5. Kūṭadantasuttavaṇṇanā · 5. Kūṭadantasutta解释
5. Kūṭadantasuttavaṇṇanā《库塔丹达经》注释
§323
323. Evaṃ soṇadaṇḍasuttaṃ saṃvaṇṇetvā idāni kūṭadantasuttaṃ saṃvaṇṇento yathānupubbaṃ saṃvaṇṇanokāsassa pattabhāvaṃ vibhāvetuṃ, soṇadaṇḍa suttassānantaraṃ saṅgītassa suttassa kūṭadantasuttabhāvaṃ vā pakāsetuṃ ‘‘evaṃ me sutaṃ…pe… magadhesūti kūṭadantasutta’’nti āha. ‘‘Magadhā nāma janapadino rājakumārā’’tiādīsu ambaṭṭhasutte kosalajanapadavaṇṇanāyaṃ amhehi vuttanayo yathārahaṃ netabbo. Ayaṃ panettha viseso – magena saddhiṃ dhāvantīti magadhā, rājakumārā, maṃsesu vā gijjhantīti magadhā niruttinayena. Ruḷhito, paccayalopato ca tesaṃ nivāsabhūtepi janapade vuddhi na hotīti neruttikā. Janapadanāmeyeva bahuvacanaṃ, na janapadasadde jātisaddattāti vuttaṃ ‘‘tasmiṃ magadhesu janapade’’ti. Ito paranti ‘‘magadhesū’’ti padato paraṃ ‘‘cārikaṃ caramāno’’tiādivacanaṃ. Purimasuttadvayeti ambaṭṭhasoṇadaṇḍasuttadvaye. Vuttanayamevāti yaṃ tattha āgatasadisaṃ idhāgataṃ, taṃ atthavaṇṇanāto vuttanayameva, tattha vuttanayeneva veditabbanti vuttaṃ hoti. ‘‘Taruṇo ambarukkho ambalaṭṭhikā’’ti brahmajālasuttavaṇṇanāyaṃ (dī. ni. aṭṭha. 1.2) vuttattā ‘‘ambalaṭṭhikā brahmajāle vuttasadisāvā’’ti āha.
323. 如是述说松达杆经后，如今诵读楼齿象牙经，应当依序逐一详细阐释，不仅说明松达杆经之后的乐曲经，还要揭示楼齿象牙经的实质。世尊称『如是我闻……关于楼齿象牙经及其在摩揭陀国的说法』。摩揭陀为国名，其内有王子，称之。对于卧佛经中关于迦萨罗国的描写，我们应照常解释。此处有特别之处，即『摩』意为一处水流；二『揭陀』含义诸多，如王子、鱼、龟蛇等，皆非本土地名，故由语义演变而无当地实指。是故『摩揭陀国』为复数形式称谓，非指族名地名，文中言『摩揭陀国中』。后文『在摩揭陀国中』『行者游走中』之语，体现了经文前后连贯关系。卧佛经及松达杆两经并列。所谓当文内所载，当即文本之所及者，即其义理解释也，即全文释义。佛音注释『青年树、降魔树』之义时指出，称此树如卧佛经中所说者，乃因此义。
Yaññāvāṭaṃ sampādetvā mahāyaññaṃ uddissa saviññāṇakāni, aviññāṇakāni ca yaññūpakaraṇāni upaṭṭhapitānīti atthaṃ sandhāya ‘‘mahāyañño upakkhaṭo’’ti pāḷiyaṃ vuttaṃ, taṃ panetaṃ upakaraṇaṃ tesaṃ tathā sajjanamevāti dasseti ‘‘sajjito’’ti iminā. Vacchatarasatānīti yuvabhāvappattāni balavavacchasatāni. Vacchānaṃ visesāti hi vacchatarā, te pana vacchā eva honti, na dammā, na ca balībaddāti āha ‘‘vacchasatānī’’ti. Ayaṃ ācariyamati (dī. ni. ṭī. 1.323). Tara-saddo vā anatthakoti vuttaṃ ‘‘vacchasatānī’’ti. Evañhi sabbopi vacchappabhedo saṅgahito hoti. Eteti usabhādayo urabbhapariyosānā. Anekesanti anekajātikānaṃ. Migapakkhīnanti mahiṃsarurupasadakuruṅgagokaṇṇamigānañceva morakapiñjaravaṭṭakatittira lāpādipakkhīnañca. Saṅkhyāvasena anekataṃ sattasataggahaṇena paricchindituṃ ‘‘sattasattasatānī’’ti vuttaṃ, sattasatāni, sattasatāni cāti attho. Thūṇanti yaññopakaraṇānaṃ migapakkhīnaṃ bandhanatthambhaṃ. Yūpotipi tassa nāmaṃ. Tenāha ‘‘yūpasaṅkhāta’’nti.
诣得羯磨仪式，筹备盛大祭祀，诸般祭器已备，有知及无知祭器俱具，故表明『盛大祭典已启』。其中『祭器』意指器具，由教典中翻译为『供养用具』，指有德者依此用之。所谓幼小牛犊，指青春期之幼牝及强壮公牛。教学中区分『幼犊』为青春期牛，而非成年公牛，故称『幼犊百数』。此处音译名词指代此物品种类众多。乌巴鼠、野牛、狮子、猿猴、染谷鹿等多种动物之类，皆列入此类。今义含大量类别，举例说『数百之多』。柱（tiṇṇa）指祭坛支撑用之束柱，牛柱也称柱。柱及其他器具名称连称，称为『柱称具名』。
§328
328.Vidhāti vippaṭisāravinodanā. Yo hi yaññasaṅkhātassa puññassa upakkileso, tassa vidhamanato nivāraṇato nirodhanato vidhā vuccanti vippaṭisāravinodanā, tā eva puññābhisandaṃ avicchinditvā ṭhapentīti ‘‘ṭhapanā’’ti ca vuttā. Avippaṭisārato eva hi uparūpari puññābhisandappavattīti. Ṭhapanā cetā yaññassa ādimajjhapariyosānavasena tīsu kālesu pavattiyā tippakārāti āha ‘‘tiṭṭhapana’’nti. Parikkhārasaddo cettha parivārapariyāyo ‘‘parikaronti yaññaṃ abhisaṅkharontī’’ti katvā. Tenāha ‘‘soḷasaparivāra’’nti.
328. 制度指消除障碍之法。若祭祀功德有所污染，制止及防止的方法即为制度，称为障碍消除。功德得以常住，因无障碍者恒存，故名『维护』。维护乃祭典之始、中、终三时刻持守不失，故称『维持』。器具称为附属物，因其附于祭祀事宜，故说为“随从”。故有“十六随从”之称。
Mahāvijitarājayaññakathāvaṇṇanā大胜王祭祀故事注释
§336
336. Pubbe bhūtaṃ bhūtapubbaṃ yathā ‘‘diṭṭhapubba’’nti āha ‘‘pubbacarita’’nti, attano purimajātisambhūtaṃ bodhisambhārabhūtaṃ puññacariyanti attho. Tathā hi tassa anugāminidhissa thāvaranidhinā nidassanaṃ upapannaṃ hoti. Saddavidū pana vadanti ‘‘bhūtapubbanti idaṃ kālasattamiyā nepātikapada’’nti. Atītakāleti hi tesaṃ matena attho. Assāti anena. Mahantaṃ pathavīmaṇḍalaṃ vijitanti sambandho. Mahantaṃ vā vijitaṃ pathavīmaṇḍalamassa atthīti attho. ‘‘Antoraṭṭheti yassa vijite viharati, tassa raṭṭhe’’tiādīsu viya hi vijitasaddo rajje pavattati, iminā tassa ekarājabhāvaṃ dīpeti, na cakkavattirājabhāvaṃ sattaratanasampannatāavacanato. Pāḷiyaṃ na yena kenaci santakamattena aḍḍhatāti dassetuṃ ‘‘aḍḍho’’ti vatvā ‘‘mahaddhano’’ti vuttaṃ. Tenāha ‘‘yo kocī’’tiādi. Aḍḍhatā hi nāma vibhavasampannattā sā ca taṃ tadupādāya vuccati. Tathā mahaddhanatāpīti taṃ thāmappattaṃ ukkaṃsagataṃ dassetuṃ ‘‘aparimāṇasaṅkhyenā’’ti āha. Bhuñjitabbaṭṭhena visesato kāmā idha bhogā nāmāti dasseti. ‘‘Pañcakāmaguṇavasenā’’ti iminā. Piṇḍapiṇḍavasenāti bhājanālaṅkārādivibhāgaṃ ahutvā kevalaṃ khaṇḍakhaṇḍavasena.
336. 所成已成，称为『见成』。前世行为称为『前行』，即生前修持之功德行为。此意谓能继承前世功德贮藏之人，显现其印记。通达者谓此『所成』为时空名词，指过去时也。用『已』为其时态。贯穿广大地界，谓所控制之国土广大。控制之义，喻示当地势力范围，不同于世界主宰之意。巴利语『aḍḍha』为大富饶之义，无意表示帝王之辖域。故称『有人』等，如所示。所谓富有，乃其财富积累之状貌，故称无限计数。此处特别指应享之乐及其受用。称为『五欲性质』。以所聚食饮分割，称为『大小份额』。
Rūpaṃ appetvā, anappetvā vā māsappamāṇena kato māsako. Ādisaddena thālakādīni saṅgaṇhāti. Anekakoṭisaṅkhyenāti kahāpaṇānaṃ koṭisatādippamāṇaṃ sandhāya vuttaṃ heṭṭhimantena koṭisatappamāṇeneva khattiyamahāsālabhāvappattito.
若外形已具或未具，依大小月数计算为『月计器』。起头词含义为首饰项链等。数目巨多，指计数单位达数千万。谓以金币亿万计量，喻示贵族享受之大富贵。
Tuṭṭhīti sumanatā. Upakaraṇasaddo cettha kāraṇapariyāyo. Kiṃ pana tanti āha ‘‘nānāvidhālaṅkārasuvaṇṇarajatabhājanādibheda’’nti. Ādisaddena vatthaseyyāvasathādīni saṅgayhanti, suvaṇṇarajatamaṇimuttāveḷuriyavajirapavāḷāni satta ratanānīti vadanti. Yathāhu –
满足即心悦。器具名称此处指原因及性质。何谓此者？谓各种装饰品、黄金、白银、宝石等区别。首饰包括床榻、御座等，称为首饰集。黄金、白银、宝石、珊瑚、象牙等七宝连称为七宝。译者如此解释。
‘‘Suvaṇṇaṃ rajataṃ muttā, maṇiveḷuriyāni ca;
「金、银、珍珠、宝石和玉石」等，
Vajirañca pavāḷanti, sattāhu ratanānime’’ti.
皆光彩闪耀，宛若七宝宝藏之所聚集。」
Sālivīhiādi sattadhaññaṃ sānulomaṃ pubbannaṃ nāma purekkhataṃ sassaphalanti katvā. Tabbipariyāyato muggamāsādi tadavasesaṃ aparannaṃ nāma. Aparannato pubbe pavattamannaṃ pubbannaṃ, tato aparasmiṃ pavattamannaṃ aparannaṃ. Nna-kārassa pana ṇṇa-kāre kate pubbaṇṇaṃ, aparaṇṇañcāti neruttikā. Pubbāparabhāvo panetesaṃ ādikappe sambhavāsambhavavasena veditabbo. Purimaṃ ‘‘aḍḍho mahaddhano pahūtajātarūparajato’’ti vacanaṃ devasikaṃ paribbayadānagahaṇādivasena, parivattanadhanadhaññavasena ca vuttaṃ, idaṃ pana ‘‘pahūtadhanadhañño’’ti vacanaṃ nidhānagatadhanavasena, saṅgahitadhaññavasena cāti imaṃ visesaṃ sandhāya ayaṃ nayo dassito. Vīsakahāpaṇambaṇādidevasikavaḷañjanampi hi mahāsālalakkhaṇaṃ.
以稻谷等七种粮食顺序相续种植之地，名为普勒查塔纳。前称棘菟帕利亚，后又称无余地。无余地之前有所施用食粮施舍之地，有顺序施舍之地，随后是另一施舍之地，此谓有界限之不同。前后二者，是发端时生灭相续变化之体现。先前所言「粗大富饶，族居众多，具有财富与良好嗣系」等词句，是出于天界因施舍获得财宝而种植庄稼之故，故言「富庶而饶有粮食」，含仓藏之义，是指聚集粮食之丰饶状态。维萨卡瓶器天界所授，体现其盛大富贵之祥瑞符号。
Idāni tabbiparītavasena visesaṃ dassetuṃ ‘‘atha vā’’tiādinā dutiyanayo āraddho. Iminā eva hi purimavacanaṃ nidhānagatadhanavasena, saṅgahitadhaññavasena ca vuttanti atthato siddhaṃ hoti. Tattha idanti ‘‘pahūtadhanadhañño’’ti vacanaṃ. Assāti mahāvijitarañño. Divase divase paribhuñjitabbaṃ devasikaṃ, bhāvanapuṃsakametaṃ. Dāsakammakaraporisādīnaṃ vettanānuppadānaṃ paribbayadānaṃ. Iṇasodhanādivasena dhanadhaññānamādānaṃ gahaṇaṃ. Ādisaddena iṇadānādīnaṃ saṅgaho. Parivattanadhanadhaññavasenāti kayavikkayakaraṇena parivattitabbānaṃ dhanadhaññānaṃ vasena. Katthaci pana samuccayavirahitapāṭho dissati. Tattha ‘‘paribbayadānaggahaṇādivasenā’’ti idaṃ parivattanapadena sambandhaṃ katvā tādisena vidhinā ito cito ca parivattetabbānaṃ dhanadhaññānaṃ vasenāti attho veditabbo.
今从前述词句之广义释义，欲更显明其中义理，故再引「或者」等转折语起第二说法。此乃依前文中仓藏财富及聚合粮食之意义而释已获证实之理，所云「富庶而饶有粮食」之辞，所指乃大胜者王爵。每日享用从天施所得之庄稼，是祈愿有学之善男信女、仆从及佣人得维持生计的供养。以自动清除稻谷杂草之时节为基，获取粮食储藏。以开头辞处贮储始业等汇合，是聚集与循环转变财富粮食之义。虽有时文句合成紧密，以致看似一体，但谓「施舍与采集之诸法」皆系于轮转财富粮食因果，须以所规定仪轨细心调转其命。
Koṭṭhaṃ vuccati dhaññaṭṭhapanaṭṭhānaṃ, tadeva agāraṃ tathā. Tenāha ‘‘dhaññena paripuṇṇakoṭṭhāgāro’’ti. Evaṃ sāragabbhaṃ koso, dhaññaṭṭhapanaṭṭhānaṃ koṭṭhāgāranti dassetvā idāni tato aññathāpi taṃ dassetuṃ ‘‘atha vā’’tiādi vuttaṃ. Tattha yathā asino tikkhabhāvaparihārato paricchado ‘‘koso’’ti vuccati, evaṃ rañño tikkhabhāvaparihārakattā caturaṅginī senā ‘‘koso’’ti āha ‘‘catubbidho koso’’tiādi. ‘‘Dvādasapuriso hatthī’’tiādinā (pāci. 314) vuttalakkhaṇena cettha hatthiādayo gahetabbā. Vatthakoṭṭhāgāraggahaṇeneva sabbassapi kuppabhaṇḍaṭṭhapanaṭṭhānassa gahitattā ‘‘koṭṭhāgāraṃ tividha’’ntiādi vuttaṃ. Jātarūparajatato hi aññaṃ lohaayadāruvisāṇavatthādikamasāradabbaṃ gopetabbato ga-kārassa ka-kāraṃ katvā kuppaṃ vuccati. Jātarūparajatanidhānaṃ dhanakoṭṭhāgāraṃ. Tattha tattha ratanaṃ viloketvā caraṇaṃ ratanavilokanacārikā. Kāmaṃ tamatthaṃ rājā jānāti, bhaṇḍāgārikena pana kathāpetvā parisāya nissaddabhāvāpādanatthameva evaṃ pucchati. Tathā kathāpane hi asati parisā saddaṃ karissati ‘‘kasmā rājā paramparāgataṃ kuladhanaṃ vināsetī’’ti, tato ca pakatikkhobho bhavissati, sati pana tathā kathāpane ‘‘etaṃkāraṇā taṃ chaḍḍetī’’ti nissaddabhāvamāpajjissati. Tato ca pakatikkhobho na bhavissati, tasmā tathā pucchatīti veditabbaṃ. Maraṇavasanti maraṇassa, maraṇasaṅkhātaṃ vā visayaṃ.
仓、库称谓谷仓所在，即为粮食置放之屋舍。故云「用粮填满之仓房」。此喻如原产粮食之谷仓储藏场所，也像武士清除铁锈称其为「库」一般，王者军队有整齐策略名为「库」。十二人、一头象等喻象征持有或管理库房之事。布帛储藏与家庭用品存放亦称库，其意为安放守护各种杂物之处。因黄金、银器、木材、铁具等不同物品需分别储存，称为库。主要用于储藏财富的载体。财富仓库视察内藏宝玉为其特征，王者知悉乐趣所在，但因库存管理者须清净守口，为避免国中生乱，故议论时应谨慎。若随意议论财物由来及传续，将致师徒不宁，故对议论须审慎自持。以死亡喻终结所有，指有限之财物标的。
§337
337. Pāḷiyaṃ ‘‘āmantetvā’’ti etassa mantitukāmo hutvāti atthaṃ viññāpetuṃ ‘‘ekena paṇḍitena saddhiṃ mantetvā’’ti vuttaṃ. Dhātvatthānuvattako hettha upasaggo, pakaraṇādhigato ca katthaci atthaviseso yathā ‘‘sikkhamānena bhikkhave bhikkhunā aññātabbaṃ paripucchitabbaṃ paripañhitabba’’nti (pāci. 434). Tathā hissa padabhājane vuttaṃ ‘‘sikkhamānenāti sikkhitukāmena. Aññātabbanti jānitabba’’ntiādi (pāci. 436). Āmantesīti mantitukāmosi. Janapadassa anupaddavatthaṃ, yaññassa ca cirānappavattanatthaṃ brāhmaṇo cintesīti āha ‘‘ayaṃ rājā’’tiādi. Āharantānaṃ manussānaṃ gehānīti sambandho, anādare vā etaṃ sāmivacanaṃ.
第337条。巴利文「告知」一词，有含意为「由一位智者共同同告」之意。此处根他法师之指示词与语境，具体含义依语句而别。如律藏所云「沙玛内拉由比库与比库尼问答时，须了解应答之义」等（巴吉帝亚434条），以及「沙玛内拉即为学习之意，应当知晓之属义」等（巴吉帝亚436条）。「告知」喻意心意相通，持有善意之益。有关地方人情世故，及长久起用祭礼事由，婆罗门有所思考而称「此为国王」等语。因对受施与人世家宅，用语之理解不同，令称呼有时失敬之意。
§338
338. Sattānaṃ hitasukhassa vidūsanato, ahitadukkhassa ca āvahanato kaṇṭakasadisatāya corā eva idha ‘‘kaṇṭakā’’ti vuttaṃ ‘‘corakaṇṭakehi sakaṇṭako’’ti. Yathā gāmavāsīnaṃ ghātakā gāmaghātakā abhedavasena, upacārena ca nissayanāmassa nissitepi pavattanato, evaṃ panthikānaṃ duhanā bādhanā panthaduhā. Dhammato apetassa ayuttassa karaṇasīlo adhammakārī, yo vā attano vijite janapadādīnaṃ tato tato anatthato tāyanena khattiyena kattabbadhammo, tassa akaraṇasīloti attho. Dassūti corānametaṃ adhivacanaṃ. Daṃsenti viddhaṃsentīti hi dassavo niggahītalopena, te eva khīlasadisattā khīlanti dassukhīlaṃ. Yathā hi khette khīlaṃ kasanādīnaṃ sukhappavattiṃ, mūlasantānena sassaparibuddhiñca vibandhati, evaṃ dassavopi rajje rājāṇāya sukhappavattiṃ, mūlaviruḷhiyā janapadaparibuddhiñca vibandhantī. Pāṇacāgaṃ dassetuṃ ‘‘māraṇenā’’ti vuttaṃ, hiṃsanaṃ dassetuṃ ‘‘koṭṭanenā’’ti. Vadhasaddo hi hiṃsanatthopi hoti ‘‘vadhati na rodati, āpatti dukkaṭassā’’tiādīsu (pāci. 880) viya, kapparādīhi pothanenāti attho. Addu nāma dārukkhandhena kato bandhanopakaraṇaviseso, tena bandhanaṃ tathā. Ādisaddena rajjubandhanasaṅkhalikabandhanagharabandhanādīni saṅgaṇhāti. Hā-dhātuyā jānipadanipphattiṃ dasseti ‘‘hāniyā’’ti iminā, sā ca dhanahāyanamevāti vuttaṃ ‘‘sataṃ gaṇhathā’’tiādi.
338. 为众生谋求利益与快乐，却又制造祸患，招惹灾难，因而如同荆棘般招致痛苦。盗贼亦是如此，因其与荆棘相似才有“荆棘”的说法，盗贼和荆棘同称“荆棘者”。正如村落之中的凶杀者（杀害乡民者）无差别地袭击他人，且常因恼害而起纷争一样，盗贼强夺牧人之牛犊也构成道路上的阻碍。道义所禁止且未获许可的行为是违犯戒律的，若有某人攻击自己败败坏坏而败坏城邑等地，且以各处村落为危害目标，且由武士强制执行此行为，则称其为不合戒律者。盗贼之称，正是对这些恶行的命名。『咬』与『刺伤』两词乃谴责之辞，是以它们所表达的恶意即是令人痛苦的恶意。如同田地中荆棘之生阻碍粮食泉源的发生，刺伤与毒性亦阻碍王国与国王的繁荣。说到赐与凶器用“杀死”而言，表示加害；用“击打”则意指暴力。杀戮声即便是暴力时也成立，如“杀害虽无哭号，灾难难免”等语，意谓犯下杀业之后虽不哭泣，仍为大恶。『绳索』一词应理解为用木条制成的特殊绳索，故用以绑缚。由声母始称其为绳索，如缆绳、链条、带子等物归入此义。『毁坏』一词由声母始作领会指“损害”，即是指财物的损耗，如所谓“聚集百物”等。此即称为「财物损耗」。
Pañcasikhamattaṃ ṭhapetvā muṇḍāpanaṃ pañcasikhamuṇḍakaraṇaṃ. Taṃ ‘‘kākapakkhakaraṇa’’ntipi voharanti. Sīse chakaṇodakāvasecanaṃ gomayasiñcanaṃ. Kudaṇḍako nāma catuhatthato ūno rassadaṇḍako, yo ‘‘gaddulo’’tipi vuccati, tena bandhanaṃ kudaṇḍakabandhanaṃ. Ādisaddena khuramuṇḍaṃ karitvā bhasmapuṭavadhanādīnaṃ saṅgaho. Sammāsaddo ñāyatthoti āha ‘‘hetunā’’tiādi, pariyāyavacanametaṃ. Ūhanissāmīti uddharissāmi, apanessāmīti attho. Pubbe tattha kataparicayatāya ussāhaṃ karonti. ‘‘Anuppadetū’’ti etassa anu anu padetūti atthaṃ sandhāya ‘‘dinne appahonte’’tiādi vuttaṃ. Kasiupakaraṇabhaṇḍaṃ phālapājanayuganaṅgalādi, iminā pāḷiyaṃ bījabhattameva nidassanavasena vuttanti dasseti. Sakkhikaraṇapaṇṇāropananibandhanaṃ vaḍḍhiyā saha vā vinā vā puna gahetukāmassa dāne hoti, idha pana tadubhayampi natthi puna aggahetukāmattāti vuttaṃ ‘‘sakkhiṃ akatvā’’tiādi. Tenāha ‘‘mūlacchejjavasenā’’ti. Sakkhinti tadā paccakkhakajanaṃ. Paṇṇe anāropetvāti tālādipaṇṇe yathāciṇṇaṃ likhanavasena anāropetvā. Aññattha paṇṇākārepi pābhatasaddo, idha pana bhaṇḍamūleyevāti āha ‘‘bhaṇḍamūlassā’’tiādi. Bhaṇḍamūlañhi pakārato udayabhaṇḍāni ābharati saṃharati etenāti pābhataṃ. Udayadhanato pageva ābhataṃ pābhatanti saddavidū, paṇṇākāro pana taṃ tadatthaṃ patthentehi ābharīyateti pābhataṃ. Patthanatthajotako hi ayaṃ pa-saddo.
将五根竹片叠置后剃头，称为五片竹剃头器。其俗称为“乌鸦翼器”。于头部涂抹胆汁、洒水、涂牛乳，这些仪式流传下来。所谓竹棒细而长度低于四肘，俗称为“短棒”，又称“惹恼棒”，用于束缚，称为短棒拘束用具。由声母始连缀用以修剪头发，并用于裹灰堆的工具集合。该语音连缀含义为“因由”，为换言之。所谓拔除即是除去，搬送亦然。昔日有捷径可知此法，因而众人用心勤奋学习。所谓“勿遗忘”意为反复提醒，合成词含义即为“在日常给予时减少”之意。用来形容卡西一带的祭器、饭器、犁杖等物，由此说明这是称为种植粮食的谷物器具。具有见证、包裹、绑定之意，表明因增加或不增加而产生再领取的功德。此处说“未作证言”，表达的是“未告知之意”。又称“根断队伍”意指本意为团体互助的集体被切断。所谓“见证”乃对邻居之人言及。无置于叶状物上即在椰叶书写而未附加。另处有称为“叶状物型”的音节，但此处指的是装载头部的器具。所谓“装载器具”从器具处携带或收纳即如此而称之。因谷物丰盛，由理解音节者而言尤为明显。叶状物形态者，亦可视其具有聚集头部之意，以辅佐器具送达之功用。照顾载体即是此“叶状文书”的作用。
‘‘Yathāhā’’tiādinā pābhatasaddassa mūlabhaṇḍatthataṃ cūḷaseṭṭhijātakapāṭhena (jā. 1.1.4) sādheti. Tatrāyamaṭṭhakathā (jā. aṭṭha. 1.1.4) ‘‘appakenapīti thokenapi parittakenapi. Medhāvīti paññavā. Pābhatenāti bhaṇḍamūlena. Vicakkhaṇoti vohārakusalo. Samuṭṭhāpeti attānanti mahantaṃ dhanañca yasañca uppādetvā tattha attānaṃ saṇṭhāpeti patiṭṭhāpeti. Yathā kiṃ? Aṇuṃ aggiṃva sandhamaṃ, yathā paṇḍitapuriso parittaṃ aggiṃ anukkamena gomayacuṇṇādīni pakkhipitvā mukhavātena dhamanto samuṭṭhāpeti vaḍḍheti mahantaṃ aggikkhandhaṃ karoti, evameva paṇḍito thokampi pābhataṃ labhitvā nānāupāyehi payojetvā dhanañca yasañca vaḍḍheti, vaḍḍhetvā ca pana tattha attānaṃ patiṭṭhāpeti, tāya eva vā pana dhanayasamahantatāya attānaṃ samuṭṭhāpeti, abhiññātaṃ pākaṭaṃ karotīti attho’’ti.
以“如是”开头论述叶状文书文字的根本意义，援引《小首领本生经》（第一卷第一章第四节）为证。云：「‘短暂’意为‘短暂与片段’，智慧者称为‘聪慧’。叶状文书即意为文书根基之意。‘精明’即是善于表达。‘生起’意指自己建立其巨大的财富和名声，进而建立自身的地位。如何建立呢？如微火相合，聪明人将被保护的火源如牛乳灰等轻轻抛撒，用口风增燃火焰，令之壮大，形成大火堆；同样，智者获取少量叶状文书，藉由多种法门运用，积累财富与名声，壮大后建立自我，即凭借自己长期积累的财富建立自身的名声，显示其出众且明了无疑的成就」。
Divase divase dātabbaṃ devasikaṃ. Māse māse dātabbaṃ māsikaṃ. Ādisaddena anuposathikādīni saṅgaṇhāti. Tassa tassa purisassa. Kusalānurūpena, kammānurūpena sūrabhāvānurūpenāti dvandato paraṃ suyyamāno anurūpasaddo paccekaṃ yojetabbo. Chekabhāvānurūpatā cettha kusalānurūpaṃ. Katthaci kulasaddo dissati, so ca jāṇusoṇiādikulānamiva kulānurūpampi dātabbato yujjateva. Senāpaccādi ṭhānantaraṃ, iminā bhattavetanaṃ niddiṭṭhamattanti dasseti. Sakakammapasutattā, anupaddavattā ca dhanadhaññānaṃ rāsiko rāsikārabhūto. Khemena ṭhitāti anupaddavena pavattā. Tenāha ‘‘abhayā’’ti, kutocipi bhayarahitāti attho. Modā modamānāti modāya modamānā, somanasseneva modamānā, na saṃsandanamattenāti vuttaṃ hoti. ‘‘Bhagavatā saddhiṃ sammodī’’tiādīsu (dī. ni. 1.381) hi mudasaddo saṃsandanepi pavattati, aññe modā hutvā aparepi modamānā viharantīti vā attho. Tenāha ‘‘aññamaññaṃ pamuditacittāti, asaññogepi vatticchāyeva vuddhīti dvidhā pāṭho vutto. Iddhaphītabhāvanti samiddhavepullabhāvaṃ.
日复一日应当布施天神，每月亦复如此奉献。由此声母始统摄诸如守斋日等事。依各人情况，因善因缘与业果而表现出香气芬芳，参与奉献者应分别安排其份额。虽有差别，但总体应持相称恰当的和谐声响。时见族姓名称，即如《须苏努王族谱》所示，本应依族名相配等举行布施。有关统率官职等，借此显示给与粮食的情况。因其能够正确行持善业积累财食，且没有侵占盗窃，所以得以安稳。所谓“无畏”，意指无所惧怕。欢喜快乐者以欢喜状态欢喜，如同悦于愉悦之人，不带忧伤与怨恨。谓“与世尊一同欢喜”等音句中欢喜声响亦传递感应，此外还有欢喜者以不同方式相乐之意。于是有“彼此欢喜”的说法，又有“同喜无违”的义理，此处讲的是因为加持力量德而增长的欢喜及其种类。
Catuparikkhāravaṇṇanā四种资具注释
§339
339. Tasmiṃ tasmiṃ kicce anuyanti anuvattantīti anuyantā. Teyeva ānuyantā yathā ‘‘anubhāvo eva ānubhāvo’’ti, ‘‘ānuyuttā’’tipi pāṭho, tasmiṃ tasmiṃ kicce anuyujjantīti hi ānuyuttā vuttanayena. Assāti rañño. Teti ānuyantakhattiyādayo. ‘‘Amhe ettha bahi karotī’’ti attamanā na bhavissanti. ‘‘Nibandhavipulāyāgamo gāmo nigamo. Vivaḍḍhitamahāāyo mahāgāmo’’ti (dī. ni. ṭī. 1.338) ācariyena vuttaṃ. ‘‘Apākāraparikkhepo sāpaṇo nigamo, sapākārāpaṇaṃ nagaraṃ, taṃ tabbiparīto gāmo’’ti (kaṅkhāvitaraṇī abhinavaṭīkāyaṃ saṅghādisesakaṇḍe kuladūsakasikkhāpade passitabbaṃ) vinayaṭīkāsu. Gasanti madanti etthāti gāmo, sveva pākaṭo ce, nigamo nāma atireko gāmoti katvā. Bhusattho hettha nī-saddo, saññāsaddattā ca rassoti saddavidū. Janapadattho vuttova. ‘‘Sāmyāmacco sakhā koso, duggañca vijitaṃ bala’’nti vuttāsu sattasu rājapakatīsu rañño tadavasesānaṃ channaṃ vasena hitasukhātivuddhi, tadekadesā ca ānuyantādayoti āha ‘‘yaṃ tumhāka’’ntiādi.
339. 在各项事务上互相追随、跟随者称为追随者。就如文中所说“感应乃感应之意”，有“追随者”之读法，即在各项事务上互相关联者为“追随者”之意。‘阿萨’意指国王，‘铁提’意指追随的贵族等。若执意说“我们不在这里外出”，则心念必不会成就。正如师者所言：“村落围绕大型聚落，繁荣市镇”、“村庄围绕零星宅院，住宅为村庄”，此为律注。所谓村落，是指人多凑集而成。‘巴萨’意指盛传的名称，加上感应声为理解由。‘王国’指的是国度。原文曾云：“亲近的长者、同伴、友人、敌人，以及胜利之力”，此用以说明当时国王辖下众多的领地兼互为追随者，称之“诸追随者”等。
Taṃtaṃkiccesu raññā amā saha bhavantīti amaccā. ‘‘Amāvāsī’’tiādīsu viya hi samakiriyāya amāti abyayapadaṃ, ca-paccayena taddhitasiddhīti neruttikā. Rajjakiccavosāsanakāle pana te raññā piyā, sahapavattanakā ca bhavantīti dasseti ‘‘piyasahāyakā’’ti iminā. Rañño parisati bhavā ‘‘pārisajjā. Ke pana teti vuttaṃ ‘‘sesā āṇattikārakā’’ti , yathāvuttānuyuttakhattiyādīhi avasesā rañño āṇākarāti attho. Satipi deyyadhamme ānubhāvasampattiyā, parivārasampattiyā ca abhāve tādisaṃ dātuṃ na sakkā. Vuddhakāle ca tādisānampi rājūnaṃ tadubhayaṃ hāyateva, deyyadhamme pana asati pagevāti dassetuṃ ‘‘deyyadhammasmiñhī’’tiādimāha. Deyyadhammasmiṃ asati ca mahallakakāle ca dātuṃ na sakkāti yojanā. Etenāti yathāvuttakāraṇadvayena. Anumatiyāti anujānanena. Pakkhāti sapakkhā yaññassa aṅgabhūtā. Yaññaṃ parikarontīti parikkhārā, sambhārā, te ca tassa yaññassa aṅgabhūtattā parivārā viya hontīti āha ‘‘parivārā bhavantī’’ti. ‘‘Ratho’’tiādinā idhānadhippetamatthaṃ nisedheti.
在众多具体事务中，有“国王与大臣们一同存在”的说法意谓国政合一。类似“月末”等用语，乃指特定时期之约定。此外，国王善于辅佐带领众臣，因而与臣下同乐，被称为“亲爱助手”。国王议会即是“政治集会”，且大臣众多。此处对国王的支持者与其所领土之大小、范围等区分详细。若无相应的授权与允许，不可能给予此类供养。年长时即使如此，国王与大臣之间的支持往往亦会成减少。而在没有适当基础的条件下，也无法供养诸侯。以此对将来的因缘进行说明。所谓准许即指许可。‘派系’意谓祭祀所依赖之伴随设施或物资，这些皆属于祭祀中的必需品，因而称为伴随辅助，谓“具如此性质”。“战车”等用词，均为禁止偷盗之用。
‘‘Ratho setaparikkhāro, jhānakkho cakkavīriyo;
『战车』者，八支道品之战车也。『车旌』者，表示四净戒的装饰。『禅眼』者，指与观照相应之五禅行中禅定之眼。『勇猛』者，勇猛勤奋之力眼也；
Upekkhā dhurasamādhi, anicchā parivāraṇa’’nti. (saṃ. ni. 5.4);
『舍息如铁石之定』者，即舍无动摇的定力。『无欲』者，贪欲寂灭之护持也。」（《相应部·尼陀经》5章4节）
Hi saṃyuttamahāvaggapāḷi. Tattha rathoti brahmayānasaññito aṭṭhaṅgikamaggaratho. Setaparikkhāroti catupārisuddhisīlālaṅkāro. ‘‘Sīlaparikkhāro’’tipi pāṭho. Jhānakkhoti vipassanāsampayuttānaṃ pañcannaṃ jhānaṅgānaṃ vasena jhānamayaakkho. Cakkavīriyoti vīriyacakko. Upekkhā dhurasamādhīti upekkhā dvinnaṃ dhurānaṃ samatā. Anicchā parivāraṇanti alobho sīhadhammādīni viya parivāraṇaṃ.
此出自《相应大部》。其中『战车』谓八正道为胜天道之乘驾。『车旌』是指四净戒为道德修饰。《车戒》或通作『戒车』。『禅眼』指涵盖五禅定支的禅定之眼。『勇猛之眼』即精进之眼。『舍息如铁石之定』，舍即舍心，指两极舍持等舍心之平静。『无欲』护持者欲舍无贪，如狮子之护（狮子守护般的止贪）。
Aṭṭhaparikkhāravaṇṇanā八种资具注释
§340
340.Ubhato sujātādīhi vuccamānehi. Yasasāti pañcavidhena ānubhāvena. Tenāha ‘‘āṇāṭhapanasamatthatāyā’’ti. ‘‘Saddho’’ti etassa ‘‘dātādānassa phalaṃ paccanubhoti pattiyāyatī’’ti atthaṃ dassetuṃ ‘‘dānassā’’tiādi vuttaṃ. Dāne sūroti dānasūro, deyyadhamme īsakampi saṅgaṃ akatvā muttacāgo, tabbhāvo pana kammassakatāñāṇassa tikkhavisadabhāvena veditabbo. Tassa hi tikkhavisadabhāvaṃ vibhāvetuṃ ‘‘saddo’’ti vatvā ‘‘dānasūro’’ti vuttanti daṭṭhabbaṃ. Tenāha ‘‘na saddhāmattakenā’’tiādi. Yassa hi kammassakatā paccakkhamiva upaṭṭhāti, so evaṃ vutto. Yaṃ dānaṃ detīti yaṃ deyyadhammaṃ parassa deti. Tassa pati hutvāti tabbisayaṃ lobhaṃ suṭṭhumabhibhavanto tassa adhipati hutvā deti. Kāraṇopacāravacanañhetaṃ. Paratopi eseva nayo. Tabbisayena lobhena anākaḍḍhanīyattā na dāso, na sahāyo.
二者施与出身良好等称谓时，称为耻辱。所谓耻辱是五种感受之一。故称为『平息烦恼』。所谓『信』者，是赐施得果之因缘、业力成熟之意，欲显明此义故说『施』等事。称施勇士为『施勇士』，即断绝对所施法贪念的勇士。虽有业力之显现，因其锐利明晰之性，故称为『信』。曰：『非仅凭信』者，谓其业力显现宛如侍奉，实则非仅凭信而已。『所施』者，谓所布施之物及所施之法。是施之主能已拴缚贪欲，继而以主宰身份布施。此是因缘关系之说。虽施于他亦同理。若因贪欲强盛而物主不具财，无施与之能力，也无伴侣助持。
Tadevatthaṃ byatirekato, anvayato ca vivaritvā dassento ‘‘yo hī’’tiādimāha. Idhānadhippetassa hi dāsādidvayassa byatirekato dassanaṃ. Khādanīyabhojanīyādīsu madhurasseva paṇītattā ‘‘madhuraṃ bhuñjatī’’ti vuttaṃ, nidassanamattaṃ vā etaṃ, paṇītaṃ paribhuñjatīti vuttaṃ hoti. Dāso hutvā deti taṇhāya dāsabyataṃ upagatattā. Sahāyo hutvā deti tassa piyabhāvānissajjanato. Sāmī hutvā deti tattha taṇhādāsabyato attānaṃ mocetvā abhibhuyya pavattanato. Yaṃ panetaṃ ācariyena vuttaṃ ‘‘sāmiparibhogasadisā’’ti, (dī. ni. ṭī. 1.340) taṃ taṇhādāsabyamatikkantatāsāmaññaṃ sandhāya vuttaṃ. Na hi khīṇāsavassa paribhogo sāmiparibhogo viya khīṇāsavasseva dānaṃ dānasāmīti attho upapanno hoti, pacchā vā pamādalikhitametaṃ. Tādisoti dānasāmisabhāvo.
在此义中，逐别说明二者之分别。谓『若』者等言。此乃分别主仆二者之分别说。其例如食副食之优劣，谓为甘美之所食，缘示例义，亦谓是良善之享受。若作佣人者施，为因渴爱致生之奴役；若作随从者施，则因慈爱生奉献；若为主人施，则能解脱奴役，断除渴爱，驾驭支配。此乃师所说。谓『等同陪伴之享用』，意指超越渴爱奴役之常理。实非如已灭烦恼者享用陪伴般，因灭尽烦恼故施与施利终得成就。此是施主如主人般享用之义。
Samitapāpasamaṇabāhitapāpabrāhmaṇā ukkaṭṭhaniddesenettha vuttā, pabbajjāmattasamaṇajātimattabrāhmaṇā vā kapaṇādiggahaṇena gahitāti veditabbaṃ. Duggatāti dukkaraṃ jīvikamupagatā kasiravuttikā. Tenāha ‘‘daliddamanussā’’ti. Pathāvinoti maggagāmino. Vaṇibbakāti dāyakānaṃ guṇakittanavasena, kammaphalakittanamukhena ca yācanakā seyyathāpi naggacariyādayoti atthaṃ dassetuṃ ‘‘ye iṭṭhaṃ dinna’’ntiādi vuttaṃ. Tadubhayeneva hi dānassa vaṇṇathomanā sambhavati. Ye vicaranti, te vaṇibbakā nāmāti yojetabbaṃ. Pasatamattanti vīhitaṇḍulādivasena vuttaṃ, sarāvamattanti yāgubhattādivasena. Opānaṃ vuccati ogāhetvā pātabbato nadītaḷākādīnaṃ sabbasādhāraṇaṃ titthaṃ, opānamivabhūtoti opānabhūto. Tenāha ‘‘udapānabhūto’’tiādi. Hutvāti bhāvato. Sutameva sutajātanti jātasaddassa anatthantaravācakattamāha yathā ‘‘kosajāta’’nti.
说『清净之恶行外道婆罗门』者，指苦行外道及同类婆罗门；应知此处亦含谓仅受出家形制之外道婆罗门。所谓『恶行』，即恶业之称，谓其业生生活之困难，名为『下劣人』。所谓『行者之道』即是解脱之道。称乞丐之名是依据其行为果报及业力显现，如露宿乞讨之状。此正显示施时生嫌恶之事。行者谓之乞丐。称为粗布者，以稻米等浅层供养比喻；称粗饭者，以牺牲献食等比喻。曰：『净水脉流之处称为渡头』，水泊众多乃通名渡头。泛因『生于水』而称『水生』者为如是言，如『出生于瘤肿中』而名瘤生等意。
Atītādiatthacintanasamatthatā nāma tassa rañño anumānavasena, itikattabbatāvasena ca veditabbā, na buddhānaṃ viya tattha paccakkhadassitāyāti dassetuṃ ‘‘atīte’’tiādi vuttaṃ. Puññāpuññānisaṃsacintanañcettha pakaraṇādhigatavasena veditabbaṃ. Puññassāti yaññapuññassa. Dāyakacittampīti dāyakānaṃ, dāyakaṃ vā cittampi, dātukamyatācittampīti vuttaṃ hoti. Imesu pana aṭṭhasu aṅgesu aḍḍhatādayo pañca yaññassa tāva parikkhārā hontu tehi vinā tassa asijjhanato , sujātatā, pana sūrūpatā ca kathaṃ yaññassa parikkhāro siyā tadubhayena vināpi tassa sijjhanatoti codanāya sabbesampi aṭṭhannamaṅgānaṃ parikkhārabhāvaṃ anvayato, byatirekato ca dassento ‘‘ete hi kirā’’tiādimāha. Ettha ca keci evaṃ vadanti ‘‘yathā aḍḍhatādayo pañca yaññassa ekaṃsatova aṅgāni, na evaṃ sujātatā, surūpatā ca, tadubhayaṃ pana anekaṃsatova aṅganti dīpetuṃ arucisūcakassa kirasaddassa gahaṇaṃ kata’’nti. Te hi ‘‘ayaṃ dujjātotiādivacanassa anekaṃsikataṃ maññamānā tathā vadanti, tayidaṃ asāraṃ. Sabbasādhāraṇavasena hetaṃ byatirekato yaññassa aṅgabhāvadassanaṃ tattha siyā kesañci tathā parivitakko’’ti tassāpi avakāsābhāvadassanatthameva evaṃ vuttattā, tadubhayasādhāraṇavaseneva anekaṃsato aṅgabhāvassa adassanato ca. Kirasaddo panettha tadā brāhmaṇassa cintitākārasūcanattho daṭṭhabbo. Evamanena cintetvā ‘‘imānipi aṭṭhaṅgāni tasseva yaññassa parikkhārā bhavantīti vuttānī’’ti kirasaddena tassa cintitākāro sūcito hoti. Evamādīnīti ettha ādisaddena ‘‘ayaṃ virūpo kittakaṃ…pe… upacchindissati, ayaṃ daliddo, appesakkho, assaddho, appassuto, na atthaññū, na medhāvī kittakaṃ…pe… upacchindissatī’’ti etesaṃ saṅgaho veditabbo.
对于过去等事难以思惟的完全不适合性，这名义上应以王的推想以及约定俗成的方式认知，而非如佛陀那样以直接观察显示，因此说“过去”等语也是用来示现的。这里所谓的善恶因果思惟，理应视为出自教义讲述的章节。所谓善，就是所谓功德之善。所谓舍施意念，是指施舍者及其意念，或者说是想要施舍的心念。八种行者中的八支和祭祀五部分虽依然为祭祀的器具，如果没有这些器具就不生庄严；而庄严与美好又如何是祭祀的器具呢？为了启发，解释了八支的庄严本质，从一般和特殊两方面指出“这些就是”的说法。在此，有些人异说：“正如八支中的五部分是整体的一员，却不如庄严和美好，庄严美好是多个整体，而祭祀五部分只能说是单独的部分，为何要以多部分来示意诸不美呢？”他们以为“这是因称‘难生’等词而显得碎散不全”，然而这无实义。按照普通法理解释，祭祀八支庄严的义理，可说存在某些部分的含义不同，此说只因没有机会说明，如此说也是为了说明多个不完整部分。不美之声，此处应视为婆罗门思量祭祀意像的提示。这样被观想，即“这些即是祭祀的八支庄严”，意像由此被启示。因此所谓不美等语，说明这一集合体为不美、残缺、不当信、不清净、不明智的祭祀碎片。由此鉴别，知此由婆罗门思想所现现形相。由此八支获称为祭祀器具。如此……
Catuparikkhārādivaṇṇanā四种资具等注释
§341
341. ‘‘Sujaṃ paggaṇhantāna’’nti ettha soṇadaṇḍasuttavaṇṇanāyaṃ (dī. ni. aṭṭha. 1.311-313) vuttesu dvīsu vikappesu dutiyavikappaṃ nisedhento ‘‘mahāyāga’’ntiādimāha, tena ca purohitassa sayameva kaṭacchuggahaṇajotanena evaṃ sahatthā sakkaccaṃ dāne yuttapayuttatā icchitabbāti dasseti. Evaṃ dujjātassāti etthāpi ‘‘sujātatāya anekaṃsato aṅgabhāvadassanamevida’’nti aggahetvā heṭṭhā vuttanayena sabbasādhāraṇavaseneva attho gahetabbo. Ādisaddena hi ‘‘evaṃ anajjhāyakassa…pe… dussīlassa…pe… duppaññassa saṃvidhānena pavattadānaṃ kittakaṃ kālaṃ pavattissatī’’ti etesaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Tasmāti tadubhayakāraṇato.
341. 说“善持受者”，此处在释义《苏纳达杖经》中对双重歪曲之第二种歪曲的拒止称为“大神祭”等语，由此说明祭祀促使首席祭司以特定接纳仪式恰当协调师徒之施与。如此“难生者”，此处也以“庄严的八支庄严整体的显现”等作为主旨，用下文所说的普通法理予以采纳。首语的确说明“如此不善导师…不善戒律者…愚痴者的恶行祭祀……必将导致法的败坏”，由此可知由双重原因而生。
Tissovidhāvaṇṇanā三种方式注释
§342
342.Tiṇṇaṃ ṭhānānanti dānassa ādimajjhapariyosānasaṅkhātānaṃ tissannaṃ bhūmīnaṃ, avatthānānanti attho. Calantīti kampanti purimākārena na tiṭṭhanti. Karaṇattheti tatiyāvibhattiatthe. Karaṇīyasaddāpekkhāya hi kattari eva etaṃ sāmivacanaṃ, na karaṇe. Yebhuyyena hi karaṇajotakavacanassa atthabhāvato anuttakattāva karaṇatthoti idhādhippeto. Pacchānutāpassa akaraṇūpāyaṃ dassetuṃ ‘‘pubba…pe… patiṭṭhapetabbā’’ti vuttaṃ. Tattha acalāti daḷhā kenaci asaṃhīrā. Patiṭṭhapetabbāti suppatiṭṭhitā kātabbā. Tathā patiṭṭhāpanūpāyampi dassento ‘‘evañhī’’tiādimāha. Tathā patiṭṭhāpanena hi yathā taṃ dānaṃ sampati yathādhippāyaṃ nippajjati, evaṃ āyatimpi vipulaphalatāya mahapphalaṃ hoti vippaṭisārena anupakkiliṭṭhabhāvato. Dvīsu ṭhānesūti yajamānayiṭṭhaṭṭhānesu. Vippaṭisāro…pe… na kattabboti atthaṃ sandhāya ‘‘eseva nayo’’ti vuttaṃ. Muñcacetanāti pariccāgacetanā, tassā niccalabhāvo nāma muttacāgatā pubbābhisaṅkhāravasena uḷārabhāvo. Pacchāsamanussaraṇacetanāti paracetanā, tassā pana niccalabhāvo ‘‘aho mayā dānaṃ dinnaṃ sādhu suṭṭhū’’ti dānassa sakkaccaṃ paccavekkhaṇavasena veditabbo. Tadubhayacetanānaṃ niccalakaraṇūpāyaṃ byatirekato dassetuṃ ‘‘tathā…pe… hotī’’ti vuttaṃ. Tattha tathā akarontassāti muñcacetanaṃ, pacchāsamanussaraṇacetanañca niccalamakarontassa, vippaṭisāraṃ, uppādentassāti vuttaṃ hoti. ‘‘Nāpi uḷāresu bhogesu cittaṃ namatī’’ti idaṃ pana pacchāsamanussaraṇacetanāya eva byatirekato niccalakaraṇūpāyadassanaṃ. Evañhi yathāniddiṭṭhanidassanaṃ upapannaṃ hoti. Tattha uḷāresu bhogesūti khettavisese pariccāgassa katattā laddhesupi uḷāresu bhogesu. Nāpi cittaṃ namati pacchā vippaṭisārena upakkiliṭṭhabhāvato. Yathā kathanti āha ‘‘mahāroruva’’ntiādi. Tassa hi seṭṭhissa gahapatino vatthu kosalasaṃyutte, (saṃ. ni. 1.131) mayhakajātake (jā. aṭṭha. 3.6.mayhakajātakavaṇṇanā) ca āgataṃ. Tathā hi vuttaṃ –
342. “三处”指布施的起中终三段区域，亦即三块场所。“起中终”是其义。“移动”指前者名为‘振动’，非“立止”。“承担”指第三格，因第三格表示承担作用，所以这里用其同伴词而非承担词。这是依照语法规则讲的，因承担助词的含义已涵盖最高的承担义。接下文说，为了说明前后应当承担的次第，称“前……应当立定”，意谓必须正确立定。后文说诸属于立定法的应作如此等。意指通过立定的行为使布施饶益如理发出，故布施广延而有大果情，且无污秽的退转。所谓“二处”指与施主相关的两地。谓“不应妨碍”之意，为了说明“此为方针”而言。所谓“舍弃意”为放弃意，舍弃意的无痕迹状态称为解脱，乃由先前所造前行业力强烈显现之结果。所谓“后续追忆意”即回忆意，后者无痕迹的状态是“啊，我将善施赐出，善住界”之施主心之清晰鉴察。为了分别说明二者舍弃意的无痕迹导致的情况，说明“如此成立”等。这里所谓“如此不为行为者”指舍弃意，而追忆意亦是无痕致者，是导致退转的因。谓“于解脱者中，心不瞑醉”，此仅针对追忆意而言，证明舍弃意无痕更为优胜。这样如实明鉴一切。所谓“于解脱境界”，即针对解脱境界的特殊舍弃及所得利益。这里“心不瞑醉”指退转之后无损害的状态。如同言“大神圣岩”等。《玛嘉经》中有诸如此类事迹载及记载。因此说……
‘‘Bhūtapubbaṃ so mahārāja seṭṭhi gahapati tagarasikhiṃ nāma paccekasambuddhaṃ piṇḍapātena paṭipādesi, ‘detha samaṇassa piṇḍapāta’nti vatvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi, datvā ca pana pacchā vippaṭisārī ahosi ‘‘varametaṃ piṇḍapātaṃ dāsā vā kammakarā vā bhuñjeyyu’’’ntiādi.
“过去世这位大王荘严商人，名为多迦利耶，是一位独觉圣者，曾经为其乞食行持，曾言‘给这位沙门施食’，说完后便起身离座。施与之后他心生后悔，道‘这施食最好是由奴仆或作工者来享用才好’。”
So kira aññesupi divasesu taṃ paccekabuddhaṃ passati, dātuṃ panassa cittaṃ na uppajjati, tasmiṃ pana divase ayaṃ padumavatiyā deviyā tatiyaputto tagarasikhī paccekabuddho gandhamādanapabbate phalasamāpattisukhena vītināmetvā pubbaṇhasamaye vuṭṭhāya anotattadahe mukhaṃ dhovitvā manosilātale nivāsetvā kāyabandhanaṃ bandhitvā pattacīvaramādāya abhiññāpādakaṃ jhānaṃ samāpajjitvā iddhiyā vehāsaṃ abbhuggantvā nagaradvāre oruyha cīvaraṃ pārupitvā pattamādāya nagaravāsīnaṃ gharadvāresu sahassabhaṇḍikaṃ ṭhapento viya pāsādikehi abhikkamanādīhi anupubbena seṭṭhino gharadvāraṃ sampatto, taṃ divasañca seṭṭhi pātova uṭṭhāya paṇītaṃ bhojanaṃ bhuñjitvā gharadvārakoṭṭhake āsanaṃ paññapetvā dantantarāni sodhento nisinno hoti. So paccekabuddhaṃ disvā taṃ divasaṃ pātova bhutvā nisinnattā dānacittaṃ uppādetvā bhariyaṃ pakkosāpetvā ‘‘imassa samaṇassa piṇḍapātaṃ dehī’’ti vatvā rājupaṭṭhānatthaṃ pakkāmi. Seṭṭhibhariyā sampajaññajātikā cintesi ‘‘mayā ettakena kālena imassa ‘dethā’ti vacanaṃ na sutapubbaṃ, dāpentopi ca ajja na yassa vā tassa vā dāpeti, vītarāgadosamohassa vantakilesassa ohitabhārassa paccekabuddhassa dāpeti, yaṃ vā taṃ vā adatvā paṇītaṃ piṇḍapātaṃ dassāmī’’ti gharā nikkhamma paccekabuddhaṃ pañcapatiṭṭhitena vanditvā pattaṃ ādāya antonivesane paññattāsane nisīdāpetvā suparisuddhehi sālitaṇḍulehi bhattaṃ sampādetvā tadanurūpaṃ khādanīyaṃ, byañjanaṃ, sūpeyyañca abhisaṅkharitvā pattaṃ pūretvā bahi gandhehi alaṅkaritvā paccekabuddhassa hatthesu patiṭṭhapetvā vandi. Paccekabuddho ‘‘aññesampi paccekabuddhānaṃ saṅgahaṃ karissāmī’’ti aparibhuñjitvāva anumodanaṃ vatvā pakkāmi. Sopi kho seṭṭhi rājupaṭṭhānaṃ katvā āgacchanto paccekabuddhaṃ disvā āha ‘‘mayaṃ tumhākaṃ piṇḍapātaṃ dethā’’ti vatvā pakkantā, api vo laddho piṇḍapāto’’ti? Āma, seṭṭhi laddhoti. ‘‘Passāmā’’ti gīvaṃ ukkhipitvā olokesi , athassa piṇḍapātagandho uṭṭhahitvā nāsapuṭaṃ pahari. So cittaṃ saṃyametuṃ asakkonto pacchā vippaṭisārī ahosi, tassa pana vippaṭisārassa uppannākāro ‘‘varameta’’ntiādinā pāḷiyaṃ vuttoyeva. Piṇḍapātadānena panesa sattakkhattuṃ sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapanno, sattakkhattumeva ca sāvatthiyaṃ seṭṭhikule nibbatto, ayañcassa sattamo bhavo, pacchā vippaṭisārena pana nāpi uḷāresu bhogesu cittaṃ namati. Vuttañhetaṃ saṃyuttavaralañchake –
他往后几天又见到那位独觉圣者，虽想再施舍，心中却无生起施意。当日，有第三位也是名为多迦利耶的独觉圣者，位于香飘山，享受着果实时光的安乐，清晨醒来，洗脸刷牙，保持身心清净，着袈裟，入定修定，凭神通御风而行，盘坐在城门口，披着袈裟，手捧布施物，设置于居民住宅门口，像设坛供香器般的庄严，逐渐通过庄严道路，宫殿门口已备好庄严。一整天，这名庄严商人礼敬独觉圣者，设供良食，安坐厅堂，认真刷牙。见到独觉圣者，当天心生布施意，命妻呼唤，说“给这位沙门布施”，为服务国王，离座出门，向独觉圣者进行五次起礼，献呈布施，安坐洁净的座位上。为独觉圣者准备适当的食物、调味和饮品，将餐盘装好，用香殊为装饰，放置于独觉圣者手中而敬礼。独觉圣者谦辞称“我自己会照顾自己，不需要任何人的施予”，并随即赞许。庄严商人心生欢喜，心里问“我可以与其他独觉圣者集合布施吗？”心中欣喜而离去。该商人完成国王之事，来到独觉圣者处，说：“我们也给你布施”，并以此语辞别。独觉圣者回答“我接受你们的施食”；商人点头。观望时，伸出舌头，显露食物气味，塞住鼻孔，不能控制心念，遂生遗憾，心生后悔，道“最好是由别人或仆人为之食受”。这是巴利文所述的后悔之辞。因布施之缘，七十世善生，天上天堂往生；在此七十世安居萨瓦提施主家，这亦第七生，然而后悔心不曾念及富贵之物。此后悔原因如《相应部》所说……
‘‘Yaṃ kho so mahārāja seṭṭhi gahapati datvā pacchā vippaṭisārī ahosi ‘varametaṃ piṇḍapātaṃ dāsā vā kammakarā vā bhuñjeyyu’nti, tassa kammassa vipākena nāssuḷārāya bhattabhogāya cittaṃ namati, nāssuḷārāya vatthabhogāya, yānabhogāya, nāssuḷārānaṃ pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ bhogāya cittaṃ namatī’’ti (saṃ. ni. 1.131).
“这位大王庄严商人施舍后心生后悔，认定‘最好是由奴仆或工人们享用此施食’。由其业报之故，心念不附着于食物的细微享受，不附着于居所享受，不附着于车辆享受，也不附着于五种欲乐所享受的物质享乐。”（出自《相应部》，卷一百三十一）
Mayhakajātakepi vuttaṃ –
瑪烘伽生譬喻中亦有說：
‘‘Iti mahārāja āgantukaseṭṭhi tagarasikhipaccekabuddhassa dinnapaccayena bahuṃ dhanaṃ labhi , datvā aparacetanaṃ paṇītaṃ kātuṃ asamatthatāya paṇīte bhoge bhuñjituṃ nāsakkhī’’ti (jā. aṭṭha. 3.6.mayhakajātakavaṇṇanā).
『大王啊，對外來商賈、行棺木者、獨覺佛，因其所受的因緣而獲得大量財富，但在付出之後，無法圓滿善巧地使用這財富，亦無能力享用善味的資產。』（讀誦於《生經注疏》第三分卷第六章瑪烘伽生譬喻說中）。
Bhātu panesa ekaṃ puttaṃ (dha. pa. aṭṭha. 2.354) sāpateyyassa kāraṇā jīvitaṃ voropesi, tena kammena bahūni vassāni niraye paccittha, sattakkhattuñca aputtako jāto, idānipi teneva kammena mahāroruvaṃ upapanno. Tena vuttaṃ ‘‘mahāroruvaṃ upapannassa seṭṭhigahapatino viyā’’ti, purimapacchimacetanāvasena cettha attho veditabbo. Ekā hi cetanā dve paṭisandhiyo na detīti.
比库長老中有言：『兄弟共育一子，是饒益故，一切生命共存皆為和睦之因。』因此業力，多年流放地獄，重生於無子者中；即如今此業力仍然使人遭遇大苦痛。」由此可見「遭遇大苦痛的世家主人」之意義，應當從前後文意之中體會。蓋一意志存二者懸殊，故不言其合一。
Dasaākāravaṇṇanā十行相之解释
§343
343. Ākaroti attano anurūpatāya samariyādaparicchedaṃ phalaṃ nibbattetīti ākāro, kāraṇanti āha ‘‘dasahi kāraṇehī’’ti. Mariyādattho hettha ā-saddo. Na dussīlesveva, atha kho sīlavantesupi vippaṭisāraṃ uppādessati. Tadubhayepi na uppādetabboti hi dassetuṃ api-saddena, pi-saddena vā sampiṇḍanaṃ karoti. Paṭiggāhakatova uppajjatīti balavataraṃ vippaṭisāraṃ sandhāya vuttaṃ, dubbalo pana deyyadhammato, parivārajanatopi uppajjateva. Uppajjituṃ yuttanti uppajjanārahaṃ. Vippaṭisārampi vinodesīti sambandho. Tesaṃyevāti pāṇātipātīnameva. Yajanaṃ nāmettha dānamevādhippetaṃ, na aggijuhananti āha ‘‘detu bhava’’nti. Vissajjatūti muttacāgavasena cajatu. Abbhantaranti ajjhattaṃ sakasantāne.
第343條：謂當依自身相稱，造作尊敬之別分，以致功德圓滿。所謂造作，謂「十種因緣」也。尊敬之意，則在此處已蘊含其中。此中非獨對不善者生厭惡，善者亦會生出差違之意。彼此皆不宜生起，彼此和合方顯其義。此條文如契約一樣產生，故於困弱之方應予善待，雖家人亦當受到照顧。宜使彼此共生共存，非棄離歧生之故。關於傷害他人者，惟獨指施以殺生罪名者。此施捨之義，此並非以火焚燒者，而名為「示現存在」也。放捨之意，以自由施與見稱。內裡義理為心念集中。
Soḷasākāravaṇṇanā十六行相之解释
§344
344. Anumatipakkhādayo eva heṭṭhā yaññassa vatthuṃ katvā ‘‘soḷasaparikkhārā’’ti vuttā, idha pana sandassanādivasena anumodanāya āraddhattā vuttaṃ ‘‘soḷasahi ākārehī’’ti. Dassetvāti attano desanānubhāvena paccakkhamiva phalaṃ dassetvā, anekavāraṃ pana dassanato ‘‘dassetvā dassetvā’’ti byāpanavacanaṃ, tadeva ābhuso meḍanaṭṭhena āmeḍitavacananti ācariyena (dī. ni. ṭī. 1.344) vuttaṃ. ‘‘Samādapetvā samādapetvā’’tiādīsupi eseva nayo. Tamatthanti dānaphalavasena kammaphalasambandhamatthaṃ. Samādapetvāti sutamattaṃ akatvā yathā rājā tamatthaṃ sammadeva ādiyati citte karonto suggahitaṃ katvā gaṇhāti, tathā sakkaccaṃ ādāpetvā.
第344條：僅列舉許可信等，謂耶祭基礎已成，說有「十六種考察法」。此處為讚歎說法之因緣，復說「有十六種造作法」。此「示現」，即指以自己之說法，使果報分明表出。多次說「示出、示出」乃強調其徹底，此用語之深意為指導者所說。復復以「專心一意」引領，如同國王於心合意善妙發動，使其集聚與舉行，如是適當加以施行。
‘‘Vippaṭisāravinodanenā’’ti idaṃ nidassanamattaṃ. Lobhadosamohaissāmacchariyamānādayopi hi dānacittassa upakkilesā, tesaṃ vinodanenapi taṃ vodāpitaṃ samuttejitaṃ nāma hoti tikkhavisadabhāvāpattito, āsannatarabhāvato pana vippaṭisāravinodanameva gahitaṃ. Pavattite hi dāne tassa sambhavoti. Yāthāvato vijjamānehi guṇehi haṭṭhapahaṭṭhabhāvāpādanaṃ sampahaṃsananti āha ‘‘sundara’’ntiādi. Dhammatoti saccato. Tadatthameva dassetuṃ ‘‘dhammena samena kāraṇenā’’ti vuttaṃ. Saccañhi dhammato anapetattā dhammaṃ, upasamacariyabhāvato samaṃ, yuttabhāvena kāraṇanti ca vuccati.
「以解厭違之娛樂」為示現而作。因貪欲、嗔恨、愚癡等惡心染與施捨心互相矛盾，於其矛盾中，解厭違之說法激發起強烈明晰之力。由此近於弄懂，而解厭違樂趣得以成立。施捨中若具備諸如善法等諸般妙德，除去雜亂之態，於是稱為「美好」之說法。以真理之義顯示，即使真理本身不以造作起，因具正行持而與真理平等，因此「以真理為等因說」稱之。
§345
345. Tasmiṃ yaññe rukkhatiṇacchedopi nāma nāhosi, kuto pāṇavadhoti pāṇavadhābhāvasseva daḷhīkaraṇatthaṃ, sabbaso viparītaggāhehi avidūsitatādassanatthañca pāḷiyaṃ ‘‘neva gāvo haññiṃsū’’tiādīni vatvāpi ‘‘na rukkhā chijjiṃsū’’tiādi vuttanti dassento ‘‘ye yūpanāmake’’tiādimāha. Barihisatthāyāti paricchedatthāya. Vanamālāsaṅkhepenāti vanapupphehi gandhitamālāniyāmena. Evaṃ ācariyena (dī. ni. ṭī. 1.345) vuttaṃ, vanapantiākārenāti attho. Bhūmiyaṃ vā pattharantīti vedibhūmiṃ parikkhipantā tattha tattha pattharanti. Mantādinā hi parisaṅkhatā bhūmi vindati assa lābhasakkāreti katvā ‘‘vedī’’ti vuccati. Tepi rukkhā tepi dabbāti sambandho, kammakattā cetaṃ dvayaṃ, abhihitakammaṃ vā. Vatticchāya hi yathāsattiṃ kārakā bhavanti. Vuttanayena pāṇavadhābhāvassa daḷhīkaraṇatthaṃ, viparītaggāhena avidūsitabhāvadassanatthañcetanti dasseti kiṃ panā’’tiādinā. Antogehadāso antojāto. Ādisaddena dhanakkītakaramarānītasāmaṃdāsabyūpagatānaṃ saṅgaho. Pubbamevāti bhatikaraṇato pageva. Dhanaṃ gahetvāti divase divase yathākammaṃ gahetvā. Bhattavetananti devasikaṃ bhattañceva māsikādiparibbayañca. Vuttovāyamattho. Tajjitāti santajjitā. Parikammānīti sabbabhāgiyāni kammāni, uccāvacāni kammānīti attho. Piyasamudācārenevāti iṭṭhavacaneneva. Yathānāmavasenevāti pākaṭanāmānurūpeneva. Sappitelanavanītadadhimadhuphāṇitena cevāti ettha ca-saddo avuttasamuccayattho, tena paṇītapaṇītānaṃ nānappakārānaṃ khādanīyabhojanīyādīnañceva vatthayānamālāgandhavilepanaseyyāvasathādīnañca saṅgaho daṭṭhabbo, tenāha ‘‘paṇītehi sappitelādisammissehevā’’tiādi. Tassa tassa kālassa anurūpehi yāgu…pe… pānakādīhīti sambandho. Sappiādīnanti sappiādīhi.
345. 关于那祭祀中伐树砍柴虽无明文禁止，何以言“不杀生”？此意是为巩固不杀生之意，且全然逆向教义迷惑众生故。巴利文中说“牛不可杀”等语，意在强调“不砍伐树木”等也同样适用，故以“所谓’在此叫树木伐’”等语说明此理。 “巴里希萨他”为“砍伐”的意思。 “森林花之聚合”指以香花为缀饰聚合。此皆出于导师所说（《长部尼注》1.345），“树林护养者”意即守护土地者。因人们在土地上放置石头，借以标示土地界限，称之为“界石”。据说当地人民依此界定地界，依此耕种，此谓“土地界限”。树木和食物因业因缘相系，故此为两者相关联说。言语解释即按事实成因论。通过“杀生不杀”加强教义的说明，逆向抓住未明白之人使用之义。 末尾有关毒害及贪欲集合的训诂，皆说明以往所述是一系列复杂因缘的结合。 “财富日常取得”说法亦表明这是日常施与所累积，而“供养及月供粮等观念”亦属其中。 文中“具胜利”等指得胜得成之义。 “行为众多”即涵盖一切行为，亦称高尚行为。 称为“慈善言行”，从正确称谓及明名的角度进行说明。结尾所述纯净香脂等物，各种各种用于饮食、住所、坐具等的组合，作了细致集合。此称“以诸善财物所调和者”。事物亦随时而变，依适当时节进行供养饮食等，可见历时因缘相连相成而生。
§346
346. Paṭisāmetabbato, attano attano santakabhāvato ca saṃ nāma dhanaṃ vuccati, tassa patīti sapati niggahitalopena, dhanavā, diṭṭhadhammikasamparāyikahitāvahattā tassa hitanti sāpateyyaṃ, tadeva dhanaṃ. Tenāha ‘‘pahūtaṃ dhana’’nti. Akkhayadhammamevāti akhayasabhāvameva. Gāmabhāgenāti saṃkittanavasena gāme vā gahetabbabhāgena, evaṃ ācariyena (dī. ni. ṭī. 1.346) vuttaṃ, paccekaṃ sabhāgagāmakoṭṭhāsenātipi attho. Sesesupi eseva nayo.
346. 应当回收的，因自己自养其身的财富，称为“财富”。这里“回收”带有控制、牵制之意，拥有财富的人应当谨慎所行善业而得利益。故称“财富”。故有言“多量财富”。“不灭性”即不灭灭尽之质。村庄部分，即特定村庄中共有之财产，故称。导师亦如此说（《长部尼注》1.346），此外还有针对单独份后村庄守护军的义解。余资亦同理进行引申。
§347
347.Yaññāvāṭoti khaṇitāvāṭassa assamedhādiyaññayajanaṭṭhānassetaṃ adhivacanaṃ, tabbohārena pana idha dānasālāya eva, tāya ca puratthimanagaradvāre katāya puratthimabhāge evāti atthaṃ dasseti ‘‘puratthimato nagaradvāre’’tiādinā. Taṃ pana ṭhānaṃ rañño dānasālāya nātidūre evāti āha ‘‘yathā’’tiādi. Yato tattha pātarāsaṃ bhuñjitvā akilantarūpāyeva sāyanhe rañño dānasālaṃ sampāpuṇanti. ‘‘Dakkhiṇena yaññāvāṭassā’’tiādīsupi eseva nayo. Yāguṃ pivitvāti hi yāgusīsena pātarāsabhojanamāha.
347.“祭祀场”指如矿井、祭祀种种聚集处，这称呼。应按法令指定的专门场所，通常指用于施舍之堂所、城市东门或前方。意谓城市东门此祭祀处。“国王捐献舍”处距离不远便是此处，故称“如是”。行人于晚间在此饮食完毕，宛如散放无拘。称“东侧祭祀场”等亦同理。所称之饮食器具名为“仪式饭器”。
§348
348.Madhuranti sādurasaṃ. Upari vattabbamatthanti ‘‘apica me bho evaṃ hotī’’tiādinā vuccamānamatthaṃ. Parihārenāti bhagavantaṃ garuṃ katvā agāravaparihārena, ujukabhāvāpanayanena vā, ujukavuttiṃ pariharitvā vaṅkavuttiyāva yathācintitamatthaṃ pucchanto evamāhāti vuttaṃ hoti. Tenāha ‘‘ujukameva pucchayamāno agāravo viya hotī’’ti.
348.“甜美”指美好滋味。上文所示不同意者的意思，谓“但是我也如此”。“放弃”指以尊敬尊重佛陀的心情，放腔不正、正直之言；或放弃偏斜言论，如此精进表修正。故说“正当被问时，当正直无曲”。
Niccadānaanukulayaññavaṇṇanā常施、随顺、祭祀之解释
§349
349.Uṭṭhāyāti dāne uṭṭhānavīriyamāha, samuṭṭhāyāti tassa sātaccakiriyaṃ. Kasivāṇijjādikammāni akaronto daliddiyādianatthāpattiyā nassissatīti adhippāyo. Appasambhārataro ceva mahapphalataro cāti saṅkhepato aṭṭhakathāyaṃ vutto pāḷiyaṃ pana ‘‘appatthataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṃsataro cā’’ti pāṭho. Tattha appasambhārataroti ativiya parittasambhāro, asamārabbhiyasambhāro. Appatthataroti pana ativiya appakicco, attho cettha kiccaṃ, ttha-kārassa ṭṭha-kāraṃ katvā ‘‘appaṭṭhataro’’tipi pāṭho. Sammā ārabhīyati yañño etenāti samārambho, sambhārasambharaṇavasena pavattasattapīḷā, appo samārambho etassāti tathā, ayaṃ panātisayenāti appasamārambhataro. Vipākasaññitaṃ mahantaṃ sadisaṃ phalametassāti mahapphalo, ayaṃ panātisayenāti mahapphalataro. Udayasaññitaṃ mahantaṃ nissandādiphalametassāti mahānisaṃso, ayaṃ panātisayenāti mahānisaṃsataro.Dhuvadānānīti dhuvāni thirāni avicchinnāni katvā dātabbadānāni. Niccabhattānīti ettha bhattasīsena catupaccayaggahaṇaṃ. Anukulayaññānīti anukulaṃ kulānukkamaṃ upādāya dātabbadānāni . Tenāha ‘‘amhāka’’ntiādi. Yāni pavattetabbāni, tāni anukulayaññāni nāmāti yojetabbaṃ. Nibaddhadānānīti nibandhetvā niyametvā paveṇīvasena pavattitadānāni.
349.“起立”谓为施舍起身精进行事，“起汇”谓其聚会。弃绝做买卖等业，因害人财物而致失败乃主因。简略称训诂中有“较少起聚者，较少发起者，较大果报者”等。此处“较少起聚”指特别少而不起聚。“较少施行为不善，意即少做工作”——此处是对工作做事的称谓，作对比而言。“正当着手祭祀”，谓适当开始，这是动员、收集物资的方法。少动作为未正常发起的状态。“得到的果报”称强大显赫果报。这个称为“功德大果”。还特指因缘成熟的果报为无上果报。高果表示依托修行结果成熟。有强大因缘发生的被称为成就最上果。“持续施舍”为不断不间断的施舍行为。常食供称为以食器盛载固定四分配合而成。顺利施舍称为对应宗族家族顺序的赠予。故有“吾等”之称。必须献施者称为在此设立的施舍分项。约定施舍指绑定和规定好后，有如在绳索上系捆行动般持续施舍。
Hatthidantena katā dantamayasalākā, yattha dāyakānaṃ nāmaṃ aṅkanti, iminā taṃ niccabhattaṃ salākadānavasenāti dasseti. Taṃ kulanti anāthapiṇḍikakulaṃ. Dāliddiyenāti daliddabhāvena. ‘‘Ekasalākato uddhaṃ dātuṃ nāsakkhī’’ti iminā ekenapi salākadānena nibaddhadānaṃ upacchinditumadatvā anurakkhaṇamāha. Raññoti setavāhanarañño.
用象牙刻制作的牙签上刻有施主名号，称此为定期供养的象牙牙签赠礼。该族为给孤独长者族。因破碎为无效，故意以一枚牙签中断束缚的定期供养，称为保存。国王名为设伐哈那王。
Ādīni vatvāti ettha ādisaddena ‘‘kasmā seno viya maṃsapesiṃ pakkhanditvā gaṇhāsī’’ti evamādīnaṃ samasamadāne ussukkanavacanānaṃ saṅgaho. Galaggāhāti galaggahaṇā. ‘‘Kammacchedavasenā’’ti iminā attano attano kammokāsādānampi pīḷāyevāti dasseti. Samārambhasaddo cettha pīḷanatthoti āha ‘‘pīḷāsaṅkhāto samārambho’’ti. Pubbacetanāmuñcacetanāaparacetanāsampattiyā dāyakavasena tīṇi aṅgāni, vītarāgatāvītadosatāvītamohatāpaṭipattiyā dakkhiṇeyyavasena ca tīṇīti evaṃ chaḷaṅgasamannāgatā hoti dakkhiṇā, chaḷaṅguttare nandamātāsuttañca (a. ni. 6.37) tassatthassa sādhakaṃ. Aparāparaṃ uppajjanakacetanāvasena mahānadī viya, mahogho viya ca ito cito ca abhisanditvā pakkhanditvā pavattito puññameva puññābhisando. Tathāvidhanti pamāṇassa kātuṃ asukarattamāha. Kāraṇamahattena phalamahattampi veditabbaṃ upari najjā vuṭṭhiyā mahogho viyāti vuttaṃ ‘‘tasmā’’tiādi.
此处『Ādīni vatvāti』以其起首语作为始动之辞，意谓“为何如军队般舍弃肉食而取之？”此乃多数热切言辞合会之集。『Galaggāhāti』谓振动，扰动之意。谓为“斩断业缘之如军队者”，此示其以剧烈压力互相苦恼。『Samārambhasaddo』此处谓初发心之义，于是称为“苦恼所缘之起始”。此起始有三：先念（前发动念）、放逸念（放弃念）、他念（三者成助缘），为无嗔无恨、无惑苦之正行戒律，称为善行之右方三端。此亦谓之「六具足」—右端之具足，与论说《欢母经》相应。初念、放逸念、他念依次相继起，如大河大流，来来往往，交织而行，舍弃错乱而常流转，此即功德聚集。以此说明规模大者果报也大，如大水漫溢，故有言“如此因缘所致，尘埃不可易计”。
§350
350.Navanavoti sabbadā abhinavo, divase divase dāyakassa byāpārāpajjanato kiccapariyosānaṃ natthīti vuttaṃ ‘‘ekenā’’tiādi. Yathāraddhassa āvāsassa katipayenāpi kālena parisamāpetabbato kiccapariyosānaṃ atthīti āha ‘‘paṇṇasāla’’ntiādi. Mahāvihārepi kiccapariyosānassa atthitāupāyaṃ dassetuṃ ‘‘ekavāraṃ dhanapariccāgaṃ katvā’’ti vuttaṃ. Suttantapariyāyenāti sabbāsavasuttantādipāḷinayena. Navānisaṃsāti sītapaṭighātādayo paṭisallānārāmapariyosānā yathāpaccavekkhaṇaṃ gaṇitā nava udayā, appamattatāya cete vuttā.
「350. Navanavoti」意即每每常新，由积日积月所成事业之终结，谓无完结之功课。以「ekenāti」即“单一方式”为例，以示众多方法之一。诸如居处所限时须时常完遂任务，谓«paṇṇasāla»等。于大寺亦设有方法以示任务完成，即“奉献财富一次”为例，足以了知。『Suttantapariyāyenāti』谓由全经文之不同解说中，及诸譬喻，间接明了。而「Navānisaṃsāti」则指寒冷痛击等种种闭关修行挑战，其数量精确为九，并强烈提醒勤勉修持之重要。
Yasmā pana āvāsaṃ dentena nāma sabbampi paccayajātaṃ dinnameva hoti. Yathāha saṃyuttāgamavaralañchake ‘‘so ca sabbadado hoti yo dadāti upassaya’’nti (saṃ. ni. 1.42), sadā puññapavaḍḍhanūpāyañca etaṃ. Vuttañhi tattheva ‘‘ye dadanti upassayaṃ, tesaṃ divā ca ratto ca, sadā puññaṃ pavaḍḍhatī’’ti (saṃ. ni. 1.47) tathā hi dve tayo gāme piṇḍāya caritvā kiñci aladdhā āgatassāpi chāyūdakasampannaṃ ārāmaṃ pavisitvā nahāyitvā patissaye muhuttaṃ nipajjitvā uṭṭhāya nisinnassa kāye balaṃ āharitvā pakkhittaṃ viya hoti. Bahi vicarantassa ca kāye vaṇṇadhātu vātātapehi kilamati, patissayaṃ pavisitvā dvāraṃ pidhāya muhuttaṃ nipannassa visabhāgasantati vūpasammati, sabhāgasantati patiṭṭhāti, vaṇṇadhātu āharitvā pakkhittā viya hoti. Bahi vicarantassa ca pāde kaṇṭako vijjhati, khāṇu paharati, sarīsapādiparissayā ceva corabhayañca uppajjati, patissayaṃ pavisitvā dvāraṃ pidhāya nipannassa sabbe te parissayā na honti, sajjhāyantassa dhammapītisukhaṃ, kammaṭṭhānaṃ manasi karontassa upasamasukhañca uppajjati bahiddhā vikkhepābhāvato. Bahi vicarantassa ca kāye sedā muccanti akkhīni phandanti, senāsanaṃ pavisanakkhaṇe mañcapīṭhādīni na paññāyanti, muhuttaṃ nipannassa pana akkhipasādo āharitvā pakkhitto viya hoti, dvāravātapānamañcapīṭhādīni paññāyanti. Etasmiñca āvāse vasantaṃ disvā manussā catūhi paccayehi sakkaccaṃ upaṭṭhahanti. Tena vuttaṃ ‘‘āvāsaṃ dentena…pe… hotī’’ti ‘‘sadā puññapavaḍḍhanūpāyañca eta’’nti ca, tasmā ete yathāvuttā sabbepi ānisaṃsā veditabbā.
因居处依与供给者密切关联，所有因缘相续者皆于日内应现。正如相应部所示“为他奉献者即为遍施福德者”，常恒增长功德。并云：“凡施者昼夜功德不息增长。”故日与夜间在乡村乞讨而得食者，即使未得物，访入具备水荫的庵处沐浴稍憩，起坐调养身心力，宛如有加持。外出之时皮肤受风冷热侵扰，臵于屋内，关闭门窗而休息，舒适平安。脚足受刺伤与危难，盗贼恐惧皆消减入庵，心生法喜及宁静，外境之扰动减少。昼外走动时眼有所闭，卧具方才能认知，初卧时虽未觉舒适，但入庵后能觉安心，门窗避风遮挡，眠具显现。见此居处，众生基于四种依缘恭敬侍奉。故谓“居处授与者…为恒增福德之因”，诸如此类因缘皆应细察。
Khandhakapariyāyenāti senāsanakkhandhake (cūḷava. 294) āgatavinayapāḷinayena. Tattha hi āgatā –
『以篇集之方式』者，即依篇集品（《小品》二九四）中所载之律藏巴利文方式。其中所载——
‘‘Sītaṃ uṇhaṃ paṭihanti, tato vāḷamigāni ca;
「寒热交替，随后野羊。」
Sarīsape ca makase, sisire cāpi vuṭṭhiyo.
「蚊蝇滋生，寒冬方显。」
Tato vātātapo ghoro, sañjāto paṭihaññati;
继之，猛烈且炎热的风起来，令人感到恐惧和厌倦；
Leṇatthañca sukhatthañca, jhāyituñca vipassituṃ.
既为隐修之所，也为安乐之所，并且方便于禅定与观慧的修习。
Vihāradānaṃ saṅghassa, aggaṃ buddhena vaṇṇitaṃ;
这是赠与僧团的僧舍，乃佛陀所赞许的上首。
Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṃ atthamattano.
因此，智者当修持此布施，使自身利益具足显现。
Vihāre kāraye ramme, vāsayettha bahussute;
在僧院中营造庄严的住所，住持多闻广博之比库。
Tesaṃ annañca pānañca, vatthasenāsanāni ca.
为其准备食物饮水、衣服及坐具之物。
Dadeyya ujubhūtesu, vippasannena cetasā;
应当以正直之心，意志清明，施与众生；
Te tassa dhammaṃ desenti, sabbadukkhapanūdanaṃ;
彼以此心对众生说法，断一切苦，
Yaṃ so dhammaṃ idhaññāya, parinibbāti anāsavo’’ti. –
众生知法，依教修行，离染而得般涅槃。”
Rājagahaseṭṭhādīnaṃ vihāradānena anumodanāgāthāyo peyyālavasena dassitā. Tattha sītaṃ uṇhanti utuvisabhāgavasena vuttaṃ. Sisire cāpi vuṭṭhiyoti ettha sisiroti samphusitakavāto vuccati. Vuṭṭhiyoti ujukameghavuṭṭhiyo eva. Etāni sabbāni ‘‘paṭihantī’’ti imināva padena yojetabbāni.
此为王舍城首长等因施舍寺院而受赞之伎俩诗，乃以插曲表达。如诗中称寒、暑终季，乃蕴含寒季风名温暖南风。诗中寒季（Sisi）与起风（Vuṭṭhi）二词相连，而起风者，亦即直来云风。此诸词皆以“paṭihantī”相联之法解说。
Paṭihaññatīti vihārena paṭihaññati. Leṇatthanti nilīyanatthaṃ. Sukhatthanti sītādiparissayābhāvena sukhavihāratthaṃ. ‘‘Jhāyituñca vipassitu’’nti idampi padadvayaṃ ‘‘sukhatthañcā’’ti imināva padena yojetabbaṃ. Idañhi vuttaṃ hoti – sukhatthañca vihāradānaṃ, katamasukhatthaṃ? Jhāyituṃ, vipassituñca yaṃ sukhaṃ tadatthaṃ. Atha vā parapadenapi yojetabbaṃ – jhāyituñca vipassituñca vihāradānaṃ, ‘‘idha jhāyissati vipassissatī’’ti dadato vihāradānaṃ saṅghassa aggaṃ buddhena vaṇṇitaṃ. Vuttañhetaṃ ‘‘so ca sabbadado hoti, yo dadāti upassaya’’nti (saṃ. ni. 1.42).
“paṭihantī”者，谓施舍寺院以供使用。尔时“leṇa”即藏身之处，“sukhattha”则指避寒暑之安适场所。诗中“jhāyituṃ ca vipassituṃ ca”此对词，需与“sukhatthañca”联合理解。此意谓使得禅修与观照皆能安适，乃为设立寺院之义。或亦可引申为双层义：即不仅为禅修及观照而建立安住之所，亦作他利，方便他人入禅观。以此释曰：“将供禅定及观照而设立之安适所”。又云，予施寺院，谓给予僧团第一高贵的供养。诗中言：“施即众施之首也。”此出自律藏释义（saṃ. ni. 1.42），“彼为大施者，施予即为供养。”
Yasmā ca aggaṃ vaṇṇitaṃ, tasmā hi paṇḍito posoti gāthā. Vāsayettha bahussuteti ettha vihāre pariyattibahussute ca paṭivedhabahussute ca vāseyya. Tesaṃ annañcāti yaṃ tesaṃ anucchavikaṃ annañca pānañca vatthāni ca mañcapīṭhādisenāsanāni ca, taṃ sabbaṃ tesu ujubhūtesu akuṭilacittesu. Dadeyyāti nidaheyya. Tañca kho vippasannena cetasā, na cittappasādaṃ virādhetvā. Evaṃ vippasannacittassa hi te tassa dhammaṃ desenti…pe… parinibbāti anāsavoti ayamettha aṭṭhakathānayo.
既然誉为最高奉献者，故智者应供养其诗句。诗之意在寺院中，众多经论学生及熟稔经典者，应悉心供养。其供养包括饮食、饮水、衣物，被褥、床榻、坐席诸物，皆由此类清净无私的行者所受。所谓“施与”，即施舍此诸物，且应以如实而清净的正念完成，心不生厌弃之意。如此心明净者，方能为彼说法。上述便是此注疏之义。
Ayaṃ pana ācariyadhammapālattherena (dī. ni. ṭī. 1.350) ceva ācariyasāriputtattherena (sārattha. ṭī. 3.295) ca saṃvaṇṇito ṭīkānayo – sītanti ajjhattaṃ dhātukkhobhavasena vā bahiddhā utuvipariṇāmavasena vā uppajjanakasītaṃ. Uṇhanti aggisantāpaṃ, tassa vanaḍāhādīsu sambhavo daṭṭhabbo. Paṭihantīti paṭibādhati yathā tadubhayavasena kāyacittānaṃ bādhanaṃ na hoti, evaṃ karoti. Sītuṇhabbhāhate hi sarīre vikkhittacitto bhikkhu yoniso padahituṃ na sakkoti, vāḷamigānīti sīhabyagghādicaṇḍamige . Guttasenāsanañhi āraññakampi pavisitvā dvāraṃ pidhāya nisinnassa te parissayā na honti. Sarīsapeti ye keci sarante gacchante dīghajātike sappādike. Makaseti nidassanamattametaṃ, ṭaṃsādīnampi eteneva saṅgaho daṭṭhabbo. Sisireti sisirakālavasena, sattāhavaddalikādivasena ca uppanne sisirasamphasse. Vuṭṭhiyoti yadā tadā uppannā vassavuṭṭhiyo paṭihantīti yojanā.
此处所说者，为长老老师法护（注释书“长老律藏注”第一卷350页）及长老老师沙利弗多（注释书“义理注”第三卷295页）所共同称述之义——“寒凉”指内在的四大元素苦痛，或是外在环境季节的变换所引生的寒凉。所谓“烧热”即燃烧之热，由此应观察如火焰般的燔烧苦痛现象。所谓“抵拦”，乃是阻止之意，意思是身心二者均不受阻碍，如此运作。身心因寒热交替而苦，广泛分散，故比库心智不能明智断知，如森林猛兽狮虎等般凶猛。即便进入荒野深林，比库坐于闭门之处，亦不会遭受外缠。所谓“枯萎”是比喻生命衰弱长久之因。如世出世间诸法长久不熄灭者可行此法。以蚂蚁为例，作象征说明，诸众生亦如是。所谓“冬季”即指寒凉季节，含有七十多日寒冷时节。所谓“雨季开始”即指雨季初期，且称为雨季来临。
Vātātapo ghoroti rukkhagacchādīnaṃ ummūlabhañjanādivasena pavattiyā ghoro sarajaarajādibhedo vāto ceva gimhapariḷāhasamayesu uppattiyā ghoro sūriyātapo ca paṭihaññati paṭibāhīyati. Leṇatthanti nānārammaṇato cittaṃ nivattetvā paṭisallānārāmatthaṃ. Sukhatthanti vuttaparissayābhāvena phāsuvihāratthaṃ. Jhāyitunti aṭṭhatiṃsāya ārammaṇesu yattha katthaci cittaṃ upanibandhitvā upanijjhāyituṃ. Vipassitunti aniccādito saṅkhāre sammasituṃ.
所谓“风烈火炽”乃指诸树木等根枝被风暴折断之时，其盛烈无比。或雷暴、风暴扰乱田园谷地时，其灾难尤甚。烈日炎炎之苦亦由此产生而激烈。所谓“避难所”是指为心所转，悉能回避扰乱，守护于清净安乐之所在。所谓“安乐处”是指因没有痛苦而能安住之法门。所谓“修禅”者，是指于三十处（八定处）修习禅定，令心安住并得深入思维。所谓“观察”者，是以观法诸法无常等特性为念，正思唯理。
Vihāreti patissaye. Kārayeti kārāpeyya. Rammeti manorame nivāsasukhe. Vāsayettha bahussuteti kāretvā pana ettha vihāre bahussute sīlavante kalyāṇadhamme nivāseyya, te nivāsento pana tesaṃ bahussutānaṃ yathā paccayehi kilamatho na hoti, evaṃ annañca pānañca vatthasenāsanāni ca dadeyya ujubhūtesu ajjhāsayasampannesu kammakammaphalānaṃ, ratanattayaguṇānañca saddahanena vippasannena cetasā.
所谓“居住”即是依止，不脱离之意。所谓“作造”是令之成立，或使之完成。所谓“娱乐”是指心乐于所居之所，即于家中舒适安乐。所谓“居住处”乃多种实践之处，具足戒定慧功德，令此寂静之所得以维持。众多居士应居住于此，并依因缘不致闹恼，且给予食饮、衣物、床席等供养，使彼等享受安心明净，心生欢喜。
Idāni gahaṭṭhapabbajitānaṃ aññamaññūpakāritaṃ dassetuṃ ‘‘te tassā’’ti gāthamāha. Tattha teti bahussutā. Tassāti upāsakassa. Dhammaṃ desentīti sakalavaṭṭadukkhapanūdanaṃ saddhammaṃ desenti. Yaṃ so dhammaṃ idhaññāyāti so upāsako yaṃ saddhammaṃ imasmiṃ sāsane sammāpaṭipajjanena jānitvā aggamaggādhigamanena anāsavo hutvā parinibbāti ekādasaggivūpasamena sīti bhavatīti.
现今关于出家与在家等弟子的相互利益，有一句歌谣说：“他们彼此……”其中称“彼”为多位居士，意指弟子众。所谓“彼”为近事男士（居士）。说法是指遍布诸方，宣扬法义，能测知苦集灭道之真理。凡是能识此法、在此教法中以正当修行通达最高之道，已断尽染污者，即得涅槃，拥有究竟安乐之境，如此而成。
Sītapaṭighātādikā vipassanāvasānā terasa, annādilābho, dhammassavanaṃ, dhammāvabodho, parinibbānanti evamettha sattarasa ānisaṃsā vuttā.
寒凉、风热等三种苦为观法止息的标志，余者如饮食所得、闻法、法义觉悟及成就涅槃，此中共说七种证据法。
Paṭiggahaṇakānaṃ vihāravasena uppannaphalānurūpampi dāyakānaṃ vihāradānaphalaṃ veditabbaṃ. Yebhuyyena hi kammasarikkhakaphalaṃ labhantīti āha ‘‘tasmā’’tiādi. ‘‘Saṅghassa pana pariccattattā’’ti iminā saṅghikavihārameva padhānavasena vadati, saṅghikavihāro nāmesa cātuddisaṃ saṅghaṃ uddissa katavihāro, yaṃ sandhāya padabhājaniyaṃ vuttaṃ ‘‘saṅghiko nāma vihāro saṅghassa dinno hoti pariccatto’’ti. Yattha hi cetiyaṃ patiṭṭhitaṃ hoti, dhammassavanaṃ karīyati, catūhi disāhi bhikkhū āgantvā appaṭipucchitvāyeva pāde dhovitvā kuñcikāya dvāraṃ vivaritvā senāsanaṃ paṭijaggitvā yathāphāsukaṃ gacchanti, so antamaso caturatanikāpi paṇṇasālā hotu, cātuddisaṃ saṅghaṃ uddissa katavihārotveva vuccati.
居处所获之利益，亦应分别了解。如根据行为业果之理，得于居住舍所之利益。谓“因此”建立之义。所谓“僧团护持”即是指依循此共同僧团住所为中心而言“僧团居所”非仅名义，乃是指以这个住所为对象，奉持整备之所在。此处有教典句云：“所称‘僧团住所’，乃是属于僧团，已被奉为僧团所用之处。”因所在为僧团众所共用，听法修行时，四方皆可进入，不必多问，行礼饮食后净足绕进，将门开敞，入座如在家安住一般。此及下属四所升堂厅堂皆属此义，故称为“向四方僧团住所”是也。
§351
351. Lobhaṃ niggaṇhituṃ asakkontassa duppariccajā. ‘‘Ekabhikkhussa vā’tiādi upāsakānaṃ tathā samādāne āciṇṇaṃ, daḷhataraṃ samādānañca dassetuṃ vuttaṃ, saraṇaṃ pana tesaṃ sāmaṃ samādinnampi samādinnameva hotī’’ti vadanti. Saṅghassa vā gaṇassa vā santiketi yojanā. Tatthāti yathāgahite saraṇe, ‘‘tassā’’tipi pāṭho, yathāgahitasaraṇassāti attho. Natthi punappunaṃ kattabbatāti viññūjātike sandhāya vuttaṃ. Viññūjātikānameva hi saraṇādiatthakosallānaṃ suvaṇṇaghaṭe sīhavasā viya akuppaṃ saraṇagamanaṃ tiṭṭhati. ‘‘Jīvitapariccāgamayaṃ puñña’’nti ca idaṃ ‘‘sace tvaṃ yathāgahitaṃ saraṇaṃ na bhindissati, evāhaṃ taṃ māremī’’ti kāmaṃ koci tiṇhena satthena jīvitā voropeyya, tathāpi ‘‘nevāhaṃ buddhaṃ ‘na buddho’ti, dhammaṃ ‘na dhammo’ti, saṅghaṃ ‘na saṅgho’ti vadāmī’’ti daḷhataraṃ katvā gahitasaraṇassa vasena vuttaṃ. ‘‘Saggasampattiṃ detī’’ti nidassanamattametaṃ. Phalānisaṃsāni panassa saraṇagamanavaṇṇanāyaṃ (dī. ni. aṭṭha. 1.250 saraṇagamanakathā) vuttāneva.
351.【贪欲难遏】无法制服贪欲者，其困难非常。所谓“一比库或多比库等”的近事男，于此教法中持守乃至初步的清净心，能显示更坚定的守护。于彼众生皈依，上下同修，彼此之皈依也同等，正如文本中说“皈依彼方”的句义。此无复重复可作，乃智慧共识。智慧者如金罐中雄狮般无动摇地坚立皈依，言“舍弃生命所依，是功德”。即便有人用意欲令教主断送生命，也不言“佛非佛，法非法，僧非僧”，此乃坚定皈依之表现。此为天上福德之显现。经中亦有类似对此皈依的成果分析（见梵毘尼尼释第八卷第250页皈依法门）。
§352
352. Vakkhamānanayena verahetutāya veraṃ vuccati pāṇātipātādipāpadhammo, taṃ maṇati ‘‘mayi idha ṭhitāya kathamāgacchasī’’ti tajjentī viya nivāretīti veramaṇī, tato vā pāpadhammato viramati etāyāti ‘‘viramaṇī’’ti vattabbe niruttinayena i-kārassa e-kāraṃ katvā ‘‘veramaṇī’’ti vuttaṃ. Khuddakapāṭhaṭṭhakathāyaṃ panāha ‘‘veramaṇisikkhāpadaṃ, viramaṇisikkhāpadanti dvidhāsajjhāyaṃ karontī’’ti (khu. pā. aṭṭha. sādhāraṇavibhāvanā) kusalacittasampayuttāvettha virati adhippetā, na phalasampayuttā yaññādhikaraṇato. Asamādinnasīlassa sampattato yathūpaṭṭhitavītikkamitabbavatthuto virati sampattavirati. Samādānavasena uppannā virati samādānavirati. Setu vuccati ariyamaggo, tappariyāpannā hutvā pāpadhammānaṃ samucchedavasena ghātanappavattā virati setughātavirati. Aññatra ‘‘samucchedaviratī’’tipi vuttā. Idāni tā sarūpato dassetuṃ ‘‘tatthā’’tiādi vuttaṃ. Jāti…pe… dīnīti apadisitabbajātigottakulādīni. Ādisaddena vayabāhusaccādīnaṃ saṅgaho . Pariharatīti avītikkamavasena parivajjeti, sīhaḷadīpe cakkanaupāsakassa viya sampattavirati veditabbā.
352.【戒律语义】以止恶亦称戒，出于灭杀等恶法，持戒者自语“你身为何来此？”如同若离若止。戒名为“止恶者”，语法上由不定句‘i’改成定句‘e’，故取名为“戒”。小部经释中谓戒分二法门：善意所成的止恶称为“戒”。戒真义乃去恶，不只是持戒仪式。未圆满持戒者因误解边界而止恶；由稳固定力而成戒为真止恶。安立桥路者因斩断恶而实止恶，此谓断恶戒。唯有此断恶者方名真止恶戒。俗称“就地断恶”。此意义今当显明，为众所共知。今起生、衰、病、死等事，应当如是描述。首字汇集为“众生众苦”为主題。戒也含不取、非真实诸恶因缘，如酗酒等，故集此理。如桥断恶者，则戒即是断灭。涅槃亦以此为执持。诸经典三师教说中二讽谏并存，一为显止恶教意。
‘‘Pāṇaṃ na hanāmī’’tiādīsu ādayatthena iti-saddena, vikappatthena vā-saddena vā ‘‘adinnaṃ nādiyāmi, adinnādānā viramāmi, veramaṇiṃ samādiyāmī’’ti evamādīnaṃ paccekamatthānaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Evañca katvā ‘‘sikkhāpada’’ micceva avatvā ‘‘sikkhāpadānī’’ti vuttaṃ. Pāṇātipātā veramaṇinti sambandho. Samādiyāmīti sammā ādiyāmi, avītikkamādhippāyena, akhaṇḍā’ chiddā’ kammāsā’ sabalakāritāya ca gaṇhāmīti vuttaṃ hoti. Uttaravaḍḍhamānapabbatavāsiupāsakassa (ma. ni. aṭṭha. 1.89 kusalakammapathavaṇṇanā; saṃ. ni. aṭṭha. 2.2.109-111; dha. sa. aṭṭha. kusalakammapathavaṇṇanā) viya samādānavirati veditabbā.
【持戒之重】“不可杀生”的文字寓意及其词根构成应审视。如说“不可取非所取物，限止邪行”，此类戒律须明细集合。持戒即是正受持，不失戒心，如未破损、无断裂、具足力者。北山住近事如是知持。
Maggasampayuttāti sammādiṭṭhiyādimaggasampayuttā. Idāni tatthā tatthāgatesu dhammato, koṭṭhāsato, ārammaṇato, vedanāto, mūlato, ādānato, bhedatotiādinā anekadhā vinicchayesu saṅkhepeneva ārammaṇato vinicchayaṃ dassetuṃ ‘‘tatthā’’tiādi vuttaṃ. Purimā dveti sampattasamādānaviratiyo. ‘‘Jīvitindriyādivatthū’’ti paramatthato pāṇo vutto, paññattito pana ‘‘sattādivatthū’’ti vattabbaṃ, evañhi ‘‘satteyeva ārabhitvā pāṇātipātā, abrahmacariyā ca viramatī’’ti (khu. pā. aṭṭha. ekatānānatādivinicchaya) khuddakāgamaṭṭhakathāvacanena saṃsandati sametīti. Ādisaddena cettha sattasaṅkhāravasena adinnavatthu, tathā phoṭṭhabbavatthu, vitathavatthu, saṅkhāravaseneva surāmerayavatthūti etesaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Taṃ ārammaṇaṃ katvā pavattantīti yathāvuttaṃ vītikkamavatthuṃ ālambitvā vītikkamanacetanāsaṅkhātaviramitabbavatthuto viramaṇavasena pavattanti. Pacchimāti setughātavirati. Nibbānārammaṇāva tathāpi kiccasādhanato. Iminā pana tattheva āgatesu tīsu ācariyavādesu dve paṭibāhitvā ekassevānujānanaṃ veditabbaṃ.
【道理相续】道与正见及相应之法皆相续贯通。今向佛说之处，依起心之起点、对象、基础、支点等诸多层次，略此而示起点。过去有二止恶样式，“生命根本”等终极谓“害”。现简说“众生根本”，由小部藏经本注释称止业故止杀。所断物即恶行根本，如欲不净等。故断恶戒即止恶。为断恶，必先辨恶之缘由及对象，谨守戒法。有结论，是为修行断恶正道。后续是断灭涅槃之相。三师两讽谏处，今又明示必有二句语之同执。
‘‘Sampattavirati, hi samādānavirati ca yadeva pajahati, taṃ attano pāṇātipātādiakusalamevārammaṇaṃ katvā pavattatī’’ti keci vadanti. ‘‘Samādānavirati yato viramati, taṃ attano vā paresaṃ vā pāṇātipātādiakusalamevālambaṇaṃ katvā pavattati. Sampattavirati pana yato viramati, tesaṃ pāṇātipātādīnaṃ ālambaṇāneva ārammaṇaṃ katvā pavattatī’’ti apare. ‘‘Dvayampi cetaṃ yato pāṇātipātādiakusalato viramati, tesamārammaṇabhūtaṃ vītikkamitabbavatthumevālambaṇaṃ katvā pavattati. Purimapurimapadatthañhi vītikkamavatthumālambaṇaṃ katvā pacchimapacchimapadatthato viramitabbavatthuto viramatī’’ti aññe. Paṭhamavādo cettha ayuttoyeva. Kasmā? Tassa attano pāṇātipātādiakusalassa paccuppannābhāvato, abahiddhābhāvato ca. Sikkhāpadavibhaṅge hi pañcannaṃ sikkhāpadānaṃ paccuppannārammaṇatā, bahiddhārammaṇatā ca vuttā. Tathā dutiyavādopi ayuttoyeva. Kasmā? Purimavādena sammissattā, paresaṃ pāṇātipātādiakusalārammaṇabhāve ca anekanti kattā, dvinnaṃ ālambaṇappabhedavacanato ca. Tatiyavādo pana yutto sabbabhāṇakānamabhimato, tasmā tadeva anujānātīti daṭṭhabbaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘tīsu ācariyavādesu dve paṭibāhitvā ekassevānujānanaṃ veditabba’’nti.
【止恶之见】有谓止恶即斩断害根由，是自身断除恶缘；有谓止恶是依他之恶缘而止；有谓止恶以诸恶缘为断恶对象而止。又说止恶必须先断恶缘而后断恶行，从远近不同次第断除。初说系此理。次说相同原因，因他恶缘亦断。第三说包含二说，须且识之。于是说“本三师教中二讽谏并存，一师获全真知”。此即明止恶理义之要旨。
Etthāha – yajjetaṃ viratidvayaṃ jīvitindriyādivītikkamitabbavatthumevālambaṇaṃ katvā pavatteyya, evaṃ sati aññaṃ cintento aññaṃ kareyya, yañca pajahati, taṃ na jāneyyāti aya’manadhippeto attho āpajjatīti? Vuccate – na hi kiccasādhanavasena pavattento ‘‘aññaṃ cintento aññaṃ karotī’’ti vā ‘‘yañca pajahati, taṃ na jānātī’’ti vā vuccati. Yathā pana ariyamaggo nibbānārammaṇova kilese pajahati, evaṃ jīvitindriyādivatthārammaṇampetaṃ viratidvayaṃ pāṇātipātādīni dussīlyāni pajahati. Tenāhu porāṇā –
【止恶二法难兼】此说，“若欲断除生命根本等皆之恶缘，应同时对彼恶缘施止，且不作他念分心”。疑曰：“此理何以行得？既然行止作诸念，所弃者不谋知乎？”答曰：“非以完成任务之心修习止恶时，便不生分心与不知之念。如圣道斩断烦恼，断恶戒亦断恶根本业。古今皆茂传此理。”
‘‘Ārabhitvāna amataṃ, jahanto sabbapāpake;
『始于无死』者，谓断除一切恶法，切断生死轮回之因。
Nidassanañcettha bhave, maggaṭṭhoriyapuggalo’’ti. (khu. pā. aṭṭha. ekatānānatāvinicchaya);
『此中示现者，为入道之重者』，此语意指于此教法中显现，乃为具足入道资粮之人。此句出自《小部·八大义断集》。
Idāni saṅkhepeneva ādānato, bhedato vā vinicchayaṃ dassetuṃ ‘‘etthā’’tiādi vuttaṃ. ‘‘Pañcaṅgasamannāgataṃ sīlaṃ samādiyāmī’’tiādinā ekato ekajjhaṃ gaṇhāti. Evampi hi kiccavasena etāsaṃ pañcavidhatā viññāyati. Sabbānipi bhinnāni honti ekajjhaṃ samādinnattā. Na hi tadā pañcaṅgikattaṃ sīlassa sampajjati. Yaṃ tu vītikkantaṃ, teneva kammabaddho. ‘‘Pāṇātipātā veramaṇisikkhāpadaṃ samādiyāmī’’tiādinā ekekaṃ visuṃ visuṃ gaṇhāti. ‘‘Veramaṇisikkhāpada’’nti ca idaṃ samāsabhāvena khuddakapāṭhaṭṭhakathāyaṃ (khu. pā. aṭṭha. sādhāraṇavibhāvanā) vuttaṃ, pāḷipotthakesu pana ‘‘veramaṇi’’nti niggahitantameva byāsabhāvena dissati. Gahaṭṭhavasena cetaṃ vuttaṃ. Sāmaṇerānaṃ pana yathā tathā vā samādāne ekasmiṃ bhinne sabbānipi bhinnāni honti pārājikāpattito. Iti ekajjhaṃ, paccekañca samādāne viseso idha vutto, khuddakāgamaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘ekajjhaṃ samādiyato ekāyeva virati ekāva cetanā hoti, kiccavasena panetāsaṃ pañcavidhattaṃ viññāyati. Paccekaṃ samādiyato pana pañceva viratiyo, pañca ca cetanā hontī’’ti (khu. pā. aṭṭha. ekatānānatādivinicchaya) ayaṃ viseso vutto. Bhedepi ‘‘yathā tathā vā samādiyantu, sāmaṇerānaṃ ekasmiṃ bhinne sabbānipi bhinnāni honti. Pārājikaṭṭhāniyāni hi tāni tesaṃ. Yaṃ tu vītikkantaṃ hoti, teneva kammabaddho. Gahaṭṭhānaṃ pana ekasmiṃ bhinne ekameva bhinnaṃ hoti, yato tesaṃ taṃsamādāneneva puna pañcaṅgikattaṃ sīlassa sampajjatī’’ti vuttaṃ. Yathāvuttopi dīghabhāṇakānaṃ vādo aparevādo nāma tattha kato.
今此略以摄受为本，或别起断，即示现『此处』等语。谓『我受具五支持戒』等，乃从单一视点，分别采集。由此可知，此五支戒之相别别显现，非总摄于一体。盖以五支具足戒，不得并全相成一。若违此理，即受业所缚。『我受杀戒清净戒等』句，每一戒持各别计算。『清净戒』一词于《小部·八大义断·通别集》中有勘注，但巴利文次第之处，显现为『清净』单独言。此乃俗家所言也。沙玛内拉若获依持，则虽一法差别，所有戒则皆不同，若犯巴拉基戒者。此乃单一及分别持戒之差别亦如是，亦见次第所释；《小部·八大义断集》云『单一持戒时，唯一禁绝，唯一意念起，执事强烈，则五支之别亦现。分别持戒则五种禁绝，五意念起』，此乃义断所说。其别时，论所谓『或随各法持戒，沙玛内拉各别皆不同。为犯巴拉基戒是也。俗家一处别除，唯有一别，因此持戒，五支全相显现』。如前长说家所争，亦如是说。
Setughātaviratiyā pana bhedo nāma natthi paṭipakkhasamucchindanena akuppasabhāvattā. Tadevatthaṃ dassentena ‘‘bhavantarepī’’tiādi vuttaṃ. Tattha ‘‘bhavantarepī’’ti iminā attano ariyabhāvaṃ ajānantopīti atthaṃ viññāpeti. Jīvitahetupi, pageva aññahetu. ‘‘Neva pāṇaṃ hanati, na suraṃ pivatī’’ti idaṃ majjhepeyyālaniddiṭṭhaṃ, migapadavaḷañjananayena vā vuttaṃ . Suranti ca nidassanamattaṃ. Sabbampi hi surāmerayamajjapamādaṭṭhānānuyogaṃ na karoti. ‘‘Majjanti tadeva ubhayaṃ, yaṃ vā panaññampi surāsavavinimuttaṃ madanīya’’nti (saṃ. ni. aṭṭha. 3.5.1134) saṃyuttamahāvaggaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Khuddakapāṭhaṭṭhakathāyañca ‘‘tadubhayameva madanīyaṭṭhena majjaṃ, yaṃ vā panaññampi kiñci atthi madanīyaṃ, yena pītena matto hoti pamatto, idaṃ vuccati majja’’nti (khu. pā. aṭṭha. purimapañcasikkhāpadavaṇṇanā) ‘‘sace pissā’’tiādinā tattheva visesadassanaṃ, ajānantassapi khīrameva mukhaṃ pavisati,na surā, pageva jānantassa. Koñcasakuṇānanti kuntasakuṇānaṃ. Sacepi mukhe khīramissake udake pakkhipantīti yojetabbaṃ. ‘‘Na cettha upamopameyyānaṃ sambaddhatā siyā koñcasakuṇānaṃ yonisiddhattā’’ti koci vadeyyāti āha ‘‘ida’’ntiādi. Yonisiddhanti manussatiracchānānaṃ uddhaṃ tiriyameva dīghatā viya, bakānaṃ meghasaddena, kukkuṭīnaṃ vātena gabbhaggahaṇaṃ viya ca jātisiddhaṃ, iti koci vadeyya ceti attho. ‘‘Cevā’’tipi pāṭhaṃ vatvā samuccayatthamicchanti keci. Dhammatāsiddhanti bodhisatte kucchigate bodhisattamātu sīlaṃ viya, vijāte tassā divaṅgamanaṃ viya ca sabhāvena siddhaṃ, maggadhammatāya vā ariyamaggānubhāvena siddhanti veditabbanti vissajjeyyāti attho.
断杀戒者并无差别，因其斩尽诸恶，故无相互抵质之分，故论曰『你我二人』等语。此明我等非识正觉者之义。生命之因，亦非唯一。『既不杀生，亦不上酒』语，出处为中论《马经字疏》，犹如猛兽足迹或鹿脚印迹相喻；饮酒仅述其现象。闻持酒食则断恶贪醉等诸恶缘。又云『二者俱饮可醉者，或眠酒乐者，皆同醉』，此《相应部大义集》中所载。《小部义疏》中谓『二者皆醉，醉者即由酒，其他语皆醉，醉者神志昏乱，谓之醉』。『若狂者』语中，有对病人鼻中流脓如同酒者意，非谓酒饮。犹如雏凫雏雉，如此例喻。若将脓入口，如喝水，或谓之喻法。无此喻法，则不可称雏凫雏雉合适之理。又有人言『此』等语出，意指缘起学者所译法，譬如积木之法，若破则难成。或谓误会教理乃菩萨修行戒之类义，以证菩萨成道及法道实证之意。
Diṭṭhijukaraṇaṃ nāma bhāriyaṃ dukkaraṃ, tasmā saraṇagamanaṃ sikkhāpadasamādānato mahaṭṭhatarameva, na appaṭṭhataranti adhippāyo. Etanti sikkhāpadaṃ. Yathā vā tathā vā gaṇhantassāpīti ādaraṃ gāravamakatvā samādiyantassāpi. Sādhukaṃ gaṇhantassāpīti sakkaccaṃ sīlāni samādiyantassāpi appaṭṭhatarameva, appasamārambhatarañca, na diguṇaṃ ussāho karaṇīyoti vuttaṃ hoti. Sīlaṃ idha abhayadānatāya dānaṃ, anavasesaṃ vā sattanikāyaṃ dayati rakkhatīti dānaṃ. Ayamettha aṭṭhakathāmuttakanayo – saraṇaṃ upagatena kāyavācācittehi sakkaccaṃ vatthuttayapūjā kātabbā, tattha ca saṃkileso sādhukaṃ pariharitabbo, sikkhāpadāni pana samādānamattaṃ, sampattavatthuto viramaṇamattañcāti saraṇagamanato sīlassa appaṭṭhataratā, appasamārambhataratā ca veditabbā. Sabbesaṃ sattānaṃ jīvitadānādinā daṇḍanidhānato, sakalalokiyalokuttara guṇādhiṭṭhānato cassa mahapphalataratā, mahānisaṃsataratā ca daṭṭhabbāti.
『见见罪苦极重难忍』，故受持皈依戒律之资粮甚重，不轻易持戒。故称受戒者，虽或如是如彼，犹应恭敬庄严。虽有缺失，也应轻怀，不宜懈怠，且精进不退。如此持戒，乃是为护施无畏之德，惠及一切众生。此为义疏主旨，获皈依者，当身体语意合一恭敬所依处，净护清除杂染，戒虽唯持，复当完满止息疑慢。是故从皈依而戒之轻懈、懈怠，皆应明知。众生受生死苦因缘及诸善恶定业果故，须依正法大功德修习。
Tamatthaṃ pāḷiyā sādhento ‘‘vuttañheta’’ntiādimāha. Tattha ‘‘aggānī’’ti ñātattā aggaññāni. Cirarattatāya ñātattā rattaññāni. ‘‘Ariyānaṃ sādhūnaṃ vaṃsānī’’ti ñātattā vaṃsaññāni. Purimakānaṃ ādipurisānaṃ etānīti porāṇāni. Sabbaso kenacipi pakārena sādhūhi na kiṇṇāni na chaḍḍitānīti asaṃkiṇṇāni. Ayañca nayo nesaṃ yathā atīte, evaṃ etarahi, anāgate cāti āha ‘‘asaṃkiṇṇapubbānī’’tiādi. Atīte hi kāle asaṃkiṇṇabhāvassa ‘‘asaṃkiṇṇapubbānī’’ti nidassanaṃ, paccuppanne ‘‘na saṅkiyantī’’ti, anāgate ‘‘na saṅkiyissantī’’ti. Atoyeva appaṭikuṭṭhāni na paṭikkhittāni. Na hi kadācipi viññū samaṇabrāhmaṇā hiṃsādipāpadhammaṃ anujānanti. Aparimāṇānaṃ sattānaṃ abhayaṃ detīti sabbesu bhūtesu nihitadaṇḍattā sakalassapi sattanikāyassa bhayābhāvaṃ deti. Na hi ariyasāvakato kassaci bhayaṃ hoti. Averanti verābhāvaṃ. Abyāpajjhanti niddukkhataṃ. ‘‘Aparimāṇānaṃ sattānaṃ abhayaṃ datvā’’tiādi ānisaṃsadassanaṃ, hetumpi cettha tvā-saddo yathā ‘‘mātaraṃ saritvā rodatī’’ti.
为此，巴利语中称此为『规戒』一词解说。『规戒』分别谓为首，久住，圣者及贤者世系。远古时诸圣贤所传，为未坏坏教法，今犹如昔昔，亦未散失。此法由圣人授与，不受世俗侵害，故称为未坏。智者沙门婆罗门绝不许可杀恶等恶业。此法能令无量众生无畏，遍及诸法界，令众生无惧怖。圣众弟子亦无畏惧，生无斗争，心无贪嗔恨。绝除痛苦，令断恶，谓『具足无量众生无畏』者，乃此因缘。其所以诚实理由，有如母爱呵护婴儿，故此语用焉。
Yaṃ kiñci cajanalakkhaṇaṃ, sabbaṃ taṃ yaññoti āha ‘‘idañca panā’’tiādi. Na nu ca pañcasīlaṃ sabbakālikaṃ. Abuddhuppādakālepi hi viññū taṃ samādiyanti, na ca ekantato vimuttāyatanaṃ bāhirakānampi samādinnattā. Saraṇagamanaṃ pana buddhuppādahetukaṃ, ekantato ca vimuttāyatanaṃ, kathaṃ tattha saraṇagamanato pañcasīlassa mahapphalatāti āha ‘‘kiñcāpī’’tiādi. Jeṭṭhakanti mahapphalabhāvena uttamaṃ. ‘‘Saraṇagamaneyeva patiṭṭhāyā’’ti iminā tassa sīlassa saraṇagamanena abhisaṅkhatattā tato mahapphalataṃ, tathā anabhisaṅkhatassa ca sīlassa appaphalataṃ dasseti.
如所说「所谓一切放弃之相者，乃是称为‘此亦彼也’等辞句」。然而五戒并非恒常持守之事。即便于佛陀未出世之时，智者亦能了知五戒之道，然其并非必然恒久处于解脱境地，且其专注解脱者亦非完全外诸所断除者。然皈依于佛法因缘之初发心，乃是五戒之根本。既然五戒在皈依中具大果报，因其为皈依所生，故为最上。若无皈依，则此戒果微薄不显矣。
§353
353.Īdisamevāti evaṃ saṃkilesapaṭipakkhameva hutvā. Nanu ca paṭhamajjhānādiyaññāyeva desetabbā, kasmā buddhuppādato paṭṭhāya desanamārabhatīti anuyogaṃ pariharituṃ ‘‘tividha…pe… dassetukāmo’’ti vuttaṃ. Tividhasīlapāripūriyaṃ ṭhitassa hi nesaṃ yaññānaṃ appaṭṭhataratā, mahapphalataratā ca hoti, tasmā taṃ dassetukāmattā buddhuppādato paṭṭhāya desanaṃ ārabhatīti vuttaṃ hoti. Tenāha ‘‘tatthā’’tiādi. Heṭṭhāvuttehi guṇehīti ettha ‘‘so taṃ dhammaṃ sutvā tathāgate saddhaṃ paṭilabhatī’’tiādinā (dī. ni. 1.191) heṭṭhā vuttā saraṇagamanaṃ, sīlasampadā, indriyesu guttadvāratāti evamādayo guṇā veditabbā. Paṭhamaṃ jhānaṃ nibbattento na kilamatīti yojanā. Tānīti paṭhamajjhānādīni. ‘‘Paṭhamaṃ jhāna’’ntiādinā pāḷiyaṃ paṇītānameva jhānānaṃ ukkaṭṭhaniddeso katoti mantavā ‘‘ekaṃ kappaṃ, aṭṭha kappe’’tiādi vuttaṃ, mahākappavasena cettha attho. Hīnaṃ pana paṭhamaṃ jhānaṃ asaṅkhyeyyakappassa tatiyabhāgaṃ āyuṃ deti. Majjhimaṃ upaḍḍhakappaṃ. Hīnaṃ dutiyaṃ jhānaṃ dve kappāni, majjhimaṃ cattārītiādinā attho netabbo. Apica yasmā paṇītāniyevettha jhānāni adhippetāni mahapphalatarabhāvadassanaparattā desanāya, tasmā ‘‘paṭhamaṃ jhānaṃ ekaṃ kappa’’ntiādinā paṇītāneva jhānāni niddiṭṭhānīti daṭṭhabbaṃ.
353.所谓如是，亦即若行邪见恶行后而生起断见。当初只应教授正念入定等，何故立基于佛陀降世而始弘法？此乃因三种行为之善劣差别明显，修持完整者对诸善法最为坚定，果报最为显著，故观此愿求显示者立基佛陀降世而始开示，故称“在此处”。下文所论诸德乃如《增支部》中所说，闻法于如来世尊而产生信心，皈依之心、具足戒德、根门清净等，如是诸德当悉知。初禅产生而无杂念意，尤为关键。此因此「初禅等」诸语。所谓“初禅”等，巴利中唯有一偈〈八千劫〉言，无数劫中见此意。较低初禅长寿仅占无数劫第三份，中等禅为半数，较高二禅为两劫，最高四禅则四劫诸释义。何以此处以庄严大果为义，故以最著名之禅定名义示现诸禅定。
Tadevāti catutthajjhānameva. Catukkanayena hi desanā āgatā. Yadi evaṃ kathaṃ āruppatāti āha ‘‘ākāsānañcāyatanādisamāpattivasena bhāvita’’nti, tathā bhāvitattā catutthajjhānameva āruppaṃ hutvā vīsatikappasahassādīni āyuṃ detīti adhippāyo. Ayaṃ ācariyassa mati. Atha vā tadevāti āruppasaṅkhātaṃ catutthajjhānameva, taṃ pana kasmā vīsatikappasahassādīni āyuṃ detīti vuttaṃ ‘‘ākāsānañcāyatanādisamāpattivasena bhāvita’’nti, tathā bhāvitattā evaṃ detīti adhippāyo. Aparo nayo ‘‘tadevā’’ti vutte rūpāvacaracatutthajjhānamevāti attho āpajjeyyāti taṃ nivattetuṃ ‘‘ākāsānañcāyatanādisamāpattivasena bhāvita’’nti āha, tathā bhāvitaṃ aṅgasamatāya catutthajjhānasaṅkhātaṃ āruppajjhānamevādhippetanti vuttaṃ hoti.
所谓“即彼”，即指第四禅。此词因四禅而现，若问如何入无色界，即以“空无边处界等得成之”为修行旨趣，以此修持第四禅，并以此得寿二万劫者之说为正理。此乃上师之说。或谓“即所谓彼境”者，即四禅中之无色界者。何以得二万劫寿命？言“以空无边处界等之成就所持”，因此以其修证具足，故得二万劫寿。另有所归谓“即彼”乃谓色界四禅，以此回避“空无边处界等成就”义，故言“以空无边处界等得成”，实为「四禅中具足入无色禅」之意。
Sammadeva niccasaññādipaṭipakkhavidhamanavasena pavattamānā pubbabhāgiye eva bodhipakkhiyadhamme samānentī vipassanā vipassakapuggalassa anappakaṃ pītisomanassaṃ samāvahatīti vuttaṃ ‘‘vipassanāsukhasadisassa pana sukhassa abhāvā mahapphala’’nti. Yathāha dhammarājā dhammapade –
正如所说，正以定性息息相惯，憶念及诸法观智等并行，乃至彼等法中最初阶段之觉悟者能现法中生起未失嘅喜乐满足感而修持此观智，故言“慧观之乐虽赖于生起，但乐本身无常无果”矣。如律中所宣，曰：
‘‘Yato yato sammasati, khandhānaṃ udayabbayaṃ;
‘无论何处正念起时，蕴法生起灭时；’
Labhatī pītipāmojjaṃ, amataṃ taṃ vijānata’’nti. (dha. pa. 374);
‘彼时得喜悦欢欣，知彼为不死法。’（法句经374偈）
Yasmā panāyaṃ desanā iminā anukkamena imāni ñāṇāni nibbattentassa vasena pavattitā, tasmā ‘‘vipassanāñāṇe patiṭṭhāyā’’tiādinā heṭṭhimaṃ heṭṭhimaṃ uparimassa uparimassa patiṭṭhābhūtaṃ katvā vuttaṃ. Samānarūpanimmānaṃ nāma manomayiddhiyā aññehi asādhāraṇakiccanti āha ‘‘attano…pe… mahapphalā’’ti. Hatthiassādivividharūpakaraṇaṃ vikubbanaṃ, tassa dassanasamatthatāya. Icchiticchitaṭṭhānaṃ nāma purimajātīsu icchiticchito khandhapadeso. Arahattamaggeneva maggasukhaṃ niṭṭhitanti vuttaṃ ‘‘ati…pe… mahapphala’’nti. Samāpentoti pariyosāpento.
由于本教法中，这种依次相续的说法使诸种智慧得以生起而流转，因此以下以“观智为立基”等语，依次分层承接，说明它们各自的建立之处。所谓同相所成，是指依赖心力幻化作的异类奇特诸行，谓之“自利……甚大果报”。象鼻等形状变化，是为了使观察容易通达。所谓随意现处，是指在前世诸有情中随意现现的蕴处境界。正如阿拉汉道上止息于道果之乐，有言“至……甚大果报”。“成悉”意即圆满完成。
Kūṭadantaupāsakattapaṭivedanādikathāvaṇṇanā咖嗒但德近事男身份之宣告等说之解释
§354-8
354-8.‘‘Abhikkantaṃ bho gotamā’’tiādi desanāya pasādavacanaṃ, ‘‘esāhaṃ bhavanta’’ntiādi pana saraṇagamanavacananti tadubhayasambandhaṃ dassento ‘‘desanāyā’’tiādimāha. Tanūti mando kāyikacetasikasukhasamupabyūhato. Sabbe te pāṇayoti ‘‘satta ca usabhasatānī’’tiādinā vutte sabbe te pāṇino. Taṃ pavattinti tesaṃ pāṇīnaṃ mocanākāraṃ. Ākulabhāvoti bhagavato santike dhammassa sutattā pāṇīsu anuddayaṃ upaṭṭhapetvā ṭhitassa ‘‘kathañhi nāma mayā tāva bahū pāṇino māraṇatthāya bandhāpitā’’ti citte paribyākulabhāvo, yasmā atthi, tasmā na desetīti yojanā, ‘‘udapādī’’tipi pāṭho. Sutvāti ‘‘muttā bho te pāṇayo’’ti ārocitavacanaṃ sutvā. Cittacāroti cittappavatti. ‘‘Kallacittaṃ muducittaṃ vinīvaraṇacittaṃ udaggacittaṃ pasannacitta’’nti idaṃ padapañcakaṃ sandhāya‘‘kallacittantiādī’’ti vuttaṃ. Tattha ‘‘dānakathaṃ sīlakatha’’ntiādinā vuttāya anupubbikathāya ānubhāvena. Kāmacchandavigamena kallacittatā arogacittatā, byāpādavigamena mettāvasena muducittatā akathinacittatā, uddhaccakukkuccavigamena vikkhepābhāvato vinīvaraṇacittatā tehi amalīnacittatā, thinamiddhavigamena sampaggahaṇavasena udaggacittatā amalīnacittatā, vicikicchāvigamena sammāpaṭipattiyā avimuttatāya pasannacittatā anāvilacittatā ca hotīti āha ‘‘anupubbikathānubhāvena vikkhambhitanīvaraṇataṃ sandhāya vutta’’nti. Yaṃ panettha atthato avibhattaṃ, taṃ suviññeyyameva.
有关“愿为你护持”等此类安慰语句，以及“我在这里”等宣布皈依之言，说明它们都是与讲法相关的。所谓身意迟钝，是指身心生起的安乐状态。依据“七十及牛百位”等，谓皆是手指。现起，指这些手指伸展动作的发生。搅乱心绪是指圣者面前闻法时，因意识在手指上的牵挂而生绕乱，即“我怎会让这么多手指被束缚灭命”的心中扰乱，故意无此教示，即“水生”一义。听闻后即“你的手已获释”等启发性话语。心流，即意识运动。所谓恶心、愚心、不净心、躁心、清净心，是指五种心态，分别对应恶欲、嗔恨、躁动、欢喜、明净。这里又引入“施戒”等渐次教导，惟心的清净以断除恶欲为始，以慈心替代嗔恨，以净心止转惑乱，以正念止疑，以欢喜止睡眠，以欢喜止疑，使心明净不染。故云“以渐次教导和体验证知，是以断除障碍”。此处所述从意义上明晰透彻，应予精细理解。
Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya paramasukhumagambhīraduranubodhatthaparidīpanāya suvimalavipulapaññāveyyattiyajananāya sādhuvilāsiniyā nāma līnatthapakāsaniyā kūṭadantasuttavaṇṇanāya līnatthapakāsanā.
此即《大吉祥光注》，为长部经注释，旨在极为细致深远难解之处施以明灯，且由净妙广大智慧辅佐解释，专供善随注者。此称为善随注《注疏》，为《钵荼经》难处之注释。
Kūṭadantasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. · 咖嗒但德经之解释已毕。