8. Siṅgālasuttaṃ · 8. 教授尸伽罗经复注
8. Siṅgālasuttavaṇṇanā八、《辛伽罗经》注释
Nidānavaṇṇanā因缘注释
§242
242. Pākārena parikkhittanti padaṃ ānetvā sambandho. Gopuraṭṭālakayuttanti dvārapāsādena ceva tattha tattha pākāramatthake patiṭṭhāpitaaṭṭālakehi ca yuttaṃ. Veḷūhi parikkhittattā, abbhantare pupphūpagaphalūpagarukkhasañchannattā ca nīlobhāsaṃ. Chāyūdakasampattiyā, bhūmibhāgasampattiyā ca manoramaṃ.
242. 以围墙环绕，取来地面，连接结成围墙。城门楼阁与门廊相联，使用门柱等，因墙的缘故安置有楼阁。以竹子围成，内部布满花朵、果实、蔓藤和树木遮盖，呈现青蓝色的光彩。因荫凉与水源充足，地面资源丰富，景色优美。
Kāḷakavesenāti kalandakarūpena. Nivāpanti bhojanaṃ. Tanti uyyānaṃ.
所谓黑色围栏，是指以泥土构筑成的形状。用于防止食物散落。绳索则是园林的围栏。
‘‘Kho panā’’ti vacanālaṅkāramattametanti tena samayenāti atthavacanaṃ yuttaṃ. Gahapati mahāsāloti gahapatibhūto mahāsāro, ra-kārassa la-kāraṃ katvā ayaṃ niddeso. Vibhavasampattiyā mahāsārappatto kuṭumbiko. ‘‘Putto panassa assaddho’’tiādi aṭṭhuppattiko yaṃ suttanikkhepoti taṃ aṭṭhuppattiṃ dassetuṃ āraddhaṃ. Kammaphalasaddhāya abhāvena assaddho. Ratanattaye pasādābhāvena appasanno. Evamāhāti evaṃ idāni vuccamānākārena vadati.
“确实是如此”这一表述，是当时与词义相符的说法。所谓“富户大户”，是指豪富之家，大户之意，拆解“ra-”与“la-”语素，由此说明其义。因财富丰富而成大家族。对于“其子不可信”等说明，是对通过口传布施的内容进行批判。这是因对业果信心不坚定而否定，因缺乏对宝贵之处的信心而不欢喜。这样说，即是现在通行用语的缘故。
Yāvajīvaṃ anussaraṇīyā hoti hitesitāya vuttā pacchimā vācāti adhippāyena. Puthudisāti visuṃ visuṃ disā, tā pana anekāti āha ‘‘bahudisā’’ti.
常常记忆的是为了利益他人所讲的话，因此被称为行持。所谓“各方”，是指四方，而讲是多方，即多方向分别说法。
§243
243.‘‘Na tāva paviṭṭho’’tiādīsu vattabbaṃ heṭṭhā vuttameva. Na idānevāti na imāya eva velāya. Kiṃ carahīti āha ‘‘paccūsasamayepī’’tiādi. Gihivinayanti gihīnaṃ gahaṭṭhānaṃ vinayatantibhūtaṃ ‘‘gihinā evaṃ vattitabba’’nti gahaṭṭhācārassa gahaṭṭhavattassa anavasesato imasmiṃ sutte savisesaṃ katvā vuttattā. Tathevāti yathā buddhacakkhunā diṭṭhaṃ, tatheva passi. Namassati vattavasena kattabbanti gahetvā ṭhitattā.
243. “现在尚未进入”等说法之类应当遵循低语记载。不应理解为此刻，乃是指其时。问“何时行走”，回答“下次时间”，诸如此类。所谓家规，是指家庭规矩的严格所约束的，宣说“家人应当如此行事”，为家庭行为及家庭运行规章的规范，故详细说明于本经。正如佛陀眼所见，如实观察。行礼时应以合适方式执行，恭敬以行，坚定而立。
Chadisādivaṇṇanā六方等注释
§244
244.Vacanaṃ sutvāva cintesi buddhānubhāvena attasammāpaṇidhānanimittena puññabalena ca codiyamāno. Na kira tā etāti tā cha disā etā idāni mayā namassiyamānā puratthimādikā na honti kirāti. Nipātamattanti anatthakabhāvaṃ tassa vadati. Pucchāpadanti pucchāvacanaṃ.
244. 听闻言辞后以佛陀感应心，依自我正当决心和善业力量而受发起激励。质疑“那些不是吗”，这里说的四方，不是我所恭敬朝拜的方位向前等等。谓“语素”，言其无意义。所谓问句，是指有疑问的言语。
Bhagavā gahapatiputtena namassitabbā cha disā pucchito desanākusalatāya ādito eva tā akathetvā tassa tāva paṭipattiyā naṃ bhājanabhūtaṃ kātuṃ vajjanīyavajjanatthañceva sevitabbasevanatthañca ovādaṃ dento ‘‘yato kho gahapatiputtā’’tiādinā desanaṃ ārabhi. Tattha kammakilesāti kammabhūtā saṃkilesā. Kilissantīti kiliṭṭhā malīnā viya ṭhitā, upatāpitā ca hontīti attho. Tasmāti kilissananimittattā. Yadipi surāpānaṃ pañcaverabhāvena upāsakehi parivajjanīyaṃ, tassa pana apāyamukhabhāvena parato vattukāmatāya pāṇātipātādike eva sandhāya ‘‘cattāro’’ti vuttaṃ, na ‘‘pañcā’’ti. ‘‘Visuṃ akammapathabhāvato cā’’ti apare. ‘‘Surāpānampi ‘surāmerayapānaṃ, bhikkhave, āsevitaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ nirayasaṃvattanika’ntiādi (a. ni. 8.40) vacanato visuṃ kammapathabhāvena āgataṃ. Tathā hi taṃ duccaritakammaṃ hutvā duggatigāmipiṭṭhivattakabhāvena niyata’’nti keci, tesaṃ matena ekādasa kammapathā siyuṃ . Tasmā yathāvuttesveva kammapathesu upakārakattasabhāgattavasena anuppaveso daṭṭhabboti ‘‘visuṃ akammapathabhāvato cā’’ti suvuttametaṃ. Surāpānassa bhogāpāyamukhabhāvena vattukāmatāya ‘‘cattāro’’ tveva avoca. Tiṭṭhati ettha phalaṃ tadāyattavuttitāyāti ṭhānaṃ, hetūti āha ‘‘ṭhānehīti kāraṇehī’’ti. Apenti apagacchanti, apeti vā etehīti apāyā, apāyānaṃ, apāyā eva vā mukhāni dvārānīti apāyamukhāni. Vināsamukhānīti etthāpi eseva nayo.
世尊应以尊敬礼拜家主之子，问彼四方后，即开始开示其说法与善导。此处所说“业染”者，谓由业所生之染污。染污即指污秽杂染，正如污垢般存在且受熏染的意涵。故称为“污秽因缘”。虽酒类饮用被戒禁止，且视为应避之五种恶业，但鉴于其为贪欲之业因缘，戒律中仅以四种而非五种来示范杀生等恶业。又有说法谓酒乃由不善业道所生，即种恶业故，故虽非正业亦终归恶道。因其为恶业，果报乃是堕无间狱。故于应断开五恶业道中，酒食作为应受戒制者仍视为不善。酒之享用因贪欲结因，戒文中仅列举四种而非五种。此处言“存有果报”指其本位立定之处，即此乃因果关系之处也。复言“处”者即因也。所谓“去”即远离，“去”或“出”者为恶道入口或门闩，即地狱之门。灭除入口，亦为此义。
Kiñcāpi ‘‘ariyasāvakassā’’ti pubbe sādhāraṇato vuttaṃ, visesato pana paṭhamāya bhūmiyaṃ ṭhitasseva vakkhamānanayo yujjatīti ‘‘soti so sotāpanno’’ti vuttaṃ. Pāpaka-saddo nihīnapariyāyoti ‘‘lāmakehī’’ti vuttaṃ. Apāyadukkhaṃ, vaṭṭadukkhañca pāpentīti vā pāpakā, tehi pāpakehi. Cha disā paṭicchādentoti tena tena bhāgena dissantīti ‘‘disā’’ti saññite cha bhāge satte yathā tehi saddhiṃ attano chiddaṃ na hoti, evaṃ paṭicchādento paṭisandhārento. Vijinanatthāyāti abhibhavanatthāya. Yo hi diṭṭhadhammikaṃ, samparāyikañca anatthaṃ parivajjanavasena abhibhavati, tato eva tadubhayatthaṃ sampādeti, so ubhayalokavijayāya paṭipanno nāma hoti paccatthikaniggaṇhanato, sakatthasampādanato ca. Tenāha ‘‘ayañceva loko’’tiādi. Pāṇātipātādīni pañca verāni verappasavanato. Āraddho hotīti saṃsādhito hoti, tayidaṃ saṃsādhanaṃ kittisaddena idha sattānaṃ cittatosanena , verābhāvāpādanena ca hotīti āha ‘‘paritosito ceva nipphādito cā’’ti. Puna pañca verānīti pañca veraphalāni uttarapadalopena.
此外关于“圣弟子”一称，前文常规所示，特别指初果所处住地已成之弟子，谓“已入流者”。恶名谓为“低劣愚人”。所谓恶者，即因恶果及恶轮回所堕恶道者，是谓恶者。兼盖六方，则以各方之别称天地。而“遮蔽六方”指各部分相连，彼此不破，类似六方相互掩护而不散乱，故称“遮蔽”。而掌握之意指覆护不坏。彼见所执者缘聚于此，若排斥常见且守邪见，以此行制伏，则成就二利，即得此世与彼世双胜。从而有云“此即世界……”五恶业中以杀生等为戒律净戒基础。于此戒律坚定，则谓修持坚固，及以声誉为助，令众生心悦及除恶趣，故说“遗弃及息灭”也。并复五恶果乃五种恶报，以尾品譬喻之。
Katamassāti katame assa. Kilesasampayuttattā kilesoti taṃyogato taṃsadisaṃ vadati yathā ‘‘pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ, (dī. ni. 1.226; ma. ni. 1.271, 287, 297; saṃ. ni. 2.152; a. ni. 4.123; 5.28; pārā. 11; dha. sa. 499; vibha. 508) nīlaṃ vattha’’nti ca. Sampayuttatā cettha tadekaṭṭhatāya veditabbā, na ekuppādāditāya. Evañca katvā pāṇātipātakammassa diṭṭhimānalobhādīhipi kiliṭṭhatā siddhā hoti, micchācārassa dosādīhi kiliṭṭhatā. Tenāha ‘‘saṃkilesoyevā’’tiādi. Pubbe vuttaatthavasena pana sammukhenapi nesaṃ kilesapariyāyo labbhateva. Etadatthaparidīpakamevāti yo ‘‘pāṇātipāto kho’’tiādinā vutto, etassa atthassa paridīpakameva. Yadi evaṃ kasmā puna vuttanti āha ‘‘gāthābandha’’nti, tassa atthassa sukhaggahaṇatthaṃ bhagavā gāthābandhaṃ avocāti adhippāyo.
所说“何者为恶？”谓邪烦恼相连者即为恶烦恼。相连即依一种类而连结，如“初禅之乐”，并以艳蓝色布为例。此处之相连，宜知为其中统一，而非浮现急起之状。如此而行杀生之业，因贪、无明等烦恼而污秽，行邪道之恶亦由诸嗔等而污秽。故曰“染污之品”。先前所述，虽顿悟阶段，烦恼之盛衰均可观知，若能言“杀生等”者，即予以完全释义。若言“偈颂文”，为便利于守护善法，世尊亦作偈为纲领，以增安乐。
Catuṭhānādivaṇṇanā四种事由等注释
§246
246. ‘‘Pāpakammaṃ karotī’’ti kasmā ayaṃ uddesaniddeso pavattoti antolīnacodanaṃ sandhāya ‘‘idaṃ bhagavā’’tiādi vuttaṃ. Sukkapakkhavasena hi uddeso kato, kaṇhapakkhavasena ca niddeso āraddho. Kāraketi pāpakammassa kārake. Akārako pākaṭo hoti yathā paṭipajjanto pāpaṃ karoti nāma, tathā appaṭipajjanato. Saṃkilesadhammavivajjanapubbakaṃ vodānadhammapaṭipattiācikkhanaṃ idha desanākosallaṃ. Paṭhamataraṃ kārakaṃ dassento āha yathā ‘‘vāmaṃ muñca dakkhiṇaṃ gaṇhā’’ti (dha. sa. aṭṭha. 498) tathā hi bhagavā aṭṭhatiṃsa maṅgalāni dassento ‘‘asevanā ca bālāna’’nti (khu. pā. 5.3; su. ni. 262) vatvā ‘‘paṇḍitānañca sevanā’’ti (khu. pā. 5.3; su. ni. 262) avoca. Chandāgatinti ettha sandhivasena saralopoti dassento āha ‘‘chandena pemena agati’’nti. Chandāti hetumhi nissakkavacananti āha ‘‘chandenā’’ti. Chanda-saddo cettha taṇhāpariyāyo, na kusalacchandādipariyāyoti āha ‘‘pemenā’’ti. Parapadesūti ‘‘dosāgatiṃ gacchanto’’tiādīsu vākyesu. ‘‘Eseva nayo’’ti iminā ‘‘dosena kopenā’’ti evamādi atthavacanaṃ atidisati. Mittoti daḷhamitto, sambhattoti attho. Sandiṭṭhoti diṭṭhamattasahāyo. Pakativeravasenāti pakatiyā uppannaveravasena, cirakālānubandhavirodhavasenāti attho. Tenevāha ‘‘taṅkhaṇuppannakodhavasena vā’’ti. Yaṃ vā taṃ vā ayuttaṃ akāraṇaṃ vatvā. Visame corādike, visamāni vā kāyaduccaritādīni samādāya vattanena nissito visamanissito.
“行为恶业”之说为何？此为深入问答起点，随答说“此即世尊所说”。“行为主因”就是作恶之因，未作之者则无此义，如形容作恶即称行因。先为辨明染污法未被破灭，此因应现教学义灯。首先明示行为之要，谓“放左手，取右手”，如世尊示八吉祥及劝导远离愚痴之言。“欲”之流，略为简述而云“由欲染愚痴”，其中“欲”指渴爱之遍行，不是善欲及其变义。异乡者谓“由嗔怒而去”，此语意极明。“友”谓至交，“斥逐”谓怨恨对抗，“突发之怒”谓某时怒起，“彼此敌对”等义。故言“恚怒”“恚怒”意尤甚。“敌”解为强敌，“和睦”谓助和。“势力”以势力引起敌对，久随其势激进敌对。故曰“有时生忿怒”。以无故争执。“不正当因由”为名，因为恶行起于诸不善根，诸恶业果由此生。
Chandāgatiādīni na gacchati maggeneva catunnampi agatigamanānaṃ pahīnattā, agatigamanānīti ca tathāpavattā apāyagamanīyā akusalacittuppādā veditabbā agati gacchati etehīti.
“欲流嗔怒等之流”不依正道行走五行，谓彼四行已失去往返。所谓失去往返，即反转流入不善境界，生诸恶心所起。此中恶境之行，则为非善之投生。失去往返者，即流入恶趣之行也。
Yassati tena kittīyatīti yaso, thutighoso. Yassati tena purecarānucarabhāvena parivārīyatīti yaso, parivāroti āha ‘‘kittiyasopi parivārayasopī’’ti. Parihāyatīti pubbe yo ca yāvatake labbhati, tato parito hāyati parikkhayaṃ gacchati.
“名声”即赞誉、颂扬之声。借由前人之随行追随而获之名，则谓“声誉”。“所失”即对以往诸善所得名誉失去，乃谓流失及灭尽。
Chaapāyamukhādivaṇṇanā六种败亡之门等注释
§247
247. Pūve bhājane pakkhipitvā tajjaṃ udakaṃ datvā madditvā katā pūvasurā. Evaṃ sesasurāpi. Kiṇṇāti pana tassā surāya bījaṃ vuccati, ye ‘‘surāmodakā’’ tipi vuccanti, te pakkhipitvā katā kiṇṇapakkhittā. Harītakīsāsapādinānāsambhārehi saṃyojitā sambhārasaṃyuttā. Madhukatālanāḷikerādipuppharaso cirapārivāsiko pupphāsavo. Panasādiphalaraso phalāsavo. Muddikāraso madhvāsavo. Ucchuraso guḷāsavo. Harītakāmalakakaṭukabhaṇḍādinānāsambhārānaṃ raso cirapārivāsiko sambhārasaṃyutto. Taṃ sabbampīti taṃ sabbaṃ dasavidhampi. Madakaraṇavasenamajjaṃ pivantaṃ madayatīti katvā. Surāmerayamajje pamādaṭṭhānaṃ surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṃ. Anu anu yogoti punappunaṃ taṃsamaṅgitā. Tenāha ‘‘punappunaṃ karaṇa’’nti, aparāparaṃ pavattananti attho. Uppannā ceva bhogā parihāyanti pānabyasanena byasanakaraṇato. Anuppannā ca nuppajjanti pamattassa kammantesu ñāyakaraṇābhāvato. Bhogānanti bhuñjitabbaṭṭhena ‘‘bhogā’’ti laddhanāmānaṃ kāmaguṇānaṃ. Apāyamukha-saddassa attho heṭṭhā vutto eva. Avelāyāti ayuttavelāya. Yadā vicarato attharakkhādayo na honti. Visikhāsu cariyāti racchāsu vicaraṇaṃ.
247. 先以糟糠之食投入，再施以酒水，将其酿造而成的糟酒，称作最初的酒浆。诸余酒浆亦复如是。所谓酒头，即是那被称为“三味酒头”的酒根，它们被投放后即成已成的酒头。乃由含有青橄榄、桑树根及乳胶构成的混合物相连聚合而成，称为“混合聚合物”。含有蜂蜜、椰子、菩提果及鲜花的花香，长时间保持芬芳；含有菩提果及同类果实的果香，味甘；泥土味为苦；香兰叶味呈甜；乌萸味是糖味。这些由青橄榄、青橘、酸枣等多种成分混合而成，长时间保持芳香，构成的凝聚物聚合体。以上即称为此酒的全部，具体可分为十种。因其能使人醉酒而被称为“醉酒”，饮之沉浸其中称为饮酒沉迷。酒浆及醉酒之沉迷，为沉醉之根本所在。反复地说“不断”，所谓“不停地轮转”，意指此沉迷不断流转。因饮酒成癖，饮酒者或拥有的财物也因嗜酒生变而消耗殆尽；而嗜酒者因缺乏监护悲愁无能，种种恶业难以产生。所谓财物，指以可享受之法所得的财富。此为下流世俗语而言。愚痴之言称之为无用的时光，或者说，当人四处流浪而缺乏保护时，称为无所依止的徘徊者。
Samajjā vuccati maho, yattha naccānipi payojīyanti, tesaṃ dassanādiatthaṃ tattha abhirativasena caraṇaṃ upagamanaṃ samajjābhicaraṇaṃ. Naccādidassanavasenāti naccādīnaṃ dassanādivasenāti ādisaddalopo daṭṭhabbo, dassanena vā savanampi gahitaṃ virūpekasesanayena. Ālocanasabhāvatāya vā pañcaviññāṇānaṃ savanakiriyāyapi dassanasaṅkhepasambhavato ‘‘dassanavasena’’ icceva vuttaṃ. Idha cittālasiyatā akāraṇanti ‘‘kāyālasiyatā’’ti vuttaṃ. Yuttappayuttatāti tappasutatā atirekataratāya.
所谓宴会，即指连舞蹈亦随之而生，目的主要在于戏剧表演等，其内容包括服装装饰的安排等。所谓“因表演而存在”，可从字义理解为由行为或声音形成的印象所产生的视觉印象。因觉察而产生的印象，同时结合五种感官对视觉的作用，合称为“视觉印象”。文中所指心神散乱，实际上是指“身心散乱”。所谓“已舒张和未舒张”，意指紧张与松弛之间的不平衡。
Surāmerayassa chaādīnavādivaṇṇanā酒与发酵饮料的六种过患等注释
§248
248. Sayaṃ daṭṭhabbanti sandiṭṭhaṃ. Sandiṭṭhameva sandiṭṭhikaṃ, dhanajānisaddāpekkhāya pana itthiliṅgavasena niddeso, diṭṭhadhammikāti ayamettha atthoti āha ‘‘idhalokabhāvinī’’ti. Samaṃ, sammā passitabbāti vā sandiṭṭhikā, pānasamakālabhāvinīti attho. Kalahappavaḍḍhanī mittassa kalahe anādīnavadassibhāvato. Khettaṃ uppattiṭṭhānabhāvato. Āyatananti vā kāraṇaṃ, ākaro vāti attho. Paraloke akittiṃ pāpuṇanti akittisaṃvattaniyassa kammassa pasavanato. Kopīnaṃ vā pākaṭabhāvena akattabbarahassakammaṃ. Surāmadamattā ca pubbe attanā kataṃ tādisaṃ kammaṃ amattakāle chādentā vicaritvā mattakāle paccatthikānampi vivaranti pākaṭaṃ karonti, tena tesaṃ sā surā tassa kopīnassa nidaṃsanato ‘‘kopīnanidaṃsanī’’ti vuccatīti evamettha attho daṭṭhabbo. Kammassakatāpaññanti nidassanamattaṃ daṭṭhabbaṃ. ‘‘Yaṃ kiñci lokiyaṃ paññaṃ dubbalaṃ karotiyevā’’ti hi sakkā viññātuṃ. Tathā hi byatirekamukhena tamatthaṃ patiṭṭhapetuṃ ‘‘maggapaññaṃ panā’’tiādi vuttaṃ. ‘‘Antomukhameva na pavisatī’’ti iminā surāya maggapaññādubbalakaraṇassa durasamussāritabhāvamāha . Nanu cevaṃ surāya tassā paññāya dubbalīkaraṇe sāmatthiyavighāto acodito hoti ariyānaṃ anuppayogasseva coditattāti? Nayidaṃ evaṃ upayogopi nāma sadā tesaṃ natthi, kuto kiccakaraṇanti imassa atthassa vuttattā. Atha pana aṭṭhānaparikappavasenassā kadāci siyā upayogo, tathāpi so tassā dubbaliyaṃ īsakampi kātuṃ nālameva sammadeva paṭipakkhadūrībhāvena suppatiṭṭhitabhāvato. Tenāha ‘‘maggapaññaṃ pana dubbalaṃ kātuṃ na sakkotī’’ti. Maggasīsena cettha ariyānaṃ sabbassāpi lokiyalokuttarāya paññāya dubbalabhāvāpādāne asamatthatā dassitāti daṭṭhabbaṃ. Pajjati etena phalanti padaṃ, kāraṇaṃ.
248. 所见者即是现前。现前实指所见之物，因财富外来的关系，加之女性性别特征，故称为“此世界所显现者”。乃因平等，须正确观察，谓知男女平等观察之理。彼此不和而生纷争者，因无争缘故表现为不安。地为生存之所。所谓“处所”，即是缘由。凡间所业作之恶，终将成其恶名声流传。显明他人之恶，称为暴露他人罪恶。自饮酒醉而沉迷时，过往所作业果将显现，且在醉酒时，现世与来世对各类行为均显明真实，故称为“报应真理被显露”。可见此酒中毒扰乱了圣贤所任用之正智。然此法中非绝无此类作用，何况彻底断除此恶业者。然酒虽引发此弱智，却因其内在对抗而并非完全破坏正道智。此即所说“道路智慧虽然被搅乱，但不致完全迷乱”。由此观察可知，果报胜因故，因缘已明。
§249
249.Attāpissa akālacārissa agutto sarasato arakkhito upakkamatopi parivajjanīyānaṃ aparivajjanato. Tenāha ‘‘avelāya caranto hī’’tiādi. Kaṇṭakādīnipīti pi-saddena sobbhādike saṅgaṇhāti. Verinopīti pi-saddena corādikā saṅgayhanti. Puttadārāti ettha puttaggahaṇena puttīpi gahitāti āha ‘‘puttadhītaro’’ti. Bahi patthananti kāmapatthanāvasena antogehassitato nibaddhavatthuto bahiddhā patthanaṃ katvā. Aññehi katapāpakammesūti parehi katāsu pāpakiriyāsu. Saṅkitabbo hoti akāle tattha tattha caraṇato. Ruhati yasmiṃ padese corikā pavattā, tattha parehi diṭṭhattā. Vattuṃ na sakkāti ‘‘ettakaṃ dukkhaṃ, ettakaṃ domanassa’’nti paricchinditvā vattuṃ na sakkā. Taṃ sabbampi vikālacārimhi puggale āharitabbaṃ tassa upari pakkhipitabbaṃ hoti. Kathaṃ? Aññasmiṃ puggale tathārūpe āsaṅkitabbe asati. Itīti evaṃ. Soti vikālacārī. Purakkhato purato attano upari āsaṅkante katvā carati.
249. 对热心者，若行为不合时宜，缺乏技巧，缺乏防护，且流露出辩护时，属为应受斥责之行为。称为“行为不当而低劣”。以刺梗等恶事为依据称施害行为。称为非依赖之人者，即是小偷等盗贼。称“子女”，凡以子妇关系相牵连者，通称为子女。外出徘徊者，因沉溺于欲念对家庭生厌弃，已从内心束缚中解脱，转而于外流浪。对他人行不善之事者，即是对他人所做恶业。于不适合时地从事彼等行止，应当斥责。若有人突然发起盗窃，当他人察觉与阻止时，却因不能言语解释：“此苦痛此悲哀”而无法说明遗憾。诸如此类者全部纳入恶劣行为之人。上述种种行为，应依次加以谴责并剔除。缘何？因于某人处所此等行为会引发怨恨，如是思维故。
§250
250.Naṭanāṭakādinaccanti naṭehi nāṭakehi naccitabbanāṭakādinaccavidhi. Ādi-saddena avasiṭṭhaṃ sabbaṃ saṅgaṇhāti. ‘‘Tattha gantabbaṃ hotī’’ti vatvā tatthassa gamanena yathā anuppannānaṃ bhogānaṃ anuppādo, uppannānañca vināso hoti, taṃ dassetuṃ ‘‘tassā’’tiādi vuttaṃ. Gītanti saragataṃ, pakaraṇagataṃ , tāḷagataṃ, apadhānagatanti gandhabbasatthavihitaṃ aññampi sabbaṃ gītaṃ veditabbaṃ. Vāditanti vīṇāveṇumudiṅgādivādanaṃ. Akkhānanti bhāratayuddhasītāharaṇādiakkhānaṃ. Pāṇissaranti kaṃsatāḷaṃ, ‘‘pāṇitāḷa’’ntipi vadanti. Kumbhathūnanti caturassaambaṇakatāḷaṃ. ‘‘Kuṭabherisaddo’’ti keci. ‘‘Eseva nayo’’ti iminā ‘‘kasmiṃ ṭhāne’’tiādinā nacce vuttamatthaṃ gītādīsu atidisati.
250. 所谓歌舞戏剧之演出，应以舞者与戏剧情节及歌唱相应配合。起始声音涵摄全部，谓“应至某地”，说明随之至彼处，如此观照即能明了未生之苦果，随着已生之苦果灭绝。所谓歌者，有旋律之歌，器乐曲调，演奏者所奏，均系天界所书之歌。所谓乐器者，指如琵琶、笛等法器演奏。所谓吟唱，指古印度战争、平定之歌。称“拍掌”即指拍打手掌。指鼓掌音响。称为“葫芦鼓”，是四面鼓之一。称呼“击鼓者”者。有谓“皆为此类”，以此强调所述之舞蹈歌唱等极为盛行。
§251
251.Jayanti jūtaṃ jinanto. Veranti jitena kīḷakapurisena jayanimittaṃ attano upari veraṃ virodhaṃ pasavati uppādeti. Tañhissa verapasavanaṃ dassetuṃ ‘‘jitaṃ mayā’’tiādi vuttaṃ. Jinoti jūtaparājayāpannāya dhanajāniyā jino. Tenāha ‘‘aññena jito samāno’’tiādi. Vittaṃ anusocatīti taṃ jinaṃ vittaṃ uddissa anutthunati. Vinicchayaṭṭhāneti yasmiṃ kismiñci aṭṭavinicchayaṭṭhāne. Sakkhipuṭṭhassāti sakkhibhāvena puṭṭhassa. Akkhasoṇḍoti akkhadhutto. Jūtakaroti jūtapamādaṭṭhānānuyutto. Tvampi nāma kulaputtoti kulaputto nāma tvaṃ, na mayaṃ tayi kolaputtiyaṃ idāni passāmāti adhippāyo. Chinnabhinnakoti chinnabhinnahirottappo, ahiriko anottappīti attho. Tassa kāraṇāti tassa atthāya.
251. 胜利者胜利他人。被征服者因抵抗胜利者而受阻扰，甚至发生冲突。谓他人心生怨恨，成彼人胜利后之怨愤。示以彼已被他人克服之示例：“我已被胜利”。因胜利所获财富而生哀叹。所谓决断之所，指在某一决定之处分明某事。所谓见证者，即目击者。所谓“无耻”，意指无羞耻之人。所谓“懦弱”，意指缺乏羞愧之人。因其行为而起此状况。
Anicchitoti na icchito. Positabbā bhavissati jūtaparājayena sabbakālaṃ rittatucchabhāvato.
『不欲』者，非谓有所欲。应当知，因生住战败，常处空虚无用之境。
Pāpamittatāya chaādīnavādivaṇṇanā关于亲近恶友的六种过患等的解释
§252
252.Akkhadhuttāti akkhesu dhuttā, akkhanimittaṃ atthavināsakā. Itthisoṇḍāti itthīsu soṇḍā, itthisambhoganimittaṃ ātappanakā. Tathā bhattasoṇḍādayo veditabbā. Pipāsāti uparūpari surāpipāsā. Tenāha ‘‘pānasoṇḍā’’ti. Nekatikādayo heṭṭhā vuttā eva. Mettiuppattiṭṭhānatāya mittā honti. Tasmāti pāpamittatāya.
〔252〕『贼坏』者，谓诸贼中之坏者，谓坏相，有害义者。『母阴』者，谓女人中之阴毛，乃欲乐之因。亦应知如是衣侵阴毛诸类。『渴』者，上下流之饮酒渴也。由此故名为『饮酒阴毛』。下文另有贼坏诸例。因友生故，此为恶友之故。
§253
253.Kammantanti kammaṃ, yathā suttaṃyeva suttanto, evaṃ kammaṃyeva kammanto, taṃ kātuṃ gacchāmāti vutto. Kammaṃ vā anto niṭṭhānaṃ gacchati etthāti kammanto, kammakaraṇaṭṭhānaṃ, taṃ gacchāmāti vutto.
〔253〕所谓『作业者』，即作业者如听说之作业者，欲为之故。作业即作业之所缘，作业缘故欲作，是为所说。
Pannasakhāti suraṃ pātuṃ panne paṭipajjante eva sakhāti pannasakhā. Tenāha ‘‘ayamevattho’’ti. ‘‘Sammiyasammiyo’’ti vacanamettha atthīti sammiyasammiyo. Tenāha ‘‘sammasammāti vadanto’’ti. Sahāyo hotīti sahāyo viya hoti. Otārameva gavesatīti randhameva pariyesati anatthamassa kātukāmo. Verappasavoti parehi attani verassa pasavanaṃ anupavattanaṃ. Tenāha ‘‘verabahulatā’’ti. Paresaṃ kariyamāno anattho ettha atthīti anattho, tabbhāvo anatthatāti āha ‘‘anatthakāritā’’ti. Yo hi paresaṃ anatthaṃ karoti, so atthato attano anatthakāro nāma, tasmā anatthatāti ubhayānatthakāritā. Ariyo vuccati satto, kucchito ariyo kadariyo. Yassa dhammassa vasena so ‘‘kadariyo’’ti vuccati, so dhammo kadariyatā, macchariyaṃ. Taṃ pana dubbisajjanīyabhāve ṭhitaṃ sandhāyāha ‘‘suṭṭhu kadariyatā thaddhamacchariyabhā’’voti. Avipaṇṇasabhāvato uṭṭhātuṃ asakkonto ca iṇaṃ gaṇhanto saṃsīdantova iṇaṃ vigāhati nāma. Sūriye anuggate eva kammante anārabhanto rattiṃ anuṭṭhānasīlo.
『五友』者，共饮酒者为朋友，故名酒友。说是『此为缘由』。『相应法』者，此语于此处有义，谓合适、正当。说为『正应尽说』。『助者』则如助人。探寻梦中因由，谓探求无益。『别离』者，不与他人公共，谓不共住。说为『离别多』。为他人作恶，谓此为无益，此曰为无益作。是为无益者，两者皆无益。尊者谓受尊，贱者谓不尊。依法而行者曰尊，法令不足谓无尊。于恶显现者称道正，于愚钝不能行而形如腐鱼者，谓抓取利器而痛苦。随日如是而作而不行。
Atthāti dhanāni. Atikkamantīti apagacchanti. Atha vā atthāti kiccāni. Atikkamantīti atikkantakālāni honti, tesaṃ atikkamopi atthato dhanānameva atikkamo. Iminā kathāmaggenāti iminā ‘‘yato kho gahapatiputtā’’tiādi (dī. ni. 3.244) nayappavattena kathāsaṅkhātena hitādhigamūpāyena. Ettakaṃ kammanti cattāro kammakilesā, cattāri agatigamanāni, cha bhogānaṃ apāyamukhānīti evaṃ vuttaṃ cuddasavidhaṃ pāpakammaṃ.
『财』者。『超过』者，谓离去。或谓财者为事。『超过』者，谓超越时间，此中说超过财也。从此事起，谓此先导语。谓诸居士之子等，出于善巧利益之因。所谓作业者，有四恶业、四不能止、六财之堕落者，中说有十多种恶业。
Mittapatirūpakavaṇṇanā关于伪装成朋友者的解释
§254
254.Anatthoti ‘‘bhogajāni, āyasakyaṃ, parisamajjhe maṅkubhāvo, sammūḷhamaraṇa’’nti evaṃ ādiko diṭṭhadhammiko ‘‘duggatiparikileso, sugatiyañca appāyukatā, bahvābādhatā, atidaliddatā, appannapānatā’’ti evaṃ ādiko ca anattho uppajjati. Yāni kānici bhayānīti attānuvādabhayaparānuvādabhayadaṇḍabhayādīni loke labbhamānāni yāni kānici bhayāni. Upaddavāti antarāyā. Upasaggāti sarīrena saṃsaṭṭhāni viya uparūpari uppajjanakāni byasanāni. Aññadatthūti ekantenāti etasmiṃ atthe nipāto ‘‘aññadatthudaso’’tiādīsu (dī. ni. 1.42) viyāti vuttaṃ ‘‘ekaṃsenā’’ti. Yaṃ kiñci gahaṇayogyaṃ haratiyeva gaṇhātiyeva. Vācā eva paramā etassa kammanti vacīparamo. Tenāha ‘‘vacanamattenevā’’tiādi. Anuppiyanti takkanaṃ, yaṃ vā ‘‘rucī’’ti vuccati yehi surāpānādīhi bhogā apenti vigacchanti, tesu tesaṃ apāyesu byasanahetūsu sahāyo hoti.
〔254〕『无益』者，谓生活所致，身陷困顿，生死根本乱也。此为见断恶趣，得善道难，患多难断，饮食不绝。由此诸恶乃生。所谓恐怖者，谓自恐、共恐、恐罚等，皆世间所得。『阻』者，谓阻碍。『聚』者，谓身中聚合之苦毒病痛。『他意』者，谓专一于此义，自他皆知。如于此藏中所说曰‘专一念’。凡能执取合于机者，语最为作业。谓为『语执着』。震荡不喜者，谓所谓禀性不喜饮酒等乐者。于饮酒等恶乐中堕落者，与恶业有相助关系。
§255
255.Hārakoyeva hoti, na dāyako, tamassa ekaṃsato hārakabhāvaṃ dassetuṃ ‘‘sahāyassā’’tiādi vuttaṃ. Yaṃ kiñci appakanti pupphaphalādi yaṃ kiñci parittaṃ vatthuṃ datvā, bahuṃ pattheti bahuṃ mahagghaṃ vatthayugādiṃ paccāsīsati. Dāso viya hutvā mittassa taṃ taṃ kiccaṃ karonto kathaṃ amitto nāma jātoti āha ‘‘aya’’ntiādi. Yassa kiccaṃ karoti anatthaparihāratthaṃ, attano mittabhāvadassanatthañca, taṃ sevati. Atthakāraṇāti vaḍḍhinimittaṃ, ayametesaṃ bhedo.
255. 『哈拉科』之人不是施与者，只是一方地胆显现哈拉之体。此处以『同伴』等语称之。若有人施用少量花果等物，或施与保护所属之物，则其施受甚多，犹如许多珍贵的衣物等随之获益。彼如奴仆般为友人办理种种事务，何以称为非友？因其所为非为利益弃恶，乃为自己及友人之身份显现而服务。这即为利益缘故，二者有所分别。
§256
256.Pareti paradivase. Na āgato sīti āgato nāhosi. Khīṇanti tādisassa, asukassa ca dinnattā. Sassasaṅgaheti sassato kātabbadhaññasaṅgahe kate.
256. 此处『保护』谓他方，非自己来到说来，者非来说来的，故谓无来。此语适用于那灭尽者及惰怠者所授予者。所谓集合同义，为恒常所建立的义集。
§257
257. ‘‘Dānādīsu yaṃ kiñci karomā’’ti vutte ‘‘sādhu samma karomā’’ti anujānātīti imamatthaṃ ‘‘kalyāṇepi eseva nayo’’ti atidisati. Nanu evaṃ anujānanto ayaṃ mitto eva, na amitto mittapatirūpakoti? Anuppiyabhāṇīdassanamattametaṃ. Sahāyena vā desakālaṃ, tasmiṃ vā kate uppajjanakavirodhādiṃ asallakkhetvā ‘‘karomā’’ti vutte yo taṃ jānanto eva ‘‘sādhu samma karomā’’ti anuppiyaṃ bhaṇati, taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘kalyāṇaṃ pissa anujānātī’’ti. Tena vuttaṃ ‘‘kalyāṇepi eseva nayo’’ti.
257.言『施与等中无论所作』时说『善当如是作』，此意表明『美善人同样应遵从此理』的过度表达。豈非如此应允者即友人，而非敌人友伴形象耶？此仅为不悦言语之显现。由同伴于说法时，于言中应对产生矛盾及不容忍，明知如此应允，则作『善当如是作』的不悦语，以此故说『美善人同样应遵从』。
§259
259.Mittapatirūpakā ete mittāti evaṃ jānitvā.
259.以敌友形象来看，彼等即为友人，这样原则确定。
Suhadamittavaṇṇanā关于真心朋友的解释
§260
260.Sundarahadayāti pemassa atthivasena bhaddacittā.
260.所谓心美善者，即由爱之利益而生美好心境。
§261
261.Pamattaṃ rakkhatīti ettha pamādavasena kiñci ayutte kate tādise kāle rakkhaṇaṃ ‘‘bhītassa saraṇaṃ hotī’’ti imināva taṃ gahitanti tato aññameva pamattassa rakkhaṇavidhiṃ dassetuṃ ‘‘majjaṃ pivitvā’’tiādi vuttaṃ. Gehe ārakkhaṃ asaṃvihitassa bahigamanampi pamādapakkhikamevāti ‘‘sahāyo bahigato vā hotī’’ti vuttaṃ. Bhayaṃ harantoti bhayaṃ paṭibāhanto. Bhogahetutāya phalūpacārena dhanaṃ ‘‘bhoga’’nti vadati. Kiccakaraṇīyeti khuddake, mahante ca kātabbe uppanne.
261.保护疏忽者，虽此时不警觉，若有危险，当成其依止。此理如同时刻疏忽之人受到保护，与另一疏忽者的保护法有所不同：后者饮酒等属于不彻底保护。家中保护不足者，外出时亦因疏忽而遭遇，谓『同伴亦在外出时』。所谓夺怖者，谓克服恐惧。因享乐原因，富有被称为『享乐』。『当为之事』者指大小应责之事。
§262
262.Nigūhituṃ yuttakathanti nigūhituṃ chādetuṃ yuttakathaṃ, nigūhituṃ vā yuttā kathā etassāti nigūhituṃ yuttakathaṃ, attano kammaṃ. Rakkhatīti anāvikaronto chādeti. Jīvitampīti pi-saddena kimaṅgaṃ pana aññaṃ pariggahitavatthunti dasseti.
第262条。隐匿者谓之适当的隐匿，或谓适当的遮蔽。‘隐匿’或谓适当的陈说，是指对自己业行为的隐匿。‘保护’者指不换言、不露露地加以遮蔽。‘生命吗’者以比喻示现，暗示不可让别人掌握的事物。
§263
263.Passantesu passantesūti āmeḍitavacanena nivāriyamānassa pāpassa punappunaṃ karaṇaṃ dīpeti. Punappunaṃ karonto hi pāpato visesena nivāretabbo hoti. Saraṇesūti saraṇesu vattassu abhinnāni katvā paṭipajja, saraṇesu vā upāsakabhāvena vattassu. Nipuṇanti saṇhaṃ. Kāraṇanti kammassakatādibhedayuttaṃ. Idaṃ kammanti imaṃ dānādibhedaṃ kusalakammaṃ. ‘‘Kamma’’nti sādhāraṇato vuttassāpi tassa ‘‘sagge nibbattantī’’ti padantarasannidhānena saddhāhirottappālobhādiguṇadhammasamaṅgitā viya kusalabhāvo jotito hoti. Saddhādayo hi dhammā saggagāmimaggo. Yathāha –
第263条。『在见者中』者，是用来表示阻止恶行再三反复的说法。因为恶行若反复为之，特别应当加以制止。『皈依中』者，是指皈依者所在的行为准则，或以皈依者身份而行事。『熟练者』者意谓善巧之士。『缘起者』意指因缘法则，及依因缘性质划分。此谓为业，即为此种布施等善业。虽然通常称为「业」，但此又因『生天之所生』言义相近，依信心发露、贪嗔等感性性旨，故显现为善性。信心等法导向天道，如言——
‘‘Saddhā hiriyaṃ kusalañca dānaṃ,
『信心、害羞心与善行布施，
Dhammā ete sappurisānuyātā;
此等法门是圣士所依止；
Etañhi maggaṃ diviyaṃ vadanti,
此即为至上之道，
Etena hi gacchati devaloka’’nti. (a. ni. 8.32);
故依此而往于天界』。 （阿含经·第二别藏第八卷第32经）
§264
264. Bhavanaṃ sampattivaḍḍhanaṃ bhavoti attho, tappaṭikkhepena abhavoti āha ‘‘abhavena avuḍḍhiyā’’ti. Pārijuññanti jāni. Anattamano hotīti attamano na hoti anukampakabhāvato. Aññadatthu taṃ abhavaṃ attani āpatitaṃ viya maññati. Idāni taṃ bhavaṃ sarūpato dassetuṃ ‘‘tathārūpa’’ntiādi vuttaṃ. Virūpoti bībhaccho. Na pāsādikoti tasseva vevacanaṃ. Sujātoti sundarajātiko jātisampanno.
由修习而增上，此为巴瓦（存在）的意义；若舍弃精进，则巴瓦不生，是故说“无生即增长”。‘Pārijuññanti jāni’者，谓有所分别知晓。所谓无我者，是说无我，非有自性之我，且依他慈悲之故。或他人误认为此无生是自性所现，如同一事。今当以真如自相而显现此生故，故有‘如实相’等语。‘恚鼻’者，谓丑陋；‘不雅’者，此正言也。‘苏伽陀’者，美好出生、资质之意。
§265
265.Jalanti jalanto. Aggīvāti aggikkhandho viya. Bhāsatīti virocati. Yasmāssa bhagavatā savisesaṃ virocanaṃ loke pākaṭabhāvañca dassetuṃ ‘‘jalaṃ aggīva bhāsatī’’ti vuttaṃ, tasmā yadā aggi savisesaṃ virocati, yattha ca ṭhito dūre ṭhitānampi paññāyati, taṃ dassanādivasena tamatthaṃ vibhāvetuṃ ‘‘ratti’’ntiādi vuttaṃ.
‘污动’者，谓水流动。‘火焰’者，如火之火蕴也。‘发光’者，谓明亮。因世尊以火之特殊显现而示世间真相，故有‘水如火焰燃烧’之喻。由此火显现其特异，且远处的人亦能觉察，此显现类推为“夜”之意。
‘‘Bhamarasseva irīyato’’ti etenevassa bhogasaṃharaṇaṃ dhammikaṃ ñāyopetanti dassento ‘‘attānampī’’tiādimāha. Rāsiṃ karontassāti yathāssa dhanadhaññādibhogajātaṃ sampiṇḍitaṃ rāsibhūtaṃ hutvā tiṭṭhati, evaṃ irīyato āyūhantassa ca. Cakkappamāṇanti rathacakkappamāṇaṃ. Nicayanti vuḍḍhiṃ parivuḍḍhiṃ. ‘‘Bhogā sannicayaṃ yantī’’ti keci paṭhanti.
‘如蜜蜂飞行’者，用以说明此种乐趣的聚合被摄取，是合乎法理的智慧所示，谓“自己亦如是”。‘聚集成堆’者，如财富、谷物等皆聚集成团而立，乐趣亦然聚成一处。‘眼轮大小’者，指战车轮大小。‘确立’者，谓增长聚集之意。亦有云“乐趣成聚集者”。
Samāhatvāti saṃharitvā. Alaṃ-saddo ‘‘alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ, alaṃ virajjitu’’ntiādīsu (dī. ni. 2.272; saṃ. ni. 2.124, 129, 134, 143) yuttanti imamatthaṃ joteti, ‘‘alamariyañāṇadassanavisesa’’ntiādīsu (ma. ni. 1.328) pariyattanti. Yo veṭhitattotiādīsu (su. ni. 217) viya atta-saddo sabhāvapariyāyoti taṃ sabbaṃ dassento ‘‘yuttasabhāvo’’tiādimāha. Saṇṭhapetunti sammā ṭhapetuṃ, sammadeva pavattetunti attho.
‘聚合’者，谓合成之意。‘亚拉姆’一词，表示对一切造作生起厌倦、远离之意（引《大品》及《杂阿毗曇》证）。此义亦载诸经论中，如“远离惑知见之特异”等语。‘站立’等语，谓一切本性称为“合适之体性”。‘安置’者，谓正当设立；‘正当运作’者，即正实践用意。
Evaṃ vibhajantoti evaṃ vuttanayena attano dhanaṃ catudhā vibhajanto vibhajanahetu mittāni ganthati soḷasa kalyāṇamittāni mettāya ajīrāpanena pabandhati. Tenāha ‘‘abhejjamānāni ṭhapetī’’ti . Kathaṃ pana vuttanayena catudhā bhogānaṃ vibhajanena mittāni ganthatīti āha ‘‘yassa hī’’tiādi. Tenāha bhagavā ‘‘dadaṃ mittāni ganthatī’’ti (saṃ. ni. 1.246). Bhuñjeyyāti upabhuñjeyya, upayuñjeyya cāti attho. Samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikādīnaṃ dānavasena ceva adhivatthadevatādīnaṃ petabalivasena, nhāpitādīnaṃ vetanavasena ca viniyogopi upayogo eva. Tathā hi vakkhati ‘‘imesu panā’’tiādi āyo nāma heṭṭhimantena vayato catugguṇo icchitabbo, aññathā vayo avicchedavasena na santāneyya, nidheyya, bhājeyya ca asambhateti vuttaṃ ‘‘dvīhi kammaṃ payojaye’’ti. Nidhetvāti nidahitvā, bhūmigataṃ katvāti attho. Rājādivasenāti ādi-saddena aggiudakacoradubbhikkhādike saṅgaṇhāti. Nhāpitādīnanti ādi-saddena kulālarajakādīnaṃ saṅgaho.
如是分别讲说，彼自将财物分成四等并以此为分的缘由，结交朋友，获十六益友，以慈爱及健康维系。故云“建立不可破坏者”。至于为何以此说法以四乐之分聚人，佛言因“彼有意愿”故结友。意谓应分享、分用、互助。曾为沙门婆罗门吝啬者及恶鬼饿鬼等施舍，亦为淋浴等工薪者所用，皆以此用作利益。又云此寿命由比邻者乘四倍增长，若非如此则无永断之寿。财富当储藏不得分散，亦不可浪费分享而相违。所谓“以二业生长”，意指修习善业后所生益处倍增。‘储藏’者，谓置于地上。‘王族等用’者，谓集合诸王子侍臣等财物。‘淋浴等’者，为农户王族等。
Chaddisāpaṭicchādanakaṇḍavaṇṇanā关于遮护六方篇的解释
§266
266.Catūhi kāraṇehīti na chandagamanādīhi catūhi kāraṇehi . Akusalaṃ pahāyāti ‘‘cattāro kammakilesā’’ti vuttaṃ akusalañceva agatigamanākusalañca pajahitvā. Chahi kāraṇehīti surāpānādīsu ādīnavadassanasaṅkhātehi chahi kāraṇehi. Surāpānānuyogādibhedaṃ chabbidhaṃ bhogānaṃ apāyamukhaṃ vināsamukhaṃ vajjetvā. Soḷasa mittānīti upakārādivasena cattāro, pamattarakkhaṇādikiccavisesavasena paccekaṃ cattāro cattāro katvā soḷasavidhe kalyāṇamitte sevanto bhajanto. Satthavāṇijjādimicchājīvaṃ pahāya ñāyeneva vattanato dhammikena ājīvena jīvati. Namassitabbāti upakāravasena, guṇavasena ca namassitabbā sabbadā natena hutvā vattitabbā. Disā-saddassa attho heṭṭhā vutto eva. Āgamanabhayanti tattha sammā appaṭipattiyā, micchāpaṭipattiyā ca uppajjanakaanattho. So hi bhāyanti etasmāti ‘‘bhaya’’nti vuccati. Yena kāraṇena mātāpituādayo puratthimādibhāvena apadiṭṭhā, taṃ dassetuṃ ‘‘pubbupakāritāyā’’tiādi vuttaṃ, tena atthasarikkhatāya nesaṃ puratthimādibhāvoti dasseti. Tathā hi mātāpitaro puttānaṃ puratthimabhāvena tāva upakāribhāvena dissanato, apadissanato ca puratthimā disā. Ācariyā antevāsikassa dakkhiṇabhāvena, hitāhitaṃ patikusalabhāvena dakkhiṇārahatāya ca vuttanayena dakkhiṇā disā. Iminā nayena ‘‘pacchimā disā’’tiādīsu yathārahaṃ attho veditabbo. Gharāvāsassa dukkhabahulatāya te te ca kiccavisesā yathāuppatitadukkhanittharaṇatthāti vuttaṃ ‘‘te te dukkhavisese uttaratī’’ti. Yasmā dāsakammakarā sāmikassa pādānaṃ payirupāsanavasena ceva tadanucchavikakiccasādhanavasena ca yebhuyyena santikāvacarā, tasmā vuttaṃ ‘‘pādamūle patiṭṭhānavasenā’’ti. Guṇehīti uparibhāvāvahehi guṇehi. Upari ṭhitabhāvenāti saggamagge mokkhamagge ca patiṭṭhitabhāvena.
谓四因缘，非由心志随行等因；弃恶即“四恶心结”并弃恶与离恶。六因缘，示诸恶念为六种诱因，包括酒饮等。在饮酒往来及其所致之恶果中，弃恶可分六端。十六益友，因互助等；以保护等为务者，各为四；故十六善友，以其受益为念，相互共事。佛出家舍弃贩卖等恶业，以正法方式生活。‘敬礼’者，由助益及资质，常应尊敬并以敬礼行之。‘方位名’下文说有出入差异，为防所犯非常，从而称为“怖畏”，此怖畏便是‘怖’。因父母师长以先为本，故称“先行为”并以此为本。亦如父母视子为先行者，具助之心而为先行。师长示范善恶，遂称以南方示范，如今西方等，有理当知之义。居家多苦彼各各行之作业务分，义谓“诸苦之殊胜因缘各有居所”。农奴等为主人侍奉，勤耕主业，故云“立于足根”之意。‘资质’者，谓承担在上之资质。上立者，即安置于天道与解脱道之上。
§267
267.Bhatoti posito, taṃ pana bharaṇaṃ jātakālato paṭṭhāya sukhapaccayūpaharaṇena dukkhapaccayāpaharaṇena ca tehi pavattitanti dassetuṃ ‘‘thaññaṃ pāyetvā’’tiādi vuttaṃ. Jaggitoti paṭijaggito. Teti mātāpitaro.
「被称为养育者」者，于生时肩负其养育之责，因给予快乐之因及除去痛苦之因而得以发生，故谓之。如《此处良法》中所言，“守护其身”语乃寓意此意。汝称「驯服」者，谓受驯服之意。三者为父母。
Mātāpitūnaṃ santakaṃ khettādiṃ avināsetvā rakkhitaṃ tesaṃ paramparāya ṭhitiyā kāraṇaṃ hotīti ‘‘taṃ rakkhanto kulavaṃsaṃ saṇṭhapeti nāmā’’ti vuttaṃ. Adhammikavaṃsatoti ‘‘kulappadesādinā attanā sadisaṃ ekaṃ purisaṃ ghaṭetvā vā gīvāyaṃ vā hatthe vā bandhamaṇiyaṃ vā hāretabba’’nti evaṃ ādinā pavattaadhammikapaveṇito. Hāretvāti apanetvā taṃ gāhaṃ vissajjāpetvā. Mātāpitaro tato gāhato vivecaneneva hi āyatiṃ tesaṃ paramparāhārikā siyā. Dhammikavaṃseti hiṃsādiviratiyā dhammike vaṃse dhammikāya paveṇiyaṃ. Ṭhapentoti patiṭṭhapento. Salākabhattādīni anupacchinditvāti salākabhattadānādīni avicchinditvā.
父母之继承世系安稳不失，如稻田等被保全，因其能使其宗族世代相传而得名。所谓「保护此世系，使其延续」即是此义。所谓正法世系，乃是以部族领地等为依托，自身创造一人，如以脖颈、手足、亲属牢固维持之，故谓正法世系。所谓「除去」者，谓带走、放弃与断除。父母因维系此世系的牢固，方使其世代相承不绝。正法世系者，是指以断恶止恶为法则建构的世系。所谓「建立」者，即立定。所谓「不毁损诸物」者，谓不舍离以标杆、粮食等为要件的供养。
Dāyajjaṃ paṭipajjāmīti ettha yasmā dāyapaṭilābhassa yogyabhāvena vattamānoyeva dāyajjaṃ paṭipajjati nāma, na itaro, tasmā tamatthaṃ dassetuṃ ‘‘mātāpitaro’’tiādi vuttaṃ. Dāraketi putte. Vinicchayaṃ patvāti ‘‘puttassa cajavissajjana’’nti evaṃ āgataṃ vinicchayaṃ āgamma. Dāyajjaṃ paṭipajjāmīti vuttanti ‘‘dāyajjaṃ paṭipajjāmī’’ ti idaṃ catutthaṃ vattanaṭṭhānaṃ vuttaṃ. Tesanti mātāpitūnaṃ. Tatiyadivasato paṭṭhāyāti matadivasato tatiyadivasato paṭṭhāya.
此处所谓「支持养育职责」，因称为适于担当养育之职责，非他故，故为说明故言「父母」等。所谓子者，是指儿子。所谓「确认」者，即子女的分离与放弃，依据所闻实情进行断定。称为「支持养育职责」意谓言此为第四义事之说明。其「他们」者，谓父母也。所谓第三日的照看，乃是指出生当日照看。
Pāpato nivāraṇaṃ nāma anāgatavisayaṃ. Sampattavatthutopi hi nivāraṇaṃ vītikkame anāgate eva siyā, na vattamāne. Nibbattitā pana pāpakiriyā garahaṇamattapaṭikārāti āha ‘‘katampi garahantī’’ti. Nivesentīti patiṭṭhapenti. Vuttappakārā mātāpitaro anavajjameva sippaṃ sikkhāpentīti vuttaṃ ‘‘muddāgaṇanādisippa’’nti. Rūpādīhīti ādi-saddena bhogaparivārādiṃ saṅgaṇhāti. Anurūpenāti anucchavikena.
所谓恶之障碍，为未来领域。虽为当前所存在之障碍，然未来时亦应无碍，不应为现实所转变。恶业之生成属于缘起的阻挠，故曰「有所阻挠」。所谓「安置」者，即立定。所说之法援者父母，无有过失，习吸技艺，云「手印等技艺」。此云「色等」者，始于色等诸词，计数诸财富诸物。谓依适合之契约所成。
Niccabhūto samayo abhiṇhakaraṇakālo. Abhiṇhattho hi ayaṃ nicca-saddo ‘‘niccapahaṃsito niccapahaṭṭho’’tiādīsu viya. Yuttapattakālo eva samayo kālasamayo. ‘‘Uṭṭhāya samuṭṭhāyā’’ti imināssa niccameva dāne tesaṃ yuttapayuttataṃ dasseti. Sikhāṭhapanaṃ dārakakāle. Āvāhavivāhaṃ puttadhītūnaṃ yobbanappattakāle.
所谓恒常法时者，为成就之时。此恒常之名，即如恒常制止恒常起作用者。所谓“起立已起”等语，如是即指其恒常。所谓适当胜缘时，即时、时节。所谓“起立而成就”等语，表象施财恒久有缘。剪发为幼儿时施。招娶始于子女成婚青春之时。
Taṃ bhayaṃ yathā nāgacchati, evaṃ pihitā hoti ‘‘puratthimā disā’’ti vibhattiṃ pariṇāmetvā yojanā. Yathā pana taṃ bhayaṃ āgaccheyya, yathā ca nāgaccheyya, tadubhayaṃ dassetuṃ ‘‘sace hī’’tiādi vuttaṃ. Vippaṭipannāti ‘‘bhato ne bharissāmī’’tiādinā uttasammāpaṭipattiyā akāraṇena ceva tappaṭipakkhamicchāpaṭipattiyā akaraṇena ca vippaṭipannā puttā assu. Etaṃ bhayanti etaṃ ‘‘mātāpitūnaṃ appatirūpāti viññūnaṃ garahitabbatābhayaṃ, paravādabhaya’’nti evamādi āgaccheyya puttesu. Puttānaṃ nānurūpāti ettha ‘‘puttāna’’nti padaṃ etaṃ bhayaṃ puttānaṃ āgaccheyyāti evaṃ idhāpi ānetvā sambandhitabbaṃ. Tādisānañhi mātāpitūnaṃ puttānaṃ ovādānusāsaniyo dātuṃ samatthakālato paṭṭhāya tā tesaṃ dātabbā evāti katvā tathā vuttaṃ. Puttānañhi vasenāyaṃ desanā anāgatā sammāpaṭipannesu ubhosu attano, mātāpitūnañca vasena uppajjanakatāya sabbaṃ bhayaṃ na hoti sammāpaṭipannattā. Evaṃ paṭipannattā eva paṭicchannā hoti tattha kātabbapaṭisanthārassa sammadeva katattā. Khemāti anupaddavā. Yathāvuttasammāpaṭipattiyā akaraṇena hi uppajjanakaupaddavā karaṇena na hontīti.
此恐惧如龙不来，因转变东方诸境而被解除。若恐恐惧来，如龙来时，则二者状态得现，故曰「若……则」。所谓背弃者，即因不合适教令或错误逐行为而离背之子。诸恐惧即为父母对未遵守法令之不善怖畏，及畏弃罪责等，皆因教诲子女的监督义务而产生。子若不合适，如此恐惧亦随之生起，故曰「子等」。父母得于适时适地施与类似的训诲督导，此即为所当给予之。因子女处无明及未正行者，无所恐惧，唯以正行，恐惧退隐。正行之时，即永远遮断诸恶怖，且有正确安乐之基，因此实际修正当如是作。所谓安稳者，即无毁坏。唯有合于正行，不恶行为之行，乃可谓安稳无扰乱。
‘‘Na kho te’’tiādinā vutto saṅgītianāruḷho bhagavatā tadā tassa vutto paramparāgato attho veditabbo. Tenāha ‘‘bhagavā siṅgālakaṃ etadavocā’’ti. Ayañhīti ettha hi-saddo avadhāraṇe. Tathā hi ‘‘no aññā’’ti aññadisaṃ nivatteti.
“非也”及此类相似说法，乃世尊当时根据前后语境所宣说之意思，须加以领悟。故言“世尊于狮子城曾作此语”。此处“此”者，指此处的声音含义。像“非他”等语，皆表示对其他方面之否定。
§268
268. Ācariyaṃ dūratova disvā uṭṭhānavacaneneva tassa paccuggamanādisāmīcikiriyā avuttasiddhāti taṃ dassento ‘‘paccuggamanaṃ katvā’’tiādimāha. Upaṭṭhānenāti payirupāsanena. Tikkhattuṃupaṭṭhānagamanenāti pāto, majjhanhike, sāyanti tīsu kālesu upaṭṭhānatthaṃ upagamanena. Sippuggahaṇatthaṃ pana upagamanaṃ upaṭṭhānantogadhaṃ payojanavasena gamanabhāvatoti āha ‘‘sippuggahaṇa…pe… hotī’’ti. Sotuṃ icchā sussūsā, sā pana ācariye sikkhitabbasikkhe ca ādaragāravapubbikā icchitabbā ‘‘addhā iminā sippena sikkhitena evarūpaṃguṇaṃ paṭilabhissāmī’’ti. Tathābhūtañca taṃ savanaṃ saddhāpubbaṅgamaṃ hotīti āha ‘‘saddahitvā savanenā’’ti. Vuttamevatthaṃ byatirekavasena dassetuṃ ‘‘asaddahitvā…pe… nādhigacchatī’’ti vuttaṃ. Tasmā tassattho vuttapaṭipakkhanayena veditabbo. Yaṃ sandhāya ‘‘avasesakhuddakapāricariyāyā’’ti vuttaṃ, taṃ vibhajanaṃ anavasesato dassetuṃ ‘‘antevāsikena hī’’tiādi vuttaṃ. Paccupaṭṭhānādīnīti ādi-saddena āsanapaññāpanaṃ bījananti evamādiṃ saṅgaṇhāti. Antevāsikavattanti antevāsikena ācariyamhi sammāvattitabbavattaṃ. Sippapaṭiggahaṇenāti sippaganthassa sakkaccaṃ uggahaṇena. Tassa hi suṭṭhu uggahaṇena tadanusārenassa payogopi sammadeva uggahito hotīti. Tenāha ‘‘thokaṃ gahetvā’’tiādi.
268. 教师远望后，起身告辞的适当仪式已完成，为表明此事而言“已行告辞”等。侍奉者即用恭敬侍候之意。三时借侍奉之来往，即清晨、中午、傍晚三时，为侍奉之目的而来往。至于取物，则以近侍之身、恰如手足之助，作为承接的依止，谓之“取物……是也”。欲听者应当谦顺安静，教师所教之法，先以恭敬尊重之心向师学习，言“若由此手艺所学，则必得此德”。如法听闻，即为信心初发，谓之“经入耳中”，亦言“以信心听闻已”。如要分别说明所言处，亦有言“若无信心，则不得此理”，可资明晰。故教法须依教师宣说之次第而知。有关“下级小部次第”等所说，乃分级别而非无序，以“末住者”等称。谓以初显座位、诸次自量等起示意，集此等义。所谓末住者，实指应合教师而正当出现者。臂臑部承接者，乃指臂上纤细部位之提取，谓之“取手法”等。此处正是确实呈现其用法之理。故言“执取”等。
Suvinītaṃ vinentīti idha ācāravinayo adhippeto. Sippasmiṃ pana sikkhāpanavinayo ‘‘suggahitaṃ gāhāpentī’’ti imināva saṅgahitoti vuttaṃ ‘‘evaṃ te nisīditabba’’ntiādi. Ācariyā hi nāma antevāsike na diṭṭhadhammike eva vinenti, atha kho samparāyikepīti āha ‘‘pāpamittā vajjetabbā’’ti. Sippaganthassa uggaṇhanaṃ nāma yāvadeva payogasampādanatthanti āha ‘‘payogaṃ dassetvā gaṇhāpentī’’ti. Mittāmaccesūti attano mittāmaccesu. Paṭiyādentīti pariggahetvā naṃ mamattavasena paṭiyādenti. ‘‘Ayaṃ amhākaṃ antevāsiko’’tiādinā hi attano pariggahitadassanamukhena ceva ‘‘bahussuto’’tiādinā tassa guṇapariggaṇhanamukhe ca taṃ tesaṃ paṭiyādenti. Sabbadisāsu rakkhaṃ karonti cātuddisabhāvasampādanenassa sabbattha sukhajīvibhāvasādhanato. Tenāha ‘‘uggahitasippo hī’’tiādi. Sattānañhi duvidhā sarīrarakkhā abbhantaraparissayapaṭighātena, bāhiraparissayapaṭighātena ca. Tattha abbhantaraparissayo khuppipāsādibhedo, so lābhasiddhiyā paṭihaññati tāya tajjāparihārasaṃvidhānato. Bāhiraparissayo coraamanussādihetuko, so vijjāsiddhiyā paṭihaññati tāya tajjāparihārasaṃvidhānato. Tena vuttaṃ ‘‘yaṃ yaṃ disa’’ntiādi.
所谓善行者，是此处所说师教律仪。教受缔结中，“当以紧握手持”之仪式为合约，故此语有“如是聚合”之意。教师对末住者不令犯观，若犯则言“恶友可离”等。承接教法之举，乃旨在尽其功用而已，言“示现用法以取之”。“友聚于友”者，谓自身守护亲近者。包罗诸方悉皆防护，是因四方境界周全，方便得乐安住，故言“善聚承接”等。众生有二重身体防护：内有病苦之苦，外有盗贼等祸害。内防护即因维持身体得以获取利益，因而设有其安慰除苦措施。外防护者因盗贼及人间恶行，故以智慧而防护利益。故言“诸方皆护”等。
Pubbe ‘‘uggahitasippo hī’’tiādinā sippasikkhāpaneneva lābhuppattiyā disāsu parittāṇakaraṇaṃ dassitaṃ, idāni ‘‘yaṃ vā so’’tiādinā tassa uggahitasippassa nipphattivasena guṇakittanamukhena paggaṇhanenapi lābhuppattiyāti ayametesaṃ vikappānaṃ bhedo. Sesanti ‘‘paṭicchannā hotī’’tiādikaṃ pāḷiāgataṃ, ‘‘evañca pana vatvā’’tiādikaṃ aṭṭhakathāgatañca. Etthāti etasmiṃ dutiyadisāvāre. Purimanayenevāti pubbe paṭhamadisāvāre vuttanayeneva.
前所述“善聚承接”等语，是指取物教学中，因所获利益而显明守护之方便。现在以“何者者”等言词，标明承接事已终止之性质，此即是此等二重差别。如文《披藏应成》等巴利语，以及论书所说“如此而论”等。此处谓此为第二次发言，第一个发言即前述首次内容。
§269
269.Sammānanā nāma sambhāvanā, sā pana atthacariyālakkhaṇā ca dānalakkhaṇā ca catutthapañcamaṭṭhāneheva saṅgahitāti piyavacanalakkhaṇaṃ taṃ dassetuṃ ‘‘sambhāvitakathākathanenā’’ti vuttaṃ. Vigatamānanā vimānanā, na vimānanā avimānanā, vimānanāya akaraṇaṃ. Tenāha ‘‘yathā dāsakammakarādayo’’tiādi. Sāmikena hi vimānitānaṃ itthīnaṃ sabbo parijano vimānetiyeva . Paricarantoti indriyāni paricaranto. Taṃ aticarati nāma taṃ attano gihiniṃ atimaññitvā agaṇetvā vattanato. Issariyavossaggenāti ettha yādiso issariyavossaggo gihiniyā anucchaviko, taṃ dassento ‘‘bhattagehe vissaṭṭhe’’ti āha. Gehe eva ṭhatvā vicāretabbampi hi kasivāṇijjādikammaṃ kulitthiyā bhāro na hoti, sāmikasseva bhāro, tato āgatasāpateyyaṃ pana tāya suguttaṃ katvā ṭhapetabbaṃ hoti. ‘‘Sabbaṃ issariyaṃ vissaṭṭhaṃ nāma hotī’’ti etā maññantīti adhippāyo. Itthiyo nāma puttalābhena viya mahagghavipulālaṅkāralābhenapi na santussantevāti tāsaṃ tosanaṃ alaṅkāradānanti āha ‘‘attano vibhavānurūpenā’’ti.
269. “善尊敬”意为珍重敬爱，此乃利益之标志、布施之标志，于第四及第五师处即如是聚集。谓为示意之荣耀，故言“以善敬言语而为宣说”。“无嗔恚”即无生嗔恨。谓无嗔恨故，谓不作为嗔恚行。云“如奴仆等事”等。由主人之所敬重的妇女，所有亲属亦皆敬重，谓之互相侍奉。“过度”即因自以为大，轻视妻室而不考虑，谓之此种行为过分。称为主人制约之别名。此谓诸如家主事件，正如“膳家访客”等语。主以此实际担负，故夫妻亦不满足于孩儿所得之饰等，以此恼怒称为“依其财富表象”等。
Kulitthiyā saṃvihitabbakammantā nāma āhārasampādanavicārappakārāti āha ‘‘yāgubhattapacanakālādīnī’’tiādi. Sammānanādīhi yathārahaṃ piyavacanehi ceva bhojanadānādīhi ca paheṇakapesanādīhi aññato, tattheva vā uppannassa paṇṇākārassa chaṇadivasādīsu pesetabbapiyabhaṇḍehi ca saṅgahitaparijanā. Gehasāminiyā antogehajano niccaṃ saṅgahito evāti vuttaṃ ‘‘idha parijano nāma…pe… ñātijano’’ti. Ābhatadhananti bāhirato antogehaṃ pavesitadhanaṃ. Gihiniyā nāma paṭhamaṃ āhārasampādane kosallaṃ icchitabbaṃ, tattha ca yuttapayuttatā, tato sāmikassa itthijanāyattesu kiccākiccesu, tato puttānaṃ parijanassa kātabbakiccesūti āha ‘‘yāgubhattasampādanādīsū’’tiādi. ‘‘Nikkosajjā’’ti vatvā tameva nikkosajjataṃ byatirekato, anvayato ca vibhāvetuṃ ‘‘yathā’’tiādi vuttaṃ. Idhāti imasmiṃ tatiyadisāvāre. Purimanayenevāti paṭhamadisāvāre vuttanayeneva. Iti bhagavā ‘‘pacchimā disā puttadārā’’ti uddisitvāpi dāravaseneva pacchimaṃ disaṃ vissajjesi, na puttavasena. Kasmā? Puttā hi dārakakāle attano mātu anuggaṇhaneneva anuggahitā honti anukampitā, viññutaṃ pattakāle pana yathā tepi tadā anuggahetabbā, svāyaṃ vidhi ‘‘pāpā nivārentī’’tiādinā paṭhamadisāvāre dassito evāti kiṃ puna vissajjanenāti. Dānādisaṅgahavatthūsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā vuttamevāti.
“夷狄”即主承负之事务中，谋划食物生产等之事。谓为“祭膳煎煮时”等。以善敬诸基础事物以及布施施舍等，一碗饭及衣物等齐备，均由他人供养。此处谓家主之妻及家中众生常互相侍奉，故言“此称侍奉者及亲属等”。“外财”即妻子携入家中之财物。妻子首先需具备谋生技能，及如付给家主之女眷侍奉事等，及孩子服侍家中事物等，故言“祭膳生产诸事”等。又“离家”指舍离家中，同时谋划事物。此言于第三次发言。前述言“以前发言即所言第一次”，此亦同。因世尊曾言“西方有子女”，称为女儿家庭，同时教导不可称之子，而当如女儿般放下。何故？因子女幼时受母所护，及成家后亦应护持。因此关于放下其子女问题，已在第一次发言中列明，故“不再重复”。关于布施等聚集事宜，应依此前内容而断定。
§270
270. Cattāripi ṭhānāni laṅghitvā pañcamameva ṭhānaṃ vivarituṃ ‘‘avisaṃvādanatāyā’’tiādi vuttaṃ. Tattha yassa yassa nāmaṃ gaṇhātīti sahāyo atthikabhāvena yassa yassa vatthuno nāmaṃ katheti. Avisaṃvādetvāti ettha duvidhaṃ avisaṃvādanaṃ vācāya, payogena cāti taṃ duvidhampi dassetuṃ ‘‘idampī’’tiādi vuttaṃ. ‘‘Dānenā’’ti ca idaṃ nidassanamattaṃ daṭṭhabbaṃ itarasaṅgahavatthuvasenapi avisaṃvādetvā saṅgaṇhanassa labbhanato, icchitabbato ca. Aparā pacchimā pajā aparapajā, aparāparaṃ uppannā vā pajā aparapajā. Paṭipūjanā nāma mamāyanā, sakkārakiriyā cāti tadubhayaṃ dassetuṃ ‘‘kelāyantī’’tiādi vuttaṃ. Mamāyantīti mamattaṃ karonti.
270．越过四个立足点，仅以第五立足点来阐明说明，谓之不违犯教法等语。此中所谓名称，即帮助说明其内涵实质者，谓论说其中所指称事物之名称。不违犯教法者，指言语与行为皆不违背教法；此两种皆于“不违犯”中，亦有分别，“idampī”等语用以呈现此二重义。“布施”仅为示现，其余亦可因不违犯教法而得集聚，愿为所欲者。后世众生可谓彼此为彼他之众生，彼彼众生互生彼此之义。尊重敬礼名为亲近庄严，此二重义亦以“kelāyantī”等语表显。自我尊重者为自专心形成。
§271
271.Yathābalaṃ kammantasaṃvidhānenāti dāsakammakarānaṃ yathābalaṃ balānurūpaṃ tesaṃ tesaṃ kammantānaṃ saṃvidahanena vicāraṇena, kārāpanenāti attho. Tenāha ‘‘daharehī’’tiādi. Bhattavetanānuppadānenāti tassa tassa dāsakammakarassa anurūpaṃ bhattassa, vetanassa ca padānena . Tenevāha ‘‘ayaṃ khuddakaputto’’tiādi. Bhesajjādīnīti ādi-saddena sappāyāhāravasanaṭṭhānādiṃ saṅgaṇhāti. Sātabhāvo eva rasānaṃ acchariyatāti āha ‘‘acchariye madhurarase’’ti. Tesanti dāsakammakarānaṃ. Vossajjanenāti kammakaraṇato vissajjanena. Velaṃ ñatvāti ‘‘pahārāvaseso, upaḍḍhapahārāvaseso vā divaso’’ti velaṃ jānitvā. Yo koci mahussavo chaṇo nāma. Kattikussavo, phagguṇussavoti evaṃ nakkhattasallakkhito mahussavo nakkhattaṃ.Pubbuṭṭhāyitā, pacchānipātitā ca mahāsudassane vuttā evāti idha anāmaṭṭhā.
271．所谓依其实力安排职事者，谓奴仆职役依奴才实力分配其各自所为之职事及其考核、委任之意。此中所言“daharehī”等语即此义。又所受食给，谓各奴仆所得饮食及报酬之分配。此以“ayaṃ khuddakaputto”等语显明。以药物等为首之供养生活必需者，谓维护身心所需之食具药物等，集纳管理。七十种不同口味之异，谓调和美味之奥妙，故曰“acchariye madhurarase”等。此诸事皆指各职事奴仆。放任弃置者，谓职事之弃置不顾也。时令之知者，谓“vedaṃ”即明时令也。月名乃星宿名，此星宿名称谓“mahussavo”等，古书记载详尽。
Dinnādāyinoti pubbapadāvadhāraṇavasena sāvadhāraṇavacananti avadhāraṇena nivattitaṃ dassetuṃ ‘‘corikāya kiñci aggahetvā’’ti vuttaṃ. Tenāha ‘‘sāmikehi dinnasseva ādāyino’’ti. Na mayaṃ kiñci labhāmāti anujjhāyitvāti paṭisedhadvayena tehi laddhabbassa lābhaṃ dasseti. ‘‘Kiṃ etassa kammena katenāti anujjhāyitvā’’ti idaṃ tuṭṭhahadayatāya kāraṇadassanaṃ paṭipakkhadūrībhāvato. Tuṭṭhahadayatādassanampi kammassa sukatakāritāya kāraṇadassanaṃ. Kitti eva vaṇṇo kittivaṇṇo, taṃ kittivaṇṇaṃ guṇakathaṃ haranti, taṃ taṃ disaṃ upāharantīti kittivaṇṇaharā. Tathā tathā kittetabbato hi kitti, guṇo, tesaṃ vaṇṇanaṃ kathanaṃ vaṇṇo. Tenāha ‘‘guṇakathāhārakā’’ti.
272．所谓受与取，指谨慎持守前约之言，谓对偷盗者言其争夺非法取物之意，以“corikāya kiñci aggahetvā”等语为表现。又言“sāmikehi dinnasseva ādāyino”，即正当拥有者所受受用也。以“Na mayaṃ kiñci labhāma”而排除此非法所得。从不取之意而言，谓此处用双重否定以示否定。其“何由致此业”，即供养佛法之心满意足，亦是一种对业作用及因果表明之用。誉称即为赞扬之词，说誉及赞叙其德义。由此于四方遍施，谓称誉及宣扬而使之遍布。故谓“guṇakathāhārakā”等语。
§272
272. Kāraṇabhūtā mettā etesaṃ atthīti mettāni, kāyakammādīni. Yāni pana tāni yathā yathā ca sambhavanti, taṃ dassetuṃ ‘‘tatthā’’tiādi vuttaṃ. ‘‘Vihāragamana’’ntiādīsu ‘‘mettacittaṃ paccupaṭṭhāpetvā’’ti padaṃ āharitvā yojetabbaṃ. Anāvaṭadvāratāyāti ettha dvāraṃ nāma alobhajjhāsayatā dānassa mukhabhāvato. Tassa sato deyyadhammassa dātukāmatā anāvaṭatā evañhi gharamāvasanto kulaputto gehadvāre pihitepi anāvaṭadvāro eva, aññathā apihitepi gharadvāre āvaṭadvāro evāti. Tena vuttaṃ ‘‘tatthā’’tiādi. Vivaritvāpi vasantoti vacanaseso. Pidahitvāpīti etthāpi eseva nayo. ‘‘Sīlavantesū’’ti idaṃ paṭiggāhakato dakkhiṇavisuddhidassanatthaṃ vuttaṃ. Karuṇākhettepi dānena anāvaṭadvāratā eva. ‘‘Santaññevā’’ti iminā asantaṃ natthivacanaṃ pucchitapaṭivacanaṃ viya icchitabbaṃ evāti dasseti viññūnaṃ atthikānaṃ cittamaddavakaraṇato. ‘‘Purebhattaṃ paribhuñjitabbaka’’nti idaṃ yāvakālike eva āmisabhāvassa niruḷhatāya vuttaṃ.
273．谓由导致作用之慈爱，为身业等因。从各处出现事物之后，故用“tatthā”等语以说明其由来。于“出入住行”诸事中，以“mettacittaṃ paccupaṭṭhāpetvā”字词为依据，说明心中应生慈念。所谓“不为欲心之门”，谓此门即为不贪爱心之出入门户。持佛道心者怀慈心，居于家中者、出家者各处皆同此不为闸门之象。故以“tatthā”等语说之。虽有禁闭之义，然亦是引导之法。于持戒者讲授供养仪轨及示现净礼。慈悲所处之地，乃以布施之行为表现，谓此行为是开诚布施，未有所缓。谓庄严赞叹者皆由此慈悲无碍之所在。讲及“先食后饮”，乃喻不淫不嗔不醉等之清净状态。
‘‘Sabbe sattā’’ti idaṃ tesaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ ajjhāsayasampattidassanaṃ pakkhapātābhāvadīpanato, odhiso pharaṇāyapi mettābhāvanāya labbhanato. Yāya kusalābhivaḍḍhiākaṅkhāya tesaṃ upaṭṭhākānaṃ, tathā nesaṃ gehapavisanaṃ, taṃ sandhāyāha ‘‘pavisantāpi kalyāṇena cetasā anukampanti nāmā’’ti. Sutassa pariyodāpanaṃ nāma tassa yāthāvato atthaṃ vibhāvetvā vicikicchātamavidhamanena visodhananti āha ‘‘atthaṃ kathetvā kaṅkhaṃ vinodentī’’ti. Savanaṃ nāma dhammassa yāvadeva sammāpaṭipajjanāya asati tasmiṃ tassa niratthakabhāvato, tasmā sutassa pariyodāpanaṃ nāma sammāpaṭipajjāpananti āha ‘‘tathattāya vā paṭipajjāpentī’’ti.
274．谓“诸众生”一语，说明是指修行者及婆罗门等众生心意之集合表现，其意在彰显心中所起慈悲之光明。虽被强荡其心，仍能以慈爱守护故而得到利益。望尽所能修持善法者及侍奉者，及于入家之时，此均以“pavisantāpi kalyāṇena cetasā anukampanti nāmā”等语涵显。闻法之净化名曰“听法净化”，乃明法义清净，能除疑惑无明。届于诚心实践者，此受闻即为慧之火花，故谓“tathattāya vā paṭipajjāpentī”等语。
§273
273.Alamattoti samatthasabhāvo, so ca atthato samattho evāti ‘‘agāraṃ ajjhāvasanasamattho’’ti vuttaṃ. Disānamassanaṭṭhāneti yathāvuttadisānaṃ paccupaṭṭhānasaññite namassanakāraṇe. Paṇḍito hutvā kusalo cheko labhate yasanti yojanā. Saṇhaguṇayogato saṇho, saṇhaguṇoti panettha sukhumanipuṇapaññā, muduvācāti dassento ‘‘sukhuma…pe… bhaṇanena vā’’ti vuttaṃ. Disānamassanaṭṭhānenāti yena ñāṇena yathāvuttā cha disā vuttanayena paṭipajjanto namassati nāma, taṃ ñāṇaṃ disānamassanaṭṭhānaṃ, tena paṭibhānavā. Tena hi taṃtaṃkiccayuttapattavasena paṭipajjanto idha ‘‘paṭibhānavā’’ti vutto. Nivātavuttīti paṇipātasīlo. Atthaddhoti na thaddho thambharahitoti cittassa uddhumātalakkhaṇena thambhitabhāvena virahito. Uṭṭhānavīriyasampannoti kāyikena vīriyena samannāgato. Nirantarakaraṇavasenāti āraddhassa kammassa satatakāritāvasena. Ṭhānuppattiyā paññāyāti tasmiṃ tasmiṃ atthakicce upaṭṭhite ṭhānaso taṅkhaṇe eva uppajjanakapaññāya.
275．谓通达且能相称者，谓“无住处”故能自在，此义具足故称“agāraṃ ajjhāvasanasamattho”。所谓对四方行礼者，乃指访礼时依次敬拜方向之礼仪，乃依情境所应行者。称为智慧长老者，得安乐且守戒者。合于诸美德而精微，谓精妙而温和之辞意。所谓对四方敬礼之智，即以适当正确知识顺序礼拜，是为知识之门径。称礼拜施行者为礼敬实践者。谓“nivātavuttīti”等于清净所持，称意坚稳定。内心明了无害，非惧非疑，心得坚固。身心具足起勤奋者。恒行不替，以坚定习气而忍耐自持。所谓立处显现智慧者，谓于各处相应之职掌生发智慧以应事者也。
Saṅgahakaroti yathārahaṃ sattānaṃ saṅgaṇhanako. Mittakaroti mittabhāvakaro, so pana atthato mitte pariyesanako nāma hotīti vuttaṃ ‘‘mittagavesano’’ti. Yathāvuttaṃ vadaṃ vacanaṃ jānātīti vadaññūti āha ‘‘pubbakārinā vuttavacanaṃ jānātī’’ti. Idāni tamevatthaṃ saṅkhepena vuttaṃ vitthāravasena dassetuṃ ‘‘sahāyakassā’’tiādi vuttaṃ. Pubbe yathāpavattāya vācāya jānane vadaññutaṃ dassetvā idāni ākārasallakkhaṇena appavattāya vācāya jānanepi vadaññutaṃ dassetuṃ ‘‘apicā’’tiādi vuttaṃ. ‘‘Yena yena vā panā’’tiādinā vacanīyatthataṃ vadaññū-saddassa dasseti. Netāti yathādhippetamatthaṃ paccakkhato pāpetā. Tenāha ‘‘taṃ tamatthaṃ dassento paññāya netā’’ti. Neti taṃ tamatthanti ānetvā sambandho. Punappunaṃ netīti anu anu neti, taṃ tamatthanti ānetvā yojanā.
聚合者是指如实地集合众生者。交友者是指结好朋友者，但此处专指寻求利益之友，故称为『探求利益的朋友』。既知所说话语含义之人称为『知语者』，即有说知者。此说为前人所说之话语所知者。今当略述此义，详加展示称为『助者』等。前因循旧说而知话语为知语者，今又因所示形式而知话语，可称『亦是』等。『若以何等言语』等，显示此知语者之名义。『引领』者，谓对所言之义有所引导而为之。故说『以慧义引导彼人』。引导即导入所指之义。反复引导即一而再地引导，由此得名。
Tasmiṃ tasminti tasmiṃ tasmiṃ dānādīhi saṅgahehi saṅgahetabbe puggale. Āṇiyāti akkhasīsagatāya āṇiyā. Yāyatoti gacchato. Puttakāraṇāti puttanimittaṃ. Puttahetukañhi puttena kattabbaṃ mānaṃ vā pūjaṃ vā.
于此处、彼处、彼时，用于善施等集合处之人。亚尼者谓连锁，谓连环相承。雅耶者谓行进、去往。子者，意指因子。子之因指某些因缘由子所作，或敬礼等皆应由子而为。
Upayogavacaneti upayogatthe. Vuccatīti vacanaṃ, attho. Upayogavacane vā vattabbe. Paccattanti paccattavacanaṃ. Sammā pekkhantīti sammadeva kātabbe pekkhanti. Pasaṃsanīyāti pasaṃsitabbā. Bhavanti ete saṅgahetabbe tattha puggale yathārahaṃ pavattentāti adhippāyo.
『运用语』指主题之用语。『谓之』即文字、义理。『或说于运用语』。『相对』即相对而言的言语。『正确观察』即应正当作观察。『应赞叹者』即应当受褒扬的。此皆为应当集合而应当对待的人，即依当理应当实行者之根本义也。
§274
274.‘‘Iti bhagavā’’tiādi nigamanaṃ. Yā disāti yā mātāpituādilakkhaṇā puratthimādidisā. Namassāti namasseyyāsīti attho ‘‘yathā kathaṃ panā’’tiādikāya gahapatiputtassa pucchāya vasena desanāya āraddhattā ‘‘pucchāya ṭhatvā’’ti vuttaṃ. Akathitaṃ natthi gihīhi kattabbakamme appamādapaṭipattiyā anavasesato kathitattā. Mātāpituādīsu hi tehi ca paṭipajjitabbapaṭipattiyā niravasesato kathaneneva rājādīsupi paṭipajjitabbavidhi atthato kathito eva hotīti. Gihino vinīyanti, vinayaṃ upenti etenāti gihivinayo. Yathānusiṭṭhanti yathā idha satthārā anusiṭṭhaṃ gihicārittaṃ , tathā tena pakārena taṃ avirādhetvā. Paṭipajjamānassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhāti diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthehi vuddhiyeva icchitabbā avassambhāvinīti.
274. 「如是世尊」等为结语。『何方』指父母诸属之方位东南等。『礼敬』意为『应以敬礼』。依『如何』等问语，以家属子问故，故设问后加『提起问语而说』。未言及者，不存在家中应作之事。如未精进行持，则无终断说。父母诸属以无终断之法应行者，不单家属，连王者等亦合如此法，故为说义。家规即家之律令，谓家规行持。师者如实修家行，亦当不违此理。修行者之成长应期望依禅见诸法理之增长而生起所愿及所须者。
Siṅgālasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā. · 《辛伽拉经》注释中隐义的阐明