9. Āṭānāṭiyasuttaṃ · 9. 阿吒那帝亚经复注
9. Āṭānāṭiyasuttavaṇṇanā九、《阿吒那帝亚经》注释
Paṭhamabhāṇavāravaṇṇanā第一诵分注释
§275
275. ‘‘Catuddisaṃ rakkhaṃ ṭhapetvā’’ti idaṃ dvīsu ṭhānesu catūsu disāsu ṭhapitaṃ rakkhaṃ sandhāya vuttanti tadubhayaṃ dassetuṃ ‘‘asurasenāyā’’tiādi vuttaṃ. Attano hi adhikāre, attano rakkhāya ca appamajjanena tesaṃ idaṃ dvīsu ṭhānesu catūsu disāsu ārakkhaṭṭhapanaṃ. Yañhi taṃ asurasenāya paṭisedhanatthaṃ devapure catūsu disāsu sakkassa devānamindassa ārakkhaṭṭhapanaṃ, taṃ attano adhikāre appamajjanaṃ. Yaṃ pana nesaṃ bhagavato santikaṃ upasaṅkamane catūsu disāsu ārakkhaṭṭhapanaṃ, taṃ attano katā rakkhāya appamajjanaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘asurasenāya nivāraṇattha’’ntiādi. Pāḷiyaṃ catuddisanti bhummatthe upayogavacananti bhummavasena tadatthaṃ dassento ‘‘catūsu disāsū’’ti āha. Ārakkhaṃ ṭhapetvāti vessavaṇādayo cattāro mahārājāno attanā attanā rakkhitabbadisāsu ārakkhaṃ ṭhapetvā guttiṃ sammadeva vidahitvā. Balagumbaṃ ṭhapetvāti yakkhasenādisenābalasamūhaṃ ṭhapetvā. Ovaraṇaṃ ṭhapetvāti paṭipakkhanisedhanasamatthaṃ āvaraṇaṃ ṭhapetvā. Iti tīhi padehi yathākkamaṃ paccekaṃ devanagaradvārassa anto, dvārasamīpe, dvārato bahi, disārakkhāvasanoti tividhāya rakkhāya ṭhapitabhāvo vā dīpito. Tenāha ‘‘evaṃ sakkassa…pe… katvā’’ti. Satta buddhe ārabbhāti ettha satteva buddhe ārabbha paribandhanakāraṇaṃ mahāpadānaṭīkāyaṃ (dī. ni. ṭī. 2.12) vuttanayeneva veditabbaṃ. Dhammaāṇanti dhammamayaṃ āṇaṃ, satthu dhammacakkanti attho. ‘‘Parisato bāhirabhāvo, asambhogo’’ti evamādiṃ idañcidañca vivajjanakaraṇaṃ karissāmāti. Sāvananti catunnampi parisānaṃ tikkhattuṃ parivārena anusāvanaṃ, yathā sakko devānamindo asurasenāya nivāraṇatthaṃ catūsu disāsu ārakkhaṃ ṭhapāpeti, evaṃ mahārājānopi tādise kiccavisese attano ārakkhaṃ ṭhapenti. Imesampi hi tato sāsaṅkaṃ sappaṭibhayanti. Tena vuttaṃ ‘‘attanopī’’tiādi.
关于“设立四方的保护”之语，谓于两个处所，守护于四方的保卫法，此二处所中之四方保护，称此二者。欲显两者，曾说“为防御魔众”等语。自他权属及其保卫，凭精勤不懈，于这两个处所，于四方进行保卫设置。譬如以防止魔众为目的，于天宫四方设立萨咖天帝等诸大王的保卫，此为自他权属中之精勤不懈。又为护持世尊到来时，于四方设立保卫，此为己所作之保卫中的精勤不懈。故有“为了防止魔众”等说。巴利语中“catuddisa”即指“地之用法”即地形之意，指明“四方”是土地方位，故曰“四方”。“设立保护”，谓四大天王等四大天帝，在自所应守护的地方，设立保护，妥善安排严明布置。“设立武力防御”，谓安置夜叉军等武力军众以保卫。“设立障碍”，谓设置防敌障碍以防逆境。此三语分别表示独立城门入口处、门近处、门外处三种守护设立，即不同地点的三重四方保护显现。因此说“如是于萨咖天帝处……为之设立保卫”等语。此多重复针对世尊启示，正是大经注释（大品尼）中所说七佛起始因缘应知。所谓法为法师之义，世尊为法轮者，“会众之外境，无交流彼此”等，诸如此类导致分别开启因缘。所谓“听法”，指四众以锋利无失的包围与宣教，如同萨咖天帝为防御魔众，在四方设立保卫，大王们亦于此等场所本分特别地设立护卫。彼此相互畏惧惶恐，故说“为自己亲自也”等语。
Abhikkantāti atikkantā, vigatāti atthoti āha ‘‘khaye dissatī’’ti. Teneva hi ‘‘nikkhanto paṭhamo yāmo’’ti anantaraṃ vuttaṃ. Abhikkantataroti ativiya kantataro. Tādiso ca sundaro bhaddako nāma hotīti āha ‘‘sundare dissatī’’ti.
『已过去』者，谓已超越、已离去，故曰『于消尽处可见』。正因如此，紧接着说『初夜已过』。『更为悦人』者，谓极为可爱悦目。如此端严美好者，名为美妙殊胜，故曰『于美好处可见』。
Koti devanāgayakkhagandhabbādīsu ko katamo. Meti mama. Pādānīti pāde. Iddhiyāti imāya evarūpāya deviddhiyā. ‘‘Yasasā’’ti iminā edisena parivārena, paricchedena ca. Jalanti vijjotamāno. Abhikkantenāti ativiya kantena kamanīyena abhirūpena. Vaṇṇenāti sarīravaṇṇanibhāya. Sabbā obhāsayaṃ disāti dasapi disā pabhāsento cando viya, sūriyo viya ca ekobhāsaṃ ekālokaṃ karontoti gāthāya attho. Abhirūpeti uḷārarūpe sampannarūpe. Abbhanumodaneti sampahaṃsane. Idha panāti ‘‘abhikkantāya rattiyā’’ti etasmiṃ pade. Tenāti khayapariyāyattā.
何者是百万天人、夜叉及诸鬼神等？说“是我”。“Pādāni”为“足”，指脚。“Iddhiya”谓所具此类特异神通者。所谓“Yasasā”，表此种光瑞包围隔断。谓光芒照耀，其义如歌中所述，映射十方，如月如日一光明，令视觉统一。形容为美好光辉、具清净体形。谓“Abhirūpeti”为持有纯正之壮丽貌相。“Abbhanumodaneti”为欢喜言庆。此处谓“abhikkantāya rattiyā”为日落之时。谓“tenāti”指于消亡遍及期间也。
Rūpāyatanādīsūti ādi-saddena akkharādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Suvaṇṇavaṇṇoti suvaṇṇacchavīti ayamettha atthoti āha ‘‘chaviya’’nti. Tathā hi vuttaṃ ‘‘kañcanasannibhattaco’’ti (dī. ni. 2.35; 3.200, 218; ma. ni. 2.386) saññūḷhāti saṅganthitā. Vaṇṇāti guṇavaṇṇanāti āha ‘‘thutiya’’nti, thomanāyanti attho. Kulavaggeti khattiyādikulakoṭṭhāse. Tattha ‘‘accho vippasanno’’tiādinā vaṇṇitabbaṭṭhena vaṇṇo, chavi. Vaṇṇanaṭṭhena vaṇṇo, thuti. Abhitthavanaṭṭhena vaṇṇo, thuti, aññamaññaṃ asaṅkarato vaṇṇitabbato ṭhapetabbato vaṇṇo, khattiyādikulavaggo. Vaṇṇīyati ñāpīyati etenāti vaṇṇo, ñāpakaṃ kāraṇaṃ. Vaṇṇanato thūlarassādibhāvena upaṭṭhānato vaṇṇo, saṇṭhānaṃ. ‘‘Mahantaṃ khuddakaṃ, majjhima’’nti vaṇṇetabbato pamāṇetabbato vaṇṇo, pamāṇaṃ. Vaṇṇīyati cakkhunā vivarīyatīti vaṇṇo, rūpāyatananti evaṃ tasmiṃ tasmiṃ atthe vaṇṇa-saddassa pavatti veditabbā. Soti vaṇṇasaddo. Chaviyaṃ daṭṭhabbo rūpāyatane gayhamānassa chavimukheneva gahetabbato. ‘‘Chavigatā pana vaṇṇadhātu eva suvaṇṇavaṇṇoti ettha vaṇṇaggahaṇena gahitā’’ti apare.
『色处等』中，『等』字应理解为摄括字母等诸义。『黄金之色』即黄金皮肤之义，此处之义即如此，故曰『皮肤』。诚如所说：『肤如黄金』（《长部》2.35；3.200, 218；《中部》2.386）。『聚集』者，谓紧密交结。『色』作功德称赞之义，故曰『赞叹』，即颂扬之意。『刹帝利等族类』者，即刹帝利等各族之份。其中：以『清澈、明净』等所应称赞之义，『色』即为皮肤；以称赞之义，『色』即为赞叹；以颂扬之义，『色』即为赞叹；以不相混杂、应分别陈述之义，『色』即为刹帝利等族类；以『由此得知、令人认识』之义，『色』即为能表知之原因；以粗细长短等形相而呈现之义，『色』即为形状；以『大、小、中』等应称量、应度量之义，『色』即为尺度；以『可被眼所显现、所开显』之义，『色』即为色处——如此应知『色』字在各各义中之运用。此即『色』字。应就皮肤处观察，因所摄取之色处乃经由皮肤门而摄取。另有人说：『然而，住于皮肤中之色界，正是黄金之色；此处以「色」字所摄取者即是此义。』
Kevalaparipuṇṇanti ekadesampi asesetvā niravasesatova paripuṇṇanti ayamettha atthoti āha ‘‘anavasesatā attho’’ti. Kevalakappāti kappa-saddo nipāto padapūraṇamattaṃ, kevalaṃ icceva attho . Kevala-saddo bahulavācīti āha ‘‘yebhuyyatā attho’’ti. Keci pana ‘‘īsakaṃ asamattā kevalakappā’’ti vadanti. Evaṃ sati anavasesattho eva kevala-saddattho siyā, anatthantarena pana kappa-saddena padavaḍḍhanaṃ kataṃ kevalameva kevalakappanti. Atha vā kappanīyatā, paññāpetabbatā kevalakappā. Abyāmissatā vijātiyena asaṅkarā suddhatā. Anatirekatā taṃparamatā visesābhāvo. Kevalakappanti kevalaṃ daḷhaṃ katvāti attho. Kevalaṃ vuccati nibbānaṃ sabbasaṅkhatavivittattā. Taṃ etassa adhigataṃ atthīti kevalī, sacchikatanirodho khīṇāsavo.
『完全圆满』者，谓无有一分遗余、全无剩余地圆满，此处之义即如此，故曰『无余为其义』。『整个』中，『整个』一词乃语助词，仅为充填词句，其义即为『完全』。『整个』一词表多数之义，故曰『多数为其义』。然而有人说：『稍有不圆满者为整个。』若如此，则『无余』之义方为『完全』一词之义，而『整个』一词则无别义，仅为增益词句，完全即是完全。或者，『整个』乃可量度性、可施设性之义。不混杂性，即不与异类相混之清净性。无超越性，即以彼为最胜、无有差别之性。『整个』，义为『完全地、坚固地』。『完全』所说者为涅槃，因其远离一切有为。以已证得彼者，故称为『完全者』，即已亲证灭尽、诸漏已尽者。
Kappa-saddo panāyaṃ sa-upasaggo, anupasaggo cāti adhippāyena okappaniyapade labbhamānaṃ kappaniyasaddamattaṃ nidasseti, aññathā kappa-saddassa atthuddhāre okappaniyapadaṃ anidassanameva siyā. Samaṇakappehīti vinayakkamasiddhehi samaṇavohārehi. Niccakappanti niccakālaṃ. Paññattīti nāmañhetaṃ tassa āyasmato, yadidaṃ kappoti. Kappitakesamassūti kattariyā cheditakesamassu. Dvaṅgulakappoti majjhanhikavelāya vītikkantāya dvaṅgulatāvikappo. Lesoti apadeso. Anavasesaṃ pharituṃ samatthassa obhāsassa kenaci kāraṇena ekadesapharaṇampi siyā, ayaṃ pana sabbasova pharīti dassetuṃ samantattho kappa-saddo gahitoti āha ‘‘anavasesaṃ samantato’’ti.
此『整个』一词，有带前置词者，亦有不带前置词者——依此意旨，于『可量度』一词中所见仅为『量度』一词，以此作示例；否则，于提取『整个』一词之义时，『可量度』一词将无从示例。『以沙玛纳之规范』，即以律仪所成立之沙玛纳称谓。『恒常地』，即时时刻刻。『这是该具寿之名称，即「量度」』——此乃施设之义。『已修剪之须发』，即以剪刀所剪之须发。『两指之量度』，即过正午时分后，以两指量度之适量。『藉口』，即托词借口。能遍照无余之光明，因某种原因或可仅照一部分，然此光明乃遍照一切，为显示此义，故以『周遍』义摄取『整个』一词，故曰『无余、周遍』。
Yasmā devatānaṃ sarīrappabhā dvādasayojanamattaṃ ṭhānaṃ, tato bhiyyopi pharitvā tiṭṭhati, tathā vatthābharaṇādīhi samuṭṭhitā pabhā, tasmā vuttaṃ ‘‘candimā viya, sūriyo viya ca ekobhāsaṃ ekaṃ pajjotaṃ karitvā’’ti. Kasmā ete mahārājāno bhagavato santike nisīdiṃsu? Nanu yebhuyyena devatā bhagavato santikaṃ upagatā ṭhatvāva kathetabbaṃ kathentā gacchantīti? Saccametaṃ, idha pana nisīdane kāraṇaṃ atthi, taṃ dassetuṃ ‘‘devatāna’’ntiādi vuttaṃ. ‘‘Idaṃ parittaṃ nāma sattabuddhapaṭisaṃyuttaṃ garu, tasmā na amhehi ṭhatvā gahetabba’’nti cintetvā parittagāravavasena nisīdiṃsu.
因为诸天身光仅有十二由旬之地，之后光又更广大地扩展而立，如同因衣物装饰等所聚集的光明。因此有言谓月如是，日亦如是，以一光辉为一光明。那么为什么这些大王们在世尊面前坐下呢？难道不是多数天人来到世尊身边站立，分别说话、讲论而去的吗？诚然如此，但这里有坐的缘由，为要示现「诸天」之义故说。所谓『此护身匾帛，名为七佛相应之尊严，故我等不可站立领取』。因思虑谨慎起敬恭，才怀此尊重之念静坐。
§276
276. Kasmā panettha vessavaṇo eva kathesi, na itaresu yo kocīti? Tattha kāraṇaṃ dassetuṃ ‘‘kiñcāpī’’tiādi vuttaṃ. Vissāsiko abhiṇhaṃ upasaṅkamanena. Byattoti visārado, tañcassa veyyattiyaṃ suṭṭhu sikkhitabhāvenāti āha ‘‘susikkhito’’ti. Manussesu viya hi devesupi kocideva purimajātiparicayena susikkhito hoti, tatrāpi kocideva yathādhippetamatthaṃ vattuṃ samattho paripuṇṇapadabyañjanāya poriyā vācāya samannāgato. ‘‘Mahesakkhā’’ti imassa atthavacanaṃ ‘‘ānubhāvasampannā’’ti, mahesakkhāti vā mahāparivārāti attho. Pāṇātipāte ādīnavadassaneneva taṃ vipariyāyato tato veramaṇiyaṃ ānisaṃso pākaṭo hotīti ‘‘ādīnavaṃ dassetvā’’ icceva vuttaṃ. Tesu senāsanesūti yāni ‘‘araññavanappatthānī’’tiādinā (ma. ni. 1.34-45) vuttāni bhikkhūnaṃ vasanaṭṭhānabhūtāni araññāyatanāni, tesu bhikkhūhi sayitabbato, āsitabbato ca senāsanasaññitesu. Nibaddhavāsinoti rukkhapabbatapaṭibaddhesu vimānesu niccavāsitāya nibaddhavāsino. Baddhattāti gāthābhāvena ganthitattā sambandhitattā.
276. 为什么这里唯有毗舍瓦那(槃伽罗天)在说话，而无其他天人呢？欲示原因，故曰『诸种』等。此天可信赖，多次亲近如实而来。所谓‘通达者’，谓其精进熟练修习能力甚佳，故称‘善修者’。如同人间，有些天人因前生善根得以善巧劝化众生，其中亦有人能善说依所应言的法，流利圆满，言语有情。‘大力持者’表其所具大威力光明，意指‘大随从者’。谓其在戒杀等防毁戒律方面能显现反面之害，因而充分谴责戒律，故说‘显不善’。所谓‘显害’者正是如此说的。所谓天人之居所，即《大师律》卷一中所说‘林野梵行处’者，为比库宿居之地，为沙门栖止之所，亦为长卧之所，亦是众比库床铺承当所处之所。‘结住者’谓依托林木丘陵内部建造的屋宇，常住的囚禁居者。‘结缚’以韵文揭示，表缚结定性与关联性。
‘‘Uggaṇhātu bhante bhagavā’’ti attanā vuccamānaṃ parittaṃ bhagavantaṃ uggaṇhāpetukāmo vessavaṇo avocāti adhippāyena codako ‘‘kiṃ pana bhagavato appaccakkhadhammo nāma atthī’’ti codesi. Ācariyo sabbattha appaṭihatañāṇacārassa bhagavato na kiñci appaccakkhanti dassento ‘‘natthī’’ti vatvā ‘‘uggaṇhātu bhante bhagavā’’ti vadato vessavaṇassa adhippāyaṃ vivaranto ‘‘okāsakaraṇattha’’ntiādimāha. Yathā hi pañcasikho gandhabbadevaputto devānaṃ tāvatiṃsānaṃ, brahmuno ca sanaṅkumārassa sammukhā attano yathāsutaṃ dhammaṃ bhagavato santikaṃ upagantvā pavedeti, evamayampi mahārājā itarehi saddhiṃ āṭānāṭanagare gāthāvasena bandhitaṃ parittaṃ bhagavato pavedetuṃ okāsaṃ kārento ‘‘uggaṇhātu bhante bhagavā’’ti āha, na naṃ tassa pariyāpuṇane niyojento. Tasmā uggaṇhātūti yathidaṃ parittaṃ mayā paveditamattameva hutvā catunnaṃ parisānaṃ cirakālaṃ hitāvahaṃ hoti, evaṃ uddhaṃ ārakkhāya gaṇhātu, sampaṭicchatūti attho. Satthu kathiteti satthu ārocite, catunnaṃ parisānaṃ satthu kathane vāti attho. Sukhavihārāyāti yakkhādīhi avihiṃsāya laddhabbasukhavihārāya.
“请接纳，尊者世尊”——这是自行称呼的护身咒语，毗舍瓦那意欲以此使世尊受护，开口问道：“世尊，是否有未被觉知的防护真义？”资深导师在一切无被违犯的智慧行走中，不显露丝毫不察觉，回答曰：“无也”。于是毗舍瓦那宣说“请接纳，尊者世尊”，详解护持目的的是“机会因缘”等话。正如五兵卫神仙、天人之子等，诸天聚集在毗舍瓦那及梵天之侧，依教而来亲近世尊，宣说护身咒语。大王们在他城镇共同缔结以韵文结合的保护咒语，如此立机演说：“请接纳，尊者世尊”，非专用于某一处。因而“接纳”即我所宣说的护身真言，仅此足以长期惠益四众弟子，且为护持正法故宜接受，谓此义。又谓“于世尊所说”，即在世尊宣说时，故此义。此为与天鬼等共同无害的安乐生活之义。
§277
277.Sattapibuddhā cakkhumanto pañcahi cakkhūhi cakkhumabhāve visesābhāvato. Tasmāti yasmā cakkhumabhāvo viya sabbabhūtānukampitādayo sabbepi visesā sattannampi buddhānaṃ sādhāraṇā, tasmā, guṇanemittakāneva vā yasmā buddhānaṃ nāmāni nāma, na liṅgikāvatthikayādicchakāni, tasmā buddhānaṃ guṇavisesadīpanāni ‘‘cakkhumantassā’’tiādinā (dī. ni. 3.277) vuttāni etāni ekekassa satta satta nāmāni honti. Tesaṃ nāmānaṃ sādhāraṇabhāvaṃ atthavasena yojetabbāti dassetuṃ ‘‘sabbepī’’tiādi vuttaṃ. Sabbabhūtānukampinoti anaññasādhāraṇamahākaruṇāya sabbasattānaṃ anukampikā. Nhātakilesattāti aṭṭhaṅgikena ariyamaggajalena saparasantānesu niravasesato dhotakilesamalattā. Mārasenāpamaddinoti saparivāre pañcapi māre pamadditavanto. Vusitavantoti maggabrahmacariyavāsaṃ, dasavidhaṃ ariyavāsañca vusitavanto. Vusitavantatāya eva bāhitapāpatā vuttā hotīti ‘‘brāhmaṇassā’’ti padaṃ anāmaṭṭhaṃ. Vimuttāti anaññasādhāraṇānaṃ pañcannampi vimuttīnaṃ vasena niravasesato muttā. Aṅgatoti sarīraṅgato, ñāṇaṅgato ca, dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇa- (dī. ni. 2.33; 3.200; ma. ni. 2.385) asītianubyañjanehi nikkhamanappabhā, byāmappabhā, ketumālāuṇhīsappabhā ca sarīraṅgato nikkhamanakarasmiyo, yamakamahāpāṭihāriyādīsu uppajjanakappabhā ñāṇaṅgato nikkhamanakarasmiyo. Na etāneva ‘‘cakkhumā’’tiādinā (dī. ni. 3.277) vuttāni satta nāmāni, atha kho aññānipi bahūni aparimitāni nāmāni. Kathanti āha ‘‘asaṅkhyeyyāni nāmāni saguṇena mahesinoti vutta’’nti (dha. sa. aṭṭha. 1313; udā. aṭṭha. 53; paṭi. aṭṭha. 76). Kena vuttaṃ? Dhammasenāpatinā.
277. 七佛具慧眼，且以五种眼目在“慧眼”中具备种种区别特异。由此缘故，因所谓慧眼即是普遍慈悲诸众生等，皆同具特殊性质的七乃至于七佛通名。故此，仅以品性和缘故等，诸佛名号并非依据符号之物，或如记号物等，乃以佛德种种特异明示，如“慧眼人”等，正如经中记载此七七名号。对于这些名号的共性意义，应如实明示，故曰“皆然”等。所谓普遍慈悲乃指以无他方可比之大悲而普遍慈爱包含一切众生。所谓“清净尘垢灭除者”，即以八正道圣行聚集具足，清除尘垢之意。所谓“魔军长引导者”，即随其随从五魔皆被驯服。所谓“久住者”，意指修习圣道久住，十种圣居皆已久住。因久住故称其脱离外因之恶故，此谓“婆罗门”一词未提及。所谓“解脱”，乃具普遍无二解脱五种自在之境界。所谓“部位”，指身、智慧诸部位，具有三十二大人相，色身发出黄光、蓝光以及如花标志一般的光彩，智慧部分发出不可思议的双重光辉。谓此身慧皆具有多种神奇殊胜现象。以上所述“慧眼”等七名号，但尚有诸多无量善妙名号。经有言：“无数名号，以功德大力而著述”，此乃佛法之领导者所赞。
Yadi evaṃ kasmā vessavaṇo etāneva gaṇhīti āha ‘‘attano pākaṭanāmavasenā’’ti. Khīṇāsavājanāti adhippetā. Te hi kammakilesehi jātāpi evaṃ na puna jāyissantīti iminā atthena janā. Yathāha ‘‘yo ca kālaghaso bhūto’’ti (jā. 1.2.190) desanāsīsamattanti nidassanamattanti attho, avayavena vā samudāyupalakkhaṇametaṃ. Sati ca pisuṇavācappahāne pharusavācā pahīnāva hoti, pageva ca musāvādoti ‘‘apisuṇā’’ icceva vuttā. Mahattāti mahā attā sabhāvo etesanti mahattā. Tenāha ‘‘mahantabhāvaṃ pattā’’ti. Mahantāti vā mahā antā, parinibbānapariyosānāti vuttaṃ hoti. Mahantehi vā sīlādīhi samannāgatā. Ayaṃ tāva aṭṭhakathāyaṃ āgatanayena attho. Itaresaṃ pana matena buddhādīhi ariyehi mahanīyato pūjanīyato mahaṃ nāma nibbānaṃ, mahamanto etesanti mahantā, nibbānadiṭṭhāti attho. Nissāradāti sārajjarahitā, nibbhayāti attho. Tenāha ‘‘vigatalomahaṃsā’’ti.
如果如此，为什么毗舍瓦那采纳诸多名号而说“其自身明显名称”？谓已断使自心玷污之意。谓以此意，众生虽因业染著而生，但此后不再生，此乃其义。犹如“愚昧者也曾成时机”，此乃教法根本显现，具足因缘之说。且因除去两舌，弃除粗恶语，（也）弃除妄语，即谓“非两舌”语义。所谓“广大者”，是指其广大本性，自称广大。故说“得大境界”。“广大”，亦指大终极涅槃之意。广泛具足戒等功德。此义乃此部注疏中因缘所述。如他人而言，诸佛及圣者皆为尊胜敬重之名，且大名谓涅槃，亦有大名是谓涅槃之观察。所谓“无碍”即无障碍，所谓“无畏”即不畏惧，故言“已除大伤残”。
Hitanti hitacittaṃ, sattānaṃ hitesīti attho. Yathābhūtaṃ vipassisunti pañcupādānakkhandhesu samudayādito yāthāvato vividhenākārena passiṃsu. ‘‘Ye cāpī’’ti pubbe paccattabahuvacanena aniyamato vutte tesampīti atthaṃ sampadānabahuvacanavasena niyametvā ‘‘namatthū’’ti ca padaṃ ānetvā yojeti yaṃ taṃ-saddānaṃ abyabhicāritasambandhabhāvato. Vipassiṃsu namassantīti vā yojanā. Paṭhamagāthāyāti ‘‘ye cāpi nibbutā loke’’ti evaṃ vuttagāthāya. Dutiyagāthāyāti tadantaragāthāya. Tattha desanāmukhamattanti itaresampi buddhānaṃ nāmaggahaṇe patte imasseva bhagavato nāmaggahaṇaṃ tathā desanāya mukhamattaṃ, tasmā tepi atthato gahitā evāti adhippāyo. Tenāha ‘‘ayampi hī’’tiādi. Tattha ayanti ayaṃ gāthā. Purimayojanāyaṃ tassāti visesitabbatāya abhāvato ‘‘yanti nipātamatta’’nti vuttaṃ, idha pana ‘‘tassa namatthū’’ti evaṃ sambandhassa ca icchitattā ‘‘ya’’nti nāmapadaṃ upayogekavacananti dassento ‘‘yaṃ namassanti gotama’’nti āha.
“利益”者，谓利益心，亦是众生之利益意。正如实见五取蕴中集起因果，皆以多种方式如实见之。所谓“众亦”者，前文以复数表达不定，故此意为为适用而转复数，并加以“目的”等语。谓此言语无谬相应。谓“尊敬”是行为。谓“第一朗诵”，即以“众亦涅槃之歌”而说“众复之歌”，指当中之歌辞。谓“说法之序”，即包含在前，亦谓载于诸佛名号之首，故用此法为序号。故此法亦为重要宗旨。谓“此亦是嗣后歌曲”，为显不具特殊性“以终止词结语”。此处谓“彼之意义”，含“诸佛名号礼敬”的义，故此意亦重实。谓“所有先行结合”，因不重视特殊性，故备注曰“以终止词结语”。在此部分以“用尊敬词本位之接尾词”说明“敬礼果德玛”的义意。
§278
278. ‘‘Yato uggacchati sūriyo’’tiādikaṃ kasmā āraddhaṃ? Yaṃ ye yakkhādayo satthu dhammaāṇaṃ, attano ca rājāṇaṃ nādiyanti, tesaṃ ‘‘idañcidañca niggahaṃ karissāmā’’ti sāvanaṃ kātukāmā tattha tattha dvisahassaparittadīpaparivāresu catūsu mahādīpesu attano āṇāya vattānaṃ attano puttānaṃ, aṭṭhavīsatiyā yakkhasenāpatiādīnañca satthari pasādagāravabahumānañca pavedetvā niggahārahānaṃ santajjanatthaṃ āraddhaṃ. Tattha ‘‘yato uggacchatī’’tiādīsu ‘‘yato ṭhānato udetī’’ti vuccati, kuto pana ṭhānato udetīti vuccati? Pubbavidehavāsīnaṃ tāva majjhanhikaṭṭhāne ṭhito jambudīpavāsīnaṃ udetīti vuccati, uttarakurukānaṃ pana oggacchatīti iminā nayena sesadīpesupi sūriyassa uggacchanoggacchanapariyāyo veditabbo. Ayañca attho heṭṭhā aggaññasuttavaṇṇanāyaṃ (dī. ni. aṭṭha. 3.121) pakāsito eva. Aditiyā puttoti lokasamudācāravasena vuttaṃ. Lokiyā hi deve aditiyā puttā, asure atithiyā puttāti vadanti. Ādippanato pana ādicco, ekappahāreneva tīsu dīpesu ālokavidaṃsanena samujjalanatoti attho. Maṇḍalīti ettha ī-kāro bhusatthoti āha ‘‘mahantaṃ maṇḍalaṃ assāti maṇḍalī’’ti. Mahantaṃ hissa vimānamaṇḍalaṃ paññāsayojanāyāmavitthārato. ‘‘Saṃvarīpinirujjhatī’’ti imināva divasopi jāyatīti ayampi attho vuttoti veditabbo. Ratti antaradhāyatīti sinerupacchāyālakkhaṇassa andhakārassa vigacchanato.
二百七十八。所谓“太阳从何处升起”等语，是因何缘起？诸天魔等诸天闻持佛陀法教及自王者不敢违逆，便起欲护其法，乃在二千余个众岛四大洲中，护持自身及子孙，召集二十八位夜叉军头等，与佛僧御座俱，共同起护持海岛之事。故云“太阳升起”等，所云“太阳从地平面升起”是指从前世众生所在之中部岛国而言；而北俱卢洲日出之相，则以此引喻四大洲之日出日落之说。此义已于《缘起经》注释中明示（《长部·尼迦经注释·八·三百二十一页》）。“阿日帝者，子也”，此为世俗成说，谓诸天为日之子，魔为夜之子。阿迪巴那（阿日）者，根本之意，一时除三洲之黑暗光明生起之义。“圆圈”者，此处以“伊”字为“广大之圆圈”之义，谓距五十由旬广大之天地圆也。“制止轮回”者，亦当晓知其意为昼夜相继之理。“夜暗隐没”者，谓太阳光被月影遮蔽而幽暗消灭。
Udakarahadoti jaladhi. ‘‘Tasmiṃ ṭhāne’’ti idaṃ puratthimasamuddassa uparibhāgena sūriyassa gamanaṃ sandhāya vuttaṃ. Tathā hi jambudīpe ṭhitānaṃ puratthimasamuddato sūriyo uggacchanto viya upaṭṭhāti. Tenāha ‘‘yato uggacchati sūriyo’’ti. Samuddanaṭṭhena attani patitassa sammadeva, sabbaso ca undanaṭṭhena kiledanaṭṭhena samuddo. Samuddo hi kiledanaṭṭho rahado. Sāritodakoti anekāni yojanasahassāni vitthiṇṇodako, saritā nadiyo udake etassāti vā saritodako.
海大者，即大海之意。所谓“彼处”即指东方海上，作为太阳升起之方位。故诠曰，阳光自东方海上升起，如同太阳于岛国之东海升起。乃言“太阳从此升起”。海岸洁净如镜，波涛澄澈无染，即海之本质。耸立如山者谓诸江河，历千余由旬远流，谓为河水或水流。
Sinerupabbatarājā cakkavāḷassa vemajjhe ṭhito, taṃ padhānaṃ katvā vattabbanti adhippāyena ‘‘itoti sineruto’’ti vatvā tathā pana disāvavatthānaṃ anavaṭṭhitanti ‘‘tesaṃ nisinnaṭṭhānato vā’’ti vuttaṃ. Tesanti catunnaṃ mahārājānaṃ. Nisinnaṭṭhānaṃ āṭānāṭanagaraṃ. Tattha hi nisinnā te imaṃ parittaṃ bandhiṃsu. Tesaṃ nisinnaṭṭhānatoti vā satthu santike tesaṃ nisinnaṭṭhānato. Ubhayathāpi sūriyassa udayaṭṭhānā puratthimā disā nāma hoti. Purimapakkhaṃyevettha vaṇṇenti. Tena vuttaṃ ‘‘ito sā purimā disā’’ti. Sūriyo, pana candanakkhattādayo ca sineruṃ dakkhiṇato, cakkavāḷapabbatañca vāmato katvā parivattenti. Yattha ca nesaṃ uggamanaṃ paññāyati, sā puratthimā disā. Yattha okkamanaṃ paññāyati, sā pacchimā disā. Dakkhiṇapasse uttarā disā, vāmapasse dakkhiṇā disāti catumahādīpavāsīnaṃ paccekaṃ sineru uttarādisāyameva, tasmā anavaṭṭhitā disāvavatthāti āha ‘‘iti naṃ ācikkhati jano’’ti. Yaṃ disanti yaṃ puratthimadisaṃ yasassīti mahāparivāro. Koṭisatasahassaparimāṇā hi devatā abhiṇhaṃ parivārenti. Candananāgarukkhādīsu osadhitiṇavanappatisugandhānaṃ abbanato, tehi dittabhāvūpagamanato ‘‘gandhabbā’’ti laddhanāmānaṃ cātumahārājikadevānaṃ adhipati bhāvato. Me sutanti ettha meti nipātamattaṃ. Sutanti vissutanti attho. Ayañhettha yojanā – tassa dhataraṭṭhamahārājassa puttāpi bahavo. Kittakā? Asīti, dasa eko ca. Ekanāmā. Kathaṃ? Indanāmā. ‘‘Mahapphalā’’ti ca sutaṃ vissutametaṃ loketi.
夜月山王立于诸洲中心，有论者说“即夜月山也”，又谓四大洲中诸国之境界安定无动摇，谓之“其坐处或降所”，说明乃四大王之坐镇。四大王为东南西北诸洲之主，谓其坐处即为防护海岛之设。曰“此即前方”，为东方之称。太阳及月星自南方绕行群山及天际向西北旋转。当地天文运行之理成就时，即谓东方为日升方向，西方为日没所在，南方为北方相对，西方为南方相对，乃四大洲各自称呼之方位。因各洲方位不同，故说“此不动之方位”者，指无碍转换方位之义。如此，故有“众生明知此方位”之说。向于东方之大群众即“日光所至”，天人亦大量随之环绕。广阔不计其数，各种香草树林之中生长清香花果树木，依此状貌诞生称为“香界”众神，即四大王主其国者。此说又有音义，“听闻”即可信赖，故此处谓诸王子皆闻闻世间之名誉。
Ādicco gotamagotto, bhagavāpi gotamagotto, ādiccena samānagottatāya ādicco bandhu etassātipi ādiccabandhu, ādiccassa vā bandhūti ādiccabandhu, taṃ ādiccabandhunaṃ.Anavajjenāti avajjapaṭipakkhena brahmavihārena. Samekkhasi odhiso, anodhiso ca pharaṇena olokesiāsayānusayacariyādhimuttiādivibhāgāvabodhavasena. Vatvā vandantīti ‘‘lokassa anukampako’’ti kittetvā vandanti. Sutaṃ netanti sutaṃ nanūti etasmiṃ atthe nu-saddo. Aṭṭhakathāyaṃ pana nokāroyanti adhippāyena amhehīti attho vutto. Etanti etaṃ tathā parikittetvā amanussānaṃ devatānaṃ vandanaṃ. Vadanti dhataraṭṭhamahārājassa puttā.
最初之族称“果德玛族”，世尊亦出于果德玛族。因同根缘故，阿迪卡也是此族亲人，“阿迪卡亲人”即同族亲属，谓乃同种族之义。“不粗俗者”谓以正行梵行为依止，谓观察、清净、不恶及颂扬三摩地及正法等诸德行。诵说加敬以“慈悲天下”而称颂。音义自如是闻得，不作他释。此处论义谓，我们不以外道立论，仅愿以尊敬姿态礼敬非人类诸天神。此为三十三天王子所说。
§279
279.Yenapetā pavuccantīti ettha vacanasesena attho veditabbo, na yathārutavasenevāti dassento ‘‘yena disābhāgena nīharīyantūti vuccantī’’ti āha. Ḍayhantu vāti pete sandhāya vadati. Chijjantu vā hatthapādādike pisuṇā piṭṭhimaṃsikā. Haññantu pāṇātipātinotiādikā. Pavuccantīti vā samuccanti, ‘‘alaṃ tesa’’nti samācinīyantīti attho. Evañhi vacanasesena vinā eva attho siddho hoti. Rahassaṅganti bījaṃ sandhāya vadati.
二百七十九。关于“欲火所焚”一语应以文中意述，不可生硬以字面义解说。所谓“欲火所焚”喻焚烧之象，指于抓、挠、打、刺等未净恶行及杀生诸恶行为所生之火焰。又有意谓恶行恶语杂沓混杂，大众集结亦如火焰焚烧。
§280
280.Yasmiṃ disābhāge sūriyo atthaṃ gacchatīti ettha ‘‘yato ṭhānato udetī’’ti ettha vuttanayānusārena attho veditabbo.
二百八十。谓“太阳于何方位升起”，当依照先前语意而明了本义。所谓“太阳从地平面升起”，应依传说之例领悟其意境。
§281
281. Yena disābhāgena uttarakuru rammo avaṭṭhito, ito sā uttarā disāti yojanā . Mahānerūti mahanto, mahanīyo ca nerusaṅkhāto pabbato. Tenāha ‘‘mahāsineru pabbatarājā’’ti. Rajatamayaṃ. Tathā hi tassa pabhāya ajjhotthataṃ tassaṃ disāyaṃ samuddodakaṃ khīraṃ viya paññāyati. Maṇimayanti indanīlamayaṃ. Tathā hi dakkhiṇadisāya samuddodakaṃ yebhuyyena nīlavaṇṇaṃ hutvā paññāyati, tathā ākāsaṃ. Manussā jāyanti. Kathaṃ jāyanti? Amamā apariggahāti yojanā. Mamattavirahitāti ‘‘idaṃ mama idaṃ mamā’’ti mamaṅkāravirahitāti adhippāyo. Yadi tesaṃ ‘‘ayaṃ mayhaṃ bhariyā’’ti pariggaho natthi, ‘‘ayaṃ me mātā, ayaṃ bhaginī’’ti evarūpā idha viya mariyādāpi na siyā mātuādibhāvassa ajānanatoti codanaṃ sandhāyāha ‘‘mātaraṃ vā’’tiādi. Chandarāgo nuppajjatīti ettha ‘‘dhammatāsiddhassa sīlassa ānubhāvena putte diṭṭhamatte eva mātu thanato thaññaṃ paggharati, tena saññāṇena nesaṃ mātari puttassa mātusaññā, mātu ca putte puttasaññā paccupaṭṭhitā’’ti keci.
281. 北俱卢所处之方向为北方，北方相距以由旬计。所谓“大涅槃”者，乃称谓巨大的山峦。故称“大涅槃山王”。此山王之光辉，照耀东南方的海水，犹如奶色一样明亮，呈现宝蓝色和印度蓝色。又如南方大海水在阳光照射下，显现深蓝色，犹如天空。人类由此而生。如何生起呢？因为他们无我无取，远离“这是我的，这是属于我的”，离欲而无主宰。如果没有“这是我的妻子”，没有“这是我的母亲、姐妹”等，这种无分别即连对母亲等亲族的尊敬也不存在。于是弗生爱欲之心。为此，有论者说：“由于法义成就与戒律背景，儿子在眼见母亲时，依惯观念便会尊敬其母；同样母亲心中也会尊敬儿子。”
Naṅgalāti liṅgavipallāsena vuttanti āha ‘‘naṅgalānipī’’ti. Akaṭṭheti akasite akatakasikamme.
『犁』以性数变异而说，故曰『亦作复数』。『未耕之地』，即未被耕作、未行耕作之事的土地。
Taṇḍulāva tassa phalanti sattānaṃ puññānubhāvahetukā thusādiabhāvena taṇḍulā eva tassa sālissa phalaṃ. Tuṇḍikiranti pacanabhājanassa nāmanti vuttaṃ ‘‘ukkhaliya’’nti. Ākiritvāti taṇḍulāni pakkhipitvā. Niddhūmaṅgārenāti dhūmaṅgārarahitena kevalena agginā. Jotikapāsāṇato aggimhi uṭṭhahante kuto dhūmaṅgārānaṃ sambhavo. Bhojananti odanamevādhippetanti ‘‘bhojanamevā’’ti avadhāraṇaṃ katvā tena nivattetabbaṃ dassento ‘‘añño sūpo vā byañjanaṃ vā na hotī’’ti āha. Yadi evaṃ rasavisesayutto tesaṃ āhāro na hotīti? Noti dassento ‘‘bhuñjantānaṃ…pe… raso hotī’’ti āha. Macchariyacittaṃ nāma na hotīti dhammatāsiddhassa sīlassa ānubhāvena. Tathā hi te katthacipi amamā pariggahāva hutvā vasanti.
稻米即诸众生善业果报的缘起，因善法等故，稻米为稻草的果实。所谓“tuṇḍiki”是熟食，称为“ukkhaliya”。“Ākiritvā”意谓投掷稻米。无烟火（niddhūmaṅgāra）指纯火而无烟。由石火引生火，何以又有烟火产生？“Bhojana”指汤饭。其意是取“bhojana”意为主食，应依此而止，示意“其它汤或调味品不算为主食”。若询问“若主食带味道，该如何？”答曰：“食者所食之物自然具有味道。”“Macchariyacittaṃ nāma na hotīti”，指法义成就与戒律警醒下，心不动于他境。照此，他们有时远离私欲而安居。
Apica tattha uttarakurukānaṃ puññānubhāvasiddho ayampi viseso veditabbo – tattha kira tesu tesu padesesu ghanacitapattasañchannasākhāpasākhā kūṭāgārūpamā manoramā rukkhā tesaṃ manussānaṃ nivesanakiccaṃ sādhenti, yattha sukhaṃ nivasanti, aññepi tattha rukkhā sujātā sabbadāpi pupphitaggā tiṭṭhanti, jalāsayāpi vikasitakamalakuvalayapuṇḍarīkasogandhikādipupphasañchannā sabbakālaṃ paramasugandhaṃ samantato pavāyantā tiṭṭhanti. Sarīrampi tesaṃ atidīghatādidosarahitaṃ ārohapariṇāhasampannaṃ jarāya anabhibhūtattā valipalitādidosarahitaṃ yāvatāyukaṃ aparikkhīṇajavabalaparakkamasobhameva hutvā tiṭṭhati. Anuṭṭhānaphalūpajīvitāya na ca nesaṃ kasivāṇijjādivasena, āhārapariyeṭṭhivasena dukkhaṃ atthi, tato eva na dāsadāsikammakarādipariggaho atthi, na ca tattha sītuṇhaḍaṃsamakasavātātapasarīsapavāḷādiparissayo atthi. Yathā nāmettha gimhānaṃ pacchime māse paccūsavelāyaṃ samasītuṇhautu hoti, evameva sabbakālaṃ samasītuṇhova utu hoti, na ca tesaṃ koci upaghāto, vihesā vā uppajjati. Akaṭṭhapākimameva sāliṃ akaṇaṃ athusaṃ sugandhaṃ taṇḍulaphalaṃ paribhuñjantānaṃ nesaṃ kuṭṭhaṃ, gaṇḍo, kilāso, soso, kāso, sāso, apamāro, jaroti evamādiko na koci rogo uppajjati. Na te khujjā vā vāmanakā vā kāṇā vā kuṇī vā khañjā vā pakkhahatā vā vikalaṅgā vā vikalindriyā vā honti. Itthiyopi tattha nātidīghā nātirassā nātikisā nātithūlā nātikāḷā nāccodātā sobhaggappattarūpā honti. Tathā hi dīghaṅgulī tambanakhī lambatthanā tanumajjhā puṇṇacandamukhī visālakkhī mudugattā saṃhitūrū odātadantā gambhīranābhī tanujaṅghā dīghanīlavellitakesī puthulasusoṇī nātilomānālomā subhagā utusukhasamphassā saṇhā sakhilasambhāsā nānābharaṇavibhūsitā vicaranti. Sabbadā hi soḷasavassuddesikā viya honti. Purisā ca pañcavīsativassuddesikā viya, na puttadāresu rajjanti. Ayaṃ tattha dhammatā.
而北俱卢人拥有功德果报功德显著优势，足以辨识。于其境内处处皆有枝叶繁茂、花木成林、如建筑屋檐的美丽树木，人得以安居，生活愉快。其他处也常有良树，枝繁叶茂，常年繁花似锦，水池中开放莲花带芳香，四处散发极度芬芳。其色身不受损伤，常保持年轻无疵，肌肤柔嫩，体力强健。因长期保持此安乐生活，无疾病或痛苦；亦无冷暑风霜等自然灾害。正如谷仓后月常受寒冷滋润，该地四时常如初冬，无灾害或干旱。以优质无病稻米为食者，绝无病患，如麻风、肿瘤、疮疥、疝气、咳嗽、气喘、麻痹等疾病皆不出现。无驼背、呕吐、耳疾、跛行、瘸腿、断肢之事，男女皆身材适中、不肥不瘦、不高不矮、身形端正。女性皮肤光滑润泽，指甲修长，眼大而明亮，肌肤柔软，微笑可爱，牙齿洁白，肚脐浅隐，腿部细长青蓝如云绒毛，毛发光滑细软，无杂毛，长发柔顺，貌美且心情舒畅，常行社交，有各种金饰佩戴。终年如十六岁少女般纯净。男人如二十五岁青壮年，不生子嗣疾病。此即其自然法则。
Sattāhikameva ca tattha itthipurisā kāmaratiyā viharanti, tato vītarāgā yathāsakaṃ gacchanti. Na tattha idha viya gabbhokkantimūlakaṃ, gabbhapariharaṇamūlakaṃ , vijāyanamūlakaṃ vā dukkhaṃ hoti. Rattakañcukato kañcanapaṭimā viya dārakā mātukucchito amakkhitā eva semhādinā sukheneva nikkhamanti, ayaṃ tattha dhammatā.
那里每一百众生男女携带欲念生活，然后远离欲望各自安居。那里没有如这里患妊娠相关病痛，没有怀孕困难或胎死腹中痛苦。孩子如缀带黄金饰品般纯洁无瑕，自幼不互相嫉妒，心情欢乐自出游乐，之间无争吵或纷争。
Mātā pana puttaṃ vā dhītaraṃ vā vijāyitvā tesaṃ vicaraṇappadese ṭhapetvā anapekkhā yathāruci gacchati. Tesaṃ tattha sayitānaṃ ye passanti purisā, itthiyo vā, te attano aṅguliyo upanāmenti, tesaṃ kammabalena tato khīraṃ pavattati, tena dārakā yāpenti. Evaṃ pana vaḍḍhantā katipayadivaseheva laddhabalā hutvā dārikā itthiyo upagacchanti, dārakā purise. Kapparukkhato eva ca tesaṃ tattha tattha vatthābharaṇāni nippajjanti. Nānāvirāgavaṇṇavicittāni hi sukhumāni mudusukhasamphassāni vatthāni tattha tattha kapparukkhesu olambantāni iṭṭhanti. Nānāvidharaṃsijālasamujjalavividhavaṇṇaratanavinaddhāni anekavidhamālākammalatākammabhittikammavicittāni sīsūpagagīvūpagahatthūpagakaṭūpagapādūpagāni sovaṇṇamayāni ābharaṇāni ca kapparukkhato olambanti. Tathā vīṇāmudiṅgapaṇavasammatāḷasaṅkhavaṃsavetāḷaparivānivallakīpabhutikā tūriyabhaṇḍāpi tato tato olambanti. Tattha ca bahū phalarukkhā kumbhamattāni phalāni phalanti madhurarasāni, yāni paribhuñjitvā te sattāhampi khuppipāsāhi na bādhīyanti. Najjopi tattha suvisuddhajalā supatitthā ramaṇīyā akaddamā vālukatalā nātisītā nāccuṇhā surabhigandhīhi jalajapupphehi sañchannā sabbakālaṃ surabhiṃ vāyantiyo sandanti. Na tattha kaṇṭakatiṇakakkhaḷagacchalatā honti, akaṇṭakā pupphaphalasampannā eva honti. Candananāgarukkhā sayameva rasaṃ paggharanti . Nhāyitukāmā ca nadītitthe ekajjhaṃ vatthābharaṇāni ṭhapetvā nadiṃ otaritvā nhatvā uttiṇṇuttiṇṇā upariṭṭhimaṃ vatthābharaṇaṃ gaṇhanti, na tesaṃ evaṃ hoti ‘‘idaṃ mama, idaṃ parassā’’ti, tato eva na tesaṃ koci viggaho vā vivādo vā. Sattāhikā eva ca nesaṃ kāmaratikīḷā hoti, tato vītarāgā viya vicaranti. Yattha ca rukkhe sayitukāmā honti, tattheva sayanaṃ upalabhanti. Mate ca satte disvā na rodanti, na socanti, tañca maṇḍayitvā nikkhipanti. Tāvadeva ca nesaṃ tathārūpā sakuṇā upagantvā mataṃ dīpantaraṃ nenti. Tasmā susānaṃ vā asuciṭṭhānaṃ vā tattha natthi. Na ca tato matā nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vā pettivisayaṃ vā upapajjanti. ‘‘Dhammatāsiddhassa pañcasīlassa ānubhāvena te devaloke nibbattantī’’ti vadanti. Vassasahassameva ca nesaṃ sabbakālaṃ āyuppamāṇaṃ. Sabbametaṃ tesaṃ pañcasīlaṃ viya dhammatāsiddhaṃ evāti veditabbaṃ. Tatthāti tasmiṃ uttarakurudīpe.
母亲生育儿女后，对其行为随喜，安然照顾，毫不亲疏偏爱。那些在场观看躺卧者的男女人，经由自身功德能力，令其乳汁畅流，哺育幼儿。孺慕者逐日长大，数日后已获得力气，女童趋向少女，少男趋向青年。其服装多由藤蔓制成，各处挂满衣饰，细软触感且颜色多样。在藤蔓树上垂挂着各式金饰、珍珠、环状装饰等。还有用琴弓、乐器、舞短棍等装饰品应时而挂。多果树结满香甜果实，众生享用后长时间不会饥饿。河水极为清澈，栖身的地方优美如花香满布，无粗刺荆棘，仅见芳花美果。檀香树常享香味。洗浴者跪膝单膝而跪，涉水洗涤，穿衣行路时完成洒水，彼等不会争夺“这是我，这是别人”的心，故而无纷争。众生充满欲乐，随后又能远离欲念漫游。若想卧榻，则得以安卧。若见子众，不哀伤不悲痛，而是轻拂后送离去。鸟禽来访，称赞主人，如同灯火引导方向。故无凶兽、污秽之处，亦无地狱、畜生、鬼道之苦。人谓：“这是因法义成就之功德戒律所感，故而他们得生于天界。寿命长如千年。”此时之地，即为北俱卢岛。
Ekakhuraṃ katvāti anekasaphampi ekasaphaṃ viya katvā, assaṃ viya katvāti attho. ‘‘Gāvi’’nti vatvā puna ‘‘pasu’’nti vuttattā gāvito itaro sabbo catuppado idha ‘‘pasū’’ti adhippetoti āha ‘‘ṭhapetvā gāvi’’nti.
以将众多牛群合为一群为喻，表示合众为一之意。谓“牛”时即称“众牲”，其中“一群牛”是整体，余者为“众牲”之义。今此处“四足之类皆包含于‘众牲’”一说即此，即称之为“置下牛”的意。
Tassāti gabbhinitthiyā. Piṭṭhi onamituṃ sahatīti kucchiyā garubhāratāya tesaṃ āruḷhakāle piṭṭhi onamati, tesaṃ nisajjaṃ sahati pallaṅke nisinnā viya honti. Sammādiṭṭhiketi kammapathasammādiṭṭhiyā sammādiṭṭhike. Etthāti jambudīpe. Ettha hi janapadavohāro, na uttarakurumhi. Tathā hi ‘‘paccantimamilakkhuvāsike’’ti ca vuttaṃ.
此是指有胎的雌牛。以壳重说能承载之，谓其坚硬如盾甲，能负重，犹如坐卧于床榻一般，有耐受力。所谓正见，指依正法大道之正见。此处指印度大陆之义。此地名载于乡邑地名上，不为北方之地。因也有‘居于西方边境居民’之说。
Tassa raññoti vessavaṇamahārājassa. Iti so attānameva paraṃ viya katvā vadati. Eseva nayo paratopi. Bahuvidhaṃ nānāratanavicittaṃ nānāsaṇṭhānaṃ rathādi dibbayānaṃ upaṭṭhitameva hoti sudantavāhanayuttaṃ, na nesaṃ yānānaṃ upaṭṭhāpane ussukkaṃ āpajjitabbaṃ atthi. Etānīti hatthiyānādīni. Nesanti vessavaṇaparicārikānaṃ. Kappitāni hutvā uṭṭhitāni āruhituṃ upakappanayānāni. Nipannāpi nisinnāpi vicaranti candimasūriyā viya yathāsakaṃ vimānesu.
其国王名为大威天王。此谓吾国自称之名。此乃类似指引，有多种宝物怀抱之城，有各类装饰其上的战车等天象，装有良马，不是易于支使的车马。此处“这些”即象类等众多草食大象。言非大威天王随从之使者。谓象群曾列队整齐行进，亦能停步，不论行走或坐卧皆如月日飞行于天宫之宇宙间。
Nagarāahūti liṅgavipallāsena vuttanti āha ‘‘nagarāni bhaviṃsūti attho’’ti. Āṭānāṭā nāmāti itthiliṅgavasena laddhanāmaṃ nagaraṃ āsi.
所谓城市，是指名称误传而来，意谓“将有城邑成为”的意思。名为“阿陀纳陀”，乃女性名词性后缀的城邑名。
Tasmiṃ ṭhatvāti tasmiṃ padese parakusiṭanāṭānāmake nagare ṭhatvā. Tato ujuṃ uttaradisāyaṃ. Etassāti kasivantanagarassa. Aparabhāge aparakoṭṭhāse, parato icceva attho.
谓“在此”即指此地区，名为“波罗拘提那陀”城。自此朝正北方伸展。此“彼处”即所谓铁瓦大城，在另一部分大型围墙之外，意谓另一城邑也在此处。
Kuveroti tassa purimajātisamudāgataṃ nāmanti teneva pasaṅgena yenāyaṃ sampatti adhigatā, tadassa pubbakammaṃ ācikkhituṃ ‘‘ayaṃ kirā’’tiādi vuttaṃ. Ucchuvappanti ucchusassaṃ. Avasesasālāhīti avasesayantasālāhi, nissakkavacanañcetaṃ. Tatthevāti puññatthaṃ dinnasālāyameva.
“库维”乃其前身建国者之名，由此派生称谓，如同说“这是如此”以显示先前功德。谓“阿鼠迦婆”意指尊崇祭祀之大堂，末尾附言为依附语。意谓这里供养礼拜之所即为功德所在之处。
Paṭiesantoti pati pati atthe esanto vīmaṃsanto. Na kevalaṃ te vīmaṃsanti eva, atha kho tamatthaṃ patiṭṭhāpentīti āha ‘‘visuṃ visuṃ atthe upaparikkhamānā anusāsamānā’’ti. Yakkharaṭṭhikāti yakkharaṭṭhādhipatino. Yakkhā ca vessavaṇassa rañño nivesanadvāre niyuttā cāti yakkhadovārikā, tesaṃ yakkhadovārikānaṃ.
「回归」是指反复反复地检视其意义。并非只是他们在审察，而是确实要确立其本质，故说「清净清净地就其意义一一细察，恭敬而示之」。所谓『夜叉国主』，即夜叉国之君主。夜叉被萨咖天帝禁锢于其居所门户者，称为夜叉关门者，是指那些夜叉关门们。
Yasmā dharaṇīporakkhaṇito purāṇodakaṃ bhassayantaṃ heṭṭhā vuṭṭhi hutvā nikkhamati, tasmā taṃ tato gahetvā meghehi pavuṭṭhaṃ viya hotīti vuttaṃ ‘‘yato pokkharaṇito udakaṃ gahetvā meghā pavassantī’’ti. Yatoti yato dharaṇīpokkharaṇito. Sabhāti yakkhānaṃ upaṭṭhānasabhā.
由于泥土上开凿水池时，旧水从底部涌出而离开，因而从底部取出后，如同云中降雨一样，遂曾说「从池中取出水后，云即降雨」。这里的「池」指泥土上开凿的池子。『会众』指夜叉们的侍从集会。
Tasmiṃ ṭhāneti tassā pokkharaṇiyā tīre yakkhānaṃ vasanavane. Sadā phalitāti niccakālaṃ sañjātaphalā. Niccapupphitāti niccaṃ sañjātapupphā. Nānādijagaṇāyutāti nānāvidhehi dijagaṇehi yuttā. Tehi pana sakuṇasaṅghehi ito cito ca sampatantehi paribbhamantehi yasmā sā pokkharaṇī ākulā viya hoti, tasmā vuttaṃ ‘‘vividhapakkhisaṅghasamākulā’’ti. Koñcasakuṇehīti sārasasakuntehi.
「在此处」指该池之边，池畔有夜叉们居住之森林。永远结果者，谓永恒不绝的果实。永远开花者，谓恒常产生的花朵。包含种种天种的众多种类，由多种天鸟群及来往翱翔的鸟类所组成。由于该池沸腾如同被搅乱，所以说为『众多翼鸟群汇聚而屯』。所谓鹗鸟群，即笼络鹗鸟者。
‘‘Evaṃ viravantāna’’nti iminā tathā vassitavasena ‘‘jīvañjīvakā’’ti ayaṃ tesaṃ samaññāti dasseti. Uṭṭhavacittakāti etthāpi eseva nayo. Tenāha ‘‘evaṃ vassamānā’’ti. Pokkharasātakāti pokkharasaṇṭhānatāya ‘‘pokkharasātakā’’ti evaṃ laddhanāmā.
“这般憩息者”，用以说明应如其所应居住般度过生命，此即同义之表达。心意向上的者，此处亦类同此解。故说「这般憩息」。所谓池聚者，指聚集于池边者，因而有「池聚者」之名。
Sabbakālaṃsobhatīti sabbautūsu sobhati, na tassā hemantādivasena sobhāvirato atthi. Evaṃbhūtā ca niccaṃ pupphitajalajathalajapupphatāya, phalabhārabharitarukkhaparivāritatāya, aṭṭhaṅgasamannāgatasalilatāya ca nirantaraṃ sobhati.
终岁鲜明者，谓四时皆光辉，不限于冬季日子明亮之意。由此始终开放、植于水土的水生花木，繁茂结果、树木周围环绕，由八支具足水分之根系滋养，因而恒常光明鲜艳。
§282
282.Parikammanti pubbupacāraṃ. Parisodhetvāti ekakkharassāpi avirādhanavasena ācariyasantike sabbaṃ sodhetvā. Suṭṭhu uggahitāti parimaṇḍalapadabyañjanāya poriyā vācāya vissaṭṭhāya anelagaḷāya atthassa viññāpanīyā sammadeva uggahitā. Tathā hi ‘‘atthañca byañjanañca parisodhetvā’’ti vuttaṃ. Atthaṃ jānato eva hi byañjanaṃ parisujjhati, no ajānato. Padabyañjanānīti padañceva byañjanañca ahāpetvā. Evañhi paripuṇṇā nāma hotīti. Visaṃvādetvāti aññathā katvā. Tejavantaṃ na hoti virajjhanato ceva vimhayatthabhāvato ca. Sabbasoti anavasesato ādimajjhapariyosānato. Tejavantaṃ hotīti sabhāvaniruttiṃ avirādhetvā suppavattibhāvena sādhanato. Evaṃ payogavipattiṃ pahāya payogasampattiyā sati parittassa atthasādhakataṃ dassetvā idāni ajjhāsayavipattiṃ pahāya ajjhāsayasampattiyā atthasādhakataṃ dassetuṃ ‘‘lābhahetū’’tiādi vuttaṃ. Idaṃ parittabhaṇanaṃ sattānaṃ anatthapaṭibāhanahetūti tassa ñāṇakaruṇāpubbakatā nissaraṇapakkho. Mettaṃ purecārikaṃ katvāti mettāmanasikārena sattesu hitapharaṇaṃ purakkhatvā.
「清除」指即便一个字母未缺，至师前悉数清扫干净。所谓完好说明，上下文与字音皆详审，条理分明，含义应明。正如所说「意味及字音既清净」，唯有理解意义者方能了知，未解者则不能理解。所谓字音，乃指字与字所成之义。如此方算完备。「流水不爽」是指未更改之意。非光明乃是由清净而无垢之意。所谓全部者，自始至终连贯无缺。是谓光明者，是指经行实习规范，稳定善行所成就。这样舍弃误用，依实修功效所达断恶止恶之境，现显念护之功德，今已舍弃意住之失误，应显意住之功德，以资作为利益的缘由等所说。此为防止说漏，有智慧悲悯之先行，具有解脱之资也。以慈悲心遍行于众生，从慈念中开启为众生利益之道。
‘‘Vatthuṃ vā’’tiādi pubbe catuparisamajjhe katāya sādhanāya bhagavato pavedanaṃ. Gharavatthunti vasanagehaṃ. Nibaddhavāsanti paragehepi nevāsikabhāvena vāsaṃ na labheyya, yaṃ pana mahārājānaṃ, yakkhasenāpatīnañca ajānantānaṃyeva kadāci vasitvā gamanaṃ, taṃ appamāṇanti adhippāyo. Samitinti yakkhādisamāgamaṃ. Kāmaṃ pāḷiyaṃ ‘‘na me so’’ti āgataṃ, itaresampi pana mahārājānamattanā ekajjhāsayatāya tesampi ajjhāsayaṃ hadaye ṭhapetvā vessavaṇo tathā avoca. Kaññaṃ anu anu vahituṃ ayutto anāvayho, sabbakālaṃ kaññaṃ laddhuṃ ayuttoti attho, taṃ anāvayhaṃ. Tenāha ‘‘na āvāhayutta’’nti. Na vivayhanti avivayhaṃ, kaññaṃ gahetumayuttanti attho. Tenāha ‘‘na vivāhayutta’’nti. Āhito ahaṃmāno etthāti attā, attabhāvo. Attā visayabhūto etāsaṃ atthīti attā, paribhāsā, tāhi. Pariyattaṃ katvā vacanena paripuṇṇāhi. Yathā yakkhā akkositabbā, evaṃ pavattā akkosā yakkhaakkosā nāma, tehi. Te pana ‘‘kaḷārakkhi kaḷāradantā kāḷavaṇṇā’’ti evaṃ ādayo.
“Vatthuṃ vā”等文，是在四方聚集之前，为了定作根本而世尊所宣说。所谓“Gharavatthu”是指住宅。已受束缚者，即居住在他人门第虽非住家身份却不能安住，唯有那些不知道大王及夜叉军长等的人偶尔住过且已离去，此为较少量的统治者。所谓“Samitinti”，是指夜叉等聚会。欲，即巴利语中否定“我非所欲者”，对此世其它众王也当以一心专志，心安理得地安住，释迦牟尼天帝如此开示。所谓“Kaṇṇa anu anu vahituṃ ayutto anāvayho”，意为智慧可慢慢引导，且无障碍，常随时护持智慧即无障碍。故称“na āvāhayutta”，意为不可被招致的；“na vivāhayutta”，意为不可被引导的。所谓“Āhito ahaṃmāno etthāti”，是自壮语，即所谓“自我”的存在。自我由此种取向产生乃说明此义。全文完备言说，犹如夜叉应当斥责，因此此类怒骂称为“yakkhaakkosā”。这些夜叉亦称曰“kaḷārakkhi kaḷāradantā kāḷavaṇṇā”，意谓颜色黑暗且牙齿如砍伐般坚硬者。
Viruddhāti virujjhanakā parehi virodhino. Rabhasāti sārambhakāti adhippāyo. Tenāha ‘‘karaṇuttariyā’’ti. Rabhasāti vā sāhasikā. Sāmino manaso assavāti manassā, kiṅkarā. Ye hi ‘‘kiṃ karomi bhaddante’’ti sāmikassa vase vattanti, te evaṃ vuccanti. Tena vuttaṃ ‘‘yakkhasenāpatīnaṃ ye manassā, tesa’’nti. Āṇāya avarodhitupacārā avaruddhā, te pana āṇāvato paccatthikā nāma hontīti ‘‘paccāmittā verino’’ti vuttaṃ. Ujjhāpetabbanti heṭṭhā katvā cintāpetabbaṃ, taṃ pana ujjhāpanaṃ tesaṃ nīcakiriyāya jānāpanaṃ hotīti āha ‘‘jānāpetabbā’’ti.
『对抗者』，即与他人相违逆、互为仇敌者。『猛烈』之意趣为粗暴，故曰『以行为居上』。或者，『猛烈』者即鲁莽冒失者。『顺从主人心意者』即随从、仆役。凡以『尊者，我当做何？』而听命于主人者，即如此称呼。因此说：『亚卡军将之顺从者，彼等……』。以命令所约束之行事范围内者为『被统辖者』，然而违抗命令者则称为对立之敌，故说『对立之敌、仇敌』。『应使轻蔑』，即应令其置于低下而生忧恼；然而，使轻蔑即是以使彼等卑下之行为令其知晓，故曰『应令知晓』。
Parittaparikammakathāvaṇṇanā护卫经前行谈注释
Parittassa parikammaṃ kathetabbanti āṭānāṭiyaparittassa parikammaṃ pubbupacāraṭṭhāniyaṃ mettasuttādi kathetabbaṃ. Evañhi taṃ laddhāsevanaṃ hutvā tejavantaṃ hoti. Tenāha ‘‘paṭhamameva hī’’tiādi. Piṭṭhaṃ vā maṃsaṃ vāti vā-saddo aniyamattho, tena macchaghatasūpādiṃ saṅgaṇhāti. Otāraṃ labhanti attanā piyāyitabbaāhāravasena piyāyitabbaṭṭhānavasena ca. ‘‘Paritta…pe… nisīditabba’’nti imināva parittakārakassa bhikkhuno parisuddhipi icchitabbāti dasseti.
本章讲述“Paritta”的守护职责，即戒护防御。所谓“āṭānāṭiyaparittassa parikamma”乃指诵念护身咒之职责，起于早先引导之处，如慈心经等应当诵念。如此得到守护与供应后自然生坚固力量，故曰“tejavantaṃ hoti”。又谓“paṭhamameva hī”之句。背面或肉体或声音不规则，导致如鱼雾汤等聚合。自体获得适合的饮食与睡眠之地。又云“Paritta…pe… nisīditabba”曰此为护持经义之比库应当渴望清净修行。
‘‘Parittakārako…pe… samparivāritenā’’ti idaṃ parittakaraṇe bāhirarakkhāsaṃvidhānaṃ. ‘‘Mettacittaṃ …pe… kātabba’’nti idaṃ abbhantararakkhā ubhayato rakkhāsaṃvidhānaṃ. Evañhi amanussā parittakaraṇassa antarāyaṃ kātuṃ na visahanti. Maṅgalakathā vattabbā pubbupacāravasena. Sabbasannipātoti tasmiṃ vihāre, tasmiṃ vā gāmakhette sabbesaṃ bhikkhūnaṃ sannipāto. Ghosetabbo,‘‘cetiyaṅgaṇe sabbehi sannipatitabba’’nti. Anāgantuṃ nāma na labbhati amanussena buddhāṇābhayena, rājāṇābhayena ca. Gahitakāpadesena amanussova pucchito hotīti āha ‘‘amanussaggahitako ‘tvaṃ ko nāmā’ti pucchitabbo’’ti. Mālāgandhādīsu pūjanatthaṃ viniyuñjiyamānesu. Pattīti tuyhaṃ pattidānaṃ. Piṇḍapāte pattīti piṇḍapāte diyyamāne pattidānaṃ. Devatānanti yakkhasenāpatīnaṃ. Parittaṃ bhaṇitabbanti etthāpi ‘‘mettacittaṃ purecārikaṃ katvā’’ti ca ‘‘maṅgalakathā vattabbā’’ti ca ‘‘vihārassa upavane’’ti evamādi ca sabbaṃ gihīnaṃ parittakaraṇe vuttaṃ parikammaṃ kātabbameva.
『小护卫法事者……乃至……以大众围绕』，此乃护卫法事中对外部守护的安排。『慈心……乃至……应当修行』，此乃内部守护，是内外两方面守护的安排。如此则非人不敢对护卫法事制造障碍。吉祥语应依照事前礼仪之惯例而宣说。『全体集合』，即于该寺院或该村落范围内，所有比库的集合。应当宣告：『于支提庭院，一切人应集合。』非人因畏惧佛陀之命令及国王之命令，不得不来。因所问的是以被执持为缘由的非人本身，故说『被非人执持者，应被问道：「你叫什么名字？」』于花鬘、香料等被用于供养之时。『回向』者，即是向你的回向功德。『于托钵食中回向』，即于施予托钵食时之回向功德。『天神众』者，即亚卡军队之统领们。『应诵护卫偈』——在此，『以慈心为前导』、『应宣说吉祥语』、『于寺院之园林中』等等，凡此种种，均是在为在家众举行护卫法事时所述应当作的前行。
Sarīre adhimuccatīti sarīraṃ anupavisitvā viya āvisanto yathā gahitakassa vasena na vattati, attano eva vasena vattati, evaṃ adhimuccati adhiṭṭhahitvā tiṭṭhati. Tenāha ‘‘āvisatītitasseva vevacana’’nti. Laggatīti tattheva laggo allīno hoti. Tenāha ‘‘na apetī’’ti. Rogaṃvaḍḍhentoti dhātūnaṃ samabhāvena vattituṃ appadānavasena uppannaṃ rogaṃ vaḍḍhento. Dhātūnaṃ visamabhāvāpattiyā ca āhārassa ca aruccanena gahitakassa sarīre lohitaṃ sussati, maṃsaṃ milāyati, taṃ panassa yakkho dhātukkhobhanimittatāya karonto viya hotīti vuttaṃ ‘‘appamaṃsalohitaṃ karonto’’ti.
『执着于身体』，意即如同进入并附于身体之中，使被执持者不能依自身意志行事，而依非人之意志行事，如此执着、安立而住。因此说『「附入」乃其同义词』。『滞留』，即滞留并附着于彼处。因此说『「不离去」』。『令病增长』，即因不提供四大平衡运作之缘故，令已生之病增长。由于四大失衡以及对食物之厌恶，被执持者身中之血液干涸、肌肉萎靡，而此乃该亚卡以扰乱四大为手段所致，故说『令血肉减少』。
§283
283.Tesaṃ nāmāni indādināmabhāvena voharitabbato. Tatoti tato ārocanato paraṃ. Teti yakkhasenāpatayo. Okāso na bhavissatīti bhikkhubhikkhuniyo, upāsakaupāsikāyo viheṭhetuṃ avasaro na bhavissati sammadeva ārakkhāya vihitattāti.
283．彼等之名称，因须以因陀罗等名称相称呼。『从此之后』，即从该通报之后。『彼等』，即亚卡军队之统领们。『将不会有机会』——因已善加安排守护，比库、比库尼、近事男、近事女将不会有被侵扰之机会。
Āṭānāṭiyasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā. · 《阿吒那帝亚经注》的隐义阐明