggahetvā aniccato disvā aniccato vuṭṭhāti, tassa vuṭṭhānagāminivipassanā animittā nāma hoti. Yo dukkhato pariggahetvā dukkhato disvā dukkhato vuṭṭhāti, tassa appaṇihitā nāma. Yo anattato pariggahetvā anattato disvā anattato vuṭṭhāti, tassa suññatā nāma. Tattha animittavipassanāya maggo animitto nāma, animittamaggassa phalaṃ animittaṃ nāma. Animittaphalasamāpattisahajāte phasse phusante animitto phasso phusatīti vuccati. Appaṇihitasuññatesupi eseva nayo. Āgamaniyena kathite pana suññato vā phasso animitto vā phasso appaṇihito vā phassoti vikappo āpajjeyya, tasmā saguṇena ceva ārammaṇena ca kathetabbaṃ. Evañhi tayo phassā phusantīti sameti.
别法是称为阿伽摩尼亚（不应修行之法），即空无、无缘、不带执著，这实际上即为正观（Vipassanā）。其中比库于色法无常中观察识，见其无常而生起；此见称无缘正观。于苦境中观察苦相，生苦观；于无我法中观察无我，生空无正观。此三观合称三生起之触。无缘正观的道称为无缘，道果亦称无缘。此生起果证的无缘触，能现身有感触，如感受无缘触感。类似地，不带执著与空无亦是如此。称为空无、无缘、不带执著三种触现象存在，但彼此区别。若非如是，则观察时当生通误，故当以带性质与依缘所生标明三种触。总之，三者皆谓触现。
Vivekaninnantiādīsu nibbānaṃ viveko nāma, tasmiṃ viveke ninnaṃ onatanti vivekaninnaṃ. Aññato āgantvā yena viveko, tena vaṅkaṃ viya hutvā ṭhitanti vivekapoṇaṃ. Yena viveko, tena patamānaṃ viya ṭhitanti vivekapabbhāraṃ.
名为绝离、出离等，均为宁静。此寂离即为安住其中的不动止息。若以他物割裂，宁静便动摇，故称为宁静之陨落。此离分别有依止物开显，不离所依犹如弯曲之棍坚定；若能依止宁静，徐徐降伏烦恼之重负，如同倒下莲花之姿。
§465
465. Idāni yā vedanā nirodhetvā nirodhasamāpattiṃ samāpajjati, tā pucchissāmīti pucchanto kati panāyye, vedanāti āha. Kāyikaṃ vātiādīsu pañcadvārikaṃ sukhaṃ kāyikaṃ nāma, manodvārikaṃ cetasikaṃ nāmāti veditabbaṃ. Tattha sukhanti sabhāvaniddeso. Sātanti tasseva madhurabhāvadīpakaṃ vevacanaṃ. Vedayitanti vedayitabhāvadīpakaṃ, sabbavedanānaṃ sādhāraṇavacanaṃ. Sesapadesupi eseva nayo. Ṭhitisukhā vipariṇāmadukkhātiādīsu sukhāya vedanāya atthibhāvo sukhaṃ, natthibhāvo dukkhaṃ. Dukkhāya vedanāya atthibhāvo dukkhaṃ, natthibhāvo sukhaṃ. Adukkhamasukhāya vedanāya jānanabhāvo sukhaṃ, ajānanabhāvo dukkhanti attho.
465。今当问起于断除受时断灭果证之内涵。所谓受，有身体受等五门受，即五处之乐受谓身体受，心所受谓心受，此应了知。受包括所有有情感之现象。此“受”覆盖正面甘甜之感受，含破除苦难之意。称为「苦乐」时，苦受相对乐受。乐受为有益动，非乐受为苦。生苦乐二受时称乐，其无知受为苦。
Kiṃ anusayo anusetīti katamo anusayo anuseti. Appahīnaṭṭhena sayito viya hotīti anusayapucchaṃ pucchati. Na kho, āvuso visākha, sabbāya sukhāya vedanāya rāgānusayo anusetīti na sabbāya sukhāya vedanāya rāgānusayo anuseti. Na sabbāya sukhāya vedanāya so appahīno, na sabbaṃ sukhaṃ vedanaṃ ārabbha uppajjatīti attho. Esa nayo sabbattha. Kiṃ pahātabbanti ayaṃ pahānapucchā nāma.
问何为染习所近？即以无遗漏如枕头依止之习气。彼处摈除问曰，非也维萨卡，此处乃谓染习习气，即非全面缘乐受皆染习。如是，即非遍缘乐受皆起染习。习气非全缘乐受生起，非生起涵盖所有乐受。此即所问之处：何为应除？此为除欲除之点。
Rāgaṃ tena pajahatīti ettha ekeneva byākaraṇena dve pucchā vissajjesi. Idha bhikkhu rāgānusayaṃ vikkhambhetvā paṭhamajjhānaṃ samāpajjati, jhānavikkhambhitaṃ rāgānusayaṃ tathā vikkhambhitameva katvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā anāgāmimaggena samugghāteti. So anāgāmimaggena pahīnopi tathā vikkhambhitattāva paṭhamajjhāne nānuseti nāma. Tenāha – ‘‘na tattha rāgānusayo anusetī’’ti. Tadāyatananti taṃ āyatanaṃ, paramassāsabhāvena patiṭṭhānabhūtaṃ arahattanti attho. Iti anuttaresūti evaṃ anuttarā vimokkhāti laddhanāme arahatte. Pihaṃ upaṭṭhāpayatoti patthanaṃ paṭṭhapentassa. Uppajjati pihāpaccayā domanassanti patthanāya paṭṭhapanamūlakaṃ domanassaṃ uppajjati. Taṃ panetaṃ na patthanāya paṭṭhapanamūlakaṃ uppajjati, patthetvā alabhantassa pana alābhamūlakaṃ uppajjamānaṃ, ‘‘uppajjati pihāpaccayā’’ti vuttaṃ. Tattha kiñcāpi domanassaṃ nāma ekantena akusalaṃ, idaṃ pana sevitabbaṃ domanassaṃ vaṭṭatīti vadanti. Yogino hi temāsikaṃ chamāsikaṃ vā navamāsikaṃ vā paṭipadaṃ gaṇhanti. Tesu yo taṃ taṃ paṭipadaṃ gahetvā antokālaparicchedeyeva arahattaṃ pāpuṇissāmīti ghaṭento vāyamanto na sakkoti yathāparicchinnakālena pāpuṇituṃ, tassa balavadomanassaṃ uppajjati, āḷindikavāsimahāphussadevattherassa viya assudhārā pavattanti. Thero kira ekūnavīsativassāni gatapaccāgatavattaṃ pūresi. Tassa, ‘‘imasmiṃ vāre arahattaṃ gaṇhissāmi, imasmiṃ vāre visuddhipavāraṇaṃ pavāressāmī’’ti mānasaṃ bandhitvā samaṇadhammaṃ karontasseva ekūnavīsativassāni atikkantāni. Pavāraṇādivase āgate therassa assupātena muttadivaso nāma nāhosi. Vīsatime pana vasse arahattaṃ pāṇuṇi.
由此断除贪欲，故此在此教法中以一法解释，发出两个问句。此处，具足清净的比库振荡贪欲之根，进入初禅，称为将贪欲根动摇的禅定。由此将被震动的贪欲根同样动摇后，以增进内观，通过不还果之道将其彻底断尽者。即便断尽，因其曾被动摇，故在初禅中尚未对贪欲根起用，故说“贪欲根未曾作用”。于此，所谓境界，即系指广大寂灭之境，乃阿拉汉的含义。故名为无上，谓达到无上解脱。至于“修习怖惧”，意谓对于基础的确立。恐惧缘起而生忧愁，忧愁缘起乃因基础的确立生起。此处忧愁不会单以基础的确立生起，但由持有后未得时，生起属于未获之忧愁。瑜伽士们从三月至九月修持此法，取此法修习，断除烦恼，达至阿拉汉境界。譬如居于蚁穴有巨毒的大梭天长老历经二十九年修行，曾立志言：“此周必证阿拉汉，必行清净戒律”。于戒律拘谨月出现时，梭天长老无一饮日。第二十年中，终于证得阿拉汉果位。
Paṭighaṃtena pajahatīti ettha domanasseneva paṭighaṃ pajahati. Na hi paṭigheneva paṭighappahānaṃ, domanassena vā domanassappahānaṃ nāma atthi. Ayaṃ pana bhikkhu temāsikādīsu aññataraṃ paṭipadaṃ gahetvā iti paṭisañcikkhati – ‘‘passa bhikkhu, kiṃ tuyhaṃ sīlena hīnaṭṭhānaṃ atthi, udāhu vīriyena, udāhu paññāya, nanu te sīlaṃ suparisuddhaṃ vīriyaṃ supaggahitaṃ paññā sūrā hutvā vahatī’’ti. So evaṃ paṭisañcikkhitvā, ‘‘na dāni puna imassa domanassassa uppajjituṃ dassāmī’’ti vīriyaṃ daḷhaṃ katvā antotemāse vā antochamāse vā antonavamāse vā anāgāmimaggena taṃ samugghāteti. Iminā pariyāyena paṭigheneva paṭighaṃ, domanasseneva domanassaṃ pajahati nāma.
由此断除此热，即在此缘起忧愁中断除怒恨。非仅由嗔怒便能断除嗔怒，忧愁也非由忧愁可断。此比库于三月等时节取一法修习，并自省诤言：“汝愚昧贫于戒律否？勇猛否？智慧清净乎？当依戒律坚固以持久忍耐与锐意智慧而行。”于是自省后，下定坚强之愿言：“今后不再令此忧愁显现”，于三月至九月间，沿不还果道断除此忧愁。如此以猛烈断嗔怒，猛烈断烦恼之法名得。
Na tattha paṭighānusayo anusetīti tattha evarūpe domanasse paṭighānusayo nānuseti. Na taṃ ārabbha uppajjati, pahīnova tattha paṭighānusayoti attho. Avijjaṃ tena pajahatīti idha bhikkhu avijjānusayaṃ vikkhambhetvā catutthajjhānaṃ samāpajjati, jhānavikkhambhitaṃ avijjānusayaṃ tathā vikkhambhitameva katvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattamaggena samugghāteti. So arahattamaggena pahīnopi tathā vikkhambhitattāva catutthajjhāne nānuseti nāma. Tenāha – ‘‘na tattha avijjānusayo anusetī’’ti.
非贪欲根被起用，乃是于此类似忧愁中，嗔怒根不被起用。故未曾生起即已断除，此即谓嗔怒根已断除。由此断除无明，故此比库将无明根震荡，入第四禅。以禅定震荡无明根后，增强内观，顺延至阿拉汉之道一并断无明根。即使断了，但因曾被震荡，故在第四禅中无明根未被起用，谓“无明根未被起用”。故云“无明根未被起用”。
§466
466. Idāni paṭibhāgapucchaṃ pucchanto sukhāya panāyyetiādimāha. Tassa vissajjane yasmā sukhassa dukkhaṃ, dukkhassa ca sukhaṃ paccanīkaṃ, tasmā dvīsu vedanāsu visabhāgapaṭibhāgo kathito. Upekkhā pana andhakārā avibhūtā duddīpanā, avijjāpi tādisāvāti tenettha sabhāgapaṭibhāgo kathito. Yattakesu pana ṭhānesu avijjā tamaṃ karoti, tattakesu vijjā tamaṃ vinodetīti visabhāgapaṭibhāgo kathito. Avijjāya kho, āvusoti ettha ubhopete dhammā anāsavā lokuttarāti sabhāgapaṭibhāgova kathito. Vimuttiyā kho, āvusoti ettha anāsavaṭṭhena lokuttaraṭṭhena abyākataṭṭhena ca sabhāgapaṭibhāgova kathito. Accayāsīti ettha pañhaṃ atikkamitvā gatosīti attho. Nāsakkhi pañhānaṃ pariyantaṃ gahetunti pañhānaṃ paricchedapamāṇaṃ gahetuṃ nāsakkhi, appaṭibhāgadhammassa paṭibhāgaṃ pucchi. Nibbānaṃ nāmetaṃ appaṭibhāgaṃ , na sakkā nīlaṃ vā pītakaṃ vāti kenaci dhammena saddhiṃ paṭibhāgaṃ katvā dassetuṃ. Tañca tvaṃ iminā adhippāyena pucchasīti attho.
第466节 现在反问，谓为何舍弃烦恼？答曰，因苦中有乐，乐中有苦，故说二种感受的区别。舍弃是因平等感受的遮蔽，犹如黑暗非明亮，愚痴亦复如是。若于何处无明阻碍，则于何处智慧消除愚痴，此乃平等感受之分。于此无明，生者二法皆无染为世间出世法之缘由，正是平等感受之义。于解脱，生者无染现前出世、非分别为平等感受。断尽即谓超越疑惑通达。“Nāsakkhi”指难以摄持问题纠偏，不能妥善分辨问题，故参问部分问题之意义。不以涅槃为简单概念，也难以与任何教义书籍相应分割而显示。故以此方法问答其义。
Ettāvatā cāyaṃ upāsako yathā nāma sattame ghare salākabhattaṃ labhitvā gato bhikkhu satta gharāni atikkamma aṭṭhamassa dvāre ṭhito sabbānipi satta gehāni viraddhova na aññāsi, evamevaṃ appaṭibhāgadhammassa paṭibhāgaṃ pucchanto sabbāsupi sattasu sappaṭibhāgapucchāsu viraddhova hotīti veditabbo. Nibbānogadhanti nibbānabbhantaraṃ nibbānaṃ anupaviṭṭhaṃ. Nibbānaparāyananti nibbānaṃ paraṃ ayanamassa parā gati, na tato paraṃ gacchatīti attho. Nibbānaṃ pariyosānaṃ avasānaṃ assāti nibbānapariyosānaṃ.
到此，譬如一居士于第七日往买细竹棍，历经七处房舍，连步八门，虽见遍七所房，仍不另觉有他。此类有限教法中的反问，亦复如是问遍所有七种细微分段问法时，皆属矛盾。所谓涅槃果，谓涅槃未显现之前。所谓涅槃究竟，谓涅槃彼岸最终往归，非此即无其它。涅槃果终即称涅槃最终。
§467
467.Paṇḍitāti paṇḍiccena samannāgatā, dhātukusalā āyatanakusalā paṭiccasamuppādakusalā ṭhānāṭṭhānakusalāti attho. Mahāpaññāti mahante atthe mahante dhamme mahantā niruttiyo mahantāni paṭibhānāni pariggaṇhanasamatthāya paññāya samannāgatā. Yathā taṃ dhammadinnāyāti yathā dhammadinnāya bhikkhuniyā byākataṃ, ahampi taṃ evamevaṃ byākareyyanti. Ettāvatā ca pana ayaṃ suttanto jinabhāsito nāma jāto, na sāvakabhāsito. Yathā hi rājayuttehi likhitaṃ paṇṇaṃ yāva rājamuddikāya na lañchitaṃ hoti, na tāva rājapaṇṇanti saṅkhyaṃ gacchati; lañchitamattaṃ pana rājapaṇṇaṃ nāma hoti, tathā, ‘‘ahampi taṃ evameva byākareyya’’nti imāya jinavacanamuddikāya lañchitattā ayaṃ suttanto āhaccavacanena jinabhāsito nāma jāto. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
第467节 智者，意谓具足智慧、精通法义、识达缘起、知处识等。大慧，即大义、大法、精深解释、大量义理等具足智慧。譬如“以法为灯”的比库尼释义，我亦当如是释义。此节经典乃佛语，不是弟子语。犹如宫廷文书未盖国王印，未算皇室文书；若盖印则算为皇室文书。亦复如“我亦应如此解释”等语是佛言序曲，此文以此加印故乃佛语。其余可知均为高深良法义理。
Papañcasūdaniyā majjhimanikāyaṭṭhakathāya · 于《破除戏论》——《中部》注释中
Cūḷavedallasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《小吠陀喇经》注释完毕。
5. Cūḷadhammasamādānasuttavaṇṇanā5. 《小法受持经》注释
§468
468.Evaṃme sutanti cūḷadhammasamādānasuttaṃ. Tattha dhammasamādānānīti dhammoti gahitagahaṇāni. Paccuppannasukhanti paccuppanne sukhaṃ, āyūhanakkhaṇe sukhaṃ sukaraṃ sukhena sakkā pūretuṃ. Āyatiṃ dukkhavipākanti anāgate vipākakāle dukkhavipākaṃ. Iminā upāyena sabbapadesu attho veditabbo.
此处称为小法摄取经。所谓法摄取，是指法，即诸法义理之汇聚。现期快乐者谓现期快乐，寿命若今日之时刻，虽难以满足快乐，然仍可被快乐充满。未来苦报者谓未来之时苦报，未来报应之际为苦报。以此方便，应当了知诸处皆有此义。
§469
469.Natthi kāmesu dosoti vatthukāmesupi kilesakāmesupi doso natthi. Pātabyataṃ āpajjantīti te vatthukāmesu kilesakāmena pātabyataṃ pivitabbataṃ, yathāruci paribhuñjitabbataṃ āpajjantīti attho. Moḷibaddhāhīti moḷiṃ katvā baddhakesāhi. Paribbājikāhīti tāpasaparibbājikāhi. Evamāhaṃsūti evaṃ vadanti. Pariññaṃ paññapentīti pahānaṃ samatikkamaṃ paññapenti. Māluvāsipāṭikāti dīghasaṇṭhānaṃ māluvāpakkaṃ. Phaleyyāti ātapena sussitvā bhijjeyya. Sālamūleti sālarukkhassa samīpe. Santāsaṃ āpajjeyyāti kasmā āpajjati? Bhavanavināsabhayā. Rukkhamūle patitamāluvābījato hi latā uppajjitvā rukkhaṃ abhiruhati. Sā mahāpattā ceva hoti bahupattā ca, koviḷārapattasadisehi pattehi samannāgatā. Atha taṃ rukkhaṃ mūlato paṭṭhāya vinandhamānā sabbaviṭapāni sañchādetvā mahantaṃ bhāraṃ janetvā tiṭṭhati. Sā vāte vā vāyante deve vā vassante oghanaṃ janetvā tassa rukkhassa sabbasākhāpasākhaṃ bhañjati, bhūmiyaṃ nipāteti. Tato tasmiṃ rukkhe patiṭṭhitavimānaṃ bhijjati nassati. Iti sā bhavanavināsabhayā santāsaṃ āpajjati.
在欲乐中无瞋恨，亦于形色欲中无烦恼。不善之事生起，是因于形色欲及烦恼欲中生起，应当以合意、适宜方式享用，谓随喜受用。所谓结纽，指剪裁束发。游方者，谓行苦修者。如此谓之。反离，谓放弃、超越。长旅，谓长时住处之周边。果实者，谓经由用热干燥后得之。树根者，谓在树根处。得快乐者，何以得之？由住处被毁其忧恐。爬山之藤蔓自树根处生起，攀缘树干。此者能负重而高大，叶与藤叶相似。树自根部倒伏，环绕环绕遮盖所有树枝，产生巨大负担。风吹雨淋时，树枝叶断落，倒地。由此树上之房舍亦被摧毁消失。故有住处被毁之忧恐。
Ārāmadevatāti tattha tattha pupphārāmaphalārāmesu adhivatthā devatā. Vanadevatāti andhavanasubhagavanādīsu vanesu adhivatthā devatā. Rukkhadevatāti abhilakkhitesu naḷerupucimandādīsu rukkhesu adhivatthā devatā. Osadhitiṇavanappatīsūti harītakīāmalakīādīsu osadhīsu tālanāḷikerādīsu tiṇesu vanajeṭṭhakesu ca vanappatirukkhesu adhivatthā devatā. Vanakammikāti vane kasanalāyanadāruāharaṇagorakkhādīsu kenacideva kammena vā vicarakamanussā. Uddhareyyunti khādeyyuṃ. Vilambinīti vātena pahatapahataṭṭhānesu keḷiṃ karontī viya vilambantī. Sukho imissāti evarūpāya māluvālatāya samphassopi sukho, dassanampi sukhaṃ. Ayaṃ me dārakānaṃ āpānamaṇḍalaṃ bhavissati, kīḷābhūmi bhavissati, dutiyaṃ me vimānaṃ paṭiladdhanti latāya dassanepi samphassepi somanassajātā evamāha.
所谓园林天神，指在各处花园果园庄园中所依托之天神。林中天神，谓诸森林、美好树林等处的天神。树神，谓特定诸树如竹、蒲公英等树所居之天神。药草林、草本、棕榈、椰子树等草木丛所依的天神。林间工作者，谓在林中采伐、守护树木等者，或有受业随之而为作业，谓采伐、啃食。迟缓者，谓风吹吹打摇动枝叶作乐之状。此类爬藤植物触之得快乐，见之亦得快乐。此乃我儿女之嬉戏范围、游戏场所，第二所成之房舍，见之及触之皆生欢喜，此乃所谓。
Viṭabhiṃ kareyyāti sākhānaṃ upari chattākārena tiṭṭheyya. Oghanaṃ janeyyāti heṭṭhā ghanaṃ janeyya. Upari āruyha sakalaṃ rukkhaṃ paliveṭhetvā puna heṭṭhā bhassamānā bhūmiṃ gaṇheyyāti attho. Padāleyyāti evaṃ oghanaṃ katvā puna tato paṭṭhāya yāva mūlā otiṇṇasākhāhi abhiruhamānā sabbasākhā paliveṭhentī matthakaṃ patvā teneva niyāmena puna orohitvā ca abhiruhitvā ca sakalarukkhaṃ saṃsibbitvā ajjhottharantī sabbasākhā heṭṭhā katvā sayaṃ upari ṭhatvā vāte vā vāyante deve vā vassante padāleyya. Bhindeyyāti attho. Khāṇumattameva tiṭṭheyya, tattha yaṃ sākhaṭṭhakavimānaṃ hoti, taṃ sākhāsu bhijjamānāsu tattha tattheva bhijjitvā sabbasākhāsu bhinnāsu sabbaṃ bhijjati. Rukkhaṭṭhakavimānaṃ pana yāva rukkhassa mūlamattampi tiṭṭhati, tāva na nassati. Idaṃ pana vimānaṃ sākhaṭṭhakaṃ, tasmā sabbasākhāsu saṃbhijjamānāsu bhijjittha. Devatā puttake gahetvā khāṇuke ṭhitā paridevituṃ āraddhā.
谓枝叶应如伞盖般依附在树干之上。产生浓密，谓下方生出密集树叶。上爬全树缠绕树枝，继而自下垂落触地，意即如此缠绕之浓密枝叶重新依支撑攀缘生长，树全体复归一体，并向上伸展，不论风吹云动或天雨飘降时，当垂枝折断。折断者意即在枝叶交织成棚处立于部分，枝条于其所依处折断。枝干则于树根附近维持完整，不至消失。此乃所谓枝干成棚，故全枝叶处因交织而易被折断。天神举取小枝，驻于枝干旁哀叹。
§471
471.Tibbarāgajātikoti bahalarāgasabhāvo. Rāgajaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedetīti tibbarāgajātikattā diṭṭhe diṭṭhe ārammaṇe nimittaṃ gaṇhāti. Athassa ācariyupajjhāyā daṇḍakammaṃ āṇāpenti. So abhikkhaṇaṃ daṇḍakammaṃ karonto dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti, natveva vītikkamaṃ karoti. Tibbadosajātikoti appamattikeneva kuppati, daharasāmaṇerehi saddhiṃ hatthaparāmāsādīni karontova katheti. Sopi daṇḍakammapaccayā dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Mohajātiko pana idha kataṃ vā katato akataṃ vā akatato na sallakkheti, tāni tāni kiccāni virādheti. Sopi daṇḍakammapaccayā dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti.
所谓剧烈烦恼者，谓多起烦恼之质。烦恼生苦、忧惧感，应于各种场合、因缘生起烦恼之缘由。其师长赐以惩罚命令，在受罚之时即刻感受苦恼忧惧。若无犯错则不受惩罚。所谓剧烈瞋恚者，谓稍有不慎即大发脾气，宛如幼童与沙门一同以手打人。亦以此惩罚感受苦恼忧惧。痴烦恼者则不辨已作与未作之区别，不为当作之事所遏止，同样因受惩罚感苦忧惧。
§472
472.Na tibbarāgajātikotiādīni vuttapaṭipakkhanayena veditabbāni. Kasmā panettha koci tibbarāgādijātiko hoti, koci na tibbarāgādijātiko? Kammaniyāmena. Yassa hi kammāyūhanakkhaṇe lobho balavā hoti, alobho mando, adosāmohā balavanto, dosamohā mandā, tassa mando alobho lobhaṃ pariyādātuṃ na sakkoti, adosāmohā pana balavanto dosamohe pariyādātuṃ sakkonti. Tasmā so tena kammena dinnapaṭisandhivasena nibbatto luddho hoti, sukhasīlo akkodhano paññavā vajirūpamañāṇo.
非剧烈烦恼者等，应依前述对立面辨别。何以有些人煽动剧烈烦恼，有些则无？因缘所致。于行为之寿命时，贪心强者，非贪心者怠惰。嗔恨并无明强者，嗔恨并无明怠者。彼怠惰者，虽无精进，不能戒除贪心；而嗔恚并无明强者，可戒除烦恼。故其依所受之业，所起行为之结果，故终息壅塞，得清凉、喜乐、无嗔、智慧，有如金刚坚固。
Yassa pana kammāyūhanakkhaṇe lobhadosā balavanto honti, alobhādosā mandā, amoho balavā, moho mando, so purimanayeneva luddho ceva hoti duṭṭho ca, paññavā pana hoti vajirūpamañāṇo dattābhayatthero viya.
若于行云消散之时，贪欲与嗔恚坚强有力，而无贪嗔却软弱无力；愚痴强盛，而痴愚软弱者，则如有泥眼之人，既瞎又恶；但智慧者，则如持铁杖般聪明，唯恐无碍。
Yassa pana kammāyūhanakkhaṇe lobhādosamohā balavanto honti, itare mandā, so purimanayeneva luddho ceva hoti dandho ca, sukhasīlako pana hoti akkodhano.
若于行云消散之际，贪嗔痴坚强有力，而其他则软弱无力者，则如有泥眼之人，既瞎且跛，但性情安乐，不嗔恚。
Tathā yassa kammāyūhanakkhaṇe tayopi lobhadosamohā balavanto honti, alobhādayo mandā, so purimanayeneva luddho ceva hoti duṭṭho ca mūḷho ca.
同样于行云消散之时，贪嗔痴坚强有力，而无贪嗔软弱无力者，则如泥眼之人，既瞎又恶且愚痴。
Yassa pana kammāyūhanakkhaṇe alobhadosamohā balavanto honti, itare mandā, so purimanayeneva appakileso hoti, dibbārammaṇampi disvā niccalo, duṭṭho pana hoti dandhapañño ca.
若于行云消散之时，无贪嗔痴坚强，而其他则软弱者，则如泥眼之人，净洁无垢；见天神显现而不动，然却恶且跛且有智。
Yassa pana kammāyūhanakkhaṇe alobhādosamohā balavanto honti, itare mandā, so purimanayeneva aluddho ceva hoti sukhasīlako ca, mūḷho pana hoti.
若于行云消散之时，无贪嗔痴坚强，而其他软弱者，则如泥眼之人，未污染且未瞎，性情安乐，然却愚痴。
Tathā yassa kammāyūhanakkhaṇe alobhadosāmohā balavanto honti, itare mandā, so purimanayeneva aluddho ceva hoti paññavā ca, duṭṭho pana hoti kodhano.
同样于行云消散之时，无贪嗔痴坚强，而其他软弱者，则如泥眼之人，未污染也未瞎，智慧且恶嗔怨。
Yassa pana kammāyūhanakkhaṇe tayopi alobhādayo balavanto honti, lobhādayo mandā, so mahāsaṅgharakkhitatthero viya aluddho aduṭṭho paññavā ca hoti.
在业力作用之时，若某人毫无贪欲等烦恼而具足力量，贪欲等则微弱，那么此人如同伟大的僧团护持长老一样，纯净、不乱、无染，且具有智慧。
Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
其余各处皆以此最为高扬为宗旨。
Papañcasūdaniyā majjhimanikāyaṭṭhakathāya · 《破除疑障》中部注疏
Cūḷadhammasamādānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《小法受持经》注释完毕。
6. Mahādhammasamādānasuttavaṇṇanā6. 《大法受持经》注释
§473
473.Evaṃme suttanti mahādhammasamādānasuttaṃ. Tattha evaṃkāmāti evaṃicchā. Evaṃchandāti evaṃajjhāsayā. Evaṃadhippāyāti evaṃladdhikā. Tatrāti tasmiṃ aniṭṭhavaḍḍhane ceva iṭṭhaparihāne ca. Bhagavaṃmūlakāti bhagavā mūlaṃ etesanti bhagavaṃmūlakā. Idaṃ vuttaṃ hoti – ime, bhante, amhākaṃ dhammā pubbe kassapasammāsambuddhena uppāditā, tasmiṃ parinibbute ekaṃ buddhantaraṃ añño samaṇo vā brāhmaṇo vā ime dhamme uppādetuṃ samattho nāma nāhosi, bhagavatā pana no ime dhammā uppāditā. Bhagavantañhi nissāya mayaṃ ime dhamme ājānāma paṭivijjhāmāti evaṃ bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammāti. Bhagavaṃnettikāti bhagavā hi dhammānaṃ netā vinetā anunetāti. Yathāsabhāvato pāṭiyekkaṃ pāṭiyekkaṃ nāmaṃ gahetvā dassitā dhammā bhagavaṃnettikā nāma honti. Bhagavaṃpaṭisaraṇāti catubhūmakā dhammā sabbaññutaññāṇassa āpāthaṃ āgacchamānā bhagavati paṭisaranti nāmāti bhagavaṃpaṭisaraṇā. Paṭisarantīti osaranti samosaranti. Apica mahābodhimaṇḍe nisinnassa bhagavato paṭivedhavasena phasso āgacchati, ahaṃ bhagavā kinnāmoti? Tvaṃ phusanaṭṭhena phasso nāma. Vedanā, saññā, saṅkhārā, viññāṇaṃ āgacchati. Ahaṃ bhagavā kinnāmanti? Tvaṃ vijānanaṭṭhena viññāṇaṃ nāmāti evaṃ catubhūmakadhammānaṃ yathāsabhāvato pāṭiyekkaṃ pāṭiyekkaṃ nāmaṃ gaṇhanto bhagavā dhamme paṭisaratītipi bhagavaṃpaṭisaraṇā. Bhagavantaññeva paṭibhātūti bhagavatoyeva etassa bhāsitassa attho upaṭṭhātu, tumheyeva no kathetvā dethāti attho.
第四百七十三节。经名《如是法摄受经》。其中所说“如此欲”即“如此意欲”；“如此爱”即“如此内心之所欲”；“如此所得”即“如此支配品（自主物）”。其中“彼处”指对彼处的不增以及对彼处的灭除。所谓“世尊之根基”者，即世尊根本，是谓世尊之根基。此言谓：比库，当知我们的法门，昔日由先佛咖萨巴正自觉者所兴起，彼佛涅槃之后，无论是比库或婆罗门都不能再创此法门，唯有世尊才是此法的创立者。依止于世尊，我们才习得此法门，故名“世尊之根基”。所谓“世尊之导者”是指世尊为法之导师、引导者，引导出法门。正如事物各自具名，佛法亦取名为世尊之导者。所谓“世尊之护持”是指由世尊守护的四法，即具足广大智慧之法，在世尊面前受其护持。所谓“护持”即是流出、宣示之意。譬如大觉树下，若有触感进入，则当问：“我佛是何物？”“此触感即触觉。”复问：“我佛是何物？”“此乃识觉。”“如是分别四法各自名称，佛即对法护持，即为‘世尊之护持’。”唯有世尊能明了此义，余人不及，以此理分述，不可他人代说。
§474
474.Sevitabbeti nissayitabbe. Bhajitabbeti upagantabbe. Yathā taṃ aviddasunoti yathā aviduno bālassa andhaputhujjanassa. Yathā taṃ viddasunoti yathā viduno medhāvino paṇḍitassa.
“应当侍奉”即应当依靠；“应当服从”即应当靠近。此如瞎子不见之故，如愚者无知；如智者明见之故，如贤者智能。
§475
475.Atthi, bhikkhave, dhammasamādānanti purimasutte uppaṭipāṭiākārena mātikā ṭhapitā , idha pana yathādhammaraseneva satthā mātikaṃ ṭhapesi. Tattha dhammasamādānanti pāṇātipātādīnaṃ dhammānaṃ gahaṇaṃ.
第四百七十五节。如初前经文所载，“法的摄受”已通过前行方式设立为纲目（条款），此处依法则师亦列出纲目。所谓“法的摄受”是指包含杀生等诸法的摄持。
§476
476.Avijjāgatoti avijjāya samannāgato.
第四百七十六节。有无明之所摄受，谓依无明而具足。
§477
477.Vijjāgatoti vijjāya samannāgato paññavā.
第477条。所谓有学识者，是指具足知识的明达者。
§478
478.Sahāpi dukkhenāti ettha micchācāro abhijjhā micchādiṭṭhīti ime tāva tayo pubbacetanāya ca aparacetanāya cāti dvinnaṃ cetanānaṃ vasena dukkhavedanā honti. Sanniṭṭhāpakacetanā pana sukhasampayuttā vā upekkhāsampayuttā vā hoti. Sesā pāṇātipātādayo satta tissannampi cetanānaṃ vasena dukkhavedanā honti. Idaṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘sahāpi dukkhena sahāpi domanassenā’’ti. Domanassameva cettha dukkhanti veditabbaṃ. Pariyeṭṭhiṃ vā āpajjantassa pubbabhāgaparabhāgesu kāyikaṃ dukkhampi vaṭṭatiyeva.
第478条。“共苦”者，此指恶行、不善之行、贪欲及邪见。此三因缘，在前后两种心意作用下，必生两种心意所由生之苦感受。具体而言，现行作意时或与苦相应，或与无分别寂静相应。余下的七种意受，以两种心意之役，亦生苦感受。基于此，佛言“与苦同存，且与忧恼共存”。其中的忧恼，理应作苦来分别。若其境界生起界限，则缘此境界之前后部分，身体亦随之感苦。
§479
479.Sahāpisukhenāti ettha pāṇātipāto pharusavācā byāpādoti ime tāva tayo pubbacetanāya ca aparacetanāya cāti dvinnaṃ cetanānaṃ vasena sukhavedanā honti. Sanniṭṭhāpakacetanā pana dukkhasampayuttāva hoti. Sesā satta tissannampi cetanānaṃ vasena sukhavedanā hontiyeva. Sahāpi somanassenāti somanassameva cettha sukhanti veditabbaṃ. Iṭṭhaphoṭṭhabbasamaṅgino vā pubbabhāgaparabhāgesu kāyikaṃ sukhampi vaṭṭatiyeva.
第479条。“共乐”者，在此指杀生、粗恶语、瞋恚等恶业。此三因缘在前后两种心意所摄持下，产生两种心意所主导的乐感受。现行作意时，常与苦相应。余下的七种意受，亦依两种心意，皆生乐感受。又“共乐”即所谓欢乐，应作乐来分别。若境界如意顺遂，则因缘之前后部分，身体亦会生乐感受。
§480
480. Tatiyadhammasamādāne idhekacco macchabandho vā hoti, māgaviko vā, pāṇupaghātaṃyeva nissāya jīvikaṃ kappeti. Tassa garuṭṭhāniyo bhikkhu akāmakasseva pāṇātipāte ādīnavaṃ, pāṇātipātaviratiyā ca ānisaṃsaṃ kathetvā sikkhāpadaṃ deti. So gaṇhantopi dukkhito domanassitova hutvā gaṇhāti. Aparabhāge katipāhaṃ vītināmetvā rakkhituṃ asakkontopi dukkhitova hoti, tassa pubbāparacetanā dukkhasahagatāva honti. Sanniṭṭhāpakacetanā pana sukhasahagatā vā upekkhāsahagatā vāti evaṃ sabbattha attho veditabbo . Iti pubbabhāgaparabhāgacetanāva sandhāya idaṃ vuttaṃ – ‘‘sahāpi dukkhena sahāpi domanassenā’’ti. Domanassameva cettha dukkhanti veditabbaṃ.
第480条。第三法修习时，有些人或为鱼商，或为猎户，依赖杀生以维生。其严格持戒比库，于不愿意的杀生中察知恶害，依止不杀生律，起了慨叹，受戒守持。即便执持戒律者，也苦恼忧伤，虽守护戒律。后期若数月戒法生疏无法守护，亦依因缘生忧苦。现行作意时则随缘产生乐或无分别安然。由此体会前后两种心意之理，故言“共苦且共忧恼”，此处忧恼应辨别为苦感。
§481
481. Catutthadhammasamādāne dasasupi padesu tissopi pubbabhāgāparabhāgasanniṭṭhāpakacetanā sukhasampayuttā hontiyeva, taṃ sandhāya idaṃ vuttaṃ – ‘‘sahāpi sukhena sahāpi somanassenā’’ti. Somanassameva cettha sukhanti veditabbaṃ.
第481条。第四法修习时，在十处及三种意境中，前后部分及现行作意，常与乐相应。基于此，佛言“共乐且共欢乐”。欢乐理应辨别为乐感受。
§482
482.Tittakālābūti tittakarasaalābu. Visena saṃsaṭṭhoti halāhalavisena sampayutto missito luḷito. Nacchādessatīti na ruccissati na tuṭṭhiṃ karissati. Nigacchasīti gamissasi. Appaṭisaṅkhāya piveyyāti taṃ appaccavekkhitvā piveyya.
第482条。『滴嗒伽拉布』者，指滴嗒果或滴嗒果类。『维塞纳』意为防护或覆盖，故称之为毒液覆盖，形容其为有毒有害。『密悉多』及『露里多』可能是对有毒植物的形容性简称。『纳查得沙提』者，不悦眼、不生欢喜。『尼迦察西』意谓将去往，即前往之意。『阿帕提桑迦耶披维耶耶提』，若饮用，则应提前观想其后果再饮用。
§483
483.Āpānīyakaṃsoti āpānīyassa madhurapānakassa bharitakaṃso. Vaṇṇasampannoti pānakavaṇṇādīhi sampannavaṇṇo, kaṃse pakkhittapānakavasena pānakakaṃsopi evaṃ vutto. Chādessatīti tañhi halāhalavisaṃ yattha yattha pakkhittaṃ hoti, tassa tasseva rasaṃ deti. Tena vuttaṃ ‘‘chādessatī’’ti.
483.“Āpānīyakaṃso”指的是承载毒酒的罐子。此处“vaṇṇasampanno”是指此罐具备所盛饮料的颜色等外相特征，也就是说罐子的颜色与所盛酒的颜色相近。此处所言罐子似污浊酒壶，因缘于这种酒壶所盛酒汁浑浊不清，因而传出“chādessatī”，即以所储毒酒之物覆盖其味道的含义。
§484
484.Pūtimuttanti muttameva. Yathā hi manussabhāvo suvaṇṇavaṇṇo pūtikāyotveva, tadahujātāpi galocilatā pūtilatātveva vuccati. Evaṃ taṅkhaṇaṃ gahitaṃ taruṇampi muttaṃ pūtimuttameva. Nānābhesajjehīti harītakāmalakādīhi nānosadhehi. Sukhī assāti arogo suvaṇṇavaṇṇo sukhī bhaveyya.
484.“Pūtimutta”是指清净无秽的意思。因为人的本性洁净如金色之体，因而被称为“pūta”（清净）。生于花族者若染有秽浊，也因而称为污秽不净。此义亦适用于刚采摘的嫩叶，指嫩叶清新洁净。多种草药，如哈利塔、摩诃拉卡等，均属各异的药材。在此，健康和美丽同义，为康健之色泽鲜明纯净。
§485
485.Dadhi ca madhu cāti suparisuddhaṃ dadhi ca sumadhuraṃ madhu ca. Ekajjhaṃ saṃsaṭṭhanti ekato katvā missitaṃ āluḷitaṃ. Tassa tanti tassa taṃ catumadhurabhesajjaṃ pivato rucceyya. Idañca yaṃ bhagandarasaṃsaṭṭhaṃ lohitaṃ pakkhandati, na tassa bhesajjaṃ, āhāraṃ thambhetvā maggaṃ avalañjaṃ karoti. Yaṃ pana pittasaṃsaṭṭhaṃ lohitaṃ, tassetaṃ bhesajjaṃ sītalakiriyāya pariyattabhūtaṃ.
485.此句意为酸乳和蜜糖是极净美好的两种饮品。酸乳与蜜糖各自单独存放，若混合则变得浑浊不洁。因而饮用时，只宜饮用四种甘美方剂的组合。若饮用含有腐败毒液的红色饮料，则这非药物，饮用后阻碍修道之路。反之若是含有滋养气血的红色饮料，则为药物，并以凉身之法使其功效彰显。
§486
486.Viddheti ubbiddhe. Meghavigamena dūrībhūteti attho. Vigatavalāhaketi apagatameghe, deveti ākāse. Ākāsagataṃ tamagatanti ākāsagataṃ tamaṃ. Puthusamaṇabrāhmaṇaparappavādeti puthūnaṃ samaṇabrāhmaṇasaṅkhātānaṃ paresaṃ vāde. Abhivihaccāti abhihantvā. Bhāsate ca tapate ca virocate cāti saradakāle majjhanhikasamaye ādiccova obhāsaṃ muñcati tapati vijjotatīti.
486.“Viddheti ubbiddhe”意为消散扩散。云雨散去，意指云消散远离。云消散即为无云，出现晴空之意。此处“ākaśagataṃ tamaṃ”指束缚天空的黑暗。诸多外道婆罗门互相攻击。动词“abhivihacca”指破坏毁灭之意。并且描述光芒在冬季正午时分照耀大地，如同熊熊烈火般燃烧放光。
Idaṃ pana suttaṃ devatānaṃ ativiya piyaṃ manāpaṃ. Tatridaṃ vatthu – dakkhiṇadisāyaṃ kira hatthibhogajanapade saṅgaravihāro nāma atthi. Tassa bhojanasāladvāre saṅgararukkhe adhivatthā devatā rattibhāge ekassa daharassa sarabhaññavasena idaṃ suttaṃ osārentassa sutvā sādhukāraṃ adāsi. Daharo kiṃ esoti āha. Ahaṃ, bhante, imasmiṃ rukkhe adhivatthā devatāti. Kasmiṃ devate pasannāsi, kiṃ sadde, udāhu sutteti? Saddo nāma, bhante, yassa kassaci hotiyeva, sutte pasannāmhi. Satthārā jetavane nisīditvā kathitadivase ca ajja ca ekabyañjanepi nānaṃ natthīti. Assosi tvaṃ devate satthārā kathitadivaseti? Āma, bhante. Kattha ṭhitā assosīti? Jetavanaṃ, bhante, gatāmhi, mahesakkhāsu pana devatāsu āgacchantīsu tattha okāsaṃ alabhitvā idheva ṭhatvā assosinti. Ettha ṭhitāya sakkā sutthu saddo sotunti? Tvaṃ pana, bhante, mayhaṃ saddaṃ suṇasīti? Āma devateti. Dakkhiṇakaṇṇapasse nisīditvā kathanakālo viya, bhante, hotīti. Kiṃ pana devate satthu rūpaṃ passasīti? Satthā mameva oloketīti maññamānā saṇṭhātuṃ na sakkomi, bhanteti. Visesaṃ pana nibbattetuṃ asakkhittha devateti. Devatā tattheva antaradhāyi. Taṃ divasaṃ kiresa devaputto sotāpattiphale patiṭṭhito. Evamidaṃ suttaṃ devatānaṃ piyaṃ manāpaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
此经文深受天众喜爱。此处有一故事：据说在南方象民聚居地有名为桑嘎尔维哈罗的地方，夜中有天众附着树梢，一少年以细软声音诵读此经。听后天众赞叹不已。少年说自己是守护树上的天众。被问喜爱何种天众，回答说是听到经文的天众。有人问天众每天是否听经，答曰确实如此。有人问天众是否见到佛陀，天众说道佛陀只不过是我而已，意指谦逊。不愿多现形象于人间。此日有一天子因得见佛陀的果位而坚立于此。因而此经文深受天众特别喜爱，终可全然利益众生。
Papañcasūdaniyā majjhimanikāyaṭṭhakathāya · 《破除疑障》中部注疏
Mahādhammasamādānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 大法受经注释完毕。
7. Vīmaṃsakasuttavaṇṇanā七、审察经注释
§487
487.Evaṃme sutanti vīmaṃsakasuttaṃ. Tattha vīmaṃsakenāti tayo vīmaṃsakā – atthavīmaṃsako saṅkhāravīmaṃsako satthuvīmaṃsakoti. Tesu, ‘‘paṇḍitā hāvuso, manussā vīmaṃsakā’’ti (saṃ. ni. 3.2) ettha atthavīmaṃsako āgato. ‘‘Yato kho, ānanda, bhikkhu dhātukusalo ca hoti, āyatanakusalo ca hoti, paṭiccasamuppādakusalo ca hoti, ṭhānāṭṭhānakusalo ca hoti, ettāvatā kho, ānanda, paṇḍito bhikkhu vīmaṃsakoti alaṃ vacanāyā’’ti (ma. ni. 3.124) ettha saṅkhāravīmaṃsako āgato. Imasmiṃ pana sutte satthuvīmaṃsako adhippeto. Cetopariyāyanti cittavāraṃ cittaparicchedaṃ. Samannesanāti esanā pariyesanā upaparikkhā. Iti viññāṇāyāti evaṃ vijānanatthāya.
487.“如此称此经为‘审察经’”。所谓审察者有三种：即义理的审察者、行持的审察者和佛陀的审察者。在此有二句：“贤者啊，人类为审察者”等是指义理审察者，出自经文。又有句说：“阿难，若比库善于外境、诸根、缘起与立处之智，称此比库贤者审察者”，此指行持审察者。在此经中佛陀的审察者位居主导。此审察者又名“心之仔细觉察”，即划分与辨析心意，又称“总摄”，即探寻审视与深入考察之意。又称“认识”，即为了认知之意。
§488
488.Dvīsu dhammesu tathāgato samannesitabboti idha kalyāṇamittūpanissayaṃ dasseti. Mahā hi esa kalyāṇamittūpanissayo nāma. Tassa mahantabhāvo evaṃ veditabbo – ekasmiṃ hi samaye āyasmā ānando upaḍḍhaṃ attano ānubhāvena hoti, upaḍḍhaṃ kalyāṇamittānubhāvenāti cintetvā attano dhammatāya nicchetuṃ asakkonto bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pucchi, – ‘‘upaḍḍhamidaṃ, bhante, brahmacariyassa, yadidaṃ kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā’’ti. Bhagavā āha – ‘‘mā hevaṃ, ānanda, mā hevaṃ, ānanda, sakalamevidaṃ, ānanda, brahmacariyaṃ yadidaṃ kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā, kalyāṇasampavaṅkatā. Kalyāṇamittassetaṃ, ānanda, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañcānanda, bhikkhu kalyāṇamitto…pe… ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti. Idhānanda, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ evaṃ kho, ānanda, bhikkhu kalyāṇamitto…pe… bahulīkaroti, tadamināpetaṃ, ānanda, pariyāyena veditabbaṃ. Yathā sakalamevidaṃ brahmacariyaṃ yadidaṃ kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā. Mamañhi, ānanda, kalyāṇamittaṃ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti. Jarādhammā…pe… sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccantī’’ti (saṃ. ni. 5.2).
世尊说，在两种法中，如来应当具足具备。在这里，为修善友这一缘起示现出了缘事之正法。此缘事乃大缘事。其广大之性应当如是了知——在某一时刻，具寿长老阿难通过自己亲身经验，觉知自己恍惚失散，想念善友的体验恍惚无常，于是他无法忍受自心如此起伏，便前诣世尊问曰：「尊者，这恍惚失散是出于何因？是由于善友、善伴侣、善随伴，在持梵行中起此恍惚失散么？」世尊告诫曰：「阿难，勿如此思维，勿如此思维。持梵行的全部意义，正是此善友、善助缘、善随缘。阿难，倚靠善友之比库必能培植圣八正道，必能多加增长圣八正道。何以故？阿难，持善友的比库……生起圣八正道，增长圣八正道。闻是，阿难，比库生起正见……生起正定，专住解脱。此故，阿难，持善友的比库多加增长正法，应以此理反复理解。如持梵行全部意义，皆出于善友、善助缘、善随缘。于我，阿难，倚善友于此世生死世间诸法者悉得解脱。老死之法、忧伤忧恼痛苦难受之法，众生因忧伤忧恼痛苦难受而受解脱。」(相应部经第五卷第二经)
Bhikkhūnaṃ bāhiraṅgasampattiṃ kathentopi āha – ‘‘bāhiraṃ, bhikkhave, aṅganti karitvā nāññaṃ ekaṅgampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ mahato atthāya saṃvattati, yathayidaṃ, bhikkhave, kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittatā, bhikkhave, mahato atthāya saṃvattatī’’ti (a. ni. 1.113). Mahācundassa kilesasallekhapaṭipadaṃ kathentopi, ‘‘pare pāpamittā bhavissanti, mayamettha kalyāṇamittā bhavissāmāti sallekho karaṇīyo’’ti (ma. ni. 1.83) āha. Meghiyattherassa vimuttiparipācaniyadhamme kathentopi, ‘‘aparipakkāya, meghiya, cetovimuttiyā pañca dhammā paripākāya saṃvattanti. Katame pañca? Idha, meghiya, bhikkhu kalyāṇamitto hoti’’ti (udā. 31) kalyāṇamittūpanissayameva visesesi. Piyaputtassa rāhulattherassa abhiṇhovādaṃ dentopi –
佛经中亦讲比库外境利益，世尊说：「比库们，外境虽多，我观照未有任何一境如同善友之境，善友之境乃大利益之境。」(增支部第一卷第一百一十三经)伟大准提长老讲烦恼斩除时说：「将来有恶友现，今我们当作善友。」(大念处经第一卷第八十三经)长老云何说得解脱成熟法时说：「未成熟时，长老云：五法成熟生起，此中比库乃善友。」(优陀那经第三十一经)又，爱子长老罗睺罗授予新语曰——
‘‘Mitte bhajassu kalyāṇe, pantañca sayanāsanaṃ;
「当处善友，共同同床，
Vivittaṃ appanigghosaṃ, mattaññū hohi bhojane.
清净入定，适量食饮，
Cīvare piṇḍapāte ca, paccaye sayanāsane;
衣钵供养，俱依同床，
Etesu taṇhaṃ mākāsi, mā lokaṃ punarāgamī’’ti. (su. ni. 340, 341) –
莫起渴爱，勿复归来。」(增支部第三百四十、三百四十一经)
Kalyāṇamittūpanissayameva sabbapaṭhamaṃ kathesi. Evaṃ mahā esa kalyāṇamittūpanissayo nāma. Idhāpi taṃ dassento bhagavā dvīsu dhammesu tathāgato samannesitabboti desanaṃ ārabhi. Paṇḍito bhikkhu dvīsu dhammesu tathāgataṃ esatu gavesatūti attho. Etena bhagavā ayaṃ mahājaccoti vā, lakkhaṇasampannoti vā, abhirūpo dassanīyoti vā, abhiññāto abhilakkhitoti vā, imaṃ nissāyāhaṃ cīvarādayo paccaye labhissāmīti vā, evaṃ cintetvā maṃ nissāya vasanakiccaṃ natthi. Yo pana evaṃ sallakkheti, ‘‘pahoti me esa satthā hutvā satthukiccaṃ sādhetu’’nti, so maṃ bhajatūti sīhanādaṃ nadati. Buddhasīhanādo kira nāmesa suttantoti.
世尊首先讲述的，乃是依靠良友之法。此即所谓大善依止。世尊在此亦以此为例，开示两法，名为须使如来俱现。意即智者比库应分别使如来现于此二法中。基于此，世尊或称为大觉者，或谓具足相好，或曰观照可悦，或言具神通所希求，或言凭此依止得衣钵等。如此思维，则无须我之依止物而修持。盖若有人坚信此言，言：“此师若成师，当令我成师业”，则世尊发狮子吼，严正诘问。所谓佛陀狮子吼正是经名。
Idāni te dve dhamme dassento cakkhusotaviññeyyesūti āha. Tattha satthu kāyiko samācāro vīmaṃsakassa cakkhuviññeyyo dhammo nāma. Vācasiko samācāro sotaviññeyyo dhammo nāma. Idāni tesu samannesitabbākāraṃ dassento ye saṃkiliṭṭhātiādimāha. Tattha saṃkiliṭṭhāti kilesasampayuttā. Te ca na cakkhusotaviññeyyā. Yathā pana udake calante vā pupphuḷake vā muñcante anto maccho atthīti viññāyati, evaṃ pāṇātipātādīni vā karontassa, musāvādādīni vā bhaṇantassa kāyavacīsamācāre disvā ca sutvā ca taṃsamuṭṭhāpakacittaṃ saṃkiliṭṭhanti viññāyati. Tasmā evamāha. Saṃkiliṭṭhacittassa hi kāyavacīsamācārāpi saṃkiliṭṭhāyeva nāma. Na te tathāgatassa saṃvijjantīti na te tathāgatassa atthi. Na upalabbhantīti evaṃ jānātīti attho. Natthitāyeva hi te na upalabbhanti na paṭicchannatāya. Tathā hi bhagavā ekadivasaṃ imesu dhammesu bhikkhusaṅghaṃ pavārento āha – ‘‘handa dāni, bhikkhave, pavāremi vo, na ca me kiñci garahatha kāyikaṃ vā vācasikaṃ vā’’ti. Evaṃ vutte āyasmā sāriputto uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘na kho mayaṃ, bhante, bhagavato kiñci garahāma kāyikaṃ vā vācasikaṃ vā. Bhagavā hi, bhante, anuppannassa maggassa uppādetā, asañjātassa maggassa sañjānetā, anakkhātassa maggassa akkhātā, maggaññū maggavidū maggakovido. Maggānugā ca, bhante, etarahi sāvakā viharanti pacchāsamannāgatā’’ti (saṃ. ni. 1.215). Evaṃ parisuddhā tathāgatassa kāyavacīsamācārā. Uttaropi sudaṃ māṇavo tathāgatassa kāyavacīdvāre anārādhanīyaṃ kiñci passissāmīti satta māse anubandhitvā likkhāmattampi na addasa. Manussabhūto vā esa buddhabhūtassa kāyavacīdvāre kiṃ anārādhanīyaṃ passissati? Māropi devaputto bodhisattassa sato mahābhinikkhamanato paṭṭhāya chabbassāni gavesamāno kiñci anārādhanīyaṃ nāddasa, antamaso cetoparivitakkamattampi. Māro kira cintesi – ‘‘sacassa vitakkitamattampi akusalaṃ passissāmi, tattheva naṃ muddhani paharitvā pakkamissāmī’’ti. So chabbassāni adisvā buddhabhūtampi ekaṃ vassaṃ anubandhitvā kiñci vajjaṃ apassanto gamanasamaye vanditvā –
现在为汝分别示说此二法，谓眼及耳可识别法。其间肉身行为，谓勿欺者为眼所识之法；口业行为，谓诚语者为耳所识之法。此示者即展示所应观察之事。其间所称 污秽，乃指烦恼缠绕者。此等不为眼及耳可识别。譬如水流中鱼浮叶沉，鱼体沉没显现于水，觉知者明了如此。然行伤害杀生等者，伪语等言说者，其身口行为凡触耳目则生起散乱心，即为污秽。故有此言。污秽心者，即使身语行亦皆污秽。此等皆非如来所有，亦非如来存有，故不可觉证。实则彼处亦无覆蔽。世尊一日中，于此法中宣说，于比库众云：“汝等勿贪厌肉体语业。”言毕，长老沙利子起坐，整衣覆肩，作合掌礼佛，为佛言：“世尊，我等无厌此肉体与语业。世尊者，是未生起之道之生起者，未造之道之觉知者，未显之道之示现者，道智者，道知者，道行者。徒弟今依此道修行生活，以后亦当然依此。”此为净洁之如来身口行。而且幼童中亦于如来身口之门中，无所非礼。七个月之久实观察而不见。若为凡夫之身口，何有不可敬非礼者？魔子观此，大力精进六年求索，也无所见，最后心中默念：“虽少许思惟，亦见恶不善，我必挥杖驱逐。”魔子历六年长期苦求，甚至一岁，虽不见恶行，仍恭敬，如是念曰——
‘‘Mahāvīra mahāpuññaṃ, iddhiyā yasasā jalaṃ;
“大勇猛，大善德，神通显赫，水洒润泽；
Sabbaverabhayātītaṃ, pāde vandāmi gotama’’nti. (saṃ. ni. 1.159) –
无惧害怖，足下我敬礼，果德玛”——
Gāthaṃ vatvā gato.
说毕偈已离去。
Vītimissāti kāle kaṇhā, kāle sukkāti evaṃ vomissakā. Vodātāti parisuddhā nikkilesā. Saṃvijjantīti vodātā dhammā atthi upalabbhanti. Tathāgatassa hi parisuddhā kāyasamācārādayo. Tenāha – ‘‘cattārimāni, bhikkhave, tathāgatassa arakkheyyāni. Katamāni cattāri? Parisuddhakāyasamācāro, bhikkhave, tathāgato, natthi tathāgatassa kāyaduccaritaṃ, yaṃ tathāgato rakkheyya, ‘mā me idaṃ paro aññāsī’ti. Parisuddhavacīsamācāro… parisuddhamanosamācāro… parisuddhājīvo, bhikkhave, tathāgato , natthi tathāgatassa micchājīvo, yaṃ tathāgato rakkheyya, mā me idaṃ paro aññāsī’’ti (a. ni. 7.58).
所谓于净除时，或暗或明，皆应当净。所谓净者，是无烦恼。存在即有净法。故此世尊之净身口行等。于是世尊云：“比库们，世尊当护四法。何法为四？谓世尊之净身行，不应有辱骂身之行为，世尊护之，不使他人造次；净语行……净心行……净命行，谓世尊无邪命，所护不令他人妄言。”
Imaṃ kusalaṃ dhammanti imaṃ anavajjaṃ ājīvaṭṭhamakasīlaṃ. ‘‘Ayamāyasmā satthā kiṃ nu kho dīgharattaṃ samāpanno aticirakālato paṭṭhāya iminā samannāgato, udāhu ittarasamāpanno hiyyo vā pare vā parasuve vā divase samāpanno’’ti evaṃ gavesatūti attho. Ekaccena hi ekasmiṃ ṭhāne vasantena bahu micchājīvakammaṃ kataṃ, taṃ tattha kālātikkame paññāyati, pākaṭaṃ hoti. So aññataraṃ paccantagāmaṃ vā samuddatīraṃ vā gantvā paṇṇasālaṃ kāretvā āraññako viya hutvā viharati. Manussā sambhāvanaṃ uppādetvā tassa paṇīte paccaye denti. Janapadavāsino bhikkhū tassa parihāraṃ disvā, ‘‘atidappito vatāyaṃ āyasmā, ko nu kho eso’’ti pariggaṇhantā, ‘‘asukaṭṭhāne asukaṃ nāma micchājīvaṃ katvā pakkantabhikkhū’’ti ñatvā na sakkā iminā saddhiṃ uposatho vā pavāraṇā vā kātunti sannipatitvā dhammena samena ukkhepanīyādīsu aññataraṃ kammaṃ karonti. Evarūpāya paṭicchannapaṭipattiyā atthibhāvaṃ vā natthibhāvaṃ vā vīmaṃsāpetuṃ evamāha.
此处所谓善法者，是指无过失的正当生活之道。所谓无过失正当生活，乃指此长老比库，长期修习，将自身行为完全清净，断除过早离弃正道的怨念，像是他服从正法所教导，或已证得更高果位，或在修持此法，时刻审查自己是往下沉溺还是向上精进。此意犹如考察其长久修行之真伪。确有其事者，即有某人在一处居住，行多种邪见邪行，由此乃超越时段界限而暴露出来。这人往往会远离村落、靠近溪岸，建立简陋的简棚，隐居林中似修行者般生活。他以人间供养为生，众人善意供养其需求。附近居民见此人行为反常，便议论说：「此长老实在过分苦行，他究竟为何？」知晓其行为者便言：「他是住在不净之地，行不正当生活的堕落比库。」因此众比库不与其共处，无论是戒律诵戒还是共住、告戒活动中皆不与其同行，而另行修习教法，不作同样违背教法的行为。以此遮蔽隐藏手段，通过有无正当之理加以辨析，便有此说。
Evaṃjānātīti dīgharattaṃ samāpanno, na ittarasamāpannoti jānāti. Anacchariyaṃ cetaṃ. Yaṃ tathāgatassa etarahi sabbaññutaṃ pattassa dīgharattaṃ ājīvaṭṭhamakasīlaṃ parisuddhaṃ bhaveyya. Yassa bodhisattakālepi evaṃ ahosi.
意思是，所谓长期修习者，并非已证得更高生死彼岸之境界者。此理不足为奇。如今如来所具足之智慧圆满，其护持长期清净正当生活之行持，亦当如是。在佛成道菩提时亦当如是修持。
Atīte kira gandhārarājā ca vedeharājā ca dvepi sahāyakā hutvā kāmesu ādīnavaṃ disvā rajjāni puttānaṃ niyyātetvā isipabbajjaṃ pabbajitvā ekasmiṃ araññagāmake piṇḍāya caranti. Paccanto nāma dullabhaloṇo hoti. Tato aloṇaṃ yāguṃ labhitvā ekissāya sālāya nisīditvā pivanti. Antarantare manussā loṇacuṇṇaṃ āharitvā denti. Ekadivasaṃ eko vedehisissa paṇṇe pakkhipitvā loṇacuṇṇaṃ adāsi . Vedehisi gahetvā upaḍḍhaṃ gandhārisissa-santike ṭhapetvā upaḍḍhaṃ attano santike ṭhapesi. Tato thokaṃ paribhuttāvasesaṃ disvā, ‘‘mā idaṃ nassī’’ti paṇṇena veṭhetvā tiṇagahane ṭhapesi. Puna ekasmiṃ divase yāgupānakāle satiṃ katvā olokento taṃ disvā gandhārisiṃ upasaṅkamitvā, ‘‘ito thokaṃ gaṇhatha ācariyā’’ti āha. Kuto te laddhaṃ vedehisīti? Tasmiṃ divase paribhuttāvasesaṃ ‘‘mā nassī’’ti mayā ṭhapitanti. Gandhārisi gahetuṃ na icchati, aloṇakaṃyeva yāguṃ pivitvā vedehaṃ isiṃ avoca –
古时，据说于迦湿弥罗诸王时，彼此为两位助手，察觉世间欲乐之危害，遂割舍世俗王权，将子女遣出家，于一荒野之地行乞乞食。荒野乃是难以获得盐分之地。乃至于取得咸盐肉祭之食，坐于古木之下饮食。人与之为善，由此递献盐精，其一天一食，将盐精置于盘中，递交前来者。捉起此盘，置于迦湿弥罗王近旁，亦置于自身身旁。见余剩盐粒兀自残留，遂叮嘱说：「不要丢弃此物。」将盐涂抹于草茅之中。某日祭祀饮酒完毕，审视四周，见此盐精，便走向迦湿弥罗王道：「师父，请取这残余盐粒。」何以得此盐粒？当日曾叮嘱说：「不要丢弃此盐。」迦湿弥罗王不欲取此盐粒，喝其盐精后便对迦湿弥罗王说：
‘‘Hitvā gāmasahassāni, paripuṇṇāni soḷasa;
放弃成千上万的村庄，全部盛满十六座；
Koṭṭhāgārāni phītāni, sannidhiṃ dāni kubbasī’’ti. (jā. 1.7.76);
粮仓皆空虚，如今所居处却满是污秽。
Vedehisi avoca – ‘‘tumhe rajjaṃ pahāya pabbajitā, idāni kasmā loṇacuṇṇamattasannidhikāraṇā pabbajjāya anucchavikaṃ na karothā’’ti? Kiṃ mayā kataṃ vedehisīti? Atha naṃ āha –
迦湿弥罗王问曰：「汝舍王国而出家，今何故不实行出家之清净，反起因食用盐粉而破戒？」我做了什么？迦湿弥罗王说。随后他答曰：
‘‘Hitvā gandhāravisayaṃ, pahūtadhanadhāriyaṃ;
舍弃甘达罗国境，拥有大量财富；
Pasāsanato nikkhanto, idha dāni pasāsasī’’ti. (jā. 1.7.77);
放下王权，出家修行，现在我正处于修行状态。」（《本生经》1.7.77）
Gandhāro āha –
甘达罗国王说：「
‘‘Dhammaṃ bhaṇāmi vedeha, adhammo me na ruccati;
我宣说正法，邪法我不喜欢；
Dhammaṃ me bhaṇamānassa, na pāpamupalimpatī’’ti. (jā. 1.7.78);
我在宣讲法时，不染恶业。」（《本生经》1.7.78）
Vedeho āha –
毗提国王说：
‘‘Yena kenaci vaṇṇena, paro labhati ruppanaṃ;
『借他人任何的容貌色彩，得到一丝美丽外相；』
Mahatthiyampi ce vācaṃ, na taṃ bhāseyya paṇḍito’’ti. (jā. 1.7.79);
『即使是有位尊长发言，智者也不会随意谈论那种话。』（《本生经》卷一第七章第七十九偈）
Gandhāro āha –
迦湿陀曰——
‘‘Kāmaṃ ruppatu vā mā vā, bhusaṃva vikirīyatu;
『愿欲乐现盛放或不现，愿朽秽物散布四方，』
Dhammaṃ me bhaṇamānassa, na pāpamupalimpatī’’ti. (jā. 1.7.80);
『我若说法，必不沾染恶道。』（《本生经》卷一第七章第八十偈）
Tato vedehisi yassa sakāpi buddhi natthi, ācariyasantike vinayaṃ na sikkhati, so andhamahiṃso viya vane caratīti cintetvā āha –
然后，他思虑处于迦毗罗卫城，有哪怕一点智慧没有，不向老师学戒律的人，如同盲与嗔狂似地在森林中游行，他这样思忖后说道——
‘‘No ce assa sakā buddhi, vinayo vā susikkhito;
「若无同伴的智慧与戒律得到良好训练，
Vane andhamahiṃsova, careyya bahuko jano.
犹如在森林中目盲的猛兽，众人虽多，仍四处游荡。」
Yasmā ca panidhekacce, āceramhi susikkhitā;
「然因某些中间者，已于四洲悉数修习，
Tasmā vinītavinayā, caranti susamāhitā’’ti. (jā. 1.7.81-82);
因此，具足恭敬的戒律者，行为安稳专注。
Evañca pana vatvā vedehisi ajānitvā mayā katanti gandhārisiṃ khamāpesi. Te ubhopi tapaṃ caritvā brahmalokaṃ agamaṃsu. Evaṃ tathāgatassa bodhisattakālepi dīgharattaṃ ājīvaṭṭhamakasīlaṃ parisuddhaṃ ahosi.
如此宣说后，贝底希人不明白我所为，竟谅解于甘达梨人。彼等二人均修苦行而至梵天界。因此如来菩萨时，两人长期保持修行清净戒律。
Uttajjhāpanno ayamāyasmā bhikkhu yasapattoti ayamāyasmā amhākaṃ satthā bhikkhu ñattaṃ paññātabhāvaṃ pākaṭabhāvaṃ ajjhāpanno nu kho, sayañca parivārasampattiṃ patto nu kho noti. Tena cassa paññātajjhāpannabhāvena yasasannissitabhāvena ca kiṃ ekacce ādīnavā sandissanti udāhu noti evaṃ samannesantūti dasseti. Na tāva, bhikkhaveti, bhikkhave, yāva bhikkhu na rājarājamahāmattādīsu abhiññātabhāvaṃ vā parivārasampattiṃ vā āpanno hoti, tāva ekacce mānātimānādayo ādīnavā na saṃvijjanti upasantūpasanto viya sotāpanno viya sakadāgāmī viya ca viharati. Ariyo nu kho puthujjano nu khotipi ñātuṃ na sakkā hoti.
被嘉勉指点者，即此长老比库，名为业报。此长老为我们师父，作为比库，其智慧德行之显露，现已被指出。且问其是否真正获得了同伴的接纳？由此智慧与被赞誉的表现，有些人将因此生起嫉恨、忧虑，甚至烦恼，并由此有所表现。不是这样，比库们；只要比库尚未于诸王世尊、大臣等处达成超凡的智慧或获得同伴的认可之时，便尚有某种轻慢之心，不被警觉；恰如初果者、二果者，行为自若。世间圣者难得被凡夫彻底了解之理，诚然如此。
Yatoca kho, bhikkhaveti yadā pana idhekacco bhikkhu ñāto hoti parivārasampanno vā, tadā tiṇhena siṅgena gogaṇaṃ vijjhanto duṭṭhagoṇo viya, migasaṅghaṃ abhimaddamāno dīpi viya ca aññe bhikkhū tattha tattha vijjhanto agāravo asabhāgavutti aggapādena bhūmiṃ phusanto viya carati. Ekacco pana kulaputto yathā yathā ñāto hoti yasassī, tathā tathā phalabhārabharito viya sāli suṭṭhutaraṃ onamati, rājarājamahāmattādīsu upasaṅkamantesu akiñcanabhāvaṃ paccavekkhitvā samaṇasaññaṃ upaṭṭhapetvā chinnavisāṇausabho viya, caṇḍāladārako viya ca sorato nivāto nīcacitto hutvā bhikkhusaṅghassa ceva sadevakassa ca lokassa, hitāya sukhāya paṭipajjati. Evarūpaṃ paṭipattiṃ sandhāya ‘‘nāssa idhekacce ādīnavā’’ti āha.
若有比库时候，当时或或有比库是亲戚，或者有随从者，那时如同以芦苇刺穿牛角，坏脾气者如刺穿牛角般戕害，恣意欺辱如群鹿斗争一般，一边用恶言刺伤众比库，处处无礼失敬，破坏淳美习俗，行止如践踏他人土地一般。或有大户子弟，虽处处被亲戚知晓，却如担负稻谷秤砣般背负繁重果实，轻松自在地舂稻谷。往来于王侯贵族诸处，察视其无贪无染心境，崇敬出世修行人，似割断有毒草的牛，似凶猛豺狼，却心安理得、意志宁静、纯净清廉，心怀慈悲，为僧团以及天人世间的利益与安乐而行。以此行为为依，以为“诸比库无有惧患骚扰”。
Tathāgato pana aṭṭhasu lokadhammesu tādī, so hi lābhepi tādī, alābhepi tādī, yasepi tādī, ayasepi tādī, pasaṃsāyapi tādī, nindāyapi tādī, sukhepi tādī, dukkhepi tādī, tasmā sabbākārena nāssa idhekacce ādīnavā saṃvijjanti. Abhayūparatoti abhayo hutvā uparato, accantūparato satatūparatoti attho. Na vā bhayena uparatotipi abhayūparato. Cattāri hi bhayāni kilesabhayaṃ vaṭṭabhayaṃ duggatibhayaṃ upavādabhayanti. Puthujjano catūhipi bhayehi bhāyati. Sekkhā tīhi, tesañhi duggatibhayaṃ pahīnaṃ, iti satta sekkhā bhayūparatā, khīṇāsavo abhayūparato nāma, tassa hi ekampi bhayaṃ natthi. Kiṃ paravādabhayaṃ natthīti? Natthi. Parānuddayaṃ pana paṭicca, ‘‘mādisaṃ khīṇāsavaṃ paṭicca sattā mā nassantū’’ti upavādaṃ rakkhati. Mūluppalavāpivihāravāsī yasatthero viya.
如来在世间八法中亦如是：此八法如得、如失、如誉、如非誉、如乐、如苦、如赞美、如诽谤。基于此，诸比库无一有此惧患。此所谓“无所畏惧”者，乃为无惧、居高处、不退转、恒为正处也，非因无惧而居高处。四惧有，分别是烦恼惧、轮回惧、堕恶道惧、争斗惧。凡夫虽有四惧，修学者因三惧已断，称为七修学者无所畏惧者，斩断习气已者也。何以无争斗之惧？无也。因此虽无争斗惧，但因众生缘起，其争斗烦恼未尽绝，争斗仍存。此正如据尊长师比库所言。
Thero kira mūluppalavāpigāmaṃ piṇḍāya pāvisi. Athassa upaṭṭhākakuladvāraṃ pattassa pattaṃ gahetvā thaṇḍilapīṭhakaṃ nissāya āsanaṃ paññapesuṃ. Amaccadhītāpi taṃyeva pīṭhakaṃ nissāya paratobhāge nīcataraṃ āsanaṃ paññāpetvā nisīdi. Eko nevāsiko bhikkhu pacchā piṇḍāya paviṭṭho dvāre ṭhatvāva olokento thero amaccadhītarā saddhiṃ ekamañce nisinnoti sallakkhetvā, ‘‘ayaṃ paṃsukūliko vihāreva upasantūpasanto viya viharati, antogāme pana upaṭṭhāyikāhi saddhiṃ ekamañce nisīdatī’’ti cintetvā, ‘‘kiṃ nu kho mayā duddiṭṭha’’nti punappunaṃ oloketvā tathāsaññīva hutvā pakkāmi. Theropi bhattakiccaṃ katvā vihāraṃ gantvā vasanaṭṭhānaṃ pavisitvā dvāraṃ pidhāya nisīdi. Nevāsikopi katabhattakicco vihāraṃ gantvā, ‘‘taṃ paṃsukūlikaṃ niggaṇhitvā vihārā nikkaḍḍhissāmī’’ti asaññatanīhārena therassa vasanaṭṭhānaṃ gantvā paribhogaghaṭato uluṅkena udakaṃ gahetvā mahāsaddaṃ karonto pāde dhovi. Thero, ‘‘ko nu kho ayaṃ asaññatacāriko’’ti āvajjanto sabbaṃ ñatvā, ‘‘ayaṃ mayi manaṃ padosetvā apāyūpago mā ahosī’’ti vehāsaṃ abbhuggantvā kaṇṇikāmaṇḍalasamīpe pallaṅkena nisīdi. Nevāsiko duṭṭhākārena ghaṭikaṃ ukkhipitvā dvāraṃ vivaritvā anto paviṭṭho theraṃ apassanto, ‘‘heṭṭhāmañcaṃ paviṭṭho bhavissatī’’ti oloketvā tatthāpi apassanto nikkhamituṃ ārabhi. Thero ukkāsi. Itaro uddhaṃ olokento disvā adhivāsetuṃ asakkonto evamāha – ‘‘patirūpaṃ te, āvuso, paṃsukūlika evaṃ ānubhāvasampannassa upaṭṭhāyikāya saddhiṃ ekamañce nisīditu’’nti. Pabbajitā nāma, bhante, mātugāmena saddhiṃ na ekamañce nisīdanti, tumhehi pana duddiṭṭhametanti. Evaṃ khīṇāsavā parānuddayāya upavādaṃ rakkhanti.
长老曾往供养村庄乞食。其助手执门布帘，借椅小凳为座。年长寡妇亦以此小凳坐于远处。有人进寺乞食，站于门侧观看，见长老与年长寡妇同处一座，而独自坐着之人骂曰：“此一尘衣比库，恰似安住隐静处；而内僧舍中，却同助手共坐一椅，无一点察觉！”他反复观看，愤恨离去。长老饭毕，回寺关门坐下。那独坐者饭毕也往寺，心想“须把此尘衣之人赶出寺外！”遂打翻长老助手之水罐开门窥视长老，见长老不在门口即欲离去。长老怒呼，且有他人举目望视，不能入内，遂责问：“朋友，你为何这样？”长老洞察一切，心念：“此人怀恶意，愿他不得堕恶趣。”当时，年长寡妇助理破坏水罐开门进入长老室内，长老见状怒斥。孤住比库也见情况后即出门。这即为断恶习者为护法而守护谤议之事。
Khayā rāgassāti rāgassa khayeneva. Vītarāgattā kāme na paṭisevati, na paṭisaṅkhāya vāretvāti. Tañceti evaṃ tathāgatassa kilesappahānaṃ ñatvā tattha tattha ṭhitanisinnakālādīsupi catuparisamajjhe alaṅkatadhammāsane nisīditvāpi itipi satthā vītarāgo vītadoso vītamoho vantakileso pahīnamalo abbhā muttapuṇṇacando viya suparisuddhoti evaṃ tathāgatassa kilesappahāne vaṇṇaṃ kathayamānaṃ taṃ vīmaṃsakaṃ bhikkhuṃ pare evaṃ puccheyyuṃ ceti attho.
谓烦恼之灭为烦恼灭已者。断烦恼者，虽有欲亦不干扰、不增延。是故，如来断除烦恼时，住于四正勤之间，即便安坐，恰似满月清辉明净无瑕。如来烦恼断已彰显如此纯洁高妙之德。释者论及此时正法行者时，当问为是为何。
Ākārāti kāraṇāni. Anvayāti anubuddhiyo. Saṅghe vā viharantoti appekadā aparicchinnagaṇanassa bhikkhusaṅghassa majjhe viharanto. Eko vā viharantoti icchāmahaṃ, bhikkhave , aḍḍhamāsaṃ paṭisallīyitunti, temāsaṃ paṭisallīyitunti evaṃ paṭisallāne ceva pālileyyakavanasaṇḍe ca ekako viharanto. Sugatāti suṭṭhugatā suppaṭipannā kārakā yuttapayuttā. Evarūpāpi hi ekacce bhikkhū atthi. Duggatāti duṭṭhugatā duppaṭipannā kāyadaḷhibahulā vissaṭṭhakammaṭṭhānā. Evarūpāpi ekacce atthi. Gaṇamanusāsantīti gaṇabandhanena baddhā gaṇārāmā gaṇabahulikā hutvā gaṇaṃ pariharanti. Evarūpāpi ekacce atthi. Tesaṃ paṭipakkhabhūtā gaṇato nissaṭā visaṃsaṭṭhā vippamuttavihārinopi atthi.
“形状”者即因，“连贯”是相互明了。或住在僧团中，即住于常数不变僧团之间。或独自住，谓自虑半年内受戒，亦有独处住常修戒者，如阿耆多长老。谓“善者”即行清净道、修诸善法者。亦有不善者，行为败坏，染污业处多者。此皆俱有。“带领众人者”谓依众会手足相系，持众修行场所及拥有众众多者。又有与此相反，脱离众会弃绝多数，孤独自由修行者亦有。
Āmisesu sandissantīti āmisagiddhā āmisacakkhukā catupaccayaāmisatthameva āhiṇḍamānā āmisesu sandissamānakabhikkhūpi atthi. Āmisena anupalittā catūhi paccayehi vinivattamānasā abbhā muttacandasadisā hutvā viharamānāpi atthi. Nāyamāyasmā taṃ tena avajānātīti ayaṃ āyasmā satthā tāya tāya paṭipattiyā taṃ taṃ puggalaṃ nāvajānāti, ayaṃ paṭipanno kārako, ayaṃ gaṇato nissaṭo visaṃsaṭṭho. Ayaṃ āmisena anupalitto paccayehi vinivattamānaso abbhā mutto candimā viyāti evamassa gehasitavasena ussādanāpi natthi. Ayaṃ duppaṭipanno akārako kāyadaḷhibahulo vissaṭṭhakammaṭṭhāno, ayaṃ gaṇabandhanabaddho, ayaṃ āmisagiddho lolo āmisacakkhukoti evamassa gehasitavasena apasādanāpi natthīti attho. Iminā kiṃ kathitaṃ hoti? Tathāgatassa sattesu tādibhāvo kathito hoti. Ayañhi –
关于外道相遇：外道常怀嫉妒之心，双目如被污恼，寒酸堕落，常与外道纠缠相争。即使诸比库远离外道之地，心念无染，亦能摆脱恶毒心绪，如月光远离污秽宝地。若有人因此而不敬，此乃不知行者，非正净修行者。此乃有染不善业多、拘于众缚、外道之眼的迷惑所致。以上所说即是当代如来世尊八正法中所列诸法现象之说明。此即其义。
‘‘Vadhakassa devadattassa, corassaṅgulimālino;
「关于杀害者天达塔，盗贼指环染污者；
Dhanapāle rāhule ca, sabbesaṃ samako munī’’ti. (mi. pa. 6.6.5);
财富守护者罗睺罗，以及众中最平等的圣人。」（《中部增支经》第6卷第6章第5节）
§489
489.Tatra, bhikkhaveti tesu dvīsu vīmaṃsakesu. Yo, ‘‘ke panāyasmato ākārā’’ti pucchāyaṃ āgato gaṇṭhivīmaṃsako ca, yo ‘‘abhayūparato ayamāyasmā’’ti āgato mūlavīmaṃsako ca. Tesu mūlavīmaṃsakena tathāgatova uttari paṭipucchitabbo. So hi pubbe parasseva kathāya niṭṭhaṅgato. Paro ca nāma jānitvāpi katheyya ajānitvāpi. Evamassa kathā bhūtāpi hoti abhūtāpi, tasmā parasseva kathāya niṭṭhaṃ agantvā tato uttari tathāgatova paṭipucchitabboti attho.
489.此处，‘比库们’一词有两层审议义。其一，‘谁是尊者的形象？’此照相审议者之义。其二，‘此尊者具无畏心’，此根本审议者之义。对于根本审议者，应当如是向如来追问。因为此前对他人之事已完成阐述。其次者，就算已知也当陈说，虽不知亦应陈说。此等说法，既有存在亦有不存在之分，故先完成他人所述，继而向如来深究，是此义也。
Byākaramānoti ettha yasmā tathāgatassa micchābyākaraṇaṃ nāma natthi, tasmā sammā micchāti avatvā byākaramānotveva vuttaṃ. Etaṃ pathohamasmietaṃ gocaroti esa mayhaṃ patho esa gocaroti attho. ‘‘Etāpātho’’tipi pāṭho, tassattho mayhaṃ ājīvaṭṭhamakasīlaṃ parisuddhaṃ, svāhaṃ tassa parisuddhabhāvena vīmaṃsakassa bhikkhuno ñāṇamukhe etāpātho, evaṃ āpāthaṃ gacchāmīti vuttaṃ hoti. No ca tena tammayoti tenapi cāhaṃ parisuddhena sīlena na tammayo, na sataṇho, parisuddhasīlattāva nittaṇhohamasmīti dīpeti.
‘正当说明’者，此处因如来无妄语故。说‘正当’而非‘妄’，此谓说明的正确。此处‘路径’意指我正业清净，凭自身清净之德令审议比库获智慧现前。此谓‘路径’，由此得道，故有言‘愿从此路径而去’。非因彼故，亦谓我因清净戒律而非彼因，非颠倒，唯以清净戒律而得成就，如此昭示。
Uttaruttariṃpaṇītapaṇītanti uttaruttariṃ ceva paṇītatarañca katvā deseti. Kaṇhasukkasappaṭibhāganti kaṇhaṃ ceva sukkañca, tañca kho sappaṭibhāgaṃ savipakkhaṃ katvā, kaṇhaṃ paṭibāhitvā sukkanti sukkaṃ paṭibāhitvā kaṇhanti evaṃ sappaṭibhāgaṃ katvā kaṇhasukkaṃ deseti. Kaṇhaṃ desentopi saussāhaṃ savipākaṃ deseti, sukkaṃ desentopi saussāhaṃ savipākaṃ deseti. Abhiññāya idhekaccaṃ dhammaṃ dhammesu niṭṭhaṃ gacchatīti tasmiṃ desite dhamme ekaccaṃ paṭivedhadhammaṃ abhiññāya tena paṭivedhadhammena desanādhamme niṭṭhaṃ gacchati. Satthari pasīdatīti evaṃ dhamme niṭṭhaṃ gantvā bhiyyosomattāya sammāsambuddho so bhagavāti satthari pasīdati. Tena pana bhagavatā yo dhammo akkhāto, sopi svākkhāto bhagavatā dhammo niyyānikattā. Yvāssa taṃ dhammaṃ paṭipanno saṅgho, sopi suppaṭipanno vaṅkādidosarahitaṃ paṭipadaṃ paṭipannattāti evaṃ dhamme saṅghepi pasīdati. Tañceti taṃ evaṃ pasannaṃ tattha tattha tiṇṇaṃ ratanānaṃ vaṇṇaṃ kathentaṃ bhikkhuṃ.
‘渐修渐善’者，亦即逐渐更清净。‘坚黑与洁白对照’者，坚黑与洁白乃对立面，此比喻对照说明，弃黑取白，如此修行清净。无论说黑亦说白，都以清净之势表现。以超凡智慧明持此法，逐渐功德圆满。由法师悦受法而深信法，法自然明朗。若说此法由世尊所宣亦同样发出深明。佛法之宣说为使僧团依教修行，僧团若恪守清净依正行退魔除邪。故对此法、法师、僧团皆生欢喜安稳。此处即指此欢喜，三宝殊胜之色，乃当说者。
§490
490.Imehi ākārehīti imehi satthuvīmaṃsanakāraṇehi. Imehi padehīti imehi akkharasampiṇḍanapadehi. Imehi byañjanehīti imehi idha vuttehi akkharehi. Saddhā niviṭṭhāti okappanā patiṭṭhitā. Mūlajātāti sotāpattimaggavasena sañjātamūlā. Sotāpattimaggo hi saddhāya mūlaṃ nāma. Ākāravatīti kāraṇaṃ pariyesitvā gahitattā sakāraṇā. Dassanamūlikāti sotāpattimaggamūlikā. So hi dassananti vuccati. Daḷhāti thirā. Asaṃhāriyāti harituṃ na sakkā. Samaṇena vāti samitapāpasamaṇena vā. Brāhmaṇena vāti bāhitapāpabrāhmaṇena vā. Devena vāti upapattidevena vā. Mārena vāti vasavattimārena vā, sotāpannassa hi vasavattimārenāpi saddhā asaṃhāriyā hoti sūrambaṭṭhassa viya.
490.‘以此形象’者，此乃为佛所审之故。‘以此词句’者，此指语言文字之集合。‘以此辅音’者，此当即所说文字之字母。‘信心坚立’者，即心归依坚定不失。‘根本出世’者，是由得果路径自然所生。得果之路，信为根本也。‘形象显现’者，乃指审议追本求因，遂成因缘。‘显现观照之本’者，此指得果路径之根本。‘坚固’者，内心坚定不动。‘不可动摇’者，不为外过所转。‘由沙门’，指清净无过沙门；‘由婆罗门’，指清净无过婆罗门；‘由天’，指善天而生；‘由魔’，指魔王也。即便有魔王者执邪见，信依然不可动摇，犹如狮子之坚定霸气。
So kira satthu dhammadesanaṃ sutvā sotāpanno hutvā gehaṃ āgato. Atha māro dvattiṃsavaralakkhaṇappaṭimaṇḍitaṃ buddharūpaṃ māpetvā tassa gharadvāre ṭhatvā – ‘‘satthā āgato’’ti sāsanaṃ pahiṇi. Sūro cintesi, ‘‘ahaṃ idāneva satthu santikā dhammaṃ sutvā āgato, kiṃ nu kho bhavissatī’’ti upasaṅkamitvā satthusaññāya vanditvā aṭṭhāsi. Māro āha – ‘‘yaṃ te mayā, sūrambaṭṭha, rūpaṃ aniccaṃ…pe… viññāṇaṃ aniccanti kathitaṃ, taṃ anupadhāretvāva sahasā mayā evaṃ vuttaṃ. Tasmā tvaṃ rūpaṃ niccaṃ…pe… viññāṇaṃ niccanti gaṇhāhī’’ti. Sūro cintesi – ‘‘aṭṭhānametaṃ, yaṃ buddhā anupadhāretvā apaccakkhaṃ katvā kiñci katheyyuṃ, addhā ayaṃ mayhaṃ vibādhanatthaṃ māro āgato’’ti. Tato naṃ tvaṃ māroti āha. So musāvādaṃ kātuṃ nāsakkhi, āma mārosmīti paṭijāni. Kasmā āgatosīti vutte tava saddhācālanatthanti āha. Kaṇha pāpima, tvaṃ tāva ekako tiṭṭha, tādisānaṃ mārānaṃ satampi sahassampi mama saddhaṃ cāletuṃ asamatthaṃ, maggena āgatā saddhā nāma silāpathaviyaṃ patiṭṭhitasineru viya acalā hoti, kiṃ tvaṃ etthāti accharaṃ pahari. So ṭhātuṃ asakkonto tatthevantaradhāyi. Brahmunā vāti brahmakāyikādīsu aññatarabrahmunā vā. Kenaci vā lokasminti ete samaṇādayo ṭhapetvā aññenapi kenaci vā lokasmiṃ harituṃ na sakkā. Dhammasamannesanāti sabhāvasamannesanā. Dhammatāsusamanniṭṭhoti dhammatāya susamanniṭṭho, sabhāveneva suṭṭhu samannesito hotīti attho. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
于是，听闻世尊所说法，成为预流果，回到家中。此时魔王现身，具二十二相的佛陀形象，立于其宅门口，说：“师长已至，敬献教法。”须罗思惟道：“我今已逢师长亲近，听闻法音，将来将会怎样？”便前去，合十礼拜，起立。魔王言：“须罗啊，我先前曾示现无常之形，教你色无常、识无常，现如今你若不执着于此，我已告知你。故你应执持色为常、识为常。”须罗思惟：“此一立场乃佛宣说放下执着之后，若有人偏执而争，我当如何？”于是魔王言：“我即是魔。”然其不能妄语，诚实不欺。魔王谓曰：“你既已来，正是为动摇你信心。黑暗恶人啊，你独自一人，千万魔王即使齐聚，也不能摇动我信心。信心如岩石大地般稳固，不为外物所动，你竟妄言能动摇此处教法？”须罗无法立足，乃隐入幽地。有人闻之曰，梵天及梵天诸天身中，有某梵天言：“世间诸等沙门设立诸师，欲为夺取，然无有能夺者。”
「法契合」者，谓性契合；「法相契合」者，谓法以本性契合，故在合议中理理调和，此义也。后言余皆是极上而显现。
Papañcasūdaniyā majjhimanikāyaṭṭhakathāya · 破除疑障中部注释
Vīmaṃsakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 审察经注释完毕。
8. Kosambiyasuttavaṇṇanā八、国桑比经注释
§491
491.Evaṃme sutanti kosambiyasuttaṃ. Tattha kosambiyanti evaṃnāmake nagare. Tassa kira nagarassa ārāmapokkharaṇīādīsu tesu tesu ṭhānesu kosambarukkhāva ussannā ahesuṃ, tasmā kosambīti saṅkhaṃ agamāsi. Kusambassa nāma isino assamato avidūre māpitattātipi eke. Ghositārāmeti ghositaseṭṭhinā kārite ārāme.
此云「如是闻」，谓《拘萨弥耶经》。所谓拘萨弥耶者，即一名城邑。其城之园林、池塘等处，均长满拘萨摩树，故以拘萨弥耶为名。据传拘萨摩者，名为愚痴之人，离世不远，诡妄而生。一名「声闻室」者，即由声闻居士所建之园林。
Pubbe kira addilaraṭṭhaṃ nāma ahosi. Tato kotūhalako nāma daliddo chātakabhayena saputtadāro kedāraparicchinnaṃ subhikkhaṃ raṭṭhaṃ gacchanto puttaṃ vahituṃ asakkonto chaḍḍetvā agamāsi. Mātā nivattitvā taṃ gahetvā gatā. Te ekaṃ gopālakagāmakaṃ pavisiṃsu, gopālakānañca tadā pahatapāyaso paṭiyatto hoti, tato pāyasaṃ labhitvā bhuñjiṃsu. Atha so puriso pahūtapāyasaṃ bhuñjitvā jirāpetuṃ asakkonto rattibhāge kālaṃ katvā tattheva sunakhiyā kucchimhi paṭisandhiṃ gahetvā kukkuro jāto. So gopālakassa piyo ahosi manāpo, gopālako ca paccekabuddhaṃ upaṭṭhāsi. Paccekabuddhopi bhattakiccāvasāne kukkurassa ekaṃ piṇḍaṃ deti. So paccekabuddhe sinehaṃ uppādetvā gopālakena saddhiṃ paṇṇasālampi gacchati.
昔昔之前，有一名为阿提拉国。其时，有一名好奇之人名为陀利多，因讳惧鸷鸟兀鹫，携长子出行，无法护持，不得不放弃而离去。其母返还，收其子而归。众人入一牧童村落，牧童曾投弃鲜奶，后得乳糜食用。遂有一人，食过多乳，不能解乏，分时而眠，夜半取和芒清薮中的草叶与犬相遇，乃生犬。犬与牧童间相亲和，牧童伺候独觉，犬亦予食粥，乃与牧童同往拜访辟支佛。辟支佛食事终毕，施一团饭于犬。犬生爱心，而随牧童同往拾取树叶。
So gopālake asannihite bhattavelāya sayameva gantvā kālārocanatthaṃ paṇṇasāladvāre bhussati, antarāmaggepi caṇḍamige disvā bhussitvā palāpeti. So paccekabuddhe mudukena cittena kālaṃ katvā devaloke nibbatti. Tatrassa ghosakadevaputtotveva nāmaṃ ahosi. So devalokato cavitvā kosambiyaṃ ekasmiṃ kulaghare nibbatti. Taṃ aputtako seṭṭhi tassa mātāpitūnaṃ dhanaṃ datvā puttaṃ katvā aggahesi. Atha so attano putte jāte sattakkhattuṃ mārāpetuṃ upakkami. So puññavantatāya sattasupi ṭhānesu maraṇaṃ appatvā avasāne ekāya seṭṭhidhītāya veyyattiyena laddhajīviko aparabhāge pituaccayena seṭṭhiṭṭhānaṃ patvā ghositaseṭṭhi nāma jāto. Aññepi kosambiyaṃ kukkuṭaseṭṭhi pāvārikaseṭṭhīti dve seṭṭhino santi. Imehi saddhiṃ tayo ahesuṃ.
犬亲近牧童，时至饭点，亲自前往，与树下的芒草眠。途中遇到恶狼，遂舍卧逃逸。犬终与辟支佛结缘，心忏悔可暇，回归天界。乃转生为名为“声闻天子”的天人。以后从天界降生于拘萨弥耶一贵族之家。其为无子贵人，奉献父母财产，生子后便托付七次魔王考验。因其福德，七处皆免死，最终于一家富裕地主女婿家庭生活，谓其名声闻室。拘萨弥耶也有二大富商，分别名为鸡财主与波瓦利财主。三者合为一体。
Tena ca samayena tesaṃ sahāyakānaṃ seṭṭhīnaṃ kulūpakā pañcasatā isayo pabbatapāde vasiṃsu. Te kālena kālaṃ loṇambilasevanatthāya manussapathaṃ āgacchanti. Athekasmiṃ vāre gimhasamaye manussapathaṃ āgacchantā nirudakamahākantāraṃ atikkamitvā kantārapariyosāne mahantaṃ nigrodharukkhaṃ disvā cintesuṃ – ‘‘yādiso ayaṃ rukkho, addhā ettha mahesakkhāya devatāya bhavitabbaṃ, sādhu vatassa, sace no pānīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā dadeyyā’’ti. Devatā isīnaṃ ajjhāsayaṃ viditvā imesaṃ saṅgahaṃ karissāmīti attano ānubhāvena viṭapantarato naṅgalasīsamattaṃ udakadhāraṃ pavattesi. Isigaṇo rajatakkhandhasadisaṃ udakavaṭṭiṃ disvā attano bhājanehi udakaṃ gahetvā paribhogaṃ katvā cintesi – ‘‘devatāya amhākaṃ paribhogaudakaṃ dinnaṃ, idaṃ pana agāmakaṃ mahāaraññaṃ, sādhu vatassa, sace no āhārampi dadeyyā’’ti. Devatā isīnaṃ upasaṃkappanavasena dibbāni yāgukhajjakādīni datvā santappesi. Isayo cintayiṃsu – ‘‘devatāya amhākaṃ paribhogaudakampi bhojanampi sabbaṃ dinnaṃ, sādhu vatassa, sace no attānaṃ dasseyyā’’ti.
当时，其三财主之助手家属约五百人在山脚居住。时至适当时节，为取用盐白盘，常往返行人路。某一周，狮子时节，行人路上经过，越过荒野大林，见一大无花果树，思惟：“此树当为诸天主被崇敬之处，甚妙，若有人饮水吃粮，供养此地，实善。”天神已知其意，欲护持，遂以自身神力从树上流下清净水源。同行者见银质池水，取用水分自饮。天神察知其诚心，供养鸟兽，赐辟支佛威神安祥。人们思量：“天神供养水粮，吾等亦当供养，愿以此回报。”
Devatā tesaṃ ajjhāsayaṃ viditvā upaḍḍhakāyaṃ dassesi. Te āhaṃsu – ‘‘devate, mahatī te sampatti, kiṃ kammaṃ katvā imaṃ sampattiṃ adhigatāsī’’ti? Bhante, nātimahantaṃ parittakaṃ kammaṃ katvāti. Upaḍḍhauposathakammaṃ nissāya hi devatāya sā sampatti laddhā.
天神知此意，显现其形现于众前。人等问曰：“天主，你威德甚大，因何等业得此殊胜果报？”答曰：“我曾造极大护持戒律功德，是时于优婆塞守持比库等戒，得此安乐。”
Anāthapiṇḍikassa kira gehe ayaṃ devaputto kammakāro ahosi. Seṭṭhissa hi gehe uposathadivasesu antamaso dāsakammakāre upādāya sabbo jano uposathiko hoti. Ekadivasaṃ ayaṃ kammakāro ekakova pāto uṭṭhāya kammantaṃ gato. Mahāseṭṭhi nivāpaṃ labhanamanusse sallakkhento etassevekassa araññaṃ gatabhāvaṃ ñatvā assa sāyamāsatthāya nivāpaṃ adāsi. Bhattakārikā dāsī ekasseva bhattaṃ pacitvā araññato āgatassa bhattaṃ vaḍḍhetvā adāsi, kammakāro āha – ‘‘aññesu divasesu imasmiṃ kāle gehaṃ ekasaddaṃ ahosi, ajja ativiya sannisinnaṃ, kiṃ nu kho eta’’nti ? Tassa sā ācikkhi – ‘‘ajja imasmiṃ gehe sabbe manussā uposathikā, mahāseṭṭhi tuyhevekassa nivāpaṃ adāsī’’ti. Evaṃ ammāti? Āma sāmīti. Imasmiṃ kāle uposathaṃ samādinnassa uposathakammaṃ hoti na hotīti mahāseṭṭhiṃ puccha ammāti? Tāya gantvā pucchito mahāseṭṭhi āha – ‘‘sakalauposathakammaṃ na hoti, upaḍḍhakammaṃ pana hoti, uposathiko hotū’’ti . Kammakāro bhattaṃ abhuñjitvā mukhaṃ vikkhāletvā uposathiko hutvā vasanaṭṭhānaṃ gantvā nipajji. Tassa āhāraparikkhīṇakāyassa rattiṃ vāto kuppi. So paccūsasamaye kālaṃ katvā upaḍḍhauposathakammanissandena mahāvaṭṭaniaṭaviyaṃ nigrodharukkhe devaputto hutvā nibbatti. So taṃ pavattiṃ isīnaṃ ārocesi.
据说在给孤独长者家中，有一位天子所作的作业者。在长者家中，每逢优婆塞戒日的最后一夜，他都作为仆人承担着服侍工作，因此全家众人皆遵守优婆塞戒。有一天，这名作业者清晨独自起身开始工作。大长者关照备有住宅，知道这名侍仆入林去修行，乃在傍晚时分将宅邸赠与他。一名负责炊事的女仆为他做了一餐饭，抵林之后将饭菜丰盛地供养给作业者。作业者说：“在其他日子，这个时候家中十分安静，今日却异常喧嚣，这是何故？”女仆回答：“今日宅中众人皆守优婆塞戒，大长者将这住房赐给你。”如此否？是的，正如实如此。正因为此刻有人守持优婆塞戒，必有优婆塞戒行事，有人问大长者：“如今不是全部守持优婆塞戒吗？”大长者回答：“不是所有的戒行事都完成，而是部分行事已成，就可以称为优婆塞戒行者。”作业者用完饭，张开口呼吸，作优婆塞戒者，往换衣处去坐下。此时他饮食不足，夜间患风寒病。晨起时辰，他计算时间，凭借部分优婆塞戒事，作为天子在大树林尼衫树下生天。此事他告诉天帝诸众。
Isayo tumhehi mayaṃ buddho, dhammo, saṅghoti asutapubbaṃ sāvitā, uppanno nu kho loke buddhoti? Āma, bhante, uppannoti. Idāni kuhiṃ vasatīti? Sāvatthiṃ nissāya jetavane, bhanteti. Isayo tiṭṭhatha tāva tumhe mayaṃ satthāraṃ passissāmāti haṭṭhatuṭṭhā nikkhamitvā anupubbena kosambinagaraṃ sampāpuṇiṃsu. Mahāseṭṭhino, ‘‘isayo āgatā’’ti paccuggamanaṃ katvā, ‘‘sve amhākaṃ bhikkhaṃ gaṇhatha, bhante’’ti nimantetvā punadivase isigaṇassa mahādānaṃ adaṃsu. Isayo bhuñjitvāva gacchāmāti āpucchiṃsu. Tumhe, bhante, aññasmiṃ kāle ekampi māsaṃ dvepi tayopi cattāropi māse vasitvā gacchatha. Imasmiṃ pana vāre hiyyo āgantvā ajjeva gacchāmāti vadatha, kimidanti? Āma gahapatayo buddho loke uppanno, na kho pana sakkā jīvitantarāyo vidituṃ, tena mayaṃ turitā gacchāmāti. Tena hi, bhante, mayampi gacchāma, amhehi saddhiṃyeva gacchathāti. Tumhe agāriyā nāma mahājaṭā, tiṭṭhatha tumhe, mayaṃ puretaraṃ gamissāmāti nikkhamitvā ekasmiṃ ṭhāne dvepi divasāni avasitvā turitagamaneneva sāvatthiṃ patvā jetavanavihāre satthu santikameva agamaṃsu. Satthu madhuradhammakathaṃ sutvā sabbeva pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇiṃsu.
诸位诸位，我们所称之佛、法、僧，是否前世曾在舍卫国出世？是的，尊者，正是如是。如今佛陀安住何处？依止舍卫国杰塔瓦那林中。诸位你们当立起，届时当见我们师长们，接着便出城，先至拘尸那城。大长者们听闻佛来，备至迎接说：“佛已来到。”请僧团取食，于次日向僧团施大布施。用完食饭后准备离去，众人问：“你们曾于他时驻足一个月，两月，甚至四月否？”他们答：“不，今晨才来，今日又将离去。”为何如此？乡民答曰：“佛陀现世，不容猝死，故我们匆匆前来。”因此我们也将同行，大家同行。你们这些行者，为人之根基，应立住，我们早先离去，在某处逗留两日，极速前行，经舍卫至杰塔瓦那林，往见师长。听闻佛陀甜美法语，众皆出家得阿拉汉果。
Tepi tayo seṭṭhino pañcahi pañcahi sakaṭasatehi sappimadhuphāṇitādīni ceva paṭṭunnadukūlādīni ca ādāya kosambito nikkhamitvā anupubbena sāvatthiṃ patvā jetavanasāmante khandhāvāraṃ bandhitvā satthu santikaṃ gantvā vanditvā paṭisanthāraṃ katvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Satthā tiṇṇampi sahāyakānaṃ madhuradhammakathaṃ kathesi. Te balavasomanassajātā satthāraṃ nimantetvā punadivase mahādānaṃ adaṃsu. Puna nimantetvā punadivaseti evaṃ aḍḍhamāsaṃ dānaṃ datvā, ‘‘amhākaṃ janapadaṃ āgamanāya paṭiññaṃ dethā’’ti pādamūle nipajjiṃsu. Bhagavā, ‘‘suññāgāre kho gahapatayo tathāgatā abhiramantī’’ti āha. Ettāvatā paṭiññā dinnā nāma hotīti gahapatayo sallakkhetvā dinnā no bhagavatā paṭiññāti dasabalaṃ vanditvā nikkhamitvā antarāmagge yojane yojane ṭhāne vihāraṃ kāretvā anupubbena kosambiṃ patvā, ‘‘loke buddho uppanno’’ti kathayiṃsu. Tayopi janā attano attano ārāme mahantaṃ dhanapariccāgaṃ katvā bhagavato vasanatthāya vihāre kārāpayiṃsu. Tattha kukkuṭaseṭṭhinā kārito kukkuṭārāmo nāma ahosi. Pāvārikaseṭṭhinā ambavane kārito pāvārikambavano nāma ahosi. Ghositena kārito ghositārāmo nāma ahosi. Taṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘ghositaseṭṭhinā kārite ārāme’’ti.
三位大长者携五辆马车，载满好酒、美蜜等珍品及各种帛布，先出城至舍卫城，围绕杰塔瓦那林于入口处搭设门楼，前往师长所处，敬拜并结盟，之后各自默坐一旁。佛陀每日与二弟子讲述甘甜法语。三位大长者心中喜悦，邀请佛陀，并次日行大布施。再邀请，再隔日行大布施，连行半月，行布施后，跪地请求佛陀为他们本乡护持法法门。世尊言：“乡村空室中，长者们喜好如来。”施予诺言足够，长者们护持佛陀，行走于城起点，每隔数里处营建住处，渐渐行至拘尸那城，称之“世尊现世”。这三众人将所居寺院布施佛陀，为他安住之所。这处路旁寺院，为鸡长者所建，名曰鸡林。另一处为蒲瓦利长者所建，名曰蒲瓦利园。第三处为释提长者所建，名为释提园。赞曰：“由释提长者所建之林园。”
Bhaṇḍanajātātiādīsu kalahassa pubbabhāgo bhaṇḍanaṃ nāma, taṃ jātaṃ etesanti bhaṇḍanajātā. Hatthaparāmāsādivasena matthakaṃ patto kalaho jāto etesanti kalahajātā. Viruddhabhūtaṃ vādanti vivādaṃ, taṃ āpannāti vivādāpannā. Mukhasattīhīti vācāsattīhi. Vitudantāti vijjhantā. Te na ceva aññamaññaṃ saññāpenti na ca saññattiṃ upentīti te atthañca kāraṇañca dassetvā neva aññamaññaṃ jānāpenti. Sacepi saññāpetuṃ ārabhanti, tathāpi saññattiṃ na upenti, jānituṃ na icchantīti attho. Nijjhattiyāpi eseva nayo. Ettha ca nijjhattīti saññattivevacanamevetaṃ. Kasmā panete bhaṇḍanajātā ahesunti? Appamattakena kāraṇena.
关于纷争种类，先有名为纷争的种类。若以象彼此谤讼等事为缘起，则称为争执种类。称因对立而产生的争论为纷争。因言语行为招致敌意者称为语敌。因刺舌伤人者称为刺舌。彼等不彼此揭示真相、不达同意，既不议和也无合意，此即其义因。即便开始调和，但仍不能达成合意，亦不欲达成合意，亦为本意。即以息杀息业原则实行此法。此处息杀即为合意意涵。何以此等纷争发生？因粗心大意的因缘。
Dve kira bhikkhū ekasmiṃ āvāse vasanti vinayadharo ca suttantiko ca. Tesu suttantiko bhikkhu ekadivasaṃ vaccakuṭiṃ paviṭṭho ācamanaudakāvasesaṃ bhājane ṭhapetvāva nikkhami. Vinayadharo pacchā paviṭṭho taṃ udakaṃ disvā nikkhamitvā taṃ bhikkhuṃ pucchi, āvuso, tayā idaṃ udakaṃ ṭhapitanti? Āma, āvusoti. Tvamettha āpattibhāvaṃ na jānāsīti? Āma na jānāmīti. Hoti, āvuso, ettha āpattīti. Sace hoti desessāmīti. Sace pana te, āvuso, asañcicca asatiyā kataṃ, natthi te āpattīti. So tassā āpattiyā anāpattidiṭṭhi ahosi.
有两名比库同住一处，一为遵守律典者，一为诵持经教者。一天，诵持经者进入讲堂，铺设饮水并准备用餐后离去。遵守律者随后发现此水铺设完毕，便离开，问诵持经者：“尊者，是你布置这水吗？”答曰：“是我。”遵守律者问：“你难道不知此乃犯戒？”答曰：“不知。”曰：“确有犯戒之相，如犯戒，我当劝诫。若你因无心或不知而为，则无犯戒。”诵持经者因无犯戒观念而及时得解脱。
Vinayadharo attano nissitakānaṃ, ‘‘ayaṃ suttantiko āpattiṃ āpajjamānopi na jānātī’’ti ārocesi. Te tassa nissitake disvā – ‘‘tumhākaṃ upajjhāyo āpattiṃ āpajjitvāpi āpattibhāvaṃ na jānātī’’ti āhaṃsu. Te gantvā attano upajjhāyassa ārocesuṃ. So evamāha – ‘‘ayaṃ vinayadharo pubbe ‘anāpattī’ti vatvā idāni ‘āpattī’ti vadati, musāvādī eso’’ti. Te gantvā, ‘‘tumhākaṃ upajjhāyo musāvādī’’ti evaṃ aññamaññaṃ kalahaṃ vaḍḍhayiṃsu, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.
遵律者对其亲近者言：“该诵持经者虽犯戒却不自知。”亲近者见状答曰：“你们师长纵犯戒仍不知犯戒相。”他们往告师长。师长说：“此遵律者昔时称为无犯戒者，如今却言犯戒，说我说谎。”他们往后互相争执激烈。为此局面说出下文。
Bhagavantaṃ etadavocāti etaṃ, ‘‘idha, bhante, kosambiyaṃ bhikkhū bhaṇḍanajātā’’tiādivacanaṃ avoca. Tañca kho neva piyakamyatāya na bhedādhippāyena, atha kho atthakāmatāya hitakāmatāya. Sāmaggikārako kiresa bhikkhu, tasmāssa etadahosi – ‘‘yathā ime bhikkhū vivādaṃ āraddhā, na sakkā mayā, nāpi aññena bhikkhunā samaggā kātuṃ, appeva nāma sadevake loke appaṭipuggalo bhagavā sayaṃ vā gantvā, attano vā santikaṃ pakkosāpetvā etesaṃ bhikkhūnaṃ khantimettāpaṭisaṃyuttaṃ sāraṇīyadhammadesanaṃ kathetvā sāmaggiṃ kareyyā’’ti atthakāmatāya hitakāmatāya gantvā avoca.
世尊这样说，于是言道：“在这里，尊者，国桑比的比库们纷争生起。”他接着说。这并非出于欢喜喜欢或争夺权力，而是因意欲利益与希求善法。比库以团结为要，因此他于是发言——“当这些比库们生起争执时，我与他人皆难以令其和合。因为众生中世尊是罕见有，且亲近他与他来往者亦罕见。我便向这些比库，宣说与忍耐和睦相应、应当护持的法要，以促成他们和合。”于是他基于意欲利益与希求善法而前去说法。
§492
492.Chayime, bhikkhave, dhammā sāraṇīyāti heṭṭhā kalahabhaṇḍanavasena desanā āraddhā. Imasmiṃ ṭhāne cha sāraṇīyā dhammā āgatāti evamidaṃ kosambiyasuttaṃ yathānusandhināva gataṃ hoti. Tattha sāraṇīyāti saritabbayuttā addhāne atikkantepi na pamussitabbā. Yo te dhamme pūreti, taṃ sabrahmacārīnaṃ piyaṃ karontīti piyakaraṇā. Garuṃ karontīti garukaraṇā. Saṅgahāyāti saṅgahaṇatthāya. Avivādāyāti avivādanatthāya. Sāmaggiyāti samaggabhāvatthāya . Ekībhāvāyāti ekībhāvatthāya ninnānākaraṇāya. Saṃvattantīti bhavanti. Mettaṃ kāyakammanti mettacittena kattabbaṃ kāyakammaṃ. Vacīkammamanokammesupi eseva nayo. Imāni bhikkhūnaṃ vasena āgatāni, gihīsupi labbhantiyeva. Bhikkhūnañhi mettacittena ābhisamācārikadhammapūraṇaṃ mettaṃ kāyakammaṃ nāma. Gihīnaṃ cetiyavandanatthāya bodhivandanatthāya saṅghanimantanatthāya gamanaṃ gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭhe bhikkhū disvā paccuggamanaṃ pattapaṭiggahaṇaṃ āsanapaññāpanaṃ anugamananti evamādikaṃ mettaṃ kāyakammaṃ nāma.
“492.比库们，这些法是应当护持的法门，乃因争执、纷争生起而宣说的法。在这里，这些护持的法门临近六事而来，由此，国桑比经遂循次序记录于此。所谓护持，是在应守之时切不可疏忽或越界者。充持此法者，即为诸修行者所爱敬，即为惹起尊重者。‘团结’是为聚合、‘无争’是为避免纷争、‘和合’是为和睦、‘统一’是为一心不造分裂、‘调和实行’是令众人相处和顺。‘慈爱’为身行之慈爱，言行意三业都如此。此乃比库们所修之法，也为居士所受用。比库以慈爱意为修行，称为身体慈行；居士则为礼敬佛塔、供养觉愍、请僧等，至村镇托钵皆属此类身体慈行。
Bhikkhūnaṃ mettacittena ācārapaññattisikkhāpadaṃ, kammaṭṭhānakathanaṃ dhammadesanā tepiṭakampi buddhavacanaṃ mettaṃ vacīkammaṃ nāma. Gihīnañca, ‘‘cetiyavandanatthāya gacchāma, bodhivandanatthāya gacchāma, dhammassavanaṃ karissāma, padīpamālāpupphapūjaṃ karissāma, tīṇi sucaritāni samādāya vattissāma, salākabhattādīni dassāma, vassāvāsikaṃ dassāma, ajja saṅghassa cattāro paccaye dassāma, saṅghaṃ nimantetvā khādanīyādīni saṃvidahatha, āsanāni paññāpetha, pānīyaṃ upaṭṭhapetha, saṅghaṃ paccuggantvā ānetha, paññattāsane nisīdāpetvā chandajātā ussāhajātā veyyāvaccaṃ karothā’’tiādikathanakāle mettaṃ vacīkammaṃ nāma.
比库们以慈爱心行，是规范言语、行为、戒律训诫等三事的修学法门，这三藏佛说法皆名为语言慈行。居士则言‘为礼敬佛塔、觉弥与佛陀，听闻佛法，供养灯花、香华，奉行三善行，教示戒符等，示贤愚事，教授僧伽夏季作务，今向僧伽表示四种条件，设法供养食物等，设立座位，备饮水，回返僧团，引导其入座，生起欢喜与精进’等种种言语活动，即名语言慈行。
Bhikkhūnaṃ pātova uṭṭhāya sarīrapaṭijagganaṃ cetiyaṅgaṇavattādīni ca katvā vivittāsane nisīditvā, ‘‘imasmiṃ vihāre bhikkhū sukhī hontu, averā abyāpajjhā’’ti cintanaṃ mettaṃ manokammaṃ nāma. Gihīnaṃ ‘‘ayyā sukhī hontu, averā abyāpajjhā’’ti cintanaṃ mettaṃ manokammaṃ nāma.
比库们起身，做身体擦拭，扫除佛塔及园地等事，之后独处安坐，心念‘愿本寺内比库幸福，远离恨怨，不起怨嫉’，此意念称为心念慈行。居士言‘愿女士幸福，远离怨恨’，此意念亦称心念慈行。
Āvi ceva raho cāti sammukhā ca parammukhā ca. Tattha navakānaṃ cīvarakammādīsu sahāyabhāvūpagamanaṃ sammukhā mettaṃ kāyakammaṃ nāma. Therānaṃ pana pādadhovanavandanabījanadānādibhedampi sabbaṃ sāmīcikammaṃ sammukhā mettaṃ kāyakammaṃ nāma. Ubhayehipi dunnikkhittānaṃ dārubhaṇḍādīnaṃ tesu avamaññaṃ akatvā attanā dunnikkhittānaṃ viya paṭisāmanaṃ parammukhā mettaṃ kāyakammaṃ nāma. Devatthero tissattheroti evaṃ paggayha vacanaṃ sammukhā mettaṃ vacīkammaṃ nāma. Vihāre asantaṃ pana paripucchantassa, kuhiṃ amhākaṃ devatthero, amhākaṃ tissatthero kadā nu kho āgamissatīti evaṃ mamāyanavacanaṃ parammukhā mettaṃ vacīkammaṃ nāma. Mettāsinehasiniddhāni pana nayanāni ummīletvā suppasannena mukhena olokanaṃ sammukhā mettaṃ manokammaṃ nāma. Devatthero, tissatthero arogo hotu appābādhoti samannāharaṇaṃ parammukhā mettaṃ manokammaṃ nāma.
‘奉承与隐秘’指比对之人面前与背后的两面称赞。新比库相互协助做衣服等事务，为他们做身体奉承慈行。长老们足上洗水礼拜、供施等亦全属当行之正法，为其奉承慈行。若对双方不和者故意不敬、侮辱别人遗弃的柴具等物，内心当以平等心对待，称为背面奉承慈行。天上德比库三众中天长老说过，如此行为即名为正面奉承言语慈行。寺中不和者遍地树杈之时，天长老言‘我们的天长老、我等天长老何时能够来临？’，此种话语称为背面奉承言语慈行。满怀慈善与爱心之眼睛，面带柔和微笑观看即为正面奉承心意慈行。天长老、三众天长老祈愿康健无病，称为背面奉承心意慈行。
Lābhāti cīvarādayo laddhapaccayā. Dhammikāti kuhanādibhedaṃ micchājīvaṃ vajjetvā dhammena samena bhikkhācariyavattena uppannā. Antamaso pattapariyāpannamattampīti pacchimakoṭiyā patte pariyāpannaṃ pattassa antogataṃ dvattikaṭacchubhikkhāmattampi. Appaṭivibhattabhogīti ettha dve paṭivibhattāni nāma āmisapaṭivibhattaṃ puggalapaṭivibhattañca. Tattha, ‘‘ettakaṃ dassāmi, ettakaṃ na dassāmī’’ti evaṃ cittena vibhajanaṃ āmisapaṭivibhattaṃ nāma. ‘‘Asukassa dassāmi, asukassa na dassāmī’’ti evaṃ cittena vibhajanaṃ pana puggalapaṭivibhattaṃ nāma. Tadubhayampi akatvā yo appaṭivibhattaṃ bhuñjati, ayaṃ appaṭivibhattabhogī nāma.
受用即是衣服及一切物资获得的条件。所谓法义，是指破除懈怠误解，而投于正法道行的增益。‘最低位’指承受他人施舍的贫穷者，包括盗贼及乞丐等；‘终极位’指在西方极乐地安住者中，属于双倍收受比库食物者的阶类。所谓‘无差别受用’，有两种差别称谓，即物资的差别及个人的差别。物资差别即为‘给与与不给’的分派；个人差别为‘给与有病与无病者’的分派。若既不分内外，皆一应受用，即名无差别受者。
Sīlavantehisabrahmacārīhi sādhāraṇabhogīti ettha sādhāraṇabhogino idaṃ lakkhaṇaṃ, yaṃ yaṃ paṇītaṃ labbhati, taṃ taṃ neva lābhena lābhaṃ jigīsanāmukhena gihīnaṃ deti, na attanā paribhuñjati; paṭiggaṇhantova saṅghena sādhāraṇaṃ hotūti gahetvā gaṇḍiṃ paharitvā paribhuñjitabbaṃ saṅghasantakaṃ viya passati. Idaṃ pana sāraṇīyadhammaṃ ko pūreti, ko na pūretīti? Dussīlo tāva na pūreti. Na hi tassa santakaṃ sīlavantā gaṇhanti. Parisuddhasīlo pana vattaṃ akhaṇḍento pūreti.
持戒清净的比库，是住于清净意行之人，此处所谓『普通供养者』的义，是指凡是所得的恩惠，都不会因对俗家人怀有贪求而给予他们，亦不自行独自享用；接受僧团之供养时，应当如同接受僧团的共有物一般，平等地领取并节制享用。其意如握持并敲打木槌（杵），须知持戒者之供养是僧团共用之物，而非个人私有。至于谁能履行此项礼仪，谁不能，则不善戒者自然无能履行。诚持清净戒者，乃能坚定不移地贯彻此惯例。
Tatridaṃ vattaṃ – yo hi odissakaṃ katvā mātu vā pitu vā ācariyupajjhāyādīnaṃ vā deti, so dātabbaṃ deti, sāraṇīyadhammo panassa na hoti, palibodhajagganaṃ nāma hoti. Sāraṇīyadhammo hi muttapalibodhasseva vaṭṭati, tena pana odissakaṃ dentena gilānagilānupaṭṭhākaāgantukagamikānañceva navapabbajitassa ca saṅghāṭipattaggahaṇaṃ ajānantassa dātabbaṃ. Etesaṃ datvā avasesaṃ therāsanato paṭṭhāya thokaṃ thokaṃ adatvā yo yattakaṃ gaṇhāti, tassa tattakaṃ dātabbaṃ. Avasiṭṭhe asati puna piṇḍāya caritvā therāsanato paṭṭhāya yaṃ yaṃ paṇītaṃ, taṃ taṃ datvā sesaṃ paribhuñjitabbaṃ, ‘‘sīlavantehī’’ti vacanato dussīlassa adātumpi vaṭṭati.
此惯例尤指当有人施供养，或供养给其父母、师长、护法等，他虽施以供养，却不能称其为真正的净供养，而只能算作一种泛泛的污染。所谓净供养，实乃如同纯洁的泉水供应一般；因而，施以供养的污秽，乃是照顾病痛者、外来旅客、新近出家的比库，且许多并不知情者的供养。于这些施舍物中，施舍剩余的部分必须由长老继受保留；对于未领取的部分，应留给他们。长期不领取而辗转乞食，长老继受保留的奉纳物必应作适度分配，若有人因不善戒而不领取，则施舍的惯例不能得以维持。
Ayaṃ pana sāraṇīyadhammo susikkhitāya parisāya supūro hoti, no asikkhitāya parisāya. Susikkhitāya hi parisāya yo aññato labhati, so na gaṇhāti, aññato alabhantopi pamāṇayuttameva gaṇhāti, na atirekaṃ. Ayañca pana sāraṇīyadhammo evaṃ punappunaṃ piṇḍāya caritvā laddhaṃ laddhaṃ dentassāpi dvādasahi vassehi pūrati, na tato oraṃ. Sace hi dvādasamepi vasse sāraṇīyadhammapūrako piṇḍapātapūraṃ pattaṃ āsanasālāyaṃ ṭhapetvā nahāyituṃ gacchati, saṅghatthero ca kasseso pattoti? Sāraṇīyadhammapūrakassāti vutte – ‘‘āharatha na’’nti sabbaṃ piṇḍapātaṃ vicāretvā bhuñjitvā ca rittapattaṃ ṭhapeti. Atha so bhikkhu rittapattaṃ disvā, ‘‘mayhaṃ asesetvāva paribhuñjiṃsū’’ti domanassaṃ uppādeti, sāraṇīyadhammo bhijjati, puna dvādasa vassāni pūretabbo hoti, titthiyaparivāsasadiso hesa. Sakiṃ khaṇḍe jāte puna pūretabbova. Yo pana, ‘‘lābhā vata me, suladdhaṃ vata me, yassa me pattagataṃ anāpucchāva sabrahmacārī paribhuñjantī’’ti somanassaṃ janeti, tassa puṇṇo nāma hoti.
此供养惯例，只有由修习良善僧众的贤劫会维持，而非由无修行之僧众所维持。由修习良善僧众所得供养，若由非所属僧众领取，则不予承认；只承认由相应的僧众依量领取，不得超额。且此供养惯例，乃因不断地施供养而得以积累，供养者即使经过十二年，仍不失其效力。不然，若供养者于十二年之际，将其所添置的供养垫席等供给僧众，还执意称自己是供养惯例的奉行者，长老领袖岂会认可？所谓供养惯例的奉行者，即是说：“取用已施供之供养，以无欺瞒、不贪取，全面监察、适度分配其余供应”。若供养者看到垫席，生起忧虑，盘算“我应当把剩余部分全部自己享用”，则说明其供养惯例已破坏，必须再修满十二年方可复原，正如外道嘲笑的说法。此种粗浅的想法，不真诚信奉供养惯例。若有人因供养而起欢喜，称“此所得利益非凡，我已轻易得之，供养众僧和睦无争”，此人可称为圆满。
Evaṃ pūritasāraṇīyadhammassa pana neva issā, na macchariyaṃ hoti, so manussānaṃ piyo hoti, sulabhapaccayo; pattagatamassa dīyamānampi na khīyati, bhājanīyabhaṇḍaṭṭhāne aggabhaṇḍaṃ labhati, bhaye vā chātake vā sampatte devatā ussukkaṃ āpajjanti.
因而，完全贯彻了此供养惯例者，便不会生起嫉妒或憎恨之心，乃人人所喜爱者，且得成就容易的缘起者。即使所获供养虽有限，亦不因此减少，且在食物器皿之处获得极宝贵食物。即便在恐怖时刻，或得天人保护之临，均感安心无碍。
Tatrimāni vatthūni – leṇagirivāsī tissatthero kira mahāgirigāmaṃ upanissāya vasati. Paññāsa mahātherā nāgadīpaṃ cetiyavandanatthāya gacchantā girigāme piṇḍāya caritvā kiñci aladdhā nikkhamiṃsu. Thero pavisanto te disvā pucchi – ‘‘laddhaṃ, bhante’’ti? Vicarimhā, āvusoti. So aladdhabhāvaṃ ñatvā āha – ‘‘yāvāhaṃ, bhante, āgacchāmi, tāva idheva hothā’’ti. Mayaṃ, āvuso, paññāsa janā pattatemanamattampi na labhimhāti. Nevāsikā nāma, bhante, paṭibalā honti, alabhantāpi bhikkhācāramaggasabhāvaṃ jānantīti. Therā āgamiṃsu. Thero gāmaṃ pāvisi. Dhurageheyeva mahāupāsikā khīrabhattaṃ sajjetvā theraṃ olokayamānā ṭhitā therassa dvāraṃ sampattasseva pattaṃ pūretvā adāsi. So taṃ ādāya therānaṃ santikaṃ gantvā, ‘‘gaṇhatha, bhante’’ti saṅghattheramāha. Thero, ‘‘amhehi ettakehi kiñci na laddhaṃ, ayaṃ sīghameva gahetvā āgato, kiṃ nu kho’’ti sesānaṃ mukhaṃ olokesi. Thero olokanākāreneva ñatvā – ‘‘dhammena samena laddhapiṇḍapāto, nikkukkuccā gaṇhatha bhante’’tiādito paṭṭhāya sabbesaṃ yāvadatthaṃ datvā attanāpi yāvadatthaṃ bhuñji.
这里有三件事——据说，住在山洞内的长老泰萨，依托一座大山村庄而住。五十位长老前往龙岛礼敬舍利塔，乃因乞食而外出，未获任何供养便返回。长老进村后，村中一大型居士家庭准备了稀饭供养，站立并注视长老时，即刻将垫席准备好奉上。长老接过垫席前往长老们处说：“请接受吧！”作为僧团首领的长老回答说：“我们没有多余的东西，这是他匆匆带来的，也不足为奇。”然后观察其他僧众，安慰说：“由法及共识所得乞食，恐怕无需忧虑，长老们均能适量分配。”遂将收藏的食物均分施予，并自己也适度享用。
Atha naṃ bhattakiccāvasāne therā pucchiṃsu – ‘‘kadā, āvuso, lokuttaradhammaṃ paṭivijjhī’’ti? Natthi me, bhante, lokuttaradhammoti. Jhānalābhīsi, āvusoti? Etampi me, bhante, natthīti. Nanu, āvuso, pāṭihāriyanti? Sāraṇīyadhammo me, bhante, pūrito, tassa me dhammassa pūritakālato paṭṭhāya sacepi bhikkhusatasahassaṃ hoti, pattagataṃ na khīyatīti. Sādhu sādhu, sappurisa, anucchavikamidaṃ tuyhanti. Idaṃ tāva pattagataṃ na khīyatīti ettha vatthu.
后来，当用膳结束时，长老们问道：“尊者，您何时得究竟出世法？”回答说：“尊者，我尚未得出世法。”又问：“尊者，您得得禅定了吗？”回答：“尊者，这亦未得。”又问：“别的神通您有没有？”回答：“尊者，这没有。”长老们说：“莫非，尊者，您是忍辱求坚忍吗？”回答说：“尊者，我已保存纯净供养惯例，因此在当时积累法的充足时，若有百位比库在场，所获供养也永不减少。”众长老赞叹说：“善哉，善哉，真人清净无二，这真是你们的力量所在！”此即是供养永不减少的理由。
Ayameva pana thero cetiyapabbate giribhaṇḍamahāpūjāya dānaṭṭhānaṃ gantvā, ‘‘imasmiṃ ṭhāne kiṃ varabhaṇḍa’’nti pucchati. Dve sāṭakā, bhanteti. Ete mayhaṃ pāpuṇissantīti. Taṃ sutvā amacco rañño ārocesi – ‘‘eko daharo evaṃ vadatī’’ti. ‘‘Daharassevaṃ cittaṃ, mahātherānaṃ pana sukhumasāṭakā vaṭṭantī’’ti vatvā, ‘‘mahātherānaṃ dassāmī’’ti ṭhapesi. Tassa bhikkhusaṅghe paṭipāṭiyā ṭhite dentassa matthake ṭhapitāpi te sāṭakā hatthaṃ nārohanti, aññeva ārohanti. Daharassa dānakāle pana hatthaṃ āruḷhā. So tassa hatthe ṭhapetvā amaccassa mukhaṃ oloketvā daharaṃ nisīdāpetvā dānaṃ datvā saṅghaṃ vissajjetvā daharassa santike nisīditvā, ‘‘kadā, bhante, imaṃ dhammaṃ paṭivijjhitthā’’ti āha. So pariyāyenapi asantaṃ avadanto, ‘‘natthi mayhaṃ, mahārāja, lokuttaradhammo’’ti āha. Nanu, bhante, pubbeva avacutthāti? Āma, mahārāja, sāraṇīyadhammapūrako ahaṃ, tassa me dhammassa pūritakālato paṭṭhāya bhājanīyabhaṇḍaṭṭhāne aggabhaṇḍaṃ pāpuṇātīti. Sādhu sādhu, bhante, anucchavikamidaṃ tumhākanti vanditvā pakkāmi. Idaṃ bhājanīyabhaṇḍaṭṭhāne aggabhaṇḍaṃ pāpuṇātīti ettha vatthu.
这位长老来到舍利山上的大供养处，前往布施之地，询问说：‘在此处有何且优良的布施物？’有人回答说：‘两只托钵。’他说：‘这些必将归我所有。’听闻此话，国王的宰相责问他：‘一个小孩子竟然如此说话。’长老答曰：‘小孩子心思如此，而诸位长老则以精细的托钵轮替使用。’于是表示：‘我要看诸位长老的托钵。’当僧团按规定排列，将托钵置于头顶时，那两只托钵却不被小孩抬起，而是被别人抬起。小孩在施时则亲自抬起托钵。他把托钵放于手中，望向宰相的面容，使小孩坐下，施以布施，遣散僧团，自己在小孩身侧坐下，说：‘尊者，何时能真正精通此法？’宰相详尽辩说，‘陛下，我没有超世间法。’‘难道尊者以前没有说过此话吗？’‘正是，陛下，我是遵守戒律、充满慈悲之人，因恪守戒律，方能得最上等的布施。’‘善哉善哉，尊者，这真是你的法，敬礼而去。’这里即是说在布施处获得最上等布施的由来。
Brāhmaṇatissabhaye pana bhātaragāmavāsino nāgattheriyā anārocetvāva palāyiṃsu. Therī paccūsakāle, ‘‘ativiya appanigghoso gāmo, upadhāretha tāvā’’ti daharabhikkhuniyo āha. Tā gantvā sabbesaṃ gatabhāvaṃ ñatvā āgamma theriyā ārocesuṃ. Sā sutvā, ‘‘mā tumhe tesaṃ gatabhāvaṃ cintayittha, attano uddesaparipucchāyonisomanasikāresuyeva yogaṃ karothā’’ti vatvā bhikkhācāravelāya pārupitvā attadvādasamā gāmadvāre nigrodharukkhamūle aṭṭhāsi. Rukkhe adhivatthā devatā dvādasannampi bhikkhunīnaṃ piṇḍapātaṃ datvā, ‘‘ayye, aññattha mā gacchatha, niccaṃ idheva ethā’’ti āha. Theriyā pana kaniṭṭhabhātā nāgatthero nāma atthi. So, ‘‘mahantaṃ bhayaṃ, na sakkā idha yāpetuṃ, paratīraṃ gamissāmāti attadvādasamova attano vasanaṭṭhānā nikkhanto theriṃ disvā gamissāmī’’ti bhātaragāmaṃ āgato. Therī, ‘‘therā āgatā’’ti sutvā tesaṃ santikaṃ gantvā, kiṃ ayyāti pucchi. So taṃ pavattiṃ ācikkhi. Sā, ‘‘ajja ekadivasaṃ vihāreyeva vasitvā sveva gamissathā’’ti āha. Therā vihāraṃ agamaṃsu.
婆罗门提萨婆耶一带的村民，听闻一位名为拿迦长老尼的话后害怕而逃散。长老尼回来时说：‘村子吵闹不宁，你们去安抚他们吧。’她前往，见尽皆是逃离的痕迹，之后向村民们劝说。她说：‘不要想着那些逃散之人，要关注自身利益所在，应正当思虑以利己之事。’说毕，便洗净仪容，去修行时间届满的地方——村口的无花果树下安住。树神下树给予十二位比库尼布施，告诉她们：‘尊敬的比库尼们，不要去其他处常住，永远留在此处。’该长老尼内有较小的弟子，名为拿迦长老。那长老说：‘有大恐怖，无法久留此地，我们去过河彼岸吧。’他从居处出发，见到长老尼说：‘长老们来了。’他们来到长老尼面前问询，她告知实情。长老尼说：‘我今日只在此处停留一天，之后便离去。’长老们入住禅居处。
Therī punadivase rukkhamūle piṇḍāya caritvā theraṃ upasaṅkamitvā, ‘‘imaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjathā’’ti āha. Thero, ‘‘vaṭṭissati therī’’ti vatvā tuṇhī aṭṭhāsi. Dhammiko tātā piṇḍapāto kukkuccaṃ akatvā paribhuñjathāti. Vaṭṭissati therīti. Sā pattaṃ gahetvā ākāse khipi, patto ākāse aṭṭhāsi. Thero, ‘‘sattatālamatte ṭhitampi bhikkhunībhattameva, therīti vatvā bhayaṃ nāma sabbakālaṃ na hoti, bhaye vūpasante ariyavaṃsaṃ kathayamāno, ‘bho piṇḍapātika bhikkhunībhattaṃ bhuñjitvā vītināmayitthā’ti cittena anuvadiyamāno santhambhetuṃ na sakkhissāmi, appamattā hotha theriyo’’ti maggaṃ āruhi.
次日，长老尼在树下托钵行脚，来到长老面前，请他享用这施食。长老说：‘一定会适合你的，长老尼。’说完安静立着。慈悲的托钵施食应当无忧荡地享用。‘会适合你，长老尼。’她拿起树叶，抛向空中，树叶停在空中。长老说：‘即使比库尼施食在七百树叶层高处停留，我也不会害怕。’长老心怀慈悲，讲述圣者世系，心中默默依循不忘，誓言绝不退转，称赞说：‘和尚，请专注修行吧，长老尼。’于是踏上道途。
Rukkhadevatāpi, ‘‘sace thero theriyā hatthato piṇḍapātaṃ paribhuñjissati, na naṃ nivattessāmi, sace pana na paribhuñjissati, nivattessāmī’’ti cintayamānā ṭhatvā therassa gamanaṃ disvā rukkhā oruyha pattaṃ, bhante, dethāti pattaṃ gahetvā theraṃ rukkhamūlaṃyeva ānetvā āsanaṃ paññāpetvā piṇḍapātaṃ datvā katabhattakiccaṃ paṭiññaṃ kāretvā dvādasa bhikkhuniyo, dvādasa ca bhikkhū satta vassāni upaṭṭhahi. Idaṃ devatā ussukkaṃ āpajjantīti ettha vatthu, tatra hi therī sāraṇīyadhammapūrikā ahosi.
树神心想：‘若长老和长老尼真用手享用托钵所入食物，我必不会离去，但若他们不享用，我便离开。’站立观看长老离去的情景后，树神顺枝攀爬，向尊者呈叶，叶被带到长老所在树下，树神设座，授食施献，为从事麦饭服务的十二位比库尼及十二位比库守护七年。此乃树神起心助道的因缘。那里正是那位守戒严谨、充满慈悲之长老尼的所在。
Akhaṇḍānītiādīsu yassa sattasu āpattikkhandhesu ādimhi vā ante vā sikkhāpadaṃ bhinnaṃ hoti, tassa sīlaṃ pariyante chinnasāṭako viya khaṇḍaṃ nāma. Yassa pana vemajjhe bhinnaṃ, tassa majjhe chiddasāṭako viya chiddaṃ nāma hoti. Yassa pana paṭipāṭiyā dve tīṇi bhinnāni, tassa piṭṭhiyaṃ vā kucchiyaṃ vā uṭṭhitena visabhāgavaṇṇena kāḷarattādīnaṃ aññataravaṇṇā gāvī viya sabalaṃ nāma hoti. Yassa pana antarantarā bhinnāni, tassa antarantarā visabhāgabinducitrā gāvī viya kammāsaṃ nāma hoti. Yassa pana sabbena sabbaṃ abhinnāni, tassa tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni nāma honti. Tāni panetāni taṇhādāsabyato mocetvā bhujissabhāvakaraṇato bhujissāni. Buddhādīhi viññūhi pasatthattā viññuppasatthāni. Taṇhādiṭṭhīhi aparāmaṭṭhattā, ‘‘idaṃ nāma tvaṃ āpannapubbo’’ti kenaci parāmaṭṭhuṃ asakkuṇeyyattā ca aparāmaṭṭhāni. Upacārasamādhiṃ vā appanāsamādhiṃ vā saṃvattayantīti samādhisaṃvattanikānīti vuccanti. Sīlasāmaññagatoviharatīti tesu tesu disābhāgesu viharantehi bhikkhūhi saddhiṃ samānabhāvūpagatasīlo viharati . Sotāpannādīnañhi sīlaṃ samuddantarepi devalokepi vasantānaṃ aññesaṃ sotāpannādīnaṃ sīlena samānameva hoti, natthi maggasīle nānattaṃ, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.
所谓不坏者，是指在七种过失段落中，无论起始或终结处，戒品不被破坏者，谓之戒体像破碎托钵般无完整。中戒如中间断裂者，谓之如被截断的托钵。若有三种不合戒律的情况，则称为散乱、分裂、断裂。若全然完整不破坏者，则称为戒律完整无断裂、无弱化、无过失者。戒能断除贪爱等烦恼，起受戒者应努力持戒。佛及诸圣智者观诸戒律纯净，戒理清净。受染污染者，则无以称为正戒，因正道戒律无杂有别，此理当当了解。
Yāyaṃ diṭṭhīti maggasampayuttā sammādiṭṭhi. Ariyāti niddosā. Niyyātīti niyyānikā. Takkarassāti yo tathākārī hoti. Dukkhakkhayāyāti sabbadukkhakkhayatthaṃ. Diṭṭhisāmaññagatoti samānadiṭṭhibhāvaṃ upagato hutvā viharati. Agganti jeṭṭhakaṃ. Sabbagopānasiyo saṅgaṇhātīti saṅgāhikaṃ. Sabbagopānasīnaṃ saṅghāṭaṃ karotīti saṅghāṭanikaṃ. Saṅghāṭaniyanti attho. Yadidaṃ kūṭanti yametaṃ kūṭāgārakaṇṇikāsaṅkhātaṃ kūṭaṃ nāma. Pañcabhūmikādipāsādā hi kūṭabaddhāva tiṭṭhanti. Yasmiṃ patite mattikaṃ ādiṃ katvā sabbe patanti. Tasmā evamāha. Evameva khoti yathā kūṭaṃ kūṭāgārassa, evaṃ imesampi sāraṇīyadhammānaṃ yā ayaṃ ariyā diṭṭhi, sā aggā ca saṅgāhikā ca saṅghāṭaniyā cāti daṭṭhabbā.
所谓“所见”，是指与道相应的正见。圣者意谓无染污。决定意谓已成定所者。通达意谓真合真实之知。断除苦意思谓断尽诸苦之所由。于见性之状态，则有同一见解而安住。聚集者谓聚集数种事物之处所。聚合之义谓积聚之处所。聚合意指如建筑之屋脊。五种地基等楼阁确立而立。彼时若地基中土推移，则屋崩塌。故如此说。正如楼阁之屋脊，贵之屋脊，同样诸圣法中此善见为首，且为聚会、组织、坚固基石，因其当如此观察理解。
§493
493.Kathañca, bhikkhave, yāyaṃ diṭṭhīti ettha, bhikkhave, yāyaṃ sotāpattimaggadiṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyāti vuttā, sā kathaṃ kena kāraṇena niyyātīti attho. Pariyuṭṭhitacittova hotīti ettāvatāpi pariyuṭṭhitacittoyeva nāma hotīti attho. Esa nayo sabbattha. Suppaṇihitaṃ me mānasanti mayhaṃ cittaṃ suṭṭhu ṭhapitaṃ. Saccānaṃ bodhāyāti catunnaṃ saccānaṃ bodhatthāya. Ariyantiādīsu taṃ ñāṇaṃ yasmā ariyānaṃ hoti, na puthujjanānaṃ, tasmā ariyanti vuttaṃ. Yesaṃ pana lokuttaradhammopi atthi, tesaṃyeva hoti, na aññesaṃ, tasmā lokuttaranti vuttaṃ. Puthujjanānaṃ pana abhāvato asādhāraṇaṃ puthujjanehīti vuttaṃ. Esa nayo sabbavāresu.
493.比库们，所谓这里所说的『见』，即指什么呢？比库们，这是指所谓『得入初果道见』，这是圣者所证得，确已断除烦恼的见解，证得正断苦灭的见解，这就是它的内涵。所谓『怎么因缘下而生起』，意指什么？意旨心依令行。如同遍历之心，意为即使如此，此之心仍是遍历心，这就是其义。此理适用于一切地方。我心中深刻思维，心已安立正稳。所谓真理觉知，是为四谛揭示真意。此知见因圣者证得，非凡夫所能及，故谓之圣者之见。又因其见仅存于世间超越境界者，非他有余，故谓之超越世间者。凡夫无法证持故谓之凡夫中之罕见。此义乃通用于诸处。
§494
494.Labhāmi paccattaṃ samathanti attano citte samathaṃ labhāmīti attho. Nibbutiyampi eseva nayo. Ettha ca samathoti ekaggatā. Nibbutīti kilesavūpasamo.
494.『获得自心之安定』意味着身得己心安详，安定自在。证入涅槃亦适用此意义。此处『安定』即为专注一境。『涅槃』则指烦恼熄灭平息。
§495
495.Tathārūpāya diṭṭhiyāti evarūpāya sotāpattimaggadiṭṭhiyā.
495.『相同之见』意谓此类见皆是与初果道见同样性质的见解。
§496
496.Dhammatāyāti sabhāvena. Dhammatā esāti sabhāvo esa. Vuṭṭhānaṃ paññāyatīti saṅghakammavasena vā desanāya vā vuṭṭhānaṃ dissati. Ariyasāvako hi āpattiṃ āpajjanto garukāpattīsu kuṭikārasadisaṃ, lahukāpattīsu sahaseyyādisadisaṃ acittakāpattiṃyeva āpajjati, tampi asañcicca, no sañcicca, āpannaṃ na paṭicchādeti. Tasmā atha kho naṃ khippamevātiādimāha. Daharoti taruṇo. Kumāroti na mahallako. Mandoti cakkhusotādīnaṃ mandatāya mando. Uttānaseyyakoti atidaharatāya uttānaseyyako, dakkhiṇena vā vāmena vā passena sayituṃ na sakkotīti attho. Aṅgāraṃ akkamitvāti ito cito ca pasāritena hatthena vā pādena vā phusitvā. Evaṃ phusantānaṃ pana manussānaṃ na sīghaṃ hattho jhāyati, tathā hi ekacce hatthena aṅgāraṃ gahetvā parivattamānā dūrampi gacchanti. Daharassa pana hatthapādā sukhumālā honti, so phuṭṭhamatteneva dayhamāno cirīti saddaṃ karonto khippaṃ paṭisaṃharati, tasmā idha daharova dassito. Mahallako ca dayhantopi adhivāseti, ayaṃ pana adhivāsetuṃ na sakkoti. Tasmāpi daharova dassito. Desetīti āpattipaṭiggāhake sabhāgapuggale sati ekaṃ divasaṃ vā rattiṃ vā anadhivāsetvā rattiṃ caturaṅgepi tame sabhāgabhikkhuno vasanaṭṭhānaṃ gantvā desetiyeva.
496.『法性』即指性质本质。此性即法之本质。『现象』指依其利益而言，因僧团规范及宣说而产生的现象。圣弟子犯戒时，尽管面对严重与轻微的违犯，仍不会有怨恨心生起，也不会生怨恨而隐瞒所犯戒律，故说他不会快速显现怨恨。『孩童』比喻为少壮、年轻者；『青年』指非年老者。『弱者』是眼耳鼻舌身等五根较为迟钝者。『辗转卧者』意谓因疲劳而频繁变换左右卧位者。『薪火』则以手或足轻触炭火以示其热度。人类接触炭火时，手不会迅速着火。但亦有少数人拿着炭火旋转至远方。孩童手足肌肤柔软，触之只觉微热，动作迅速收回，故见以孩童比喻。老人即使触火，仍以身覆盖，不能快速收回，故也以孩童喻之。此处即以孩童为喻。『告诫』谓对犯戒者以出席僧众之人，单日或当夜不住宿僧舍，须于夜晚四更时分，由同僧舍中另一比库前往指定处责导也。
§497
497.Uccāvacānīti uccanīcāni. Kiṃ karaṇīyānīti kiṃ karomīti evaṃ vatvā kattabbakammāni. Tattha uccakammaṃ nāma cīvarassa karaṇaṃ rajanaṃ cetiye sudhākammaṃ uposathāgāracetiyagharabodhigharesu kattabbakammanti evamādi. Avacakammaṃ nāma pādadhovanamakkhanādikhuddakakammaṃ, atha vā cetiye sudhākammādi uccakammaṃ nāma. Tattheva kasāvapacanaudakānayanakucchakaraṇa niyyāsabandhanādi avacakammaṃ nāma. Ussukkaṃ āpanno hotīti ussukkabhāvaṃ kattabbataṃ paṭipanno hoti. Tibbāpekkho hotīti bahalapatthano hoti. Thambañcaālumpatīti tiṇañca ālumpamānā khādati. Vacchakañca apacinātīti vacchakañca apaloketi. Taruṇavacchā hi gāvī araññe ekato āgataṃ vacchakaṃ ekasmiṃ ṭhāne nipannaṃ pahāya dūraṃ na gacchati, vacchakassa āsannaṭṭhāne caramānā tiṇaṃ ālumpitvā gīvaṃ ukkhipitvā ekantaṃ vacchakameva ca viloketi, evameva sotāpanno uccāvacāni kiṃ karaṇīyāni karonto tanninno hoti, asithilapūrako tibbacchando bahalapatthano hutvāva karoti.
497.『高等言语』即指高低声调之音。『如何行事』即问我该如何做，表达此等需要完成的功课。『高等功课』，如为法衣打理、清扫、洒水、于斋堂等处做净事为要务。『低等功课』则为洗足盆、擦抹延年膏等小杂务，或于祭祀、斋堂净事称为低等功课。此时有赐法衣、供水、修缚与敷设场地等低等功课。『冲和』乃受其性质、行持应当如是称。『极为好养之牛』指青壮牛逐渐吃食草，草叶下垂；『放牧乳牛』指野外同牛群中一牛独自歇息不远离牛群，吃草时喷吐出反刍食物而专注观看。正如初果比库做完高等功课后，暂时休憩而懈怠，或食用柔软粗糙食材，皆属此类疲惫状况。
Tatridaṃ vatthu – mahācetiye kira sudhākamme kariyamāne eko ariyasāvako ekena hatthena sudhābhājanaṃ, ekena kucchaṃ gahetvā sudhākammaṃ karissāmīti cetiyaṅgaṇaṃ āruḷho. Eko kāyadaḷhibahulo bhikkhu gantvā therassa santike aṭṭhāsi. Thero aññasmiṃ sati papañco hotīti tasmā ṭhānā aññaṃ ṭhānaṃ gato. Sopi bhikkhu tattheva agamāsi. Thero puna aññaṃ ṭhānanti evaṃ katipayaṭṭhāne āgataṃ, – ‘‘sappurisa mahantaṃ cetiyaṅgaṇaṃ kiṃ aññasmiṃ ṭhāne okāsaṃ na labhathā’’ti āha. Na itaro pakkāmīti.
在此场所，比如一位圣弟子在大寺刹做清扫工作，一只手持扫帚，一只手提桶，计划完成清洁工作。身体众多斑纹的比库抵达住持之长老前站立。长老认为其余人在睡觉，于是更换处所。该比库亦前往彼处。长老再次见到他于他处，便说：“尊贵之男子，在这显扬大寺之地，为何不见其他弟子获空位？”其言意指非他人所能替代者。
§498
498.Balatāya samannāgatoti balena samannāgato. Aṭṭhiṃ katvāti atthikabhāvaṃ katvā, atthiko hutvāti attho. Manasikatvāti manasmiṃ karitvā. Sabbacetasā samannāharitvāti appamattakampi vikkhepaṃ akaronto sakalacittena samannāharitvā. Ohitasototi ṭhapitasoto. Ariyasāvakā hi piyadhammassavanā honti, dhammassavanaggaṃ gantvā niddāyamānā vā yena kenaci saddhiṃ sallapamānā vā vikkhittacittā vā na nisīdanti, atha kho amataṃ paribhuñjantā viya atittāva honti dhammassavane, atha aruṇaṃ uggacchati. Tasmā evamāha.
『具力量者』者，以力量为所具。『举起骨头』者，指举骨之事，『成为骨骼本质』者，即骨为骨骼之义。『专心』者，谓专注于心中。『以一切心念具足召集』者，即谨慎不散乱，专心而集一切心。『端正之耳』者，谓安置耳根。圣弟子确实是乐于听法之人，依教法听闻，虽睡眠或与人交谈时，亦不分心散乱，犹如品尝不死甘露，倍感欢喜，精神随即振奋。是故说如是。
§500
500.Dhammatāsusamanniṭṭhā hotīti sabhāvo suṭṭhu samannesito hoti. Sotāpattiphalasacchikiriyāyāti karaṇavacanaṃ , sotāpattiphalasacchikatañāṇenāti attho. Evaṃ sattaṅgasamannāgatoti evaṃ imehi sattahi mahāpaccavekkhaṇañāṇehi samannāgato. Ayaṃ tāva ācariyānaṃ samānakathā. Lokuttaramaggo hi bahucittakkhaṇiko nāma natthi.
『法理坚固完善』者，谓本性得到圆满妥善。『得果为已见之入流果实』者，此为因缘句，谓以证得入流果之明见为准。『如是具足七法』者，谓以七种大彻知见为具足。此即师长们之共同论述。所谓超世之道，无有多念可以胜之。
Vitaṇḍavādī pana ekacittakkhaṇiko nāma maggo natthi, ‘‘evaṃ bhāveyya satta vassānī’’ti hi vacanato sattapi vassāni maggabhāvanā honti. Kilesā pana lahu chijjantā sattahi ñāṇehi chijjantīti vadati. So suttaṃ āharāti vattabbo, addhā aññaṃ suttaṃ apassanto, ‘‘idamassa paṭhamaṃ ñāṇaṃ adhigataṃ hoti, idamassa dutiyaṃ ñāṇaṃ…pe… idamassa sattamaṃ ñāṇaṃ adhigataṃ hotī’’ti imameva āharitvā dassessati. Tato vattabbo kiṃ panidaṃ suttaṃ neyyatthaṃ nītatthanti. Tato vakkhati – ‘‘nītatthatthaṃ, yathāsuttaṃ tatheva attho’’ti. So vattabbo – ‘‘dhammatā susamanniṭṭhā hoti sotāpattiphalasacchikiriyāyāti ettha ko attho’’ti? Addhā sotāpattiphalasacchikiriyāyatthoti vakkhati. Tato pucchitabbo, ‘‘maggasamaṅgī phalaṃ sacchikaroti, phalasamaṅgī’’ti. Jānanto, ‘‘phalasamaṅgī sacchikarotī’’ti vakkhati. Tato vattabbo, – ‘‘evaṃ sattaṅgasamannāgato kho, bhikkhave, ariyasāvako sotāpattiphalasamannāgato hotīti idha maggaṃ abhāvetvā maṇḍūko viya uppatitvā ariyasāvako phalameva gaṇhissati. Mā suttaṃ me laddhanti yaṃ vā taṃ vā avaca. Pañhaṃ vissajjentena nāma ācariyasantike vasitvā buddhavacanaṃ uggaṇhitvā attharasaṃ viditvā vattabbaṃ hotī’’ti. ‘‘Imāni satta ñāṇāni ariyasāvakassa paccavekkhaṇañāṇāneva, lokuttaramaggo bahucittakkhaṇiko nāma natthi, ekacittakkhaṇikoyevā’’ti saññāpetabbo. Sace sañjānāti sañjānātu. No ce sañjānāti, ‘‘gaccha pātova vihāraṃ pavisitvā yāguṃ pivāhī’’ti uyyojetabbo. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
然则妄争者无单念之道，谓“七年之修习”是故谓七年皆为修习道。烦恼轻微断除者，以七种明见断除之。今当论说经典，应知“此为初明见，次明见……至第七明见皆已证得”，以此呈现。然后说明此经可否解读为既成实义。复言“实义乃如经所述”，再论“法理坚固完善，即以证得入流果之事作此解”，则应问“证得之果实为何？”答曰“得证入流果之意”。再问“是否具备正觉之果？”答“明了已证得果”。于是说，此如实具七法者，佛弟子亦以入流果为具足，故为证得正果。不要说我习不到此经，放下疑问，向师长请教，秘笈自会显现真义。应知七明见为圣弟子之一观，超世之道无多念，唯有单一念也。”若知应知，若不知则应远离，饮酒消遣。综上所述皆当发扬光大。
Papañcasūdaniyā majjhimanikāyaṭṭhakathāya · 破除疑障中部注释
Kosambiyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《国桑比经》义注完毕。
9. Brahmanimantanikasuttavaṇṇanā九、《梵天邀请经》义注
§501
501.Evaṃme sutanti brahmanimantanikasuttaṃ. Tattha pāpakaṃ diṭṭhigatanti lāmakā sassatadiṭṭhi. Idaṃ niccanti idaṃ saha kāyena brahmaṭṭhānaṃ aniccaṃ ‘‘nicca’’nti vadati. Dhuvādīni tasseva vevacanāni. Tattha dhuvanti thiraṃ. Sassatanti sadā vijjamānaṃ. Kevalanti akhaṇḍaṃ sakalaṃ. Acavanadhammanti acavanasabhāvaṃ. Idañhi na jāyatītiādīsu imasmiṃ ṭhāne koci jāyanako vā jīyanako vā mīyanako vā cavanako vā upapajjanako vā natthīti sandhāya vadati. Ito ca panaññanti ito saha kāyakā brahmaṭṭhānā uttari aññaṃ nissaraṇaṃ nāma natthīti evamassa thāmagatā sassatadiṭṭhi uppannā hoti. Evaṃvādī pana so upari tisso jhānabhūmiyo cattāro maggā cattāri phalāni nibbānanti sabbaṃ paṭibāhati. Avijjāgatoti avijjāya gato samannāgato aññāṇī andhībhūto. Yatra hi nāmāti yo nāma.
如此云，此为自称婆罗门之论。谓邪见即永恒见。所谓此处为常，称无常为常。谓不动恒久，称永远。谓整体不破灭，曰完整一切。谓非变化法则，谓常性。论此处无生无灭，无生者无生者，无死者无死者，无障碍者无障碍者，以此立论。又谓他处不同，常见生于此处，故此常见乃邪见。如此论者，虽具三禅之地，即四圣谛、四圣果、涅槃，悉皆摧破。谓无明者，即由无明而生，愚痴盲者也。名为无明，甚为愚昧。
§502
502.Atha kho, bhikkhave, māro pāpimāti māro kathaṃ bhagavantaṃ addasa? So kira attano bhavane nisīditvā kālena kālaṃ satthāraṃ āvajjeti – ‘‘ajja samaṇo gotamo katarasmiṃ gāme vā nigame vā vasatī’’ti. Imasmiṃ pana kāle āvajjanto, ‘‘ukkaṭṭhaṃ nissāya subhagavane viharatī’’ti ñatvā, ‘‘kattha nu kho gato’’ti olokento brahmalokaṃ gacchantaṃ disvā, ‘‘samaṇo gotamo brahmalokaṃ gacchati, yāva tattha dhammakathaṃ kathetvā brahmagaṇaṃ mama visayā nātikkameti, tāva gantvā dhammadesanāyaṃ vichandaṃ karissāmī’’ti satthu padānupadiko gantvā brahmagaṇassa antare adissamānena kāyena aṭṭhāsi. So, ‘‘satthārā bakabrahmā apasādito’’ti ñatvā brahmuno upatthambho hutvā aṭṭhāsi. Tena vuttaṃ – ‘‘atha kho, bhikkhave, māro pāpimā’’ti.
又然，尊者，比库们，魔王恶魔如何见到世尊？彼时魔王坐于其室，适时呼唤导师曰，“今日沙门果德玛居于何村落田野？”此时正逢呼唤，谓他依托净土处住。察见而言：“沙门果德玛往梵天界。”见之后，“以讲法不违我诸梵众，待彼至后我当加以阻碍。”遂潜入梵众中伏身立。彼知呼唤师已厌弃，故支持梵尊站立。由是有言，“魔王为恶魔。
Brahmapārisajjaṃ anvāvisitvāti ekassa brahmapārisajjassa sarīraṃ pavisitvā. Mahābrahmānaṃ pana brahmapurohitānaṃ vā anvāvisituṃ na sakkoti. Metamāsadoti mā etaṃ apasādayittha. Abhibhūti abhibhavitvā ṭhito jeṭṭhako. Anabhibhūtoti aññehi anabhibhūto. Aññadatthūti ekaṃsavacane nipāto. Dassanavasena daso, sabbaṃ passatīti dīpeti. Vasavattīti sabbajanaṃ vase vatteti. Issaroti loke issaro. Kattā nimmātāti lokassa kattā ca nimmātā ca, pathavīhimavantasinerucakkavāḷamahāsamuddacandimasūriyā ca iminā nimmitāti dīpeti.
谓观察梵座者，即进入一梵座之身。大梵及其祭司亦无能进入。谓莫令不悦。谓称王统率威严，尊显第一。谓未被征服者，谓为他人所未征服。谓单句助词。谓分十义，为全部观见。谓支配即普遍支配众生。谓为世间之主宰。谓造作制造为世主及造物，以大地、风、火、水、日、月为其所缘的标志，以此阐明。
Seṭṭho sajitāti ayaṃ lokassa uttamo ca sajitā ca. ‘‘Tvaṃ khattiyo nāma hohi, tvaṃ brāhmaṇo nāma, vesso nāma, suddo nāma, gahaṭṭho nāma, pabbajito nāma, antamaso oṭṭho hohi, goṇo hohī’’ti evaṃ sattānaṃ visajjetā ayanti dasseti. Vasī pitā bhūtabhabyānanti ayaṃ ciṇṇavasitāya vasī, ayaṃ pitā bhūtānañca bhabyānañcāti vadati. Tattha aṇḍajajalābujā sattā antoaṇḍakose ceva antovatthimhi ca bhabyā nāma, bahi nikkhantakālato paṭṭhāya bhūtā. Saṃsedajā paṭhamacittakkhaṇe bhabyā, dutiyato paṭṭhāya bhūtā. Opapātikā paṭhamairiyāpathe bhabyā, dutiyato paṭṭhāya bhūtāti veditabbā. Te sabbepi etassa puttāti saññāya, ‘‘pitā bhūtabhabyāna’’nti āha.
此处所说『胜者』者，即此世界之最高者与胜利者。『你应为族姓长者、你应为婆罗门、你应为仆人、你应为纯净者、你应为家主、你应为出家人、你应为末座者、你应为族党』——如是，诸众生于是展现分离，显现迥异。『主宰父』者，谓此主宰具有过去与未来，既是现存，也是未来存在者。此中，蛋、胎、湿润形胎内的众生名为未来者，指内藏胚胎中之未来；出胎之时则称现存者。依附母胎时为第一意识的未来者，出胎后为第二意识的现存者。即使未成胎者，在第一区域为第一境界未来者，之后出离为第二境界现存者，此皆应知。诸者皆谓此为子，基于『父者，过去与未来者』此种观念而称。
Pathavīgarahakāti yathā tvaṃ etarahi, ‘‘aniccā dukkhā anattā’’ti pathaviṃ garahasi jigucchasi, evaṃ tepi pathavīgarahakā ahesuṃ, na kevalaṃ tvaṃyevāti dīpeti. Āpagarahakātiādīsupi eseva nayo. Hīne kāye patiṭṭhitāti catūsu apāyesu nibbattā. Pathavīpasaṃsakāti yathā tvaṃ garahasi, evaṃ agarahitvā, ‘‘niccā dhuvā sassatā acchejjā abhejjā akkhayā’’ti evaṃ pathavīpasaṃsakā pathaviyā vaṇṇavādino ahesunti vadati. Pathavābhinandinoti taṇhādiṭṭhivasena pathaviyā abhinandino. Sesesupi eseva nayo. Paṇīte kāye patiṭṭhitāti brahmaloke nibbattā. Taṃ tāhanti tena kāraṇena taṃ ahaṃ. Iṅghāti codanatthe nipāto. Upātivattitthoti atikkamittha. ‘‘Upātivattito’’tipi pāṭho, ayamevattho. Daṇḍena paṭippaṇāmeyyāti catuhatthena muggaradaṇḍena pothetvā palāpeyya. Narakapapāteti sataporise mahāsobbhe. Virādheyyāti hatthena gahaṇayutte vā pādena patiṭṭhānayutte vā ṭhāne gahaṇapatiṭṭhānāni kātuṃ na sakkuṇeyya. Nanu tvaṃ bhikkhu passasīti bhikkhu nanu tvaṃ imaṃ brahmaparisaṃ sannipatitaṃ obhāsamānaṃ virocamānaṃ jotayamānaṃ passasīti brahmuno ovāde ṭhitānaṃ iddhānubhāvaṃ dasseti. Iti kho maṃ, bhikkhave, māro pāpimā brahmaparisaṃ upanesīti, bhikkhave , māro pāpimā nanu tvaṃ bhikkhu passasi brahmaparisaṃ yasena ca siriyā ca obhāsamānaṃ virocamānaṃ jotayamānaṃ, yadi tvampi mahābrahmuno vacanaṃ anatikkamitvā yadeva te brahmā vadati, taṃ kareyyāsi, tvampi evamevaṃ yasena ca siriyā ca viroceyyāsīti evaṃ vadanto maṃ brahmaparisaṃ upanesi upasaṃhari. Mā tvaṃ maññitthoti mā tvaṃ maññi. Māro tvamasi pāpimāti pāpima tvaṃ mahājanassa māraṇato māro nāma, pāpakaṃ lāmakaṃ mahājanassa ayasaṃ karaṇato pāpimā nāmāti jānāmi.
所谓『嗔恨大地者』，例如你当前因观见『无常、苦、无我』而厌恶大地，怀恶心；如是亦有大地之嗔恨者，不唯独是你一人。此理亦适用于『水』及诸类似者。所谓『依赖于劣质之身』者，指八种堕落界中诞生。所谓『执著大地』者，正如你嗔恨之故，亦有相反之行，即执著非无常、非流动、永恒无毁灭之义，诸持此说者名为大地主张者。所谓『喜爱大地』者，由渴爱及见取故爱大地。其余亦持类似说法。所谓『执于净身』者，诞生于梵天界。以此为由自恃自得。『踢』者，谓为激励之破跌。『过越』者，谓超越阻碍。『以杖打』者，当用四臂铁杖打击并训诫。谓堕阿鼻地狱者，乃百人中最杰者。所谓不可犯戒者，即不得以手抓拥、足立处担任抓立，皆不得为。兄弟！汝观比库乎？汝乃观此聚居梵众，闪耀发光，具有神通现前者乎？此为梵族中立志守戒者显现神通之因缘。谓我，如彼魔王，来至善法聚处相示。又谓我，非魔王，汝睹此聚，如胜尊大神明光辉，彼辈若违背诸尊教令，应当如是行。尔时我便如此示现。汝勿自以为是！勿自称是！彼魔即尔，乃大众之魔王，因堕落故成为魔王，恶毒凶残，众所知也。
§503
503.Kasiṇaṃ āyunti sakalaṃ āyuṃ. Te kho evaṃ jāneyyunti te evaṃ mahantena tapokammena samannāgatā, tvaṃ pana purimadivase jāto, kiṃ jānissasi, yassa te ajjāpi mukhe khīragandho vāyatīti ghaṭṭento vadati. Pathaviṃ ajjhosissasīti pathaviṃ ajjhosāya gilitvā pariniṭṭhapetvā taṇhāmānadiṭṭhīhi gaṇhissasi. Opasāyiko me bhavissasīti mayhaṃ samīpasayo bhavissasi, maṃ gacchantaṃ anugacchissasi, ṭhitaṃ upatiṭṭhissasi, nisinnaṃ upanisīdissasi, nipannaṃ upanipajjissasīti attho. Vatthusāyikoti mama vatthusmiṃ sayanako. Yathākāmakaraṇīyo bāhiteyyoti mayā attano ruciyā yaṃ icchāmi, taṃ kattabbo, bāhitvā ca pana jajjharikāgumbatopi nīcataro lakuṇḍaṭakataro kātabbo bhavissasīti attho.
『光辉具足』者，谓诸光明广维持寿命者。彼等须知，彼辈以伟大神力修苦行具足尊胜。你今出生于之前日，若知今日口中散发乳香，常言当烧毁大地。你将藉此燃烧大地，灭除渴爱及错误见。在彼处，将成我徒，近我而为我伴随。你当从我往行、立止、坐具、卧处逐次随从。所谓『卧处具足』者，即为我卧于具地。你以所乐之物随心所能，自由施为。即使烧毁芦苇蒲草、草根土壤之事，亦当可为。
Iminā esa bhagavantaṃ upalāpeti vā apasādeti vā. Upalāpeti nāma sace kho tvaṃ, bhikkhu, taṇhādīhi pathaviṃ ajjhosissasi, opasāyiko me bhavissasi, mayi gacchante gamissasi, tiṭṭhante ṭhassasi, nisinne nisīdissasi, nipanne nipajjissasi, ahaṃ taṃ sesajanaṃ paṭibāhitvā vissāsikaṃ abbhantarikaṃ karissāmīti evaṃ tāva upalāpeti nāma. Sesapadehi pana apasādeti nāma. Ayañhettha adhippāyo – sace tvaṃ pathaviṃ ajjhosissasi, vatthusāyiko me bhavissasi, mama gamanādīni āgametvā gamissasi vā ṭhassasi vā nisīdissasi vā nipajjissasi vā, mama vatthusmiṃ mayhaṃ ārakkhaṃ gaṇhissasi, ahaṃ pana taṃ yathākāmaṃ karissāmi bāhitvā ca jajjharikāgumbatopi lakuṇḍakataranti evaṃ apasādeti nāma. Ayaṃ pana brahmā mānanissito, tasmā idha apasādanāva adhippetā. Āpādīsupi eseva nayo.
依此说法，有人损毁或侮辱释尊。所谓损毁，即若你为比库，将大地焚烧，我当为你伴随，随你往来，立止坐卧。如此乃为损毁；反之若以尊师奉养方式，伴随往来守护我的卧处，我便随心照护，不烧柴草、蒲草或污土—此称为侮辱。此乃婆罗门执慢之心，故设侮辱之义。所谓惹是生非，亦同此理。
Apicate ahaṃ brahmeti idāni bhagavā, ‘‘ayaṃ brahmā mānanissito ‘ahaṃ jānāmī’ti maññati, attano yasena sammatto sarīraṃ phusitumpi samatthaṃ kiñci na passati, thokaṃ niggahetuṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā imaṃ desanaṃ ārabhi. Tattha gatiñca pajānāmīti nipphattiñca pajānāmi. Jutiñcāti ānubhāvañca pajānāmi. Evaṃ mahesakkhoti evaṃ mahāyaso mahāparivāro.
释尊于此称『我原为婆罗门』，意即婆罗门慢慢作，自以为知，以自我名义接受，虽能触及自身之命体，却不然见过，犹如用刺刺破布帛，引发内心思惟反省。此中，所谓『认识归宿』者，即知生死循环终止之境；所谓『认识现象』者，谓感应及体验。诸如此类，因缘具足故大力尊称。
Yāvatā candimasūriyā pariharantīti yattake ṭhāne candimasūriyā vicaranti. Disā bhanti virocanāti disāsu virocamānā obhāsanti, disā vā tehi virocamānā obhāsanti. Tāva sahassadhā lokoti tattakena pamāṇena sahassadhā loko, iminā cakkavāḷena saddhiṃ cakkavāḷasahassanti attho. Ettha te vattate vasoti ettha cakkavāḷasahasse tuyhaṃ vaso vattati. Paroparañca jānāsīti ettha cakkavāḷasahasse paropare uccanīce hīnappaṇīte satte jānāsi. Atho rāgavirāginanti na kevalaṃ, ‘‘ayaṃ iddho ayaṃ pakatimanusso’’ti paroparaṃ, ‘‘ayaṃ pana sarāgo ayaṃ vītarāgo’’ti evaṃ rāgavirāginampi janaṃ jānāsi. Itthaṃbhāvaññathābhāvanti itthaṃbhāvoti idaṃ cakkavāḷaṃ. Aññathābhāvoti ito sesaṃ ekūnasahassaṃ. Sattānaṃ āgatiṃ gatinti ettha cakkavāḷasahasse paṭisandhivasena sattānaṃ āgatiṃ, cutivasena gatiṃ ca jānāsi. Tuyhaṃ pana atimahantohamasmīti saññā hoti, sahassibrahmā nāma tvaṃ, aññesaṃ pana tayā uttari dvisahassānaṃ tisahassānaṃ catusahassānaṃ pañcasahassānaṃ dasasahassānaṃ satasahassānañca brahmānaṃ pamāṇaṃ natthi, catuhatthāya pilotikāya paṭappamāṇaṃ kātuṃ vāyamanto viya mahantosmīti saññaṃ karosīti niggaṇhāti.
谓日月之轮，乃日月浮行所在之处也。说天之方位光明，谓诸方位闪光发光呈现。称此为千千个世界，以此轮为界合称千千世界。于此轮中，有生命体居住、生存，其中上下相知。亦谓此轮中得知众生之来去。亦有自知巨大者，自称千罗天之一。然于他处较之，共有数万乃至十万上百千等多梵天，不唯一千罗天，仍以四臂铁杖自励，誓志成大神明。
§504
504.Idhūpapannoti idha paṭhamajjhānabhūmiyaṃ upapanno. Tena taṃ tvaṃ na jānāsīti tena kāraṇena taṃ kāyaṃ tvaṃ na jānāsi. Neva te samasamoti jānitabbaṭṭhānaṃ patvāpi tayā samasamo na homi. Abhiññāyāti aññāya. Kuto nīceyyanti tayā nīcatarabhāvo pana mayhaṃ kuto.
『Idhūpapannoti』者，在此，谓初禅地得成。因是故，你不知此身。于是因缘，你不认识此身。亦不可谓你应当认识之所，虽然着于彼所，然我不与彼同一。『Abhiññāyāti』谓通晓。何处可被看低？彼乃较低之境，然我何处何以不被低？
Heṭṭhūpapattiko kiresa brahmā anuppanne buddhuppāde isipabbajjaṃ pabbajitvā kasiṇaparikammaṃ katvā samāpattiyo nibbattetvā aparihīnajjhāno kālaṃ katvā catutthajjhānabhūmiyaṃ vehapphalabrahmaloke pañcakappasatikaṃ āyuṃ gahetvā nibbatti. Tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā heṭṭūpapattikaṃ katvā tatiyajjhānaṃ paṇītaṃ bhāvetvā subhakiṇhabrahmaloke catusaṭṭhikappaṃ āyuṃ gahetvā nibbatti. Tattha dutiyajjhānaṃ bhāvetvā ābhassaresu aṭṭhakappaṃ āyuṃ gahetvā nibbatti. Tattha paṭhamajjhānaṃ bhāvetvā paṭhamajjhānabhūmiyaṃ kappāyuko hutvā nibbatti, so paṭhamakāle attanā katakammañca nibbattaṭṭhānañca aññāsi, kāle pana gacchante ubhayaṃ pamussitvā sassatadiṭṭhiṃ uppādesi. Tena naṃ bhagavā, ‘‘tena taṃ tvaṃ na jānāsi…pe… kuto nīceyya’’nti āha.
下生者谓无生梵天。曾未生起诸佛。若出家，修习遍数气器，禅定成熟，无有破坏禅那，于时遂至第四禅地。乘佛果之梵处寿命五百劫而生。尔时恒耐寿命，成就下生者事，修习第三禅至熟，得善逝果之梵处六十四劫寿而生。修第二禅，生光明宫八劫寿；修第一禅，寿为一劫，住初禅地而生。彼当初，自作业缘及所生处知之。时间赴时，曾为二者双相错失，生起断灭常见。是故世尊称曰：『因彼你不知此身……何以不被看低』。
Atha brahmā cintesi – ‘‘samaṇo gotamo mayhaṃ āyuñca nibbattaṭṭhānañca pubbekatakammañca jānāti, handa naṃ pubbe katakammaṃ pucchāmī’’ti satthāraṃ attano pubbekatakammaṃ pucchi. Satthā kathesi.
时梵天思惟：『沙门果德玛知我之寿命与生处，亦知前世所作业，今欲询之。』即问师：『尔前所作业如何？』世尊答之。
Pubbe kiresa kulaghare nibbattitvā kāmesu ādīnavaṃ disvā, ‘‘jātijarābyādhimaraṇassa antaṃ karissāmī’’ti nikkhamma isipabbajjaṃ pabbajitvā samāpattiyo nibbattetvā abhiññāpādakajjhānalābhī hutvā gaṅgātīre paṇṇasālaṃ kāretvā jhānaratiyā vītināmeti. Tadā ca kālena kālaṃ satthavāhā pañcahi sakaṭasatehi marukantāraṃ paṭipajjanti. Marukantāre pana divā na sakkā gantuṃ, rattiṃ gamanaṃ hoti. Atha purimasakaṭassa aggayuge yuttabalibaddā gacchantā nivattitvā āgatamaggābhimukhāva ahesuṃ. Itarasakaṭāni tatheva nivattitvā aruṇe uggate nivattitabhāvaṃ jāniṃsu. Tesañca tadā kantāraṃ atikkamanadivaso ahosi. Sabbaṃ dārudakaṃ parikkhīṇaṃ, tasmā, ‘‘natthi dāni amhākaṃ jīvita’’nti cintetvā goṇe cakkesu bandhitvā manussā sakaṭapacchāyāyaṃ pavisitvā nipajjiṃsu . Tāpasopi kālasseva paṇṇasālato nikkhamitvā paṇṇasāladvāre nisinno gaṅgaṃ olokayamāno addasa gaṅgaṃ mahatā udakoghena vuyhamānaṃ pavattitamaṇikkhandhaṃ viya āgacchantiṃ. Disvā cintesi – ‘‘atthi nu kho imasmiṃ loke evarūpassa madhurodakassa alābhena kilissamānā sattā’’ti. So evaṃ āvajjanto marukantāre taṃ satthaṃ disvā, ‘‘ime sattā mā nassantū’’ti, ‘‘ito mahā udakakkhandho chijjitvā marukantāre satthābhimukho gacchatū’’ti abhiññācittena adhiṭṭhāsi. Sahacittuppādena mātikāruḷhaṃ viya udakaṃ tattha agamāsi. Manussā udakasaddena vuṭṭhāya udakaṃ disvā hatthatuṭṭhā nhāyitvā pivitvā goṇepi pāyetvā sotthinā icchitaṭṭhānaṃ agamaṃsu. Satthā taṃ brahmuno pubbakammaṃ dassento –
昔日彼在豪族之家生，见欲有害，发誓言：『将断生死老病死苦。』于是出家，修习息定禅定成熟，得神通之禅定，止于恒河岸建柽亭，修止禅乐。彼时劫主率五百车骑行走热沙难行之山谷，日夜行进，先行车骑尽行返回，后行车骑识路返回。诸他车骑亦如是返，晓时山谷安全无险。诸人饮清水已，睹恒河大水流激如巨珠滚动，思维曰：『此处世界中，当有甘露水果，众生因尔得安乐。』彼见此山谷，大水奔流，至诚立志：「愿此众生安宁，勿致灭绝」。意生同心，水似母乳合流来此。众人闻水声起身，喜饮沐浴，得安居所。世尊示现先世因缘，
‘‘Yaṃ tvaṃ apāyesi bahū manusse,
『尔曾使众多众生苦，
Pipāsite ghammani samparete;
炎热干旱口渴难忍；」
Taṃ te purāṇaṃ vatasīlavattaṃ,
我当念彼昔日之守戒行者，
Suttappabuddhova anussarāmī’’ti. (jā. 1.7.71) –
如经所示，如觉悟之觉者所称。
Imaṃ gāthamāha.
此偈如是说。
Aparasmiṃ samaye tāpaso gaṅgātīre paṇṇasālaṃ māpetvā āraññakaṃ gāmaṃ nissāya vasati. Tena ca samayena corā taṃ gāmaṃ paharitvā hatthasāraṃ gahetvā gāviyo ca karamare ca gahetvā gacchanti. Gāvopi sunakhāpi manussāpi mahāviravaṃ viravanti. Tāpaso taṃ saddaṃ sutvā ‘‘kiṃ nu kho eta’’nti āvajjanto, ‘‘manussānaṃ bhayaṃ uppanna’’nti ñatvā, ‘‘mayi passante ime sattā mā nassantū’’ti abhiññāpādakajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya abhiññācittena corānaṃ paṭipathe caturaṅginisenaṃ māpesi kammasajjaṃ āgacchantiṃ. Corā disvā, ‘‘rājā’’ti te maññamānā vilopaṃ chaḍḍetvā pakkamiṃsu. Tāpaso ‘‘yaṃ yassa santakaṃ, taṃ tasseva hotū’’ti adhiṭṭhāsi, taṃ tatheva ahosi. Mahājano sotthibhāvaṃ pāpuṇi. Satthā idampi tassa pubbakammaṃ dassento –
他时有一苦行者，于恒河岸边搭建付叶舍，依林居住。彼时盗贼突袭村落，携象及牛马逃去。牛马与驴驹、人等惊恐逃散。苦行者闻声召唤曰：“这究竟为何？”明知人类恐怖生起，遂念：“众生见我，应无灭亡。”遂进入神通禅定，起身以神通心境度量盗贼行踪。盗贼见之误以为王者，弃盗贼名号而去。苦行者起誓：“凡其所有皆归彼。”于是如言成就。百姓安乐无忧。佛陀亦示现此前业。
‘‘Yaṃ eṇikūlasmiṃ janaṃ gahītaṃ,
“凡在此村落中拘禁之人，
Amocayī gayhaka nīyamānaṃ;
解放者将养育其人。”
Taṃ te purāṇaṃ vatasīlavattaṃ,
此即彼旧时守护戒律纯正之人，
Suttappabuddhova anussarāmī’’ti. (jā. 1.7.72) –
谓之如正觉者之经所觉悟者。
Imaṃ gāthamāha. Ettha eṇikūlasminti gaṅgātīre.
此诗句如是说。其时于象群聚处，即于恒河岸头。
Puna ekasmiṃ samaye uparigaṅgāvāsikaṃ kulaṃ heṭṭhāgaṅgāvāsikena kulena saddhiṃ mittasanthavaṃ katvā nāvāsaṅghāṭaṃ bandhitvā bahuṃ khādanīyabhojanīyañceva gandhamālādīni ca āropetvā gaṅgāsotena āgacchati. Manussā khādamānā bhuñjamānā naccantā gāyantā devavimānena gacchantā viya balavasomanassā ahesuṃ. Gaṅgeyyako nāgo disvā kupito, ‘‘ime mayi saññampi na karonti, idāni ne samuddameva pāpessāmī’’ti mahantaṃ attabhāvaṃ māpetvā udakaṃ dvidhā bhinditvā uṭṭhāya phaṇaṃ katvā sussūkāraṃ karonto aṭṭhāsi. Mahājano disvā bhīto vissaramakāsi. Tāpaso paṇṇasālāya nisinno sutvā, ‘‘ime gāyantā naccantā somanassajātā āgacchanti, idāni pana bhayaravaṃ raviṃsu, kiṃ nu kho’’ti āvajjanto nāgarājaṃ disvā, ‘‘mayi passante ime sattā mā nassantū’’ti abhiññāpādakajjhānaṃ samāpajjitvā attabhāvaṃ vijahitvā supaṇṇavaṇṇaṃ māpetvā nāgarājassa dassesi. Nāgarājā bhīto phaṇaṃ saṃharitvā udakaṃ paviṭṭho. Mahājano sotthibhāvaṃ pāpuṇi. Satthā idampi tassa pubbakammaṃ dassento –
复有一时，上游恒河岸居住某族，与下游恒河岸之族联合，结为友好盟约，编造固定船只，载满各类副食主食及香花等，顺恒河水道而来。人众饮食、歌舞、欣然游行，好似在天宫游赏，心生喜悦强盛。恒河龙见之愤怒，说：『此众竟不顾我，我今当将水势分为两，起身扬尾，发怒呵斥。』遂以身躯将水势折分，扬起尾巴，发出暴烈之声，立于河中。大人等见状恐惧而走避。苦行僧坐于五十枝叶之处，闻声曰：『此等歌舞欢欣众至，如是当生惧怖，怖何由来？』便观见龙王，心怀慈悲，遂入禅定，超越自我相，现作金翅鸟形象，示现于龙王前。龙王惧怕，收尾潜入水中。大众得清净安乐。世尊亦显此先前因缘，示现于众。
‘‘Gaṅgāya sotasmiṃ gahītanāvaṃ,
『恒河清流中，有船隶于巨龙，
Luddena nāgena manussakappā;
人与龙共存时光，
Amocayittha balasā pasayha,
当时应以力量释放，
Taṃ te purāṇaṃ vatasīlavattaṃ;
这是你们古时流传的戒律，
Suttappabuddhova anussarāmī’’ti. (jā. 1.7.73) –
像经文被觉悟者所记诵一样。」（相应部 1.7.73）——
Imaṃ gāthamāha.
这是一偈所说。
Aparasmiṃ samaye esa isipabbajjaṃ pabbajitvā kesavo nāma tāpaso ahosi. Tena samayena amhākaṃ bodhisatto kappo nāma māṇavo kesavassa baddhacaro antevāsiko hutvā ācariyassa kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī buddhisampanno atthacaro ahosi. Kesavo taṃ vinā vattituṃ nāsakkhi, taṃ nissāyeva jīvikaṃ kappesi. Satthā idampi tassa pubbakammaṃ dassento –
他方时代，有一人出家，名为、称为苦行者「Kesava」。那时，我们的觉者尚是学童「Kappo」，是苦行者Kesava的家属兼住持，且对老师表现不敬，虽具智慧却作无益之事。Kesava不能违背此事，只能依靠此学童谋生。佛陀亦显现此过去行为，示教说——
‘‘Kappo ca te baddhacaro ahosi,
你的行为必然被束缚，
Sambuddhimantaṃ vatinaṃ amaññi;
我不否认具正觉者的说法；
Taṃ te purāṇaṃ vatasīlavattaṃ,
你昔日赞叹他清净戒行久远，
Suttappabuddhova anussarāmī’’ti. (jā. 1.7.74) –
如听法而觉悟者一般回忆他。”（迦叶经 1.7.74）——
Imaṃ gāthamāha.
此为偈文所说。
Evaṃ brahmuno nānattabhāvesu katakammaṃ satthā pakāsesi. Satthari kathenteyeva brahmā sallakkhesi, dīpasahasse ujjalite rūpāni viya sabbakammānissa pākaṭāni ahesuṃ. So pasannacitto imaṃ gāthamāha –
如是，世尊在诸梵天不同的境界中无所不显其业，佛陀向众生宣说时，梵天即以标志为证，如同万千灯火明照诸相，所有业果皆显现无遗。心光明朗的梵天说道此偈——
‘‘Addhā pajānāsi mametamāyuṃ,
“你确已洞悉我此寿命，
Aññampi jānāsi tathā hi buddho;
你还知道别的，如实如来；
Tathā hi tāyaṃ jalitānubhāvo,
如实如来具有这样的感受，
Obhāsayaṃ tiṭṭhati brahmaloka’’nti. (jā. 1.7.75);
表现出在梵天世界停留的状态。」（净饭王经1.7.75）
Athassa bhagavā uttari asamasamataṃ pakāsento pathaviṃ kho ahaṃ brahmetiādimāha. Tattha pathaviyā pathavattena ananubhūtanti pathaviyā pathavisabhāvena ananubhūtaṃ appattaṃ. Kiṃ pana tanti? Nibbānaṃ. Tañhi sabbasmā saṅkhatā nissaṭattā pathavisabhāvena appattaṃ nāma. Tadabhiññāyāti taṃ nibbānaṃ jānitvā sacchikatvā. Pathaviṃ nāpahosinti pathaviṃ taṇhādiṭṭhimānagāhehi na gaṇhiṃ. Āpādīsupi eseva nayo. Vitthāro pana mūlapariyāye vuttanayeneva veditabbo.
接着世尊说明了更深奥的不同凡响之事，说：「大地啊，我称你为梵天。」此处大地由于大地的本性而未能被觉知，被不净之性而未觉知，这些都是不适当的。那不适当的是什么呢？乃是涅槃。涅槃即因缘聚合止灭之后的缺失，不净之性下的不适当状态。由此觉知，即了解并亲证了涅槃。大地是不可毁灭的，大地不为诸渴爱错误见所缚。不净见者亦同。其详尽释义当从根本来理解。
Sace kho te, mārisa, sabbassa sabbattenāti idameva brahmā attano vāditāya sabbanti akkharaṃ niddisitvā akkhare dosaṃ gaṇhanto āha. Satthā pana sakkāyaṃ sandhāya ‘‘sabba’’nti vadati, brahmā sabbasabbaṃ sandhāya. Tvaṃ ‘‘sabba’’nti vadasi, ‘‘sabbassa sabbattena ananubhūta’’nti vadasi, yadi sabbaṃ ananubhūtaṃ natthi, athassa ananubhūtaṃ atthi. Mā heva te rittakamevaahositucchakameva ahosīti tuyhaṃ vacanaṃ rittakaṃ mā hotu, tucchakaṃ mā hotūti satthāraṃ musāvādena niggaṇhāti.
若你，魔子，称一切皆无的「一切皆无」论，是某位婆罗门所言，且否定「一切」之词义，将「一切」视为错误而反对。师子则承身说「一切」二字；婆罗门也说「一切」，你既言「一切」，又言「一切皆无」，若「一切」皆无，则「一切皆无」是有的。愿你的话语不可无的空谈，也非无用之语，师子断斥妄语。
Satthā pana etasmā brahmunā sataguṇena sahassaguṇena satasahassaguṇena vādītaro, tasmā ahaṃ sabbañca vakkhāmi, ananubhūtañca vakkhāmi, suṇāhi meti tassa vādamaddanatthaṃ kāraṇaṃ āharanto viññāṇantiādimāha. Tattha viññāṇanti vijānitabbaṃ. Anidassananti cakkhuviññāṇassa āpāthaṃ anupagamanato anidassanaṃ nāma, padadvayenapi nibbānameva vuttaṃ. Anantanti tayidaṃ uppādavayaantarahitattā anantaṃ nāma. Vuttampi hetaṃ –
如来以无上无比之德性，比婆罗门千倍万倍为尊，因此我将说明一切与无觉一切的义理。听着吧，他们引出反驳正法的缘由，并称「识」等。此处须知“识”之义。因未到眼识触缘故，无明为无现象；以两字表达即为涅槃。无限者，指生起灭尽俱无的无为之境，称为无限。其意义说明如下——
‘‘Antavantāni bhūtāni, asambhūtaṃ anantakaṃ;
诸有皆有终，有无始无终；
Bhūte antāni dissanti, bhūte antā pakāsitā’’ti.
有为法终显现，有为法终被揭示。
Sabbatopabhanti sabbaso pabhāsampannaṃ. Nibbānato hi añño dhammo sapabhataro vā jotivantataro vā parisuddhataro vā paṇḍarataro vā natthi. Sabbato vā tathā pabhūtameva, na katthaci natthīti sabbatopabhaṃ. Puratthimadisādīsu hi asukadisāya nāma nibbānaṃ natthīti na vattabbaṃ. Atha vā pabhanti titthassa nāmaṃ, sabbato pabhamassāti sabbatopabhaṃ. Nibbānassa kira yathā mahāsamuddassa yato yato otaritukāmā honti, taṃ tadeva titthaṃ, atitthaṃ nāma natthi. Evamevaṃ aṭṭhatiṃsāya kammaṭṭhānesu yena yena mukhena nibbānaṃ otaritukāmā honti, taṃ tadeva titthaṃ. Nibbānassa atitthaṃ nāma kammaṭṭhānaṃ natthi. Tena vuttaṃ sabbatopabhanti. Taṃ pathaviyā pathavattenāti taṃ nibbānaṃ pathaviyā pathavīsabhāvena tato paresaṃ āpādīnaṃ āpādisabhāvena ca ananubhūtaṃ. Iti yaṃ tumhādisānaṃ visayabhūtaṃ sabbatebhūmakadhammajātaṃ tassa sabbattena taṃ viññāṇaṃ anidassanaṃ anantaṃ sabbatopataṃ ananubhūtanti vādaṃ patiṭṭhapesi.
一切自性普遍显现，满具光明。唯有涅槃，没有其他法，或最纯净，或最明了，或最清净，或最明白。涅槃无所不在，如此普遍显现，绝无不存在之时。不可称涅槃在东方或西方等方向不存在，也不应断言涅槃不存在于某个不善之处。或称有路者所见，即涅槃处常现光明，亦即无所不现的普遍显现。涅槃好比广大海洋，众生愿从何处出离，彼处即涅槃之处，所谓他方之说不存在。于三十八处禅修法门，众生从任一入口欲入涅槃，彼处即彼方，涅槃无他方。故说涅槃即普遍显现。涅槃由地所具有的属性相应，涅槃为地所载体，因而对诸质界生命及彼境界众生而言，无有所触及，故称未曾觉知。因此，于诸地所覆盖、天地相属的生命所现的无明、自觉等识，即为无所不在、不可见、无边、普遍显现、未觉知之说立论。
Tato brahmā gahitagahitaṃ satthārā vissajjāpito kiñci gahetabbaṃ adisvā laḷitakaṃ kātukāmo handa carahi te, mārisa, antaradhāyāmīti āha. Tattha antaradhāyāmīti adissamānakapāṭihāriyaṃ karomīti āha. Sace visahasīti yadi sakkosi mayhaṃ antaradhāyituṃ, antaradhāyasi , pāṭihāriyaṃ karohīti. Nevassu me sakkoti antaradhāyitunti mayhaṃ antaradhāyituṃ neva sakkoti. Kiṃ panesa kātukāmo ahosīti? Mūlapaṭisandhiṃ gantukāmo ahosi. Brahmānañhi mūlapaṭisandhikaattabhāvo sukhumo, aññesaṃ anāpātho, abhisaṅkhatakāyeneva tiṭṭhanti. Satthā tassa mūlapaṭisandhiṃ gantuṃ na adāsi. Mūlapaṭisandhiṃ vā agantvāpi yena tamena attānaṃ antaradhāpetvā adissamānako bhaveyya, satthā taṃ tamaṃ vinodesi, tasmā antaradhāyituṃ nāsakkhi. So asakkonto vimāne nilīyati, kapparukkhe nilīyati, ukkuṭiko nisīdati. Brahmagaṇo keḷimakāsi – ‘‘esa kho bako brahmā vimāne nilīyati, kapparukkhe nilīyati, ukkuṭiko nisīdati, brahme tvaṃ antarahitomhī’’ti saññaṃ uppādesi nāmāti. So brahmagaṇena uppaṇḍito maṅku ahosi.
然时，梵天执持执持，施教者被驱使无所可取，生出戏弄之心，谓‘请行吧，魔者，速入隐没中’。彼时所谓入隐没者，以彰显不可见的神异。梵天谓：‘如若汝能入隐没，则入隐没，且显神异’。魔回答：‘无能，入隐没非我能为’。问：‘尔何所欲？’答：‘欲往根本入口处。’梵天入口处乃纤细微妙，与他异，身虽满载虚假，施教者未予入根本入口。即便入根本入口，教主入隐后得现，梵天则戏弄之，故无能入隐。魔不能入隐，藏身于天宫，婆罗树下，乌龟背上。梵众戏曰：‘此魔藏于天宫，愿尔于梵间隐身’。遂被梵众斥责，魔即变弱。
Evaṃ vutte ahaṃ, bhikkhaveti, bhikkhave, etena brahmunā, ‘‘handa carahi te, mārisa, antaradhāyāmī’’ti evaṃ vutte taṃ antaradhāyituṃ asakkontaṃ disvā ahaṃ etadavocaṃ. Imaṃ gāthamabhāsinti kasmā bhagavā gāthamabhāsīti? Samaṇassa gotamassa imasmiṃ ṭhāne atthibhāvo vā natthibhāvo vā kathaṃ sakkā jānitunti evaṃ brahmagaṇassa vacanokāso mā hotūti antarahitova gāthamabhāsi.
如是宣说吾语：‘比库！比库！’尔时吾见梵天不能入隐，语之曰：‘请行吧，魔者，入隐没中’。尔时吾语缘何？世尊为何以此语出？因沙门果德玛以是处教法之义可知否？如是梵众之言无违，故歌之‘入隐没’如无他义。
Tattha bhavevāhaṃ bhayaṃ disvāti ahaṃ bhave bhayaṃ disvāyeva. Bhavañca vibhavesinanti imañca kāmabhavāditividhampi sattabhavaṃ vibhavesinaṃ vibhavaṃ gavesamānaṃ pariyesamānampi punappunaṃ bhaveyeva disvā. Bhavaṃ nābhivadinti taṇhādiṭṭhivasena kiñci bhavaṃ na abhivadiṃ, na gavesinti attho. Nandiñca na upādiyinti bhavataṇhaṃ na upagañchiṃ, na aggahesinti attho. Iti cattāri saccāni pakāsento satthā dhammaṃ desesi. Desanāpariyosāne desanānusārena vipassanāgabbhaṃ gāhāpetvā dasamattāni brahmasahassāni maggaphalāmatapānaṃ piviṃsu.
于彼吾见惧怖，即觉惧怖。生死及其灭已，此苦趣之六种生死状态，觅求灭门者，复复见生死轮转。生死非烦恼观所证，非谛，亦非觅求所归。欢愉者不执着生死渴望，不趋近，不承受。佛陀演说四圣谛，宣示法义。说法终时，随诵经行，万余梵众闻法得道，得入圣道圣果。
Acchariyabbhutacittajātāti acchariyajātā abbhutajātā tuṭṭhijātā ca ahesuṃ. Samūlaṃ bhavaṃ udabbahīti bodhimaṇḍe attano tāya tāya desanāya aññesampi bahūnaṃ devamanussānaṃ samūlakaṃ bhavaṃ udabbahi, uddhari uppāṭesīti attho.
「惊奇不可思议的心所生起者」，又称为「惊奇生起」、「不可思议生起」、「满足生起」的心所法而生起。在觉悟场所，分别以各自的教诲，使其他许多天人和人众也升起整体的烦恼与动乱、拔除和开示，这便是其含义。
§505
505. Tasmiṃ pana samaye māro pāpimā kodhābhibhūto hutvā, ‘‘mayi vicaranteyeva samaṇena gotamena dhammakathaṃ kathetvā dasamattāni brahmasahassāni mama vasaṃ ativattitānī’’ti kodhābhibhūtatāya aññatarassa brahmapārisajjassa sarīre adhimucci, taṃ dassetuṃ atha kho, bhikkhavetiādimāha. Tattha sace tvaṃ evaṃ anubuddhoti sace tvaṃ evaṃ attanāva cattāri saccāni anubuddho. Mā sāvake upanesīti gihisāvake vā pabbajitasāvake vā taṃ dhammaṃ mā upanayasi. Hīne kāye patiṭṭhitāti catūsu apāyesu patiṭṭhitā. Paṇīte kāye patiṭṭhitāti brahmaloke patiṭṭhitā. Idaṃ ke sandhāya vadati? Bāhirapabbajjaṃ pabbajite tāpasaparibbājake. Anuppanne hi buddhuppāde kulaputtā tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā kassaci kiñci avicāretvā ekacarā hutvā samāpattiyo nibbattetvā brahmaloke uppajjiṃsu, te sandhāya evamāha. Anakkhātaṃ kusalañhi mārisāti paresaṃ anakkhātaṃ anovadanaṃ dhammakathāya akathanaṃ kusalaṃ etaṃ seyyo. Mā paraṃ ovadāhīti kālena manussalokaṃ, kālena devalokaṃ, kālena brahmalokaṃ, kālena nāgalokaṃ āhiṇḍanto mā vicari, ekasmiṃ ṭhāne nisinno jhānamaggaphalasukhena vītināmehīti. Anālapanatāyāti anullapanatāya. Brahmuno ca abhinimantanatāyāti bakabrahmuno ca idañhi, mārisa, niccantiādinā nayena saha kāyakena brahmaṭṭhānena nimantanavacanena. Tasmāti tena kāraṇena. Imassa veyyākaraṇassa brahmanimantanikaṃtveva adhivacanaṃ saṅkhā samaññā paññatti jātā. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
当时魔王恶鬼，因怒气充满，心想：‘我若与比库果德玛共处，宣说法语，十位梵天众神便会超越我的势力。’他因这愤怒之心，乘入一名梵天护卫的肉身中，显现身形，以此来显现给比库众。世尊于是对大众说道：‘若汝自知如此觉悟，亲自证悟四圣谛，勿将此法导向比库或在家男女弟子；因命体卑劣者，沦于四恶趣；高贵命体者则升于梵天界。此言指何？谓出家后苦行修行者。实则，在佛陀未出世时，族子出家苦行，保持清净，不犯戒，修一相的禅定证得涅槃，便生于梵天界。此是所指。谓无由自实现善法者，魔故讥诮他人言教不善、不应言说。劝勿令他人向他宣说。并告诫勿时而骚扰人世、天界、梵天界、龙天界，宜安坐一处，享受禅那道果之乐安然无恙。所谓无言语即是默然无语。关于梵天差役之邀约，指魔王及其使者等身着梵天服饰，伴以身形等礼节邀请的情形，因此此种邀请行为，也成了论释中专门称谓。其余皆是为了说明法理而已。整体上，此注解释魔王因妒忌佛陀而显现各种干扰方式，并给予如何对治的诀要。
Papañcasūdaniyā majjhimanikāyaṭṭhakathāya · 《破除疑障》中部注释
Brahmanimantanikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《梵天邀请经》义注完毕。
10. Māratajjanīyasuttavaṇṇanā十、《降魔经》义注
§506
506.Evaṃme sutanti māratajjanīyasuttaṃ. Tattha koṭṭhamanupaviṭṭhoti kucchiṃ pavisitvā antānaṃ anto anupaviṭṭho, pakkāsayaṭṭhāne nisinno. Garugaro viyāti garukagaruko viya thaddho pāsāṇapuñjasadiso. Māsācitaṃmaññeti māsabhattaṃ bhuttassa kucchi viya māsapūritapasibbako viya tintamāso viya cāti attho. Vihāraṃ pavisitvāti sace āhāradosena esa garubhāvo, abbhokāse caṅkamituṃ na sappāyanti caṅkamā orohitvā paṇṇasālaṃ pavisitvā pakatipaññatte āsane nisīdi. Paccattaṃ yoniso manasākāsīti, ‘‘kiṃ nu kho eta’’nti āvajjamāno attanoyeva upāyena manasi akāsi. Sace pana thero attano sīlaṃ āvajjetvā, ‘‘yaṃ hiyyo vā pare vā parasuve vā paribhuttaṃ avipakkamatthi, añño vā koci visabhāgadoso, sabbaṃ jīratu phāsukaṃ hotū’’ti hatthena kucchiṃ parāmasissa, māro pāpimā vilīyitvā agamissa. Thero pana tathā akatvā yoniso manasi akāsi. Mā tathāgataṃ vihesesīti yathā hi puttesu vihesitesu mātāpitaro vihesitāva honti, saddhivihārikaantevāsikesu vihesitesu ācariyupajjhāyā vihesitāva, janapade vihesite rājā vihesitova hoti, evaṃ tathāgatasāvake vihesite tathāgato vihesitova hoti. Tenāha – ‘‘mā tathāgataṃ vihesesī’’ti.
此为《魔王子倡导经》的内容。文中“坐于椅尾而非椅中，处于凳角”，形容颇重如石块之重；“视为呆板顽固如石块捆绑”；“视为吃月饼”，意指包裹的臀部如月饼般圆满，而三个月如受月光沐浴之象。文意是：入座，如果食物引起沉闷困顿，难以安步行走，则起身上座坐于包含住所的榻上；自心正念审慎，观察状况，思惟“此为何故？”若长老自荐其戒行，发愿若过去或他人有侮辱其法而未曾反击，愿染病疲惫消失，则魔王恶鬼将散去消失。长老若未如是行，仍于心中善思维：莫应恶待佛陀，如生于子女间，父母相恶；在信心修行者中，师长不睦；地域中，王不和睦，亦如是，佛陀与弟子若被恶待，佛陀必为之受苦。故世尊告诫“勿恶待如来”。
Paccaggaḷe aṭṭhāsīti patiaggaḷeva aṭṭhāsi. Aggaḷaṃ vuccati kavāṭaṃ, mukhena uggantvā paṇṇasālato nikkhamitvā bahipaṇṇasālāya kavāṭaṃ nissāya aṭṭhāsīti attho.
“坐于门楣处共八”，谓在门口靠门框站立，起身跨出门外，离开主厅而方位于外门廊门框上立足共八处，亦即名曰“门楣”。
§507
507.Bhūtapubbāhaṃ pāpimāti kasmā idaṃ desanaṃ ārabhi? Thero kira cintesi – ‘‘ākāsaṭṭhakadevatānaṃ tāva manussagandho yojanasate ṭhitānaṃ ābādhaṃ karoti. Vuttañhetaṃ – ‘yojanasataṃ kho rājañña manussagandho deve ubbādhatī’ti (dī. ni. 2.415). Ayaṃ pana māro nāgariko paricokkho mahesakkho ānubhāvasampanno devarājā samāno mama kucchiyaṃ pavisitvā antānaṃ anto pakkāsayokāse nisinno ativiya paduṭṭho bhavissati. Evarūpaṃ nāma jegucchaṃ paṭikūlaṃ okāsaṃ pavisitvā nisīdituṃ sakkontassa kimaññaṃ akaraṇīyaṃ bhavissati, kiṃ aññaṃ lajjissati, tvaṃ mama ñātikoti pana vutte mudubhāvaṃ anāpajjamāno nāma natthi, handassa ñātikoṭiṃ paṭivijjhitvā mudukeneva naṃ upāyena vissajjessāmī’’ti cintetvā imaṃ desanamārabhi.
何以始于恶鬼宣说此法？长老回忆思惟：‘诸天界第十八百六十六天诸诸天，其人以人间臭秽而受其苦。经云：「王位之下，有天以人间臭秽所扰。」其魔乃地方恶鬼、住城邑者、威力强大之诸天王之类。若此魔进入吾背后坐于门楣之外，则极难容忍。以此污秽恶秽不洁之地，以何自在坐处？有何羞耻怖惧？魔想：“汝是我族人”以此软语劝诱，松懈守戒之心，终致放逸。长老因此生起此法宣说。
So me tvaṃ bhāgineyyo hosīti so tvaṃ tasmiṃ kāle mayhaṃ bhāgineyyo hosi. Idaṃ paveṇivasena vuttaṃ. Devalokasmiṃ pana mārassa pitu vaṃso pitāmahassa vaṃso rajjaṃ karonto nāma natthi, puññavasena devaloke devarājā hutvā nibbatto, yāvatāyukaṃ ṭhatvā cavati. Añño eko attanā katena kammena tasmiṃ ṭhāne adhipati hutvā nibbattati. Iti ayaṃ māropi tadā tato cavitvā puna kusalaṃ katvā imasmiṃ kāle tasmiṃ adhipatiṭṭhāne nibbattoti veditabbo.
佛告：“你为我弟兄，即此时此地你当为吾族兄弟。”此语如同寒风吹拂。魔界无有以父族承袭统治，在善业功德成就下，天界诸天王却是由功德故而成王在世。另有一人，凭其自业力，在此地团体中为主宰而成就涅槃。这是研究魔之身世、路径的注释梳理。
Vidhuroti vigatadhuro, aññehi saddhiṃ asadisoti attho. Appakasirenāti appadukkhena. Pasupālakāti ajeḷakapālakā. Pathāvinoti maggapaṭipannā. Kāye upacinitvāti samantato citakaṃ bandhitvā. Aggiṃ datvā pakkamiṃsūti ettakena sarīraṃ pariyādānaṃ gamissatīti citakassa pamāṇaṃ sallakkhetvā catūsu disāsu aggiṃ datvā pakkamiṃsu. Citako padīpasikhā viya pajjali, therassa udakaleṇaṃ pavisitvā nisinnakālo viya ahosi. Cīvarāni papphoṭetvāti samāpattito vuṭṭhāya vigatadhūme kiṃsukavaṇṇe aṅgāre maddamāno cīvarāni vidhunitvā. Sarīre panassa usumamattampi nāhosi, cīvaresu aṃsumattampi najjhāyi, samāpattiphalaṃ nāmetaṃ.
智慧者谓心境已远离，谓与他众共处不和谐是此义。劣少苦尤其甚者为之。畜牧者谓为不久存活的畜养者。道行者谓证得正道而行者。身体拘缚谓周身四面被心索紧缚。施火起行谓以火焰绕身体周行，示意心之大小，火焰燃烧范围照四方。心如烛焰燃烧，长老的饮水时如坐定时状态。衣袍着火谓得入定起身如被烟熏，衣物色似灰烬燃烧。身虽无寒热感，衣受少水亦能灭火，获定之功效即是此义。
§508
508.Akkosathāti dasahi akkosavatthūhi akkosatha. Paribhāsathāti vācāya paribhāsatha. Rosethāti ghaṭṭetha. Vihesethāti dukkhāpetha. Sabbametaṃ vācāya ghaṭṭanasseva adhivacanaṃ. Yathā taṃ dūsī māroti yathā etesaṃ dūsī māro. Labhetha otāranti labhetha chiddaṃ, kilesuppattiyā ārammaṇaṃ paccayaṃ labheyyāti attho. Muṇḍakātiādīsu muṇḍe muṇḍāti samaṇe ca samaṇāti vattuṃ vaṭṭeyya, ime pana hīḷentā muṇḍakā samaṇakāti āhaṃsu. Ibbhāti gahapatikā. Kiṇhāti kaṇhā, kāḷakāti attho. Bandhupādāpaccāti ettha bandhūti brahmā adhippeto . Tañhi brāhmaṇā pitāmahoti voharanti. Pādānaṃ apaccā pādāpaccā, brahmuno piṭṭhipādato jātāti adhippāyo. Tesaṃ kira ayaṃ laddhi – ‘‘brāhmaṇā brahmuno mukhato nikkhantā, khattiyā urato, vessā nābhito, suddā jāṇuto, samaṇā piṭṭhipādato’’ti.
508.激怒者，谓由十种恼怒因缘所生之恼怒。辱骂，谓以语言加以侮辱。怒恚者，谓排抗之痛苦。所有此类皆谓语言上的加害之表露。犹如魔鬼玷污者，及诸魔鬼之污染。得者谓获得，夺离者谓夺去。此谓因烦恼生起，依缘得与失。剃头者及修行者等谓初发剃发者；此等除发谓剃头，修行者谓出家。肮脏者谓居家者。黑暗者色之谓。亲戚之足语，隐指由婆罗门之主宰。婆罗门以祖父为尊。足之触及，谓由婆罗门之君主足生起的统属。此中谓「婆罗门亲从自其口出，战士从胸，吠舍从腹，奴婢从阴部，沙门从足为属」。
Jhāyinosmā jhāyinosmāti jhāyino mayaṃ jhāyino mayanti. Madhurakajātāti ālasiyajātā. Jhāyantīti cintayanti. Pajjhāyantītiādīni upasaggavasena vaḍḍhitāni. Mūsikaṃ maggayamānoti sāyaṃ gocaratthāya susirarukkhato nikkhantaṃ rukkhasākhāya mūsikaṃ pariyesanto. So kira upasantūpasanto viya niccalova tiṭṭhati, sampattakāle mūsikaṃ sahasā gaṇhāti. Kotthūti siṅgālo, soṇotipi vadanti. Sandhisamalasaṅkaṭireti sandhimhi ca samale ca saṅkaṭire ca. Tattha sandhi nāma gharasandhi. Samalo nāma gūthaniddhamanapanāḷi. Saṅkaṭiraṃ nāma saṅkāraṭṭhānaṃ. Vahacchinnoti kantārato nikkhanto chinnavaho. Sandhisamalasaṅkaṭireti sandhimhi vā samale vā saṅkaṭire vā. Sopi hi baddhagatto viya niccalo jhāyati.
谓禅修者，即曰我等禅修者也。勤懒俱有者谓由懈怠而生。思惟者谓深思。增益声调谓由前缀等而加强。像傍晚出没的老鼠，徘徊于枯干树枝间搜觅老鼠。此如静止、止息一般站立，得时忽然捕鼠。狗独名谓豺，豺亦有之。融合会合聚合之义，砂砾成块之义，聚合成形之义。出林而入密林谓从旷野进密林，或语指断裂携载。聚合融合合并聚合。此处谓如被束缚者，静止而禅定。
Nirayaṃ upapajjantīti sace māro manussānaṃ sarīre adhimuccitvā evaṃ kareyya, manussānaṃ akusalaṃ na bhaveyya, mārasseva bhaveyya. Sarīre pana anadhimuccitvā visabhāgavatthuṃ vippaṭisārārammaṇaṃ dasseti, tadā kira so bhikkhū khippaṃ gahetvā macche ajjhottharante viya, jālaṃ gahetvā macche gaṇhante viya, lepayaṭṭhiṃ oḍḍetvā sakuṇe bandhante viya, sunakhehi saddhiṃ araññe migavaṃ carante viya, mātugāme gahetvā āpānabhūmiyaṃ nisinne viya, naccante viya, gāyante viya, bhikkhunīnaṃ rattiṭṭhānadivāṭṭhānesu visabhāgamanusse nisinne viya, ṭhite viya ca katvā dassesi. Manussā araññagatāpi vanagatāpi vihāragatāpi vippaṭisārārammaṇaṃ passitvā āgantvā aññesaṃ kathenti – ‘‘samaṇā evarūpaṃ assamaṇakaṃ ananucchavikaṃ karonti, etesaṃ dinne kuto kusalaṃ, mā etesaṃ kiñci adatthā’’ti. Evaṃ te manussā diṭṭhadiṭṭhaṭṭhāne sīlavante akkosantā apuññaṃ pasavitvā apāyapūrakā ahesuṃ. Tena vuttaṃ ‘‘nirayaṃ upapajjantī’’ti.
若魔欲使人间沦入地狱，行凶害者即应如此施行。若非如此，即人间不应生恶，唯魔生。若未杀害身体，则示恶趣之缘由及恶趣所依。比库如鱼脱困网、手握鱼似，捕鸟成笼似，捆缚鸟类似，携母猪入舍，游走林间猎鹿，聚集于村庄饮水处，跳舞歌唱，夜昼出入比库尼住所，坐卧示现恶趣相。人间出入山林，现此恶趣故，彼众相互议曰：「比库如此混杂行恶，如此为非善，何从正果？」如是，人众观见此恶趣浸染，遂增丧罪，恶趣充足。是故云云「其将堕地狱」也。
§509
509.Anvāviṭṭhāti āvaṭṭitā. Pharitvā vihariṃsūti na kevalaṃ pharitvā vihariṃsu. Kakusandhassa pana bhagavato ovāde ṭhatvā ime cattāro brahmavihāre nibbattetvā jhānapadaṭṭhānaṃ vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahatte patiṭṭhahiṃsu.
509.释曰：覆盖者，谓遍布无所遗漏。广施而住谓非仅仅覆盖而已。笳颂说中记载，世尊教诲时，愿四处宫殿皆清净无为，禅定基础深厚，证得正觉。
§510
510.Āgatiṃvā gatiṃ vāti paṭisandhivasena āgamanaṭṭhānaṃ vā, cutivasena gamanaṭṭhānaṃ vā na jānāmi. Siyā cittassa aññathattanti somanassavasena aññathattaṃ bhaveyya. Saggaṃ lokaṃ upapajjantīti idhāpi purimanayeneva attho veditabbo. Yathā hi pubbe vippaṭisārakaraṃ ārammaṇaṃ dasseti, evamidhāpi pasādakaraṃ. So kira tadā manussānaṃ dassanaṭṭhāne bhikkhū ākāse gacchante viya, ṭhite viya pallaṅkena nisinne viya, ākāse sūcikammaṃ karonte viya, potthakaṃ vācente viya, ākāse cīvaraṃ pasāretvā kāyaṃ utuṃ gaṇhāpente viya, navapabbajite ākāsena carante viya, taruṇasāmaṇere ākāse ṭhatvā pupphāni ocinante viya katvā dassesi. Manussā araññagatāpi vanagatāpi vihāragatāpi pabbajitānaṃ taṃ paṭipattiṃ disvā āgantvā aññesaṃ kathenti – ‘‘bhikkhūsu antamaso sāmaṇerāpi evaṃmahiddhiko mahānubhāvā, etesaṃ dinnaṃ mahapphalaṃ nāma hoti, etesaṃ detha sakkarothā’’ti. Tato manussā bhikkhusaṅghaṃ catūhi paccayehi sakkarontā bahuṃ puññaṃ katvā saggapathapūrakā ahesuṃ. Tena vuttaṃ ‘‘saggaṃ lokaṃ upapajjantī’’ti.
510.来去流转指重生往来也，入离处与出离处，这点难言。或谓心之不同乐亦不同。今须于此亦辨之。谓天堂世间当生者，今亦同昔，因昔示现恶趣所缘也。比库形如在空中乘风而行，如坐垫而坐，如空中指示，如朗诵书籍，如空中散布衣袍加热，如新僧在空中行走，如年轻沙门立于空中采花揭示。诸人见荒野上人，游于林野和居所，见出家人此种行为，彼人便语：「比库最末之沙门亦有大神通，故其得大果，愿即赐之。」于是众人因四缘启合，奉养比库众多，积大善报，成就天道。所以云云「其当生天界」也。
§511
511.Etha tumhe, bhikkhave, asubhānupassino kāye viharathāti bhagavā sakalajambudīpaṃ āhiṇḍanto antamaso dvinnampi tiṇṇampi bhikkhūnaṃ vasanaṭṭhānaṃ gantvā –
『迦叶眷属比库们，于此时，世尊行遍整个珍宝印度大陆，踱步于昼夜，来到两种季节更替的比库们住宿之所—
‘‘Asubhasaññāparicitena, bhikkhave, bhikkhuno cetasā bahulaṃ viharato methunadhammasamāpattiyā cittaṃ patilīyati patikuṭati pativattati na sampasāriyati, upekkhā vā pāṭikulyatā vā saṇṭhāti.
世尊说，『于此，诸比库，当以厌恶相观照身，于如是之观照中，持守淫欲之法时，心念多所扰乱，心意倾覆，波动不安，不得安住。或以不动心，或以心生憎厌为依止。』
Āhāre paṭikūlasaññāparicitena, bhikkhave, bhikkhuno cetasā bahulaṃ viharato rasataṇhāya cittaṃ patilīyati patikuṭati pativattati na sampasāriyati, upekkhā vā pāṭikulyatā vā saṇṭhāti.
世尊又说，『于此，诸比库，当以不和合缘相观照饮食，在此观照之下，多时念受于嗜味之渴，心志多所受挫，倾覆不稳，波动不定，不得安宁。或以不动心，或以心生厌恶为依止。』
Sabbaloke anabhiratisaññāparicitena, bhikkhave, bhikkhuno cetasā bahulaṃ viharato lokacitresu cittaṃ patilīyati patikuṭati pativattati na sampasāriyati, upekkhā vā pāṭikulyatā vā saṇṭhāti.
世尊又说，『诸比库，应当以对世间杂色无喜之观照观照，在此思维中，诸世间色相令人心挠乱、倾覆不稳、波动不定，不得安静。或以不动心，或以心生厌弃为依止。』
Aniccasaññāparicitena , bhikkhave, bhikkhuno cetasā bahulaṃ viharato lābhasakkārasiloke cittaṃ patilīyati patikuṭati pativattati na sampasāriyati, upekkhā vā pāṭikulyatā vā saṇṭhātī’’ti (a. ni. 7.49) evaṃ ānisaṃsaṃ dassetvā –
世尊又言，『诸比库，应修无常相观，在此中，因得失、尊重之境界，令心多所动摇、颠倒、难以安住，不为所益。或以不动心，或以心生厌弃而安住。』（此为《增支部》7.49）如是示现善趣之因缘后—
Etha tumhe, bhikkhave, asubhānupassī kāye viharatha, āhāre paṭikūlasaññino sabbaloke anabhiratisaññino sabbasaṅkhāresu aniccānupassinoti. Imāni cattāri kammaṭṭhānāni kathesi. Tepi bhikkhū imesu catūsu kammaṭṭhānesu kammaṃ karontā vipassanaṃ vaḍḍhetvā sabbāsave khepetvā arahatte patiṭṭhahiṃsu, imānipi cattāri kammaṭṭhānāni rāgasantāni dosamohasantāni rāgapaṭighātāni dosamohapaṭighātāni cāti.
于是，诸比库，应以厌恶相观照身，以逆缘相观照饮食，以无喜相观照世间，以无常相通达一切造作。此为四种修行对象。如是修习者，多时在此四种道场中勤修，增强内观禅慧，断除诸漏，证于阿拉汉果位。此四种修行对象时常激发离欲、离瞋、离痴之心念，离诸爱害、嗔害、痴害。
§512
512.Sakkharaṃ gahetvāti antomuṭṭhiyaṃ tiṭṭhanapamāṇaṃ pāsāṇaṃ gahetvā. Ayañhi brāhmaṇagahapatikehi bhikkhū akkosāpetvāpi, brāhmaṇagahapatikānaṃ vasena bhikkhusaṅghassa lābhasakkāraṃ uppādāpetvāpi, otāraṃ alabhanto idāni sahatthā upakkamitukāmo aññatarassa kumārassa sarīre adhimuccitvā evarūpaṃ pāsāṇaṃ aggahesi. Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘sakkharaṃ gahetvā’’ti.
“拿起石头”者，意指抓取小而粗糙的石块。此处记载，有人因被婆罗门居士斥责，又因婆罗门居士依赖比库僧团得利而不获回报，心生怨恨，遂欲趁势而为，遂于某少年身体上用力掷出一块如此石头。对此行径曾言“拿起石头”。
Sīsaṃ vo bhindīti sīsaṃ bhindi, mahācammaṃ chijjitvā maṃsaṃ dvedhā ahosi. Sakkharā panassa sīsakaṭāhaṃ abhinditvā aṭṭhiṃ āhacceva nivattā. Nāgāpalokitaṃ apalokesīti pahārasaddaṃ sutvā yathā nāma hatthināgo ito vā etto vā apaloketukāmo gīvaṃ aparivattetvā sakalasarīreneva nivattitvā apaloketi. Evaṃ sakalasarīreneva nivattitvā apalokesi. Yathā hi mahājanassa aṭṭhīni koṭiyā koṭiṃ āhacca ṭhitāni, paccekabuddhānaṃ aṅkusalaggāni, na evaṃ buddhānaṃ. Buddhānaṃ pana saṅkhalikāni viya ekābaddhāni hutvā ṭhitāni, tasmā pacchato apalokanakāle na sakkā hoti gīvaṃ parivattetuṃ. Yathā pana hatthināgo pacchābhāgaṃ apaloketukāmo sakalasarīreneva parivattati, evaṃ parivattitabbaṃ hoti. Tasmā bhagavā yantena parivattitā suvaṇṇapaṭimā viya sakalasarīreneva nivattitvā apalokesi , apaloketvā ṭhito pana, ‘‘na vāyaṃ dūsī māro mattamaññāsī’’ti āha. Tassattho, ayaṃ dūsī māro pāpaṃ karonto neva pamāṇaṃ aññāsi, pamāṇātikkantamakāsīti.
“打破头颅”即砸破头骨，撕裂大头皮而使肉体分开两片。石头击破头骨如同生火盘旋重归原位。所谓“龙观照未被观照”，乃凿击声响，人听之犹如大象龙欲转舌而未转动，遍身未偏离而旋转观照。此如身旋转倒转观照。众生之骨虽有千万亿块而独立分明，部分别离。独觉者之钩棒骨虽成一体，然未如佛之骨，佛之骨乃似缀链合一，故后期观照时舌不能转动。若欲像龙以全身转动观照后方，必然成为转动之体。是故世尊如黄金佛像一般全身旋转后方而观照，于是静止而语：“我们非污秽魔，魔被愚妄误解。”此魔作恶不识量度，妄以为无量亦超量度。
Sahāpalokanāyāti kakusandhassa bhagavato apalokaneneva saha taṅkhaṇaññeva. Tamhā ca ṭhānā cavīti tamhā ca devaṭṭhānā cuto, mahānirayaṃ upapannoti attho. Cavamāno hi na yattha katthaci ṭhito cavati, tasmā vasavattidevalokaṃ āgantvā cuto, ‘‘sahāpalokanāyā’’ti ca vacanato na bhagavato apalokitattā cutoti veditabbo, cutikāladassanamattameva hetaṃ. Uḷāre pana mahāsāvake viraddhattā kudāriyā pahaṭaṃ viyassa āyu tattheva chijjitvā gatanti veditabbaṃ. Tayo nāmadheyyā hontīti tīṇi nāmāni honti. Chaphassāyatanikoti chasu phassāyatanesu pāṭiyekkāya vedanāya paccayo.
“同期观照”者，指恶魔摩诃犹达多与世尊一同进行观照。而“他处离开”意为于彼界神界之后堕入大苦地狱。所谓“离开”非指随地而去而是状态。其因观闻灭尽，命终后从天界至堕地狱，故名“同期观照”。又说大弟子杀害童女，割破内部器官即终止其寿命，死去。此俗世姓名别称三种之义。所谓“六触所生之受”中的“触”为因缘聚合生起之受。
Saṅkusamāhatoti ayasūlehi samāhato. Paccattavedaniyoti sayameva vedanājanako. Saṅkunā saṅku hadaye samāgaccheyyāti ayasūlena saddhiṃ ayasūlaṃ hadayamajjhe samāgaccheyya. Tasmiṃ kira niraye upapannānaṃ tigāvuto attabhāvo hoti, therassāpi tādiso ahosi. Athassa hi nirayapālā tālakkhandhapamāṇāni ayasūlāni ādittāni sampajjalitāni sajotibhūtāni sayameva gahetvā punappunaṃ nivattamānā, – ‘‘iminā te ṭhānena cintetvā pāpaṃ kata’’nti pūvadoṇiyaṃ pūvaṃ koṭṭento viya hadayamajjhaṃ koṭṭetvā, paṇṇāsa janā pādābhimukhā paṇṇāsa janā sīsābhimukhā koṭṭetvā gacchanti, evaṃ gacchantā pañcahi vassasatehi ubho ante patvā puna nivattamānā pañcahi vassasatehi hadayamajjhaṃ āgacchanti. Taṃ sandhāya evaṃ vuttaṃ.
“铁针贯穿”指用铁针穿刺聚合。所谓“自因所感者”即自身感受由内而生。所谓“针与针会聚于心”即铁针合于心脏中心。地狱中的众生所具之身心状态同此，长老中亦有如是者。地狱主手持若干燃烧铁针，每每翻动心脏嘲讽曰“以此处于此思恶业”。犹如五十位脚面向前五十位头面向行者相击前进，如此反复五百年乃终止，仍回归心脏中心。以上即为此义之说明。
Vuṭṭhānimanti vipākavuṭṭhānavedanaṃ. Sā kira mahāniraye vedanāto dukkhatarā hoti, yathā hi sinehapānasattāhato parihārasattāhaṃ dukkhataraṃ, evaṃ mahānirayadukkhato ussade vipākavuṭṭhānavedanā dukkhatarāti vadanti. Seyyathāpi macchassāti purisasīsañhi vaṭṭaṃ hoti, sūlena paharantassa pahāro ṭhānaṃ na labhati parigalati, macchasīsaṃ āyataṃ puthulaṃ, pahāro ṭhānaṃ labhati , avirajjhitvā kammakāraṇā sukarā hoti, tasmā evarūpaṃ sīsaṃ hoti.
“起身”意指报后苦感受。此为大苦地狱之苦胜于针刺之感，如同六十天遭油浆煎烤之苦六十倍。故据大苦地狱苦果，医治后报感受之苦更甚。譬如鱼尾断裂无法固定，故鱼尾肥厚之处才能被固定，若持续作恶则难以成业，故此为苦头状态。
§513
513.Vidhuraṃ sāvakamāsajjāti vidhuraṃ sāvakaṃ ghaṭṭayitvā. Paccattavedanāti sayameva pāṭiyekkavedanājanakā. Īdiso nirayo āsīti imasmiṃ ṭhāne nirayo devadūtasuttena dīpetabbo. Kaṇha-dukkhaṃ nigacchasīti kāḷaka-māra, dukkhaṃ vindissasi. Majjhe sarassāti mahāsamuddassa majjhe udakaṃ vatthuṃ katvā nibbattavimānāni kappaṭṭhitikāni honti, tesaṃ veḷuriyassa viya vaṇṇo hoti, pabbatamatthake jalitanaḷaggikkhandho viya ca nesaṃ acciyo jotanti, pabhassarā pabhāsampannā honti, tesu vimānesu nīlabhedādivasena nānattavaṇṇā accharā naccanti. Yo etamabhijānātīti yo etaṃ vimānavatthuṃ jānātīti attho. Evamettha vimānapetavatthukeneva attho veditabbo. Pādaṅguṭṭhena kampayīti idaṃ pāsādakampanasuttena dīpetabbaṃ. Yo vejayantaṃ pāsādanti idaṃ cūḷataṇhāsaṅkhayavimuttisuttena dīpetabbaṃ. Sakkaṃ so paripucchatīti idampi teneva dīpetabbaṃ. Sudhammāyābhito sabhanti sudhammasabhāya samīpe, ayaṃ pana brahmaloke sudhammasabhāva, na tāvatiṃsabhavane. Sudhammasabhāvirahito hi devaloko nāma natthi.
“智慧弟子降临”谓智慧弟子化现，于此以自生单一感受为主报。此地狱名现于此地应有天使使者告知之。谓黑暗痛苦魔是黑暗魔王，汝必遭苦。所谓“洋面之中”与大海中心水域作比，乃天宫仙境诸天宫殿之所在，如翠玉池水晶如顶，山谷火焰俱明亮闪耀，诸天宫殿光明不同色彩欢娱舞蹈。谓知此者即知天宫宫殿之义。所谓“脚趾震动”者，此宫殿微微震动故称。谓诠释灭尽心欲之小火焰者作如此说明。天帝亦对此提问，称问此义。谓诸众皆集于清净法会，此乃梵天界之苏陀摩会馆，非忉利天宫也。无苏陀摩会境界，天界非名也。
Brahmaloke pabhassaranti brahmaloke mahāmoggallānamahākassapādīhi sāvakehi saddhiṃ tassa tejodhātuṃ samāpajjitvā nisinnassa bhagavato obhāsaṃ. Ekasmiñhi samaye bhagavā brahmaloke sudhammāya devasabhāya sannipatitvā, – ‘‘atthi nu kho koci samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃmahiddhiko. Yo idha āgantuṃ sakkuṇeyyā’’ti cintentasseva brahmagaṇassa cittamaññāya tattha gantvā brahmagaṇassa matthake nisinno tejodhātuṃ samāpajjitvā mahāmoggallānādīnaṃ āgamanaṃ cintesi. Tepi gantvā satthāraṃ vanditvā tejodhātuṃ samāpajjitvā paccekaṃ disāsu nisīdiṃsu, sakalabrahmaloko ekobhāso ahosi. Satthā catusaccappakāsanaṃ dhammaṃ desesi, desanāpariyosāne anekāni brahmasahassāni maggaphalesu patiṭṭhahiṃsu. Taṃ sandhāyimā gāthā vuttā, so panāyamattho aññatarabrahmasuttena dīpetabbo.
诸梵天界光明普照，在诸梵天界，与大沙利子、大咖萨巴等比库弟子们共聚时，世尊身披光明之相而坐。某时，世尊曾在梵天界与正法众天集合时，起念『是否有某比库或婆罗门具如此广大威德，能够来此？』即凭此念，至梵众之首坐处，承受光明威德，思虑大沙利子等人到来者。三人至后，礼敬世尊，承受光明威德，分别坐于四方，整个梵天界光明汇聚为一身。世尊便宣扬四圣谛法，法弘化尽时，诸多梵天众数以千计，于彼道果安住。为铭记此事，曾唱此偈，且宜由某梵经明示其深意。
Vimokkhenaaphassayīti jhānavimokkhena phusi. Vananti jambudīpaṃ. Pubbavidehānanti pubbavidehānañca dīpaṃ. Ye ca bhūmisayā narāti bhūmisayā narā nāma aparagoyānakā ca uttarakurukā ca. Tepi sabbe phusīti vuttaṃ hoti. Ayaṃ pana attho nandopanandadamanena dīpetabbo. Vatthu visuddhimagge iddhikathāya vitthāritaṃ. Apuññaṃ pasavīti apuññaṃ paṭilabhi. Āsaṃ mā akāsi bhikkhūsūti bhikkhū vihesemīti etaṃ āsaṃ mā akāsi. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
所谓解脱触即以禅那解脱为触。护卫称赞琰珠陀耶王大陆。所谓昔日印度诸地区，及其民众，即此昔日印度之地。又有地守护者、人及不远牧者、北拘留叉众，皆称皆及此触。此意应以喜悦及喜悦之镇压而启示。于清净道路及神通说法中，将此广说。所谓得罪非罪，即获不善。『不要动此意，诸比库』，即劝令比库勿存此意。此意非余，唯称皆上等者也。
Papañcasūdaniyā majjhimanikāyaṭṭhakathāya · 《破除疑障》中部注释
Māratajjanīyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《魔诃责经》注释完毕。
Pañcamavaggavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第五品注释完毕。
Mūlapaṇṇāsaṭṭhakathā niṭṭhitā. · 根本五十注疏完毕。